otrais pasaules karš. pasaule. latvija. cēsis hronoloģija · 3 16.jūnijs pie kolkas raga...
TRANSCRIPT
1
Otrais pasaules kar. Pasaule. Latvija. Csis.
Hronoloija
1939.gads
23.augusts Vcija un Padomju Socilistisko Republiku Savienba nosldz savstarpjs
neuzbrukanas lgumu, ko papildina slepenais protokols Molotova-Ribentropa
pakts
Septembris Par Csu apria prieknieku iece Arvdu Blanku
1.septembris Vcija iebrk Polij
1.septembris Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Norvija un veice pazio par neitralitti
3.septembris Lielbritnija un Francija piesaka karu Vcijai
5.septembris Amerikas Savienots Valstis pazio par neitralitti
8.septembris Laikraksts Csu Vstis pilstas iedzvotjiem zio: Lielvalstu kar msu zemi
neskar un ar neskars, jo konflikta centri atrodas vairk rietumos no mums. Latvijas
neitralittes politika galgi nodroina msu zemi no ierauanas lielvalstu strdos un
karos
Septembra skums Latvijas Republikas militrpersonm prtrauc visus atvainjumus un
komandjumus, sk virsnieku atkomandanu un prvietoanu, armij iesauc
vairku kategoriju rezervistus. Btb tiek uzskta slpta mobilizcija
17.septembris PSRS armija iebrk Austrumpolij
18.-19.septembris Latvij notiek pasvs gaisa aizsardzbas manevri
23.septembris Latvijas Kara ministrs Jnis Balodis apstiprina izmaias mobilizcijas noteikumos
lai patrintu mobilizcijas gaitu, rezervistiem vairs nav jierodas lielajos
savkanas punktos, turpmk, saemot pavli, rezervisti zins, uz kuru konkrto
karaspka dau jdodas
27.septembris Latvijas valdba pieem lmumu par Nacionls aizsardzbas padomes izveidoanu
28.septembris tiek noslgts PSRS un Vcijas lgums Par draudzbu un robeu, kas sankcion
Polijas suverenittes izncinanu un preciz 23.augusta pakt noteikto
Austrumeiropas sadali
1.oktobris Latvij spk stjas jaunais pilstu pavaldbu likums. Saska ar likumu, pilsts
darbosies padomes, pilstu galvas turpmk sauks par veckiem, Rgas pilstas galvu
par lielvecko
2.oktobris PSRS pieprasa Latvijas valdbai iespju Latvij novietot 50 000 karavru, k ar
neaizsalstos Baltijas jras ostas saviem karakuiem
5.oktobris Latvijas valdba paraksta savstarpjs paldzbas lgumu ar PSRS, kur paredz
Sarkans armijas militro bu izveidoanu Latvijas teritorij
5.-14.oktobris Css skatma patnja izstde par Francijas karalienes Marijas Antuanetes dzvi
7.oktobris prpildt Csu Viesgs biedrbas nam izrda Dailes tetra viesizrdi Vaidelote
15.oktobris darbu uzsk eguma HES, lielk hidroelektrostacija Baltij
17.oktobris Css izplata paziojumu, ka aizceojuo vcieu dzvokus un veikala telpas var
nort tikai ar Csu apria prieknieka A.Blankas atauju
21.oktobris atzm Csu Viesgs biedrbas 40 gadu pastvanu
30.oktobris Rg Tiesu pil paraksta lgumu starp Latviju un Vciju par vcu tautbas pilsou
prvietoanu skas vcbaltieu repatricija. Latviju pamet ap 60 000 vcu tautbas
Latvijas pilsoi
30.oktobris par Csu pilstas vecko iece Herbertu Hugo Blumbergu
10.-11.novembris Latvijas armijas, Lpla kara ordeu kavalieru un kara invaldu piemias
paskumi Css
18.novembris ar plau programmu Css atzm Valsts 21.gadadienu
30.novembris PSRS sk uzbrukumu Somijai, skas t.s. Ziemas kar. No Padomju Savienbas puses
plnotais zibenskar izvrts 105 dienas gar, padomju armijai smag kauj. Tikai
1940.gada mart starp Padomju Savienbu un Somiju tiek parakstts miera lgums.
Padomju Savienba aj kar ar Somiju zaud ne tikai tkstoiem vru, bet ar savu
prestiu un starptautisko autoritti. 14.decembr Padomju Savienbu k agresoru
izsldz no Tautu Savienbas. Tas vstur ir bezprecedenta gadjums
2
1940.gads
Gada skums Css ir 9800 iedzvotju
8.janvris turpmk Csis ar elektrbu nodroina eguma elektrbas uzmums
22.janvris Rg kinotetr Splendid Palace notiek pilnmetras splfilmas Zvejnieka dls
pirmizrde
28.janvris karogiem greznots Css atzm Draudzg aicinjuma 5 gadu jubileju
13.februris apstiprints Csu pilstas budets 1940.gadam 556 996 latu apmr
16.-18.februris Css notiek Latvijas Aizsargu meistarsackstes slpoan
23.februris Csu Vsts public Csu pasta kantora ziojums, ka pasta stjumi uz Angliju un
Franciju pa jras ceu ir apgrtinti, stjumi galamr nonk pc 3-4 nedm.
Steidzamiem stjumiem aicina izmantot gaisa pastu ar t paldzbu stjums pie
adresta nonk 3-4 diens
3.marts Css atklj Latvijas skolotju biedrbas Csu nodau
6.marts 10.Csu aizsargu pulks rko ikgadjs pulkvea Oskara Kalpaka piemias svinbas
11.-17.marts Css kino Metrolope demonstr filmu Zvejnieka dls. Lai novrstu
drzmanos pirms seansiem, bietes iespjams iegdties iepriekprdoan
Pavasaris Latvijas valdba pieem vairkus likumus, kas vrsti uz bruoto spku kaujas spju
palielinanu: dienesta laiku armij pagarina no 12 uz 18 mneiem, rezervistu
iesaukanas ilgumu no 6 nedm uz 3 mneiem
6.aprlis par Latvijas Kara ministru iece Krijni Beri - Csu kauju vadtju
9.aprlis Vcija sk iebrukumu vienlaikus Dnij un Norvij
4.maijs Csu pilstas galva H.Blumbergs maina uzvrdu turpmk vi godjams k
Herberts Hugo Drava
10.maijs Vcu armija iebrk Francij, Beij, Holand un Luksemburg
17.maijs Latvijas valdba slgt sd pieir rkrtjas pilnvaras stiem Krlim Zariam un
Alfredam Blmanim. Sti tiek pilnvaroti prstvt Latvijas intereses gadjum, ja
valdba zaudtu rcbspju
31.maijs Csu Vsts pilstas veckais H.Drava inform, ka, saska ar jauno pilstu
pavaldbas likumu, pilst dzvojoiem bs jmaks nodoklis. Nodokli makss ts
personas, kuras no laukiem uz dzvi pilst prclus pc 1937.gada 1.janvra. Tiek
izteikts aicinjums apsvrt iespju atgriezties laukos
4.-7.jnijs PSRS valdba koncentr savus militros spkus pie Baltijas valstu robem
5.jnijs Itlija piesaka karu Francijai
14.jnijs vcu karaspks ieiet Parz
15.jnijs nakt padomju robesargi uzbrk Latvijas Robesargu brigdes 3. Abrenes bataljona
sardzes namam Masenkos, nogalinot trs robesargus, divas robesargu sievas un
vienu brnu 10 robesargus un 27 civilpersonas aizved sev ldzi pri robeai, ku
nodedzina. Viss Latvijas armijas das izsludina trauksmi. rlietu ministrija sazins
ar ASV, Francijas un Vcijas stiem, tau tie izsaka tikai nolu par padomju
rcbu - viu valdbm aj brd, kad rietumos ploss kar, nav iespjas iejaukties
Austrumeiropas notikumos."
15.jnijs Lietuvas valdba nolemj pieemt padomju prasbas. Pcpusdien padomju tanki
sasniedz Kauu, Lietuvas prezidents bg uz Vciju, tikmr Lietuv ierodas padomju
valdbas paais prstvis" V. Dekanozovs, kur sk veidot jaunu valdbu
15.jnijs Css Viesgs biedrbas nam notiek Csu augstko mcbu iestu absolventu
izlaidums
15.-16.jnijs Latgales dziesmu svtki Daugavpil. Latvijas Valsts prezidents Krlis Ulmanis
neierodas persongi, bet atklanas runu saka pa radio. urnlists Konstantns Karulis: Himna skan svingi, to dzied viss neprskatmais auu pulks. Atkrto vl
un vl, trs reizes himna prskan Stropus, vienodama tkstou tkstous. No
prezidenta vrdiem audis manjui, ka notiek kas rkrtjs. Sirdis ir baisu nojautu
pilnas un himnas vrdus pavada asaras. [..] Starpbrd manmas pirms satraukuma
pazmes: aizsargiem jpulcjas pie automanm un tda jdodas uz saviem
pagastiem. zia iet caur dziedtju grupm un klaustju rindm un audis mulsi
skats cits cit. Kas gaidms? Varbt jau ir noticis?"
Latgales Dziesmu svtkos piedals ar Csu krorta komitejas vru koris dirienta
K.mita vadb
3
16.jnijs pie Kolkas raga pards padomju flote, kas aiztur Latvijas kuus. PSRS iesniedz
Latvijas stnim Maskav Fricim Kociam ultimtu, kur prasa atstdint valdbu un
ielaist Latvijas teritorij neierobeotu Padomju armijas militro kontingentu.
Latvijas ultimtu pieem
17.jnijs plkst. 5.00 no rta Latvijas teritorij ienk padomju karaspks, Rgu sasniedzot
plkst.13.00. Vlu vakar K. Ulmanis radiouzrun pazio par valdbas atkpanos un
savu palikanu valsts prezidenta amat. Radiorun K.Ulmanis apgalvo, ka viss
notiek saska ar abpusju vienoanos un ienk draudzgais karaspks. Izskan
vrdi: Es palieku sav viet, js palieciet savs!"
17.jnijs padomju armija ienk Css
19.jnijs PSRS rkrtas prstvja Andreja Viinska vadb tiek izveidota jauna Latvijas
Tautas valdba ar Augustu Kirhenteinu priekgal
21.jnijs Css notiek strdnieku demonstrcija. Vakar iedzvotjiem kop ar padomju
karavriem Pils park demonstr filmu
22.jnijs Francija nosldz miera lgumu 2/3 Francijas teritorijas nonk vcu okupcij
26.jnijs stjas spk Ministru kabineta lmums, kas nosaka, ka aizsargu organizcijai, ts
dalbniekiem un visiem pilsoiem 3 dienu laik jnodod apbruojums un visa veida
ieroi, izemot bises un mazkalibra autenes. Lmums tiek pamatots ar sabiedrisks
drobas nodroinanu un krtbas traucjumu novranu valst
28.jnijs Csu Vsts veikala Rgas iel 23 panieks Jnis Bisenieks noraida Csu pilst
klstos baumas, ka 21.jnij Csu strdnieku delegcija btu patvargi pamusi
sarkanu drnu karogiem. Veikala panieks dara zinmu, ka 21.jnija vakar pie
via ieradusies Csu strdnieku delegcija, kas lgusi prdot sarkanu drnu
strdnieku manifestcijas karogiem. Veikalnieks prasto drnu izsniedzis labprtgi,
turklt ldzis to uzskatt k ziedojumu Csu strdnieku organizcijm
30.jnijs Komunistisks partijas Csu komiteja sasauc tautas sapulci, kuru apmekl vairk
nek 2000 csnieku. Sapulc vienbalsgi tiek pieemtas rezolcijas: radt vltu
pavaldbu un likvidt aizsargu organizciju
Jnijs jlijs Csu darba viets notiek strdnieku komiteju vlanas
16.jlijs dolfs Hitlers pavl uzskt gatavoanos desanta izcelanas opercijai Britu sals ar
kodto nosaukumu Jras lauva
5.jlijs Ministru kabinets pieem lmumu uzdot vism valsts un pavaldbas iestdm
iegdties PSRS karogu
6.jlijs Public Latvijas darba tautas bloka" vlanu deklarciju Par mieru, par maizi, par
tautas brvbu". Vairki bijuie politiskie un sabiedriskie darbinieki ar dzejnieku Ati
eniu, rakstnieku Krli Skalbi u. c. priekgal izveido Demokrtisko bloku" un
gatavojas piedalties vlans
aj dien notiek ldz im lielk cilvku arestu akcija, tiek arestti desmitiem
nacionli noskaotu latvieu un krievu monarhistisko organizciju loceki Rg,
Daugavpil un Rzekn. Turpmkajs diens arestu intensitte turpins pieaugt un
ldz augusta beigm tiks apcietintas apmram 500 personas, lielai daai no viiem
tiks piespriests nvessods
9.jlijs prtrauc Demokrtisk bloka" vlanu biroja darbbu to sldzot. KP CK laikraksts
Ca" zio: ...vlans visiem jnodod negrozti un nesvtroti Latvijas darbaauu
bloka kandidtu saraksti." Vl aj dien Latvijas pres lasms: Jaunais darba
demokrtijas laikmets msu zem nk ar lietibu. Nav vajadzgas nekdas
kandidtu saraksta sacensbas, vajadzga droba, ka tautas intereses patiesi ir saeim
prstvtas, saprastas un piepildtas. Un ir skaidrs, ka citu relu kandidtu saraksts
nemaz nevar bt. Latvijas darba auu bloks ir aptvris visus, kas sastda tautas
pozitvos, radoos spkus; kas paliek rpus t, ir pagtnes atliekas. Tdos apstkos
ikviens tlks saraksts nozmtu politisku spekulciju."
11.jlijs nakt uz 11.jliju pilst tiek noplsti Saeimas vlanu plakti. Jau 12.jlija Csu
Vsts tiek publicti noziegumu veikuo un arestto uzvrdi par brdinjumu
11.jlijs PSRS aizsardzbas tautas komisrs izdod pavli par Baltijas kara apgabala izveidi,
uzdodot ldz 1. augustam izveidot t prvaldi Rg
12.jlijs Csu Vstis public Latvijas darba auu bloka Vidzemes apgabala kandidtu
sarakstu, kur ar pirmo krtas Nr. izlikts ministru prezidents A.Kirhenteins
4
14.-15.jlijs Latvij 1250 iecirkos notiek Tautas Saeimas vlanas. Vlans piedals tikai
viens saraksts Darba tautas bloks. Vlanu rezultti: nobalsojui 94,8% no visiem
vltjiem, no kuriem 97,8% atdevui savu balsi par viengo kandidtu sarakstu
15.jlijs tiek ziots, ka Tautas Saeimas vlans piedals rekordliels skaits csnieku 6728
15.jlijs sldz Csu skolotju instittu
16.jlijs skas represijas pret Latvijas Republikas amatpersonm - apcietina un izved uz
Voroeu bijuo rlietu ministru Vilhelmu Munteru ar kundzi un brniem
19. jlijs Ministru kabinets pieem un K. Ulmanis izsludina likumu, saska ar kuru no
Saeimas sankanas bra Valsts prezidenta amatu izpilda ministru prezidents A.
Kirhenteins
19.jlijs Ieklietu ministrs Vilis Lcis paraksta rezolciju, ar kuru par Csu pilstas vecko
iece Aleksandru oki
20.jlijs Csu strdnieku mti, kur dalbnieki izsaka savu gribu lai Latvij nodibina
padomju varu
21.jlijs Latvijas Tautas saeima pasludina Latviju par Padomju republiku, K.Ulmanis atstj
Valsts prezidenta amatu, nkamaj dien viu arest un deport uz Krieviju
Rg notiek pdj goda sardzes maia pie Brvbas piemineka
22.jlijs Latvij skas lielo un vidjo uzmumu un banku nacionalizcija un konfiskcija;
skas zemes nacionalizcija, bez atldzbas konfisc zemi virs 30 ha
22.-26.jlijs padomju robesargi prem Latvijas un Igaunijas rjs (jras) robeas apsardzbu
23.jlijs ASV pa deklarcij nosoda Padomju Savienbas rcbu Latvij un vis Baltij,
skot t saukto neatzanas politiku. Saska ar to ASV praks rins ar PSRS
virskundzbu Baltij, tau neatzst ts tiesiskumu un turpina uzturt attiecbas ar
Baltijas valstu prstvniecbm
24.jlijs Tiek slgta Latvijas Skautu centrl organizcija, turpmkajs diens pakpeniski
sldz gandrz visas jaunatnes, profesiju, nacionlo minoritu organizcijas un
biedrbas
26.jlijs Csu Vsts public nodergu informciju: Sabiedrisko lietu ministrs P.Blaus
publicjis paskaidrojumu, ka tagad, pastvot patiesai demokrtiskas tautas
republikai, Latvij turpmk nebtu vlams uzruns un rakstos lietot vrdus kungs un
kundze. To viet btu vlams lietot vrdus pilsonis vai pilsone
28.jlijs Csu pilstas sporta laukum pulcjas tkstoi csnieku, lai noraudztos
Sarkanarmijas Csu garnizona un LDJS Csu nodaas futbola komandu draudzbas
spl. Sackstes beidzas draudzgi 4:4
29.jlijs Rgas centr skas masveida dzvoku atbrvoana Sarkans armijas virsnieku
vajadzbm
30.jlijs Pcpusdien Tautas saeimas delegcija izbrauc uz Maskavu lgt PSRS Augstko
Padomi uzemt Latviju PSRS sastv. Stacijas laukum notiek mti
31.jlijs Ministru prezidenta vietas izpildtjs V.Lcis paraksta pavli par biju Latvijas kara
ministra Ja Baloa un via imenes loceku izstanu no Latvijas Padomju
Socilistisks Republikas teritorijas un nostanu uz Padomju Socilistisko
Republiku savienbu"
Augusts Vcija sk totlu gaisa karu pret Lielbritniju, tau certos pankumus Vcija negst
un 12.oktobr .Hitlers nolemj prcelt opercijas Jras lauva stenoanu uz
1941.gada maiju
2.augusts nacionaliz lielkos Csu pilstas uzmumus: a/s Augu drzs, D.Brzia
konfeku fabriku, K.Deruma bvuzmumu, a/s Kalcium, J.Taas kau-akmens-
kdras uzmumu, K.Da tipogrfiju, A.Piebalga spiestuvi Klints u.c.
2.augusts Csu strdnieki un darba intelience ar saukiem Nost kapitlismu!, Nost
Imperilistisko karu!, Lai dzvo Padomju Latvija!, Lai dzvo Padomju
Socilistisko Republiku savienba! pulcjas visas tautas manifestcij
4.augusts PSRS Augstk Padome uzem Lietuvu PSRS
5.augusts PSRS Augstk Padome uzem Latviju PSRS. Vakar Rg notiek plaa tautas demonstrcija" par godu im notikumam, kur piedals ar Sarkans armijas
vienbas
6.augusts PSRS Augstk Padome uzem Igauniju PSRS
6.augusts Css notiek plaa darbaauu demonstrcija par godu Latvijas uzemanai
padomju republiku saim
5
6.augusts tiek slgtas visas Latvijas diplomtisks un konsulrs prstvniecbas rzems
7.augusts Latvij nacionaliz izdevniecbas likvid vrda un preses brvbu
7.augusts Ministru kabinets pieem lmumu par prieanu uz Maskavas laiku no 8. augusta
plkst. 24.00
8.augusts Csu pilstas valdes sd lemj par Ieklietu ministrijas Pavaldbas departamenta
rkojumu lemt par visu to vietu nosaukumu grozjumiem, kas saistti ar veco
remu un nav piemroti padomju Latvijai. Sdes rezultt Vienbas laukumu
prdv par Voroilova laukumu, Vienbas gatvi par 21.jlija ielu, Vadoa parku
par Oktobra parku, prof.Bmaa ielu par Marksa ielu, 15.maija parku par 1.Maija
parku, Kungu ielu par Pilsou ielu, Uzvaras bulvri par 17.jnija bulvri, Valmieras
ielu par Sarkans armijas ielu, imnzijas ielu par L.Paegles ielu
9.augusts Ministru kabinets pieem likumu par Galveno literatras prvaldi darbu sk
cenzra pc padomju parauga
24.augusts Csu skauti nodibina slepenu nacionlo cntju organizciju, par kuras vadtju
kst Ilmrs Grundis
25.augusts tiek apstiprints Latvijas PSR karogs
Rudens izveidojas vairkas pretoans grupas un organizcijas. Lielks Tvijas sargi,
Latvijas Nacionlais leions, Jaunlatviei, Kaujas organizcijas Latvijas
atbrvoanai, Latvieu tautas apvienba. Organizciju mris gzt okupcijas
varu un atjaunot Latvijas neatkarbu
Septembris Itlijas armija sk uzbrukumu iptei. Briti sakauj Itlijas armiju un Vcija
1941.gada februr ir spiesta nostt paldzbu savai sabiedrotajai
1.septembris bijus vcu pamatskolas telps Drza (Brzaines) iel 4 atver tagadjo Csu
2.pamatskolu
17.-18.septembris notiek Csu apria skolotju konference sniedz nordes par jauno laiku vstures
pasnieganas jautjumiem, izskan ldz im nedzirdti prmetumi par skolotju
izturanos
22.septembris Vcija, Itlija un Japna paraksta militrs savienbas lgumu. Tam pievienojas ar
Rumnija, Ungrija, Bulgrija, Slovkija un Horvtija
Septembris izveido Latvijas komunistisks partijas Csu apria organizciju
27.septembris darbu prtrauc Latvijas Kara ministrija
9.oktobris likvid etrus robesardzes bataljonus, arest robesargus, kurus uzskata par
neuzticamiem
18.oktobris sk iznkt kompartijas Csu apria komitejas laikraksts Csu Stars
15.oktobris nodibina Csu skolnu nacionlo apvienbu, kuras mris ir gzt okupcijas varu
28.oktobris Itlijas armija iebrk Grieij. Grieija piesaka karu Itlijai un aicina palg
Lielbritniju. Decembr Itlijas armija ir spiesta pamest Grieiju
6. - 7.novembris Css svin Oktobra svtkus.7.novembr Voroilova (Vienbas) laukum defil visas
pilst izvietots sarkanarmijas daas
11.novembris Latvijas PSR Augstks padomes Prezidijs izdod dekrtu, kas paredz tiesu sistmu
veidot pc padomju parauga, sastvot no tautas tiesm, apgabaltiesm un Augstks
tiesas.
16.-18.novembris atzmjot Latvijas neatkarbas dienu, Csu skolnu nacionls apvienbas dalbnieki
sagatavo un izplata uzsaukumus
18.novembris Csu Bru kapos milicija apcietina msas Austru un Veltu veltes, kuras Latvijas
valsts dibinanas gadadien mina nolikt ziedus pie A.Jullas veidot Mtes
Latvijas tla. Seko ieslodzjums un ce uz dadm GULAGa nometnm
25. novembris paralli latam k likumgu maksanas ldzekli Latvij ievie PSRS naudu - rubli
29.decembris Csu apria Pagaidu izpildkomitejas sd apstiprina Csu pilstas pagaidu
izpildkomiteju ar Ati Gulbi k Komitejas prieksdtju
6
1941.gads
Gada skums Latvij sk sastdt ekspluatatoru un socili bstamo elementu sarakstus
4.janvris Css nodod ekspluatcij viesncu Trvete
6.janvris darbu sk Csu pilstas ambulance
12.janvris PSRS Augstks Padomes vlanu rt Csu skolnu nacionls apvienbas
dalbnieki novc pilstas centr izliktos vlanu atribtus. Vienu no aktvistiem
Eleoferiju Vanagu - milicija notver un viam tiek piespriests viens gads
ieslodzjum
26.janvris Csu arodbiedrbu padarbbas tetra pirm iestudjuma Andreja Upa 1905.
pirmizrde
1.marts tiek noteiktas obligts lauksaimniecbas produktu nodevas valstij
12.marts skas gatavoans kolektivizcijai: LK(b)P CK pieem lmumu par manu un zirgu
iznomanas punktu izveidi
25. marts bez iepriekja brdinjuma tiek anults lats
Aprlis Vcijas, Itlijas un Ungrijas karaspks iebrk Dienvidslvij un Grieij. Dau
nedu laik visi Balkni nonk Vcijas kontrol
9.aprlis nodibina Csu apria Patrtju biedrbu savienbu
30.aprlis Csu Kultras nam notiek pirm sienas avu skate. Pirm godalga Csu
vidusskolai un oseju prvaldei
14.maijs PSRS valdba un Vissavienbas Komunistisk (boeviku) partijas centrlkomiteja
pieem lmumu "Par socili sveu elementu izstanu no Baltijas republikm,
Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldvijas"
1.jnijs darbu sk Csu pilstas dzemdbu nams Gldas iel 7
6.jnijs Rg paraksta Ieklietu Tautas komisarita lmumu par seu Csu skolnu
nacionls apvienbas dalbnieku apcietinanu, un jau nakt no 6. uz 7.jniju vii
savs dzves viets tiek apcietinti. Uldim Pam, Dainim Laiviam, Uldim
Amerikam un Orestam Stakalderam piesprie nves sodu noaujot, kas izpildts
1941.gada 19.decembr kalov. Tlivaldim Griim un Reinholdam Kalniam
1941.gada 3.decembr Astraha piesprie katram 10 gadu ieslodzjum. T.Griis
mirst darba nometn jau 1942.gada 23.janvr, R.Kalni iet boj 1942.gada
23.decembr
14.jnijs pirm masveida deportcija Latvij izsta 15 424 Latvijas iedzvotjus
14.jnijs no Csu apria izsta 523 cilvkus
14.jnijs Liten vasaras nometn notiek latvieu virsnieku masveida apcietinanas akcija,
apcietinot vismaz 430 cilvkus
14.jnijs Abrenes apri reistrts Staina artelis kolhozs 250ha platb
15.jnijs Css Crulos atklj pionieru nometni
17.jnijs LK(b)P Csu apria komiteja izdod rkojumu, ar kuru nosaka organizt krievu
valodas kursus jauniesaucamajiem karavriem
22.jnijs Vcija kop ar sabiedrotajiem Somiju, Ungriju un Rumniju - uzbrk PSRS
22.jnijs karadarbba skas ar Latvijas teritorij
24.jnijs Vcijas armija ieem Viu
26.jnijs Vcijas armija ieem Daugavpili
27.jnijs no Csm sk evakut padomju iestdes
1.jlijs vcu armija ieem Rgu. Notiek pirmie Rgas ebreju aresti, izveido Viktora Arja
komandtu vienbu ebreju izncinanai
4.jlijs pc SS brigdefrera un policijas enerlmajora Valtera tlekera rkojuma Rg
Gogoa iel nodedzina horlo sinagogu
4.jlijs padomju armija atkpjas no Csm
5.jlijs Css ienk vcu armija
6.jlijs caur pilstu plst liels skaits vcu armijnieku. Nemitgi pienk zias par
noslepkavotajiem un padomju armijas postu darbiem
7.jlijs vcu armija rso Igaunijas robeu
8.jlijs Vcija pilnb okup Latvijas teritoriju
13.jlijs Csu Sv.Ja baznc mctja Artra Piebalga vadb notiek dievkalpojums, veltts
padomju armijas noslepkavotajiem un 1941.gada 14.jnij uz Krieviju aizvestajiem
7
17.jlijs .Hitlers izdod rkojumu par Ostlandes reihskomisarita izveidi un civilprvaldes
ievieanu okuptajos austrumu apgabalos. Latvijas enerlapgabals kop ar Lietuvu,
Igauniju un dau Baltkrievijas iekauts Ostland; Latvijas enerlapgabala vadtjs
enerlkomisrs Oto Heinrihs Drekslers
20.jlijs V.tlekers izdod pavli par Krtbas palgpolicijas dibinanu Rg un ts apkrtn
25.jlijs ar Csu Vstis paldzbu visiem pilstas iedzvotjiem dara zinmu, ka vcu
karaspka ieemtajos apgabalos augstk vara pieder militriem pavlniekiem un to
rkojumi izpildmi bez iebildumiem. Tpat tiek dotas nordes, ka 24 stundu laik
jnodod visi aujamieroi, PSRS karaspka kara materili, juzrda ierou,
muncijas, kara materilu, prtikas un barbas noliktavas
27.jlijs Ostlandes reihskomisrs Heinrihs Loze izdod pavli par visu ebreju stingru
reistrciju, tiek noteikti ar virkne citu paskumu: ebrejiem pie aprba jns
sestaru zvaigzne, aizliegts maint dzvesvietu, aizliegts braukt ar sabiedrisko
transportu, apmeklt tetrus, muzejus, skolas u.c. Pavle paredz ar geto izveidoanu
Jlijs Latvij izveido t saukto zemes paprvaldi
Jlijs vcu karaspka nodaas izvieto Csu kazarmas k un Prof.Bmaa (Piebalgas) iel
3
Jlijs par Csu pilstas galvu kst Hugo Blumbergs Drava
Augusta skums skas Rgas centrlo ielu prdvana: Brvbas ielu prdv par dolfa Hitlera ielu,
Elizabetes par Valtera fon Pletenberga gatvi, Padomju bulvri par Vcu ordea gatvi
u.c
1.augusts pamatojoties uz vietj Komandanta 29.jlija rkojumu, ar Css visiem ebrejiem
kru labaj pus jns dzeltena sestraina zvaigzne. T saemama Csu pilstas
vald
3.augusts sk 201.latvieu strlnieku divzijas veidoanu Sarkans armijas sastv 10.augusts Csu Sv.Ja baznc gargs koncerts par piemiu no lielinieku terora cietuajm
latvieu imenm 17.augusts vcu okupcijas varas iestdes aizliedz "Prkonkrusta" organizciju
18.augusts ar rkojumu Ostlandes reihskomisrs H.Loze norda, ka oficil dienesta valoda
valsts iestds ir vcu valoda. Specils Austrumu ministrijas apkrtraksts nosaka, ka
vcu okupcijas iestu darbiniekiem nav jmcs Baltijas tautu valodas, jo
paredzams, ka drz visi o teritoriju iedzvotji runs vcu valod
18.augusts skas Csu pilstas administratvajs robes dzvojoo pilsou prreistrcija, kas
turpins ldz 9.septembrim
Augusts ASV un Lielbritnija paraksta Atlantijas hartu. Abas lielvalstis pazio, ka neiekaros
sveas teritorijas un nepiekrits teritorilm prmaim, ja tam nepiekrits tur
dzvojos tautas
Augusts vcu armija ieem Tallinu, okup visu kontinentlo Igauniju
7.augusts pilst klst baumas, ka iepriekj nakt aizvesti visi Csu ebreji
Rudens Austrumeirop skas ebreju masveida izncinana
Rudens skas pirms neapmierintbas izpausmes ar Vcijas izveidoto okupcijas remu
Latvij
4.septembris uz pilngas brvprtbas principa sk formt 1.atsevio Rgas krtbas dienesta
bataljonu; oktobra otraj pus to nosta uz Austrumu fronti
5.septembris Csu Vsts publicts Csu apria prieknieka uzaicinjums visiem bijuajiem
paaizsardzbas vienbu dalbniekiem, bijuajiem karavriem un brvprtgajiem
pieteikties c pret boevikiem
8.septembris skas eingradas blokde
24.septembris Atlantijas hartu paraksta ar PSRS
21.oktobris pirmos latvieu krtbas dienesta bataljonus nosta uz Austrumu fronti
Novembris darbbu atsk Latvieu nacionlistu savienba. Organizcija izdod skrejlapas, vc
informciju un ierous. 1942.gada februr organizcija sk izdot laikrakstu Tautas
Balss, to izplata Css, Valmier, Dobel, Kuldg, Liepj, Daugavpil, Madon.
Organizcija aicina latvieus nestties policijas bataljonos, nepildt un pretoties
okupcijas iestu rkojumiem. Latvieu nacionlistu savienbas mris atjaunot
demokrtisku Latvijas Republiku. Tautas Balss iznkana tiek prtraukta
1942.gada novembr, kad vcu drobas iestdes arest vairk nek simts
organizcijas biedru
8
3.novembris Css Rgas iel 27 skas kara laik savkto ebreju mantu prdoana. Mantas (
apavus, aprbus, traukus un tml.) pret samaksu vars saemt tie, kuru mantas kara
laik gjuas boj (sadeguas, nolauptas utt.), trcgie u.c., pierdot mantu
nepiecieambu
6.novembris ar H.Himlera pavli palgpoliciju okuptajos austrumu apgabalos prdv par
Krtbas sargu dienestu
18.novembris Css Latvijas valsts proklamanas gadadiena aizvadta svingi karogotas
sarkanbaltsarkaniem karogiem
18.novembris pards nelegls laikraksts Latvija, izdevji Patriotu organizcija, kur
apvienojuies studenti, inteliences prstvji, nacionli domjoi cilvki. s
organizcijas prstvji uzskata, lai sekmtu Vcijas pankumus kar pret
komunismu, ir pieaujams Vcijas atbalsts. Tomr Latvijas neatkarbas atjaunoanu
dos tikai angu un ameriku uzvara kar
28.novembris Marijas Reiteres vadb Css, Rgas iel 18 darbu sk rakstu darbu birojs. T
uzdevums paldzt csniekiem dadu tulkojumu darbos, sagatavot lgumus,
norakstus u.c. dokumentus latvieu un vcu valods
28.novembris saska ar enerlkomisra O.H.Drehslera Rkojumu par svinamm dienm
Latvijas enerlapgabal par svinamm dienm Latvij tiek noteiktas: 1)
Jaungada diena;
2) Liel ldzam diena (sests nedas pirms Lieldienm tredien);
3) Liel piektdiena;
4) Lieldienu pirmdiena;
5) 1.maijs (Darba svtki);
6) Debesbraukanas diena;
7) Vasaras svtku pirmdiena;
8) Dievmaizes diena 16.jnij (tikai Daugavpils apgabal);
9) Ju diena 24.jnij;
10) Paujas svtki (pirmaj svtdien pc Mieiem);
11) Ticbas atjaunoanas svtki 31.oktobr (izemot Daugavpils
apgabalu);
12) pirm un otr Ziemassvtku diena.
3.decembris 201.latvieu strlnieku divzija dodas uz fronti un iesaists Maskavas aizstvanas
kaujs
7.decembris japu flote un avicija uzbrk ASV karabzei Prlhrbor
8.decembris ASV un Lielbritnija piesaka karu Japnai
11.decembris Vcija un Itlija piesaka karu ASV
Gada beigas no latvieu bgiem PSRS un Latvijas armijas atlikuajiem vriem izveido Sarkans
armijas 201.latvieu strlnieku divziju
1942.gads
1.janvris parakstta Vaingtonas deklarcija jeb Apvienoto Nciju Deklarcija, kurai
pievienojas 26 valstis, ar PSRS valstis apliecina atbalstu Atlantijas hartas
principiem
1.janvris Csu Vsts publicts Apgabala komisra vietas izpildtja Rabova Rkojums par
du jauktm laulbm - jaukto laulbu riskai pusei persongi jpiesaks Apgabala
Komisarit Valmier ldz 5.janvrim
2.janvris Vcijas karavri noauj ap 170 Audriu ciema iedzvotju, taj skait ap 50 brnu.
Iemesls - krievu partiznu slpana
16.janvris Csu Vsts publicts Valsts darba dienesta aicinjums 1920.-1922.gad
dzimuiem jaunieiem brvprtgi pieteikties dienestam Vcij valsts darba dienesta
rinds un ietrp
Februris sk iznkt pas Ziemevidzemes Rkojumu Vstnesis, kas labi prskatm veid
[..] sniedz iedzvotjiem it visus svargkos Austrumu apgabala Valsts komisra un
enerlkomisra Rg rkojumus, gan ar Apgabala komisra tieos rkojumus un
nordjumus iedzvotjiem. Rkojumu Vstnes Apgabala komisrs ar tiei nordja
uz atseviiem rkojumu pantiem, t, lai tie ik vienam btu izprotami un lai neviens
9
nevartu sdzties, ka kaut kas nav izdarts likumu nezinanas d. Tamd ar
Rkojumu Vstnesi nepiecieams last katr lauku st.
11.februris F.Jekelns vras pie latvieiem ar uzsaukumu stties policijas vienbs
20.februris Csu Vsts publicti pirmo brvprtgo uzvrdi no Csu apria, kuri
reistrjuies latvieu krtbas sargu dienestam. Viiem piebiedroties ir katra cas
priecga, vesela un uzmga latviea pienkums.
21.-22.februris Csu apri notiek vairkas tautas sanksmes, kurs plai iztirz jautjumus par
brvprtgo reistrcijas kampau latvieu krtbas sargu dienest. Css Viesgs
biedrbas nam sapulci apmekl ar bijuie Latvijas armijas virsnieki, instruktori un
karavri. Ar uzrunm uzstjas Austrumu apgabala austks SS un policijas vadou
tba prstvis Rauens un Csu apria prieknieks F.Bergs. Abi tai pa vakar
piedals ar brvprtgo aicinjuma sarkojum Raun, kur biedrbas nam pulcjas
ap 800 apmekltju. Ldzgi paskumi notiek ar Jaunpiebalg un Skujen.
Marts Japna okup Honkongu, Filipnas, Malaiziju, Singapru u.c. Klus okena salas
Marts pc Austrumu apgabala reihskomisra H.Lozes uzsaukumu tiek skta metla
vkanas akcija frontes vajadzbu un muncijas nodroinanai
6.marts Csu apria prieknieks F.Bergs aicina virsniekus, instruktorus, kareivju, ar
nedienjous pilsous pieteikties sargu dienest gsteku apsardzbai Ukrain
9. un 11.marts vairki desmiti pirmie brvprtgie krtbas sargi no Csm aizbrauc uz Rgu. Vius
pavada piedergie, pazias un pilstnieki, vlot pc sekmgm uzvarm laimgi
atgriezties Css
22.marts mkslas vsturniece Erna Berkholce Css, Drza iel 5 atver Csu mkslas salonu
16.aprlis dibina Csu sporta biedrbu
20.aprlis Css atzm .Hitlera 53.dzimanas dienu pilstas nami rotti ar kkrusta un
sarkanbaltsarkanajiem karogiem, veikalu skatlogos izlikti Vadoa portreti, skols
notur svingus aktus par godu Jauns Eiropas radtjam
7.marts Vcijas Austrumu lietu ministrs Alfrds Rozenbergs izdod direktvu par
Paprvaldes izveidoanu Latvij
1.maijs csnieki atzm Darba svtkus, kurus ogad pavada lozungs Visu strdjoo diena
rabas diena
Maijs Tiek atzmtas Mea dienas. Csu Pils park stda kokus krituo varou un aizvesto
patriotu piemiai
29.maijs Csu apria 1.policijas iecirka prieknieks A.Ziedi zio, ka turpmk
ugunsgrka trauksmes ar elektrisko sirnu neizzios. Elektrisk trauksmes sirna
kalpos gaisa uzbrukuma gadjumos
Vasara lai cntos ar darbaspka trkumu, okupcijas iestdes izdod rkojumu: vasar visiem
skolu audzkiem, kas vecki par 14 gadiem, obligti lauku darbos jnostrd trs
mnei
12.jnijs laikraksta Csu Vstis titullapa veltta 1941.gada 14.jnija deportcijs cietuo
piemiai
14.jnijs Css pie namiem plvo pusmast nolaisti karogi, bazncu zvani jau no rta iezvana
piemias dienu pirms gada tlum aizvestajiem latvieiem
15.jnijs skas pieteikans darba dienest 1921.-1923.gad dzimuajiem jaunieiem
19.jnijs Css vizt ierodas H.Loze, kur no Pils balkona uzrun Csu iedzvotjus. Uzrunai
seko ekskursija Csu pilsdrups, tlk augst viesa ce ved uz Raunu un Valmieru
29.jnijs Csu imnzij skas tautskolotju sagatavoanas kursi. Kursos piedals 133
kursanti
1.jlijs Csu Viesgs biedrbas nama prpildtaj zl atzm Latvijas atbrvoanu no
boeviku jga
14.jlijs Csis apmekl 90 . Hitlera Sonthofenas skolas audzki (skola veidota pc
.Hitlera ierosinjuma jauna audzinanas sistma politisku vadou izgltoanai)
Jlijs Css 44 bijuajiem paniekiem nodod atpaka lietoan un prvaldan padomju
varas nacionaliztos paumus
Jlijs pirmo reizi aicina Valsts darba dienest pieteikties meitenes oreiz 1923.gad
dzimus jaunietes
7.augusts caurbraucot Css uzkavjas Lielvcijas valsts finansu ministrs Schwerin von
Krosigk, kur apmekl pilsdrupas un Csu Sv.Ja bazncu
23.augusts skas Staingradas kauja, viena no lielkajm Otr pasaules kara kaujm
10
Rudens Css dibina jauna tipa augstko tautskolu ar etrgadgu kursu. Ts uzdevums
sagatavot audzku augstkajm arodskolm tehnikumiem, skolotju instittiem,
u.c.
1.septembris Ostlandes enerlkomisrs Dr.Drehslers par Csu apria vecko iece Jni Venneru
20.septembris izstjum Turkmenistn Krasnovodskas cietum mirst Krlis Ulmanis
22.septembris Zemes paprvalde izdod rkojumu, kas paredz vism pilstas nestrdjoajm
sievietm vecum no 17 ldz 45 gadiem doties uz laukiem un paldzt raas
novkanas darbos
Oktobris Css skas Tautas Paldzbas ziedojumu kampaa, ts mris atbalstt no
boeviku terora un kara diens cietus imenes
27.novembris Lai godintu boeviku no tvzemes aizvestos Csu pagasta patriotus, sabiedriskos
darbiniekus un viu imenes locekus, Csu pagasta lauksaimniecbas biedrbas
valde pc biedrbas prieknieka M.Sietisona ierosinjuma nolmusi izgatavot
aizvesto piemias vitrnu un to novietot pagasta nam
6.decembris pateicb Csu iedzvotjiem par ziedojumiem Ziemassvtkos frontes karavriem,
vcu karavri rko bijus Csu Viesgs biedrbas zl Grenadieru pulka orestra
koncertu
1943.gads
Janvris Kasabankas konference ASV un Anglijas vadtji nolemj atlikt Otrs frontes
atklanu uz gadu, un no Vcijas pieemt tikai bezierunu kapitulciju
4.-7.janvris kino Metropol csniekiem iespja noskatties jaunks Austrumzemes filmas
Rgas nozares jaunks Latvij uzemts filmas: Sarkan migla, Latvju tautas
ldzdalba lielaj c pret boevismu, Ckas laime un filmu par brvprtgo
gaitm valsts darba dienest
23.janvris .Hitlers atauj un pavl SS reihsfreram H.Himleram izveidot Latvieu SS
brvprtgo leionu
24.janvris H.Himlers, pamatojoties uz .Hitlera pavli, apvieno etrus 2.SS brigdes sastv
karojoos latvieu aizsardzbas dienesta bataljonus un pieir tiem nosaukumu
Latvieu SS brvprtgo leions
29.janvris nacisti izdod rkojumu par visu ignu arestu un nostanu uz koncentrcijas nometnm
30.-31.janvris Siguld notiekoajs Vidzemes meistarsacksts slpoan jaunu Latvijas rekordu
lkan no tramplna uzstda csnieks Brodelis 45,5 m
10.februris .Hitlers rakstiski izdod pavli veidot Latvieu SS leionu vcu ierou SS vienbu
(Waffen SS), kas oficili tika nosaukta par brvprtgo leionu. Leion iesauc ap
51000 latvieu, kas dzimui no 1919. ldz 1924.gadam. Kop dads vcu
karaspka das iesauca ap 110000 Latvijas pilsou 11.februris Css notur piemias paskumu boeviku aizvestajiem rakstniekiem, deklamjot
dzeju, dziedot dziesmas un klausoties Ja Vaseta refertu 23.februris vcu okupcijas vara izsludina 1919.-1924.gad dzimuo Latvijas iedzvotju
mobilizciju SS leion
Pavasaris organizcijas Prkokrusts vadtjs Gustavs Celmi sk izdot neleglu laikrakstu
Brv Latvija. Latvju Raksti, kas iznk ldz 1944.gada pavasarim. G.Celmi un
via laikraksta atbalsttji aicina atjaunot Latvijas valstiskumu un nesekot visiem
vcu iestu rkojumiem. 1944.gada mart G.Celmiu apcietina un iesloga
Flosenburgas koncentrcijas nometn Vcij
Marts skas Latvijas iedzvotju iesaukana Vcijas bruotajos spkos. Mobilizcija
turpins ldz 1944.gada augustam, atsevis viets - vl ar septembr un oktobr
5.marts Csu Vsts publicts paziojums par Latvieu SS brvprtgo leiona veidoanu,
kur aicinti iestties 17 45 gadus veci latvieu tautbas vriei
10.marts Vcu sevi tiesa pirmo reizi notur sdi Css, lai skattu apsdzbu pret trim
csniecm, kuras apsdztas par neatautu rzemju raidstaciju noklausanos un
saklausto ziu apzintu tlkizplatanu
21.marts Csu Viesgs biedrbas zl publiska Latvijas zemes paprvaldes tehnikas un
satiksmes enerldirektora V.Leimaa lekcija Totls kar un latvieu leions
11
26.marts izdod pavli par 15.latvieu SS divzijas izveidoanu. August jaunizveidotaj
15.divzij bija 10621 karavrs
26.marts Csu Vsts publicts Latvieu brvprtgo SS leiona enerlmajora un divzijas
komandiera R.Bangerska uzruna Latvieu virsnieki un instruktori!, kur izteikts
aicinjums stties Latvieu SS leion
28.marts Rg, Doma laukum nodod pirmo Latvieu SS leiona brvprtgo svingo soljumu
28.marts Css Amatnieku biedrbas sarkojumu zl skatma ceojo izstde Boeviku
valdanas gads Latvij. Nedas laik izstdi apskata 1780 csnieku
28.marts Priekuu lauksaimniecbas skol notiek svinga atvadans no 45 audzkiem, kuri
dodas leionru gaits. Vl vairki audzki pieteikuies darba dienest
31.marts par Latvieu SS leiona enerlinspektoru iece enerli Rdolfu Bangerski
10.aprlis Reihskomisra izdotais rkojums nosaka, ka visa lauksaimniecisk produkcija
uzskatma par apltu zemnieks ar izaudzto rau drkst rkoties tikai pc vcu
iestu nordjumiem
14.aprlis Csu sporta biedrba rko I Csu meistarsackstes vingroan rkos
23.aprlis Csu Vstis lastji tiek iepazstinti ar frontes karavru jauno cas ieroci vcu
tanku Teris modernko pasaul, kura milzgo kaujas spku un nespjams
caurlauanas spjas tiek apbrnotas ar ienaidnieku zis
Maijs angu-ameriku spki sakauj vcu-itu spkus Ziemefrik
18.maijs Zemes paprvalde izdod rkojumu, kas paredz visiem latvieu iestu darbiniekiem
seas nedas, ieskaitot atvainjumu, nostrdt laukos. No darba klaum laukos
atbrvoti viengi kara rpniecb strdjoie
15.jnijs Notiek atceres paskumi 1941.gada 14.jnij aizvesto piemiai: darba viets
pusdienu prtraukum tiek rkoti si piemias bri, darba vietas mudina uzemties
krusttva pienkumus aizvesto tvu brniem
4.jlijs XVII Csu novada dziesmu svtki, veltti divu gadu atcerei kop Csu pilstas
atbrvoanas no lielinieku jga
Jlijs skas Kurskas kauja lielk tanku kauja pasaules vstur. Vcijas armija cie
neveiksmi, turpmkaj kara gait Sarkans armijas uzbrukums vairs nav apturams
Jlijs ASV un Lielbritnijas armijas izceas Itlijai piederoaj Siclijas sal, ko pilnb
ieem august
10.jlijs ASV desants izceas Siclij
22.jlijs no Ventspils ar motorlaivu Gotland ierodas nacionls pretoans kustbas
dalbnieks Leonds Sili, nogdjot Zviedrij zias par stvokli vcu okuptaj
Latvij
25.jlijs pc Liels faistu padomes neuzticbas izteikanas Benito Musolni, Itlijas karalis
Viktors Emanuels III atce B.Musolni no Itlijas Ministru prezidenta amata
13.augusts dibina Latvijas Centrlo padomi. Par savu uzdevumu t uzskata cu pret vcu
okupantu remu, par mri neatkargas un demokrtiskas Latvijas Republikas
atjaunoanu. Par LCP prieksdtju ievl Konstantnu aksti
Augusts Vcija okup Ziemeitliju, izveidojas Itlijas fronte
13.septembris augstkais SS un policijas vadtjs Ostland Fridrihs Jekelns atauj latvieu ierou
SS dam lietot pie formas trpa nacionlo krsu vairodziu ar uzrakstu ''Latvija''
13.oktobris Itlija piesaka karu Vcijai
Novembris Css viesojas Rgas Radiofona un latvieu leiona enerlinspektora tba
prstvji. Tiek sagatavoti skau ieraksti ar piedergo sveicieniem karavriem
28.novembris skas Tehernas konference pirm Liel trijnieka (ASV prezidents
F.D.Rzvelts, Lielbritnijas premjers V.rils un PSRS lderis J.Stains) tikans.
Nolemj Otro fronti atklt ne vlk k 1944.gada maij, un uzskt sarunas par
Polijas, Vcijas un Baltijas valstu likteni pc kara
12
1944.gads
Janvris Sarkan armija prrauj fronti pie Volhovas un eingradas
Janvris 1917.gad dzimuos Csu pilstas un apria vrieus mobiliz latvieu leion
Marts izveido otru latvieu leiona divziju - 19.divziju. 16.mart kaujs pie
Veikajas upes abas divzijas apvieno un ts cns kop Maijs reihskomisrs H.Loze izdod rkojumu par Rgas rpncu evakuciju. Realizjot t.s.
tuks zemes metodi, uzspridzina eguma elektrostaciju, vairkas rpncas,
Daugavas krastmalu ostas rajon, tiltus u.c. saimnieciskos objektus 25.maijs Rg ar nvi soda padomju pagrdes vadtjus Imantu Sudmali un Demu Bankoviu
Vasara apeljot pie nacionlajm jtm (znu formastrpus rotja
sarkanbaltsarkanas lentes), okupcijas vara sk znu iesaukanu t sauktajos
gaisa spku izpalgos (Luftwaffenhelfe). Tika iesaukti 4139 zni no Rgas,
Madonas, Bauskas, Csu, Valmieras un Valkas apriiem 5.jnijs sarkans armijas sastv izveido 130.latvieu strlnieku korpusu komandiera
enerlmajora Detlava Brantkalna vadb
6.jnijs Normandij atklj Otro fronti. Ziemefrancij izceas 250 000 sabiedroto karavri,
skas Francijas atbrvoana. 23.august sabiedroto karaspks atbrvo Parzi,
septembra vid atbrvota jau lielk daa Francijas teritorijas
17.jlijs Sarkan armija netlu no Zilupes rso Latvijas robeu
20.jlijs notiek neveiksmgs atentts pret Hitleru
24.jlijs PSRS armija ieem Viu
Vasara PSRS karaspks uzbrk Baltkrievijas front, rso Polijas robeu
22.augusts Latvijas PSR Augstks Padomes Prezidijs nodod Krievijas Federcijai seus
Abrenes apria pagastus ar vairk nek 40 000 iedzvotjiem
Rudens Latvijas Centrl padome organiz latvieu evakuciju motorlaivs no Kurzemes uz
Zviedriju
Septembris no kara pret PSRS izstjas Somija
8.septembris LCP pdj sde dzimten, pieem deklarciju par Latvijas valsts atjaunoanu
24.septembris skas Mores kaujas. 19.divzijas latvieu karavri piecu dienu cs atvaira
ievrojami lielku padomju armijas prspku. Mores kaujs krt ap 200 latvieu un
2000 padomju armijas karavru
26.septembris Css otrreiz ienk padomju karaspks
10.oktobris izveidojas Kurzemes fronte
13.oktobris padomju armija ienk Rg
15.oktobris sank pirm Csu skolotju konference, ts lozungs Dzimt skola tevi gaida
15.oktobris padomju spki uzsk pirmo lielo uzbrukumu Kurzemes cietoksn, trieciena
pamatvirziens no Dobeles uz Dksti
20.oktobris uz a/s Ris un lielko drzniecbu bzes darbu sk Csu pilstas komunl
drzniecba
27.oktobris skas otrais padomju armijas uzbrukums Kurzemes cietoksn Priekules Vaiodes
un Auces sektor
Novembris Vcijas armija atstj Balknus
6.novembris Csu alus dartava sk jauna produkta raoanu iguu alu
Decembris galven literatras prvalde izdod pirmo no apgrozbas izemamo (aizliegto)
grmatu un broru sarakstu
1.decembris Csu dzelzcea stacij pienk pirmais vilciens kop pilstu atkal iemusi padomju
armija
18.decemris Csu pilstas izpildu komitejas pirm sde
21.decembris skas treais lielais Sarkanarmijas triecienuzbrukums Kurzem. Mris ieemt
Saldu un prraut Liepjas dzelzcea lniju
13
1945.gads
Janvris februris Padomju armija ieem visu Polijas teritoriju
2.janvris darbu atsk 2-gadg Csu arodskola. Ts uzdevums sagatavot tautas
saimniecbai kvalifictus strdniekus- atsldzniekus, elektrotehnius, galdniekus,
podniekus u.c.
4.janvris 1.septigadgs skolas telps mcbas sk Csu Skolotju institts
23.janvris skas ceturt Kurzemes lielkauja. Padomju divzijas uzbrk Liepjas virzien
4.februris skas Jaltas (Krimas) konference. Iezmjas pirms domstarpbas starp
sabiedrotajiem. Nolemj pc kara Vcij izveidot 4 okupcijas zonas (PSRS,
Francijas, Anglijas un ASV), trs mneus pc Vcijas sakves PSRS apsola
iesaistties kar pret Japnu, ASV un Anglija atzst Baltijas valstu inkorporciju
PSRS sastv, un vienojas par Apvienoto Nciju Organizcijas nodibinanu
12.februris skas piekt lielkauja par Kurzemi. Padomju spki ieem Brzupes, Jostas un
Bldenes staciju, nonk pie Brocniem un Saldus
13.februris sabiedroto avicija sk bombardt Drzdeni, iet boj ar daudzi bgi no Latvijas
14.februris netlu no Csm, bels, atver pamatskolu ar krievu mcbu valodu
21.februris pa ceam no tuthofas koncentrcijas nometnes uz Lauenburgu mirst LCP
prieksdtjs Konstantns akste
17.marts skas sestais padomju spku lieluzbrukums Kurzem. Septii latvieu karavri vcu
armijas pus par Kurzemes kaujs pardto drosmi tiek apbalvoti ar vcu armijas
augstko apbalvojumu Dzelzs Krusta Bruinieku pakpi
20.marts Css skas ekistu kvalifikcijas celanas kursi
30.marts skas drupu novkana Csu pilst
16.aprlis skas kauja par Berlni
30.aprlis Berlne krt sabiedroto roks. .Hitlers izdara panvbu
20.aprlis Potsdam, Vcij, nodibina Latvijas Nacionlo padomi, kura pretend uz Latvijas
Pagaidu valdbas statusu. Ts vadtjs - enerlis Rdolfs Bangerskis
27.aprlis pie Giterlikas ASV armijas karavriem padodas latvieu leionru kaujas grupa, ko
vadja pulkvedis Vilis Janums
29.aprlis 15.ierou SS divzija saem pavli Berlnes aizstvanai izveidot kaujas spjgu
pulku, par komandieri ieceot pulkvedi V.Janumu
2.maijs kapitul Berlnes garnizons
8.maijs feldmarals Vilhelms Keitels PSRS, Anglijas, Francijas un ASV prstvju kltbtn
paraksta Vcijas bezierunu kapitulciju. Eirop kar ir beidzies
8.maijs vcu spku grupjums Kurzem kapitul, gst padodas ap 146 tkstoi karavru, no
tiem 14 tkstoi latvieu
9.maijs pilstas uzmumos un mcbu iestds notiek mtii par godu uzvarai pr
faistisko Vciju
17.jlijs skas Potsdamas konference
21.jlijs Css svin Padomju Latvijas 5 gadu jubileju. 1.Maija park ieliek pamatakmeni
piemineklim cs par Csu atbrvoanu krituajiem padomju karavriem
6.augusts ASV nomet atombumbu uz Hirosimu
8.augusts PSRS piesaka karu Japnai
9.augusts ASV nomet atombumbu uz Nagasaki
14.augusts Japna pazio par kapitulciju
2.septembris Japnas prstvji uz ASV karakua Misri Tokijas lc paraksta kapitulcijas aktu.
Otrais pasaules kar ir beidzies
14
Hronikas sagatavoan izmantots:
Csu Vstures un mkslas muzeja Zintniskais Arhvs:
Bae M. Atgtie likteststi. Pirm padomju okupcijas gada notikumi Css. 1940. 1941., 2006.gads
(CM/ZA 3310)
Bae M. Iz tautas bilu galerijas (CM/ZA 3312)
Upte S. Csu pavaldbas vsture, 2004.gads (CM/ZA 3013)
Upte S. Csu pavaldbas vsture: Csu pilstas Izpildkomitejas prieksdtja Aleksandra okes
(1906.g.19.I 1995.g.6.I) darbbas laiks 1940.g.19.jlijs 1940.gada 15.decembris, 2004.gads (CM/ZA
3038)
Upte S. Csu pavaldbas vsture: Csu pilstas Izpildkomitejas prieksdtja Ata Gulbja (1912.g.14.I
1941.g.3.IX) darbbas laiks 1940.g.29.decembris 1941.g.5.jlijs, 2004.gads (CM/ZA 3039)
Literatra:
90 Latvijas gadi: 1918 2008. Rga: Latvijas Nacionlais Vstures muzejs, 2008.
Vilci T. Skolu jaunatne nacionlaj c (1940 1941). Rga: Latvijas Valsts arhvs, 1997. Csu hronika.
Csis: Harmonija, 2006.
Kalnas J. Tlotjas mkslas dzve nacistisks Vcijas okuptaj Latvij 1941 1945. Rga: Neputns,
2005.
Latvija Otraj pasaules kar (1939 1945). Rga: Jumava, 2008.
Latvijas vsture 20.gadsimts Rga: Jumava, 2005.
Interneta resursi:
http://ww2db.com/event/timeline/
http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/
http://www.ir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums
http://ww2db.com/event/timeline/http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/http://www.ir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums