pamatizglĪtĪbas skolotĀjsdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/du_pbsp_pamatizglitibas...1 daugavpils...

1

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

Profesionālās bakalaura studiju programmas

PAMATIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS

pašnovērtējuma ziņojums

par 2005./2006. - 2011./2012. studiju gadiem

Programma akreditēta 18.01.2006. – 31.12.2012.

2005./2006. studiju gads – veiktās izmaiņas





2010./2011.studiju gads - veiktās izmaiņas


2

Profesionālā bakalaura studiju programma

“Pamatizglītības skolotājs”

Programmas kods: 4214102

Programmas īstenošanas ilgums:4 studiju gadi (pilna laika klātienes studijas) un

5 studiju gadi (nepilna laika klātienes studijas)

Programmas apjoms: 160 KP

Prasības uzsākot studijas: vidējo izglītību apliecinošs dokuments

Iegūstamā kvalifikācija: Pamatizglītības skolotājs ar specializāciju vienā no

sekojošiem virzieniem:

1.-4.kl. priekšmetu skolotājs un dabaszinību (5.-6.klasē) un sociālo zinību (5.-

9.kl.) skolotājs

1.-4.kl. priekšmetu skolotājs un dabaszinību (5.-6.klasē) un mājturības un

tehnoloģijas (5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un matemātikas (5.-6.klasē) un sociālo zinību

(5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un matemātikas (5.-6.klasē) un mājturības un

tehnoloģijas (5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un latviešu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un

sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un latviešu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un

mājturības un tehnoloģijas (5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un krievu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un

sociālo zinību (5.-9.kl.) skolotājs

1. -4.kl. priekšmetu skolotājs un krievu valodas un literatūras (5.-6. klasē) un

mājturības un tehnoloģijas (5.-9.kl.) skolotājs

Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaura grāds izglītībā

Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, DU Rīga

Programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas

Programmas direktore: Dr.paed., profesore Elfrīda Krastiņa

APSTIPRINĀTS

DU senāta sēdē

Senāta priekšsēdētāja:

Prof.I.Kokina

3

SATURS

1. Studiju programmas vispārīgs raksturojums........................................................5

1.1.Studiju programmas mērķi un uzdevumi..............................................................5

1.2.Studiju procesa organizācija un vadība................................................................8

1.3.Studiju procesa ilgums..........................................................................................8

1.4.Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss...............................8

1.5.Imatrikulācijas noteikumi.....................................................................................9

2. Studiju programmas struktūra .........................................................................10

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas to analīze un pamatojums, studiju

kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem)...10

2.2. Studiju kursu satura izmaiņas, to analīze, izmaiņu nepieciešamība..................18

3. Studiju programmas īstenošana.........................................................................19

3.1. Izmantotās studiju formas: apraksts, izvēles pamatojums un analīze...............19

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu....................21

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem.....21

4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.......................................21

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, pētnieciskā un studiju darba

mijiedarbība.............................................................................................................28

4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā, kursa, bakalaura, darbu tēmu

atbilstība studiju programmas saturam...................................................................30

5. Vērtēšanas sistēma..............................................................................................31

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas metodes, to izvēles pamatojums .......................31

5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums......................................................31

6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē.................................................37

6.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze...............................................................37

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas, programmas beidzēju nodarbinātība...38

6.3. Studējošo un absolventu skaits.........................................................................38

7. Studiju programmas akadēmiskais personāls..................................................39

7.1. Akadēmiskā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu39

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām.41

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā 42

7.4Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti42

8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums........................43

8.1. Studiju programmas finansēšana......................................................................43

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un

aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem.....................43

4

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu............................................................................45

9. Sadarbība un ārējie sakari.................................................................................46

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes

kontekstā...................................................................................................................46

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs...............47

9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa

valstīm).....................................................................................................................51

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm).....................51

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm)........................52

10.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma.....................................................................53

11. Secinājumi un priekšlikumi studiju programmas attīstībai...........................53

11.1. Secinājumi.......................................................................................................53

11.2. Priekšlikumi programmas attīstībai ...........................................................55

PIELIKUMI

1.pielikums. Studiju plāni.

2.pielikums. Studiju kursu apraksti. (Skat.iepriekš)

3.pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns.

(Skat.iepriekš)

4.pielikums. Pašizvērtējuma ziņojumi par 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009.,

2009./2010., 2010./2011.,2011./2012. studiju gadiem

5.pielikums. Pedagoģiskās prakses nolikums un prakses uzdevumi. (Skat.iepriekš)

6.pielikums. Studiju maksas aprēķins. (Skat.iepriekš)

7.pielikums. Docētāju CV. (Skat.iepriekš)

8.pielikums. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām. (Skat.iepriekš)

9.pielikums. Aizstāvēto bakalaura darbu tēmu saraksts.

10.pielikums. Daugavpils Universitātes studējošo aptaujas anketa. (Skat.iepriekš)

11. pielikums. Darba devēja atsauksmes. (Skat.iepriekš)

12.pielikums. Pedagogu profesionālās pilnveides kursu saraksts (Skat.iepriekš)

13.pielikums Mācību metodiku katedras SVID analīze 2008.gadam. (Skat.iepriekš)

14.pielikums Sadarbības līgumi ar citu valstu augstskolām (Skat.iepriekš)

15.pielikums Programmas attīstības plāns 2011.-2016.gadam(Skat.iepriekš)

5

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, izmaiņas

Pēc akreditācijas periodā, lai veicinātu katra studējošā kompetenci iepazīt pārmaiņu

būtību izglītībā un spēju izveidot šīm pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības

modeļus, pakāpeniski izkristalizējušies un precizējušies profesionālo studiju

programmas “Pamatizglītības skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā

(turpmāk studiju programmas) mērķi un uzdevumi. Pēdējās izmaiņas mērķu un

uzdevumu formulējumā ieviestas 2011. gadā. Tie balstās gan uz programmas

noteiktajām satura prioritātēm, gan skolotāja profesijas standartu (IZM rīkojums

Nr.116). Latvijai būtiskajiem uzdevumiem vienotas augstākās izglītības telpas

attīstībai Eiropā, atbilstoši Boloņas deklarācijai un Lisabonas stratēģijai, kā arī no

tiem izrietošiem dokumentiem, Salamankas deklarācijai(2001), Eiropas kopienu

komisijas paziņojumiem Eiropas padomei un Eiropas parlamentam Par skolotāju

izglītības kvalitātes uzlabošanu(Brisele, 2007).

Studiju programmas mērķis:

Attīstīt studējošo pedagoģisko kompetenci izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanai

pamatskolā, sekmējot studējošo individuālo pašizaugsmi.

Studiju programmas uzdevumi:

- nodrošināt iespēju apgūt pamatizglītības pedagogam nepieciešamās kvalitātes:

darboties mācību satura un virssatura līmenī; īstenot mācībās ekoloģiskuma,

integrācijas un garīguma principus, veidojot uz savstarpējo cieņu un sadarbību

balstītu atbilstošu mācību vidi, lietojot modernās informācijas tehnoloģijas;

- nodrošināt iespēju apgūt (pēc izvēles) viena priekšmeta mācību metodika 5. un

6. klasēs un (pēc izvēles) viena priekšmeta mācību metodiku 5.-9.klasēs;

- veicināt katra studējošā vajadzības uztvert pārmaiņu būtību izglītībā un spēju

izveidot šīm pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības modeļus darbam

skolas multikulturālā vidē;

- attīstīt studējošo profesionālās prasmes: saskatīt daudzveidīgos mācīšanas

kontekstus; spēju izvēlēties savas profesionālās darbības mērķi; veikt

pētniecisko darbību; prasmi veicināt skolēnu izaugsmi, pašizpausmi,

pašdisciplīnu; prasmi izvērtēt skolēnu mācību sasniegumus un savu darbību.

2005./2006. studiju gads – mainīts piešķiramās kvalifikācijas nosaukumu no

“sākumskolas skolotājs” uz “pamatizglītības skolotājs”

2010./2011.studiju gads -

Studiju programma pilnveidota vadoties no darba devēju pieprasījuma, reģionālās

attīstības tendencēm, darba tirgus vajadzībām(skat. DU stratēģiju(2006.-2016.gadam),

saskaņā ar studējošo interesēm un skolotāja praksei nepieciešamajām

kompetencēm(skat. Pētījumu IZM iepirkums 08/73 metodisko materiālu”Obligātās

pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums”). Par studējošo programmas

mērķu un uzdevumu atbilstību varam spriest pēc darba devēju

atsauksmēm(11.pielikums), kuri piedalās noslēguma eksāmenos, kuri vada

pedagoģisko praksi skolās.

PLĀNOTIE REZULTĀTI

6

Kompetence pamatizglītības profesionālajā bakalaura studiju programmā tiek saprasta

kā studiju rezultātu atspoguļojums darbībā, tā tiek iegūta izglītības zinātnē un ar to

saistītās profesionālās jomas teorētiskās un praktiskās studijās.

Skolotāja profesionālās kvalifikācijas kompetenci bakalaura studiju programmā veido

trīs savstarpēji saistītas studiju rezultātu sadaļas: (I) skolotāja profesionālās

kvalifikācijas teorētiskais pamats, (II) skolotāja sagatavotība profesionālai, praktiskai

darbībai, (III) skolotāja sagatavotība profesionālai vērtīborientētai rīcībai. Katrā no

kompetences sadaļām ir iekļauti vispārīgie studiju rezultāti, kas raksturo visu studiju

programmu kopumā. Šie studiju rezultāti ir konkretizēti bakalaura studiju programmu

veidojošajos studiju kursu rezultātos.

1.tabula Zināšanas prasmes, kompetence atbilstoši vienotai bakalaura(EQF

6.līmenis) kvalifikācijas ietvarstruktūrai

Bakalaura studiju rezultātā grāda ieguvējs:

I S

kolo

tāja

pro

fesi

on

ālā

s k

vali

fik

āci

jas

teorē

tisk

ais

pam

ats

1.1.Atrod, atlasa un sistematizē, kritiski izvērtē un interpretē

informāciju atbilstoši izvirzītajam pedagoģiskajam mērķim,

izmantojot arī informācijas tehnoloģijas.

1.2.Izmanto iegūto informāciju savas pedagoģiskās darbības

plānošanai, īstenošanai un izvērtēšanai.

1.3.Demonstrē pedagoģisko jēdzienu, teoriju, likumsakarību kritisku

izpratni saistībā ar saskares zinātnēm profesionālo jautājumu

risināšanā.

1.4. Demonstrē izpratni par indivīda un visas sabiedrības ilgtspējīgai

attīstībai holistisku, humānu un iekļaujošu izglītību, nodrošinot

individualizētu bērnu/skolēnu intelektuālās, emocionālās, fiziskās,

sociālās un garīgās attīstības un veselības veicināšanas vienotību.

1.5 Izprot valsts izglītības sistēmas struktūru un pamatizglītības

mērķus, atbilstoši šiem mērķiem plāno mācību un audzināšanas

procesu.

7

II S

kolo

tāja

sagata

votī

ba p

rofe

sion

āla

i, p

rak

tisk

ai

darb

ībai

2.1. Izvērtē pamatizglītības normatīvos dokumentus un mācību

materiālus, izstrādā vai izvēlas izglītības programmas/mācību

priekšmetu programmes un īsteno tās uz sadarbību balstītā mācību un

audzināšanas procesā.

2.2. Izvēlas bērnu/skolēnu interesēm, vajadzībām un mācīšanās

stiliem atbilstošas mācību un audzināšanas metodes, mācību saturu un

virssaturu.

2.3. Iesaistās mācību materiālu/ palīglīdzekļu sagatavošanā,

diferencē to izmantošanu atbilstīgi bērnu/skolēnu spējām un

vajadzībām.

2.4. Izvērtē bērnu/skolēnu mācību sasniegumus, to dinamiku un

personības izaugsmi, iesaista skolēnus/bērnus savas darbības

pašizvērtēšanā, motivē skolēnus/bērnus mācībām un radošai darbībai.

2.5. Saskata un formulē problēmas pamatizglītības pedagogu

darbā, nosaka ceļus un līdzekļus to risināšanai, argumentēti diskutē

par aktualitātēm izglītībā.

2.6. Veic pētniecisku darbību un iesaistās izglītības un ar pedagogu

profesionālo darbību saistītos projektos, radot jaunas idejas savu

teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros.

2.7. Izvērtē pētījuma/projekta rezultātus, izglītības attīstību

ietekmējošos faktorus, un iespējas jauninājumu ieviešanai praksē.

2.8. Sadarbojas izglītības procesā ar bērniem/skolēniem,

pedagogiem un vecākiem. Sadarbības procesā demonstrē emocionālo

inteliģenci, uzņemas atbildību par saviem lēmumiem un darbību.

2.9. Veic profesionālās darbības pašizvērtēšanu, patstāvīgi plāno,

virza savu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.

III

Sk

olo

tāja

sagata

votī

ba

pro

fesi

on

āla

i

vēr

tīb

ori

entē

tai

rīcī

bai

3.1 Demonstrē pilsonisku rīcību ikdienā, apzinoties savu kultūras un

garīgo identitāti un piederību valstij.

3.2 Veido vērtīborientētu mācību un audzināšanas vidi, sekmējot

bērnu/skolēnu pilsonisku attieksmi pret valsti, pozitīvu attieksmi pret

sevi un citiem, pret vispārcilvēciskām un kultūras vērtībām.

3.3 Demonstrē atbildīgu rīcību, ievērojot savā pedagoģiskajā darbībā

bērnu tiesības un aktualizējot bērnu/skolēnu pienākumus, kā arī

rūpējoties par bērnu drošību un veselību.

2.tabula.Studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” deskriptoru salīdzinājums ar

Eiropas kvalifikāciju deskriptoriem bakalaura EQF 6.līmenim(skat.1.tabulu)

Zināšanas dziïas zinâðanas darba vai studiju

jomâ, ietverot teoriju un principu

kritisku izpratni

1.1

1.3.

1.4.

1.5.

Prasmes augsta lîmeòa prasmes, kas liecina

par meistarîbu un inovâciju un kas

vajadzîgas, lai risinâtu sareþìîtas un

neprognozçjamas problçmas specializçtâ

darba vai studiju jomâ

1.2.

2.1.

2.3.

2.5.

3.1.

Kompetence vadît sareþìîtas tehniskas un/vai

profesionâlas darbîbas vai projektus,

uzòemoties atbildîbu par lçmumu

pieòemðanu neprognozçjamos

2.2.

2.4.

2.6.

2.7.

8

darba vai mâcîbu apstâkïos

> uzòemties atbildîbu par indivîdu vai

grupu profesionâlâs attîstîbas vadîbu

2.8.

2.9.

3.2.

3.3.

Studiju programmas rezultāti raksturo studiju procesā apgūstamās zināšanas, prasmes

un attieksmes, atbilst studiju programmas nosaukumam un studiju kursos

apgūstamajam saturam, ir saskaņoti ar DU attīstības stratēģijā 2006.-2016.gadam

studiju mērķiem un ir saistīti ar DU Izglītības un vadības fakultātes īstenotajām

maģistra studiju programmām.

(http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf)

Pēctecību starp studiju programmu „Pamatizglītības skolotājs” un maģistra studiju

programmām, kā arī programmas „Pamatizglītības skolotājs” unikalitāti un atšķirību

no citu Latvijas augstskolu īstenotajām studiju programmām nodrošina uz ilgtspējības

aspektu balstītā DU Izglītības un vadības fakultātes pedagoģijas / izglītības virziena

studiju programmu didaktiskā koncepcija, kas ir atspogoļota UNESCO 2010. gadā

izdotajā krājumā „Tomorrow Today”.

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei,

Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.481 “Par otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un citiem normatīvajiem

dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senātā

pieņemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā ar

DU uzņemšanas noteikumiem. Studiju programmas izpildi nodrošina DU Izglītības un

vadības fakultāte, piedaloties mācībspēkiem arī no citām fakultātēm. Pedagoģiskā

prakse notiek Latvijas pilsētu un rajonu izglītības iestādēs.

1.3. Studiju procesa ilgums

Profesionālās studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” apjoms ir 160

kredītpunkti. Pilna laika studijās to paredzēts apgūt 4 akadēmiskajos gados un nepilna

laika studijās - 5 akadēmiskajos gados.

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss

Pēc studiju programmas apguves studējošie iegūst profesionālo bakalaura grādu

izglītībā un iegūst 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Pamatizglītības skolotājs”.

Iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilst profesijas standarta „Skolotājs” (reģ.nr. PS

0238) prasībām. Tiesības mācīt mācību priekšmetus pamatskolas noteiktā klašu grupā

apliecina diploms un diploma pielikums(skat. iegūstamā kvalifikācija).

2010./2011. studiju gads – izmaiņu nav

1.5. Imatrikulācijas noteikumi

Pilna laika un nepilna laika studijām programmā “Pamatizglītības skolotājs” uzņem

reflektantus ar vidējo izglītību. Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek

konkursa kārtībā, pretendentiem iesniedzot uzņemšanas komisijā vidējo izglītību

apliecinošu dokumentu. Saskaņā ar Daugavpils Universitātes senāta apstiprinātajām

prasībām reflektantus: 1) pilna laika studijām imatrikulē: pēc centralizēto eksāmenu:

latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā rezultātiem; Papildus punkti tiek

http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf

9

piešķirti par centralizēto eksāmenu matemātikā. 2) nepilna laika studijām: pēc

atestātu konkursa (vidējā atzīme dzimtajā valodā) rezultātiem.

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju

daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (pilna laika studijām

http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewa

rticle&artid=195 nepilna laika studijām

http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewa

rticle&artid=200) un DU IVF Mācību metodiku katedrā.

2007./2008. studiju gads – Papildus informācija par studiju iespējām pieejama

Daugavpils Universitātes Studiju daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (skat.

http://du.lv/lv/studijas/uznemsana/pamatstudijas/noteikumi) un IVF Mācību

metodiku katedrā. Pilna un nepilna laika studijām imatrikulē: pēc centralizēto

eksāmenu latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā rezultātiem. DU

uzņemšanas noteikumos pilna un nepilna laika pamatstudijām ir atrunāts, ka

„personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, personas ar īpašām

vajadzībām, kā arī personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas ārvalstīs, piedalās

konkursā pilna laika studijām ar gada atzīmi vidējās izglītības atestātā (pēc vārdiskā

nosaukuma), izlaiduma eksāmenu atzīmi vidējās izglītības atestātā (pēc vārdiskā

nosaukuma) atbilstoši uzņemšanas prasībām studiju programmā”.



http://www.du.lv/lv/studijas/uznemsana) un IVF Mācību metodiku katedrā.

Studējošo atlases kritēriji ir pietiekami, lai sasniegtu studiju programmas mērķus,

uzdevumus un plānotos studiju rezultātus.



http://du.lv/lv/uznemsana) un IVF Mācību metodiku katedrā.

2011./2012. izmaiņu nav.

2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas, to analīze un pamatojums, studiju

kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem)

Studiju programmas kopapjoms ir 160 KP (Studiju plāns 1. pielikumā). Studiju

programma piedāvā apgūt priekšmetu mācību metodiku 1. - 4. klasēs, viena

priekšmeta mācību metodiku 5. - 6.klasēs un viena priekšmeta mācību metodiku 5. -

9. klasēs (pēc izvēles).

No minētā apjoma 26 KP veido prakses, bet 134 KP - nozares teorētiskie pamatkursi

un informācijas tehnoloģiju kursi, nozares profesionālās specializācijas kursi,

humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi, sociālās, komunikatīvās un

organizatoriskās pamatiemaņas attīstošie kursi un bakalaura programmas brīvās

izvēles kursi.

Apgūstot nozares teorētiskos pamatkursus un informācijas tehnoloģiju kursus,

students ieguva 36 KP, kā arī izstrādājot un aizstāvot studiju un bakalaura darbus – 12

KP. Nozares profesionālās specializācijas kursi, kas nodrošina studentiem padziļinātas

studijas sākumskolas skolotāja profesijas apguvei, veido 60 KP. Sekmējot nozīmīgāko

pamatprasmju attīstību, papildinot un pārstrukturējot esošo programmas saturu un

saglabājot programmā iestrādāto un pārbaudīto vērtīgāko, humanitāro un sociālo

http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=195




10

zinātņu teorētisko kursu un sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās

pamatiemaņas attīstošie kursi nav apvienoti vienā blokā (skaidrots jau 2003./2004.

studiju gada pašizvērtējuma ziņojumā), bet, balstoties uz to savstarpējo

papildināšanos, veido 20 KP. Studiju programmas brīvās izvēles kursi bija vismaz 6

KP.

Studiju programma tika īstenota pilna un nepilna laika studijās Daugavpils

universitātē Izglītības un vadības fakultātē un DU filiālēs (Rīgas, Dobeles, Jelgavas

filiālēs), kas paredz skolotāju izglītošanu un izglītības iestāžu nodrošināšanu ar

kvalificētiem speciālistiem.

STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

3.tabula studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” studiju kursi

Studiju kursa nosaukums KP Vērtējuma forma Docētājs

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (36 KP)

Pedagoģijas vēsture 2 Eksāmens Dr.paed., prof. I. Salīte,

Dr.paed.,vad.pētn.M.Kravale-

Pauliņa

Dr.paed., vad.pētn. E.Oļehnoviča

Dr.paed., prof. J.Davidova

PhD, as.prof. Dz.Iliško

Dr.paed., prof. J.Pokulis

Audzināšanas teorija un metodika 2 Diferencētā

ieskaite


PhD,as. prof..I.Belousa

Mag.paed., lekt. V.Guseva

Dr.hab.paed., vad.pētn. J.Pokulis

Sociālā pedagoģija 2 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed.,lekt. V.Guseva

Dr.paed., pētn. M.Kravale –

Pauliņa

Dr.PhD, asoc.prof. Dz.Iliško

Mācību organizācijas pamati 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., prof. E.Krastiņa

PhD, as.prof.. Dz.Iliško

Mag.paed. , lekt. L.Silova

Vispārīgā psiholoģija 2 Eksāmens Dr.psych., doc. V.Dombrovskis

Dr.psych., doc.V. Makarevičs

Dr.psych.,doc. S.Guseva

Pedagoģiskā psiholoģija 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.psych.,prof. A.Pipere

Dr.psych., vad.pētn.V. Makarevičs

Sociālā un personības psiholoģija 2 Eksāmens Dr.psych., as.prof. I.Kokina

Dr.psych., doc. V.Dombrovskis

Dr.psych., doc. V.Makarevičs

Dr.psych., doc.S.Guseva

Dr.psych., as.prof. A.Pipere

Speciālā pedagoģija 3 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed.,lekt. V.Guseva

Zinātniski pētnieciskās metodes

pedagoģijā

1 Diferencētā

ieskaite

Dr.psych., as.prof. I.Kokina


PhD, as.prof. I.Belousa

Bērnu fizioloģija un veselības

veicināšana

4 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Dr.biol. doc. L.Antoņeviča

Mag.biol. lekt. I.Kuņicka

Informācijas tehnoloģijas 3 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.Jankoviče

11

ieskaite Mag.paed., lekt. I.Boļakova

Lekt. O.Perevalova

Pirmsskolas un skolas pedagoģija 2 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed. , lekt. V.Guseva


PhD,as. prof. I.Belousa

Dr.psych. doc. S.Guseva

Mag.paed., pētn. E.Drelinga

Mācību metodes un mācīšanās

stili

1 Diferencētā

ieskaite


PhD,as. prof..I.Belousa

Mag.paed., lekt. J.Badjanova -

Lomzina

Mag.paed., lekt.I.Timinska

Integrēto mācību metodika 2 Diferencētā

ieskaite

PhD, as.prof.I.Belousa

Dr.paed., prof. I. Salīte

Dr.paed.,pētniece. R. Grabovska

Mag.paed. pētniece E.Drelinga

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., prof. I.Salīte,


Vides pedagoģija 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., prof. I. Salīte,


Mūzikas “ābece” 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.Art., as.prof. Ē.Daugulis

Mag.paed., lekt. J.Badjanova -

Lomzina

Studiju darbs pedagoģijā 1 Diferencētā

ieskaite

Zinātniskais vadītājs

Nozares profesionālās specializācijas kursi (60KP)

Projektu izstrāde un vadība 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., pētniece. R.Grabovska,

Mag.paed., lektors S.Čapulis

Mag.paed., lekt. L.Silova

Dzimtās valodas mācību

metodika (1.-4. kl.)

5 Diferencētā

ieskaite,

Eksāmens

Dr.philol., doc S.Polkovņikova,

Mag.paed., lekt. S.Zariņa

Dr.paed.,doc E.Isajeva

Bērnu literatūra un tās mācību

metodika

2 Diferencētā

ieskaite

Dr..paed., doc. R.Rinkeviča

Dr.philol., doc. Ž.Badins

Matemātiskā instrumentārija

izveide un lietošana

8 Diferencētā

ieskaite, eksāmens


Mag.paed, pētniece E.Drelinga

Matemātikas mācību metodika (1.

– 4. kl.)

6 Diferencētā

ieskaite, eksāmens


Dabas fizikālie procesi 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., doc. L.Jonāne

Ģeogrāfija un novadpētniecība 2 Diferencētā

ieskaite

Dr. geogr., doc. J.Soms,

Mag. geogr., lekt. S.Rutkovska

Dabas zinības un to mācību

metodika (1.-4. kl.)

3 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Dr.paed., pētniece. R.Grabovska


Plenērs 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed.,doc. M.Čačka

Mag.paed., lekt. R.Grabovska

Vizuālās mākslas mācību

metodika un materiālmācība

2 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed., lekt. I.Volonte

Kompozīcija un tās mācību 2 Diferencētā Dr.paed.,doc. M.Čačka

12

metodika ieskaite Viesasist. B.Priedīte

Zīmēšana, grafiskie darbi un to

mācību metodika

2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed.,doc. M.Čačka

Gleznošana un krāsu mācība un to

mācību metodika

2 Diferencētā

ieskaite


Lietišķā māksla un tās mācību

metodika

1 Diferencētā

ieskaite


Mag.paed., lekt. I.Timinska

Mājturība un tehnoloģijas un to

mācību metodika (1.-4. kl.)

3 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Dr.paed.,doc. E.Oļehnoviča


Sociālo zinību integrētais kurss un

tā mācību metodika (1.-4. kl.)

3 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Mag.paed., as.A.Fedotovs

Sports un tā mācību metodika 3 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Mag.paed., lekt. L.Silova

Mag.paed., lekt.N.Geriņa

Mag.paed., lekt. I.Kazakeviča

Obligātās izvēles kursi:

Sociālās zinības un to mācību

metodika (5.-9.kl.)

Mājturība un tehnoloģijas, to

mācību metodika (5.-9.kl.)

10 Diferencētā

ieskaite, eksāmens

Mag.paed., as.I.Stikāne

Mag.paed., as.A.Fedotovs

Mag.hist., lekt. A.Kupšāns

Mag.biol., lekt. I.Kuņicka

Dr.paed.,doc. E.Oļehnoviča


Matemātikas mācību metodika

(5.-6.kl.)/

Dabaszinību mācību metodika

(5.-6.kl.)/

Latviešu valodas un literatūras


Krievu valodas un literatūras


2 eksāmens Dr.paed., prof. E.Krastiņa

Drpaed., pētniece R.Grabovska



Dr.philol., doc.E.Isajeva

Dr.philol., doc. S.Polkovņikova

Studiju darbs - projekts 1 Diferencētā

ieskaite


Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās

un organizatoriskās pamatiemaņas (20 KP)

Ētika

2 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed., lekt. B.Felce

Mag.paed., lekt. A.Felcis

Filosofija 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.philol., doc. L.Gorbaceviča

Mag.hist., lekt. D.Oļehnovičs

Mag.paed., lekt. A.Felcis

Mag.paed., lekt. B.Felce

Svešvaloda 4 Diferencētā

ieskaite

Mag.philol., as. D.Sergejeva

Mag.paed., lekt. J.Sergejeva

Mag.philol., as. I.Oļehnoviča

Dh.D, pētnieceI.Mičule

Latvijas kultūras vēsture/

Pasaules kultūras vēsture/

Reliģiju vēsture

2 Diferencētā

ieskaite

Mag.philol., lekt. I. Kupšāne

Mag.hyst., lekt. G.Ozoliņš

Dr.vēst., as.prof. I.Saleniece

Prof. A.Stašulāne

Ekonomika/ Civilzinības/

Socioloģija/ Politoloģija

2 Diferencētā

ieskaite

Mag.oec., lekt. I.Kuņicka

Mag.soc, lekt .S.Zelča

13

Mag.hist., lekt. A. Kupšāns

Dr.hist., as.prof. A.Ivanovs

Starpkultūru izglītība 2 Diferencētā

ieskaite

PhD, as.prof. I.Belousa

Mag.paed, lekt. L.Silova

Fonētika 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.philol., doc. G.Pitkeviča

Mag.paed., lekt. S.Zariņa,

Dr.philol., doc. S.Polkovņikova,

Dr.paed., doc. E.Isajeva

Leksikoloģija un frazeoloģija 1 Diferencētā

ieskaite



Dr .philol., doc. S.Polkovņikova,

Dr .philol., doc. E.Isajeva

Morfoloģija 1 Diferencētā

ieskaite


Mag.paed., as. S.Zariņa,



Sintakse 1 Diferencētā

ieskaite


Mag.paed., as. S.Zariņa,


Mag.philol., as. I.Teilāne


Valodas kultūras pamati 1 Diferencētā

ieskaite




Mag.philol., as. I.Teilāne

Studiju darbs mācību priekšmetu

metodikā

1 Diferencētā

ieskaite


Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi (6 KP) Floristika 1 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed., as. Z.Vanaga

Logopēdijas pamati 1 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed., as. A.Baumane

Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 Diferencētā

ieskaite


Dr.psych.,.prof. A.Pipere

Rotaļu un spēļu organizēšana 1 Diferencētā

ieskaite

Mag.paed, pētniece E.Drelinga

Mag.paed. lekt. L.Silova

Rotaļu un spēļu psiholoģija 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.psych., doc. S. Guseva

Tautas pedagoģija 1 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed.,vad.pētniece.

E.Oļehnoviča

Bilingvālās mācības 1 Diferencētā

ieskaite


Retorika 2 Diferencētā

ieskaite

Dr. philol.,A.Skrinda

Dr.paed., prof. I.Salīte

Mediju tehnoloģiju

pamatnostādnes izglītībā

1 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., pētnieks. A.Stakle

Kristīgā mācība un tās mācību

metodika (1.-3.kl.)

2 Diferencētā

ieskaite

PhD., as.prof. I.Belousa,

PhD., as.prof. Dz.Iliško

Dh.D, pētnieceI.Mičule

14

Pārbaudes darbu veidošana un to

statistiskā analīze

1 Diferencētā

ieskaite


Dr.paed., prof.E.Krastiņa

Mākslas vēsture 1 Diferencētā

ieskaite


Bērnu mūzikas literatūra un

folklora

1 Diferencētā

ieskaite

Dr. Art, as.prof. Ē.Daugulis

Mag.paed., lekt. J.Badjanova-

Lomzina

Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 Diferencētā

ieskaite


Dr.paed. ,doc. S.Čapulis

Prakse (26 KP) Pedagoģiskā prakse 8 Diferencētā

ieskaite

Prakses vadītāji

Pedagoģiskā prakse 8 Diferencētā

ieskaite

Prakses vadītājs, mācību

priekšmetu metodiķi

Pedagoģiskā prakse 10 Diferencētā

ieskaite

Prakses vadītājs, mācību

priekšmetu metodiķi

Bakalaura darbs 12 Eksāmens Zinātniskais vadītājs

Kopā: 16

0

Noslēguma pārbaudījumi:

integrētais eksāmens

kvalifikācijas eksāmens

bakalaura darba aizstāvēšana

STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS

STANDARTAM

DU 5. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatizglītības

skolotājs ir veidota saskaņā ar LR MK Noteikumiem Nr. 481 Noteikumi par otrā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

4.tabula. Studiju programmas Pamatizglītības skolotājs atbilstība MK noteikumiem

Nr.481

MK noteikumi Nr. 481 Studiju programma

Pamatizglītības skolotājs

Bakalaura programmas apjoms ir vismaz

160 kredītpunkti.

Programmas apjoms ir 160 KP.

Kopējais studiju ilgums profesionālās

izglītības bakalaura grāda iegūšanai ir

vismaz četri gadi.

Kopējais studiju ilgums profesionālās izglītības

bakalaura grāda ieguvei ir 4 studiju gadi pilna laika

studijās un 5 studiju gadi nepilna laika studijās.

Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

Vispārizglītojošie studiju kursi, kuru

apjoms ir vismaz 20 kredītpunkti.

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un

kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un

organizatoriskās pamatiemaņas – 20 KP.

Nozares teorētiskie pamatkursi un

informāciju tehnoloģijas kursi, kuru


Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas

tehnoloģiju kursi – 36 KP.

Profesionālās specializācijas kursi, kuru


Profesionālās specializācijas kursi – 60 KP.

15

Brīvas izvēles kursi, kuru apjoms ir

vismaz 6KP.

Brīvās izvēles kursu apjoms ir 6KP.

Valsts pārbaudījumi, kura sastāvdaļa ir

bakalaura darba izstrādāšana un

aizstāvēšana vismaz 12 kredītpunkti

Bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana, valsts

pārbaudījumi 12KP.

Izstrādā un aizstāv vismaz 3 studiju

darbus

Izstrādā un aizstāv 3 studiju darbus:

studiju darbs – projekts,

studiju darbs pedagoģijā,

studiju darbs mācību priekšmetu metodikās.

Prakse, kuras apjoms ir vismaz 26

kredītpunkti

Prakse – 26 KP.

Studiju kursu izvēli bakalaura

programmā, studiju kursu saturu un

apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši

iegūstamajai kvalifikācijai nosaka

attiecīgās profesijas standarts.

Programmas saturs atbilst Skolotāja profesijas

standartam .

Pēc bakalaura programmas apguves

piešķir piektā līmeņa profesionālo

kvalifikāciju.

Pēc studiju programmas apguves izglītojamie iegūst

piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju –

Pamatizglītības skolotājs ar specializāciju vienā no

sekojošiem virzieniem.Skat.iegūstamā kvalifikācija.

5.tabula. Studiju programmas atbilstība Skolotāja profesijas standartam(IZM

rīk.Nr.116)

Profesijas standartā formulētās

zināšanas un to izmantošanas

līmenis

Atbilstošie studiju kursi

Valsts izglītības sistēmu un

skolotāja darbību reglamentējošie

dokumenti un darba

likumdošana(LR un ES likumi,

dokumenti un normatīvie akti).

Bērnu tiesību aizsardzība.

Bērnu tiesības un to aizsardzība

Pirmsskolas un skolas pedagoģija

Sociālās zinības 5.-9.klasēs

Pedagoģija un psiholoģija:

• mācīšanās un mācīšanas teorija

un metodika,

• audzināšanas darbība, klasvadība

• mācību organizācija(mācību

metodes, mācību stunda, mācību

programma),

• sasniegumu vērtēšana un

pašizvērtējuma veikšana,

• mācību vides organizācija

• saskarsmes un sadarbības

veicināšana (sociālo attiecību

Pedagoģijas vēsture

Mācību priekšmetu metodikas

Pirmsskolas un skolas pedagoģija

Vispārīgā psiholoģija

Mācību organizācijas pamati

Audzināšanas teorija un metodika

Pedagoģiskā prakse

Mācīšbu metodes un mācīšanās stili

Integrēto mācību metodika

Studiju darbi

Mācību sasniegumu izvērtēšana

Sociālā pedagoģija

16

veidošana),

• pedagoģisko pētījumu metodes,

• psiholoģija (vispārīgā, attīstības,

personības, sociālā),

• speciālā pedagoģija,

• nozaru pedagoģija,

• vecumposmu fizioloģija .


Pedagoģiskā psiholoģija

Bakalaura darba izstrāde

Sociālā un personības psiholoģija

Plenērs

Starpkultūru izglītība

Logopēdijas pamati

Rotaļu psiholoģija

Rotaļu un spēļu organizācija

Bērnu fizioloģija un veselības veisināšana

Mūzikas ābece

Mācību priekšmetam atbilstošā

zinātnes nozare:

• mācību priekšmets,

• mācību priekšmeta didaktika,

• mācību satura integrācijas pamati.

Pedagoģiskā prakse

Studiju darbi

Atbilstošie profesionālās specializācijas studiju kursi un

teorētiskie pamati

Pedagoģiskā psiholoģija

Mācību organizācijas pamati

Mācību metodes un mācīšanās stili

Integrēto mācību metodika

Valodas un komunikācija:

• informācijas tehnoloģijas,

• valsts valoda un svešvalodas,

• saskarsmes psiholoģija.

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas

attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās

pamatiemaņas

Latviešu kultūras pamati

Svešvaloda

Sociālā un personības psiholoģija

Informācijas tehnoloģijas


Sociâlâs zinîbas:

• çtika.

Izglîtîbas vadîba:

• loìika,

• kultûras vçsture,

• vçsture,

• filozofija,

• ekonomikas pamati,

• vides un veselîbas izglîtîba.

Sociālās zinības (1.-4.kl.)un (5.-9.kl.)

Filosofija

Kristīgā mācība un tās mācīšanas metodika

Projektu izstrāde un vadība

Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana


Kultūras vēsture

Pedagoģijas vēsture

Ētika

Ekonomika.Civilzinības.Socioloģija.Politoloģija

Vides pedagoģija

Ģeogrāfija un novadpētniecība

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

Dabas fizikālie procesi

Dabaszinības un to mācību metodika

Vizuālās lietišķās mākslas mācību priekšmeti

Veselīgs dzīves veids:

• sports,

• veselīgs uzturs,

• personīgā higiēna,

• atkarību profilakse.

Sports

Veselības mācība(Soc.zinību sastāvdaļa)

Sociālās zinības (1.-4.kl.)un (5.-9.kl.)

Bērnu fizioloģija un veselības veisināšana

17

Skolotāja standartā ietverto prasmju apguvi atspoguļo plānoto rezultātu deskriptori,

kuri tiek konkretizēti studiju kursu aprakstos un integrētā mācību priekšmetu

metodiku noslēguma eksāmena jautājumos. Eksāmena rezultātus vērtē 3 darba devēji

un 2 DU docētāji. Standartā paredzēto pienākumu un uzdevumu izpildi studenti

apliecina pedagoģiskajā procesā, atsauksmes par kurām darba devēji atspoguļo

prakses dokumentos.

Dokumentu analīze apliecina, ka studiju programmes saturs un iegūstamā

kvalifikācija atbilst studiju programmes nosaukumam.

2007./2008. studiju gads – studiju programma „Pamatizglītības skolotājs” tiek

realizēta DU filiālēs Rīgā un Jelgavā.

Novērsta neatbilstība studiju kursu nosaukumos - mainīts studiju kursa „Mājturība

(rokdarbi) un to mācību metodika 1.-4.klasei” un „Mājturība un tās mācību metodika

5.-9.kl” uz „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika (1.-4.kl); tāpat (5.-9.kl.)

2008./2009. studiju gads – humanitāro un sociālo zinātņu teorētisko kursu un kursu,

kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, blokā studiju

kursā “Svešvaloda” mainīt kredītpunktu sadalījumu pa semestriem: no 4KP 3 semestrī

uz 2KP 4.semestrī. Studiju kursā palielināt diferencētu ieskaišu skaitu no vienas

3.semestrī uz divām 3. un 4.semestrī. Pabeiga studiju programmas „Pamatizglītības

skolotājs” īstenošana Rīgas filiālē.

2009./2010. studiju gads – Angïu valoda no 3.semestra sadalîta 3.un 4.semestrî pa

2KP un 3.semestrî diferencçta ieskaite un 4.semestrî eksâmens.

2010./2011.st.gadā tiek pabeigta studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs”

īstenošana Jelgavas filiālē.

2011./2012. st.g. izmaiņu nav.

2.2. Studiju kursu satura izmaiņas, to analīze, izmaiņu nepieciešamība

Īstenojot studiju programmas saturu, pakāpeniski tiek ieviesti programmas

reakreditācijai sagatavotie ieteikumi. Joprojām liela uzmanība tiek veltīta

pedagoģisko prakšu izvērtēšanai un uzdevumu pilnveidošanai. Tiek izvērtēti un

uzlaboti esošie pedagoģiskās prakses uzdevumi. Kā viens no galvenajiem

uzdevumiem joprojām ir pētniecība izglītībā – pētījumu veikšana, datu analīze un

prezentēšana. (Prakses uzdevumus skat. 5.pielikumā)

Turpinās studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaņošana

programmas ietvaros. Studiju kursu saturā aktualizētas pedagoģiskās un metodiskās

novitātes, ko pieprasījis jaunais Valsts Pamatizglītības standarts, kas Latvijas skolās

tika īstenots no 2005. gada 1. septembra.

2005./2006. studiju gads – ar janvāri:

1) mainīt studiju kursu nosaukumus, integrējot un pārskatot to satura prioritātes,

piemēram, apvienot “Matemātiskā loģika un varbūtību teorija’, “Aritmētikas

teorētiskie pamati”, “Algebras teorētiskie pamati”, “Ģeometrijas teorētiskie pamati”

kursus, piedāvājot vienotu “Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana” kursu,

vai pārstrukturējot to saturu un nosakot jaunas satura prioritātes;

18

2) ieviest jaunus studiju kursus, piemēram brīvās izvēles kursi “Starpkultūru

izglītība” 1 KP, “Kristīgā mācība un tās mācību metodika” 2KP;

3) palielināt KP apjomu mācību metodiku priekšmetiem;

4) piedāvāt studentiem apgūt vienu priekšmetu pēc izvēles pasniegšanai visā

pamatskolā.

2007./2008. studiju gads – studiju kursam „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību

metodika (1.-4.kl)”; tāpat (5.-9.kl.) palielināts kontaktstundu skaits uz 1 kredītpunktu

no 16 uz 24.

2009./2010. studiju gads – gan studiju kursam „Sociālās zinības un to mācību

metodika”, gan studiju kursam „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika”,

izmainīts kontaktstundu skaits atpakaļ no 24 kontaktstundām uz 16. (Studiju padomes

sēde 2010.gada 15.februārī).

2010./2011.st.gadā izvirzīts priekšlikums ekonomikas kursa saturā ietvert jautājumus

par uzņēmējdarbības menedžmentu, kas palīdzētu absolventiem iesaistīties

uzņēmējdarbībā, paplašināt iespējas iesaistīties darba tirgū.

Notiek studiju kursu satura pilnveide, saskaņojot tos ar studiju plānotiem rezultātiem.

2011./2012. st.g. noslēgumā pieņemtas izmaiņas studiju kursu saturā, kas tiks

ieviestas 2012./2013.st.g.

STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

3.1. Izmantotās studiju formas: apraksts, izvēles pamatojums un analīze

Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu, studiju procesā tika izmantotas gan lekcijas,

gan praktiskās nodarbības, gan patstāvīgais darbs.

Studiju programmā samazināts teorētisko lekciju skaits. Lekcijas vairāk dominēja

nozares teorētiskajos pamatkursos, humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskajos

kursos, kā arī profesionālās specializācijas studiju kursu ievadā. Mācībspēki lekciju

nodrošināšanai plaši izmantoja materiāli tehnisko bāzi (projektorus, kodoskopus, TV,

interaktīvo tāfeli, e-studijas, Moodle).

Pārsvarā dominēja praktiskās nodarbības un semināri, kuros studenti attīstīja sociālās,

prezentācijas, analīzes prasmes un sava viedokļa izteikšanu par attiecīgo problēmu un

tās risināšanas iespējām. Nodarbības tika organizētas arī kā praktiskie darbi

datorklasēs. Daudzos studiju kursos tika izmantots videomateriāls: stundu

demonstrējumi, materiāli pamatizglītības standarta ieviešanai (IZM ISEC, 2005), kā

arī interaktīvie mācību materiāli CD formātā. Studiju laikā nodarbībās studenti

pārliecinājās par grupu darba izmantošanas iespējām.

Patstāvīgais darbs virzīts uz studentu vajadzībām un interesēm studiju kursu prasību

ietvaros, didaktisko un metodisko materiālu izstrādi, kā arī darbu ar studiju kursu

obligāto un papildus literatūru. Studentiem patstāvīgām studijām katrā kursā tika

piedāvāts ieteicamās un papildliteratūras saraksts, interneta resursi un jaunākā

periodika. Mācību priekšmetu metodikās studenti gatavoja savus skolotāja portfolio.

Studiju gaitā studējošajiem nodrošināta individuālā pieeja un atgriezeniskā saite par

patstāvīgi veiktiem uzdevumiem.

Laba sadarbība izveidojusies arī ar skolām, kas pedagoģisko prakšu laikā palīdz

īstenot studiju programmas izvirzītos mērķus un uzdevumus. 2. kursā studējošie veica

bērna novērošanu skolā un veica pētījumus izglītībā, piedaloties praktikumos gan

19

universitātē, gan skolās. 3. kursā studenti pedagoģiskās prakses laikā (8KP) lielāku

uzmanību veltīja didaktiskajam aspektam, ievērojot mācību procesa individualizāciju

un diferenciāciju: mācību stundu novērošanai organizēšanai, plānošanai un

izmēģinājuma un atklāto stundu vadīšanai. 4. kursa pedagoģiskajā procesā lielāka

uzmanība tika pievērsta audzināšanas darbam, darbam ar vecākiem un stundu

vadīšanai (izmēģinājuma un atklātajām stundām) līdz 6. klasei. Izvēles kursā arī līdz

9.klasei(skat.5.pielikumu).

Studiju laikā 3. kursā plenērs, kurā integrētas mākslu un dabas nodarbības, notika Ilgu

dabas skolā - Daugavpils Universitātes mācību bāzē “Ilgas”, kas atrodas

Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, Ilgu dabas liegumā.

Lai apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un metodiskos paņēmienus,

docētāji paaugstina kvalifikāciju starptautiskos un vietējos semināros un profesionālās

meistarības pilnveidošanas kursos, kā arī piedalās pieredzes apmaiņas aktivitātēs

(Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns 3. pielikumā).

Studiju programmas didaktiskā koncepcija saistīta ar ilgtspējības ideju iedzīvināšanu,

sākot ar 1. kursa studiju kursiem”Vides izglītība” un „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”,

iesaistīšanos darbības pētījumā, konferencēs. Ilgtspējības pieredze tiek piedāvāta un

izmantota apgūšanai citu augstskolu studējošajiem un docētājiem(LiepU, RTU).

Sadarbībā ar Krētas Universitāti tiek veidota kopīga programma par ilgtspējību ar

informācijas tehnoloģiju palīdzību(Erasmus Lifelong Learning Programme project

„ICT- enabled Education for Sustainable Development” proj.Nr. 510212-LLP-2010-

1-GR-ERASMUS-EVC) Projekta ilgums2010.g.oktobris – 2012.g.septembris.

Vadošais partneris: Krētas Universitāte(Grieķija); partneri- Daugavpils

Universitāte(Latvija), Dublinas pilsētas Universitāte(Īrija), Frederika

Universitāte(Kipra), Grazas Universitāte(Austrija), Kipras atklātā Universitāte(Kipra),

Upsalas Universitāte(Zviedrija). Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir izveidot

visām partneruniversitātēm kopīgu starptautisku, virtuālu maģistra studiju programmu

IKT un ilgtspējīgas attīstības procesos ieinteresētiem studentiem. Nacionālā

koordinatore Latvijā: Ilga Salīte).

Studiju programmas dalības rezultātu iekšējā izvērtēšana tiek īstenota gan iekšējās,

gan starptautiskās konferencēs analizējot pamatskolai svarīgas problēmas, pieredzes,

pētījumus, kas atspoguļojas maģistra, doktora darbos, studentu konferenču ziņojumos.

2007./2008. studiju gads – Atbilstoši skolas mācību priekšmetu nosaukumam mainīts

studiju kursa „Mājturība (rokdarbi) un to mācību metodika 1.-4.klasei” un „Mājturība

un tās mācību metodika 5.-9.kl” uz „Mājturība un tehnoloģijas un to mācību metodika

(1.-4.kl); tāpat (5.-9.kl.), lai kvalitatīvi sagatavotu darbam 5.-9.klasēs.

2009./2010. studiju gads –

kursa studentiem ekskursija uz zoodārzu un muzeju.

4.kursa studentiem integrēta mācību ekskursija uz Aglonu (Bazilika, Maizes muzejs,

Karaļkalns, Čertoka ezers).

2010./2011.studiju gads -4.kursa studentiem integrēta mācību ekskursija uz

Preiļiem(Leļļu muzejs, keramikas darbnīca, Raiņa muzejs Jasmuižā).

2011./2012.st.g. 4.kursa studentiem organizēta integrēta mācību ekskursija uz

Rokišķiem (Lietuva). Pa ceļam Latvijā apmeklējot privāto „Karošu” muzeju, Stendera

muzeju Eglainē, Sventes muižu un Raiņa muzeju Berķenelē. Pēc ekskursijas studenti

iesniedza integrētā mācību projekta aprakstus.

20

Pēc noslēguma eksāmeniem tiek apkopoti studiju rezultāti ar kuriem tiek iepazīstināta

programmas padome. Studiju rezultātu apspriešana katedrā, izvirzot uzdevumus

tālākai programmas pilnveidei, problēmu risināšanai. Šajā gadā meklējām risinājumu,

kā panākt, lai regulāri un savlaicīgi konsultētos ar saviem bakalaura un studiju darba

vadītājiem.

3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu

Saskaņojot ar MK noteikumiem Nr. 481, studiju programmā 50% no kopējā apjoma ir

kontaktnodarbības, pārējais kursu satura apguves nodrošināšanai paredzētais ir

patstāvīgais darbs.

3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem

2005./2006. un 2006./2007. studiju gadā īstenotais studiju plāns (Studiju plānu skatīt

1. pielikumu). Rūpējoties par vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas efektīvākas tā

organizēšanas struktūras un šajā studiju gadā tika identificēts vērtīgākais, aktuālākais

saturs un nolemts to saglabāt programmā arī uz nākamajiem sešiem gadiem,

papildinot programmas saturu ar jaunāko informāciju un pārstrukturējot esošo saturu.

2005./2006. studiju gads – ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par otrā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tika sagatavoti un pieņemti

lēmumi (30.08.2005 Mācību metodiku katedras sēdes lēmums, IVF Domes sēdes

protokola Nr.10 lēmums) par izmaiņām programmas struktūrā, kas tika iesniegti

reakreditēšanai un piedāvāti ieviešanai ar 2006. gada janvāri, izvērtējot studiju kursu

lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas kontekstā, pieskaņojoties

studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP) un respektējot pasniedzēju,

darba devēju un studējošo ieteikumus, izglītības attīstības tendences un reģionālās

vajadzības.

2008./2009. studiju gads – izmaiņas skatīt 1.pielikumā


2010./2011.st.gadā tiek precizēti plānotie rezultāti(skat. 1.tabulu) Veikts

salīdzinājums ar MK Nr. 481. Noteikumiem un Skolotāja profesijas standartu(IZM

rīk.Nr.116). skat. 3., 4.tab.

2011./2012.st.g. izmaiņu. Sagatavota pārēja uz vienotu programmu „Skolotājs”.

4. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ PĒTNIECISKĀ DARBĪBA

4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, pētnieciskā un studiju darba

mijiedarbība

Kopš 2001 gada ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju

programmu pētījumu virzieni, kas ir sekojoši:

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību;

2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā;

3. Mācību procesa individualizācija un diferenciācija, bērncentrēta izglītība;

21

4. Starpkultūru un iekļaujošā izglītība.

Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas šādas aktivitātes:

1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde:

kopš 2000. “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija), kopš 2003.

starptautiskā žurnāla “Journal for Teacher Education and Training” konference;

1. Latvijas Zinātņu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti,

Daugavpils Universitātes iekšējie granti;

2. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005.

studiju gadā doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai,

aizstāvētas 3 disertācijas. Finansējuma problēmu risināšana - universitātes atbalsts,

fakultātes maksas programmu līdzekļi doktorantu – darbinieku studiju apmaksai.

3. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – semināri un literatūras studijas

pasniedzējiem; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; dalība starptautiskos

semināros, projektos. Interneta izmantošana studiju procesā;

4. Profesionālā izaugsme - atbalsts dalībai semināros, konferencēs, sadarbības

projektos, regulāri notiek izglītojoši, informatīvi semināri darbinieku kvalifikācijas

paaugstināšanai, piemēram, inovācijas izglītībā, projektu informācija, pieredzes

izvērtēšanas semināri, zinātnisko rakstu sagatavošanas pamatprincipi u.c.;

5. Lietišķie pētījumi – piemēram, 2004. gadā sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu

centru pētījums par vecāku iekļaušanu bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanā.

Studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem savu pētījumu rezultātus ir

iespēja publicēt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta izdotajos starptautiski pieejamos

un recenzējamos izdevumos, kas have has gained international recognition and are

available in the electronic databases CABI and SCOPUS and, since 2009, on the

electronic platform VERSITA:

Journal of Teacher Education and Training (JTET, 2002-2007) un Journal of

Teacher Education for Sustainability (JTEFS, 2007 - …)

Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes (2006

& 2007)

Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE, 2010 - ).

Programmas īstenošanā iesaistītie docētāji darbojas ekspertu un citās zinātniskajās

padomēs:

Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kuriem ir bijusi pieredze citās

augstskolās nodrošināto studiju programmu izvērtēšanā: Davidova Jeļena, Pipere

Anita, Salīte Ilga, Kokina Irēna, Belousa Inga, Iliško Dzintra,

DU Zinātnes padomē darbojas: Salīte Ilga,

DU doktorantūras padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena,

DU profesoru padomē pedagoģijas jomā darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena

DU, Šauļu Universitātes, Ļubļinas Jāņa Pāvila II Katoliskās universitātes un

Lietuvas sociālās izpētes centra kopīgi veidotajā Socioloģijas un psiholoģijas

profesoru padomē darbojas: Pipere Anita,

DU Pedagoģijas promociju padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena,

Pipere Anita, Belousa Inga, Iliško Dzintra,

DU Psihologijas promociju padomē darbojas: Pipere Anita, Kokina Irēna,

DU Pedagoģijas doktora programmas padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova

Jeļena, Pipere Anita.

22

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji piedalās tālākizglītības programmu

nodrošināšanā (skat.11.pielikumu), kuru organizē DU Profesionālās izaugsmes centrs

(vadītāja Zita Vanaga). Programmas docētāju dalība tālākizglītības nodrošināšanā ir

saistīta ar docētāju zinātniskās pētniecības rezultātu dissemination, praktisku un

inovatīvu pielietošanu.

Atbilstoši noteiktajiem pētījuma virzieniem:

1) Līdzdalība starptautiskos projektos

- 2005.- 2006.gadā līdzdalība ERASMUS IP projektā „Educational

contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for

inclussion”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-12006-1-PT-COMENIUS-C21

(I.Belousa, L.Silova, E.Vanaģele);

- kopš 2001. gada līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes

projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability” (Projekta

vadītāja I. Salīte, izpildītāji: IVF katedru, DMF, MMF docētāji. Projekta

aktivitāšu ietvaros izstrādātas vadlīnijas izglītības ilgtspējīgai attīstībai

ieviešanai skolotāju izglītībā.

- 2006.-2009.gadā līdzdalība SOCRATES programmas „Comenius 2.1.”

projektā “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media Education”,

reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 (I.Belousa,

E.Vanaģele)

- 2005.-2008.gadā līdzdalība SOCRATES programma Comenius 2.1

“Education for Change – education for sustainable development with focus on

local collaboration” (R.Grabovska, I.Liepiņa).

- 2007.g.-2008.g. līdzdalība LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS

IP projektā “Educational contributions to building cohesion within European

social and institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-

ERASMUS-EUC-1 (I.Belousa, L.Silova).

- 2006.g.-2009.g. līdzdalība SOCRATES programmas Comenius 2.1 projektā

“Children as researchers in primary schools in Europe” (CARIPSIE);

reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21 (Dz.Iliško,

L.Silova).

2) Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) granti: turpinājums UNITWIN UNESCO

pētījumu projektam ir Nr. 05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā

skatījumā”.

3) Līdzdalība starptautiskos sadarbības tīklos, piemēram, starptautisks sadarbības

tīkls EMSU (Ilgtspējīgas universitātes vides menedžments), Klusā okeāna

piekrastes valstu izglītības pētījumu konsorcijs.

- dalība Starptautiskajā Bērnu garīguma asociācijā (Association for Children’s

Spirituality) Vinčesteras Universitāte, UK (I.Belousa)

- dalība BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research)

- dalība asociācijā International Seminar on Religious Education and Values

(ISREV) (I.Belousa)

- dalība Pacific Circle Consortium (PCC) (E.Vanaģele)

- dalība Visindijas Izglītības pētniecības asociācijā (AIAER - All India

Association for Educational Research), viceprezidente( I.Belousa)

23

- dalība Baltic and Black Circle Consortium in Educational Research (BBCC)

(I.Belousa, R.Grabovska)

4) Līdzdalība starptautiskos un vietējos pētījumos:

2010.-2011.studiju gads. Bakalaura studiju „Pamatizglītības skolotājs” studējošie

kopā ar citiem 35 bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās studējošajiem

no astoņām Lifelong Learning Erasmus projekta “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai:

Pozitīvo iespēju meklējumi vēlamajai nākotnei vietējā un globālajā līmenī”

(“Education for sustainable development: exploring hopeful pathways to preferable

local and global futures”, reģistrācijas Nr. 10/0242-E/4004) dalībvalstu augstākās

izglītības iestādēm: Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultāte, Szent

István Universitāte (Ungārija), Rietumanglijas Universitāte (Lielbritānija), Porto

Universitāte (Portugāle), PIRAMK Politehniskā Universitāte (Somija), Kipras

Universitāte (Kipra), Vasile Goldis Aradas Rietumu Universitāte (Rumānija) un

Karadenizas Melnās jūras Tehniskā Universitāte (Turcija), piedalījās šī projekta

intensīvajā programmā, kas notika Daugavpils Universitātē no 9.līdz 23.jūnijam.

2010.gadā projekts, kura ietvaros tiek organizētas ikgadējās intensīvās programmas,

tika nominēts kā viens no sešiem Eiropas veiksmīgākajiem projektiem sociālās

iekļaušanas jomā. Sīkāku informāciju par projektu var atrast

http://gfk.tsf.hu/erasmusip/ Šī gada intensīvās programmas mērķis bija integrēt

izglītības, sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedžmenta un biznesa

jomas, pētot ilgtspējīgas attīstības piemērus gan savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un

globālajā līmenī. Intensīvās programmas laikā tika veikts ilgtspējības izvērtējums

valstiskās un nevalstiskās institūcijās un sociālajā vidē, un veidoti personīgie un

profesionālie naratīvi. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas

pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības

prasmes un pieņemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Šajā projektā DU IVF iesaistās jau kopš 2005./2006.studiju gada. Iepriekšējos trīs

gadus projekta nosaukums bija “Izglītības ieguldījums Eiropas sociālās un

institucionālās jomas saskaņotas darbības un labklājības veicināšanā” (“Educational

contributions to cohesion and well-being in European social and institutional life”,

reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1). Un tajā ir piedalījušies

gan bakalaura studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs” un „Pamatizglītības

skolotājs” studējošie kopā ar studentiem no Samuel Tessedik koledžas (Ungārija),

Rietumanglijas Universitātes (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment Ohridski

Universitātes (Bulgārija), Viļņas Universitātes (Lietuva), Porto Universitātes

(Portugāle), Matthew Bel Universitātes (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskās

Universitātes (Somija). Projekta intensīvās programmas mērķis bija integrēt izglītības,

sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedžmenta un biznesa jomas

nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaņotas darbības izpēti. Studentu

uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem

semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs

sociālajai iekļaušanai.

IZM “Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši

izglītojamo vecumposmam” iepirkuma identifikācijas Nr. VISC 2010/145(E.Drelinga,

M.Čačka, J.Davidova, E.Krastiņa, I.Belausa).

2010. studiju gadā IZM “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide sešgadīgu

izglītojamo integrētās mācību programmas ieviešanai” iepirkuma identifikācijas Nr.

VISC 2010/64(E.Krastiņa).

http://gfk.tsf.hu/erasmusip/

24

2010./2011 Eiropas Sociālā fonda projektā „Vispārējās izglītības pedagogu

tālākizglītība”(projekta identifikācijas Nr.1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003)

iepirkuma identifikācijas numurs: VISC 2010/91 ESF(I.Salīte, R.Grabovska,

A.Skrinda, Dz.Iliško, E.Drelinga, J.Davidova, I.Kokina, E.Isajeva).

„Inovatīvu mācību līdzekļu izstrāde sešgadīgajiem” apgāda Zvaigzne ABC autoru

kolektīvā E.Krastiņa

2009./2010.studiju gadā Grabovska R., Belousa I. red. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā

pieredze izglītībā. Daugavpils: AIIA, 2010.208 lpp. ISBN 978-9984-39-973-7

2008.g. veikts pētījums (iepirkums IZM 08/73) Metodisko materiālu “Obligātās

pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas” izstrāde.

Projekta vadītāja E.Krastiņa, dalībnieki: I.Salīte, Dz.Iliško, I.Belousa, J.Davidova,

I.Kokina, V.Dombrovskis, V.Makarevičs, S.Guseva, L.Antoņeviča, V.Guseva,

S.Zariņa, N.Geriņa, L.Silova, J.Bodjanova-Lomzina, B.Felce. Doktoranti: S.Ūzuliņa,

I.Sidoroviča, O.Rode. Skolotāji-eksperti: E.Zdanovska, E.Drelinga, D.Plociņa u.c.

augstskolu eksperti.

2007.gads IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā

skolotāju izglītībā”; reģistrācijas Nr. 5-20/07.17, projekta vadītāja I.Belousa,

dalībnieces E.Krastiņa, L.Silova.

2006. gads IZM pilotprojekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību

orientētā skolotāju izglītībā”, reģistrācijas Nr.2.18., projekta vadītāja I.Belousa,

dalībniece I.Kazakeviča;

2006.gads DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku

konferences organizēšana”, reģistrācijas Nr. 05–23/2006-4, projekta vadītāja

I.Belousa, dalībnieces L.Silova, J.Badjanova, E.Vanaģele, S.Zariņa;

2005.-2008. gads projekts “Doktorantūra un maģistratūra e-studiju tehnoloģiju jomā

atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, projekta identifikācijas Nr.

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007, dalībnieces E.Vanaģele, R.Grabovska;

2004.-2007. gads projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana”, līguma Nr.NS-

EQUAL-2005-1, projekta vadītāja E.Oļehnoviča, dalībniece I.Belousa;

2006. gads IZM projekts “Izglītība pētījumu metodoloģijas redzējumu un pētniecisko

prasmju veidošanas izglītības vides radīšana darbības pētījumā Daugavpils

Universitātē” reģistrācijas Nr. 2.17., projekta vadītāja I.Salīte, dalībniece E.Vanaģele;

2005. gada I-VIII Salīdzinošais pilot projekts “Skolotāju izglītība nākotnei”, kas tika

uzsākts Hong-Kongā un veikts sadarbībā ar ASV, Koreju, Austrāliju, Ķīnu, Fidži,

Jaunzēlandi un kas tika prezentēts Klusā okeāna piekrastes valstu izglītības pētījumu

konsorcija 29. gadskārtējā konferencē Sidnejā (Austrālijā). Pētījumā piedalījās

I.Salīte, V.Kudiņš, E.Vanaģele, A.Stakle, I.Belousa, A.Jurāne, M.Kravale u.c.;

2005. gadā. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi

gaidīts!” veikts pētījums un sagatavota publikācija– E.Krastiņa, Ž.Bērziņa, Z.Lūciņa,

D.Zaķe;

2010.-2013.g. ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve

un mentoru profesionālā pilnveide”, dalībniece-doc. S.Zariņa

25

2010. marts – 2011.dec. ESF projekts „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo

mācību pedagogu profesionālās kompetences pilnveide”, dalībniece-doc. S.Zariņa

2011.g.septembris-oktobris ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros, piedalīšanās ar

projektu”Informatīvās tehnoloģijas integracija majturības un tehnoloģiju mācību

saturā 5.-9.klasēs” , dalībniece lekt. I.Timinska

2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspēju veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos”, programma „Integrētās rotaļnodarbības sešgadīgo bērnu

pēctecīgai attīstībai”, dalībniece- lekt. L.Silova

2010.-2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspēju veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos”, programma „Berncentretas vides veidošana veiksmīgai

pirmsskolas izglītības programmas apguvei”, dalībniece_L.Silova

2011.g.decembris Atbalsta materiāla „Planoto mācību rezultātu apguves diagnostika

sešgadīgiem un septiņgadīgiem bērniem” izstrāde, dalībnieki- V.Guseva, S.Guseva.

20.04.2010.-31.05.2011. 2009.gada – 2011.g. ESF „Profesionālajā izglītība iesaistīto

vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”-

dalībnieki- S.Guseva, I.Kokina, J.Davidova.

5) Līdzdalība starptautiskās konferencēs:

2010./2011.studiju gads - skatīt pielikumā3.pielikumā



2007.gada 17.-21.oktobris dalība Daugavpils Universitātes Mākslu un mūzikas

fakultātes piektajā starptautiskajā konferencē “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” ar

ziņojumu „Media in Reorienting Art Education towards Sustainability”, - I.Belousa;



ziņojumu “Teachers’ Musical Culture Adopting a Positive Attitude”, - J.Badjanova-

Lomzina;



ziņojumu“Humanism as a philosophical basis of sports education theory”, -

S.Čapulis;

2007.gada 2.-6.jūlijs dalība 47.pasaules vides izglītības kongresā “Learning in a

Changing World” ar ziņojumu “Media in Creating Sustainable Learning

Environment in Art Education”, - I.Belousa;

2007.gada 4.-6.maijs dalība Starptautiskās Melnas jūras universitātes un Gruzijas

Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskajā konferencē “New Trends in

Higher Education” ar ziņojumu “Introducing Holistic Approach in Higher

Education: Latvian Case of Reorienting Education Towards Sustainability”, -

I.Belousa;

2007.gada 11. – 14. jūlijs dalība 12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas

kongresā (12th annual Annual Congress of the European College of Sport Science) ar

ziņojumu “The Development of Communication skills at the Lessons of Rhytmic”;

26

2007.gada 11. – 14. jūlijs dalība 12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas

kongresā (12th annual Annual Congress of the European College of Sport Science) ar

ziņojumu “Effect of karate on the development of the 10 – 13-year teenagers’ strong-

willed and physical qualities”, - S.Čapulis;

2007.gada 27.-29. septembris dalība Daugavpils Universitātes Mākslu un mūzikas

fakultātes piektajā starptautiskajā konferencē “Problems in Music Pedagogy” ar

ziņojumu “Principle of Sustainability in Developing Teachers’ Musical Culture”, -

J.Badjanova-Lomzina;

2007.gada 2. maijs dalība Starptautiskajā seminārā mūzikas pedagoģijā “Music

Education today and tomorrow" ar ziņojumu “Principle of Sustainability in

Education the next Music Teacher’s “, - J.Badjanova-Lomzina;

2007.gada 10.-11.maijs dalība 8.starptautiskajā konferencē “Teaching mathematics:

retrospektive and perspektives” ar ziņojumu „The Development of Students’ Research

Skills in Mathematices”, - E.Krastiņa;

2007.gada 30.maijs – 2.jūnijs dalība 5.starptautiskajā JTET konferencē „Sustainable

Development. Culture. Education” ar ziņojumu „Developing Understanding of

Susteinability through Integrated Studying Projekts in Secondary School”, -

E.Krastiņa.

2006. gada 27.jūlijs dalība VII ikgadējā starptautiskā konferencē “Childrens’s

Spirituality, Rights and Democracy” Vinčesteras Universitātē ar ziņojumu

“Rediscovery of Silenced Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers’ Voice in

Contemporary Post-soviet Area”,– I.Belousa;

2006. gada jūlijs dalība seminārā Pacific Circle Consortium starptautiskā konferencē

“Educational models for the XXI century: a circle of shared experiences”, -

E.Vanaģele;

2006. gada 13.-13..maijs dalība 7 starptautiskā konferencē Tartu Universitātē

“Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives”, - E.Krastiņa

2006. gada 31.maijs – 3.jūnijs dalība Ceturtā starptautiskajā JTET konferencē

“Sustainable Development. Culture. Education” Helsinku universitātē ar mutisku

ziņojumu “Self-regulated Learning in Secondary School in the Context of Sustainable

Education”, E.Krastiņa



ziņojumu “Development of Musical Culture in Preschool and Elementary School

Teacher Education”, J.Badjanova



ziņojumu ”The Content Connection: How to Integrate the Content Areas into Basic

Education?”, I.Timinska


“Sustainable Development. Culture. Education” Helsinku universitātē, posteris

“Implementation of sustainability as a pedagogical category in teacher education”,

R.Grabovska



27

ziņojumu “Theoretical Analysis of the use of Music at Sport Classes in the context of

Sustainable Development”, S.Čapulis

2005. 13.-17. septembris dalība IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas

universitātē “Environmental education and sustainable development: from policy to

practice” – I.Salīte, R.Grabovska;

2005. g. 4.–6. augusts dalība starptautiskajā konferencē par studentu apmaiņas

jautājumiem starp Āziju un citiem pasaules reģioniem Singapūrā - I.Salīte, V.Kudiņš,

E.Vanaģele, A.Stakle;

2005. g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā - I.Salīte, V.Kudiņš,

E.Vanaģele, A.Stakle;

21.-24.05.2005. JTET 3. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture.

Education.” (Fehta, Vācija). Pētījumu rezultātus un skolotāju izglītības programmu

attīstības pieredzi prezentēja un izvērtēja Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības

pētījumos (BMKIP) pieredzes kontekstos – I.Salīte, A.Stakle, N.Geriņa, S.Kraukle,

V.Kudiņš, R.Grabovska, J.Badjanova, A.Jurāne, M.Kravale, I.Kokina, V.Guseva,

Dz.Iliško, Ž.Bērziņa, A.Pipere, V.Makarevičs u.c.;

18.-21.05.2005. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”

Programmā strādājošie docētāji prezentēja savu pieredzi satura integrēšanā un

multidimensiālo indivīda un pasaules saistību izpētē un to izmantošanā skolotāju

izglītībā – I.Salīte, A.Stakle, N.Geriņa, J.Badjanova, M.Kravale, I.Kokina, V.Guseva,

Dz.Iliško, A.Pipere, M.Čačka, I.Volonte, J.Savvina, B.Valpētere u.c.);

2005. 19. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā

–esi gaidīts!” veikts pētījums par čigānu bērnu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādē

un uzstāšanās konferencē un sagatavota publikācija „Čigānu identitāte multikulturālā

skolā” – E.Krastiņa, Ž.Bērziņa, Z.Lūciņa, D.Zaķe;

2005. gada 9. maijā Starptautiska Comenius Network konference “Teacher

Competences in Inclusive Classroom”, Rīga, - Ž.Bērziņa;

2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē

“Learning organization in a learning world” – A.Jurāne, I.Salīte, E.Vanaģele;

Kopš 2004. gada tika piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā

izsludinātajā konkursā finansējumu papildus saņēmuši vairāki studiju programmās

strādājošie - A.Pipere, I.Belousa, grantu vadītāji I.Salīte, A.Salītis. LZP grantus

saņēmuši arī V.Makarevičs un S.Guseva.

(Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plānu skatīt

2. pielikumā).

4.2.Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā, kursa, bakalaura, darbu tēmu

atbilstība studiju programmas saturam

Atbilstoši izvirzītajām pētnieciskajām tēmām, studentiem tika piedāvātas projektu,

studiju, bakalauru darbu tēmas. Tēmu piedāvājumu apspriež katedras sēdēs.

Studiju darbs (projekts) - studijas, studenti, Daugavpils Universitāte. Studenti paši

izvēlējās sev aktuālāko projektu tēmu: universitātes popularizēšana, studiju dzīves

uzlabošana, stipendijas, brīvais laiks, DU pakalpojumi studentiem, telpas. Piemēram,

lai informētu savus studiju biedrus un topošos studentus par jauno stipendiju

28

ieviešanas kārtību, tika izveidots buklets par stipendiju saņemšanas iespējām. Buklets

tika izdalīts DU informācijas dienā vismaz 150 eksemplāros.

Studiju darbi pedagoģijā un mācību metodikās un bakalaura darbi: integrētā pieeja,

mācību individualizācija un diferenciācija; jaunākā skolas vecuma bērnu

pamatprasmju attīstība; vērtēšana un pašvērtējums; vecāku un skolas sadarbība,

ekoloģiskuma princips izglītībā u.c. (Izstrādāto bakalauru darbu saraksts

9. pielikumā).

Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu

aizstāvēšana notika piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. 2003. gadā

dibinātā Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA) 2005. gada

maijā rīkoja ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus informācija

http://lapas.dau.lv/dujza). Studiju programmas studenti un mācībspēki piedalījās gan

konferences organizēšanā, gan kā klausītāji, gan zinātnisko krājumu sagatavošanā. Tā

ir lieliska iespēja, tomēr vairāk jāveicina studentu kā dalībnieku aktivitāte un

sadarbība pētījumu jomā ar citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm.

2006./2007. studiju gads

2006.gada 27.-28.aprīlī notika 48. DU Jauno zinātnieku konference.

2007.gada 2.-3.maijā notika 49. DU Jauno zinātnieku konference.

2006.gadā izdots krājums „Studenti par ilgtspējību”, kurš ir tapis sadarbībā ar IVF

studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” un „Pamatizglītības skolotājs”

studentiem studiju kursos „Vides pedagoģija” un „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”.

2007./2008. studiju gads – 2008.gada 15.-17.maijā notika DU 50. starptautiskā

zinātniskā konference.

2008./2009. studiju gads – 2009.gadā notika DU 51.Starptautiskā zinātniskā

konference.

2009./2010. studiju gads – 2010.gadā notika DU 52.Starptautiskā zinātniskā

konference.

2010./2011.gadā notika DU 53.Starptautiskā zinātniskā konference.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) 2011.gada 24. martā

bakalaura studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” 3.kursa studentu komanda

piedalījās Starpaugstskolu pedagoģijas olimpiādē „Skolotāju profesionālais dialogs

daudzkultūru sabiedrībā” un ieguva otro vietu. Katrai komandai bija jāsagatavo un

jāprezentē mājas darbs, kurš atspoguļotu savas augstskolas specifiku un kultūrvides

piedāvātās integrācijas iespējas. Pārējos uzdevumos bija jāparāda savas zināšanas un

prasmes terminu skaidrojumos, situāciju analīzē un izspēlē, kā arī jauniešu subkultūru

atpazīšanā un raksturošanā. Atsevišķs uzdevums tika dots komandu kapteiņiem –

atpazīt dažādu kultūrgrupu pedagoģisko žargonu.

2011./2012.st.g.DU 54.Starptautiska zinātniskā konferencē piedalījās ar ziņojumiem

4.kursa studentes Evita Ruļuka un Liāna Zvērbule – publicētas tēzes.

Lai izpētītu citu valstu pieredzi un inovācijas pamatskolas izglītībā, docētāji un

studenti lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmanto Universitātes bibliotēkā un

katedrās pieejamās publikācijas, lietoja internetā specializētos žurnālus un jaunāko

literatūru angļu, vācu un krievu valodās.

http://lapas.dau.lv/dujza

29

Viena no iespējām sadarboties un apzināt citu valstu pieredzi, ir studentu iesaistīšanās

dažādos starptautiskajos projektos, studijas citu augstskolu piedāvātajās studiju

programmās un dalība izsludinātajos stipendiju konkursos, piemēram, pēc dalības

Nordic plus programmā Odenses Universitātē (Dānijā) “Teaching and Learning for

Democratic Citizenship”, lai iepazīstinātu ar iegūto pieredzi, studenti prezentēja

materiālus prakses konferencē, kā arī piedāvāja visiem interesentiem nodarbības un

semināru. Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja sadarboties ar citu valstu

augstskolām(14.pielikums).

2007./2008. studiju gads – 3 studenti piedalījās Nord plus programmā Odensas

Universitātē (Dānija).

Absolventes, dienas nodaļas maģistrantes J.Lazdiņa, I.Sidoroviča – pētījumu

prezentācija Anadolu Universitātes (Turcija) konferencē.

2008./2009. studiju gads – Inga Miezīte, Ieva Utināne 2009.gada maijā piedalījās

starptautiskā 7 JTET konferencē.

2009./2010. studiju gads – Inga Rudzīte, Kristīna Grāvere ZEMES HARTAS

CENTRA” STUDENTI PAR ILGTSPĒJĪBU” AKTIVITĀTES/ raksts krājumā

Grabovska R., Belousa I. red. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā.

Daugavpils: AIIA, 2010.208 lpp. ISBN 978-9984-39-973-7

2010./2011.studiju gads - 9 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE

SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Šauļi , May 18 – 20,

2010(L.Āboliņa, T.Gavrilova)

24 .martā RPIVA notika Starpaugstskolu pedagoģijas olimpiāde”Skolotāju

profesionālais dialogs daudzkultūru sabiedrībā”, kurā veiksmīgi startēja programmas

3.kursa studentes Ieva Utināne, Liāna Zvērbule, Tatjana Čiževska, Elvīra Grabovska

un Evita Ruļuka.

I.Utināne un J.Velika studē Beļģija programmā ERASMUS Mūžizglītības programmā

University of Applied Sciences

2011./2012. st.g. ERASMUS apmaiņas programmā novērošanas praksē Zarasai

(Lietuva) piedalījas Marianna Zubova, Margarita Jefstifejeva.

5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas metodes, to izvēles pamatojums

Vērtējot profesionālās studiju programmas apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir

norādīti “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM

izstrādāto profesijas standartu, tika ievēroti zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātības,

vērtējuma obligātuma pamatprincipi.

Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, ieskaites,

eksāmeni, noslēguma pārbaudījumi. Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites

sistēma – studentu patstāvīgie darbi, metodisko līdzekļu, uzskates materiāla izstrāde.

Tomēr ir arī kursi, kuros vērtēšana notika kursa noslēgumā semestra beigās.

Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoģiskās prakses vērtēšanai, noslēguma

pārbaudījumu vērtēšanai; studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un

apgūto prasmju izvērtēšanai – pašvērtējums. Pašvērtējumu izmanto portfolio

vērtēšanā, pārbaudes darbos, studiju kursu izvērtēšanā, tādējādi studējošie ir

līdzatbildīgi par saviem mācību rezultātiem un apzinās savu profesionālo kompetenci.

Lielākā problēma gan studentiem, gan pasniedzējiem ir diferencēts vērtējums un

vērtēšanas kritēriju izstrāde.

30

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un eksāmens, kas

tika vērtēti 10 ballu skalā. (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais studiju

kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Valsts pārbaudījumos –

integrētajā eksāmenā priekšmetu metodikās un bakalaura darbu aizstāvēšanā kopš

2003. gada no 5 komisijas locekļiem piedalās 3 darba devēji no izglītības pārvaldēm,

izglītības departamenta, metodisko apvienību vadītāji un skolu direktori. 2004./2005.

gadā valsts pārbaudījumu komisijā bija pārstāvji no Daugavpils, Rīgas izglītības

pārvaldes, Daugavpils rajona metodiskās apvienības, gan Jēkabpils, Daugavpils,

Preiļu, Jelgavas, Dobeles rajonu u.c. skolu direktori.

2007./2008. studiju gads – tika izstrādāti jauni noslēguma eksāmena jautājumi

integrētā mācību priekšmetu eksāmenam, kurā integrēti pedagoģijas un psiholoģijas

pamatkurss.

Pirmo reizi programmas „Pamatizglītības skolotājs” studenti kārtoja kvalifikācijas

eksāmenu „Sociālās zinību integrētais kurss un to mācību metodika”.

2008./2009. studiju gads – izstrādāts kvalifikācijas eksāmena jautājumi “Mājturība un

tehnoloģijas un to mācību metodika”. Pirmo reizi studiju programmas

“Pamatizglītības skolotājs” nepilna laika studenti kārtoja kvalifikācijas eksāmenu šajā

priekšmetā (Jelgavā, DU filiālē).

2009./2010. studiju gads – precizēti noslēguma eksāmenu jautājumi integrēto mācību

priekšmetu metodikās.

2010./2011.studiju gads – Mājturības un tehnoloģiju kvalifikācijas eksāmenā studentu

darbu izstāde, kur var iepazīties ar patstāvīgi paveiktajiem darbiem. Integrētajā

eksāmenā studenti iepazīstina ar saviem metodiskajiem risinājumiem no sava

„Skolotāja prakses portfolio”. Šo formu īpaši augstu novērtēja darba devēji. Studentu

atbildes saistītas ar viņu praktisko darbību dažādu mācību priekšmetu

metodikās(projekti, spēles, darba lapas, stundu konspekti, ārpusklases darba scenāriji

u.c.).

Studentu sasniegumu vērtēšanas kritēriji ir precizēti un ietverti studiju kursu

aprakstos. Par vērojumiem noslēguma eksāmenos ir atsauksmes no darba devējiem –

eksāmenu komisijas locekļiem(11.pielikums).

2011./2012.st.g. pievērsta uzmanība, lai bakalaura darbos, izmantotu literatūru

svešvalodās.

5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums

Katrā studiju kursā novērtēšanas sistēmu nosaka priekšmeta specifika, pats

pasniedzējs, ir studiju kursi, kuros:

1) notika regulāras atskaites sistēmas – studentu patstāvīgie darbi, studenti

veido dažādus metodiskos līdzekļus – didaktiskās spēles, uzskates materiālu,

strādā pie bērnu pašizvērtēšanas materiālu sagatavošanas;

2) vērtēšana notika kursa noslēgumā semestra beigās.

Studentu patstāvīgie darbi semestra laikā nodrošina praktisko prasmju apguvi, sekmē

teorētisko zināšanu izpratni, sagatavo noslēguma pārbaudei. Veicot nepārtraukto

novērtēšanu, pārbaudes darbos tika iekļauti jautājumi, izmantotas darba lapas, kurās

studenti kritiski izvērtē savus ieguvumus, informācijas kvalitāti, grūtības / ieguvumus

tēmu apguvē, kā arī izvirzot pētnieciskās problēmas, uzdevumus pedagoģiskajai

praksei.

31

6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ

6.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze

Studiju programmas darbības izvērtēšana notika visa gada garumā. To nodrošina katra

semestra sākumā notiekošās sapulcēs (studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar

izmaiņām studiju programmā, noskaidrojot šī gada plānus utt. Visa gada garumā

notika sadarbība ar grupu vecākajiem. Saziņai ar katru studiju kursu grupā tika

izvēlēts grupas vecākais, kas uztur informācijas apmaiņu ar studentiem un studiju

programmas vadību. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību lēmumpieņemšanā,

ir izveidota stipendiju komisiju sēde, kā arī studentu līdzdalība IVF domē. Studentiem

ir iespējas darboties Studentu Padomē un tikt ievēlētiem Senātā.

Filiālēs studējošajiem, kuri visu laiku nevar sazināties ar pasniedzējiem, ir iespēja

risināt studiju procesā radušās problēmas tās rakstiskā veidā iesniedzot programmas

vadībai. Ir ieviestas “Problēmu lapas”, kas palīdz nodrošināt nepārtrauktu

informācijas apmaiņu un individuālo jautājumu risināšanu.

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tika izmantotas 2 izvērtēšanas

formas: 1) studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu

noslēgumā izvērtē savu darbību, aktivitāti, pasniedzēju veikumu – pašizvērtējums un

studiju kursa izvērtējums. 2) Studiju procesa izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē

visu tā gada studiju procesu. Piedāvāta Sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa.

Lai noskaidrotu studentu uzskatus par studiju programmas darbību, tika veikta

Sociālo pētījumu institūta aptauja, kurā piedalījās pilna un nepilna laika studijās

studējošie. Runājot par vispārīgajām tendencēm, ir redzams studiju programmas

kvalitātes pieaugums:

1. Atbildot uz jautājumu, vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā,

lielākā daļa no aptaujātajiem studentiem atzina, ka ir pilnībā apmierināti vai

pamatā apmierināti ar studiju programmas izvēli. Izvēlētā studiju programma

pilnīgi apmierina 32% 9% 32% 17% 40% 39% 17% studentu, pamatā apmierina

44% 87% 47% 66% 56% 57% 72% , 19% 44% 16% 17% 4% 4% 11%

respondentu ir daļēji apmierināti ar studiju izvēli, 5% 0% 5% 0% 0% o% izvēlētā

studiju programma neapmierina. Neviens nenorādīja, ka pilnībā neapmierina un

vēlas aiziet no universitātes. Datu salīdzinājumu ar iepriekšējo studiju gadu skatīt

1. zīmējumā.

1. zīmējums Studentu viedoklis, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā

32

44

19

5 0

9

87

44

0 0

32

47

16

5 0

17

66

17

0

40

56

4 0

39

57

4 0

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90 2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

32

Rezultātus var skaidrot ar to, ka programma ir daudzveidīga un daudzpusīga,

piedāvājot plašas iespējas gan praktiskai, gan patstāvīgai darbībai, ko studenti arī

pārbaudījuši arī praksē.

2. Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem

materiāliem: 49% 65% 61% 75% 87% 83% 67% aptaujāto studentu atzīmēja, ka

ir pietiekams, 51% 35% 39% 25% 13% 17% 33% – nepietiekams. Datu

salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu skatīt 2. zīmējumā.

2. zīmējums Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un materiāliem

Salīdzinoši papildināta bibliotēkas datu bāze, pieaugusi prasme lietot datorizētos

bibliotēkas katalogus. Pasniedzēji vairāk uzsvēruši iespēju izmantot bibliotēkas un

lasītavas pakalpojumus, kur tika abonēti daudzi specializētie žurnāli un metodiskie

līdzekļi. Tomēr šos datus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu var skaidrot ar to, ka

studenti izvēlējušies jaunas pētniecības tēmas, kurās vēl nav pietiekami daudz

teorētiskās literatūras, īpaši latviešu valodā, bet vairāk pētījumu pieredze. Kā trūkums

varētu būt arī tas, ka daļa literatūras ir pieejama tikai vienā eksemplārā, kas nesekmē

patstāvīgo darbu.

3. Datortehnikas un interneta izmantošana: 60% 83% 97% 94% 98% 97% 92% no

aptaujātajiem studentiem studiju procesā bieži izmanto datortehniku. No tiem 54%

35% 96% 94% 98% 97% 94% bieži studiju procesā izmanto arī INTERNET. 6%

4% 3% 0% 0% 0% 0% respondentu datoru neizmanto. 34% 13% 0% 6% 2% 3%

studējošo datorus izmanto, bet reti, 37% 43% 2% 6% 10% 3% internetu lieto, bet

reti. INTERNETU vispār nelieto 9% 22% 2% 0% 0% 0%. 3%. Savu izvēli

studenti nav skaidrojuši Salīdzinājumu ar iepriekšējo studiju gadu skatīt 3.

zīmējumu.

3. zīmējums Datoru un interneta lietošana studiju procesā

Kopumā pieaudzis studentu, kas studiju procesā izmanto datorus un internetu, skaits.

To varētu skaidrot ar to, ka ir izveidotas 2 datorklases, tādējādi palielinot iespējas

0

20

40

60

80

100

pietiekams nepietiekams

49 51

65

35

61

39

75

25

87

13

83

17

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

0

20

40

60

80

100

datorus bieži

reti nē internetu bieži

reti nē

60

34

6

54

37

9

83

13 4

35 43

22

97

0 3

96

2 2

94

6 0

94

6 0

98

2 0

90

10 0

97

3 0

97

3 0

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

33

patstāvīgā darba laikā strādāt ar datoru, izmantot internetu universitātē. Pasniedzēji arī

studiju kursos pieprasa daudz vairāk, lai studenti izmanto datoru un internetu.

4. Izvēles kursu piedāvājums: Atbildēs uz šo jautājumu, būtiskas izmaiņas nav

novērotas: 63% 52% 57% 65% 83% 92% 72% aptaujāto uzskata, ka izvēles kursu

piedāvājums ir pietiekams, tikai 37% 48% 43% 35% 17% 8% 25% uzskata ka

nepietiekams. Tomēr joprojām tika meklētas iespējas, kā piedāvāt studentiem

brīvās izvēles kursus, kaut arī jaunais studiju plāns paredz daudz plašākas studiju

iespējas. Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 4. zīmējumā

4. zīmējums Izvēles kursu piedāvājums

5. Nodrošinājums ar vieslektoriem: 49% 22% 44% 92% 9% 50% 36% uzskata, ka

piedāvājums ir pietiekams, 51% 78% 56% 8% 91% 50% 64%, ka nepietiekams.

Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 5. zīmējumā.

5. zīmējums Nodrošinājums ar vieslektoriem

Salīdzinoši ar pagājušo gadu, ir pieaudzis piedāvājums ar vieslektoriem. Izveidojusies

laba vairākas gadu sadarbība ar Latvijas Dabas muzeju, kura darbinieki piedalās

studentu mācību prakšu organizēšanā. Katru gadu tika piesaistīti arī vairāki citu

augstskolu mācībspēki, kā arī starptautisko projektu partneri. Tomēr joprojām lielāka

uzmanība jāpievērš vieslektoru uzaicināšanai.

2009./2010. studiju gadā - vieslektori netika aicināti, sakarā ar krīzi.

6. Sadarbība ar mācībspēkiem: apkopojot studentu atbildes redzams, ka 79% 79%

92% 100% 97% respondentu uzskata, ka sadarbība ar mācībspēkiem ir

apmierinoša, par neapmierinošu to atzīst 21% 21% 8 0%. 3%. Studenti savas

atbildes nekomentē, bet daži no iemesliem varētu būt pasniedzēju radošie

0

20

40

60

80

100

jā nē

63

37

52 48

57

43

65

35

83

17

92

8

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

0

20

40

60

80

100

jā nē

49 51

22

78

44

56

92

8 9

91

50 50

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

34

atvaļinājumi un komandējumi, kuru laikā studentiem nav iespējams tikties ar

pasniedzējiem.

2009./2010. studiju gadā - Studenti iesaistās atvērto durvju dienu pasākumos, zinātnes

komunicēšanas pasākumos (Zinātnes festivāls, Zinātnieku nakts).

7. Studiju programmas realizēšana kopumā: kopumā ar programmas realizēšanu

apmierināti 90% 100% 84% 96% 98% 100% 89%. Ar studiju programmas

realizēšanu neapmierināti ir 8% 0% 11% 4% 2% 0% 8% studējošo. 3% daļēji.

Salīdzinājumu ar pagājušo gadu skatīt 6. zīmējumā

6. zīmējums Studējošo viedoklis par studiju programmas realizēšana kopumā

Studenti savas atbildes īpaši nekomentē. 2006. gadā daļa studentu atzīmējuši, ka vēlas

apgūt papildspecialitātes. Daļa studentu uzskata, ka ekonomikas pamatos zināšanas ir

nepieciešamas, bet nepieciešams samazināt apgūstamos ekonomikas terminus un

specifiskās formulas.

Salīdzinot ar pagājušo gadu skaits ir samazinājies, to varētu skaidrot ar pasniedzēju

prasību paaugstināšanu, jo stājās spēkā visos studiju priekšmetos diferencētais

vērtējums un jauno stipendiju piešķiršanas kārtību, kas radījusi lielāku konkurenci

studējošo vidū. Kā viens no iemesliem varētu būt arī izmaiņu nepieciešamība studiju

programmā, par ko vairāk runāts 2. punktā. Lielāka uzmanība jāpievērš studiju kursu

pasniegšanas kvalitātes izvērtēšanai. Studentu viedoklis apstiprina, ka nepieciešamas

nelielas izmaiņas studiju programmā (Studentu aptaujas anketa 10. pielikumā).

Studējošo ierosinājumi studiju programmas uzlabošanai 2007./2008.studiju gadā:

1.Par mācību saturu:

- lai būtu vairāk izvēles kursu;

- kursu saturā tiktu iekļauti jautājumi par pirmsskolas mācību priekšmetu metodiku

darbā ar 5-6 gadīgiem bērniem;

- vairāk sarunas ar studentiem par mācību saturu;

- sistematizēt un racionālāk pārkārtot mācību saturu;

- sociālajās zinībās uzlabot pasniegšanas kvalitāti.

2.Par mācību procesa organizāciju:

- piedāvāt vairāk vieslektoru;

- ievērot noteiktu struktūru, piedāvājot dažādus mācību kursus, izvēli veikt 1.kursā;

- mākslas vēsturi pārcelt uz 1.kursu;

- pārdomāt labāk prakses ilgumu un priekšmetu stundu skaitu;

- vairāk metodikas priekšmetu pirms prakses;

- lai pēc pēdējās prakses līdz sesijai studentiem būtu vairāk laika

sagatavotieseksāmeniem, bakalaura darba noformēšanai;

0

20

40

60

80

100

jā nē cits

90

8 2

100

0 0

84

11 5

96

4 0

98

2 0

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

35

- lai 1., 2.kursā būtu vairāk iespēju darboties ar bērniem.

3. Par materiālo bāzi:

- lai lasītavā būtu vairāk datoru;

- lai DU bibliotēkā vairāk literatūras latviešu valodā.

Studējošo ierosinājumi studiju programmas uzlabošanai 2008./2009.studiju

gadā:

1.Par mācību saturu:

palielināt nodarbību skaitu mājturība 5.-9. klasei;

dot iespēju izvēlēties to priekšmetu, kuru vēlos apgūt;

vairāk metodiskas nodarbības;

vadīt stundas arī metodiskās nodarbībās;

katrā studiju kursā varētu tikt izveidotas datorprezentācijas par svarīgākām tēmām,

kas būtu pieejamas arī studentiem;

vairāk praktisko nodarbību;

vairak mācīt kā sadarboties ar bērniem.


lai pēc prakses 4.kursam nebūtu sesijas, lai vairāk laika bakalaura darbam;

lai starp eksāmeniem būtu vairāk brīva laika darboties praktiski;

mācību ekskursija uz citu augstskolu;

Vairāk kopīgu pasākumu;

labi, ka mācību nodarbības saliktas 3 dienās, bija laiks izpildīt visus uzdevumus;

lai vienā dienā nebūtu vairāk par 3 lekcijām un nelikt tās vēlā pēcpusdienā.

pirms sesijas vajadzētu brīvu nedēļu, lai sagatavotu darbus;

mazāk “logu” lekciju starpā;

vairāk laika praksei skolā;

ja materiālu nedod uz rokām, tad sūtīt pa e-pastu.

3.Par materiālo bāzi:

savlaicīgi samaksāt skolotājiem par prakses vadīšanu;

lai bibliotēka būtu pieejamas vairāk metodisko grāmatu dažādos priekšmetos, vairāk

grāmatu eksemplāru;

115.aud. ziemā bija ļoti auksts!!!!

ņemt vērā, ka krīzes laikā daļai studentu nav naudas, lai izpildītu visus mājas darbus.


gadā:

1. Par mācību saturu:

- Mājturībā un tehnoloģijās savlaicīgāk gatavot noslēguma eksāmena kārtībai,

praktiskos darbus sadalīt vienmērīgāk pa studiju gadiem jau no 1.kursa.

- Vairāk sniegt praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas praksē.

- Radošos darbus veikt sākot no 1. kursa, tagad vairāk ir 3. un 4.kursā.

- Vairāk prakses dabā, mācību ekskursijas uz dažādām mācību iestādēm.

- Apspriest kā izstrādāt tematiskos plānus dažādos mācību priekšmetos.

2. Par mācību procesa organizāciju:

- mazāku apjomu 2.kursa prakses mapes papīru rakstīšanai.

- studiju un bakalaura darba vadītājus nozīmēt uz 3 gadiem.

- dot iespēju bakalaura darba problēmu pētīt ilgākā laikā, ne tikai 4.kursā.

- sociālās zinības 5.-9.klasē iekļaut praksē jau 3.kursā(stundu vērošana).

- pozitīvas atsauksmes no 4.kursa studentiem par ieviestajām izmaiņām mācību

procesa organizācijā maijā.

36

- lai skolotājiem maksātu par prakses vadīšanu skolā, tad būtu vieglāk atrast prakses

vietas.


- trūkst pedagoģiskās literatūras.

- biežāk atjaunot bibliotēkas krājumus.


gadā:

1. Par mācību saturu:

Attīstīt ideju par uzņēmējdarbības menedžmentu,

Studenti atzinīgi novērtē apgūtos mācību kursus, praksi „Ilgās”, 3., 4. Kursu

pedagoģisko praksi skolās, iespējas apgūt papildkvalifikāciju.

Patīk radošie uzdevumi, iespēja izdomāt savas spēles.

Izskan doma, ka vairāk laika vajag mācību metodikām(soc. zinībām, mājturībai u.c.).

Nepieciešama informācija par obligātās dokumentācijas aizpildīšanu skolā: skolas

žurnāli, e-liecības.

Jau 2. Kursā ir nepieciešama ievadlekcija par studiju darba izstrādi.

Lai būtu sporta nodarbības baseinā.

Retorikā vajag citu pasniedzēju.

Vairāk likt rakstīt stundu konspektus un plānus, tos analizēt.


Atkārtoti – mazāku apjomu 2. Kursa prakses mapes papīru rakstīšanai, neizprot, kāpēc

nepieciešams veikt skolas telpu izpēti.

Lai prakses laikā būtu iespēja pasrtādāt visās četrās klasēs.

Lai biežāk būtu tikšanās ar studiju darbu un bakalauru darbu vadītājiem(nepilna laika

studenti), pozitīvi vērtē studiju grafiku.

Vairāk mācību materiālus sūtīt elektroniski.

Pirmo vērošanas praksi organizēt jau pirmajā kursā.

Atzīmēt studentu kavējumus.

Piezīme, ka dažās skolās studentus neņem praksē tāpēc, ka nemaksā.

Pozitīvas atsauksmes par sadarbību ar pasniedzējiem, darbiniekiem, lietvedi,

sekretāriem, administrāciju.

Patīk pozitīva emocionālā vide.

Pietrūkst ārpusdarba pasākumu.

3.Par materiālo bāzi:

Bibliotēkā maz jaunākās literatūras.

Lasītavā ne visi datori strādā.

Daudz naudas vajag papīram, drukāšanai, materiālu iegādei.

Būtu nepieciešama mikroviļņu krāsniņa, kas pieejama studentiem.

Ziemā telpās ir auksti, nav tualetēs papīra.

Kopmītnēs vajag jaunus ledusskapjus.

Studējošo ierosinājumi studiju programmas uzlabošanai 2011./2012.st.g.

1. Par mācību saturu

1.1. Apvienot studiju kursus „Mācību metodes un mācīšanās stili” ar studiju kursu

„Mācību organizācijas pamati”.

1.2. Iekļaut obligātajos kursos „Bilingvālās mācības” .

1.3. Kopumā izvēlētie iekļautie kursi interesanti, izzinoši, nodarbībās vairāk ļaut

strādāt praktiski.

37

1.4. Semināri, praktiskās nodarbības ir saistošākas, interesantākas, iegūtās zināšanas,

prasmes noderīgas profesionālai darbībai, tāpēc vēlams vairāk praktisko nodarbību

metodisko risinājumu.

1.5. Studiju kursos vairāk orientēties uz reālo dzīvi nevis uz idealizēto teoriju.

1.6. Mazāk mājasdarbu, jo studentiem ir arī privātā dzīve.

1.7. Katrs priekšmets ir vajadzīgs, bet dažiem to pasniegšanas stils varētu būt

modernāks, profesionālāks.

1.8. Vairākiem studentiem iebildums pret „Retorikas” kursu, dažiem pret Filosofijas

kursu.

2. Par mācību procesa organizāciju.

2.1. Organizēt blīvāk nodarbību sarakstu, lai būtu mazāk ceļa izdevumi vienas lekcijas

dēļ, lai nebūtu „Logu” nodarbību sarakstā no 9.35-14.00

2.2. 3.kursa beigās neder „Plenērs” meklēt citu vietu sarakstā.

2.3. lekcijās vairāk izmantot datortehniku.

2.4. lai programmu vadītāju paši pavērotu lekcijas, nosakot cik lietderīgi norit mācību

process.

2.5. dažiem studentiem nepatīk obligātais apmeklējums, jo nepieciešams arī strādāt lai

izdzīvotu.


3.1. lai bibliotekā būtu pieejama arī jaunāka literatūra, dažas no ieteicamās literatūras

grūti atrast.

3.2. rast iespēju strādāt ar interaktīvo tāfeli.

3.3. lai katrā kabinetā būtu datortehnika.

6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas, programmas beidzēju nodarbinātība

Pēc pedagoģiskās prakses regulāri tika saņemtas gan rakstiskas, gan mutiskas

atsauksmes no skolām, ar kurām slēgti līgumi. Prakses vadītāju vērtējumu līdz šim

pārsvarā tikai 7-10 balles, zemāks vērtējums ir ļoti reti. Daugavpils Universitātes

absolventi ir pieprasīti reģiona skolās.

Lai noskaidrotu programmas beidzēju nodarbinātību un noskaidrotu, kādās darbības

sfēras absolventi strādā, pēc izlaiduma tika veikta absolventu mutiska aptauja. ~50 %

pilna laika un 60-80% nepilna laika absolventu strādā savā specialitātē. Daudzi, ja ne

uzreiz, tad pēc laika izvēlas strādāt savā specialitātē. Šo skaitu nosaka daži

pamatskolas izglītību raksturojošie faktori:

1) Nav nepieciešamas jaunas papildus darba vietas, jo Latvijas skolās novērojama

bērnu skaita samazināšanās, kas skaidrojama ar ekonomisko krīzi un nestabilo

situāciju pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kas samazināja

dzimstības līmeni. Nākamajos gados pakāpeniski prognozējams bērnu skaita

pieaugums pirmajās klasēs.

2) Zinot pašreizējo situāciju skolās, kad salīdzinoši liels skaits skolotāju ir tuvu

pensijas vecumam, jāmeklē iespējas, kā jau šobrīd nodrošināt jaunajiem

skolotājiem slodzi skolā un piedāvāt plašākas konkurences iespējas darba tirgū.

Pārējie, kas nestrādā savā specialitātē, izvēlas ar izglītības sfēru saistītas profesijas vai

darbu ar cilvēkiem. Pamatojoties uz darba devēju, studējošo un absolventu mutisku

aptauju, tika izskatītas izmaiņas studiju programmā.

38

2007./2008. studiju gads – absolventi ~50 % strādā skolā vai pirmsskolas izglītības

iestādē.

2008./2009. studiju gads – absolventi – 25% strādā skolā vai pirmsskolas izglītības

iestādē.

2009./2010. studiju gads – absolventi – 28% strādā skolā vai pirmsskolas izglītības

iestādē, 44% iestājās maģistrantūrā, sakarā ar to, ka republikā slēdza daudzas skolas,

grūtāk atrast darbu specialitātē.

2010./2011.studiju gads - strādā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē -38%, studē

2011./2012.st.g. skolās vai pirmsskolas izglītības iestādēs strādā 54%, turpina mācības

maģistrantūra – 15%, strādā citās nozarēs - 8%, ārzemēs – 23%. 2012.gada maijā

notika Daugavpils Universitātes absolventu salidojums.

6.3. Studējošo un absolventu skaits

Iestājpārbaudījumos šobrīd konkurss ir uz budžeta vietām. Ņemot vērā skolotāju

zemo atalgojumu, nepilna laika studējošie par maksu vairs nepiesakās.

6.tabula Studiju programmā”Pamatizglītības skolotājs” studējošie un absolventi

Studiju gads Užņemto st.sk. Studējošo skaits pilna laikā Studējošo

skaits

nepilna

laikā

Grādu un

kvalifikāciju

ieguvušie

pilns

laiks

nepiln

s laiks

kop

ā

par

budžeta

līdzekļiem

par maksu pilns

laiks

nepilns

laiks

2005./2006. 17 13 87 76 11 239 15 94

2006./2007. 19 37 78 69 9 173 23 88

2007./2008. 27 10 81 78 3 106 18 65

2008./2009. 17 3 81 79 2 101 13 0

2009./2020. 24 4 85 77 8 59 16 36

2010./2011. 21 11 85 78 7 56 18 7

2011./2012. 23 2 88 23 1 30 13 9

Pēc studiju programmas beigšanas absolventiem ir iespējas:

studēt atbilstošās maģistra studiju programmās;

studēt profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām uz atbilstošas

augstākās profesionālās izglītības pamata;

piedāvāt apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas pedagoģiskā procesa

plānošanai, vadīšanai un izvērtēšanai, iekļaujoties Latvijas un ES darba tirgū.

Tā kā studēt nepilna laika studiju programmā „Pamatizglītības skolotājs” izvēlas

pamatā strādājoši pamatskolas skolotāji, tad lielākā daļa nepilna laika studējošo strādā

izglītības iestādē jau studiju uzsākšanas laikā.

7. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

7.1. Akadēmiskais personāls, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

39

Studiju programmas izpildi nodrošina 62 51 mācībspēki (no tiem 3 6 profesori, 2 4

asociētie profesori, 11 14 docenti, 24 18 lektori un 12 1 asistenti, 8 pētnieki no

Daugavpils Universitātes katedrām un 6 vieslektori no citām Latvijas izglītības

iestādēm. No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem, uz 2007. gada septembri 12

studē doktorantūrā un 22 ir pabeiguši doktorantūras teorētisko kursu un gatavojas

disertācijas aizstāvēšanai. Nākamo gadu laikā plānots palielināt programmā strādājošo

docentu, asociēto profesoru un profesoru skaitu.

7.tabula Studiju programmas īstenošanā iesastītie mācībspēki

Vārds, uzvārds Zinātniskais

grāds, amats Pamatdarba vieta

1.Sandra Zariņa Dr.paed.docents

Mag.paed.,

lektore

DU IVF, Mācību metodiku katedra

2.Irina Kazakeviča Mag.paed.,

lektore


3.Natālija Geriņa Mag.paed.,

lektore

DU IVF Mācību metodiku katedra

4.Rudīte Grabovska Dr.paed.,

pētniece

DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

5.Larisa Silova Mag.paed.,

lektore

DU IVF Mācību metodiku katedra

6.Jeļena Badjanova –

Lomzina

Mag.paed.,

lektore


7.Elfrīda Krastiņa Dr.paed.,

profesore


8.Ilga Salīte Dr.paed.,

profesore

DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts

9.Irēna Kokina Dr.pshyc.,

as.profesore

DU IVF, Pedagoģijas un pedagoģiskās

psiholoģijas katedra

10.Eridiāna Oļehnoviča Dr.paed., vadošā

pētniece


11.Inga Belousa PhD.,

as.profesore


12.Vija Guseva Mag.paed.,

lektore



13.Dzintra Iliško PhD.,

as.profesore


14.Svetlana Guseva Dr.pshyc.,

docente



15.Valērijs Makarevičs Dr.pshyc.,vadošai

s pētnieks


16.Valērijs

Dombrovskis

Dr.pshyc.,

docents



17.Anita Pipere Dr.psych.,

profesore


18.Mārīte Kravale –

Pauliņa

Dr.paed.,

pētniece


40

19. Jeļena Davidova Dr.

paed.profesore



20. Jānis Pokulis Dr.

paed.profesors



21.Līga Antoņeviča Dr.biol., docente DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas

katedra

22.Irēna Kuņicka Mag.biol., lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas

katedra

23.Lolita Jonāne Dr.paed., docente DU DMF, Fizikas katedra

24.Juris Soms Dr. geogr.,

docents

DU DMF, Ķīmijas un ģeogrāfijas

katedra

25.Gatis Ozoliņš Dr .hyst., docents DU HF, Latviešu literatūras un kultūras

katedra

26.Rudīte Rinkeviča Dr.philol.,

docente

DU HF, Latviešu literatūras un kultūras

katedra

27.Ingrīda Kupšāne Dr.philol.,

docente

DU HF, Latviešu literatūras un kultūras

katedra

28.Svetlana

Polkovņikova

Dr.philol.,

docente

DU HF, Latviešu valodas katedra

29.Arturs Fedotovs Mag.paed.,

lektors

Daugavpils Valsts ģimnāzija

30.Gaļina Pitkeviča Dr.philol.,

docente

DU HF, Slāvu valodniecības katedra

31.Elvīra Isajeva Dr.philol.,

docente


32.Janīna Sergejeva Mag.paed.,

lektore

DU HF, Vācu filoloģijas katedra

33.Ilze Volonte Mag.paed.,

lektore

DU MMF, Mākslu katedra

34.Sergejs Čapulis Dr.paed. docents

Mag.paed.,

lektors


35.Māris Čačka Dr.paed., docents DU MMF, Mākslu katedra

36.Zita Vanaga Mag.paed.,

asistente

DU Studiju daļa

37.Ilona Kuņicka Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra

38.Ainars Felcis Mag.paed.,

lektors

DU SZF, Socioloģijas katedra

39.Baiba Felce Mag.paed.,

lektore

DU SZF, Socioloģijas katedra

40.Astrīda Skrinda Dr.paed.,vadošā

pētniece


41.Alnis Stakle Dr.paed.,

pētnieks


42. Elga Drelinga Mag. paed.,

pētniece


43. Vija Jankoviče Mag. paed.

,lektore

DU DMF, Informātikas katedra

44. Ieva Boļakova Mag. paed., DU DMF, Informātikas katedra

41

lektore

45. Irēna Timinska Mag. paed.,

lektore


46. Ilona Mičule PhD., pētniece DU IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts

47. Sandra Zelča Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra

48. Olga Perevalova Mag.paed.,

lektore

DU DMF, Informātikas katedra

49.Santa Rutkovska Mag.paed.,

lektore

DU DMF, Ķīmijas un ģeogrāfijas

katedra

50.Gaļina Sirica Dr.philol.,

as.prof.


51.Anita Stašulāne Dr.philol., prof. DU HF, Latviešu literatūras un kultūras

katedra

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām

Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda

individuālos plānus prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, kvalifikācijas

celšanas kursus, metodisko līdzekļu izdošanu, zinātniskās publikācijas.

Tas palīdz plānot arī kopējās aktivitātes. Gada beigās tika nodotas atskaites par

zinātnisko un metodisko darbu, kuras apstiprina katedras sēdēs. Šīs atskaites tika

izmantotas arī sastādot pašizvērtējuma ziņojumus.

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktors un fakultātes un

katedras vadība iepazīstina docētājus ar izmaiņām, jaunākajām tendencēm, izvērtē

studiju programmas darbību, izskata kvalifikācijas celšanas iespējas utt. Vienlaicīgi tā

tika nodrošināta arī atgriezeniskā saite, apzinātas vajadzības, programmas darbības

nepilnības.

Lai nodrošinātu atbilstošu darbu filiālēs notika arī individuālās tikšanās – studiju

programmas direktors tikās ar pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus,

risinot dažādas neskaidrības, problēmjautājumus.

Lai parādītu programmas attīstību, programmas direktors katra studiju gada beigās

sagatavo programmas pašizvērtējuma ziņojumu, kas tika apstiprināts Domē un ir

pieejami DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php) un Izglītības un vadības

fakultātes Mācību Metodiku katedrā.

7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā

Studiju programmā strādā 62 67 48 49 49 mācībspēki, no tiem 56 52 45 47 48 ir DU

pamatdarbā strādājoši un 6 14 3 2 1. vieslektori.

7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Personāla akadēmiskā izaugsme: problēmas un risinājumi:

Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde un līdzdalība starptautiskās konferencēs –

līdzdalība konferenču organizēšanā - “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils,

http://dau.lv/post/sknc.php

42

Latvija) un 3. starptautiskā “Journal for Teacher Education and Training” konference

(Fehta, Vācija), 4.-Helsinki (Somija) 2006. – IVF maksas līdzekļu izmantošana,

Latvijas Zinātņu Akadēmijas granti, Daugavpils Universitātes iekšējie granti, lai

atbalstītu programmās strādājošo dalību un uzstāšanos; publikācijas starptautiskos un

atzītos rakstu krājumos – žurnāla JTET izdošana (papildus informācija

www.dau.lv/ise) u.c.

Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana

2007./2008. studiju gadā doktorantūrā studē 12 darbinieki, 10 gatavojas darbu

aizstāvēšanai, 2006.gadā aizstāvētas 2 disertācijas. 2006.gadā Rudīte Grabovska un

Mārīte Kravale aizstāvēja promocijas darbus un ieguva pedagoģijas doktora grādu.

Finansējuma problēmu risināšana - universitātes atbalsts, fakultātes maksas

programmu līdzekļi doktorantu – darbinieku studiju apmaksai, iespēja izmantot

likumā paredzēto radošo atvaļinājumu, dalība starptautiskās konferencēs. Pasniedzēji

izmanto iespējas kvalifikācijas celšanai.

Larisa Silova 2006.gada 18.-30.jūnijs Ungārija, dalība konferncē

Elita Vanaģele 2006.gada 18.-30.jūnijs Ungārija, dalība konferncē

Larisa Silova 2006.gada 23.-26.novembrī Bergena, Norvēģija, dalība projektā

2008./2009. studiju gadā aizstāvēja disertācijas Dr.paed. M.Čačka, L.Jonāne, Dr.fhil.

R.Rinkeviča.

2010/2011.studiju.gadā aizstāvēja disertāciju Dr.paed.A.Stakle, Dr .philol., E.Isajeva,

Dr .philol., S.Polkovņikova, Dr. J.Soms.

2011./2012.st.g. aizstavēja disertāciju Dr.paed. S.Čapulis, Dr.paed. S.Zariņa.

Svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas diskusijas semināri, literatūras studijas;

jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; dalība starptautiskos semināros,

projektos. INTERNET izmantošana studiju procesā.

Profesionālā izaugsme - atbalsts dalībai semināros, konferencēs, sadarbības

projektos, kvalifikācijas kursu apmeklēšana, pieredzes un tieša informācijas apmaiņa

studentu pedagoģiskās prakses laikā apmeklējot mācību iestādes (Akadēmiskā

personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns 2. pielikumā).

2009./2010. studiju gads – izmaiņas skat. 3.pielikumā.

2010./2011. studiju gads – izmaiņas skat. 3.pielikumā.

8. FINANSĒŠANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERIĀLAIS

NODROŠINĀJUMS

8.1. Studiju programmas finansēšana

Studijas tika organizētas par valsts budžeta līdzekļiem un līdzekļiem, kurus iemaksā

paši studējošie vai citas juridiskas un fiziskas personas. Studiju maksas apjomu un

http://www.dau.lv/ise

43

kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka IVF Dome un apstiprina Daugavpils

universitātes Senāts.

8.tabula Studiju maksa

2007./2008.st.g. 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g.

Pilns laiks Nepilns laiks Pilns laiks Nepilns laiks Pilns laiks Nepilns

laiks

1. studiju

gads

Ls 650,- Ls 570,- Ls 800,- Ls 640,- Ls 680,- Ls 630,-

2. studiju

gads

- - Ls 750,- Ls 635,- Ls 800,- Ls 640,-

3. studiju

gads

- - Ls 545,- Ls 490,- Ls 750,- Ls 635,-

4. studiju

gads

- - - Ls 399,- Ls 750,- Ls 560,-

5. studiju

gads

- - - Ls 417,- - Ls 439,-

Rīgas filiālē - - - Ls 700,- - Ls 665,-

Jelgavas

filiālē

- - - - - Ls 665,-

2010./2011. studiju gads maksa pilna laika studijās 1.kursam - 680Ls, 2.kursam –

789Ls, 3.kursam 1004Ls, 4.kursam 995Ls. Nepilns laika studentiem(Daugavpilī)

1.kursam – 630Ls, 2.kursam – 680Ls, 3.kursam – 803Ls, 4.kursam – 840 Ls,

5.kursam - 640Ls. Nepilns laika studentiem(Jelgavā) 5..kursam – 660 Ls.

2011./2012. st.g maksa pilna laika studijās 1.kursam – 680Ls, 2.kursam – 680Ls.,

3.kursam – 789Ls., 4.kursam – 915Ls. Nepilnam laikam 2.kursam – 680Ls, 4.kursam

– 899Ls, 5.kursam – 965Ls.

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma

atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 42 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu

printerus, kopētājus, skanerus, kodoskopus, videoprojektorus, videoiekārtas,

mikroskopus pētnieciskajiem darbiem, mūzikas instrumentu un sporta inventāra bāzi,

mācību un metodiskā literatūra kabinetos. Studentiem nodarbības notika arī citu

fakultāšu labiekārtotos un tehniski nodrošinātos specializētajos kabinetos (piemēram,

ģeogrāfija, māksla u.c.). Šobrīd notika nepārtraukta programmas attīstība, tika strādāts

pie materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā nodrošinājuma.

Studiju programma tika realizēta 14 labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos:

dabas klase, pirmsskolas metodiku kabinets, pedagoģijas kabinets, psiholoģijas

kabineti, vizuālās mākslas, mūzikas kabineti, mākslas darbnīca, izstāžu zāle, diskusiju

telpa. Palielinoties patstāvīgā darba laikam, palielināts arī datorklašu skaits – šobrīd 2

datorklases (16 datori, Internet pieslēgums, printeri, skaneris). Šobrīd nepārtraukti tika

strādāts pie telpu materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā nodrošinājuma gan uz vietas

gan filiālēs. Iekšējo universitātes pārmaiņu rezultātā, dažās auditorijās vēl tika plānots

remonts. Prakse notika mācību bāzē „Ilgas” un Latvijas pilsētu un rajonu skolās, ar

kurām noslēgti sadarbības līgumi.

44

Studiju programmas realizēšanai filiālēs tika izmantota DU materiāli tehniskā bāze,

kā arī filiāles ir nodrošinātas ar kodoskopiem, videoprojektoriem, tāfelēm,

mikrafoniem.

2007./2008. studiju gads – ir iegādāti 2 kopētāji un 3 interaktīvās tāfeles.

2009./2010. studiju gads – ir iegādāti 2 datori.

2010./2011.studiju .gads - izmaiņu nav

2011./2012.st.g.- divās auditorijās pieliktas jaunas žalūzijas.

8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135

lietotāju vietām (Parādes 1, Vienības 13) un informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām

(Saules 1/3) un specializētās nodaļas (Parādes 1, Vienības 13, Saules 1/3). Bibliotēkai

ir 4 3 mājas abonementi, 2 4 kopētāji, 4 printeri, bibliotēkas krājums – 32099,

3004683, to sastāda: grāmatas – 275654, 255469, tajā skaitā pedagoģijā – 10532,

11330 , psiholoģijā – 5307, 4490, periodiskie izdevumi – 29610, 30449. DU

bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: uzstādīta datorizēta

sistēma, interneta pieslēgums, Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library

Information Service, http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp), grāmatu pasūtīšana,

rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma, 7

13 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes.

Kopš 2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku

„Daugavpils reģiona publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. No

2002.gada decembra lasītājiem ir iespēja izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku

fondus un pakalpojumus.

7 13 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online,

EBSCO Publishing, LETAS arhīvs, RUBRICON, Lursoft, NOZARE.LV, ProQuest,

Science Direct, Springer Link, World Bank e-library, WESTLAW International,

LETONIKA, NAIS.

Izmēģinājuma datu bāzes 2004. – 2005.g.: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific

Abstracts (CSA), EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated,

Emerald, Oxford Scholarship Online, Source OECD, Gale & KGSaur, Kluwer

Online, Oxford Journals Online, OCLC, Blackwell Publishing.

Filiālēs studējošajiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, iespēja izmantot

internetā pieejamo periodiku, vārdnīcas, specializētās datu bāze, kā arī strādāt vietējās

un Daugavpils Universitātes bibliotēkās. Rīgas, Dobeles un Jelgavas filiālēs

studējošie izmanto arī Rīgas bibliotēku piedāvājumu.

2005./2006. studiju gads – kopējā informācija par 2006.gadu - saņemtas 7015 jaunas

grāmatas un abonēti 105 žurnāli. 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC

PICA, EAST VIEW, EBSCO – DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS,

SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION Index (SCI) with Abstract,

INTEGRUM TECHNO.

2006./2007. studiju gads – DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku

virtuālā kopkataloga veidošanas dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte”

dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank) reģionālā depozītbibliotēka. Ar

http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp

45

starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir iespējams pasūtīt

grāmatas, žurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā.

2007./2008. studiju gads – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi:

Internets, bibliotēkas elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta

versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta

lietotāju apkalpošana. Bibliotēkas kopējais krājums – 317499 vienības, tai skaitā:

286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu

bāzes: LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze,

WWW.LIKUMI.LID.LV, Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing,

HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, WESTLAW International.

2008./2009. studiju gads – papildinātu datu bāzi skat.

http://www.du.lv/lv/biblioteka/datu_bazes

2009./2010. studiju gads – papildinātu datu bāzi skat.


2010./2011. – detalizēta informācija par studējošajiem pieejamajām izmēģinājuma un

abonētajām datu bāzēm, elektroniskais katalogs, informācija par internetresursiem un

periodiskajiem izdevumiem, aizstāvēšanai iesniegtajiem un aizstāvētajiem promocijas

darbiem, kā arī starpbibliotēku abonoments ir skatāms http://du.lv/lv/biblioteka. 2010.

gadā tika izmēģinātas šādas datubāzes: Burgundy, Nature Publishing Group, Oxford

University Press Journals, Science Online, Taylor & Francis group, Wiley –

Blackwell.

9.SADARBĪBA UN ĀRĒJIE SAKARI

9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes

kontekstā

Izveidojusies laba sadarbība vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī, tika strādāts pie

prakses vietu datu bāzes izveides, ar ko nodarbojas pedagoģisko prakšu metodiķe.

Personīgie kontakti, skolu apmeklēšana studentu pedagoģiskās prakses laikā ļauj

labāk apzināt skolu vajadzības un nodrošina augstskolas piedāvājumu saskaņošanu.

Pēc pedagoģiskās prakses regulāri tika saņemtas gan rakstiskas, gan mutiskas

atsauksmes no skolām. Īpaši laba sadarbība 2004./2005. st.gadā izveidojās ar A.Upīša

Skrīveru vidusskolu un Rēzeknes kristīgo pamatskolu.

Kopš 2003. gada valsts pārbaudījumos piedalās darba devēji, tādējādi iespējams

nodrošināt augstskolu piedāvājumu un izglītības iestāžu vajadzību saskaņošanu, tika

saņemti vērtīgi ieteikumi studiju procesa kvalitātes uzlabošanai.

Studiju programmas nodrošināšanai, mācību programmu izstrādei – izveidojušies labi

kontakti ar Izglītības un zinātnes ministriju, ISEC, Izglītības iniciatīvu centru.

DU docētāji sagatavo programmas.

2008./2009. Prakses skolas Daugavpils 3., 9., 12., 13., 16., 17.vidusskola,

7.pamatskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Preiļu 1.pamatskola, Krāslavas

pamatskola, Rīgas 63 vidusskola, Jēkabpils pamatskola, Neretas vidusskola.

2009./2010. studiju gads – Prakses skolas Daugavpils 3.vidusskola, 6.vidusskola,

12.vidusskola, 13.vidusskola, 16.vidusskola, 5.pamatskola, 7.pamatskola, 1.speciālā

pamatskola, Vienības pamatskola, Krāslavas pamatskola, Preiļu 1.pamatskola, Špoģu

vidusskola, Konstantinovas sākumskola, Biržu pamatskola, Nautrēnu vidusskola,

Aglonas vidusskola, Kalniešu pamatskola, Pelēču pamatskola, Rēzeknes 6.vidusskola,



46

Alūksnes pilsētas sākumskola, Rīgas 84.vidusskola, Jūrmalas pilsētasKauguru

vidusskola, Salas pamatskola, Asūnes pamatskola, Rubenes pamatskola.

2010./2011.studiju gads – Prakses skolas Daugavpils 3.vidusskola, 6.vidusskola,

12.vidusskola, 15.vidusskola, 16.vidusskola, Centra ģimnāzija, 17.vidusskola,

Vienības pamatskola, Andzeļu pamatskola, Andrupenes pamatskola, Riebiņu

vidusskola, Pelēču pamatskola, Jēkabpils 2. vidusskola, Ļaudonas vidusskola,

Dunavas pamatskola, Viļānu vidusskola, Rēzeknes 6.vidusskola, Alūksnes pilsētas

sākumskola, Rīgas 84.vidusskola, Pļaviņu novada ģimnāzija, Strautiņu pamatskola.

2008./2009. studiju gads – gala pārbaudījuma eksāmenos iesaistījās darba devēji no

Jēkabpils 3.vidusskolas, Ruģeļu pamatskolas, Rīgas kultūru vidusskolas, Krāslavas

pamatskolas, Daugavpils izglītības pārvaldes, Daugavpils Centra ģimnāzijas,

Daugavpils Vienības pamatskolas, Jelgavas 4.pamatskolas.

2009./2010. studiju gads – eksāmenu komisijā pārstāvji no Daugavpils, Jēkabpils,

Krāslavas izglītības pārvaldēm un skolām

2010./2011.studiju gads - eksāmenu komisijā pārstāvji no Daugavpils, Jēkabpils,

Krāslavas izglītības pārvaldēm un skolām

2011./2012.st.g. prakses skolas Daugavpils 3., 6., 10., 12., 15., 16., 17.vidusskolas,

Vienības pamatskola, Ilūkstes 1.vidusskola, Zemgales vidusskola, Salienas

Vidusskola, Subates pamatskola, Dagdas vidusskola, Asūnes pamatskola, Krāslavas

pamatskola, Andrupenes pamatskola, Rēzeknes 2.vidusskola, Nautrēnu vidusskola,

Viļānu vidusskola, Zilupes vidusskola, Vārkavas vidusskola, Riebiņu vidusskola,

Pelēču pamatskola, Jēkabpils 2.vidusskola, Salas vidusskola, Asares pamatskola,

Slokas pamatskola, Strautiņu pamatskola.

9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir

izveidojušies veiksmīgi kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā

līmenī. Sadarbība ar docētājiem tika īstenota sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas

Universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Pedagoģijas un Izglītības

Vadības augstskolā, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpaužas kopīgi organizējot un

piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiņas semināros, uzaicinot docētājus kā

vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes

Ministriju, ar Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības

pārvaldēm un atsevišķu skolu vadītājiem.

Studējošiem ir iespēja apgūt atsevišķus priekšmetus un iziet praksi pilnībā vai daļēji

citu valstu augstskolu studiju programmās.To izmanto DU studenti, kuri studē

ārvalstīs.

9.tabula Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas augstskolām.

Kritēriji Daugavpils

Universitāte

RPIVA Liepājas Universitāte

Studiju

ilgums

4 gadi Pilna laika

studijas

5 gadi Nepilna laika

studijas

4 gadi Pilna laika

studijas

4 ,3 Nepilna laika

studijas

4 gadi Pilna laika

studijas

4 ,6 Nepilna laika

studijas

47

Prasības

kvalifikācijas

iegūšanai

Integrētais eksāmens

priekšmetu mācību

priekšmetu metodikās

Kvalifikācijas eksāmens

izvēles kursā (5.-

9.klasēm)

Bakalaura darba

aizstāvēšana

(Bakalaurs izglītībā)

Kvalifikācijas eksāmena

mācību saturā un

metodikās

(eksāmenu kārto skolā ,

vadot integrētu

nodarbību)

Kvalifikācijas eksāmena

izvēlētā mācību

priekšmetā saturā un

metodikā .5-9.kl.asei

Bakalaura darba

aizstāvēšana


Integrētais eksāmens

Kvalifikācijas eksāmens

Bakalaura darba

aizstāvēšana


Bakalaura

programmas

satura virzieni

Nozares teorētiskie

pamatkursi un

informācijas tehnoloģiju

kursi (36KP).

Nozares profesionālās

specializācijas kursi

(60KP).

Humanitāro un sociālo

zinātņu teorētiskie kursi,

kas attīsta sociālās,

komunikatīvās un

organizatoriskās

pamatiemaņas(20 KP).

Studenti izvēlas 3

mācību priekšmetu

saturu , lai iegūtu

tiesības tos mācīt līdz 6.

klasei un 1 mācību

priekšmetu mācīšanai

līdz 9. klasei.

Izvēles kursi (6KP).

Prakses - 26KP apjoms .

Pedagoģiskā procesa

vērojuma prakse.

Prakse 1.-4. klasēs

(stundu vadīšana,

audzināšanas darbs).

Prakse pamatskolā

atbilstoši izvēlētajam

mācību priekšmetam.

Studenti apgūst 3

savstarpēji saistītu

studiju bloku

priekšmetus:

vispārizglītojošie studiju

kursi,

nozares teorētiskie

pamatkursi ,

nozares profesionālās

specializācijas kursi,

izvēles kursi,

Radošās pašizpausmes

priekšmetu kopa

Pēc programmas

apguves studenti iegūst

tiesības mācīt visus

priekšmetus sākumskolā

un izvēlēto priekšmetu

līdz 9.klasei.

Izvēlēties iespējams

angļu

val;,latv.val.,matemātiku,

informātiku, mājturību

un tehnoloģijas

pamatskolā.

Studiju laikā studenti

īsteno praksi 26 KP

apjomā.

Nozares teorētiskie

pamatkursi un

informācijas tehnoloģiju

kursi

Nozares profesionālās

specializācijas kursi

Studiju kursu sadalījums

ietver nosacījumus-

obligātā un brīvā izvēle

kursi. Izvēlētais

priekšmets, ko studenti

apgūs, lai iegūtu tiesības

to mācīt līdz 9. klasei

ietver noteiktu stuiju

kursu kopu.

Prakses-26KP

Pedagoģiskā procesa

vērojuma prakse

Prakse 1.-4. klasēs

(stundu vadīšana,

audzināšanas darbam.

10.tabula Studiju programmes salīdzinājums ar Eiropas valstu augstskolām

Augstskola Vitauta Magnus

Universitāte,

Lietuva

Tallinas

Pedagoģiskā

Universitāte,

Igaunija

Joensu

Universitāte,

Somija

Essenes

universitāte,

Vācija

48

Iegūstamā

kvalifikācija,

grāds

izvēlētā

kvalifikācija,

bakalaura grāds

pamatskolas

skolotājs,

maģistrs izglītībā

Izglītības

maģistrs,

pamatskolas

skolotājs,

maģistrs izglītībā

Studiju

ilgums

4 gadi 5 gadi 4 gadi 3 gadi, 8 mēn.

(eksāmenu laiks)

KP skaits 160 KP 200 KP (300

ECTS)

160 KP

Kopīgās

iezīmes

Izmantotās darba

formas,

sadalījums pa

nozarēm,

noslēguma darbs

10 KP;

Valodas, sociālo

zinību,

matemātikas,

dabas zinību MM

1.-6.kl., pēc

izvēles 2

priekšmeti 1.-

3.kl.; atbilst plāni

Vairāku mācību

priekšmetu

metodikas;

teorētiskie

metodiskie un

praktiskie kursi

Akadēmisko,

teorētisko un

praktisko studiju

kursu integrācija;

studiju kursi

Citas iezīmes 1.-2.g. vispārīgie

kursi, 3.-4.g.

specializācija

3 gadi teorētiskā

un praktiskā

apmācība, 1 gadu

prakse – referentu

praktiskie

semināri un

prakse

Papildus

informācija

www.vdu.lt www.tpu.ee www.joensuu.fi/p

rimary_f.html

http://fab2.fb02.u

ni-

essen.de/fb2/recht

/stolp/stolp.htm

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar

zinātniekiem no vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Berlīnes Brīvā

universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte (Austrālija), Dienvidoregonas

universitāte (ASV), Edge Hill koledža (Anglija), Edinburgas universitāte (Anglija),

Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte (ASV), Helsinku universitāte

(Somija), Hercena Pedagoģiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija),

Jorkas universitāte (Kanāda), Klaipēdas universitāte (Lietuva), Krakovas Pedagoģiskā

akadēmija (Polija), Oslo universitātes koledža (Norvēģija), Rhodes universitāte

(Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts (Zviedrija), Šauļu universitāte

(Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloģiskā universitāte Pori

(Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), Viļņas

universitāte (Lietuva), Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts

universitāte (Baltkrievija), Ziemeļkolorado universitāte (ASV). Svarīgākās

sadarbības formas ir pieredzes apmaiņa, līdzdalība konferencēs, stažēšanās, kopīgu

pētījumu plānošana un veikšana.

DU ir daudzas partneruniversitātes, kurās studējošie un akadēmiskais personāls var

pilnveidot savu akadēmisko, darba, valodas un kultūras pieredzi: York St. John

University (Apvienotā Karaliste), KATHO – Katholike Hogeschool Zuid – West –

Vlaanderen (Beļģija), Sofia University „St. Kliment Ohridski“ (Bulgārija), University

College UCC (Dānija), Tartu University (Igaunija), Vytautas Magnus University,

Panevežio Kolegija (Lietuva), Kujawu and Pomorze University in Bydgoszcz, State

School of Hinger Professional Education in Ploce, Wyzsza Szkola Pedagogiczna

http://www.vdu.lt/

http://www.tpu.ee/

http://www.joensuu.fi/primary_f.html

http://www.joensuu.fi/primary_f.html

http://fab2.fb02.uni-essen.de/fb2/recht/stolp/stolp.htm




49

TWP w Warszawie (Polija), University of Helsinki (Somija), University of Murcia

(Spānija), Anadolu University, Cukurova University, Hacettepe University (Turcija),

Tessedik Samuel College (Ungārija), University of Vechta (Vācija). Plašāka

informācija par studiju iespējām ārvalstīs ir atrodama mājaslapā

http://du.lv/lv/starptautiska_sadarbiba/arvalstis/erasmus/ERASMUS_studijas.

Plaša sadarbība izveidoj usies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas

Universitāšu programma (www.bup.fi), “Soli pa solim”. Piedaloties UNESCO/

UNITWIN starptautiskajā projektā “Reorieting Teacher Edecation to Adress

Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, izveidots atzīts žurnāls ar

starptautisku redkolēģiju, uzsākta starptautiskās konferences JTET rīkošana, kas katru

gadu notiek kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - Daugavpils universitāte

Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte

(Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somijā), 2007. gadā - Debrecenes

universitāte (Ungārija), 2008. gadā – Anadolu universitāte (Turcija), 2009. gadā –

Daugavpils Universitātē (Latvija), 2010. gadā - Parīzē, UNESCO ģenerālmītnē

(Francija), 2011. gadā – Šauļu Universitātē (Lietuva). Informācija par programmā

iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu nozīmīgākajām sadarbības

aktivitātēm apkopota akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības

kopsavilkumā par 2000.-2005. gadu.

11.tabula. Sadarbība ar ārvalstu augstskolām

Valsts Partneruniversitāte Joma sadarbībai

Apvienotā

Karaliste York St.John University Izglītība, skolotāju apmācība

Beļģija KATHO - Katholike Hogeschool Zuid-

West-Vlaanderen Skolotāju apmācība

Bulgārija Sofia University "St. Kliment Ohridski" Izglītība, skolotāju apmācība

University College UCC Izglītība, skolotāju apmācība

Tartu University Izglītība, skolotāju apmācība

Lietuva Siauliai University Vides zinātne, ekoloģija

Vytautas Magnus University Izglītības zinātnes, salīdzinošā

izglītība

Kaunas University of Technology Vides zinātne

Panevežio Kolegija Izglītība, skolotāju apmācība

Polija Warsaw University of Life Sciences Vides zinātne, ekoloģija

Kujawu and Pomorze University in

Bydgoszcz Pedagogy

Wyzsza Szkola Pedagogiczna TWP w

Warszawie Izglītība, Skolotāju apmācība

Somija University of Helsinki Izglītība, skolotāju apmācība

University of Murcia Izglītība, skolotāju apmācība

Turcija Anadolu University Izglītība, skolotāju apmācība

Cukurova University Izglītība, skolotāju apmācība

Hacettepe University Izglītība, skolotāju apmācība

Tunceli University Vides zinātne, ekoloģija

Ungārija Tessedik Samuel College Izglītība, skolotāju apmācība

Vācija University of Vechta Izglītība, skolotāju apmācība

http://www.bup.fi/

http://www.yorksj.ac.uc/

http://www.katho.be/

http://www.katho.be/

http://www.uni-sofia.bg/

http://www.ucc.dk/

http://www.ut.ee/en

http://www.su.lt/

http://www.vdu.lt/

http://internet.ktu.lt/en/index5.html

http://www.panko.lt/en.html

http://www.sggw.pl/

http://www.university-directory.eu/Poland/Kujawa-and-Pomorze-University-in-Bydgoszcz.html

http://www.university-directory.eu/Poland/Kujawa-and-Pomorze-University-in-Bydgoszcz.html

http://www.wsptwp.eu/

http://www.wsptwp.eu/

http://www.helsinki.fi/university/

http://www.um.es/

http://www.anadolu.edu.tr/

http://www.cu.edu.tr/

http://www.hacettepe.edu.tr/

http://www.tunceli.edu.tr/english/haber/haber28.htm

http://www.tsf.hu/

http://www.uni-vechta.de/

50

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar

zinātniekiem no vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm. Svarīgākās sadarbības formas ir

pieredzes apmaiņa, līdzdalība konferencēs, stažēšanās, kopīgu pētījumu plānošana un

veikšana. Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus,

Baltijas Universitāšu programma (www.bup.fi), “Soli pa solim”. Piedaloties

UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā “Reorieting Teacher Edecation to

Adress Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, izveidots atzīts žurnāls ar

starptautisku redkolēģiju, uzsākta starptautiskās konferences JTET rīkošana, kas katru

gadu notika kādā no partnervalstīm – pirmā 2003. gadā - Daugavpils universitāte

Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005. gadā – Fehtas universitāte

(Vācija) 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somija), 2007.gadā – Debrecenas

universitāte (Ungārija). 2008.gada Anadolu Universitāte (Turcija).

2008./2009. studiju gads – 7 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE

SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Daugavpils , May

5-8, 2009. Konferences ietvaros tikšanās ar līdzīgo programmu pārstāvjiem no citām

programmām un pieredzes apmaiņa. Eridiana

Oļehnoviča

Vitauta Dižā

Universitāte,

Kauņa,

Lietuva

2008. g.

26.-28.

novembris

Studiju vizīte, individuālā pētījuma projekts par neformālā

ceļā iegūtas izglītības atzīšanas metodiku, sadarbības

stiprināšana

Eridiana

Oļehnoviča

Tallinas

Universitāte,

Igaunija

2008. g.

16-18.

septembris

Stažēšanās ārvalstu augstskolā, iepazīšanās ar neformālā

ceļā iegūtās izglītības atzīšanas sistēmu Igaunijā un Somijā

Anita

Pipere

Anadolu

Universitāte,

Eskišehira,

Turcija

2008.gada

2.-4.jūnijs

Piedalīšanās starptautiskā skolotāju izglītības institūciju

tīklojuma, kas saistīts ar UNESCO projektu “Skolotāju

izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējības pamatiem”

[Reorienting Teacher Education to Address Sustainability]

konsultācijās

Jeļena

Davidova

Linkopinas

Universitāte,

Zviedrija

2008. g.

10. – 15.

aprīlis

8 stundu lekciju cikls “Skolotāja refleksīvās darbības

attīstība” pedagoģijas maģistrantiem un skolotājiem,

Erasmus docētāju mobilitāte

Inga

Belousa

Ēģipte 2008.g.

14. –

19.marts

Tempus mobilitāte sadarbībai starp Latvijas un Ēģiptes

augstskolām

2009./2010. studiju gads – 8 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE

SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Parīze , May 17 –

19, 2010. Konferences ietvaros tikšanās ar līdzīgo programmu pārstāvjiem no citām

programmām un pieredzes apmaiņa. Jeļena

Davidova

Tallinas

Universitāte,

Igaunija

2009. g. 21.

– 25. aprīlis

8 stundu lekciju cikls “Sākumskolas skolēnu mūzikas

uztveres līmeņi” mūzikas pedagoģijas maģistrantiem un

mūzikas skolotājiem, Erasmus docētāju mobilitāte

Inga

Belousa

Matthew

Bel

Universitātē

Banska

Bystrica,

Slovākija

2009.g. 13.

– 27.jūnijs

12 dienu starptautiskā intensīvā programma 40 studentiem

no 8 projekta dalībinstitūcijām “Izglītības ieguldījums

Eiropas sociālās un institucionālās jomas saskaņotas

darbības un labklājības veicināšanā” LIFELONG

LEARNING programmas ERASMUS IP ietvaros

Eridiana

Oļehnoviča

Tartu

Universitāte,

Igaunija

2009. g. 27.

jūlijs-2.

augusts

Stažēšanās ārvalstu augstskolā ERASMUS programmas

ietvaros. Iepazīšanās ar 3. cikla studiju programmu

īstenošanu, doktorantūras studiju procesu, studiju

kvalitātes izvērtēšanu.

Inga

Belousa

Jorkas

St.John

2009. gada

2. –

Semināru vadīšana docētājiem, maģistra un doktora

studiju programmu studējošajiem par sekojošām tēmām:

http://www.bup.fi/

51

universitāte,

Lielbritānija

8.novembris “Spiritual dimension of education within the context of

education for sustainable development”, “Spiritual

dimension of education in the Soviet and Post-Soviet

periods in education in Latvia”, “Teachers’ voice in

contemporary post-soviet area”, “Well-being and

cohesion in Latvia during the 1st independence, soviet

time, and the 2nd

independence”, Erasmus docētāju

mobilitāte

2010./2011.studiju gads 9 th International JTEFS/BBCC CONFERENCE

SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION, Šauļi , May 18 – 20,

2010. Konferences ietvaros tikšanās ar līdzīgo programmu pārstāvjiem no citām

programmām un pieredzes apmaiņa. Inga

Belousa,

Dzintra

Iliško

Szent István

Universitāte,

Békéscsaba,

Ungārija

2010. g. 12.-

25. jūnijs

12 dienu starptautiskā intensīvā programma 40

studentiem no 8 projekta dalībinstitūcijām “Izglītības

ieguldījums Eiropas sociālās un institucionālās jomas

saskaņotas darbības un labklājības veicināšanā”

LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP

ietvaros

Jeļena

Davidova

Joensuu

Universitāte,

Somija

2010. g. 9.-

15. oktobris

8 stundu lekciju cikls “Muzikālā izglītības sistēma

Latvijā: Tradīcijas un novitātes” pamatskolas skolotāju

bakalaura programmas studējošajiem, Erasmus docētāju

mobilitāte

Jeļena

Davidova

Tallinas

Universitāte,

Igaunija

2010. g. 12.-

18. aprīlis

8 stundu lekciju cikls “Muzikālā izglītība un mūzikas

pedagoģijas pētījumi Latvijā” mūzikas pedagoģijas

maģistrantiem un mūzikas skolotājiem, Erasmus

docētāju mobilitāte

Rudīte

Grabovska,

Mārīte

Kravale-

Pauliņa

Tartu

universitātes

Narvas

koledža,

Narva,

Igaunija

2010. g. 16.-

18. aprīlis

Izpētes vizīte studiju programmu sadarbības

stiprināšanai, Erasmus docētāju mobilitāte

Anita

Pipere,

Dzintra

Iliško

Hamburgas

Lietišķo

zinātņu

universitāte,

Vācija

2010. g. 21.-

24.

septembris

Piedalīšanās un lekcija “The Institute of Sustainable

Education: "Bridge over troubled water” Hamburgas

Lietišķo zinātņu universitātes Vasaras kursā

„Ilgtspējība, upes baseina menedžments un klimata

izmaiņas Baltijas jūrā” (Summer Course on

Sustainability, River Basin Management and Climate

Change in the Baltic Sea)

Inga

Belousa,

Rudīte

Grabovska

Mārīte

Kravale-

Pauliņa

Gruzija 2010. g. 18. -

22. oktobris

Izpētes vizīte mentoru profesionālās pilnveides

programmas izstrādes mācību un atbalsta materiālu

izstrādes izpētes vizīte ESF projekta “Inovatīva un

praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru

profesionālā pilnveide” ietvaros

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir

izveidojušies veiksmīgi kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā

līmenī. Sadarbība tiek īstenota ar docētājiem no līdzīgām studiju programmām

sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas Universitāte, Latvijas Sporta Pedagoģijas

Akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija,

RPIVA, Rēzeknes augstskola, u.c. Sadarbība izpaužas kopīgi organizējot un

piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiņas semināros, uzaicinot docētājus kā

vieslektorus studiju programmā. Notiek arī studējošo iesaistīšana šajā sadarbībā.

Piemēram:

52

Trīs bakalaura studiju programmā „Pamatizglītības skolotājs” studējošie kopā ar 50

citiem studējošajiem no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas

Universitātes, Rēzeknes Augstskolas, RPIVA, Latvijas Sporta Pedagoģijas

Akadēmijas no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada maijam darbojas studentu un skolēnu

sadarbības programmā „Lakstīgala” Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsta

programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu

atbalsta sistēmas izveidei” (vienošanās

Nr.2010/0328/1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) ietvaros sadarbībā ar piecām

nevalstiskajām organizācijām un Valsts izglītības satura centru. Programmas

„Lakstīgala” mērķis ir veidot atbalstošu un konsultatīvu vidi, kurā, sadarbojoties

studentiem un sociāli atstumtajiem skolēniem, tiek veicināta skolēnu sadarbības

prasmju pilnveide un noturīgu interešu veidošanās. Programmas laikā katrs students

kļūst par mentoru (konsultantu) vienam skolēnam un pēc paša izstrādāta un ar

augstskolas pasniedzējiem saskaņota plāna rosina bērna interesi par notiekošo kultūrā

un sabiedriskajos procesos, kā arī sekmē priekšstatu veidošanos par savstarpējām

attiecībām, draudzību, mācīšanos.

Piedalīšanās ikgadējā Zinātnieku naktī, kas ir EK atbalstīts un finansēts projekts, kuru

īsteno LZA sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Ar šo

pasākumu Latvija iekļaujas to valstu - Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā,

kuras septembra pēdējās piektdienas vakarā organizē dažādus pasākumus vairāk kā

200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus, raisot

sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, un ļautu sabiedrībai ielūkoties zinātnisko

laboratoriju darba noslēpumos. Sīkāku info skatīt

http://du.lv/lv/zinatne/komunikacija/nakts

Akadēmiskā personāla ienākošā un izejošā mobilitāte

Veiksmīgākā ārzemju akadēmiskā personāla ienākošās mobilitātes pieredze, kas saistīta ar

bakalaura studiju programmā „Pamatizglītības skolotājs”:

2012. gada 17. un 18. aprīlī Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros DU IVF viesojās docētāji no Polijas - Plockas Augstākās profesionālās Izglītības valsts skolas (State School of Higher Professional Education in Plock) prorektors Jans Kaļinovskis (Jan Kalinowski), institucionālā Erasmus koordinatore Monika Frončaka (Monika Fronczak), starpfakultāšu Erasmus koordinators Mihals Pankovskis (Michal Pankowski), lektore Liliāna Tomaševska (Liliana Tomaszewska) un sabiedrisko attiecību menedžere Agneška Grazul - Luft (Agnieszka Grazul – Luft). Lektore Liliāna Tomaševska IVF bakalaura un maģistra studentiem lasīja lekcijas „Aksioloģija un skolotāju apmācība” (Axiology and Teacher Training), „Skolotāju pamatkompetence” (Teachers’Basic Competence), „Faktori, kas ietekmē uzvedības un disciplīnas jautājumu sastopamība” (Factors affecting the occurrence of behaviour and discipline issues). Sīkāka informācija: http://du.lv/lv/du_zinas_pazinjojumi_apsveikumi/articles/2354

Studiju programmas īstenošanā iesaistītā DU akadēmiskā personāla izejošās mobilitātes

veiksmīgākā pieredze:

10.3.tabula

Studiju programmas īstenošanā iesaistītā DU akadēmiskā personāla izejošā mobilitāte

Vārds,

uzvārds

Zinātniskā

institūcija,

pilsēta, valsts

Laiks Aktivitātes veids

Inga Porto 2012.g. 16. – 12 dienu (60 stundas) starptautiskā intensīvā

http://du.lv/lv/zinatne/komunikacija/nakts

http://du.lv/lv/du_zinas_pazinjojumi_apsveikumi/articles/2354

53

Belousa Universitāte,

Portugāle

30. jūnijs programma 40 studentiem no 8 projekta

dalībinstitūcijām “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai:

Pozitīvo iespēju meklējumi vēlamajai nākotnei vietējā

un globālajā līmenī” (“Education for sustainable

development: exploring hopeful pathways to

preferable local and global futures”) LIFELONG

LEARNING programmas ERASMUS IP projekta

(reģistrācijas Nr. 11/0029-E/4003) ietvaros

Dzintra

Iliško

Austrumsomijas

Universitāte,

Savonlinna,

Somija

2012.gada

20.-25.maijs

Seminārs pirmsskolas skolotājiem „Teachers’ as

researchers competencies in primary school setting”,

Erasmus docētāju mobilitāte

Eridiana

Oļehnoviča

Tartu

Universitāte,

Narvas koledža,

Igaunija

2012. g. 01.-

06. maijs

Stažēšanās augstskolā un nolasītas lekcijas “Teaching

gifted children”, “Intercultural education component

in teacher education/training in Latvia”, Erasmus

docētāju mobilitāte

Jeļena

Davidova

Tallinas

Universitāte,

Igaunija

2012. g. 10.-

16. aprīlis

8 stundu lekciju cikls „Kvalitatīvā metodoloģija

mūzikas pedagoģijā” mūzikas pedagoģijas

maģistrantiem un doktorantiem, Erasmus docētāju

mobilitāte

Anita

Pipere

Helsinku

Universitāte,

Somija

2011. g. 3.-

8.aprīlis

Lekciju kursi „Research for ESD and identity of

researcher” un „Academic writing/reviewing in

Education” doktora un maģistra programmu

studentiem, Erasmus docētāju mobilitāte

Jeļena

Davidova

Tallinas

Universitāte,

Igaunija

2011. g. 18.-

21. aprīlis

8 stundu lekciju cikls „Skolēnu muzikālās uztveres

attīstība” mūzikas pedagoģijas maģistrantiem un

mūzikas skolotājiem, Erasmus docētāju mobilitāte

Inga

Belousa

Leuphana

universitāte,

Lineburga,

Vācija

2011.g. 11. –

23.septembris

Piedalīšanās starptautiskajā vasaras skolā

„Implementation of Sustainability into Research and

Teaching of Higher Education Institutions in Eastern

Europe”

Dzintra

Iliško

Reikjavīkas

Universitāte,

Islande

2011.gada

27.-

30.septembris

Docētāju mobilitāte NordPulus programmas ietvaros

„Culture and identity in the Baltic – Nordic

countries”, intensīvās studiju programmas

organizēšana

Studējošo ienākošā un izejošā mobilitāte

10.4.tabula

Bakalaura studiju programmā „Pamatizglītības skolotājs” studējošo starptautiskās aktivitātes

Studiju

gads

Vieta Projekts vai cita

informācija

Piedalīšanās apraksts

2008./2009. Matthew

Bel

Universitāte

(Slovākija)

LIFELONG LEARNING

programmas ERASMUS IP

projekta “Izglītības

ieguldījums Eiropas sociālās

un institucionālās jomas

saskaņotas darbības un

labklājības veicināšanā”

(“Educational contributions

to cohesion and well-being in

European social and

institutional life”)

(reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-

2007-1-HU-ERASMUS-

EUC-1) intensīvā programma

Intensīvās programmas mērķis bija

integrēt izglītības, sociālās pedagoģijas,

ekonomikas, cilvēkresursu

menedžmenta un biznesa jomas

nodrošinot labklājības, sociālas

vienotības un saskaņotas darbības

izpēti. Studentu uzdevums bija veikt

gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju

un uzdevumus citiem semināra

dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju,

kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai

iekļaušanai.

2009./2010. Szent István

Universitāte

LIFELONG LEARNING

programmas ERASMUS IP

2010.gadā projekts, kura ietvaros tiek

organizētas ikgadējās intensīvās

54

(Ungārija) projekta “Izglītības

ieguldījums Eiropas sociālās

un institucionālās jomas

saskaņotas darbības un

labklājības veicināšanā”

(“Educational contributions

to cohesion and well-being in

European social and

institutional life”)

(reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-

2007-1-HU-ERASMUS-

EUC-1) intensīvā programma

programmas, tika nominēts kā viens no

sešiem Eiropas veiksmīgākajiem

projektiem sociālās iekļaušanas jomā.

Sīkāku informāciju par projektu var

atrast http://gfk.tsf.hu/erasmusip/

2010./2011. DU Lifelong Learning Erasmus

intensīvās programmas

“Izglītība ilgtspējīgai

attīstībai: Pozitīvo iespēju

meklējumi vēlamajai nākotnei

vietējā un globālajā līmenī”

(“Education for sustainable

development: exploring

hopeful pathways to

preferable local and global

futures”) (reģistrācijas Nr.

10/0242-E/4004) intensīvā

programma


integrēt izglītības, sociālās

pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu

menedžmenta un biznesa jomas, pētot

ilgtspējīgas attīstības piemērus gan

savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un

globālajā līmenī. Intensīvās

programmas laikā tika veikts

ilgtspējības izvērtējums valstiskās un

nevalstiskās institūcijās un sociālajā

vidē, un veidoti personīgie un

profesionālie naratīvi. Piedalīšanās

intensīvajā programmā bija veiksmīga

praktiskas pētniecības iespēja, kas

motivēja studentus pielietot programmā

apgūtās pētniecības prasmes un

pieņemt izaicinājumu par starptautisku

sadarbību pētniecības jomā.

2011./2012. Porto

Universitāte

(Portugāle)

Lifelong Learning Erasmus

intensīvās programmas

“Izglītība ilgtspējīgai

attīstībai: Pozitīvo iespēju

meklējumi vēlamajai nākotnei

vietējā un globālajā līmenī”

(“Education for sustainable

development: exploring

hopeful pathways to

preferable local and global

futures”) (reģistrācijas Nr.

10/0242-E/4004) intensīvā

programma


integrēt izglītības, sociālās

pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu

menedžmenta un biznesa jomas, pētot

ilgtspējīgas attīstības piemērus gan

savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un

globālajā līmenī. Intensīvās

programmas laikā tika veikts

ilgtspējības izvērtējums valstiskās un

nevalstiskās institūcijās un sociālajā

vidē, un veidoti personīgie un

profesionālie naratīvi. Piedalīšanās

intensīvajā programmā bija veiksmīga

praktiskas pētniecības iespēja, kas

motivēja studentus pielietot programmā

apgūtās pētniecības prasmes un

pieņemt izaicinājumu par starptautisku

sadarbību pētniecības jomā.

9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm)

2004/2005. Ārzemēs studējoši 3 studenti - dalība Nordic plus programmā Odenses

Universitātē (Dānijā) “Teaching and Learning for Democratic Citizenship”, apgūstot

pedagoģijas, sociālo zinību, angļu valodas kursus un pedagoģisko praksi 19 ECTS

apjomā. 2005. gada 18. septembrī 2 studentes uzsāka dalību Nordic plus 3 mēnešu

programmā Odenses Universitātē (Dānijā).

http://gfk.tsf.hu/erasmusip/

55

2006./2007. studiju gads – 2006.gadā Dānijā studēja 2 studentes.

2008./2009. studiju gads – 2 studentes (I.Āboliņa, K.Grāvere) studēja Dānijā.

2010./2011.studiju gads – 2 studentes I.Utināne, J.Velika studē Beļģijā

2011./2012.st.g. 2 studentes I.Utināne, J.Velika studē Beļģijā

9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm)

Ārvalstu studējošo programmā nav.

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

Studiju programmas kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti visa gada

garumā: uzņemot studentus, pieņemot darbā personālu, izvērtējot un pilnveidojot

studiju programmas darbību, vērtējot darbinieku pētniecības un studiju darba

rezultātus. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:

1) ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums,

ko sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC).

2) pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi veic

katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju

kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Studiju padome.

Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību nodrošina katra semestra sākumā

notiekošās sapulcēs (studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar jaunumiem,

izmaiņām studiju programmā, noskaidrojot šī gada plānus utt. Visa gada garumā

notiek sadarbība ar grupu vecākajiem, kas risina visas kursā radušās problēmas,

jautājumus, uztur informācijas apmaiņu ar studentiem un studiju programmas vadību.

Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību lēmumpieņemšanā, ir izveidota stipendiju

komisiju sēde, kā arī līdzdalība IVF domē. Studentiem ir iespējas darboties Studentu

Padomē un tikt ievēlētiem Senātā.

Nepilna laika un filiālēs studējošajiem, tā kā tie visu laiku nevar sazināties ar

pasniedzējiem, ir iespēja risināt studiju procesā radušās problēmas, tās rakstiskā veidā

iesniedzot programmas vadībai. Ir ieviestas “Problēmu lapas”, kas palīdz nodrošināt

nepārtrauktu informācijas apmaiņu un individuālo jautājumu risināšanu.

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2 izvērtēšanas

formas:

studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā

izvērtē savu darbību, aktivitāti, pasniedzēju veikumu – pašizvērtējums un

studiju kursa izvērtējums.

Studiju procesa izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē visu tā gada studiju

procesu. Piedāvāta sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa.

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktoram un fakultātes

vadībai ir iespēja iepazīstināt docētājus ar visām izmaiņām, jaunākajām tendencēm,

izskatīt dažādas kvalifikācijas celšanas iespējas utt. vienlaicīgi tā tiek nodrošināta arī

atgriezeniskā saite, apzinātas vajadzības, programmas darbības nepilnības.

56

Lai nodrošinātu darbu filiālēs, notiek arī individuālās tikšanās – studiju programmas

direktors tiekas ar pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus, risinot dažādas

neskaidrības, problēmjautājumus. Lai parādītu programmas attīstību, programmas

direktors katra studiju gada beigās sagatavo programmas pašizvērtējuma ziņojumu,

kas tiek apstiprināts Domē un ir pieejami DU mājas lapā SKNC

((http://dau.lv/post/sknc.php) un Mācību metodiku katedrā.

Lai noskaidrotu studentu viedokļus par studiju programmas darbību, katru gadu tiek

veikta aptauja, kurā aptaujāti pilna un nepilna laika studijās studējošie. Apkopojot

studentu atbildes, var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju procesa

nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par datortehnikas

un Internet izmantošanu studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju

procesa nodrošinājumu ar vieslektoriem, par sadarbību ar mācībspēkiem, par studiju

programmas realizēšanu kopumā ir pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas

attīstību, kas pakāpeniski progresē ar katru studiju gadu(skat. 6.1. Studējošo aptauju

rezultāti un analīze).

Gadījumā, ja studiju programma kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta, ir noslēgts

augstskolu sadarbības līgums ar Liepājas PA(LiepU) uz nenoteiktu laiku, ka LiepU

pieņem tālākām studijām DU studentus, kuriem zūd iespēja turpināt studijas DU(skat.

Augstskolu sadarbības līgums Nr. 1-48/2005-98).

11. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI STUDIJU PROGRAMMAS

ATTĪSTĪBAI

11.1. Secinājumi

Studiju programmas satura atbilstība izvirzītajiem mērķiem – studiju programma

saturiski un organizatoriski kopumā atbilst LR MK noteikumiem Nr.481, studiju

programmas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. To sekmē sadarbība starp

studentiem, docētājiem un citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Studiju

programmas izstrādi, realizāciju, atbilstību koordinē DU IVF Mācību metodiku

katedra, ievērojot valsts un reģionālo pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem izglītības

darbiniekiem. Lai palielinātu studentu iespējas konkurēt darba tirgū ir studentiem ļaut

izvēlēties viena studiju priekšmeta pasniegšanu visā pamatskolas posmā.

Izmaiņas pašnovērtējuma periodā – 2004./ 2005. studiju gadā konstatēta studiju kursu

sadrumstalotība, turpinot skolotāju sagatavošanu atbilstoši MK noteikumiem,

nepieciešams pārstrukturēt un papildināt pedagoģijas un psiholoģijas kursu saturu.

Problēmas studiju programmas realizācijā – studiju programmas realizācijā par maz

nodrošināta atgriezeniskā saikne par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbu, kas

sekmētu studējošo zinātniski pētnieciskās aktivitātes.

Konstatētie trūkumi programmas saturā un organizācijā. Pārskatot studiju kursu

saturu, tika konstatēta atsevišķu satura bloku dublēšanās. Izvērtējot pedagoģiskās

prakses norisi, konstatēts, ka nepietiekami efektīvi organizēta 2. kursa pedagoģiskā

prakse. Minēto trūkumu novēršanai piedāvāts variants – pedagoģisko, pētniecisko un

metodisko tēmu integrācija, kas palīdzēs mērķtiecīgāk realizēt studiju programmas

prasības.

2006./2007. studiju gads – no 2005.–2007. minētie trūkumi novērsti un izmaiņas

ieviestas 2. kursa pedagoģiskās prakses norisē - sastādīts grafiks stundu novērošanai

skolā un prakstikām nodarbībām universitātē.

http://dau.lv/post/sknc.php

57

2008./2009. studiju gads – iepriekš minētie trūkumi novērsti, izmaiņas ieviestas,

metodisko materiālu izstrāde turpinās.

2009./2010. studiju gads – Pozitīvi novērtētas iepriekšējā gada ierosinājumos

īstenotās izmaiņas mācību procesa organizācijā. 4.kursa studentiem nodarbību grafiks

veidots tā, lai maijā 2 nedēļās būtu iespējams strādāt pie bakalaura darba

noformēšanas. 2.kursa studentiem pedagoģiskā vērojumu prakse 8 nedēļas notiek

skolā, atceltas praktiskās nodarbības universitātē.

2010./2011.st.g. pozitīvi novērtētas iepriekšējā gada ierosinājumos īstenotās izmaiņas

mācību procesa organizācijā.

Veiktais programmas satura un plānoto rezultātu salīdzinājums ar MK

noteikumiem Nr.481, ar Augstskolu likumu, ar Skolotāju profesijas standartu un

Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai bakalaura EQF 6.līmeņa

deskriptoriem, liecina, ka studiju programma atbilst Latvijas un Eiropas Savienības

normatīvajiem un saistošajiem dokumentiem un nodrošina prasības studējošo

sagatavotībai, lai iesaistītos kopīgā Eiropas Savienības darba tirgū.

Studējošo aptaujas, darba devēju atsauksmes un studiju rezultātu analīze

liecina par programmas atbilstību studiju programmas izvirzītajiem mērķiem un

uzdevumiem. Programmu īsteno kvalificēti, pieredzes bagāti docētāji.

Studiju programmas didaktiskā koncepcija, kas virzīta uz ilgtspējību, ar katru

gadu pilnveidojas. Mūsu pieredze tiek piedāvāta un izmantota apgūšanai citu Latvijas

un Eiropas Savienības valstu AII studiju programmu studējošiem(kursos, konferencēs,

kopīgos projektos, pētījumos, sadarbības programmās).

Studiju programmas tālākai attīstībai nepieciešams mērķtiecīgi turpināt darba

tirgus izpēti reģionā. Paplašināt izvēles iespējas, piedāvāt jaunus modeļus, lai

nodrošinātu absolventu veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū.

Darba gaitā turpināma studiju kursa satura un plānoto rezultātu, vērtēšanas

kritēriju precizēšana atbilstoši studiju programmas deskriptoriem, veikt satura un

virssatura integrāciju.

Nepieciešami aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbību, iesaistītie

kopīgos pētījumos sadarbībā ar docētājiem. Rast iespējas aktīvākai studējošo

sadarbībai ar līdzīgām studiju programmām Latvijā.

Turpināt studiju programmas metodiskā, informatīvā un materiālitehniskā

aprīkojuma modernizēšanu.

2011./2012.st.g. ieviesti praksē studējošo ierosinājumi:

1. Ekonomikas kursa sarurs papildināts ar jautājumiem par uzņēmējdarbības

menedžmentu.

2.Lai iepazītos ar informāciju par obligātās dokumentācijas un e-žurnāla aizpildīšanu

skolā, uzaicinājām Daugavpils Vienības pamatskolas direktores vietnieci mācību

darbā Ē Lociku, viņa demonstrēja praktiski, kā tas notiek skolā.

3. Lai iepazītos ar prasībam studiju darba izstrādē, sagatavoti metodiskie ieteikumi,

kuri ievietoti grupas kopīgajā epastā.

4. Materiālās bāzes pilnveide atkarīga no Universitātē piešķirtā finansējuma, divās

auditorijās pieliktas jaunas žalūzijas..

58

5. Lai iepazītos ar pirmsskolas darba specifiku, tika noorganiozēta 3.kursam atklāta

nodarbība sešgadīgiem bērniem. 12.PII, kā arī tikšanās ar izglītības iestādes vadītāju

un iepazīšanās ar grupu materiālo bāzi.

6. Mācību gada laikā studenti piedalījās apgāda „Zvaigzne ABC” rīkotajā seminārā

par darbu ar mācību komplektu „Raibā pasaule” sešgadīgajiem.

7. atvērto durvju dienas pasākumos studenti organizēja”Metodisko ideju tirdziņu” .

11.2. Priekšlikumi programmas attīstībai

Studiju programmā, Mācību metodiku katedrā un Izglītības un vadības fakultātē tika

kritiski izvērtēts esošais studiju programmas saturs, tās struktūra un realizēšana

nākamo sešu gadu laikā. Rūpējoties par vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas

efektīvākas tā organizēšanas struktūras, tika identificēts vērtīgākais, aktuālākais saturs

un nolemts to saglabāt programmā arī uz nākamajiem sešiem gadiem, papildinot

programmas saturu ar jaunāko informāciju un pārstrukturējot esošo saturu. Ievērojot

LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu, tika sagatavoti un pieņemti lēmumi (Mācību metodiku

katedras sēdes protokols Nr. 4 no 30.08.2005 un IVF Domes protokols Nr.10 lēmums)

par izmaiņām programmas struktūrā, kas iesniegti reakreditēšanai un piedāvāti

ieviešanai ar 2006. gada janvāri.

Tika pieņemts lēmums iesniegt reakreditēšanai studiju programmu “Pamatskolas

skolotājs” ar šādām strukturālām un apjoma izmaiņām:

1) Līdzšinējo studiju programmas apjomu 163 KP, samazināt uz 160 KP.

2) Pabeigt pedagoģijas, psiholoģijas un priekšmetu mācību metodiku satura

integrēšanu vienotā kvalifikācijas eksāmenā, integrējot vienā eksāmenā

pedagoģijas un psiholoģijas un priekšmetu mācību metodiku eksāmenus;

3) Samazināt nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu KP

no 51 KP uz 39KP, ar to palielinot nozares profesionālās specializācijas kursu

KP skaitu.

4) Izvērtējot studiju kursu lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas

kontekstā, pieskaņojoties studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP)

un respektējot pasniedzēju, darba devēju un studējošo ieteikumus, izglītības

attīstības tendences un reģionālās vajadzības:

1) mainīt studiju kursu nosaukumus, integrējot un pārskatot to satura

prioritātes, piemēram, apvienot “Matemātiskā loģika un varbūtību

teorija’, “Aritmētikas teorētiskie pamati”, “Algebras teorētiskie pamati”,

“Ģeometrijas teorētiskie pamati” kursus, piedāvājot vienotu

“Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana” kursu, vai

pārstrukturējot to saturu un nosakot jaunas satura prioritātes;

2) ieviest jaunus studiju kursus, piemēram brīvās izvēles kursi “Starpkultūru

izglītība” 1 KP, “Kristīgā mācība un tās mācību metodika” 2KP;

3) palielināt KP apjomu mācību metodiku priekšmetiem;

4) piedāvāt studentiem apgūt vienu priekšmetu pēc izvēles pasniegšanai visā

pamatskolā;

5) Studiju kursu „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” no Nozares profesionālās

specializācijas kursu sadaļas pārcelt uz Nozares teorētisko pamatkursu un

informācijas tehnoloģiju kursu sadaļu.

5) Veidot metodisku rakstu krājumu pamatizglītības skolotājiem par izglītības

ilgtspējīgai attīstībai īstenošanas iespējām, teorētiskie un praktiskie risinājumi

izglītībā.

59

6) Pilnveidot atgriezenisko saikni par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbību,

vairāk iesaistīt studentus zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs un kopīgu

pētījumu sadarbībā ar mācībspēkiem realizēšanā. Kā arī mērķtiecīgi organizēt

studentu patstāvīgo darbu ar literatūras avotiem svešvalodās.

7) Regulāri organizēt studentu viedokļu izpēti par nepieciešamajām izmaiņām

studiju kursu saturā un organizācijā.

8) Sagatavot un izdot brošūras formā materiālus studentiem par praksēm, par

bakalauru darbiem, par noslēgumu pārbaudījumiem.

9) Organizēt informatīvas sarunas ar studentiem 1.kursa sākumā un regulāras

pārrunas studiju procesa laikā,

10) Studentu ierosinājumus izskatīt studiju programmas padomē.

11) Sagatavot kvalifikācijas eksāmena jautājumus „Mājturība un tehnoloģijas un

to mācību metodika (5.-9.kl.).

12) Iesaistīties esošo mācību komplektu izveidošanā.

13) Studiju un bakalaura darba vadītāju studentam iespēju robežās nemainīt (3

gadus).

14) Bakalaura darbā pētāmo problēmu praksē pārbaudīt jau 2. un 3.kursa

pedagoģiskās prakses laikā.

15) Fakultātē organizēt kādu atpūtas pasākumu brīvā dabā- studenti kopā ar

pasniedzējiem.

16) Gatavoties studiju programmas reakreditēšanai iestrādāt studiju kursu

aprakstos plānotos rezultātus.

2008.g.Mācību metodiku katedrā par programmas izvērtējumu veikta SVID

analīze(skat pielikumā).

17) Gatavoties kvalitatīvai programmas reakreditācijai 2012.gadā, veikt izmaiņas

studiju kursu aprakstos.

18) Ekonomikas kursa saturā iestrādāt arī jautājumus par uzņēmējdarbības

menedžmentu.

19) Izanalizēt 2.kursa pedagoģiskās prakses uzdevumus, lai novērstu studentu

pārslodzi atskaites noformēšanā.

20) Meklēt iespējas vieslektoru piesaistei programmā.

21) Izstrādāt sistēmu absolventu apzināšanai par iesaistīšanos darba tirgū.

2011./2012.st.g.

22.) Izstrādāt vienotu studiju programmu „Skolotājs”, paredzot apakšvirzienu

pamatskolotājs 1-6.klasei ar izvēles papildkvalifikāciju sociālās zinības skolotājs 5.-

9.klasei vai mājturības un tehnoloģijas skolotājs 5.-9.klasei, vai pirmsskolas skolotājs.

23.) Aktivizēt studentu un pasniedzēju mobilitāti uz Eiropas Valsts augstskolām.

24.) pievērst uzmanību jauno skolotāju metodiskai sagatavošanai darbā ar īpašī

apdāvinātiem bērniem, kā arī darbam dažādās izglītojošās iestādēs, daudzveidīgā vidē

muzejos, zinātnes centros, planetārijā utml.), veicinot formālās, neformālās un

informālās izglītības saistību.

PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM

12.tabula Studiju programmas “Pamatizglītības skolotājs” izvērtējums pēc SVID

metodes 2010./2011.st.g.

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

Studiju programmas mērķis,

uzdevumi un saturs


uzdevumi un saturs

60

IEKŠĒJIE

FAKTORI

Studiju programmas ir

orientēta uz izglītības

ilgtspējīgu attīstību

Studiju kursos integrētais

saturs un virssaturs raksturo

jaunākās aktualitātes izglītībā,

ko nodrošina programmas

īstenošanā iesaistītie

Ilgtspējīgas izglītības institūta

pētnieki

Piedāvātie studiju kursi

raksturo jaunākās aktualitātes

pamatizglītībā

studiju kursu saturs ir saistīts

ar reģionālo un nacionālo

sociālo un kultūras vidi, tās

vajadzībām

Studiju programmas saturs ir

daudzveidīgs un ietver sevī

visas ar pamatskolas skolotāja

profesionālo darbību saistītās

jomas

Studiju programmas struktūra ir

orientēta uz vienas

kvalifikācijas ieguvi, kas

neveicina studējošo konkurenci

darba tirgū

Studiju programmas struktūra

un īstenošana

Studiju programma atbilst LR

MK Noteikumiem Nr. 481

„Noteikumi par otrā līmeņa

profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu”

Studiju programmas īstenošana

tiek pārraudzīta, regulāri tiek

veiktas izmaiņas studiju

programmas plānos

Atbilstoši profesionālās studiju

programmas īpatnībām,

studiju programmā ir liels

praktisko nodarbību īpatsvars

Studējošajiem ir pieejams

studiju programmas plāns

Studējošie savlaicīgi tiek

iepazīstināti ar prasībām

studiju kursu apguvei un

kvalifikācijas eksāmenam

Ne visos studiju kursos notiek

satura un virssatura integrācija

Studiju programmas saturs ne visos

studiju kursos ir orientēts uz citu

valstu studējošajiem

Studiju programmas struktūra un

īstenošana

Studiju programmas ietvaros

studējošajiem ir iespēja izvēlēties

sev interesējošākos studiju kursus

atsevišķu studiju kursu mācīšanai

5.-6., 5.-9.klasei

Maz studiju procesā tiek

izmantotas neformālās darba

formas un studiju vide

61

ĀRĒJIE

FAKTORI

Studiju satura apguvē tiek

ņemts vērā studējošo darbs

semestra laikā, tādējādi

motivējot studējošos

iesaistīties studiju procesā

Kvalifikācijas eksāmenā ir

integrēti pedagoģijas,

psiholoģijas un metodikas

jautājumi, eksāmena laikā

studējošajiem ir iespēja

izmantot prakses mapes

Studiju programmas

menedžments

Tiek izmantota E-

komunikācija ar studējošajiem

Studējošie tiek iesaistīti

pētniecībā un starptautiskajos

projektos

Studējošie tiek iesaistīti studiju

programmas izvērtējumā

Studiju programmas

nodrošinājums

Vairāk nekā pusei no

programmas akadēmiskā

personāla ir doktora

zinātniskais grāds,

Programmas akadēmiskajam

personālam ir nozīmīga

pētnieciskā, akadēmiskā un

metodiskā darba pieredze,

Docētāji darbojas

starptautiskajos projektos,

asociācijās, tīklojumos un

iesaistās docētāju mobilitāti

veicinošās aktivitātēs

Notiek programmā iesaistīto

docētāju formālā un neformālā

sadarbība

Studējošajiem ir pieejami

literatūras avoti angļu valodā,

Studiju programmas

menedžments

Studiju procesa nodrošināšanai un

programmas pārvaldīšanai maz

tiek izmantota E-vide

Nepilnīga ir atgriezeniskās saiknes

ieguves sistēma no absolventiem

Mazs studējošo skaits iesaistās

studējošo mobilitāti veicinošās

aktivitātēs

Studējošo aptaujas anketas ir

novecojušas, tās nodrošina iespēju

iegūt kvantitatīvu informāciju,

nevis atspoguļo studentu viedokli

par studiju programmas saturu un

īstenošanu

Studiju programmas

nodrošinājums

Docētājiem ir liels kontakstundu

skaits un mazāk laika atliek

individuālām konsultācijām

studējošajiem un pētnieciskajam

darbam

Nepietiekama ir daudzu docētāju

angļu valodas prasme un ICT

kompetences

Nepietiekama ir sadarbība ar

līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstīs

Nav bāzes pirmsskolas izglītības

iestāžu, kur docētājiem būtu

iespēja aprobēt savu pētījumu

rezultātus un studējošajiem būtu

iespēja praksē izmēģināt

izveidotos metodiskos materiālus

Netiek piesaistīti vieslektori no

ārvalstīm

Reģionam nepiemēroti augsta

studiju maksa - tā neatbilst

studējošo maksātspējai

Nav atbilstoši jaunākajām

tehnoloģijām aprīkotu metodisko

kabinetu, pietrūkst jaunāko

metodisko mācību līdzekļu un

62

starptautiskās datu bāzes

Studiju procesa nodrošināšanai

studējošajiem un docētajiem ir

pieejami nepieciešamie

tehniskie līdzekļi

Studējošie

Konkurss uz budžeta studijām

norāda, ka programma ir

pieprasīta

Studējošie pārstāv Latgales,

Zemgales un Vidzemes

reģionu, Rīgu

Studējošie ir iesaistīti

fakultātes Domē, piedalās

stipendiju komisijas sēdēs,

Studējošo viedoklis tiek

uzklausīts un izmantots studiju

programmas attīstības

veicināšanai

Sadarbība ar darba devējiem

Ir izveidojusies laba sadarbība

ar darba devējiem – docētāji

vada profesionālās

kvalifikācijas pilnveides

kursus un seminārus

pamatizglītības skolotājiem,

skolotāji un skolu speciālisti

piedalās noslēguma

pārbaudījumu komisijās,

izglītības iestāžu vadītāji

sadarbojas ar docētājiem,

izvēloties speciālus savām

izglītības iestādēm, izglītības

iestāžu vadītāji, metodiķi un

skolotāji nodrošina iespēju

studējošajiem prakses laikā

vērot skolotāja darbu un

mācību vidi, apgūt skolotājam

nepieciešamās praktiskās

iemaņas.

materiālu

Tikai dažos kabinetos, kur notiek

nodarbības, ir pieejams internets,

interaktīvā tāfele

Studējošie

Studējošajiem ir zema angļu

valodas prasme un ICT

kompetences

Nepietiekošs budžeta stipendijas

apjoms, studējošie spiesti meklēt

algotu darbu, tas iespaido gan

apmeklējumu, gan studiju

kvalitāti

Augstā studiju maksa un darba

tirgus samazinātais pieprasījums

pēc pamatizglītības skolotājiem

ir veicinājis studējošo skaita

strauju samazināšanos nepilna

laika studijās


Nepietiekama ir docētāju un

darba devēju sadarbība

kvalitatīvas pedagoģiskās

prakses nodrošināšanai

IESPĒJAS 1. IEPĒJAMĀS 2. IEPĒJAMĀS STRATĒĢIJAS

63

ES atbalsta

izmantošana

docētāju un

studējošo

mobilitātei,

bāzes

pirmsskolas

izglītības

iestāžu

veidošanai,

metodisko

kabinetu

aprīkošanai

Starptautiskos

projektos,

asociācijās,

tīklojumos

gūtās

pieredzes

izmantošana

studiju

programmas

pilnveidošana

i

LZP, IZM,

ZA atbalsta

izmantošana

pētniecībai

STRATĒĢIJAS


uzdevumi un saturs

Turpināt mērķtiecīgu darbu pie

studiju programmas orientācijas

uz izglītības ilgtspējīgu attīstību

un pie studiju kursu satura

sasaistes ar reģionālo un

nacionālo sociālo un kultūras

vidi, tās vajadzībām

Turpināt studiju kursu satura un

virssatura integrēšanu studiju

kursos

Turpināt studiju kursu saturu

papildināšanu atbilstoši

jaunākajām tendencēm

pamatizglītības izglītībā

Studiju programmas struktūra

un īstenošana

Meklēt iespējas studējošo

mērķtiecīgākas sadarbības

nodrošināšanai ar studiju un

bakalaura darbu vadītājiem

Studiju procesā izmantot

daudzveidīgākās metodes,

jaunākās tehnoloģijas,

mācīšanos neformālā vidē

Izstrādāt un īstenot

starpprogrammu saikni

bakalaurs-maģistrs-doktors ar

citām IVF piedāvātajām visu

triju līmeņu izglītības studiju

programmām

Studiju programmas

menedžments

Turpināt nodrošināt

atgriezenisko saiti starp

studējošajiem un docētājiem

Mērķtiecīgāk izmantot docētāju

iesaistīšanu studiju programmas

izvērtējumā

Turpināt iesaistīt studējošos

pētnieciskās aktivitātēs

Aktīvāk izmantot DU pieejamo

MOODLE mācību vidi studiju

materiālu izvietošanai


uzdevumi un saturs

Iekļaut studiju kursu saturā

informāciju, kas atspoguļotu

pasaules valstu pieredzi

Studiju programmas struktūra un

īstenošana

Pilnveidot studiju programmu,

nodrošinot iespēju studējošajiem

iegūt papildus specializāciju,

tādējādi veicinot absolventu

konkurētspēju darba tirgū

Pilnveidot studiju programmu,

nodrošinot (1) lielākas izvēles

iespējas studējošajiem brīvās

izvēles studiju kursu izvēlē, (2)

specializācijas izvēlē

Studiju programmas menedžments

Apzināt studentu pašiniciatīvas

un pašizpausmes studiju procesā

veicināšanas iespējas un izmantot

tās studējošo aktivitātes

veicināšanai

Izstrādāt stratēģiju sadarbībai ar

absolventiem un to īstenot

Apzināt iespējas e-vides izveidei

un izmantošanai studiju

programmas pārvaldīšanā un

studiju procesa nodrošināšanā

Pilnveidot kvalitatīvas

informācijas par studiju

programmas saturu un īstenošanu

no studējošajiem ieguves sistēmu

Studiju programmas

nodrošinājums

Organizēt docētāju pieredzes

apmaiņu par studiju procesa

dažādošanu un citiem ar studiju

procesa īstenošanu un izvērtēšanu

saistītiem jautājumiem

Organizēt docētāju apmācību par

ICT programmas īstenošanā, tai

skaitā par e-vidi

Iekārtot ar jaunākajām

tehnoloģijām aprīkotus

64

Studiju programmas

nodrošinājums

Veicināt docētāju iesaistīšanos

mobilitātes aktivitātēs un

piesaistīt vieslektorus

Organizēt seminārus

docētājiem angļu valodas un

ICT apguvei

Veicināt angļu valodā

pieejamas literatūras

izmantošana studiju kursos

Iesaistīties kopējās aizstāvēto

bakalaura darbu datu bāzes

veidošanā visām Latvijas

augstskolām, kas īsteno

līdzīgas studiju programmas

Sadarbība ar darba

devējiem

Turpināt meklēt jaunus

sadarbības partnerus un

pilnveidot sadarbības formas

metodiskos kabinetus, iegādāties

jaunāko metodiskos līdzekļus un

materiālu

Veidot ciešāku sadarbību ar

izglītības iestādēm, nodrošinot

iespēju docētājiem aprobēt savu

pētījumu rezultātus un

studējošajiem izmēģināt praksē

izveidotos metodiskos materiālus


Izstrādāt sistēmu efektīvākai

skolotāju informēšanai par

pedagoģiskās prakses mērķiem,

uzdevumiem, atbalsta sniegšanai

darbā ar studentiem –

praktikantiem un kvalitatīvākai

atgriezeniskās saiknes

nodrošināšanai

65

DRAUDI

Augstskolu

likuma

neatbilstība

prasībām

Zems

skolotāja

profesijas

prestižs

sabiedrībā

Valsts

likumdošanas

ietekme uz

ārvalstu

vieslektoru

piesaisti

Konkurence

ar līdzīgām

citu

augstskolu

piedāvātajām

studiju

programmām

Zinātniskā

literatūra

latviešu

valodā

(Latvijā

netiek plaši

publicēta)

3. IEPĒJAMĀS

STRATĒĢIJAS

Izstrādāt uz unikālajām iezīmēm

balstītu studiju programmas

misiju un vīziju, un to

mērķtiecīgi popularizēt, tādējādi

veicinot studiju programmas

konkurētspēju Latvijā

Izstrādāt un izplatīt studiju

programmas informatīvos un

reklāmas materiālus, meklēt

jaunas iespējas studiju

programmas popularizēšanai

Pētīt situāciju un izstrādāt

stratēģijas sadarbībai ar citām

izglītības iestādēm skolotāja

profesijas prestiža

paaugstināšanai balstoties uz III

popularizēto ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju

Veidot un izdot jaunākās

tendences atspoguļojošus

metodiskos materiālus

pamatizglītības skolotājiem

latviešu valodā

4. IEPĒJAMĀS STRATĒĢIJAS

Apzināt iespējas programmas

pielāgošanai ārvalstu

studējošajiem

Pilnveidot programmu, nodrošinot

iespēju studējošajiem apgūt darba

tirgū pieprasītu specializāciju

66

1.pielikums

Grozījumi apstiprināti

Izglītības un vadības fakultātes Domes sēdē

2010.gada 2.februārī

Protokols Nr. 1



2009.gada 10.jūnijā

Protokols Nr. 6



2009.gada 6.aprīlī

Protokols Nr. 5



2008.gada 28.augustā

Protokols Nr. 14



2008.gada 4.februārī

Protokols Nr. 3



2006.gada 5.jūnijā

Protokols Nr. 7

APSTIPRINĀTS


2005.gada 12.septembrī

Protokols Nr. 10

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

„Pamatizglītības skolotājs” (programmas kods 42141)

STUDIJU PLĀNS

studiju ilgums – 4 gadi

pilna laika studijas

Pārbau- Kur

sa

Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.

p.k. forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējais lekcijas lab.darbi Semināri

,praktisk

ās

nodatbīb

as

lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d. lekc. lab.d.

pr. darbi sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.

1.sem Teorētiskie pamatkursi un informāciju

tehnoloģiju kursi [KrP: 9]

Peda1001 1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 32 16 16 1 1

BiolI001 2. Bērnu fizioloģija un veselības

veicināšana I dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

3. Informācijas tehnoloģijas dif. iesk. 1 16 16 2

PedaI010 4. Vides pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

Psih1001 5. Vispārīgā psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2

Profesionālās specializācijas kursi [KrP: 5]

PedaI048 1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 16 16 1

67

Mate1001 2. Matemātiskā instrumentārija izveide un lietošana I

dif. iesk. 2 32 32 2

MākZI007

3. Vizuālās mākslas mācību

metodika un materiālmācība dif. iesk. 1 16 16 1

4. Kompozīcija un tās mācību

metodika dif. iesk. 1 16 16 1

Humanitāro un sociālo zinību teorētiskie kursi un

kursi, kas attīstasocialās, komunikatīvās un

organizatoriskās pamatiemaņas [KrP: 4]

Vēst1004

Vēst1012 Vēst1130

1. Latvijas kultūras vēsture

Pasaules kultūras vēsture Reliģiju vēsture

dif. iesk. 2 32 32 2

(KR),

(LV)

2. Dzimtās valodas satura

apguves teorētiskie pamati I dif. iesk. 2 16 32 2

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP 2] 1

1. “Mūzikas ābece” dif.iesk. 1 16 16 1

Peda1009 2. Rotaļu un spēļu organizēšana dif. iesk. 1 16 16 1

MākZ4001 3. Floristika dif.iesk. 1 16 16 1

InfT4001 4. Mediju tehnoloģiju

pamatnostādnes izglītībā dif. iesk. 1 16 16 1

Ties3001 5. Bērnu tiesības un to

aizsardzība dif. iesk. 1 16 16 1

2.sem.Teorētiskie pamatkursi un informāciju


Ppeda1015 1. Pirmsskolas un skolas

pedagoģija dif.iesk. 2 32 16 16 1 1

BiolI002,

Biol1001 (4KP/DP)

2. Bērnu fizioloģija un veselības

veicināšana II eks. 2 32 16 16 1 1

PedaI013 3. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. iesk. 2 32 16 16 1 1


Mate1002 1. Matemātiskā instrumentārija

izveide un lietošana II dif. iesk. 2 32 32 2

Fizi1001 2. Dabas fizikālie procesi dif. iesk. 2 32 32 2

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DVES1013



https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DINT4001

68

MākZP007 3. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika

dif. iesk. 2 32 32 2

SpoZI006 4. Sports I dif. iesk. 1 16 16 1

PedaI014 5. Studiju darbs - projekts dif. iesk. 1 16 16 1

ĢeogD001 6. Ģeogrāfija un novadpētniecība dif. iesk. 2 32 32 2




(LV), (KR)


apguves teorētiskie pamati II dif. iesk. 1 32 32 2

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP:2]

Valo3031 1. Retorika dif. iesk. 1 16 16 1

Peda1010 2. Tautas pedagoģija dif. iesk. 1 16 16 1

MākZI009 3. Bērnu mūzikas literatūra un

folklora dif. iesk. 1 16 16 1

Peda4003 4. Pārbaudes darbu veidošana un

to statiskā analīze dif. iesk. 1 16 16 1


tehnoloģiju kursi [KrP:4]

PedaI049 1. Audzināšanas teorija un

metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Attīstības psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

Profesionālās specializācijas kursi [KrP:11]

Mate2001 1. Matemātiskā instrumentārija

izveide un lietošana III dif. iesk. 2 32 32 2

MākZ2001 2. Gleznošana, krāsu mācība un

to mācību metodika dif. iesk. 2 32 32 2

Peda 1034 3. Plenērs 1 16 16 1

4. Dabaszinības 2 32 32 1 1

PedaP336, SpoZ2002

(2KP/DP)

5. Sports II dif. iesk. 1 16 16 1

Filo3010 6. Bērnu literatūra un tās mācību

metodika dif. iesk. 2 32 32 2

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPED4003

69

MākZ2004 7. Lietišķā māksla un tās mācību metodika

dif. iesk. 1 16 2




Filz1011 1. Filosofija dif. iesk. 2 32 32 2

ValoP106 2. Svešvaloda (angļu valoda) I dif.iesk. 2 32 32 2

(LV)

(KR)


apguves teorētiskie pamati III eks. 1 16 16 1



Psih2001 1. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2

PedaP108 2. Studiju darbs pedagoģijā dif. iesk. 1


PedaP337 (LV),

Valo1176 (KR)

1. Dzimtās valodas mācību

metodika (1.-4.kl.) I dif. iesk. 1 16 16 2

Mate4002,

PedaI074

(8KP/DP)

2. Matemātiskā instrumentārija

izveide un lietošana IV eks. 2 32 32 4

PedaI023 3. Matemātikas mācību metodika (1.-4.kl.) I

dif. iesk. 1 16 16 2

PedaI024 4. Mājturība un tehnoloģijas un to

mācību metodika

(1.-4.kl.) I

dif. iesk. 1 16 16 2

PedaI025 5. Sociālās zinības un to mācību

metodika (1.-4.kl.) I

dif. iesk. 1 16 16 2

6. Dabaszinības Eks. 1 16 16 1




ValoP107,

ValoP108 4 KP/DP

1. Svešvaloda (angļu valoda) II eks. 2 32 32 2

Prakse [KrP: 8]

PedaI056 1. Pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse

dif. iesk. 8

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DVAL1179

70



Peda3001 1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

PedaI053 2. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 32 32 4


PedaP338 (LV),

Valo2142 (KR)

1. Dzimtās valodas mācību

metodika (1.-4.kl.) II dif. iesk. 1 16 16 2

PedaP349 2. Matemātikas mācību

metodika(1.-4.kl.) II dif. iesk. 1 16 16 2

PedaI029,

Peda3024 3KP/DP

3. Mājturība un tehnoloģijas un to

mācību metodika (1.-4.kl.) II eks. 2 32 32 4

PedaI030, Peda3025 3

KP/DP

4. Sociālās zinības un to mācību metodika

(1.-4.kl.) II

eks. 2 32 32 4




PedaI060 1. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 32 32 4

Prakse [KrP: 8]

PedaI055 1. Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas

prakse

dif. iesk. 8

6.sem.Teorētiskie pamatkursi un informācijas


PedaI062 1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

Psih2002 2. Sociālā un personības

psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1

Psih4001 3. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 48 32 16 2 1

Profesionālas specializācijas kursi [KrP:9]

Peda3058 (LV),

Valo3100 (KR) 1.


metodika (1.-4.kl.) III dif. iesk. 1 16 16 1 PedaI033

2.


(1.-4.kl.) III dif. iesk. 2 32 32 2 PedaP459

3.


metodika (5.-9.kl.)I (Ētika) dif.iesk.

1 16 1



71

16

PedaP460

4.


metodika (5.-9.kl.)I (Veselības mācība) dif.iesk.

3 48 48 3 PedaI037

5.


mācību metodika (5.-9. kl.) I dif.iesk. 4 64 64 4 PedaI038

6.

Studiju darbs mācību

priekšmeta metodikā dif. iesk. 1 7. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 16 16 2



organizatoriskās pamatiemaņas [KrP:.2]

FilzI003 1. Ētika dif. iesk. 2 32 32 2

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP:2]

Teol4001

1.

Kristīgā mācība un tās mācību

metodika dif. iesk. 2 32 32 2 PedaP130

2. Logopēdijas pamati dif.iesk. 1 16 16 1 Peda4004

3.

Mācību sasniegumu

izvērtēšana dif.iesk. 1 16 16 1 VēstI005 4. Mākslas vēsture dif. iesk. 1 16 16 1

7.sem.Teorētiskie pamatkursi un informācijas

tehnoloģiju kursi [KrP:3]

1.

Informāciju tehnoloģijas

izglītībā dif. iesk. 2 32 32 1 1 Peda4001

2.

Zinātniski pētnieciskās

metodes pedagoģijā dif. iesk. 1 16 16 1


PedaP339 (LV),

Valo4037 (KR),

Valo1001 5 KP/DP (LV),

Valo4038 5

KP/DP(KR) 1.


metodika (1.-4.kl.) IV eks. 2 32 32 2 PedaI041, Mate3003

6 KP/DP 2.


(1.-4.kl.) IV eks. 2 32 32 2

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPEDP130


https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DVESI005



72

PedaI043

3.

Sociālās zinības un to mācību metodika (5.-9.kl.) II

(Ekonomika)

dif. iesk.

2 32 32 2 PedaP383

4.


metodika (5.-9.kl.) II [PL, 8.sem. integrētais kurss

pamatizglība]

dif. iesk.

2 32 32 2 PedaP400

5.


mācību metodika (5.-9. kl.) II

dif. iesk.

4 64

64 4 PedaP352

6. Dabas zinību mācību metodika (5.-6.kl.) I dif. iesk. 1 16 16 1

PedaI042

7.


(5.-6.kl.) I dif. iesk. 1 16 16 1 Peda1092

8.


mācību metodika (5.-6.kl.) I dif. iesk. 1 16 16 1 Peda1093

9.


mācību metodika (5.-6.kl.) I dif. iesk. 1 16 16 1

10

Izglītības iestādes vadība uzn

organizācija dif.iesk. 1 16 16 1

]Humanitāro un sociālo zinību teorētiskie kursi un



EkonI001

CitiP001 Soci4002

PolZ4001 1.

Ekonomika

Civilzinības Socioloģija

Politoloģija dif. iesk. 2 32 32 2

Bakalaura darba izstrāde iesk. 5

8.sem.Profesionālās specializācijas kursi[KrP:3] Peda3059,

PedaP118

10KP/DP 1.


metodika (5.-9.kl.) III eks.

2 32 32 4 PedaI044,

Peda3027 10KP/DP 2.


mācību metodika (5.-9. kl.) III eks.

2

32 32 4 Peda1094, Peda2086 2KP/DP 3.


mācību metodika (5.-6.kl.) II eks. 1 16 16 2 Peda2084, Peda2085 2KP/DP 4.


mācību metodika (5.-6.kl.) II eks. 1 16 16 2

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPEDI042



https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DCITP001

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DSOC4002

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPOL4001





73

PedaP353, VidZ4001

2KP/DP 5.

Dabas zinību mācību metodika

(5.-6.kl.) eks. 1 16 16 2 PedaI045,

Peda1091 6.


(5.-6.kl.) eks. 1 16 16 2

Bakalaura darba izstrāde iesk. 7

PedaP114 Profesionālās kvalifikācijas

prakse dif. iesk. 10

Noslēguma pārbaudījumi:

1. PedaP115 Integrētais eksāmens mācību priekšmetu metodikās

2. PedaP419 Kvalifikācijas eksāmens Sociālajās zinībās un to mācību metodikā 5.-9.klasē

3. PedaP116 Kvalifikācijas eksāmens mājturībā un tehnoloģijās un to mācību metodikā (5.-9.kl.)

4. PedaP117 Bakalaura darbs

KOPĀ KrP: 160

Studiju programmas direktors(e) _________________________Elfrīda Krastiņa______

(paraksts, atšifrējums, datums)

Dekāna p.i. ____________________________________________Jeļena Davidova_____

(paraksts, atšifrējums, datums

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPEDI045


74

9.pielikums „Pamatizglītības skolotājs”NL Bakalaura darbu tēmas

Uzvārds, Vārds Darba tēmas nosaukums

Borovska Anna Vizualizēšana tēmas „Skaitļu sastāvs” apguvē matemātikas mācībās 1. klasē

Vrubļevska Maruta Lasītprasmes attīstība 1.klases skolēniem dzimtās valodas stundās

Dakša Anna Formatīvā vērtēšana latviešu valodas apguvē 2. klasē mazākumtautību skolā

Kizilova Zita Iztēles attīstība vizuālās mākslas stundās 4. klasē

Indrika Dace Neformālās izglītības metodes sadarbības prasmju attīstībā sociālo zinību

stundās 7.klasē

Deksne Iveta 1. klases skolēna adaptācija skolas vidē

Kanča Līva Sešgadīgo un septiņgadīgo bērnu ritma izjūtas attīstība spēlēs un

rotaļās

Ozoliņa Inese Kooperatīvās mācības mājturības un tehnoloģiju stundās sadarbības prasmju

attīstībai 3.klasē

Pakalnīte Anita

Pedagoģiskā saskarsme sporta stundās jaunākā skolas vecuma skolēnu

līdzdalības rosināšanai

Baranovska Regīna Sešgadīgo bērnu psiholoģiskā sagatavošana skolai

Nazarova Nellija Skolēnu sadarbības prasmju attīstība mājturības un tehnoloģiju stundās 1. klasē

Zalāne Lita Sociālo prasmju attīstība 3. klases skolēniem kooperatīvās mācībās

Vārds, uzvārds Bakalaura darba tēma Groznova Ļudmila Didaktiskās rotaļspēles skolēnu sadarbības prasmju attīstībai dabaszinību

stundās 2.klasē

Kovaļonoka Anita Didaktiskās rotaļspēles skolēnu uzmanības attīstībai latviešu valodas

stundās 2.klasē

Utināne Ieva Ilgtspējības princips skolēnu saskarsmes prasmju attīstībā sociālajās

zinībās 5.klasē

Velika Juliana Pilsonisko prasmju attīstība mācību procesā 2.klasē

Bičko Viktorija Skolēnu uzskatāmi tēlainās domāšanas attīstība matemātikas stundās

1.klasē

Čiževska Tatjana Individuālā pieeja vārdu krājuma bagātināšanai mazākumtautību skolēniem

latviešu mācībvalodas skolās 3.klasē

Grabovska Elvīra Kritiskās domāšanas attīstība matemātikas stundās 3.klasē

Mukāne Olga Interaktīvās mācības jēdzienu apguvei dabaszinībās 3.klasē

Polgina Natālija Pārbaudes darbi 3.klases skolēnu zināšanu un prasmju izvērtēšanai matemātikā

Rakovska Zaiga Pētniecisko prasmju attīstība integrētās dabaszinību un matemātikas

mācībās 5.klasē

Ruļuka Evita Didaktiskās spēles ar ģeometrisko figūru modelēšanu radošuma attīstībai

4.klasē

Sokolova Aleksandra Pirmās klases skolēnu rakstītprasmes attīstība krievu valodas stundās Zvērbule Liāna Plānošanas prasmju attīstība integrētos projektos matemātikas mācībās

4.klasē

pamatizglĪtĪbas skolotĀjsdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/du_pbsp_pamatizglitibas...1 daugavpils...

Documents