par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi, novēršanu …...vien aukstākas planētas, kur...

METODISKAIS MATERIĀLS STARPDISCIPLINĀRI IZGLĪTOJOŠIEM PASĀKUMIEM UN AKTIVITĀTĒM

Metodiskais materiāls tapis biedrības „homo ecos:” īstenotā projekta „Klimata pārmaiņas Latvijā — izaicinājums un iespējas?” ietvaros, kuru līdzfinansē EEZ finanšu instruments.

Par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi, novēršanu un

pielāgošanos tām Latvijā

Ievads ..................................................................................................... 3

Klimata pārmaiņas — ievads ................................................................. 4

Starpdisciplināro izglītojošo

pasākumu un aktivitāšu koncepts ........................................................ 19

Izglītojošā pasākuma metožu apraksts ................................................ 22

GRUPU RADOŠĀS DARBNĪCAS

WorldCafe metode .............................................................................22CO2 eksperiments ..............................................................................24Karte: klimata pārmaiņu ietekme un sekas Latvijā un pasaulē .......25Videi draudzīga izvēle ........................................................................27Ilgtspējīgas nākotnes pilsētas ...........................................................30

INDIVIDUĀLĀS RADOŠĀS DARBNĪCAS

Virtuālais tests ...................................................................................32Plastmasas maisiņu upcycling* radošā darbnīca .............................33Individuālo apņemšanos fotostūris ...................................................34

Avoti un resursi padziļinātai izpētei ..................................................... 35

SATURS

3

„Metodiskais materiāls starpdisciplināri izglītojošiem pasākumiem un aktivitātēm par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi, novēršanu un pielāgošanos tām Latvijā” tapis EEZ finanšu instrumenta projekta „Klimata pārmaiņas Latvijā — izaicinājums un iespējas?” ietvaros. Tā galvenais uzdevums ir atspoguļot projektā īstenotajos izglītojošajos pasā-kumos izmantotās metodes, lai pēc tam šīs metodes un izglītojošo pasākumu kopējo konceptu varētu izmantot arī citi izglītotāji, kuri darbojas vides jomā.

Materiālā aplūkoto metožu galvenā mērķauditorija ir 8.–12. klašu skolēni ar pamatzi-nāšanām dabas zinātņu priekšmetos, kā arī ar interesi par vides un klimata pārmaiņu jautājumiem.

Materiālā aplūkotās metodes un izglītojošajos pasākumos izmantotās pieejas balstītas uz neformālās izglītības principiem, un to galvenais uzdevums ir dažādos veidos mo-tivēt un iedrošināt skolēnus pašiem pētīt, izzināt, diskutēt, eksperimentēt, apšaubīt, jautāt un izmēģināt. Neformālā izglītība dod iespēju klimata pārmaiņu tematus aktua-lizēt skolēniem interesantā veidā, nodrošinot augstu iesaistes līmeni un zināšanu un prasmju apguvi.

Materiālā aplūkotās metodes ir pārveidojamas un adaptējamas dažādām situācijām un vecuma grupām, tām nav viena pareizā pielietošanas veida. Tās ir izmantojamas gan kopā (kā aktivitāšu komplekts), gan atsevišķi.

Ceram, ka šis materiāls būs noderīgs jūsu darbā ar bērniem un jauniešiem! Priecā-simies par komentāriem, ieteikumiem un labojumiem — tos varat sūtīt uz e-pastu [email protected].

IEVADS

4

Šajā sadaļā apkopoti svarīgākie fakti un informācija par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi un sekām Latvijā un pasaulē, pielāgošanos tām un klimata pārmaiņu sama-zināšanu. Šos faktus ieteicams izmantot pirms izglītojošā pasākuma vai uzsākot kādu tā daļu, lai iepazīstinātu dalībniekus ar tēmu, kopsakarībām un lielākajiem izaicināju-miem.

10 būtiskākās lietas par klimata pārmaiņu cēloņiem

Klimata pārmaiņas ir laikapstākļu maiņa ilgtermiņā, vismaz 20–30 gadu laikā, un mūsdienās tās izraisa globālā sasilšana. Globālā sasilšana ir sarežģīts pro-cess, kas notiek gan dabisku, gan cilvēka radītu faktoru ietekmē.

Vairāk nekā 97% klimata zinātnieku piekrīt un apstiprina, ka klimata pārmaiņas ir lielākoties cilvēku izraisīts process, kam pamatā ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2 un citu) pārāk liela koncentrācija atmosfērā.

Atmosfēra ir Zemes gāzveida apvalks, kura viens no uzdevumiem ir uzturēt Ze-mes virsmu pietiekami siltu, lai šeit varētu pastāvēt dzīvība. Tas laiž cauri Sau-les izstaroto gaismu (ultravioleto starojumu) un aiztur siltumu, ko izstaro Zeme

1

2

3

KLIMATA PĀRMAIŅAS – IEVADS

5

(infrasarkano starojumu). Ja aizsargājošā slāņa nebūtu, siltums atstarotos no Zemes virsmas, nonāktu atpakaļ izplatījumā, un mums nāktos dzīvot uz krietni vien aukstākas planētas, kur vidējā gaisa temperatūra būtu -18 °C. Tādējādi atmosfēru var salīdzināt ar siltumnīcu, kas palīdz aizturēt siltumu uz Zemes, neļaujot tam atstaroties atpakaļ kosmosā. Kā zināms, oglekļa dioksīds jeb ogļ-skābā gāze, tāpat kā metāns, ozons, ūdens molekulas un dažas citas vielas, absorbē jeb pilnīgi uzsūc infrasarkano starojumu, ko atstaro Zemes virsma. Šo gāzu klātbūtne atmosfērā nodrošina Zemes vidējo temperatūru +15 °C apmērā, taču to paaugstināta koncentrācija kopējai Zemes temperatūrai liek paaugsti-nāties vairāk un straujāk, nekā vajadzētu.

6

Siltumnīcefektu izraisošās gāzes atmosfērā rodas dažādos veidos — gan dabis-kos procesos (piemēram, zemes ģeoloģiskie procesi; vulkāna izvirdumi, sau-les aktivitāte u.c.), gan cilvēku darbības rezultātā. Tieši cilvēku rīcība, iegūstot un izmantojot dažādus fosilos dabas resursus (piemēram, ogles, gāze, nafta) ir novedusi pie tā, ka CO2 un tai līdzīgo gāzu daudzums atmosfērā ir lielāks nekā jebkad agrāk cilvēces vēsturē, proti, vairāk nekā 400 ppm (no angļu val. — parts per million, latviski — miljonās daļas). Vēl tikai 18. gs. sākumā šis skaitlis bija 275 ppm. Šobrīd CO2 koncentrācija palielinās par 2 ppm gadā. Drošais ppm dau-dzums atmosfērā ir 350; šo līmeni jau sen esam pārsnieguši.

4

7

Cilvēka radīto klimata pārmaiņu cēloņu skaitā ir ne vien pārmērīga fosilo dabas resursu izmantošana, bet arī neilgtspējīgs un pārmērīgs preču un pakalpojumu patēriņš, kā arī pieaugošā globālā mobilitāte, kurai nepārtraukti nepieciešama degviela.

Siltumnīcefektu izraisošās gāzes galvenokārt rodas, sadedzinot fosilos kurinā-mos, ko cilvēks lieto, lai iegūtu dažādas preces un pakalpojumus. Lai saprastu, kādās nozarēs un procesos rodas lielākie CO2 un līdzīgo gāzu izmeši, vērts aplū-kot šo gāzu izmešu avotus. Lielākie CO2 un līdzīgo gāzu izmešu avoti pasaulē ir:

enerģētikas industrija (elektrības un siltuma iegūšana); industriālā ražošana un rūpniecība (piemēram, metalurģija, ķīmiskā rūp-

niecība, minerālu un citu dabas resursu ieguve u.c.); zemes izmantošana un mežsaimniecība (mežu izciršana, augsnes pielāgo-

šana lauksaimniecībai un citas ar teritoriju pārveidošanu saistītas darbī-bas);

6

5

8

lauksaimniecība (dažādu lauksaimniecības preču ražošana, ganāmpulku uzturēšana, biomasas dedzināšana u.c.);

transporta sektors (fosilās enerģijas patērēšana dažādām transporta vaja-dzībām);

komerciālo un dzīvojamo platību apsaimniekošana (galvenokārt siltuma ieguve un pārtikas pagatavošana);

atkritumu apsaimniekošana (atkritumi pūstot izdala dažādas siltumnī-cefekta gāzes, arī atkritumu dedzināšana veicina CO2 un citu gāzu nonāk-šanu atmosfērā).

Analizējot šos siltumnīcefektu izraisošo gāzu avotus, var secināt, kur būtu ie-spējams vislielākais emisiju samazinājums.

Lielākie CO2 un līdzīgo gāzu emisiju avoti Latvijā ir līdzīgi kā pasaulē — ener-ģētikas industrija, ražošana un rūpniecība, lauksaimniecība, mājsaimniecības, transporta sektors un atkritumu apsaimniekošana. Jāņem vērā, ka Latvija ir salīdzinoši neliels emisiju radītājs, turklāt mūsu meži palīdz „uzsūkt” jeb ab-sorbēt lielu daļu no Latvijas radītajām emisijām. Taču tas nenozīmē, ka varam neko nedarīt — Latvija kā ES dalībvalsts līdz 2020. gadam ir apņēmusies sama-zināt emisijas par apmēram 20% (salīdzinot ar 2005. gada līmeni). Daudz darā-mā Latvijai ir tieši energoefektivitātes uzlabošanas un transporta jomā.

Klimata pārmaiņas ir sarežģīts un lēns process un sekas nav redzamas uzreiz un visur, bet gan atsevišķās pasaules daļās un vairāku gadu un gadu desmitu laikā. Klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumi ir saistīti gan ar politiskajiem procesiem, gan resursu un investīciju ievērojamu pārdali, tādēļ vienoties par darāmo darbu sarakstu nav vienkārši. Galvenā klimata pārmaiņu cēloņa — sil-tumnīcefektu izraisošo gāzu — avoti ir meklējami visās pasaules valstīs un vi-sās nozarēs, gan individuālā, gan uzņēmumu, gan valstu līmenī. Lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, nepieciešama cieša starpvalstu sadarbība un pasaules lielāko korporāciju iesaiste. Viens no būtiskākajiem glo-bālajiem „spēlētājiem” klimata jautājumu risināšanā ir ANO, kas ik gadu rīko klimata konferences (COP), aicinot visas pasaules valstis apņemties veikt no-teiktus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanā. Lai gan pēdējo gadu laikā ir vērojams progress, tomēr rezultāti un valstu apņemšanās krietni atpaliek no tā, kas būtu jādara, lai klimata pārmaiņas nepārsniegtu prognozēto 2 grādu sasil-šanas robežu.

Kamēr turpināsies fosilo enerģijas resursu ieguve un izmantošana, tikmēr kli-mata pārmaiņas turpināsies. Nav iespējams apstādināt klimata pārmaiņas, turpinot izmantot enerģiju, kuras rezultātā strauji palielinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā. Tādēļ ir svarīgi gan samazināt fosilo

9

7

8

9

enerģiju ieguvi un izmantošanu, jau atklātās rezerves atstājot neapgūtas un ne-izmantotas, gan nodrošināt pēc iespējas ātrāku un sekmīgāku pāreju uz atjau-nīgajiem enerģijas avotiem, tādējādi nodrošinot „tīras” un ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu.

Klimata pārmaiņu „vaininieki” nav tikai lielie uzņēmumi un valstu valdības — pasaules „sildīšanā” piedalāmies katrs no mums. Mēs katrs personīgi varam ikdienā izdarīt videi draudzīgu izvēli, tādējādi samazinot savu „ekoloģiskās pē-das nospiedumu”, un tajā pašā laikā arī prasīt no lielajiem uzņēmumiem un valstu valdībām videi draudzīgu un ilgtspējīgu izvēli un rīcību. Ja iedzīvotāju vidū būs pieprasījums pēc videi draudzīgas rīcības un politikas, tad uzņēmumi un valdības to nevarēs ignorēt.

10 būtiskākās lietas par klimata pārmaiņu ietekmi un sekām

Latvijā šobrīd un nākotnē

Lai gan Latvijas klimatiskā zonā un ģeogrāfiskais novietojums ļauj klimata pār-maiņas piedzīvot daudz mērenākā un neredzamākā formā nekā citur pasaulē, tomēr klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama, un tuvāko gadu laikā šī ietekme un sekas tikai pieaugs un kļūs redzamākas.

Latvijā 20. gs. gada vidējā gaisa temperatūra ir palielinājusies par vienu grādu, pēdējos 12 gados šis pieaugums ir jo īpaši audzis. Īpaši novērojamas tempera-tūras izmaiņas pa sezonām: vidējā ziemas gaisa temperatūra ir pieaugusi par 1,8 °C, vidējā pavasara temperatūra — par 2,2 °C, vasaras temperatūra — par 0,9 °C un rudens — par 0,2 °C.

Baltijas jūras līmenis 20. gs. ir paaugstinājies par aptuveni 15–20 cm. Ūdens līmeņa celšanās okeānā veicina plūdus un jūras krasta eroziju Latvijā, tā ra-dot apdraudējumu iedzīvotājiem risku skartajās teritorijās. Tas izpaužas gan kā nekustamo īpašumu degradācija, gan kā iespējamais apdraudējums dažādiem

2

3

10

1

10

infrastruktūras objektiem, kas avāriju gadījumā var nest ļoti lielus postījumus un katastrofas (piemēram, kaitējums HES, krastu stiprinājumu sabrukšana, traucējumi kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmās, piesārņojošo vielu izska-lošana u.c.).

5

4 Samazinās dienu skaits ar pastāvīgu sniega segu. Dati liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā sniega segas ilgums ir samazinājies par 3–27 dienām, piemēram, Zosēnos, Rūjienā, Ainažos.

Pagarinās ražas laiks un veģetācijas sezona. Salīdzinājumā ar 20. gs. sākumu augšanas sezona ir par 10–30 dienām ilgāka (veģetācijas sezona) un arī augša-nas grādu dienu skaits ir palielinājies (5–10%).

11

Klimata pārmaiņu ietekmē notiek sugu sastāva būtiskas izmaiņas Latvijai rak-sturīgajos sauszemes un ūdeņu biotopos. Kopumā ir novērots, ka mainās sugu izplatības areāli no dienvidiem uz ziemeļiem un kalnu rajonos — no zemākām uz augstākām vietām. Zinātnieku pētījumi Latvijā rāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē jau ir vērojamas pārmaiņas dažādu putnu sugu populāciju izplatībā, kā arī ir manīta Latvijas reģionam neraksturīgu sugu izplatība, izzūd aukstumu mī-lošo zivju populācijas u.c. Izzūdot noteiktām sugām, tiek izjauktas sugu savstar-pējās saiknes un ietekmēta ekoloģiskā stabilitāte kopumā, kas savukārt mazina izturību pret nelabvēlīgām pārmaiņām apkārtējā vidē, t.sk. klimata mainību.

Biežāk tiek novēroti nelabvēlīgi un ekstremāli dabas notikumi — vētras, plūdi, jūras krasta erozija u.c.

Klimata pārmaiņas ietekmē sociālos un vides faktorus, kas savukārt ietekmē veselību — tīrs gaiss, drošs dzeramais ūdens, pietiekams un pilnvērtīgs uzturs un drošas mājvietas. Tiek prognozēts, ka laikā no 2030. līdz 2050. gadam klima-ta pārmaiņu radītās sekas izraisīs ap 250 000 papildu nāves gadījumu gadā. Šīs sekas būs nepietiekams uzturs, malārija, caureja un karstums.

Karstuma viļņi, kas saistīti ar augstu gaisa temperatūru un mitruma līmeni, pat tikai dažu dienu garumā, vidējo platuma grādu reģionu iedzīvotājiem var izraisīt būtiskas veselības problēmas un pat apdraudēt dzīvību. Īpašā riska grupā Lat-vijā ir bērni, gados vecāki cilvēki un cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām (kas joprojām Latvijā ir pirmajā vietā starp slimībām).

Vētru radītie postījumi — vējgāzes un vējlauzes — un mežu ugunsgrēki, jaunu kaitēkļu savairošanās u.c. ir aktuālas mežu nozares problēmas. Pēc zinātnieku prognozēm ekstrēmas dabas parādības klimata pārmaiņu ietekmē kļūs arvien biežākas, tāpēc nozīmīgāka kļūs arī mežaudžu noturība un spēja pielāgoties.

Klimata pārmaiņas nākotnē tiek modelētas, balstoties uz iespējamo CO2 emisiju daudzumu. Ir sagatavoti četri scenāriji par iespējamajām klimata pārmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt, ņemot vērā dažādus pasaules attīstības modeļus.

Būtiskākie ar klimata pārmaiņām saistītie riski, ar ko Latvija var saskarties nā-kotnē:

ūdens līmeņa celšanās un plūdu biežums un intensitāte; hidroloģisko procesu pārmaiņas; ekstremālu un mainīgu laikapstākļu ietekme; pastāvīgas sniega segas ilguma turpmāka samazināšanās; sugu un biotopu pārmaiņas.

7

8

9

10

6

12

10 būtiskākās lietas par klimata pārmaiņu ietekmi un sekām

pasaulē šobrīd un nākotnē

Globāli vidējā zemes un okeāna virsmas temperatūra laikā no 1880. līdz 2012. gadam ir pieaugusi par 0,85 °C. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (angļu val. — International Panel for Climate Change, IPCC) — ANO institūci-ja, kas apvieno simtiem klimata speciālistu no visas pasaules, — prognozē, ka cilvēku darbības rezultātā pasaules vidējā gaisa temperatūra līdz 2100. gadam visticamāk paaugstināties par 1,8–4 °C, sliktākajā gadījumā — pat par 6,4 °C, ja vien pasaules iedzīvotāji kopīgi nerīkosies, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.

Mainās okeānu un jūras temperatūra un ūdens ķīmiskais sastāvs. Okeānu ūdens vide kļūst skābāka, kas nozīmē milzīgas pārmaiņas okeāna dzīvnieku un augu valstij. Liela daļa sugu ļoti strauji reaģē pat uz niecīgākajām ūdens tempe-ratūras un ķīmiskā sastāva izmaiņām — ja ūdens kļūst kaut nedaudz skābāks vai sāļāks, daudzas sugas nevar izdzīvot.

Polārais ledus kūst. Ar arktisko ledu klātā jūras teritorija Ziemeļpolā pēdējās desmitgadēs ir sarukusi par 10%, bet ledus biezums — par apmēram 40%. Arī Antarktīdas ledus sega Dienvidpolā ir zaudējusi stabilitāti.

Kalnu sniegotās virsotnes atkāpjas. Paredzams, ka līdz 2050. gadam izzudīs 75% ledāju Šveices Alpos. Andermates slēpošanas kūrorta vadītāji Šveicē plāno apsegt Guršenes ledāju, populāru slēpošanas vietu, vasarā pārklājot to ar milzī-gu izolējošu plastmasas aizsargslāni, lai apturētu sniega kušanu un slīdēšanu.

Klimata pārmaiņas var izraisīt dabas katastrofas, piemēram, vētras, plūdus, sausumu un karstuma viļņus. Pēdējā desmitgadē pasaulē ir noticis trīs reizes vairāk ar laikapstākļiem saistītu dabas katastrofu nekā pagājušā gadsimta seš-desmitajos gados. Šādi notikumi ne vien rada postījumus, bet arī paaugstina apdrošināšanas izmaksas.

1

2

3

4

5

13

Ledum kūstot, jūras līmenis ceļas. Pagājušajā gadsimtā tas paaugstinājās par 10–25 centimetriem (atkarībā no mērīšanas apstākļiem), un tiek prognozēts, ka līdz 2100. gadam jūras līmeņa pieaugums sasniegs 88 centimetrus. Jūra applūdinās salas un piekrastes teritorijas, piemēram, Maldīvu salas, Nīlas del-tu Ēģiptē un Bangladešu. Eiropā apdraudēti ir apmēram 70 miljoni piekrastes teritoriju iedzīvotāju. Ietekme būs jūtama arī tālāk no piekrastes — jūras ūdens iekļūs lauksaimniecības augsnē.

Ilgtermiņā plašas klimata pārmaiņas var veicināt reģionālos konfliktus, badu un bēgļu plūsmu, jo trūks pārtikas, ūdens un energoresursu. Piemēram, jau tagad vairāku Klusā okeāna salu iedzīvotāji meklē iespējas pārcelties citur, jo klimata pārmaiņu dēļ ūdens līmenis ir cēlies tādos apmēros, ka dzīve uz salas drīz vairs nebūs iespējama.

No apmēram 2070. gada katru otro vasaru Eiropu varētu sasniegt tādi karstu-ma viļņi kā pieredzējām 2003. gadā — togad svelmes dēļ mira 20 000 eiropiešu, aizdegās lielas mežu platības Dienvideiropā un lauksaimniecības nozare cieta vairāk nekā 10 miljardu eiro lielus zaudējumus.

Vairākos reģionos jau pašreiz trūkst ūdens. Gandrīz piektajai daļai pasaules ie-dzīvotāju, apmēram 1,2 miljardiem cilvēku, nav piekļuves tīram dzeramajam ūdenim. Ja gaisa temperatūra paaugstināsies par 2,5 °C, salīdzinot ar pirmsin-dustriālo laikmetu, ūdens trūkumu izjutīs vēl 2,4 līdz 3,1 miljards cilvēku pa-saulē.

Izplatīsies tropu slimības, piemēram, malārija, jo paplašināsies teritorija, kurā var dzīvot malārijas odi. Pat 2 °C temperatūras pieaugums var apdraudēt 210 miljonus cilvēku.

6

7

8

9

10

14

10 būtiskākās lietas par pielāgošanos klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņu sekas un izpausmes prasīs visu cilvēku pielāgošanos visās pasaules valstīs — gan individuālā, gan pašvaldību un valsts līmenī. Pielāgoša-nās pasākumi valstīs būs atšķirīgi, atkarīgi no konkrētajām klimata pārmaiņu izpausmēm un pieejamā finansējuma. Taču viens ir skaidrs — kaut ko darīt vi-des labā jau tagad ir finansiāli daudz izdevīgāk, nekā pēc tam pielāgoties un tikt galā ar sekām.

Latvijā viena pielāgošanās pasākumu grupa skars lauksaimniekus — viņiem būs jāapgūst dažādas metodes, kā turpināt ražīgi saimniekot aizvien mainīgā-kos un neparedzamākos laikapstākļos. Dažiem tas nozīmēs dažādot saimnie-košanas metodes, citiem — apgūt jaunas augu un dzīvnieku sugas, vēl citiem — rūpīgi domāt par apdrošināšanas un risku novēršanas pasākumu ieviešanu.

Ņemot vērā, ka Latvijā ziemā kopējais sniega segas biezums un ilgums sama-zināsies, tad uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus tikai ziemas sezonā, būs jādomā, kā turpināt darbu. Piemēram, slēpošanas trasēm un ziemas atpūtas vietām būs jādomā par jauniem pakalpojumiem, kas iespējami arī bez sniega.

Būvniecības nozarei Latvijā būs jāņem vērā tādas klimata pārmaiņu ietekmes kā ūdens līmeņa celšanās, vēja biežums un stiprums, vētras, apdrošināšanas izmaksu paaugstināšanās. Gan būvniecības plānošanas un projektēšanas pos-mā, gan pēc tam, būvējot ēkas, būs nepieciešams iestrādāt dažādus elementus un veikt pasākumus, kas novērš klimata pārmaiņu ietekmes iespējamās ne-gatīvās sekas. Tam būs nepieciešami gan papildu līdzekļi, gan īpaši apmācīti speciālisti.

Pieaugot klimata pārmaiņu ietekmei Latvijā, atsevišķām cilvēku grupām būs daudz vairāk jārūpējas par savu veselību. Piemēram, cilvēkiem ar elpceļu sli-mībām, sirdsdarbības traucējumiem, augstu asinsspiedienu jau laikus būs jā-dara viss, lai mainīgais klimats nesaasinātu viņu veselības problēmas. Tā rezul-

1

2

3

4

5

15

tātā var pieaugt arī veselības apdrošināšanas izmaksas un maksa par veselības aprūpes pakalpojumiem.

Jārēķinās, ka arī Latvijā vētras būs biežākas un, iespējams, stiprākas. Tādēļ gan iedzīvotājiem, gan glābšanas dienestiem un citām iestādēm jābūt gataviem ārkārtas situācijām un jāizstrādā plāni ātrai katastrofu seku likvidēšanai.

Lai samazinātu klimata pārmaiņas, visā pasaulē būs jāveic ātra pāreja no fo-silajiem uz atjaunīgajiem energoresursiem. Gan tādēļ, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu dēļ fosilie kurināmie kļūs arvien mazāk pieejami un dārgāki, gan tādēļ, ka valsts un pašvaldību līmenī būs arvien stingrāka prasība arī individuālā līmenī izmantot „tīru” enerģiju. Jo ātrāk un nesāpīgāk šī pāreja notiks, jo labāk.

Lai samazinātu CO2 un līdzīgo gāzu līmeni atmosfērā, visā pasaulē iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs jāīsteno arvien efektīvāki enerģijas taupības pasākumi. Fosilā enerģija kļūs arvien dārgāka, un tā būs papildu motivācija rūpēties par tās efektīvāku izmantošanu. Latvijā tas būs īpaši aktuāli, jo energoefektivitāte vēl joprojām ir Latvijas „klupšanas akmens” un šajā jomā ir vēl daudz darāmā.

Klimata pārmaiņu dēļ pasaule saskarsies ar jauniem migrācijas izaicināju-miem — tūkstošiem cilvēku būs spiesti pamest savas mājvietas, jo klimata pār-maiņu seku dēļ vairs nebūs iespējams dzīvot tur, kur agrāk. Tas attiecas ne vien uz applūstošajām Klusā okeāna salām, bet arī vietām, kur sausuma vai plūdu dēļ vairs nav iespējams audzēt pārtiku un nodrošināt ģimeni, kā arī reģioniem, kur vētru radītie postījumi kļūst arvien lielāki un plašāki.

Miljoniem cilvēku pasaulē būs jāmaina ienākumu ieguves veids, jo līdzšinējā nodarbošanās klimata pārmaiņu seku dēļ vairs nebūs iespējama. Tas attiecas gan uz zemniekiem un zvejniekiem, gan meža industrijas darbiniekiem, gan ci-tām nozarēm. Taču ir arī labā ziņa — klimata pārmaiņu dēļ radīsies jaunas in-dustrijas, kas pavērs iespēju jaunu darbavietu radīšanai. Piemēram, jau šobrīd atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju industrija ir viena no augošākajām pasaulē, nodrošinot darbu miljoniem cilvēku visā pasaulē.

6

7

8

9

10

17

10 būtiskākās lietas par klimata pārmaiņu samazināšanu

Taupi enerģiju, kur un kā vien iespējams! Izslēdz gaismu, aizgriez ūdens krā-nu, samazini radiatoru temperatūru par vienu grādu — tas viss samazinās ne-pieciešamību pēc fosilajiem enerģijas resursiem, kā rezultātā atmosfērā no-kļūs mazāk CO2 un līdzīgo gāzu. Tas būs ietaupījums arī tavas ģimenes budžetā!

Atjaunīgā enerģija ir būtisks priekšnoteikums un līdzeklis klimata pārmaiņu samazināšanai — atjaunīgo enerģiju iegūst no atjaunīgajiem energoresursiem, un to izmantošanas rezultātā rodas ievērojami mazāks CO2 daudzums. Vējš, saule, zemes un okeāna enerģija — tas viss ir pieejams un neizsmeļams! Jau šobrīd ir pieejami daudz un dažādi atjaunīgo enerģiju risinājumi — gan indivi-duālai lietošanai, gan mājokļiem, gan transportam un citiem mērķiem. Jāsāk tos izmantot!

Pārkārto mājokli, lai tas būtu energofektīvāks! Novietojot un darbinot ledus-skapi pareizi (pārlasi tā lietošanas instrukciju), atbrīvojot radiatorus no šķēr-šļiem siltumam, ir iespējams ievērojami ietaupīt enerģiju, samazināt emisijas un palielināt komfortu. Pārbaudi, vai sakņu un augļu pagrabiem nav nepiecie-šami atjaunošanas darbi. Pievērs uzmanību temperatūrai telpās un telpu silti-nāšanai. Mājokļa apkure ir būtisks siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju avots Latvijā. Veic sava mājokļa un mācību iestādes energoauditu! Iedrošini radus un draugus izvēlēties energoefektīvus un ekonomiskus risinājumus mājoklim.

Samazini atkritumu rašanos, neiegādājoties nevajadzīgas lietas, jo lielākā daļa preču, ko nopērkam, tā vai citādi rada siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, ražošanas un izplatīšanas procesā. Atsakies kaut vai no papīra dvieļiem! Izliju-šu šķidrumu ar lupatiņu vai sūkli iespējams saslaucīt pat labāk nekā ar papīra dvieļiem — kāpēc gan tērēt papīru? Izvēlies preces, kuras nav pārmērīgi iepa-kotas, kuras var izmantot vai uzpildīt atkārtoti. Tādējādi tu samazināsi atkritu-mu daudzumu un enerģijas patēriņu!

1

2

3

4

18

Izvēlies videi draudzīgāku pārvietošanās veidu: iešana kājām, braukšana ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, automašīnas izmantošana kopā ar sko-lasbiedru vai kādu citu. Centies izvairīties no īsiem braucieniem ar auto, jo deg-vielas patēriņš un CO2 emisija ir nesamērojami augstāki tad, kad motors vēl nav uzsilis. Pētījumi liecina, ka no katriem diviem auto braucieniem pilsētā viens ir īsāks par trīs kilometriem — attālumu, kuru viegli veikt ar velosipēdu vai kājām.

Ikdienā ikvienā situācijā, vietā un brīdī, atceries par resursu taupīšanu. Tas at-tiecas gan uz iepirkšanās paradumiem, gan pārvietošanos, mājokļu sildīšanu, atkritumu šķirošanu. Jaunu izejmateriālu un preču radīšanai tiek tērēti dabas resursi un radītas CO2 emisijas. Izmantojot jau esošas lietas, tiek taupīti dabas resursi, jo materiāli tiek lietoti atkārtoti un ietaupās arī enerģija, un arī radīto CO2 emisiju daudzums samazinās. Turklāt tiek ietaupīta arī nauda, kuru var izmantot citiem mērķiem! Labi videi, un labi arī mums.

Iegādājies tikai tik daudz pārtikas, cik patiešām nepieciešams, un izlieto pār-tikas pārpalikumus. Šādā veidā tu vari samazināt atkritumu apjomu, kā arī no-vērst emisijas, ko rada papildu pārtikas ražošana.

Vairāk ēd dārzeņus un citus veģetārus produktus! Gaļas ražošanai nepiecie-šams liels daudzums ūdens, un tā izraisa gan CO2, gan metāna rašanos. Liel-lopu gaļas ražošanas gaitā rodas aptuveni trīsreiz vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā ražojot mājputnu gaļu vai cūkgaļu.

Iesaisties kādā vides un klimata aizsardzības organizācijā! Tādas organizāci-jas kā „homo ecos:”, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonds un citas dara ļoti nozīmīgas lietas, lai saglabātu tās vides un dabas vērtības, kas šobrīd tik strauji izzūd. Tas nenozīmē, ka tev uzreiz būs jāvelta dienas un mēneši, darot smagus darbus, — tu vari atbalstīt šīs organizācijas, daloties ar to ziņām sociā-lajos tīklos, aizejot uz kādu pasākumu vai palīdzot kāda projekta organizēšanā. Kopā varam vairāk!

No skolas, uzņēmuma, organizācijas un pašvaldības vadītājiem prasi videi un klimatam draudzīgu rīcību! Bieži vien tieši institūciju līmenī pieņemtie lēmumi atstāj vislielāko ietekmi. Piemēram, pašvaldību vadītāji, rīkojoties ar pašvaldību budžetu un resursiem, var izdarīt daudz vides un klimata labā, no kā iegūs arī vietējie iedzīvotāji un ekonomika. Prasi atbildīgu rīcību no lēmumu pieņēmē-jiem un turi viņus pie vārda!

Vairāk par klimata pārmaiņām vari uzzināt, izmantojot digitālo rīku 2gradi.lv

6

7

8

9

10

5

19

Šajā materiālā aprakstīto starpdisciplināru izglītojošo pasākumu un aktivitāšu mērķis ir veicināt 8.–12. klašu skolēnu izpratni par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi un se-kām Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta piecām klimata pārmaiņu visvairāk ietekmēta-jām nozarēm — veselība, ūdens resursi un infrastruktūra, būvniecība un nekustamais īpašums, bioloģiskā daudzveidība un mežsaimniecība. Materiāls arī palīdzēs paaugsti-nāt skolēnu spēju pielāgoties šīs ietekmes un seku radītajām pārmaiņām un praktiski iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas pasākumos.

Latvijas vispārizglītojošajām skolām piedāvātie izglītojošie pasākumi ir 2–3 h ilgs da-žādu aktivitāšu kopums, kurā ietilpst dažādas nodarbības, radošās darbnīcas un citas izglītojošas aktivitātes, kurās:

plaši pielietoti neformālās izglītības principi un metodes, lai nodrošinātu klimata pārmaiņu adaptācijas un samazināšanas prasmju un zināšanu in-tegrētu apguvi;

izmantotas dažādas metodes un pieejas, kas piemērotas gan dažādām vecuma grupām, gan uztveres īpatnībām (piemēram, audiālā, vizuālā un kinestētiskā mācīšanās; mācīšanās vienatnē vai grupā; mācīšanās iekštel-pās vai ārā u. tml.);

izmantotas jaunākās tehnoloģijas (viedtālruņi, planšetdatori), lai nodroši-nātu zināšanu ilgtspēju un sasaisti ar citām skolas un ārpusskolas aktivi-tātēm (piemēram, skolēnu aktivitātes sociālajos tīklos).

STARPDISCIPLINĀRU IZGLĪTOJOŠO PASĀKUMU UN AKTIVITĀŠU KONCEPTS

20

Izglītojoša pasākuma programma:

ĪSS IEVADS

Izglītojošo pasākumu iesāk ar ievadu visiem pasākuma dalībniekiem, lai īsi, viņiem saprotamā veidā izklāstītu izglītojošā pasākuma būtību un mērķi, kā arī kopējo prog-rammu. Dalībnieki tiek iepazīstināti arī ar aktivitātēm, nodarbībām, radošajām darb-nīcām un to norisi, kā arī ar to vadītājiem un norises vietu. Ievads katram pasākumam tiek veidots individuāli, pielāgojot to izvēlētajām metodēm, dalībnieku skaitam, norises vietai utt.

Ievadā var un ir vēlams izmantot dažādus uzskates rīkus un interaktīvās metodes, pie-mēram, prezentāciju vai īsu aptauju, lai noskaidrotu, kādas ir dalībnieku zināšanas par pasākuma tēmu.


Grupu radošās darbnīcas ir garākas (45–60 min) aktivitātes lielākai dalībnieku grupai, un dalībnieki piedalās aktivitātē visu tās laiku, no sākuma līdz beigām. Vēlams, lai radošajās darbnīcās piedalītos līdzīga vecuma skolēni, taču ir iespējams tās īstenot arī tad, ja skolēni ir dažāda vecuma (tādā gadījumā būs nepieciešama lielāka vadītāju līdzdalība un iesaiste).

Izglītojošā pasākuma laikā atkarībā no iespējām un resursiem grupu radošās darb-nīcas var īstenot vienu reizi vienai grupai, vai vairākas reizes pēc kārtas, katru reizi iesaistot citu skolēnu grupu.


Individuālās radošās darbnīcas ir īsas (līdz 30 min) pastāvīgas darba „stacijas”, kurās viens dalībnieks vai neliela dalībnieku grupa (līdz 4 cilvēkiem) var iesais-tīties jebkurā laikā. Individuālajās radošajās darbnīcās reizē var darboties vairā-ki dažādu vecuma grupu dalībnieki vai dalībnieku grupas neatkarīgi viena no otras. Paredzēts, ka individuālās radošās darbnīcas ir pieejamas visu izglītojošā pasākuma laiku (izņemot ievadu un noslēgumu).

ĪSS NOSLĒGUMS

Noslēgumā tiekas visi izglītojošā pasākuma dalībnieki un ar dažādu metožu palīdzību īsi izvērtē izglītojošajā pasākumā gūtās zināšanas un pieredzi, kā arī uzzina, kā iesais-tīties līdzīgos pasākumos un aktivitātēs.

Izglītojošo pasākumu aktivitāšu kopums veidojams un pielāgojams katrai skolai atse-višķi, ņemot vērā konkrētās skolas vajadzības un iespējas (piemēram, telpu izvieto-

21

jums, tas, vai pasākums notiek darba dienā vai brīvdienā, laika ierobežojumi u.c.), kā arī cilvēkresursus (piemēram, brīvprātīgo skaits) un citus resursus (piemēram, pie-ejamais transports). Katru izglītojošo pasākumu var veidot, kombinējot un pielāgojot aprakstītās metodes un aktivitātes, kā arī papildinot ar citām tematiski atbilstošām aktivitātēm.

Piemēram, vienā izglītojošajā pasākumā var būt divas grupu radošās darbnīcas un pie-cas individuālās radošās darbnīcas, savukārt citā izglītojošajā pasākumā var būt trīs grupu radošās darbnīcas un divas individuālās radošās darbnīcas.

Izglītojošā pasākuma programmas piemērs:

00:00–00:15 Kopīgs ievads visiem dalībniekiem

00:15–01:00 Grupu radošā darbnīca Nr. 1



00:15–02:40 Individuālās radošās darbnīcas (paralēli grupu radošajām darbnīcām)

02:40–03:00 Kopīgs noslēgums visiem dalībniekiem

Kopējais pasākuma laiks: 3 stundas

22


World Cafe metode

IZGLĪTOJOŠĀ PASĀKUMA METOŽU APRAKSTI

NEPIECIEŠAMAIS LAIKS

NEPIECIEŠAMAIS VADĪTĀJU SKAITS

DALĪBNIEKU SKAITS

NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLI UN TELPAS

IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Motivēt un iedvesmot skolēnus radīt idejas ar klimata pārmaiņām saistītu problēmu risināšanai un meklēt veidus šo risinājumu īstenošanai.

Lielās pārliekamās papīra tāfeles lapas, krāsaini marķieri un citi rakstāmrīki, projektors un dators. Visā telpā izvietoti pieci galdi (vai pieci kopā sastumtu galdu „pudurīši”), ap katru galdu 3–7 krēsli.

45 – 60 minūtes 15 – 351 – 2

METODES APRAKSTS:

Ievads

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar vadītājiem un aktivitātes tēmu. Vadītāji īsi izstāsta par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un sekām, ietekmi Latvijā un pasaulē — to var darīt gan ar prezentāciju, gan stāstot, gan uzdodot jautājumus dalībniekiem un stāstu vei-dojot no viņu atbildēm.

Darba uzdevuma/aktivitātes prezentācija

Vadītāji izstāsta aktivitātes norisi un veicamos uzdevumus, kā arī vēlamo rezultātu, un pārliecinās, ka visi dalībnieki to ir sapratuši.

23

Diskusija grupās

Uz katra galda ir viena papīra tāfeles lapa, katras lapas vidū rakstīts viens no šiem jautājumiem:

Ko mēs savā skolā varētu darīt, lai kļūtu videi draudzīgāki? Kādi ir vislabākie veidi, ko varam ieviest ģimenē, lai samazinātu savu ietek-

mi uz vidi? Ko mēs katrs varam darīt citādi savā ikdienā, lai dzīvotu videi draudzīgāk? Kā jauniešus vislabāk ieinteresēt klimata pārmaiņu jautājumos un mudi-

nāt viņus dzīvot videi draudzīgāk? Kā aktualizēt klimata pārmaiņu jautājumus radio un televīzijā interesantā

veidā?

Dalībnieki sākotnēji apsēdušies pie kāda no galdiem (vēlams līdzīgā skaitā pie katra no galdiem).

Diskusija notiek piecos raundos, dalībniekiem mainoties, proti, tā, lai visi dalībnieki varētu „paviesoties” pie katra jautājuma un piedalīties diskusijā pie katra galda. Da-lībniekiem nav obligāti jāpārvietojas pie nākamā jautājuma kopā ar visu savu grupu — dalībnieki katru reizi dodas pie tā jautājuma, kas šķiet interesantākais, tādējādi katrā raundā pie katra jautājuma veidojas jaunas grupiņas.

Pie katra galda no pirmā līdz pēdējam raundam paliek viens cilvēks — galda „saim-nieks”, kurš seko diskusijai un palīdz katra nākamā raunda dalībniekiem saprast, kas pie konkrētā jautājuma ir izrunāts iepriekšējos raundos.

Katrs raunds ilgst 7–10 minūtes.

Diskusija katrā raundā notiek, dalībniekiem daloties ar idejām un risinājumiem kon-krētajam uz lapas rakstītajam jautājumam. Atbildes tiek pierakstītas, veidojot ideju un risinājumu „tīklu”, kuru papildina katra nākamā raunda dalībnieki.

Dalībniekus jāiedrošina būt radošiem, nebaidīties izteikt un pierakstīt „trakas” idejas, meklēt neordinārus risinājumus. Šī diskusija ir vieta, kur katra ideja ir vērtīga, un kat-ram ir iespēja izteikties.

Grupu prezentācijas

Pēc visiem pieciem raundiem dalībnieki atgriežas pie sava pirmā galda, un kopā ar galdiņa „saimnieku” iepazīstas ar visas diskusijas laikā pierakstītajām idejām un izvē-las trīs spēcīgākās idejas, ko pastāstīt pārējiem.

Visas grupas prezentē trīs spēcīgākās idejas, kā arī uzklausa komentārus un atbild uz pārējo dalībnieku jautājumiem.

24

Kopsavilkums

Aktivitātes noslēgumā vadītāji uzslavē dalībniekus par aktīvo piedalīšanos un labajām idejām, kā arī noteikti pasaka, kas ar šīm idejām notiks tālāk (piemēram, idejas par skolu tiks nodotas direktorei un skolotājiem, idejas par radio un televīziju tiks nodotas pazīstamiem žurnālistiem utt.), kā arī uzsver, ka paši jaunieši var īstenot ļoti lielu daļu šo ideju. Vadītāji pastāsta vienu divus piemērus, kur līdzīgas idejas jau ir īstenotas, kā arī pastāsta par iespējām iesaistīties citos pasākumos par videi un klimatam draudzī-gu dzīvesveidu.

Kur meklēt vairāk informācijas par šo metodi un tās izmantošanu:

Open Space // World Cafe metodes izmantošana jauniešu politiskās līdzdalības veici-nāšanai, to adaptēti izmantojot „Kafija ar politiķiem” pasākumos: http://www.nextyouth.org/wp-content/uploads/2011/02/MUMS_IR_KO_TEIKT_lejup-ladei.pdf

CO2 eksperiments



DALĪBNIEKU SKAITS


IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Uzskatāmi ilustrēt siltumnīcas efektu un to, kā CO2 klātbūtne slēgtā sistēmā veicina gaisa temperatūras paaugstināšanos.

• Telpa, kurā krēsli un galdi salikti „pudurīšos” ērtam darbam komandā 2–3 cilvēku sastāvā

• Pagarinātāji

Vienai komandai nepieciešamais:• 3 plastmasas pudeles, kuru tilpums ir 1,5–2 l, ar korķīti (piemēram, lielā

CocaCola pudele)• Šķēres• 2 termometri, ko var ievietot pudelēs• Līmlente• Etiķis• Dzeramā soda• Nepiepūsts vidēja izmēra balons• Spoža, sildoša lampa• Darba lapas, rakstāmrīki

45 – 60 minūtes līdz 301 – 2

25

METODES APRAKSTS:

Ievads

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar aktivitātes vadītājiem un turpmāko aktivitātes norisi.

Dalībnieki tiek īsti iepazīstināti ar tēmu — kas ir siltumnīcas efekts, kāda nozīme pla-nētas sasilšanā ir tam un CO2, kāda ir temperatūras paaugstināšanās ietekme uz kli-matu un planētu.

Eksperimenta hipotēze: siltuma avota tiešā ietekmē paaugstinātas CO2 klātbūtnes dēļ pieaug slēgtas sistēmas gaisa temperatūra. Šajā eksperimentā plastmasas pudele simbolizē Zemi, uz kuru iedarbojas sildošais elements — lampa, kas simbolizē sauli. Vienā pudelē iepildot papildu CO2, bet otru pudeli atstājot bez CO2, un vienādu laiku no-liekot abas pudeles vienādā attālumā no lampas, pēc noteikta laika gaisa temperatūra tajā pudelē, kurā bija iepildīts papildu CO2, būs augstāka. No tā var secināt, ka arī uz Zemes pie paaugstinātas CO2 koncentrācijas gaisa temperatūra paaugstinās straujāk.


Dalībnieki tiek iepazīstināti ar darba uzdevumu. Darba uzdevums veicams grupās pa 2–3 cilvēkiem. Konkrēti aktivitātes soļi un veicamās darbības netiek stāstītas uzreiz, bet soli pa solim, lai visas grupas nonāktu pie rezultāta reizē.

1. SOLIS: Katra komanda paņem 3 plastmasas pudeles. Divas pudeles tiks izmantotas slēgtas sistēmas radīšanai, trešā pudele tiks izmantota CO2 ģenerēšanai. Divām pudelēm no-griež augšējo daļu, un katrā no tām ievieto termometru tā, lai termometra rādījumu var nolasīt caur pudeles sieniņu. Termometru ar līmlenti piestiprina pie pudeles sieniņas.

2. SOLIS:Abām pudelēm uzliek atpakaļ augšdaļu, savienojuma vietu stingri notinot ar līmlenti vairākās kārtās.

3. SOLIS: Trešajā pudelē ielej etiķi. Tukšo balonu piepilda ar sodu, tā galu, vēl neieberot sodu pudelē, „uzstiepj” uz pudeles kakliņa. Kad ir drošs, ka no pudeles gāze nevarēs tikt ārā (jo pudele ir noslēgta ar balonu), sodu lēnām ieber pudelē esošajā etiķī. Sodai reaģējot ar etiķi, rodas CO2, kas nokļūst balonā. Balona galu aizspiežot ciet, lai gāze neizkļūst ārā, to uzmanīgi noņem no pudeles kakliņa. Pie šī soļa vēlams izskaidrot, kādā veidā rodas šī ķīmiskā reakcija.

4. SOLIS: Ar CO2 piepildītā balona galu uzmanīgi „uzstiepj” uz vienas no pudelēm ar termometru. Uzmanīgi saspiežot balonu, tajā esošo CO2 ievada pudelē, pēc tam balons ātri jānoņem

26

un pudelei jāuzskrūvē korķītis.

5. SOLIS: Galda vidū noliek lampu, tai katrā pusē ~20–30 cm attālumā novieto pudeles. Ieslēdz lampu, sākas 15 min ilga datu vākšana.

6. SOLIS: Dalībnieki piecpadsmit minūtes darba lapās katru minūti veic pierakstus par tempera-tūras novērojumiem abās pudelēs.

7. SOLIS: Pēc 15 min lampas tiek izslēgtas, un skolēni aplūko rezultātus savās darba lapās, visi rezultāti tiek pierakstīti uz pārliekamās papīra tāfeles.

Nobeigums/Kopsavilkums

Vadītāji aicina dalībniekus atbildēt uz noslēguma jautājumiem:

Ko viņi novēroja? Vai un kā atšķīrās temperatūras abās slēgtajās sistēmās? Kāpēc? Kādus secinājumus var izdarīt par eksperimenta rezultātiem — kā tas ir

saistīts ar reālo dzīvi un klimata pārmaiņām? Kā mainīsies pasaule, ja tās kopējā gaisa temperatūra palielināsies par

2 grādiem? Kādi ir lielākie CO2 izmešu avoti mūsu ikdienā? Kā varam tos samazināt?

Noslēgumā uz īpašām kartītēm katrs uzraksta vienu apņemšanos, kā viņš samazinās CO2 izmešus savā dzīvē. Aktivitātes vadītāji apkopo atbildes un pasākuma noslēgumā piesprauž šīs kartītes pie ziņojuma dēļa (iespējams, skolā var izveidot īpašu „klimata sienu”, pie kuras piespraustās kartītes varētu būt redzamas vēl dažas nedēļas).


Climate Change in a Bottle:

1. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=QhdFJdD8dpA2. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=RFfM5N4ipXA3. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=6tGR-ALYeyg4. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=DbeLb0wW4Fk

27

Karte: klimata pārmaiņu ietekme un sekas Latvijā un pasaulē



DALĪBNIEKU SKAITS


IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Uzskatāmi parādīt klimata pārmaiņu sekas un ietekmi Latvijā un pasaulē, veicinot diskusiju par klimata pārmaiņu ietekmi uz iedzīvotājiem un dabu.

• Telpa, kurā krēsli un galdi salikti „pudurīšos” ērtam darbam komandā 2–3 cilvēku sastāvā

• Plakāts: Latvijas karte• Plakāts: pasaules karte• Bildes, kurās redzams ar klimata pārmaiņām saistīts notikums (viens

komplekts katrai komandai)• Zinātniskie dati par klimata pārmaiņu sekām (viena lapa katrai komandai)• Materiāls, ar ko kartītes pielīmēt pie kartes• Uzlīmes — aplīši• Marķieri, ar kuriem var rakstīt uz laminētām kartītēm• Dators ar interneta pieslēgumu

45 minūtes līdz 301 – 2

METODES APRAKSTS:

Ievads

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar aktivitātes mērķi, norisi un vadītājiem. Darbs noris 2–3 cilvēku komandās (izņēmuma gadījumos komandā var būt 4 cilvēki).


Skolēni tiek iepazīstināti ar darba uzdevumu. Darba uzdevums veicams grupās pa 2–3 cilvēkiem. Konkrēti aktivitātes soļi un veicamās darbības netiek stāstītas uzreiz, bet soli pa solim, lai visas grupas nonāktu pie rezultāta reizē.

1. SOLIS: Dalībnieki tiek aicināti iepazīties ar faktiem un datiem par klimata pārmaiņām (pa lapai uz katra galda), kā arī pārrunāt, vai un kā tie skar viņu dzīvi.

2. SOLIS:Dalībnieki tiek aicināti izdomāt 5 klimata pārmaiņu ietekmes izpausmes Latvijā tagad vai tuvāko desmitgažu laikā, un pierakstīt tās klimata faktu lapas apakšā.

28

3. SOLIS:Grupām tiek izdalīti 30 attēli, kuros atspoguļota klimata pārmaiņu ietekme. Divdes-mit attēlos ir redzamas dažādas klimata pārmaiņu sekas un ietekme, kas ir vai būs satopamas Latvijā, 10 attēlos parādītas klimata pārmaiņu sekas un ietekme pasaulē. Ar šīm kartītēm dalībniekiem jāveic divi uzdevumi: 1) vienā teikumā jāuzraksta, kas ir attēlots kartītē un kāpēc 2) jāpieliek kartīte pie tās kartes, uz kuru tā attiecas. Skolēni atbilžu meklēšanai var izmantot palīgrīkus — savus telefonus, datorus, vai arī klases telpā novietoto datoru.

4. SOLIS:Visas grupas kopā aplūko abas kartes, pārrunā pareizās un nepareizās atbildes.

5. SOLIS:Pēc tam grupas ar citas komandas pārstāvi 3 raundos (katrā raundā citas komandas pārstāvis) pārrunā šādus jautājumus:

Kas bija viegli un kas bija grūti šajā uzdevumā? Kāpēc? Kas bija vispārsteidzošākais un ko pirms tam nezināji? Kā šīs klimata pārmaiņu sekas un ietekme attiecas uz tavu dzīvi šobrīd un

nākotnē?

6. SOLIS:Dalībnieki katrs saņem 3 uzlīmes — aplīšus. Ar šiem aplīšiem dalībnieki balso par tām klimata pārmaiņu sekām un ietekmi, kuras viņuprāt atstās vislielāko ietekmi uz viņu dzīvi, pielīmējot aplīti pie attiecīgās kartītes (pie vienas kartītes var līmēt arī visus trīs aplīšus).

Nobeigums/Kopsavilkums

Tiek pārrunāti balsošanas rezultāti — kura kartīte saņēma visvairāk aplīšu un kādēļ.Dalībniekiem tiek ieteiktas trīs praktiskas lietas, ko viņi var darīt klimata labā.

29

Videi draudzīga izvēle



DALĪBNIEKU SKAITS


IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Iepazīstināt ar videi draudzīgām alternatīvām un noskaidrot, kā ikviens pierastās dzīves situācijās var izdarīt videi draudzīgu izvēli.

• Telpa: zāle vai klases telpa un 4, 8, 12 vai 16 galdi (atkarībā no dalībnieku skaita)

• Nepieciešamie materiāli: izdrukāti uzdevumu attēli un apraksti, papīrs, rakstāmrīki

aptuveni 1 stunda

20 – 322

METODES APRAKSTS:

Spēle sastāv no 4 apļiem (var būt vairāk vai mazāk, atkarīgs no telpas izmēriem un dalībnieku skaita).

Katrā aplī ir četri tematiskie punkti: mājoklis; transports; pirkumi un sociālā atbildība.

Katrā punktā (uz mācību galdiem) atrodas sagatavotie materiāli ar uzdevumiem, kas atbilst konkrētajam tematam. Uzdevums — piedāvāt savu risinājumu problēmai, kas atspoguļota attēlā.

Skolēnus sadala grupās pa 2 cilvēkiem. Katra grupa ieņem vietu pie viena no punktiem.

Vadītājs pastāsta, par ko būs šī aktivitāte, izskaidro tās norisi, parāda un paskaidro uzdevumus grupai.

Katra uzdevuma izpildei tiek dotas 5 minūtes. Pēc tam komanda pulksteņrādītājā vir-zienā pārvietojas uz nākamo punktu sava apļa ietvaros. Komandas savus risinājumus pieraksta uz iepriekš izdalītajām uzdevumu kartītēm.

30

Spēle turpinās, kamēr visas komandas ir izgājušas pilnu apli (visi 4 punkti).

Spēles noslēgumā visi dalībnieki kopā izrunā šādus jautājumus:

Kā veicās ar uzdevumu izpildi? Vai tie bija grūti/viegli? Kuras no situācijām ir piedzīvotas dzīvē? Cik grūti vai viegli ir izdarīt videi

draudzīgu izvēli? Kas palīdz vai nepalīdz pieņemt pareizo lēmumu? Kas ir lielākais izaicinājums, izdarot videi draudzīgu izvēli ikdienā? Ko va-

jadzētu darīt, lai visi rīkotos videi un klimatam draudzīgāk?

Ilgtspējīgas nākotnes pilsētas



DALĪBNIEKU SKAITS


IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Veicināt videi draudzīgu atjaunīgo enerģiju tehnoloģiju iepazīšanu, izpētīt to pielietošanu un ieviešanas iespējas.

• Telpa, kurā krēsli un galdi salikti „pudurīšos” ērtam darbam komandās• Projektors un dators• Dažādi jau reiz izmantoti materiāli — kartona un cita materiāla kastes, veci

žurnāli un avīzes, PET pudeles, dažādi būvniecības materiālu pārpalikumi, dabas materiāli u.c. — viss, no kā var būvēt spēļu pilsētas

• Līme, līmlente u.c. materiāli, kurus var izmantot būvniecības gaitā dažādu elementu sastiprināšanai

• LEGO atjaunīgās enerģijas konstruktoru komplekti

2 – 2,5 stundas 10 – 202 – 3

METODES APRAKSTS:

Ievads

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar aktivitātes mērķi, norisi un vadītājiem. Darbs noris 3–5 cilvēku komandās (vienā komandā maksimums 5 cilvēki, komandu skaits atkarīgs no pieejamo LEGO komplektu skaita).

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar nodarbības tēmu — atjaunīgā enerģija un kā tā ir sais-tīta ar klimata pārmaiņām (atkarībā no dalībnieku vecuma un zināšanu līmeņa tas var notikt prezentācijas, diskusijas vai citā veidā).

31


Dalībniekiem tiek prezentēts kopējais darba uzdevums — no dažādiem materiāliem veidot ilgtspējīgas pilsētas modeli. Modelis jāveido, izpildot noteiktus kritērijus attiecī-bā uz pilsētas lielumu, iekļaujamo objektu veidu un skaitu (piemēram, jāiekļauj viens vēja ģenerators, parks, slimnīca utt.). Modelī jāparedz arī vieta LEGO konstruktora ele-mentiem.

Darbs komandās

Darbs notiek komandās, nepieciešamības gadījumā iesaistās arī vadītāji. Komandu darbam tiek dota vismaz 1 stunda, vai nedaudz vairāk, ja nepieciešams. Komandām tiek dots signāls, kad līdz darba pabeigšanai atlikušas 30 minūtes, 15 minūtes un 5 mi-nūtes.

Vadītāji pārliecinās, vai LEGO komplektu elementi ir atbilstoši piestiprināti un savie-noti.

Pilsētu prezentācija

Visas komandas prezentē savas pilsētas, pastāstot pārējiem, kādēļ tās veidotas tie-ši tādas. Pārējie var uzdot precizējošus jautājumus. Visas pilsētas tiek nofotografētas kopā ar to autoriem.

Nobeigums/kopsavilkums

Noslēgumā vadītāji aicina dalībniekus uz diskusiju, uzdodot šādus jautājumus:

Kā kopumā noritēja aktivitāte? Kas patika, kas nepatika? Kas bija grūtākais šajā uzdevumā? Ko no šī uzdevuma un redzētajiem darbiem varētu un vajadzētu ieviest dzī-

vē? Kā to panākt?

32


Virtuālais testsŠajā aktivitātē plānots izmantot „homo ecos:” radīto virtuālo testu vai arī citus līdzīgus tiešsaistes rīkus, piemēram, http://www.pdf.lv/klimats/.






IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

MĒRĶIS

Mudināt dalībniekus aizdomāties par katra personīgo ietekmi uz vidi un veidiem, kā to samazināt.

Iepazīstināt dalībniekus ar upcycling konceptu; parādīt, kā radošā veidā pārveidot plastmasas maisiņus.

* UPCYCLING - jau reiz izmantotas lietas vai materiāla pārveidošana augstākas kvalitātes lietā vai materiālā.

• Vairākas planšetes vai datori• Ilustratīvi plakāti vai citi vizuāli elementi

10 – 20 minūtes vienam dalībniekam


1 – 2

2 – 3

METODES APRAKSTS:

Katram dalībniekam tiek dota iespēja individuāli izpildīt virtuālo testu, lai noskaidrotu, kāda ir viņa ietekme uz vidi un kā to iespējams samazināt. Pēc testa aizpildīšanas da-lībnieki ar vadītāju pārrunā testa rezultātus, un vadītāji iesaka, ko vēl iespējams darīt, lai dzīvotu videi un klimatam draudzīgāk.

Plastmasas maisiņu upcycling* radošā darbnīca

33

METODES APRAKSTS:

Katru dalībnieku iepazīstina ar darbnīcas norisi un to, kas tajā tiek gatavots, parādot iespējamo galarezultātu. Dalībniekus iepazīstina arī ar upcycling konceptu, kā arī to, kā plastmasas maisiņu ražošana un nonākšana atkritumos ietekmē klimata pārmai-ņas.

1. SOLIS:Maisiņiem nogriež slēgto galu, un tos vairākās kārtās (4–6 maisiņi) saliek uz gludinā-mā dēļa, apakšā paklājot cepamo papīru. Maisiņiem vajadzētu būt aptuveni vienāda biezuma, taču tie var būt dažādas krāsas un formas.

2. SOLIS:Kārtās saliktajiem maisiņiem arī virsū liek cepamo papīru un uzmanīgi ar gludekli (ie-slēgts 2/3 karstuma režīmā) vienmērīgi nogludina virsējo cepamo papīru, vērojot, vai un kā apakšā esošie maisiņi sakūst kopā. Sakausētos maisiņus apgriež otrādi, lai no-gludinātu arī to pusi, kas pirms tam bija pavērsta pret gludināmo dēli. Pāris sekundes maisiņiem ļauj atdzist.

3. SOLIS:No izveidotās maisiņu loksnes iespējams veidot dažādus priekšmetus (mobilā telefona maciņus, naudasmaciņus, grāmatu vākus, rokassprādzes u.c.). Loksni piegriež vaja-dzīgajā izmērā un formā, un ar lāpāmadatu un diegu vai dziju sašuj kopā vajadzīgajās vietās (var izmantot arī skavotāju).

4. SOLIS:Gatavo priekšmetu var izdekorēt ar dažādiem elementiem — uzlīmēm, nagu lakas zī-mējumiem u. tml. Vēlams arī dekoratīvo elementu veidošanai izmantot jau esošus vai jau reiz izmantotus materiālus (piemēram, uzlīmes, kas nevienam nav vajadzīgas, ve-cas nagu lakas utt.).

Katra dalībnieka gatavais darbs tiek nofotografēts, pēc tam sociālajos medijos izveido-jot bilžu galeriju ar visu pagatavoto lietu bildēm.


IEKĀRTOJUMS

• Labi vēdināma klases vai cita telpa• Gludināmie dēļi (vai galdi, uz kuriem vairākās kārtās noklāts audums)• Gludekļi• Plastmasas maisiņi (dažāda lieluma, biezuma, krāsas, apdrukas utt.)• Cepamais papīrs vai sviestpapīrs• Šķēres• Lielas adatas (lāpāmadatas), krāsaini diegi vai dzija, skavotājs• Spirta flomāsteri• Dažādas krāsainas dekoratīvas uzlīmes, līmpapīrs utt.

34


https://www.youtube.com/watch?v=sB1mE8e35UY

Individuālo apņemšanos fotostūris




IEKĀRTOJUMS

MĒRĶIS

Mudināt dalībniekus domāt par katra cilvēka personīgo atbildību klimata pārmaiņu radīšanā un novēršanā, kā arī formulēt savu personīgo apņemšanos, lai mazinātu klimata

Fotoaparāts, gaismas (prožektori), atraktīvs fons (plakāts), tāfelītes/plāksnītes, uz kurām rakstīt, krīts, sūklis rakstītā nodzēšanai


1 – 2

METODES APRAKSTS:

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar domu, ka mēs katru dienu kaut ko varam darīt, lai mazi-nātu klimata pārmaiņas. Vadītāji min arī dažus konkrētus piemērus, faktus un skaitļus.

Dalībnieki tiek aicināti uz tāfelītēm uzrakstīt 1–3 lietas, ko viņi tuvākā mēneša laikā darīs, lai samazinātu klimata pārmaiņas.

Pēc tam dalībnieki individuāli vai mazākās komandās var fotografēties ar savām tā-felītēm, un fotogrāfijas pēc tam tiek apkopotas un publicētas kopīgā sociālo mediju (piemēram, Facebook) galerijā, lai pēc tam visiem dalībniekiem būtu pieejamas visas fotogrāfijas.

Svarīgi — pēc fotografēšanās vadītāji lūdz dalībniekiem parakstīties par atļauju viņu fotogrāfijas publicēt, kā arī norādīt savu e-pasta adresi, ja viņi grib saņemt fotogrāfijas savā e-pastā.

35

AVOTI UN RESURSI PADZIĻINĀTĀKAI IZPĒTEI

Video

WAKE UP, FREAK OUT (12 min, animācijas filma) https://www.youtube.com/watch?v=5T_3WJPYY9g

CLIMATE DISRUPTION (60 min, filma) https://www.youtube.com/watch?v=uWPj6CxtsGo

Citi

Biedrības „homo ecos:” mājaslapa: www.homoecos.lv

Britu medija „The Guardian” klimata pārmaiņu ziņu sadaļa: http://www.theguardian.com/environment/climate-change

„Viss, kas tev jāzina par klimata pārmaiņām” — interaktīvs, „The Guardian” veidots, klimata „gids”: http://www.theguardian.com/environment/interactive/2011/aug/15/everything-know-climate-change

Mīti un patiesība par klimata pārmaiņām — apkopojums: https://www.skepticalscience.com/argument.php

Ekoskolu programmas izstrādātais materiāls par klimata pārmaiņām: http://www.videsfonds.lv/documents/metodiskais-materials-klimats.pdf

Eiropas Komisijas sagatavots informatīvais materiāls par klimata pārmaiņām: http://ec.europa.eu/clima/sites/campaign/pdf/climate_change_youth_lv.pdf

Klimata aktīvisma rokasgrāmata ATACC: http://www.ifm-sei.org/files/up/ATACC-publication-web.pdf

par klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi, novēršanu …...vien aukstākas planētas, kur...

Documents