paŠnov rtjuma zi »ojums - ludza.lv · att ¯st ¯ts loklais t ¯kls. istras vidusskola ¯steno...
TRANSCRIPT
1
LUDZAS NOVADA PAŠVALD BA
ISTRAS VIDUSSKOLA Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads, LV - 5748
T lr. 65729541, e-pasts:[email protected]
Re . Nr.4213900474
PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS
2012.gada 23.august
2
1. Skolas visp r gs raksturojums
Skola Vecslabadas ciem dibin ta 1866.gad . P c administrat vi teritori l s reformas stenošanas 2009.gad skolas dibin t js ir Ludzas
novada pašvald ba. Skolas darb bu regul Istras vidusskolas nolikums, kas apstiprin ts
Ludzas novada dom .
Pašreiz j skolas ka s kta celt 1926.gad p c arhitekta I.Blankenburga projekta, atv rta
1928.gad . T atrodas Ludzas novada Istras pagasta Vecslabad , ciemata vidū. Kopš
1945.gada vidusskola.
Skol m c s b rni no Ludzas novada Brigu, Rund nu, Pildas, Istras pagastiem , no Zilupes
novada Pasienes, Lauderu pagastiem,, Dagdas novada Š aunes pagasta, R zeknes novada un
R gas.
Istras vidusskola galvenie att st bas posmi :
2006./2007.m.g. – skolas akredit cija;
2007./2008.m.g. – sekm ga piedal šan s sporta invent ra ieguves projekt ;
2008./2009.m.g. – Latgales programmas ietvaros ieg d ta nepieciešam daiļliteratūra
latviešu valod , v rdn cas, tehniskais apr kojums, uzskates l dzekļi bilingv lajai apm c bai;
2011./2012.m.g. – ES projekta ietvaros izremont ts skolas stadions un sporta z le;
2011./2012.m.g. – ERAF projekta „Izgl t bas iest žu informatiz cijas” realiz cijas
ietvaros ieg d ts multimediju tehnikas komplekts, 8 stacion rie datori un 2 portat vie datori,
att st ts lok lais t kls.
Istras vidusskola steno Pamatizgl t bas maz kumtaut bu izgl t bas programmu ( kods
21011121, 2.modelis) un Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena
maz kumtaut bu programmu ( kods 31011021). Skol licenc ta speci l pamatizgl t bas
maz kumtaut bu programma izgl tojamiem ar gar g s att st bas trauc jumiem, kuri integr ti
visp r j s izgl t bas iest d (kods 21015821 A un B l menis).
2011./2012.m c bu gad Istras vidusskol m c s 122 izgl tojamie.
Skol nu skaits pa gadiem
3
Skol nu skaita sadal jums pa klašu grup m 2011./2012.m.g.
Klases 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. kop
Izgl tojamo
skaits
4
9
3
13
9
10
12
11
14
14
13
10
122
Klašu
komplekti
-
1
-
1
1
1
1
1
1
1
1
1
10
1.klases skol nu skaits pa gadiem
Zem s dzimst bas un pastiprin t s iedz vot ju migr cijas ekonomisko apst kļu d ļ p d jos
gados 1. klases skol nu skaits samazin s.
Skol str d 29 darbinieki, no tiem 16 pedago iskie darbinieki, 13 tehniskie darbinieki. No 16
pedago iskajiem darbiniekiem 14 Istras vidusskola ir pamatdarba vieta. Gandr z visiem
pedagogiem ir augst k izgl t ba (sporta skolot js stud ), no tiem 4 ma istri.
Skol ir visi m c bu programmu realiz cijai nepieciešamie m c bu kabineti, mūsdien gi
apr kota sporta z le un stadions, inform tikas kabinets, latviešu valodas kabinets.
Skol ir bibliot ka, las tava, pieejams internets.
rpus stund m skol ni nodarbojas vok laj , vizu l s m kslas, sporta, rokdarbu, dabaszin bu,
novadp tniec bas fakultat vos. Sadarb b ar Istras pagasta Tautas namu izgl tojamie piedal s
leļļu te tr , apmekl „sv tdienas skolu”, ko organiz pareiztic go bazn ca. Izgl tojamie akt vi
piedal s skolas av zes veidošan . Daži skol ni apmekl Zilupes mūzikas un m kslas skolu.
Istras vidusskolas darb bas pamatm r is:
veidot izgl t bas vidi, organiz t un stenot izgl t bas procesu, kas nodrošin tu
Valsts pamatizgl t bas, vid j s izgl t bas standartos noteikto m r u sasniegšanu un
4
sekm t izgl tojamo br vas, radošas, patst v gas, m r tiec gas, ieciet gas un
atbild gas person bas veidošanos.
Skolas uzdevumi:
nodrošin t visiem izgl tojamiem iesp ju iegūst vi u sp j m un interes m atbilstošu
izgl t bu stundu laik un rpusstundu nodarb b s;
sekm t izgl tojamo nacion l s un valstisk s identit tes un patriotisma veidošanos,
radot iesp jas l dzdal bai kultūrv sturisk mantojuma un trad ciju veidošan un
saglab šan ;
veicin t izgl tojamo atbild bu un r c bu saska ar saviem pien kumiem un
ties b m, akcent jot cie pilnu saskarsmi un savstarp jo attiec bu kultūru;
aktualiz t izgl tojamo l dzp rvaldes lomu skolas darb b un skolas vides
veidošan ;
rosin t izgl tojamos iesaist ties labdar b un br vpr t go kust b , veicinot paaudžu
sadarb bu un vienot bu sabiedr b .
Skolas budžetu veido: valsts m r dot cija pedagogu darba samaksai, pašvald bas finans jums
tehnisko darbinieku un skolas intern ta skolot ju darba samaksai, pašvald bu savstarp ju
nor inu l dzekļi, pašvald bas l dzekļi skolas komun lo maks jumu nodrošin šanai un skolas
uztur šanai, m c bu gr mat m, skol nu din šanai, skolas autobusu uztur šanai.
Skolas budžeta nodrošinājums
2009.gada kop jais skolas budžets – 196423Ls
2010.gada kop jais skolas budžets - 186638 Ls
2011.gada kop jais skolas budžets – 182184 Ls
2012.gada kop jais skolas budžets – 175550 Ls
Sociālās vides raksturojums
Istras vidusskol ir labv l ga vide, kur izgl tojamais veido savas v rt bas, zin šanas, prasmes,
attieksmi pret sevi, Latviju un apk rt jo pasauli. Skol p rsvar m c s krievi, 18 latvieši.
Skolas soci l vide cieši saist ta ar Istras un citu pagastu iedz vot ju soci laj m probl m m.
Daudzi jaun kie pagasta iedz vot ji izbraukuši darb uz rzem m kop ar skolas vecuma
b rniem.
P t juma rezult ti liecina, ka skol m c s skol ni no š d m imen m:
nepiln s imenes - 34 (28%)
daudzb rnu imenes – 33 (27%)
maznodrošin t s un trūc g s imenes – 55(45%)
5
b re i – 2 (2,4%)
aizbilstamie b rni - 5(4%)
bez vec ku g d bas palikušie b rni (no patversmes „B rnu O ze”- 12 (9,8%)
Dati iegūti, apkopojot klašu audzin t ju sniegto inform ciju. Š s visas imenes nav ofici li
re istr tas Ludzas novada pašvald bas soci laj dienest . Izp tes rezult t gūtie dati r da, ka
soci li maznodrošin taj s imen s dz vo 45% skol nu. Br vpusdienas sa em skol ni, kuru
vec ki ir iesnieguši apliecinošus dokumentus Ludzas novada pašvald bas soci laj dienest .
Citu novadu izgl tojamie, kuri m c s Istras vidusskol br vpusdienas sa em no skolas budžeta
š m nolūkam paredz tajiem l dzekļiem.
2. Iepriekš izvirz to priorit šu stenošana
Skolas m c bu – audzin šanas darba anal ze
2011./2012.m.g. skolas kolekt v m tika izvirz ti š di uzdevumi:
nodrošin t visiem izgl tojamiem iesp ju iegūst vi u sp j m un interes m atbilstošu
izgl t bu stundu laik un rpusstundu nodarb b s;
sekm t izgl tojamo nacion l s un valstisk s identit tes un patriotisma veidošanos,
radot iesp jas l dzdal bai kultūrv sturisk mantojuma un trad ciju veidošan un
saglab šan ;
veicin t izgl tojamo atbild bu un r c bu saska ar saviem pien kumiem un ties b m,
akcent jot cie pilnu saskarsmi un savstarp jo attiec bu kultūru;
aktualiz t izgl tojamo l dzp rvaldes lomu skolas darb b un skolas vides veidošan ;
rosin t izgl tojamos iesaist ties labdar b un br vpr t go kust b , veicinot paaudžu
sadarb bu un vienot bu sabiedr b .
Audzin šanas darb piev rst uzman bu:
soci li akt vas person bas audzin šanai;
pilsonisk s apzi as veidošanai;
b rnu ties bu aizsardz bai un to izskaidrošanai.
M c bu gad skolu apmekl ja 122 skol ni. Skol bija 10 klašu komplekti. S kumskol bija
apvienotas 1. - 2. un 3. - 4.klases.
Istras vidusskol m c s b rni ne tikai no Ludza novada, bet ar no cit m pašvald b m: R gas,
Zilupes, Dagdas, R zeknes.
Skolas r c b ir divi autobusi, kurus izmanto izgl tojamo p rvad šanai. Skolai ir intern ts,
kur dz vo 22 skol ni. 2011./2012.m c bu gad tika moderniz ta intern ta apkures sist ma.
Ludzas novada pašvald ba pieš ra papildus l dzekļus un vasaras br vdien s intern t tika
6
veikts sanit ro mezglu remonts, moderniz ta sporta z le un stadions. Katru m c bu gadu tiek
veikts kosm tiskais remonts un ieg d tas jaunas m beles. No Ludzas novada pašvald bas
l dzekļiem tiek finans ta gr matu ieg de skolas bibliot kai. Ludzas novada pašvald ba katru
gadu apmaks br vpusdienas un pabalstu skolas piederumu ieg dei b rniem no trūc g m
imen m, d vina m c bu piederumus pirmklasniekiem, 1. – 9.klašu izgl tojamiem nodrošina
Ziemassv tku d vanas.
Izgl tojamos uz olimpi d m, sacens b m, konkursiem, k ar projektu ned ļas ietvaros uz
m c bu ekskursij m tiek izmantots skolas autobuss.
Visi skolot ji nep rtraukti paaugstina savu kvalifik ciju, apmekl jot kursus, semin rus,
iesaistoties projektos. 2011./2012. m c bu gad 10 pedagogi ieguva 2.un 3.kvalit tes pak pes.
Skol ir sertific ts skolot js – mentors. Divi pedagogi, iesaistoties projekt „Pedagogu
profesion l s kompetences pilnveidošana darbam 5.-6. klas s”, ieguva papildus kvalifik ciju
- 5.-6.klašu matem tikas un latviešu valodas skolot js. Angļu valodas skolot ja turpina
m c tie, lai iegūtu otro ma istra gr du pedago ij .
M c bu gada laik liela uzman ba tika piev rsta sadarb bai ar vec kiem ar m r i uzlabot
skol nu m c bu sasniegumus. Ar skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s, pedagogi str d
individu li. Motiv cijai tiek izmantotas daž das metodes: uzslavas, dal ba daž dos
pas kumos, konkursos un olimpi d s.
P rstr d ta un papildin ta skolas v rt šanas sist ma.
Pamatskolas 6.klas veiksm gi ieviesti Latvijas v sture un Pasaules v sture, ieg d tas m c bu
gr matas un metodiskie materi li.
Paaugstin tas un kontrol tas pras bas rakstu darbu noform šanai.
Visa gada garum individu laj s nodarb b s skolot ji str d ja ar talant gajiem skol niem.
Rezult ti ir redzami m c bu priekšmetu olimpi d s un daž dos konkursos. Vair k labu
rezult tu ieguva s kumskolas skol ni.
Vec ki tika iepaz stin ti ar skolas iekš j s k rt bas noteikumiem.
Vec ki regul ri tiek inform ti par skol nu kav jumiem. Veikta sadarb ba ar pagasta un
pašvald bas soci lajiem darbiniekiem. Skol ni tika iesaist ti daž dos projektos.
Skol ir izstr d ts dokuments “K rt ba, k d Istras vidusskola inform vec kus, pašvald bas
vai valsts iest des, ja izgl tojamais bez attaisnojoša iemesla neapmekl izgl t bas iest di”,
kura tiek veiksm gi stenota. Ir veiksm ga sadarb ba ar pašvald bu un atbalsta person lu.
Skolas absolventi turpina m c bas Daugavpils universit t , Latvijas Universit t , R zeknes
Augstskol , Malnavas koledž , Latvijas Jūras akad mij , Latvijas universit tes P.Stradi a
medic niskaj koledž , R gas Tehniskaj universit t , Austrumlatgales profesion laj
vidusskol Zilup , R zekn , koledž s R g u.t.t.
7
Centraliz to eks menu rezult ti 12. klas :
2011./2012. m c bu gad centraliz tos eks menus k rtoja devi i 12. klases izgl tojamie.
Eks mens Kop k rtoja L me i
A B C D E F
Latviešu valoda 9 3 5 1
Angļu valoda 9 7 2
Matem tika 9 4 5
Fizika 1 1
Sal dzinot p d jo tr s gadu eks menu rezult tus, var secin t, ka rezult ti eks menos ir stabili.
Centraliz tajos eks menos 2011./2012.m.g. vid jais apguves l menis dažos m c bu
priekšmetos p rsniedz 50%. Lab kie rezult ti sasniegti matem tik – visi skol ni nok rtoja
šo eks menu B-C l men , nav D-F l me a v rt jumu. Vidusskolas posm nav neviena
v rt juma F. J uzlabo skol nu m c bu sasniegumi angļu valod .
Istras vidusskolas absolventu eks menu rezult ti ir tuvu vid jiem valsts rezult tiem un dažos
priekšmetos augst ki nek vid jie valst :
ANG BIO FIZ KIM KRV LV 12
.kl LV9.kl MAT
Istras vsk.
47.22 66.0 38.7 63.0 58.2
Valst 52.96 62.5 48.8 59.9 70.4 49.2 63.2 42.9
. Centraliz to eks menu l me u sadal jums valst un Istras vidusskol
2011./2012.m.g.
8
Visi 12.klases izgl tojamie ir beiguši m c bas. P c skolas absolv šanas daļa audz k u iest j s
augstskol s (22%), priorit te šogad ir medic nas virziena specialit t m (3 absolventi), daži
str d , viens cilv ks aizbrauca uz rzem m.
9
P c 9.klases absolv šanas liel k izgl tojamo daļa turpin s m c bas Istras vidusskolas
10.klas . Divi 9.klases absolventi turpin s m c bas cit s izgl t bas iest d s sakar ar dz ves
vietas mai u.
Istras vidusskolas izgl tojamie un skolot ji piedal s daž dos projektos.
Katru gadu mūsu 9.klases izgl tojamie piedal s laikraksta „Diena” konkurs „Kas notiek?”.
Istras vidusskolas izgl tojamie piedal s novada m c bu priekšmetu olimpi d s. Dažiem veicas
un ie em godalgotas vietas. 2011./2012.m c bu gad 2.klases skolniece piedal j s
starptautiskaj projekt „Es esmu p tnieks” un ieguva pateic bas rakstu. Mūsu skolas
izgl tojamie veiksm gi piedal j s p tnieciskaj konkurs „Čto ti znaješ o Rossiji?” un ieguva
4.vietu. Vi iem bija iesp ja doties ekskursij uz Krieviju.
Skolas absolvents Val rijs Mihailovs veiksm gi start ja fizikas olimpi d un novad ieguva
1.vietu, par sasniegumiem RTU organiz taj fizikas olimpi d sa ma pateic bu. K skolas
absolvents ar izcil m sekm m vi š ir sa mis MK pateic bas v stuli.
Audzin šanas darb liel ka uzman ba tika velt ta darbam ar vec kiem un skol nu iesaist šanai
rpusstundu pas kumos. Skolas kolekt vs piedal j s daž dos novada un valsts pas kumos un
konkursos , kur vi i sp ja izc n t godalgotas vietas.
Priorit rie virzieni audzin šanas darb 2011./2012.m.g. Istras vidusskol bija:
Pilsonisk s apzi as veidošana;
Soci li akt vas person bas audzin šana;
B rnu ties bu aizsardz ba un to izskaidrošana;
Savas skolas un dzimt novada izp te.
Istras vidusskol 2011./2012.m.g. radoš kie klašu audzin t ji bija Svetlana Puhova, Marina
Raka, Svetlana Lazareva, Jeļena Mamajeva, kuras velt ja sav m klas m daudz laika un
uzman bas, vi u audz k i piedal j s visos skol organiz tajos pas kumos un darbos. Svetlana
Lazareva, El na Vaišļa daudz uzman bas velt ja klases aktiviz šanai un salied šanai. Jeļenas
Mamajevas, Oksana Tomakas, Marinas Rakas aktivit tes – p rg jieni, ekskursijas, klases
pas kumi, vec ku iesaist šana klases darbos.
Skol izgl tojamie veiksm gi nodarbojas ar volejbolu (K.Lisovskis).
Šogad mūsu skol ni uzvar ja starptautiskaj konkurs par Krieviju un izc n ja iesp ju
piedal ties ekskursij uz Krieviju.
B rnu redzesloku paplašina daž da veida ekskursijas. Daudzi skol ni brauc ekskursij s uz
R gu, Daugavpili, Lietuvu, pa Latgali.
10
Cieša sadarb ba notiek ar Ludzas Policijas p rvaldi. Katru gadu notiek tikšan s ar policijas
darbiniekiem, skol ni akt vi piedal s skol r kotajos konkursos un novada m roga
pas kumos.
Istras vidusskol notika vair ki rpusstundu pas kumi:
konkursi un sacens bas - „Kas? Kur? Kad?”, z niem , velt ts L čpl ša dienai, „Ziemassv tki
2011”, „Tatjanas dienas”; skolas vakari un p cpusdienas - „Pirmais septembris”, „Skolot ju
diena”, „Burvju cepuru ball te”, „Pidžamu ball te”, „Mete i”, „Ziemassv tku b rnu r ts”,
„Sv t Valent na diena”, „M tes diena”, „Lieldienas”.
Izst des: „Ziedu”, „D rze u kompoz ciju”, „Lieldienu kompoz ciju”.
Koncerti: Republikas proklam šanas dienai velt ts koncerts, Liter r p cpusdiena u.c.
Viens no audzin šanas darba m r iem ir skol nu iesaist šana Istras pagast un skol
organiz tajos pas kumos.
Turpin ta sadarb ba ar robežsardzes darbiniekiem.
M c bu gada laik tika organiz tas priekšmetu ned ļas ar daž d m aktivit t m: viktor nas,
zin šanu konkursi u.c. Projektu ned ļas ietvaros 2011./2012. m c bu gad visi projekti tika
velt ti patriotiskajai audzin šanai, lai izzin tu savu dzimto apk rtni. Projektu t ma - „Mana
dzimt zeme - Latvija”.
Liel k skolas pas kumu daļa notiek bilingv li vai latviešu valod , kas sekm
maz kumtaut bu skol nu un skolot ju integr ciju.
Sekm gi str d ja skol nu l dzp rvalde, kur tika iesaist ti visakt v kie skol ni. Vi i prot
organiz t daž da veida pas kumus.
Skautu un novadp tniec bas darbu vada skolot js Vladimirs Marudenoks. Vi a vad b 10
skol ni ar lielu interesi piedal s daž dos pas kumos, kas velt ti dzimt s zemes izp tei un
novadp tniec bas materi lu uzkr šanai.
Liela uzman ba tiek piev rsta b rniem no nelabv l gaj m imen m, k ar p rk pumu
profilaksei.
Nep rtraukti tiek papildin ta bibliot kas b ze. Bibliot kas vajadz b m periodikas ieg dei
iepl noti 230 Ls, bibliot kas fonda papildin šanai 645 Ls. Bibliot k ir divi datori ar interneta
piesl gumu.
Pedago iskie darbinieki past v gi paaugstina savu profesion lo kompetenci š dos virzienos:
priekšmeta m c šanas metodika;
pedago ija un psiholo ija;
inform ciju tehnolo ijas;
audzin šanas darba organiz cija un vad ba;
vad bas jaut jumi.
11
3. Iepriekš j s v rt šanas perioda (2006.gads) ieteikumu izpilde
Ieteikumi Izpilde
Pilnveidot un realiz t skol izstr d to skol nu
sasniegumu v rt šanas nolikumu.
Izstr d ta un apstiprin ta jauna skol nu
zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba,
kura regul ri tiek pilnveidota. Ar v rt šanas
k rt bu iepaz stin ti gan skol ni, gan vec ki
(apliecin juma ieraksti klases žurn los).
Dažiem skolot jiem pilnveidot un uzlabot
savas latviešu valodas zin šanas un prasmes.
Skolas dokument cija tiek noform ta valsts
valod . Kolekt va sapulc s, pedago isk s
padomes s d s tiek lietota valsts valoda.
Administr cija hospit stundas, kuras tiek
m c tas valsts valod un bilingv li.
Skolot ji, kam j uzlabo latviešu valodas
zin šanas, individu li konsult jas ar latviešu
valodas skolot jiem, lai pilnveidotu savas
prasmes un iema as.
Izstr d t vienotu m jas darbu un rakstu darbu
kultūras nolikumu un stenot to.
Izstr d ti noteikumi „Vienota rakstu darbu
organiz šana, noform šana un labošana Istras
vidusskol ”. Ar to iepaz stin ti gan skol ni,
gan vec ki (apliecin juma ieraksti klases
žurn los).
Veikt regul ru vec ku inform šanu par
skol nu m c bu rezult tiem, veicin t
inform cijas atgriezenisko saiti starp skolu un
vec kiem.
Vec ki regul ri tiek iepaz stin ti ar
v rt jumiem. Vec kiem tiek sniegta
inform cija par b rna m c bu sasniegumiem
ar dienasgr matu, katru m nesi ar
pazi ojuma lapas starpniec bu, k ar
individu lo sarunu laik gan ikdien , gan
informat vaj s dien s.
Skol nu izaugsmes dinamikas datus analiz t
un izmantot m c šan s rezult tu uzlabošan .
Skol notiek skol nu izaugsmes dinamikas
anal ze, izveidota att st bas un sekmju
uzskaites sist ma. Skol nu sasniegumi tiek
analiz ti pa l me iem. Skolot ji pl no
un realiz individu lo darbu ar talant gajiem
izgl tojamiem un tiem, kuriem ir grūt bas
12
m c b s. Ir izstr d ts un visiem pieejams
individu lo nodarb bu grafiks.
IT izmantot visos m c bu priekšmetos. Skolot jiem ir datori individu lajam darbam,
metodisk s b zes atjaunošanai un IT
materi lu izmantošanai.
Sa emti metodiskie, video un IT materi li
projekta „Mūsdien gs m c bu process
dabaszin tn s un matem tik ”
nodrošin šanai.
Skolot ji daudz izmanto datorklasi un
INTERNET resursus m r tiec gai materi lu
sagatavošanai un kvalitat vai m c bu
priekšmetu apguvei (darba lapas, p rbaudes
darbi, uzdevumi m c bu priekšmetos u.c.), k
ar gatavošan s konkursiem, refer tiem,
m c bu p tnieciskajiem darbiem, m c bu
olimpi d m. Skol ni rosin ti veikt projekta
un p tnieciskos darbus. M c bu proces tiek
izmantoti novadp tniec bas materi li.
Skol ni var izmantot datorklasi un interneta
piesl gumu m c bu vielas padziļin tai
apguvei.
Ieviest skolot ju t l kizgl t bas pl nošanu
m c bu gada vai att st bas pl na ietvaros.
Skolot ju t l kizgl t ba tiek pl nota m c bu
gada ietvaros. To kontrol skolas direktore.
Skolas vad bai veidot pašv rt šanas datu
b zi, katru m c bu gadu uzkr jot un
sistematiz jot analiz tos materi lus.
Katru gadu notiek skolas darba pašv rt šana.
Skolas darba pašv rt šanas rezult t izvirz tie
uzdevumi tiek realiz ti saska ar skolas
m c bu gada darba pl nu.
Lietved bas dokumentus sak rtot atbilstoši
likumdošanai.
Lietved bas dokumenti sak rtoti atbilstoši
MK noteikumiem Nr.916, 28.09.2010.
Savlaic gi inform t IZM Visp r j s izgl t bas
departamentu par izmai m skolas stenotaj s
izgl t bas programm s.
2009.gad licenc tas jaunas m c bu
programmas.
Piev rst liel ku uzman bu talant go b rnu
motiv cijai un izaugsmes sekm šanai.
Skolot ji olimpi d m gatavo ne tikai tos
skol nus, kuriem attiec gaj m c bu
13
priekšmet ir augsti sasniegumu, bet ar tos
skol nus, kas paši v las izm in t savus
sp kus olimpi d .
Skol ir pieredz juši skolot ji un
nepieciešamie resursi talant go skol nu
izaugsmei. Vi i str d papildus ar
skol niem. Skolot ji m c bu proces izmanto
diferenc tas metodes skol nu zin šanu
apguves pilnveidošan . . Skolot ji pl no
un realiz individu lo darbu ar talant gajiem
izgl tojamiem. Analiz skol nu izaugsmes
dinamiku. Ir izstr d ts un visiem pieejams
individu lo nodarb bu grafiks.
Lielu ieguld jumu skol nu radošo sp ju
att st b sniedz l dzdal ba skolas un
rpusskolas pas kumos, konkursos un skat s.
Par talant go skol nu pan kumiem m c bu un
rpusstundu darb tiek inform ti p r jie
skol ni un skolas darbinieki. Lab kie
izgl tojamie tiek godin ti katra m c bu gadu
nosl gum un tiek apbalvoti ar novada un
skolas Atzin bas rakstiem.
Skolas direktorei apmekl t t l kizgl t bas
kursus „Visp r j s izgl t bas iest des darba
organiz cija”
Kursi apmekl ti, sertifik ts der gs l dz
2013.gada 19.febru rim.
Skolas darba inform cijas iegūšanas metodes, analiz tie dokumenti: Skolas nolikums;
Skolas stundu saraksts, fakultat vo nodarb bu grafiki;
Pedago isk s padomes s žu materi li;
Metodisko komisiju dokument cija;
Skolas padomes l mumi;
Skol nu l dzp rvaldes dokument cija;
Skolas darba pl ni un pašv rt jumi;
14
Klašu žurn li, fakultat vo nodarb bu žurn li, m c bu sasniegumu kopsavilkumu
žurn li;
Skolot jiem nepieciešam dokument cija;
Skolas iekš j s kontroles materi li;
Skol nu p rbaudes darbu rezult ti;
Sasniegumu ikdienas darb un valsts p rbaudes darbos uzskaite;
Skol nu un skolot ju sasniegumu uzskaite;
Skol nu izaugsmes dinamikas r d t ji;
Instrukcijas, droš bas tehnikas iev rošanas noteikumi;
Skolot ju pašv rt juma materi li;
Skolot ju tematiskie pl ni;
Daž du inspekciju akti;
Finanšu dokument cija.
15
Skolas darba pašv rt jums pamatjom s
1. M C BU SATURS
Istras vidusskol licenc tas š das izgl t bas programmas:
Izgl t bas programmas Klases Kods
Licences nr.,
izdošanas gads,
datums, der guma
termi š
Izgl tojamo
skaits
2011./2012.m.g.
pamatizgl t bas
maz kumtaut bu
izgl t bas programma
programmas
akredit cijas lapa nr.
3523)
1.-9.
21011121,
2.modelis
Licence V-629 -
beztermi a 81
visp r j s vid j s
izgl t bas
visp rizgl tojoš
virziena
maz kumtaut bu
programma,
programmas
akredit cijas lapa nr.
3524
10.-12.
31011021
Licence V-630 –
beztermi a 41
Speci l s
pamatizgl t bas
maz kumtaut bu
programma
izgl tojamiem ar gar g s
att st bas trauc jumiem,
kuri integr ti visp r j s
izgl t bas iest d
1.-9. 21015821
(Aun B )
Licence Nr.8446,
der.termi š
31.07.2018
nav
Izgl t bas programmu realiz cija notiek atbilstoši licenc noteiktaj m pras b m. Licenc t s
izgl t bas programmas atbilst pamatizgl t bas un visp r j s vid j s izgl t bas programmu
paraugiem un Valsts standartam. Skolot ji str d p c ISEC un VISC izstr d t m un IZM
apstiprin t m m c bu priekšmeta paraugprogramm m, iev rojot MK noteikumus Nr.1027 par
16
valsts standartu pamatizgl t b un MK noteikumus Nr.715 par valsts standartu vidusskolas
posm . Lai izgl t bas programmas atbilstu jaun kaj m izmai m r jos normat vajos aktos,
2009.gad tika veikta visu programmu p rlicenc šana. Programmas izstr d tas un
pilnveidotas atbilstoši skolas iesp j m un apmierina izgl tojamo un vi u vec ku piepras jumu.
Skolot ji p rzina m c bu priekšmetu standartos izvirz tos m r us, uzdevumus, m c bu saturu,
izgl tojamo zin šanu un prasmju v rt šanas formas un k rt bu.
Stundu v rošanas un dokument cijas p rbaužu rezult ti liecina, ka skolot ji veiksm gi pl no
m c bu satura apguves sec bu, daž do t mu apguvei paredz to laiku, v rt šanas formas un
metodiskos pa mienus. Skolot ji ir izstr d juši detaliz tus tematiskos pl nus katrai klašu
grupai, pl ni tiek saska oti metodiskaj s komisij s. Skolas vad ba p rrauga m c bu
priekšmetu programmu, tematisko pl nu izstr di un m c bu l dzekļu izv li, nodrošina
skolot jiem konsult cijas un pieeju normat vajiem dokumentiem. Skolot ji akt vi sadarbojas,
apmekl kursus un semin rus, organiz atkl t s stundas un citus pieredzes apmai as
pas kumus.
Skolot ji pl no un realiz individu lo darbu ar talant gajiem izgl tojamiem un tiem, kuriem ir
grūt bas m c b s. Analiz skol nu izaugsmes dinamiku. Ir izstr d ts un visiem pieejams
individu lo nodarb bu grafiks.
Skol nu zin šanas tiek kontrol tas regul ri un sistem tiski, p rbaudes darbi tiek pl noti, kas
atspoguļots p rbaudes darbu grafik .
Liel k daļa skolot ju un izgl tojamo uzskata, ka m c bu t mu apguvei paredz tais laiks ir
optim ls, lai izgl tojamie var tu sasniegt sav m sp j m atbilstošus rezult tus. P c
nepieciešam bas skolot ji veic korekcijas tematiskajos pl nos.
Stipr s puses
skolot ji p rzina savu m c bu priekšmeta standartu, str d atbilstoši t pras b m.
skol ir radoša pieeja izgl t bas procesa inov cij m;
darbs tiek pl nots racion li, emot v r izgl tojamo sp jas, intereses un vajadz bas;
skolot ji realiz m c bu procesa individualiz ciju, papildus str d ar izgl tojamiem,
kuriem ir grūt bas m c b s un ar talant gajiem, sekm gi sagatavojot tos dal bai
olimpi d s un konkursos;
notiek skolas vad bas un pedago isk person la sadarb ba m c bu satura
pilnveidošan ;
skolot ji piedal j s ESF projekt „Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu
nodrošin šanai priorit rajos m c bu priekšmetos”;
skolot ji ir iesaist jušies ESF projekt „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana
izgl t bas sist mas optimiz cijas apst kļos” 2.un 3.aktivit t ;
17
skolas vad ba nodrošina iesp ju visiem skolot jiem piedal ties novadu m c bu
priekšmetu metodisko apvien bu darb .
T l k s att st bas vajadz bas
saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties piesaist t t m izgl tojamos;
veicin t daž du m c bu priekšmetu pedagogu sadarb bu, stenojot m c bu satura
pl nošanu skol ;
nodrošin t kvalitat vu inform cijas tehnolo iju resursu pieejam bu.
organiz t pieredzes apmai as pas kumus skolot jiem skol un nodrošin t iesp ju
apmekl t un iepaz ties ar citu skolu pieredzi.
moderniz t klašu telpas (interakt v t fele, datu kamera, projektori).
V rt jums – ļoti labi
2. M C ŠANA UN M C ŠAN S
2.1. M c šanas kvalit te.
Katras m c bu stundas galven sast vdaļa ir m c šanas process un m c šan s. Par t s kvalit ti
ir atbild gi priekšmetu skolot ji, jo visi str d atbilstoši iegūtajai augst kajai pedago iskajai
izgl t bai. Liel kajai daļai skolot ju ir ļoti liela darba pieredze (19 –37 gadu darba st žs),
interese par jaun ko zin tn un pasniegšanas metodik .
Stundu v rošanas rezult ti liecina, ka skolot ji izmanto daudzveid gas m c bu metodes, kas ir
atbilstošas m c bu priekšmeta saturam un specifikai, izgl tojamo vecumam un sp j m.
T d j di, nodrošinot stabilu zin šanu un prasmju apguvi, tiek veicin ta vispus gi att st tas
person bas veidošan s.
P rsvar v rotaj s m c bu stund s m c bu metožu un pa mienu izv le nodrošina stund
izvirz to m r u sasniegšanu, tiek nodrošin ta starppriekšmetu saikne, k ar m c bu
uzdevumu saikne ar re lo dz vi. Izgl tojamie tiek rosin ti izteikt savu viedokli, motiv t to,
analiz t dzird to, secin t un nov rst kļūdas. Skolot ju valoda ir skaidra, saprotama un
atbilstoša izgl tojamo vecumam, atseviš s stund s v rojams augsts zin tniskuma l menis.
Skolot ji realiz m c bu procesa individualiz ciju un diferenci ciju darb gan ar
talant gajiem, gan ar izgl tojamajiem, kuriem ir m c šan s grūt bas. Gandr z vis s stund s
veidojas labs skolot ja un izgl tojam dialogs, izgl tojamie tiek maksim li iesaist ti darb ,
skolot ji rosina izteikt viedokli, izmantot m c šanas proces iepriekš jo pieredzi, analiz t,
p t t, izdar t secin jumus. Skolot ji cenšas sekm t m c šanas procesu, veidojot lietiš u un
labv l gu gaisotni katr klas .
18
Skolot ji akt vi piedal s skolas Metodisko komisiju san ksm s, izsaka savus viedokļus un ir
jaunu ideju iniciatori. San ksmes notiek atbilstoši izstr d tajam iekš j s kontroles pl nam un
tiek protokol tas.
M c bu priekšmetu skolot ji atbilstoši m c bu priekšmetu programm m ir izstr d juši
tematiskos pl nus, kuros noteiktas katr m c bu priekšmet apgūst m s t mas, t mu apguvei
atv lamais stundu skaits, t mas ietvaros apgūst m s standartprasmes un p rbaudes darbu
veidi, v rt šana. Tematiskajos pl nos nor d ta ar m c bu priekšmeta programma, p c kuras
izstr d ts tematiskais pl ns, m c bu proces izmantojam s m c bu gr matas, pal gl dzekļi.
Katrs skolot js veic tematisk pl nojuma korekcijas atbilstoši konkr t s klases m c bu
rezult tiem. M c bu priekšmetu tematiskos, klašu audzin šanas, fakultat vo nodarb bu pl nus
saska o ar metodisko komisiju vad t jiem un direktors tos apstiprina.
Lai sekm tu izgl tojam patst v g darba un p tniecisk s iema as, nostiprin tu zin šanas un
prasmes, uzdotie m jas darbi ir daudzveid gi. M jas darbi regul ri tiek p rbaud ti visos
m c bu priekšmetos. Par sekm m, uzdoto m j s un cita veida inform ciju vec ki uzzina no
izgl tojamo dienasgr mat m. Skol ir izstr d ts un visiem pieejams p rbaudes darbu grafiks,
kas nodrošina izgl tojamo inform šanu un regul izgl tojam slodzi.
Skolot ji virza izgl tojamos uz savstarp ju sadarb bu, izmanto p ru un grupu darbu, projekta
metodi, att sta sp ju str d t komand . Izgl tojamie tiek rosin ti veikt pašv rt jumu, k ar
veikt savstarp jo v rt jumu.
Ruden un pavasar notiek m c bu ekskursijas un p rg jieni uz daudzveid giem dabas
objektiem, muzejiem, dabas tak m, sporta viet m.
Skola nodrošina izgl tojamos ar vis m m c bu darbam nepieciešamaj m m c bu gr mat m.
Skolas bibliot k ir plašs m c bu un izzinoš s literatūras kl sts. Pak peniski un pl nveid gi,
iekļaujoties pieš irtajos l dzekļos, tiek atjaunots m c bu gr matu fonds.
Zin šanu un prasmju pilnveidei ikvienam izgl tojamajam pieejamas konsult cijas visos
m c bu priekšmetos.
Stipr s puses
pedagogu kolekt vs ir inovat vs, radošs, atv rts jaun m idej m, akt vi darbojas
daž dos projektos.
labv l ga emocion l vide sadarb bai starp skolot jiem un izgl tojamiem.
lab l men tiek organiz ts m c bu darbs.
m c bu proces tiek izmantotas skol pieejam s inform cijas tehnolo ijas.
izgl tojamajiem ir daudzveid gas iesp jas uzlabot savu zin šanu kvalit ti, gūt labas
sekmes m c b s.
V rt jums – ļoti labi.
19
2.2.M c šan s kvalit te
Skolot ji m r tiec gi organiz izgl tojamos m c bu darbam, veido vi os motiv ciju m c ties,
rosina str d t atbilstoši sp j m, aicina izr d t iniciat vu jaunu zin šanu apguv .
Izgl tojamajiem ir iesp jas par d t savas zin šanas un darbu citiem skol niem vai grupai,
piedal ties projektu darb , konkursos, m c bu priekšmetu olimpi d s novada, starpnovadu,
re iona un republikas l men . Inform cija par izgl tojamo dal bu un rezult tiem š dos
pas kumos tiek apkopota m c bu gada p rskatos.
Skolot ji stund s izmanto m c bu darba organizatorisk s formas - individu lo, p ru un grupu
darbu. Aizvien liel ku vietu m c bu proces ie em kooperat v m c šan s, darbn cu metode.
M c bu proces piln b tiek izmantoti visi skol esošie resursi – bibliot ka, inform tikas
kabinets, ar IKT apr kotais kabinets, skol esošie m c bu materi li un l dzekļi. M c bu
darbam izvirz t s organizatorisk s pras bas atspoguļotas skolas iekš j s k rt bas noteikumos,
kuri pieejami skolas 2.st v pie zi ojumu stenda. Par iepaz šanos ar iekš j s k rt bas
noteikumiem skol ni parakst s žurn l .
Skol un klas s p rsvar valda labv l gs mikroklimats. Skol ir izstr d ta sh ma radušos
probl msitu ciju atrisin šanai.
Skol nu izaugsmes dinamikas uzskaite un anal ze ir sistem tiska un regul ra. Materi li
glab jas pie klases audzin t ja.
1.semestra beig s un m c bu gada nosl gum tiek apkopoti un analiz ti m c bu darba
sasniegumi. Skolot ji veic p rbaudes darbu anal zes. P c Valsts p rbaudes darbiem 3., 6., 9.,
12. klas s skolot ji veic rezult tu anal zi, izvirza uzdevumus turpm kajam darbam.
Izgl tojamie m c s izv rt t savus sasniegumus, sal dzina ar skolot ja v rt jumu,
prognoz rezult tus. Liel k daļa izgl tojamo prot pamatot savu viedokli, racion li izmanto
m c bu laiku skol un rpus t s. Bet ir ar skol nu daļa, kurai nepieciešama papildus
motiv cija ikdienas darbam. Klašu audzin t ji un skolas vad ba regul ri seko tam, k tiek
apmekl tas m c bu stundas. M c bu un audzin šanas darba norise un kav jumi tiek izskat ti
skolas vad bas s d s. Ilgstošu neattaisnotu kav jumu iemeslu noskaidrošan tiek iesaist ts
atbalsta person ls. paša uzman ba tiek piev rsta 9. un 12. klases izgl tojamo kav jumiem un
m c bu sasniegumu anal zei.
Stipr s puses
skol ir labv l ga m c šan s vide;
sasniegumi m c bu priekšmetu olimpi d s novada l men ;
sasniegumi novada, republikas m roga konkursos un sporta sacens b s.
V rt jums –labi
20
2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vdaļa.
V rt jot izgl tojamo sasniegumus, skolot ji iev ro valst noteikto v rt šanas k rt bu.
Skol ir izstr d ta ”Istras vidusskolas skol nu zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba”,
kas nosaka v rt šanas biežumu, m c bu sasniegumu uzlabošanas k rt bu un citus ar
v rt šanas procesu saist tos jaut jumus. Pedagogi sistem tiski v rt skol nu m c bu
sasniegumus, veic v rt jumu uzskaiti, v rt šanas metodes atbilst skol nu vecumam,
individu laj m sp j m, m c bu priekšmeta specifikai un izvirz tajam m r im. Izgl tojamie ir
iepaz stin ti ar v rt šanas k rt bu.
Izgl tojamo m c bu sasniegumu nov rt šanai izmanto gan gatavus m c bu l dzekļu autoru
pied v tos p rbaudes darbus, gan pašu veidotos darbus.
V rt jumi tiek atspoguļoti klašu žurn los, sekmju kopsavilkuma žurn los, dienasgr mat s,
sekmju izrakstos, liec b s. Pirms p rbaudes darbiem skolot js iepaz stina izgl tojamos ar
darba v rt šanas krit rijiem.
P c darbu nov rt šanas izgl tojamie tiek iepaz stin ti ar v rt jumiem, veikta darba rezult tu
anal ze. Ja skolot js un administr cija izgl tojam ikdienas darb saskata probl mas, tad
situ ciju p rrun ar audz kni un vi a vec kiem.
Ja izgl tojamajam draud nepietiekami v rt jumi semestros, vi a vec ki vai aizbild i par to
tiek inform ti rakstisk veid .
Skolot ji izmanto v rt šanas proces iegūto inform ciju m c šanas metožu pilnveidošanai.
Klašu audzin t ji savos klašu audzin t ju portfolio apkopo inform ciju par izgl tojamo
v rt jumiem un kav jumiem.
Skolas vad ba kontrol vienotu pras bu iev rošanu v rt šan .
Stipr s puses
skol ir izstr d ta „Skol nu zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba”;
skolot ji sistem tiski v rt , uzskaita un analiz izgl tojamo sasniegumus. Rezult tu
anal ze tiek izmantota m c bu procesa uzlabošanai;
v rt šanas metodes ir atbilstošas izgl tojamo vecumam un m c bu priekšmeta
specifikai.
T l k s att st bas vajadz bas
skolot jiem turpin t apgūt jaun k s inform cijas tehnolo ijas, vair k t s izmantot
ikdienas darb visos m c bu priekšmetos;
m c šanas proces akcent t individualiz ciju un diferenci ciju;
mekl t jaunas sadarb bas formas ar talant gajiem izgl tojamajiem;
turpin t darbu neattaisnoto kav jumu nov ršan ;
uzlabot skol nu zin tniski p tniecisk darba kvalit ti;
21
rosin t skol nu interesi par las šanu;
visos priekšmetos akcent t skol nu rakstu kultūras noz mi, stenojot vienot s pras bas;
papildin t bibliot kas fondu ar jaun m m c bu gr mat m, uzzi as literatūru, v rdn c m;
m c bu sasniegumu v rt šan vair k izmantot skol nu pašv rt jumu un savstarp jo
v rt jumu.
V rt jums - labi.
3. IZGL TOJAMO SASNIEGUMI
3.1. Izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb .
Izgl tojamo m c bu sasniegumu uzskaitei skol ir izveidotas vienotas atskaites formas.
Izgl tojamo m c bu sasniegumi ikdienas m c bu darb tiek analiz ti pedago isk s padomes
s d s, tiek p rrun ti ar vec kiem.
Katra semestra beig s m c bu priekšmetu skolot ji veido kopsavilkumu (atskaiti) par skol nu
m c bu sasniegumiem, kur procentu li atspoguļo skol nu sekmes m c bu priekšmet . Klases
audzin t ji veido sekmju kopsavilkumu par savu klasi. Skol tiek digit li uzkr ta inform cija
par skol nu m c bu sasniegumiem katr m c bu priekšmet un vid jo v rt jumu m c bu
semestr un gad .
M c bu sasniegumi tiek analiz ti metodiskaj s komisij s, 2 reizes gad pedago isk s
padomes s d s, par galveno m r i izvirzot m c bu procesa uzlabošanu. paša v r ba tiek
piev rsta dev to un divpadsmito klašu skol niem, k ar tiem skol niem, kuriem ir
nepietiekams v rt jums k d no m c bu priekšmetiem. Iegūt inform cija tiek izmantota
m c šanas un m c šan s procesa pilnveidošanai.
Analiz jot skol nu m c bu sasniegumus, tiek izmantoti četri v rt juma l me i:
9, 10 balles - augsts l menis; 6, 7, 8 balles - optim ls l menis;
4, 5 balles - pietiekams l menis; 1, 2, 3 balles - nepietiekams l menis.
Izgl tojamo m c bu sasniegumi 2011./2012.m c bu gad
Izgl tojamo m c bu sasniegumi ikdienas darb 2010./2011. m.g.
1.klas v rt aprakstoši.
Klase Priekšmets Augsts
l menis 9-10 balles %
Optim ls l menis 6-8 balles
%
Pietiekams l menis 4-5 balles %
Nepietiekams l menis 1-3 balles %
Skol nu skaits
Augsts un
optim ls l menis kop %
2. Latviešu valoda 12% 55% 33% 0% 9 67%
Matem tika 12% 55% 33% 0% 9 67% Krievu valoda 22% 45% 33% 0% 9 67%
3. Latviešu valoda 0% 33% 67% 0% 3 33% Matem tika 0% 33% 67% 0% 3 33% Krievu valoda 33% 0% 67% 0% 3 33%
22
4.
Latviešu valoda 0% 54% 46% 0% 13 54% Literatūra 16% 38% 46% 0% 13 54% Angļu valoda 8% 46% 46% 0% 13 54% Krievu valoda 8% 31% 61% 0% 13 39% Matem tika 8% 23% 69% 0% 13 31% Dabaszin bas 15% 70% 15% 0% 13 85% Soci l s zin bas 15% 31% 54% 0% 13 46% Mūzika 0% 46% 54% 0% 13 46% M jtur bas un tehnolo ijas 8% 69% 23% 0% 13 77%
Vizu l m ksla 15% 70% 15% 0% 13 85% Sports 8% 75% 17% 0% 13 83%
5.
Latviešu valoda 0% 56% 44% 0% 9 56% Krievu literatūra 0% 67% 33% 0% 9 67% Angļu valoda 0% 56% 44% 0% 9 56% Krievu valoda 0% 44% 56% 0% 9 44% Matem tika 0% 44% 56% 0% 9 44% Dabaszin bas 0% 44% 56% 0% 9 44% Inform tika 0% 100% 0% 0% 9 100% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 67% 33% 0% 9 67%
Soci l s zin bas 0% 78% 22% 0% 9 78% Mūzika 0% 89% 11% 0% 9 89% Vizu l m ksla 0% 33% 67% 0% 9 33% Sports 0% 63% 37% 0% 8 63%
6.
Latviešu valoda 0% 60% 40% 0% 10 60% Krievu literatūra 20% 60% 20% 0% 10 80% Angļu valoda 0% 70% 30% 0% 10 70%
Krievu valoda 10% 50% 40% 0% 10 60% Matem tika 0% 50% 50% 0% 10 50% Inform tika 20% 60% 20% 0% 10 80% Latvijas v sture 0% 60% 40% 0% 10 60% Pasaules v sture 0% 70% 30% 0% 10 70% Soci l s zin bas 0% 70% 30% 0% 10 70% Mūzika 0% 70% 30% 0% 10 70% M jtur ba un tehnolo ijas 10% 80% 10% 0% 10 90%
Vizu l m ksla 10% 60% 30% 0% 10 70% Sports 10% 70% 20% 0% 10 80%
7.
Latviešu valoda 8% 17% 75% 0% 12 25% Krievu literatūra 8% 25% 67% 0% 12 33% Angļu valoda 8% 25% 67% 0% 12 33% Krievu valoda 8% 25% 67% 0% 12 33% Matem tika 8% 8% 84% 0% 12 16% Inform tika 8% 84% 8% 0% 12 92% Biolo ija 0% 33% 67% 0% 12 33%
eogr fija 0% 50% 50% 0% 12 50%
23
Latvijas un pasaules v sture
0% 33% 67% 0% 12 33%
Soci l s zin bas 0% 58% 42% 0% 12 58% Mūzika 0% 33% 67% 0% 12 33% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 75% 25% 12 75%
Vizu l m ksla 0% 58% 42% 0% 12 58% Sports 0% 50% 50% 0% 12 50%
8.
Latviešu valoda 0% 18% 82% 0% 11 18% Krievu literatūra 0% 36% 64% 0% 11 36% Angļu valoda 0% 18% 82% 0% 11 18% Krievu valoda 0% 55% 45% 0% 11 55% Matem tika 0% 27% 73% 0% 11 27%
Biolo ija 0% 45% 55% 0% 11 45% eogr fija 0% 27% 73% 0% 11 27%
Latvijas un pasaules v sture
0% 9% 91% 0% 11 9%
Soci l s zin bas 0% 55% 45% 0% 11 55% Mūzika 0% 27% 73% 0% 11 27% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 82% 18% 0% 11 82%
Vizu l m ksla 0% 64% 36% 0% 11 64% Sports 0% 36% 64% 0% 11 36% Fizika 0% 64% 36% 0% 11 64%
mija 0% 18% 82% 0% 11 18% 9.
Latviešu valoda 0% 50% 50% 0% 14 50% Krievu literatūra 0% 64% 36% 0% 14 64% Angļu valoda 0% 29% 71% 0% 14 29% Krievu valoda 0% 43% 57% 0% 14 43% Matem tika 0% 21% 79% 0% 14 21% Biolo ija 0% 43% 57% 0% 14 43%
eogr fija 0% 36% 64% 0% 14 36% Latvijas un pasaules v sture
0% 14% 86% 0% 14 14%
Soci l s zin bas 0% 50% 50% 0% 14 50% Mūzika 0% 36% 64% 0% 14 36% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 64% 36% 0% 14 64%
Vizu l m ksla 0% 79% 21% 0% 14 79% Sports 0% 46% 54% 0% 13 46% Fizika 0% 64% 36% 0% 14 64%
mija 0% 36% 64% 0% 14 36% 10.
Latviešu valoda 0% 36% 64% 0% 14 36% Literatūra 0% 43% 57% 0% 14 43% Angļu valoda 0% 43% 57% 0% 14 43%
24
Maz kumtaut ba valoda un literatūra
0% 43% 57% 0% 14 43%
Matem tika 0% 29% 71% 0% 14 29% Biolo ija 0% 43% 57% 0% 14 43%
eogr fija 0% 43% 57% 0% 14 43% Latvijas un pasaules v sture
0% 79% 21% 0% 14 79%
Mūzika 0% 57% 43% 0% 14 57% M jsaimniec ba 7% 72% 21% 0% 14 79% Sports 7% 29% 64% 0% 14 36% Fizika 0% 57% 43% 0% 14 57%
mija 0% 29% 71% 0% 14 29% Inform tika 0% 36% 64% 0% 14 36% Ekonomika 0% 36% 64% 0% 14 36% Politika un ties bas
0% 71% 29% 0% 14 71%
Programm šanas pamati
0% 36% 64% 0% 14 36%
11.
Latviešu valoda 0% 15% 85% 0% 13 15% Literatūra 0% 15% 85% 0% 13 15% Angļu valoda 0% 23% 77% 0% 13 23% Maz kumtaut ba valoda un literatūra
8% 23% 69% 0% 13 23%
Matem tika 0% 31% 69% 0% 13 31% Biolo ija 0% 23% 77% 0% 13 23%
eogr fija 0% 31% 69% 0% 13 31% Latvijas un pasaules v sture
0% 46% 54% 0% 13 46%
Mūzika 0% 31% 69% 0% 13 31% Sports 0% 46% 54% 0% 13 46% Fizika 0% 38% 62% 0% 13 38%
mija 0% 15% 85% 0% 13 15% Inform tika 8% 46% 46% 0% 13 54% Ekonomika 0% 54% 46% 0% 13 54% Politika un ties bas
0% 54% 46% 0% 13 54%
Programm šanas pamati
8% 38% 54% 0% 13 46%
Psiholo ija 0% 38% 62% 0% 13 38% 12.
Latviešu valoda 0% 50% 50% 0% 10 50% Literatūra 0% 70% 30% 0% 10 70% Angļu valoda 0% 40% 60% 0% 10 40% Maz kumtaut ba valoda un literatūra
0% 90% 10% 0% 10 90%
Matem tika 10% 40% 50% 0% 10 50% Biolo ija 0% 80% 20% 0% 10 80%
25
Latvijas un pasaules v sture
0% 90% 10% 0% 10 90%
Sports 34% 33% 33% 0% 9 67% Fizika 10% 60% 30% 0% 10 70%
mija 0% 40% 60% 0% 10 50% Ekonomika 20% 70% 10% 0% 10 90% Programm šanas pamati
20% 60% 20% 0% 10 80%
Kulturolo ija 0% 90% 10% 0% 10 90%
tika 0% 90% 10% 0% 10 90% Vesel bas m c ba 0% 90% 10% 0% 10 90%
Tehnisk grafika 20% 70% 10% 0% 10 90%
Vair k k pusei skol nu gan pamatizgl t bas, gan vid j s izgl t bas posm m c bu sasniegumi
ikdienas darb ir pietiekam un optim l l men . Tom r liel k daļa skol nu atz st – skolot ji
apgalvo, ka vi u m c bu sasniegumi var tu būt lab ki. 2011./2012. m c bu gad nav skol nu,
kuri sa muši nepietiekamu gada v rt jumu. Skola nodrošina iesp ju uzlabot m c bu
sasniegumus, apmekl jot konsult cijas. Šogad 12.klases skolas absolvents par izcil m
sekm m sa ma Ministru prezidenta Atzin bas rakstu.
Iepriecina m c bu sasniegumu pozit v dinamika vid j s izgl t bas programm , taču satrauc
negat vas tendences 3., 8. un 11. klas s. P d j laik samazin s skol nu skats, kuri m c s
augst l men un pieaug to skaits, kuru l menis atseviš os priekšmetos ir tikai pietiekams. Šaj
situ cij nepieciešama nopietna izp te un individu la pieeja katram skol nam, sadarbojoties
klases audzin t jam, vec kiem, atbalsta person lam, pašvald bas soci l dienesta
darbiniekiem. J veido cieš ka sadarb ba un p ctec bas nodrošin šanu starp pirmsskolas
izgl t bas pak pi un s kumskolu, s kumskolas pak pi un pamatskolu.
Stipr s puses
skol tiek nodrošin ts m c bu process, kas dod iesp ju gūt sasniegumus atbilstoši
skol na sp j m;
skol niem ir iesp jams sa emt individu las konsult cijas visos m c bu priekšmetos;
skol ir noteikta k rt ba m c bu sasniegumu anal zei, lai pl notu turpm ko darba
uzlabošanu.
3.2. Skol nu sasniegumi valsts p rbaudes darbos
Skol tiek veikta sistem tiska valsts p rbaudes darbu rezult tu uzskaite, izv rt šana,
sal dzin šana un anal ze. Sasniegumi tiek analiz ti metodiskaj s komisij s un pedago isk s
padomes s d s. Pamatojoties uz tiem, skola izvirza uzdevumus m c šanas un m c šan s
procesam n kamajam m c bu gadam.
26
Valsts p rbaudes darbos (necentraliz tajos) gandr z visos priekšmetos skol ni uzr da saviem
ikdienas m c bu sasniegumiem atbilstošus rezult tus. Angļu valod un matem tik – 9.klas ,
3.klases kombin taj ieskait (dzimtaj valod ), 6. un 9.klas dzimtaj valod (krievu), un
12.klas – krievu valod (dzimt ) tie ir pat augst ki. Zem kus rezult tus nek ikdienas
m c bu darb 2011./12.m.g. uzr d juši 6.klases skol ni matem tik , augst kus - 6.klas valsts
valod .
Analiz jot valsts p rbaudes darbus, skolot ji konstat izgl tojamo sasniegumus, sal dzina ar
iegūtajiem izgl tojamo sasniegumiem m c bu gada beig s, izv rt atseviš u uzdevumu,
prasmju apguves l meni, izvirza turpm kos uzdevumus sasniegumu paaugstin šanai.
P rskats par skol nu sasniegumiem valsts p rbaudes darbos
Istras vidusskol 2011./ 2012. m c bu gad
Klase M c bu
priekšmets
Skol nu
skaits,
kas m c jušies
priekšmetu
Augsts
l menis
9 – 10
balles %
Optim ls
l menis 6 - 8
balles %
Pietiekams
l menis 4 -
5
balles %
Nepietiekams
l menis 1 - 3
balles%
3.klase Matem tika 3 0% 33% 67% 0%
3.klase Latviešu
valoda
3 0% 33% 67% 0%
3.klase Krievu valoda 3 33% 67% 0% 0%
6.klase Matem tika 10 11% 22% 67% 0%
6.klase Latviešu
valoda
10 44% 56% 0% 0%
6.klase Dabaszin bas 10 11% 44% 45% 0%
6.klase Krievu valoda 10 11% 67% 22% 0%
9.klase Latviešu
valoda
14 11% 44% 45% 0%
9.klase Matem tika 14 0% 45% 55% 0%
9.klase Latvijas un pasaules v sture
14 0% 37% 63% 0%
9.klase Angļu valoda 14 9% 18% 73% 0%
9.klase Krievu valoda 14 27% 37% 36% 0%
12.klase Krievu valoda 10 22% 22% 56% 0%
27
3. klašu valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g.
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 33% 17% 33%
Optim ls l menis 6-8 50% 42% 67%
Pietiekams l menis 4-5 17% 41% 0%
Nepietiekams l menis 1-3 0% 0% 0%
3. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. valsts valod .
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 33% 17% 33%
Optim ls l menis 6-8 50% 42% 67%
Pietiekams l menis 4-5 17% 41% 0%
Nepietiekams l menis 1-3 0% 0% 0%
28
6. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. valsts valod
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 11% 10% 44%
Optim ls l menis 6-8 11% 10% 56%
Pietiekams l menis 4-5 78% 80% 0%
Nepietiekams l menis 1-3 0% 0% 0%
6. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. matem tik
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 0% 0% 11%
Optim ls l menis 6-8 11% 70% 22%
Pietiekams l menis 4-5 78% 30% 67%
Nepietiekams l menis 1-3 11% 0% 0%
6. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. krievu valod
29
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 0% 10% 11%
Optim ls l menis 6-8 11% 20% 67%
Pietiekams l menis 4-5 89% 70% 22%
Nepietiekams l menis 1-3 0% 0% 0%
6. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. dabaszin b s
2010./2011. 2011./2012.
Augsts l menis 9-10 0% 11%
Optim ls l menis 6-8 50% 44%
Pietiekams l menis 4-5 50% 45%
Nepietiekams l menis 1-3 0% 0%
30
9. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –
2011./2012. m.g. angļu valod
2009./2010. 2010./2011. 2010./2011.
Augsts l menis 9-10 10% 0% 9%
Optim ls l menis 6-8 20% 22% 18%
Pietiekams l menis 4-5 70% 78% 73%
Nepietiekams l menis
1-3 0% 0% 0%
12.klases skol ni k rtoja angļu valodu, krievu valodu (dzimto), latviešu valodu, matem tiku,
fiziku.
Centraliz to eks menu kopv rt jums un l me u sadal jums m c bu priekšmetos Istras vidusskol 2010./2011.m.g.
Priekšmeta nosaukums
Vid jais kopprocents valst
Vid jais kopproc
ents Istras
vidusskol
A % B % C % D % E % F %
Angļu valoda 52.96 % 43.67 0 0 0 0 3 34 5 56 1 11 0 0
Latviešu valoda 12
49.2 % 50.58 0 0 0 0 0 0 7 78 2 22 0 0
Matem tik 58.2% 37.58 0 0 4 44 5 56 0 0 0 0 0 0
31
Skola regul ri m c bu gada s kum veic skol nu snieguma sal dzin šanu ar bijuš rajona un
valsts rezult tiem.
2009./2010.m.g. centraliz to eks menu rezult tu sal dzin jums
ANG MAT LAT
Istras vsk. 38.33 41.55 50.66
Valst 51.24 37.34 50.81
Vid jie rezult ti vidusskol s 54.97 42.03 55.71
2010./2011.m.g. centraliz to eks menu rezult tu sal dzin jums
ANG MAT LAT
Istras vsk. 43.67 37.58 50.58
Valst 49.0 36.1 50.5
Vid jie rezult ti vidusskol s 53.70 41.17 55.91
2010. gad vid jie rezult ti centraliz tajos eks menos skol procentu li ir liel ki nek vid jie
bijušaj rajon un valst (iz emot angļu valodu).
2010./2011.m.g. centraliz to eks menu rezult tu sal dzin jums
(bijušaj Ludzas rajon )
ANG LV12 LV9 MAT
Ciblas vsk. 43.8 - - 13.8 Istras vsk. 44.2 51.1 61.5 37.9 K rsavas vsk. 57.0 - - 45.3 Ludzas 2.vsk. 43.4 48.1 66.5 31.1 Ludzas p. imn zija 53.2 - - 41.2
Ludzas novada vak. vsk
26.7 42.1 - 23.0
Zilupes vsk. 51.6 45.9 56.4 47.1 Vid jie rezult ti valst
49.0 49.2 63.2 36.1
Vid jie rezult ti vidusskol s
53.70 51.33 65.41 41.17
Analiz jot skol nu sasniegumus centraliz tajos eks menos kopum un sal dzinot rezult tus tr s
m c bu gadu garum , var secin t, ka skol izgl tojamo sasniegumi pak peniski uzlabojas.
32
V rt jot p c ABC l men nok rtoto eks menu patsvara, p d jo 3 gadu laik sasniegumi
stabili uzlabojas angļu valod , krievu valod un matem tik .
Labs r d t js ir tas, ka nav neviena skol na, kuram būtu F l menis vai visp r nebūtu ieguvis
l meni k d no centraliz tajiem eks meniem vidusskol . V rojama iegūto E l me u skaita
samazin šan s tendence.
ABC l me u skaits( %) centraliz t jos eks menos
no 2009./ 2010.m.g. l dz 2011./2012.m.g.
M c bu gads 2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. ABC l me u skaits( %) 37 42 44
33
ABC l me u skaits( %) oblig tajos centraliz t jos eks menos
no 2009./ 2010.m.g. l dz 2011./2012.m.g.
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. Angļu valoda 11 25 34 Matem tika 44 50 100 Latviešu valoda (Valsts valoda )
56 50 0
E l me a skaits ( %) centraliz t jos eks menos
no 2008./ 2009.m.g. l dz 2010./2011.m.g.
M c bu gads 2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. E l me a skaits( %)
15 19 11
34
Izv rt jot izgl tojamo rezult tus, nevaram ne emt v r iegūtos sasniegumus m c bu
priekšmetu olimpi d s, konkursos, sporta sacens b s. Varam jau teikt, ka tiem skol ni
gatavojas papildus rpus m c bu laika papildnodarb b s, tom r papildus iegūt s zin šanas
pozit vi ietekm ar rezult tus ikdienas darb un valsts p rbaudes darbos.
M c bu priekšmetu olimpi d s iegūto vietu skaits
2009./2010. m.g. – 2011./2012. m.g.
Iegūt s vietas
olimpi d s
Skaits
2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.
1.vieta 3 2 4
2. vieta 8 13 11
3.vieta 3 4 3
Atzin ba 11 10 12
Kop 25 29 30
Godalgoto vietu
skaita attiec ba
pret skol nu
skaitu(%)
25 pret 126
20%
29 pret 112
26%
30 pret 122
25%
Stipr s puses
skol notiek m r tiec ga skol nu sagatavošana valsts p rbaudes darbiem;
skol tiek veikta skol nu sasniegumu valsts p rbaudes darbos uzskaite un anal ze;
liel kaj daļ valsts p rbaudes darbu skol nu rezult ti ir optim l l men ;
vidusskol matem tik ir sasniegts augst ks zin šanu l menis nek vid ji valst .
35
T l k s att st bas vajadz bas daž dot m c bu metodes darb ar talant gajiem izgl tojamajiem, lai veicin tu augsta
l me a sasniegumus;
pastiprin tu uzman bu velt t m c šan s un m c šanas l me a anal zei valodu jomas
priekšmetos, kas ļautu uzlabot valodas prasmes un m c bu darba rezult tus dzimtaj
valod , valsts valod , angļu valod ;
veidot cieš ku sadarb bu un p ctec bas nodrošin šanu starp s kumskolas pak pi un
pamatskolu;
priekšmetu pedagogiem turpin t darbu skol nu m c bu sasniegumu dinamikas izp t ,
to regul ri izmantojot m c bu procesa pl nošan un piem rotu m c bu metožu izv l ;
turpin t sniegt atbalstu skol niem centraliz to eks menu m r tiec g izv l un
gatavojoties eks meniem;
m c bu priekšmetos, kuros noteikti valsts p rbaudes darbi, pietiekoš daudzum
organiz t konsult cijas, lai skol niem būtu iesp ja savlaic gi nov rst raduš s
neskaidr bas.
4. ATBALSTS IZGL TOJAMAJIEM
4.1. Psiholo iskais atbalsts, soci lpedago iskais atbalsts un izgl tojamo droš bas garant šana.
Skol ir izstr d ti iekš j s k rt bas un droš bas noteikumi, noteikumi par droš bu
m c bu kabinetos un telp s, kur s ir iek rtas un vielas, kas var apdraud t izgl tojamo droš bu
un vesel bu, noteikumi par r c bu b stam s un rk rtas situ cij s, uzved bu rpusskolas
pas kumos, sporta sacens b s, ekskursij s un p rg jienos.
Ir izstr d ti droš bas noteikumi gan izgl tojamajiem, gan skolot jiem. Ir izveidots grafiks,
saska ar kuru klases audzin t ji un attiec gie m c bu priekšmetu skolot ji iepaz stina
izgl tojamos ar droš bas noteikumiem. Klašu audzin t ji sniedz instrukt žu par to, k
uzvesties br vdien s, lai pasarg tu no traum m b rnus. Par iepaz šanos tiek veikti atbilstoši
ieraksti klašu žurn los. Klašu audzin t ji pl no un vada audzin šanas stundas par droš bas
jaut jumiem un r c bu ekstrem l s situ cij s un ceļu satiksmes noteikumiem.
Ir izstr d ti skolas evaku cijas pl ni, kas izvietoti katr skolas st v . Pal dz bas izsaukšanai
gaite os izvietota inform cija, kur zvan t steidzamos gad jumos. Skol ir evaku cijas pl ni. Ir
nov rt ti darba vides riska faktori. Ir izstr d ts civil s aizsardz bas pl ns. Izgl t bas iest des
darb b tiek iev rotas darba aizsardz bas un darba droš bas, ugunsdroš bas un higi nas
pras bas, ko apliecina kontrol jošo institūciju p rbaudes akti. Reizi gad tiek veikta skolas
darbinieku teor tiska apm c ba droš bas jaut jumos.
Dežurapkop ja rūp jas, lai skol neiekļūtu nepiederošas personas. Ir noteikta k rt ba, k d
skol uzturas vec ki un citas personas.
36
Nepieciešam bas gad jum tiek piesaist ti papildus resursi no novada (soci lais dienests,
psihologa konsult cijas, b ri tiesa, policija u.c.).
Starpbr žos gaite os un pusdienlaik damz l atbilstoši grafikam dežūr skolot ji.
Dežur jošie skolot ji pavada un ies dina izgl tojamos skolas autobus . Par droš bu
braukšanas laik atbild autobusa vad t js un nor kots skolas darbinieks.
Visiem izgl tojamajiem pal dz bu sniedz pedagogi, klases audzin t ji un administr cijas
p rst vji. Tiek r koti adapt cijas pas kumi, komplekt jot 1.klasi un p rejot no s kumskolas uz
pamatskolas klas m.
Soci la rakstura jaut jumi tiek risin ti sadarbojoties ar Istras pagasta p rvaldi un Ludzas
novada soci lo dienestu – materi ls atbalsts trūc gaj m imen m, darbs ar soci li
nelabv l g m imen m, psihologa pal dz ba. Notiek inform cijas apmai a par
izgl tojamajiem, kuriem nepieciešams emocion ls vai psiholo isks atbalsts, k ar par
izgl tojamajiem no soci l riska imen m (speci listu konsult cijas, m jas apsekojumi). Norit
sistem tisks darbs inform cijas apmai ai starp klašu audzin t jiem, skolot jiem,
izgl tojamajiem, vec kiem. Visiem izgl tojamajiem ir pieejama vidusskolas bibliot ka, kur
skol ni var uztur ties p c stund m. 1.- 4. klašu posm str d pagarin t s dienas grupa.
Darbojas intern ts. Ar autobusu tiek nodrošin ta skol nu pievešana skolai.
Skol nav sertific tas skolas feldšeres. Skolot ji regul ri seko l dzi skol nu vesel bas
st voklim. Ir pieejama medic nisk aptieci a. Feldšere un imenes rsts p rrauga, lai
skol niem būtu veiktas profilaktisk s apskates un noteiktajam vecumam atbilstoša
vakcin cija. Veicot skol nu vesel bas p rbaudes, feldšere sniedz zi as skol nu vec kiem un
nepieciešam bas gad jum klases audzin t jiem par slim b m, kas var ietekm t skol nu
m c bu darbu un saist tas ar paš m vajadz b m. Nepieciešam bas gad jum skol ni tiek
nosūt ti pie citiem speci listiem.
Skol m ca par vesel ga uztura lietošanu, vesel gu dz vesveidu un k rūp ties par savu
vesel bu un droš bu. Skola organiz tikšan s ar vesel bas aprūpes speci listiem, tiek veiktas
teor tisk s nodarb bas par pirm s pal dz bas sniegšanu.
Tiek piesaist ti daž di speci listi, kuri organiz nodarb bas skol niem, k , piem ram, policijas
darbinieki, ugunsdz s ji u. c. Katru gadu tiek organiz tas droš bas ned ļas.
Stipr s puses
izgl tojamie jūtas droši skolas teritorij ; izgl tojamie regul ri tiek izgl toti droš bas jaut jumos, zina, k r koties rk rtas
situ cij s un evaku cijas gad jum ; pedagogu, psihologa un vec ku m r tiec ga sadarb ba; s kumskolas skol niem ir iesp jas darboties pagarin taj dienas grup ; izgl tojamajiem tiek nodrošin ta nokļūšana l dz skolai.
Vērtējams – labi
37
4.2. Atbalsts person bas veidošanai.
Audzin šanas darbs tiek realiz ts saska ar skolas audzin šanas darba programmu.
Klašu audzin t ji pl no audzin šanas darbu, pamatojoties uz audzin šanas programmas
galvenajiem darba virzieniem, atbilstoši izgl tojamo vecuma posmam, klases kolekt va
patn b m un vajadz b m. emot v r valsts izvirz t s audzin šanas darba priorit tes, skol nu
vajadz bas un vecumposma patn bas, klašu audzin t ji izstr d savus tematiskos
audzin šanas stundu un darba pl nus, kur iekļauj t mas, kas ir paredz tas audzin šanas
stundu programm : vesel ga dz ves veida pamati, pilsonisk audzin šana (tikumi un v rt bas),
uzved ba un saskarsmes kultūra, vides un karjeras izgl t ba, tautas trad cijas, par droš bu.
Klases audzin šanas stundas ir kvalitat vas, p rdom tas, kas veicina vispus gu person bas
att st bu.
Skol sekm gi darbojas skol nu l dzp rvalde. Ir izstr d ts Istras vidusskolas l dzp rvaldes
darb bas reglaments un struktūra, darb bas pl ns katram m c bu gadam. L dzp rvald tiek
iev l ti 7.-12.klases skol ni. Skolas l dzp rvalde sadarbojas ar skolas vad bu, skolot jiem un
skolas person lu. Viens skol ns darbojas Skolas padom . L dzp rvalde akt vi iesaist s skolas
darba pl nošan un pilnveid , skolas vides sak rtošan , skolas darba un daudzveid gu
pas kumu sagatavošan un vad šan .
Skola sekm radošas, emocion li un intelektu li izgl totas person bas veidošanos, pied v jot
daž das rpusstundu nodarb bas un interešu programmas, kur s skol ni var piedal ties
atbilstoši sav m sp j m un interes m. Skol ni piedal s gan novada, gan republikas
pas kumos, radošo darbu konkursos, kuros ir iev rojami sasniegumi.
Izgl tojamie savas radoš s sp jas var att st t, piedaloties skolas av zes „Zvonok s uroka”
veidošan , nodarbojoties ar volejbolu, dziedot vok laj ansambl , nodarbojoties Istras pagasta
leļļu te tr , pareiztic go sv tdienas skol . Skol tiek organiz tas sporta dienas, rudens un
pavasara kross, ziemas jautr s sacens bas.
Tiek realiz ta sadarb ba ar cit m skol m. Tika r kotas sporta sacens bas ar Pildas pamatskolas
s kumskolas izgl tojamajiem, atpūtas vakari ar Ludzas 2.vidusskolu. Izgl tojamie piedal j s
Ludzas novada pašvald bas r kotaj konkurs „Novada izcilnieks”.
2011./2012.m c bu gada jūnij ar Ludzas novada pašvald bas atbalstu tika organiz tas vasaras
radoš s darbn cas b rniem no maznodrošin t m imen m.
Vismaz 2 reizes gad klases brauc ekskursij s vai dodas p rg jienos. Klašu un skolas
pas kumi ir daudzveid gi, tie atspoguļojas skolas un klases pas kumu pl nos. Skol niem ir
dotas iesp jas att st t pašapkalpošan s iema as, dežūr jot klas . Katram skol nam ir iesp ja
izteikt savus priekšlikumus skolas dz ves uzlabošan , uz emties atbild bu par veicamo
pien kumu klas un skol , iesaist ties pas kumu organiz šan . Skola cenšas iem c t skol nus
integr ties sabiedr b un nostiprin t attieksmi pret dz ves pamatv rt b m, tai skait pret sevi
38
un savu vesel bu; audzin t skol nus k stus savas valsts patriotus. Skol esam veidojuši savas
trad cijas un cenšamies t s saglab t. Lai uzzin tu, k tiek organiz ti pas kumi, ir izstr d ta
veidlapa „Pas kuma anal ze”. Skol organiz tie pas kumi tiek atspoguļoti skolas „Gada
gr mat ”, skolas un novada av z . M c bu gada beig s sistem tiski tiek organiz ts atskaites
pas kums, kura tiek veikts p rskats par rpusstundu darbu un iek rtota skol nu m kslas darbu
izst de.
Stipr s puses
p rdom ta audzin šanas programma un metodisko materi lu kr jums;
izgl tojamie var piedal ties skolas darba pl nošan un pilnveid , daž du jaut jumu
risin šan ;
izgl tojamajiem nodrošin ta iesp ja gūt radoš s darb bas pieredzi kvalitat vos
koncertos un pas kumos;
gūti sasniegumi rpusstundu r kotajos konkursos, sacens b s un olimpi d s.
Vērtējums – labi
4.3.Atbalsts karjeras izgl t b .
Karjeras izgl t ba ir svar ga izgl t bas procesa sast vdaļa. Lai nodrošin tu atbalstu karjeras
izgl t b , tiek izmantotas daž das darba formas.
M c bu priekšmetu stund s skolot ji pl no projektu darbus, diskusijas, prezent cijas par
karjeras t m m, kur izgl tojamajiem ir iesp ja iepaz ties ar daž d m profesij m. Tiek
organiz tas m c bu ekskursijas uz pagasta, novada, valsts uz mumiem un iest d m,
izgl tojamie iepaz stin ti ar daž du profesiju darba specifiku un iesp j m. M c bu priekšmetu
skolot ji m c bu stund s atbalsta izgl tojamo sp ju un interešu apzin šanu, motiv jot
izgl tojamos veidot karjeras izv l taj jom .
Ar karjeras izgl t bas populariz šanu vair k nodarbojas klašu audzin t ji p c Istras
vidusskolas karjeras izgl t bas programmas. Darba pl n vis s klas s tiek iepl noti karjeras
izgl t bas jaut jumi klases stund s.
9.klašu skol ni tiek iepaz stin ti ar izgl t bas iesp j m p c 9.klases, iepaz stin ti ar
inform cijas avotiem par izgl t bas iesp j m.
Viena skolot ja ir apguvusi kursu programmu „Karjeras izgl t bas darba organiz šana
visp rizgl tojošaj s un profesion laj s izgl t bas iest d s”, bet karjeras izgl t bas darba
koordinatore ir skolas izgl t bas metodi is.
Visa m c bu gada laik skol ni tiek inform ti par aktualit t m karjeras un izgl t bas jom
Latvij un pasaul , ar šo inform ciju iesp jams iepaz ties inform cijas stend skolas gaiten .
Skol visa m c bu gada laik ir pieejami daž di izzi as un plašs metodisko materi lu kr jums
gan skol niem, gan klašu audzin t jiem un priekšmetu skolot jiem karjeras izgl t b , kas ir
izk rtoti 1.st va gaiten . Skola nodrošina iesp ju izmantot jaun k s inform cijas tehnolo ijas,
39
lai izgl tojamie var tu iegūt plaš ku inform ciju par profesij m un karjeras izv li. Ar skolas
bibliot k ir pieejama inform cija par iesp jamo t l ko karjeras izv li, izgl t bu.
Katru pavasari skol ni apmekl „Atv rto durvju dienas”, kuras organiz citas m c bu
iest des. Profesion li tehnisko skolu p rst vji ar paši apmekl mūsu skolu. Skol ni regul ri
tiek iepaz stin ti ar iesp j m piedal ties daž dos konkursos, sacens b s, izst d s un citos
pas kumos.
11. un 12.klašu izgl tojamie tiek rosin ti un regul ri apmekl augstskolu inform cijas centru
atv rto durvju dienas, izst di „Skola 200...Ķ. Skola rosina izgl tojamos patst v gi mekl t
inform ciju par iesp j m m c ties t l k.
Skola apkopo inform ciju par skolas absolventu t l kaj m gait m. Skola rosina absolventus
pieteikties un dod vi iem rekomend cijas daž du fondu stipendij m.
Stipr s puses
skol ir pieejama nepieciešam inform cija par karjeras izv les jaut jumiem;
skol ir uzkr ts informat vais un metodiskais materi ls par karjeras izgl t bas
iesp j m;
gan klašu audzin t ji, gan izgl tojamie var sa emt nepieciešamo atbalstu karjeras
izgl t b pie skolas karjeras izgl t bas darba koordinatores (izgl t bas metodi is).
V rt jums –labi
4.4.Atbalsts m c bu darba diferenci cijai
Skol m r tiec gi pl no un atbalsta talant go skol nu izaugsmi. Skol ni regul ri tiek
iepaz stin ti ar iesp j m piedal ties daž dos konkursos, sacens b s, izst d s un citos
pas kumos. Pateicoties ilggad j m trad cij m, vislab kie pan kumi skol niem ir sport un
m kslas jom s. Darbam ar talant gajiem skol niem skol tiek pl notas individu l s
konsult cijas un fakultat v s nodarb bas atseviš os priekšmetos. Skolot ji olimpi d m gatavo
ne tikai tos skol nus, kuriem attiec gaj m c bu priekšmet ir augsti sasniegumu, bet ar tos
skol nus, kas paši v las izm in t savus sp kus olimpi d .
Skol ir pieredz juši skolot ji un nepieciešamie resursi talant go skol nu izaugsmei. Skolot ji
str d papildus ar skol niem individu laj s nodarb b s un konsult cij s. Skolot ji m c bu
proces izmanto diferenc tas metodes skol nu zin šanu apguves pilnveidošan . Lielu
ieguld jumu skol nu radošo sp ju att st b sniedz interešu izgl t bas kolekt vu l dzdal ba
skolas un rpusskolas pas kumos, konkursos un skat s.
Par talant go skol nu pan kumiem m c bu un rpusstundu darb tiek inform ti p r jie skol ni
un skolas darbinieki. Lab kie skol ni tiek godin ti katra m c bu gadu nosl gum un tiek
apbalvoti ar novada un skolas Atzin bas rakstiem.
Skol regul ri tiek apzin tas to skol nu vajadz bas, kuriem ir grūt bas m c b s. Klašu
audzin t ji sadarbojas ar priekšmetu skolot jiem, lai koordin tu un p rraudz tu šo skol nu
40
m c bu rezult tus. Izgl tojamiem ir iesp ja apmekl t konsult cijas, lai uzlabotu m c bu
sasniegumus vai apgūtu to m c bu saturu, kas iekav ts m c bu stundu kav jumu d ļ.
S kumskolas skol niem atbalstu sniedz pagarin t s dienas grupas skolot ji. Skol ir vienota
kav jumu uzskaites k rt ba, to zina visi izgl tojamie un vec ki. Ja izgl tojamajam ir
neattaisnoti kav jumi, vec ki tiek aicin ti uz p rrun m ar klases audzin t ju, priekšmetu
skolot jiem, skolas vad bu vai pie soci l darbinieka.
Nepieciešam bas gad jum jaut jums tiek izskat ts skolas vad bas apspried .
Skolas v rt šanas k rt ba paredz iesp ju uzlabot m c bu sasniegumus tiem, kuri kav juši
m c bas. Ilgstoši slimojošiem b rniem skola nepieciešam bas gad jum organiz m jas
apm c bu. Skola sniedz konsult cijas vec kiem, k pal dz t savam b rnam m c b s.
Individu l s konsult cijas, kas paredz tas zin šanu kvalit tes paaugstin šanai, notiek regul ri
saska ar apstiprin to grafiku, kurš izvietots skolas informat vaj stend .
Skolot ji m r tiec gi str d ar skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s, zema motiv cija
m c bu sasniegumu paaugstin šanai, kuri nav ilgstoši apmekl juši skolu. Priekšmetu
skolot ji, klašu audzin t ji un vec ki sadarbojas, lai rastu individu lu risin jumu katrai
situ cijai.
Skol darbojas atbalsta person ls – bibliotek rs, izgl t bas metodi is, p c nepieciešam bas
tiek pieaicin ts novada psihologs un soci lais darbinieks. Logop da skol nav, t p c
vec kiem tiek ieteikts izmantot Ludz pieejam logop da pakalpojumus.
Skolas vad ba veic individu l darba ar izgl tojamajiem p rraudz bu. Noteikta vienota
dokument cija individu lo konsult ciju uzskaitei. Daži skolot ji atz st, ka skol ni bieži
apmekl konsult cijas, lai uzlabotu ieskaišu, kontroldarbu v rt jumus. Liel k daļa skolot ju
sniedz atbalstu skol niem ar rpus paredz to nodarb bu laik .
Stipr s puses
vec ki, izmantojot daž das sadarb bas formas, regul ri tiek inform ti par skol nu
rezult tiem m c bu darb . Sadarb ba tiek virz ta, lai sekm tu skol nu izaugsmi;
skol ni iesaist s daž dos projektos un konkursos;
skol tiek apstiprin ts un visiem pieejams individu lo konsult ciju grafiks;
skolot ji m r tiec gi diferenc m c bu metodes darb ar skol niem, kuriem ir grūt bas
m c b s;
atbalsts talant go b rnu izaugsmei;
m c šan s procesam sniegtais atbalsts: kop šana, bibliot ka, datorklase;
1.-4.klašu pagarin t darba dienas grupa.
V rt jums – labi
41
4.5.Atbalsts izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m.
Istras vidusskol ir izstr d ta un licenc ta speci l s izgl t bas programma
Speci l s
pamatizgl t bas
maz kumtaut bu
programma
izgl tojamiem ar gar g s
att st bas trauc jumiem,
kuri integr ti visp r j s
izgl t bas iest d
1.-9. 21015821
(Aun B )
Licence Nr.8446,
der.termi š
31.07.2018
Skol šobr d nav izgl tojamo ar kust bu trauc jumiem, t p c nav piem rotu telpu.
Izgl tojamajiem ar vesel bas trauc jumiem tiek nodrošin ts nepieciešamais atbalsts,
pamatojoties uz imenes rsta ieteikumu: 1 skol nam noteikta m jas apm c ba, atbr vošana
no valsts p rbaudes darbiem, no sporta stund m.
V rt jums –labi
4.6. Sadarb ba ar vec kiem
Skola izmanto daudzveid gas inform cijas apmai as formas, kas veicina skolas, skol nu un
vec ku sadarb bu. Skola regul ri inform vec kus par skolas darbu, m c šanas, m c šan s un
m c bu satura jaut jumiem, pied v taj m izgl t bas programm m, b rnu sasniegumiem
m c bu un rpusstundu darb , valsts p rbaudes darbu k rtošanas procedūru, skol
paredzamajiem pas kumiem, skolas darba rež ma izmai m un citiem jaut jumiem.
Vec ki savlaic gi tiek inform ti par b rna prognoz jamajiem m c šan s rezult tiem,
savlaic gi tiek inform ti par skolas vad bas pie emtajiem l mumiem.
Tiek izmantotas daž das inform cijas apmai as formas:
skol na dienasgr mata 1.-12.kl.(regul ri, ik dienas);
sekmju un kav jumu izraksti 1.-12.kl. (1x m nes );
telefonisk vai rakstisk sazi a ar klases audzin t ju vai priekšmetu skolot jiem (p c
vajadz bas);
individu la saruna ar klases audzin t ju, priekšmeta skolot ju (p c vajadz bas,
vismaz 1x semestr );
klases vec ku sapulces (p c vajadz bas, 2x gad );
skolas vec ku kopsapulce (1-2x gad );
vec ku dienas (p c skolas darba pl na);
42
inform cija novada m jas lap www.ludzaspils.lv, novada av z „Ludzas v stis”.
Vec kiem sniegt inform cija ir korekta, kvalitat va un lietder ga, t var pal dz t vec kiem
sniegt b rnam atbalstu m c šan s proces , bet ne vienm r atbalsts tiek sniegts no vec ku
puses.
Vec kiem ir iesp ja apmekl t m c bu stundas, individu li tikties ar klašu audzin t jiem,
m c bu priekšmetu skolot jiem, skolas administr ciju.
Dienasgr mat gandr z vienm r tiek ierakst ts ikdienas sasniegumu v rt jums. Klases
audzin t ji, paši vidusskolas izgl tojamajiem, reizi m nes sagatavo skol nu sekmju
izrakstus, kuros fiks m neša laik sa emtos v rt jumus. Par inform cijas sa emšanu gandr z
visi vec ki regul ri parakst s.
Klašu audzin t ji vienm r konsult jas ar vec kiem, ja b rnam ir nepieciešams jebk da veida
atbalsts vai pal dz ba. Skolas vad ba kop ar klašu audzin t jiem tiekas ar to skol nu
vec kiem, kuri bieži kav skolu vai kuriem ir probl mas m c b s.
Vec ku kopsapulc s un individu laj s tikšan s reiz s klašu audzin t ji un skolas
administr cija uzklausa vec ku priekšlikumus skolas darba uzlabošanai. Skolas vad ba un
pedago isk padome izv rt vec ku priekšlikumus un lemj par to ieviešanu.
Notiek skolas padomes s des, kur tiek risin ti jaut jumi, saist ti ar skolas darba pl nošanu,
m c bu rezult tu un audzin šanas darba anal zi, skolas darba uzlabošanu.
Skol nu vec ki tiek iepaz stin ti ar Skolas iekš j s k rt bas noteikumiem un citiem
normat vajiem aktiem. M c bu gada s kum un pirms valsts p rbaudes darbiem atk rtoti tiek
sniegta inform cija par valsts p rbaudes darbu grafiku un norises k rt bu.
Katru gadu maij tiek organiz ta kopsapulce vec kiem, kuru b rni uzs ks m c bas 1.klas ,
kuras laik skolas direktore vec kus iepaz stina ar skolas nolikumu un stenotaj m izgl t bas
programm m.
Skol notiek vec ku dienas. Tiek organiz ti un jau kļuvuši par trad ciju pas kumi vec kiem –
„M mi as diena”, „Sporta dienas”, „Atv rt s durvju dienas”. Vec ki regul ri tiek aicin ti uz
skolas pas kumiem un sv tkiem, kuros piedal s skol ni kop ar saviem vec kiem. Liel k
daļa vec ku ir atsauc ga un labpr t tos apmekl . paši akt vi apmekl Zin bu dienas, M tes
dienas, Ziemassv tku un Lieldienu pas kumus.
Stipr s puses
skola izmanto daudzveid gas inform cijas apmai as formas, kas veicina skolas,
skol nu un vec ku sadarb bu;
vec kiem tiek dota iesp ja regul ri apmekl t skolas r kotos rpusskolas pas kumus;
43
reizi m nes vec ki sa em sekmju un inform cijas lapas, kas satur inform ciju par
skol nu sasniegumiem un kav jumu apkopojumu.
V rt jums – labi
T l k s att st bas vajadz bas
pilnveidot droš bas pas kumus skol – dežūru k rt bu;
turpin t sadarb bu ar psihologu un soci lo darbinieku;
iesaist ties programm ,,Skolas auglis”;
rosin t skol nus rūp ties par citiem cilv kiem apk rt j sabiedr b un iesaist ties
br vpr t gaj darb ;
pilnveidot skolas t la populariz šanu Latvij un rpus t s robež m, ar pan kumiem
start jot daž dos konkursos, skat s, festiv los un sporta sacens b s;
visu m c bu priekšmetu skolot jiem rosin t skol nus izmantot iesp ju piedal ties
konkursos, olimpi d s, sacens b s;
turpin t atbalsta materi lu izveidi un daž das grūt bas pak pes uzdevumu uzkr šanu
skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s;
izp t t vec ku v lmes un vajadz bas, lai pilnveidotu sadarb bu un uzlabotu vec kiem
dom to pas kumu apmekl jumu.
V rt jums –labi 5. SKOLAS VIDE
5.1. Skolas mikroklimats.
Skola veicina skol nos, vec kos un skolas darbiniekos pieder bas apzi u un lepnumu par savu
skolu. Tas tiek nodrošin ts, veidojot skolas t lu sabiedr b – inform jot par skol nu
sasniegumiem m c bu, rpusstundu darb un sport , organiz jot skolas pas kumus gan
skol niem, gan vec kiem, daļa no kuriem ir skolas trad cijas, aicinot vec kus būt kop ar
b rniem skolas r kotajos pas kumos. Skol regul ri tiek organiz ti pas kumi, kas audzina
patriotismu un T vzemes m lest bu.
Ies kts darbs pie skolas muzeja atjaunošanas.
Trad cija ir ar tas, ka daļa skolas absolventu atgriežas str d t sav skol – šobr d 50% no
skolot jiem ir skolas absolventi.
Par sasniegumiem skolas t la populariz šan daž dos novada, re iona, valsts un starptautiska
m roga pas kumos izgl tojamie tiek apbalvoti.
Inform cija par skolu ir pieejama Ludzas novada m jas lap www.ludzaspils.lv, ir
publik cijas laikrakstos „Ludzas zeme”, „Ludzas v stis”.
Liel k daļa vec ku un izgl tojamo, skolas absolventu atz st, ka skolai ir laba slava
sabiedr b . Skol ni un skolot ji lepojas ar savu skolu.
44
Skol ir rad ti apst kļi, lai skol ni un darbinieki justos vienl dz gi neatkar gi no dzimuma,
kultūras un reli isk s pieder bas. Skol ir detaliz ti izstr d ti Istras vidusskolas darba k rt bas
noteikumi un iekš j s k rt bas noteikumi, kas paredz apbalvojumu sist mu, lai izteiktu atzin bu
par skol nu sasniegumiem. Skolas iekš j s k rt bas noteikumi izstr d ti demokr tiski un
kvalitat vi. Skol ni un darbinieki tos zina un iev ro.
Iekš j s k rt bas noteikumi paredz noteiktu k rt bu vardarb bas profilaksei skol . Pedagogi un
atbalsta person ls sadarbojas, lai nov rstu konfliktsitu cijas izgl tojamo vidū. Skolas darbinieki
piev rš uzman bu nek rt b m un p rdar jumiem, atbilstoši r kojas. Probl msitu cijas, kuras rodas
skol nu savstarp j s attiec b s vai skol nu un skolot ju attiec b s, tiek risin tas, nepieciešam bas
gad jum iesaistoties soci lajam darbiniekam, skolas administr cijai, paši sarež tos gad jumos
tiek iesaist ta VBTAI vai Valsts policijas darbinieki. Skol ir iek rtots rk rtas situ ciju
re istr cijas žurn ls.
Skolas kolekt va savstarp j s attiec b s p rsvar valda labv l ba, cie a, uztic ba, sirsn ba un
izpal dz ba. Skol tiek sekm tas labas attiec bas starp skolas darbiniekiem un skol niem. Skolas
person ls ir profesion ls, laipns un izpal dz gs, apzin s, cik svar ga apmekl t jiem ir labv l ga
gaisotne skol , un vienm r nodrošina apmekl t jiem vajadz go inform ciju. Attieksme pret skolas
apmekl t jiem ir laipna un korekta. Iekš j s k rt bas noteikumos ir reglament ta nepiederošu
personu uztur šanas k rt ba.
Skolot ji un izgl tojamie cenšas savstarp j s attiec b s būt korekti, ieciet gi, laipni un
piekl j gi. Skolas vad ba respekt un iesp ju robež s atbalsta izgl tojamo, pedagogu, skolas
darbinieku un vec ku ieteikumus, ierosin jumus, v lmes un vajadz bas. Skolas darbinieki
rūp jas, lai gaisotne skol būtu apmekl t jiem, pedagogiem un izgl tojamajiem labv l ga un
pat kama.
Skolas pedagogu kolekt vs ir salied ts, darb gs, pieredzes bag ts. Vad ba un pieredzes bag tie
pedagogi sniedz atbalstu pal dz bu jaunajiem un maz k pieredz jušiem kol iem. Skol veidojas
mentoru grupa. Vad ba un arodkomiteja kolekt va salied šanai organiz ekskursijas, Skolot ju
dienas un Ziemassv tku pas kumus, uz kuriem tiek aicin ti ar pension tie skolot ji. M c bu vide
ir visiem pieejama, droša, pozit va, higi niska.
Skol ir Iekš j s k rt bas noteikumi. Tie izvietoti pie inform cijas sienas, pieejami visiem
skol niem, vec kiem un skolas darbiniekiem. Skolas Iekš j s k rt bas noteikumu ieviešanu un
p rraudz bu veic skolas vad ba. Inform cija vec kiem ietver koment rus par skol nu attiec b m,
uzved bu un attieksmi.
Visi skol ni zina iekš j s k rt bas noteikumus, taču ne vienm r tos iev ro. Dažos gad jumos
skol nu uzved ba un disciplin t ba ir nepietiekama. Iekš j s k rt bas noteikumi paredz noteiktu
atbild bu un r c bu discipl nas p rk pumu gad jum , k ar tad, ja konstat ta atkar bu izraisošu
vielu kl tbūtne skol . Ne visi skol ni iev ro vesel ga dz vesveida priekšnoteikumus.
45
Istras vidusskol ir savas trad cijas: Zin bu diena, 1. septembr un Skolot ju dien apsveikt
bijušos skolot jus, Rudens ziedu kompoz ciju izst de, Skolas ekskursiju un p rg jienu diena,
Skolot ju diena un Erud tu konkursi, M rti diena, pas kumi, velt ti L čpl ša dienai (g jiens
uz Joničku kapiem) un Latvijas proklam šanas sv tkiem, Ziemassv tki, Mete diena,
Valent ndienas pas kumi, Lieldienu koncerts, M mi dienai velt ts koncerts, rudens un
pavasara kross, p d jais zvans, izlaidums, sporta diena. Katra m c bu gada nosl guma
pas kum tiek pasniegtas pašas skolas administr cijas pateic bas un diplomi skolot jiem par
sasniegumiem m c bu gada laik .
Skolas 1.st v visu m c bu laiku atrodas skolas apkop ja, kura veic ar dežurantes
pien kumus.
Stipr s puses
skol ir detaliz ti izstr d ti dokumenti, kas nosaka iekš jo k rt bu;
skolai ir savas trad cijas;
skolas mikroklimats kopum ir labv l gs;
skolot ju kolekt vs ir salied ts, darb gs, pieredzes bag ts, gandr z puse skolot ju ir
Istras vidusskolas absolventi;
V rt jums – ļoti labi
5.2. Skolas fizisk vide
Skol ir sakopta un est tiski pievilc ga fizisk vide. Skolas telp s ir telpaugi. Apk rtne ir t ra
un k rt ga, est tiski iek rtota un apzaļumota, par to rūp jas tehniskais person ls. Katru pavasari
tiek atjaunoti pu u un zaļo augu st d jumi. Skol ni ir l dzatbild gi par apk rtnes sakopšanu,
piedal s pavasara talk .
Skolas telpas ir atbilstošas sanit ri higi niskaj m norm m. Ir izstr d ti evaku cijas pl ni,
nor d tas izejas un iek rtota ugunsdroš bas sist ma. Telpu sakopšanu nodrošina
tehniskie darbinieki. Skol ir vair kas tualetes. Taj s ir ziepes, tualetes pap rs. Ir izstr d ts
Istras vidusskolas telpu uzkopšanas pl ns. Skol pietiekam skait un atbilstoš s viet s ir
pap rgrozi.
M c bu telp s un gaiten redzam s viet s ir izvietoti evaku cijas pl ni, kuros ir atz m tas
ugunsdz šamo apar tu atrašan s vietas. Skolas tuvum ir izvietotas satiksmes noteikumiem
atbilstošas z mes un nor des. Pie skolas ir laukums, kur var novietot automaš nas,
velosip dus.
Skola ir nodrošin ta ar nepieciešamaj m m bel m. M c bu kabinetu m beles ir rtas un
funkcion las, atbilstošas skol nu vecumam un augumam. Katru gadu skol pl nveid gi tiek veikts
telpu kosm tiskais remonts, ieg d tas jaunas m beles, pamaz m padarot telpas modernas un
est tiskas.
46
Telp s tiek iev rotas sanit rtehnisk s normas – ir atbilstošs apgaismojums klas s un cit s
telp s, optim la temperatūra, klašu telpas tiek regul ri v din tas un uzkoptas atbilstoši
uzkopšanas un dezinfekcijas laika paredz tajam grafikam.
Skol darbojas internets. ERAF projekt ietvaros tika moderniz ta sporta z le un stadions. Par
skolas est tisko noform jumu atbild ba uztic ta m jtur bas skolot jai, kura to veic sadarb b ar
skol nu l dzp rvaldi un skolot jiem. Skol niem ir iesp jas piedal ties telpu noform šan . Skol
regul ri – M rti dien , M tes dien - tiek r kotas skol nu darbu izst des, ko var apskat t ar
skol nu vec ki un skolas viesi.
Par daudzajiem zaļajiem augiem skol past v gi rūp jas skolas tehnisk s darbinieces, klašu telp s
– atbild gie skolot ji, k ar skol ni.
Piebraucamie ceļi un skolas teritorija ir asfalt ta. Skolas tuvum ir izveidotas satiksmes droš bas
noteikumiem atbilstošas z mes un nor des, izveidotas auto st vvietas, konteineru laukums
Skol ni izmanto Istras vidusskolas sporta z li, moderniz to stadionu, kurš atrodas skolas tuvum .
Apk rtnes sakopšan iesaist s ar skol ni: katrai klasei uztic ta atbild ba par k du skolas
apk rtnes sektoru, katru rudeni skol ni atbilstoši vecumam dažas dienas pal dz skolas apk rtnes
labiek rtošan . Katru gadu skol ni piedal s talk s, ne tikai skolas teritorij , bet ar labiek rto
Vecslabadas ciematu.
Stipr s puses
skolas telpas un apk rtne tiek uztur ta t ra un k rt ga;
katru gadu skolas telp s tiek veikti remonti un atjaunots invent rs atbilstoši
finansi laj m iesp j m;
skolas vides sak rtošan un telpu noform šan ties bas piedal ties ar skol niem;
sak rtota skolas vide mudina skol nus saudz t to.
V rt jums – ļoti labi
T l k s att st bas vajadz bas
izstr d t skolas atribūtiku: karogu un logo;
turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b ;
turpin t skolas trad ciju izkopšanu;
turpin t veidot savstarp jas cie as un atbalsta attiec bas starp skol niem;
rosin t skol nus vesel ga dz vesveida priekšnoteikumu iev rošanai.
V rt jums – ļoti labi
6. IEST DES RESURSI
6.1. Iek rtas un materi ltehniskie resursi.
Skol ir visas nepieciešam s telpas m c bu procesa nodrošin šanai, t s atbilst skol nu
47
skaitam un vecumam. Skola ir nodrošin ta ar materi li tehniskajiem l dzekļiem izgl t bas
programmu realiz cijai. Izgl t bas iest de nodrošina skol nus ar vis m m c bu gr mat m.
Katru gadu l dz maija vidum direktors apstiprina skolas izmantojamo m c bu gr matu sarakstu.
Klašu audzin t ji par to inform skol nus un vi u vec kus. Skola nodrošina skol nus ar m c bu
gr mat m visos m c bu priekšmetos pamatizgl t bas un vid j s izgl t bas programm s. Pl nojot
budžetu n košajam gadam, metodiskaj s komisij s izv rt ar m c bu gr matu nomai as
nepieciešam bu. Bibliot k atrodas ar daiļliteratūra, izzi u un metodisk literatūra, preses
izdevumi (atbilstoši budžeta atv l tajiem l dzekļiem). Katru gadu skola abon preses
izdevumus, ar kuriem las tav iesp jams iepaz ties gan skol niem, gan skolas darbiniekiem.
Skolas bibliotek re konsult skolot jus un skol nus par bibliot k pieejamajiem materi liem un to
izmantošanu. Skol nodrošin tas m c bu materi lu pavairošanas iesp jas.
Skolot ji regul ri izmanto iesp jas str d t ar p rn s jamo projektoru, televizoriem, CD
atska ot jiem, kl pjdatoriem, magnetofoniem, kodoskopiem, sintezatoru, klavier m.
Datorklas ir 15 datori ar interneta piesl gumu, ir divi kop t ji, skeneris, videokamera,
multimediju komplekts. Datori v l ir pieejami bibliot k un s kumskolas klas . Skolot jiem ir
pieejams plašs CD un DVD ierakstu kl sts. Regul ri tiek papildin ts sporta invent rs.
Skol ir nodrošin ts past v gs un stabils interneta piesl gums, iesp jams izmantot bezvadu
internetu. Regul ri tiek sekots materi li tehnisko l dzekļu un iek rtu tehniskajam st voklim,
vajadz bas gad jum vienm r tiek nodrošin ts savlaic gs remonts. 100% skolas darbinieku un
pedagogu apguvuši datorprasmes pašm c bas ceļ vai apmekl juši t l kizgl t bas programmas
darbam ar modernaj m inform cijas tehnolo ij m. Skolot ji un skol ni ir inform ti un izmanto
skol esošos materi li tehniskos resursus.
Skolas telpu izmantojums ir racion ls un atbilst m c bu procesa pras b m un katras telpas
specifikai.
Ar rpusstundu pas kumu nodrošin šanai tiek izmantotas skolas telpas, iek rtas un citi
resursi.
Skolai ir normat vajos aktos noteikt k rt b apstiprin ts budžets.
Skolas finanšu resursi ir pietiekami izgl t bas programmu realiz šanai, infrastruktūras uztur šanai,
skolas darb bas nodrošin šanai un att st bai.
Finanšu l dzekļus izmanto atbilstoši skolas izvirz taj m priorit t m un vajadz b m. L dzekļu
izmantojums ir caurskat ms un efekt vs. Skolas darbinieki iesaist s budžeta pl nošan , pl nojot
m c bu literatūras ieg di, preses izdevumu abon šanu, m c bu gr matu un m c bu l dzekļu ieg di
kabinetu materi l s b zes pilnveidošanai, m beļu ieg di, remontdarbus sav kabinet un skol .
Skolas direktors konsult jas ar skolas padomi un darbiniekiem par finanšu l dzekļu sadali,
izdevumu pl nošanu un inform par finanšu l dzekļu izlietojumu.
Skola regul ri papildina savu budžetu, piesaistot invest cijas un stenojot projektus.
48
Skolas direktors normat vajos dokumentos noteiktaj k rt b atskait s par skolas p rzi nodoto
finanšu l dzekļu izmantošanu.
Stipr s puses
skol ir visas nepieciešam s telpas m c bu procesa nodrošin šanai;
skola iegūst papildus l dzekļus, piesaistot invest cijas un stenojot projektus;
skol ir kvalific ts pedago iskais un tehniskais person ls, kas sp j gs str d t ar
apr kojumu un tehniskajiem m c bu l dzekļiem;
m c bu tehniskie l dzekļi ir lab k rt b .
V rt jums –ļoti labi
6.2. Person lresursi.
Skolai ir visi nepieciešamie person la resursi licenc to izgl t bas programmu realiz šanai. 14
skolot ji str d pamatdarb . Lai nodrošin tu nep rtrauktu izgl t bas programmu realiz šanu,
nepieciešam bas gad jum tiek organiz ta stundu aizvietošana.
Skolai ir atbalsta person ls – bibliotek rs, izgl t bas metodi is. Būtu nepieciešams logop ds,
psihologs, kuru konsult cijas šobr d pieejamas Ludz . Pedago iskais person ls ir kvalific ts, ar
atbilstošu augst ko izgl t bu. 1 skolot js pašlaik iegūst augst ko pedago isko izgl t bu. V l 2
skolot jas (s kumskolas un latviešu valodas) iegūst otro augst ko izgl t bu. Liel k daļa ir
pieredzes bag ti pedagogi ar 19 un vair k gadu st žu.
Skolot ju izgl t ba
49
4 pedagogiem ir ma istra gr ds daž d s nozar s.
Vair ki pedagogi, turpinot m c ties, ir ieguvuši vair kas specialit tes.
Skolot ji un direktors piedal s projektos novad , valsts m rog . Skolas pedagogi iesaist s
daž dos projektos, kas paaugstina skolot ju kompetenci:
„Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu nodrošin šanai priorit rajos m c bu priekšmetos”
„Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izgl t bas sist mas optimiz cijas apst kļos”.
Pl nveid gi notiek skolot ju t l kizgl t bas pas kumi, izveidota pedagogu iegūt s izgl t bas datu
b ze. Katru gadu vismaz puse pedagogu apmekl daž dus t l kizgl t bas kursus. Liel k daļa
pedagogu kursos vai pašm c bas ceļ ir ieguvuši zin šanas IT izmantošan .
Visi pedagogi l dzdarbojas skolas metodiskaj s komisij s un novada metodiskaj s apvien b s,
veido metodiskos materi lus, uzskates l dzekļus un populariz savu pieredzi.
Skolot ji piedal s novada olimpi žu darbu v rt šan , ir studentu prakses vad t ji - mentori.
Skolot ji var sa emt metodisko pal dz bu un atbalstu k no kol iem, t no skolas
administr cijas.
Atseviš i pedagogi saska ar novada pedagogu metodisk s apvien bas darba pl nu sniedz
atkl t s stundas kol iem.
Visu skolas darbinieku – skolot ju, atbalsta person la pien kumi, ties bas un atbild bas jomas ir
noteiktas darbinieku amatu aprakstos, kuras p c nepieciešam bas tiek p rskat tas. Liel kajai daļai
pedagogu darba slodze ir optim la, nodrošinot kvalitat vu darba izpildi. Pedagogu slodzes tiek
sadal tas, iev rojot licenc t s izgl t bas programmas, darba organiz cijas vajadz bas, pedagogu
pieredzi un kvalifik ciju, k ar vec ku un skol nu v lmes, ja tas ir iesp jams. Skolas
administr cija zina katra pedagoga pieredzi, profesion lo kompetenci, stipr s un v j s puses.
Skolot ju darba slodzes sadales proces piedal s ar arodkomiteja.
Visiem darbiniekiem ir pieejama inform cija par skolas vad bas darba struktūru, darba laikiem,
50
pien kumiem, ties b m un atbild bas jom m. Skol ir noteikta metodisk darba organiz cijas
k rt ba. Izveidotas un darbojas 4 metodisk s komisijas. Metodisko komisiju darbu vada skolas
direktora iecelts metodisk s komisijas vad t js. Metodisko darbu koordin direktora vietnieks
izgl t bas jom . Ir izstr d ts Istras vidusskolas metodisko komisiju darb bas reglaments.
Skolot ji sav starp sadarbojas un atbalsta cits citu.
Skol ir normat vajos dokumentos noteiktajai k rt bai atbilstošs klašu piepild jums un sadal jums,
noteikti klašu veidošanas pamatprincipi un tam atbilstoši nodrošin ti pedagogu resursi. Skol ir
10 klašu komplekti. Ar katru gadu samazin s skol nu skaits s kumskol .
Skolas vad ba nodrošina skolot ju piedal šanos t l kizgl t bas programm s atbilstoši skolas
noteiktaj m att st bas priorit t m. Skola atbalsta darbinieku t l kizgl t bu, tas netrauc m c bu
procesam. Skolas darbinieku prasmes un pieredze tiek efekt vi izmantota person la att st b .
Pedagogu kvalifik cijas pilnveide notiek normat vajos dokumentos noteiktaj k rt b . Skola
atbalsta pedagogu profesion l s meistar bas pilnveidi, apzina, pl no un koordin skolot ju
t l kizgl t bas vajadz bas. Direktors inform par t l kizgl t bas kursu pied v jumu.
Metodisko komisiju ietvaros notiek inform cijas apmai a par kursos un semin ros uzzin to.
Pedagogi t l kizgl t bas nolūkos apmekl ar citas izgl t bas iest des, atkl t s stundas, paši vada
atkl t s stundas, piedal s pieredzes apmai as braucienos. Vair ku m c bu priekšmetu skolot ji
regul ri izmanto inform tikas kabinetu m c bu procesa efekt v kai sagatavošanai. Inform cija par
katra pedagoga t l kizgl t bas aktivit t m tiek uzkr ta skolot ju personas liet s, skolot ju
portfolio, ievad ta VIIS datu b z atbilstoši r jo normat vo aktu pras b m.
Stipr s puses
skol ir nodrošin ts nepieciešamais person ls licenc to izgl t bas programmu stenošanai;
optim ls pedagogu slodzes sadal jums;
skolas metodiskais darbs tiek realiz ts 4 m c bu priekšmetu metodiskaj s komisij s;
pedagogiem ir rad ti labi apst kļi profesion lajai pilnveidei;
skolot ji regul ri pilnveido profesion lo meistar bu t l kizgl t bas kursos;
skol tiek uzkr ta inform cija par pedagogu t l kizgl t bu;
pedagogu t l kizgl t ba tiek efekt vi izmantota person la att st b atbilstoši skolas
att st bas priorit t m;
skolot ji izmanto daž dus projektus konkur tsp jas veicin šanai savas meistar bas
paaugstin šanai.
T l k s att st bas vajadz bas
palielin t metodisko komisiju lomu skolas darba pl nošan ;
metodisko komisiju ietvaros regul ri analiz t t l kizgl t bas efektivit ti;
atbalst t pedagogu iesaist šanos daž dos projektos, konkursos, radošo darbu skat s
pieredzes populariz šan .
V rt jums – labi
51
7. Skolas darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana
7.1. Skolas darba pašv rt šana un att st bas pl nošana
Skolas vad ba pl no skolas darbu, t kontroli un izv rt šanu, organiz kontroles un v rt šanas
procesu, vienojas par izmantojamaj m metod m, atbild gaj m person m, laiku un v rt šanas
krit rijiem. Skolas pašv rt juma sist ma ir skaidri struktur ta un veiksm gi pl nota.
Pašv rt šanas process ir virz ts uz būtiskiem aspektiem katr skolas darba jom . Inform cijas
uzkr šana notiek visu m c bu gadu atbilstoši skolas att st bas virzieniem, priorit t m un
m c bu gada darba pl nam.
Skolas vad ba kontrol un p rrauga person la darbu, veicina un atbalsta pašv rt šanas
procesu un skolas darbinieku iesaist šanu skolas stipro pušu apzin šan un nepieciešamo
uzlabojumu noteikšan .
Skolas darbs tiek analiz ts, sadarbojoties skolas administr cijai, pedagogiem, skol niem un
vec kiem. Skolas vad ba izv rt savu ieguld jumu pašv rt šanas procesa organiz šan ,
vad šan un p rraudz šan .
Katrs skolas pedago iskais darbinieks m c bu gada nosl gum raksta pašv rt jumu par
paveikto darbu, analiz jot sasniegumus, nepiln bas un t l k s att st bas vajadz bas. Skolas
pedago iskie darbinieki balsta pašv rt jumu uz konkr tiem faktiem un pier d jumiem. Skolas
darba v rt šana notiek metodisko komisiju san ksm s, pedago isk s padomes s d s, skolas
padomes san ksm s. Skolas darba pašv rt šanas proces iesaist s liel k daļa skolas
pedagogu, bet paši - metodisko komisiju vad t ji. V rt šanas laik anket skol nus, vec kus
un pedagogus.
Skolas administr cija v rt šan iegūto inform ciju izmanto, lai apzin tu skolas darba stipr s
puses un veiktu nepieciešamos uzlabojumus. Ir pl nota skolas pašv rt juma zi ojuma
public šana novada m jas lap . V rt šan iegūto inform ciju izmanto t l k skolas darba
pl nošan .
Skolas att st bas pl ns ir struktur ts, p rskat ms, taj ir noteiktas priorit tes 5 gadiem emot
v ra skolas darb bas pamatm r us, pašv rt jumu un iepriekš veikto darbu, iev rojot valsts, ka
ar Ludzas novada priorit tes pl nojums paredz m r us, v rt šanas krit rijus, uzdevumu
izpildes gaitu, atbild gos, resursus, kontroli un p rraudz bu.
Stipr s puses
regul ri tiek v rt tas daž das skolas darba jomas;
skolot ji izstr d sava darba pašv rt jumu un daudzi akt vi iesaist s skolas darba
v rt šan ;
skolas administr cija iegūto inform ciju izmanto, lai apzin tu skolas darba stipr s puses
un veiktu nepieciešamus uzlabojumus;
52
darba pl ns m c bu gadam tiek veidots, pamatojoties uz skolas att st bai izvirz taj m priorit t m.
V rt jums – labi 7.2. Skolas vad bas darbs un person la p rvald ba
Skol ir izstr d ta visa Ministru kabineta noteikt oblig t izgl t bas iest des darbu
reglament još dokument cija, t izstr d ta un atbilst likumu un citu normat vo aktu pras b m,
kuras prec za izpilde tiek kontrol ta.
Skolas darb bu reglament skolas nolikums, iekš j s k rt bas noteikumi, darba k rt bas noteikumi
un citi skolas iekš jie normat vie akti, kas ir izstr d ti p c MK noteikumu pras b m un ir sak rtoti
atbilstoši lietu nomenklatūrai.
Ir izstr d ta prec za skolas vad bas struktūra. Skolas direktoram ir 1 vietniece izgl t bas jom ,
kura atbild par izgl t bas programmu stenošanu skol , izgl t bas metodi is, kura koordin
audzin šanas darbu. Vi u darba pien kumi, ties bas un atbild bas jomas ir noteiktas amatu
aprakstos. Skol ir saimniec bas daļas vad t js. Skolas vad bas atbild bas jomas ir zin mas visiem
skolas darbiniekiem, skol niem, vi u vec kiem un cit m ieinteres taj m person m.
Direktoram ir atbilstoša izgl t ba un ieinteres t ba skolas darb . Skol paša uzman ba tiek
piev rsta lietiš u un labv l gu attiec bu uztur šanai ar skolas darbiniekiem, skol niem, vec kiem
un pašvald bu. Direktors konsult jas ar darbiniekiem svar gos jaut jumos, taču saglab atbild bu
par gal g l muma pie emšanu. Direktors prot veidot vad bas komandu un dele t funkciju
izpildi, k ar p rraudz t daž du l me u darbinieku pien kumu izpildi.
Vad bas komand ir laba savstarp j sadarb ba un visi profesion li veic uztic tos pien kumus.
Direktora vietnieks un izgl t bas metodi is par pl noto un paveikto darbu inform pedagogus
informat vaj s san ksm s vai pedago isk s padomes s d s, k ar aktu lo inform ciju izvieto
skolot ju istab un pie skolas inform cijas d ļa. Katru gadu tiek organiz tas divas anal tisk s
pedago isk s padomes s des, 1x m nes apspriedes pie vad bas un vismaz divas skolas padomes
s des.
Metodisko komisiju vad t ji nodrošina saikni starp skolot jiem un skolas vad bu.
Stipr s puses ir izstr d ta visa Ministru kabineta noteikt oblig t izgl t bas iest des darbu
reglament još dokument cija;
skolas darb bu reglament jošie dokumenti ir sak rtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai;
ir izstr d ta prec za skolas vad bas struktūra;
skolas vad ba prot uzklaus t un atbalst t, visi cenšas kvalitat vi izpild t tiem uztic tos
pien kumus.
V rt jums –ļoti labi 7.3. Skolas sadarb ba ar cit m institūcij m
Skolas vad ba steno lietiš u sadarb bu ar dibin t ju, Istras, Rund nu un Brigu pagasta p rvald m,
rūp jas par skolas prestižu un t lu sabiedr b .
53
Pateicoties sadarb bai ar dibin t ju, tiek uztur ta skola, papildin ta materi li tehnisk b ze u.c..
Skola, t s vad ba un darbinieki cenšas akt vi iesaist ties pašvald bas kultūras un sabiedriskaj
dz v .
Skola sadarbojas ar vec kiem, sabiedr bu un daž d m institūcij m. Laba sadarb ba izveidojusies
ar skolas padomi, Ludzas novada pašvald bas institūcij m, ar Ludzas novada Izgl t bas, kultūras
un sporta p rvaldi, ar patversmes „B rnu o ze” vad bu, ar Ludzas novada BJC darbiniekiem,
sabiedriskaj m organiz cij m, kas atbalsta skolas iniciat vas. Projektu stenošanas gait notiek
intens va sadarb ba ar VIAA, izgl t bas programmu un priekšmetu standartu izstr d un
stenošanas gait notiek sadarb ba ar VISC un IKVD.
Skolas vad ba veicina un atbalsta sadarb bu starp Istras vidusskolu un cit m kaimi u novadu
izgl t bas iest d m.
Sabiedr ba tiek inform ta par skolas darbu novada m jas lap www.ludzaspils.lv, laikrakstos
,,Ludzas zeme”, Latgales TV.
Operat vai inform cijas apmai ai efekt vi tiek izmantota elektronisk sazi a.
Skola iesaist s starptautiskajos projektos, veicinot skolas atpaz stam bu un prestižu. Projektos tiek
stenota sadarb ba ar partneriem no Baltkrievijas un Krievijas. Sadarbojas bijuš Ludzas rajona
skolas. Cieši sakari ir olimpi žu organiz cij , metodiskaj darb un skolot ju t l kizgl t bas jom .
Stipr s puses
izveidojusies veiksm ga sadarb ba ar Ludzas novada pašvald bu;
veiksm ga sadarb ba ar novada un bijuš Ludzas rajona skol m;
skola iesaist s starptautiskajos projektos.
T l k s att st bas vajadz bas skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu apzin šan vair k iesaist t skol nus
un vec kus;
publiskot skolas pašv rt juma zi ojumu novada m jas lap .
turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas p rraudz bas un kontroles darbu.
V rt jums – ļoti labi
54
8. Kopsavilkums par Istras vidusskolas darba pamatjomu v rt jumu PAMATJOMA
REZULTAT VAIS
R D T JS
JOMAS
V RT JUMS
1.Mac bu saturs ļoti labi
2.M c šana un m c šan s. 2.1.M c šanas kvalit te ļoti labi
2.2.M c šan s kvalit te labi
2.3.Vert šana k m c bu
procesa sast vdaļa
labi
Kop labi
3.Skol nu sasniegumi.
3.1.Izgl tojamo sasniegumi
ikdienas darb .
netiek v rt ts 3.2.Izgl tojamo sasniegumi
valsts p rbaudes darbos.
4.Atbalsts skol niem.
4.1.Psiholo iskais atbalsts,
soci lpedago iskais
atbalsts un izgl tojamo
droš bas garant šana.
labi
4.2.Atbalsts person bas
veidošan .
labi
4.3.Atbalsts karjeras
izgl t b .
labi
4.4.Atbalsts m c bu darba
diferenci cijai.
labi
4.5.Atbalsts izgl tojamiem
ar speci l m vajadz b m.
labi
4.6. Sadarb ba ar
izgl tojam imeni.
labi
Kop labi
5.Skolas vide.
5.1. Mikroklimats. ļoti labi
5.2.Fizisk vide. ļoti labi
ļoti labi
6.Skolas resursi. 6.1.Iek rtas un ļoti labi
55
materi ltehniskie resursi.
6.2.Person lresursi. labi
Kop ļoti labi
7.Skolas darba
organiz cija, vad ba un
kvalit tes
nodrošin šana.
7.1.Skolas darba
organiz cija, vad ba un
kvalit tes
nodrošin šana.
labi
7.2.Skolas vad bas darbs
un person la p rvald ba.
ļoti labi
7.3.Iest des sadarb ba ar
cit m institūcij m
ļoti labi
Kop ļoti labi
TURPM K ATT ST BA.
JOMA TURPM K S ATT ST BAS IESP JAS
M C BU SATURS saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties
piesaist t t m izgl tojamos;
veicin t daž du m c bu priekšmetu pedagogu sadarb bu,
stenojot m c bu satura pl nošanu skol ;
nodrošin t kvalitat vu inform cijas tehnolo iju resursu
pieejam bu.
organiz t pieredzes apmai as pas kumus skolot jiem
skol un nodrošin t iesp ju apmekl t un iepaz ties ar
citu skolu pieredzi.
moderniz t klašu telpas (interakt v t fele, datu kamera,
projektori).
M C ŠANA UN
M C ŠAN S
skolot jiem turpin t apgūt jaun k s inform cijas
tehnolo ijas, vair k t s izmantot ikdienas darb visos
m c bu priekšmetos;
m c šanas proces akcent t individualiz ciju un
diferenci ciju;
mekl t jaunas sadarb bas formas ar talant gajiem
izgl tojamajiem;
turpin t darbu neattaisnoto kav jumu nov ršan ;
uzlabot skol nu zin tniski p tniecisk darba kvalit ti;
56
rosin t skol nu interesi par las šanu;
visos priekšmetos akcent t skol nu rakstu kultūras
noz mi, stenojot vienot s pras bas;
papildin t bibliot kas fondu ar jaun m m c bu gr mat m,
uzzi as literatūru, v rdn c m;
m c bu sasniegumu v rt šan vair k izmantot skol nu
pašv rt jumu un savstarp jo v rt jumu.
IZGL TOJAMO
SASNIEGUMI
daž dot m c bu metodes darb ar talant gajiem
izgl tojamajiem, lai veicin tu augsta l me a
sasniegumus;
pastiprin tu uzman bu velt t m c šan s un m c šanas
l me a anal zei valodu jomas priekšmetos, kas ļautu
uzlabot valodas prasmes un m c bu darba rezult tus
dzimtaj valod , valsts valod , angļu valod ;
veidot cieš ku sadarb bu un p ctec bas nodrošin šanu
starp s kumskolas pak pi un pamatskolu;
priekšmetu pedagogiem turpin t darbu skol nu m c bu
sasniegumu dinamikas izp t , to regul ri izmantojot
m c bu procesa pl nošan un piem rotu m c bu metožu
izv l ;
turpin t sniegt atbalstu skol niem centraliz to
eks menu m r tiec g izv l un gatavojoties
eks meniem;
m c bu priekšmetos, kuros noteikti valsts p rbaudes
darbi, pietiekoš daudzum organiz t konsult cijas, lai
skol niem būtu iesp ja savlaic gi nov rst raduš s
neskaidr bas.
ATBALSTS
IZGL TOJAMIEM
pilnveidot droš bas pas kumus skol – dežūru k rt bu;
turpin t sadarb bu ar psihologu un soci lo darbinieku;
iesaist ties programm ,,Skolas auglis”;
rosin t skol nus rūp ties par citiem cilv kiem apk rt j
sabiedr b un iesaist ties br vpr t gaj darb ;
pilnveidot skolas t la populariz šanu Latvij un rpus t s
robež m, ar pan kumiem start jot daž dos konkursos,
skat s, festiv los un sporta sacens b s;
57
visu m c bu priekšmetu skolot jiem rosin t skol nus
izmantot iesp ju piedal ties konkursos, olimpi d s,
sacens b s;
turpin t atbalsta materi lu izveidi un daž das grūt bas
pak pes uzdevumu uzkr šanu skol niem, kuriem ir
grūt bas m c b s;
izp t t vec ku v lmes un vajadz bas, lai pilnveidotu
sadarb bu un uzlabotu vec kiem dom to pas kumu
apmekl jumu.
IEST DES VIDE izstr d t skolas atribūtiku: karogu un logo;
turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b ;
turpin t skolas trad ciju izkopšanu;
turpin t veidot savstarp jas cie as un atbalsta attiec bas
starp skol niem;
rosin t skol nus vesel ga dz vesveida priekšnoteikumu
iev rošanai.
IEST DES
RESURSI
palielin t metodisko komisiju lomu skolas darba
pl nošan ;
metodisko komisiju ietvaros regul ri analiz t
t l kizgl t bas efektivit ti;
atbalst t pedagogu iesaist šanos daž dos projektos,
konkursos, radošo darbu skat s pieredzes populariz šan .
IEST DES DARBA
ORGANIZ CIJA,
VAD BA UN
KVALIT TES
NODROŠIN ŠANA
skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu
apzin šan vair k iesaist t skol nus un vec kus;
publiskot skolas pašv rt juma zi ojumu novada m jas
lap .
turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas
p rraudz bas un kontroles darbu.
Iest des vad t js Ina Šteimanova
(v rds, uzv rds) (paraksts)
Z.v.