I. Eiduka, Pļaviņu novada lauku attīstības spe-ciāliste

Zemkopības ministrija izsludina pieteikšanos zā-lāju apsekošanai ar mērķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturē-šana zālājos”.

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ) sauc zālā-jus (gan pļavas, gan ganības), kuri veidojušies sen neartās platībās (vismaz 20 gadus), kas ir neielaboti, nemēsloti un daudzu gadu gaitā cilvēka apsaimnieko-ti un uzturēti, tādējādi izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pazīt bioloģiski vērtīgu zālāju var pēc lielā augu sugu skaita, kā arī pēc zālājā sastopamām augu un putnu sugām. Dabiskos zālājos parasti nav izteikti dominējošu sugu. Tajos ir liela sugu dažādība, tai skaitā daudz dažādu graudzāļu sugu. Raksturīga ir labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums. Turpretī kultivētos zālājos izteikti dominē 1 – 3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu daudzums ir niecīgs, kā arī velēna ir skraja un nesaslēgta.

Latvijā par bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām speciālisti atzinuši 55 augu sugas (piemēram, saul-purene, gaiļbiksīte, dzegužpirkstīte, mazais mārsilis, purva dedestiņa, smaržīgā naktsvijole, zilganais grīs-lis). Taču par zālāja vērtību var spriest ne tikai pēc augiem – daudzas pļavas un ganības ir bioloģiski vērtīgas, jo ir nozīmīgas putnu ligzdošanas (griezes, ķikuti) vietas.

Ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem raksturīgajām su-gām var iepazīties arī noteicējā, kas pieejams Latvijas

dabas fonda mājas lapā www.ldf.lv.Ja Jums šķiet, ka Jūsu īpašumā varētu būt šāds

bioloģiski vērtīgs zālājs, sūtiet pieteikuma anketu uz Zemkopības ministriju.

Apsekojumu Zemkopības ministrijas uzdevumā 2013. gada vasaras sezonā veiks Dabas aizsardzības pārvalde. Apsekojuma rezultāti tiks apkopoti un pub-licēti Zemkopības ministrijas mājas lapā ne ātrāk kā pēc 2013. gada 1. novembra. Informāciju par lauku bloku kartēs iezīmētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālā-jiem varēs iegūt no 2014. gada 2. aprīļa Lauku atbal-sta dienesta Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Pieteikšanās kārtība:1. Pieteikumus pieņems līdz 2013. gada 1. maijam

(pasta zīmogs).2. Jāaizpilda pieteikuma anketa, kuru var saņemt

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rajonu filiālēs vai pie pagastu lauku konsultantiem, vai Lauku atbalsta dienestā, vai Dabas aizsardzības pārvaldē. To iespējams iegūt arī Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā Lauku attīstība/Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšana.

3. Aizpildītai pieteikuma anketai jāpievieno Lauku atbalsta dienesta izsniegtās lauku bloku kartes kopija vai zemes robežu plāna kopija ar atzīmētu apsekojamo platību.

4. Pieteikums jānosūta uz Zemkopības ministriju ar atzīmi „BVZ noteikšana” (Republikas laukums 2, Rīga, LV – 1981).

Lauku atbalsta dienests uzsāk atbalsta izmaksu atdalītajam maksājumam par pienu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šī gada 12.jūlija ir uzsācis avansa izmaksu atdalītajam papildu valsts

tiešajam maksājumam par pienu (APKV). Avansu 70% apmērā saņems tie lauksaimnieki, kuri ir izpil-dījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus.

APKV ir vēsturiskais maksājums par references periodā (2006./2007.gadā) realizētajām piena tonnām piešķirtās kvotas ietvaros.

Atbalsta likme par vienu piena tonnu ir LVL 18.63. Savukārt avanss 70% apmērā ir LVL 13.04 par tonnu.

LAD plāno avansā izmaksāt 7,2 miljonus latu no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem. Atbalsts tiks iz-maksāts 12 464 lauksaimniekiem.

Atgādinājums!15.augusts – nekustamā īpašuma nodokļa samak-

sas termiņš (3.ceturksnis).Nodokli var samaksāt ar pārskaitījumu Pļaviņu no-

vada domei (Reģ.nr.90000043649) bankās:• AS GE Money bank, norēķinu konts Nr.LV52 BATR

00512 0147 500 0;• AS Swedbank, norēķinu konts Nr.LV38 HABA

0551 0206 2172 7;• AS SEB banka, norēķinu konta Nr.LV36 UNLA

0050 0143 2196 2.Pļaviņu novada domes kasē:• Pirmdienās, otrdienās, trešdienās plkst.8.30 –

12.30; 13.00 – 16.30;• Ceturtdienās plkst. 8.30 – 12.30; 13.00 – 18.30;• Piektdienās plkst. 8.30 – 12.30; 13.00 – 14.30.Maksājumus var veikt arī Vietalvas – Aiviekstes un

Klintaines pagastu pārvalžu kasēs.SIA LLKC filiāles Lejasdaugavas LAB Pļaviņu nova-

da lauku attīstības speciālisteInese Eiduka, t.29255047, e – pasts inese.eidu-

ka@llkc.lv

Nr. 37 2012. gada augusts bezmaksas

Pļaviņu novada domes informatīvais izdevums

Pļaviņu Novada Ziņas

A. Lasmane, informatīvā izdevuma „Pļaviņu Novada Ziņas” veidotāja

Katram cilvēkam allaž kaut kas pie savas mājas aug vai zied. Tie ir mīļākie ziedi, košumkrūms vai ļoti uzticīgs koks. .. mājas skaistumam un dvēseles prie-kam, pie kura piestāt vai apsēsties, pastāstīt savus priekus, veikumu. Taču ir cilvēki, kas to iznīcina, ieejot cita dārzā, izraujot puķes vai nolaužot zarus, neap-kopjot savas mājas apkārtni vai staigājot pa zālienu, kur tas nav atļauts.

Gliemeži nes savu māju uz muguras. Neredzama, bet sajūtama māja nāk visur līdzi.

Gadās arī tā, kā saka Imants Auziņš:

,,Caurs, dēliņ, mans jumts,

Sienas, grāmatas mirkst...

Tie nav joki!

Kur te apkārtnē vēl tāda pils?

Aizbēguši prom slapji pat spoki!

Vai nu mans mūžs

Kā apmetums dils?”

Sakārtosim katrs savu māju! Necerēsim uz citiem! Paši, tikai paši!

Aktualitātes

Katram sava māja nāk līdz...

Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšana

G.Žilde, Pļaviņu domes priekšsēdētāja

Tik koši kā tautumeitu brunči ir aizritējuši Pļavi-ņu pilsētas 85 gadu jubilejas pasākumi, bet gads turpinās, un mūs gaida vēl daži pārsteigumi – fo-togrāmata par Pļaviņu novadu, kultūrvēsturiskās takas atklāšana Bārukalna kapsētā, literāro darbu apkopojums un uzvarētāju apbalvošana, Pļavi-ņu muzikantu kopā sanākšana un uzstāšanās.Vasara šogad bagāta ar kontrastiem – gan vēsa, gan lietaina, gan svelmējoši karsta. Visas ce-rības uz augustu, uz ražas briedinātāju. Prieks par čaklajiem novada iedzīvotājiem, kas naski dodas uz tuvējiem mežiem un vāc bagātīgo ogu un sēņu ražu. Gan papildus naudiņu var iegūt, gan sarūpēt cienastu garajiem ziemas vakariem.Mūsu novads šajā vasarā ir izska-nējis ar sportiskiem sasniegumiem:3. Latvijas olimpiādē, kas 6. – 8.jūlijā norisi-nājās Liepājā un Ventspilī, no visas Latvijas piedalījās teju 3000 sportisti no 86 novadu paš-valdībām. No tiem medaļas izcīnīja 52 novadi. Pļaviņu novada sportisti izcīnīja 4 medaļas, apsteidzot 19 novadus. Medaļas ieguva Ralfs Lazdiņš, Laura Glode, Jānis Igo Niedzviedzis. Paldies visiem Pļaviņu novada sportistiem, kas piedalījās olimpiādē un aizstāvēja novada godu.Pļaviņu novada bērnu sporta svētki un pieaugušo sporta svētki arvien pulcina daudz apmeklētā-ju, kas liecina, ka apzināmies, cik liela nozīme cilvēka dzīvē ir kustībai un kopā sanākšanai.Klintaines ugunsdzēsēju sacensības tika parādī-tas TV kā interesants un atraktīvs sporta veids, aktīvi tiek spēlēts volejbols, futbols, strītbols, notiek orientēšanās sacensības. Mūsu sporta klubs „Skanste”, kas ziemā slēpo, bet vasa-rā aktīvi nodarbojas ar velobraukšanu, Latvi-jas mērogā ir kļuvis atpazīstams un komandu kopvērtējumā pagājušajā gadā izcīnīja 2.vietu.Šķiet, lielākais sporta pasākums šogad saistīsies ar Gostiņu stadiona atklāšanu. Man liels prieks, ka mūsu futbola entuzi-asta Imanta Siliņa sapnis ir piepildījies un29. jūlijā varēja notikt 1. spēle jaunajā stadionā. Jācer, ka savējiem visas spēles būs tikpat veik-smīgas kā pirmā un beigsies ar uzvarām. Ilgi mēs par Gostiņu sporta laukumu runājām, cīnījāmies,

jau iepriekšējā sasaukumā kopā ar I. Siliņu devā-mies uz Aizkraukles rajona padomi, kuras priekš-sēdētājs P. Keišs un kolēģi atbalstīja mūs un pie-šķīra 75 tūkstošus latu stadiona rekonstrukcijai, tad aizdevām šo naudu Raiņa ielas remontdarbu pabeigšanai un beidzot, pateicoties ES struktūr-fondiem, ieguldot mazliet vairāk nekā 200 000 LVL, ideja ir realizējusies. Sportistiem ir laukums un garderobes, apmeklētājiem – tribīnes, tiesne-šiem –telpas apspriedēm, visiem kopā – skaists un sakopts objekts. Nu ko, gostiņieši, visas cerī-bas uz jums, ka jaunā futbolistu maiņa nāks tieši no Gostiņu jaunās paaudzes. Vēlu visiem novada futbola entuziastiem veiksmīgas spēles stadionā!Klāt kapusvētki, kad īpaši atceramies par tiem cilvēkiem, ar kuriem pavisam nesen vēl kopā svi-nējām svētkus un risinājām ikdienas problēmas. Aiziesim pie viņiem, sakopsim piederīgo kapu kopi-ņas, jo Bārukalna kapi vienmēr izcēlušies ar savu sakoptību. Arī pārējos novada kapos pārsvarā var vērot cieņas pilnu attieksmi pret mūžībā esošajiem. Lielais mitrums ir radījis dau-dzu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret ne-iztīrītajiem grāvjiem. Ar dusmām nekas ne-būs līdzēts, jāņem vien darbarīki un jāpalīdz liekajam mitrumam aizplūst no īpašumiem. Dome cenšas tīrīt pašvaldības grāvjus, bet sa-vam īpašumam lielākais palīgs esam mēs paši.Šis ir ražīgs darba gads. Tiek realizēti dau-dzi projekti, kurus var manīt gan visi iedzī-votāji, gan tikai kādas iestādes apmeklētāji.Kalna, Štrāla, Meža, Liepu ielu rajonā ir pabeigti in-frastruktūras sakārtošanas darbi, aicinu iedzīvo-tājus izmantot iespēju un pieslēgties pilsētas ka-nalizācijas tīkliem, 1. Maija ielas remontdarbi vēl tiks turpināti. Liepu ielas sākumposma problēmas ir apzinātas, deputāti lemj par labāko risinājumu.Ir noslēgts līgums, un augustā sāksies Pļavi-ņu aizsargdambja būvdarbi. Divu gadu ilgais procedūru ceļš ir beidzies, un SIA „Jēkabpils PMK” līdz nākamā gada jūlijam gan Gostiņos, gan Pļaviņās no Atvaru ielas līdz mūzikas sko-lai izveidos pretplūdu aizsargdambi ar bruģētu, apgaismotu gājēju celiņu. Tas netiks veidots kā Jēkabpilī skatu uz Daugavu aizsedzošs pacē-lums, bet vienā līmenī ar Daugavas ielu. Tikko esam uzzinājuši, ka ir apstiprināts projekts „Nāc tirgoties pie Daugavas Pļaviņās!”, un pre-tī tagadējam tirgus laukumam pie Daugavas

starp ielu un jauno dambi tiks labiekārtots lau-kums, kurā varēs gan tirgoties, gan atpūsties.Raiņa un Daugavas ielās 354 vecās lampas (stabi diemžēl ne) tiks nomainītas pret ekono-miskākām LED lampām. Tiks ietaupīti līdzekļi, ko maksājam par elektroenerģiju. Nedaudz būs jāpacieš neērtības, kas radīsies darba proce-sa gaitā, jo vispirms vecie gaismekļi tiks de-montēti un tad jaunie uzstādīti. Tas nozīmē, ka neilgu laiku daļa pilsētas ielu kļūs tumšākas.

Pļaviņu novada ģimnāzija un PII „Bērziņš” rudenī būs ieguvuši jaunu izskatu un ziemu pavadīs krietni siltākās telpās. Šis ir ļoti dārgs projekts, bet bērni ir novada nākotne, ja viņiem patiks šeit dzīvot un mācīties, tad arī vecāki nemeklēs citu mājvietu.Gostiņos PII „Rūķītis” un Vietalvas pagasta PII „Zīļuks” jaunajā sezonā pēc remonta būs ieguvis skaisti izremontētas telpas un va-rēs iepriecināt gan bērnus, gan darbiniekus.Publiskās tualetes remonts kultūras nama skvērā nav sācies, jo iepirkumos piedāvātās būvnieku cenas krietni pārsniedz paredzēto fi-nansējumu. Bet projektu noteikti realizēsim.Pļaviņās, Rīgas ielā 19, ir izveidota sociālā māja, un divos dzīvokļos jau iemitināti cilvēki.Novads piedalījās konkursā „Eiropas gada pašval-dība Zemgalē”. Tā kā konkurss norisinājās pirmo reizi, organizatori bija salikuši vienā grupā nova-dus, kuros ir 6 tūkstoši iedzīvotāju, ar pilsētām un novadiem, kuros ir 25 – 60 tūkstoši iedzīvotāju. Zemgalē 1.vietu ieguva Jelgava, bet mēs apzinā-jām savas stiprās un vājās puses paaudžu sadar-bībā. Lielu paldies saku mūsu biedrībām „Pļaviņu tautskola”, „Daugavas rīts”, aktīvi darbību uzsā-kušajiem „Ābeļziediem”, PII „Jumītis” ar filiālēm, JIC „Ideja”, „Pepija”, P. Kalniņam, SAC „Pļaviņas”, mākslas skolai, kuri konkursa norisē stāstīja un rādīja, kā novadā reāli notiek paaudžu sadarbība.Augustā sākam domāt par bērnu sūtīšanu skolā. Dome ir nolēmusi finansiāli atbalstīt skolēnus, kuri uzsāk mācības 1. un 10.klasē, piešķirot attiecīgi 50 un 100 latus. Tie tiks izmaksāti ap septembra vidu, kad būsim pārliecināti, ka skolēni tiešām mācīsies mūsu novada skolā.Lai ražīgs augusts, lai izbaudām vasaras sauli un sakopojam spēkus gada tumšajam laikam!

Pļaviņās – ražīgs darba gads

I. Lazda, deputāte

Aizritējuši trīs gadi no mirkļa, kad tiku ievēlēta par Pļaviņu novada deputāti. Esmu Sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja. Komitejā strādājam kopā septiņi deputāti. Tāpat esmu arī Finanšu un teritorijas attīstības komitejas locekle, kurā strādājam visi deputāti.

Bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko tad deputāti dara. Tādēļ sniegšu ieskatu par paveikto.

Vietējā laikrakstā „Pļaviņu Novada Ziņas” plaši tiek atspoguļoti visi Pļaviņu novada domes lēmumi, kuru pieņemšanā esmu piedalījusies arī es. Uzskatu sevi par vienu no disciplinētākajiem deputātiem, jo šajā laika periodā neesmu apmek-lējusi tikai dažas sēdes attaisnojošu iemeslu dēļ.

Mans pienākums ir sagatavot un vadīt Sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes. Šajās sēdēs tiek izskatīti un pieņemti lēmu-mi apstiprināšanai domes sēdēs par komitejas pārraudzībā esošajām struktūrvienībām – skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, sociālo dienestu, bāriņtiesu, bibliotēkām, sporta klubiem, kultūras centru, bērnu centru „Pepija”, jauniešu centru „Ideja”, Sociālās aprūpes centru „Pļaviņas”, kā arī par sadarbību ar biedrībām, kuras izveidotas Pļaviņu novadā.

Reizi gadā Sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejas locekļi apmeklē visas pārraudzībā esošās struktūrvienības, lai iepazītos ar to darbu, problēmām, uzklausītu vadītāju viedokļus, vēlmes un vajadzības. Šādi apmeklējumi sniedz iespēju redzēt reālo situāciju iestādē un atvieglo lēmumu pieņemšanu saistībā ar redzēto un dzirdēto. Struktūrvienībās redzētais atvieglo arī darbu laikā, kad tiek veidots Pļaviņu novada budžets nākama-jam gadam.

Komitejas sēdēs tiek izskatīti arī iedzīvotāju iesniegumi un priekšlikumi, taču jāsaka, ka to ir

maz. Visiem ļoti patīk kritizēt deputātus, taču pašiem palikt maliņā. Vēlos atgādināt, ka pirms kļūšanas par deputāti arī es biju viena no iedzīvo-tājiem. Deputāta amatu nekur nevar apgūt, kā, piemēram, pedagoga, kas ir mans pamatdarbs. Deputāta darba pienākumus nosaka likums, taču tas nesniedz reālu palīdzību darbā. „Mācos strā-dājot,” tā es varētu teikt par savu deputātes darbu.

Tā kā šis sasaukums sāka darbu laikā, kad visā valstī notika lielas pārmaiņas (izveidojās novadi) , tad nācās veikt daudzus organizatoriskus pasākumus. Viens no pirmajiem lēmumiem – struktūrvienību apvienošana. Tās rezultātā izveido-jās Pļaviņu novada ģimnāzija ar filiāli Odzienā, PII „Jumītis” ar filiālēm „Bērziņš ”, „Rūķītis” un „Zīļuks”, Pļaviņu novada centrālā bibliotēka ar filiālēm, Pļaviņu novada kultūras centrs. Pieņemot šo lēmumu, vēlējāmies, lai visu struktūrvienību darbs būtu efektīvāks, līdzekļu izlietojums – racio-nālāks.

Lēmumu pieņemšana ir veicinājusi arī jaunu darba vietu rašanos. Novadā strādā izglītības darba speciāliste, bērnu centra un jauniešu centra vadītājas, palielinājies atbilstoši likumam arī soci-ālā dienesta darbinieku skaits, izveidots Pļaviņu novada muzejs.

Pēc Sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātu ierosinājuma 2. – 4. klašu skolēni novadā saņem brīvpusdienas, ar nākamo mācību gadu katrs pirmklasnieks un 10. klases audzēknis saņems vienreizēju pabalstu mācību līdzekļu iegādei, arī jaundzimušo bērnu vecāki no šī gada saņem materiālu atbalstu Pļaviņu novadā. Lai arī esam maza pašvaldība, taču domājam par atbalstu visām iedzīvotāju grupām.

Kā deputāte esmu veikusi arī citus pienāku-mus: esmu piedalījusies gan Dzīvokļu jautājumu komisijas sanāksmēs, gan dzīvokļu apsekošanā, vairākkārt viesojusies Pļaviņu tautskolā, piedalīju-sies izbraukumā pa Vietalvu un Odzienu, ozola stādīšanā „Likteņdārzā”, dažādos struktūrvienību pasākumos. Šis gads aizvadīts darba grupas „Pļaviņām – 85” sastāvā, pilsētas svētku organi-zēšanā.

Savienot deputātes darbu ar tiešā darba pie-nākumiem skolā ir sarežģīti. Tāpēc gribu pateikties Pļaviņu novada ģimnāzijas administrācijai, kura rod iespēju manu darbu organizēt tā, lai es varētu veikt arī deputātes pienākumus.

Pateicos par sadarbību arī visu pārraudzībā esošo struktūrvienību vadītājiem. Lai ceturtais sadarbības gads mums visiem ir vēl radošāks, kvalitatīvāks! Lai mūsu domas un darbi nodrošina Pļaviņu novada izaugsmi un attīstību arī turpmāk!

Domas un darbi novada attīstībai

,,Šurp grāmatas uz skolu –Es būšu teicamnieks.

Tad māmiņai un tētiņam,Un Dzimtenei būs prieks.”

Ilona Saviča, SIA „Aizkraukles grāmata” Pļaviņu grāmatnīcas vadītāja, Pļaviņu novada ģimnāzijas padomes locekle

Kā solīts, tā arī būs – daudz prieka un interesanti pavadīts laiks, daudz zināšanu un aktivitāšu, ko sola katrs jauns mācību gads mūsu skolā.Kāpēc tieši šīs rindas? Jo tieši ar šo dzejoli sākās mans skolas ceļš, un tas ir man spilgtā atmiņā kā daudzas citas iemācītas un izzinātas lietas.

Arī Pļaviņu grāmatnīcā skolēni, lieli un mazi, viņu vecāki ir gaidīti pircēji, jo sākusies lielā pirmsskolas iepirkšanās. Pārdošanā ir dažādas kancelejas pre-ces – rakstāmpiederumi, penāļi, somas, burtnīcas un mapes, krāsas un līmes, kā arī daudzas lietiņas, kas mācīšanos padarīs interesantu un aizraujošu. Nopērkamas mācībām darba burtnīcas, dažādas vārdnīcas, ģeogrāfijas atlanti. Bērniem ir iespējas iegādāties arī kādu jaunu grāmatu.Mīļie vecāki! Uz veikalu droši ņemiet līdzi bērnus, radi-niet viņus pie grāmatām, pie jaunā un skaistā, māciet viņus būt drošiem, zinātkāriem. Paldies katram, kas ienāk veikalā. Lai ne vienmēr var atļauties ko nopirkt, bet acis papriecēt un kādu grāmatu pārlapot – tas arī ir mīļi. Uz tikšanos!

Šurp grāmatas uz skolu...

2

Pļaviņu Novada Ziņas

Sports

Pļaviņu Svētā Pētera evaņģēliski luterāņu draudzei – 100

Vēl svētki turpinās!

H. Biete, mācītājs

Ir pagājis gads, kopš kalpoju Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskajā draudzē. Gads nav sevišķi ilgs laika posms, un, ja būtu jārunā par kādiem īpašiem notikumiem jeb pārmaiņām, kas šajā laikā notikuši draudzes dzīvē, pirmajā brīdī varētu šķist, ka nav nekā ievērības cienīga, ko pieminēt.Bet ir! Īpaši vēlos izcelt to, ka pēc ilgāka pārtraukuma draudzē ir atsākusi darbu svētdienas skola, kā arī atkal regulāri notiek Bībeles stundas un katehēzes nodarbības, ku-ras apmeklē ne vien tie, kuri vēlas pievie-noties draudzei, bet arī ikvienam draudzes loceklim ir iespēja atkal no jauna atsvaidzināt zināšanas mūsu ticības pamatjautājumos.Joprojām katru svētdienu notiek dievkalpo-jums, kas ir pats galvenais un centrālais noti-kums draudzes dzīvē. Kas tad vispār ir kristīgā Baznīca? Tā ir ticīgo kopība, draudze, kurā tiek svinēts dievkalpojums, kad Dievs pats pēc sava apsolījuma nāk, lai kalpotu mums un caur Saviem vārdiem un sakramentiem- Absolūciju un Svēto Vakarēdienu- dāvātu grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Aizvien notiek arī diakonijas darbs, rūpējoties ne vien par draudzes locekļiem, kuri ir slimību vai vecuma nespēka piemeklēti, bet

iespēju robežās palīdzot arī citiem pilsētas iedzīvotājiem.Regulāri reizi mēnesī notiek jauniešu dievkal-pojumi un arī sadraudzības brīži, kur pie tējas vai kafijas tases ir iespēja kopīgi pavadīt laiku, pārrunājot dažādus jautājumus, kuri mums ir aktuāli, kā arī gluži vienkārši vairāk un labāk citam citu iepazīstot.Tāpat draudzē vairāki bērni ir tikuši kristīti, bet pieaugušie- iesvētīti.Apzināti vairos runāt par statistiku, nosau-cot kādu konkrētu cilvēku skaitu, un ne jau tāpēc, ka tā būtu slepena informācija, bet gan tāpēc, ka daudz svarīgāks ir kas cits. Jo kāda gan nozīme tam, ja kādā draudzē ir reģistrēti, piemēram, 1000 cilvēku, bet tai pat laikā iknedēļas dievkalpojumus apmeklē vien kādi 200 ? Manuprāt, tamlīdzīga statistika, kura diemžēl bieži vērojama mūsu baznīcas lielajās draudzēs, ir gauži bēdīga. Turpretī Pļaviņu draudzē, kura skaitliski aizvien ir neliela, dievkalpojumos regulāri piedalās vismaz 45- 50% draudzes locekļu, vienīgi aukstajā ziemas laikā- nedaudz mazāk!Cilvēkiem, racionāli spriežot, vienmēr šķiet, ka īstās lietas notiek tur, kur tas ir acīmredzams un visiem pamanāms. Tas nav pārsteidzoši, jo arī tai laikā, kad Jēzus Kristus vēl cilvēka miesā dzīvoja uz šīs zemes, netrūka to, kuriem

šķita, ka Dieva varenība un spēks parādās greznajā Jeruzālemes templī ar tā krāšņajām ceremonijām un rituāliem, bet Jēzus krusts ir vislielākā muļķība, kāda vien iespējama, un visa Viņa dzīve un sludināšana- nožēlojama neizdošanās. Taču greznā tempļa sen vairs nav,

tas saskaņā ar Svētajiem Rakstiem nekad arī netiks atjaunots, turpretī Jēzus Kristus, kurš ir vakar, šodien un mūžīgi tas pats [Ebr. 13:8], ir un būs pie mums līdz pat pasaules galam [Mt. 28:20]! Mums šķiet, ka var ticēt vienīgi tiem,

kuri atrodas acu priekšā, ka dzīvē vispār var balstīties tikai un vienīgi uz paša pieredzēto, ka Dieva godības, varenības un spēka klātbūtne meklējama tur, kur ir gūstamas kādas īpašas izjūtas un sastopami lieli cilvēku pūļi, taču Jēzus Kristus ir sacījis, ka „vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod”[Mt.7:13-14]. Tāpēc kristīgā Baznīca nav un nekad nebūs daudzskaitlīga, tā var notikt vienīgi tad, ja Baznīca atļaujas sākt piemēroties pasaulei, meklēt tur sev goda vietas, tā nododot Evaņģēliju un novēršoties no Kristus krusta, tāpēc arī apustulis Pāvils mūs brīdina, sacīdams: „Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” [Rom. 12:2] Tā aizvien pasaulē darbojas Dievs apslēptā, cilvēku acīm neredzamā un prātam neaptveramā veidā.Esmu dzirdējis stāstu par kādu mācītāju, kurš nejauši pamanījis, ka viņa meita tam gatavo Ziemassvētku dāvanu- izšuvumu, bet tas nav sevišķi labi izdevies, tāpēc pačukstējis sievai, vai tā nevarētu palīdzēt meitiņai tikt ar darbiņu galā. Un, kad mācītājs svētku vakarā izsaiņojis dāvanu, viņš pārsteigts redzējis, ka izšuvums

ir vēl nekārtīgāks nekā ieraugot to pirmo reizi. Viņš, protams, pateicies, ka ir aizkustināts par meitas pūlēm, taču meitenīte sākusi skaļi raudāt: „Tēti, tu taču skaties kreiso pusi! Izšuvumu redz, ja pagriež to otrādi!”Tā arī mēs savā dzīvē Dieva mūžīgo plānu aizvi-en redzam vienīgi no „kreisās puses”, kur „diegi izšuvumā” izskatās vienīgi kā kāds nesakarīgs, greizs un bezmērķīgs mudžeklis. Mēs bieži vēlamies visu savu vēlmju piepildījumu šeit un tagad, taču kristīgā ticība nepastāv ar mērķi būt par „problēmu risinātāju”, kas apmierinātu cilvēku šķietamās vajadzības šajā pasaulē. Jo „redzamais ir laicīgs, bet neredzamais- mūžīgs”[2. Kor. 4:18]! Tāpēc, lai to satvertu, ir nepieciešama ticība, kas ir „stipra paļaušanās uz to , kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām”[Ebr. 11:1] .Un tieši tāpēc, lai dāvātu cilvēkiem šo ticību, glābšanu no grēka un velna varas un mūžīgo dzīvību, pastāv Viņa Baznīca, arī Pļaviņu Sv. Pētera draudze, tāpēc arī ir ticis celts un ar Dieva žēlastību nu jau gandrīz 100 gadus pašā pilsētas centrā atrodas šis dievnams, kurš ar zvanu skaņām ik svētdienu aicina ikvienu nākt, lai piedzīvotu sastapšanos ar To Kungu.

Dievs darbojas cilvēku acīm neredzamā veidā!

I. SiliņšSvētdien, 29.jūlijā, ar Austrumlatvijas 2. līgas čempionāta spēli starp FK „Pļaviņu

DM” un KS/FK „Alūksne” tika atklāts Gostiņu futbola laukums. Stadionā radīta iespēja spēlēt futbolu atbilstoši valsts čempionātos noteiktām prasībām, nodrošinot futbolistus ar kvalitatīvu spēles laukumu, ģērbtuvēm un dušām, skatītājus – ar ērtām tribīnēm un tualetēm. Atklājot stadionu, Imants Siliņš iz-

teica gandarījumu par paveikto – futbola lau-kuma atdzimšanu mūsdienu prasību līmenī Gostiņos, vietā, kur futbols spēlēts no 1925.

gada, kad tur izveidota futbola komanda. Futbolistus un skatītājus uzrunāja Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas 1. vietnieks Ainārs Arnītis, vēlot futbolistiem tikai uzvaras jaunajā laukumā un skatītājiem – pozitīvas emocijas par skaistu spēli. Spēli ar simbo-lisku bumbas izspēli atklāja Gostiņu futbola veterāni Pēteris Kalniņš un Ilmārs Šķerbergs. Mastos ir uzvijušies Latvijas, Pļaviņu novada un futbola kluba karogi, tas nozīmē, ka fut-bols jaunajā laukumā ir sācies. Spītējot tveicīgajam laikam, futbolisti spēlēja ātru un dinamisku futbolu, un spēles sākumā, ātri izspēlējot bumbu, pirmos vārtus guva Alūksnes futbolisti, pļaviņieši, skatītāju uzmundrināti, drīz guva atbildes vārtus. Turpmākajā spēles gaitā „Pļaviņu DM” futbolisti pārliecinoši dominēja laukumā un priecēja daudzos skatītājus ar skaistiem spēles momentiem un gūtiem vārtiem. Jau-nais laukums tika atklāts ar pārliecinošu

mājinieku uzvaru 6:1, pieveicot Alūksnes komandu. Vēl nedaudz jāpaciešas visiem cit-

iem sporta spēļu draugiem stadiona apgūšanā, jo vēl jāpabeidz rezerves treniņu laukuma(mākslīgā seguma ar LFF atbalstu) iekārtošana, kā arī volejbola un basketbola

laukumi ieejas labajā pusē, tad varēs to iz-mantot visi sporta spēļu draugi. Futbola klubs „Pļaviņu DM” pateicas visiem līdzjutējiem, kas atnāca atbalstīt savu komandu, un cer arī turpmāk priecēt skatītājus ar skaistu un daudzveidīgu futbola spēli. Pateicas arī tiem darbiniekiem, kuri pēdējā nedēļā palīdzēja sagatavot stadionu atklāšanai, jo tas prasīja daudz laika un arī pūļu, lai skatītāji justos ērti jaunajā stadionā. Paldies arī SIA „Pļaviņu DM” par palīdzību, izgatavojot laukuma sagatavošanas palīgierīces. Un gribētos atgādināt – uzcelt ir vieglāk nekā ilgstoši saglabāt skaistu, sakoptu vietu. Arī sporta celtnei ir savi iekšējās drošības un kārtības noteikumi. Ievērosim tos, būsim

saprotoši, gūsim prieku kopā!Video un foto materiāli mājas lapā www.plavinunovads.lv.

Futbola laukuma atklāšana GostiņosPļaviņām 85

I.Krastiņa, Pļaviņu pilsētas 85 gadu jubilejas darba grupas locekle

Lai arī karstās jūlija dienas liek meklēt veldzi un paēnu, lai arī šķiet, ka mūsu pilsēta it kā pieklususi un laiks rit pavisam rāmi un rimti, patiesībā tas ir tikai šķitums....Pļaviņas un pļaviņieši joprojām ir svētkus svinēt griboši un varoši, ko pierāda jūlija mēneša notikumi. Sportiskākie, azartiskākie un arī izturīgākie pulcējās gadskārtējās sporta spēlēs, lai jautrā un sportiskā noskaņā pavadītu jaukus mirkļus, lai pārliecinātos par savu fizisko rūdījumu, lai smeltos spēku savā ģimenē.Tikko metāliskā un motociklu rūkoņas piesātinātā gaisotnē varējām vērot kluba „Raven Heart” baucienu pa Pļaviņām, bet azartiskākie noteikti devās uz kluba 10 gadu jubilejas pasākumu Klintaines estrādē, lai suminātu gaviļniekus svētkos. Vakara noslēgums izskanēja smagās mūzikas rit-mos, neiztika arī bez dažām pikantērijām.Mēs, pilsētas svētku darba grupa, pēc jubi-

lejas nedēļas pasākumu izskaņas drīz vien pulcējāmies vienkopus, lai analizētu, vētītu un sijātu tās atziņas un pārdomas, kas sakrājušās darba gaitā, jo svētki turpinās un, kā saka – no kļūdām mācās! Protams, liels paldies visiem, kuri ir izteikuši savu atzinību un veltījuši labus vārdus mūsu darbam, bet, ja kāds pārdomu secinājums vai turpmākais vēlējums ir palicis nepateikts, mēs mīļuprāt uzklausīsim ikvienu, jo, tikai visiem kopā darbojo-ties, mums izdosies Pļaviņas padarīt vēl skaistākas un svētkus – jaukākus.Augusts vienmēr atnāk ar zināmu pārdomu krāsu, jo vasara steidz uz savu izskaņu... Latviešu tautai augusta mēnesis ir savu mīļo cilvēku apciemojuma laiks, satikšanās laiks, jo vienā no svētākajām vietām – kapsētā – tiek svinēti kapusvētki, tāpēc laipni aicinām visus uz Kultūrvēsturiskās piemiņas takas atklāšanu Pļaviņu Bārukalna kapos 11.augustā plkst. 15 30.Uz tikšanos!

Sirsnīgākie sveicieni Mārai Dudarei jubilejā!

Ģimeni nav iespējams izvēlēties. Mūs gaida cilvēki, kuriem ir lemts mūs gai-dīt un pie kuriem mums ir lemts iet. Ienākot šajā pasaulē, es nezināju, kāda būs mana mamma un tētis, opis un omīte, vai man būs brālis vai māsa. Un šie cilvēki nezināja, kāda būšu es, bet gaidīja mani. Laika gaitā atklāju, ka katram ir savs raksturs un attieksme

pret dzīvi, bet visus vieno mīlestība. Esmu sapratusi, ka man ir tikuši visla-bākie vecāki. Bet vecvecāki?

Omīte ir kaut kas pavisam īpašs...Omīte man vienmēr ir bijusi kā Pelnrušķītei feju krustmāmiņa – atbalsts, uzmundrinātāja, padomdevē-ja. Un vēl viņai ir brīnumu skapītis virtuvē, kurā vienmēr glabājas kāds našķis, ko uzlikt uz kārā zoba. Pie omas un ar omu kopā ir pavadīta lielā-kā daļa bērnības, jo viņas mājā es biju

biežs ciemiņš. Neizpalika arī kopīgi braucieni uz Rīgu, uz Zooloģisko dārzu, Ziedu balli, lidostu,,, Makdonaldu”. Man kļūstot vecākai, arī omas padomi kļuva nopietnāki, un tie, starp citu, vienmēr jāņem vērā. Pie šīs atziņas esmu nonākusi, vairākas reizes cenšoties tos neuztvert nopietni. Lai cik laba omai būtu humora izjūta, viņa ir jāuztver nopietni, jo tieši tā viņa uztver mani.

27. augustā omai būs 70.

dzimšanas diena, bet viņa stāsta vairāk anekdošu nekā es, aicina kopā aiziet uz veikalu pēc kaut kā garšīga un tikai tagad sāk baudīt dzīvi. Vai nav lieliski, ja 70 gados var sākt dzīvot tā, kā pašam patīk? Vispār mana oma ir lieliska jeb-kurā savā personības izpausmē. Tāpēc es droši varu teikt, ka, ienākot šajā pasaulē, man paveicās ne tikai ar vecākiem, bet arī ar vecvecākiem.

Es noteikti gribu omai pateikt milzīgu „paldies” par visu, ko viņa man ir snie-

gusi un manā labā darījusi, un novēlēt elpot ar pilnu krūti, jo vecums tik tie-šām ir tikai skaitļi un katru dienu mums ir iespēja piedzīvot, saskatīt, izbaudīt ko jaunu neatkarīgi no vecu-ma. Tāpēc ir jādomā skaisti, un tad arī jutīsi un redzēsi skaisti. Vissirsnīgākie sveicieni svētkos, omīt!

Mazmeita Lelde Dudare

Bez pagātnes nav nākotnes

Pļaviņu Novada Ziņas

3

K. Daktera prēmijas laureātes – Linda Gregersone un Diāna ValdemāreIzglītība

A.Lasmane

K.Daktera prēmija tika iedibināta 1994.gadā pēc ASV dzīvojošā Pļaviņu ģimnāzijas 1933.gada absolventa Kārļa Daktera ierosmes. Pēc K.Daktera nāves 2003.gadā prēmiju atjauno viņa meitas Ineses Švalbes un dēla Kārļa Da-ktera ģimenes kā Piemiņas prēmiju. Prēmijas mērķis ir finansiāli atbalstīt spējīgus, centīgus un aktīvus Pļaviņu novada ģimnāzijas absolven-tus, lai palīdzētu uzsākt studijas viņu izvēlētajā augstskolā. Lai kļūtu par šīs prēmijas pretend-entu, ir izvirzītas noteiktas prasības: labas un izcilas zināšanas Latvijas vēsturē, dzimtajā valodā un literatūrā, labas sekmes visos citos mācību priekšmetos, priekšzīmīga uzvedība, aktīva līdzdalība skolas ārpusstundu aktivitātēs. Jāveic šādi rakstu darbi: izpētes darbs Latvijas vēsturē, domraksts dzimtajā valodā un eseja angļu valodā „Es, mana ģimene, mana skola”. Prēmijas lielums ir 1000 ASV dolāri. Ja ir vairāki izcili darbi, prēmiju iespējams dalīt.2011./2012.m.g. Daktera prēmijai tika izvirzīti 4 kandidāti. Pēc Ineses Švalbes un Kārļa Daktera izstrādātajiem kritērijiem par Piemiņas prēmijas ieguvējām tika atzītas 12.a klases skolniece Lin-da Gregersone un 12.b klases skolniece Diāna Valdemāre.Aicināju uz sarunu mūsu skolas absolven-tes, lai iepazīstinātu ar viņu veikumu, iecerēm.Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi, akcentējot savus sasniegumus vēsturē, dzimtajā valodā, ārpusstundu aktivitātēs!Mani sauc Linda Gre-gersone, un esmu šī gada Pļaviņu novada ģimnāzijas absol-vente. Papildus mācību darbam stundās, mājasdarbiem, dalībai gan Okupācijas muzeja, gan citos vēstures konkursos, mācību olimpiādēm, vidus-skolas jauktā kora un Pļaviņu mākslas skolas apmeklējumiem

izvēlējos pretendēt arī uz K.Daktera Piemiņas prēmiju.Mani sauc Diāna Valdemāre. Savas iespējas izpausties radoši sāku apjaust tikai vidusskolā. Mans visaktīvākais darbības laiks bija pēdējos divos gados. 11. klasē vadīju karjeras organizāciju, ar kuru pati īpaši lepojos, jo bijām celmlauži – sākumā nesaprasti un neatzīti, bet beigās jau kā neatņemama skolas dzīves sastāvdaļa, un galvenais jau ir pašieguvums un emocionālais gandarījums par padarīto. Šajā gadā arī absolvēju Pļaviņu mākslas skolu, kas bija liels pārbaudījums, pozitīvām emocijām piepildīts. 12. klasē nolēmu darboties skolas līdzpārvaldē nu jau kā prezidente. Tā noteikti man bija vērtīga pieredze visai dzīvei! Nu jau būdama uz sabiedriskās dzīves viļņa, sāku aktīvi piedalīties konkursos un olimpiādēs, tiesa, ne bez panākumiem. Pir-mais lielais ieguvums bija 1. vieta Zemgales zinātniski pētniecisko darbu konkursā. To-reiz Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvu apmaksātu studiju vietu. 12. klasē arī olimpiādēs veicās labi: starpnovadu vēstures olimpiādē – 2. vieta, starpnovadu latviešu valo-das un literatūras olimpiādē – 1. vieta, veiksmīgi piedalījos arī valsts olimpiādē, starpnovadu

m a t e m ā t i k a s olimpiādē – 2. vieta, uzaicinājums piedalīties valsts o l i m p i ā d ē , starptautiskā Lat-vijas – Lietuvas skolēnu pētniecisko darbu konkursā „Baltu saiknes” – 3. vieta un vēstures konkursā „Cīnītājs par Latvijas valsti – Oskars Kalpaks” – atzinība.Vidusskolas periodā darbojos vēl arī Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnē, uzlaboju Valodas mācību centrā sa-vas angļu valodas zināšanas, piedalījos

dažādās konferencēs, festivālos: konferencē

„Drošs internets un draudzīga skola”, Latvi-jas Universitātes zinātniski pētniecisko darbu konkursā, 5. Daugavpils zinātnes festivālā un neskaitāmās Atvērto durvju dienās ļoti daudzās Latvijas augstskolās. Par sevi varu teikt vien to, ko kādreiz man teica Pļaviņu mākslas skolas direktore – ceļš uz panākumiem ir 95% centība un vien 5% talants.Raksturojiet rakstu darbus, kurus veicāt, lai iegūtu prēmiju!Linda:. Savu izpētes darbu Latvijas vēsturē es veidoju par tēmu „Brīvības cīņas un Melnās kafijas vakara tradīcija, to nozīme Latvi-jas vēsturē”. Šis darbs izrādījās pietiekami veiksmīgs, jo tika novērtēts arī ar atzinību par dalību un labiem rezultātiem Vidzemes Augst-skolas organizētajā vidusskolēnu pētniecisko darbu konkursā Politoloģijas sekcijā.Domraksta rakstīšana dzimtajā valodā nesagādāja nekādas problēmas, bet eseja angļu valodā „Es, mana ģimene, mana skola” tika rakstīta, domājot par to cilvēku interesēm, kas izvērtēja Piemiņas prēmijas kandidātus, esot tālu no dzimtenes.Diāna: Izpētes darbā Latvijas vēsturē es pētīju savu radniecību ar Krišjāni Valdemāru, jo mums ir uzvārdu sakritība. Radniecība tiešām pastāv! Darbs nebija viegls, prasīja daudz laika un pūļu, bet gandarījums bija tik liels, ka visas raizes izgaisa kā nebijušas. Domraksts latviešu valodā man bija par Latviju – par to, kā man un maniem brāļiem ģimenē jau no mazotnes ir mācīts šo valsti mīlēt. Bet eseja angļu valodā bija par manām mājām, par Pļaviņu skolu un par to, kā mana ģimene šobrīd dzīvo uz zemes, kas savulaik, vēl pirms kara, piederēja maniem vecvecākiem.Vai cerējāt, ka iegūsiet prēmiju, ko vēlaties teikt prēmijas piešķīrējiem?Linda: Jā, tā kā uz šī gada prēmiju pretendēja 4 Pļaviņu novada ģimnāzijas skolnieces, tad manas cerības bija tikpat lielas, kā iespēja šo prēmiju iegūt. Vēlos teikt lielu paldies visiem prēmijas finansētājiem, jo tās iegūšana ir papil-du stimuls tālākai izglītības iegūšanai.Diāna: Es uzskatu, ka mēs visas četras tiešām vēlējāmies šo prēmiju iegūt, bet ne jau naudas summas dēļ, drīzāk kā atzinību par ieguldīto lielo darbu ne tikai šīs prēmijas ietvaros, bet skolā mācoties vispār. Prēmijas piešķīrējiem vēlētos teikt vislielāko paldies par atbalstu, kas

tiek sniegts mūsu skolas skolēniem. Tiešām ir vērts pacensties gan mācībās, gan ārpusstundu aktivitātēs, varu teikt – tas atmaksājas! Iegūtā naudiņa stimulē mācīties tālāk un ar tikpat la-biem panākumiem kā skolā!Kādi ir mācību rezultāti, beidzot viduss-kolu, vai esat gandarītas? Kam vēlaties teikt paldies? Ko ieteiktu nākamā gada absol-ventiem, kas vēlas būt par pretendentiem Piemiņas prēmijai?Linda: Tā kā, vidusskolu beidzot, vidējā atzīme mācību priekšmetos bija augstāka nekā 8 balles, tad esmu gandarīta par paveikto, apmierināta esmu arī par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vēlos teikt lielu paldies visiem skolotājiem un līdzcilvēkiem, kas mani atbalstīja Piemiņas prēmijas darbu veidošanas procesā. Nākamā gada absolven-tiem ieteiktu no-teikti pretendēt uz prēmiju, jo ieguldītais laiks un darbs nebūs vējā izmests, tas tiks noteikti arī atalgots!Diāna: Manuprāt, rezultāti ir labi, par sevi esmu gandarīta. Protams, vienmēr var būt arī labāk! Uzskatu, ka nevienam nav vērts pārdzīvot par eksāmenu rezultātiem – mēs vienkārši ieraugām sava darba augļus visu vidusskolas gadu garumā. Kurš strādājis visus trīs gadus, tam šie augļi būs saldāki, bet, kurš mācījies tikai pirms eksāmena, iespējams, būs nedaudz vīlies. Nākamā gada absolventiem es ieteiktu sākt apsvērt nākotnes ieceres jau tagad. Kā jau minēju, darbojos karjeras organizācijā mūsu skolā, redzēju lielas šaubas nākamo absolventu sejās, kad jautājām par nākotnes profesijas izvēli. Tā ir nopietna izvēle, kura jāapsver jo rūpīgi un laicīgi. Tad arī zināsiet, uz ko tiekties, kuros priekšmetos vairāk censties. Noteikti ieteiktu Piemiņas prēmijai pieteikties

vairāk skolēnu, varbūt sacensības gars liks uzplaukt brīnumainiem, emociju piepildītiem un nebijušiem darbiem.Kur esat izvēlējušās studēt? Vai minēto prēmiju izmantosiet studijām vai citiem mērķiem? Linda: Ir doma studēt kādā no Lat-vijas universitātēm, un prēmija tiks izmantota studiju izdevumu segšanai.Diāna: Esmu izvēlējusies studēt Rīgas Stradiņa universitātē sabiedrisko attiecību programmā. Noteikti šo prēmiju izmantošu, lai vismaz daļēji apmaksātu studiju maksu. Iespējams, bez šīs prēmijas nemaz nevarētu studēt tur, kur sirds kāro, jo diemžēl manā izvēlētajā studiju

programmā ir tikai dažas budžeta vietas. Ko vēl vēlaties pie-bilst?Linda: Gudrība mājo ne tik daudz līdzekļos kā pašā mērķa apstiprināšanā. Ja pastāv griba sasniegt mērķi, atradīsies arī līdzekļi!Diāna: Vēlos aicināt topošos absolventus pavadīt šo skolas laiku tā, lai pēc absolvēšanas tomēr būtu mazliet žēl, ka vidusskolas gadi jau pagājuši. Darīt visu iespējamo, lai tie būtu interesantākie gadi visā skolas laikā, atdot pēc iespējas vairāk sevi skolai un ņemt no

skolas tikpat daudz pretī.Vēlos teikt vislielākos pateicības vārdus visiem skolotājiem, kas mūs izveduši pa šo sarežģīto un ilgo ceļu līdz pat skolas absolvēšanai. Es varu tikai nojaust, cik lielas pūles, sirdssāpes un at-devi tas no jums ir prasījis. Par to vislielākais paldies! Jūs esat padarījuši mūs par tiem, kas mēs esam. Šis devums ir nesaskatāms, nesataustāms un nenovērtējams, tomēr sajūtams katrā no mums.Paldies! Lai izdodas soli pa solim sasniegt izvirzītos mērķus!

T. Zagorska

Piedzīvojumiem bagātā vasaras nometne „Pepi-jas Garzeķes piedzīvojumi 2012” notiek jau trešo gadu ar savu karogu un lelli Pīpiju Pepu, kura arī piedalās visās aktivitātēs un ekskursijās. Pirmdien, 9. jūlijā, Pepijas Garzeķes piedzīvojumu nometne tika atklāta! Nometnē šogad piedalījās 24 dalībnieki – 11 meitenes un 13 zēni, kā arī nometnes vadītāja Tatjana Zagorska un skolotājas Jolanta Bardovska un Silga Stučka. 9.jūlija rīts sākās ar kārtības un drošības no-teikumu atkārtošanu, iepazīšanos un pienākumu izlozēšanu. Nometnes svinīgajā atklāšanā skolotāja Silga atgādināja, ka šis ir Pļaviņu jubilejas gads. Nometnes dalībniekus sveica Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, interesantu nometnes laiku novēlēja skolotāja Jolanta, bet skolotāja Tat-jana katram nometnes dalībniekam uzdāvināja cepurīti ar Pepijas logo. Nometnes dalībnieki devās pagalmā nometnes karoga pacelšanai. Pirms karoga pacelšanas katrs nometnes dalībnieks iedomājās kādu vēlēšanos un iesēja to Vēlmju kokā. Pēc svētku brokastīm visi devās ekskursijā pa Pļaviņām. Par to, kas ir Dievs un kāpēc cilvēki dodas uz baznīcu, bērniem pastāstīja Pļaviņu katoļu baznīcas pries-teris Ingars Stepkāns, bet par Pļaviņu sv. Pētera luteriskās baznīcas 100 gadu seno vēsturi nedaudz pastāstīja draudzes vecākā Irēna Žverelo. Ar in-teresi klausījāmies arī par SIA „Pļaviņu DM” darbību. Pļaviņu pilsētas futbola tradīciju kopējs un treneris Imants Siliņš iepazīstināja ar mūsu futbolistu sa-

sniegumiem. Kad saulīte jau bija pakāpusies diez-gan augstu, lieliski varēja pavadīt laiku Pļaviņu novada baseinā. Pēc visām aktivitātēm lieliski garšoja SIA „Savijas” gatavotās pusdienas un lau-nags. Atgriežoties centrā, tika aizpildīta nometnes ceļojumu karte. Pirmā diena beidzās ar jauku noskaņojumu un domām par rītdienas ekskursiju. Otrdienas rīts bija silts un saulainais. Pēc gardajām brokastīm devāmies ekskursijā uz Gulbeni. Apskatījām Gulbenes dzelzceļa staciju, lokomotīves un izmēģinājām spēkus braucienā ar rokas drezīnu. Plkst. 13.00 visi sasēdāmies šaursliežu dzelzceļa bānītī, kas ir vienīgais visā Baltijā, un devāmies Alūksnes virzienā. Pa ceļam tika pārrunāti dažādi ar dzelzceļa vēsturi saistīti fakti, arī tas, ka pir-mais šaursliežu dzelzceļš Latvijā tika izbūvēts no Stukmaņu (tagad Pļaviņu) stacijas līdz Gulbenei. In-teresanti, ka Pļaviņu pilsētas himnā arī tiek dziedāts par „bānīšiem pirmiem...”. Tā, mierīgi baudot meža ainavas, daži braucēji ieslīga vieglā snaudienā... te pēkšņi bānītis apstājās. .. visapkārt mežs un dzir-dami šāvienu blīkšķi... vagons ietinās dūmu mākonī... Mēs tikām nolaupīti un atradāmies meža laupītāju Raita un Ilgoņa varā. Tas bija pārsteigums visiem no-metnes dalībniekiem, bet dažiem – arī pārdzīvojums un satraukums. Kā izrādījās, laupītāji nemaz nebija tik ļauni un divu stundu garumā nodarbināja savus gūstekņus gan sportiskās stafetēs, gan mākslinieciskās nodarbēs, gan praktiskās pārbaudēs. Dažiem bērniem diezgan liels pārbaudījums bija arī laupītāju put-ras ēšana.... bailēs no nezināmā ēdiena daži to pat nepagaršoja, bet tie, kas pagaršoja, ēda un slavēja... Laupītāju vārītajai meža putrai ir īpašs spēks. Nometnes dalībniekiem izdevās ar viltību atgūt nolaupīto nometnes simbolu lelli Pīpiju Pepu, bet tad izrādījās, ka mūsu vidū ir arī nodevēji, kas palīdzēja laupītājiem to atgūt atpakaļ. Tad nu dziedājām gan Pļaviņu himnu, gan no-metnes himnu, lai laupītāji atdotu Pīpiju un tās vietā nepaņemtu gūstā kādu no skolotājām. Atvadījāmies no laupītājiem un devāmies uz Stāmerienas pili. Netālu no pils vecā stallī ir iekārtots atpūtas kom-plekss „Sonāte”, kura kafejnīcā visi pusdienojām. Tā kā Pepijai ir draugs zirgs, tad arī nometnes

dalībniekus pēc pusdienām sagaidīja vēl vi-ens pārsteigums – izbrauciens pa Stāmerienu zirgu pajūgos. Pēc brauciena visi devāmies pa Stāmerienas pils parka vēsturisko taku. Tā veda gar Pogas un Stāmerienas ezeru. Tālumā varēja redzēt Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, ko šajā pusē uzcēla tikai tādēļ, lai barons varētu salaulāties ar savu izredzēto no Pēterburgas. Muižas pils parks kādreiz tika veidots angļu stilā, bet šobrīd par to liecina vien senu koku aleja. Lai arī diena bija gara un dažādu piedzīvojumu pilna, nogurums ekskursan-tu vidū nebija manāms līdz pat Pļaviņām, kas mūs sagaidīja ar atspirdzinošu lietutiņu. Trešdienas rīts solīja labu laiku, un tā arī notika. Pēc rīta apļa, patikas un nepatikas kamola un tradicionālās himnu dziedāšanas visi nometnes dalībnieki devās brokastīs, bet pēc tām sākās nodarbība – radošā darbnīca „ Krāsu spēles uz akmens”. Tās laikā katrs nometnes dalībnieks apgleznoja kādu ak-meni, kas pašlaik grezno centra „Pepija” pagalmu. Pēc gardajām pusdienām, izmantojot saulaino un silto laiku, tika nolemts pēcpusdienu pavadīt pie Odzes ezera. Tur bija gan peldēšanās, gan riču – rača spēlēšana, gan futbola mačs. Bet varēja arī mierīgi baudīt siltos saules starus un gulšņāt zālītē. Ceturtdiena pagāja FANTASTISKI. Pēc rīta rituāliem un brokastīm devāmies pārgājienā. Mūsu galamērķis bija Mārtiņa un Jāņa mājas „Līdaces”, kur mūs laipni sagaidīja mājas saimniece Evija un visi varējām atpūsties pēc ceļa, mielojoties ar gar-diem ķiršiem un jāņogām. Mārtiņš pastāstīja par mājas tapšanas vēsturi, un atlika vien nobrīnīties, kā 11 gadu laikā ir tapusi tik sakārtota un gaumīga vide un ēkas. Kad iepazināmies ar apkārtni, gājām peldēties Līdacīša ezerā. Spēlējām jauno dārza spēli „Samezglojies”, izmantojām batutu. Nometnes dalībnieki – pavāri gatavoja pusdienas. Tik garšīgas, uz oglēm ceptas desiņas sen nebija ēstas. Kad visi iestiprinājās, cerībā uz lielo zivi makšķernieki devās uz ezermalu. Diemžēl atklājās, ka sliekas, nojaušot ko nelāgu, bija ierakušās tā dziļāk zemē, tāpēc par ēsmu tika izmantotas saldskābmaizes bumbiņas, bet tās īsti zivīm negaršoja, tomērviens

nometnes dalībnieks nelielu zivteli noķēra gan. Vakarpusē visi gājām pirtī, kur smaržoja pēc dūmiem un valdīja pustumsiņa. Pateicām paldies pirts gariņam un vēlreiz izplunčājāmies ezerā. Neviens negribēja doties mājās. Tomēr arī pamalē ducinošais pērkons atgādināja, ka visam savs laiks. LIELAIS PALDIES „Līdaces” māju saimniekiem – Smilgāju ģimenei par cienastu, rūpēm un uzņemšanu. Piektdien nometnes dalībnieki ieradās ar lielām somām, jo līdzi bija jāpaņem gan naktstērps, gan gulēšanai nepieciešamās lietas. Pirmo reizi nometnes pastāvēšanas laikā dalībnieki centrā palika pa nakti, lai pārliecinātos, vai tiešām ēkā dzīvo spociņš Pepiņš. Rīts sākās ierastā kārtībā, tad sekoja spor-tiskas aktivitātes, kuras nometnes bērniem bija sagatavojušas brīvprātīgās meitenes Līga Āboliņa, Dagnija Kiseļeva, Guna Pujāte, Laura Kalniņa, Alise Bērziņa, Liena Čipāne. Nometnes dalībnieki bija sadalīti 3 komandās: „Esi aktīvs!”, „Zibenīgie vilki”, „Sarkanie pipari”. Līdz pat pusdienām bērni gan skrēja, gan leca, gan pārliecinājās par savu līdzsvaru, gan izmēģināja spēkus izturības vingrinājumos, gan pārbaudīja roku veiklību, gan darbojās komandā. Kopvērtējumā visvairāk punktu ieguva, "Zibenīgie vilki". Visi saņēma gardas balvas – konfektes un saldējumu. Paldies brīvprātīgajām nometnes darbiniecēm, kas bija izdomājušas tik interesantas sacensības.Pēc pusdienām uzsākām gatavo-ties sestdienas noslēguma koncertam, lai patīkami pārsteigtu savus vecākus. Tuvojās vakars, un, šķiet, bija jūtama spociņa Pepiņa klātbūtne. Vakaru pavadījām dejojot, cepot ābolmaizes, spēlējot spēles un veido-jot auduma dekoriņu uz putuplasta plāksnēm. Ārā jau satumsa, un tuvojās pusnakts. Visi iededzām lāpas un devāmies nelielā lāpu gājienā, bet tad par godu nometnes 3 gadu pastāvēšanai Daugavmalā debesīs palaidām krāsainas laternas. Atgriezušies centra telpās, uzēdām pašu cepto pīrāgu un sagatavojāmies diskotēkai. Dažiem no-metnes dalībniekiem jau nāca miegs, jo pulkstenis bija divi naktī, taču daži tā arī neaizmiga līdz rītam. Sestdien no rīta visus pārsteidza dažas dīvainas lie-

tas – pazudušas cepures, jakas un sasietas kurpes. Visiem bija skaidrs – uzdarbojies spociņš Pepiņš. Pavisam miegaini – to ievēroja arī,, Savi-jas” kolektīvs – ēdām brokastis. Tā kā šī bija nometnes pēdējā diena, pateicām PALDIES un pasniedzām Pepijas Pateicības rakstu pavārītēm un visiem, kas rūpējās par mūsu ēdināšanu. Atgriežoties centrā, gatavojāmies noslēguma koncertam. Laiks paskrēja ļoti ātri, un pirms plkst. 12.00 jau sāka pulcēties vecāki. Koncerts izdevās jauks un sirsnīgs, to skanīgāku palīdzēja padarīt Andrejs Sīmanis. Paldies bērnu vecākiem par iespēju piedalīties nometnē! Visi no-metnes dalībnieki saņēma apliecības par nometnē gūtajām zināšanām un prasmēm. Vecāki pateicās mūsu nometnes skolotājām. Tad nolaidām no-metnes karogu, un visi devās uz centra telpām. Tur mūs sagaidīja svētku mielasts un ,,Pļaviņu DM” dāvātā torte. Vēl tikai sarunas un mirklis kopā.... Spilgtākais šīs vasaras piedzīvojums – vasaras nometne „Pepijas Garzeķes piedzīvojumi 2012” ir noslēgusies!Bērnu un vecāku pateicība par jauko nometnes laiku deva vislielāko gandarījumu nometnes vadītājām. Liels paldies Pļaviņu novada do-mei par kārtējo atbalstu vasaras nometnes rīkošanā un SIA „Pļaviņu DM” par saldo atbal-stu nometnes dalībniekiem un viņu vecākiem!Satiksimies atkal nākamgad!Foto par katru nometnes dienu var apskatīt Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centra „Pepija” mājas lapā: www.pepijapn.lv.

Pļaviņu novadā nometne „Pepijas Garzeķes piedzīvojumi 2012”

Pļaviņās

Danutu Zabočiju

Kristīni Porieti

Andri Āzenu

Ivanu Jerofejevu

Ilonu Pogodinu

Inetu Smelteri

Pēteri Tavloviču

Veru Lizinsku

Gaļinu Kovaļenko

Elvīru Šuļju

Lailu Burkeviču

Sintiju Prohorovu

Ināru Vēzi

Edvīnu Antiņu

Sabīni Auziņu

Tatjanu Ruklišu

Allu Aļapinu

Jāni Rudi

Aleksandru

Feoktistovu

Baibu Staņislavsku

Marinu Freiju

Laimoni Lazdiņu

Edmundu Stepānu

Līgu Pētersoni

Māru Dudari

Kristapu Akmeņkalnu

Valēriju Juročkinu

Annu Žigalo

Klintainē

Daci Liepiņu

Juri Stirānu

Lindu Žogotu

Žaneti Vingri

Lieni Kārklu

Aiviekstē

Andreju Reiznieku

Jāni Bergmani

Daini Mūrnieku

Intaru Irbi

Inesi Moli

Leonardu Spuli

Andreju Kuņicki

Vietalvā

Santu Krūmiņu

Gediminu Vanagu

Jāni Reini

Agnesi Liedeskrastiņu

Matīsu Bajāru

Annu Starovoitovu

Arnoldu Bajāru

Paulu Ivanovsku

Ainu Avotiņu

Agitu Zeltiņu

Reģistrācijas apliecības nr. 000703197.Pļaviņu novada informatīvais izdevums. Par publicētiem faktiem un skaitļiem atbild rakstu autori.Izdevumu veido: A. Lasmane. Datorsalikums: J.Peņģerots. E–pasts: plavinuzinas@inbox.lv

„Laiks ap Tevi gadskārtas skaitaVasaras aiznes, liek rudeņus klāt.

Taču ir dzīvības zīmē šī gaita,Kuru reiz nācās pasaulē sākt.

Tie šim laikam virpuļo līdz,Pašai vien iznāk baudīt un just:

Viegla kā magoņu ziedlapas dzīvePaņem līdzi gadskārtā jaunā.”

(K.Apškrūma)

Sveicam Pļaviņu novada iedzīvotājusdzimšanas dienā – apaļā jubilejā

Pļaviņu Novada Ziņas

„Parādi to ceļu, pa kuru laimīte iet!Es iešu tai pretim pa taciņu īsoUn lūgšu viņai man sapnītī lietKaut ko patiesi mīļu un īstu.”(Ā.Āre)

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā jūlijāreģistrētie jaundzimušie:

• Karlīna Visocka • Klāvs Kvedaravičs • Renards Bērziņš•

Sveicam vecākus!

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā jūlijā reģistrētie mūžībā pavadītie:

Pelageja Penkina, dz.1929.g.Milda Gailīte, dz.1926.g.

Artis Jānis Siricins, dz.1947.g.Mihails Peresta, dz.1956.g.

Albins Siņausks, dz.1941.g.Guntis Medeļevs, dz. 1978.g.Viktors Morozovs, dz.1925.g

Pļaviņu novada dome izsaka līdzjūtību tuviniekiem

Plānotie pasākumi

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā

Pļaviņu novada ģimnāzijā un filiālē Odzienā 2012./2013.mācību gadu uzsākam 2012.gada 3. septembrī

plkst.8.30, tiekoties ar klases audzinātāju.

Skolas administrācija

Paziņojums

Pļaviņu novada kultūras centrā

4. augustāplkst. 19.00Vietalvas pagasta Vesetas līča estrādēdziedošo aktieru Jāņa Paukštello, Andra Bērziņa un Harija Spanovska koncerts.Pēc koncerta zaļumballe: muzicē grupa „Lifts”.Ieeja: Ls 2.00

Ieskats Latvijas un novada kapu svētku vēsturē(turpinājums)

Izsaku vissirsnīgāko pateicību „Mazās Raganiņas” kafejnīcas kolektīva dar-biniekiem, Pļaviņu novada domei, Jurim Seikovskim, Jolantai Bardovskai, Pētera Gailīša, Roberta Zuļģa ģimenēm un visiem radiem un draugiem, mājas Daugavas ielā 25 iedzīvotājiem par svētku radīšanu.

Cieņā, Egons Vītols

A. Rūtiņš, vēsturnieks

Arī Vietalvā 19. gadsimta 70. gados dažas reizes notika kapu svētki. Ievērojamais Vietal-vas apkaimes izglītības un kultūras darbinieks Juris Kalniņš (viņa vectēvs bija Valmieras apriņķa Ārciema Brāļu draudzes (hernhūtiešu) sacītājs, bet mātes brālis – jau minētais Dikļu luterāņu mācītājs Juris Neikens), strādājot Vietalvas luterāņu draudzes skolā, vienlaikus bija arī draudzes ķesteris – mācītāja Teodora Dēbnera palīgs un ērģelnieks. Ievērojamās mācītāju Dēbneru dzimtas (no 1796. gada līdz 1905. gadam Kalsnavas un Vietalvas draudzē mācītāji bija tikai Dēbneri) pārstāvis Teodors, kurš pēc vairāku gadu kalpošanas par sava tēva palīgmācītāju 1870. gadā kļuva par pilntiesīgu draudzes mācītāju, bija konservatīvs baltvācietis, mācītāju organizētās Latviešu Literārās biedrības priekšnieks. Tomēr viņš sākotnēji labvēlīgi attiecās pret Juri Kalniņu un viņa darbu draudzes latviešu izglītības, kultūras un garīgās izaugsmes veicināšanā (to pierāda Matīsa Kaudzītes atmiņas, paša Dēbnera rakstītais un publicētais draudzes darbības pārskats par 1875. gadu, kā arī citi Vietalvas vēstures materiāli).Talantīgais un labi izglītotais Kalniņš spēja ap-vienot latviešu seno garīgo kultūru ar bērnībā iepazīto Brāļu draudžu kristīgo ētiku un luterāņu teoloģiju un liturģiju (bet ne ārējo baznīciskumu, pret kuru viņš vērsās savās uzrunās un rakstos). Tā kā T. Dēbneram bija divas draudzes, tad tajā svētdienā, kad mācītājs bija Kalsnavā, J.Kalniņš kā ķesteris vadīja Vietalvas draudzes garīgos rituālus baznīcā un ārpus tās (arī kristības un mirušo apbedīšanu). Viņš bija izcils runātājs un Vietalvas apkaimē (arī tālu ārpus tās) kļuva ļoti populārs gan kā izcils skolotājs, Dziedātāju (vēlākās Labdarības) biedrības kora diriģents un jautājumu – atbilžu vakaru runātājs, gan arī kā draudzes garīgais kalpotājs. Un tieši Kalniņa ideja bija sarīkot arī Vietalvā kapu svētkus, kuri pirmo reizi Vietalvas draudzes jaunajos kapos pie kapličas notika 1872. gada pirmajā au-gusta svētdienā. Tajos tika lasīti Bībeles teksti, teikts sprediķis un pieminēti draudzes mirušie. VDzB vīru koris, kurš jau vairākas reizes bija uzstājies arī dievkalpojumos Vietalvas baznīcā, kapu svētkos arī sniedza garīgo dziesmu priekšnesumu.Tomēr Vidzemes draudžu kapu (kapsētas) svētki tolaik nevērsās plašumā un drīz vispār tika pārtraukti, jo baltvācu pārvaldītajā Balti-jas guberņu luteriskajā Baznīcā 19. gadsimta 60. – 70. gados pie teikšanas pakāpeniski nāca konservatīvie garīdznieki, kuri vērsās kā pret apgaismības un hernhūtisma piekritējiem,

tā arī pret Krievijas ortodoksālās Baznīcas (pareizticības) izvēršanos Baltijā un latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem). Arī Teodors Dēbners sāka dedzīgi apkarot jaunlatviešu ideju izplatītājus Vietalvas apkaimē, īpaši aktīvi meklējot ieganstus padzīt brīvdomīgo Juri Kalniņu (viņš, Ausekļa un citu jaunlatviešu vadošo darbinieku iedvesmots un mudināts, sāka publiski uzstāties pret Baltijas vāciešu valdošajām aprindām) un Vietalvas draudzes un biedrības priekšnieku Juri Bōru. Kad viņi abi 1880. – 1881. gadā tika atlaisti no saviem amatiem, vietalviešu un odzieniešu lielākā daļa novērsās no luterāņu draudzes un skolas.Neatkarības laika tradīcijasKapu svētku svētīšana Vidzemē atsākās pēc 1905. gada revolūcijas, kad Latvijas sabiedrība un latviešu tauta bija ļoti sašķelta. Andrievs Nie-dra, 1908.gadā kļuvis par pirmo latvieti – Vietal-vas un Kalsnavas luterāņu draudžu mācītāju, centās samierināt konfliktējošās puses, izplatot jaunnacionālisma idejas, mācot latviešu zem-niekus saimniekot un arī rīkojot draudzes kapu svētkus (kapu svētki jeb kapu svētki Vietalvā tika oficiāli atjaunoti 1911. gadā un vēlāk kļuva ļoti populāri). Mācītājs Niedra kā izcils sprediķotājs un VLB kora koncerts piesaistīja daudz ļaužu, kuri, atbraukuši ar saviem zirgu pajūgiem, pēc svētbrīža ieturēja maltīti blakus kapsētai meža malā, uz kuru tika pieaicināti radi, kaimiņi vai citi pazīstami cilvēki. Bieži vien tieši tad, pēc saskarsmes ar Mūžību, kapsētā salīga mieru ķildnieki. Tajā ir dziļa doma – vietā, kur dus senči un kur pašiem būs kādreiz jāapgulstas, notiek izlīgšana.No Andrieva Niedras piemēru kapu svētku rīkošanā pārņēma Ventspils draudzes mācītājs Teodors Grīnbergs, vēlākais Latvijas luterāņu arhibīskaps. Īpaši plaši Latvijā sāka svinēt kapu svētkus pēc neatkarības izcīnīšanas. Vietalvā šī tradīcija apvienoja dievkalpojumu kapsētā, VLB kora un garīgo un laicīgo dziesmu kon-certu, nereti arī vietējās teātra trupas izrādi, arī zaļumballi Vesetas līča estrādē, kurā muzicēja Odzienas aizsargu orķestris.Savdabīgu skatījumu uz šo notikumu sniedz Vietalvā dzimusī rakstniece Emīlija Prūsa vēsturiskajā romānā „Gaismu sauca, ga-isma ausa. Senā Saulvede”:„Uz Vietalvas gadskārtējiem kapu svētkiem gads gadā mēdza sarasties ļaudis ne vien no kaimiņu pagastiem, bet daži pat no galvaspilsētas gan apciemot šeit guldītos tuviniekus, gan satikt vecas paziņas. Kapu svētkiem parasti sekoja kāda brīvdabas izrāde, koncerts un balle tuvējā līcī. Uz to saradās jaunie ar saviem vecākiem, kam izprieca pēc svētsvinībām gan likās nepiedienīga, bet nevar taču pamest dēlus un

meitas zaļumos vienus… Vietalviešiem viens ticējums: kapu svētkos lietus nelīst. Un patiesi: reti, reti atgadījās, ka saule nežilbināja krustus šai mirušo svētku dienā. Un, ja visu nedēļu lijis lietus, tad svētdienā debess tomēr skaid-rojas vai arī tikai drusku pamirdzina.” (Apgāds „Atēna”, R., 2000., 289 – 290 lpp.)Kara postījumi Vietalvā, padomju okupācijasdeformētie piemiņas pasākumiAcīmredzot šī vietalviešu „derība ar Dievu”, kā nereti tika apzīmēts pastāvīgi labais laiks augus-ta pirmajā svētdienā – tradicionālo kapu svētku dienā, tika kādā brīdī sarauta, jo II pasaules kara laikā 1944. gada augustā (togad kapu svētki nevarēja notikt) ļoti smagajās Vietalvas kaujās starp Vācijas un PSRS karaspēku tika gandrīz pilnībā sagrauts viss Vietalvas vēsturiskais cetrs. Vissmagāk karadarbībā cieta baznīca un Kalniņa (draudzes, vēlāk ministrijas) skola, kā arī pagasta skola, doktorāts, pagastmāja un daudzas citas ēkas, arī daudzi kapu pieminekļi tika šķembu un ložu skarti. Karam beidzoties un nosacītam mieram iestājoties, Padomju Latvijas valdošās aprindas visādi ierobežoja reliģisko draudžu darbības, tomēr atļāva rīkot draudžu mirušo atceres pasākumus, tiesa, ne tajā laikā, kad notika laicīgie kapu svētki. Vietalvā arī pēckara gados atjaunoja kapu svētkus pirmajā augusta svētdienā, tiesa, tajos papildus laicīgiem pasākumiem pagasta kapos iekļāva Vietalvas kaujās kritušo sarkanarmiešu godināšanu. Pēc kapu svētkiem rīkoja estrādes mākslinieku koncertus un zaļumballes. Daļēji sagrauto luterāņu baznīcu atņēma draudzei un tajā ierīkoja „Lielā Tēvijas” kara muzeju. Uz to un brāļu kapiem pie Lejaskroga brauca lielas kara veterānu masas no visas PSRS, bet draudze turēja savus dievkalpojumus kapličā.

Kapu svētki pēc neatkarības atgūšanasTrešās Atmodas laikā un pēc neatkarības atgūšanas Latvijā atjaunojās un vērsās plašumā arī kristiešu kapu svētki. Pēc LELB Konsistorijas datiem 2003. gadā visā Latvijā noturēti 1283 luterāņu kapu svētki. 1989. gadā daļēji pārbūvēto Vietalvas baznīcu atguva evaņģēliski luteriskā draudze, kapsētā atjau-noja arī kristīgos kapu svētkus. Tiesa, tagad tie notiek augusta pirmajā sestdienā, kad no pagasta, novada, visas Latvijas un arī ārzemēm ierodas ļaudis, kuriem neparasti lielajā lauku kapsētā dus senči, tuvinieki, kaimiņi un paziņas. Bet pēc tiem Vesetas līča estrādē notiek plaši apmeklēts koncerts un zaļumballe. Tomēr jācer, ka šī pasākuma svarīgākais brīdis ir aizsaulē aizgājušo pieminēšana, nevis izpriecas, jo latvieši tomēr ir tauta ar augstu kapu kultūru.

11. augustā

plkst. 22.00Zviedru skanstu estrādēzaļumballe.Muzicē grupa „Pļaviņu muzikanti”.Ieeja: Ls 2.00

25. augustāplkst. 21.00Klintaines pagasta estrādēvasaras sezonas noslēguma zaļumballe.Ieeja: Ls 1.50

Kapusvētki Pļaviņu novadā

Brāļu kapos Vietalvā 4. augusts 12:00

Vietalvas pagasta kapos 4. augusts 14:00

Bārukalna kapos 11. augusts 16:00

Krūmēnu kapos 11. augusts 12:00

Ķūģu kapos 11. augusts 14:00

Rīteru kapos 25. augusts 14:00

Pateicība

Kultūra

11. augustāplkst. 15:30

Pļaviņu Bārukalna kaposnotiks Kultūrvēsturiskās takas

atklāšana

Aicinām pievienoties Pļaviņu novada ģim-nāzijas saimei!

Pļaviņu novada ģimnāzija ir inovatīva skola, kura nodrošina konkurētspējīgas izglītī-bas ieguves iespējas, izmantojot mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas.

Skola piedāvā:• kvalitatīvu un aizraujošu mācību pro-

cesu,• daudzveidīgas interešu izglītības nodar-

bības,• iespēju aktīvi darboties skolēnu līdzpār-

valdē,• jaunsardzes kursa apmācības,• atbalstu B kategorijas autovadītāja ap-

liecības ieguvei,• iespēju iegūt Eiropas datorprasmes

sertifikātu (ECDL),• iesaistīšanos Ekoskolu programmā un

citos projektos,• bezmaksas dienesta viesnīcu,• vienreizēju stipendiju Ls 100 apmērā

katram 10. klases skolēnam.

Lai iestātos vidusskolā, ir nepieciešami šādi dokumenti:

• apliecība un sekmju izraksts par vispā-rējo pamatizglītību (oriģināls),

• medicīniskā karte,• pase.

Dokumentu pieņemšana:• no 1. augusta līdz 3. septembrim no

plkst. 9.00 līdz 11.00 un no plkst. 12.00 līdz 15.00 skolas kancelejā, 110. telpā.

Kontaktinformācija:• tālrunis uzziņām: 65133848• skolas mājas lapa: www.png.edu.lv

• skolas e-pasts: skola@png.edu.lvLaipni gaidīti!Gaidīsim mūsu skolā jaunus skolēnus arī

visās citās klasēs!Vladimirs Samohins, Pļaviņu novada

ģimnāzijas direktors

Izglītība