perfil do professor em timor leste

4
1 ESTRUTURA KOMPENTENSIA BA PROFESÓR SIRA IHA TIMOR-LESTE Fotografia husi Care

Upload: pedro-cferreira

Post on 23-Dec-2015

21 views

Category:

Documents


0 download

DESCRIPTION

Perfil do professor timorense no ensino básico e secundário.Ministério da Educação da República Democrática de Timor Leste.

TRANSCRIPT

Page 1: Perfil do professor em Timor Leste

1

ESTRUTURA KOMPENTENSIA BA PROFESÓR SIRA IHA TIMOR-LESTE

Fotografia husi Care

Page 2: Perfil do professor em Timor Leste

2

ESTRUTURA KOMPENTENSIA BA PROFESÓR SIRA IHA TIMOR-LESTE

Kompeténsia sira ne’e hanesan diskrisaun ida kona ba buat sira ne’ebé professor ida presiza hatene no presiza iha kapasidade atu halo.

Objetivu ba ida ne’e mak kompeténsia sira ne’e hatudu kona ba nivel minimu ne’ebé professor ida presiza

hetan hodi hanorin iha eskola hotu hotu iha Timor Leste.

Ita espera katak kompeténsia hirak nee sei uza hodi hetan objetivu rasik tuir mai ne’e.

• Fo dalan ba profesór sira hodi nune’e sira bele iha konxiénsia ko ba sira hodi sira bele haree rasik sira

nia kreximentu profisionál

• Fo informasaun kona ba mekanizmu kontrole no prosedimentu sira.

• Halo armonizasaun ba kurikulu ba profesór sira ne’ebé foin hahú no mos ba profesór sira ne’ebé

servisu ona.

• Fo dalan hodi formadór sira ba profesór ne’ebé servisu ona bele halo koordenasaun ba sira nia

esforsu, hodi sira labele duplika servisu (halo servisu hanesan) no fo treinu tuir kompeténsia.

• Haree ba katak formadór inisiál sira bele fo graduasaun ba ema ne’ebé tuir padraun mínimu.

• Fo apoiu ba MEC hodi identifika didi’ak problema ka defisiénsia ne’ebé iha kona ba treinu ne’ebé

hala’o iha rai tomak.

• Hatudu ba inan aman no partes interessadas seluk katak profesór ne’ebé hanorin sira nia labarik tuir

duni padraun mínimu kompeténsia.

Kuadru kompeténsia ninia esbosu ba dala uluk, prepara liu husi workshop iha IFCP, iha Dili fulan Marsu

tinan 2006, husi ekipa ida ho formador ba profesór sira na’in 30 husi Ministériu Edukasaun no Kultura ,

UNTL, Institutu Formasaun Baucau, Ministériu Traballu, Kooperasaun Portuguesa, Kooperasaun Brazileira,

UNICEF, CARE no Banku Mundiál.

Husi Setembru too Novembru 2006 nian, ema na’in 90 resin, inklui profesór sira, futuru profesór sira ne’ebé

sei tuir formasaun, superintendente sira, funsionáriu sira husi Ministériu Edukasaun no parseiru

dezenvolvimentu sira halo tiha ona sira nian revizaun ba estrutura kompeténsia ida ne’e. Iha prosesu

avaliasaun ne’e, esbosu kompeténsia ne’e liu husi koresaun barak .

Iha Maiu no Setembru 2008, estrutura kompeténsia ne’e hetan validasaun husi Diretór sira husi Ministériu.

Iha prosesu ne’e mós hatama modifikasaun balu ba estrutura.

Liu husi esperiénsia, Ministériu Edukasaun no profesór sira bele aumenta tan kompeténsia foun sira ne’ebé

sira haree katak importante ba dezenvolvimentu profesór sira nian.

Iha futuru, bainhira padraun kompeténsia minimu sira ne’e, la aprezenta tan ona kualkér dezafiu ba

profesór sira, bele substitui fali ho seluk, maibé ho objetivu atu halo di’ak liu tan kualidade hanorin nian iha

Timor Leste.

Page 3: Perfil do professor em Timor Leste

3

ESTRUTURA KOMPENTENSIA BA PROFESÓR SIRA IHA TIMOR-LESTE

ESTRUTURA KOMPETÉNSIA BA PROFESOR SIRA

IHA TIMOR -LESTE

Kompeténsia hirak nee organiza liu husi domíniu haat (4): Lían/Dalen, Koñesimentu tékniku, Hanorin no

Aprende no Hahalok profisionál. Hahalok Profisionál mak prinsipál no domíniu tolu seluk tama iha ida ne’e

nia laran.

LIAN/ DALEN

Domíniu “lían/daken” refere liu ba matenek profesór sira iha dalen ofisiál Timor Leste nian no kona ba ninia uzu efetivu iha prosesu hanorin- aprendizajen.

Profesór…….

a. hatene lian Portugés iha modalidade hotu hotu: ko’alia, le, komprende no hakerek

b. hatene lian Tetun iha modalidade hotu hotu: ko’alia, le, komprende no hakerek.

c. Uza Portugés atu hanorin buat sira ne’ebé iha materias nia laran no mós atu dezenvolve matenek

estudante sira nia.

d. Adapta ninia maneira ko’alia tuir nivel estudante, tuir sira nia nível dezenvolvimentu kona ba lian.

e. Uza rekursu linguístiku oioin atu ajuda alunu sira aprende buat sira ne’ebé hanorin hela.

KOÑESIMENTU TÉKNIKU

Domíniu “koñesimentu tékniku” refere ba koñesimentu espesializadu ne’ebé profesór presiza iha atu hala’o ninia servisu hanesan profesór / dosente.

Profesór…..

a. Iha koñesimentu kle’an kona ba matéria ne’ebé nia hanorin.

b. Hatudu koñesimentu kona ba kurikulu no ezijénsia kurikular MEC nia, no halo ligasaun ho matéria

seluk bainhira relevante.

c. Utiliza/adapta livru no materiál sira, no dezenvolve materiál didátiku sira seluk tuir estudante sira nia

nesesidade, no halo organizasaun no sekuénsia ne’ebé ho lójika.

d. Aproveita oportunidade atu uza kontestu /ambiente /esperiénsia estudante sira nia bainhira hanorin

e. Hatene teoria dezenvolvimentu labarik nian no halo aplikasaun ba teoria ne’e bainhira hanorin.

f. Komprende kona ba edukasaun inkluziva no bele fo apoiu ba estudante sira ne’ebé iha nesesidade espesiál ruma.

g. Hatene kona ba Heransa, Valór, Kostume no Tradisaun sira, iha sosiedade Timor nia laran, no mós

hatene nusa mak ida ne’e bele fo influensia ba estudante individuál sira.

Page 4: Perfil do professor em Timor Leste

4

ESTRUTURA KOMPENTENSIA BA PROFESÓR SIRA IHA TIMOR-LESTE

HANORIN NO APRENDIZAJEN Domíniu “hanorin no aprendizajen” refere ba téknika no estratéjia ne’ebé profesór sira uza atu dinamiza

aprendizajen estudante sira nian.

Profesór....

a. Iha konxiénsia kona ba diferensa husi estudante ida idak no hanorin ema individuál iha sala laran,

tuir sira nia diferensa kona ba estilu aprendizajen, abilidade, jéneru, tinan, koñesimentu ne’ebé iha

tiha ona, nesesidade psikolójika no hahalok.

b. Hili no uza téknika no estratéjia diferente tuir alunu sira nian nesesidade

c. Halo planu hanorin nian ba kurtu, mediu no longo prazu no ba aula ida idak, tuir ba nesesidade

turma nian no alunu ida idak nian.

d. Kria ambiente hanorin nian ida favoravel ba aprendizajen no fo motivasaun ba estudante sira liu

husi asaun apoiu ne’ebé di’ak.

e. Bele avalia progresu alunu sira nian no bazeia ba avaliasaun ida ne’e, fo informasaun ne’ebé util ba

alunu sira atu fo dalan ba sira hodi bele dezenvolve an no aprende barak liu tan.

f. Define espetativa ba hahalok estudante sira ne’e no harii padraun disciplina ne’ebé di’ak liu husi

prosesu hanorin ne’ebé fokadu no relasaun pesoál ne’ebé pozitiva no produtiva.

g. Fo impulsu ba kriatividade no autonomia estudante sira nian

h. Haree ba ambiente fíziku iha sala nia laran no haree katak iha sala nia laran tempu barak liu mak

uza ba hanorin

HAHALOK PROFISIONÀL

Domíniu “hahalok profisionál” inklui domíniu hotu. Refere mós kona ba kuidadu profesór nia kona ba bein estar akadémiku, sosiál no emosionál husi estudante sira no mós sira nia relasaun ho sira nia servisu.

a. Estabelese no mantein relasaun di’ak ho alunu sira, inan aman no ho membru di’ak ho sira hotu.

b. Rekoñese no respeita diferensa kultura no individuál husi alunu sira, inan aman no membru sira husi

komunidade sira seluk, hodi fo valor ba kultura no lia fuan oioin, hodi evita kualkér prosesu

eskluzaun no diskriminasaun.

c. Justo iha tratamento no avaliasaun ba alunos sira

d. Respeita relasaun natureza konfidensial profesór - alunu no ho membru komunidade sira seluk.

e. Estabelese ambiente ida seguro ne’ebé fo dalan ba aprendizajen ne’ebé estudante sira sente seguro

no konfiante.

f. Hola inisiativa atu haree ba no rezolve problema sira iha sala aula no iha eskola laran.

g. Dezenvolve nafatin ninia kompeténsia pesoál, sosiál no profisionál sira hotu, iha perspetiva ba

formasaun ba vida tomak.

h. Sai modelu hanesan sidadaun di’ak ba alunu sira ,inan aman no komunidade no dezenvolve atitude

ne’ebé pozitiva kona ba sidadania no konxiénsia nasionál no internasionál.

i. Respeita lei sistema edukasaun sira nian no país,

j. Badinas no pontual iha aspetu hotu husi nia servisu.