peter lindholm tehnoloģiju komercializācijas organizēšana un vadība

Peter Lindholm

Tehnoloģiju komercializācijas organizēšana un vadība

Pasaules Banka, EM un LAA seminārs

Rīga, 2004. gada 9. jū[email protected]

mailto:[email protected]




1. Daži atslēgas vārdi

2. Jautājumi

3. Nepieciešamās sastāvdaļas

4. Inno modelis

5. Sagaidāmie rezultāti

Kopsavilkums

1 – Daži atslēgas vārdi

• Komercializācijai ir mazs sakars ar zinātnisko izcilību, tā ir saistīta ar naudu

• Vairāk nekā viens saņēmējs (pētnieki, institūcijas, vietējās varas iestādes, valsts)

• Komercializācija ir saistīta ar prasmēm

• Šajā biznesā nav nekā maģiska

Sistemātiska ideju un izgudrojumu atlase ar mērķi izvērtēt pielietojamībuTiek atbalstīti tikai izgudrojumi ar potenciālu veiksmīgi konkurēt tirgū

No tiem tiek atlasīti visdaudzsološākie projekti un uz tiem notiek koncentrēšanās

Patentu izmantošana“Patents ir tirdzniecības priekšmets, nevis akadēmiska balva”

Tikai 20% no visiem pieteiktajiem patentiem ir intelektuālā

īpašuma tiesību objekts un tiek efektīvi izmantoti

25 % izcilāko => bez patenta

5 % nerealizējami

10 % cits risinājums

10 % nav pielāgojami tirgum

30 % patentējami, bet netiek izmantoti

Viens iemesls ir:

Faktors lēmuma pieņemšanai par aktivitātēm ir izmantojamība. Ja izgudrojums nav izmantojams pat ilgākā perspektīvā, nav jēgas pētīt tā patentēšanas iespējas.

2 - Jautājumi

• « Objektu » pašreizējais potenciāls tikt komercializētiem

• Dalībnieku vēlme iesaistīties spēcīgajā komercializācijas procesā

• Resursu un kompetences pieejamība, lai uzsāktu procesu

Vērtības radīšana caur inovāciju dzīves ciklu

R&D organizācijas

Pētniecības projekti

Intelektuālais īpašums

Izmantošanas periods

> blakusuzņēmumi> jaundibināti uzņēmumi

> licencēšana

Kapitāla ieplūšana noizmantotajiem pētījumiem

(papildināts finansējums tālākai izpētei )

“Arhīvi” = negatīvā plūsma

Daudz pētnieku, lai nodrošinātu pastāvīgu inovāciju darījumu plūsmu

Pieredze rāda, ka ir minimāli ir nepieciešami 1000 pētnieki, lai uzturētu atbilstošu komercializācijas komandu

3 – Nepieciešamās sastāvdaļas (1)

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (2)

Liela vienprātība vietējā līmenī starp dažādiem dalībniekiem

Sabiedrisko pētījumu komercializācija ir komplekss process, kas bieži skar pētnieku kultūru. Atbalsta iegūšana no pētniekiem, departamentu vadītājiem, kancleriem ir absolūti nepieciešama


Vienoties par izmērāmiem mērķiem

Apgrozījums Jaundibināti uzņēmumi

Esošo uzņēmumu izaugsme

Kopuzņēmumi

Pētniecības līgumi


LaiksLaiks, lai atklātu, kas var tikt

komercializēts un kādā veidā

Laiks, lai pārliecinātu pētnieku aktīvi piedalīties procesā

Laiks atrast klientus

Laiks darījumu slēgšanai


KompetencesKomercializācija ietver efektīvu,

ātru, elastīgu un ļoti motivētu personu komandu

Nepieciešams pietiekami daudz cilvēku, lai nosegtu visus komercializācijas aspektus

Spēja runāt ar pētnieku komandām un starptautiskām kompānijām


ProaktīviApmeklēt visas R&D komandasVeidot uzticībuUzturēt pastāvīgus sakarusFokusēties uz R&D komandu

grupu, kas vēlas un spēj iesaistīties procesā

Piesaistīt citas komandas pēc nepieciešamības


Izbeigt « stāstīt pasakas »Apspriežamajiem jautājumiem reti

ir liela vērtība

Citas pētnieku komandas dara līdzīgas lietas

Uzņēmumi ne vienmēr meklē augstas klases pētniecību, tie meklē tehnoloģijas, kuras var nekavējoties izmantot

4 –Inno modelis (1)

Uzņēmuma izveidošanaStarp visiem dalībniekiem tiek

organizēta privātā – valsts partnerība

Biznesa plāns kā jaundibināmam uzņēmumam

Pietiekams starta kapitāls procesa uzsākšanai

Ļoti prasmīgu un augsti motivētu darbinieku pieņemšana darbā

4 – Inno modelis (2)

Būt atbildīgiem par rezultātiemVienoties par mērķiem ar

dažādiem dalībniekiem (R&D komandas, R&D institūcijas, reģionālās iestādes)

Būt pastāvīgi uzraudzītiem un vērtētiem

Pieņemt stratēģiju saskaņā ar vajadzībām


Meklēt pētniecības kritisko masuVeidot uzņēmumu starp vietējām R&D

organizācijām, lai nodrošinātu pētnieku kritisko masu, kas nodrošinātu pastāvīgu darījumu plūsmu un nodrošinātu to, lai komercializācijas komandai ir pietiekami daudz iespēju

Prognoze 2000: aptuveni 2500 pētnieku Latvijā


« Pirmā atteikuma tiesības »Jebkāds pētījums ar komerciālu

potenciālu tiek prezentēts komandai

Komanda var to pieņemt vai noraidīt

Ja tiek noraidīts, tad R&D komanda var brīvi to izmantot pēc saviem ieskatiem

Inovāciju vērtēšana

- Inovāciju vērtība tiek noteikta caur divkāršu skrīninga procesu

Izgudrojums 1. “vispārējais” skrīnings

2. “detalizēts” skrīnings

Patents /izmantošana

-Intuīcija

- Pieredze

- Agrīnie indokatori

- Izmantošanas skrīnings

Tirgus pētniecība / tirgus pētījumi

Pētniecība / potenciālo nozares partneru izpēte

Dzīvotspējas pētījumi

Aprēķini

Cenas noteikšana tirgū

Izmantošanas iespēju izpēte un apstiprināšana

- Patentēšanas iespēju skrīnings

Patentēt pētījumu vietējā / starptautiskā mērogā

Noteikt jauna izgudrojuma vērtību

“Votum” piemērs

Ievads izgudrojuma jomā

Uzdevums un priekšrocības/ trūkumi

Tirgus analīze un izmantošanas iespējas (industriālās īpašuma tiesības / izmaksas)

Licencēšanas iespējas

Ieteikums

1

In der Industrie zeichnet sich eine Entwicklung hin zu multifunktionalen

Maschinen und Maschinenkomponenten ab. Erkennbar ist ein

branchenübergreifender, deutlicher Trend zu immer kleineren,

empfindlicheren Komponenten und Produkten. Parallel zur Miniaturisierung

steigen die Anforderungen hinsichtlich der Qualität mikrotechnischer

Bauteile und Produkte. Eine Vielzahl von Unternehmen ist derzeit mit der

Aufgabe konfrontiert, immer kleinere Produkte in variantenreichen Serien in

immer kürzeren Entwicklungszeiträumen bei gleichzeitig hohen

Qualitätsanforderungen auf den Markt zu bringen. Die Miniaturisierung

einzelner Systemkomponenten oder ganzer Systeme ermöglicht diese

Verdichtung der Funktionen und kann darüber hinaus noch einen

erheblichen Beitrag zur Ressourcenersparnis hinsichtlich Material und

Energie sowie zur Kosteneinsparung bei Konstruktion und Fertigung

leisten.

Diesem Anspruch stellen sich die sog. Baukastensysteme für

Mikrosysteme, die in letzter Zeit entwickelt worden sind. Mit ihnen können

neue Produkte schneller, effektiver und kostengünstiger auf den Markt

gebracht werden. Die elektrischen, fluidtechnischen, mechanischen und

optischen Bausteine lassen sich zu einer Vielzahl unterschiedlicher

modularer Mikrosysteme kombinieren. Ein richtungsweisendes Konzept in

diesem Bereich ist das Baukastensystem Match-X, ein Baukastensystem

für Mikrosysteme, das vom VDMA (Verband Deutscher Maschinen- und

Anlagenbauer e.V.) und den Fraunhofer-Instituten IPA und IZM entwickelt

wurde.

1

PVA Mecklenburg-Vorpommern AG Joachim-Jungius-Str. 9 18059 Rostock Fon +49 381.4059-120 Fax +49 381.4059-610 [email protected] www.pva-mv.de Vorstand Antonio Martinez Aufsichtsrat Prof. Dr. Dieter G. Weiss (Vorsitzender) Dr. Jürgen Wüst Guido Hillebrands

Handelsregisternummer HR Rostock / HRB 9178

Steuernummer 079/100/00548

USt-ID-Nr. DE 224442162

Dresdner Bank Rostock BLZ 13080000 Konto-Nr. 270998300

An den Kanzler der XXXXXXXXXXXXXXXXXX z.Hd. XXXXXXXXXXXXXXXXXXX XXXXXXXXXXXXXXXXXXXX XXXXXXXXXXXXXXXX

Rostock, den 25. März 2003

Erfindungsmeldung von Herrn Prof. Dr.-Ing. XXXXXXXXXXXXXXX:

„Design und Technologie zur Integration von Mikrokomponenten“

Sehr geehrter Herr Prof. XXXXXXXXXXX,

nach Prüfung der uns vorliegenden Informationen zu o. g. Erfindung dürfen

wir die Empfehlung aussprechen, die betreffende Erfindung für die

Hochschule in Anspruch zu nehmen und die Erkenntnisse über eine

Patentanmeldung einer wirtschaftlichen Verwertung zuzuführen.

Zur Erfindung

Das Forschungsergebnis von Prof. Dr. XXXXXXXXX betrifft die Konzeption

und Herstellung eines Baukastensystems für modulare Mikrosysteme. Bei

der Erfindung handelt es sich um Konstruktion und Technologie eines

Gefäßsystems zur Integration von Mikrokomponenten – mikrooptischen,

mikromechanischen und mikrofluidischen Bauteilen sowie elektronischen

Bauelementen – zur Realisierung von funktionsorientierten Anwender-

Modulen, kompletten Mikrobaugruppen sowie auch Mikro- und

Minikomplettgeräten.

Joachim – Jungius - Str. 9 18059 Rostock

1

B ild 1 . D a s M a tc h -X B a u k a s te n s y s te m (Q u e lle : F ra u n h o fe r IZ M )

B ild 2 . D a s M a tc h -X B a u k a s te n s y s te m (Q u e lle : F ra u n h o fe r IZ M )

D ie B a u s te in e s in d m ik ro s ys te m te c h n is c h e K o m p o n e n te n ve rs c h ie d e n e r

H e rs te lle r , d ie d e n V o rg a b e n d e r M a tc h -X -E n tw ic k le r e n ts p re c h e n u n d

d a h e r m ite in a n d e r k o m p a tib e l s in d . D e r B a u k a s te n b ie te t d e m V e rw e n d e r

a u f d ie s e W e is e d ie M ö g lic h k e it, k u n d e n s p e z if is c h e S ys te m e

ve rh ä ltn is m ä ß ig k o s te n g ü n s tig u n d u n k o m p liz ie r t zu k o n s tru ie re n . E in

w e ite re r V o rzu g s o lc h e r B a u k ä s te n lie g t in d e r M ö g lic h k e it, g le ich e

B a u s te in e in ve rs c h ie d e n e n S ys te m e n e in s e tze n zu k ö n n e n . D ie s e rze u g t

g rö ß e re M e n g e n g e rü s te , d ie s ic h fü r d e n H e rs te lle r in e in e r e ffe k tive re n

P ro d u k tio n n ie d e rs c h la g e n .

D a s V o rh a b e n vo n P ro f. X X X X X X X le h n t s ic h a n d a s o . g . K o n ze p t d e s

M a tc h -X -B a u k a s te n s a n . D e r E rf in d u n g la g e n fo lg e n d e A u fg a b e n s te llu n g e n

zu g ru n d e :

R e d u z ie ru n g d e r A n za h l d e r E in ze lte ile d e s B a u k a s te n s d u rc h

K o m b in a tio n e in ze ln e r F u n k tio n s e le m e n te (s ie h e B ild e r 3 u n d 4 ) K o s te n s e n k u n g d u rc h E in s a tz n e u a rt ig e r W e rk s to ffe u n d

e n ts p re c h e n d a d a p tie r te r T e c h n o lo g ie n E rh ö h u n g d e s K o m p a tib ilitä ts g ra d e s d e r B a u te ile in n e rh a lb d e s

B a u k a s te n s

G e lö s t w e rd e n d ie s e A u fg a b e n p r in z ip ie ll d a d u rc h , d a s s d e r B a u k a s te n

n ic h t m e h r a ls z w e i b is d re i B a u te ile e n th ä lt . D ie B a u te ile d e r E rf in d u n g vo n

P ro f . X X X X X X X b e s te h e n a u s e in e r X X X X X X X X X X X X X X u n d k ö n n e n im

X X X X X X X X X X X X X X h e rg e s te llt w e rd e n . D a s X X X X X X X X X X X X b ie te t d ie

M ö g lic h k e it a n a n d e re S ys te m b a u te ile b e s s e r zu in te g r ie re n , w a s zu r Z e it

e in e E in s c h rä n k u n g d e r M a tc h -X S ys te m is t.

1

X

Bild 3. Match-X (Quelle: Skizzen von Prof. XXXXXXXXX)

Bild 4. Beispiel, wie der neue Baukasten aussehen könnte (Quelle: Skizzen von Prof. XXXXXXXXXXXXX)

Zur Realisierung der elektrischen Leitungs- und Anschlussstrukturen von

Bauteilen wird eine XXXXXXXXXXX XXXX XXXXXXXXXX, aus der die

Bauteile bestehen, verwendet. Der XXXXXXXXX XXXX XXX XXXXXXXX

ab und legt zugleich eingebaute XXXXXXX durch XXXXXXXX XXXX

XXXXXXXX XXX. Das Verfahren ist bisher bekannt aus XXXXX

XXXXXXXXX XXX XX XXXXXX. Die freigelegten XXXXXXXX wirken im

anschließenden XXXXXX XXXXXXX XXXXXXXXXX, so dass eine

Metallisierung erfolgt.

Die Erfindung von Prof. XXXXXXXXXX bietet eine Verbesserung der

bisherigen Modularisierung von Mikrosystemen durch folgende Vorteile:

flexiblere Baukästen mit einem höheren Kompatibilitätsgrad

kosten- und zeitgünstigere Fertigung (Time-to-Market)

schnellere Entwicklung von kostengünstigen Prototypen und

Modifikationen sowie Anpassungen von Modulen

höherer Freiheitsgrad in der Gestaltung von Modulen, auch bei der

Integration elektrischer und nichtelektrischer Funktionen auf einem

Modul

1

Zur Verwertbarkeit:

Als Zielmarkt und Grundlage unserer Untersuchungen wurden die

ertragsstärksten Länder naheliegender Märkte (grundsätzlich: EU + USA)

gewählt. Erfahrungsgemäß kann bei diesen Märkten von vergleichbaren

Standards und Entwicklungen ausgegangen werden. Osteuropäische und

sonstige Märkte folgen in diesen Bereichen nicht denselben Standards

bzw. haben einen anderen Bedarf. Im übrigen ist eine – wesentlich

kostenintensivere – Erschließung anderer Kontinentalmärkte meist nur

nach Erfolg versprechender Erschließung dieses Primärmarkts geboten.

Bitte beachten Sie, dass für unsere Zwecke nur Größenordnungen - und

nicht die Zahl hinter dem Komma - relevant sind.

Weil es um ein neues Verfahren geht, sind vergleichbare Marktdaten noch

nicht vorhanden. Die ersten Bausteine des Baukastensystems Match-X

sind bereits verfügbar, weitere befinden sich momentan in Entwicklung,

d. h. ein Markt ist noch nicht etabliert. Als zukünftiger Markt der modularen

Baukästen käme das folgende Marktsegment in Frage:

Industriezweig Maschinenbau

Der Maschinenbau ist der eigentliche Zielmarkt des modularen

Baukastensystems. Die Expertise dieses Bereichs (z.B. Consultancies

die auf Marktanalyse und Kommerzialisierung von neuen Hightech-

Produkten in MST und Elektronik spezialisiert sind1) weist darauf hin,

dass der Erfolg von Match-X und sonstigen Baukastensystemen

abhängig von der Akzeptanz dieses Industriezweiges ist. Zur Zeit ist der

Bedarf an modularen Mikrosystemen gering, da nur ein Teil der

notwendigen Module angeboten wird. Um für die

Maschinenbauindustrie interessant zu sein, bedarf es eines kompletten

Baukastensystems.

1 XXXXXXXXXXX, XXXXXXXXXXXXX, XXXXXXX

1

Vorreiter auf diesem Weg ist der Verband Deutscher Maschinen- und

Anlagenbauer VDMA e. V., der eine für den Wirtschaftsstandort

Deutschland sehr bedeutende Branche repräsentiert. Laut der VDMA

liegen die Hauptmärkte von Baukastensystemen wie Match-X (und somit

auch die Hauptmärkte für die Erfindung von Prof. XXXXXXXX) in den

Branchen Maschinenbau, Elektrotechnik und Ernährungsgewerbe sowie in

der chemischen Industrie. Der Gesamtumsatz dieser Industrien in

Deutschland betrug 1999 laut VDMA fast 650 Mrd. Euro. In der

Automobilindustrie, der Investitionsgüterindustrie, der

Kommunikationstechnik, der Medizintechnik und im Bereich der Life

Sciences gewinnen insbesondere Mikrosystemtechnik und Miniaturisierung

zunehmend an Bedeutung. Einer NEXUS-Studie (NEXUS ist eine

gemeinnützige europäische Organisation im Bereich Mikrosysteme, die

u. a. Marktstudien und -Analysen durchführt) zufolge wird für Produkte und

Komponenten der Mikrosystemtechnik bis zum Jahr 2002 mit einem

weltweiten Umsatzwachstum auf bis zu 35 Mrd. USD gerechnet; eine

Steigerung um weitere 20 Prozent pro Jahr wird erwartet.

Deutlich geworden ist auf jeden Fall, dass ein hoher Bedarf und somit ein

ebenso hohes Marktpotential vorliegen, da modulare Mikrosysteme für die

Industrie kostengünstige, zeitsparende und flexible Produkte bedeuten.

Aussagen zur Größenordnung dieses zukünftigen Markts gestalten sich

hingegen schwieriger.

Diese Meinung vertreten auch die Experten. Die Maschinenbauindustrie

umfasst zu viele Teilbereiche, als dass sie einen konkret abgrenz- und

vorhersagbaren Markt präsentieren könnte; einige Unternehmen haben

einen Bedarf von etwa XXXX-XXXXXXXX Mikrosystemen p. a., während

andere einen Bedarf von XXXXXX-XXXXXXXX Systemen p. a. haben

könnten. Darüber hinaus ist das Verkaufsangebot der MST-Branche, wie

früher schon erwähnt, ebenfalls noch nicht klar definiert, da derzeit noch

keine Komplettlösung angeboten wird.

1

Nichtsdestotrotz kann sich der Markt für modulare Mikrosysteme unserer

Meinung nach – und hier stimmen auch Experten zu – zu einem

bedeutsamen Zukunftsmarkt entwickeln. Die Fertigung der Bausteine

würde von den Economies of Scale profitieren, die Time-to-Market-Spanne

bei der Herstellung von Mikrosystemen würde sich wesentlich verkürzen.

„Die Technik hat zweifellos das Potenzial, einen nachhaltigen Nutzen zu

generieren“, ist die Meinung des Fachverbands Bauelemente der

Elektronik. Die Industrie hat einen stetig steigenden Bedarf an

kostengünstigen und zeitsparenden Herstellungsverfahren. Dieser Bedarf

kann durch kundenspezifische multifunktionale Maschinen und

Maschinenkomponenten gedeckt werden.

Einen absprachegemäß positiven Einfluss auf die Prognose hatte die

Beziehung von Prof. XXXXXXXXXX zur Firma XXXXXXXXX, die laut Prof.

XXXXXX das Verfahren nutzen möchte.

Um die Kooperation und Entwicklung eines Produkts in diesem Sinne zu

ermöglichen, ist ein effektiver Schutz des geistigen Eigentums nötig. Die

schon eingereichte Patentanmeldung gewährleistet, dass bei einer

späteren Produktentwicklung die erarbeiteten Grundlagen auch

wirtschaftlich berücksichtigt werden. Ein Produkt auf der Basis

patentgeschützter Erkenntnisse erfordert die Zustimmung, also i. d. R.

Lizenzierung durch den Patentinhaber. Die Patentanmeldung bietet

deswegen ein gutes Schutz in der geplanten wirtschaftlichen Verwertung.

Zum Abschluss des Vertrages mit Firma XXXXXXX sollte beachtet werden,

dass die Schutzrechte an der jetzigen Entwicklung und am

Kooperationsergebnis nicht ohne Gegenleistung abfließen. Dies ließe sich

z.B. durch die Vereinbarung einer Lizenzoption gewährleisten. Wir sind in

diesem Zusammenhang wie bereits besprochen gerne behilflich.

Für Rückfragen stehen wir jederzeit gerne zur Verfügung.


Procesa vadībaProaktīvi komandu apmeklējumi

Pastāvīga līdzdalība

Klientu meklēšana visā pasaulē

Pieprasīt R&D komandām reaģēt uz noteiktajām vajadzībām

Consider non-patentable results

Process – no idejas līdz izmantošanai

Ideja / izgudrojums

Izgudrojumi no univeritātes līdz PVA

Izgudrojuma atklāšana

Novērtēt patentēšanas iespējas Novērtēt izmantojamību

Vai ir skaidras izmantošanas iespējas?

Vai ir patentējams?

Tiesības uz izgudrojumu

Patenta pieteikums, piepalīdzot PVA

Izmantošana caur PVA

negatīva rekomendācijauniversitātei

Proaktīvi soļi


NaudaPietiekams sākuma kapitāls

Pastāvīga citu līdzekļu meklēšana (ES, valsts, riska kapitāls, u.c.)

Izveidot pirmsuzsākšanas fondu, lai sagatavotu tirgum labus projektus

Atbilstoši aizsargāt intel.īpašumu

Pastāvīgi meklēt ilgtspējību


Izcilības centru veidošanaBalstoties uz tirgus vajadzībām,

atbalstīt jaunu izcilības centru radīšanu horizontālās pētniecības jomās

Iesaistīties sešu projektu ietvarā (IĪ un NoEs)


Būt starptautiskiemSalīdzināt pētījumu piedāvājumus

ar citām Eiropas komandām

Nodibināt saiknes ar klientiem, balstoties uz vajadzībām, nevis izvietojumu

Veidot tīklus visā Eiropā


Daži piemēriMecklenburg-Vorpommern (2500

pētnieki 9 organizācijās)FZK Atomu Izpētes Centrs

Bādenē-Würtenberg (2000 pētnieki )

MBDS Sofija Antipolis (1 pētnieks)Lejas Austrija (ERDF inovāciju

fondu vadība)

5 – Sagaidāmie rezultāti (1)

Radīt ienākumuspētniekiem

pētniecības komandām

pētniecības institūcijām


Attīstīt uzņēmējdarbības garu, laipalīdzētu pētniekiem kļūt

atvērtākiem attiecībā pret viņu darbu izmantošanu

atbalstītu liela skaita jaunu uzņēmumu radīšanu


Veicināt nacionālās inovāciju sistēmas attīstību

palīdzēt Latvijas firmām, kas ir spējīgas un vēlas izmantot inovācijas

palīdzēt izskaidrot dilemmu starp pamata pētniecību un inovācijām un tehnoloģiju


Radīt spēcīgu tēluPalīdz piesaistīt resursus

Atbalsta reģiona izaugsmi

Liek reģionam justies konkurētspējīgākam

Piesaista pasūtījumus no vietējās biznesa kopienas

peter lindholm tehnoloģiju komercializācijas organizēšana un vadība

Documents