PIEKTDIEN, 2016. GADA 27. MAIJĀ

8. LAPPUSE

Agrita Blumberga

Vidusskola ir viens no skaistākajiem dzīves pos-miem, taču arī tas reiz beidzas un pienāk laiks doties tālāk. Lai palīdzētu jauniešiem iz-vēlēties īsto ceļu, katru mē-nesi publicēsim intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Pirmā pie mums viesojās Guna Bērziņa, Talsu tautas nama direktora pienākumu izpildītāja un spilgta personī-ba, kura dzīvē nemitīgi meklē jaunus izaicinājumus.

Guna vienmēr bijusi aktīva, un tieši tas viņai palīdzējis arī profe-sionālajā dzīvē. Pirms pārnāk-šanas uz Talsiem, viņa dzīvojusi Nīcā, kur jau vidusskolas laikā piestrādājusi vietējā tautas namā. 11. klases noslēgumā Guna sa-pratusi, ka vēlas turpmākās studi-jas saistīt ar kultūru par spīti tam, ka apkārtējie ieteikuši mācīties par skolotāju. Tā viņa aizgāja uz Rīgas Kultūras un izglītības dar-binieku tehnikumu, kā arī studēja Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. «Var teikt, ka Talsos esmu iepre-cējusies,» viņa smej.Katra diena ienes savas korekcijas

Par svarīgāko kritēriju, izvē-loties profesiju un darbavietu, viņa sauc atbilstību interesēm un patiku pret darbu. Pretēji dau-

dziem citiem, kuri ikdienā vēlas darboties ar jau iestrādātiem me-hānismiem, Guna meklē ko jau-nu un nebijušu. «Man vienmēr ir gribējies pierādīt savas spējas. Es visu laiku mēģinu atrast sev jaunus izaicinājumus, un tad, kad tos esmu atradusi un izdzīvojusi, meklēju atkal citus,» atzīst Guna. Viņa nav no tiem cilvēkiem, kas var 20 gadus nostrādāt vienā dar-ba vietā. Brīdī, kad paliek neinte-resanti, viņa atkal meklē ko jau-nu un aizraujošu. Šobrīd Guna kultūras dzīvi sauc par savu, jo tā vienmēr ir interesanta un katra diena pat ar vislabāko plānošanu ienes savas korekcijas.

Arī Gunas ikdienas pienāku-mi ietver plašu spektru, sākot no lampiņas nomainīšanas, līdz pat iestādes mērķu izvirzīšanai. Tā kā Talsu tautas nams ir novada lielākā kultūras iestāde un tas ir atvērts visām pašvaldības iestā-dēm, bibliotēkām, muzejiem un skolām, arī pienākumu ir daudz. Nepieciešams rūpēties par bu-džetu, tehnisko nodrošinājumu, kā arī par to, lai darbinieki jus-tos labi un ērti. «Tās rūpes, kādas mums katram ir savās mājās, ir arī šeit. Protams, rūpējamies arī par iestādes darbības virzību, domājam, ko mēs no šīs iestādes vēlamies, kādi ir mūsu mērķi un ko vajadzētu pilnveidot,» norāda Guna. Priekšrocība esot arī tā, ka kolektīvs ir spēcīgs un tajā iespē-

jams rīkot prāta vētras, kurās var pārrunāt pat vistrakākās idejas. Tuvākais mērķis pašreiz ir pasau-les elpas ienešana tautas namā. Kolektīvs šeit vēlas redzēt kaut ko no pasaules, citām zemēm un kultūras, kā arī vairāk klasikas.Jāprot saklausīt un pieņemt otra domas

Runājot par darba laiku, Guna atzīst, ka, lai arī oficiāli vasarā tas ir no 8.00 līdz 17.00 un ziemas periodā no 9.00 līdz 18.00, tajā

iekļauties neesot reāli, tāpēc dar-ba laiks ir summēts. Tas nozīmē, ka, ja sestdien vai svētdien nākas strādāt, tad kādā citā nedēļas die-nā iespējams brīvdienu izņemt.

Šajā darbā ir stress, taču Gunai tas liekas galvassāpes nesagādā. Viņai esot ļoti augsts stresa no-turības līmenis, un darbu viņa uz-tver kā kaut ko, kas ir vienkārši jā-izdara bez liekas nervu bojāšanas. Viņa cenšas visu darīt ar mak-simāli vēsu prātu, un, ja streso,

tad tikai par saviem tuviniekiem. Taču tā ir tikai viena no īpašībām, kas Gunai palīdz darīt darbu labi. Nozīme ir arī radošumam, komu-nikācijas spējām, plašam skatam, cilvēcībai, kā arī prasmei darbo-ties komandā un saklausīt otra domas, pat ja tām nepiekrīt, jo dažkārt tieši strīdos dzimst labā-kās idejas. Īpašību ir daudz, taču vienotas receptes šajā jautājumā nepastāv, jo katrā kultūras iestā-dē prasības var atšķirties.Pāri visam ir uzdrošināšanās

Jauniešiem, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar kultūru, Guna ie-saka būt aktīviem un iesaistīties projektos jau pirms studiju laika. Viens no šādiem projektiem ir pilsētas svētki, kuru tapšanā katru gadu piedalās brīvprātīgie un kur katra roka ir noderīga. Strādājot ar jauniešiem, viņa ir novērojusi arī kādu trūkumu, proti, dau-dziem pietrūkst atbildības izjūtas. Izvēloties šo darbu, cilvēkam ir jāgatavojas kārtīgam plānošanas darbam, jo tikai pēc padarītā vai nepadarītā var izdarīt secināju-mus par cilvēka pienākuma apzi-ņu. Lai arī šobrīd jaunieši uz lie-tām skatās ar plašu vērienu, viņi vairāk dara ar vārdiem, nevis dar-biem. Taču Guna uzsver, ka pats galvenais ir spēja uzdrošināties, kā arī atzīt savas kļūdas, un, ja cilvēkam ir dabas dots talants un kultūra ir viņa sirdslieta, tad viss ir iespējams.

Guna Bērziņa savā pašreizējā darba vietā.Daiņa Kārkluvalka foto

Agrita Blumberga

«Mana izaugsme pārsvarā ir veidojusies caur soļa sper-šanu nezināmajā,» teic Valsts Stendes graudaugu selekci-jas institūta vadošā pētniece Māra Bleidere. Pēc mūsu sa-runas viņa laipni visu izrāda un pat tiekam aicināti apska-tīt lauku. Klausoties Māras stāstījumā, kļūst skaidrs, ka, neskatoties uz grūtībām, viņa šo darbu dara ar patiesu prie-ku un aizrautību.

Māra atzīst — tā kā viņas vecā-ki strādājuši Malnavas lauksaim-niecības tehnikumā par pasniedzē-jiem un bijuši saistīti ar laukiem, tas ietekmējis arī viņu. «Tā ievirze man, iespējams, bija no bērnības. Es nāku no Latgales puses, un mums tur bija gan dārzs, gan govs un cūkas. Mani kā bērnu tas pie-saistīja,» saka Māra. Arī ceļš līdz Talsiem vijies pavisam dabiski. Vi-ņas tētim pēc disertācijas aizstāvē-šanas un doktora grāda iegūšanas tika piedāvāts darbs Valsts Sten-des graudaugu selekcijas institūtā, pēc kura tad arī ģimene uz šejieni pārcēlusies. Tā Māra jau no pus-audžu gadiem staigāja līdzi tētim, pierakstot novērojuma datus. Arī vasarā viņa piestrādāja institūtā,

ravējot laukus un piedaloties ražas novākšanas darbos. Pēc gūtās pie-redzes ceļš viņu aizvedis uz Latvi-jas Universitātes Bioloģijas fakul-tāti, kur iegūts lauksaimniecības doktora zinātniskais grāds.Selekcija ir nepārtraukts process

Ikdienā Māra darbojas gan kā selekcionāre, gan kā zinātniece, priekšplānā izvirzot pētniecisko darbu. Selekcijas process risinās paralēli, un uz tā bāzes tiek vei-

doti pētījumi, rakstīti projekti un izpildīti dažādi pasūtījumi. Gala produkts viņas kā selekcionāra darbam ir šķirne, savukārt kā pēt-niekam tās ir jaunas zināšanas un ieteikumi. Māra uzskata, ka šis darbs ir īpašs, jo nav tik bieži sasto-pams, un, lai arī pētniecības noza-rē piedzīvoti dažādi laiki un finan-siālā situācija dažkārt nav bijusi tā stabilākā, darbu nepieciešams tur-pināt, jo selekcija ir nepārtraukts process un to nedrīkst tā vienkārši

pārtraukt. Viņa pauž prieku par to, ka selekcijas darbs Latvijā norisi-nās jau 90 gadus, gandarījumu dod arī apziņa, ka tas noder sabiedrī-bai un graudu audzētājiem. Par priekšrocību viņa sauc arī daudz-veidību, jo katra diena ir atšķirīga un nav iespējams ieslīgt rutīnā. Gada griezumā tiek izdzīvota visa auga dzīve. Pavasarī notiek plāno-šana, tad sēja, savukārt brīdī, kad labība sāk dīgt, notiek novērojumi un izvērtēšana. Vasaras vidū tiek radīta jauna šķirne, tad atkal ražas novākšana, rezultātu izvērtēšana, apkopošana un publicēšana. Arī pētījumi ir daudzveidīgi, un paras-ti viens pētījums ilgst trīs gadus. Māra uzskata, ka ir grūti kādu no tiem izcelt, jo virzieni ir pietiekami plaši, taču pēdējos gados norisinās ciešāka sadarbība ar gala produktu izmantotājiem. Šobrīd norit valsts pētījumu programmas projekts, kurā padziļināti pēta graudu kvali-tāti, lai no šķirnes, kura tiek radīta, graudu ražotājs varētu iegūt mak-simāli daudz. Norisinās arī sadar-bība ar ārvalstu zinātniekiem — viens no pētījumiem bijis saistīts ar šķirņu izturību pret dažādām slimībām.Ir jābūt gatavam gaidīt

Mārai kā zinātniecei ir iespējas piedalīties arī dažādās konferen-cēs un semināros gan Latvijā, gan

ārpus tās. Selekcionāriem Eiropas un valsts līmenī ir īpaša asociācija, kuras ietvaros tiek organizēti pa-sākumi. Tālākā zeme, kurā viņa ir bijusi, ir Ķīna, savukārt šajā pava-sarī nesen atgriezusies no Turcijas graudaugu un maizes kongresa. Viņa tiekas ar citiem zinātniekiem, selekcionāriem un praktiķiem. Protams, kā jau jebkurā darbā, ir arī mīnusi. Par vienu no tādiem var saukt atkarību no laika apstākļiem. Bet, ja nepieciešams vākt ražu, stundas netiek skaitītas. Māra at-zīst, ka dažkārt viņai ir bijusi iz-jūta, ka nevarēs kaut ko paveikt, taču, ejot tam cauri, viss atrisinās. Sastopoties ar izaicinājumiem un apgūstot ko jaunu, cilvēks pieaug un apzinās savas spējas. Šajā darbā palīdz tādas īpašības kā radošums, neatlaidība un pastāvība. Rēķino-ties ar to, ka rezultāts nebūs re-dzams uzreiz, ir jābūt gatavam gai-dīt un mērķtiecīgi iet uz priekšu.

Institūtā tiek gaidīti arī jauni speciālisti, jo selekcijai ir dau-dzas nozares, kurās attīstīties. Tā ir ģenētika, botānika, arī datu apstrādes jomā ir nepieciešams statistikas metožu pārzinātājs. Māra aicina studēt dabaszināt-nes, uzsverot to nozīmīgumu sa-biedrībā: «Tas, ko daba un zeme mums kā cilvēkiem var dot, būs nepieciešams nepārtraukti.»

Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošā pētnie-ce Māra Bleidere. Daiņa Kārkluvalka foto