Iekštelpu klimats Ventilācijas sistēmas

Iekštelpu klimata noteicošie faktori

• Telpas temperatūra (°C)

• Telpas gaisa relatīvais mitrums (%) vai mitruma saturs gaisā (g/kg)

• Telpas gaisa kustības ātrums

• Telpas gaisa kvalitātes ietekmējošie piesārņojumi:

• Oglekļa dioksīds (CO2)

• Dažādu piemaisījumu cietās daļiņas (putekļi, ziedputekšņi, dūmi)

• Ķīmisko vielu izgarojumi

• Kaitīgās gāzes (ozons, radons, NOx, CO, u.c.) palielinātā koncentrācijā

• Pelējuma sporas

• Baktērijas un vīrusi

Faktori, kas ietekmē iekštelpu klimata izmaiņas:

• Āra gaisa temperatūras un mitruma satura svārstības

• Siltuma zudumi caur konstrukcijām ziemā vai siltuma pieplūdumi vasarā (saules radiācijas ietekme, siltuma izdalījumi no sadzīves un biroja tehnikas, cilvēkiem, dzīvniekiem)

• Mitruma izdalījumi no cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem

• Mitruma izdalījumi no dažādiem procesiem (ēdiena gatavošana, mazgāšanās, ražošanas procesi utt.)

• CO₂ izdalījumi no cilvēkiem un dzīvniekiem

• Smaku un kaitīgo vielu izdalījumi – izgarojumi no ražošanas procesiem, sadzīves ķīmijas līdzekļiem un būvkonstrukcijām (jaunceltnēm)

Iekštelpu labvēlīga klimata robežvērtības:

• Temperatūra: 20…26°C

• Relatīvais mitrums: 30…65%

• Gaisa mitruma saturs: 4…11 g/kg

Diagrammā:

Termālā komforta zona atbilstoši vācu normām DIN 1946 iekrāsota zaļā krāsā.

Ziemeļeiropas apkārtējās vides mainīgo apstākļu robežvērtības iekļautas sarkanajā figūrā.

Prasības telpu mikroklimatam (Darba aizsardzības prasības darba vietās)

• darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu, kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai

I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa nelielu fizisku piepūli

II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli

III kategorija – smags darbs

Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s)

1. Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk)

I 19,0 - 25,0 30 - 70 0,05 - 0,15

II 16,0 - 23,0 30 - 70 0,1 - 0,3

III 13,0 - 21,0 30 - 70 0,2 - 0,4

2. Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C)

I 20,0 - 28,0 30 - 70 0,05 - 0,15

II 16,0 - 27,0 30 - 70 0,1 - 0,4

III 15,0 - 26,0 30 - 70 0,2 - 0,5

Inženiertehniskās sistēmas klimata uzturēšanai:

• Ventilācija

• Mitrināšana / sausināšana

• Apkure, siltumapgāde

• Dzesēšana

Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai (Darba aizsardzības prasības darba vietās)

• nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi

• ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura var radīt risku nodarbinātā veselībai, darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju

• mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu

• paredzēta kontroles sistēma ventilācijas darbības traucējumu uzraudzībai, ja tas ir nepieciešams nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai

• ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma, izņemot ventilāciju telpās, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, utt., kā arī telpās ar uguns- vai sprādzienbīstamību

Būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasības ventilācijai:

• Ventilācijas sistēmu ražīgumam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi, apmierinošu komfortu vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā

• Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku

• Ventilācijas gaisa apmaiņa dzīvojamo ēku dzīvojamās telpās – vismaz 3 m3/m2

• Lai taupītu enerģētiskos resursus, paredz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas ražīgumu atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā var mainīties

• Ventilācijas sistēmu enerģijas patēriņu tehniski un ekonomiski pamato, ņemot vērā energoresursu izmaksas un kaitējumu apkārtējai videi, ko rada enerģijas ražošana un patērēšana

• Lai samazinātu enerģijas patēriņu, pieļaujama gaisa recirkulācija, ja telpā neizdalās kaitīgas vielas, baktērijas vai izteikti nepatīkamas smakas

Būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasības ventilācijai:

Telpu dabīgā ventilācija (vēdināšana) nodrošina

1. Nekontrolējamu piesārņotā un mitrā gaisa izvadīšanu (virinot logus)

2. Nekontrolējamu svaigā gaisa padevi (virinot logus)

3. Svaigā gaisa filtrēšanu, izmantojot dabīgās pieplūdes ierīces ar filtru

Telpu mehāniskā ventilācija nodrošina

1. Kontrolējamu piesārņotā un mitrā gaisa izvadīšanu

2. Kontrolējamu svaigā gaisa padevi (pēc nepieciešamības CO₂ līmeņa kontroli)

3. Svaigā gaisa filtrēšanu (attīrīšanu no mehāniskiem piesārņojumiem)

4. Siltuma enerģijas atgūšanu (utilizāciju) no izmetamā gaisa

5. Mitruma atgūšanu no izmetamā gaisa

6. Pieplūdes gaisa piesildīšanu vai dzesēšanu (pēc nepieciešamības)

7. Pieplūdes gaisa mitruma satura kontroli (pēc nepieciešamības) – gaisa mitrināšana un sausināšana, kā rezultātā tiek iegūta daļēja telpu gaisa mitruma kontrole

Ventilācijas sistēmu siltummaiņu tipi

1. Pretplūsmu plākšņu siltummainis ar mitruma atgūšanu

2. Pretplūsmu plākšņu siltummainis bez mitruma atgūšanas

3. Rotora siltummainis ar mitruma atgūšanu

4. Rotora siltummainis bez mitruma atgūšanas

5. Reģenerācijas siltummainis

6. Starpsiltumnesēja siltummainis

Plānojot ventilācijas sistēmas, jāņem vērā

1. Normatīvo aktu minimālās prasības (t.sk. prasības ugunsdrošībai)

2. Pasūtītāja tehniskās prasības vai telpu lietotāju vēlmes un paradumus (attiecas uz dzīvojamo fondu)

3. Sistēmu trūkumi un priekšrocības, ja ir tāda iespēja izmantot gan dabīgo, gan mehānisko ventilāciju

4. Dabīgās gaisa pieplūdes piesildīšanai jāparedz sildķermeņi ar jaudas rezervi

5. Sistēmu izbūves izmaksas un atmaksāšanās periods energoefektīviem risinājumiem (t.sk. atjaunojamo energoresursu izmantošanai) – sasniedzamā energoefektivitāte ar samērīgām investīcijām

6. Ventilācijas iekārtas radītie trokšņi un iekārtas iespējamais izvietojums ēkā vai telpā

7. Gaisa sadalītāju izvēle atbilstoši aprēķinātai maksimālai gaisa apmaiņai, ievērtējot gaisa sadalītāju ģenerēto troksni un gaisa plūsmas ātrumu darba zonā pie maksimālās ražības

8. Gaisa vadu tīkla blīvums un spiediena zudumi

Nepieciešamie pasākumi kvalitatīvas mehāniskās ventilācijas sistēmas nodrošinājumam

1. Savlaicīga apkope un gaisa filtru maiņa

2. Gaisa ieņemšanas/izmešanas vadu hermetizācija ēkas čaulas šķērsojuma vietās

3. Gaisa vadu tīkls ar optimāliem spiediena zudumiem un plūsmas ātrumiem

4. Maksimālai ražībai atbilstošu gaisa sadalītāju ierīkošana

5. Ventilatoru trokšņu slāpēšana

6. Atbilstošu gaisa sadalītāju un gaisa pārplūdes atvērumu ierīkošana

7. Svaigā gaisa priekšsildīšana un/vai pieplūdes gaisa piesildīšana

8. Pieplūdes gaisa dzesēšana, sausināšana, mitrināšana (pēc nepieciešamības)

9. Ventilācijas iekārtas ražības regulēšana manuāli vai automātiski

Siltumapgādes izmaksu salīdzinājums ar dažādiem siltuma enerģijas avotiem

Nr. Siltuma avots (iekārta) Degvielas vai enerģijas mērv.

Mērvienības cena, EUR

Vienas vienības siltumspēja, KW

Iekārtas lietderības koeficients

Iekārtas siltuma ražība, kWh

Ražotās enerģijas izmaksas, EUR/kWh

Ražotās enerģijas izmaksas, EUR/MWh

1 Ģeotermālais siltuma sūknis kW 0,16 - 5 5 0,032 32,00

2 Koksnes granulu katls kg 0,12 4,7 0,8 3,76 0,032 31,91

3 Koksnes šķeldas katls t 49,10 2200 0,7 1540 0,032 31,88

4 Gaisa siltuma sūknis kW 0,16 - 3 3 0,053 53,33

5 Dabasgāzes katls (kondensācijas) m³ 0,45 8,83 0,99 8,74 0,051 51,48

6 Dabasgāzes katls m³ 0,45 8,83 0,92 8,12 0,055 55,39

7 Rīgas Siltums (siltummezgls) MW 54,00 1000 0,99 990 0,055 54,55

32.00 31.91 31.88

53.33 51.48 55.39 54.55

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

Ģeotermālais siltuma sūknis Koksnes granulu katls Koksnes šķeldas katls Gaisa siltuma sūknis Dabasgāzes katls(kondensācijas)

Dabasgāzes katls Rīgas Siltums (siltummezgls)