pozitÈvo pÅrmaiˆu desmitgade · latvijas uzñémums. péc padomju savienîbas sab-rukßanas...
TRANSCRIPT
POZITÈVO PÅRMAIˆU DESMITGADE
1
“Privatizåcijas process Latvijå ir tuvu nobeigumam. 1998.gada beigås no 1097
uzñémumiem, kas nodoti privatizåcijai, 1056 vairums kapitåla da¬u bija privåto
îpaßnieku rokås. Lîdz 1999.gada jünijam no atlikußå 41 uzñémuma privatizåcijas
noteikumi bija izstrådåti 18. (..)
Strukturålås reformas Latvijå veicina Latvijas ku©niecîbas privatizåcijas projektu
izstrådåßana un valdîbas apñemßanås privatizét atlikußos lielos uzñémumus”
(Eiropas Komisijas progresa ziñojums, 1999. gada oktobris)
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
2
ßanas un pakalpojumu uzñémumi, namîpaßumi,
lauksaimniecîbas zeme un iekårtas tika nacionalizé-
tas. Latvijå tika izveidoti arî lieli un péc padomju
mérogiem moderni rüpniecîbas kompleksi, taçu
gan resursu, gan gatavås produkcijas realizåcijas
ziñå Latvija bija pilnîgi atkarîga no Padomju Savienî-
bas. Tai laikå Latvija saraΩoja Padomju Savienîbå
katru otro motovelosipédu, katru piekto
radioaparåtu un katru astoto ve¬as maßînu.
Deviñdesmito gadu såkumå, izjükot iepriekßéjai taut-
saimniecîbas sistémai, izrådîjås, ka Latvijas ekonomika
pasaulé nav konkurétspéjîga. No vienas puses refor-
mas, ar privåtîpaßumu nomainot mazefektîvo valsts
saimniecîbu, bija nepiecießamas, lai glåbtu valsts
ekonomiku, no otras puses – privatizåcijas organizé-
tåjiem bija bezcerîgi atrast investorus uzñémumiem,
kuru darbîbai Latvijå vienîgis objektîvais priekßnosacî-
jums bija plånveida attiecîbas ekonomikå.
Íodien, atskatoties uz pagåjußo desmitgadi, var
teikt, ka Latvijå privatizåcija ir izdevusies. Ío apgal-
vojumu var apstiprinåt gan vietéjie, gan årvalstu in-
vestori. Vietéjiem uzñéméjiem, såkot ar nelielu lau-
ku aptieku un automaßînu tehnisko apkopes staciju
Privatizåcija deviñdesmitajos gados nav tikai attîstî-
bas tirgu fenomens. Taçu Centrålås un Austrumei-
ropas valsîm privatizåcija ir viena no svarîgåkajåm to
reformu skaitå, kuru mér˚is bija pilnîbå izmainît ßo
valstu statusu pasaules politiskajå un ekonomikas
lomu sadalîjumå.
British Airways privatizåcija, iespéjams, pievérsa
daudz lielåku darîjumu pasaules uzmanîbu nekå
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privatizåcijas pro-
grammas kopumå. Turpretî par privatizåcijas gran-
diozo lomu Latvijas pårejå no plånveida uz tirgus
ekonomiku liecina kaut vai fakts, ka Latvijas valdîba
daΩu gadu laikå privatizåcijai nodeva 96% no visiem
valstij piederoßajiem uzñémumiem.
Lai izprastu, kådi faktori ietekméjußi Latvijas stingro
kursu uz privåtå sektora îpatsvara palielinåßanu valsts
ekonomikå, jåatceras, ka starpkaru periodå Latvija
bija neatkarîga un lielå mérå pasaules ekonomikå
integréta valsts, kurå dominéja privåtîpaßums.
1940.gadå Latviju anektéja Padomju Savienîba, un
péc tam tika ieviesta centralizétå plånoßana. RaΩo-
PRIVATIZÅCIJA –ATTÈSTÈBAS CEÒÍ
Privåtå sektora îpatsvars pievienotås vértîbas kopapjomå 1999. gadå
Tirdzniecîba 98Celtniecîba 98Apstrådåjoßå rüpniecîba 96Viesnîcas un restoråni 92Ieguves rüpniecîba 95Finansu starpniecîba 86Lauksaimniecîba 91Transports un sakari 42Elektrîba, gåzes, üdens apgåde 12Kopå 65
(Dati: LR Centrålå statistikas pårvalde)
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
3
îpaßniekiem, beidzot ar lielu pårtikas rüpniecîbas
koncernu un ostu naftas tranzîta lielîpaßniekiem,
privatizåcija ir nodroßinåjusi iespéju iegüt valstij pie-
deréjußo îpaßumu sava biznesa attîstîßanai. Èpaßi
jåatzîmé arî årvalstu ieguldîtåju uzticîba Latvijai –
statistika råda, ka ar privatizåcijas palîdzîbu Latvijå
ienåkusi liela da¬a årvalstu tießo investîciju.
Perestroikas laikå Latvijå uzreiz tika uzsåktas daΩå-
das ekonomiskås reformas, ko pie¬åva padomju
likumi: no visåm bijußåm padomju republikåm tießi
Latvijas uzñémums sañéma pirmo oficiålo valütas
maiñas licenci, Latvijå bija pirmås privåtås bankas,
zemnieku saimniecîbas, raΩoßanas kooperatîvi.
Latvijas cilvéki bija gatavi privåtai iniciatîvai,
ko vismaz kådu laiku nevaréja teikt par
politiskajiem darbiniekiem.
Péc valstiskås neatkarîbas atgüßanas deviñdesmita-
jos gados privatizåcijas process Latvijå jådala divos
nozîmîgos periodos: decentralizétais laika posms
lîdz 1994. gadam un centralizétais – péc Privatizåci-
jas a©entüras dibinåßanas 1994.gadå.
Tomér, neskatoties uz nenoteiktîbu likumdoßanå,
arî lîdz 1994. gadam Latvijå tika privatizéti vairåki
nozîmîgi uzñémumi, kas péc privatizåcijas tika mo-
dernizéti, paplaßinåja raΩoßanu un veiksmîgi konku-
ré gan iekßzemes, gan importa tirgos. Privåtais
kapitåls tika piesaistîts virknei pårtikas pårstrådes
rüpniecîbas uzñémumu, ieskaitot Latvijas lepnumu –
lielåko saldumu rüpnîcu Baltijå Laima, kuras trade
mark pazîst tålu årpus Latvijas robeΩåm. No lielåka-
jiem årvalstu investîciju projektiem lîdz 1994. gadam
jåmin Brocénu ßîfera kombinåta privatizåcija, ko
veica Våcijas Reademix group.
Vél jåatzîmé 1993.gadå notikusî privåtå kapitåla
piesaiste Ventspils ostas stividorkompånijåm,
“Viennozîmîgi redzams, ka veiksmîgåkas
ir tås valstis, kuras momentåni
centralizéja privatizåcijas veikßanu
vienas institücijas rokås.”
(Jånis Naglis, Privatizåcijas a©entüras ©eneråldirektors, intervijå Ωurnålam Kapitåls, 1998.gada maijå.) Foto no PA arhîva
PÅRMAIˆUSÅKUMS
4
PRIVATIZÅCIJAS AÌENTËRAUZSÅK DARBÈBU
Likums, kas paredzéja centralizétu privatizåcijas mo-
deli, tika pieñemts 1994.gada såkumå. Privatizåcijas
a©entüras dzimßanas diena ir 1994.gada 22.aprîlis.
Salîdzinåjumam: Igaunijas Privatizåcijas a©entüra
darbojas kopß 1993.gadå, savukårt Lietuva gåja citu
ce¬u: nelielas da¬as uzñémumos tika privatizétas par
privatizåcijas sertifikåtiem jau deviñdesmito gadu
pirmajå pusé, bet konsekventa privatizåcijas pro-
gramma såkås daudz vélåk nekå abås kaimiñvalstîs –
tikai 1996. un 1997.gadå. Lîdzîgi kå Igaunijå, Latvijas
Privatizåcijas a©entüra strådåja péc Våcijas Treuhand
mode¬a, kas nodroßinåja privatizåciju organizéjoßajai
institücijai maksimålo iespéjamo neatkarîbu.
1996.gada såkums bija lüzuma punkts privatizåcijas
proceså: Valdîba uzdeva Privatizåcijas a©entürai
pårñemt vairåk nekå 300 uzñémumu, starp kuriem
bija arî lielie uzñémumi – naftas pårkraußanas
terminåls Ventspils nafta, elektroener©étikas
monopols Latvenergo un citi. No 1996. lîdz
1998.gadam Privatizåcijas a©entüras darba
temps bija “viens uzñémums dienå”.
kas ir vienas pazîstamåkajåm savå nozaré Eiropå:
Ventamonjaks ir vadoßais amonjaka eksporta ce¬ß
no Krievijas, savukårt Kålija parks – pat viens no
lielåkajiem kålija såls pårkraußanas terminåliem
viså pasaulé.
No daΩådajiem tiesiskajiem aktiem, kas såkotnéji
noteica valsts un paßvaldîbu îpaßuma privatizåciju,
jåatzîmé 1992.gada likums “Par Latvijas Banku”,
kas radîja priekßnoteikumus privåtå finansu sektora
attîstîbai uz valsts banku tîkla båzes. Latvijas centrå-
lås bankas restrukturizåciju veica 1993.gadå nodibi-
nåtais Latvijas banku privatizåcijas fonds, kas uz
15 Latvijas Bankas noda¬u båzes izveidoja astoñas
privåtas akciju sabiedrîbas, 11 noda¬as pårdeva
izsolés çetråm privåtajåm komercbankåm, bet
21 noda¬u apvienoja Unibankå, ko divus gadus
vélåk jau kopumå privatizéja Privatizåcijas
a©entüra.
Laiku lîdz 1994.gadam Latvijå arîdzan pieñemts
saukt par “mazo privatizåciju” – pateicoties
apjomîgajai paßvaldîbu îpaßumå esoßo nelielo
sadzîves servisa uzñémumu nodoßanai privåtås
rokås. Íai laikå Latvijas paßvaldîbas pårdeva un
iznomåja ap 3500 mazo sadzîves objektu – veikalus,
kafejnîcas, frizétavas, ˚îmiskås tîrîtavas un citus.
“Aktivizésim privatizåcijas procesu viså
tautsaimniecîbå, lai péc iespéjas åtråk
radîtu labvélîgu vidi privåtå kapitåla
darbîbai, veicinåtu investîciju piesaisti
Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai,
kå arî saßaurinåtu valsts un
paßvaldîbu uzñéméjdarbîbu.”
(Deklaråcija par Ministru kabineta
darbu, 1993.gads)
5
Sadarbîbå ar Våcijas Finansu ministrijas konsultan-
tiem tika organizéti çetri starptautisko piedåvåjumu
konkursi, kuru ietvaros sludinåjumi par Latvijas
uzñémumiem tika ievietoti tådos respektablos
preses izdevumos kå The Financial Times, The
Economist un citur. Par ßåda so¬a atdevi liecina tas,
ka uz sludinåjumiem par 153 vidéjiem un lielajiem
uzñémumiem tika sañemti 459 piedåvåjumi.
Privatizåcijas a©entüra paraléli strådåja pie publiskås
privatizåcijas programmas par privatizåcijas sertifi-
kåtiem. Kopß 1995.gada par sertifikåtiem publiska-
jås izsolés piedåvåtas 85 uzñémumu akcijas. Parasti
ap 25% no uzñémumu akcijåm tika izsolîtas publiski
par sertifikåtiem. Íie uzñémumi k¬uva par pirmajåm
publiski tirgotajåm kompånijåm Latvijas fondu tirgü.
Valmieras stikla ß˚iedras akciju kontrolpaketi privatizéja Daimleru ©imenei piederoßs Våcijas uzñémumsFoto no PA arhîva
Ventspils Nafta terminåls katru gadu pårkrauj apméram 14% no Krievijas eksportétås naftas.
Starptautiskås organizåcijas Transparency Interna-
tional Latvijas noda¬as pétîjumi liecina, ka Privatizå-
cijas a©entüru uzskata par vienu no caurspîdîgåka-
jåm valsts iestådém Latvijå. Jåatzîmé milzîgais
sabiedrîbas informéßanas darbs, ko veica Privatizå-
cijas a©entüra, skaidrojot publiskås privatizåcijas
mehånismu gan ar îpaßu TV un radio programmu
palîdzîbu, gan regulåri tiekoties ar presi. Tomér
sociolo©iskås aptaujas råda, ka sabiedrîbas attieksme
pret privatizåcijas procesu nav viennozîmîga.
Privatizåcijas a©entüras darbîbas panåkumus lielå
mérå iespaidojis arî tås ener©iskais vadîtåjs kopß
pirmås darba dienas Jånis Naglis, kuram ir liels
prestiΩs vietéjo un årvalstu uzñéméju acîs. Tießi
Latvijas pårståvis Naglis no 1996. lîdz 1998.gadam
vadîja Central And Eastern European Privatization
Network – organizåciju, kas apvieno visas Centrålås
un Austrumeiropas privatizåciju veicoßås iestådes.
“Akciju vairåkuma pårdoßana straté©iskajiem investoriem apvienojumå
ar ievérojamu årvalstu investoru lîdzdalîbu ir nodroßinåjusi Latvijå augstu
privatizåcijas kvalitåti, îpaßi attiecîbå uz uzñémumu restrukturizåcijas
tempu, vadîbas struktüru un pieeju brîvam kapitålam.”
(Fitch IBCA 1998.gada jünija ziñojums par Latviju)
Gazprom valdes priekßsédétåjs Rems Vjahirevs, Latvijas Gåzes valdes priekßsédétåjs Adriåns Dåvis, Latvijas Privatizåcijas a©entüras ©eneråldirektors Jånis Naglis un Ruhrgas valdes priekßsédétåja vietnieks Burhards Bergmans Latvijas Gåzes privatizåcijas lîguma parakstîßanas svinîgajå ceremonijå Rîgå, 1997. gadå.FOTO: A.F.I.
6
7
SAIMNIEKA ATRAÍANAVALSTS MANTAI“Ja Nomura nebütu izsoles konsultanta statuså,
més noteikti paßi iegådåtos Latvijas gåzes akcijas,
jo tå ir ¬oti perspektîva kompånija”
(Maikls Bordmens (Michael Boardman) Direktors, Equity Capital Markets, Nomura International,
intervijå divas nedé¬as pirms Latvijas Gåzes akciju publiskå piedåvåjuma 2000. gada martå)
8
LATTELEKOM
Pirmå bija telekomunikåciju kårta. Vél pirms
Privatizåcijas a©entüras izveidoßanas – 1993. un
1994. gadå Latvijas valsts radîja kopuzñémumu
Lattelekom, kurå 51% akciju piederéja Latvijas
valstij, bet 49% – britu Cable & Wireless un somu
Soneras veidotajam Dånijå re©istrétajam konsorci-
jam Tilts Communications. Íî iemesla dé¬ statistika
jau vairåkus gadus råda, ka no Dånijas Latvijå iegul-
dîts visvairåk tießo investîciju. Arî otru pretendentu,
kas piedalîjås konkurså, veidoja Eiropas telekomu-
nikåciju biznesa giganti – Telia un Deutsche Telekom.
Tika paredzéts, ka Lattelekom straté©iskajam inves-
toram kompånijas modernizåcijå jåiegulda 160,3
miljoni dolåru, taçu, ñemot vérå nozares straujo
attîstîbu, kopéjås investîcijas lîdz 1999.gadam bija jau
pårsniegußas 300 miljonus dolåru. Lattelekom ßajos
gados izbüvéjis visu Latviju aptveroßu ma©istrålo
optisko kabeli, kå arî uzstådîjis digitålås centråles
lielåkajå da¬å Latvijas pilsétu.
1997.gadå Cable & Wireless pårdeva savas da¬as
Sonerai. 2000.gadå paredzéts privatizét atlikußås
51% Lattelekom valsts da¬as. Iespéjams, ka da¬a
no tåm nonåks Soneras îpaßumå kå kompensåcija
par Latvijas telekomunikåciju tirgus demonopo-
lizåciju, kam jånotiek 2003.gadå.
LATVIJAS GÅZE
Otrs lielais valsts uzñémums, kuram tika piesaistîts
årvalstu kapitåls, bija gåzes kompånija Latvijas gåze.
Ío darbu jau veica Privatizåcijas a©entüra, 1997.gadå
pårdodot pa 16,25% akciju Krievijas Gazprom, kas ir
vienîgais gåzes piegådåtåjs Latvijas gåzei, kå arî divu
Våcijas kompåniju Ruhrgas un PreussenElektra
veidotajam konsorcijam. Péc tam valsts pårdeva
da¬u akciju publiskajå piedåvåjumå par privatizåcijas
sertifikåtiem, kå rezultåtå par kompånijas akcionåriem
k¬uva vairåk nekå 10 tükstoßi Latvijas iedzîvotåju.
LATVIJAS TOP KOMPÅNIJASPRIVATIZÅCIJAS PROCESÅ
Tå kå Baltijas valstis ir mazas, vairums
privatizéjamo uzñémumu nespéj piesaistît
årvalstu investoru interesi, jo to apgrozîjums
uz starptautiskå biznesa fona ß˚iet påråk
niecîgs, lai arî daΩiem no tiem biznesa
perspektîvas ir ¬oti cerîgas. Uzñémumus,
kuru apgrozîjums nepårsniedz piecus vai
desmit miljonus dolåru, privatizéja vai nu
vietéjie uzñéméji, vai arî skandinåvu
investori, kuri Baltiju iek¬auj re©ionålo
biznesa intereßu sférå. Citådi ir ar
lielajiem infrastruktüras uzñémumiem:
par to privatizåciju intereséjas
investori no visas pasaules.
DaΩu gadu laikå Latvija ir k¬uvusi par Eiropas vienotås telekomunikåciju telpas saståvda¬u.
9
Kopß 1999.gada februårå kompånijas akcijas tirgo
Rîgas Fondu birΩå. Pateicoties lielo investoru intere-
sei iegådåties papildus akcijas, uzñémuma akciju
cena birΩå gada laikå palielinåjusies par 120%.
Latvijas gåzes îpaßå vértîba ir Inçukalna dabîgå
pazemes gåzes kråtuve, kas ir unikåla plaßå re©ionå.
2000. gada 27. martå valsts publiski izsolîja vél
10,7 miljonus tai piederoßo akciju, kas ir 26,8%
no kompånijas pamatkapitåla. Péc ßî darîjuma
Latvijas gåzes akcionåru struktüra izskatås ßådi:
Latvijas valsts – 10%
Fortum Oil and Gas – 2%
Påréjie – 5,8%
Gazprom – 18,2%
Itera Latvija – 21,4%
PreussenElektra – 17%
Ruhrgas – 25,6%
LASCO
Latvijas ku©niecîba (LASCO) ir pasaulé pazîstamåkais
Latvijas uzñémums. Péc Padomju Savienîbas sab-
rukßanas Latvijai izdevås savå îpaßumå sañemt apjo-
mîgu bijußås PSRS tirdzniecîbas flotes da¬u. Deviñ-
desmito gadu beigås LASCO bija piektå lielåkå tank-
ku©u flote pasaulé. Latvijas jürnieku profesionalitåte
jau kopß pagåjußå gadsimta tiek augstu vértéta pa-
saules jürås. Kå daudzås Eiropas valstîs, arî Latvijå
ku©us izdevîgåk re©istrét “léto karogu” zemés –
Kiprå, Libérijå, Panamå. Taçu Latvijas valdîba pédéjos
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
10
VENTSPILS NAFTA
1996.gadå tika uzsåkta lielåkå Baltijas jüras naftas un
naftas produktu terminåla Ventspils nafta privatizå-
cija. Íî kompånija ir otrs lielåkais Krievijas jélnaftas
eksporta ce¬ß. Caur to ik gadus eksporté ap 14%
no visas Krievijå iegütås naftas. Ventspils naftas pår-
strukturizåcijas programma paredzéja kompånijas
apvienoßanos ar uzñémumu LaSaM, kas no Latvijas
puses uzraudzîja naftas un naftas produktu cauru¬-
vadus no Krievijas uz Latviju. Pirms apvienoßanås
LaSaM akcionåriem – Latvijas vadoßo privato naftas
tranzîta kompåniju veidotajam konsorcijam Latvijas
naftas tranzîts – tika dota iespéja iegådåties valstij
piederoßås akcijas. Darîjuma apjoms bija 125,5
miljoni dolåru. Péc apvienoßanås Latvijas naftas
tranzîta îpaßumå nonåca 37% Ventspils
naftas akciju.
Nåkamajå privatizåcijas kårtå 15% kompånijas akciju
tika piedåvåti publiskajå piedåvåjumå par privatizå-
cijas sertifikåtiem. Kopß 1998. gada rudens Ventspils
gados spérusi pirmos so¬us, lai veiktu izmaiñas
ar ku©niecîbas biznesu saistîtajå nodok¬u politikå,
kuråm büs jåstimulé ku©u re©istråcija Latvijå.
Pirmais kompånijas privatizåcijas plåns paredzéja
ar pårdoßanas un jaunas emisijas palîdzîbu nodot
ap 35% LASCO akciju straté©iskajam investoram –
spécîgai årzemju ku©oßanas kompånijai ar noteiktu
flotes kravnesîbu, ku©u skaitu un apgrozîjumu.
Pieteicås 14 kompånijas, no kuråm tika atlasîtas
çetras – starp tåm Tufton Oceanic, kas startéja kopå
ar Norvé©ijas lielo ku©niecîbu Leif Hoeg, kå arî grie˚u
Laskaridis ©imenei piederoßå Lavinia Corporation,
kas jau pirms tam bija privatizéjusi citu – daudz
mazåku Latvijas ku©niecîbu Rîgas Transporta floti.
DiemΩél uz galîgajiem privatizåcijas noteikumiem ne-
pieteicås neviens no pretendentiem, tåpéc privatizåci-
jas konkurss tiks rîkots atkårtoti, iespéjams, piesaistot
konsultanta statuså starptautisku investîciju banku.
Latvijas ku©niecîbas floté paßlaik ietilpst 67 daΩådu tipu ku©i, kas ku©o gandrîz visås pasaules jürås un okeånos.
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
11
naftas akcijas koté Rîgas Fondu birΩå. 2000. gada
pavsarî valsts rokås joprojåm ir 42% akciju, kuras
nolemts pårdot tuvåkajå laikå.
LATVENERGO
Valstij piederoßå elektroener©ijas monopolkompå-
nija Latvenergo divus gadus péc kårtas tika atzîta
par labåko kompåniju Baltijå, vértéjot gan pe¬ñu,
gan apgrozîjumu, gan citus rådîtåjus. Kopß 1996.
gada ßî kompånija ir privatizéjamo sarakstå, taçu,
ñemot vérå, cik sensitîva ir sabiedriskos pakalpoju-
mus sniedzoßo uzñémumu privatizåcija, tikai
2000. gada såkumå tika pieñemts lémums, kas
paredz uzsåkt kompånijas restrukturizåciju, nodalot
elektrîbas raΩoßanu, pårvadi un sadales tîklus.
Paredzéts privåto kapitålu piesaistît gan raΩoßanas
(termoelektrocentrå¬u) uzñémumam, gan elektro-
ener©ijas mazumtirdzniecîbai. Valsts paturés
pilnîbå savå îpaßumå hidroelektrostacijas un
augstsprieguma pårvades lînijas.
Restrukturizåcijas mér˚is ir nodroßinåt brîvu elek-
troener©ijas tirgu, lai patérétåjs varétu brîvi izvélé-
ties, no kå iepirkt elektroener©iju – Latvenergo ra-
Ωoßanas uzñémumiem, citiem Latvijå strådåjoßajiem
elektrîbas raΩotåjiem vai årvalstu kompånijåm.
Paßlaik Latvijå 97,7% elektrîbas ©eneré Latvenergo,
taçu tuvåkajå laikå ASV konsorcijs CME International
un Caterpillar Power Ventures kopå ar Latvijas
kompåniju Liepåjas metalurgs ir paziñojußi,
ka cels ko©eneråcijas staciju, kas konkurés
ar Latvenergo Kurzemes novadå.
Péc såkotnéjå starptautiskå piedåvåjuma par
Latvenergo interesi izrådîja tådas Eiropå pazîstamas
kompånijas kå Vattenfall, Pohjolan Voima, British
Latvenergo divus gadus péc kårtas tika atzîts par labåk strådåjoßoBaltijas uzñémumu. FOTO: A.F.I.
Ventspils Nafta ir lielåkais naftas pårkraußanas terminåls Baltijas jürå.
12
miem finanséti gan kredîti uzñéméjdarbîbas
attîstîbai, gan kompensåcijas padomju varas
represétajiem cilvékiem, gan bankrotéjußo
valsts uzñémumu sociålie pabalsti, gan tautas
skaitîßanas un citas izmaksas.
Tomér ne mazåk svarîgi par ieñémumiem valsts
budΩetå ir Latvijas privatizåcijas modelî paredzétie
påréjie jauno îpaßnieku maksåjumi: obligåtås inves-
tîcijas uzñémumu modernizåcijå un veco valsts
uzñémumu parådu pårñemßana. Privatizåcijas
a©entüras statistika liecina, ka no 1994. lîdz 1999.
gadam slégtajos privatizåcijas lîgumos jaunajiem
îpaßniekiem uzdots ieguldît investîcijas 292,2
miljonu dolåru apjomå. Pieméram, pazîstamajam
Våcijas büvmateriålu uzñémumam Knauf tika
uzdots ieguldît Saurießu büvmateriålu kombinåtå
investîcijas 6,9 miljonu dolåru apjomå.
Savukårt metalur©ijas uzñémuma Liepåjas meta-
lurgs privatizétåji Èrijå re©istrétais Gesil Ltd pårñéma
saistîbas 27,5 miljonu dolåru apjomå, bet trikotåΩas
kompånijas Ogre privatizétåji Baltijas Holdings –
saistîbas 17,2 miljonu dolåru apjomå.
Jåatzîmé arî mazåk veiksmîgi pieméri – Singapüras
kompånijai Tolaram, kas apñémås segt ap 200 mil-
jonu dolåru lielos Daugavpils stikla ß˚iedras rüpnîcas
Energy, PreussenElektra, tomér cerams, ka tås ne-
büs vienîgås kompånijas, kas piedalîsies sacensîbå
par Latvenergo privatizåciju.
NAUDA LATVIJAS VALSTIJUN UZˆ‰MUMIEM
Bez lielajiem uzñémumiem Latvijas Privatizå-
cijas a©entüra valsts kasi pildîjusi arî, pårdo-
dot mazos un vidéjos uzñémumus. DaΩi
no tiem investoru acîs rådîjås pietiekami
vértîgi, lai solîtu summas, kas vairåkas reizes
pårsniedza valsts noteikto izsoles såkum-
cenu. Tå pieméram, Latvijas lielåkå alkohola
raΩotåja Latvijas Balzams kontrolpakete
izsolé 1998. gada såkumå tika pårdota par
8,87 miljoniem dolåru, kaut gan tås såkot-
néja cena nepårsniedza 3,5 miljonus dolåru.
Savukårt 1998. gada vasarå izdevniecîbas
un tipogråfijas Preses nams akciju pakete,
kuras såkumcena bija 165 tükstoßi dolåru,
tika nosolîta par 2,5 miljoniem dolåru.
Protams, ne visus uzñémumus izdevås
pårdot ar tik lielu uzcenojumu, daΩus
pat nåcås izsolît vairåkkårt, jo nepieteicås
neviens pretendents.
Kopumå no 1994. lîdz 1999. gadam Latvijas valsts
budΩets no Privatizåcijas a©entüras ir sañémis
167,5 miljonus dolåru. No privatizåcijas ieñému-
Lielåko latvijas uzñémumu apgrozîjums 1999 (milj. USD)
Latvenergo 288,3*Lattelekom 222,9Latvijas ku©niecîba 191,1Latvijas gåze 143,06*
* Neauditétie rådîtåji(Dati: NIP)
13
parådus, ßo kompåniju pårdeva par simbolisku
cenu – 1 latu. Tolaram uzsåka darbîbu, taçu pasau-
les ekonomikas krîzes ietekmé bizness neattîstîjås
tik labi kå plånots, lîdz kådu dienu investori vårda
tießajå nozîmé steigßus aizmuka no Latvijas.
Kå liecina Privaizåcijas a©entüras informåcija
par tiem privatizåcijas lîgumiem, kuru termiñß jau
bija beidzies lîdz 2000.gada martam, ieguldîts par
70% vairåk investîciju un darbavietas nodroßinåtas
par 30% vairåk nekå bijis paredzéts såkotnéji
lîgumos. Íie rådîtåji liecina, ka pårsvarå gadîjumu
valsts uzñémumi péc privatizåcijas nonåkußi
kårtîgu saimnieku rokås.Konditorejas fabrikas “Staburadze” privatizåcijå tika radîts plaßs akcionåru loks, kas veicinåja aktîvu uzñémuma akciju tirdzniecîbu birΩå. Foto: A.F.I.
14
15
LIELÅ RIETUMU NAUDA
No årvalstu tießajåm investîcijåm, kuras veiktas
Latvijå lîdz 2000. gada pavasarim, pagaidåm pat
lîderis – telekomunikåciju uzñémums Lattlekom –
nesasniedz ne pusi no plånotajå celulozes rüpnîcå
investéjamås summas. 2000. gada martå Latvijas
valdîba principåli atbalstîjusi rüpnîcas celtniecîbu.
Jaunå uzñémuma akcionåri büs Latvijas valsts, Zvied-
rijas Sodra Skogsagarna un Somijas Metsae-Serla.
Tiek plånots, ka investori projektå ieguldîs vairåk
nekå 960 miljonus dolåru. Latvijas premjers Andris
Í˚éle prognozéjis, ka ßåds uzñémums kopå ar
infrastruktüras objektiem varétu dot lîdz pat 3% i
eguldîjumu Latvijas iekßzemes kopproduktå. Rüpnî-
cu büvés Jékabpils rajonå, kas nav no attîstîtåkajiem
valsts punktiem. Tåds solis pieder pie re©ionålås
attîstîbas straté©ijas: pie jaunås rüpnîcas büs nepie-
cießams autoce¬ß, dzelzce¬a lînija, termoelektro-
centråle un citi infrastruktüras objekti.
No lielåkajåm årvalstu investîcijåm, ko piesaistîjusi Lat-
vijas Privatizåcijas a©entüras darbîba, jåmin nacionålås
aviokompånijas airBaltic izveidoßanas projekts, gåzes
kompånijas Latvijas gåze straté©iskås akciju paketes
pårdoßana, stikla ß˚iedras rüpnîcas Valmieras stikla
ß˚iedra kontrolpaketes pårdoßana un valsts komerc-
bankas Unibanka un konditorejas fabrikas Staburadze
akciju pårdoßana plaßam ieguldîtåju lokam.
No 1995.gada banku krîzes cieta arî tagad jau pa-
gåtné aizgåjusî Latvijas valstij piederoßå nacionålå
aviokompånija Latavio, kuras bizness bija k¬uvis
atkarîgs no bankrotéjußås bankas Baltija darbîbas.
Pateicoties Privatizåcijas a©entüras ener©iskai dar-
bîbai, kopå ar skandinåvu kompåniju SAS tika izvei-
dota jauna kompånija airBaltic, kas ieñéma bankro-
téjußås Latavio nißu aviopårvadåjumu tirgü. Latvijas
valstij aviokompånijå pieder 52%, atlikußås kapitåla
da¬as pieder SAS un skandinåvu ieguldîjumu fondiem.
Nelielås Valmieras pilsétas vadoßå uzñémuma Val-
mieras stikla ß˚iedra kontrolpaketi 1996.gadå iegå-
dåjås Våcijas uzñémums Glasseiden Oshatz, kas ie-
tilpst pazîstamås Daimleru ©imenes locek¬a Jurgena
Praisa-Daimlera uzñémumu grupå. Valmieras stikla
ß˚iedra eksporté 97% no saraΩotås produkcijas.
Uzñémumå tiek ieguldîtas investîcijas vairåk nekå
20 miljonu dolåru apjomå, tå îpaßnieki apsver
iespéju büvét ko©eneråcijas staciju, kas apgådåtu
ar siltumu un elektrîbu gan paßu uzñémumu,
gan Valmieras pilsétu.
Rüpéjoties par paßmåju fondu tirgus attîstîbu, atse-
viß˚us uzñémumus Privatizåcijas a©entüra izß˚îrås
pårdot publiski bez îpaßas kontrolpaketes izsoles.
Unibankas un Staburadzes gadîjumos ßî shéma
“Müsu mér˚is ir piecu gadu laikå dubultot Valmieras stikla ß˚iedras
apgrozîjumu. SprieΩot péc uzñémuma attîstîbas dinamikas,
més to sasniegsim”
(Jurgen Preiss-Daimler, Firmengruppe Preiss-Daimler îpaßnieks
Latvijas presei 1998.gada rudenî.) /DIENAS BIZNESS/
INVESTÈCIJASLATVIJAS LABKLÅJÈBAI
tåpéc péc privatizåcijas uzñémumi gan apgüst
jaunus tirgus, gan nodarbojas ar sponsoréßanu
un mecenåtismu, gan sakårto apkårtéjo
infrastruktüru.
Lielie privatizétie uzñémumi daudz palîdz Latvijas
sportam. Tå, pieméram, bobsleja lîdzjutéji viså
pasaulé var redzét Ventspils naftas simboliku uz
bobiem, ko vada viens no pasaules pieciem spécî-
gåkajiem pilotiem Sandis Prüsis. Liepåjas metalurga
jaunie îpaßnieki paveikußi daudz Liepåjas pilsétas
16
ßåkås investîcijas veicis konsorcijs Varner/Hakon
Invest. Jåpiezîmé, ka tåpat kå daudzkur pasaulé,
arî Latvijå daudzas investîcijas veic offshore zonås
re©istrétie uzñémumi. Daudzi Latvijas uzñéméji
neslépj, ka viñi ir ßo uzñémumu patiesie îpaßnieki.
LATVIJAS UZˆ‰M‰JINOSTIPRINA POZÈCIJAS
Privatizåcijas rezultåtå par valsts uzñémumu
îpaßniekiem Latvijå k¬uvußi gan årvalstu, gan vie-
téjie investori. Privåtîpaßnieki daudz rüpîgåk domå
gan par uzñémuma télu, gan mårketingu, gan
strådåjoßo labklåjîbu, nekå valsts uzñémumi,
sporta infrastruktüras attîstîßanai. Pilsétå uzcelta
ledus halle, kurå notika 2000.gada B grupas hokeja
çempionåts sievietém. Kompånijai piederoßås
hokeja un futbola komandas starté Latvijas
meistarsacîkstés un starptautiskos turnîros.
Liepåjas metalurga investîciju projektos ietilpst arî
jaunas ko©eneråcijas stacijas celtniecîba. 1999. gadå
kompånija vienojås, ka ßo projektu veiks kopîgi
ar divåm ASV kompånijåm CME International un
Caterpillar Power Ventures, kas iegådåjås maksåt-
nespéjîgo Liepåjas siltumapgådes uzñémumu.
Tådéjådi metalur©ijas uzñémuma privatizåcija
palîdz Liepåjas pilsétai veicîgåk sakårtot elektrîbas
un siltumapgådes infrastruktüru.
izrådîjås ¬oti pateicîga, lai investori cînîtos par ßo
uzñémumu akcijåm gan såkotnéjå publiskajå pie-
dåvåjumå, gan sekundårajå tirgü. Starp Unibankas
portfe¬investoriem daΩus gadus bija Sauda Aråbijas
ßeihs Al MadΩids. Kopß 1999. gada Unibankas kont-
rolpakete pieder Zviedrijas Skandinaviska Enskilda
Banken. Savukårt lielas Staburadzes akciju paketes
bijußas gan ASV, gan Kipras, gan itåließu, gan
islandießu uzñéméju îpaßumå.
Vairåkus tirdzniecîbas un viesnîcu biznesa objektus
iegådåjußies Norvé©ijas uzñéméji, no kuriem vispla-
Transports, noliktavu saimniecîba un sakari – 23,2%
Finansu starpniecîba – 19,7%
RaΩoßana – 17,5%
Apstrådes rüpniecîba – 15,4%
(Dati: Latvijas Banka)
Elektrîba, gåzes, üdens apgåde – 1,9%
Citi – 3%
Nekustamais îpaßums – 5,3%
Vairumtirdzniecîba un mazumtirdzniecîba – 14,0%
ÅRVALSTU TIEÍO INVESTÈCIJU STRUKTËRA – 1999
Lidostu Rîga pagaidåm nav paredzéts privatizét, taçu uzñémumsveiksmîgi attîstås, 1999.gadå atklåjot jauno izlidoßanas terminålu.Foto: Imants Prédelis
17
Latvijas uzñéméju orientéßanås vietéjos biznesa
apståk¬os, kombinéta ar labu know-how, stimuléjusi
sadarbîbu ar årvalstu uzñéméjiem jau péc privatizå-
cijas. Lîdz ar to varam novérot jaunu tendenci
Latvijas bizneså: årvalstu investîcijas piesaista nevis
valsts struktüras, bet jau paßi privåtie uzñéméji.
Tå, pieméram, Ventspils ostas teritorijå savulaik
privatizétås stividorkompånijas tagad uzsåkußas
lielu sadarbîbas projektu ar Be¬©ijas kompåniju
Noord Natie konteineru terminåla celtniecîbå.
Terminåls darbu uzsåks 2003. gadå, tå plånotås
investîcijas sasniegs 70 miljonus dolåru un
pårkraußanas apjoms paredzéts 250 tükst. TEU.
Ku©u remonta uzñémums Rîgas ku©u büvétava
péc privatizåcijas aktîvi såka meklét pasütîtåjus
Rietumeiropå un uzsåka ku©u büvéßanu Norvé©ijas
zvejniekiem. Pirms privatizåcijas uzñémums
nodarbojås tikai ar ku©u remontu.
Viens no lielåkajiem Latvijas darba devéjiem
trikotåΩas fabrika Ogre péc privatizåcijas nomai-
nîjusi lielåko da¬u novecojußås iekårtas un noslégusi
sadarbîbas lîgumus ar tådiem pazîstamiem veikalu
tîkliem kå Mark & Spencers, Heinz & Moriz un
Laura Ashley.
SKATS NÅKOTN‰
2000. gada pavasarî ir palikußi tikai nedaudzi lielie
uzñémumi, kurus Latvijas valsts nolémusi paturét
savå îpaßumå: Latvijas pasts, Latvijas dzelzce¬ß un
Lidosta Rîga. Pagaidåm tikai pirmie so¬i sperti soci-
ålås aprüpes un izglîtîbas objektu privatizåcijå.
Lai årvalstu investîciju straume neapsîktu arî péc
privatizåcijas beigåm, Latvija nepårtraukti rüpéjas
par labvélîgas investîciju vides radîßanu. 2000. gadå
pieñemts likums par koncesijåm, kas turpmåk
reglamentés iespéjas nodot valsts îpaßumu
privåtå apsaimniekoßanå.
Ventspils Naftas atbalstîtais bobslejists Sandis Prüsis – 2000. gada Labas Gribas spé¬u zelta meda¬as ieguvéjs.Foto: A.F.I.
18
Latvijå darbojas çetras brîvås ekonomiskås zonas:
Rîgå, Ventspilî, Liepåjå un Rézekné. Tuvåkajos gados
spékå jåståjas arî izmaiñåm likumdoßanå, kas sama-
zinås nodok¬us ku©niecîbas nozaré. Pret Latvijas
brîvo ekonomisko zonu politiku vairåkkårt iebildis
Starptautiskais valütas fonds, taçu pasaulé brîvzonu
idejai ir daudz atbalstîtåju, tåpéc ßis ir jautåjums,
kurå Latvija nepiekåpjas fondam.
Arî pati Privatizåcijas a©entüra joprojåm meklé
jaunas un ori©inålas idejas. A©entüras darbinieki
savas zinåßanas un profesionalitåti iegulda arî
citos ar valsts tautsaimniecîbas attîstîbu saistîtos
projektos: Åréjo sakaru grupas speciålistu veidotå
komanda 1998.gadå uzvaréja Finansu ministrijas
rîkotajå konkurså par tiesîbåm organizét Eiropas
Rekonstrukcijas un attîstîbas bankas pilnvarnieku
gadskårtéjo sanåksmi Rîgå 2000.gada maijå.
Péc tam tika optimizéta Privatizåcijas a©entüras
struktüra, uz Åréjo sakaru grupas båzes izvei-
dojot meitas sabiedrîbu Birojs 2000. Sanåksmes
ietvaros rîkotajå Baltijas biznesa forumå
paredzéts iepazîstinåt pasaules vadoßos
finansistus ar perspektîviem investîciju
projektiem Latvijå un kaimiñvalstîs.
Labåkie årvalstu tießo investîciju rådîtåji uz vienu iedzîvotåju Centrålås un Austrum-eiropas valstîs, ASV dolåros, (1/2 1999)
Ungårija 1750Çehija 1250Igaunija 1150Latvija 700Slovénija 680Horvåtija 575Polija 525
(Dati: Finansu ministrija)
Jaunais gaisa kustîbas vadîbas centrs lidostå Rîga.
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
19
PRIVATIZÅCIJAS LOMA
Pateicoties publiskå piedåvåjuma programmai
par privatizåcijas sertifikåtiem, Latvijå vértspapîri
pieder ap 110 tükstoßiem personu, no kuriem lielå-
kais vairums ir privåtpersonas. Tådejådi akcionåri ir
4% no Latvijas iedzîvotåjiem, kas, salîdzinot ar
attîstîtajåm valstîm, ir visai zems rådîtåjs. Privatizå-
cija ir devusi Latvijas fondu tirgum absolüti lielåko
da¬u tå produktu. No aptuveni 65 akciju sabiedrîbåm,
kas 2000.gada pavasarî tiek kotétas Rîgas Fondu
birΩå, 60 ir publiskotas ar privatizåcijas palîdzîbu.
Vidéjais par sertifikåtiem plaßai sabiedrîbai pårdotais
akciju îpatsvars kompåniju pamatkapitålå ir 25,4%.
Ar publiskå piedåvåjuma palîdzîbu dzésti privatizåcijas
sertifikåti 1,644 miljardu dolåru apjomå. No
vadoßajiem Latvijas uzñémumiem par privatizåcijas
sertifikåtiem publiski izsolîtas Ventspils naftas, Latvijas
gåzes, Unibankas, Staburadzes akcijas.
Jåatzîmé arî Privatizåcijas a©entüras veiktais 5,39
miljonu Unibankas akciju publiskais piedåvåjums
GDR tîklå 1997. gadå. Pieprasîjums pårsniedza
piedåvåjumu pusotru reizi, un vienas akcijas cena
tika noteikta 4,80 dolåri. Kopß GDR programmas
Unibankas akcijas tiek kotétas arî Londonas birΩå.
2000. gada 27. martå Rîgas Fondu birΩå notika
10,7 miljonu jeb 26,8% Latvijas gåzes akciju publiska
izsole, kuras mér˚is bija piesaistît kompånijai gan
finansu investorus, gan ener©étikas nozares
kompånijas. Péc ßî darîjuma Latvijas gåzes akcionå-
ru struktüra izskatås ßådi: Latvijas valsts – 10%,
Fortum Oil and Gas – 2%, Itera Latvija – 21,4%,
PreussenElektra – 17%, Ruhrgas – 25,6%,
Gazprom – 18,2%, påréjie – 5,8%.
LG a
kci
ju c
en
u k
åp
um
s p
éd
éjå
g
ad
a la
ikå
(d
atu
ms
un
ce
na
)
FONDU TIRGUS – STRAUJA ATTÈSTÈBANauda nåk uz Baltiju. Un, kas ir pats
svarîgåkais – tå turpinås nåkt.”
(Augusto Lopezs-Klaross (Augusto Lopez-Claros), izpilddirektors, galvenais
ekonomists Krievijas un bijußås PSRS jautåjumos, Lehman Brothers,
Baltijas banku un finansu konferencé Rîgå, 1999.gada novembrî)
(Dati: Rîgas Fondu BirΩa)
20
2000.gada såkumå trîs Baltijas birΩas parakstîja
nodomu protokolu par integréßanos Skandinåvijas
birΩu aliansé NOREX, kas optimålå gadîjumå pare-
dzéta jau 2001.gadå. Vienota Baltoskandijas birΩa
dos iespéju Baltijas ieguldîtåjiem brîvåk piek¬üt
informåcijai par lielajiem Stokholmas un Kopenhå-
genas birΩås esoßajiem uzñémumiem un veikt
darîjumus ar to akcijåm, savukårt skandinåvu
investoriem büs jauns stimuls ieguldît Baltijas
uzñémumos, kuru akcijåm ir liels kåpuma
potenciåls.
Rîgas Fondu birΩa pazîstama ar savåm sabiedrîbas
izglîtoßanas programmåm. Investoru értîbåm
izveidotå birΩas interneta måjas lapa 1999. gadå
atzîta par labåko Centråleiropas un Autrumeiropas
birΩu måjas lapu. Sabiedrîbas izglîtoßanas program-
må ietilpst arî bukleti, seminåri, atvérto durvju
dienas un TV raidîjumi.
BIRÛA PLÅNOALIANSI
Rîgas Fondu birΩa såka savu darbîbu 1995.gadå.
Tobrîd birΩas sarakstos kotéja mazåk par 10 uzñé-
mumiem. Fondu tirgus uzplaukums såkås 1996.
gada rudenî un ilga gadu, lîdz investoru uzticîbu
attîstîbas valstu tirgiem sagråva Åzijas krîze. Péc
gada krîze Krievijå padarîja Rîgas vértspapîru tirgus
stagnåciju vél dzi¬åku. Lîdz ar to lielas da¬as veiksmî-
gi strådåjoßo Latvijas uzñémumu akcijas ir nenovér-
tétas, un ir potenciåls ßo cenu kåpumam. Investoru
uzticîba Latvijas kapitåla tirgum tomér atjaunojas
pamazåm: pozitîva tendence visu trîs Baltijas
valstu birΩås vérojama tikai kopß 2000.gada såkuma.
Toties tå ir stabila. Kopß gada såkuma lîdz pavasa-
rim Unibankas un Ventspils naftas akciju cena
ir gandrîz dubultojusies.
Kopß 1997.gada novembra tirdzniecîba Rîgas
Fondu birΩå notiek on-line reΩîmå. Pakalpojumus
1999.gadå piedåvåja 23 birΩas biedri – Latvijas
bankas un brokersabiedrîbas. Kopß 2000. gada
janvåra izveidots Baltijas saraksts, kurå iek¬autas
trîs valstu 13 vadoßås kompånijas: regulåri pårskati
par ßî saraksta indeksu ¬auj investoram spriest
par situåciju Baltijas kapitåla tirgü kopumå.
21
01.0
3.00
01.1
0.00
01.1
7.00
01.2
4.00
01.3
1.00
02.0
7.00
02.1
1.00
02.2
1.00
02.2
8.00
03.0
6.00
03.1
3.00
03.2
0.00
03.2
7.00
0
75
90
105
120104.60
101.54100.8598.8799.94
97.83
93.33
116.67113.29
111.06
106.25
99.87103.37
Rîgas Fondu BirΩasDJ RSE indekss
Foto
: Im
ants
Pré
del
is
KOPSAVILKUMS
Privatizåcija Latvijå tuvojas beigu posmam.
Tås rezultåtå Latvijai izdevies piesaistît ievérojamas
årvalstu investîcijas, k¬üstot par vienu no vadoßajåm
valstîm péc to apjoma uz vienu iedzîvotåju Centrål-
eiropå un Austrumeiropå. Jåatzîmé gan årvalstu,
gan vietéjo uzñéméju ieguldîjums, sakårtojot infra-
struktüru ap privatizétajiem objektiem, veicinot
sporta un kultüras attîstîbu, kå arî mekléjot jaunus
tirgus, apgüstot jaunas nozares un piesaistot spécîgus
biznesa partnerus. Paraléli privatizåcijai uzlabojusies
investîciju vide Latvijå. Joprojåm turpinås likumdoßa-
nas sakårtoßanas darbs, lai arî turpmåkajos gados
neapsîktu årvalstu investîciju straume. Rîgas birΩå
ir daudz nenovértétu uzñémumu, bez tam Baltijas
kapitålu tirgi uzñémußi kursu uz integråciju vienotå
Baltoskandijas tirgü, kas vairos investoru uzticîbu
re©ionam kopumå.
Plaßåka informåcija:
http://www.lpa.bkc.lv
http://www.lda.gov.lv
http://www.rfb.lv Foto
: Im
ants
Pré
del
is