5

Preiïos ir uzsâkti pirmâsdaudzdzîvokïu dzîvojamâs mâ-jas Daugavpils ielâ 70 renovâci-jas darbi.

Ðobrîd Preiïos jau ir veikti 15daudzdzîvokïu dzîvojamo mâjuenergoauditi, tai skaitâ arî mâjaiDaugavpils ielâ 70. Tomçr ðî ðo-brîd ir vienîgâ mâja, kuras vairâ-kums dzîvokïu îpaðnieku pieòç-ma lçmumu siltinât gala sienasun nomainît visâs mâjas kâpòutelpâs logus. Energoaudita at-skaitç ðie pasâkumi ir norâdîti kâïoti svarîgi un primâri siltum-enerìijas ekonomijas pasâku-mos. Ðis dzîvokïu îpaðnieku lç-mums bija ïoti pârdomâts un tâl-redzîgs, jo perspektîvâ ðî mâjapar siltumu noteikti maksâs ma-zâk, jo siltumenerìijas patçriòðbûs mazâks, bet apsaimniekoða-nas maksa nedaudz pieaugs, jono tâs tiks segtas renovâcijasdarbu kredîta izmaksas. Mâjakïûs ne tikai energoefektîvâka,bet arî vizuâli pievilcîgâka, tâdç-jâdi paaugstinâsies arî mâjas unattiecîgi dzîvokïu tirgus vçrtîba.

Renovâcijas tâme izstrâdâtaun apstiprinâta saskaòojot armâjas iedzîvotâjiem. Kopçjâs re-novâcijas izmaksas bûs aptuveni15 000Ls un atmaksâjami 10 ga-du ilgâ periodâ. Renovâcijasdarbus plânots pabeigt lîdz sep-tembra beigâm.

Mâjas dzîvokïu îpaðnieki irjâuzteic par savu tâlredzîgo unsaprâtîgo lçmumu par mâjas re-novâcijas darbu uzsâkðanu, jo tâ-dçjâdi viòi ne tikai ietaupîs uz

siltumenerìijas patçriòu, kas,protams, laika gaitâ nosegs ie-guldîtos lîdzekïus renovâcijâ, betarî krietni palielinâs sava îpaðu-ma tirgus vçrtîbu.

Tie, kas ðobrîd ir uzsâkuði re-novâciju viennozîmîgi ir ieguvçji,jo renovâcijas izmaksas arvienpieaug, kas sadârdzina visa veidaizmaksas.

Cerams, ðis pirmais un pozi-tîvais daudzdzîvokïu mâjas reno-vâcijas piemçrs liks sasparotiesarî citu mâju dzîvokïu îpaðnie-kiem.

Renovâcijas nepiecieðamîbasiniciators un aktîvs dzîvokïuîpaðnieku konsultants bija SIA«Preiïu saimnieks».

2008. GADA AUGUSTS Nr.6 (7)

Ðî vasara ir pagâjusi saspringtâ darbâ gan SIA«Preiïu saimnieks» darbiniekiem, gan arî visiem pil-sçtas iedzîvotâjiem.

Sakarâ ar daudzajiem pasâkumiem Preiïos ir in-tensîvi turpinâjuðies labiekârtoðanas darbi un, domâ-ju, ka gan pilsçtas iedzîvotâji, gan Preiïu viesi ir pozi-tîvi novçrtçjuði SIA «Preiïu saimnieks» darbiniekupaveikto pilsçtâ.

Ðogad pilsçta ir saposta îpaði, tâpçc izsaku lielupateicîbu SIA «Preiïu saimnieks» labiekârtoðanas unapzaïumoðanas daïas speciâlistiem un darbiniekiem,uzòçmuma pârçjo nodaïu speciâlistiem par ieguldîtodarbu, neþçlojot gan vakara stundas, gan brîvdienas.

Pateicos pilsçtas un novada individuâlo mâju îpaðnie-kiem un daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju iedzîvotâ-jiem, kuri saposa savu mâju apkârtni, kuru dârzos zie-dçja puíes, vairojot pilsçtâ skaistumu un pozitîvasemocijas.

Daudz aktivitâðu notika arî atkritumu apsaimnie-koðanâ. Ðajâ procesâ tika iesaistîti arî Preiïu iedzîvo-tâji. Daudz jau ir paveikts, bet daudzi darbi vçl turpi-nâs siltuma un ûdens apgâdes nodaïâ.

Pilsçtâ ir iesâkts darbs arî daudzdzîvokïu mâju ap-saimniekoðanâ. Îpaði gribu pateikties daudzdzîvokïumâjas Daugavpils ielâ 70 dzîvokïu îpaðniekiem, kuriizrâdîja iniciatîvu un ar kuru atbalstu tagad notiek mâ-

jas renovâcijas darbi. Ceru, ka arî pârçjo mâju, kurâsir pabeigts energoaudits, iedzîvotâji bûs aktîvi un solipa solim sâks plânot savu mâju siltinâðanas darbus,òemot vçrâ pozitîvo pieredzi citâs Latvijas pilsçtâs.

Lielu pateicîbu saku skolçniem, kuri ðovasar cîtîgiun apzinîgi strâdâja SIA «Preiïu saimnieks» un devanozîmîgu ieguldîjumu savas pilsçtas sakopðanâ.

Mîïie preilieði, tikai ar jûsu visu atbalstu mçs va-ram veicinât mûsu pilsçtas un novada sakopðanu.Gaidâm jûsu ierosinâjumus arî turpmâk !

Lai mums visiem veicas!Jânis Mûrnieks,

SIA «Preiïu saimnieks» valdes priekðsçdçtâjs

Preiïos uzsâkta pirmâs daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas renovâcija

Labdien, cienîjamie Preiïu novada iedzîvotâji un informatîvâ izdevuma lasîtâji!

Latvijas Zaïâ punkta (LZP) un sadarbîbas partneruSIA «Preiïu saimnieks» kopîgi organizçtâs vasaras akci-jas «Ðíiro plastmasu un laimç» izlozes otrâs kârtas uz-varçtâja ir Marija Brence, kura saòçma MAXIMA dâva-nu èeku 30 latu vçrtîbâ. Akcija turpinâsies lîdz 2.sep-tembrim; nâkamâ balvu izloze notiks 2.septembrî.

LZP valdes priekðsçdçtâjs Mâris Simanoviès, iepazîs-toties ar akcijas otrâs kârtas rezultâtiem, pateicas visiemdalîbniekiem: «Paldies visiem, kuri atsaucâs mûsu aici-nâjumam un piedalâs akcijâ! Rûpes par vidi ir jebkuracilvçka rokâs, turklât neprasa vçrienîgus izdevumus unlielus laika patçriòus. Pietiek ar to, ka katrs no mums iz-

veido jaunus ieradumus pareizi placinât un ðíirot iepa-kojumu. Jo vairâk Latvijas iedzîvotâju izveidos savâ ik-dienâ zaïus ieradumus, jo lielâkas iespçjas saglabât vidimûsu bçrniem.»

Akcijas mçríis ir izveidot efektîvu sistçmu polietilçn-teraftalâta (PET) pudeïu savâkðanai no mâjsaimniecî-bâm. Sadarbîbâ ar vietçjâm atkritumu apsaimniekoðanasorganizâcijâm, akcija vienlaicîgi notiek septiòâs Latvijaspilsçtâs: Krâslavâ, Ludzâ, Preiïos, Lîvânos, Tukumâ, Sal-dû un Talsos.

Lai piedalîtos akcijâ «Ðíiro plastmasu un laimç!»,tukðâ dzçrienu plastmasas pudelç jâieliek zîmîte ar savuvârdu un tâlruòa numuru, pçc tam ðî pudele jâsaplacina,

jâuzskrûvç koríis un jâizmet plastmasas iepakojumamparedzçtâ konteinerâ.

Vairâk informâcijas par akciju:www.zalais.lv Papildu informâcija: SIA «Preiïu saimnieks», tâlru-

nis: 65307086SIA «Eko Media», tâlrunis 67804032

Latvijas Zaïâ punkta (LZP) un sadarbîbas partneru SI-A «Preiïu saimnieks» kopîgi organizçtâs vasaras akcijas«Ðíiro plastmasu un laimç» pirmâs kârtas izlozes uzvarçtâ-ja bija Vilhelmîne Dþeriòa, kura arî saòçma Maxima dâva-nu èeku 30 latu vçrtîbâ.

Preiïos akcijas «Ðíiro plastmasu un laimç» otrajâ mçnesî savâkti 700 kg plastmasas pudeïu

AUGUSTS_2008.qxd 2008.08.20. 11:17 Page 10

6

Saimnieka vârds

Daudzdzîvokïu mâja Liepu ielâ 9iegûst pievilcîgu izskatu

Septiòâm mâjâm veiks iekðçjâssiltumapgâdes sistçmas skaloðanu

Preiïu pilsçtâ septiòâs daudzdzîvokïu mâjâs – Daugavpils ielâ53, Liepu ielâ 24, Liepu ielâ 26, Liepu ielâ 28, Liepu ielâ 30, Liepuielâ 21, Liepu ielâ 23, tiks veikta iekðçjâs siltumapgâdes sistçmasskaloðana. Tâs ir mâjas, kuru dzîvokïu îpaðnieki pagâjuðajâ apku-res sezonâ maksâja vislielâko maksu par patçrçto siltumenerìiju.

Lai noteiktu izdevîgâko - kvalitatîvâko un lçtâko pakalpojumaveicçju, tiek izsludinâta cenu aptauja. Darbi tiks veikti septembramçnesî un oktobra sâkumâ, tie tiks pabeigti lîdz apkures sezonas sâ-kumam.

Pagâjuðâ gada pieredze liecina, ka pçc skaloðanas uzlabojas dzî-vokïu apsilde, lîdz ar to samazinâs siltumenerìijas patçriòð.

Visi mâju dzîvokïu îpaðnieki un îrnieki pirms darbu sâkðanas tiksinformçti par to norises laiku. Sekojiet SIA «Preiïu saimnieks» in-formâcijai!

Daudzdzîvokïu mâjâ Liepu ielâ 9, Preiïos, sâkuðies darbi balko-nu materiâla apðuvuma nomaiòai. Ðî ir pirmâ mâja pilsçtâ, kuras vi-zuâlais izskats pçc darbu pabeigðanas priecçs ne tikai mâjas iedzîvo-tâjus, bet arî visus pârçjos, kuri, ejot garâm, pavçrsîs skatienu uz bal-koniem. Darbu izmaksas sâkumâ bija ieplânotas 1800 latu apmçrâ,tomçr tâs varçtu pieaugt, jo balkonu konstrukcijas elementi, kurklât skrûvçjas plâksnes, ir ïoti vaïîgi, tâpçc droðîbas nolûkos klât jâ-piemetina jauni stiprinâjuma elementi. Lîdzekïi mâjas balkonu ma-teriâla apðuvuma nomaiòai tiek novirzîti no mâjas apsaimniekoða-nas lîdzekïiem.

Pieredzi ðâda veida darbiem speciâlisti ir guvuði Aizkrauklç unSaldû, kur balkonu apðuvuma materiâli ir nomainîti jau vairumampadomju laikos celtajâm daudzdzîvokïu dzîvojamajâm mâjâm. Lat-vijâ vairâkâs pilsçtâs veco mâju balkoniem ir nomainîts apðuvumamateriâls, tâdçjâdi panâkot labu vizuâlo efektu uz ierastajâm pelç-cîgajâm mâju fasâdçm.

Vairâku sezonu garumâ, iz-vçrtçjot apkures sezonas darbarezultâtus un siltumtraðu tîklaproblçmas, tika secinâts, kaCeltnieku ielas mikrorajonâ irnepiecieðams veikt siltumtrasesrekonstrukciju. Ðie siltumtîkliir uzbûvçti pçc 4 cauruïu shç-mas un tie ðobrîd ir ïoti sliktâtehniskâ stâvoklî. Cauruïvaduvecums ir no 25 lîdz 35 gadiem.Celtnieku mikrorajona ârçjo sil-tumtîklu garums ir 1450m untajâ bija vislielâkie siltumener-ìijas zudumi. Pçc SIA «Preiïusaimnieks» speciâlistu aprçíinurezultâtiem, siltumenerìijas zu-dumi ðajos tîklos aizvadîtajâ se-zonâ sastâdîja aptuveni 27%.

Ja salîdzina zudumus siltum-tîklos, kur siltums tiek pârvadîtspa rûpnieciski izolçtâm cau-rulçm- bezkanâlu tehnoloìijasizpildîjumâ (tâdas ir Liepu-Rancâna ielu mikrorajonâ), tadatðíirîba ir ïoti bûtiska. Liepu-Rancâna ielu mikrorajonâ siltu-ma zudumi ir tikai 14- 16% nokopumâ pârvadîtâs siltumener-ìijas.

Tâpçc jau no 2 jûnija tikaiuzsâkti vçrienîgi Celtnieku ielasmikrorajona siltumtrases rekon-strukcijas darbi. Siltumtrases re-konstrukcija izmaksâs aptuveni350 000 LVL.

Kâpçc ir nepiecieðams ierî-kot individuâlo siltummezglu?

l Bûtisks faktors ir individu-

âlo siltummezglu (ISP) darbîbaspilnîga automatizâcija. Tas nozî-mç, ka siltummezgla darbîba vartikt vadîta stundas, diennakts,nedçïas laikâ, atkarîbâ no âragaisa temperatûras. Tâdçjâdi re-âlais siltuma ietaupîjums ir 10-20%.

l Jebkurâ diennakts laikâbûs iespçjams sagatavot karstoûdeni 50 – 55oC temperatûrâs,neatkarîgi no to patçriòa.

l Pçc ISP uzstâdîðanas patç-rçtâjus neietekmçs hidrauliskoreþîmu izmaiòas siltumtîklos, kâarî ir izslçgta iespçja rasties hid-rauliskajiem traucçjumiem iek-ðçjâ apkures sistçmâ.

l Bûs çrtâka un vienkârðâkaapkalpoðana, kuras rezultâtâ sa-mazinâsies ekspluatâcijas izde-vumi.

Analizçjot karstâ ûdens sa-gatavoðanas un padoðanas bû-tiskâkâs izmaiòas pirms un pçcrekonstrukcijas var izskaidrotar sekojoðiem faktiem:

l Pie vecâs tehnoloìijas kar-stâ ûdens augstâ korozijas akti-vitâte un zemas kvalitâtes cau-ruïvadu montâþas tehnaloìijasapstâkïos karstâ ûdens sadalessiltumtîkli bûtu jâmaina pos-miem un bûtu jâremontç ik pçc2-4 gadiem.

l Uzstâdot ISP, rodas iespç-ja samazinât karstâ ûdens tem-peratûru lîdz 50oC, pie ðâdastemperatûras skâbekïa agresîvâ

iedarbîba uz cauruïvadiem sa-mazinâs un iekðçjâs siltumapgâ-des sistçmas vairâk tiek pasargâ-tas no korozijas. Lîdz ar to palie-linâsies cauruïvadu kalpoðanaslaiks un ievçrojami samazinâsiesgan materiâlu, gan remontu iz-maksas.

Jânis Mûrnieks, SIA «Preiïusaimnieks» valdes priekðsçdç-tâjs: «Varu informçt Celtniekumasîva iedzîvotâjus, ka pçc veik-tâs rekonstrukcijas siltumtrasçun uzstâdîtajiem siltummez-gliem tiks bûtiski uzlabota sil-tumpadeves efektivitâte, nebûsjâraizçjas par iespçjamiem sil-tumenerìijas vai karstâ ûdenstraucçjumiem. Tomçr Celtniekuielas mikrorajona iedzîvotâjiembûs jâpacieð neçrtîbas, jo re-montdarbu laikâ Celtnieku ielasmikrorajonâ nebûs pieejams sil-tais ûdens.»

Preiïos ir uzsâkta un plânvei-dîgi turpinâs siltumtîklu un ISPuzstâdîðanas programma, kuruir nepiecieðams turpinât arî atli-kuðajos pilsçtas mikrorajonos.Ðobrîd ir noslçguðies projektçða-nas darbi par siltumtîklu rekon-strukciju Pils (Lauktehnika) ie-las mikrorajonâ, kur sekos reâlidarbi nâkoðajâ vasarâ, kâ arî A. Upîða ielas iekðkvartâlu sil-tum tîklos.

Siltumtrases rekonstrukcijas darbiCeltnieku ielas mikrorajonâ

AUGUSTS_2008.qxd 2008.08.20. 11:17 Page 11

7

Saimnieka vârds

26. jûlijâ, Preiïu pilsçtassvçtku noslçgumâ, Preiïu cen-trâ bija apskatâma AS «Latvi-jas Zaïais punkts» ceïojoðâ iz-stâde «Ðíiro ar Punktuâli unKrâmendorfu!». Izstâdes vi-des objekts bija 5 metrusaugstais un 7 metrus garaiskrâmu vâcçjs pûíis Krâmen-dorfs, kurð atgâdinâja iedzîvo-tâjiem par to, cik svarîgi ir ne-apaugt ar krâmiem un nodotpârstrâdei izlietoto iepakoju-mu, nolietotâs elektroprecesun vecâs baterijas. Preiïi bijaviena no 10 Latvijas pilsçtâm,kuru apmeklçja Punktuâlis unKrâmendorfs.

Iedzîvotâji varçja izmçìinâtKrâmendorfa interaktîvâs ie-spçjas un ïauties Punktuâïa ak-tivitâtçm. Izstâdes norises vie-tâ bija iekârtots improvizçts

nolietotâ iepakojuma un elek-tropreèu savâkðanas punkts,kurâ varçja nodot lîdzi paòem-tâs nelielâs elektropreces, stik-la burkas, vecas avîzes, plast-masas pudeles, baterijas unpar labi padarîtu darbu pieda-lîties balvu izlozç! Izlozç daþiveiksminieki tika pie noderî-gâm balvâm – mugursomas va-saras pârgâjieniem un atpûtaipie dabas.

Pûía Krâmendorfa skulptûra

Pûíis Krâmendorfs ir iespai-dîga izmçra skulptûra, kas vei-dota no tçrauda stieòu struktû-ras, datoru mikroshçmâm, plast-masas pudelçm un citâm rûpnie-ciski raþotâm lietâm. Pûía Krâ-mendorfa autors ir mâkslinieksEgils Mednis, kurð skulptûruraksturo kâ interaktîvu un at-

raktîvu uzmanîbas piesaistes ob-jektu ar mâcîbu lîdzekïa un iz-klaides funkcijâm gan lieliem,gan maziem izstâdes apmeklçtâ-jiem. Skulptûra ir aprîkota armonitoriem un audiovizuâlajiemefektiem, un izstâdes laukumâkopâ ar pûíi aktîvi darbojas Za-ïâ Punkta tçls Punktuâlis, kurðar spçïu palîdzîbu stâsta un râdaiedzîvotâjiem, kâ neapaugt arkrâmiem un videi draudzîgâ vei-dâ tikt galâ ar sadzîves atkritu-miem.

Izstâdes idejaLatvijas Zaïâ punkta valdes

priekðsçdçtâjs Mâris Simanovièspar izstâdes ideju saka: «Visamûsu dzîve sastâv no ðíietamiemsîkumiem, kas veido mûsu ikdie-nas zaïos ieradumus. Liekot íie-ìeli pie íieìeïa – top mâja. Arî

mûsu rokâs ir ne mazums ðâduíieìeïu – iepakojuma izmeðanaðíiroðanas konteineros, plast-masas pudeïu saplacinâðana,nolietoto elektropreèu un bateri-ju nodoðana pârstrâdei, audu-ma maisiòa lietoðana iepçrko-ties. Pûíis Krâmendorfs, kassastâv tikai no atkârtoti pâr-

strâdâjamiem materiâliem, ir kâatgâdinâjums tam, ka liela daïano lietâm, ko mçs izmetam atkri-tumos, ir pârstrâdâjamas. Tâsnedrîkst nonâkt nedz pûía Krâ-mendorfa vçderâ, nedz nogulsnç-ties poligonos. Tâs ir jâpârstrâ-dâ!.»

GGGGiiii ggggaaaannnntttt iiii sssskkkkaaaaiiii ssss ppppûûûûíííí iiii ssss KKKKrrrrââââmmmmeeeennnnddddoooorrrr ffff ssss bbbb iiii jjjj aaaa aaaarrrr îîîî PPPPrrrreeee iiii ïïïï oooossss

Nodod nolietoto mobilo telefonuun piedalies akcijâ

Lîdz pat vasaras beigâm Tele2 un Nokia sadarbîbâ ar Latvijas Zaïo punktu un Pasaules da-bas fondu organizç akciju «Sadzirdi Baltijas jûru!», kuras ietvaros 136 Tele2 tirdzniecîbas vietâs38 Latvijas pilsçtâs tiek izvietoti speciâli spainîði nolietoto mobilo telefonu pieòemðanai pârstrâ-dei. Tele2 un Nokia par katru nodoto telefonu ziedos 5 eiro Baltijas jûras glâbðanai, turklât, no-dodot veco tâlruni, ikvienam ir iespçja iegâdâties jaunu Nokia tâlruni par îpaðu cenu.

Baltijas jûra ir viena no piesâròotâkajâm jûrâm pasaulç, un situâcija tajâ ir draudîga. Ikvienaspçkos ir palîdzçt to aizsargât, apvienojot spçkus Baltijas jûras glâbðanai. Akcija "Sadzirdi Baltijasjûru!" vienlaicîgi bûs gan izglîtojoða, gan praktiski noderîga. Tâs mçríis ir veicinât nolietotu mobi-lo tâlruòu nodoðanu pârstrâdei, tâdçjâdi aizsargâjot vidi no piesâròojuma un samazinot dabas re-sursu izmantoðanu citu produktu raþoðanâ.

LZP valdes priekðsçdçtâjs Mâris Simanoviès informç, ka «Latvijâ ik gadu pârdoðanâ nonâk pus-miljons jaunu mobilo telefonu un jau 2006.gadâ nolietoto mobilo telefonu skaits pârsniedza jaun-o telefonu skaitu. Vidçji viena telefona lietoðanas laiks ir divi gadi. Pçc tam tâlrunis visbieþâk tiekatdots lietoðanâ bçrniem, vecmâmiòai vai arî iegulstas atvilktnç, jo izmest taèu þçl, bet galu galâ tassâk traucçt un nonâk atkritumos. Taèu mobilos telefonus nedrîkst izmest kopâ ar citiem sadzîvesatkritumiem, jo tie satur cilvçkam un videi kaitîgas vielas, piemçram, smagos metâlus. Tâpçc Lat-vijas Zaïais punkts aicina nodot nolietotos mobilos telefonus otrreizçjai pârstrâdei, tâdejâdi rîko-joties kâ videi draudzîgs patçrçtâjs. Latvijas Zaïais punkts nodroðina savâkto mobilo telefonu pâr-strâdi rûpnîcâ EMP Recycling Lietuvâ»

Tele2 mârketinga direktors Jânis Spoìis aicina «ikvienu dot savu ieguldîjumu Baltijas jûrasglâbðanâ un atbrîvoties no nolietotajiem mobilajiem tâlruòiem videi draudzîgâ veidâ, nododot tospârstrâdei 136 Tele2 tirdzniecîbas vietâs visâ Latvijâ.» Telefonu pieòemðana ðajâs vietâs tiks no-droðinâta arî pçc akcijas beigâm.

Nokia mârketinga vadîtâja Merita Jauce uzsver, ka, lai arî nolietoti tâlruòi «var likties nederî-gi, tajos ir vçrtîgs un atkârtoti izmantojams materiâls», bet Pasaules dabas fonda direktors UìisRotbergs ir gandarîts, ka rûpes par dabu izrâda ne vien vides organizâcijas, bet arî biznesa organi-zâcijas, savâ darbâ ievieðot «programmas, kas reizç «audzina» videi draudzîgâku patçrçtâju un sa-mazina paða uzòçmuma ietekmi uz vidi.»

Tele2 klientu apkalpoðanas centru un Tele2 dîleru veikalu adreses, kuri piedalâs nolietototelefonu savâkðanas akcijâ atrodamas: http://www.zalais.lv/lv/jaunumi/6057/

Informâciju sagatavoja Maija Paegle un Jânis Vaivods

AUGUSTS_2008.qxd 2008.08.20. 11:18 Page 12

8

9. augustâ Preiïus pieskan-dinâja VII Latgales senioru fes-tivâla «Nâku pie tevis, pilsçtamana, skatît Latgales acis, dzir-dçt Latgales balsi» dejotâji undziedâtâji no Latgales un arî nopârçjiem Latvijas novadiem. Arsaviem izstrâdâjumiem pasâku-mâ piedalîjâs arî daiïamatnieki.

Mûsu pilsçta uzòçma viesusno Balvu, Daugavpils, Gulbenes,Krâslavas, Ludzas, Rçzeknes unPreiïu rajoniem, Valmieras, Og-res, Varakïânu, Jçkabpils un Sa-laspils pilsçtas.

Rîta pusç klausîjâmies PreiïuSkolotâju kora «Latgale» kon-certu Preiïu Romas katoïu drau-dzes baznîcâ un Valmieras kori«Baltie bçrzi» Kultûras namâ,nedaudz vçlâk notika ieskaòukoncerti pilsçtas laukumos.

Senioru kolektîvu daþâdiekrâsainie tçrpi izcçla katra ko-lektîva individualitâti un vienrei-zîgumu, kad visi festivâla dalîb-nieki pulcçjâs gâjienam uz Prei-ïu parka estrâdi, lai visi kopâdziedâtu un dejotu noslçgumakoncertâ.

Plkst. 17.00 sâkâs lielais kon-certs. Festivâla dalîbniekus svei-ca Preiïu novada domes priekð-sçdçtâjs Aldis Adamoviès, 9.Saeimas deputâts Jânis Eglîtis,labklâjîbas ministre Iveta Purne,Latgales reìiona pensionârubiedrîbas vadîtâja Zofija Zujeva

Lai gan lietus vairâkas reizesizmçrcçja koncerta dalîbniekus,smaidi un svçtku noskaòa nema-zinâjâs. Seniori dziedâja, dejoja,mçtâja asprâtîbas un lîksmojâs.Ar aizrautîbu varçja vçrot visuprogrammu, jo dziesmas un de-jas mijâs raiti, labi pârdomâtabija koncerta reþija. Spçcîgi ska-nçja kopkora dziedâtâs dzies-mas, dejotâju raitais solis ne vie-nam vien skatîtâjam lika paðampiesist takti un ïauties mûzikasvarai.

Par ieguldîto darbu festivâlanorisç visi kolektîvu vadîtâji unpensionâru biedrîbu priekðsçdç-tâji saòçma Preiïu novada do-mes pateicîbas rakstus.

Pasâkums ir izskançjis, unfestivâla karogs aizceïojis uz Ludzu, kur nâkoðajâ gadâ notiksjau VIII Latgales senioru festi-vâls.

Paldies Preiïu novada pen-sionâru biedrîbas valdes priekð-sçdçtâjai Irçnai Timoðenko, val-des loceklei Janînai Eidukai unvisiem novada pensionâriem,kuri piedalîjâs svçtku organizç-ðanâ!

Maija Paegle,sabiedrisko attiecîbu

speciâliste

VVVVIIII IIII LLLLaaaattttggggaaaalllleeeessss nnnnoooovvvvaaaaddddaaaa sssseeeennnniiiioooorrrruuuu ffffeeeesssstttt iiiivvvvââââllll ssss PPPPrrrreeeeiiii ïïïïoooossss

AKCIJA «GAISMAS TILTI»Akcija «Gaismas tilti» tiek rîkota kâ simbolisks pasâkums

90 dienas pirms Latvijas jubilejas. Tâs ietvaros 22.augusta vakarâvisi Latvijas iedzîvotâji tiek aicinâti doties uz sev tuvâko tiltu Lat-vijâ, lai plkst. 21.00 vienlaicîgi visâ Latvijâ iedegtu lukturîðus vaisveces.

Preiïu iedzîvotâjus aicinâm 22. augustâ plkst. 20.45 atnâkt uzparku pie Mîlestîbas kalniòa. Lûgums lîdzi paòemt lukturîti vaisvecîti, ko iedegsim par godu Latvijas 90. gadadienai.

Ja tuvumâ nav tilta, varam izgaismot savas mâjas pagalmu,nelielas laipiòas pie strautiem un dîíiem, sveicot mûsu valsti 90. dzimðanas dienâ.

Preiïu Novada VÇSTIS

22. jûnijâ 50 kopdzîves gadujubileju svinçja preilieði Anas-tasija Lûcija un Francis Gluþi-ni.

Gluþinu ìimeni zelta kâzudienâ sveica domes priekðsçdç-tâjs Aldis Adamoviès, novçlotabiem jubilâriem veselîbu, sati-cîbu un prieku par bçrniem unmazbçrniem. Gluþinu dzîvoklîPreiïos raisîjâs jaunîbas un kop-dzîves atmiòas, atsaucot sarunasgaitâ spilgtâkos brîþus no 50 ko-pâ nodzîvotajiem gadiem.

Tâ kâ mûsu informatîvais iz-devums jûlija mçnesî sakarâ aratvaïinâjumiem neiznâca, gri-bam jums, avîzes lasîtâji, ïaut ie-lûkoties jaukâs ‘zelta ìimenes’dzîves pieredzç.

Anastasija Lûcija dzimusinetâlu no Preiïiem – Ivanânu sâ-dþâ, savukârt Francis – Silajâòupagastâ Antoniðíu sâdþâ. Agrâjaunîbâ abus dzîve bija aizvedu-si prom no Latgales. FrancisGluþins pçc skolas pabeigðanasdivus gadus mâcîjâs Rîgâ, no1952. gada èetrus gadus diençjaPadomju Armijâ, pçc dienestaiesâka darba gaitas Rçzeknç.

Anastasija pçc Cçsu Skolo-tâju institûta pabeigðanas divusgadus strâdâja par skolotâju Rî-gas rajonâ. Dzîve iegrozîjâs tâ,ka abus jaunos cilvçkus vecâkipaaicinâja atgriezties mâjâs, unviòi to izdarîja.

Francis Gailîðos sâka strâdâtpar ðoferi, un tur satika savu vi-sa mûþa mîlestîbu un sapòumeiteni Anastasiju Lûciju, kurapçc atgrieðanâs dzimtajâ pusçbija iesâkusi pedagoìes darbuAglonas internâtskolâ. 1958. ga-da 22. jûnijâ abi teica «jâ» vârduGailîðu ciema padomç, bet vç-lâk Vidsmuiþas baznîcâ tikaslçgta laulîba Dieva priekðâ.

Raþens ir zelta pâra darbamûþs. Anastasijas kundze 45 ga-dus ir veltîjusi pedagoìiskajaidarbîbai – gan Pieniòu septiòga-dîgajâ skolâ strâdâjot par mâcî-bu pârzini, gan Feimaòu pamat-skolâ un Pieniòos par skolotâju.

Franèa kungu, savukârt,strâdâjot par ðoferi, visu darbamûþu ir vadîjusi mîlestîba uztehniku.

Brîvajâ laikâ laulâtajam pâ-rim ir kopîgas nodarbes, kassaistîtas ar dabas mîlestîbu. Jau-nîbâ Francim patika atpûta pieezera netâlu no tçva mâjâm, vç-lâk abiem iepatikâs kopîgi sç-òot. Anastasijas Lûcijas aizrau-ðanâs ir arî puíes, vasarâ daþâ-das ðíirnes aug dârzâ, savukârtziemâ zaïâ rota tiek izvietota is-tabâs. Lielâ palma, kura ir no-vietota Preiïu galvenajâ bibli-otçkâs, ir Anastasijas Lûcijas iz-audzçta un uzdâvinâta mûsu pil-sçtas grâmatu krâtuvei.

Ìimenei ir neliels dârziòð,kur nogatavojas ogas, tiekaudzçti dârzeòi, no kuriem ro-das garðîgi konservi un salâtiziemai. Gluþinu ìimenes dârzuir iemîïojuðas arî lakstîgalas, ku-ras parasti upeòu krûmos savijsavas ligzdas.

Ìimene izaudzinâjusi divasmeitas – Ingrîdu un Ivetu. Abasmeitas turpina mammas iesâktoceïu – iemîïojuðas pedagoìiskodarbu. Ingrîda strâdâ par latvie-ðu valodas un literatûras skolo-tâju Feimaòu pamatskolâ, betmâsa Iveta latvieðu valodu un li-teratûru mâca Rudzâtu vidus-skolâ. Katrai meitai ìimenç irdivi bçrni, un tagad jubilâri prie-câjas par mazbçrniem. Raivisstudç Rîgas Tehniskajâ univer-sitâtç, Ketija ðogad absolvçjaRudzâtu vidusskolu, Mârtiòðpabeidza Preiïu Valsts ìimnâzi-jas 1. kursu, bet Austra – 9. kla-si Rudzâtu vidusskolâ.

«50 gadi kopâ – tas navmaz», atzîst jubilâri un iesakaikvienam jaunietim, kurð domâpar laimîgu ìimenes dzîvi, cen-sties vairâk ieklausîties otrâ cil-vçkâ, saprast otru, jo vçlâk, dzî-vojot kopâ, raksturi top lîdzîgiun pieslîpçjas kopîgajâm ìime-nes interesçm. Galvenais ìime-nç – saticîba un atbalsts.

Novçlam Gluþinu ìimeneiveselîbu, mîlestîbu un prieku, josavstarpçjâ sapratnç ir iesoïotssestajâ kopdzîves desmitâ.

Maija Paegle,sabiedrisko attiecîbu

speciâliste

Anastasija Lûcija un Francis Gluþiniar savstarpçju sapratni

un uzticçðanos sagaida zelta kâzasg

AUGUSTS_2008.qxd 2008.08.20. 11:18 Page 13