DZĪVES LĪMENIS LATVIJĀ: VAI VAR/VAJAG NOĶERT IGAUNIJU

Līva Zorgenfreija01.12.2016

RISEBA

2

KAS MĒS ESAM?• Nākam no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,

maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas

Centrālās bankas padomē, ..• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos • Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un

makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

SATURS1. Kā salīdzināt valstis savā starpā?

– dzīves līmeni un dzīves kvalitāti raksturojošie indikatori– vai tiešām Latvija vienmēr zemākā pozīcijā, nekā Igaunija?

2. Kā šīs atšķirības varētu būt radušās?– pieejamie dabas resursi– ģeogrāfiskais novietojums– valsts atvērtība

3. IKP / iedzīvotāju – cik liela ir plaisa un cik ātri varam to aizvērt?– Kapitāls– Darbaspēks– Kopējā Faktoru Produktivitāte

4. Reformu virzieni

VISAS NELAIMES RODAS NO SALĪDZINĀŠANAS…

5

KĀ RAKSTUROT DZĪVES LĪMENI UN DZĪVES KVALITĀTI?

• IKP?• IKP uz 1 iedzīvotāju?• Dzīves ilgums?• Dzīves veselīgums?• Brīvas izvēles iespējas dzīves laikā un to īstenošana?

• Singapūra dala 3.-4. vietu pasaulē pēc IKP/1 iedz., taču tā ir tikai 22. vietā laimes indeksā, un ienākumu nevienlīdzības rādītājs (Gini) pārsniedz 0.4 (augstāks nekā jebkurai OECD

valstij);• Norvēģija ir nedaudz zemākā vietā pēc ienākumiem; taču 4.

vietā laimes indeksā, un Gini ir viens no zemākajiem (~0.27)

Avots:http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf;https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2172rank.html, PIXABAY

6

LATVIJAS IENĀKUMU LĪMENIS IR PAMAZĀM TUVOJIES, SASNIEDZOT 84% NO IGAUNIJAS LĪMEŅA

IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs

Avots: SVF

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

20150.0

5000.0

10000.0

15000.0

20000.0

25000.0

30000.0

Igaunija Latvija

74% no EE līmeņa

84% no EE līmeņa

7

IGAUNIJA PĀRSPĒJ LATVIJU LIELĀKAJĀ DAĻĀ SALĪDZINOŠO INDEKSU, TAČU TIE NE VIENMĒR ATSPOGUĻO DZĪVES LĪMENI VAI DZĪVES KVALITĀTI

Indekss Veidotājs Igaunija Latvija Lietuva

Index of Economic Freedom Heritage Foundation 77.2 70.4 75.2(max = 100%; > 70 = mostly free; 2016; 178) 9 36 13

Global competitiveness index WEF 4.78 4.45 4.60(1-7, 2016/2017, 138) 30 49 35

Ease of Doing Business World Bank 81.05 80.61 78.84(DTF %points, max = 100, 2017, 190) 12 14 21

Human Development index UNO 0.861 0.819 0.839( 0-1, 2015, 188) 30 46 37

Better Life index OECD 5.85 4.71(11 topics weighted equally, 1-10, 2016, 38) 17 9 -

World Happiness index United Nations Sustainable Development

Solutions Network

5.517 5.56 5.813(1-10, best score = 7.526, 2016 update for

2013-2015, 157) 72 68 60

Social Progress Index The Social Progress Imperative

82.62 76.19 76.94

(0-100, 2016, 133) 23 36 34

8

Augstākais novērtējums ir Dānijai (7.526 no 10); Distopija – iedomāta valsts, izveidota mākslīgi no zemākajiem vērtējumiem katrā jomā; tās Happiness = 2.33; pārējo valstu vērtējums ir attiecībā pret Distopiju

Avots: World Happiness Report

APMIERINĀTĪBĀ AR DZĪVI IGAUNIJA UN LATVIJA UZRĀDA LĪDZĪGUS RĀDĪTĀJUS

Dānija (1.)

Lietuva (60.)

Latvija (68.)

Igaunija (72.)

0 1 2 3 4 5 6 7 8IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums Izvēles brīvība Devīgums

Korupcijas uztvere Dystopia (2.33) + residual

KĀ ŠĪS ATŠĶIRĪBAS VARĒTU BŪT RADUŠĀS?

10

VAI VALSTIS ATTĪSTĀS NO "VIENĀDAS POZĪCIJAS" PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS? Igaunija Latvija

Galvenie dabas (zemes dzīļu) resursi

Kaimiņi, attiecības ar tiem

Avots: PIXABAY; Latvenergo, Hannu - Own work, Public Domain, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=3105544

11

RESURSI: ENERGOATKARĪBA IGAUNIJĀ ZEMĀKA DEGSLĀNEKĻA IEGUVES DĒĻ

Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20140

1020304050607080

Igaunija Latvija

Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %

12

ATVĒRTĪBA: LV TIRGUS ATVĒRTĪBA IR MAZĀKA NEKĀ EE, PĒDĒJOS GADOS SARŪK

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

201540%60%80%

100%120%140%160%180%

Eiro zona Igaunija Latvija

Avots: Eurostat

Tautsaimniecības atvērtība, % no IKP

13

ATVĒRTĪBA: EE GALVENIE TIRDZNIECĪBAS PARTNERI JAU KOPŠ 90. GADIEM – SKANDINĀVIJAS VALSTIS; LV – 90.GADOS DE UN UK, ŠOBRĪD – BALTIJA UN RU

Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%

Zviedrija Somija Latvija Pārējās

19931995

19971999

20012003

20052007

20092011

20132015

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%

Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija

Avots: CSB, Statistics Estonia

14

ATVĒRTĪBA: TIRDZNIECĪBA AR RIETUMU PARTNERIEM 90. GADOS UN JAUNĀS TŪKSTOŠGADES SĀKUMĀ – EE MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS, KAMĒR LV PĀRSVARĀ KOKSNE: TEHNOLOĢIJU PĀRNESES POTENCIĀLS NEVEIDOJAS

1993 1996 1999 2002 2005

Igaunija

Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)

Zviedrijatekstils (22.2%);

koks (21.2%)mašīnas (25.5%);

koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)

Latvija

Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)

Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)

Avots: CSB, Statistics Estonia

15

ATVĒRTĪBA: GALVENĀ ATŠĶIRĪBA – MAŠĪNU UN IEKĀRTU DAĻA EKSPORTĀ

Latvijas eksporta preču struktūra, % Igaunijas eksporta preču struktūra, %

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%Pārējais

Mašīnas, iekārtas

Pārējā apstr. rūpn.

ķīmija

Minerālprodukti

Izejvielas

Pārtika, dzērieni

Avots: Eurostat

19992001

20032005

20072009

20112013

20150%

10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%

16

ŠIE PAMATNOSACĪJUMI IZVEIDOJA ATŠĶIRĪGU STARTA POZĪCIJU

17

6%

25%

7%22%3%6%

20%

Lauksaimniecība Rūpniecība Būvniecība Tirdzniecība, ēdināšana, transportsIT Finanšu pak. Nekustamais īp. Profesionālie pak.Publiskais sektors Māksla, izklaide, citi

TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA EE UN LV LĪDZĪGA, TOMĒR DAŽAS ATŠĶIRĪBAS IR VĒROJAMAS

1995 2007

9%

26%

5%23%4%

6%

18%

3%

20%

11%

23%5%

10%

13%

20153%

21%

6%22%

4%

10%

16%

4%

14%

10%

26%

5%

12%

16%

3%

17%

6%

25%

5%

13%

16%

LV

EE

?

?

18

TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA: PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS SADALĪJUMĀ RŪPNIECĪBĀ VĒROJAMAS ATŠĶIRĪBAS. PUSI NO LV RŪPNIECĪBAS VEIDO ZEMU TEHNOLOĢIJU PRODUKTI (PĒC R&D INTENSITĀTES)Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2014 Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, 2015

Avots: Eurostat

Koksne, tās izstrādājumi

21%

Pārtika, alkohols13%

Tekstils, apģērbs6%

Kokss, naftas pārstr.

4%Metāli, to izstrādājumi12%

Mēbeles, juve-lierizstr., to

remonts12%

Celtn. mater., gumija

8%

Ķīmiskā rūpniecība

3%

Mašīnas, iekārtas4%

Elektriskās iekārtas

6%

Transportlīdzekļi4%

Farmācija0%

Datori, elektroniskās ier.6%

Koksne, tās izstrādājumi

22%

Pārtika, alkohols19%

Tekstils, apģērbs5%

Kokss, naftas pārstr.0%

Metāli, to izstrādājumi13%

Mēbeles, juvelier-izstr., to remonts

9%

Celtn. mater., gumija

10%

Ķīmiskā rūpniecība

3%

Mašīnas, iekārtas3%

Elektriskās iekārtas

3%

Transportlīdzekļi3%

Farmācija3% Datori, elektroniskās ier.

3%Citi4%

Tehn. intensit. '14 LV EE LT EA ('13)zema 50.2% 39.0% 43.6% 21.9%vidēji zema 32.2% 36.2% 33.0% 30.6%vidēji augsta 11.8% 17.6% 15.8% 37.3%augsta 5.8% 7.1% 4.2% 10.1%

19

EKONOMIKAS STRUKTŪRA: LV RŪPNIECĪBAS TENOLOĢIJU INTENSITĀTE KOPŠ 90. GADIEM GAN MANĀMI UZLABOJUSIES

Latvija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20140%

10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%

Zema Vidēji zemaVidēji augsta Augsta

Igaunija, Pievienotā vērtība apstrādes rūpn. pēc tehnoloģ. intens.

20002002

20042006

20082010

20122014

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

100%

Avots: Eurostat, MPP aprēķini

20

IKP ATŠĶIRĪBA – CIK STRAUJI LV BŪTU JĀAUG?

21

LAI SASNIEGTU IGAUNIJAS IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 5 GADOS, LATVIJAS REĀLAJAM IKP JĀAUG AR ĀTRUMU VIRS 6% GADĀ

IKP uz iedzīvotāju pēc PPP, starptautiskais 2011.g ASV dolārs

Avots: SVF dati un prognozes (WEO 2016.g Okt), Latvijas Bankas aprēķini

19951998

20012004

20072010

20132016

20190.0

5000.0

10000.0

15000.0

20000.0

25000.0

30000.0

35000.0

EE LV, SVF progn.LV,lai noķertu EE

20102011

20122013

20142015

20162017

20182019

20202021

-4.0

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

Igaunija Fakts&SVF progn. Izaugsme,lai sasniegtu EELB progn.

Latvijas reālā IKP izaugsme: SVF un LB prognozes un nepieciešamā izaugsme, lai 5 gados sasniegtu Igaunijas dzīves līmeni

22

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI IR PAR ~16% ZEMĀKI NEKĀ IGAUNIJĀ

Ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Igauniju (%) un tās sadalījums noteicošo faktoru dalījumā

02468

1012141618

KapitālsKopējā faktoru produktivitāteDarbaspēks

Avots: Eiropas Komisijas datu bāze Tax and Benefits indicators; Tax Reforms in EU Member States 2015

Y=AKαL(1-α)

23

KAPITĀLS

24

INVESTĪCIJAS NO IKP ŠOBRĪD IR LĪDZĪGAS; ĀTI LATVIJĀ GAN VĒSTURISKI, GAN ŠOBRĪD IR IEVĒROJAMI ZEMĀKAS NEKĀ IGAUNIJĀ

Investīciju īpatsvars IKP, % ĀTI apjoms perioda beigās % no IKP

20002002

20042006

20082010

20122014

0

20

40

60

80

100

120

Igaunija Latvija

Avots: Eurostat

19951997

19992001

20032005

20072009

20112013

2015 10

15

20

25

30

35

40

-5

-

5

10

15

20

25

Starpība (labā ass) IgaunijaLatvija

Y=C+I+G+NX

25

TAS NAV LIKUMDOŠANAS PROBLĒMU REZULTĀTS: BALTIJAS VALSTĪS LIKUMDOŠANAS IEROBEŽOJUMI ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM IR MINIMĀLI; TĀTAD ATPALIEK UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

1997 2003 2006 2010 2011 2012 2013 2014 20150.000

0.020

0.040

0.060

0.080

0.100

0.120

0.140

Igaunija Latvija OECD

Avots: OECD

ĀTI likumdošanas ierobežojumu indekss, 0 (atvērta) – 1 (slēgta)

26

ATPALIEKAM STARPTAUTISKOS RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI UN EKONOMISKO BRĪVĪBU

Avots: http://www.doingbusiness.org/, http://www.heritage.org/index/visualize* - uzlabojās, palielinot kredītbiroju segumu

Pasaules bankas Doing business rādītāji (Distance to frontier novērtējums)

Īpašumtiesības

Brīvība no korupcijas

Fiskālā brīvība

Valdības izdevumi

Uzņēmējdarbības brīvība

Darbaspēka brīvība*

Monetārā brīvība

Tirdzniecības brīvība

Investīciju brīvība

Finansiālā brīvība

0

50

100

2000 EST 2000 LAT2016 EST 2016 LAT

Heritage Foundation Ekonomiskā brīvība vērtējumi balstīti uz normatīviem rādītājiem

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Būvatļauju saņemšana

Piekļuve elektroenerģijai

Īpašuma reģistrācija

Kredīta pieejamība*

Mazākuminvestoru tiesību aizsar.

Nodokļu nomaksa

Pārrobežu tirdzniecība

Līgumu izpilde

Maksātnespējas risināšana

0

50

100

EST 2006 EST 2017 LAT 2006 LAT 2017Šis varētu būt veiksmīgākas privatizācijas ietekmē

27

ĒNU EKONOMIKAS ĪPATSVARS PĒC DAŽĀDIEM MĒRIEM IGAUNIJĀ IR KRIETNI ZEMĀKS NEKĀ LATVIJĀ

SSE Riga ēnu ekonomikas indekss (privātajam sektoram), % no IKP

Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka; PIXABAY

2009 2010 2011 2012 2013 2014 20150

5

10

15

20

25

30

35

40Latvija Igaunija

28

ĒNU EKONOMIKA SARUKUSI

• Ēnu ekonomika mazinājusies pārsvarā aplokšņu algu un neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu sarukuma dēļ;

• Ēnu ekonomiku 2015. gadā veidoja: neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (44%), aplokšņu algas (35%) nereģistrētie nodarbinātie (21%).

Avots: Putniņš & Sauka, Shadow Economy Index for the Baltic countries (2016)

Ēnu ekonomikas līmenis atsevišķos komponentos 2013 2014 2015

Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (% no faktiskās peļņas)

19.9 21.7 19.9

Aplokšņu algas (% no faktiskās algas) 25.2 20.3 17.9

Nereģistrētie nodarbinātie (% no faktiskā nodarbināto skaita) 10.3 9.6 9.6

29

AUGSTĀ NEAPMIERINĀTĪBA AR NODOKĻU POLITIKU LATVIJĀ IR LIKUMSAKARĪGA, ATSPOGUĻOJOTIES AUGSTĀ ĒNU EKONOMIKĀ

Apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, % no visiem respondentiem

Neapmierināti Ne apmierināti, ne neapmierināti

Apmierināti0

10

20

30

40

50

60

70

Latvija Igaunija

• Kaut gan kopš 2010.g neapmierinātībai ar valdības nodokļu politiku bijusi tendence kristies, 2015.g

vērojams neapmierinātības pieaugums.

• Apmierinātībā ar biznesa likumdošanas kvalitāti LV ir sliktākā pozīcijā nekā EE (neapmierināti ir 35.4% (LV) pret 27.4% (EE), apmierināti – 25.3%(LV) pret

36.4% (EE)).

• Saukas pētījums liecina: ēnu uzņēmējdarbība ir visciešāk saistīta ar neapmierinātību ar biznesa

likumdošanu un VID, kam seko neapmierinātība ar valdības īstenoto nodokļu politiku un atbalstu

uzņēmējiem.

Avots: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015, Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka

30

REZULTĀTĀ IGAUNIJAS BUDŽETA IEŅĒMUMI PRET IKP IR LIELĀKI, NESKATOTIES UZ VISUMĀ LĪDZĪGĀM NODOKĻU LIKMĒM

Latvija, budžeta ieņēmumi, milj EUR Igaunija, budžeta ieņēmumi, milj EUR

19951997

19992001

20032005

20072009

20112013

20150

100020003000400050006000700080009000

05101520253035404550

Avots: Eurostat

19951997

19992001

20032005

20072009

20112013

20150

100020003000400050006000700080009000

0.05.010.015.020.025.030.035.040.045.050.0

PVN ieņēmumi Nodokļi uz ieņēmumiem, bagātībuSociālās iemaksas Kapitāla transfertiCiti Budžeta ieņēmumi, % no IKP

EE ieņēmumi no PVN ir tikpat lieli, cik LV, lai gan EE ir daudz mazāka, un svērtā vidējā PVN

likme ir ļoti līdzīga (2014.g 12.6% LV pret 13.0% EE).

31

IGAUNIJĀ INVESTĪCIJĀM (ĪPAŠI VĒSTURISKI) TIKUSI ATVĒLĒTA IEVĒROJAMI LIELĀKA DAĻA NO VALSTS BUDŽETA NEKĀ LATVIJĀ

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

20150.0%2.0%4.0%6.0%8.0%

10.0%12.0%14.0%16.0%18.0%20.0%

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

Starpība EE LV

Avots: Eurostat

Investīcijas, % no budžeta

32

LIELĀKAS INVESTĪCIJAS IGAUNIJĀ NAV TIKUŠAS FINANSĒTAS, VALSTIJ VAIRĀK AIZŅEMOTIES

19951996

19971998

19992000

20012002

20032004

20052006

20072008

20092010

20112012

20132014

20150.05.0

10.015.020.025.030.035.040.045.050.0

0.05.010.015.020.025.030.035.040.045.050.0

EE LV

Avots: Eurostat

Valsts parāds, % no IKP

33

CILVĒKRESURSI

34

PĒC PIEVIENOŠANĀS ES DARBASPĒKA PĀRVIETOŠANĀS KĻUVA VIENKĀRŠĀKA; EE TĀ NEIZRAISA EMIGRĀCIJU: TURĪGĀ VALSTS IR TUVU, VAR STRĀDĀT, NEPĀRCEĻOTIES, TURĪGĀS VALSTS IEDZĪVOTĀJI BRAUC IEPIRKTIES UZ SAŅEMT PAKALPOJUMUS

1995 2000 2004 2015 2030 205065707580859095

100105

Latvija Igaunija

1.4 milj.2.5 milj.

1.1 milj.1.7 milj.

Avots: OECD; PIXABAY

Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)

35

MIGRĀCIJA VARĒTU BŪT VIENS NO IEMESLIEM, KURŠ PASTIPRINĀJIS NEGATĪVO DABISKO PIEAUGUMU, JO BIEŽI EMIGRĒ FERTILĀ VECUMA IEDZĪVOTĀJIIedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā

20002002

20042006

20082010

20122014

-2.5

-2.0

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

Dabiskais pieaugums Migrācijas saldoPavisam

Iedzīvotāju skaita izmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā

20002002

20042006

20082010

20122014

-2.5

-2.0

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

Dabiskais pieaugums Migrācijas saldoPavisam

Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika

36

BEZDARBS (KĀ ARĪ JAUNIEŠU BEZDARBS) IGAUNIJĀ IR IEVĒROJAMI MAZĀKS NEKĀ PĀRĒJĀS BALTIJAS VALSTĪS …

Bezdarbs, (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) Jauniešu bezdarbs, (%)

20002002

20042006

20082010

20122014

0.05.0

10.015.020.025.030.035.040.0

EE LV

Avots: Eurostat

20002002

20042006

20082010

20122014

0.05.0

10.015.020.025.030.035.040.0

EE LV

37

LATVIJĀ IR LIELĀKAS REĢIONĀLĀ BEZDARBA ATŠĶIRĪBAS

Reģistrētais bezdarbs Latvijas reģionos 2016.g jūnijā, % no darbspējīgiem iedzīvotājiem

Reģistrētais bezdarbs Igaunijas reģionos 2016.g jūnijā, % no darbaspēka

Avots: NVA, Eesti Tootukassa

Lai kartes apskatītu interaktīvi, spied šeit

Rīga: 4%

Viļānu n.: 23.7%

Ida Viru: 10.6%

Tartu: 3%

38

MISTISKAIS "A" JEB KOPĒJĀ FAKTORU PRODUKTIVITĀTE

39

TEHNOLOĢIJAS IGAUNIJĀ IENĀCA AGRĀK UN VALDĪBA TO ĪPAŠI VEICINĀJA

19921993

19941995

19961997

19981999

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20140

102030405060708090

LVA EST

Avots: Eurostat; PIXABAY

Interneta lietotāji no 100 iedzīvotājiem

40

IGAUNIJA NOVIRZA LIELĀKU DAĻU NO IKP PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS IZDEVUMIEMPētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Igaunijā

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20140.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektorsAugstākās izglītības sektors Privātais ne-peļņas sektorsĀrzemes

Pētniecības un attīstības kopējie izdevumi pēc līdzekļu avota (procentos no IKP) Latvijā

20002001

20022003

20042005

20062007

20082009

20102011

20122013

20140.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

Uzņēmējdarbības sektors Valdības sektorsAugstākās izglītības sektors Privātais bezpeļņas sektorsĀrzemes

Avots: Eurostat

41

PĀRVALDĪBAS JOMĀ JOPROJĀM JŪTAMI ATPALIEKAM NO IGAUNIJAS

Avots: World Bank Governance indicators, PEF

Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksa atsevišķu sastāvdaļu novērtējumi (1-7 (labākais)), ekspertu aptaujas

Pasaules bankas pārvaldības rādītāji (ietver daudzus avotus, t.sk. aptauju novērtējumus), % no labākā

Sabiedrības uzticība politiķiem

Tiesu sistēmas neatkarība

Favorītisms valdības lēmumos

Valdības līdzekļu izlietošanas nelietderīgums

Valdības regulējošais apgrūtinājums

Progresīvu tehnoloģiju produkti valdības iepirkumos

0246

2006-2007 EST 2006-2007 LVA2016-2017 EST 2016-2017 LVA

Balsstiesības un atbildība

Politiskā stabilitāte

Valdības efektivitāte

Regulējošo mehānismu kvalitāte

Likuma spēks

Korupcijas novēršana

0

50

100

2014 EST 2014 LVA 2000 EST

42

KO DARĪT?

43

CITU VALSTU PIEREDZES ATDARINĀŠANA NE VIENMĒR DOD CERĒTO REZULTĀTU:

• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav dublējamas (Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);

• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;

• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.

44

TAČU KĀDĒĻ IR VĒRTS SKATĪTIES UZ IGAUNIJU?

• Igaunija Latvijai ir kaimiņos, tādēļ investoram reģiona ietvaros var būt pievilcīga kā Latvija tā Igaunija, bet,

pārfrazējot Singapūras valsts ilggadējā vadītāja Li Guaņjao teikto:

• "Ja būsim tikai tikpat labi kā mūsu kaimiņi, uzņēmumiem nebūs iemesla darboties Latvijā"

45

TĀPĒC LATVIJA VAR:

• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par augstāku dzīves kvalitāti;

• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;

• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un ranžēt

46

PIEMĒRAM, TUVĀKAJĀ LAIKĀ LATVIJA VAR KONCENTRĒTIES UZ ŠĀDIEM REFORMU VIRZIENIEM UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANAI

• Izglītības satura reforma;• Ilgtermiņā stabilas un pārskatāmas nodokļu sistēmas

izveide;• Atteikšanās no budžeta deficīta ekonomiskās izaugsmes

gados;• Reģionu pārvaldes veikšana plašākās, faktiskajai

demogrāfiskajai situācijai atbilstošās reģionu vienībās;• Nodarbinātības aktīvās politikas pasākumi ir reformējami;• Valsts pārvaldes reforma;• Tiesu sistēmas reforma.

47

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā• Vairāk informācijas un ieskats tēmās

https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze• Ekonomistu viedoklis• Pētījumi• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

PALDIES PAR UZMANĪBU!

DiskusijaAptaujas anketa