prof. dzintara mozga prezentācija bērnu labklājība kā latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas...
DESCRIPTION
Dz. Mozgis savā prezentācijā "Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums" konferences “Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums” dalībniekus atgādināja, ka veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labsajūta, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem [PVO harta 1948. gads]. Ieguldījums veselībā ir ieguldījums cilvēku attīstībā, sociālajā labsajūtā un labklājībā. Mums jāpārvieto smagums no ārstniecības pakalpojumiem uz veselības veicināšanu. Prezentācijā vairākkārt dati norāda uz to, ka sociālie apstākļi būtiski ietekmē arī cilvēka veselību, pieaug stresa faktori ģimenēs un tas atstāj ietekmi uz bērniem.TRANSCRIPT
Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un
attīstības pamatnosacījums
Asociētais profesors Dzintars MozgisSlimību profilakses un kontroles centrs
Rīgas Stradiņa universitātes sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Kas ir cilvēks? Cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, pieder pie hominīdu dzimtas, cilvēku ģints
Mūsdienās vienīgā sastopamā Homo sapiens pasuga ir Homo sapiens sapiens jeb saprātīgais cilvēks
Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas nodrošina iespēju abstrakti domāt, lietot valodu un apzināties savu esamību
Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas
Atsevišķām cilvēku grupām ir vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru
Cilvēks ir mainīga, atvērta, laiciska, unikāla, pārdzīvojumam pakļauta būtne, kas atklājas attiecībās ar citiem. Nav tādas vienas vai vairāku īpašību, raksturojumu, substances, ko nemainīgi varētu uzdot par cilvēka būtni. Cilvēks nevis ir, bet top
Centienos izprast cilvēku ir nepieciešams iziet ārpus dabaszinātniskuma ietvariem un pievērsties kultūras vēstureiK.G.Jungs
Maija Kūle, Rihards Kūlis “Filosofija”; apgāds “Burtnieks”, 1996.gads.
Cogito, ergo sum – es domāju, tātad esmu
Dalai Lama, vaicāts par to, kas viņu cilvēcē visvairāk izbrīna, atbild: - «Cilvēks. Jo viņš upurē veselību, lai taisītu naudu. Tad upurē naudu, lai atgūtu veselību. Viņš ir tik norūpējies par nākotni, ka nepriecājas par tagadni – tā rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē. Viņš dzīvo tā, it kā viņam nekad nebūs jāmirst un viņš mirst, tā arī pa īstam nekad nedzīvojis.»
Cilvēks dzīvo trīs dimensiju pasaulē, kura ir laicīga
Šajā laicīgajā pasaulē vislielākā vērtība ir cilvēks un cilvēka mūžs
Svarīgi ir kā cilvēks dzīvo?
Cilvēka vidējais mūža ilgums pagarinās – būtisks kļūst dzīves kvalitātes aspekts
Veselība nav viss, bet bez veselības viss ir nekas
Arthur Schopenhauer
Kas ir veselība?
Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labsajūta, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem [PVO harta 1948. gads]
Health is a state of complete physical, mental and social well-being and not merely the absence of disease or infirmity
12.04.2023
well being mēdz tulkot arī kā labklājība vai labesme
Cilvēka veselību nosaka:
• cilvēku nosaka viņa gēni (liktenis, Dievs) – bioloģiskās determinantes
• cilvēku nosaka viņa apkārtējā pasaule un apstākļi – sociālās determinantes
• cilvēku nosaka viņa brīvā griba – viņa izvēle
IzglītībaIenākumi
Sociālais tīkls
Veselības aprūpe
Vide
Bioloģiskie faktori
Tās sauc par veselības determinantēm
Pastāv sakarība:
IENĀKUMI
VESELĪBA IZGLĪTĪBA
Pastāv sakarība:
EKONOMISKAIS KAPITĀLS
VESELĪBAS KAPITĀLS
IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS KAPITĀLS
LAIKS
ResurssResurss ir apjomā vai laikā ierobežota fiziska lieta vai lielums
Tā kā resurss ekonomiskā izpratnē ir ierobežots lielums, tad tam piemīt vērtība
Vairums materiālo resursu izsakāmi naudas izteiksmē un tie atspoguļojas uzņēmumu finanšu pārskatos — peļņas un zaudējumu aprēķinā, bilancē, naudas plūsmas pārskatā
Organizācijas nozīmīgākais resurss ir tā darbinieki, viņu zināšanas, prasmes un kompetences (spējas)
KapitālsKapitāls ir īpašuma kopums, kurš tiek izmantots, lai gūtu peļņu
Uzņēmējdarbībā ar kapitālu saprot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo resursu (fiksētais kapitāls) un apgrozāmo līdzekļu (apgrozāmais kapitāls) kopumu
Sociālais kapitāls ir sociālās mijiedarbības un sociālo tīklu īpašības, ko cilvēks vai cilvēku grupa izmanto savas darbības efektivizēšanai
Cilvēkresursi Valsts cilvēkresursi ir iedzīvotāju skaits valstī, kuru raksturo dabiskā kustība, pilsētās un laukos dzīvojošo īpatsvars, kā arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, izglītība un veselība
Cilvēkresursus var transformēt par cilvēkkapitālu, efektīvi ieguldot izglītībā, veselībā un sociālajās vērtībās, turklāt tos izmantojot
Kas ir cilvēkkapitāls? Cilvēkkapitāls ir cilvēka zināšanu, prasmju, kompetenču, sociālo un personīgo īpašību kopums, kas tiek lietots, lai darītu darbu un pievienotu vērtību
Cilvēkkapitālam ir divas galvenās komponentes – veselība un izglītība
Veseli cilvēki var strādāt produktīvāk, ilgāk un radošāk
Cilvēkkapitālu raksturo kvantitāte, kavalitāte un izmantošana
• dzimstības dinamika • fiziskā drošība, mirstības mazināšana ārējas iedarbes
dēļ • sabiedrības veselība, veselības izglītotība un veselīgs
dzīves veids • emigrācija• vadāma imigrācija• sabiedrības izglītotība• augošs darba ražīgums (produktivitāte)• augoša dzīves kvalitātePēc Prof. E.Karnītis, Latvijas kapacitātes pietiekamība inovatīvai attīstībai: riski un
risinājumi
Iedzīvotāju struktūra Rīgā
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120
100000
200000
300000
400000
500000
600000
Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumamPower (Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam)Iedzīvotāji darbspējas vecumāExponential (Iedzīvotāji darbspējas vecumā)Iedzīvotāji virs darbspējas vecumaPower (Iedzīvotāji virs darbspējas vecuma)
Iedzīvotāju skaits Latvijā 2012. gadā pa gadiem
048
12162024283236404448525660646872768084889296
100+
-20000 -15000 -10000 -5000 0 5000 10000 15000 20000
SievietesVīrieši
Kur palikuši cilvēki?
Kurš jās stikla kalnā princesīti modināt?
Latvijas iedzīvotāju skaits 1990-2012 un prognoze līdz
2100.g.
1990
1995
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2035
2040
2045
2050
2055
2060
2065
2070
2075
2080
2085
2090
2095
2100
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
Dr.hist.I.Meža prognoze prezentācijā 20.09.2013.
Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem Latvijā
1867-1881 1886 1892 1898 1904 1910 1916 1922 1928 1934 1940 1946 1952 1958 1964 1970 1976 1982 1988 1994 2000 2006 20120
50
100
150
200
250
300
Rīga
Latvija
Kurzemes guberņa
Vidzemes guberņa
Vitebskas guberņa
Gads
Zīda
iņu
mirs
tība
uz 1
000
dzīv
i dzi
muš
iem
No diviem galvenajiem nāves cēloņiem Rīgā mirušo bērnu
skaits no 1911. līdz 1920. gadam
1911. 1912. 1913. 1914. 1915. 1916. 1917. 1918. 1919. 1920.0
200
400
600
800
1000
1200
Caureja pee bērniem, jaunakeem par 2 g. un bērnu koleeraEedzimts vajums un at-tistibas trūkumi
Zīdaiņu mirstības struktūra
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120
20
40
60
80
100
120
140
Infekcijas un paraitārās slimībasElpošanas sistēmas slimībasNoteikti perinatālā perioda stāvokļiIedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijasCitur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska vai laboratoriska atradeVisas citas slimībasĀrēji nāves cēloņi
Gads
Skai
ts
Ticama cieša negatīva korelācija (r = -0,77 > r 0,05;10 = 0,63) starp
iekšzemes kopproduktu un zīdaiņu mirstību
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20110
2
4
6
8
10
12
f(x) = 3.29915248921089 exp( 0.0928573660945356 x )R² = 0.823757437785296
f(x) = 11.4430441573687 exp( − 0.0500087406097442 x )R² = 0.814228147175022
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tūkstošos EiroExponential (Iekšzemes kop-produkts uz vienu iedzīvotāju tūkstošos Eiro)Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiemZīdaiņju mirstības un IKP ek-sponenciāla sakarība
Kas ir sabiedrības veselība?
Zinātne par slimību novēršanu, mūža ilguma pagarināšanu un veselības veicināšanu ar organizētu sabiedrības pasākumu palīdzību [OECD, 2000]
Zinātne un māksla, kā izvairīties no slimībām, paildzināt dzīvi un veicināt veselību, izmantojot sabiedrības, organizāciju, valsts un privātā sektora, kopienu un indivīdu organizētu rīcību un informētu izvēli [Winslow, 1920]
12.04.2023
20. gadsimtā par apmēram 25 gadiem tika pagarināts cilvēka mūžs
• infekcijas slimību epidemioloģija un kontrole• imunizācijas attīstība• ceļu satiksmes un braucamlīdzekļu drošība• darba drošība• mirstības mazināšanās pēc infarkta un insulta• drošāka un veselīgāka pārtika• uzlabojusies mātes un bērna veselība• ieviesta ģimenes plānošana• tabakas atzīšana par veselībai kaitīgu faktoru• izprasta virzība nākotnes sabiedrības veselībai
19801982
19841986
19891994
19961998
20002002
20042006
20082010
20120
5000
10000
15000
20000
25000
Mirušo skaits atkarā no nāves cēloņa
Miruši no audzējiemMiruši no asinsrites sistēmas slimībāmMiruši no elpošanas sistēmas slimībāmMiruši no gremošanas sistēmas slimībāmMiruši no ārējiem nāves cēloņiem
Mir
ušo
skai
ts
Mirstība no pašnāvībām uz 100 000 iedzīvotāju
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20110
10
20
30
40
50
60
Vīrieši
Kopā
Sievietes
Gads
Uz
100
000
ied
zīvo
tāju
Datu avots: SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze
Mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi galveno nāves cēloņu dēļ vecumā līdz 64 gadiem 2011.gadā, uz 100 000 iedzīvotāju
Ārējie cēloņi SAS Ļaundabīgie audzēji0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
Mirstība PZMG
Mir
stīb
a u
z 10
0 00
0
PZ
MG
uz
100
000
Datu avots: SPKC. PZMG un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes dati
DALY - Kopējais slimību sloga un mirstības rādītājs, kas izteikts zaudēto dzīves
gadu summā
Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALY) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju
Iedzīvotāju vecuma struktūras prognoze
Mēs novecojam straujāk nekā citas valstis Eiropā!
Par 65 gadiem vecāku cilvēju īpatsvars
Slieksnis
Zemsliekšņa simptomi
Simptomu apzināšanās
Psihosomatisko traucējumu modelisSliktais
stress
Sāpes
Cilvēki dzīvo ilgāk un viņiem ir mazāk
bērnuCilvēki migrē starp
valstīm, aug piepilsētas
Slimību slogā dominē nelipīgās
slimībasZaudēti veselīgi nodzīvoto gadu
galvenie iemesli ir depresija un sirds
slimības
Dažas infekciju slimības – TBC, HIV
joprojām rada problēmas
Izplatās pret antibiotikām
reizstenti mikroorganismi
Paaugstinās veselības sistēmu
izmaksasPrimārās veselības aprūpes sistēmas ir
vājas un ar nepietiekošu
profilaksi
41
12.04.2023
12.04.2023
Ieguldījums veselībā ir ieguldījums cilvēku attīstībā, sociālajā labsajūtā un labklājībā
Viena no dzīves lielajām patiesībām ir eksponentfunkcija
Eksponentfunkcija ir funkcija y = a x, kur a ir pozitīvs reāls skaitlis (a > 0), kurš nav vienāds ar 1, sauc par eksponentfunkciju 12.04.2023
Zelta cenu izmaiņas kopš 2000. gada
12.04.2023Ieskats veselības aprūpes sistēmas un tās elementu vadīšanā
441997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120
100
200
300
400
500
600
700
Veselības budžets miljonos latu pa gadiem Latvijā
10001100
12001250
13001340
14001500
16001650
17001750
18001804
18501900
19101920
19271930
19401950
19601970
19741980
19871990
19992000
20052007
20082011
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
Cilvēku skaita dinamika pasaulē, miljonos
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 201260
65
70
75
80
85
Jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas valstīs
Belgium
Bulgaria
Czech Republic
Denmark
Germany
Estonia
Ireland
Greece
Spain
France
Croatia
Italy
Cyprus
Latvia
Lithuania
Luxembourg
Hungary
Malta
Netherlands
Austria
Poland
Portugal
Romania
Slovenia
Slovakia
Finland
Sweden
United Kingdom
Iceland
Liechtenstein
Norway
Switzerland
Montenegro
Former Yugoslav Republic of Macedonia, the
Serbia
Turkey
Gads
Dzīv
es g
adi
Ārstēšanas izmaksas dažādās vecuma grupās
Vienīgā izeja ir pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu un saīsināt slimošanas periodu
Mums jāpārvieto smagums no ārstniecības pakalpojumiem uz
veselības veicināšanu
Saprātīgais, izglītotais un kulturālais – tātad veselīgais cilvēks
• ir pozitīvi domājošs un solidārs – garīgā kultūra• nepīpē, nepiedzeras, nelieto apreibinošas vielas - nekultūra• nepārēdas, bet ēd veselīgi - ēšanas kultūra• ir fiziski aktīvs – fiziskā kultūra• ir tīrīgs un rūpējas par higiēnu – ķermeņa kultūra• nepārstrādājas, bet darbu veic droši un labi – darba kultūra• saskarsmē ar citiem cilvēkliem ir laipns – saskarsmes
kultūra
Saprātīgais, izglītotais un kulturālais – tātad veselīgais kurzemnieks
• ir pozitīvi domājošs un solidārs – garīgā kultūra• nepārēdas, bet ēd veselīgi - ēšanas kultūra• ir fiziski aktīvs – fiziskā kultūra• ir tīrīgs un rūpējas par higiēnu – ķermeņa kultūra• nepārstrādājas, bet darbu veic droši un labi – darba kultūra• saskarsmē ar citiem cilvēkliem ir laipns – saskarsmes
kultūra • nepīpē, nepiedzeras, nelieto apreibinošas vielas - nekultūra