Platība: 900 km2

Iedzīvotāju skaits: 36,400Galvaspilsēta: Argostoli (14,000 iedzīvotāju)Augstākā virsotne: Mount Ainos (1628 m)Stiprākā zemestrīce salas vēsturē: 7.3

ballesSlavenākā pludmale: Myrtos beach

(vairākkārt atzīta par Grieķijas labāko pludmali un gandrīz katru gadu ierindojas starp 10 labākajām pasaules pludmalēm)

Kefalonia ir lielākā Joniešu salu grupas sala – kontrastu zeme. Noteikti ir jāredz skats no Assos  pils. Pa kreisi atrodas zilais Myrtos līcis, kas ir slavens ar tā pēcpusdienas sauli un maigajām smiltīm. Var nopeldēties kristāldzidrajos Poros ūdeņos vai doties augšā uz Enos kalnu (1628m virs jūras līmeņa), kura nogāzes klāj gari ciedru tipa koki, kas neaug nekur citur pasaulē. Citās salas daļās nonāksiet pie birzīm pilnām ar olīvām vai apelsīnu kokiem un kalnu nogāzēm nosētām ar vīnogām. Salas galvaspilsēta Argostoli 1953.gadā nopostīja zemestrīce, tāpēc no tās dibināšanas palikušas tikai dažas paliekas. Lixouri  ir Kephalonias otrā lielākā pilsēta ar mierīgu atmosfēru, mīlīgu 19.gadsimta muižas muzeju un senās Pali pilsētas pēdām. Salas dienvidu pludmales ir starp labākajām uz salas, bet austrumos atrodas oļainas pludmales.

Grieķija atrodas Eiropas dienvidos un kā neregulāras formas pussala iestiepjas Vidusjūrā, no kuras atzarojas vēl divas pussalas-  Chalcidice un Peloponnese. Grieķijas salas ir iedalītas divās daļās ņemot vērā to atrašnās vietu - Jonijas salās (ieskaitot Korfu, Cephalonia, un Leucas) uz rietumiem no vidienes un Egejas salās (ieskaitot Euboea, Samos, Chios, Lesbos, un Krētu) uz austrumiem no vidienes. Grieķijas ziemeļu un centrālās daļas, kā arī rietum Maķedonija ir kalnainas.Galvenā Pindus kalnu grēda stiepjas no ziemeļrietum Grieķijas līdz pat Peloponēsai. Olimpa kalns paceļas 2,909 m augstumā un ir valsts augstākā virsotne.

Grieķija atrodas Balkānu pussalas pašos Dienvidos un aizņem apmēram vienu ceturto daļu tās jeb 131 957 km2. Valsts Ziemeļrietumos tā robežojas ar Albāniju, Ziemeļos ar Maķedoniju, Ziemeļaustrumos ar Bulgāriju un pašos austrumos neliela sauszemes robeža tai ir ar Turciju. Teritorijas ziņā Grieķija ir apmēram 2 reizes lielāka kā Latvija.

Grieķijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti ietekmējis to, kāda Grieķija ir mūsdienās un kāda ir pati grieķu tauta un mentalitāte.

Reljefs: Valsts teritorijā vērojami lieli reljefa kontrasti, maz ir līdzenumu, zeme ir ārkārtīgi kalnaina. Krasta līnija, kuras garums ir ap 15 000 kilometru, ir ļoti izrobota. Krasti ir stāvi un klinšaini.

Ūdens transports. Šis ir viens no izplatītākajiem transporta veidiem gan kontinentālās daļas iedzīvotājiem, gan arī salu iedzīvotājiem. Grieķijā ir ļoti daudz salu, bet lidlauki vai lidostas ir tikai lielākajās salās. Tādēļ starp lielāko daļu salām vienīgais transporta veids ir tikai ūdens transports.

Ģrieķijas pārvaldē ir vairāk nekā 2000 salu (19% visas teritorijas).

Vislielākās salas ir Krēta, Evija, Lesba, Hija, Kiklade, dienvidu un ziemeļu Sporadi, Jonijas salas. Ziemeļos valsts robežojas ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku, Maķedoniju, Bulgāriju, Turciju. Rietumos krastus apskalo Jonijas jūra, dienvidos – Vidusjūra, Austrumos – Egejas jūra. Sauszemes robežu garums – 1 210 km. Piekrastes līnijas garums – 13 676 km. 70% valsts teritorijas aizņem kalni (visaugstākā virsotne ir Olimpa kalns – 2 917 m).

Klimats raksturīgs Vidusjūras piekrastei – maigas un lietainas ziemas, karstas un sausas vasaras. Visilgāk siltais laiks pieturas lielākajā Grieķijas salā Krētā. Dienvidu piekrastē peldēšanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz novembrim. Paši karstākie mēneši – jūlijs un augusts, kad temperatūra gandrīz visā valstī sasniedz 40 grādus. Lietus sezona lielākajā daļā Grieķijas sākas apmēram no novembra vidus un ilgst līdz februārim.

Resursi. Blakus Atēnām, Florinā, Evijas salā un Peloponesas pussalā tiek raktas brūnogles, kuras lielākoties izmanto elektroenerģijas ražošanā. Pie Lario, Larimnas, Egejas jūras salās iegūst dzelzs rūdu, Maķedonijā un Peloponesā - pirītu, Halkidiki pussalā, Evijas un Lesbas salās - magnēziju, netālu no Alikamonas upes un Fivas - hroma rūdu, Milas salā - barītu, Korintu līča piekrastē - boksītus, Peloponesas pussalā un pie Dramas un Ahdro salām - mangāna rūdu, Peloponesā, Attikā un Egejas jūras salās – marmoru. Grieķijā tiek iegūts ne mazums sudraba.

Grieķija ģeogrāfiskā ziņā ir ļoti daudzveidīga. No vienas puses – augsti kalni un kalnu grēdas, tādas kā Olimps (augstākā virsotne Grieķijā – Panteons – 2917m), Maķedonijas un Frakijas kalni, kurus pārtrauc nelieli līdzenumi un no kuriem iztek dažas upītes, no otras puses – robotā krastu līnija Vidusjūras daļā, kura piedod Grieķijai tās neatkārtojamo šarmu.

Tāda pat reljefa daudzveidība ir raksturīga arī jūras dzīlēs, kas kādreiz, miljonus gadu atpakaļ, bija sauszemes turpinājums. Netālu no Tenaro pussalas, 4850 m dziļumā atrodas t.s. „Inusu aka” (Inusses – salu grupa Egejas jūrā) – visdziļākā vieta Vidusjūrā.

Grieķijas piektā daļa ir salas – apmēram 20 tūkstoši, bet apdzīvotas ne vairāk kā 200.

Paldies par uzmanību!