rea vēstnesis nr · 3 rea vēstnesis nr.16 2011.gada 4.ceturksnis elektroenerģijas ražošana...

REA vēstnesis

Nr. 16 (2011.gada 4.ceturksnis)

Cienījamie lasītāji! Straujiem soļiem tuvojas izskaņai 2011.gads. Laiks izvērtēt jau padarīto un plānot turpmāk darāmo. Gads, kas visiem paliks atmiņā ar savu dinamismu, negaidītām iespējām un jaunām atziņām. Katrā gadu mijā cilvēki gaida brīnumu, brīnumu, kas padarītu krāsaināku ikdienu un attālinātu ikdienas rūpes. Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) un tās piecu cilvēku kolektīvs ir darījis visu iespējamo un vēl vairāk, lai atvieglotu rīdzinieku ikdienu, laikā, kad energoresursi paliek arvien dārgāki un ieņēmumi ne visiem spēj tikt līdzi cenām. REA aizvadītajā gadā ir sevi parādījusi kā profesionāla organizācija, kas uztur dialogu starp enerģijas ražotājiem un patērētājiem ne emocionālā, bet argumentētā un profesionālā līmenī, paturot prātā mērķus, kurus nosaka Rīgas apņemšanās parakstot mēru paktu un Eiropas Savienības stratēģiskie dokumenti. Mūsdienu izaicinājumi prasa jaunus risinājumus. Zemes siltums ir viens no resursiem, kas ir pieejams it visur. Pateicoties REA, 2011.gada 27.aprīļa Rīgas pilsētas ģeotermijas jautājumiem veltītajā konferencē Latvijas Nacionālajai Ģeotermijas asociācijai bija dota unikāla iespēja iepazīstināt ar ģeotermijas iespējām Rīgas Domes, valstisko struktūru un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus. Konferences darbā piedalījās un ar prezentācijām uzstājās kā Latvijas, tā arī ārzemju vadošie zemes dzīļu siltuma speciālisti. Rīga arī šajā jomā var lepoties, jo REA iepriekšējos gados gūtā pozitīvā pieredze, izmantojot zemes siltumu Rīgas 141.pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām, ir augsti novērtēta kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Par to liecina REA saņemtais 2011.gada Vācijas Tautsaimniecības balvas Latvijā atzinības raksts par veiksmīgu dalību konkursā. Tā turēt arī Jaunajā 2012.gadā Ar cieņu Aivars Cers Latvijas Nacionālās Ģeotermijas Asociācijas valdes priekšsēdētājs

www.rea.riga.lv

2 REA aktualitātes

17 Content

3 Elektroenerģijas ražošana siltuma dzinējā ar oglekļa dioksīdu

kā darba vielu

6 Iedzīvotāju iesaistīšanas iespēju izpēte sava dzīvokļa mikroklimata kvalitātes uzlabošanā, izmantojot identisku renovētu un nerenovētu ēku monitoringa rezultātā un REA diskusijās iegūtās atziņas

REA aktualitātes

REA vēstnesis 2 Nr.16 2011.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Noslēdzies starptautiskais projekts „Urb.Energy”

2011.gada 2.decembrī Rīgā noslēdzās starptautiskais projekts „Urb.Energy” starptautiskās Baltijas jūras reģiona programmas 2007 – 2013 ietvaros. 15 projekta partneri no Vācijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas projekta gaitā izstrādāja un ieviesa pašvaldībās pilsētas dzīvojamo namu energoefektīvai renovācijai integrējot to pilsētas attīstības koncepcijās, ietverot arī finanšu instrumentus pilsētas apkaimju un to energoapgādes videi draudzīgai modernizācijai. Katra no pilsētām – dalībniecēm padziļināti izpētīja vienu no apkaimēm. Rīgā tā bija Juglas apkaime, kurai raksturīga ir pēckara dzīvojamā fonda apbūve ar attīstītu centralizētās siltumapgādes sistēmu un salīdzinoši zemu ēku siltumnoturību. Rīgas Projekta partneri – Rīgas pilsētu - pārstāvēja SIA „Rīgas pilsētbūvnieks”, kas sadarbībā ar Rīgas domes attīstības departamentu un Rīgas enerģētikas aģentūru projekta gaitā izstrādāja apkaimes dzīvojamā fonda energoefektīvas modernizācijas koncepcijas. Projekta īstenošanas laiks sakrita ar Rīgas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2010. – 2020.gadiem izstrādes laiku un tāpēc projekta „Urb.Energy” ietvaros gūtā pieredze (ēku energoefektīvas renovācijas risinājumi, izmaksu modeļi, informatīvais darbs ar iedzīvotājiem, renovācijas finanšu atbalsta instrumentu izstrāde, energoapgādes novērtēšanas kritēriji un uzlabojumu iespējas, kā arī daudzi, jo daudzi citi labas prakses piemēri) lieti noderēja Rīgas IERP sagatavošanā un gūtajai pieredzei, zināšanām un izstrādātajiem dokumentiem joprojām ir pielietojums minētā rīcības plāna īstenošanas vadīšanā, kas ir deleģēta Rīgas enerģētikas aģentūrai.

Noslēdzies starptautiskais projekts „Centrālā Baltijas reģiona valstu galvaspilsētu ieguldījums Pilsētu mēru pakta īstenošanā” (COMBAT). Projekta aktivitātes bija saistītas ar Pilsētu mēru pakta īstenošanu, un viena no aktivitātēm, kurai projekta pēdējais mēnesis bija veltīts un tika piepildīts ar virkni pasākumu jauniešiem, saucās Rīgas enerģētikas dienas jauniešiem 2011. Šāds pasākums šogad tika organizēts pirmo reizi viena mēneša garumā un arī turpmāk ik gadu tiks rīkots septembrī, kas Rīgā ir jau par tradīciju kļuvušais Jauniešu mēnesis. Rīgas enerģētikas dienas jauniešiem šajā mēnesī deva ieguldījumu jauniešu sapratnes veidošanā un veicināšanā par enerģētikas jautājumiem un iesaistīja virknē pasākumu. Rīgas enerģētikas dienas organizēja Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas enerģētikas aģentūra” un tās darbinieki aģentūras stendā diskutēja ar jauniešiem par energoefektivitātes jautājumiem, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī iepazīstināja tos ar Rīgas Ilgtspējīgās enerģētikas rīcības plānu 2010-2020.gadam. Bez tam, aģentūras stendā jaunieši ar interesi izmantoja piedāvāto iespēju un izgatavoja nozīmītes ar šo jomu saistītām tēmām, bildējās, dodot solījumus būt videi draudzīgiem un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī bija atsaucīgi uz diskusijām. Vislielāko popularitāti ieņēma pašgatavotās nozīmītes, kas vēlāk tika dalītas pieaugušajiem jau ierasti katru gadu rīkotajās Rīgas enerģētikas dienās oktobrī, izstādē "Vide un enerģija", kā vēstījums lielajiem Latvijas iedzīvotājiem no mazajiem. Jaunieši, gan bērnudārza vecuma, gan arī skolas, ar lielāko interesi zīmēja un rakstīja par energoefektivitāti un ar enerģijas taupīšanu saistītām tēmām, kā arī nozīmītes apņēmās būt draudzīgi apkārtējai videi un rosināja uz to arī pieaugušos. Aizraujošs jauniešiem likās arī pats nozīmīšu izgatavošanas process. Savukārt, pieaugušie izstādes laikā novērtēja jauniešu ieguldījumu un ar aizrautību izvēlējās sev nozīmītes līdz paņemšanai.

Noslēdzies starptautiskais projekts „Combat”


www.rea.riga.lv

Elektroenerģijas ražošana siltuma dzinējā ar oglekļa dioksīdu kā darba vielu

Juris Golunovs - Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Tiek lēsts, ka pasaules rūpniecībā tehnoloģiskajos procesos neizmantotās (tādējādi zaudētās) siltumenerģijas apjoms pārsniedz pašreiz izmantojamo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Arī Latvijā noteikti ir daudzas nozares (tostarp papīra un koksnes pārstrādes nozares, elektroenerģijas ražošana biogāzes elektrostacijās, metalurģija, ceļu būve u.c.), kurās neizmantoto siltumu līdz šim nav bijis pieņemts utilizēt finansiālu apsvērumu dēļ. Bet pēdējā dekādē strauji pieaugot kurināmā cenām, situācija mainās – kļūst finansiāli izdevīgi iepriekš salīdzinoši dārgie tehniskie risinājumi elektroenerģijas iegūšanai bez papildus kurināmā sadedzināšanas, īpaši ņemot vērā pieejamo ES līdzfinansējums energoefektivitātes paaugstināšanai. Pēdējā laikā elektroenerģijas ražošanai no tehnoloģiskos procesos neizmantotās siltumenerģijas praktisku pielietojumu sāk gūt tehnoloģija, kas līdz šim ir bijusi tikai pētniecības objekts. Tās pamatā ir siltuma dzinējs, kurā oglekļa dioksīds (CO2) pie virskritiskiem parametriem – angliski supercritical CO2, turpmāk tekstā ScCO2 – kā darba šķidrums – tiek izmantots noslēgtā Breitona cikla gāzes turbīnā (Brayton-cycle gas turbine). Savulaik vārda „supercritical” vietā starptautiski ir tikuši lietoti vārdi „transcritical” vai „hypercritical”, tādējādi atšķirot to no jau zināmā superkritiskā Renkina cikla, kurā darba šķidrums tiek saspiests līdz spiediena vērtībām virs kritiskā spiediena tikai cikla vienā daļā, bet izplešoties spiediens samazinās zem kritiskās vērtības (Avots: Dostal, V., et. al., “A Supercritical Carbon Dioxide Cycle for Next Generation Nuclear Reactors,” Report No. MIT-ANP-TR-100, MIT Center for Advanced Nuclear Energy System, http://web.mit.edu/canes/) ScCO2 pētījumi ir veikti daudzās valstīs. Ievērojamākie no tiem ir Sulzer Bros (1948., ASV), Angelino (1968, Itālija), Gorkhstein, Verkhioker (1969, PSRS), Feher (1967, ASV) u.c.. Pēdējos gados ASV kompānija Echogen Power Systems ir izstrādājusi siltuma dzinēju elektroenerģijas ražošanai no tehnoloģiskos procesos neizmantotās siltumenerģijas (Attēls Nr.1), kurā tiek izmantots virskritisko parametru substance ScCO2, nosaucot šo tehnoloģiju par „Echogen's Thermafficient® Waste Heat Recovery System”.

Tehnoloģiskos procesos neizmantotā siltuma utilizēšana elektroenerģijas ražošanai

Attēls Nr. 1. Echogen siltuma dzinēja procesu plūsmu vienkāršota diagramma.(Avots: Michael

Persichilli, Timothy Held, Stephen Hostler, Edward Zdankiewicz, David Klapp.

„Transforming Waste Heat to Power through Development of a CO2 - Based Power Cycle” .

Prezentēts Electric Power Expo 2011, 10-12 May, 2011, Rosemount, IL U.S.A)


www.rea.riga.lv

Šķidrums, apstākļos kad tam piemīt virskritiskie parametri, ir substance pie temperatūras un spiediena vērtībām, kas ir augstākas par kritisko temperatūru un spiedienu. Kritiskais punkts raksturo maksimālās vērtības, pie kurām substance var pastāvēt – tvaiks un šķidrums tajā ir līdzsvarā. No grafika (Attēls Nr.2) izriet, ka oglekļa dioksīds saglabā kā gāzes tā šķidruma īpašības sektorā virs kritiskā punkta (30,98�C pie 73,78 bar). Līdz šim izstrādātā Echogen tehnoloģija ir paredzēta primārā siltuma nesēja temperatūru diapazonam 400°F līdz >1000°F (apmēram 204°C līdz 538°C ) un jaudu diapazonam no 250kWel līdz 45MWel (!). Tātad efektivitāte tiek solīta augstāka salīdzinot ar tradicionālo tvaika Renkina ciklu iepriekš minētajā temperatūru diapazonā. ScCO2 izmantošanas priekšrocības ir augstāka elektroenerģijas ražošanas lietderība (sasniedz 30%) salīdzinājumā ar Organiskā Renkina ciklu (ORC), kurā enerģijas ražošanas lietderība nepārsniedz 20%, kā arī daudzkārt (!) mazāki agregātu izmēri (mazāk nepieciešams metāls) un līdz ar to arī iekārtu ražošanas izmaksas, mazāks termoelektrostacijas būvniecībai nepieciešamais laiks un zemes platība. Bez tam ScCO2 substance tiek pozitīvi raksturota kā inerta attiecībā uz metālu koroziju, nedegoša (pretstatā termoeļlām), termiski stabila. Kā trūkums būtu minams tehnoloģijas salīdzinoši nelielā ekspluatācijas pieredze. Bet šā trūkuma novēršana ir tuvākā laika jautājums. Šā raksta tapšanas laikā vairākos masu medijos parādījās informācija, ka Echogen ScCO2 tehnoloģiju nākamajā gadā ir paredzēts izmantot elektroenerģijas ražošanai kompleksi ar ģeotermālo enerģiju. Ir paredzēts uzstādīt divus turbīnu moduļus ASV Missisipi štata Kreinfīldā, kur Lavrensa Teksasas universitātes Berkelejas Nacionālās laboratorijas (Lawrence Berkeley National Laboratory) zinātnieki cer pirmo reizi pasaulē elektroenerģiju ražot no Zemes siltuma (petrotermālā enerģija), izmantojot CO2, kas tiks iesūknēts zemes dzīlēs ar noteiktu spiedienu 3,2 km dziļumā, tur uzkarsēts un atgriezts virszemē turbīnas darbināšanai (Attēls Nr.3).

Attēls Nr. 2. Spiediena un temperatūras (PT)

diagramma oglekļa dioksīda dažādos agregātstāvokļos. (Avots: Michael

Persichilli, Timothy Held, Stephen Hostler, Edward Zdankiewicz, David Klapp. „Transforming Waste Heat to Power

through Development of a CO2 - Based Power Cycle” . Prezentēts Electric Power

Expo 2011, 10-12 May, 2011, Rosemount, IL U.S.A)


www.rea.riga.lv

Vēl vairāk - divas minētās tehnoloģijas tiks apvienotas ar trešo: oglekļa dioksīda noglabāšanu zemes dzīlēs! No shēmas (Attēls Nr.3) izriet, ka paredzētā temperatūra, līdz kurai varēs uzkarsēt CO2 ir 125°C. Šāda temperatūra varētu būt pieejama arī Latvijas ģeoloģisko anomāliju zonās. Secinājumi 1. Virskritisko parametru oglekļa dioksīda izmantošana elektroenerģijas ražošanai siltuma dzinēju turbīnās pagaidām vēl starptautiski nav guvusi tik plašu pielietojumu kā ORC ar termoeļlu, bet sasniegtie tehniski ekonomiskie rādītāji ir cerīgi primārā siltuma nesēja temperatūru diapazonā virs 125°C. Tātad šai tehnoloģijai sāk iezīmēties sava pielietojuma niša attiecībā uz pieejamām siltuma nesēja temperatūrām, kādas raksturo tehnoloģiskos procesos neizmantoto siltumenerģiju. 2. Cerīgs investīciju izmaksu samazināšanas un efektivitātes paaugstināšanas ziņā ir pirmais mēģinājums izmantot superkritiskā oglekļa dioksīdu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamās enerģijas veida – ģeotermālās enerģijas.

Attēls Nr. 3. Kreinfīldas projekta principiālā shēma


www.rea.riga.lv

Iedzīvotāju iesaistīšanas iespēju izpēte sava dzīvokļa mikroklimata kvalitātes uzlabošanā, izmantojot identisku renovētu un nerenovētu ēku

monitoringa rezultātā un REA diskusijās iegūtās atziņas Vilis Krūmiņš - Energoauditors Lai noskaidrotu faktiskās dzīvokļu mikroklimata atsķirības renovētu un nerenovētu ēku dzīvokļos, kā arī iedzīvotāju iesaistīšanas iespējas sava dzīvokļa mikroklimata kvalitātes uzlabošanā, projekta „Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” ietvaros tika veikti kompleksi gaisa apmaiņas mērījumi 12 dzīvokļos sezonas garumā, kā arī daudzi citi apjomīgi papildmērījumi. Diskusiju gaitā, piedaloties Latvijā redzamākajiem apsaimniekotājiem un ventilācijas speciālistiem un uzņēmumiem (piemēram „Indutek” un „Systemair”, pēdējo 2 gadu laikā tika pētījumiem salikti pareizie akcenti un precizēti aktuālākie virzieni. Identisku renovētu un nerenovētu ēku monitoringa rezultātā iegūtie grafiki rāda līdz šim maz atspoguļotas kvantitatīvās sakarības starp gaisa apmaiņas plūsmām un gaisa kvalitāti atšķirīgu stāvu dzīvokļos ar līdzvērtīgiem apstākļiem. Monitorings mikroklimatam pasīvo un zema energopatēriņa ēku dzīvokļos atspoguļots Vācijas Passivhaus un IEMB institūtu publikācijās, taču tajās nav faktisko gaisa plūsmu mērījumu vantilācijas kanālos. Pētījuma gaitā veiktajos mērījumos un sarunās ar iedzīvotājiem vairāk nekā 12 dzīvokļos, un daļēji ar tiem saistītajos daudzajos blakus dzīvokļos, noskaidrojās, ka gan apzināti, gan neapzināti 3 dažādos līmeņos: iedzīvotāju, apsaimniekotāju, renovācijas darbu veicēju darbību rezultātā reālais ventilācijas kanālu šķērsgriezums ir būtiski samazināts apmēram 70 -90% dzīvokļu, un kā sekas tam ir gan piesārņotā gaisa CO2 daļas, gan piesārņotā gaisa mitruma daļas vairakkārtīgs pieaugums. Iedzīvotāju līmenī galvenā atziņa no iedzīvotāju iesaistīšanas iespēju izpētes rezultātiem varētu būt iedzīvotāju uzmanības koncentrēšana dzīvokļa iekšpuses līmenī uz tikai vienu un svarīgāko no nosacījumiem: gaisa apmaiņas kanālu brīvā neatkarīgā šķērsgriezuma nodrošināšana visos ēkas konstrukciju posmos visos gadalaikos, ko varētu pat iekļaut līgumos ar iedzīvotājiem par renovācijas darbu veikšanu un energoefektivitātes rādītāju sasniegšanu pēcrenovācijas periodā. Pārējos līmeņos, kā apsaimniekotāja un renovācijas darbu veicēja ir jāveic pārējie pasākumi un pielietojami citi akcenti. Akcenti uz vairākiem lielumiem CO2 līmeni, mitrumu un plūsmu ātrumu iedzīvotājiem varētu būt par sarežģītu. Identisku renovētu un nerenovētu ēku monitoringa rezultātā tika salīdzināti monitorējamo māju ventilācijas kanālu šķērsgriezumi ar citu sērijveida ēku gaisa apmaiņas kanālu šķērsgriezumiem, un konstatēts visām sērijveida ēkām raksturīgais minimālais iedzīvotājiem uzrādāmais nodrošināmais šķērsgriezuma lielums. Šķērsgriezumi ir atrodami visu sērijveida ēku projektu ventilācijas daļās. (sk. sekojošo tabulu). Par minimālajām prasībām atbilstošu renovētu un nerenovētu ēku dzīvokļu monitoringa un iedzīvotājiem sniedzamu rekomendāciju kontekstā būtu uzskatāmi: a) visos stāvos izņemot augšējo: gaisa apmaiņas kanāliem katram dzīvoklim jābūt vismaz divi ar šķērsgriezumu 140x140 mm, vai ar līdzvērtīgu, vai arī lielāku šķērsgriezumu; b) augšējam stāvam: gaisa apmaiņas kanāliem katram dzīvoklim jābūt vismaz diviem ar šķērsgriezumu 140x270 mm vai līdzvērtīgu, vai arī lielāku šķērsgriezumu.


www.rea.riga.lv

Attēls Nr. 1. Rātsnama telpās REA rīkotas diskusijas dalībnieki

Daudzdzīvokļu ēku sērija ar identisku ēku konstrukciju grupām

Monitoringa laikā mērīts

Slēdziens par kanālu šķērsgriezumu pietiekamību

Tipiskie izmēri

(aptuveni) mm

bloka tips

316

pietiek, jo augšējā stāva

kanāla šķērsgriezums ir 2 reizes lielāks par

apakšējiem

120x240 (pusķieģelis),

augšējiem 240x240 (ķieģelis)

103 x

pietiek, jo augšējā stāva

kanāla šķērsgriezums ir 2 reizes lielāks par

apakšējiem

120x240 (pusķieģelis),

augšējiem 240x240 (ķieģelis)

104 pietiek 120x240

visiem stāviem (VB-2)

467 pietiek 120x240


119 x pietiek 120x240


464 x nepietiek

augšējiem stāviem

80x140 (VB)

602 x pietiek

90x200 (VB3, VB4, VB5,

VB6, VB7) trim augšējiem stāviem ir

papildu kanāls virtuvei

12.stāvu Juglas konc pietiek 90x200


www.rea.riga.lv

Pieplūdes kanālu kopējam šķērsgriezumam logos jabūt ar līdzvērtīgu laukumu ziemas vēdināšanas atveres un demontētas blīvgumijas veidā. (Attēls Nr.2). Pētījuma laikā konstatēti daži vienkārši, bet dzīvokļu iemītniekiem bez īpaša speciālsta paskaidrojuma grūti pašiem izdomājami mikroklimatu nodrošinoši risinājumi. Pieplūdes gaisa vienīgais virziens, kur tas netraucē iedzīvotājus, ir virziens uz augšu. Pieplūdes gaisa viena no nedaudzajām vietām, ko var ietekmēt, ir virs radiatora loga rāmja daļā augšmalā izņemtas blīvgumijas posms. Noskaidrots, ka normatīvās gaisa apmaiņas indikatora - anemometra vietā iedzīvotājiem ziemas periodā varētu rekomendēt izmantot gaisa apmaiņas novērtēšanai 80g vieglu A4 formāta papīra lapu. Aptuveni pie augstāk tabulā minētiem ventilācijas kanālu šķērsgriezumiem A4 lapa turēsies pie nosūces restītes, ja gaisa apmaiņa būs 60+-20 m3/h un attiecīgi 2reiz mazāka A5 formāta lapa turēsies pie nosūces restītes, ja gaisa apmaiņa būs 30 +- 10 m3/h (Attēls Nr.3). Iepriekšējos gados dažās par paraugprojektiem kalpojošās, un šobrīd monitoringā iekļautajās, ēkās to renovācijas laikā projektos pārsvarā ir bijušas nepareizas un primitīvas rekomendācijas attiecībā uz mikroklimata nodrošināšanu dzīvokļos. Liela rekomendāciju daļa par gaisa apmaiņas samazināšanu visos dzīvokļos neatkarīgi no to patiesā stāvokļa nav izturējusi laika pārbaudi (galvenokārt centralizēta gaisa nosūces koncepcija caur gariem un tieviem nosūces vadiem eksistējošo īso izvadu vietā).

Attēls Nr. 2.

Attēls Nr. 3.


www.rea.riga.lv

Iepriekš teikto apstiprina gaisa apmaiņas mērījumi sezonās garumā. Tālāk redzami daži raksturīgi grafiki, kur salīdzināti dzīvokļi ar nosprostotu ventilāciju ar paņēmieniem, kas redzami iepriekšējos attēlos.

Attēls Nr. 4 Renovācijas laikā uzstādītā vārsta šķērsgriezuma salīdzinājums ar projektā paredzēto restīti

Attēls Nr. 5 Iedzīvotāju uzstādīto sanmezglu ventilatoru šķērsgriezuma

salīdzinājums ar projektēto restīti

Attēls Nr. 6 Ventilācijas plūsmas ātrumu

salīdzinājums sanmezglos ar kanālā iemontētu ventilatoru (sarkanā līnija,

nerenovētas 464.sērijas ēkas piektā stāva dzīvoklis) un kanālu bez

ventilatora (zaļā līnija, nerenovētas 464.sērijas ēkas pirmā stāva dzīvoklis)


www.rea.riga.lv

Attēls Nr. 7 CO2 līmeņa mērījumu

salīdzinājums apkures sezonā, violetā līnija – pietiekoša gaisa

apmaina visā dzīvoklī ilgstošā laika periodā (abi ventilācijas kanāli

brīvi), zilā līnija –nepietiekoša gaisa apmaiņa (aizsprostota virtuves

nosūce), sarkanā līnija – nepietiekoša gaisa apmaiņa

(aizsprostota gan virtuves nosūce, gan sanmezgla nosūce)

Attēls Nr. 8 Gaisa plūsmas ātruma virtuves nosūcē (gaiši zilā līnija), gaisa

plūsmas ātruma sanmezgla nosūcē (zilā līnija), gaisa mitruma (violetā

līnija) un CO2 līmeņa (sarkanā līnija) mērījumi nerenovētas 464.sērijas ēkas piektā stāva

dzīvoklī vienas diennakts laikā apkures sezonā janvārī

Attēls Nr. 9 Gaisa plūsmu ātrumu salīdzinājums

virtuvju nosūcēs dzīvoklī ar pietiekamu (pelēkā līnija,

nerenovētas 464.sērijas ēkas pirmā stāva dzīvoklis) un nepietiekamu

(melnā līnija, renovētas 464.sērijas ēkas piektā stāva dzīvoklis)

ventilācijas intensitāti


www.rea.riga.lv

Attēlā Nr.9 redzami gaisa plūsmas ātrumu mērījumi renovētās 464.sērijas ēkas virtuves nosūcē piektā stāva dzīvoklī un nerenovētās 464.sērijas ēkas virtuves nosūcē pirmā stāva dzīvoklī. 2010.g. 2.dec. tika iztīrīts virtuves nosūces kanāls nerenovētās ēkas pirmā stāva dzīvoklim. Redzams izteikts gaisa plūsmas ātruma pieaugums šajā kanālā pēc iztīrīšanas, kas bija saistīta ar kabeļa ievietošanu kanālā, lai kontrolaparatūrai varētu pieslēgt blakus mājas dzīvoklī izvietotās mēriekārtas. Pīķi grafikā ar melno līniju (renovētas ēkas piektā stāva dzīvoklis) parāda virtuves plīts nosūces lietošanas laikā. Redzams, ka šajā dzīvoklī vidējā gaisa plūsma caur virtuves nosūci ir vismaz 10 reizes mazāka nekā nerenovētās ēkas pirmā stāva dzīvoklī, kuram ir iztīrīts virtuves ventilācijas kanāls un virtuves mehāniskās nosūces iekārta nenobloķē patstāvīgo gaisa nosūci virtuvē. Nerenovētās ēkas pirmā stāva dzīvoklī ventilācijas apjoms pēc kanālu tīrīšanas ir pietiekams (saskaņā ar CO2 līmeņa mērījumiem, kas vidēji nav lielāki par 700ppm). Attēlā Nr.6 redzami gaisa plūsmas ātrumu mērījumi nerenovētas 464.sērijas ēkas pirmā stāva dzīvokļa sanmezglā (ventilācijas kanāls ir tīrīts un bez ventilatora) un nerenovētas 464.sērijas ēkas piektā stāva dzīvokļa sanmezglā (kanāls apmierinošas tīrības, tajā ievietots ventilators). 2.dec. iztīrītam kanālam piektā stāva dzīvoklim, kas nebija tīrīts kopš ēkas būvniecības redzams, plūsmas intensitātes pieaugums vairāk kā divas reizes. Piektā stāva dzīvokļa sanmezgla ventilācijas kanālā sensors ievietots 2010.gada 1.decembrī. Lēcieni uz augšu grafikā ar sarkano līniju ir sanmezgla lietošanas brīži, kuru laikā darbojas ventilators. Kad ventilators nav ieslēgts, tas nobloķē gaisa plūsmu. Redzams, ka gaisa apmaiņu vannas istabā neieslēgts ventilators samazina vairāk nekā piecas reizes. Attēlā Nr.8 redzama gaisa kvalitāte nerenovētas ēkas augšēja dzīvoklī (sarkanā līnija) un mitrums (violetā līnija) Laikā līdz plkst. 22:00, kad strādā virtuves plīts nosūce un vannas istabas ventilātors, gaisa kvalitāte ir pietiekama (ap 700ppm). ) Laikā pēc plkst. 22:00, kad nestrādā virtuves plīts nosūce un vannas istabas ventilātors gaisa kvalitāte nav pietiekama (ap 1500ppm). Attēlā Nr.7 redzams CO2 līmeņa mērījumu salīdzinājums apkures sezonā. Violetā līnija – pietiekoša gaisa apmaiņa visā dzīvoklī ilgstošā laika periodā (abi ventilācijas kanāli brīvi), zilā līnija – nepietiekoša gaisa apmaiņa (aizsprostota virtuves nosūce), sarkanā līnija – nepietiekoša gaisa apmaiņa (aizsprostota gan virtuves nosūce, gan sanmezgla nosūce). Kopumā no visiem monitoringa laikā iegūtajiem mērījumiem var secināt, ka plaši izplatīta prakse, ka ventilācijas kanālā ievietots ventilators laikā, kad tas nedarbojas, samazina dabīgās ventilācijas plūsmu apmēram četras līdz piecas reizes. Ventilācijas kanālam pieslēgta virtuves plīts nosūces iekārta tās nedarbošanās laikā samazina dabīgās ventilācijas plūsmu apmēram četras līdz desmit reizes. No iegūtajiem grafikiem var izdarīt secinājumu, ka iedzīvotāji nav informēti, ka virtuves plīts mehāniskā nosūce to uzstādot jāpapildina ar speciālu pretvārstu un patstāvīgās nosūces difuzoru vai restīti. Šādā slēgumā, (kāds parasti netiek lietots) laikā, kad virtuves plīts mehāniskā nosūce strādā, patstāvīgās nosūces difuzors ir aizvērts, bet kad virtuves plīts mehāniskā nosūce nestrādā, tad patstāvīgās nosūces difuzors ir atvērts. Šāda pretvārsta piemērs apskatāms fotogrāfijā renovētās 602.sērijas trešā stāva dzīvoklī, kas piedalās monitoringā, kur tas tika samontēts monitoringa ietvaros. Šādi pieslēgtas virtuves nosūces pārbaudītas un efektīvi šobrīd strādā daudzos citos dzīvokļos. Savukārt vannas istabas un tualetes nosūcē nedrīkst ievietot aksiālo ventilatoru, jo tas veido aiz sevis rotējošu (turbulentu) gaisa plūsmu, kas gaisa kanālā sastopas ar normālas gaisa apmaiņas nolūkiem nesamērīgi lielu pretestību. Atbilstoši ventilācijas iekārtu instrukcijām un mācību grāmatām aksiālie (propelleru) ventilātori vispār nav piemēroti ventilācijas kanāliem un tie konstruēti pavisam citam nolūkam: montāžai dārza mājiņas ārsienā. Nepieciešamības gadījumā vannas istabas un tualetes gaisa apmaiņas palielināšanai būtu jālieto jumta ventilatori, kuru caurlaidība un atbilstošais šķērsgriezums izslēgtā stāvoklī ir vismaz 75% no caurlaidības un šķērsgriezuma, salīdzinot ar gadījumu, kad ventilatora kanālā nav. Šādi jumta ventilātori sekmīgi izmantoti monitoringa gaitā. Pasākumu komplekss, kas pārbaudīts monitoringa gaitā, būtu apskatāms no veikšanas (3 dažādos organizatoriskajos līmeņos) viedokļa mikroklimata pasliktināšanās novēršanas un uzlabošanās virzienā. Iedzīvotāju kompetences līmeņa pasākumi kontekstā ar šķērsgriezumu atjaunošanu atbilstoši tipveida projektiem: 1) vannas istabas nosūces restītes vietā ievietota aksiālā ventilātora demontāža; 2) virtuves nosūces restītes vietā pievienotā plīts nosūcēja pieslēgšana caur vārstu vai pie neatkarīga gaisa vada; 3) jaunu, ar gumijas blīvi apgādātu iekšdurvju augšmalas blīves demontāža; 4) bez atbilstoša šķērsgriezuma gaisa pieplūdes atvērumiem apgādātu logu augšmalas blīves daļēja demontāža.


www.rea.riga.lv

Apsaimniekošanas un ekspluatācijas līmeņa pasākumi: 1) papildus radiatoru uzstādīšana dzīvokļu telpās, kur tas nepieciešams, lai normatīvās gaisa apmaiņas nodrošināšanas apstākļos reāli vajadzības gadījumā sasniedzamā telpas temperatūra būtu vismaz 22 oC (un nebūtu stabīli zem 18 oC, kā tas tipiski ir nerenovēto sērijveida daudzdzīvokļu ēku pirmajos un pēdējos stāvos); 2) atbilstošo dzīvokļu numuru uzrādīšana uz ventilācijas kanālu galiem; 3) saņemot konkrētu uzdevumu nodrošināt pilna apjoma ventilācijas kanālu tīrīšanu, lai sasniegtu normatīvo gaisa apmaiņu. Projektēšanas un būvniecības (rekonstrukcijas, renovācijas) līmeņa pasākumi: 1) hibrīdo vantilatoru vai hibrīdo deflektoru montāža dzīvokļa virtuves vai sanmezgla katra kanāla galā (viens virtuvē, viens katrā sanmezglā, viena, visiem ventilatoriem kopīga, ar vismaz 3 ātrumiem apgādāta vadības pults); 2) renovācija tikai ar mikroklimata visu parametru nodrošināšanu - gan bez siltumatguves, gan ar siltumatguvi; 3) pagraba, bēniņu, kāpņu telpu gaisa apmaiņa ar vismaz 84 % siltumatguvi un bez mitrumatguves; 4) dzīvokļu gaisa apmaiņa ar vismaz 84% siltumatguvi un 81% mitrumatguvi. Papildus minētajiem datiem iegūti arī citi iedzīvotāju pārliecināšanai nepieciešami dati. Iedzīvotāju informēšanas nolūkā iegūts pārliecinošs arguments par labu renovācijai ar dzīvokļa ventilācijas sistēmas izbūvi ar aptuveni 88% siltumatguvi. Grafikā redzams, ka vasaras agrā rītā plkst. 5:00 pa renovētas ēkas dzīvokļa logu nāk iekšā vēsāks gaiss ( +12 oC) nekā ziemas naktī pie -15 oC āra temperatūras no siltummaiņa +13 oC ( Grafiki). Logs vasaras rītā tiek aizvērts un CO2 līmenis strauji aug, līdz atkal iemītniekam sāk pietrūkt gaisa un viņš atver logu. Secinājums ir tāds, ka dzīvokļa mikroklimata nodrošināšanas nolūkā siltumatguve ir lietderīga gan ziemā gan vasarā.

Attēls Nr. 10 Vasaras agrā rītā plkst. 5:00 pa renovētas ēkas dzīvokļa logu nāk iekšā vēss gaiss +12 oC


www.rea.riga.lv

Monitoringa gaitā tika veikti pasākumi sliktai gaisa recirkulācijas noveršanai renovētajās mājās. No tiem svarīgs pasākums bija virtuves un sanmezgla ventilātora vienlaicīga ieslēgšana un izslēgšana. Iedzīvotāji līdz šim paši to nebija nodrošinājuši nevienā no monitoringa procesā apskatītajiem dzīvokļiem (izņemot jauno ēku dzīvokļus ar projektā paredzēto mehānisko vantilāciju).

Attēls Nr. 11 Ziemas naktī pie -15 oC āra temperatūras dzīvoklī nāk iekšā gaiss no siltummaiņa +13 oC

Attēls Nr. 12 464.sērijas ēkas ventilācijas šahtas gals


www.rea.riga.lv

Attēls Nr. 13 464.sērijas ēkas ventilācijas šahtas galā ir visiem

dzīvokļiem kopīga kanāla daļa (gaiši pelēka)

Attēls Nr. 14 Jumta ventilatori ar deflektoriem (kas izgatavoti līdzīgi 602.sērijas ēku vannas istabu ventilācijas

kanālu izvada uz jumtu gala deflektoram)

Attēls Nr. 15 Jumta ventilators ar noskrūvētu no augšpuses

nosedzošo aizsargjumtiņu


www.rea.riga.lv

464.sērijas ēkas ventilācijas šahtas galā ir iespēja atdalīt plūsmas ar kanālus pagarinošiem gaisa vadu veidgabaliem un vienlaicīgi strādājošiem ventilatoriem, ja tādi ir nepieciešami, piemēram augšējā stāvā.

Attēls Nr. 16 Jumta ventilatori shēmā

Attēls Nr. 17 602. sērijas ēku vannas istabu

ventilācijas kanālu šķērsgriezumi (100 x 220 mm visiem stāviem)

Attēls Nr. 18 12 stāvu ēku ventilācijas kanālu

šķērsgriezumi (130 x 210 mm visiem stāviem)


www.rea.riga.lv

Attēls Nr. 19 119., 103., 104., 467. sērijas ēku ventilācijas kanālu šķērsgriezumi (120 x 240 mm visiem

stāviem)

Attēls Nr. 20 316., 318., 103. sērijas ēku

ventilācijas kanālu šķērsgriezumi (apakšējiem stāviem 140 x 140 mm,

augšējiem stāviem 140 x 270)

Attēls Nr. 21 464. sērijas ēku ventilācijas kanālu šķērsgriezumi (80 x 150 mm visiem

stāviem)

Attēls Nr. 22

602. sērijas ēku virtuves ventilācijas kanālu šķērsgriezumi (90 x 200 apakšējiem stāviem un 2 kanāli

(katrs no viņiem 90 x 200) septītajam, astotajam un devītajam

stāvam)

Kontaktinformācija: E-pasts: [email protected]

mailto:[email protected]�


www.rea.riga.lv

Content

2 TOPICS OF REA 3 ELECTRICITY PRODUCTION BY USE OF CARBON DIOXIDE AS WORKING FLUID IN HEAT ENGINE 6 FEASIBILITY STUDY OF OWNERS INVOLVEMENT IN INDOOR CLIMATE QUALITY IMPROVEMENT OF THEIR DWELLINGS

Izdevumu „REA vēstnesis” Nr.16 (2011.gada 4.ceturksnis) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Evita Riekstiņa Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV - 1010 tālrunis 67012350, fakss 67181171 e-pasts: [email protected] Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.

mailto:[email protected]�

rea vēstnesis nr · 3 rea vēstnesis nr.16 2011.gada 4.ceturksnis elektroenerģijas ražošana...

Documents