ārgaujas ģimnāzijas avīze 2009.gada septembris - oktobrisvpg.edu.lv/uploads/rudenspeda.pdf · -...
TRANSCRIPT
Sveiciens visiem šajā rudenīgi
pelēkajā laikā! Pavisam ātri ir aizskrējuši divi
mēneši jaunajā mācību gadā. Liekas, tik nesen
skolēni ieradās uz pirmo mācību stundu pēc
vasaras brīvlaika, skolotāji priecīgi saņēma
ziedu klēpjus, bet nu jau vējš dzenā pēdējās
lapas kopā ar sniegpārslām. Šis ir drūms,
nemīlīgs laiks dabā un droši vien arī valstī
kopumā. Saulīte parādās reti, vakaros ātri
paliek tumšs, bet nav vēl sniega, kas kliedētu
tumsu. Pirmais sniegs uzkrita agri un pavisam
negaidot. Ja vēl var ticēt mūsu senču
ticējumiem, sniegs lapotos kokos sola garu un
dziļu ziemu. Barga ziema gaidāma laikam ne
tikai dabā. Presē un televīzijā ik dienu parādās
ziņas par jauniem nodokļiem, bezdarbu, par
ģimenēm, kas dodas svešumā, jo dzimtajā
zemē viņi nav vajadzīgi... Un tomēr ikdienai
ir arī gaišās krāsas. Ja nevaram uz
pasākumiem vairs uzaicināt viesmāksliniekus,
atrodas labi dziedātāji, dejotāji un lektori no
mūsu pašu vidus. Ja kādreiz ekskursijās
devāmies pāri Latvijas robežai, tad tagad
meklējam (un atrodam!) maršrutus tuvākajā
apkārtnē. Joprojām mēs dejojam, dziedam,
smejamies, priecājamies par labām atzīmēm,
par uzvaru sacensībās, un ir tik labi, ja šajos
ikdienišķajos priekos varam dalīties ar sev
tuvajiem cilvēkiem.
Šajā “Pēdā” nebūt nav atspoguļoti visi
notikumi un pasākumi, kas aizvadīti šajos pāris
mēnešos. Varu droši apgalvot - to ir bijis
daudz! Pie mums ir viesojusies dzejniece
Andra Manfelde, ciemiņi no Vācijas un
Norvēģijas, mūsu skolēni ir guvuši uzvaras
dažādos konkursos un sporta sacensībās. Viss
notiek!
Šoreiz “Pēda” pie saviem lasītājiem nāk
divējāda - jūs joprojām to varat pāršķirstīt, bet
varat lasīt arī elektroniskā formātā VPĢ mājas
l a p ā -
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas avīze 2009.gada septembris - oktobris
Skola ir maza valsts
Šajā numurā:
- Zinību diena VPĢ 2.lpp.
- “Mēs varam!” 3.lpp.
- 18. septembris - pārgājienu un ekskursiju diena 4.lpp.
- Skolotāju diena jeb pirātu sirojumi Pārgaujas ģimnāzijā 5.lpp.
- Intervija ar Valmieras dzeltenā saules kora dalībniekiem 6., 7.lpp.
- Imants Točs par Koru kariem 8.lpp.
- 2 -
Par spīti krīzei un Latvijas skolotāju protesta
akcijām pie mums 1.septembra pasākums notika,
un skolēni un skolotāji veiksmīgi ir sākuši šo
mācību gadu. 1.septembris mūsu skolā ir tā
diena, kad skolēnu sejās vērojams
atkalredzēšanās prieks. Tiek satikti vasaras
garumā neredzētie klasesbiedri, draugi, kā arī
skolotāji, tiek apspriesti brīvlaika spilgtākie un
aizraujošākie piedzīvojumi. Rosība, protams,
liela!
Par Zinību dienas aktivitātēm parūpējās mūsu
skolēnu dome - jautrie un atraktīvie jaunieši no
Jauno ideju partijas (JIPPY). Kamēr citi skolēni
vēl steidzās nopirkt nepieciešamās skolas lietas,
JIPPY gādāja par skolas noformējumu, lai visiem
jaunais mācību gads sāktos ar gaišām emocijām,
neskatoties uz to, ka mūs sagaida deviņus
mēnešus ilga un darba pilna rutīna.
Kā jau katru gadu, Zinību dienu ar uzrunu
iesāka direktore – Agita Zariņa. Bija sagatavoti arī
dažādi muzikāli priekšnesumi. Paši JIPPY izpildīja
Backyard dziesmu „‟Bērnudārzs‟‟, kas sākumā
likusies grūta, bet pēc dažiem kopmēģinājumiem
viss esot bijis kārtībā.
Laila Šneidere, 11.d
Zinību diena
Apsveikuma vārdus teica arī Valmieras
Drāmas teātra direktore, Valmieras pilsētas domes
deputāte Evita Sniedze
Es saku A – ābeļdārzs
Es saku B – bērnudārzs
Es saku C – cīrulītis
Es saku D – desiņa
Es saku E – Elīna
Es saku F – fingerbords
Es saku G – gulbītis
Es saku H – helihopters
/M.Šipenko/
- 3 -
“Mēs varam!”
5. un 6. septembrī Valmierā, J.Daliņa
stadionā jau otro gadu norisinājās sporta -
prieka spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām
vajadzībām “Mēs varam!”. Pasākumu
organizēja Dauguļu speciālā internātpamatskola
sadarbībā ar Valmieras pašvaldību, labdariem
no Norvēģijas un brīvprātīgajiem. Spēlēs
piedalījās 17 komandas no Latvijas, Igaunijas,
Norvēģijas un Zviedrijas, kopumā pulcējot
apmēram 140 pasākuma dalībniekus.
Arī VPĢ deva savu ieguldījumu, par ko
jāsaka liels paldies norvēģu klases skolotājai
Sandai Deisonei. Gan no sporta skolas, gan no
norvēģu klases tika piesaistīti brīvprātīgie, kas
palīdzēja tiesāt, noteikt rezultātus, ārvalstu
komandām arī tulkot. Brīvprātīgo neoficiāls
darbiņš bija arī visu dalībnieku atbalstīšana.
Starp palīgiem varēja redzēt arī vairākus mūsu
skolas skolotājus. VPĢ atbalstīja pasākumu, arī
izmitinot savās telpās tālākos ciemiņus.
Par spēļu gaisotni viennozīmīgi var teikt,
ka tā bija pozitīva un prieka pilna. Dalībnieku
apņēmība it visās distancēs sasniegt labus
rezultātus guva apkārtējo atbalstu. Jaunieši
meta basketbola soda metienus, sacentās
tāllēkšanā no vietas un ar ieskrējienu, dažādās
skriešanas disciplīnās, bumbiņu mešanā un
daudzās citās jomās. Mums jauns un neparasts
sporta veids bija boccia - to uz vietas apmācīja
norvēģu tiesneši.
Pirmās dienas vakarā Valmieras kultūras
centrā visiem sacensību organizētājiem un
dalībniekiem notika svinīgas vakariņas ar
priekšnesumiem, dejām un dziesmām. Arī šeit
saglabājās pasākuma pozitīvā gaisotne.
Vispatīkamāko pārsteigumu sagādāja norvēģu
draugu sniegtais muzikālais priekšnesums, jo
tas neapšaubāmi nāca no sirds un aizrāva
ikvienu klausītāju. Vēl ļoti interesantas un
azartiskas bija mūsu skolas deju grupas
“Delveri” dejas. Pēc priekšnesumiem dzīvās
mūzikas pavadījumā dejām ļāvās visi
klātesošie, kas sniedza vēl daudz patīkamu
emociju.
“Mēs varam!” spēles ir lieliska iespēja
bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām
izrauties no ikdienas un piedzīvot kaut nelielu
brīnumu. Šo brīnumu sajuta visi, kas bija
ieradušies J.Daliņa stadionā, tāpēc šim
pasākumam noteikti jākļūst par tradīciju un par
spīti visam spēlēm jānotiek arī trešo, ceturto,
piekto.... reizi.
Nākošā gada septembrī atkal gaidīsim šīs
spēles un īpašo atmosfēru, ko nevar sajust, sēžot
mājās pie TV, bet gan tikai redzot, dzirdot un
jūtot klātienē. Neapšaubāmi, gaidīti tiek arvien
jauni brīvprātīgie, kuri ir gatavi mesties
piedzīvojumos un veltīt savu laiku, lai sagādātu
prieku bērniem un jauniešiem ar īpašām
vajadzībām, tādējādi iepriecinot arī paši sevi.
Varbūt nākamgad “Mēs varam!’’ spēlēs būsi arī
tu? Ja šie cilvēki kaut ko patiešām ļoti vēlas,
viņi var. Ja viņi var, varam arī mēs.
Aiga Bērziņa, 12.f
Grupiņa VPĢ brīvprātīgo ar norvēģu “bosu”
Bjornu Bratenu un īpašo - atbalstītāju kausu
- 4 -
18.septembris - ārā no skolas!
Mūsu skolā jau ierasts, ka katru gadu septembra padsmitajos datumos ir lielā ekskursiju un
pārgājienu diena. Šoreiz lielākā daļa klašu kolektīvu izmantoja tuvākās apkārtnes piedāvātās iespējas:
8.b klase apskatīja Līču-Laņģu klintis, 11.c klase devās pārgājienā pa Mīlestības taku, 10.c iepazinās
ar BMX muzeju un citiem apskates objektiem “Avotos”, Rakšos pabija 11.f un 12.e klase, vairākas
klases apmeklēja Cēsis un Līgatni. Ar nedaudz ekstrēmākiem izklaides veidiem aizrāvās 8.a, 11.d, 9.b
un 9.c klase. Astotie mina pazīstamās Brenguļu takas, bet tas notika tumsā! 9.b un 9.c klase laikam
vienīgie devās pāri Latvijas robežai, apmeklējot rotaļlietu muzeju Tartu un izbaudot Mežakaķa
atrakcijas .
10.e klase cep un ēd picas “Vīnkalnos”
8.a klases nakts ugunskurs
Rodeļu trasē - sk.Valda Skuja 11.c klase nonākusi krustcelēs...
sk.Aija Ignate
golfu spēlē profesionāli!
8.b klase veic šķēršļu joslu
Līgatnes pazemes bunkuros
9. klases meitenes Otepē
- 5 -
Pirātu sirojumi Pārgaujas ģimnāzijā
Pārgaujas ģimnāzijā Skolotāju dienai
šogad neparasta tēma – “Pirāti”. Melni lakati un
karogi ar baltiem galvaskausiem, zobeni, tīkli,
tetovējumi – ne miņas no skolotāju ikdienas stila!
Jau iepriekš tiek paziņots, ka šajā dienā skolai
pietauvosies pirātu kuģis „Melnā pērle”. Izrādās,
ne tikai skolās valda matriarhāts, arī kuģa vadību
uzņēmušās pirātes – Anna Bonnija (Signe
Kļaviņa) un Mērija Rīda (Ance Rieksta). Pirāti ir
sagatavojuši dažādus uzdevumus, un skolotājiem
gan jādzied dažādas pazīstamas dziesmas ar
dīvainām skaņām, gan jādodas ekskursijā pa
skolu, skaitot puķupodus gaiteņos, balonus
informatīvajā centrā utt.
Kad veiksmīgi esam tikuši galā ar
uzdevumiem, varam priecāties par divpadsmito
mākslinieciskajiem talantiem. Varam būt lepni, ka
Valmieras dzeltenajā saules korī dzied arī trīs
mūsējie, un Sabīnes Zaķes un Madara Vanaga
balss mūs priecē arī šoreiz. Tāpat varam ļauties
Maijas Milleres romantiskās balss valdzinājumam
ģitāras pavadībā, Riharda Berga un viņa deju
partneres graciozajām kustībām, kā arī novērtēt
grupas Rochardez sniegumu.
Kamēr skolotājus izklaidē pirāti, par
skolēnu nodarbinātību stundās gādā skolas
direktore Agita Kociņa (Ieva Šļaukstiņa) un
mācību pārzine Mārīte Bušmane ( Elīna Bērziņa).
Kur palikuši puiši?!
Saulītei pakāpjoties augstāk, dodamies
ikgadējā Skolotāju dienas ekskursijā, šoreiz pa
mūsu pašu dzimto rajonu (novadu sadalījums vēl
nav līdz galam apgūts). Vienmēr iztiekam ar
pašmāju gidu pakalpojumiem. Tāpat arī šoreiz –
vēsturnieks Juris Mūrnieks aizved mūs pagātnē,
stāstot par Tālavas taurētāja un Sējēja vēsturi.
Ģeogrāfijas skolotāja Anda Asafreja ir
noorganizējusi maiznīcas „Liepkalni” un z/s
„Kalnmesteri” apmeklējumu. Degustējam gan jau
iecienītu maizi, gan neredzētus kraukšķus,
„naudiņas” un pīrādziņus. Burtiski dažu soļu
attālumā no maiznīcas - Edvīna Šakaļa
metālkalšanas darbnīca un vesels angārs ar jau
gataviem darbiem. Vajag svečturi, grilu vai vēja
rādītāju – lūdzu, dažādi priekšmeti dažādām
gaumēm un vajadzībām! Bet paša meistara valoda
sprēgā kā dzirksteles ēzē!
Pa rudenīgajām lapām izstaigājam
Naukšēnu muižas parku, degustējam vietējā
ražojuma eļļas un kvasu, Cilvēkmuzejā gidi liek
arī praktiski darboties – tiek ieaustas dažas
rindiņas krāsainajā kopdarbā, bet daži izredzētie
piemēra šīs puses tautastērpus.
Vēl ugunskurs un čurkstošas desiņas
Rūjienas pilskalnā, un tad jau saulīte laižas uz
vakarpusi. Esam gandarīti, ka par spīti dižķibelei
tomēr spējam saglabāt skolas tradīcijas, smaidīt un
priecāties par to, ko dzīve mums piedāvā.
Tā skolotājus izjokoja “Kalnmesteros”...
- 6 -
Ļoti daudzi skatītāji svētdienas vakarus pavada pie TV,
skatoties Latvijas ģimeņu dziedāšanās svētkus un/vai Koru karus 2.
Vairākus raidījumus valmierieši turēja īkšķus par savējiem -
Valmieras saules dzelteno kori, diemžēl konkurence ir ļoti sīva, un
mūsu koris šovu ir pametis, bet ir palikusi intervija ar kormeistaru
Imantu Toču un Koru karu dalībniekiem.
TV3 šovā Koru kari 2 kādu laiku mūs
priecēja dažas pazīstamas sejas. Trīs talantīgi
jaunieši - Sabīne Zaķe, Madars Vanags un
Tīna Burova veiksmīgi izturēja atlasi un kļuva
“dzeltenie”. Lai noskaidrotu, kā mūsu
skolasbiedriem gāja Koru karos, lūdzām Tīnu
un Madaru pastāstīt par piedzīvoto šajā šovā.
- Kas tevi pamudināja iesaistīties Koru
Karos?
Madars: Ģimene, draugi, labdarība un vēlme
dziedāt.
Tīna: Šovā pamudināja iesaistīties mamma.
Viņai ļoti patika šova pirmā sezona un kaut kā
viņa bija ieņēmusi galvā domu, ka gribētu arī
mani tur redzēt. Tā nu es aizgāju uz atlasi
vairāk mammas priekam, bet tagad varu viņai
būt tikai pateicīga!
- Cik gadu vecumā tu pievērsies mūzikai?
M. Aptuveni sešu septiņu gadu vecumā.
T. Mūzikai pievērsos 2 gadu vecumā - uzreiz
kā iemācījos runāt. Piedalījos konkursos
"Cālis" un dziedāju popgrupā.
- Pastāsti nedaudz par šova atlasi!
M. O, bija ļoti daudz dalībnieku, daudz
dziedāt gribētāju! Gaisotne bija saspringta, bet
viennozīmīgi bija interesanti. To ir grūti
izstāstīt, tas ir jājūt!
T. Atlasi uztvēru vairāk ar humoru, jo savas
iespējas tikt korī vērtēju ļoti zemu. Zinu, ka
Valmierā ir ļoti daudz labu dziedātāju, bet ar
katru nākamo atlases kārtu adrenalīns auga, un
redzot, ka man sāk izdoties, auga arī vēlēšanās
tikt korī. Pavisam bija divas kārtas. No
aptuveni 150 dalībniekiem uz otru kārtu
atlasīja kādus 50 dziedātājus. Man bija jāiztur
arī trešā kārta, jo bija sīva cīņa uz atlikušo alta
vietu korī, uz to pretendējām četras meitenes.
Bet gandarījums, ka man tas izdevās, ir
milzīgs. Kopumā atmosfēra starp dalībniekiem
atlasē bija pozitīva, jo cilvēki, kas aizraujas ar
mū z i k u , i r s a vā d ā k i : a tv ē r t ā k i ,
mākslinieciskāki, draudzīgāki. Un galu galā
mūs vienoja viens mērķis. Atlasē iepazinos ar
daudziem jauniem, atraktīviem cilvēkiem.
Bija jaunieši ar ģitārām, kas nepārtraukti
uzturēja muzikālu atmosfēru.
- Kāda bija sajūta, pirmo reizi kāpjot uz
Koru karu skatuves?
M. Interesanta sajūta. Stress, bailes, tajā pašā
laikā pārliecība, ka viss būs Ok, bet kopumā -
tikai pozitīvas sajūtas!
T. Sajūtas neaprakstāmas! Iespēja dziedāt
būtībā visas Latvijas priekšā starp saviem nu
jau draugiem ir tik saviļņojoša, ka atzīšos -
bija arī prieka asaras. Un vēl super ir tas, ka
šova dienā vairāk kā dzimšanas dienā saņēmu
ī sz iņas a r a tbals ta vārd iem un
uzmundrinājumiem. Ir lieliski, ka varu darīt
to, kas patīk un kas sagādā citiem cilvēkiem
atpūtu un prieku svētdienas vakarā.
- Kāda ir Lienes Šomases attieksme pret
jums - Valmieras kora dalībniekiem?
M. Liene ir mūsu dzeltenā saulīte. Palīdz
mums, dalās pieredzē, dara visu, lai mēs
sasniegtu mērķi.
T. Mūsu Liene ir ļoti vienkāršs cilvēks. Viņa
pret mums izturas kā pret savējiem, kā
draugiem. Protams, dažreiz skan arī skarbāki
vārdi, ja mēģinājumos
aizraujamies vairāk ar
izklaidi nekā darbu.
Tas nolaiž mūs uz
zemes un liek dot no
sevis maksimālo.
Dzeltenie - Tīna un Madars
- 7 -
- Kā jūs savā korī panākat tik izteiktu
vienotības sajūtu?
M. Mēs vienkārši esam, palīdzam cits citam,
un cīnāmies plecu pie pleca.
T. Mēs visi esam pozitīvi jauni cilvēki, kas
mīl mūziku. Tas un, protams, arī biežie un
ilgie mēģinājumi, grūtības, prieks šova laikā
cilvēkus vieno. Mūsu korī īpašo auru uztur
arī kora īpašā leksika, ko zinām tikai mēs, kā
arī dažādi rituāli, ko veicam, lai viens otru
atbrīvotu vai iekustinātu.
- Cik bieži notiek mēģinājumi, un vai tev
izdodas tos veiksmīgi apvienot ar
mācībām?
M. Mēģinājumi ir vidēji trīs līdz četras reizes
nedēļā. Mācībām, godīgi sakot, nedaudz
traucē, bet, ja labi grib, visu var apvienot.
T. Mēģinām apmēram četras reizes nedēļā
aptuveni 4 - 5 stundas. Ir pāris mēģinājumi,
kas gājuši arī ilgāk. Bieži vien skatītāji,
manuprāt, nemaz neiedomājas, kāds darbs
ielikts tādā četru minūšu garā priekšnesumā.
Pagaidām izdodas šovu apvienot ar skolu, un
es nedodu sev nekādas atlaides.
- Kāda ir tuvinieku attieksme pret tavu
dalību šovā?
M. Visi priecīgi un laimīgi!
T. Mamma, protams, ļoti priecājas, jo tieši
viņa to ierosināja. Visa ģimene mani ļoti
atbalsta un cenšas uzmundrināt. Jāsaka
viņiem milzīgs paldies par to, jo nezinu, vai
spētu izturēt to spriedzi bez viņu atbalsta.
- Pastāsti nedaudz par to, kā pavadījāt
laiku “Baltvillā” pēc jūsu kora izslēgšanas.
M. Ēdām, dejojām, dziedājām, gājām pirtiņā
un burbuļvannā, vārdu sakot, izklaide par
visiem 100 procentiem!
T. “Baltvilla” bija tieši tas, kas vajadzīgs.
Kārtīgi atpūtāmies, izklaidējāmies,
iztrakojāmies, jo pirms tam viss laiks bija
pakārtots mēģinājumiem un šovam,
baidījāmies arī apaukstēties, tāpēc ilgi nebija
pabūts kārtīgā ballītē. Tad nu mūs tur
sagaidīja ar ļooooti garšīgām siltām
vakariņām, šampanieti, gardumiem. Kopā
gājām saunā, relaksējāmies džakuzi,
dziedājām karaoki. Vēl ļoti iepriecināja
aktīvo fanu pārsteigums. Viņi mūs lutināja ar
pašceptām ābolkūkām un suši. Tas bija ļoti
jauki! Vēl tāda kā zīme, ka viss taču ir
kārtībā, bija tas, ka brīdī, kad bijām iznākuši
uz balkona, lielām, baltām pārslām sāka krist
sniegs. Protams, nobira arī pa asarai...
- Kā jūs gatavojaties 1. novembrim, kad
kori cīnīsies par atpakaļ iekļūšanu šovā?
M. Mēs strādājam, mēģinām, mācāmies!
T. Gatavojamies ļoti nopietni, mēģinām pie-
cus vakarus nedēļā katru darba dienu. Ļoti
vēlamies parādīt maksimāli labu
priekšnesumu, lai cilvēkiem būtu prieks mūs
atkal redzēt savos TV ekrānos.
- Vai tu plāno arī savu nākotni saistīt ar
mūziku?
M. Viennozīmīgi - jā.
T. Noteikti gribētu arī nākotnē nodarboties ar
mūziku. Tas ir mans lielākais aicinājums
dzīvē. Mūzika man ir viss, mana īpašā
pasaule, kur varu pilnīgi aizmirsties un
atbrīvoties. Mūzika mani arī uzlādē, dod
spēku dzīvei kā kafija ik rītu. Nevaru
iedomāties sevi pēc gadiem sēžam birojā vai
kādā citā tāda veida darbā. Esmu radošs
cilvēks. Vienmēr tiecos sevi pilnveidot
mūzikā, lai ar to varētu nodrošināt un saistīt
arī savu turpmāko dzīvi.
-Veiksmi turpmākajā muzikālajā darbībā!
Aiga Bērziņa (12.f)
Laine Taurīte (12.f)
Mūsējie - no kreisās: kormeistars Imants Točs, Sabīne Zaķe
(12.d), Madars Vanags (12.a) un Tīna Burova (10.f )
- 8 -
„Pats labākais šovā tomēr ir darba
process. Man tas raidījums tā, bet strādāt ar
viņiem patiešām ir prieks,” par Valmieras
dzelteno kori saka tā kormeistars Imants
Točs.
Jau otro gadu svētdienas vakaros pie
televizora mūs aicina šovs Koru kari, tikai
šogad starp prieka un jautrības pilnajiem
dalībniekiem varēja skatīt arī pavisam
pazīstamas sejas. Sešpadsmit talantīgi
valmierieši, ģērbušies saulainos tērpos,
stājās kameras priekšā, lai mūs priecētu ar
savām lieliski skanošajām dziesmām.
„Protams, visa pamatā ir
mēģinājumi un centīgs darbs,” vislabāk
zina stāstīt cilvēks, kurš ar koristiem strādā
visvairāk - viņu kormeistars. „Jau pašās
pirmajās tikšanās reizēs koris bija saliedēts,
priekpilns un draudzīgs. Kaut sākums
nebija gluži viegls - uz atlasi atnāca
apmēram 120 dziedāt gribētāji, bet jāatstāj
bija tikai sešpadsmit labākie. Darba process
ir patīkams kā pašiem koristiem, tā
cilvēkiem, kas ar viņiem strādā. Visi palīgi
- horeogrāfe, grimētāji, tērpu veidotāji ir
tādi profesionāļi, ka nespēju reizēm vien
nobrīnīties par rezultāta lieliskumu. Taču
koris arī darbu dara vieglāku, visi ir precīzi
un pozitīvi.”
Dzelteno Valmieras kori pirmoreiz
redzējām jau pirms laba laika TV3 sezonas
atklāšanas koncertā - visi uzpucēti,
priecīgi. Taču to piedzīvot pašiem esot
daudz savādāk, nekā mēs to redzam savos
TV ekrānos. „Tā ir visa diena, mēs
izbraucām uz Rīgu pusdeviņos no rīta,
mājās bijām trijos naktī. Sanāca liela
nīkšana, bet nākamajā dienā visiem uz
skolu, darbu... Pirmajā raidījumā viss bija
gluži jauns - sveša skatuve, gaismas,
kameras, protams, arī uztraukums
neizpalika. Reizēm gadās, ka kaut kas
sanāk ne tā, kā gribējās, ir pateikts -
izgaismo to, parādi to, bet beigās neizdara
ne vienu, ne otru.”
Kad klasē sāk nākt mūsu pašu
Pārgaujas ģimnāzijas koris, (kura vadītājs
arī, starp citu, ir Imants Točs) saruna ir
jābeidz un es vēl paspēju pajautāt - kas vēl
ir tāds īpašs, ko varat pastāstīt? „Nūu...
forši ir, ka no vienas skolas veseli trīs kora
dalībnieki. Vajadzēja jau būt vēl vienam
pārgaujietim, taču līdz pēdējam neizdevās
pielauzt viņu pat uz atlasi atnākt. Tā jau ir,
lai tādā pasākumā piedalītos, ir vajadzīga
gan varēšana, gan gribēšana, ja viena no
tiem nav, tad nekas nevar sanākt. ”
Imants Točs par Koru kariem
“Pēdas” ziemas numurā: Viss par un ap Aristoteli
Valsts svētkos
Intervija ar....
Avīzes redaktore un korektore Sandra Gredzena Pat Aristoteļa pasākumos jūtama krīze...