rīga, 2013. gada 31. janvāris
DESCRIPTION
Rīga, 2013. gada 31. janvāris. CEĻU NOLIETOŠANĀS LAIKA GAITĀ. Normatīvais autoceļu ar melno segumu atjaunošanas cikls >5000 3000-5000 2000 - 3000 < 2000. Satiksmes intensitāte ( automašīnas diennaktī). VK. FR+VK. VK. RK. Darbu veids Gadi. 8. 16. 24. 32. 0. VK. FR+VK. VK. RK. - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Rīga, 2013. gada 31. janvāris
CEĻU NOLIETOŠANĀS LAIKA GAITĀ
KAS IR TIE PERIODISKIE DARBI, KURI IR JĀVEIC?
Normatīvais autoceļu ar melno segumu atjaunošanas cikls
>5000
3000-5000
2000 - 3000
< 2000
Normatīvais autoceļu ar grants segumu atjaunošanas cikls
> 200
< 200
VK FR+VK VK RK
VK VK
VK
FR+VK
FR+VK
RK
VAVA
VA
IK+VA
50%IK=VA50% VA
50%VK50% FR+VK
PK PK PK
PK PK PK
RK
RK
8 16 24 32
10 20 30 40
7 14 21 28
7 14 21 28
0
0
0
0
Darbu veids
Gadi
Darbu veids
Gadi0
0
4 8 15
PK
12 20
PK
5 10 15 20 25
Satiksmes intensitāte (automašīnas diennaktī)
Satiksmes intensitāte (automašīnas diennaktī)
VK-virskārta, FR+VK – frēzēšana + virskārta, RK-rekonstrukcija, VA-virsmas apstrāde, IK-izlīdzinošā kārta
PK-planējamās kārtas atjaunošana, RK-rekonstrukcija
KUR AR SAVIEM CEĻIEM ESAM MĒS?
VAI ŠĀDAS POLITIKAS IEGUVUMI UN ZAUDĒJUMI IR APRĒĶINĀMI?
APRĒĶINOS IZMANTOTIE VALSTS AUTOCEĻU GARUMI, km
Valsts autoceļu tipsAr melno segumu
Ar šķembu un grants segumu
Kopā pa autoceļu tipiem
Galvenie 1649 0 1649Reģionālie 4010 1312 5322Vietējie 2611 10595 13206Kopā pēc seguma veida 8270 11907 20177
NORMATĪVI PAREDZĒTAJĀ LAIKĀ NEVEIKTO ATJAUNOŠANAS DARBU (REMONTA DEFICĪTA) IZMAKSAS VALSTS AUTOCEĻU TĪKLĀ, milj. Ls
Valsts autoceļu tips
Valsts autoceļiem ar
TiltiemSatiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem
Kopā pa autoceļu tipiemmelno segumu
grants segumu
Galvenie 617 0 42 28 687Reģionālie 1446 210 32 11 1699Vietējie 796 1453 37 5 2291
Kopā2859 1663
111 44 46784522
AUTOCEĻU LIETOTĀJU ZAUDĒJUMI, BRAUCOT PA VALSTS AUTOCEĻIEM AR MELNO SEGUMU, milj. Ls
Valsts autoceļiNo autokilometru izmaksām
No braukšanas laika izmaksām
Kopā pa autoceļu klasēm
Galvenie 182 64 246Reģionālie 156 47 202Vietējie 35 9 44Kopā 373 120 492
AUTOCEĻU LIETOTĀJU ZAUDĒJUMI, BRAUCOT PA VALSTS AUTOCEĻIEM AR GRANTS SEGUMU, milj. Ls
Valsts autoceļiNo autokilometru izmaksām
No braukšanas laika izmaksām
Kopā pa autoceļu klasēm
Reģionālie 12 5 17Vietējie 57 19 76Kopā 69 24 93
! Kopumā ceļa lietotāji no automobiļu autokilometru un laika zaudējuma, braucot pa valsts autoceļiem, zaudē Ls 585 milj. gadā, no tiem 442 milj. Ls gadā no autokilometru un 144 milj. Ls gadā no braukšanas laika izmaksu pieauguma.
KĀ VALSTS IR FINANSĒJUSI VALSTS CEĻU INFRASTRUKTŪRU 2008. – 2013.G.?
*2012. gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 milj. Ls!
2008.g. 2009.g 2010. g. 2011.g. 2012.g.2013.g.ES fondu kofinansējums 70 35 32 83 86 88Valsts budžeta investīcijas - kapitālieguldījumi 90 34 13 5 5 12
Uzturēšana (tajā skaitā ziemas un ikdienas uzturēšana, marķēšana, ceļa zīmes, luksofori, grāvju pļaušana) 74 58 60 63 62 52
KAS NOTIEK AR ES JAUNO PLĀNOŠANAS PERIODU?
* No Finanšu ministrijas prezentācijas “ES fondu plānošana un stratēģiskie virzieni”
• Ir apstiprināta prioritāte būtisku transporta infrastruktūras trūkumu novēršanai, pārejai uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta infrastruktūru;
• Saeima ir apstiprinājusi NAP, kurā ir indikatīvais finansējums;• Turpinās sarunas EP par pieejamās naudas samazināšanu (no 1 miljarda līdz 500 miljoniem
eiro);• Nozare nejūt valsts ieinteresētību cīnīties par Kohēzijas fonda saglabāšanu vismaz
iepriekšējā līmenī;• Nozare nejūt SM iesaisti situācijas glābšanā;• Pēc speciālistu neformāla vērtējuma, 2014. gada budžetā jaunā plānošanas perioda nauda
nebūs pieejama!
KAS NOTIKS 2014.-2020. GADĀ AR ES FINANSĒJUMU?
ES Kohēzijas fonda projekti2007. - 2013. gads
km
milj. LsLV ES KOPĀ
Lielie projekti
Autoceļa E22 posma Ludza-Terehova būvniecība 50,5 8,8 49,9 58,7
Autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese būvniecība 71,8 14,1 79,9 94,0
Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcijas programma 250,0 17,5 99,3 116,8KOPĀ 372,3 40,4 229,1 269,5
2014. - 2020. gads
Valsts galveno autoceļu rekonstrukcija 345 27,5 154 181,5
STARPĪBA -27,3 -12,9 -75,1 -88
KĀDS IR SATIKSMES MINISTRIJAS PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMS?
Satiksmes ministrija ir informējusi LCB, ka pieteiks “jaunu iniciatīvu”.
Ko paredz Satiksmes ministrijas “jaunā politiskā iniciatīva”?
Ieviest valsts pamatbudžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķiramo līdzekļu plānošanas principu, kas paredz autoceļiem piešķiramo finansējuma apjomu piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem.
KĀDS IR SATIKSMES MINISTRIJAS “JAUNAIS POLITISKAIS PIEDĀVĀJUMS”?
Noteikt, ka valsts pamatbudžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem:
2.1. 2014.gadā – 20 procenti = 65,386 milj. Ls jeb par 1,517 milj. Ls vairāk nekā 2013. gadā,
2.2. 2015. gadā – 30 procenti,
2.3. 2016. gadā – 40 procenti,
2.4. 2017. gadā – 50 procenti,
2.5. 2018. gadā – 60 procenti = 196,158 milj. Ls,
2.6. 2019. gadā - 70 procenti,
2.7. 2020. gadā un turpmākajos gados – 80 procenti.
LCB VĒRTĒJUMS SM “JAUNAJAI POLITISKAJAI INICIATĪVAI”
•SM “jaunā politiskā iniciatīva” ceļu nozarē neko neatrisina, bet ir laika novilcināšana un mēģinājums “uzsildīt vecu zupu”;
•SM piedāvātie grozījumi Valsts autoceļu likumā nav vajadzīgi, jo tajā jau ir noteikts, ka ceļu būvniecībai un uzturēšanai ir jāpiešķir 80% naudas, kas iekasēta no degvielas akcīzes un transportlīdzekļu nodevas;
•SM nepiemin, ka no likuma būtu jāizslēdz FM Saeimā ielobētā piebilde Valsts autoceļu likumā - “ja budžetā nav noteikts citādi”;
•LCB apzinās, ka šis ir politisks lēmums, bet pozitīvu rezultātu sasniegšanai nepieciešams izbeigt SM vadības izvairīšanos no dialoga ar nozares pārstāvjiem.
Biedrība “Latvijas ceļu būvētājs”Spilves iela 2a, Rīga, LV-1055Tālr. 371 67462452e-pasts: [email protected]
Paldies par uzmanību!