__

formas zinasanas. leskaiti nokartoja visi 14 I

(,,--_Sk_D_IU_d_z_iJt_e_)

«Alvar sirdJ katra,m»

16. maija RIgas skolas audzekQi piedalijas Latvijas Koncertdirekcijas organizetaja Senas muzikas festivala nosleguma koncerta Cesls ICSvetki pill)), kura ietvaros senas muzikas pavadljuma notika bernu pasdarinato terpu skate ICBalIe piIT» . Skate piedalijas audzekQi no 15 specialajam skolam.

Terpus verteja kompetenta zOrija -

Rigas nedzirdigo bernu skola terpu skate piedalTjas ar terpiem, kurus vecako klasu skoleni bija suvusi jau nako klasu skoleniem. _

Skolas kolekcija ieguva Latvijas Koncertdirekcijas balvu, un skoleni ar so terpu kolekciju ir aicinati piedalTties ipasaja Senas mOzikas festivala gajiena Bauska 3.jOlija.

Paldies par atbalstu dalTbnieku vecakiem un

JI skolotajam Raitai StepaBurda Riga direktore Gunta BrOmane, mo des makslinieki Davids un Sonita Pavuli~a , Bauskas pils muzeja specialiste Taiga Ska-

Pirma iesk'aite

Otrdien 18. maija musu 12.klasu skoleni 'kartoja pirmo nopietno ieskaiti datorzinlbas.

leskaite bija sarezgna. Lai to sekmigi nokartotu, nepietika tikai ar labam praktiska darba iema~am , stradajot ar datoru.

Skoleni uzdevumus saQema rakstiski, tapec bija nepieciesamas ari labas vai apmierinosas latviesu valodas rakstiskas

Ke (cKitausman .I Jiilija un augusta parrunas un infol111acijas notiks katru tresdienu pl.16. Papildu Informacija par pasa· kumiem tiks izzir,lOta atsevis~i. Sekojiet afisam!!!

'

ne un Latvijas Koncertdirekcijas direktors nei un Ingunai Pogai. +

Uldis Lipskis. Katram skates dalTbniekam

tika sarOpeta jaukas balva.

Eksamens ; I

amatu maciba , Katru gadu 12. klasu absolventi kar

to eksamenu amatu maclba - susana, ausana vai galdnieclba.

Eksamena skoleniem jaatbild uz biletes , uzdotajiem teorijas jautajumiem un j~pa; stasta par savu paraugdarbu. : Attela 12. klases skoleni pasadarina

tos terpos: Valdis Voitkev;cs ka paraugdarbu uZ5uva sev uzvalku. Zane Tetere

> greznu blDzi un bikses. Liana Virtiga balles kleitu. Skolotaja Raita Stepane.

Eksamens notika 25.maija.

skoleni. Teicamu vertejumu sa~ema Juris Grundulis un Valdis Voitkevics,

Pedejais zvans

Piektdien RIgas Nedzir . dlgo bernu skola abu divpadsmito klasu absolventiem skaneja pedejais zvans.

Sogad Rigas skolu beidz 14 ' skoleni. Klasu audzinatajas Vero'nika Dzalbe un Li litaMirke, internata skolotajas - IIze' Sala un Inguna Poga.

leveribai! Lidzjiitiba Informeju, ka eju atva!inajuma no 5. jiilija, :! Viss satinies kamola ciesa,

f' Kur kalrai dienai mezgls ir siels,bet katru tre§dienu no pl. 11 lidz 15 biisu Ta pavediens risis no dienas diena, Rigas biedribas telpas Elviras iela 19, 1. ka- I Lidz miJiibas slieksnis sniegls. cineta. Naciet drosi! Patikamu vasaru un ' Pa mOzibas taku aizgajusi mOsu ilggadeja mi!u sauli mums visiem!!! biedre Mirdza Krasnovska (1925 2004) .

Socialas palidzibas organizatore JAUTRiTE GROMA ': ..___. ' _____K.U./d.iga.s.R.B..

--~--~~~----------~----------------------------------~

Aled.r'l-/i'''l,Ta.l-e "~Ii''''~ *;ra.u- )

( '" £OJ u, a' Ua Ua '''6' . ~------------------------------------~~----

«Darbs'man . - . -HetZe·If art va!aspcieks... »

IIze Kopmane - ta saka automehiini~is rJdzinieks

Raitis Ozols. Medz teikt arJ, ka tie ir laimJgi cilveki, kuri savu darbu dara aizrautJgi, no sirds, nes~irojot darba un brJvo laiku. Ka ir JstenJba?

o Ka tu nonaci lidz autolietam? Jau pavisam mazs puika bOdams, ~e

ros pie stOres teva automasTnai. Skolas gados lasTju visas man pieejamas gramatas, zurnalus par automasTnam. PetTju, salTdzinaju fotoattelus, meginaju izprast shi3mas, zTmejumus, tabulas. Rakos teva automasTnas motora.

Skolu beidzot, man bija skaidrs taiakais dzTves ce!s - tikai pie auto, tikai ar to kopa.

o Vai savu amatu macijies kada skola?

Tikai pasmacTba un darbs pielaba meistara. Valtam paldies, ka man visu izskaidroja, iemacTja to, ko pats parzinaja. TrTs gadi kopa ar viQu - ta bija labaka skola, pamats talakam darbam.

o Un tad tu nolemi stradat patstavigi un dibinat savu firmu?

Ja, iekartoju nelielu servisa darbnTcu ElvTras iela, RTgas MRU teritorija.

Stradaju privati kadus septiQus gadus, = r

Valsts apmaksata ·darbavieta

eeKS" jau rakstJja par vairakiem nedzirdJgiem cilvekiem, kuri strada va/sts apmaksatas (subsidetas) darbavietas.lr labi, ka musu cilveki izmanto so iespeju kaut vai 10 menesus pastradat - gan no majas cetram sienam tiek lauka kolektJva, sabiedrJba, gan arJ macit;ls papildinas ar ik uz so/a vajadzJgajiem latit;liem un, kas zina, ja labi stradas un palaimesies, vares saja vieta darbu turpinal...

Vel atgadinajums tikai, ka ne tikai sogad, bet arT nakamgad sada iespeja stradat bus vel daudziem invalTdiem. Vajag staties uzskaite ka bezdarbni~kam sava Valsts nodarbinatTbas dienesta (agentOra) un regulari intereseties par iespejam iekartoties

ko tu dari vislaopratak? Motors, ritosa dala, tadas

pamatTgakas lietas m'an patTk. STkie remonti - durvju sledzenes, izpoteji, skrOvTtes - nay prieks manis. Fiziski neciesu volgas - skaitas smalka masTna, bet motors tik bezjedzTgs, ka ne saprast.

o Vai dzirdes trukums netrauceveikt autodiagnostiku?

Es automasTnu izjOtu pec

tad nodibinaju savu firmu «Auto RO". Diemzel Latvijas nodok!u politika nay

labvelTga mazajiem uZQemejiem, tapec firmas darbTba bija apgrOtinata jau no pasa sakuma.

o Vai pasutijumu skaits ir pietiekarns?

Mes esam tikai divi darba darTtaji - es un mans paligs Janis Lipsans, kuru esmu apmacTjis dazados darbos.

Darba pietiek, bet saja nozare viss atkarTgs no klientiem. Reizem diena atbrauc viens, reizem saskrien cetri pieci, un katrai automasTnai ir sava vaina, says laiks vajadzTgs.

o Ka tu samekle klientus vai - vini, tevi?

DrTzak gan viQi pasi mani mekle. Cits dtam pateicis, ieteicis... Apkartnes iedzTvotaji, MRU autostavvietas nomnieki u. C. Tik dazadi viQi ir! Dazi savu auto uzpase un 1010, pie mazakas vainTtes tOIi! klat. Citi nodzen vagi ITdz pedejam - pa bedrem,

. -~-.- . .=:... ... ~....;~ - -

subsideta darbavieta. Ka tur klajas? Par to sT saruna!

Darbs dirzniecibi Kuldidznieces Gunta Jursevska, Inga

Ose un Sarmite Bergmane bija vienas no pirmajam, kas pagajusaja gada pasteidzas izmantot sadu iespeju pastradat. ViQas pieQema darba privata darzniecTba.

Darbs tur nay viegls, bet viQas nesOdzas, tikai zel , ka nu jau beidzas. Sastadija, sapi~eja, paaudzeja lielakus pu~u destus, bet 1. jOnija - beidzas IT

gums. Gunta (attela) saka paldies par to pasu, ka at!ava stradat pat vienu menesi ilgak, un tas nozime - vares ceret uz bezdarbnieka pabalstu vel 9 menesus. Varesu

dub!iem, nece!iem. Un tad nu mekle kadu,lai dara, ko var, lai saved kart!ba.

o Darbi Hitad dazadi, bet

vibracijam - zinu , ko katra mazaka trTsa nozTme. Sad tad drosTbas pec pieaicinu arT kadu dzirdTgu cilveku talka.

o Vai nay bijusi velme pastradat arzemes?

Esmu domajis par to, ka nebOtu slikti tur papildinat zinasanas, pilnveidot amatprasmi. Bet mani attur bailes p.azaudet man uzticTgos klientus. Nu, pastradasu kadu gadu arpus Latvjjas un, kad atgriezTSos viss bOs jasak no gala, tuksa vieta. Konkurence ir nezelTga un loti atri var izkrist no aprites.

o Ar kadu auto tu pats brauc? Dazadus esmu izmeginajis - sakot no

vabolTtes, zigu!a, moskvica. Bija mazda, tagad Opel Omega. Laba, erta masTna.

o Ko tu dari brivaja laika? Nedaudz pasportoju, vadu autoklubu.

Iznak, ka darbs man reize ir arT valasprieks. Neko citu dzTve nevelos darTt, jotu, ka savu vietu esmu atradis un pie autolietam paliksu. +

rusinaties pa savu darzu, viQa teic, jo ITdz sim tam neatlika laika.

Gunta un Inga paspejusas ari piedali!ies kluba notiekosajos meginajumos deju grupa, gatavojoties pasdarbnieku festivalam.

Inga (attela) ir apQemusies meklet darbu citur, bet arzemes gan negribetu stradat. Abas jaunas sievietes ir parlieci natas: ja mums visiem, kas velas stra

L---'-'----'-..:....o:o=...l.:..U dat, bOtu darbs, mes labi dzivotu tepat Latvija.

«Bet kam lai tic, uz ko lai pa!aujas?" jauta Gunta. «Balsoj\J par Jauno laiku, bet tas aizgaja, ta isti nemaz nesacies... Balsoju arT par Eiropas SavienTbu, bet cenas ta aug. Kad beidzot dzTve nokartosies?" +

http:darbavietas.lr

~------------------------------------------

IIdus. Tapec visi nedzirdlgie ir bez darba.( Nedzirdigie pasaule)

SALTKRIEVIJA - pedejos gad'os valsts vairs nesniedz nekadu atbalstu biedAT s/{atu rlbai, bet pagaidam ta kaut ka iztiek ar saviem nieclgajiem IIdzek!iem no MRU razoAlJlstrllfflu'virziena sanas. «NebOs uznemumu, nebOs biedrl

Sogad Maskava notika PNF Ausbas,» atzlst baltkrievi, tapee mekle iespetrumeiropas un Vidusazijas regionalas jas saglabat un atHstn razosanu. organizacijas apspriede par darbu peIzdevies radH vienotu valsts sistemu rioda no 1995. gada. surdotulkojumu joma, parQemot Krievijas

Par Sl regiona direktoru tika ievelets pieredzi. Krievijas NB prezidents V. Korab!inovs. Verngas atziQas nedzirdlgo izglltlbas Pee tam v. Sma!cers (abi mirusi), no 2003. joma devusi starptautiska konference Kije

gada - v. Ruh!edevs. SIS vadHaju maiQas va. Notikusi 4 starptautiskie makslas festi

stipri bremzejusas darbu, kurs faktiski ta vali, ko finanse pati biedrlba:

Isti nemaz nebija sacies un viss gOlas tikai . Seit PNF prezidents atzlmeja, ka dar

uz Krievijas NB pleciem. bojas PNF Starptautiska marketinga un

Apspriedes mer~is - atjaunot darbu biznesa komisija, kas konsulte, dibina saun likt pamatu kopigai visu iesaistHo karus utt. razosanas jomas. organizaciju rlclbai. Klat bija an Pasaules TADZIKISTANA - biedrlba spejlganedzirdlgo federacijas (PNF) prezidents pati finansiali nodrosinat savu darblbu. NeM.Jokinens. Sava uzruna vins izteica ceri dzirdlgo apstak!i pedejos 5gados uzlabojubu, ka kads no tuvakajiem pasaules nedzir sies, jo sekmlgi strada visi 5 uznemumi dlgo kongresiem varetu notikt Maskava, ja nodrosinot kultoras un sporta iest~zu uztu: Austrumeiropas regiona organizacijas spes resanu . Nodibinats ari says petljumu centrs saliedeties un atHstnies. razosanas atHsHbas veicinasanai.

Apspriedes dallbnieki prezenteja savas organizacijas, uzsverot problemas un pall UKRAINA - atdzlvinaja apspriedes dZlbu, ko gaida no PNF. Tsuma par katru! gaitu ar paziQojumu, ka nedzirdlgas ukrai

QU skaistules gust panakumus dazados KAZAHSTANA. - uzlabojas valsts skaistuma konkursos. Notikusi an 4 starp

ekonomiska situacija, IIdz ar to ari invalldu tautiski nedzirdlgo karikatoristu konkursi,dZlves apstak!i. leviesti nodok!u atvieglo pieaicinot diplomatus no dazadam valstlm jumi uZQemumos, kuri nodarbina invalldus. -Iai skatas un brlnas, ko spej nedzirdlgie!Top jauns socialas aizsardzlbas likums,

ARMENIJA - emocionali raksturojakura paredzeta zlmju valodas. lietosana katastrolalo invalldu stavokli saja zeme,specialajas nedzirdlgo skolas. TV ir katras 10dzot kadu palldzlbu no PNF: (Velak apdienas ziQas un iknede!as raidljums invaspriedes dallbnieki nosOtija kopigu aicinaIIdiem - abi zlmju valoda. Ir sava nedzirjumu Armenijas valsts prezidentam uzlabotdlgo makslinieku asociacija. invalldu situaciju.)Alma Ata noticis starptautisks deju fes

tivals, ka an sporta sacenslbas sada me SULGARIJA - sai Nedzirdlgo savieroga. nlbai aprit 70 gadi un visuma ta darbojas

Galvena problema - nedzirdlgo VI sekmlgi, ka uzsvera tas prezidents V. Pariesu bezdarbs, jo biedribas uznemumos nevs, kuram arl vieniaicigi aprit 70 gadi.strada lielakoties sievietes. ' Trlsdesmit no tiem vins ir savas savienlbas

MOLDAVIJA - biedrlba trls gadus prieksgala! ' clnas ar valsti par saviem nekustamajiem Ipasumiem, arl centralo eku Kisineva. Uz- !:

Tur profesors iev€roja mazo kristlniQemumu pe!Qa spej nodrosinat tikai 1/3 no "I Ukra.ina kura vientu!i sedeja maliQa un, turoties pi~darblbai nepieciesamiem IIdzek!iem, tapec I, jamekle citi avoti - Ipasumu iznomasana, ' sponsori. ' sadarb'Ojas at

Problema - valsn ieviesta divvalodlba , t!.J IIdztekus krievu valodai an moldavu. Bet, " Kanadu lai berniem macHu zlmju valoda, jaaicina (

specialisti no Maskavas, Ukrainas u. c. Pa- t. Mara BarzdilJa_ .

siem savu, moldavu valoda runajosu nav. ; _ 1999. ?ada Rletu"!kanadas Nedzir

h dlgo studlJu centra dIrektors, Albertas

KRIEVIJA - nosledza so parskatu virkni ar atklatu atzlSanos, cik lielas grOnbas patlaban pardzlvo Viskrievijas biednba. Arl tai galvena rOpe - ka nodrosinat savu pa~ su finansejumu, jo uz valsti maz cenbu . Nesen savienlbas parstavji bijusi ASV, kur ar kadu amerikaQu kompan iju parrunajusi iespejas uz IIzinga iepirkt jaunas iekartas nedzirdlgo uZQemumiem.

000 Par PNF Austrueiropas un Vidusa

zijas regiona sekretariata direktoru atkal ieveleja Ruhledevu.

Apspriedi' ar klatbOtni pagodinaja ari Krievijas prezidenta V.Putina administracijas parstavis. ViQs informeja par pasakumiem valsn invalldu stavok!a uzlabosanai. ViQu ilgi izjautaja visi klatesosie, kas beigas secinaja: Krievija nedzirdlgajiem tomer klajas labak neka citas klatesosas valstls.

Krievija drlzuma varot klOt ari par «31. valsti pasaule, kura oficiali tiek atzHa zlmju valoda ka tas nedzirdigo pilsoQu valoda».

Somijas Nedzirdlgo asociacija Aizkaukaza valstls - Gruzija, Azerbaidzana, Armenija - paslaik realize savu projektu par zlmju valodas plasaku ieviesanu un pilnveidosanu. Tas koordinatore A. Komarova' iriformeja, ka tiek gatavotas nacionalas zlmju valodas vardnlcas un notiks ZV kursi visiem interesentiem.

NOSLEGUMA- PNF prezidents informeja, ka veicas darbs parejos 6 region alajos sekretariatos (Arabu, Azijas - Klusa okeana, Centralamerikas un Karibu baseina, Centraleiropas, Dienvidamerikas DAAzijas). Visiem ir finansialas grOtlb~s, tapec strada tikai savu iespeju robezas. Organize konferences zimju valodas, sievieSU tieslbu, IIderu sagatavosanas u. c. jautajumos. Citviet vispar nenotiek nekas.

Apspriede nolema aktivizet darbu: veidot savu Interneta majaslapu, specialu informatlvo izdevumu krievu un anglu valoda, savas valstls vel vairak stradat ar valdibu un starptautiskiem fondiem naudas nodrosinasanai. +

Interneta materialus samekleja T.Osetrova

ro_kas audzinatajai" veroja rota!ajoties citus bernus. Profesors ieinteresejas par so meite_hlli, kurai blakus dzirdes problemai bija vel otra - pavajinata redze. M. Roda saja bernudarza veica petljumu par darbu ar nedzirdigiem berniem un sniedza savus ieteikumus, kadus parkartojumus nepieciesams izdarH seil. Arl tiesi attieciba uz ma

. GRUZIJA - sarezgHa politiska situaci- I; universitates psihologijas katedras prozas meitenltes situaciju.

Ja valsn ~ovart.a. atst~~s.i. invalldus. Biedrl- ! fesors Mihoels Roda viesojas ~vovas _ Gadu velak viQs velreiz ieradas saja

bas.~zQ~~uml IZpUt~J~SI, nay arl nekado Ii 35. bernudarza berniem ar dzirdes trau- bernudarza, un aina bija mainljusies atlalzu cltlem, kurt grtbetu nodarbinat inva- tl cejumiem. . Nooeigums 8. Ipp.

----------------------------------------------------~

**** Specialais pielikums

** * ' «Eiraga musu majas'» (Nt~ 3)* ' **** ' € ): ' Nu jau otio menesi dZi~oja~ ka ES pilsoQi. ParmaiQ~s dazadas_ dzives joma~ atk~~~ies .p~_\

Manas domas : Imazam - tad, kad dosimies pari robeza'!l' kad Iilkosim~es u~ "!acl~u un ~arba lesp~Ja.m cltas I I valstis, kad verosim preces un to cenas veikalos, kad rokas tureslm plrmo elronaudaSZlml. Par to

Ramona I ' v·_ . I'k - t-I-k v • VISU saJa pie I uma a a... . .. . '

"!.a~elka,. Biis gan patikami, gan ne tik iepriecinosi notikumi. Lai visuma cilve~~ pleQemt_u LatvlJa~ J~uno : st!a~a ap.vle- statusu ka pakapienu augsupejas un attistibas virziena, vel daudz Jadara musu valdlbal un . mba «Da~fr~- Iikvienam Latvijas pilsonim, sakot no likum~osanas li~~ izpi~dvar~i, Iidz liku!"~ ie~er?sana~ ikdi_ena, I de», PfavlI;Jas katra soli - kaut vai savas tuvakas apkartnes satlriSana, netlrumu savaksana alz sevls, kadas :

pukes vai koka iestadisana, savu bernu audzinasana un skolosana par kartigiem, gudriem cil- !Sobrid man ir darbs, ari tas , vekiem. Tatad - savas personiskas attieksmes izmainisana.labi. Jastrada, janopelna iztika, I , Patlaban ES Iimeni aktualakais - jaunas Konstitiicijas apstiprinasana un Eiroparlamenta ;jaaudzina berns. Bet tas ir tads velesanas (Latvija - 12. jiinija), ka ari ES naudas virziba uz jaunajam dalibvalstim. Latvijai .3 : maizes darbs. Man tuvaka rokgados jarealize projekti par vairak neka 800 miljonu eiro. Vai ta notiks, to noteiks tikai miisu ' darbnieciba - palik iZ50t, adit, neatlaidiba, uznemiba, stradatspeja.tamboret utt. Nezinu, vai nakot

Viens piem~rs! Udz 20. maijam notika zemnieku pieteiksanas uz tiesajiem maksajumiemne spesu mainit kaut ko sava " lauksaimniecibas zemes sakartosanai (13 latu par hal. Uz tiem vareja pretendet ap 80 000dzive, vai iestasanas ES kaut

. zemnieku saimniecibu, bet pieteikumus (ne jau projektus!) neiesniedza visi, kas pec noteikumiemka bOtiski ietekmes mOsu : to vareja darn. Tada gara Eiropas nauda mums jau sak pliist garam. :nedzirdigo dzivi. Gribetos ce- ' , ES dazadas institiicijas (Pariamenta, Eiropas Komisija, tiesas, bankas utt.) jau strada Latvijas iret, ka ta bOs, tapec balsosu parstavji, kas seko so jautajumu risinasanai un vero, lai tiktu ieverot~s miis~ i~tereses: _u.n to ' par mOsu parstavju izvirzisanu

. skaits palielinas ar katru dienu. Bet daudzas piedavatas vietas mums trukst attiecigu speclalistu,Eiroparlamenta. I kas atbilst ES prasibam. Ta mazinas miisu iespejas ietekmet procesus Eiropa. . ; Tas nozime, ka arvien lielaku, vislielako nozimi iegiist izglitiba, cilveka speJa caur to I nostabilizeties, ieQemt savu viet.us~b~e~~iba, pa.st~~et visas ~ar'!l~iQas, ~as )au_n~ti~k u~ v~1 bii~' 1Gunta , Un ne jau tapec, lai stradatu ES mstltuclJas - zmasanas nepleclesa.ma:, Ikdlen~.' Ik d~rba, Ik soh: :

Vazd*e, I riipejoties par savu lielo vai mazo saimniecibu, uZQemumu, darba plenakumu, glmem.Liepaja I

- - ... ties Saeimas ES informacijas

! Kadas izmai9as mils gaidaMOsu gimenes spriedums centra majaslapa: ?ija _v!enbalsi9s - jaba/~o ?~r j 1. maija pamodamies jau niem kontrole tikai pases: uz http://www.eiroinfo.lv/files/ lestasanos E/~o~~s S~v~e~/ba . , ka Eiropas Savienfbas pi/so ~et skatienu cilvekam un bildei ESIC/rs-lv.pdf. Uz to pamudmaja valrakl ap- , ni. Kas musu dzfve mainf dokumenta, datus datora vairs Lidostas un ostas stak!!. Pirmk~rt, m~m~,ir divi ' jies? neievada. Ja robezsargam ra Latvijas pilso~i turpmak dobernl - gnbetos, lal vlf;uem la dTsies aizdomas par dokumen sies cauri ejai ar uzrakstu "EibBkas nakotnes izredzes, liela- : Robezu s~ersojam tu (veca parauga LR pilso~a ropas SavienTbas/Eiropas ekokas iespejas dzivot normalu, atrak pases ir viegli viltojamas) vai nomiskas zonas/Sveices pilsonodrosinatu dzivi. , Uz Latvijas - Lietuvas ro par pasu personu, tiks veikta niem». To drTkst izmantot ari gi

Paslaik tautai Latvija lidz : bezas (Rucava, PIOdonos, Eze pilna kontrole. ~enes locekli (virs, sieva, bertam vel tals ce!s ejams - trOkst '! re i Meitene, Grenctale: Subate) Latvijas pilso~i nevares ni, mazberni, vecakiL ja vi~iiztikas lidzek!u visai pieticigam . un uz Latvijas - Igaunijas ro skersot robezu vispar bez pa nav ES pilso~i.vajadzibBm. Mans virs, gime- ' bezas (Veciaicene, Valka, Ai ses, bet Latvijas pases nebOs

nes apgfidnieks, strada mebe!u '! nazos) darbu beigusi gan sani jamaina pret jaunam. Izcelojot Latvijas nepils0l;liem

fabrika 10- 12 stundas diena, tara robezinspekcija, gan mui deres gan jauna, gan veca pa gandriz nekadu

bet par to saf}em niecigu algu. ' taoSavos postenos palika vie- izmainurauga pases, un, kad paradT ,GrOti. _ _ _ . ' nTgi robezsargi ,' jo robezkon- sies identifikacijas kartes, arT ar Visas ES normas attiecas

Ceram, ka ES kartlba tlks " trole starp jaunajam un veca tam drTkstes s~ersot robezas uz LR pilso~iem. Nepilso~iem , noregu/~t~s .algu ~n ~e~u attie- jam ES dalTbvalstTm vel netiek Eiropas SavienTbas ietvaros. celojot uz citam ES dalTbval ~i~as c~veklem ,~/enlgas. robe.- ': pavisam atcelta ITdz bridim, kad Bernu izbrauksanai no sUm, jasa~em attiecTgas dalTbzas, mus~ ~atvlj~s .Iaykl, C~/, ' Latvija pievienosies Sengenas valsts peG 1. maija paliek veca valsts vai Sengenas vlza tapat uz?emuml_t/~s c/~ll~zetl s~kar- ITgumam, kas varetu notikt kartlba: pilnvarai (viena vai abu ka agrak. VienTga atS~irTba: netotl. Ja ~tra~as va/~a~ ~~f}~mu- " 2008. gada. Tagad var brTvi vecaku atlaujai s~ersot robezu) pilso~u pases vairs neliks roml, vares an sekmlgl nsmat so- parvietoties pari Lietuvas un jabOt - vienalga, vai nepilnga bezs~ersosanas spiedogu un, cialos jautajum.us. •.. _. Igaunijas robezai - tacu tikai dTgais dodas uz ES vai uz tre s~ersojot Latvijas robezu, vi

Esam noiemusl pledaittles . robezkontroles un robezparejas sajam valstTm. ~iem parsvara tiks piemerotaari ES parlamenta velesanas. punktos, nevis kur ienak prata. Ar jaunajiem robezs~erso minimala kontrole: identitates Vel tikai grOti izs~irties, par kuru . Robezsargi Latvijas pi Iso- sanas noteikumiem var iepazT- ..... ~

http:jautajum.ushttp:nepleclesa.ma

~r--------------------------------------------------( Manas domas) partiju balsot. Daudzkart nacies pievilties partiju solijumos. Valdibas tik bieli mainas.. . kam gan uzticet Latvijas nakotni Eiropa? To mes nezinam.

Bet teiksu -Iabi, ka mums vismaz ir uz ko pa!auties sava biedribfi. Mums ir laba vaditaja Gundega PaQko, kura par mums rOpejas no visas sirds, un ari mes viQai censamies palidzet. Nesen viQa saQema atzinibas rakstu no NVO centra un Liepajas Domes par pasaizliedzigo darbu. Kaut tapat stradatu deputati mOsu Saeima un Eiroparlamentai Tad mums visiem klatos daudz labak.

I

.

Kiidas izmainas mils...., Sakums 6. /pp. parbaude, salfdzinot pases fotografiju un personu, vajadzlbas gadljuma arl transportndzek!a parbaudi.

Bez vlzam, tapat ka agrak, Latvi jas nepilso~i var ce!ot likai uz Lieluvu, Igauniju un Daniju .

Ko no ES valstim dr'ikst vest privataja

. bagaza .

' .

Uz ES dalibvalstu ieksejam robezam vispar vairs nay muitas. Eiropas pilsoQi var parvielol preces arl caur robezparejas punktiem. GrOli noticel, bet tag ad, piemeram, atvest mebeles no Oanijas uz Lalviju

:. ir lik-pat vienkarsi ka no Baus-Aija un Juris Spekaini, Liepaja .. kas Y!.. Balvie~. V i ! ~~s lirgus

, clenllaJI ar savlem plrkumlem

turpmak var drosi dolies majup,

piemeram caur Skaistkalni, ob

. ligali nay jabrauc atradilies uz

.; Grenctali , kur slradaja muila.

Arl Valkas iedzlvotajiem, ieper

:. koties Valgas veikalos, vairs

. nevajag mest Iikumu uz robez-

Juris: Stradaju Liepajas ; konlroles pu~ktu arp~s pilse

osta briva ekonomiska zona. . Darbs man labs - uzraugu, lai saja teritorija viss bOtu kartiba. Lieliski saprotos ar darbabied- . riem un prieksniecibu.

Aija: Bet es atbildu par kartibu mOsu privatJpasuma esosaja maja. Gan ta, gan ari aprOpejama viramate un darzs aiz-Qem visu darbadienu.

tas, ku r atmUitot precl, bet var d~o~i s~e~s~t r?bezu pa_sa pilseta robezp~reJas pun!ta. .

Kaut an kopuma ~ultas kont~o l e st~rp _ES val~t lm n~-pastav un ,Ir.~rJva p~e~u k~st l -ba, atsevls~1 lerobezoJuml tomer ir.

1. Latvija kopa ar aulomasTnas vai molocikla nodokli jano-

Abi: No ES pasi neko ipasu . maksa arT pievienotas vertTbas negaidam. Mums bOs japardzivo grOti laiki, jo cenas aug acimredzami un negribas pat domat, kas bOs velak. Kaut kas nav kartiba pasu majas, ja tam · lidzi nepalielina arT cilveku ienemumus par padarito darbu. , Bet mes piedalisimies EP .

nodoklis. 2. levedot no citas ES da-

Iibvalsts akcTzes preces, ieleicams neparsniegl noteikto apjomu (citadi bOs jamaksa nodoklis) ! Tatad drikst ievest:

./ 10 kilogram us kafijas ;

./ 800 cigaretes, 400 cigavelesanas, jo esam tacu ES pil- . rellas, 200 cigarus, vienu kilogsoni. Lai parlamentariesi strada ramu sme~ejamas tabakas ; un' gada par cilvekiem cienigu :. ./ 110 litrus bezalkoholisko dzivi. Vismaz jaunajai paaudzei pec gadiem to, teiksim ta. ,

Specialais _ pielikums

"Eiropa _

mOsu majas.. sagatavots ar

ES finansialu atbalstu.

Par ta saturu pilniba

atbild laikraksta "Kopson..

redakcija, un tas nekada zir;la

neatspoguJo ES viedokli.

dzerienu, 10 litru stipro alkoho

· lisko dzerienu, 110 litrus alus,

90 litrus vTna (to skaita ne vairak par 60 litriem dzirkstosa vTna) vai parejo raudzeto dzerie

: nu .

Jaunumi uz Krievijas un Baltkrievijas

. robezas Ta ka Latvijas robeza ar

Krieviju un Baltkrieviju turpmak ir ES areja robeza, uz tas saglabajas veca kartiba: izcelotaju un iece!otaju datus ie~ada datora, notiek arT muitas un sanitaras robezinspekcijas kontrole (Silenes, Paternieku, Terehovas, Greb~evas un Vien lu!nieku robezkontrole).

Ce!otaji sava bagaza piena un galas produktus nedrikst ievest, pat ne simts gramus! VienTgais iz~emums ir pulverveida piens zTdai~iem, zTdai~u banba un speciala partika, kas vajadZlga cilvekam mediclnisku iemeslu del . Tas tapec, ka Eiropa loti sarga savu teritoriju no dZlvnieku slimTbam.

lebraucot Latvija ne no ES valsts (Krievijas, Baltkrievijas, citam tresajam zemem), bagazu neapliek ar muitas nodokli, ja tas kopTga vertlba neparsniegs 175 eiro (protams, neskaitot ce!otaja pasa drebes, kosmetiku un citas jau lietotas mantas) .

Vel bez muitas drTkst ievest:

./ 200 cigaretes vai 100 ci garellas vai 50 cigarus, vai 250 9 sme~ejamas tabakas;

./ desliletus dzerienus, ku ru alkohola saturs parsniedz 22%, - 1 litru ; alkoholu va i aperitivu uz vTna bazes, dzirkstosos vTnus, li~iervTnu vai negazeto vTnu, kuru alkohola salurs neparsniedz 22%, - 2 lilrus;

./ smarzas - 50 gramus un tualetes Odenus 0,25 litrus.

No ievedm~itas atbrTvotas paci~as, kuras cilveks privati sOta no tresas pasaules valsls uz Latviju , bet to vertiba nedrTkst parsniegt 45 eiro. Tomer sadi transportet, piemeram, lielu daudzumu s~abja vai cigaresu nedrTkst, jo te an pastav ierobezojumi.

Ar informaciju var iepazities Finansu ministrijas majaslapa: http :/ /www . fm.gov . lv / page.php?id=35.

Drikst celot pa visu

Eiropu ar' OCTA

Udz sim, lai ar savu maslnu iepazitu kaut vai Lietuvu un Igauniju, bija jaiegadajas Za!a karte. Tagad visa ES teritori ja bOs speka obligatas civiltiesis

kas apdrosinasanas (OCTA) polises. Tatad, ja ES teritorija naksies ciest celu satiksmes negadTjuma, OCTA polise darbosies, un nay svarTgi, kura apdrosinasanas kompanija ta iz~emta un kad pirkta. Var atgriezties Latvija un savas pretenz ijas kartot ar attiecigo valsts apdrosinasanas sabiedrTbas parstavi te. BOtiski , ka tas notiks valsts, tas ir, latviesu valoda.

Za!a karte turpmak bOs vajadzTga, tikai ce!ojot ar automaslnu uz Baltkrieviju, Ukrainu, Moldaviju, Rumaniju, Bulgariju un citam zemem, kas nay ES dalibvalstis.

Papildu informacija pieejama Satiksmes biroja majaslapa: http://www.sb .gov.lv/lv/ actual/default.htm un Minislru kabinela majaslapa: http:// www.mk.gov.lv/sile/f iles/3/ 3005.doc.

Var brivi stradat jebkura ES valsti, bet - ne tiiUt

Tiem Latvijas pilso~iem, kuri jau leg al i strada kada ES dalibvalsti, SIS tieslbas tiks saglabalas.

Vecas dalibvalstis patlaban satraukusas par darbaspeka pieplOdumu no Austrumeiropas, lapec ES Pievienosanas Iiguma paredzets parejas periods, kurs var ilgt 2 - 7 gadus. SobrTd vienlgi LielbriUini· ja, Zviedrija un Irija paziQojusas, ka uzreiz pilnigi alvers savu darba tirgu jauno dalibvalstu (Iatad arTLalvijas) pilso~iem.

Lai stradalu Oanija, Somija, NTderlande, Vacija, Austrija, Be!gija, Francija, Gri e~ija, Ilalija, Luksemburga, Portugale un Spanija, joprojam bOs vajadZlgas darba at!aujas.

ES pilso~iem tomer bOs Tpasais labvelTbas staluss salidzinajuma ar treso va lstu pilso~iem. GadTjuma, ja uz vienu darbavielu prelendes gan Latvijas, gan Krievijas pilsonis, prieksroka, pee ES direktTvam, jadod mOsejam.

STkaka informacija Arlielu minislrijas majaslapa: http:// www.am.gov.lv.

www.am.gov.lvwww.mk.gov.lv/sile/filhttp://www.sb.gov.lv/lv

--------------------------------------------------------QU

ES pilsoniem nav jasa.,em'darba atlauja, lai stradatu Laivija

AClmredzot mums pasiem

Oisputi «EltDpa miiSu

-"!

maJas» Visas biedrlbas Latvijas

regionos jau notikusi disputi par ES temu.

MOsu biedri tos apmekleja loti atsaucigi un ieintereseti pie· danjas visu temu apspriesana, it Ipasi, uzklausot informaciju par to, kas izmainljies dazados noteikumos (izglHlbas un dar· ba, celosanas un vesellbas ap· drosinasanas u.c. jomas), kas tiesi skar ikvienu cilveku vina ikdiena. '

Sevis~u interesi izraislja «Eiropas Savienlbas aculieci· nieces» M. Piternieces stastl· jums par redzeto viena no ES valstlm - Trija. Tur vi~a uzture· jas dazas dienas sakara ar pie· dansanos Eiropas vajdzirdlgo

tatvijas fJilsonl~,

. "

ES pilsoni!

• 1.

V JOsu tieslbas un pie· nakums -12. jOnija doties uz Eiroparlamenta velesanam

bOs lielaka konkurence vieteja L~tvija~ jo m~su ~a.rba tirg~s ~ INS ll"':'mr:;'11darba tirgO, jo tagad lietuviesi, bus bnvi atverts visiem. Izne· H . '. . ." "1 U: igau~i, po!i un citi ES danb· mumi n9teikti_vienlgi amatiem ;~ valo,das' valstu pilso~i arl vares preten· valsts parvalde. .. . . ,. det uz brivajam darbavietam Turpinajums sekos ~ c;entrs r--:---:--~~JI~F;;;IS;;;i~-;;;~~~~~ t ... decembrl uzsaka Iste· ~ not EK Phare programmas

~~-------------------------------------------------------

Ukraina sadarbojas... Sakums 4. Ipp. maza Kristfne priecigi spelejas ar citiem.

Sakums Ka gan Kanadas profesors nonaca saja

bernudarza? Bet sakums bija tads, ka ~vovas Nedzirdlgo skolas skolotajs I. Kobels ar sponsoru atbalstu devas pieredzes apmai~as komandejuma uz Kanadu, apmeklejot turienes nedzirdlgo izgllHbas iestades. Vi~a Ipasais mer~is - izzinat ang!u valodas apmaclbu metodiku vajdzirdlgajiem. Tur arl saticis mineto profesoru. Saruna bijusi Isa un lietis~a, bez ticlbas, ka vardiem sekos ciesaka sadarblba.

Tomer vilsanas nebija japiedzlvo, jo Kanadas parstavji drlz vien ieradas Ukraina un pec daudzam vizltem skolas, bernudarzos, izglltlbas iestades, Nedzirdlgo

(Par splti nedzirdlbai)

Viena all cetrdesmit arstem

ASV nedzirdfgo arstu asociacija apvienojusies apmeram 40 arsti. Vil;1U vida arf Andiefa Jeharte. ViQa strada kada liefa t;.Jujorkas slimnfca un praktizejas dzemdfbu ~irurgija.

«Man sis darbs sagada milzlgu prieku. Te es diendiena sastopos ar vislielako dZIyes brlnumu - jaunas dzMbas naksanu pasaule," vi~a saka.

Andzela piedzima nedzirdlga, bet vecaki vi~a neatiaidlgi seja ticlbu: tu sasniegsi visu, ko velies. Vi~a beidza nedzirdlgo skolu, pec tam iestajas universitate, lai studetu biologiju. Vienlaikus tur vi~a citiem studentiem maclja amerika~u zlmju valodu.

2002. gada ieguva mediclnas bakalaura gradu. Uzsaka zinatniskos petfjumus un stradaja slimnlca ka ~irurge. Uz so vietu vi~a iztureja lielu konkursu , kura verteja vi~as prasmes, nevis dzirdes pakapi. Turklat slimnlca bija ar mieru maksat tokstosiem dolaru gada personiska tulka algosanai savai darbiniecei.

Saja slimnlca vi~ai vislaik Ildzas ir tulks , kas palldz saprasties ar pacientem, ka arl kontakteties pa telefonu. Andzela lieliski lasa runato tekstu no IOpam. Vi~a lieto arllpasi jOtfgu dzirdes aparatu, peidzeri un stetoskopu ar pastiprinataju. Liels atbalsts dZlve vinai ir dZlvesbiedrs Gabriels profesion'als zlmju valodas tulks. Vi~s ir tas cilveks, kurs vi~u vislabak saprot, atbalsta un iedrosina visu iecereto mer~u sasnieg

savienlba un Valsts universitale iezlmejas sadarblbas projekts. Soli pa solim

Pirmais, grOtakais uzdevums - parvaret Ukraina pastavoso specialas izglltlbas sistemu, kas balstfjas uz novecojusam tradlcijam, kur nedzirdlgie berni tika uzskatHi par defekHviem un mazak spejlgiem. Ka-nadas psihologu uzskats ir, ka berni ar dzirdes traucejumiem ir tikai nedaudz ats~irlgi , kas saistas ar vi~u uztveres Ipatnlbam.

Tika nodibinata Ukrainas - Kanadas Nedzirdlgo un vajdzirdlgo alianse. las veikums - jau 3 veiksmlgi aizvadHas vasaras skolas sadiem berniem kopa ar skolotajiem, vecakiem un nedzirdlgo organizaciju vadltajiem. Tajas veiksmlgi apvienojas maclbas, speles un sadzlve. Notikusi pieredzes apmai~as pasakumi un konferences

sana profesionalaja karjera. Saviem pacientiem doktore Andzela

saka: «Esmu nedzirdlga, bet tam nay nozlmes, esmu seit, lai palldzetu jums, un jOs esat seit, lai sa~emtu palldzlbu no manis."

Pie 'vinas dodas nedzirdlgas pacientes no visas lielas valsts, brauc pat no arzememo Bet Andzela atzlstas, ka ir parsteigta tiesi par dzirdlgajam pacientem, - izradas, loti daudzi Amerika zina zlmju valodu, orientejas nedzirdlgo kultOra.

Slimnlcas vadlba sakuma baidljusies, vai un ka Andzela tiks gala ar darbu, tacu tagad atzlst v i ~as izcilas darba spejas izveletaja nozare.

Pati Andzela raugas ar parlieclbu nakotne: IIdz sim nay gadljies nekas tads, ko vi~a nespetu izdarlt, turklat vi~a augstu verte nedzirdlgo pacientu atzinlbu: «Vi~as jOt, ka ar mani var tiesi runat par visu, kas satrauc, un sa~emt palldzlbu, kada nepieciesama... la man ir vislielaka balva."+

Gaisa karaliene

Nellija

Maza Nellija zaudeja dzirdi no saslimsanas ar bakam 4 gadu vecuma. ViQa kJuva par pirmo nedzirdfgo sievieti lidmasfnas piloti ASV vesture. Tas bija faiks, kad pasaufe pilotu vida vispar bija tikai daias sievietes.

Kads bija Nellijas - Elinoras Vilhaites ce!s pretf debess zilgmei? Pec speeialas nedzirdlgo skolas beigsanas vi~a vairak neka 10 gadus stradaja par maslnrakstftaju. Kadu dienu ads iekrita sludinajums: pie~em kursantus lidotaju skola. Kaut kas ietrlsejas sirdL .

Elinora pieteieas, un vi~u uz~ema ka trlspadsmito saja grupa ar 18 kursantiem. Pee tam vi~as dZlve skaitlis 13 daudzreiz

izglltlbas jautajumos. Maza KrisHne pa siem gadiem jau bei

gusi gaitas bernudarza. Vi~as un eitu nedzirdlgo bernu veeakiem, audzinatajiem un skolotajiem paverts eerigaks skats uz talakas izglltlbas parkarlosanu, uz jaunu alllsHbas pakapi un uz nedzirdlgo iespejam k!Ot par patiesi izgiHotiem sabiedribas loeek!iem. Bet Igors Kobels, SIS inieiatfvas aizsaeejs, joprojam strada ~vovas Nedzkdlgo bernu skola, bet reize ir arl Albertas universitates Specialas izglHlbas fakultates students.

Autores piezlme: So materialu rakstam atsOtija Or. Venta Kabzems, Edmontonas specialas izglJtibas skolas direktore Kanada. Ka to apliecina ari viQas vards, Kabzemes kundze irmOsu tautiete. LOk, piemers, ka dibinas starptautiski kontakti!+

bija nozlmlgs (par laimi, veiksmlgs). Vi~a veica 13 maelbu lidojumus in

struktora vadlba, bet pirmoreiz veiea patstavigu lidojumu 1928. gada 13. janvari sava 35 gadu jubileja. Tiesi pee gada sai datuma tevs Elinorai uzdavinaja lidmaslnu ar va!ejo pilota kablni. Vi~a to nosauea par « Draudzi~u», un tads tas arl k!uva visa vi~as gara mOza laika. Elinora ar savu lidaparatu k!uva populara tiesi soya lidojumos, virs dazadam ASV apdzlvotam vietam veicot augstakas pilotaZas trikus virs skatltajiem gadatirgu, festivalu un citu lielu sarikojumu laika.

Sakums darbam gaisa SOVU kompanija nebija gluds. Izlasljusi sludinajumu darba piedavajumu, vi~a toln pieteicas, bet galvenais sefs, tikai pavirsi uzmetis skatienu, paveleja doties prom. Elinora nepadevas un ar savu « Draudzi~u» paeelas gaisa, veieot drosmlgus trikus, ko nespeja neviens no klatesosiem pilotiem - vlriesiem. Visi bija soketi no redzeta, un ta Elinora tika pie~emta darba.

Drosmlga nedzirdlga pilote gaisa izklaides kompanija nostradaja 52 gadus. Vina nodibinaja Asv pilotu - sieviesu asoei~eiju.

Elinora Vilhaite nomira 94 gadu vecuma (1990), bet vi~as lidaparats «Draudzi~s» vel tagad apskatams Dienvidu aviaeijas muzeja Alabamas stata.

Vel pee 4gadiem tika nodibinata Starptautiska nedzirdlgo pilotu asociacija, kura tagad ap 60 biedru.

Elinoras dZlve lieeina par nedzirdlgo cilveku lielajam iespejam Istenot visdrosmlgakos sap~us, nepadoties, par spni nedzirdlbai, nevaresanai, nespejai. +

Materiali no Interneta

Turpmak saja rubrika par: aktrisi Dzulianu, veterinararsti Lindu, olimpisko cempionu Terensu, ASV kongresmeni Dzeimsu Runu U.C.

.~------------------------------------------------------~

r~ . -- - .. --. ...

Marsrula bija iek!aula akme~aina jOras(~_______Sk._a_i_s_ta_ma_na ~_e_m_e_d._Z_imta_-________ __ __ ) piekrasle Kaltene, Kolkasrags, kur saliekas lica un jOras pretvi!~i, uzkapsana Sliteres

Pagajusa gada, sakolies vasaras alva baka un 2 slundu izzinosa ekskursjja pa daSlltere,.pie !inajumu periodam, nolika brivdabas izbrau bas parku gida pavadiba, ka ari bijusas darba kums uz Kurzemes jOrmalu un Sliteres silu. koleges apciemosana vi~as ierikolaja viesuZvartas ieia un... Jauko dabas baudTSanu visa las kras maja Kosraga, Valpenes akme~u piramidas

LNS valdes grupa vismaz reizi gada ~uma nelrauceja pa reizei li~ajosais lielus, jo veroiums u. c. objekli. organize saviem biedriem izbraukumu, lai brauciens sniedza daudz gan pralam, gan Sogad lads kopigs brauciens notika uz iepazrtu kadu skaistu Latvijas vietu. dveselei. Vidzemes pusi: Raunas Staburagu, Zvartas..

( Sporta zi'las )

llzvatrjauniesi deafpepe

Maija sakuma sporta un atpOtas centra «Anni1Jmuiia», Rfga, Imantas puse norisinajas Latvijas cempionats krosa nedzirdfgajiem.

Lielako meza da!u okupeja parstavji no kluba «Za!a paparde», un tomer jasaka, ka vi~i savu gregaru (stDmeju) darbu izpildTjusi, tapec arT uzkapusi godalgotajas vietas, iz~emot jaunu puisi (19 gadi) no Valmieras.

Par parsteigumu parOpejas pasi jauniesi no skolam , kuri uzvareja saja krosa, jau no pasa starta ITdz pat finisam bOdami lideros.

Krosa uzvaretaji ir sievietem: leva Ricika no Rigas nedzirdTgo skolas, seko Agita Intsone un IngOna Krama; viriesiem - ArWrs Pundins no Valmieras vajdzirdigo skola$, talak Ints' Zvirbulis, Andis Krams.Tpasa uzslava uzvaretajiem pienakas par to, ka vi~i pieradija parejiem: mums ir pa spekam cinities ar stiprakajiem.

Un vel neaizmirsisim to, ka pavasari jauniesi no Rigas skolas k!uva par republikas cempioniem basketbola. Nu ko tad jOs, pieaugusie, vairs tik nopietni netrenejaties, ka tik viegli varejat padoties jaunajiem? Sports paliek sports! +

Musejie Fallina Elmiirs Cielavs

Pec Tal/inas Sporta kluba «Talkur» ielilguma 17. aprrtr uz draudzfbas sacensfbiim Igaunija devas RSK «NedzirdTgo SportS» futbolisti un florbolisti.

Igau~u florbolisti bija daudz specTgaki par musejiem un uzvareja ar rezultatu 12:2 (3 :0; 4:1; 5:1). Toties soreiz paveicas musu futbolistiem, un ar rezultatu 7:5 (4:1) uzvara bija roka. Vartus 'guva: A.Nerodenko - 3,J .Jelzovs - 2, A . ~ivitis , S.Vorobjovs - pa 1. Spelem sekoja patTkamas pastaigas pa Tallinas vecpilsetu . Paldies igau~iem par viesmTllbu!

Aile/a: RSK «Nedzird;go Sports» un «Ta/kur» komandas pee spe/es. Augsa no kreisas musejie: ECie/avs, A.Derjomovs, R.Osijuks, S. Vorobjovs, J.Je/iovs, R. Simsons. Apaksa no kreisas: J.Grundu/is, R. Barkavs, A. Nerodenko, A. ~iVitis un H. Jonans.

Zviedrietei

tresa vieta

deafpepe

AprTfa beigas norisinajas Valmieras nedzirdTgo pavasara darta turnTrs.

Taja piedalfjas 10 vfriesi un tikpat sieviesu, ka ari 5 berni no Valmieras skolas. Japiezime, ka uz so turniru pieteicas arf kada dama no Zviedrijas. Vi~a velejas iepazit so sporta veidu, bet iznakuma izcinTja pat 3. vietu (atte/a pirma no kreisas). Parsteigums!

'--__..................___ jas visiem Ifdzi. Bravo vi~am!!! Turnirs iesakas ar cf~am apaksgrupas

- katrs ar kalru, tad visi "uz izsisanu», un

lino RSK «Nedzirdigo sportS», Starptautiskais turnirs basketbola

nedzirdigajiem viriesiem veteraniem. 4. jiinija pI. 19 - 21, 5. jiinija

pI. 11 -15,6. jiinijil pI. 10 -13_

viriesiem veiksmfgakais bija si gada cempions P.KursTtis (atte/a - vida), aiz vi~a I.Helgesons un V.Rutks.

No damam veiksmigaka ridziniece I.Puhovska (atteta pa kreisi - vida), aiz vi~as valmieriete M.Gumbre un tad jau piemineta Zviedrijas tOriste K.Johansone.

Jaatzime, ka turnfra vecakais dalfbnieks bija SO-gadigais H.Arnts un viQs drosi ture-

Nakamais darta turnfrs rudenf novembrT - sekojiet info avfze. +

Plavnieku gimnazija,

Saharova iela 35_ leeja briva.

Piedalisies: «Talkup> (lallina), «Gestas» (Vi l~a), «Tyla» (KauQa), "Forum» (Kijeva), «Spar- i tan» (lublina), RSK «Nedzirdigo Sports».

MU~--~-----------------------------------------------------

tus veidoja "KS" re- ! "'===7::=-=-=~=......~~;o:=,""","~=i/

dakcija, izmantojot ti

daiadus celveius un .

sakratos izgriezumus .

no torisma lappusem

rrKSu preses izdevumos. + "

Nakamais numurs15. junija

Redakcija: Elvlras iela 19, RTga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA «ELPA -2", RTga, Doma laukuma 1.

( «KS» pasta)

Pirmam kartam ---- ctlvekL.).. Ingvilda SmiltiQa

Pedcja laika lasu jusu avTzi «KopsoIT» Interneta majas/apa. Pati esmu cilveks, kas visai slikti dzird (tikai vaji, ar vienu ausi), bet sevi pie invalTdiem nepieskaitu un neviena biedrTba arT nesastavu, Tomer sekoju visam, kas attiecas uz nedzirdTgo cilveku dzTvi.

Kas ir invalids Ka tad isti ir? Dazados rakstos lietota

dazada terminologija. Liekas, ka pasi nedzirdigie labprat sevi sauc par invalidiem, bet daudzviet un jo ipasi LNS prezidenta izteikumos "nedzirdigie nay invalldi". Ukumdeveji par to saka: "Invalids ir persona, kurai sakara ar slimJbu, traumu vai iedzimtu defektu izraisTtiem organu sistemu funkciju traucejumiem nepieciesama papildu mediciniska un sociala paIJdzJba." Visai plasi traktejama definicija!

Pasaule jau sen pazistams cits jedziens, ko lieto starptautiskas konferences, un tas ir: cilveks ar ipasam vajadzibam, cilveks ar ierobezotam iespejam utt. MOsu gadijuma nevis dzirdes invalids, bet "cilveks ar dzirdes traucejumiem".

Tatad jebkurs individs vispirms ir cilveks. Ir cilveki, kam laba vesellba, visi organi funkcione, ka nakas, nay nekadu problemu (ja nu vienigi sad tad vedera vai galvas sapes), un ir cilveki, kam ir garTgas vai fiziskas problemas, bet tadas, kas tam netrauce normali dzTvot sabiedriba. Vi~am ir ipasas vajadzibas - ja, bet kuram gan tadu nay! BOUba ikviens sabiedribas 10ceklis ir ar savam ipasam vajadzibam (pie

':0:::':. • -..... -:;. ~.

Slitere, pie Zvartas iela... Sakums 9. /pp. iezi pie Amalas upes, Araisu ezerpils kompleksu. So jauno vielu iepaziSana nosledzas ar kopigu nobraucienu Ramkalnu rode!u Ira-r----------------",.,.------::=~____, umu. Bagata diena! Araisu ezerpils apmetne. Brauciena dalib- .

nieki iZleica sirsnlgu '. paleiclbu brauciena organizalorei grupas ; vadTlajai Brigilai AI- , dersonei.

Cefojumu marsru- i

meram, vajadzibu katru ritu iedzert kafiju).

Sabiedribas pienakums Tacu te, pec manam domam, runa par

sabiedrTbas atbildibas pakapi so cilveka vajadzibu apmierinasana. Gribi dzert kafiju -IOdzu, dari to pats, sabiedribai nay iebildumu un nay ari pienakuma par to gada!. Bet, ja es, nedzirdigs cilveks, velos bOt neatkarigs cilveks un bOt noderigs sabiedribai, velos izglitoties, iegOt amatu un stradat darbu, kur nopelnit sev lidzek!us normalai dzTvei saja sabiedriba?

Ta vairs nay tikai mana darTsana, tas ir sabiedribas pienakums - neliegt man so iespeju, sakot no dzimsanas briZa, - ar precizu manas dzirdes agrino diagnostiku un surdotehnisko palldzibu, bernudarzu dzivesvietas tuvuma, izglHibu tada skola un tadaprofesija, kada es velos. Un lai pec tam darba devejs neverte manu dzirdes pakapi, bet gan manas darbasspejas. Vai sobrid sabiedrTba var to man nodrosinat? Nevar, jo sava 32-gadigaja mOza esmu gana daudz pazemota no darba deveju puses saja zi~a. ArT sobrid, stradajot par datu ievadiSanas operatori liela kompanija, neesmu drosa par savu nakotni, jo es, 10k, «nespeju pietiekami elasUgi komunicet ar kolegiem, sazinaties pa telefonu utt." .

Cilveku nezinasana un nakotnes vizija

MOsu sabiedriba vel ir mezonigi talu no civilizetas attieksmes pret to savu da!u, kurai ir sis ierobezotas iespejas - parvietoties, redzet, dzirdet, kuriem nepieciesarna pieejama vide, tehniskie paliglldzek!i, bet pari visam sabiedribas izpratne un gataviba risinat SOS jautajumus.

Negribetu teikt, ka ta ir tikai negribesana. Pirmam kartam ta ir nezinasana, ka tadi cilveki vispar eksiste. Daudzus gadus tacu neviens par vi~iem nerunaja, un mes,

se Incukalna, Gaujas krasla. I Laiks bija brTnis~lgs - lik likko raisljas i

pumpuri, sOnas spldeja ballas un zilas pava- ~· sara pu~iSu acliQas, saulTle neliedza savu :: slaru sillumu un visa daba savu za!o spirgl- •

kurlie, aklie, nestaigajosie, ne tik gudri domajosie, turejamies savrup, sava maja, gimene, labaka gadijuma - sava likte~biedru pulci~a, biedriba utt. Un nu peks~i mums ari ir velme bOt, darboties, izjust so dzTvi ka visiem. Un sabiedrTba ir nezir;Ja, samulsusi - ko ar mums iesakt?

Ceru, ka tagad, mums esot Eiropas Savieniba, vairak redzot un dzirdot, ka tas notiek citviet pasaule, ari Latvija daudz kas mainisies uz labo pusi. Bernus ar ipasam vajadzibam labprat uz~ems masu skolas, ja vi~i spes un velesies tur macHies. Jauniesi vares talak izglitoties nevis special as skolas, grupu apmacibas, bet tur, kur bOs vi~u interesejosa specialitate. Pec tam vi~iem bus vienlidzigas iespejas dabOt darbu... Tada vizija.

Jauzlabo dzives kvalitate Neatbalstu invalidu piketus un 500 latu

pensijas pieprasiSanu. Tad tapat to var prasit citi slimie, vecie un nevarTgie, gimenes ar berniem, mazatalgotie.. . Nauda vien neko neatrisinas. Galvenais - nepieciesarna tada pakalpojumu sistema, kas nodrosina cilvekiem ar ipasam vajadzibam lielaku neatkaribu, uzlabo dzTves kvalitati. Tie butu: pieejami mediciniskie un socialie pakalpojumi, atbilstosi iekartota vide, tehniskie paliglldzek!i, nodrosinatas vienlidzigas iespejas izglitoties, ieskaitot augstskolu (nedzirdigiem, protams, ar tulku) utt.

Par siem jautajumiem jau loti labi izteicies LNS prezidents A. Pavlins, ka redzams no vi~u runu publicejumiem dazadas konferences. Paldies par to un - runajiet vel biezak, turklat velams vairak dzirdigo auditorijai.

Nobeiguma velreiz atgriezos pie jau tajuma: vai mes, nedzirdigie, esam invalldi? Tas ir tikai burtu salikums. Mes pirmam kartam esam Cilveki. To atceresimies pasi, to pieprasisim ieverot citiem. +

~~------.

lepazisimies/ Videja auguma sieviete velas iepazities I ar dzivespriecigu virieti no laukiem vai pilsetas, vecuma no 42 lidz 58 gadiem, ! ku~am_ patik lasi~ sene~, ogas, un ~tradat I darza. Galvenals - cleQa pret cllveku

lidzas un speja riipeties vienam par otru , lidz muza galam. Nav nozimes tautibai! II:

Rakstiet latviesu vai krievu valoda, velams foto. Siitit «Kopsoli»

redakcijai ar noriidi «Svetai», .__.__Elvi~a_~ _i~~_}!!r.Ri_ga,__~__1.Q83.

KS_13-14_2004_1