risku zinojums

RISKU VADĪBAS PROCESA NOVĒRTĒJUMS SIA XXX

Ziņojums studiju priekšmetā „Risku vadības process”

1

SATURS

SATURS.....................................................................................................................................2

IEVADS......................................................................................................................................3

1. SIA „XXX” SAIMNIECISKĀS UN FINANSIĀLĀS DARBĪBAS ĪSS

RAKSTUROJUMS.....................................................................................................................4

2. RISKU IDENTIFIKĀCIJA.................................................................................................6

2.1.RISKU VEIDI...................................................................................................................6

2.2. RISKU IDENTIFICĒŠANAS METODES......................................................................8

3. RISKU NOVĒRTĒŠANA – RISKU MATRICAS METODE.........................................13

4. RISKU KLASIFIKĀCIJA.................................................................................................14

5.RISKU NOVĒRŠANA UN KONTROLE.............................................................................15

6. RISKU FINANSĒŠANA......................................................................................................17

PRIEKŠLIKUMI......................................................................................................................19

2

IEVADS

Riska vadība ir potenciālo briesmu un nevēlamo gadījumu identifikācijas process,

minēto faktoru varbūtības un seku izpratne un nepieciešamības gadījumā riska

kontrolpasākumu veikšana. Riska vadība ir nepārtraukts pilnveides process.

Šajā darbā tiek aplūkots tipisks mazais mazumtirdzniecības uzņēmums – SIA Xxx.

Ziņojuma mērķis – iepazīties ar SIA „Xxx” darbību un veikt risku vadīšanas procesa

novērtējumu uzņēmumā.

Ziņojuma uzdevumi:

Identificēt uzņēmumā pastāvošos riskus.

Noteikt risku veidus.

Pielietot risku identificēšanas metodes.

Novērtēt identificētos riskus.

Klasificēt riskus.

Izstrādāt priekšlikumus kā šos riskus novērst – kontrolēt.

Ziņojumā ir ietverti 5 attēli, 3 tabulas . Tāpat ir izstrādāti secinājumi un priekšlikumi.

Darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 18 lappusēm.

Uzņēmuma finanšu rādītāju aprēķinu veikšanai ir izmanoti gada pārskati par 2008.un

2009.gadu, tā kā gada pārskats par 2010.gadu vēl nav apstiprināts.

3

1. SIA „XXX” SAIMNIECISKĀS UN FINANSIĀLĀS DARBĪBAS ĪSS

RAKSTUROJUMS

SIA Xxx ir reģistrēts 25.11.1998., savukārt pārreģistrēts Komercreģistrā 05.06.2003. Tā

pamatkapitāls ir 4000 Ls.

Tā darbības veids ir audio un video ierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

(NACE 47.43.) Uzņēmumam nav bijuši ne maksātspējas, ne likvidācijas procesi. Uzņēmums

ieved no ārvalstīm (Polijas, Ķīnas u.c.) dažāds veida elektropreces, audiotehniku,pultis utml.

un veic to tidzniecību Latvijā,pamatā mazumtirdzniecības punktā, bet ir arī daži

vairumpircēji.

Bilances kopsumma uz 2009.gada beigām bija 16522 LVL, salīdzinot ar 2008.gadu tā ir

samazinājusies par trešdaļu, kas skaidrojams ar krājumu un apgrozījuma samazināšanos

ekonomiskās krīzes iespaidā. Uzņēmuma bilancē lielāko īpatsvaru veido krājumi un saistības

Neto apgrozījums 2009.gadā bijis 32244 LVL, bet salīdzinājumam 2008. gadā tas bijis

79965 LVL. Straujais finansiālo rādītāju kritums norāda uz to, ka uzņēmumam ir jāpievērš

pastiprināta uzmanība, jāveic tā darbības izvērtējums, kā arī jāizvērtē pastāvošie riski un jārod

iespējamie variant to kontrolei un novēršanai.

Uzņēmums strādājis ar peļņu 2007.un 2008. gadā, bet 2009.gadu ekonomiskās krīzes

iespaidā tas noslēdzis ar zaudējumiem, arī 2010.gadā pēc pagaidu aprēķiniem gaidāmi

zaudējumi, taču tie būs mazāki nekā 2009.gadā.

1.1. tabula

Uzņēmuma darbības galvenie rādītāji 2007.-2009.gads

2007. 2008. 2009

Bilances kopsumma 41120 24899 16522

Neto apgrozījums 125140 79965 32244

Bruto peļņa 33810 34983 9297

Pārskata gada peļņa/zaudējumi 6647 6118 -9997

Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem

Tabulā 1.1. ietverti galvenie uzņēmumu raksturojošie rādītāji un to izmaiņas pēdējo trīs

gadu laikā.

Stiprās puses Neliels kritums vērojams 2009.gadā, bet tas saistīts ar ekonomisko situāciju

valstī, nevis nepareizu rīcību no vadītāju puses. Labi krājumu un debitoru aprites koeficienti,

4

kas ir virs nozares vidējiem rādītājiem. Uzņēmuma galvenā pozitīvā īpašība ir tas, ka tas

nozarē darbojas jau sen, tam ir savi patstāvīgie klienti, kas ļauj izdzīvot arī šajos grūtajos

krīzes laikos. Turklāt uzņēmums pats importē preci, tādējādi nav lieku starpnieku un ir

iespējams nodrošināt zemāku iepirkuma cenu.

Vājās puses Uzņēmumam ir zemi starpseguma un absolūtās likviditātes rādītāji, kas

skaidrojams ar krājumu lielo īpatsvaru bilancē. Uzņēmuma līdzekļu struktūrā pārāk lielu daļu

aizņem aizņemtais kapitāls, kas var kaitēt uzņēmuma reputācijai kreditoru acīs. Zaudējumi

2009.gadā, kas negatīvi ietekmē gandrīz visus pārējos finanšu rādītājus. Pie vājajām pusēm

varētu pieminēt faktu, ka uzņēmums ieņem salīdzinoši ļoti mazu tirgus daļu, tam ir daudz un

spēcīgi konkurenti, vajadzētu atrast savu nišu, kurā specializēties.

5

2. RISKU IDENTIFIKĀCIJA

2.1.Risku veidi

Komerciālais risks

Komerciālais risks ir sastopams gandrīz jebkurā darbības veidā, arī elektropreču

mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA Xxx, kas aplūkots šajā darbā. Tieši tirdzniecības

uzņēmumiem šis risks ir visrakturīgākais.

R1 - Realizācijas apjoma samazinājums - kas ir cieši saistīts ar klientu pirktspēju. Īpaši

pēdējo gadu laikā ir samazinājusies klientu pirktspēja, kas izskaidrojams vispasaules

ekonomisko krīzi, bezdarba palielināšanos un nodokļu pieaugumu. Pret šādiem apstākļiem

uzņēmuma mērogā ir grūti cīnīties, taču lielāka uzmanība jāvelta krājumu daudzumam, preču

sortimentam un tam, lai izceltu savu piedāvajumu starp līdzīgiem.

R2 - Preču zaudējums – tā kā uzņēmums darbojas elektropreču tirdzniecībā, preču

zaudējums ir maz iespējams, taču drīzāk iespējama preču morāla nevis fiziska novecošana. Tā

kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, ļoti rūpīgi jāseko līdzi sortimentam un krājumiem, nav

ieteicams veidot nesamērīgi lielus preču krājumus.

R3 - Preču iepirkuma cenu paaugstināšanās – šobrīd iepirkuma cenām nav stipri izteiktas

tendences paaugstināties, tās vai nu samazinās vai nemainās, taču tā kā uzņēmums preces

importē no Polijas un Ķīnas tirgiem, ļoti liela nozīme ir valūtas kursa svārstībām, kā ietekmē

var paaugstināties preču pašizmaksa.

R4 - Preču kvalitātes zudums – šim uzņēmumam maznozīmīgs risks, drīzāk iespējamie

preču bojājumi pieskaitāmi pie transportēšanas riskiem (skat. tālāk).

Uzņēmumam šis risks ir jāvada pievēršot uzmanību pieprasījuma izmaiņām un potenciālo

klientu pirktspējai, kā arī ir jāseko līdzi konkurentu uzvedībai: piedāvājumam un jaunākajām

tendencēm tirgū, jaunu produktu ienākšanai tirgū.

Ražošanas risks

Tā kā uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tajā netiek veikta nekāda veida

ražošana, šāds riska veids būtībā nepastāv.

6

Finanšu risks

R5 - Attiecības ar kredītiestādēm - uzņēmumam ir augsts aizņemtā kapitāla īpatsvars, tādēļ

ļoti uzmanīgi jāveido attiecības ar kredītiestādēm, jo, neskatoties uz ilggadējo sadarbību,

pastāv iespēja negūt finansējumu jaunām idejām un esošo saistību pārfinansēšanai. Tomēr tā

kā lielākais kreditētājs ir tieši uzņēmuma īpašnieki, tad attiecībās ar viņiem ir daudz

vienkāršāk pamatot savas spējas atmaksāt izsniegtos kredītus, uzņēmuma īpašnieki ir

ieinteresēti uzņēmuma darbības turpinašanā.

R6 - Attiecības ar piegādātājiem – vairumā gadījumu samaksa par piegādātājam precēm

netiek veikta uzreiz pēc produkcijas saņemšanas līdz ar to rodas parāds piegādātājiem. Taču

visi uzņēmuma piegādātāji ir ilggadēji sadarbības partneri, līdz ar to uzņēmums ir iemantojis

augstu uzticību savu partneru acīs un atliek vien to saglabāt. Savukārt uzņēmuma klientiem

ļoti retos gadījumos tiek izsniegta prece uz pēcmaksu, līdz ar to šajā sektorā risks ir jau

samazināts līdz minimum.


1.1. att. Saistību īpatsvara dinamika 2007.-2009.gadā

Uzņēmumam šis risks ir jāvada pievēršot uzmanību savam finansiālajam stāvoklim,

īpašu uzmanību pievēršot augstajam saistību īpatsvaram, kura dinamika redzama 2.1.attēlā.

Tā kā šim īpatsvaram ir tendence pieaugt, šis risks nākotnē varētu kļūt īpaši nozīmīgs.

R7 - Kredītu risks

Lielākie kreditori SIA :Xxx” ir paši uzņēmuma īpašnieki, ar kuriem panākt vienošanos

ir viegli. Daļa piegādātāju arī izsniedz preci uz kredīta, taču tie ir īslaicīgi kredīti par

salīdzinoši nelielām summām, turklāt pēdējā laikā liela daļa piegādātāju pieprasa

priekšapmaksu.

Investīciju risks

Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos, kas paplašinātu sniedzamo pakalpojumu

klāstu – piemēram, jaunu un jaudīgāku sūkņu, iekārtu iegādāšanās, kas atvieglotu darbinieku

7

darbu, bet riska iestāšanās rezultātā uzņēmums nesaņems gaidīto peļņu. Tuvākajā nākotnē

SIA „Xxx” neplāno ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Tā kā ekonomikā šobrīd nav

vērojama augšupeja, vien situācijas stabilizēšanās, tad vismaz pagaidām tiek nogaidīts ar

papildu līdzekļu ieguldīšanu uzņēmumā, nav plānots atvērt jaunas tirdzniecības vietas.

Procentu risks uzņēmumam nav īpaši nozīmīgs, jo galvenie aizdevēji ir paši uzņēmuma

īpašnieki,kuru interesēs nav mainīt procentu likmes.

Transporta risks

Tā kā uzņēmumam pašam nav savu transportlīdzkļu, šis risks ir maz aktuāls, taču ir

svarīgi izvēlēties pareizos piegādātājus, jo prece, kas paredzēta tirdzniecībai, pamatā tiek

ievesta no ārvalstīm, līdz ar to transportēšana ir svarīga, tai jābūt savlaicīgai un nedrīkst

sabojāt preci.

R8 - Preču saņemšana no piegādātājiem - Šis risks būtībā tiek novirzīts uz piegādātājiem,

kas pārsvarā gadījumu arī atbild par transportēšanu līdz uzņēmuma noliktavai.

R9 - Preču nogādāšana mazumtirdzniecības punktā pilnībā ir paša uzņēmuma pārziņā,

noliktava un mazumtirdzniecības punkts atrodas vienā ēkā, taču transportējot preci var rasties

bojājumi.

Juridiskais risks

Juridiskais risks cieši saistīts ar līgumiem, kurus uzņēmums slēdz ar saviem sadarbības

partneriem. No šī riska uzņēmumam var izvairīties orientējoties likumos, lai pareizi noslēgtu

līgumus ar partneriem. Riska iespējamie cēloņi:

R10 - Neprecīzi noslēgts līgums - līgumā nav pilnīgi noteikti pušu pienākumi un tiesības,

ietvertas sankcijas par līguma nepildīšanu, radot zaudējumus vienai vai otrai pusei.

R11 - Līgums nav likumīgs.

R12 - Līgums tiek anulēts- viena no pusēm atsakās no līguma pildīšanas. Bieži tie ir

pasūtītāji, līdz ar to šis risks ir uzņēmumam vismazāk saistošais, jo pasūtītāju lomā pārsvarā ir

tieši SIA „Xxx”.

Visos šajos gadījumos uzņēmums ciestu finansiālus zaudējumus.

2.2. Risku identificēšanas metodes

Lai veiktu uzņēmuma risku identifikāciju pielietoju sekojošas metodes: finanšu un

vadības atskaišu dokumentācijas analīzi un plūsmu karte vienam no uzņēmumā notiekošajiem

8

procesiem. Struktūru diagrammas metode netika izvēlēta, jo SIA „Xxx” ir neliels uzņēmums

un tādēļ izvērtēt tā struktūru nav lietderīgi, tā kā uzņēmumā strādājošo skaits nepārsniedz 10.

Finanšu un vadības atskaišu dokumentācijas analīze

Veicot finanšu un vadības atskaišu dokumentācijas analīzi, par pamatu tika ņemta

studiju priekšmetā „Uzņēmējdarbības finanses” izstrādātā SIA „Xxx” finanšu stāvokļa

analīze. Tā kā vēl nav pieejama informācija par 2010.gada rezultātiem, tad par pamatu tika

ņemts periods no 2007.-2009. gadam.

Tā kā uzņēmums darbojas mazumtirdzniecībā arī bilances struktūra ir tam atbilstoša.

Aplūkojot uzņēmuma aktīvu var secināt, ka ilgtermiņa ieguldījumu ir visai maz, lielāko

īpatsvaru aktīvu kopsummā ieņem apgrozāmie līdzekļi, no tiem galvenokārt aktīvi, īpašumā

nav ne ēku, ne mašīnu. Tirdzniecības telpas tiek nomātas.


2.2.att. Pasīvu posteņu īpatsvars procentos no kopējās pasīvu summas 2007.-

2009.gadā

Ja tiek aplūkota bilances pasīvu posteņu struktūra (skat. 2.2.attēlu), redzams, ka tajā nav

tik izteiktu atšķirību. 2009.gads īpaši atšķiras, jo ir ievērojami pieaudzis saistību īpatsvars.

Tas skaidrojams ar to, ka pašu kapitāls ir negatīvs, jo pārskata gadā uzņēmums strādājis ar

zaudējumiem, kuru summa lielāka par pamatkapitālu. Tādēļ arī saistību īpatsvars ir pieaudzis.

Bez tam arī faktiskajos skaitļos to summa ir ievērojami pieaugusi. Saistību straujā

paaugstināšanās uzskatāma par nozīmīgu risku, ar kuru uzņēmuma tālākajā darbībā ir

jārēķinās, jāatceras, ka saistību augstais īpatsvars var kalpot par iemeslu atteikumam jaunu

kredītu iegūšanai, kā arī izmaiņām esošo kredītu procentu likmēs. Negatīvās izmaiņas šajā

9

rādītājā norāda uz kredītu risku R7. Arī nākamā aplūkotā rādītāju grupa vērš uzmanību tieši

uz šo risku.

Savukārt 2.3. attēlā radzamas izmaiņas likviditātes koeficientos laika posmā no 2007.-

2009.gadam. Redzams, ka šim rādītājam ir tendence samazināties, tomēr, ja neņem vērā

2009.gadu kopējās likviditātes rādītājs ir kopumā labs, jo atrodas robežās no 1-1,5. 2009.gads

uzņēmumā ir bijis kā „lūzuma” gads, jo ir samazinājies krājumu apjoms, bet saistības ir tikai

pieaugušas.


2.3. att. Likviditātes koeficientu dinamika 2007.-2009.gadā

Starpseguma likviditātes rādītāju aprēķina neņemot vērā krājumu summu. Tieši šis fakts

iespaido šī rādītāja zemos rezultātus SIA Xxx. No vienas puses ir labi, ka uzņēmumā ir

samērā maz debitoru parādu un nauda netiek bezjēdzīgi turēta bankas kontā, bet gan ieguldīta

uzņēmuma pamatdarbībā, tomēr fakts, ka šis rādītājs ir zems, varētu negatīvi iespaidot

uzņēmuma maksātspēju kreditoru acīs, kas arī jāņem vērā izvērtējot esošos riskus.

Rentabilitāte parāda uzņēmuma darbības efektivitāti. Attēlā 3.1. redzama visu aprēķināto

rentabilitātes rādītāju dinamika. Redzams, ka visu veidu rentabilitāte ir pazeminājusies

2009.gadā, kad uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tieši zaudējumu varbūtība ir lielākais

no iespējamajiem riskiem ikvienam uzņēmumam. Rentabilitātes kritums skaidrojams tieši ar

realizācijas apjuma krišanos, kas tad arī ir viens no būtiskākajiem riskiem - R1.

Bruto peļņas rentabilitāte ir vienīgām kas 2009.gadā ir saglabājusies pozitīva. Tas

skaidrojams ar to, ka 2009.gadā uzņēmums ir maz ieguldījis līdzekļus jaunu krājumu

veidošanā, bet pārsvarā centies realizēt iepriekšējos gados iegādātos krājumus, tādēļ arī

2009.gadā izmaksas produkcijas iegādei ir samērā zemas un attiecīgi arī bruto peļņa ir

10

pozitīva. Aktīvu rentabilitātes līmenis ir bijis samērā augsts gados, kad uzņēmumā bijusi

peļņa, kas liecina par to, ka uzņēmums samērā veiksmīgi izmanto aktīvus labvēlīgu

ekonomisko apstākļu gadījumā. Tātad īpaša uzmanība ir jāpievērš ekonomiskā atāvokļa

izmaiņām, jau iepriekš tām sagatavojoties un cenšoties pēc iespējas ātrāk tām piemēroties, jo

šis ir uzskatāms par ļoti būtisku risku.


2.4. att. Rentabilitātes rādītāji procentos 2007.-2009.gadā

Uzņēmuma rentabilitātes un likviditātes, kā arī citi rādītāji ir strauji pasliktinājušies tieši

pēdējā apskatītajā - 2009.gadā, ir jāvelta pastiprināta uzmanība, lai tie nesamazinātos arī

nākotnē, jo tas var būt par iemeslu uzņēmuma bankrotam.

Plūsmu karte

Plūsmu kartē izvēlēts apskatīt preču piegādi no noliktavas uz mazumtirdzniecības

punktu procesu,kas būtībā arī ir raksturīgākais uzņēmuma darbībā, tādēļ arī izvēlēts

padziļinātai analīzei.

Attēlā 2.5. redzams procesa shematisks attēlojums, tālākajā tekstā seko tā atšifrējums.

Plūsmu karte veidota sadarbībā ar uzņēmuma vadītāju.

11

Avots: autores veidots

2.5. att. Plūsmu karte preču piegāde no noliktavas uz mazumtirdzniecības punktu

Plūsmu kartē attēlotās shēmas atšifrējums:

1. Procesa sākums.

2. Pasūtījuma saraksta sagatavošana – veic noliktavas darbinieks, konsultējoties ar

mazumtirdzniecības punkta darbienieku(pārdevēju).

3. Risks – nepareizs pasūtījums – tā kā pasūtījumu sastāda 2 darbinieki, var rasties

savstarpēja nesaprašanās.

4. Uzņēmumā tiek izmantota noliktavas uzskaites datorprogramma, kas ļauj kontrolēt

preču daudzumu un apgrozījumu.

5. Nolktavas darbinieks komplektē veikto pasūtījumu, sagatavo atbilstošu pavadzīmi.

6. Preču pavadzīmi paraksta preces izsniedzējs (noliktavas darbinieks).

7. Nokomplektētais pasūtījums tiek iepakots.

8. Ja iepakošana netiek veikta rūpīgi, var rasties preču bojājumi

9. Dažu trauslo preču pārvadāšanai tiek lietoti aizsargājoši materiāli.

10. Preču piegāde mazumtirdzniecības punktā – tā kā tas atrodas tajā pašā ēkā, tad

transportēšanas riski ir minimāli.

11. Preču pieņemšana mazumtirdzniecības punktā.

12. Nepareizi sakomplektēts pasūtījums, līdz ar to var pietrūkt nepieciešamās preces, kā

arī būt nepareizi inventarizācijas rezultāti.

13. Sakomplektēto preci vēlreiz pārbauda saņēmējs – t.s. divu acu princips.

14. Preču pavadzīmi paraksta saņēmējs (mazumtirdzniecības punkta darbinieks).

15. Procesa beigas.

12

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

10.

9.

11.

1

2.

13.

14.

1

.

1

5

.

3. RISKU NOVĒRTĒŠANA – RISKU MATRICAS METODE

Iestāšanās varbūtība Ietekme

Risks

Ļot

i sti

pra

stip

ra

vid

ēja

zem

a

Ļot

i zem

a

Komerciālais risks

1. Realizācijas

apjoma samazinājums x x

2. Preču zaudējums x x

3. Preču iepirkuma

cenu paaugstināšanās x x

4. Preču kvalitātes

zudums x x

Finanšu risks

5. Attiecības ar

kredītiestādēmx x

6. Attiecības ar

piegādātājiem x x

7. Kredītu risks x x

Transporta risks

8. Preču saņemšana

no piegādātājiem x x

9. Preču nogādāšana

mazumtirdzniecības

punktā

x x

Juridiskais risks

10. Neprecīzi noslēgts

līgums x x

11. Līgums nav

likumīgs x x

12. Līgums tiek anulēts x x

13

Iestāšanās varbūtība

Iete

km

e

Ļoti augsts Augsts Vidējs Zems Ļoti zems

Ļoti stipra 1.

stipra 12 2. 6.

vidēja 3. 9. 11. 4. 8.

zema 5. 10.

Ļoti zema 7.

Pielietojot risku novērtēšanā risku matricu var secināt, ka uzņēmumam bīstamākiem riski ir:

Realizācijas apjoma samazinājums, Attiecības ar kredītiestādēm (kredīta iegūšanas iespēju

zudums), līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ, un iespēja bojāt preci transportējot to uz

mazumtirdzniecības punktu.

4. RISKU KLASIFIKĀCIJA

Risku klasifikācija pēc to izcelsmes.

Ārējie riski:

o Realizācijas apjoma samazinājums

o Preču iepirkuma cenu paaugstināšanās.

o Attiecības ar kredītiestādēm (ārējais, ja risku rada kredītiestāde).

o Attiecības ar piegādātājiem (ārējais, ja risku rada piegādātājs).

o Gatavās produkcijas nerealizācija (ārējais, ja atkarīgs no klienta).

o Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos (ārējais, ja nav pieprasījuma).

o Procentu risks.

o Valūtas risks.

o Banku risks.

Iekšējie riski:

o Realizācijas apjoma samazinājums (iekšējais, ja atkarīgs no uzņēmuma)

o Preču zaudējums.

o Gatavās produkcijas kvalitātes problēmas.

o Attiecības ar piegādātājiem (iekšējais, ja radies uzņēmuma dēļ).

o Gatavās produkcijas nerealizācija (iekšējais, ja vainojams uzņēmusm).

o Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos..

o Neprecīzi noslēgts līgums.

o Līgums nav likumīgs.

14

o Līgums tiek anulēts.

5.RISKU NOVĒRŠANA UN KONTROLE

Riska grupa Novēršanas un kontroles metodes

Komerciālais risks

R1 -Realizācijas apjoma samazinājums

o Jaunāko tehnoloģiju apzināšana – kursu

apmeklēšana;

o Sekošana līdzi preču sortimentam, kas

iegādājam pie konkurentiem;

o Precīza un savlaicīga sekošana

noliktavas atlikumiem, kas tiek

nodrošināta ar noliktavas programmu;

o Viens no grūtāk kontrolējamiem

riskiem, jo grūti kontrolēt ārējo

pieprasījumu.

R2 -Preču zaudējums

o Sekot līdzi tam, lai sortimentā esošās

preces nebūtu morāli novecojušas;

o Ievērot piesardzību, veicot preču

pārvietošanu.

R3 - Preču iepirkuma cenu

paaugstināšanās

o Iepriekš slēgt līgumus ar preču

piegādātājiem;

o Veidot attiecības ar jau iepriekš

zināmiem piegādātājiem, kas var

piedāvāt lojalitātes atlaides.

R4 - Preču kvalitātes zudumso Izmantot tikai pazīstamu un pārbaudītu

preču piegādātāju pakalpojumus.

Finanšu risks

R5- Attiecības ar kredītiestādēm

o Jāievēro kredītu atmaksas termiņi;

o Jāpalielina pašu kapitāla īpatsvars

bilancē.

R6- Attiecības ar piegādātājiem o Sekot līdzi saistību izpildes termiņiem;

o Sadarboties ar jau esošajiem

piegādātājiem, tādējādi nostiprinot

15

uzticamību viņu acīs.

R7 - Kredītu risks

o Palielināt pašu kapitāla īpatsvaru

bilancē;

o Pievērst uzmanību kredītlīgumu

nosacījumiem (procentu likmei, tam, kā

tā var mainīties).

Transporta risks

R8 - Preču saņemšana no piegādātājiem

o Sadarboties ar esošajiem

piegādātajiem;

o Sadarboties ar piegādātājiem, kas

nodrošina preču piegādi līdz

uzņēmuma noliktavai.

R9 - Preču nogādāšana

mazumtirdzniecības punktā

o Iecelt atbildīgo personu par preču

nogādāšanu no noliktavas uz

mazumtirdzniecības punktu;

o Iegādāties iesaiņojamo materiālu, kas

nepieciešams preču drošākai

pārvadāšanai (putuplasts, kastes utml.);

o Uzlabot mazumtirdzniecības punkta

iekārtojumu, padarot ērtāku lielizmēra

preču izvietošanu un uzglabāšanu

Juridiskais risks

R10 - Neprecīzi noslēgts līgums o Noslēgt līgumu ar juristu, kas

konsultētu uzņēmumu jaunu līgumu

slēgšanas gadījumus un esošo strīdus

situāciju risināšanā.

R11 - Līgums nav likumīgs

R12 - Līgums tiek anulēts

16

6. RISKU FINANSĒŠANA

Risku finansēšana ir nepieciešama tikai būtiskākajiem jeb augstajiem riskiem.

Veicot risku novērtēšanu ar risku matricas palīdzību par augstiem riskiem uzņēmumā tika

atzīti:

o Realizācijas apjoma samazinājums – ieguldīt līdzekļus noliktavas programmas

uzlabošanā, jo jau šobrīd uzņēmumā tāda ir un tiek pievērsta uzmanība tam, lai

noliktavas atlikumus būtu tikai likvīdas preces, taču ne visi darbinieki prot ar to

appieties un būtu nepieciešams šo programmu pielāgot konkrētā uzņēmuma

vajadzībām;

o Attiecības ar kredītiestādēm (kredīta iegūšanas iespēju zudums) – uzņēmuma

īpašniekiem jāiegulda lielāks daudzums uzņēmumā tieši pašu kapitāla, nevis

aizdevuma veidā, lai SIA Xxx bilancē saistību īpatsvars kļūtu mazāks;

o Līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ – noslēgt līgumu ar juristu, kas konsultētu

uzņēmumu juridiskajos jautājumos un līgumu slēgšanā, sagatavotu paraugus

uzņēmuma standartlīgumiem;

o Iespēja bojāt preci transportējot to uz mazumtirdzniecības punktu –Iegādāties

iesaiņojamo materiālu, kas nepieciešams preču drošākai pārvadāšanai (putuplasts,

kastes utml.), uzlabot mazumtirdzniecības punkta iekārtojumu, padarot ērtāku

lielizmēra preču izvietošanu un uzglabāšanu. Šim nolūkam nepieciešama mēbeļu

nomaiņa un kosmētiskais remonts mazumtirdzniecības punktā.

Pie katra no būtiskākajiem riskiem norādītas nepieciešamās darbības to novēršanai, kas prasa

materiālus ieguldījumus.

17

SECINĀJUMI

1. Veicot risku novērtēšanu uzņēmumā, tika secināts, ka ļoti bīstamu risku tajā nav, bet

būtiskākie no visiem ir realizācijas apjoma samazinājums, attiecības ar kredītiestādēm

(kredīta iegūšanas iespēju zudums), līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ, un iespēja

bojāt preci transportējot to uz mazumtirdzniecības punktu;

2. Uzņēmumā iepriekš nav veikta risku izvērtēšana, taču par daudziem riskiem jau ir

padomāts un darīts viss, lai tos samazinātu;

3. Viens no smagākajiem riskiem ir realizācijas apjoma krišanās, jo to ir grūti kontrolēt,

bet tā ietekme uz uzņēmuma peļņu var būt graujoša.

18

PRIEKŠLIKUMI

1. Nepieciešams uzlabot noliktavas programmas darbības efektivitāti, apmācīt visus

darbiniekus to izmantot, pielāgot programmu uzņēmuma vajadzībām;

2. Veikt rekonstrukciju mazumtirdzniecības punktā, uzlabojot tā vizuālo stāvokli un

samazinot risku bojāt preci transportēšanas laikā;

3. Noslēgt līgumu ar juristu, kas apkalpotu uzņēmumu, palīdzot risināt juridiskas

problēmas un noslēgt līgumus atbilstoši uzņēmuma interesēm.

19

risku zinojums

Documents