Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. - 2009 · 2018-08-11 · 2.1.1.1.4. reģionālā...

AMstrat_300307; Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009.gadam

Ministru kabineta 2007.gada ___.______ rīkojums Nr. _______

Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. - 2009.gadam

Rīga, 2007


2

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS .....................................................................................................................................5

1. INFORMATĪVĀ DAĻA ......................................................................................................6 1.1. ĀRLIETU MINISTRIJAS MANDĀTS..................................................................................6 1.2. ĀRLIETU MINISTRIJAS VIRSMĒRĶIS ...................................................................................6 1.3. ĀRLIETU MINISTRIJAS VĒRTĪBAS.......................................................................................6 1.4. ĀRLIETU MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENI........................................................................6 1.5. ĀRLIETU MINISTRIJAS MĒRĶI UN PRIORITĀRIE UZDEVUMI ................................................7 1.6. ĀRLIETU MINISTRIJAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES IZVĒRTĒJUMS .........................................9 1.7. ĀRLIETU MINISTRIJAS DARBĪBAS SPĒJU NOVĒRTĒJUMS.....................................................9

1.7.1. Ārlietu ministrijas organizatoriskā struktūra. ........................................................10 1.7.2. Ārlietu ministrijas cilvēkresursi .............................................................................11 1.7.3. Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību organizatoriskā struktūra..................12 1.7.4. Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību cilvēkresursi. .....................................12 1.7.5. Ārlietu Ministrijas darbības nodrošinājums ..........................................................13

1.8. ĀRLIETU MINISTRIJAS PADOTĪBAS IESTĀDES.........................................................14 1.9. PĀRRAUDZĪBAS UN ATSKAITĪŠANĀS KĀRTĪBA ................................................................14

2. PROGRAMMU DAĻA ......................................................................................................15 2.1. PROGRAMMA "ĀRLIETU PĀRVALDE".........................................................................15

2.1.1. Apakšprogramma "Centrālais aparāts" .................................................................15 2.1.1.1. Situācijas raksturojums....................................................................................15

2.1.1.1.1. Nacionālās drošības stiprināšana ..............................................................15 2.1.1.1.2. Ekonomisko interešu īstenošana...............................................................16 2.1.1.1.3. Eiropas Savienība .....................................................................................16 2.1.1.1.4. Reģionālā politika.....................................................................................17 2.1.1.1.5. Attiecības ar trešajām valstīm...................................................................18 2.1.1.1.6. MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ............................19 2.1.1.1.7. Starptautiskās organizācijas un humanitārie jautājumi ............................20 2.1.1.1.8. Konsulārā politika.....................................................................................21 2.1.1.1.9. Informācija un sabiedriskās attiecības......................................................22

2.1.1.2. Normatīvo aktu, politisko dokumentu saraksts ...............................................22 2.1.1.3. Mērķi un uzdevumi..........................................................................................23

2.1.1.3.1. Nacionālās drošības stiprināšana ..............................................................23 2.1.1.3.2. Ekonomisko interešu īstenošana...............................................................24 2.1.1.3.3. Eiropas Savienība .....................................................................................25 2.1.1.3.4. Reģionālā politika.....................................................................................25 2.1.1.3.5. Attiecības ar trešajām valstīm...................................................................26 2.1.1.3.6. MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ............................27 2.1.1.3.7. Starptautiskās organizācijas un humanitārie jautājumi ............................27 2.1.1.3.8. Konsulārā politika.....................................................................................28 2.1.1.3.9. Informācija un sabiedriskās attiecības......................................................28

2.1.1.4. Paredzamie politikas rezultāti..........................................................................28 2.1.1.4.1. Nacionālās drošības stiprināšana ..............................................................28 2.1.1.4.2. Ekonomisko interešu īstenošana...............................................................29 2.1.1.4.3. Eiropas Savienība .....................................................................................29 2.1.1.4.4. Reģionālā politika.....................................................................................30 2.1.1.4.5. Attiecības ar trešajām valstīm...................................................................30


3

2.1.1.4.6. MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ............................30 2.1.1.4.7. Starptautiskās organizācijas un humanitārie jautājumi ............................30 2.1.1.4.8. Konsulārā politika.....................................................................................30 2.1.1.4.9. Informācija un sabiedriskās attiecības......................................................31

2.1.1.5. Paredzamie darbības rezultāti..........................................................................31 2.1.1.5.1. Nacionālās drošības stiprināšana ..............................................................31 2.1.1.5.2. Ekonomisko interešu īstenošana...............................................................32 2.1.1.5.3. Eiropas Savienība .....................................................................................33 2.1.1.5.4. Reģionālā politika.....................................................................................35 2.1.1.5.5. Attiecības ar trešajām valstīm...................................................................36 2.1.1.5.6. MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ............................37 2.1.1.5.7. Starptautiskās organizācijas un humanitārie jautājumi ............................38 2.1.1.5.8. Konsulārā politika.....................................................................................40 2.1.1.5.9. Informācija un sabiedriskās attiecības......................................................41

2.1.1.6. Jaunās politikas iniciatīvas ..............................................................................42 2.1.1.6.1. Nacionālās drošības stiprināšana ..............................................................42 2.1.1.6.2. Ekonomisko interešu īstenošana...............................................................44 2.1.1.6.3. Eiropas Savienība .....................................................................................44 2.1.1.6.4. Reģionālā politika.....................................................................................46 2.1.1.6.5. Attiecības ar trešajām valstīm...................................................................46 2.1.1.6.6. MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ............................49 2.1.1.6.7. Starptautiskās organizācijas un humanitārie jautājumi ............................49 2.1.1.6.8. Konsulārā politika.....................................................................................51 2.1.1.6.9. Informācija un sabiedriskās attiecības......................................................53 2.1.1.6.10. Darbības spēju uzlabošana .....................................................................56 2.1.1.7. Izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts...................58 2.1.1.8. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēmas...............................59

2.1.1.9. Apakšprogrammu finansējums ........................................................................61 2.1.1.9.1. Centrālais aparāts......................................................................................61 2.1.1.9.2. Konsulārais nodrošinājums ......................................................................62

2.1.2. Apakšprogramma "Diplomātiskās misijas ārvalstīs" .............................................62 2.1.2.1. Situācijas raksturojums....................................................................................62 2.1.2.2. Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts .........................62 2.1.2.3. Mērķi un uzdevumi..........................................................................................62 2.1.2.4. Paredzamie politikas rezultāti..........................................................................63 2.1.2.5. Paredzamie darbības rezultāti..........................................................................63 2.1.2.6. Jaunās politikas iniciatīvas ..............................................................................63 2.1.2.7. Izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts.......................65 2.1.2.8. Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un institucionālā sistēma..............65 2.1.2.9. Apakšprogrammas finansējums.......................................................................66

2.1.3. Programmas "Ārlietu pārvalde" finansējums ........................................................66 2.2. PROGRAMMA "IEMAKSAS STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS".................68

2.2.1. Situācijas raksturojums ..........................................................................................68 2.2.2. Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts ...............................68 2.2.3. Mērķi un uzdevumi .................................................................................................69 2.2.4. Paredzamie politikas rezultāti ................................................................................69 2.2.5. Paredzamie darbības rezultāti ...............................................................................69 2.2.6. Jaunās politikas iniciatīvas ....................................................................................70 2.2.7. Izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts .............................71 2.2.8. Ieviešanas instrumenti un sistēma ..........................................................................71 2.2.9. Programmas finansējums .......................................................................................71


4

2.3. PROGRAMMA "LATVIJAS INSTITŪTS".................................................................73 2.3.1. Situācijas raksturojums ..........................................................................................73 2.3.2. Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts programmas darbības jomā...................................................................................................................74 2.3.3. Programmas mērķis un uzdevumi ..........................................................................75 2.3.4. Paredzamie politikas rezultāti ................................................................................75 2.3.5. Paredzamie darbības rezultāti ...............................................................................76 2.3.6. Jaunās politikas iniciatīvas ....................................................................................77

Jaunā politikas iniciatīva ......................................................................................78 2.3.7.Izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts ..............................80 2.3.8. Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma ....................................................80 2.3.9. Programmas finansējums .......................................................................................80

2.4. PROGRAMMA "ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS PROJEKTI UN STARPTAUTISKĀ PALĪDZĪBA" .......................................................................................................................82

2.4.1. Situācijas raksturojums ..........................................................................................82 2.4.2. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti ..............................................82 2.4.3. Programmas mērķi un uzdevumi ............................................................................83 2.4.4. Paredzamie politikas rezultāti ................................................................................83 2.4.5. Paredzamie darbības rezultāti* .............................................................................84 2.4.6. Jaunās politikas iniciatīvas ....................................................................................84 2.4.7. Izstrādājamo normatīvo aktu un politikas dokumentu saraksts .............................86 2.4.8. Ieviešanas instrumenti un sistēma ..........................................................................86 2.4.9. Programmas finansējums .......................................................................................87

PROGRAMMAS FINANSĒJUMS.......................................................................................87

3. PIELIKUMI........................................................................................................................88 3.1. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS PRIORITĀRĀ SECĪBĀ.................................88 3.2. IZSTRĀDĀJAMIE POLITIKAS DOKUMENTU UN NORMATĪVO AKTU PROJEKTI............................................................................................................................93 3.3. NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SARAKSTS "ĀRLIETU PĀRVALDES" PROGRAMMAI ...............................................93


5

IEVADS 2006.gada 30.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (ārpolitikas pamatnostādnes). Minētais dokuments bija loģisks turpinājums 1995.gadā izstrādātajai ārlietu koncepcijai jeb Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam.

Savukārt Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam (stratēģija) ir ārpolitikas pamatnostādņu īstenošanas dokuments un rīcības plāns. Tas ir dokuments, kas samēro ministrijas darbības prioritātes un budžetu.

Ņemot vērā to, ka ārpolitikas pamatnostādnes un stratēģija daļēji nesakrīt darbības laika ziņā, ir jāizstrādā Ārlietu ministrijas (ĀM) plāns, kas noteiktu atbildību un kārtību, kā un kādā secībā tiek izstrādāti šādi nākamie dokumenti - Ārlietu ministrijas stratēģija 2010.-2013.gadam un Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes pēc 2010.gada (šis ir nosacīts dokumenta nosaukums). Patlaban ir priekšlaicīgi paredzēt to, kurā brīdī būtu uzsākams darbs pie jauna dokumenta jeb Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes pēc 2010.gada izstrādāšanas. Varam pieņemt, ka jaunu pamatnostādņu izstrādāšanai būs vajadzīgi vismaz pāris gadi, tāpēc darbu vajadzētu sākt 2008.gadā.

Stratēģijas apspriešanas gaitā kļuva skaidrs, ka būs nepieciešama ĀM darba principu maiņa, lai visas struktūrvienības spētu novērtēt savu darbību, plānot rīcību, apzinoties sava darba prioritātes un to atbilstību budžetā paredzētajiem līdzekļiem trīs četru gadu perspektīvā. Tāpēc 2007.gadā turpināsies darbs pie ĀM darbības plānošanas un saskaņošanas pilnveidošanas. Tā tiks samērota ar Latvijas prioritātēm, notikumiem starptautiskajās attiecībās, izmaiņām pasaules ekonomikā, reģionālajiem procesiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) darbības kalendāriem.

Latvijas ārlietu plānošanu pastāvīgi ietekmē strauji mainīgā vide ārpus valsts robežām. Mūsu dalība ES nosaka to, ka Latvijas iekšpolitika iegūst arvien lielāku nozīmību ārpolitikas sekmīgā īstenošanā. Daudzu nozaru ministriju lēmumi izriet no diskusijām ES līmenī, tāpēc būtiski pieaug citu ministriju atbildība par to, lai ES diskusijas par konkrētām politikām, kas tieši attiecas uz ES iedzīvotāju ikdienu un drošību, novestu pie risinājumiem, kas atbilst Latvijas sabiedrības un ES sekmīgas attīstības interesēm. ĀM šajā procesā ir svarīga koordinējoša loma.

Stratēģija izklāsta Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta rīcības motivāciju un apņemšanos tuvākajiem trijiem gadiem.


6

1. INFORMATĪVĀ DAĻA 1.1. ĀRLIETU MINISTRIJAS MANDĀTS

ĀM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē. ĀM izstrādā valsts ārpolitiku. Sadarbībā ar Saeimu un Valsts prezidentu, izmantojot politiskus un diplomātiskus līdzekļus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem un 07.11.2006 Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (valdības deklarācija) ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īsteno vienotu valsts ārpolitiku, veic Valsts protokola funkcijas, veic konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs, sagatavo un izsniedz stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences, veic citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 1.2. ĀRLIETU MINISTRIJAS VIRSMĒRĶIS Kopā ES un NATO sabiedrībām strauji mainīgos starptautiskās politikas, globalizācijas, klimata izmaiņu apstākļos nodrošināt Latvijas sabiedrības labvēlīgai attīstībai piemērotu starptautisko un reģionālo vidi. 1.3. ĀRLIETU MINISTRIJAS VĒRTĪBAS ĀM savā darbībā balstās uz šādām kopīgām vērtībām un principiem: 1) dinamiska Latvija vienotā ES; 2) droša Transatlantiskā telpa; 3) profesionāla un radoša komanda; 4) taisnīgums un godīgums; 5) atbildīgums un lojalitāte; 6) objektivitāte un neatkarība. 1.4. ĀRLIETU MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENI Efektīvai Latvijas ārpolitikas mērķu īstenošanai nepieciešams paplašināt Latvijas divpusējās attiecības ar citām valstīm un maksimāli izmantot starptautisko institūciju un organizāciju iespējas, lai veicinātu Latvijas līdzdalību pasaules politiskajos procesos, garantējot valsts nacionālo interešu aizstāvību un sekmējot labvēlīgas starptautiskas vides veidošanos. Vienlaikus Latvijai jāpilnveido un iespēju robežās jāpaplašina tās diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību (pārstāvniecība) tīkls pasaulē. Lai nodrošinātu ārpolitikas pamatnostādnēs definēto ārpolitisko mērķu īstenošanu, Latvijai tuvākajos gados ir jācenšas atvērt divas pārstāvniecības gadā. Šis uzdevums jāsamēro ar valsts ekonomiskās izaugsmes un sabiedrības demogrāfiskajām tendencēm.

Ārpolitisko mērķu sasniegšanai ārpolitikas pamatnostādnēs formulēti septiņi galvenie rīcības virzieni: 1) nacionālās drošības stiprināšana; 2) ekonomisko interešu īstenošana; 3) Baltijas jūras reģiona (BJR) konkurētspējas veicināšana (reģionālā politika); 4) ES vienotības stiprināšana un konkurētspējas palielināšana; 5) Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm; 6) Latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs; 7) Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē.


7

ĀM ārpolitikas galvenie rīcības virzieni tiek realizēti ar šādām budžeta programmām: 1) Ārlietu pārvalde; 2) Iemaksas starptautiskajās organizācijās; 3) Latvijas Institūts; 4) Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība.

Stratēģijā programma Ārlietu pārvalde sastāv no divām apakšprogrammām: 1) Centrālais aparāts; 2) Diplomātiskās misijas ārvalstīs.

ĀM ir nolēmusi 2008.gada budžetā mainīt programmas Ārlietu pārvalde apakšprogrammu sadalījumu, atsakoties no atsevišķas apakšprogrammas Konsulārais nodrošinājums. Turpmāk konsulārā politika būs viens no apakšprogrammas Centrālais aparāts darbības virzieniem.

ĀM izaugsme atjaunotajā Latvijā ir bijusi saistīta ar vairākiem attīstības cikliem. Pirmajos piecos sešos gados notika ārlietu dienesta izveidošanās un nostiprināšanās, strauja ĀM personāla skaitliskā izaugsme un pārstāvniecību atvēršana. Pēc tam ārlietu dienests, turpinot nemitīgi paplašināties, galvenokārt gādāja par ārpolitikas mērķu - Latvijas dalība ES un NATO - sasniegšanu.

Kopš Latvija ir kļuvusi par ES un NATO valsti, ārlietu dienests un ĀM kopumā piedzīvo būtiskas izmaiņas. Tādām attīstītām valstīm kā Zviedrija, Somija un Austrija, dalība ES prasīja vismaz 5 gadus, lai samērotu sava diplomātiskā dienesta un valsts pārvaldes iestāžu darbību ar ES procesiem. Latvija atrodas šī cikla vidusdaļā.

Iepriekšējos 16 gados ĀM nodrošinājumā un finansējumā tikpat kā neatspoguļojās politiku īstenošana. Tie bija dienesta izveidošanās un nostiprināšanās gadi. Tagad Latvijas ārpolitikai arvien biežāk parādās ES un NATO dimensija, kas uzliek jaunus pienākumus un rada jaunas prasības. Mūsu ārpolitikai ir jāsamērojas ar ES un NATO augstajiem standartiem, kas turpmākajos gados prasīs papildus finansējumu.

Līdz ar to ĀM atrodas pārejas posmā no izaugsmes gadiem uz stabila un moderna dienesta izveidi. Visu svarīgāko mērķu īstenošana patlaban ir iespējama, strādājot vairākos virzienos vienlaikus.

Tāpēc stratēģijas apakšprogramma Centrālais aparāts ir sadalīta pa ĀM darbības galvenajiem virzieniem, kas dažos gadījumos nākotnē var izveidoties par atsevišķām budžeta programmām vai apakšprogrammām.

Ārpolitika nereti ir saistīta ar procesu, kam nav tūlītēju rezultātu, tāpēc ārlietas ir sarežģīti izteikt mērāmos politikas vai darbības rezultātos. 1.5. ĀRLIETU MINISTRIJAS MĒRĶI UN PRIORITĀRIE UZDEVUMI

ĀM pildīs savu uzdevumu, īstenojot šādus stratēģiskos mērķus. Tās struktūrvienības formulēs savus ikgadējos darbības uzdevumus, par pamatu ņemot šādus piecus mērķus: Starptautiskajā sabiedrībā sekmīga Latvija ĀM gādās par to, lai Latvija varētu iedarbīgi un samērīgi ietekmēt starptautiskos lēmumus, kas skar Latvijas valsts, Latvijas tautas drošību un labklājību, ES un BJR attīstību. Praktiski tas nozīmē:


8

1) efektīvi aizstāvēt Latvijas intereses ES; 2) sekmēt ES konsolidāciju; 3) rūpēties par Latvijas interesēm divpusējo attiecību kontekstā; 4) veicināt reģionālu sadarbību un izmantot Baltijas Ministru padomes (BMP) un Baltijas

jūras valstu padomes (BJVP) iespējas; 5) sekmēt starptautiskās vides harmonizāciju Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās

daudzpusējās sadarbības organizācijās un institūcijās. Drošību veicinoša starptautiskā sabiedrība ĀM paaugstinās starptautiskās sabiedrības spējas novērst konfliktus un pārvarēt krīzes. ĀM stiprinās starptautisko un reģionālo institūciju spējas un veicinās to sadarbību. ĀM sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AiM) un citām struktūrām strādās, lai novērstu jaunu apdraudējumu rašanos. Praktiski tas nozīmē: 1) nostiprināt un pilnīgot ES ārējās rīcības spējas; 2) sekmēt NATO darbības un stratēģijas samērošanu ar mainīgo drošības vidi; 3) mazināt terorisma un masu iznīcināšanas izplatību pasaulē; 4) attīstīt visaptverošas drošības koncepciju; 5) veicināt konfliktu novēršanu un krīžu pārvarēšanu. Taisnīgāka pasaule ĀM sekmēs demokrātiju, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, līdztiesību, tiesiskumu, efektīvu tirgus ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Pasaulē, kur ir raksturīga aizvien lielāka valstu savstarpējā atkarība, ĀM centīsies sekmēt cilvēku drošību un mazināt nabadzību. Praktiski tas nozīmē: 1) nostiprināt starptautiskās tiesības un globālo pārvaldību; 2) uzlabot attīstības sadarbības kvalitāti un nostiprināt partnerattiecības, kas sekmē

ilgtspējīgu attīstību; 3) veicināt tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Konkurētspējīga Latvija Lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un labklājību, ĀM sadarbībā ar citām ministrijām, valsts iestādēm, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām, centīsies panākt atvērtus un uz skaidriem tiesiskiem pamatiem un noteikumiem balstītus globālā tirgus nosacījumus. ĀM, izmantojot Latvijas pārstāvniecību tīklu, piedalās Latvijas ārējās ekonomiskās politikas uzdevumu realizēšanā. Praktiski tas nozīmē: 1) ārvalstu ieguldījumu piesaistīšana tautsaimniecības attīstībai; 2) eksporta veicināšana; 3) uzņēmēju interešu aizstāvība ārvalstīs. Atvērta un uz pakalpojumiem orientēta Ārlietu ministrija ĀM palielinās un padziļinās savu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un ekonomikas sektoru, nodrošinot labāku caurskatāmību un veidojot jauna veida partnerattiecības. ĀM atvieglos Latvijas iedzīvotājiem iespēju veikt uzņēmējdarbību ārvalstīs. ĀM sniegs ātru, efektīvu un kompetentu palīdzību ārvalstīs nelaimē nokļuvušiem Latvijas iedzīvotājiem. Praktiski tas nozīmē: 1) uzlabot klientiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti; 2) attīstīt saziņu ar iedzīvotājiem un publisko komunikāciju; 3) pievienoties Šengenas telpai un veicināt vīzu atvieglojumus; 4) attīstīt pārstāvniecību tīklu.


9

1.6. ĀRLIETU MINISTRIJAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES IZVĒRTĒJUMS Globalizācijas rezultātā sabiedrība un tirgus daudzās valstīs kļūst atvērtāki, tiek veidoti ciešāki kontakti. Informācijas, cilvēku, kapitāla un uzņēmumu kustība pieaug. Politiskie, ekonomiskie, kultūras un citi saziņas aspekti un iespējas mijiedarbojas.

Jauns akcents starptautiskajā sadarbībā tiek likts uz nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un citiem nevalstiskajiem partneriem. Tādēļ valstij ir jābūt spējīgai iesaistīties visdažādāko veidu sadarbībā un jauna veida partnerattiecībās. Ciktāl runa ir par indivīdu un visas sabiedrības drošību, ārpolitika un iekšpolitika aizvien ciešāk savstarpēji integrējas. Vairāk nekā jebkad agrāk valstīm ir jāveicina kopīga rīcība un attīstības programmas.

Draudi, kas izriet no vājām jeb nesekmīgām valstīm, var skart Latvijas un tās sabiedrības drošību, to jau ir piedzīvojuši daudzi Latvijas sabiedrotie. Terorisms un organizētā noziedzība, cilvēktiesību pārkāpumi, veselības apdraudējumi un vides postījumi visā pasaulē arī ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē drošību.

Globalizācijas apstākļos ārpolitika ieņem arvien svarīgāku lomu valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā. Starptautiskā tirdzniecība pakāpeniski tiek liberalizēta un attiecīgi palielinās savstarpējā ekonomiskā atkarība. Ražošanas potenciāls pārvietojas un mainās, robežu aizsardzība iegūst jaunu nozīmi un līdz ar to arī valstu nacionālie regulēšanas līdzekļi. Īpaši nozīmīgi attīstīt un stiprināt daudzpusējo, kā arī reģionālo sadarbību. Tirdzniecības politiku nepieciešams piemērot globālās ekonomikas dinamiskai attīstībai, apliecinot uz augstiem standartiem balstītu un atvērtu tirgus nepieciešamību savstarpējai konkurētspējas uzlabošanai un labklājības veicināšanai. Latvijas dalība ES nodrošina bagātīgas iespējas sasniegt savus pamatmērķus, sekmēt valsts labklājību. Turklāt līdzās Latvijas dalībai NATO, ES ir Latvijai vissvarīgākā starptautiskās sadarbības iespēja.

Latvijas labklājība aizvien vairāk būtu jābalsta uz zināšanām un inovācijām. Relatīvi nelielais iekšējais tirgus piedāvā visai ierobežotas iespējas gūt ilglaicīgus panākumus. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi efektīvāk strādāt starptautiskajā līmenī. Latvijas iedzīvotāji tagad ceļo daudz biežāk. Tādējādi pārstāvniecībām rodas arvien vairāk darba.

Mūsdienu informācijas sabiedrībā plašsaziņas līdzekļi un jaunie informācijas tīkli darbojas globālā mērogā un ātri. Rezultātā darbības vide ir pārveidojusies tiktāl, ka no valsts institūcijām tiek prasīta ātra, apsteidzoša un daudzpusīga rīcība. Valsts pārvaldes iestādēm, ieskaitot ĀM, tiek izvirzītas arvien lielākas prasības, taču tās rīcībā esošie resursi būtiski nepalielinās. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei jāstrādā produktīvāk un jāpārformulē prioritārie darbības virzieni. 1.7. ĀRLIETU MINISTRIJAS DARBĪBAS SPĒJU NOVĒRTĒJUMS Šī sadaļa paskaidro ĀM personāla, atbalsta funkciju struktūrvienību un infrastruktūras pilnveidošanas uzdevumus. Nepieciešamās finanses ir norādītas stratēģijas programmas "Ārlietu pārvalde" sadaļā Jaunās politikas iniciatīvas pie darbības spēju uzlabošanas.


10

1.7.1. ĀRLIETU MINISTRIJAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA.

ĀM galveno darbības virzienu izpildi organizatoriski nodrošina astoņas direkcijas - 1.politiskā direkcija (ES jautājumi), 2.politiskā direkcija (drošības politikas jautājumi), 3.politiskā direkcija (divpusējie jautājumi), Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas direkcija, Juridiskā un konsulārā direkcija, Administratīvā direkcija, Personālpolitikas attīstības direkcija, Valsts protokols, kā arī vairākas atsevišķas struktūrvienības - Plānošanas grupa, Iekšējās drošības departaments, Iekšējais audits, Inspektorāts, kas nodrošina specifisko funkciju izpildi. Pašreizējā organizatoriskā struktūra politisko uzdevumu un funkciju izpildei ir optimāla, bet stratēģijas darbības laikā ir paredzēts nostiprināt ārlietu dienesta atbalsta struktūras.

Stratēģijas darbības laikā, veicinot politisko dialogu un turpinot attīstīt sadarbību ar reģiona valstīm Eiropas Kaimiņu politikas (EKP) ietvaros, pievienojoties Šengenas līgumam, gatavojoties Latvijas prezidēšanai ES 2015.gadā, ar jaunām štata vietām būs jāpapildina attiecīgās ĀM struktūrvienības.

Stratēģijas darbības laikā ir paredzēts nostiprināt ĀM atbalsta struktūras, palielinoties darbinieku skaitam, funkcijām, dokumentu apjomam. Šajā laikā ir plānots pārstrukturēt Personāla departamentu, Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentu, turpināt Finanšu politikas departamenta, Iekšējā drošības departamenta, Dokumentācijas pārvaldības departamenta, Juridiskā departamenta, Konsulārā departamenta stiprināšanu.

Ņemot vērā, ka Latvijā nav speciālas augstskolas, kas sagatavo darbiniekus diplomātiskajam dienestam, ĀM Personālpolitikas attīstības direkcijai galvenais uzdevums ir izveidot darbinieku apmācības sistēmu, kas jebkuram ĀM darbiniekam nodrošinātu attiecīgajam karjeras posmam atbilstošu, konsekventu un kvalitatīvu apmācības gaitu.

ĀM Mācību centrs (MC) ir 1997.gadā izveidota nodaļa Personāla departamentā, MC vadītājs ir tieši pakļauts Personāla departamenta direktoram, kā arī ar 2007.gada 1.janvāri izveidotās


11

Personālpolitikas attīstības direkcijas valsts sekretāra vietniekam (VSV). MC šobrīd strādā trīs darbinieki, kas ir nepietiekams skaits, ņemot vērā ievērojamo darba apjoma pieaugumu pēdējā gada laikā (MC veic detalizētu mācību budžeta izstrādi un mācību izdevumu uzskaiti, ir ieviesti ikgadēji semināri informācijas un preses, kultūras un diasporas atašejiem, kā arī grāmatvežiem un lietvežiem pārstāvniecībās; uz pusi pagarināts tradicionālais Ievadkurss jaunajiem diplomātiem, kā arī apjomīgāks kļuvis primsrotācijas un pēcrotācijas kurss). MC pārziņā ir arī sadarbība ar Latvijas augstskolām, kā arī ar dažādām mācību iestādēm ārvalstīs, kurās Latvijas diplomāti regulāri papildina profesionālās zināšanas. MC nodrošina ĀM darbiniekiem (pirms rotācijām arī diplomātu ģimenes locekļiem) svešvalodu apmācību, kā arī piedāvā ĀM darbiniekiem papildināt zināšanas dažādos vienas dienas kursos (grāmatvedība, personāla vadības jautājumi, juridiski jautājumi, lietvedība u.c.), kā arī Valsts Administrācijas skolas (VAS) piedāvātajos semināros. Atsevišķi tiek plānotas mācības augstākajai vadībai, departamentu direktoriem un nodaļu vadītājiem.

Ņemot vērā augstākminētās MC funkcijas, šobrīd viens MC darbinieks veic visu organizatorisko darbu, budžeta plānošanu un izpildi, kā arī nodrošina MC ārējo sadarbību un MC konceptuālo attīstību; viens darbinieks strādā tikai ar dažāda veida līgumiem (līgumi ar lektoriem, ar mācību iestādēm, ar augstskolām, līgumi par studiju maksas kompensāciju, mācību līgumi u.c.); viens darbinieks plāno svešvalodu apmācību, koordinē vienas dienas profesionālos kursus un VAS piedāvātos kursus.

Attīstot MC, nepieciešams plānot papildu štata vietas, lai vienmērīgāk sadalītu pienākumu apjomu un slodzi. MC optimāli būtu paredzēt sešas štata vietas.

Lai MC varētu pildīt valdības un arī ĀM vadības uzstādījumu - celt diplomātu profesionālās apmācības kvalitāti, paralēli MC štata palielinājumam, jāparedz pakāpenisks MC finansējuma palielinājums, kas atspoguļots tabulā "Jaunās politikas iniciatīvas". 1.7.2. ĀRLIETU MINISTRIJAS CILVĒKRESURSI

Motivēts, uzticams un pozitīvi noskaņots personāls ir ĀM vissvarīgākais resurss. ĀM īpašu vērību veltī labai pārvaldībai un vadības iemaņām. Visi darbinieki ir jāvērtē atbilstoši šīm vērtībām, un no viņiem tiek gaidīta šīm vērtībām atbilstoša rīcība.

ĀM savos 16 atjaunotās darbības gados ir attīstījusies ar lielu ātrumu. Līdztekus Latvijas valsts straujajām pārmaiņām ĀM, pastāvīgi atrodoties finansējuma deficīta apstākļos, ir mēģinājusi sakārtot un kopt nemitīgi augošo infrastruktūru, samērojot to ar apmācību un sociālo garantiju programmām.

Saskaņā ar ĀM štatu sarakstu 2007.gada 1.janvārī iestādē ir 351 štata vieta. No ĀM strādājošajiem 74% ir sievietes, 26% vīrieši, vecumā līdz 30 gadiem ir 55% strādājošo, no tiem 75% ir sievietes, 25% vīrieši.

ĀM 89% darbinieku ir ar augstāko izglītību, pārējiem ir vidējā speciālā vai vidējā izglītība. Visiem ĀM vadības līmeņa darbiniekiem ir augstākā izglītība.

No kopējā darbinieku skaita diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ar vēstnieka diplomātisko rangu ir 10 diplomāti, ar padomnieka diplomātisko rangu - 9 diplomāti, ar 1.sekretāra diplomātisko rangu - 27 diplomāti, ar 2.sekretāra diplomātisko rangu - 37 diplomāti, ar 3.sekretāra diplomātisko rangu - 29 diplomāti, ar atašeja diplomātisko rangu - 56 diplomāti.


12

2007.gadā ārlietu dienestā strādājošo profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai ir apstiprināts Ls 164 320 finansējums, kas ietver dalību profesionālās programmās, mācību maksas kompensāciju, svešvalodu apmācību.

ĀM nodarbināto vidū personāla mainības līmenis saglabājas salīdzinoši zems - 2006. gadā šis rādītājs bija 6,5%.

Viena no problēmām, kas saistīta ar cilvēkresursiem, ir Latvijā sagatavoto speciālistu kvalitāte un attiecīgi adekvāta atalgojuma nodrošināšanas iespējas valsts pārvaldē.

Arvien pieaugošo ĀM attīstības tempu periodā pieaug nepieciešamība pēc profesionāla un kvalificēta personāla. Tas izvirza prasības personāla atlasei un tālākai personāla attīstībai.

Tuvākajos divos trijos gados ir jāveic nopietna personāla izaugsmes un apmācības sistēmas revīzija, lai radītu jaunu ilgtermiņa ĀM personāla attīstības programmu, kas atbilstu valsts budžeta iespējām. Katrā ziņā runa ir par jaunām investīcijām, kuras līdz šim ir bijušas nepietiekamas, pat tikušas apzināti "upurētas" galveno stratēģisko uzdevumu - Latvijas dalības ES un NATO - sasniegšanas vārdā.

Darbības spējas uzlabošanai un lai kvalitatīvi izpildītu šo uzdevumu, ir paredzēts stratēģijas darbības laikā izstrādāt "Personāla politikas un attīstības stratēģiju 2007.-2010.gadam". Galvenais uzdevums ir piesaistīt labi sagatavotu un profesionālu personālu, kur galvenais priekšnoteikums ir konkurētspējīgs atalgojums, un esošo cilvēkresursu nostiprināšana un attīstība. Personāla atlasi veikt atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kuri nosaka personāla profesionālās zināšanas un prasmes, un raksturo lojalitātes, disciplīnas, psiholoģiskās līdzsvarotības līmeni. Šajā posmā ir nepieciešams palielināt ĀM strādājošo skaitu. 2008.gadā - par 75 darbiniekiem, 2009.gadā - par 5 darbiniekiem.

Personāla attīstības virzienā galvenais darbības mērķis ir konsekventi, mūsdienīgi un profesionāli apmācīt ĀM personālu, palīdzot attīstīt nepieciešamās zināšanas un prasmes, sagatavojot diplomātiskajam un konsulārajam dienestam profesionālus, akadēmiski un praktiski izglītotus diplomātus. 1.7.3. DIPLOMĀTISKO UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA. Ārpolitikas pamatvirzienu un mērķu, Valdības rīcības plāna galvenos uzdevumus ārvalstīs nodrošina 45 pārstāvniecības, tai skaitā 34 vēstniecības, 7 pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts, 3 konsulāti. Stratēģijas darbības laikā atbilstoši izvirzītajām ārpolitiskajām prioritātēm ir jānodrošina Latvijas pārstāvība visās ES un NATO dalībvalstīs un ir jāparedz jauno pārstāvniecību atvēršana, ir jānostiprina esošajās pārstāvniecībās ekonomisko, konsulāro diplomātu un administratīvā personāla kapacitāte. 1.7.4. DIPLOMĀTISKO UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU CILVĒKRESURSI. Saskaņā ar ĀM pārstāvniecību štatu sarakstu 2007.gada 1.janvārī ir 352 štata vietas. No pārstāvniecībās strādājošiem 60% ir sievietes, 40% vīrieši, vecumā līdz 30 gadiem ir 33% strādājošo, no tiem 71% ir sievietes, 29% vīrieši.


13

92% no pārstāvniecībās strādājošiem ir ar augstāko izglītību, pārējie ar vidējo speciālo vai vidējo izglītību. Pārstāvniecību personāla kvalifikāciju raksturo sekojošos amatos esoši diplomāti: ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki 35 padomnieki 30 1. sekretāri 53 2. sekretāri 44 3. sekretāri 43 atašeji - vēstnieka sekretāri 36

No kopējā darbinieku skaita pārstāvniecībās ar vēstnieka diplomātisko rangu ir 26 diplomāti, ar padomnieka diplomātisko rangu 23 diplomāti, ar 1.sekretāra diplomātisko rangu 35 diplomāti, ar 2.sekretāra diplomātisko rangu 44 diplomāti, ar 3.sekretāra diplomātisko rangu 39 diplomāti, ar atašeja diplomātisko rangu 61 diplomāts.

Stratēģijas darbības laikā atbilstoši Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir jānodrošina Latvijas interešu pārstāvība un jāpadziļina divpusējās attiecības ar valstīm ar pieaugošu reģionālu nozīmi, domājot par jaunu pārstāvniecību atvēršanu un nostiprinot esošās pārstāvniecības.

Savlaicīgi plānojot jauno štata vietu atvēršanu, ir jānodrošina profesionālā apmācība diplomātiem, kā arī jāsniedz atbalsts diplomātu ģimenes locekļiem svešvalodu apmācībā, iekļaujot pirmsrotācijas sagatavošanas ciklā.

Šajā laikā turpināt plānveidīgi nodrošināt diplomātu sagatavošanos un viņu karjeras attīstību, organizējot diplomātu rotāciju divus gadus uz priekšu.

Ja to pieļaus valsts ekonomiskā un izglītības sistēmas attīstība, ir jāizstrādā pārstāvniecības standarts, kas ievērojami atvieglotu diplomātu rotācijas plānošanu. Standartā jānosaka nepieciešamais personāla skaits, tā kvalifikācija. 1.7.5. ĀRLIETU MINISTRIJAS DARBĪBAS NODROŠINĀJUMS

Kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO, ĀM ir jāvelta pastiprināta uzmanība un jāveic nopietnas sistēmas reformas, kas prasa visu atbalsta funkciju struktūrvienību pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kā arī ĀM un pārstāvniecību infrastruktūras sakārtošanu.

Lai nodrošinātu Latvijas ārlietu dienestu ar tā funkcijām piemērotu un nacionālajām, NATO un ES drošības prasībām atbilstošu administratīvo sistēmu, ir nepieciešamas nozīmīgas finanšu investīcijas.

Administratīvās direkcijas uzdevums ir nodrošināt ārlietu dienesta administratīvo darbību: finanšu līdzekļu plānošanu un uzskaiti, īpašumu apsaimniekošanu, dokumentu pārvaldību un informāciju tehnoloģiju attīstību. Tas prasa: 1) finanšu uzskaites sistēmas pilnveidošana; 2) valsts iepirkumu elektroniskās sistēmas izveide; 3) informācijas aprites sistēmas izstrāde un ieviešana; 4) publisko dokumentu glabāšanas reorganizācija un intraneta ieviešana; 5) nacionālā slepenā tīkla darbībai un stabiliem neklasificētiem sakariem nepieciešamo

pieslēgumu izveidošana saiknei ar pārstāvniecībām; 6) starpministriju datortīkla dienesta vajadzībām izveide;


14

7) ĀM informāciju sistēmas stabilizācija, pārceļoties uz vēsturiskajām telpām Kr. Valdemāra ielā 3;

8) ĀM drošības sistēmas uzlabošana.

Juridiskā departamenta uzdevums ir, uzturot optimālo darbinieku skaitu un regulāri paaugstinot to kvalifikāciju, nodrošināt ĀM noteiktās kompetences ietvaros uzdoto pastāvīgo uzdevumu izpildi un institucionālo atmiņu, vienlaikus spējot ātri un kvalitatīvi veikt ad hoc uzdevumus ĀM aktuālu problēmjautājumu risināšanā un piesaistot atsevišķu uzdevumu veikšanā tiesību ekspertus ārpus ĀM. 1.8. ĀRLIETU MINISTRIJAS PADOTĪBAS IESTĀDES Valsts Aģentūra "Latvijas Institūts"

Valsts aģentūra "Latvijas institūts" (LI) ir ĀM pārraudzībā esoša valsts iestāde. LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. LI koordinē Latvijas tēla veidošanas stratēģijas izstrādi un uzrauga tās īstenošanu, rada valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs. 1.9. PĀRRAUDZĪBAS UN ATSKAITĪŠANĀS KĀRTĪBA ĀM darbības stratēģiju plānots aktualizēt katru gadu budžeta plānošanas procesa gaitā. Lai īstenotu stratēģiju, ĀM un tās padotībā esošās institūcijas izstrādās ikgadējos darba plānus, savukārt par pārskatu sniegšanas instrumentiem tiks izmantoti pārskati par darba plānu izpildi. Stratēģijas izpilde tiks kontrolēta sadarbībā ar ĀM Iekšējā audita nodaļu.


15

2. PROGRAMMU DAĻA 2.1. PROGRAMMA "ĀRLIETU PĀRVALDE" Programmas Ārlietu pārvalde mērķi ir definēti kā apakšprogrammas Centrālais aparāts virzienu un apakšprogrammas Diplomātiskās misijas ārvalstīs mērķi. 2.1.1. APAKŠPROGRAMMA "CENTRĀLAIS APARĀTS" 2.1.1.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 2.1.1.1.1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA Nacionālās drošības ietvaros Latvijas stratēģiskais uzdevums ir sadarbībā ar sabiedrotajiem nodrošināt valstisko un sabiedrisko drošību, kam ir ne tikai militārs, bet arī sociāls un ekonomisks raksturs. Mūsdienu draudiem nav robežu, tie ir mainīgi un negaidīti. Apdraudētājs parasti ir grūti identificējams. Uzdevums ir gan tiešo militāro draudu mazināšana, gan starptautiskās noziedzības (nelegālie finanšu darījumi, narkobizness, cilvēku tirdzniecība un preču kontrabanda u.c.) apkarošana, gan ekoloģiskās katastrofas cēloņu mazināšana. Latvija, būdama ANO, NATO un ES dalībvalsts, aktīvi piedalās un piedalīsies starptautiskās drošības stiprināšanā. Draudi Eiropas un Ziemeļamerikas demokrātijām ir gandrīz identiski. NATO alianse ir vienojošais faktors un drošības dialoga forums, kas piedāvā tādu infrastruktūru un reaģēšanas mehānismu, kāds šodien nepastāv citu organizāciju ietvaros. Vienlaicīgi Latvija atbalstīs Eiropas valstu un ES militāro spēju nostiprināšanu, par pamatu ņemot apsvērumu, ka Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) nav alternatīva NATO. EDAP lomai ir jāattīstās harmonijā ar transatlantiskajām attiecībām, izvairoties no dublēšanās un nodrošinot ciešu sadarbību starp ES un NATO. Piedalīšanās starptautiskajās operācijās (bijušās Dienvidslāvijas valstīs, Afganistānā un Irākā) ir ievērojams ieguldījums Latvijas starptautiskās ietekmes palielināšanā, kas apliecina, ka Latvija ir sabiedrotais, uz ko var paļauties. Latvijai jābūt gatavai arī turpmāk piedāvāt savu militāro palīdzību un civilos ekspertus, ja vien tas būs nepieciešams. Latvija iestāsies par ANO reformām, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem. Latvijas drošības politikas formulēšana un īstenošana: 1) starptautiskā sadarbība terorisma apkarošanā; 2) bruņojuma kontrole un stratēģiskā eksporta kontroles sistēmas vadīšana. Latvija ir

dalībvalsts virknei konvenciju un līgumu ar specifiskiem informācijas apmaiņas un inspekciju režīmiem;

3) sabiedrības informēšana par NATO un drošības politiku Latvijā. Sabiedrības informēšanu ĀM veic sadarbībā ar AiM, pārstāvniecību NATO un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

4) MK 13.10.2005 rīkojums Nr. 670 "Koncepcija par Civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās". ĀM ir atbildīgā


16

institūcija par šīs koncepcijas īstenošanu. Saskaņā ar Latvijas civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvās padomes nolikumu tiek sagatavoti priekšlikumi jautājumos par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās. Galvenās problēmas šobrīd ir saistītas ar finansējuma nodrošināšanu un juridisko jautājumu sakārtošanu. Saskaņā ar koncepcijā izvirzītajiem uzdevumiem ĀM, sākot ar 2007.gadu, ir jāplāno ikgadējā budžetā līdzekļi civilo ekspertu dalības nodrošināšanai misijās, jāsekmē ekspertu apmācība pirms došanās misijā. ĀM dala atbildību ar Iekšlietu ministriju (IeM) par finanšu resursu administrēšanu un uzņemas atbildību par ekspertiem, kuri ir no institūcijām, kuras nav IeM pakļautībā.

2.1.1.1.2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA Viena no galvenajām ārpolitikas prioritātēm ir Latvijas ārējo ekonomisko sakaru stiprināšana. Latvijas ārpolitika valsts ekonomisko interešu realizēšanā balstās uz Saeimas un valdības apstiprinātajiem stratēģiskās attīstības dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Latvija iestājas par tādu ES ārējo ekonomisko attiecību veidošanu, kas nostiprina ES kā aktīva globāla spēlētāja lomu pasaules ekonomiskajos procesos. Tas ir panākams, gan konsekventi realizējot ES un tās dalībvalstu intereses, gan veicinot citu pasaules valstu un reģionu integrāciju starptautiskajā ekonomikā, tādējādi nodrošinot to sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību. Latvija ir vitāli ieinteresēta ārvalstu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, tādēļ viens no būtiskākajiem Latvijas ārējās ekonomiskās politikas uzdevumiem ir tālāka ārvalstu ieguldījumu piesaistīšana, ārējās tirdzniecības bilances līdzsvarošana (eksporta veicināšana) un uzņēmēju interešu aizstāvība ārvalstīs.

Latvijas ekonomiskās intereses tiek noteiktas, atbildīgajām ministrijām sadarbojoties ar ĀM. 2.1.1.1.3. EIROPAS SAVIENĪBA Kopš 2004.gada 1.maija, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, tā ir pastāvīgi iesaistīta ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Latvijas pārstāvji piedalās visu ES institūciju darbā gan politiķu un ierēdņu, gan NVO līmenī. Latvijai ir būtiski pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko tai sniedz dalība ES - valstu savienība, kuras pamatā ir brīvība, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, solidaritāte, tolerance, labklājība un drošība. Vienlaikus dalība ES Latvijai dod iespēju veidot ES tādu, kas atbilst Latvijas interesēm. Piedaloties dažādos ES formātos, Latvija kopīgi ar citām dalībvalstīm diskutē par to, kā stiprināt ES konkurētspēju, uzlabot tās institucionālo ietvaru un palielināt ES ietekmi pasaulē. Darbojoties ES, Latvija stiprina ES politisko vienotību un solidaritāti, sekmē kompromisu panākšanu, piedāvā savu ekspertīzi jomās, kurās ir uzkrāta vērtīga pieredze, piemēram, attiecībās ar ES kaimiņvalstīm. Ratificējot Līgumu par Konstitūciju Eiropai, Latvija ir sniegusi atbildi tam, kā nākotnē funkcionēt paplašinātajai ES, kā pilnveidot ES lēmumu pieņemšanas mehānismu. Arvien ciešākas globālās integrācijas apstākļos Latvija ir ieinteresēta ekonomiski spēcīgā un ārpolitiski vienotā ES. ES konkurētspējas palielināšana ir būtisks priekšnosacījums, lai


17

efektīvi stātos pretī izaicinājumiem, ko rada pieaugoša konkurence no strauji augošajām Āzijas ekonomikām, globāla preču un kapitāla tirgu integrācija un jauno tehnoloģiju izplatība un tamlīdzīgi. Vienlaikus ES konkurētspējas stiprināšana ir galvenais nosacījums Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Turpināms darbs pie ES iekšējā tirgus izveides pabeigšanas, kā arī tiesību un regulējošo aktu vienkāršošanas, lai mazinātu šķēršļus uzņēmējdarbībai. Latvija ir ieinteresēta stiprināt ES sadarbību tajās jomās, kur ES līmeņa darbība dod lielāku pievienoto vērtību nekā atsevišķu dalībvalstu aktivitātes, piemēram, enerģētikā, ārpolitikā. Kopā ar citām ES dalībvalstīm un sadarbībā ar ES stratēģiskajiem partneriem Latvija veicina brīvības, drošības un tiesiskuma izplatību pasaulē. Latvijai jo īpaši svarīga ir stabilitātes un drošības telpas paplašināšana ES ārējo robežu tuvumā, tādēļ tā aktīvi iesaistās ES kaimiņu politikas veidošanā. ES tālāka paplašināšanās palielinās tās ietekmi pasaulē. Svarīgi, lai paplašināšanās procesā tiktu ņemta vērā katras kandidātvalsts gatavība dalībai ES, kā arī pašas ES spēja uzņemt jaunas dalībvalstis. Latvijas iesaiste ES institūciju darbā notiek, aktīvi sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm un meklējot sabiedrotos savu nacionālo interešu īstenošanā. Šajos apstākļos būtiska nozīme ir Latvijas divpusējai sadarbībai ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Pēc Latvijas iestāšanās ES tā ieguvusi jaunu, padziļinātu dimensiju. Ņemot vērā, ka Latvijas politiskās ietekmes iespējas ir objektīvi ierobežotas (četras balsis - ES Padomē, deviņi deputāti - Eiropas Parlamentā), būtiska nozīme efektīvai Latvijas interešu aizstāvībai ES institūcijās ir nacionālā līmenī izveidotajai ES lietu koordinācijas sistēmai. Tā nosaka Latvijas viedokļa definēšanas, apstiprināšanas un paušanas kārtību. ĀM koordinē Latvijas pozīciju izstrādi par nozaru ministriju kompetencē esošajiem jautājumiem, kā arī nodrošina informācijas apriti ES institūciju darba kārtības jautājumos. Aktuālos ES jautājumus regulāri izskata MK un Saeimas Eiropas lietu komisija. Latvijas viedoklis tiek veidots, iesaistot gan valsts institūciju, gan sociālos partnerus un NVO pārstāvjus. Lai gan darbs ar ES jautājumiem kļuvis par Latvijas ierēdņu ikdienu, darbība ES dalībvalsts statusā ir pierādījusi, ka Latvijas institūcijām nākas saskarties ar nopietniem izaicinājumiem, definējot un argumentējot nacionālās intereses un aizstāvot tās atbilstoši ES institūcijās pastāvošajai kārtībai. 2.1.1.1.4. REĢIONĀLĀ POLITIKA ES un NATO paplašināšanās 2004.gadā palielinājusi BJR1 ekonomisko un politisko nozīmi Eiropā. Latvija ir ieinteresēta, lai BJR turpinātu attīstīties par vienu no dinamiskākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem gan ES, gan globālā mērogā. BJR izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības pamatā ir, no vienas puses, reģionālās kohēzijas palielināšanās, bet, no otras puses, demokratizācijas, pilsoniskās sabiedrības, stabilitātes un labklājības telpas nostiprināšanās reģiona kaimiņvalstīs jeb t.s. plašākajā BJR. Kopš 90-to gadu sākuma Latvija aktīvi piedalās BJR sadarbības programmu, projektu, iniciatīvu īstenošanā, un ir ieinteresēta reģionālās sadarbības tālākā attīstībā un padziļināšanā.

1 BJR ģeopolitiskajā ietvarā tradicionāli tiek iekļautas Baltijas valstis (Igaunija, Latvija, Lietuva), Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija), Ziemeļvācija, Ziemeļpolija un Krievijas Ziemeļrietumu apgabali.


18

Svarīga loma reģionālās sadarbības stiprināšanā ir intensīvam divpusējam un daudzpusējam dialogam ar reģiona valstīm. BJR raksturīgs daudzpusējo institūciju un sadarbības formātu blīvums (piemēram, Baltijas Asambleja (BA), BMP, Ziemeļu padome (ZP), Ziemeļu Ministru padome (ZMP), BJVP, Baltijas Attīstības forums (BAF), ES Ziemeļu Dimensija u.c.). Daudzi no tiem šobrīd pārformulē savas darbības prioritātes, pielāgojoties jaunajai situācijai, kas izveidojusies pēc ES un NATO paplašināšanās. Turpinās reģionālā diskusija par BJR sadarbības optimālo saturisko un formālo raksturu, kā arī tās vietu ES un globālajā kontekstā. Šajā situācijā Latvijai ir svarīgi koncentrēties uz reģionam prioritārām sadarbības jomām un plānot mērķtiecīgu reģionālās sadarbības mehānismu izmantošanu. ES kontekstā Latvija ir ieinteresēta gan BJR, gan pārējo ES reģionu līdzsvarotā attīstībā. Vienlaikus reģionālajai sadarbībai jāveicina ES tālāka integrācija. BJR ES dalībvalstu sadarbība uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā. Tādēļ ir svarīgi, lai ES kompetences jautājumi reģionālajā līmenī tiktu risināti ar neformāla dialoga starpniecību, lai netiktu radīti reģionāli bloki ES iekšienē, kas ir pretrunā ES darbības pamatprincipiem. Daudzas reģionālās sadarbības iniciatīvas jāuzskata arī par iespēju sadarbības veicināšanai ar Krieviju, jo BJR tālākā ekonomiskā izaugsme, drošība un labklājība lielā mērā atkarīga no Krievijas Ziemeļrietumu apgabalu integrācijas pakāpes. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paturēt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ilgtermiņa iesaisti reģionā. Latvijai svarīgs jautājums ir baltu identitātes nostiprināšana un kultūras veicināšana, kas reģionālajā līmenī tiek veidota ciešā sadarbībā ar Lietuvas un citu BJR valstu valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām ieinteresētajām pusēm. 2.1.1.1.5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM Sadarbība ar trešajām valstīm ietver sevī sadarbību ar ASV, Kanādu, Krievijas Federāciju (Krievija), Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, Latīņamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Okeānijas valstīm

Latvijas - Krievijas attiecības, neskatoties uz valstu atšķirīgajām pozīcijām atsevišķos jautājumos, ietver sevī neizmantotu potenciālu. Latvija attiecības ar Krieviju vēlas veidot uz pragmatiskiem pamatiem un sadarbībai atvērtas, ar uzsvaru uz vitāli svarīgo un praktisko savstarpējo jautājumu risināšanu, kā arī BJR lomas nostiprināšanu. Latvija ir gatava veidot konstruktīvu starpvalstu attiecību klimatu, intensificēt politiskos kontaktus, tālāk izmantot ekonomiskā sadarbības potenciālu, uzsākt Starpvaldību komisijas (SVK) darbu, tālāk paplašināt līgumtiesisko bāzi. Austrumeiropas reģions (Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija) ir iekļauts EKP un ar MK 31.08.2004 rīkojumu Nr. 595 "Par Pamatnostādnēm Latvijas līdzdalībai Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā" tas ir noteikts kā prioritārs. Reģiona valstīs pašreiz notiek dažādas intensitātes transformācijas procesi (politiskie un ekonomiskie), katrā valstī ar savām specifiski individuālajām pazīmēm, vienlaicīgi notiek arī ārpolitisko prioritāšu stabilizācija. Ar atsevišķām valstīm Latvijai ir izveidojusies pietiekami aktīva un regulāra sadarbība kopš neatkarības atjaunošanas (Ukraina, Baltkrievija), ar pārējām intensīva sadarbība veidojas salīdzinoši nesenā laika griezumā. Reģiona valstis ir bijušas un turpina būt Latvijas ekonomisko interešu uzmanības lokā un saglabā ekonomisko saišu aktivizēšanas


19

potenciālu. Nepieciešama tālāka līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, iespējama nozaru sadarbība. Latvijas interesēs ir, lai minētajā reģionā veidotos ilgtermiņa stabilitātes, demokrātijas, ekonomiskās un sociālās labklājības telpa un šajā aspektā būtiski ir izmantot EKP. Centrālāzijas reģionā (Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Turkmenistāna, Tadžikistāna) Latvijai ir izveidojušies divi tradicionālie sadarbības partneri - Kazahstāna un Uzbekistāna. Ar abām valstīm veidojas samērā regulārs politiskais dialogs un ir izveidojusies selektēta ekonomiskā sadarbība, īpaši ir izteikta interese par tranzīta sektoru. Ir izveidotas SVK un pastāv abpusēja interese šo mehānismu aktīvi izmantot, jo īpaši ekonomisko jautājumu risināšanā. Joprojām eksistē plašas iespējas tālākai līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai. Iespēju robežās jāstiprina Latvijas klātbūtne pārējās Centrālāzijas valstīs. Ziemeļamerikā prioritārās sadarbības valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris ASV un Kanāda. Gan ASV, gan Kanādā darbojas Latvijas pārstāvniecības. Latvija paplašina sadarbību ar pasaulē ekonomiski visstraujāk pieaugošo reģionu - Āziju, akcentējot politisko dialogu, sadarbību ekonomikā, izglītībā, kultūrā. Latvijas intereses Āzijā īsteno divas pārstāvniecības -Japānā un Ķīnas Tautas Republikā. Latīņamerikā Latvijai svarīgākās sadarbības partneres ir Meksika un Brazīlija, Argentīna, Čīle, Kostarika, Kolumbija un Peru. Latīņamerikā Latvijai vēl nav pārstāvniecības. Tuvajos Austrumos aktīvs divpusējais dialogs Latvijai ir izveidojies ar Izraēlas Valsti, kurā Latvijas pārstāvniecība darbojas kopš 1995.gada. 2007.gadā darbu sāk pārstāvniecība Ēģiptē ar mērķi nodrošināt attiecību intensificēšanos.

Latvija iesaistās ES dialogā ar Latīņamerikas un Karību valstīm (arī Rio grupu), Āzijas valstīm, Vidusjūras valstīm (EUROMED), Līča valstu padomi (GCC - Gulf Cooperation Council) valstīm. Prioritāra ir transatlantiskā sadarbība.

Latvijai ir jāpanāk līdzvērtīgi ieceļošanas noteikumi trešajās valstīs kā vairumam ES dalībvalstu. Latvijai svarīgi ir turpināt diplomātisko attiecību dibināšanu ar ANO dalībvalstīm. Lai veicinātu sadarbību ar reģiona valstīm, Latvija paplašina savu Goda konsulu tīklu. 2.1.1.1.6. MK PĀRSTĀVE STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS Saskaņā ar MK 18.03.1998 noteikumiem Nr. 92 "Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās", MK pārstāvim (Pārstāvis) ir trīs galvenie uzdevumi: 1) pārstāvēt MK intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa):

a) sekot Tiesas tiesvedībā saņemtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem pret Latviju un Tiesas noteiktajos termiņos darīt zināmu un aizstāvēt valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b) sniegt atbildes valdības vārdā uz jebkuriem citiem Tiesas uzdotajiem jautājumiem Tiesas noteiktajos termiņos;

c) sagatavot un iesniegt valdībai ziņojumu par valdības nostāju lietā gadījumos, kad ir nepieciešams pieņemt lēmumu par mierizlīgumu, kad Tiesa pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības, kad Tiesa lietā nozīmējusi mutisko noklausīšanos un kad Tiesa lietā pieņēmusi valdībai nelabvēlīgu spriedumu;

d) nodrošināt Tiesas spriedumu tulkošanu un publicēšanu, ieteikt un koordinēt veicamos individuālos (kompensācijas izmaksa un tiesību aizskāruma rezultātā zaudēto tiesību atjaunošana) un vispārējos pasākumus Tiesas sprieduma izpildei;


20

e) ziņot Eiropas Padomes (EP) Ministru vietnieku komitejai par Tiesas spriedumu izpildes gaitu.

2) pārstāvēt MK intereses ANO cilvēktiesību institūciju (cilvēktiesību līgumu uzraudzības mehānismu un speciālo procedūru) ietvaros: a) sekot ANO cilvēktiesību institūcijās iesniegtajiem un Latvijas valdībai

komunicētajiem iesniegumiem pret Latviju un noteiktajos termiņos darīt zināmu un aizstāvēt valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b) sniegt atbildes uz jebkuriem citiem ANO cilvēktiesību institūciju ietvaros izveidoto institūciju uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c) sagatavot un iesniegt valdībai ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad uzraudzības mehānismu ietvaros iesniegtā sūdzība pieņemta izskatīšanai pēc būtības, un kad lietā pieņemts valdībai nelabvēlīgs lēmums;

d) nodrošināt ANO cilvēktiesību institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu, ieteikt veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu izpildei.

3) nodrošināt nacionālo ziņojumu par Latvijai saistošo starptautisko daudzpusējo līgumu izpildi sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, kā arī formulēt ieteikumus pieņemto secinājumu īstenošanai.

Pārstāvja birojs arī seko līdzi starptautisko institūciju (individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismi, valstu ziņojumu izskatīšanas mehānismi) praksei pret citām valstīm un informē atbildīgās Latvijas institūcijas par nepieciešamajām darbībām, lai izvairītos negatīvas prakses veidošanos pret Latviju. Ja rodas nepieciešamība, birojs tiek arī izmantots Latvijas pozīcijas sagatavošanai individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismos ES ietvaros. 2006.gadā Pārstāvja birojā strādāja 4 darbinieki (ieskaitot Pārstāvi) pilnas slodzes darbā. 2.1.1.1.7. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN HUMANITĀRIE JAUTĀJUMI Starptautisko organizāciju nozīme Latvijas ārpolitikā iezīmējās jau 90-to gadu sākumā, kad tika atjaunota Latvijas Republika un bija nepieciešama suverenitātes, valstiskuma un demokrātisko vērtību nostiprināšana un palīdzība pārejai uz tirgus ekonomiku.

Pēc iestāšanās ES Latvijas statuss starptautiskajās organizācijās ir mainījies. Latvija no palīdzības saņēmējvalsts ir kļuvusi par donorvalsti, attiecīgi padarot Latvijas līdzdalību starptautiskajās organizācijās nozīmīgāku, redzamāku un atbildīgāku.

ES ietvars un globalizācijas procesi kopumā rada nepieciešamību stiprināt Latvijas pozīcijas daudzpusējās attiecībās, aktīvāk iesaistoties starptautisko organizāciju darbā, piedaloties lēmumu pieņemšanā, izvirzot savus kandidātus starptautiskajās organizācijās, tādējādi nodrošinot Latvijas nacionālo interešu aizstāvību, uzņemoties līdzatbildību starptautiskā miera, drošības un attīstības sekmēšanā un vispārējo cilvēktiesību ievērošanā. ĀM ir atbildīga par Latvijas politikas veidošanu un īstenošanu starptautiskajās organizācijās, starptautiskās sabiedrības informēšanu par Latvijas paveikto cilvēktiesību jomā, un dažādu Latvijai aktuālo humanitāro jautājumu, ieskaitot cilvēktiesības, minoritāšu jautājuma risināšanu starptautiskā mērogā, kā arī kompetences ietvaros - Latvijā.


21

Starptautiskajās organizācijās Latvija lielā mērā strādā ES ietvaros, piedaloties Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) un ES pozīciju veidošanā visos jautājumos. Latvija kā ES dalībvalsts ar augstiem standartiem cilvēktiesību jomā veicina cilvēktiesību situācijas uzlabošanu citos reģionos. ĀM ir koordinējošā loma sadarbības īstenošanai ar dažādām starptautiskajām organizācijām, īpaši ANO sistēmas organizācijām, EP, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), BJVP un daudzām citām starpvalstu, starpvaldību organizācijām. Latvijas sadarbība ar un līdzdalība starptautiskajās organizācijās lielā mērā tiek īstenota arī ar sekojošu institūciju palīdzību: 1) pastāvīgās pārstāvniecības ANO (Ņujorka, Vīne, Ženēva), ANO Izglītības, zinātnes un

kultūras organizācijā (UNESCO) (Parīze), EDSO (Vīne), EP (Strasbūra); 2) pārstāvniecības Pasaules Tirdzniecības Organizācijā (PTO) (Ženēva), ANO Pārtikas un

lauksaimniecības organizācijā (FAO) (Roma), Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija (ĶIAO) (Hāga), Pasaules Bankā (Vašingtona) u.c.;

3) Starptautisko organizāciju nacionālie biroji Latvijā (Pasaules Veselības organizācija (WHO), ANO Bērnu Fonds (UNICEF) un UNESCO nacionālās komitejas, Starptautiskā Migrācijas Organizācija (IOM)) Latvijā;

4) 16 nozaru ministrijas un vismaz 23 citas valsts pārvaldes iestādes. Latvija sadarbojas ar vairāk nekā 30 ANO sistēmas organizācijām, ir ratificētas vairāk kā 300 dažādas konvencijas un citi starptautisko tiesību dokumenti; piemēram, 2004.gadā veiktie dalības maksājumi starptautiskajās organizācijās pārsniedza 8 miljonus Ls. Lai palielinātu atdevi no dalības starptautiskajās organizācijās, stratēģijas darbības periodā plānots sekmēt Latvijas Republikas un Latvijas ekspertu ievēlēšanu dažādās institūcijās, palielināt Latvijas ekspertu iesaisti starptautisko organizāciju darbā, nodrošināt aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunās iniciatīvās vai projektos, stiprināt cilvēkresursu kapacitāti, kā arī veikt nepārtrauktu Latvijai aktuālu cilvēktiesību jautājumu monitoringu un risināšanu kompetences ietvaros.

Nozīmīgs uzdevums stratēģijas darbības periodā būs Latvijas prezidentūras BJVP (2007.gada jūlijs - 2008.gada jūnijs) sekmīga īstenošana, kas ir arī viena no valdības deklarācijas prioritātēm un ir atzīmēta ārpolitikas pamatnostādnēs. Prezidentūras galvenais mērķis būs veicināt reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, attiecīgi par prioritārajiem darbības virzieniem izvirzot izglītību, enerģētiku un civilās drošības jautājumus. Šis prezidentūras gads būs vienlaikus gan izaicinājums, gan iespēja Latvijai un ĀM, veidojot reģionālās sadarbības dienas kārtību un iesaistoties dažādās uz rezultātiem orientētās iniciatīvās. 2008.gada pavasarī Latvijai būs kārta rīkot NB 8 (Ziemeļu un Baltijas valstis) vēstnieku EP izbraukuma sesiju, kurā piedalās vēstnieki un Ārlietu ministriju attiecīgo departamentu pārstāvji, lai apspriestu aktuālākos EP jautājumus un sagatavotos ikgadējai ministru sanāksmei. 2.1.1.1.8. KONSULĀRĀ POLITIKA Konsulārā dienesta darbība un uzdevumi ir nesaraujami saitīti ar Latvijas ārpolitikas mērķiem un prioritātēm, integrāciju dažādās pasaules un Eiropas politiskajās, drošības un ekonomiskajās struktūrās.


22

Latvijas konsulārais dienests ir personāla skaita ziņā raksturojams kā neliels un efektīvs dienests. Tas koordinē dažādu funkciju veikšanu Latvijas valsts fizisko un juridisko personu interešu aizsardzībai ārvalstīs, kas Latvijā ir dažādu institūciju pārziņā un to spektrs ir ļoti plašs, piemēram, civilstāvokļa aktu reģistrācija, pilsonības jautājumi, ceļošanas dokumentu noformēšana, notariālo darbību veikšana, tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu uzdevumu izpilde, konsulārās palīdzības sniegšana ārkārtas situācijās, kā arī citas funkcijas 2.1.1.1.9. INFORMĀCIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS Lai informētu Latvijas un ārvalstu sabiedrību par Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kā arī iesaistītu sabiedrību ārpolitikas veidošanā, galvenie darbības virzieni ir šādi: 1) sadarbība ar Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem medijiem, kā arī ārvalstu plašsaziņas

līdzekļu pārstāvjiem; 2) ārvalstu mediju akreditācija; 3) darbs ar dažādām sabiedrības mērķauditorijām - skolēniem, studentiem, NVO, viedokļu

līderiem, ekspertiem; 4) ārvalstu mediju vizīšu koordinēšana; 5) publicitātes pasākumu organizēšana.

Interneta mājas lapas uzturēšana, pilnveidošana un atjaunošana, informatīvo materiālu, kā arī preses apskatu sagatavošana un izplatīšana, mediju monitorings un ĀM iekšējās un publiskās informācijas tulkošana ir svarīgākie instrumenti minēto darbības virzienu efektīvai īstenošanai. 2.1.1.2. NORMATĪVO AKTU, POLITISKO DOKUMENTU SARAKSTS Programmas darbību nosaka valdības deklarācija, kā arī šādi būtiski politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti: Politikas plānošanas dokumenti 1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (MK 04.07.2006 noteikumi Nr.

564); 2) Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr.

417); 3) Vienotā patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-

2009.gadam (MK 01.02.2006 rīkojums Nr. 60). Normatīvie akti 1) Latvijas Republikas Satversme; 2) 16.04.2003 "Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo

Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai";

3) 23.05.1969 Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām;


23

4) 24.04.1963 Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem; 5) 18.04.1961 Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem; 6) 04.04.1949 Ziemeļatlantijas līgums; 7) Valsts pārvaldes iekārtas likums; 8) Ministru kabineta iekārtas likums; 9) Valsts civildienesta likums; 10) Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums; 11) likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"; 12) MK 29.04.2003 noteikumi Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums"; 13) MK 29.04.2003 noteikumi Nr.217 "Vīzu noteikumi"; 14) MK 12.03.2002 noteikumi Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis". Pilnu normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu sarakstu programmas darbības jomā skatīt Pielikumā Nr. 3. 2.1.1.3. MĒRĶI UN UZDEVUMI 2.1.1.3.1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA Mērķi: 1) Izmantojot dalību NATO, ES un citās starptautiskajās organizācijās, veicināt Latvijai

labvēlīgas starptautiskās drošības vides attīstību; 2) nodrošināt divpusējo kontaktu veidošanu un stiprināšanu drošības jomā gan ar NATO, gan

NATO partnervalstīm, tādējādi veicinot Latvijas interešu apzināšanos šādu valstu lēmumu pieņēmēju aprindās;

3) nodrošināt Latvijas civilo ekspertu dalību starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās;

4) mazināt masu iznīcināšanas ieroču izplatību pasaulē; 5) nodrošināt stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli atbilstoši Latvijas nacionālajām un

starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām; 6) formulēt Latvijas un kolektīvās intereses NATO - Krievijas padomes formātā, kā arī

veicināt, atbalstīt praktiskus kopējos projektus; 7) nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sabiedrības informēšanu par NATO un

drošības politikas jautājumiem. Uzdevumi: 1) īstenot konsultācijas par drošības politikas jautājumiem ar NATO dalībvalstīm un

partnervalstīm starptautiskajās organizācijās; 2) atbilstoši starptautiskajām drošības aktualitātēm īstenot konsultācijas ar ne-NATO un ne-

partnervalstīm, kas veicinātu Latvijas drošības politikas intereses vai valsts darbību starptautiskajās organizācijās;

3) nodrošināt ĀM pārstāvju dalību NATO starptautiskajā mītnē un NATO birojos partnervalstīs;

4) izveidot tiesisko un finansiālo bāzi, paredzot ĀM budžetā līdzekļus civilo ekspertu dalības misijās nodrošināšanai un pirms misiju apmācībai;

5) jāpilnveido juridiskā bāze, kas ļautu pildīt Latvijai starptautiskās saistības un nodrošinātu ekspertu nosūtīšanu misijā īsā laika posmā;

6) Piedalīties un atbalstīt NATO - Krievijas padomes praktiskos, lietderīgos sadarbības projektus;

7) aktīvi piedalīties Neizplatīšanas drošības iniciatīvas (Proliferation Security Initiative) sadarbībā;

8) nodrošināt Latvijas intereses adaptētā līguma par konvencionālajiem ieročiem kontekstā;


24

9) koordinēt stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles sistēmā iesaistīto institūciju darbību militāro un dubulta pielietojuma preču eksporta, importa un tranzīta kontroles jomā;

10) sadarbībā ar kompetentajām valsts institūcijām nostiprināt stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmu, uzlabojot praktiskās kontroles mehānismus;

11) plānot un koordinēt Latvijas pārstāvību kompetencei atbilstošajās ES darba grupās, starptautiskajos eksporta kontroles režīmos Vasenāras Vienošanās, Austrālijas Grupā, Kodolmateriālu Neizplatīšanas Grupā, turpināt darbu pie Latvijas pievienošanās Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmam;

12) organizēt un piedalīties daudzpusējās un divpusējās eksporta kontroles sistēmā iesaistīto ekspertu sadarbības programmās;

13) turpināt sadarbību ar NVO sabiedrības informēšanā par NATO un drošības politiku; 14) attīstīt sadarbību ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu; 15) organizēt vietēja un starptautiska mēroga pasākumus (konferences, seminārus, diskusijas)

par drošības politikas aktualitātēm. 2.1.1.3.2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA Mērķi: 1) Latvijas konkurētspējas palielināšana un ārējās tirdzniecības bilances uzlabošana,

paplašinot esošos un apgūstot jaunus eksporta tirgus, veicinot ārvalstu investīciju pieaugumu Latvijā;

2) Latvijas kā uzņēmējdarbībai pievilcīgas valsts veicināšana, t.sk. jautājumos, kuri saistīti ar uzņēmējdarbības vidi;

3) Latvijas ekonomisko interešu īstenošana un ievērošana ES attiecībās ar trešajām valstīm; 4) Enerģētikas apgādes drošības un enerģētikas attīstība, t.sk. energoresursu piegāžu ceļu un

avotu diversifikācija Baltijas jūras telpā un Eiropā; 5) Efektīvi funkcionējoša PTO daudzpusējā tirdzniecības sistēma un Latvijas interesēm

atbilstošs PTO daudzpusējo tirdzniecības liberalizācijas sarunu (DDA) raunda iznākums; 6) Latvijas ekonomiskajām interesēm atbilstoši Latvijai prioritāro PTO kandidātvalstu

uzņemšanas PTO nosacījumi; 7) Latvijas pilntiesīga dalība Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijā (OECD); 8) Investīciju līgumtiesiskās bāze paplašināšana. Uzdevumi: 1) Izmantojot gan pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, gan divpusējos sadarbības formātus, t.sk.

SVK mehānismu, sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem ārvalstu tirgu apgūšanā, veicinot augstas pievienotās vērtības produkcijas eksportu; investīciju piesaistē, īpaši, zinātņu ietilpīgajās nozarēs; kā arī ekonomiska rakstura problēmjautājumu risināšanā un noregulēšanā;

2) Saskaņā ar Eksporta veicināšanas programmu 2005.-2009. gadam un tās rīcības plānu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) konceptuāli un saskaņoti risināt jautājumu par ekonomisko diplomātu tīkla ārvalstīs un Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību;

3) Piedalīties Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanā ES un trešo valstu sadarbības formātos, īpaši ES attiecībās ar reģiona valstīm (Krieviju, Ukrainu un citām NVS valstīm) un ES - ASV transatlantiskās ekonomiskās partnerības stiprināšanā;

4) Veicināt Latvijas interesēm atbilstošu enerģētikas politiku un pārstāvēt to attiecīgajos ES, kā arī NATO u.c. reģionālos un starptautiskos formātos;

5) Ņemot vērā Latvijas stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu un tradicionālo tilta lomu starp Austrumiem un Rietumiem, sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām veicināt tranzīta plūsmu piesaisti Latvijai Transeirāzijas tirdzniecības koridoru ietvaros un pozicionēt Latviju kā reģionālas nozīmes loģistikas un distribūcijas centru;


25

6) Atbalstīt efektīvu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību PTO sadarbībā ar EM;

7) Sadarbībā ar EM nodrošināt nacionālo ekonomisko interešu pārstāvēšanu Latvijai prioritāro PTO kandidātvalstu iestāšanās procesā;

8) Veicināt un lobēt Latvijas virzību uz pilntiesīgu dalību OECD; līdz OECD dalībvalstu lēmuma pieņemšanai par organizācijas paplašināšanu veicināt un lobēt Latvijas virzību uz novērotāja un dalībnieka statusu iegūšanu Latvijai prioritārajās OECD komitejās un darba grupās;

9) Turpināt slēgt starpvalstu investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumus ar Latvijai prioritārajām valstīm;

10) Veicināt pilnvērtīgas informācijas sniegšanu starptautisko organizāciju u.c. institūciju ziņojumu un novērtējumu sagatavošanas procesā (t.sk. par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ekonomisko brīvību, u.c.)

11) Ņemot vērā Latvijas ekonomisko interešu prioritāro nozīmi, pastiprinātu uzmanību veltīt ekonomisko diplomātu profesionālai sagatavotībai ekonomiskajos jautājumos;

12) Nodrošināt Latvijas Goda konsulu aktīvu iesaisti Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanā, kā arī paplašināt Goda konsulu tīklu ekonomiski nozīmīgās valstīs un valstīs, kurās pagaidām nav pārstāvniecības (Āzija, Latīņamerika).

2.1.1.3.3. EIROPAS SAVIENĪBA Mērķi: ¯ Veicināt ES lomu pasaulē, nodrošinot tās politisko ietekmi un ekonomisko konkurētspēju,

kā arī padarīt Latviju par līdzvērtīgu sadarbības partneri citu ES dalībvalstu vidū. Veidojot Latvijas kā konstruktīvas un uzticamas sadarbības partneres tēlu, Latvijai jāspēj pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz tās dalība ES.

Uzdevumi: 1) veicināt ES iekšējo konsolidāciju, tā stiprinot ES konkurētspēju un pilnveidojot ES

institucionālo ietvaru; 2) sekmēt vienotas ES ārpolitikas veidošanu, tādējādi palielinot ES ietekmes iespējas

pasaulē; 3) nodrošināt efektīvu Latvijas interešu aizstāvību ES dalībvalstīs un institūcijās:

a. sagatavot Latvijas viedokli, iesaistot kompetentās valsts pārvaldes institūcijas un NVO;

b. veikt pasākumus, lai celtu Latvijas ekspertu kompetenci ES jautājumos, sekmētu Latvijas pārstāvību ES institūcijās un Latvijas nacionālo ekspertu norīkošanu darbā Latvijai prioritārās jomās;

c. nodrošināt efektīvu ES lietu koordinācijas sistēmu nacionālā līmenī; 4) uzsākt gatavošanos Latvijas prezidēšanai ES Padomē 2015.gadā.

2.1.1.3.4. REĢIONĀLĀ POLITIKA Mērķi: 1) veicināt BJR globālo konkurētspēju, reģiona dinamisku un līdzsvarotu attīstību ES tālākas

integrācijas kontekstā; 2) nodrošināt efektīvu Latvijas ārpolitisko un reģionālo interešu pārstāvību BJR institūcijās

un sadarbības formātos; 3) aktivizēt diskusiju par BJR institūciju savstarpēji koordinētiem darbības uzdevumiem, lai

izvairītos no funkciju pārklāšanās un ES kompetences jautājumu risināšanas. Uzdevumi: 1) aktīvi iesaistīties BA un BMP darbā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas prezidentūras

sagatavošanai un norisei 2007. un 2010. gadā;


26

2) identificēt Latvijas prezidentūras BMP prioritātes un sadarbības jomas ar BA 2007. un 2010.gadā;

3) piedalīties ZMP jauno vadlīniju sadarbībai ar Baltijas valstīm sagatavošanā un realizēšanā;

4) atbalstīt ES Ziemeļu Dimensijas politiku, piedaloties jaunā Ziemeļu Dimensijas politiskā ietvardokumenta izstrādē un realizācijā;

5) uzturēt BJR formātu dienaskārtībā Latvijai būtiskus reģionālos jautājumus: infrastruktūras attīstība (īpaši enerģētikas un transporta jomās), vides aizsardzība, drošība, uzņēmējdarbības veicināšana, pētniecība un attīstība;

6) turpināt neformālas konsultācijas ar Baltijas un Ziemeļvalstīm par aktuālajiem ES, ārpolitiskajiem un BJR jautājumiem, nepieciešamības gadījumos pēc ad hoc principa piesaistot arī citas valstis;

7) Veicināt Krievijas un ASV iesaisti dažādu projektu īstenošanā BJR; 8) Nodrošināt Latvijas un Lietuvas Foruma ikgadēju norisi un aktīvi iesaistīties baltu valodu

un kultūru projektu realizācijā BJR. 2.1.1.3.5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM Mērķi: 1) nodrošināt Latvijas politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras interešu īstenošanu divpusējās

attiecībās ar ASV, Kanādu, Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, Latīņamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Okeānijas valstīm, kā arī realizēt Latvijas intereses ES politikā ar minētajām valstīm un reģioniem;

2) veicināt ilgtermiņa stabilitātes veidošanos, demokrātijas stiprināšanu, tālāku ekonomisko un sociālo attīstību ES kaimiņvalstīs un tuvējos reģionos;

3) pamatmērķis ar Krieviju - izveidot konstruktīvu starpvalstu attiecību klimatu, nodrošinot politisko kontaktu regularitāti un ekonomiskās sadarbības stabilitāti;

4) pamatmērķis ar Austrumeiropas reģionu - nodrošināt augstu divpusējās sadarbības intensitāti, veicināt ekonomiskās sadarbības potenciāla izmantošanu, kā arī nodrošināt ES EKP sekmīgu realizāciju ar reģiona valstīm;

5) pamatmērķis ar Centrālāzijas valstīm - saglabāt politiskā dialoga regularitāti, veicināt ekonomiskās sadarbības potenciāla izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot tranzīta sektoram;

6) pamatmērķis ar ASV- nodrošināt pastāvīgu stratēģiskās partnerības dialogu; 7) padziļināt divpusējās attiecības ar valstīm ar lielu vai pieaugošu reģionālu un globālu

nozīmi; 8) panākt ieceļošanas atvieglojumus Latvijas pilsoņiem trešajās valstīs; 9) turpināt diplomātisko attiecību dibināšanu, pārstāvniecību atvēršanu, Goda konsulu tīkla

paplašināšanu, uzturēt kontaktus ar tautiešu kopienām ārvalstīs. Uzdevumi: 1) īstenot pastāvīgu dialogu (vizīšu, ekspertu konsultāciju, SVK sēžu, tikšanos starptautisko

forumu ietvaros organizēšanu) ar ASV, Kanādu, Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, Latīņamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Okeānijas valstīm, ievērojot Latvijas definētās intereses, kapacitātes un ES īstenotās kopīgās vadlīnijas;

2) strādāt pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas; 3) veicināt Latvijas atpazīstamību attālāko reģionu valstīs; 4) aktīvi piedalīties ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā attiecībā uz ASV, Kanādu,

Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, Latīņamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Okeānijas valstīm;


27

5) nodrošināt koordinētas ārpolitikas īstenošanu attiecībā uz Latvijas sadarbību ar ASV, Kanādu, Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, Latīņamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Okeānijas valstīm;

6) sniegt palīdzību un nodot uzkrāto reformu pieredzi ES kaimiņvalstīm un tuvējiem reģioniem.

2.1.1.3.6. MK PĀRSTĀVE STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS Mērķi: 1) pārstāvēt Latvijas valdības intereses starptautiskajās individuālo sūdzību izskatīšanas

procedūrās (gan sagatavojot aizstāvību sūdzību izskatīšanas laikā, gan nolēmumu izpildē); 2) pārstāvēt Latvijas valdības intereses starptautisko cilvēktiesību līgumu uzraudzības

procedūrās; 3) veicināt efektīvu starptautisko līgumu prasību īstenošanu Latvijā; 4) piedalīties jaunu starptautisko standartu izstrādē.

Birojs savas darba specifikas dēļ nav tiešā veidā atbildīgs par jauno politikas iniciatīvu izstrādi attiecībā uz Latvijas iekšējiem dokumentiem (politikas dokumenti vai normatīvie akti). Tai pašā laikā, izstrādājot valdības pozīciju individuālo sūdzību vai starptautisko līgumu izpildes ietvaros, birojs var formulēt priekšlikumus atbildīgajām valsts institūcijām jauno politiku veidošanai. Birojam jau ir pieredze, ierosinot grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, jaunu normatīvo aktu izstrādei, kā arī izmaiņām valsts institūciju praksē. 2.1.1.3.7. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN HUMANITĀRIE JAUTĀJUMI Mērķi: 1) nodrošināt Latvijas politiku un interešu pārstāvniecību un aizsardzību starptautiskajās

organizācijās; 2) nostiprināt Latvijas pozīcijas Latvijas ārpolitikas mērķiem atbilstošās starptautiskās

politikas jomās; 3) sekmēt Latvijas politikas atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un veicināt

starptautisku cilvēktiesību īstenošanu un attīstību globālā mērogā. Uzdevumi: 1) plānot un koordinēt Latvijas darbību un pārstāvību starptautiskajās organizācijās - ANO,

EDSO, EP, BJVP, UNESCO u.c.; 2) veicināt Latvijas un starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas aktivitātēm

starptautiskajās organizācijās; 3) piedalīties ES cilvēktiesību politikas veidošanā gan ES iekšienē, gan starptautiskajās

organizācijās; 4) sekot Latvijas izstrādājamo tiesību aktu cilvēktiesību jomā atbilstībai starptautiskajām

normām un koordinēt pārstāvniecību iesaisti Latvijas paveiktā publiskošanai starptautiskajās institūcijās;

5) pārraudzīt cilvēktiesības īstenojošo normatīvo aktu darbību Latvijā; 6) koordinēt Latvijas dalībmaksas starptautiskajās organizācijās; 7) celt Latvijas kapacitāti starptautiskajās organizācijās, veicot valsts un ekspertu

kandidatūru lobija kampaņas (piemēram, Latvijas kandidēšana ECOSOC 2011 - 2013); 8) koordinēt un atbalstīt nozaru ministriju un citu valsts vai NVO līdzdalību dažādās

reģionālās sadarbības iniciatīvās, projektos, darba grupās; 9) sadarboties ar un konsultēt nozaru ministrijas, citas valsts pārvaldes iestādes,

pārstāvniecības par sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī cilvēktiesību jautājumiem;

10) nodrošināt ĀM iesaisti starpministriju grupās ar cilvēktiesībām saistītajos jautājumos.


28

2.1.1.3.8. KONSULĀRĀ POLITIKA Mērķi: - konsulārā dienesta galvenais mērķis ir kvalitatīvu konsulāro pakalpojumu sniegšana. Uzdevumi: 1) kvalitatīvas palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem. Lai optimāli īstenotu

minēto uzdevumu, galvenie darbības virzieni ir: sabiedrības informēšana par to, kas personai būtu jādara pirms došanās uz ārvalstīm, lai mazinātu risku nokļūt ekstremālās situācijā, kā arī par to, kā rīkoties, ja persona ir nokļuvusi šādā situācijā. Risināt jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu valstspiederīgajiem. Viens no Konsulārā departamenta uzdevumiem ir centrāla "Konsulārā reģistra" izveidošana tiešsaistes režīmā;

2) vīzu politikas īstenošana un Pastāvīgo pārstāvju komitejas 20.12.2005 apstiprinātās kopējās ES vīzu atvieglojumu stratēģijas ievērošana. Vīzu paritātes jautājumu risināšana saskaņā ar ES tiesību aktiem;

3) savas kompetences ietvaros sagatavot konsulāro dienestu dalībai Šengenas konvencijā; 4) risināt jautājumu par pārstāvību Šengenas vīzu izsniegšanā tajās valstīs, kurās Latvijai nav

pārstāvniecības; 5) Konsulārais departaments izstrādā un pilnveido normatīvos aktus konsulāro funkciju

veikšanai; 6) sadarbībā ar MC organizēt ikgadējās konsulāro amatpersonu mācības, reģionālās mācības,

pirmsrotācijas kursus, stažieru apmācību konsulāro darbinieku kvalifikācijas celšanai un jaunu darbinieku apmācībai;

7) elektroniskās Konsulārās rokasgrāmatas izveide tiešsaistes režīmā un tās aktualizācija; 8) nodrošināt Latvijas diplomātisko, dienesta kā arī pilsoņu pasu noformēšanu, pilsoņu pasu

pieteikumu noformēšana un Eiropas un starptautiskajiem standartiem atbilstoša biometrisko pasu ieviešana;

9) Konsulārās informācijas un metodikas nodaļas (nodaļas vadītājs un 2 štata vietas) izveide un Funkcionālās nodaļas paplašināšana biometrisko pasu ieviešanai (3 štata vietas);

10) stažiera darba vietas izveide Konsulārajā departamentā. Sākotnējās un pirmsrotācijas apmācības darba vietas izveide Konsulārajā departamentā ĀM darbiniekiem.

2.1.1.3.9. INFORMĀCIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS Mērķi: 1) izpratnes veicināšana par ĀM darbību un īstenoto politiku Latvijas sabiedrībā un medijos,

kā arī ārvalstu auditorijās. 2) pozitīva ĀM tēla veidošana. Uzdevumi: 1) organizēt informatīvus pasākumus plašsaziņas līdzekļiem (semināri, brīfingi, tikšanās ar

ĀM vadību), kā arī dažādām sabiedrības grupām - studentiem, NVO, iedzīvotājiem reģionos ("atvērto durvju dienas", prezentācijas, lekcijas, semināri);

2) sagatavot ĀM paziņojumus presei, sniegt ĀM amatpersonu intervijas medijiem; 3) sniegt atbildes uz iedzīvotāju informācijas pieprasījumiem; 4) informēt Latvijas un ārvalstu auditorijas ar ĀM mājas lapas starpniecību; 5) sagatavot informatīvus materiālus Latvijas un ārvalstu auditorijām (bukleti, elektroniskie

biļeteni, faktu lapas); 6) organizēt publiskās diplomātijas un kultūras pasākumus ārvalstīs un Latvijā (semināri,

konferences, izstādes, koncerti). 2.1.1.4. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI 2.1.1.4.1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA


29

2007

2008

2009

2010

Nr. Politikas rezultāts / rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B

1. Sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO un drošības politikas jautājumos

78% 78% 78% 78% 78% 78% 78% 78% 78%

Piezīme: Svarīgi, lai sabiedrība būtu informēta un izglītota drošības politikas aktualitātēs un norisēs, kas ļauj valdībai un Saeimai pieņemt valstij svarīgos ārējās drošības politikas jautājumus. 2.1.1.4.2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA

Paredzamie politikas un darbības rezultāti (rezultatīvie rādītāji) vidējam termiņam ir grūti kvantitatīvi novērtējami, jo 2.1.1.3.2.punktā izvirzītie mērķi ir galvenokārt starptautiskām vai starpvalstu sarunām pakļauts rezultāts, kā arī īstenojami ciešā sadarbībā un saistībā ar valsts stratēģiskās plānošanas mērķiem, kas nav tikai ĀM atbildībā. Izvirzīto mērķu sasniegšana tiks efektīvi veicināta, izpildot attiecīgi noteiktos uzdevumus.

2.1.1.4.3. EIROPAS SAVIENĪBA

2007

2008

2009

2010

Nr. Politikas rezultāts / rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B

1.

Nodrošināta sekmīga Latvijas interešu paušana ES lēmumu pieņemšanas procesā vispārējo lietu un ārējo attiecību jautājumos (ministru sanāksmju skaits)

11 11 11 11 11 11 11 11 11

2.

Definēti Latvijas prioritārie ES politiku dokumenti/tiesību akti u.c. jautājumi, iesniedzot informatīvo ziņojumu MK un Saeimā

2 2 2 2 2 2 2 2 2

3.

Pilnveidota ES lietu koordinācijas sistēma (pilnveidošanas pasākumu skaits) un uzlabota informācijas aprite ES koordinācijas jautājumos starp valsts pārvaldes institūcijām un nevalstisko sektoru (pilnveidošanas pasākumu skaits)

1 1 1 1 1 1 1 1 1

4. Pilnveidotas ierēdņu prasmes Latvijas interešu aizstāvībai ES lēmumu pieņemšanas

72 112 112 112 11

2 112 112 112 112


30

procesā (nolasīto lekciju skaits gadā VAS)

2.1.1.4.4. REĢIONĀLĀ POLITIKA Politikas rezultātus a priori lielākoties nav iespējams plānot, jo reģionālās rīcībpolitikas kvalitāti raksturo tādi kritēriji, kā Latvijas līdzdalības aktivitāte, atpazīstamības un ietekmes veidošana, kā arī kontakttīkla BJR nostiprināšana. 2.1.1.4.5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM Veidojot attiecības ar trešajām valstīm vidējā termiņā nav iespējams kvalitatīvi noteikt mērāmus politikas rezultātus. 2.1.1.4.6. MK PĀRSTĀVE STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS MK pārstāves biroja darbība neatstāj mērāmu ietekmi uz politikas rezultātiem. Tā darbības rezultātā tiks uzlabotas Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju zināšanas par Satversmē garantētajām un starptautiskajām cilvēktiesībām, panākta to efektīva ievērošana, kas izpaužas atbilstošā likumu kvalitātē, likumdošanas procesa kvalitātes un caurspīdīguma uzlabošanā, politikas kvalitātes uzlabošanā, administratīvo un politisko lēmumu kvalitātes uzlabošanā, tiesas spriedumu kvalitātes uzlabošanā, jaunu tiesisko aizsardzības mehānismu radīšanā. Tiks uzlabotas sabiedrības zināšanas par starptautisko organizāciju darbības principiem un to ietekmi uz Latvijas iekšpolitiku, kā arī sekmēts Latvijas pārstāvniecību darbs starptautiskajā līmenī, kas veicinās labāku Latvijas pozīcijas ievērošanu un vērā ņemšanu starptautisko organizāciju darbībā. 2.1.1.4.7. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN HUMANITĀRIE JAUTĀJUMI Šīs programmas politikas rezultāti ir grūti novērtējami kvantitatīvi, jo tie pēc būtības ir vērsti uz aktīvas Latvijas līdzdalības nodrošināšanu starptautiskās politikas procesu dažādos formātos, starptautiskās atpazīstamības un ietekmes veicināšanu, diplomātisko kontaktu veidošanu, nacionālās nozaru politikas un likumdošanas saskaņošanu ar starptautiskām normām un standartiem, iesaisti daudzpusējos sadarbības projektos, Latvijas sabiedrības informēšanu par starptautisko organizāciju darbu u.t.t. Atskaites par sasniegtajiem politikas rezultātiem tiek apkopotas un publiskotas 1) pārskatos par veiktajām aktivitātēm un aktualitātēm sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām (6 reizes gadā), 2) pārskatos par cilvēktiesību un integrāciju Latvijā (6 reizes gadā), kā arī 3) Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ceturkšņa ziņojumos. 2.1.1.4.8. KONSULĀRĀ POLITIKA Sagaidāmās politikas izteikšana absolūtos skaitļos par visiem Konsulārā departamenta kompetencē esošajiem jautājumiem nav iespējama, ņemot vērā realizētās darbības specifiku.

2007

2008

2009

2010

Nr. Politikas rezultāts/rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B


31

1. Konsulārā departamenta un konsulāro pārstāvniecību nodrošināšana ar tehnisko aprīkojumu biometrijas datu noņemšanai (Nodrošināmo struktūru skaits)

0 3 3 3 21 3 39 0 0

2. Vīzu izsniegšanas nodrošināšana trešajās valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecības pēc pievienošanās Šengenas līgumam (ārvalstu pārstāvniecību skaits, kurās Latvija tiks pārstāvēta)

0 0 0 0 7 0 17 0 30

3. Operatīvas vīzu pieprasījumu apstrādes nodrošināšana lielākajās pārstāvniecībās, (nepieciešamās iekārtas)

0 0 0 0 37 0 0 0 0

4. ES vienotās formas vīzu ielīmju izgatavošanas nodrošināšana (vīzu ielīmju skaits).

150 000

150 000

150 000

150 000

180 000

150 000

150 000

150 000

150 000

2.1.1.4.9. INFORMĀCIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS Veicot regulārus socioloģiskos pētījumus Latvijā un ārvalstīs būtu iespējams izvērtēt sagaidāmos politikas rezultātus vidējam termiņam. Kā kritēriji politikas rezultātu mērīšanai būtu izmantojami: 1. Izpratnes par Latvijas ārpolitiku un ĀM darba prioritātēm pieaugums Latvijas sabiedrībā

un ārvalstīs; 2. Labs ĀM darba novērtējums Latvijas sabiedrībā un žurnālistu vidū. 2.1.1.5. PAREDZAMIE DARBĪBAS REZULTĀTI 2.1.1.5.1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

2007

2008

2009

2010

Nr. Darbības rezultāts/rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B

1. Civilo ekspertu dalība 12 15 15 15 20 15 20 15 20


32

starptautiskajās civilajās misijās (ekspertu skaits)

2. LR saistību izpilde EDAP ietvaros (misiju skaits)

5 5 5 5 7 5 7 5 7

3. Drošības politikas konsultācijas

10 2 2 2 6 2 6 2 6

4. Dalība ES Padomes konvencionālo ieroču (COARM) un dubultās pielietojamības preču (Dual Use Goods) darba grupās

12 12 12 12 15 12 15 12 15

5. Semināru un apmācību organizēšana par stratēģisko preču apriti

3 3 3 3 5 3 5 3 5

6. Īstenot konsultācijas starp Polijas vadītās kaujas grupas dalībvalstu ĀM, AiM un Parlamentu pārstāvjiem par Kaujas grupas funkcionēšanas politiski - juridiskajiem aspektiem. (2006.gada vasara). Pēc tam tās varētu notikt reizi gadā līdz pirmajam dežūrrežīmam 2010.gadā

3 1 1 1 2 1 2 1 2

7. Sabiedrības informēšanas, sabiedriskās domas un publiskās diplomātijas pasākumi.

2 2 2 2 3 2 3 2 3

8. Latvijas ekspertu dalība NATO - Krievijas padomes projektos

0 0 0 0 1 0 1 0 1

Piezīme DR nr.8: Pašlaik NATO - Krievijas padomē Latvijai ir nenozīmīga teikšana, jo neesam tiešā veidā aktīvi iesaistījušies nevienā no tās projektiem, piemēram plānotajā Afganistānas un Centrālāzijas personāla apmācībā narkotiku apkarošanā. 2.1.1.5.2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA

2007

2008

2009

2010

Nr. Darbības rezultāts / rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B

1. Dalība OECD starpvaldību instrumentos (skaits)

6 12 12 12 12 12 12 12 12

2. Investīciju aizsardzības un veicināšanas līgumu noslēgšana ar Latvijai prioritārajām valstīm

0 3 3 1 1 1 1 1 1

Piezīmes: Tabulas 1.punktā - OECD starpvaldību instrumentu skaits var mainīties kā atkarībā no OECD Konsultatīvās padomes lēmuma par Latvijai prioritārajiem OECD starpvaldību instrumentiem, tā arī no OECD Padomes lēmuma par dalībnieka vai novērotāja statusa piešķiršanu Latvijai.


33

2. punktā - saskaņā ar Ekonomisko attiecību un attīstības politikas direkcijas 24.01.2005 iekšējo vēstuli Nr. 61/56 "Par ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgumu slēgšanas politiku" par prioritārām investīciju līgumu noslēgšanai ir izvirzītas tās valstis, kurās tiek veiktas vai tuvākajā nākotnē paredzamas Latvijas uzņēmumu investīcijas un kurās ir paaugstināts risks Latvijas investoru un to investīciju drošumam (2007.gadā - Kanāda, Krievija, Indija).

2.1.1.5.3. EIROPAS SAVIENĪBA

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1.

Nodrošināta regulāra diskusija par aktuālajiem ES jautājumiem visos jautājuma izskatīšanas un izlemšanas posmos nacionālā līmenī (Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos / diskusija MK)

50/2 50/3 50/3 50/4 50/

4 50/4 50/4 50/5 50/5

2.

Koordinēts Latvijas viedoklis dažādos ES lēmumu pieņemšanas posmos (Latvijas nacionālās pozīcijas uz ministru sanāksmēm/ instrukcijas uz vēstnieku sanāksmēm)

720/ 1050

720/ 1050

720/ 1050

720/ 1050

720/ 1050

720/ 1050

720/

1050

720/ 1050

720/ 1050

3.

Sagatavotas VLĀAP un Eiropadomes sanāksmes, koordinējot pozīciju izstrādāšanu, kā arī apstiprināšanu MK, saskaņošanu ar Saeimas Eiropas lietu komisiju; ES dalībvalstu vēstniecību Rīgā un pārstāvniecību ES dalībvalstīs informēšana

11+2 11+2 11+2 11+2 11

+2 11+2 11+2 11+2 11+2

4.

Vismaz reizi gadā organizētas konsultācijas ar katru ES dalībvalsti, izmantojot divpusējos un daudzpusējos sadarbības formātus un dažāda līmeņa vizītes

12 19 19 19 19 19 19 19 19

5.

Vismaz reizi divos gados ieplānotas, organizētas un sagatavotas konsultācijas ar katru ES kandidātvalsti un potenciālo kandidātvalsti, izmantojot divpusējos un daudzpusējos sadarbības

5 6 6 6 6 6 6 6 6


34

formātus un dažāda līmeņa vizītes

6. Regulāri nosūtīta informācija Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā

4 6 6 6 6 6 6 6 6

7.

Latvijas interešu lobēšanā iesaistītas pārstāvniecības, organizējot mācības aktuālajos ES jautājumos

1 2 2 2 2 2 2 2 2

8.

Organizētas debates ar nevalstisko sektoru par aktuālajiem ES jautājumiem (semināru, diskusiju, konferenču utml. skaits).

3 4 4 2 6 2 5 2 5

9.

Nodrošināta regulāra Latvijas darbības ES izvērtēšana, organizējot diskusijas par Latvijai svarīgiem ES jautājumiem ar NVO, sociālo partneru, politiķu, valsts pārvaldes ierēdņu un dažādu ekspertu līdzdalību vismaz reizi divos gados

0 0 0 0 1 0 0 0

1

10. Izstrādāts rīcības plāns Latvijas ekspertu kompetences celšanai ES jautājumos

0 1 0 0 0 0 0 0 0

11.

Aktualizēta 2006.gadā izdotā Rokasgrāmata praktiskam darbam ar ES jautājumiem, t.sk., elektroniskā versijā

1 0 0 0 1 0 1 0 1

12.

Sagatavota Rokasgrāmata praktiskam darbam ES jautājumos angļu valodā (elektroniska versija)

0 0 0 0 1 0 0 0 0

13.

Pilnveidota ES koordinācijas tiesiskā bāze, lai pielāgotu to aktuālajām ES lēmumu pieņemšanas procedūrām, Latvijas un citu dalībvalstu pieredzei, piedaloties ES institūciju darbā

0 1 1 1 1 1 1 1 1

14.

Optimizēta Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos sagatavošana, izveidojot un ieviešot e-VAS (pasākumu skaits)

0 1 1 0 0 0 0 0 0

15.

Optimizēta ES dokumentu uzskates sistēma (ESDUS), pielāgojot to aktuālajai ES informācijas plūsmai (pasākumu skaits)

1 0 0 0 1 0 1 0 1

16.

Sadarbībā ar citām Latvijas institūcijām sagatavoti priekšlikumi, lai sekmētu latviešu valodas lietošanu ES

1 1 1 1 1 1 1

1 1


35

institūciju darbā un latviešu valodā tulkoto dokumentu pieejamību

2.1.1.5.4. REĢIONĀLĀ POLITIKA

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Nodrošināts regulārs divpusējais dialogs ar BJR valstīm

1 1 1 1 1 1 1 1 1

2. Nodrošināta pārstāvniecību BJR iesaiste aktuālās informācijas iegūšanā un Latvijas interešu lobēšanā

4

4

4

4

4

4

4

4

4

3. Sagatavota un novadīta Latvijas prezidentūra BMP

1

1

1 0 0 1

1 0 1

3.1 MK pieņemts ĀM Informatīvs ziņojums "Par Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē 2007. gadā"

0 1

1 0 0 0 0 0 0

3.2 Augsta līmeņa konferences par EKP sagatavošana un īstenošana

0 1

1 0 0 0 0 0 0

3.3 Konferences "Cilvēkresursu attīstība Baltijas valstīs" sagatavošana un īstenošana

0 1 1 0 0 0 0 0 0

4. Sagatavotas BMP Premjerministru padomes un Sadarbības padomes regulārās sanāksmes: - valdības vadītāju līmenī; - ārlietu ministru līmenī.

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

5. Sagatavotas neformālas konsultācijas par aktuāliem ES, ārpolitiskiem un BJR jautājumiem

5.1 Baltijas valstu un Vācijas konsultācijas - ārlietu ministru līmenī; - politisko direktoru līmenī; - ES direktoru līmenī.

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

1 1 1

5.2 Baltijas valstu un Francijas konsultācijas ES direktoru līmenī

2 2 2 2 2 2 2 2 2

5.3 Baltijas valstu, Dānijas, Somijas un Zviedrijas konsultācijas (NB6): - valdības vadītāju līmenī; - ārlietu ministru līmenī (pirms ES VLĀAP).

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

4 10-12

5.4 Baltijas valstu, Dānijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas

2 2 2 2 2 2 2 2 2


36

konsultācijas (NB6+2) ES direktoru līmenī

5.5 Baltijas valstu un Ziemeļvalstu konsultācijas (NB8): - valdības vadītāju līmenī; - ārlietu ministru līmenī; - valsts sekretāru līmenī; - politisko direktoru līmenī.

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

1 1 1 2

5.6 Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un ASV konsultācijas (e-PINE) politisko direktoru līmenī.

2 2 2 2 2 2 2 2 2

6. Nodrošināta Latvijas augsta līmeņa amatpersonas līdzdalība BAF

1

1

1

1

1

1

1

1

1

7. Sagatavots un īstenots Latvijas un Lietuvas Forums

1 1 1 0 1 0 1 0 1

8. Nodrošinātas regulāras konsultācijas ar nozaru ministrijām un NVO par reģionālās sadarbības jautājumiem

1

1

1

1

1

1

1

1

1

2.1.1.5.5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Regulāra vizīšu, konsultāciju un tikšanos daudzpusējos formātos organizēšana ar Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm

20

18 - 20

18 - 20

18 - 20 23-25

18 - 20

23-25

18-20

23-25

2. Noslēgto līgumu un vienošanos skaita palielināšana ar Krieviju, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm

10

3-5

3-5

3-5

3-5

3-5

3-5

3-5

3-5

3. Pastāvīga līdzdarbība ES darba grupas (COEST)

11

11

11

11

11

11

11

11

11 4. Reformu pieredzes

nodošana un citu sadarbības projektu īstenošana ar EKP un Centrālāzijas valstīm

3

1-2

1-2

1-2

3-4

1-2

3-4

1-2

3-4

5. Pētniecisko resursu piesaistīšana reģionālo procesu analīzei

6

7-8

7-8

7-8

12-

7-8

12-

7-8

12-14


37

(pētījumi, ekspertīzes braucieni)

14 14

6. Ienākošo, izejošo vizīšu un politisko konsultāciju sagatavošana ar Amerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionu valstīm

35-40

35-40

35-40

35-40

35-40

35-40

35-40

35-40

35-40

7. Starpvaldību apvienotās komitejas sēdes ar valstīm Āzijā un Tuvajos Austrumos

0 2 2 2 2 2 2 2 2

8. Dalība ES - Āzijas, Latīņamerikas, Rio grupas samitā, ES - Līča valstu un Vidusjūras valstu ārlietu ministru sanāksmēs

3 4 4 4 4 4 4 4 4

2.1.1.5.6. MK PĀRSTĀVE STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Nodrošināta efektīva sadarbība starp Biroju un atbildīgajām institūcijām saistībā ar pret Latviju iesniegtajām individuālajām sūdzībām starptautiskajos individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismos

1 1 1 1 1 1 1 1 1

9. Bezvīzu režīma ar ASV panākšana (pasākumu kopums)

1 1 1 1 2 0 0 0 0

10. e-Pine sadarbības stiprināšana (pasākumu kopums)

1 1 1 1 2 1 1 1 1

11. Stratēģiskā dialoga ar ASV padziļināšana (pasākumu kopums)

1 1 1 1 2 1 2 1 2

12. ĀM ekspertīzes padziļināšana par trešajām valstīm (pasākumu kopums)

1 1 1 1 2 1 2 1 2


38

(pasākumu kopums) 2. Latvijas ziņojuma par

ANO Rasu diskriminācijas novēršanas konvenciju īstenošanu sagatavošana

0 1 1 0 0 0 0 0 0

3. Latvijas ziņojuma par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām aizstāvēšana

0 1 1 0 0 0 0 0 0

4. Latvijas ziņojuma par ANO Spīdzināšanas novēršanas konvenciju aizstāvēšana

0 1 1 0 0 0 0 0 0

5. Latvijas ziņojuma par ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajās tiesībām īstenošanu sagatavošana

0 0 0 1 1 0 0 0 0

6. Latvijas ziņojuma par ANO Konvenciju par visu veidu diskriminācijas izskaušanu pret sievietēm sagatavošana

0 0 0 0 0 1 1 0 0

7. Latvijas ziņojuma par ANO Konvencijas par Bērna tiesībām īstenošanu sagatavošana

0 0 0 0 0 1 1 0 0

2.1.1.5.7. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN HUMANITĀRIE JAUTĀJUMI

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Latvijas kandidatūras (valsts vai eksperti) lobēšanas kampaņas ievēlēšanai starptautiskajās organizācijās

4 4 4 4 5 5 6 5 6

2. Ievēlētie Latvijas pārstāvji starptautiskajās struktūrās

3 3 3 3 4 4 5 4 5

3. Nepieciešamās ekspertīzes un informācijas

2 2 2 2 2 2 2 2 2


39

nodrošināšana ES - Krievijas cilvēktiesību konsultācijām (ziņojumu skaits)

4. Ikgadējs seminārs par Latvijas sadarbību starptautiskajās organizācijās vēstniekiem, nozaru ministrijām u.c.

1 1 1 1 1 1 1 1 1

5. ANO ĢA sesija (vispārējās debates, komitejas)

1 1 1 1 1 1 1 1 1

6. ANO Cilvēktiesību Padomes sesijas

2 3 3 3 3 3 3 3 3

7. EDSO Ārlietu ministru sanāksme

1 1 1 1 1 1 1 1 1

8. EDSO ODIHR Humānās dimensijas semināri (reizes gadā)

2 2 2 2 2 2 2 2 2

9. EP Ārlietu ministru sanāksme (reizes gadā)

1 1 1 1 1 1 1 1 1

10. EP Parlamentārās asamblejas sesijas (reizes gadā)

4 4 4 4 4 4 4 4 4

11. Dalība DH-MIN sēdēs (reizes gadā)

2 2 2 2 2 2 2 2 2

12. Dalība DH-DEV sēdēs (reizes gadā)

2 2 2 2 2 2 2 2 2

13. UNESCO ĢA (reizes gadā) 1 1 1 1 1 1 1 1 1 14. Latvijas līdzdalība dažādos

starptautiskos, reģionālos sadarbības projektos (projektu skaits)

1 2 2 2 5 2 5 2 6

15. BJVP prezidentūras vadīšana (mēnešu skaits)

0 6 6 6 6 0 0 0 0

16. BJVP ministru prezidentu samits

0 0 0 0 1 0 0 0 0

17. dalība BJVP vecāko amatpersonu sanāksmēs (reizes gadā)

8 7 7 7 7 7 7 7 7

18. dalība BJVP Demokrātisko institūciju darba grupā (reizes gadā)

3 3 3 3 3 3 3 3 3

19. Latvijas pārstāvju secondment starptautiskajās organizācijās (ekspertu skaits)

0 0 0 0 2 0 2 0 2

20. dalība CONUN (reizes gadā)

12 12 12 12 12 12 12 12 12

21. dalība COSCE (reizes gadā)

12 12 12 12 12 12 12 12 12

22. dalība COHOM (reizes gadā)

12 12 12 12 12 12 12 12 12


40

2.1.1.5.8. KONSULĀRĀ POLITIKA

2007

2008

2009

2010

Nr. Darbības rezultāts/rezultatīvais rādītājs

2006

A B A B A B A B

1. Nodrošināta konsulāro amatpersonu pirmsrotācijas apmācība (amatpersonu skaits)

30 35 35 40 40 45 45 50 50

2. Noorganizētas konsulārās konsultācijas

5 6 6 6 8 6 10 6 10

3. Izstrādāti ikceturkšņa metodiskie norādījumi

4 4 4 4 4 4 4 4 4

4. Saņemto un nosūtīto konsulāro dokumentu skaits

23 000

24 000

24 000

24 300

24 300

24 600

24 600

24 900

24 900

5. Brīdinājumu ceļotājiem izplatīšana (brīdinājumu skaits)

59 59 59 65 65 65 65 65 65

6. Konsulārie semināri un preses konferences par konsulārajiem jautājumiem

2 3 3 3 3 3 3 3 3

7. Dalība Vīzu darba grupā (reizes gadā)

15 15 15 15 15 15 15 15 15

8. Dalība SCHEVAL darba grupā (reizes gadā)

12 12 12 12 12 12 12 12 12

9. Dalība COCON darba grupā (reizes gadā)

6 6 6 6 6 6 6 6 6

10. Dalība VIS darba grupā (reizes gadā)

12 4 4 4 4 4 4 4 4

11. Dalība Eiropas Komisijas vienotās vīzu formas komitejas (6.panta komiteja) darba grupā

6

6

6

6

6

6

6

6

6

12. Konsulāro amatpersonu nodrošināšana ar ātru piekļuvi nepieciešamajai informācijai kvalitatīvu konsulāro pakalpojumu sniegšanai, izveidojot elektronisko "Konsulāro rokasgrāmatu" (lietotāju skaits)

0 0 0 80 80 90 90 100 100

13. Konsulārā darba inspekciju skaits pārstāvniecībās

8 8 8 8 8 8 8 8 8

14. Latvijas iedzīvotāju, kas uzturas ārvalstīs reģistrācija Konsulārajā

10 000

11 000

11 000

12 500

12 500

13 000

13 000

13 500

13 500


41

reģistrā (reģistrēto personu skaits)

15. Palīdzības sniegšana ārvalstīs krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas iedzīvotājiem, izveidojot materiālās palīdzības fondu. (Latvijas valsts aizsardzībā esošās personas, kurām tiks sniegta palīdzība)

0 0 0 0 20 0 25 0 30

16. Konsulārā korpusa Latvijas ikgadējo sanāksmju organizēšana (noorganizēto sanāksmju skaits)

0 0 1 0 2 0 2 0 2

Lai paaugstinātu sniegto konsulāro pakalpojumu kvalitāti, konsulārajā dienestā nepieciešams palielināt zinoša, labi apmācīta un kvalificēta personāla skaitu gan pārstāvniecībās, gan arī Konsulārajā departamentā. 2.1.1.5.9. INFORMĀCIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Preses paziņojumi latviešu un angļu valodās

800+ 700

700+ 700

700+ 700

700+ 700

700+ 700

700 +

700

700+ 700

700 + 700

700+ 700

2. Sabiedriskās domas pētījumi

1 2 2 2 2 2 2 2 2

3. Informatīvie pasākumi žurnālistiem

12 6 6 6 9 6 9 6 9

4. Sabiedrisko attiecību pasākumi dažādām auditorijām

16 12 12 12 18 12 18 12 18

5. Informatīvo materiālu izstrāde (CD, bukleti)

2 2 2 2 2 2 2 2 2

6. Mediju vizīšu organizēšana

5 2 5 4 8 4 8 4 8

7. Pārstāvniecību ārvalstīs publiskās diplomātijas un kultūras pasākumi

40 50 50 50 150 50 180 50 180

8. Mājas lapas apmeklētība (miljonos reižu)

7 7 7 9 9 9 9 9 9

9. Sagatavoto un elektroniski izsūtīto informatīvo biļetenu

113 100 100 100 100 100 100 100 100


42

skaits (gadā) 10. Saņemto un atbildēto

iedzīvotāju informācijas pieteikumu skaits

125 125 125 125 200 125 300 125 300

11. Pārstāvniecību mājas lapu skaits

15 3 3 0 12 0 1 0 1

12. Preses apskatu un analīžu skaits (dienā)

6 6 6 6 6 6 6 6 6

13. Tulkošanas pasūtījumu skaits (gadā)

375 380-400

380-400

400-450

400-450

450-500

400-450

450-500

400-450

2.1.1.6. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS 2.1.1.6.1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

Nepieciešamais papildu finansējums pa gadiem

(tūkstošos latu)

Jaunā politikas iniciatīva

2008 2009 2010 1. Civilo ekspertu sagatavošana un nosūtīšana starptautiskajās civilajās misijās 228 456 456

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Koncepcija par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās(MK 13.10.2005 rīkojums Nr. 670); Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Civilo ekspertu pieprasījumu operatīva nodrošināšana: - Civilo ekspertu sagatavošanas uzlabošana; - apmācības plānošana - finansējuma plānošana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR nr. 1; 2 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta pilnvērtīga un absolūti nepieciešamā valsts iesaiste lietderīgākajos starptautiskās drošības pasākumos, tādējādi pildītas saistības EDAP ietvaros. 2. Dalība NATO -Krievijas padomes projektos 5 7 7 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Nacionālās drošības koncepcija (MK 26.10.2004 sēdes protokollēmuma 1.§); Likums "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās" Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Klātbūtnes nodrošināšana pie viena no retajiem NATO - Krievijas padomes praktiskajiem sadarbības projektiem. Ekspertu nosūtīšana Afganistānas un Centrālās Āzijas personāla apmācīšanai narkotiku apkarošanā. Piedalīšanās NATO - Krievijas padomes mājas lapas izstrādē un uzturēšanā. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 8 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts


43

Netiks nodrošināta pilnvērtīga un absolūti nepieciešamā valsts iesaiste lietderīgākajos starptautiskās drošības pasākumos. 3. Semināri NATO, partnervalstīm un ES kaimiņvalstīm par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, NATO kodolpolitiku vai līdzīgiem jautājumiem

10 10 10

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt dialogu un praktisku sadarbību masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jautājumos. Paaugstināt stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles līmeni jaunajās kaimiņvalstīs (Moldova, Ukraina, Baltkrievija, Rietumbalkānu valstis), līdz ar to veicināt drošību reģionā un novērst nelegālus ieroču un divējādas pielietojamības preču tirdzniecības. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 4; 5 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks iesaistītas stratēģiski svarīgās valstis, pat reģioni, starptautiskajai sabiedrībai svarīgajos bruņojuma kontroles jautājumos. 4. Paaugstināt Stratēģisko nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas preču identifikācijas ekspertu kvalifikāciju

5 5 5

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt kvalificētu militāro un dubulta pielietojuma preču identifikācijas sistēmu un apmācību tajās. Sadarbība ar ārvalstu ekspertiem apmācību jomā (Līdzekļi - pieredzes apmaiņa ar partnervalstīm, tehnikas iegāde). Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR nr. 4; 5 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta pilnvērtīga un absolūti nepieciešamā valsts iesaiste lietderīgākajos starptautiskās drošības pasākumos. 5. Konsultāciju sniegšana drošības politikas un sabiedrisko attiecību jautājumos, tām valstīm, kuras MK un ĀM noteikušas par prioritāti

24 24 24

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Nacionālās drošības koncepcija (MK 26.10.2004 sēdes protokollēmuma 1.§); Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Atbalsts jauno kaimiņu reģiona stabilizācijai. Praktiskā palīdzības sniegšana jomās, kur šāda palīdzība no Latvijas tiktu prasīta. (piem., runa varētu būt par sadarbību ar NATO; sabiedrisko attiecību jautājumiem, ekspertu stažēšanās ĀM atbalstīšana u.c.). Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 3;6; 7


44

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta pilnvērtīga un absolūti nepieciešamā valsts iesaiste lietderīgākajos starptautiskās drošības pasākumos. 2.1.1.6.2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA Nav jauno politikas iniciatīvu. 2.1.1.6.3. EIROPAS SAVIENĪBA


(tūkstošos latu) Jaunā politikas iniciatīva

2008 2009 2010 1. Informatīvais ziņojums "Latvijas dalība ES - 2. pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007-2013"

1,5 0 2

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem "Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam"(MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Organizēt debates par Latvijai svarīgiem jautājumiem ES ar NVO, sociālo partneru, politiķu, valsts pārvaldes ierēdņu un dažādu ekspertu līdzdalību Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunās politikas iniciatīvu, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.9 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Sabiedrība netiks pietiekoši informēta par Latvijas nostājām aktuālos ES jautājumos, sabiedrībai nebūs pilnvērtīgas informācijas par ES dalības sniegtajām iespējām, palielināsies eiroskepticisma tendences. 2. Sabiedrības informēšana par ES aktualitātēm un sadarbības stiprināšana ar nevalstisko sektoru 9,5 7 7

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006. - 2011. gadam (MK 13.04.2006 rīkojums Nr. 254) "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība"(MK 16.08.2005 noteikumi Nr. 596) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memorands (apstiprināts 15.06.2005) Ārlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības protokols (projekts) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Lai aktīvāk iesaistītu nevalstisko sektoru ES lēmumu pieņemšanas procesā, kopīgi īstenot pasākumus sabiedrības informētības līmeņa un izpratnes par aktuālajiem ES jautājumiem celšanai. Ikgadēja Eiropas mēroga pasākumu cikla ietvaros organizēt Eiropas Nedēļas pasākumus. Organizēt informatīvus pasākumus par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Iesaistīties un atbalstīt citu organizāciju (piem., ES informācijas aģentūras, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroja un NVO) īstenotās aktivitātes sabiedrības informēšanai par ES un nevalstiskā sektora iesaistei ES lēmumu pieņemšanas procesā.


45

Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.8 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Sabiedrība netiks nodrošināta ar aktuālu informāciju par ES uzbūvi un funkcijām, Latvijas, t.sk., nevalstiskā sektora, dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā un iespējām ietekmēt ES lēmumus. Rezultātā kristīsies ES lēmumu leģitimitāte, pieaugs eiroskepticisma tendences. 3. Rokasgrāmatas praktiskam darbam ES jautājumos aktualizācija 0,7 0,7 0,7

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006. - 2011. gadam (MK 13.04.2006 rīkojums Nr. 254) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memorands (apstiprināts 15.06.2005) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt ierēdņu un sociālo partneru izpratni par aktuālajām lēmumu pieņemšanas procedūrām ES un Latvijas iespējām paust intereses to ietvaros. Rokasgrāmatas elektroniskās versijas atjaunošana. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PD Nr.2, 4; DP Nr.10, 11 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Ierēdņi un sociālie partneri netiks pilnībā informēti par to iespējām paust savas intereses dažādos ES lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas posmos. 4. Rokasgrāmatas praktiskam darbam ES jautājumos sagatavošana angļu valodā 3 0 0

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas Ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodot jaunajām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm apkopotu Latvijas integrācijas pieredzi ES un Latvijas pieredzi, darbojoties ES dalībvalsts statusā. Elektroniskas versijas sagatavošana. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.4, 5, 12 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks pilnībā nodota Latvijas integrācijas un dalības ES pieredze jaunajām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, sabiedrība netiks informēta par aktualitātēm ES kontekstā, kas mazinās tās iespējas līdzdarboties ES lēmumu pieņemšanā un izmantot ES piedāvātās iespējas. 5. ES dokumentu plūsmas optimizācija 5,5 1 1 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukcijas izstrādes un informācijas aprites kārtība (MK 16.08.2005 instrukcija Nr. 6)


46

Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi ES dokumentu uzskaites sistēmas (ESDUS) pārveide, optimizācija un ieviešana, lai novērstu ES DUS un Extranet funkciju dublēšanos, kas izriet no valsts iestāžu tiešas pieeja Extranet sistēmai. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.1, 2, 3, DR Nr.1, 2, 3, 15 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Notiks ES DUS un Extranet funkciju dublēšanās, radot sarežģījumus ES informācijas plūsmas aprites organizēšanā ES koordinācijas procesā. 2.1.1.6.4. REĢIONĀLĀ POLITIKA



2008 2009 2010 1. Latvijas prezidentūras BMP īstenošana 25 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem "Līgums par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību" (13.06.1994.); Likums "Par Grozījumu protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību" (25.03.2004.) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Sekmēt Baltijas valstu kopējo interešu un mērķu realizāciju valstu attīstībai svarīgās nozarēs, nākt klajā ar jaunām iniciatīvām Baltijas valstu sadarbības pilnveidošanā. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunās politikas iniciatīvu, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.3

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta sekmīga Latvijas prezidentūras BMP īstenošana: nebūs iespējams noorganizēt BMP Premjerministru padomes un Sadarbības padomes regulārās sanāksmes, tiks apgrūtināta papildus atsevišķu pasākumu (starptautiskas konferences, semināri) rīkošana. 2. Latvijas un Lietuvas Foruma organizēšana 10 10 15 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Veicināt baltu valodu un kultūras savstarpējo mijiedarbību un atīstību Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunās politikas iniciatīvu, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.7

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Tiks apturēta kopīgo projektu attīstība 2.1.1.6.5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM


47



2008 2009 2010 1. Iemaksai EKP instrumenta ietvaros veidojamajā Kaimiņu investīciju fondā, kura finansējumu daļēji veidos arī ES dalībvalstu iemaksas fondā.

50 25 25

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Valdības deklarācija Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palielināt Latvijas ieguldījumu EKP īstenošanā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.4 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Samazināsies Latvijas ietekme, īstenojot EKP 2. Atsevišķi ad hoc projekti EKP īstenošanas kontekstā (nelieli pieredzes nodošanas vai apmācības semināri, kurus nav iespējams finansēt no Attīstības sadarbības politikas līdzekļiem vai arī viedokļu apmaiņu semināri, piesaistot pārstāvjus no EKP valstīm)

30

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Valdības deklarācija Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palielināt Latvijas ieguldījumu EKP īstenošanā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.4 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Samazināsies Latvijas ietekme, īstenojot EKP 3. Sadarbībai ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu centru pētniecisko darbu veikšanai un ekspertīzes pakalpojumu izmantošanai

21

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Valdības deklarācija Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palielināt Latvijas ekspertīzi par ES kaimiņvalstīm un tuvējiem reģioniem, pirmkārt, EKP Austrumu dimensijas valstīm Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.5 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Samazināsies Latvijas iespējas veikt daudzpusīgu ekspertīzi par ES kaimiņvalstīs un tuvējos


48

reģionos notiekošajiem procesiem

4. Latvijas dalība ASV Bezvīzu programmā 31.5 - - Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Panākt Latvijas dalību ASV Bezvīzu programmā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.9 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks veicināta mērķa īstenošana- Latvijas dalība ASV Bezvīzu programmā. 5. e-Pine (Pastiprināta sadarbība Ziemeļeiropā, dalībnieki: 3 Baltijas valstis, 5 Ziemeļvalstis un ASV) sadarbības stiprināšana : Politisko direktoru un NVO sanāksme

1.5

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Izrādīt Latvijas iniciatīvu un interesi, uzturēt pastāvīgu stratēģiskās partnerības dialogu ar ASV, sarīkojot politisko direktoru un NVO sanāksmi Latvijā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.4 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Latvija nevarēs sevi parādīt kā iniciatoru stratēģiskajā dialogā ar ASV 6. Baltijas- ASV demokrātijas fonds 10 10 10 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Uzturēt stratēģisko dialogu ar ASV, kā arī popularizēt Latviju kā ekspertvalsti kaimiņpolitikas veidošanā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.11 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Samazināsies Latvijas iespējas popularizēt sevi kā ekspertvalsti kaimiņpolitikas veidošanā 7. Sadarbības projekts/ apaļais galds par Afganistānu un Irāku 2

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palielināt Latvijas ekspertīzi par Afganistānu un Irāku


49

Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.12 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks padziļināta Latvijas ekspertīze par Afganistānu un Irāku 8. 4 ārvalstu diplomātu dalība Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes augstskolā 1.97 2 2

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Padziļināt divpusējās attiecības ar trešajām valstīm, veicināt Latvijas atpazīstamību trešajās valstīs Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.4 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Tiks zaudēta iespēja, veicināt Latvijas atpazīstamību trešajās valstīs. 9. Dalība ES vēlēšanu novērošanas misijās 4 4 4 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politiskās iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palielināt Latvijas ekspertīzi par valstīm Latvijai attālos reģionos, padziļinot Latvijas dalību EKP veidošanas procesā. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.12 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Samazināsies Latvijas ietekme īstenojot EKP Latvijai attālos reģionos. 2.1.1.6.6. MK PĀRSTĀVE STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS Nav jauno politikas iniciatīvu. 2.1.1.6.7. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN HUMANITĀRIE JAUTĀJUMI



2008 2009 2010 1.Baltijas Jūras valstu padomes (BJVP) Latvijas prezidentūra 130 0 0

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija, Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt Latvijas ārpolitikas un reģionālo interešu pārstāvību un sekmēt reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību;


50

prioritāšu, darba kārtības veidošana, Vecāko amatpersonu, darba grupu sanāksmju rīkošana, koordinēšana. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Ciešākas Latvijas sadarbības ar Baltijas jūras reģiona valstīm sekmēšana, DR 15, DR 16, DR 17, DR18 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Nebūs iespējams īstenot Latvijas ārpolitikas mērķus un uzdevumus reģionālā mērogā 2. Baltijas jūras valstu samits (2008.gada 3.-4.jūnijs) 250 0 0 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija, Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Latvijas lomas Baltijas jūras reģionā pastiprināšana, valsts atpazīstamības veicināšana; Oficiāla pieņemšana, BJVP ministru prezidentu sanāksme Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR16 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Latvija nespēs pildīt pienākumu, ko uzliek BJVP prezidējošās valsts statuss 3. Latvijas kandidatūru lobēšana dalībai starptautiskajās organizācijās 5 5 5

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nostiprināt Latvijas pozīcijas un ietekmi ārpolitiskiem mērķiem atbilstošās starptautiskajās organizācijās; Kandidatūras lobēšanas pasākumi (iespieddarbi, braucieni, reprezentācijas pasākumi) Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR1, DR2 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks veicināta Latvijas kapacitāte un starptautiskā ekspertīze Latvijai interesējošās jomās 4. Latvijas pārstāvju secondment-a (sūtītājvalsts apmaksāts darbs) veicināšana starptautiskajās organizācijās (2 eksperti gadā)

60 60 60

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Attīstīt Latvijas starptautisko ekspertīzi valsts ārpolitiskajiem mērķiem atbilstošās jomās; Latvijas ekspertu nosūtīšana darbā starptautiskajās organizācijās uz noteiktu laiku Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR19 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks veicināta Latvijas ekspertīze un kapacitāte aktīvai līdzdalībai starptautiskajās organizācijās


51

5. Latvijas līdzfinansējums starptautisko organizāciju projektiem 15 20 20

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Iesaistīties starptautiskās vai reģionāla mēroga iniciatīvās, projektos; Reģionālu, starptautisku projektu līdzfinansēšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR14 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas Latvijai līdzdarboties starptautiskos projektos 2.1.1.6.8. KONSULĀRĀ POLITIKA



2008. 2009. 2010. 1.Vīzu ielīmju iegāde 11 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Vienotā patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-2009.gadam.(MK 01.02.2006 rīkojums Nr. 60) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Vīzu ielīmju iegāde Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.4

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta vīzu izsniegšana pārstāvniecībās un Konsulārajā departamnetā 2. ĀM Konsulārā departamenta un pārstāvniecību nodrošināšana ar tehnisko aprīkojumu biometrijas datu noņemšanai

315

315

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Vienotā patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-2009.gadam (MK 01.02.2006 rīkojums Nr. 60) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Stacionāro vīzu darba staciju iegāde Šengenas prasībām atbilstošu vīzu izsniegšanai un elektronisko dokumentu nolasītāju iegāde pārstāvniecībām un Konsulārajam departamentam. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultātu kārtības numuru. PR Nr.1 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta biometrijas datu noņemšana un biometrisko datu izsniegšana. Jauno pasu pieteikumu sagatavošanas procedūra būs atšķirīga no pašreizējās pasu noformēšanas, tādēļ ir nepieciešama speciāla aprīkojuma iegāde pārstāvniecībās un Konsulārajā departamentā.


52

Netiks izsniegtas Šengenas prasībām atbilstošas vīzas, jo netiks nodrošināta Šengenas prasībām atbilstošu darba staciju iegāde. 3. Centrālā "Konsulārā reģistra" izveidošana tiešsaistes režīmā 11

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības rīcības plāns 2007.-2010.gadam Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Elektroniskās datu bāzes "Konsulārā reģistra" izveidošana un uzturēšana tiešsaistes režīmā Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kura īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr.14 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta konsulārās palīdzības sniegšana Latvijas pilsoņiem ārvalstīs krīzes situācijās (karadarbības reģioni, dabas kataklizmas utt.) 4. Vīzu izsniegšana trešajās valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecības pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam.

200 200 200

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības rīcības plāns 2007.-2010.gadam Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Pārstāvības projekta ietvaros uzsākt sarunas ar citām Šengenas līguma dalībvalstīm par iespējām tām pārstāvēt Latviju Šengenas vīzu izsniegšanā valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecības Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kura īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR.Nr.2 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta vīzu izsniegšana tajās valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecības. 5. Materiālās palīdzības fonda izveidošana konsulārās palīdzības sniegšanai. 50 50 50

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem, kas nonākuši krīzes situācijā ārvalstīs bez pietiekamiem finanšu līdzekļiem Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kura īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR.Nr.15

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta materiālās palīdzības sniegšana Latvijas pilsoņiem, kas ārvalstīs nonākuši ekstremālās situācijās. 6. Operatīvā vīzu pieprasījuma apstrāde lielākajās pārstāvniecībās 31


53

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Vienotā patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-2009.gadam"(MK 01.02.2006 rīkojums Nr. 60) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Saistībā ar jaunās Nacionālās Vīzu informācijas sistēmas ieviešanu 2007.gada beigās, pārstāvniecības jānodrošina ar dokumentu mašīnlasāmas zonas nolasīšanas iekārtām un svītru kodu rokas skeneriem Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kura īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR.Nr.3

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta jaunajai Nacionālo Vīzu informācijas sistēmai atbilstoša un operatīva vīzu pieprasījumu apstrāde pārstāvniecībās, 7. Konsulārā korpusa Latvijas Republikā ikgadējo sanāksmju organizēšana 2 2 2

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Konsulārā korpusa Latvijas Republikā un ĀM Konsulārā departamenta vadības sanāksmju organizēšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kura īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva (norāda rezultāta kārtas numuru) DR Nr.16

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp ĀM un Konsulāro korpusu Latvijas Republikā.

2.1.1.6.9. INFORMĀCIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS



2008 2009 2010 1. Ārējās komunikācijas uzlabošana 52 50 50 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt ilgtermiņa un plānveida komunikāciju Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 2, 6 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Ārējās komunikācijas pasākumi nenotiek plānveidīgi, pasliktinās izpratne par ĀM darbību sabiedrībā, traucēta efektīva ārvalstu žurnālistu informēšana 2. Publiskās diplomātijas un kultūras pasākumi 171.5 211.5 211.5


54

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Latvijas starptautiskās atpazīstamības un pozitīva tēla veicināšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 4, 7 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiek uzrunātas Latvijas un ārvalstu auditorijas, kas neveicina priekšstatu par Latviju kā unikālas, augstvērtīgas kultūras zemi 3. Mūsdienu tehnoloģisko risinājumu ieviešana interneta vidē

61 18 3

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005. - 2009. gadam (MK 29.09.2005 rīkojums Nr. 623) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Stiprināt komunikatīvo saikni ar Latvijas un ārvalstu auditoriju Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 8, 11 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiek pilnībā izmantotas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, tā pasliktinot komunikāciju ar iespējamām mērķauditorijām 4. Infocentra izveidošana 16 1 1 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Ministrijas atbildīgo darbinieku nepārtraukta nodrošināšana ar informāciju Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 3 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiek nodrošināta nepārtraukta informācijas pieejamība, kas netieši ietekmē pareizu politisko lēmumu pieņemšanu 5. Tulkošanas pakalpojumi 78.5 52 60 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Ministrijas nodrošināšana ar tulkojumiem Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 13 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiek nodrošināta kvalitatīva komunikācija ar ārvalstu auditorijām


55

6. ĀM bibliotēkas izveide 33 1 1 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija; Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmuma 17.§) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi ĀM darbam nepieciešamās profesionālās literatūras krājuma papildināšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiek nodrošinātas iespējas uz vietas iepazīties ar darbam nepieciešamo literatūru, presi utml., lai celtu profesionālo kvalifikāciju PASKAIDROJUMI: 1) Ārējās komunikācijas aktivitātēm pirmo reizi prasīts atsevišķs budžets, tādējādi

nodrošinot iespēju tās īstenot plānoti un ilgtermiņā. 2) ĀM vizuālā tēla izstrāde nozīmē vienota ĀM logo, grafiskā dizaina iespieddarbiem, kā arī

interneta videi izstrādi. 3) Mājas lapas modernizācijas rezultātā tiks mainīts dizains, palielināta ātrdarbība un

uzlabota tās funkcionalitāte. Mūsdienīga un viegli pārskatāma mājas lapa ir lieliska Latvijas valsts vizītkarte. Saskaņā ar MK deklarācijas sadaļu "Informācijas sabiedrība" un Elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.-2009.gadam 7.4.11.punktu, ministrijas mājas lapā nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt privātpersonu iesniegumus un atbildēt uz tiem. Šīs prasības nodrošināšanai ir jāparedz elektronisko iesniegumu datubāzes izveidošana ar attiecīgas formas aizpildīšanu ĀM mājas lapā. Kā viens no galvenajiem uzdevumiem Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.-2009.gadam 7.4.5. punktā minēta arī elektronisko valsts iepirkumu koncepcijas ievērošana. Sakarā ar prasību nodrošināt elektroniskos valsts iepirkumus, nepieciešams paredzēt mājas lapā arī iespēju pieteikties dalībai konkursos. Arī šajā gadījumā ieraksti nonāktu datubāzē, ar kuras palīdzību atsevišķos laukus varēs publicēt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Attīstot mājas lapu, ir nepieciešams paredzēt jaunu datu bāžu izveidošanu. Ir nepieciešams izveidot Preses centrā akreditēto žurnālistu datubāzi ar iespēju veikt akreditāciju, aizpildot attiecīgo anketu mājas lapā un pievienojot savu fotogrāfiju elektroniskajā formātā. Vajag paredzēt iespēju veidot konsulārā reģistra datubāzi, kurā persona no jebkuras vietas varētu ierakstīt savus datus attiecīgajās ailēs un informācija nonāktu Konsulārajā departamentā. Sakarā ar to, ka sniegt ziņas par sevi varēs jebkurā diennakts laikā ar interneta palīdzību, paredzams, ka reģistrēto Latvijas iedzīvotāju skaits var pieaugt. Ir nepieciešams mājas lapā izveidot foto arhīvu. Darbinieku skaita palielināšana nepieciešama, lai tiktu sasniegti augstāk minētie mērķi.

4) Lai ātri nodrošinātu valsts augstākās amatpersonas un ĀM vadību ar informāciju par notikumiem pasaulē un ļautu savlaicīgi reaģēt, paredzēts izveidot diennakts režīmā strādājošu Informācijas centru. Šāda centra dežurants, sekotu ziņām masu medijiem un izsūtītu amatpersonām-adresātiem informāciju telefona īsziņu un e-pasta formā. Tas ļautu samazināt lēmumu pieņemšanas laiku, īpaši, krīžu situāciju gadījumā.

5) Lai nodrošinātu struktūrvienību iesniegto tulkošanas pasūtījumu izpildi, Tulkošanas nodaļa regulāri slēdz līgumus ar neatkarīgiem līgumtulkiem par ārpakalpojumiem. Ārpakalpojumu nodrošināšanas izmaksas sniegtas ļoti aptuveni, jo nepieciešamo tulkojumu apjoms būs atkarīgs no dokumentu aprites. Ļoti aktuāla ir nepieciešamība iegādāties TRADOS tulkošanas atmiņas programmu, kas ir vadošā inteliģentās tulkošanas programma gan pasaulē, gan Latvijā. Lai darbotos profesionālā līmenī, arī ministrijai ātrai un kvalitatīvai tulkojumu veikšanai šāda programma ir nepieciešama, jo: 1) tā nodrošina iespēju atkārtoti izmantot jau reiz iztulkotu materiālu, tādējādi samazinot tulkojamā


56

materiāla apjomu, nodrošinot konsekventas terminoloģijas lietošanu un paātrinot tulkošanas procesu; 2) tā dod iespēju veidot ministrijas iekšējo terminoloģijas datu bāzi, kādas līdz šim nav bijis un kas ir ievērojami apgrūtinājis tulkojumu kvalitātes pārbaudi.

6) ĀM bibliotēkas izveide un tās datoru nodrošināšana ar starpbibliotēku programmu Alise sekmēs profesionālās literatūras pieejamību katram ministrijas darbiniekam.

2.1.1.6.10. DARBĪBAS SPĒJU UZLABOŠANA



2008 2009 2010 1. Ārlietu dienesta administratīvās un personāla kapacitātes nodrošināšana 2 817 3 277 4 167

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Atalgojuma sistēmas pilnveidošana, komandējumi, tai skaitā nerezidējošiem vēstniekiem, Valsts protokola darbības nodrošināšana. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks piesaistīts kvalificēts personāls un nodrošināta efektīva Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošana 2. Ārlietu dienesta dokumentu uzskaites un informācijas aprites sistēma

300 100 100

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Izveidot dokumentētās informācijas pārvaldību visos dokumenta dzīves posmos Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks uzlabota informācijas plūsmas efektivitāte ĀM ietvaros un ar citām valsts institūcijām un nodrošināta dokumentētās informācijas pārvaldība visos dokumenta dzīves posmos 3. Valsts iepirkumu elektroniskās sistēmas izveide 100 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Valsts iepirkuma procedūras optimizēšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi


57

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks veikta precīza publiskā iepirkuma uzskaite 4. Stabilu klasificētu un neklasificētu sakaru pieslēgumu punkti (2. kārta) 306 606 906

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nacionālā slepenā tīkla darbības un stabilu neklasificēto sakaru 2. kārtas nodrošināšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Tiks apturēti 2007. gadā uzsāktie drošu un stabilu sakaru līniju uzstādīšanas pasākumi, un liels pārstāvniecību skaits netiks pievienots kopējam ĀM tīklam ar stabilitātei un drošībai atbilstošiem sakaru kanāliem. Tā rezultātā pārstāvniecības nevarēs veikt to funkciju izpildei nepieciešamo dokumentu apmaiņu, tostarp nebūs iespējama arī vīzu informācijas sistēmas darbība. 5. Citi programmatūras nodrošinājumi, IT pakalpojumi 202 100 100

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Optimālas ārlietu dienesta darbības nodrošināšana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts ĀM nespēs efektīvi un strukturēti pildīt aizvien pieaugošo funkciju un informācijas apjomu, izmantojot automatizācijas metodes, tādējādi prasot nelietderīgu papildu cilvēkresursu piesaisti. 6. Drošības līdzekļu un IT sistēmai nepieciešamās iegādes ĀM struktūrvienību vajadzībām 300 200 200

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi ĀM drošības sistēmas uzlabošana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Struktūrvienības nevarēs pildīt funkcijas atbilstoši drošības prasībām. 7. ĀM pieaugošo funkciju izpildes nodrošināšana un atbalsta struktūrvienību nostiprināšana

2 802

2 989 2 989


58

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Valdības rīcības plāns Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi ĀM darbības spēju uzlabošana, uzsākot gatavošanos Latvijas prezidēšanai ES 2015. gadā, nostiprinot sadarbību ar reģiona valstīm EKP ietvaros un ĀM darbības kontroles un atbalsta struktūrvienības. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks nodrošinātas kontroles un organizatoriskās funkcijas, kā arī diplomātu profesionālās apmācības kvalitāte. 8. ĀM personāla profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana 126 155 184

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010. gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Pilnveidot ĀM MC darbību, paplašināt diplomātu iespējas papildināt profesionālās zināšanas ārvalstīs un Latvijā ; veidot pieejamu un motivējošu svešvalodu apmācības sistēmu diplomātiem, ĀM darbiniekiem un pirms rotācijām arī ģimenes locekļiem. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts ĀM personālam trūks zināšanu un prasmju, lai kvalitatīvi veiktu darba uzdevumus. Mācību iespējas uzskatāmi atspoguļo dzīves un darba vides kvalitāti, kā arī darba devēja attieksmi, kas ir viens no darbinieka motivācijas pamatfaktoriem.

Piezīmes: Lai nodrošinātu programmas mērķu izpildei nepieciešamo kapacitāti laikā no 2007. līdz 2010.gadam, ĀM: 1) nodrošinās dienesta attīstību un piesaistīs kvalificētu personālu un attīstīs tā izaugsmi; 2) izveidos jaunu ārlietu dienesta dokumentu uzskaites un informācijas aprites sistēmu; 3) modernizēs un paplašinās Valsts iepirkumu elektronisko sistēmu; 4) nodrošinās stabilu klasificētu un neklasificētu sakaru pieslēgumu punktu darbību; 5) uzlabos programmatūru nodrošinājumu un IT pakalpojumus, tai skaitā, modernizēs

finanšu uzskaites sistēmu; 6) stiprinās ĀM drošību, iegādājoties šim mērķim atbilstošas tehniskās iekārtas. 7) 2008.gadā ir ieplānotas 75 papildus štata vietas un 2009.gadā - 5 papildus štata vietas.

Šobrīd nav iespējams precīzi plānot ĀM strukturālās izmaiņas 2010.gadam. 2.1.1.7. IZSTRĀDĀJAMO NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS DOKUMENTU SARAKSTS 1) likums "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums", tam pakārtotie normatīvie akti un

grozījumi esošajos normatīvajos aktos; 2) MK noteikumi "Noteikumi par notariālo funkciju veikšanu Latvijas Republikas

diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās";


59

3) MK noteikumi "Kārtība, kādā tiek kārtots konsulārais reģistrs"; 4) MK noteikumi "Kārtība, kādā tiek veikta dokumentu legalizācija"; 5) MK noteikumi "Kārtība, kādā maksājama valsts nodeva par legalizāciju"; 6) MK noteikumi "Noteikumi par valsts nodevas par atgriešanās apliecības izsniegšanu

apmēru un maksāšanas kārtību"; 7) likums "Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās"; 8) MK noteikumi "Civilo ekspertu dalība starptautiskajās misijās un operācijās un to

finansēšanas kārtība"; 9) Rīcības plāns Latvijas ekspertu kompetences celšanai ES jautājumos, ar kuru paredzēts

grozīt MK 06.07.2004 noteikumus Nr. 580 "Kārība, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās", lai vienkāršotu nacionālo ekspertu norīkošanu.

2.1.1.8. APAKŠPROGRAMMAS IEVIEŠANAS INSTRUMENTI UN SISTĒMAS

ĀM darbības galveno uzdevumu un funkciju izpildes nodrošināšanai ir organizatoriski sakārtota struktūra un plānots struktūrvienību darbs, veidojot vienotu sistēmu mērķu efektīvai sasniegšanai.

Inspektorāts, Iekšējais audits, Iekšējās drošības departaments nodrošina kontroles funkcijas ĀM un pārstāvniecībās par ĀM noteikto stratēģisko mērķu un uzdevumu izpildes atbilstību normatīvajiem dokumentiem, izstrādā priekšlikumus atklāto drošības riska faktoru novēršanai, kontrolē darbinieku darbu ar valsts noslēpuma objektiem.

Eiropas Savienības departaments veido Latvijas pozīciju par ES vispārējām politikām, tajā skaitā ES VLĀAP, par pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm un par ES institucionālajiem jautājumiem, apkopo un analizē informāciju par iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām norisēm ES dalībvalstīs, tās kaimiņvalstīs un Rietumbalkānu valstīs, kā arī piedalās valstu amatpersonu vizīšu plānošanā, sagatavošanā un rezultātu apkopošanā no politiskā aspekta un sekmē līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanu.

Eiropas Savienības koordinācijas departaments koordinē Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un instrukciju uz ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas I un II daļas (Coreper I un Coreper II) sanāksmēm izstrādi, sagatavo un materiāltehniski nodrošina Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos sēdes, pārstāv ĀM ES informācijas aģentūras vadītajā darba grupā komunikācijas ar sabiedrību koordinēšanai par ES jautājumiem, pielāgo ES koordinācijas sistēmu procedūrām, kas izriet no Latvijas kā ES dalībvalsts statusa, nodrošina ar Latvijas dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā saistīto dokumentu izplatīšanu valsts iestādēm ES dokumentu uzskaites sistēmā, koordinē ceļa izdevumu apmaksu uz ES Padomes un tās darba grupu sanāksmēm.

Drošības politikas departaments veido Latvijas politiku NATO un EDAP jautājumos, izstrādā Latvijas politiku dalībai starptautiskajās militārajās operācijās, koordinē Latvijas politiku bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas jomā, kā arī īsteno stratēģiskas nozīmes preču kontroles funkcijas.

Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departaments plāno un koordinē Latvijas darbību un pārstāvību starptautiskajās organizācijās, uzrauga Latvijas izstrādājamo tiesību aktu cilvēktiesību jomā atbilstību starptautiskajām normām.

Pirmais divpusējo attiecību departaments īsteno Latvijas ārpolitiku divpusējās attiecībās ar Krieviju, kā arī Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, īsteno un pārstāv Latvijas politiskās,


60

ekonomiskās, sociālās, humanitārās, kultūras intereses un veicina to aizsardzību divpusējās attiecībās, sniedz ierosinājumus divpusējo attiecību jautājumos valdības rīcībai, piedalās SVK darbā, savas kompetences ietvaros piedalās līgumattiecību veidošanā ar Krieviju un ar Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona valstīm.

Otrais divpusējo attiecību departaments īsteno Latvijas ārpolitiku divpusējās attiecībās ar Amerikas un Karību, Tuvo Austrumu un Āfrikas, Āzijas un Okeānijas reģiona valstīm, īsteno un pārstāv Latvijas politiskās, ekonomiskās, sociālās, humanitārās, kultūras intereses un veicina to aizsardzību divpusējās attiecībās, sniedz priekšlikumus divpusējo attiecību jautājumos valdības rīcībai, piedalās vizīšu plānošanā un līgumattiecību veidošanā reģiona valstīs.

Ekonomisko attiecību departaments piedalās Latvijas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā saskaņā ar Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem un Latvijas starptautiskajām saistībām, sadarbojoties ar citām Latvijas un ārvalstu institūcijām, kā arī NVO, uzņēmēju apvienībām un uzņēmējiem.

Attīstības sadarbības politikas departaments izstrādā priekšlikumus Latvijas ārpolitikai attīstības sadarbības jautājumos, koordinē, īsteno un pārstāv Latvijas pozīciju attīstības sadarbības jautājumos, sagatavo, īsteno un uzrauga projektu konkursus attīstības sadarbības un citos starptautiskās sadarbības jautājumos (projektos).

Konsulārais departaments risina konsulāros jautājumus, kas tieši saistīti ar Latvijas starptautiskajām attiecībām un diplomātiskā un konsulārā dienesta funkcijām, sniedz palīdzību Latvijas iedzīvotājiem ekstremālās situācijās un nodrošina to likumīgo interešu aizstāvību, nodrošina normatīvo aktu un Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu konsulārajos jautājumos izpildi.

Juridiskais departaments risina juridiskos jautājumus, kas nepieciešami ĀM funkciju un uzdevumu veikšanai, kā arī ES tiesību aktos noteikto saistību ieviešanas un piemērošanas nodrošināšanai, izskata Latvijas Republikas starptautisko divpusējo līgumu projektus un sniedz atzinumus par tiem, iesniedz priekšlikumus un sniedz atzinumus likumdošanas pilnveidošanai starptautisko tiesību jomā.

Finanšu politikas departaments plāno ĀM budžetu un pārvalda ĀM valdījumā esošos Latvijas Republikas īpašumus, veic analīzi par ekonomisko situāciju ārvalstīs saistībā ar ĀM darbinieku uzturēšanās ārvalstīs ekonomisko nodrošinājumu.

Īpašumu un investīciju politikas departaments organizē normatīvu bāzes, kas skar īpašuma, investīciju un valsts iepirkuma jautājumus, izstrādi, atbild par nekustamo īpašumu iegādi, būvniecību, rekonstrukciju, remontu un iekārtošanu, kā arī par automašīnu iegādi, uzturēšanu un izmantošanu.

Dokumentācijas pārvaldības departaments veic un pilnībā atbild par dokumentu plūsmas organizēšanu ārlietu dienestā, veic klasificēto politisko un administratīvo dokumentu uzskaiti, glabāšanu, deklasificēšanu un nodošanu arhīvā, kā arī nosūta un saņem diplomātisko pastu, diplomātiskos sūtījumus, parastā pasta sūtījumus no adresātiem Latvijā un ārvalstīs un no pārstāvniecībām.


61

Informācijas tehnoloģiju departaments veic nepieciešamo tehnisko resursu plānošanu un iegādi, uzskaita iekārtu tehnisko dokumentāciju, atbild par ĀM serveru, informācijas sistēmu, drošu elektronisko sakaru nepārtrauktu darbību.

Personāla departaments veido ĀM personāla attīstības stratēģiju, noformē darba attiecībām nepieciešamos dokumentus, nodrošina personāla atlasi un plāno apmācību darbinieku, ierēdņu un diplomātu kvalifikācijas celšanai, sadarbojas ar Latvijas augstskolām, kā arī ar dažādām mācību iestādēm ārvalstīs, nodrošina ĀM Atestācijas komisijas darbu. Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments atbild par ĀM mājas lapas uzturēšanu, informācijas iekļaušanu un ziņu publicēšanu mājas lapā, sagatavo Latvijas un ārvalstu preses apskatus, vada, koordinē un nodrošina ĀM informācijas tulkošanas pasūtījumu izpildi.

Valsts protokols atbild par starptautisko dokumentu par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām atbilstošu prasību ievērošanu un nodrošināšanu attiecībā uz Latvijas Republikā akreditētājām ārvalstu pārstāvniecībām un to darbiniekiem, veic protokolāro nodrošinājumu pasākumos, kas saistīti ar Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ārlietu ministra darbību, nodrošina Valsts prezidenta visu līmeņu vizīšu un Ministru prezidenta oficiālo vizīšu ārvalstīs protokolāro sagatavošanu, protokolāri apkalpo ārvalstu valsts vadītāju, valdību vadītāju, ārlietu ministru, atsevišķu starptautisko organizāciju vadītāju un ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāju oficiālās vizītes Latvijas Republikā. 2.1.1.9. APAKŠPROGRAMMU FINANSĒJUMS 2.1.1.9.1. CENTRĀLAIS APARĀTS

Apakšprogrammas finansējums

Centrālais aparāts 2007.gadā piešķirtais finansējums, lati

Grozījumos likumā "Par valsts budžetu

2007.gadam" paredzētais papildu finansējums, lati"

Resursi izdevumu segšanai 12 909 053 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 146 000

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos 800 000 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 11 963 053 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 11 963 053

Izdevumi - kopā 12 909 053 Uzturēšanas izdevumi 12 196 253 Kārtējie izdevumi 12 100 143 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 96 110 Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

Uzturēšanas izdevumu transferti Kapitālie izdevumi 712 800


62

2.1.1.9.2. KONSULĀRAIS NODROŠINĀJUMS


Konsulārais nodrošinājums 2007.gadā piešķirtais finansējums, lati



Resursi izdevumu segšanai 86 030 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 86 030 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 86 030

Izdevumi - kopā 86 030 Uzturēšanas izdevumi 86 030 Kārtējie izdevumi 86 030 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

Uzturēšanas izdevumu transferti Kapitālie izdevumi Piezīmes: ĀM, sākot ar 2008.gadu likvidēs apakšprogrammu "Konsulārais nodrošinājums", konsulāro politiku finansējot no apakšprogrammas "Centrālais aparāts". 2.1.2. APAKŠPROGRAMMA "DIPLOMĀTISKĀS MISIJAS ĀRVALSTĪS" 2.1.2.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Šobrīd Latvijas intereses ārvalstīs pārstāv 46 pārstāvniecības. Latvijai pievienojoties ES un NATO un aktīvi iesaistoties pasaules ekonomikas procesos, tās ārlietu dienesta pienākumu un funkciju apjoms pieaugs. ĀM uzdevums ir nodrošināt pārstāvniecību efektīvu administratīvo darbību: pārstāvniecību īpašumu iegādi, būvniecību, rekonstrukciju, remontu, apsaimniekošanu un iekārtošanu, dokumentu pārvaldību, kā arī ar IT un drošību saistītus jautājumus. 2.1.2.2. NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SARAKSTS Apakšprogrammas normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts ir skatāms apapkšprogrammas "Centrālais aprāts" sadaļā 2.1.1.2. Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts. 2.1.2.3. MĒRĶI UN UZDEVUMI Mērķi - nodrošināt Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ar to funkciju veikšanai piemērotu un drošības prasībām atbilstošu administratīvo sistēmu. Uzdevumi


63

1) atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmas attīstība; 2) valsts noslēpuma glabāšanas nosacījumiem un pamatfunkcijām atbilstošu diplomātisko

pārstāvniecību telpu nodrošināšana; 3) konsulāro telpu izbūve atbilstoši Šengenas konvencijas noteiktajām drošības prasībām; 4) nacionālā slepenā tīkla darbībai un stabiliem neklasificētiem sakariem nepieciešamo

pieslēgumu izveidošana; 5) informācijas aprites sistēmas izstrāde. Tā kā 4. un 5. punktā minētos uzdevumus plānots veikt centralizēti un vienotā sistēmā ar centrālo aparātu, to paredzamie rezultāti un jaunās politiskās iniciatīvas tiek atspoguļotas programmā Ārpolitikas plānošana un īstenošana. 2.1.2.4. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI Nav kvantitatīvi izsakāmi. 2.1.2.5. PAREDZAMIE DARBĪBAS REZULTĀTI

Rezultatīvie rādītāji pa gadiem

2007 2008 2009 2010 Nr. Darbības virziens/darbība

2006A B A B A B A B

1. Jaunu pārstāvniecību atvēršana 2 0 0 0 3 0 2 0 2

2.1.2.6. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS



2008 2009 2010 1. ES pieredzei atbilstoša atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēma 6 348 7 297 8 581

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt pārstāvniecību darbiniekiem kvalitatīvus dzīves apstākļus dienesta valstīs Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Nespējot uzlabot dzīves līmeni diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem ārvalstīs, tiks apgrūtināta darbinieku piesaiste dienestam ārvalstīs un tādējādi arī pārstāvniecību funkciju izpilde. 2. Jaunu pārstāvniecību atvēršana 755 1 238 2 183 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Latvijas ārpolitikas mērķu īstenošana


64

Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR Nr. 1 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Tiks kavēta svarīgu Latvijas ārpolitikas un ekonomisko interešu pārstāvība. 3. Pārstāvniecību vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu iegāde un būvniecība, piemērošana Latvijas drošības prasībām un iekārtošana

24 881 10 250 22 500

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Drošības, konsulāro un pilnvērtīgu vēstniecības funkciju izpilde. Galvenie plānotie pasākumi: 2008. gadā - vēstniecību ēku Šveicē un Polijā un vēstnieka rezidences Lielbritānijā iegāde 2009. gadā - vēstniecību ēku Ķīnā un Kanādā iegāde un vēstniecības ēkas Ukrainā būvniecības projekta izstrāde 2010. gadā - vēstniecības ēkas Spānijā iegāde un vēstniecības ēkas būvniecība Ukrainā, pārstāvniecības vadītāja ES rezidences iegāde Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Pārstāvniecības nevarēs pilnvērtīgi veikt savas funkcijas un valsts līdzekļi tiks nelietderīgi izmantot, maksājot telpu nomas maksas. 4. Atbilstoši drošības standartiem un prasībām, kas noteiktas Kopējā Konsulārajā instrukcijā un Rekomendāciju katalogā attiecībā uz Šengenas acquis pareizu piemērošanu un labāko praksi: Vīzu izsniegšana (6183/03, 07.02.2003), piemērotas pārstāvniecību telpas

1 370 500 500

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija

Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Pārstāvniecību drošības sistēmu uzlabošana

Atsauce uz programmas darbības rezultātu (DR) Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Pārstāvniecības nebūs piemērotas valsts noslēpuma glabāšanas nosacījumiem.

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Struktūrvienības nevarēs pildīt funkcijas atbilstoši drošības prasībām. 5. Atbilstoši drošības standartiem un prasībām piemērotas pārstāvniecību telpas un citi remonti 260 200 200

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi


65

Pārstāvniecību drošības sistēmu uzlabošana 2008.gadā - pastāvīgā pārstāvniecība Žēnēvā un pastāvīgā pārstāvniecība Strasbūrā 2009.gadā - vēstniecības Spānijā un Vācijā, konsulāts Vitebskā 2010.gadā - vēstniecības Portugālē, Austrijā un Francijā Atsauce uz programmas darbības rezultātu (DR) Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Telpas nebūs piemērotas Likumā par valsts noslēpumu noteiktajiem standartiem 6. Drošības līdzekļu iegāde pārstāvniecību vajadzībām 376 115 115 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Pārstāvniecību drošības sistēmas uzlabošana Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Pārstāvniecības nevarēs pildīt funkcijas atbilstoši drošības prasībām. Piezīmes: Lai nodrošinātu programmas mērķu izpildei nepieciešamo kapacitāti laikā no 2007. līdz 2010. gadam, ĀM: 1) uzlabos ES pieredzei atbilstoša atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmu

pārstāvniecībās; 2) nodrošinās jaunu pārstāvniecību atvēršanu; 3) iegādāsies vai būvēs un iekārtos un nodrošinās apsaimniekošanu jaunajās pārstāvniecību

telpās, kuras atbilst drošības prasībām; 4) piemēros pārstāvniecību Šengenas acquis prasībām, 5) rekonstruēs un piemēros drošības prasībām esošās pārstāvniecību telpas; 6) stiprinās pārstāvniecību drošību, iegādājoties šim mērķim atbilstošas tehniskās iekārtas.

2.1.2.7. IZSTRĀDĀJAMO NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS DOKUMENTU SARAKSTS Šobrīd nav paredzēts. 2.1.2.8. APAKŠPROGRAMMAS IEVIEŠANAS INSTRUMENTI UN INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA Programmas ieviešanu nodrošina Finanšu politikas departaments, Īpašuma un investīciju politikas departaments, Dokumentācijas pārvaldības departaments un Informācijas tehnoloģiju departaments sadarbībā ar Iekšējās drošības departamentu, izstrādājot ieteikumus sistēmas saturiskajam un tehniskajam risinājumam, konkursa rezultātā izvēloties izstrādes firmu sistēmas izveidei, ieviešanai, apmācībai, uzturēšanai. Programmas ieviešana notiek, izstrādājot ikgadēju programmas rīcības plānu, plānojot un pieprasot valsts budžetā nepieciešamo finansējumu un koordinējot iesaistītās institūcijas. Pārstāvniecības ārvalstīs pārstāv Latvijas valsts ārpolitiskās intereses, veicina sakarus starp Latvijas un uzņēmējvalsts valstiskajām un nevalstiskajām institūcijām, aizstāv Latvijas ekonomiskās intereses, aizstāv Latvijas fizisko un juridisko personu tiesības un likumīgās intereses uzņēmējvalstī, sadarbojas ar latviešu diasporu attiecīgajā valstī vai reģionā, sniedz


66

informāciju par Latviju un veicina kultūras sakarus, uztur kontaktus ar tām uzņēmējvalstī esošām pārstāvniecībām, kas akreditētas arī Latvijā.

Pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās pārstāv Latvijas valsts ārpolitiskās intereses starptautiskajās organizācijās, dibina un uztur kontaktus ar citu valstu diplomātiem, starptautisko organizāciju amatpersonām, kā arī rezidences valsts un pašvaldību pārstāvjiem un savas kompetences ietvaros sniedz rekomendācijas ministrijās un to darba grupām. 2.1.2.9. APAKŠPROGRAMMAS FINANSĒJUMS


Diplomātiskās misijas ārvalstīs 2007.gadā piešķirtais finansējums, lati



Resursi izdevumu segšanai 26 872 096 290 000 *

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 272 200

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 26 599 896 290 000 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 26 599 896 290 000

Izdevumi - kopā 26 872 096 290 000 Uzturēšanas izdevumi 21 974 778 Kārtējie izdevumi 21 966 378 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

Uzturēšanas izdevumu transferti 8 400 Kapitālie izdevumi 4 897 318 290 000 * Saskaņā ar 2006.gada 1.decembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.63 26.§ 2.1. punktu. 2.1.3. PROGRAMMAS "ĀRLIETU PĀRVALDE" FINANSĒJUMS

Programmas finansējums

Ārlietu pārvalde 2007.gadā piešķirtais finansējums, lati



Resursi izdevumu segšanai 39 867 179 290 000


67

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 418 200

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos 800 000 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 38 648 979 290 000 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 38 648 979 290 000

Izdevumi - kopā 39 867 179 290 000Uzturēšanas izdevumi 34 257 061 Kārtējie izdevumi 34 152 551 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 96 110 Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

Uzturēšanas izdevumu transferti 8 400 Kapitālie izdevumi 5 610 118 290 000


68

2.2. PROGRAMMA "IEMAKSAS STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS" 2.2.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Viens no ĀM darbības uzdevumiem ir dalības maksājumu veikšana starptautiskajās organizācijās, nodrošinot Latvijas pilnvērtīgu līdzdalību organizāciju darbībā. Dalībmaksas finansē organizāciju darbu, tādējādi dodot iespēju Latvijai pilntiesīgi piedalīties mums svarīgu jautājumu risināšanā, Latvijas pārstāvjiem un ekspertiem būt starptautiskajā apritē, veidot jaunus starptautiskos standartus, īstenot starptautiskus projektus, t.sk. Latvijā, kā arī iespēju Latvijas pārstāvjiem strādāt organizācijās. ĀM savas kompetences ietvaros veic regulārās iemaksas 25 starptautisko organizāciju vai to apakšstruktūru pamatbudžetos (ANO, UNESCO, EP, EDSO, BJVP, NATO, PTO u.c.), 2006.gadā kopumā šim mērķim tērējot 826 440 LVL. Papildus regulārām iemaksām plaši izplatīta prakse ir dalībvalstu brīvprātīgās iemaksas. Latvija kā donorvalsts ir veikusi iemaksas deviņdesmito gadu vidū un beigās. Iemaksas bija simboliskas un kopumā nepārsniedza 25 tūkstošus ASV dolārus. Sākot ar 2006.gadu ĀM ir ieviesusi jaunu budžeta līniju par brīvprātīgajām iemaksām starptautiskajās organizācijās, ar mērķi veicināt atsevišķu valsts ārpolitisko interešu realizāciju, 2006.gadā tam paredzot finansējumu 18,8 tūkst. latu apmērā. Brīvprātīgās iemaksas, atbilstoši ārpolitiskajām prioritātēm tika novirzītas trim mērķiem: ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR) - 8 tūkstoši latu, ANO Augstā bēgļu lietu komisāra birojam (UNHCR) - 8 tūkstoši latu un BJVP Baltijas Eiroreģionālās sadarbības tīklam (BEN) - 2,8 tūkstoši latu. Izvēli veikt brīvprātīgos maksājumus OHCHR, UNHCR pamato šo organizāciju politiskā nozīmība. Savukārt BEN projekts, kas tiek īstenots BJVP ietvaros, ir uzskatāms par svarīgu instrumentu reģiona stabilitātes un attīstības veicināšanā. 2.2.2. NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SARAKSTS Programmas darbību nosaka valsts noslēgtie un ratificētie dalības līgumi starptautiskajās organizācijās. Atsevišķās organizācijās vai to struktūrās Latvijas pievienošanās instruments ir savstarpēja notu apmaiņa. Dalībvalstu finanšu saistības regulē organizāciju iekšējie dokumenti, kas ir saistoši visām dalībvalstīm. Galvenie normatīvie akti, uz kuru pamata Latvija pilda finansiālās saistības kā kādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts, ir sekojoši: 1) likums "Par Eiropas Padomes statūtiem"; 2) likums "Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un

pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu"; 3) likums "Par Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu"; 4) likums "Par Ziemeļatlantijas līgumu"; 5) 2003. gada pievienošanās līgums ES un 2001.gada 20.jūlija ES Padomes vienotā rīcība

par Eiropas Drošības studiju institūta izveidi; 6) 01.07.1992 Augstākās padomes lēmums "Par Starptautisko privāttiesību Hāgas

konferences statūtu pieņemšanu"; 7) 03.09.1991 Augstākās padomes deklarācija "Par pievienošanos Apvienoto Nāciju

Organizācijai"; 8) MK 05.12.2006 rīkojums Nr. 933 "Par Latvijas Republikas delegāciju dalībai darba grupā

starptautiskajai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā";


69

2.2.3. MĒRĶI UN UZDEVUMI 1) nodrošināt nepārtrauktu Latvijas valsts interešu aizsardzību starptautiskajās organizācijās

un klātbūtni starptautiskajos procesos, veicot regulārus un savlaicīgus maksājumus dalības organizācijās, izvairoties no iemaksu kavējumu un soda naudu veidošanos, kā rezultātā tiktu mazināta valsts dalības starptautiskajās organizācijās efektivitāte, ciestu valsts prestižs vai galējā gadījumā - tiktu zaudētas balsstiesības organizācijās;

2) attīstīt un nostiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un reputāciju, aktīvi iesaistoties dažādās starptautiska vai reģionāla mēroga organizācijās, iniciatīvās, projektos, nodrošinot tam arī finansu resursus;

3) Īstenot Latvijai īpašās intereses, veicot brīvprātīgos maksājumus attiecīgās organizācijās vai to iniciatīvās, tādejādi sekmējot Latvijas pozicionēšanos tai būtiskos jautājumos.

2.2.4. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI Programmas vēlamais rezultāts ir nepārtraukta valsts interešu aizsardzība starptautiskajās organizācijās un vienlaicīgi valsts integrācija starptautiskajā apritē, Latvijas kā dalībvalsts prestiža veidošana un saglabāšana.

Otrs programmas vēlamais politikas rezultāts, kas tiktu sasniegts nodrošinot regulāras brīvprātīgās iemaksas, ir valsts interešu aizstāvēšana politiski nozīmīgās starptautisko organizāciju struktūrās, kā arī dalība svarīgos reģionāla vai starptautiska mēroga projektos vai iniciatīvās.

Kvantitatīva politikas rezultātu izteikšana nav iespējama, ņemot vērā realizētās darbības specifiku. 2.2.5. PAREDZAMIE DARBĪBAS REZULTĀTI Programmas vēlamais darbības rezultāts ir valsts pilnvērtīga dalība starptautiskajās organizācijās, kuras viens no pamatelementiem ir valsts balsstiesības konkrētajā organizācijā, kā arī tiesības tikt ievēlētai organizāciju vēlētajās struktūrās, atkarībā no organizācijas veida un darbības specifikas. Darbības galvenais rezultāts ir saistību izpildes nodrošināšana visās šībrīža dalības organizācijās. Dalībmaksu savlaicīga nokārtošana veido arī valsts prestižu katrā organizācijā un var ietekmēt valsts iespējas tikt ievēlētai organizācijas vēlētajās struktūrās un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Darbības rezultāts, kas sasniedzams, izmantojot brīvprātīgās iemaksas kā instrumentu, ir valsts dalība organizāciju darba kārtības veidošanā un organizāciju specifisku projektu realizācijā.

2007

2008 2009 2010

Nr.

Darbības rezultāts/ rezultatīvais rādītājs

2006

A

B A

B A

B A B

1. Regulāri maksājumi organizācijās un fondos (maksājumu skaits)

29 29 29

29 29 28 28 28 28


70

2.2.6. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS



2008 2009 2010 1.Regulārās iemaksas dalības organizācijās 58,3 18,4 18,4 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem

1. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam. 2. Citi normatīvie akti (skatīt 2.3.2. punktu), kas nosaka Latvijas dalību starptautiskajās

organizācijās un attiecīgās finansiālās saistības. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt nepārtrauktu Latvijas ārpolitikas un reģionālo interešu aizsardzību un ietekmes palielināšanu caur līdzdalību starptautiskajās organizācijās; Regulāru iemaksu veikšana. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR 1 Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Tiks kavēta pilnvērtīga Latvijas līdzdalība starptautiskajā politikā un mazinātas iespējas aizstāvēt valsts intereses. 2. Brīvprātīgās iemaksas 12,4 8,6 0 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Sekmēt Latvijas intereses šo struktūru ietvaros Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR 1. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Latvija nepildīs savas kā donorvalsts pienākumu novirzīt līdzekļus daudzpusējiem attīstības sadarbības projektiem. Zaudēs iespēju piedalīties ITF. Piezīmes: Iemaksu apjoms precizēts divās papildus tabulās 2.3.8.punktā par programmas finansējumu. Stratēģijas darbības periodā regulāro dalībmaksu apjoms varētu pieaugt, ņemot vērā Latvijas attīstības tempus un IKP pieaugumu, kas ir viens no kritērijiem, nosakot dalībmaksas atsevišķās starptautiskajās organizācijās. Būtisks dalībmaksas palielinājums arī plānots ANO, tāpēc nepieciešams nākamajiem gadiem paredzēt papildu līdzekļus regulārajām iemaksām. Vēlama samērīga dalība brīvprātīgo iemaksu veikšanā, ņemot vērā faktu, ka Latvija ir ES dalībvalsts, kas nozīmē, ka ir sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai kļūtu par donorvalsti. Brīvprātīgās iemaksas vairo Latvijas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar organizāciju darbu, kā arī piešķir lielāku nozīmi Latvijas pozīcijai un interesēm. 2006.gada iemaksas 18,8 tūkst. latu apmērā būtu uzskatāmas kā optimāla sākuma summa, kas turpmākajos gados pieaugtu, atkarībā no Latvijas interesēm konkrētajās organizācijās.


71

2.2.7. IZSTRĀDĀJAMO NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS DOKUMENTU SARAKSTS 2007.gada laikā paredzēts izstrādāt normatīvo aktu, kas noteiktu kārtību, kādā ĀM veic brīvprātīgās iemaksas. Normatīvais akts nodrošinātu realizētās politikas turpinātību un uzlabotu valsts interešu realizēšanas iespējas. 2.2.8. IEVIEŠANAS INSTRUMENTI UN SISTĒMA Politikas ieviešanu nodrošina ĀM centrālais aparāts ciešā sadarbībā ar pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās vai ārvalstīs, kuras nodrošina regulārus kontaktus ar uzņēmējvalstī esošām starptautiskām organizācijām. 2.2.9. PROGRAMMAS FINANSĒJUMS Iemaksas starptautiskajās organizācijās tiek veiktas no ikgadējā valsts budžetā piešķirtā finansējuma. Budžeta programmā ‘iemaksas starptautiskajās organizācijās’ apstiprinātais finansējums likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" ir 886 085 latu.

Klasifikācijas koda nosaukums 2007.gadā

piešķirtais finansējums,

lati

Grozījumos likumā "Par valsts

budžetu 2007.gadam" paredzētais

papildu finansējums, latiResursi izdevumu segšanai

886 085

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 886 085 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

Izdevumi - kopā

886 085

Uzturēšanas izdevumi 886 085 Kārtējie izdevumi Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība

886 085

Uzturēšanas izdevumu transferti Kapitālie izdevumi

Piezīmes Tā kā viens no galvenajiem rādītājiem, kas veido valsts dalībmaksas procentu un summu, ir nacionālā kopprodukta izmaiņas, var prognozēt, ka turpmākajos gados turpinās samērā strauji pieaugt Latvijas dalībmaksu apjoms, jo strauji pieaug Latvijas nacionālais kopprodukts. Faktiskās iemaksas 2006. un 2007.gadā un prognoze par iemaksu apjomu starptautiskajās organizācijās no 2008. - 2010.gadam (latos):


72

Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2007.-2010.g.

Nosaukums 2007.g.

2008.g.

2009.g.

2010.g.

ANO 180 000 200 000 206 122 212 244ANO Capital Master Plan 9 025 37 700 37 700 37 700UNESCO 30 000 30 000 30 000 30 000UNESCO WHF - Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības fonds 660 660 660 660Pasaules Tirdzniecības organizācija WTO 45 000 50 000 50 000 50 000Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija OPWC 7 600 10 500 10 500 10 500Baltijas jūras valstu padome 25 000 26 000 26 000 26 000Hāgas Privāttiesību konference 3 700 4 000 4 000 4 000Eiropas Padome pamatbudžets 163 800 180 000 186 122 192 244Eiropas Padomes jaunatnes fonds 2 400 2 500 2 500 2 500Eiropas Padome pensiju fonds 23 200 25 000 25 000 25 000Eiropas Padome ārpusbudžeta līdzekļi 3 800 4 000 4 000 4 000Eiropas Padome demokrātijas fonds 2 700 3 000 3 000 3 000Eiropas Padome GRAZ centra budžets 8 500 8 500 8 500 8 500EDSO 92 265 72 000 72 000 72 000EDSO Izlīguma šķīrējtiesa 335 200 200 200EDSO Atvērto debesu konsultatīvā padome 2 400 3 000 3 000 3 000ES Drošības izpētes institūts ISS 2 000 2 000 2 000 2 000Kodolizmēģinājumu aizlieguma sagatavošanas komisija CTBTO 10 000 9 000 9 000 9 000Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas CIME (OECD) 5 000 5 000 5 000 5 000NATO Civilais budžets 188 000 190 600 196 722 202 844NATO Pensiju fonds 16 500 16 500 16 500 16 500Wassenaar Arrangement 1 200 1 200 1 200 1 200

Kopā: 823 085

881 360 899 726 918 092

Brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās 2007.g.

Nosaukums 2007.g.

2008.g.

2009.g.

2010.g. ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra birojs 15 000 15 000 20 000 20 000ANO Augstā Bēgļu komisāra birojs 15 000 15 000 20 000 20 000Annas Lindas Vidussjūras sadarbības fonds EUROMED 5 600 5 600 7 028 7 028Darba grupa starptautiskajai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā (ITF) 17 570 21 000 21 000 21 000Āzijas Eiropas fonds ASEF 7 030 16 000 16 000 16 000Baltijas jūras valstu padomes Pārrobežas sadarbības projekts 2 800 2 800 0 0

Kopā: 63 000

75 400 84 028 84 028

Programmas finansējums 2006

2007

Prognoze 2008

Prognoze 2009

Prognoze 2010

Iemaksas starptautiskajās organizācijās 826 440

886 085

956 760

983 754

1 002 120


73

2.3. PROGRAMMA "LATVIJAS INSTITŪTS" 2.3.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana ir viens no ārpolitikas rīcības virzieniem, lai sekmētu Latvijas nacionālo interešu aizstāvību un īstenošanu starptautiskajās attiecībās. Latvijas ārējā tēla veidošanā koordinatora loma piešķirta LI, taču atpazīstamības veicināšana tiek organizēta arī sektorāli - atsevišķām institūcijām darbojoties ekonomikas, tūrisma un kultūras sfērās. Kā atbalsta punkti šīm iniciatīvām tiek izmantotas pārstāvniecības.

LI tika dibināts 29.09.1998 kā bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. 2004.gadā LI tika reorganizēts un kopš 05.11.2004 LI ir ĀM pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kuras primārais darbības mērķis ir veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību (tēlu). Galvenās LI darbības jomas ir informatīvo materiālu gatavošana svešvalodās, sadarbība ar ārvalstu žurnālistiem, popularizējot Latvijas tēlu citās valstīs, un dažādu sabiedrisko attiecību pasākumu rīkošana. LI reorganizācijas rezultātā ir uzņēmies koordinācijas funkcijas, koordinējot profesionālu valsts atpazīstamības veidošanu kā privātajā sektorā, tā arī valsts sektorā. Valsts atpazīstamības veidošanā cieši iesaistītas arī citas valsts un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, t.sk., Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Mārketinga padome, ministrijas u.c. 2007.gadā šīs programmas īstenošanā iesaistīti 14 LI štata darbinieki, kā arī ĀM Informācijas un Sabiedrisko attiecību departaments un pārstāvniecības. ĀM pārraudzībā ir divi starptautiskās atpazīstamības veicināšanas instrumenti, kurus īsteno LI:

Latvijas tēla veidošanas aktivitātes un valsts, kā arī privātā sektora koordinēšanas funkcija Kļūstot par vadošo valsts pārvaldes iestādi valsts tēla veidošanas jomā, kā arī pieaugot ārvalstu interesei par Latviju un līdz ar to arī LI darba apjomam, šīs stratēģijas darbības laikā plānots stiprināt LI institucionālo kapacitāti, palielinot cilvēkresursus (11 štata vienības 2005.gadā, 14 - 2007.gadā, 17 - 2009. gadā) un budžetu LI funkciju sekmīgai īstenošanai.

2007. gadā tiks atjaunotas Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes, kas būs vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments 2007.-2011. gadam, nosakot politikas ietvaru ārējai komunikācijai. 2006.gadā tika uzsākts darbs pie ārvalstu mediju monitoringa.

Lai nodrošinātu valsts pozitīvas atpazīstamības veidotāju mērķtiecīgu, koordinētu un saskaņotu darbību, 2007.gadā tiks izstrādāta valsts zīmolvedības programma, kas ir valdības (valsts institūciju) ilgtermiņa plānveidīga un koordinēta rīcība, lai veidotu un uzturētu pozitīvu valsts reputāciju gan valsts iekšienē, gan starptautiskā mērogā.

Savukārt, lai radītu efektīvu starpinstitūciju koordinācijas mehānismu topošās zīmolvedības stratēģijas ietvaros, 2006. gadā LI vadībā tika izveidota Tēla vadības grupa, kurā ietilpst


74

daudzu valsts tiešās pārvaldes institūciju (ministriju, valsts aģentūru u.c.) komunikāciju un plānošanas speciālisti.

Lai nodrošinātu atbalstu un sniegtu ieteikumus LI darba pilnveidošanā, 2006.gadā tika izveidota LI Konsultatīvā padome, kuras sastāvā darbojas dažādu jomu atzīti eksperti.

Sākot ar 2007.gadu LI ir uzsācis aktīvāk strādāt ar pārstāvniecībām, gan ārvalstu mediju monitoringa un žurnālistu jomā, kas ļauj pilnvērtīgāk veikt ārvalstu mediju apskatus, kā arī veicināt žurnālistu interesi par Latviju. Līdzīgi ir uzsākta sadarbība kultūras projektu realizācijā.

Ir uzsākts darbs ar Latvijas sabiedrību, lai iesaistītu un skaidrotu LI aktivitātes valsts tēla veidošanā, gan zīmolvedības stratēģijas ietvaros. Sadarbība ar reģioniem, pašvaldībām, skolām un reģionālajiem medijiem ir būtisks faktors sabiedrības atbalsta nodrošināšanai un izglītošanai par ĀM un LI darbību.

Pārstāvniecību aktivitātes kultūras un sabiedrisko attiecību jomā Nozīmīga Latvijas valsts pozitīvā tēla veicinošā sastāvdaļa ir koordinētas ĀM, LI un pārstāvniecību kultūras aktivitātes, kas veido pozitīvu priekšstatu par Latviju ārvalstīs un vienlaicīgi veicina Latvijas starptautiskās ietekmes, kā arī ārvalstu investoru un tūristu intereses palielināšanos par Latviju.

Latvijas dalība lielos starptautiska mēroga pasākumos notiek vairākās dimensijās, - politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dimensijā (piemēram, gadatirgi, kongresi un festivāli utt). Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu starptautisko sadarbību, nepieciešama starptautisko projektu koordinācija starpinstitūciju līmenī, ko plānots uzticēt LI.

Pašlaik kultūras pasākumu organizēšanas ārpus Latvijas un dalības starptautiskos kultūras pasākumos ārvalstīs koordinēšana ir uzticēta pārstāvniecībām, kurās līdztekus citiem pamatuzdevumiem (politiskie, konsulārie, administratīvie, preses utt.) ar kultūras jautājumiem nodarbojas karjeras diplomāti. Šis process notiek bez plašākas koordinācijas ar citām atbildīgām valsts institūcijām, tā plānošana, aktivitāte un rezultāts atkarīgs tikai no personāliju (diplomātu un vēstnieku) aktivitātes un personīgā ieguldījuma. Pašlaik vidēji pārstāvniecībās gadā plānotie kultūras notikumi (koncerti, izstādes) lielākoties saistīti ar Latvijas nacionālajiem svētkiem un Latvijas augstāko amatpersonu vizītēm.

Pārstāvniecību un LI rīcībā esošo līdzekļu apjoms (reprezentācijas izdevumi) būtiski ierobežo dalību rezidences valsts piedāvātajos starptautiskajos kopprojektos un augstvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanā. 2.3.2. NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SARAKSTS PROGRAMMAS DARBĪBAS JOMĀ Programmas mērķus un darbību nosaka sekojoši normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti: 1) Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.−2015.gadam "Nacionālā valsts" (MK 18.04.2006

rīkojums Nr.264); 2) Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2004.-2006.gadam (MK 08.03.2004

rīkojums Nr.148); 3) Publisko aģentūru likums;


75

4) MK 22.10.2004 rīkojums Nr. 790 "Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas institūts" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas institūts" izveidi";

5) MK 19.10.2004 noteikumi Nr. 880 "Valsts aģentūras "Latvijas institūts" nolikums"; 6) MK 29.04.2003 noteikumi Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums"; 7) Latvijas institūta Pārvaldes līgums (parakstīts 25.10.2005); 8) Valsts aģentūras "Latvijas institūts" darbības un attīstības stratēģija 2005.-2007.gadam

(parakstīta 2005.gadā). 2.3.3. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI Mērķi: 1) Saskaņā ar Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēm 2004.-2006.gadam, Pārvaldes

līgumu, Latvijas institūta nolikumu, valsts aģentūras "Latvijas institūts" darbības un attīstības stratēģiju 2005.-2007.gadam LI galvenais darbības mērķis ir veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību (tēlu), balstoties uz plānveidīgu un koordinētu valsts un privātā sektora sadarbību dažādās valstij svarīgās jomās: politikā, ekonomikā, zinātnē, kultūrā, utt.;

2) Koordinēti izmantojot valsts, pašvaldību un privātā sektora aktivitātes un resursus, iespēju robežās, ir jānodrošina saskaņots Latviju popularizējošu aktivitāšu un pasākumu kopums ārvalstīs:

a. kultūras programmu menedžments ārvalstīs; b. pārstāvniecība un dalība nozīmīgākajos starptautiskajos pasākumos - izstādēs,

festivālos, forumos, gadatirgos, skatēs, konkursos, konferencēs, semināros u.c. pasākumos ārpus Latvijas;

c. darbs ar ārvalstu medijiem. Uzdevumi: 1) Koordinējošo funkciju veikšana Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības jomā; 2) Informatīvo materiālu sagatavošana par dažādām tēmām (daba, sabiedrība, kultūra,

vēsture) svešvalodās; 3) Ārvalstu žurnālistu pozitīvas ieinteresētības un informētības veicināšana par Latviju; 4) Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību veicinošu pasākumu organizēšana Latvijā un

ārvalstīs; 5) Darbs ar Latvijas sabiedrību, skaidrojot, iesaistot un izglītojot par ĀM un LI darbību

valsts tēla veidošanā; 6) LI institucionālā stiprināšana. 2.3.4. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI Neskatoties uz to, ka šīs programmas politikas rezultātus ir grūti novērtēt kvantitatīvi, praktiski to raksturo Latvijas atpazīstamības līmeņa pieaugums, koordinēta un saskaņota Latvijas valsts, nevalstiskā un privātā sektora rīcība valsts tēla veidošanā un popularizēšanā, iesaistīto institūciju vienotas izpratnes nostiprināšanās par pozitīva valsts tēla elementiem, valsts pozitīvā tēla nostiprināšanās gan Latvijas sabiedrībā, gan ārvalstīs. Taču, lai gūtu kvantitatīvus rādītājus, ir nepieciešami apjomīgi pētījumi, kas ietvertu regulāru mediju monitoringu ārvalstīs, ārvalstu un vietējo iedzīvotāju aptaujas. 2007.gadā paredzēts uzsākt: 1) valsts atpazīstamības mērījumus ārvalstīs, attiecīgi nosakot bāzes atpazīstamības līmeni un

turpmāk pētot tā dinamiku/ pieaugumu nākamajos gados; 2) informācijas par Latviju svešvalodās apkopojumu, attiecīgi nosakot bāzes informācijas

apjomu un veicinot tā pieaugumu nākamajos gados;


76

3) sabiedriskās domas aptauju par izpratni un iesaistīšanos valsts popularizēšanas aktivitātēs. Politikas rezultātus vidējā termiņā atspoguļos: 1) Ikgadējs LI pārskats par pārvaldes līguma starp ĀM un LI izpildi; 2) Pārskats par LI darbības un attīstības stratēģijas 2005.-2007.gadam izpildi (2007. gadā); 3) Ikgadējs Latvijas institūta publiskais pārskats; 4) Ikgadējs informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2007.-

2011.gadam īstenošanu; 5) Pārskats par Valsts zīmolvedības programmas īstenošanu (sākot ar 2008. gadu); 6) Latvijas starptautiska mēroga kultūras pasākumu monitoringa ziņojums; 7) Ārvalstu medijos publicēto materiālu par Latviju pārskats un analīze. 2.3.5. PAREDZAMIE DARBĪBAS REZULTĀTI

2007

2008

2009

2010


2006

A B A B A B A B

1. Informatīvo materiālu par Latviju svešvalodās nodrošināšana (drukāto eks. skaits gadā, tūkstoši)

27 20 27* 27 35 27 40 27 60

2. Informatīvo materiālu izplatīšana (eksemplāru skaits gadā, tūkstoši)

40 45 45 50 50 55 55 60 60

3. Ārvalstu žurnālistu vizītes uz Latviju (organizēto un koordinēto vizīšu skaits gadā)

40 45 45 45 50 45 55 45 60

4. Ārvalstu žurnālistu kontakttīkls

555 615 615 660 660 720 720 750 750

5. Sagatavotas publikācijas vai informācija ārvalstu medijiem (skaits gadā)

12 15 15 20 20 25 25 30 30

6. Mājas lapas www.li.lv apmeklējumu skaits gadā (tūkstoši)

49,5 50 50 60 60 70 70 80 80

7. Mājas lapas www.li.lv informatīvo materiālu valodu skaits

3 3 3 5 7 5 9 5 10

8. Organizēti vai atbalstīti Latviju popularizējoši pasākumi un projekti (skaits gadā)

10 10 10 10 13 10 14 10 15

9. Valsts zīmolvedības programmas izstrāde

0 1 1 0 0 0 0 0 0

10. Pētījumi, sabiedriskās domas un partneru aptaujas

1 4 4 4 4 5 5 5 5

11. Pārskati par tiešās 2 2 2 2 2 2 2 2 2


77

pārvaldes iestāžu gatavoto un izplatīto informāciju svešvalodās (drukāti, elektroniski)

12. Ikgadēja konference par valsts tēla un atpazīstamības jautājumiem

1 1 1 1 1 1 1 1 1

13. Informatīvas konsultācijas par Latviju un saistītām tēmām vietējiem un ārvalstu interesentiem (skaits gadā)

950 950 950 1000 1000 1050 1050 1100 1100

14. Konsultācijas publiskā un privātā sektora institūcijām par Latvijas atpazīstamības veicināšanas pasākumiem un projektiem (dalība darba grupās vai individuāli)

10 12 12 15 15 20 20 25 25

15. Publikācijas plašsaziņas līdzekļos par Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, ieskaitot LI darbību (veicināto publikāciju skaits, t.sk.preses relīzes)

70 70 70 80 80 100 100 150 150

16. Lekcijas, semināri un publikācijas par valsts tēlu un zīmolvedību (skaits gadā)

10 10 10 12 12 15 15 20 20

17. LI informatīvais ikmēneša apkārtraksts (adresātu skaits)

0 150 150 200 200 250 250 300 300

18. Starptautisku un ārvalstu kultūras iniciatīvu, kuros piedalās Latvija, skaita dinamika (atbalstītie projekti)

0 2 2 2 3 2 4 2 5

19. Diplomātu specializācijas kultūras jomā mācību semināri

0 1 1 2 2 2 2 2 2

* Papildu tirāžas 2007.gadā būtu iespējamas, piesaistot sponsoru līdzekļus 2.3.6. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS Plānotajā periodā paredzēts attīstīt un stiprināt LI vispārējo kapacitāti un efektivitāti izvirzīto mērķu īstenošanā. Galvenās prioritātes ir: cilvēkresursu palielināšana, atbilstošu telpu nodrošināšana un funkcijām atbilstoša finanšu resursu piesaiste.


78



2008 2009 2010 1. Zīmolvedības programmas īstenošana 70 0** 0 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam.(MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt ilgtermiņa plānveida valsts iestāžu rīcību Latvijas popularizēšanā un pozitīvas reputācijas veidošanā; Dažādu rīcību īstenošana atbilstoši izstrādātajai Programmai. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Programma sniegs visaptverošu analīzi par valsts atpazīstamības veidošanu un līdz ar to ietekmēs LI turpmāko darbību un rezultātus. DR 1 - DR19. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Var tikt būtiski ierobežotas iespējas īstenot zīmolvedības programmā paredzētās rīcības valsts tēla atpazīstamības veicināšanā 2. LI darbībai atbilstošu telpu nodrošinājums 30*** - - Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Darbības spēju uzlabošana - jaunu, plašāku telpu iegūšana, kas ir ĀM rīcībā vai atbilstošu telpu meklēšana biroju īres tirgū. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Esošo telpu nepiemērotība LI funkciju veikšanai, institucionālās attīstības nodrošināšanai un darbam ar sabiedrību būtisks šķērslis kvalitatīvai funkciju veikšanai. 3. LI štata amata vietu skaita atbilstoši veicamajām funkcijām palielināšana 37,3 56 74,6

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Darbības spēju uzlabošana. **** Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Darbības spēju uzlabošanas pasākumi Sekas, ja finansējums netiks piešķirts LI esošā cilvēkresursu un tiem atvēlēto finansu resursu kapacitāte kavēs LI attīstību un kvalitatīvu funkciju īstenošanu. 4. Informatīvo materiālu par Latviju svešvalodās nodrošināšana 45 50 55

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam


79

īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Drukāto informatīvo materiālu atjaunošana vai jaunu izstrāde Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru DR1, DR2. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Reālajām vajadzībām un pieprasījumam nepietiekams informatīvo materiālu daudzums. 5. Dalība starptautiski nozīmīgos kultūrprojektos, Latvijas popularizēšanas projektu ārvalstīs iniciēšana un attīstīšana 0 10 20

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt Latvijas valsts klātbūtni nozīmīgos starptautiskos pasākumos Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Ārējās kultūrpolitikas īstenošana DR4, DR5,DR8,DR18. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Ierobežotas iespējas nodrošināt Latvijas dalību, pārstāvniecību nozīmīgos starptautiska mēroga kultūras pasākumos. 6. LI mājas lapas attīstība (t.sk. elektroniskas foto galerijas izveide, valodu pilnveide) 35 35 35

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt aktuālas un saistošas informācijas pieejamību plašai auditorijai (mērķis - 9 svešvalodas, plašs ilustratīvs materiāls) Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Latvijas atpazīstamības līmeņa pieaugums un sabiedrības informētības uzlabošanās DR 6, DR7. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Būs ļoti minimālas iespējas atjaunot un uzturēt LI mājas lapu atbilstoši mūsdienu vajadzībām un iespējām 7. Ārvalstu žurnālistu vizīšu uz Latviju organizēšana, (t.sk. individuālas un grupu vizītes, sadarbība ar medijiem publikāciju, reportāžu sagatavošanā)

15,7 20 20

Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Valdības deklarācija Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējas komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam īstenošanu (14.06.2005); Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. - 2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr. 417). Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt aktuālas un korektas informācijas plūsmu par Latviju specializētām auditorijām


80

Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru Latvijas atpazīstamības līmeņa pieaugums un sabiedrības informētības kāpums DR 3,DR4,DR5. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts Netiks pietiekami izmantotas Latviju popularizēšanas iespējas caur ārvalstu mediju žurnālistiem, kas apmeklētu valsti un gūtu informāciju no pirmavotiem. Piezīmes: ** Precīzi īstenošanai nepieciešamie līdzekļi būs zināmi, izstrādājot stratēģiju. *** Nepieciešamais finansējums ir atkarīgs no tā, vai jaunās telpas piešķir ĀM, pabeidzot

rekonstrukciju Kr.Valdemāra ielā, vai LI izīrē telpas no trešās personas. Pašreizējās LI biroja telpas Rīgā, Smilšu ielā 1/3, 142 kv.m. platībā ir galēji nepiemērotas un nepietiekošas funkciju pildīšanai.

**** Esošā LI personāla (14 štata vietas) papildināšana 2008.gadā ar 2 jauniem speciālistiem - interneta mājas lapas attīstībai (pastāvīgs mājas lapas redaktors), Latviju reprezentējošu pasākumu organizēšanai (projektu vadītājs), kā arī esošā atlīdzības fonda (izd.klasif.kods 1000) palielināšana, 2009.gadā - vēl viena projektu vadītāja amata vieta.

2.3.7.IZSTRĀDĀJAMO NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS DOKUMENTU SARAKSTS Stratēģijas darbības periodā LI plāno izstrādāt: 1) Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2007. - 2011.gadam; 2) Valsts zīmolvedības programmu (2008.gada marts); 2.3.8. PROGRAMMAS IEVIEŠANAS INSTRUMENTI UN SISTĒMA Programmas galvenais mērķis ir veicināt Latvijas atpazīstamību, izmantojot dažādus informācijas un komunikācijas līdzekļus. Atbilstoši uzstādītajiem uzdevumiem LI 2007. gadā ir 14 štata darbinieki, kuri veido sekojošu sistēmu to īstenošanai: 1) Informācijas nodaļa (izdevējdarbība, mājas lapas attīstība, informatīvo materiālu

izplatīšana); 2) Ārējo sakaru nodaļa (ārvalstu žurnālistu vizīšu koordinēšana un sadarbība ar plašsaziņas

līdzekļiem, projektu koordinācija un vadība); 3) Administratīvā nodaļa (grāmatvedība, juridiskie jautājumi, personālvadība, lietvedība). Atbalsta mehānisms: LI Konsultatīvā padome, Tēla vadības grupa. Programmas kultūras virziena īstenošanā iesaistīts ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments, Plānošanas grupa, Personāla departaments, Finanšu politikas departaments. Tā notiek ciešā sadarbībā ar LI (LI stratēģijā paredzētajos ietvaros). 2.3.9. PROGRAMMAS FINANSĒJUMS

Programmas finansējums

Latvijas institūts 2007.gadā piešķirtais finansējums, lati




81

Resursi izdevumu segšanai 310 000 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 10 000

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 300 000 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 300 000


Uzturēšanas izdevumu transferti Kapitālie izdevumi 4 000


82

2.4. PROGRAMMA "ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS PROJEKTI UN STARPTAUTISKĀ PALĪDZĪBA"

2.4.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Salīdzinoši īsā laikā Latvija ir kļuvusi par demokrātijas un tirgus ekonomikas vērtībās balstītu valsti, kas nosaka to, ka Latvija aizvien intensīvāk iesaistās pasaules mēroga notikumos, diskusijās un jautājumu risināšanā par ilgtspējīgu attīstību, nabadzības mazināšanu un citiem jautājumiem saistībā ar palīdzību mazāk attīstītām valstīm. Pievienošanās ES, kuras ieguldījums kopumā sastāda vairāk nekā 50% no pasaulē sniegtās attīstības palīdzības, devusi iespēju Latvijai kopā ar pārējām dalībvalstīm aktīvi līdzdarboties Kopienas attīstības politikas veidošanā, sniedzot atbalstu mazāk attīstītām valstīm, kā arī uzņemoties kopīgas saistības attīstības palīdzības apjoma un efektivitātes palielināšanai.

Līdzās aktīvai dalībai attīstības sadarbības jautājumos dažādās starptautiskajās organizācijās Latvijas interesēs ir veidot divpusējo attīstības sadarbības politiku nacionālā līmenī. Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā viens no būtiskiem elementiem ir Latvijas prioritātes EKP, jo šīs politikas mērķis ir panākt stabilitātes un labklājības pieaugumu tajās valstīs, kas atrodas tieši aiz ES, tātad arī aiz Latvijas, ārējām robežām. Lai veiksmīgi realizētu divpusējo palīdzības politiku, nepieciešams attīstīt nacionālo ekspertīzi attīstības sadarbības jautājumos, nodrošinot nevalstisko organizāciju, privātā sektora un ekspertu iesaistīšanos attīstības sadarbības aktivitātēs un projektos. Tāpat nepieciešams veicināt attīstības izglītību, paredzot attiecīgu studiju programmu veidošanu, un zinātnisko pētniecību attīstības jomā. Latvijas ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības, sociālās attīstības veicināšanā, vides aizsardzībā un izglītības sistēmas uzlabošanā ir līdzekļi, ar kuriem Latvija var sniegt būtisku ieguldījumu tuvējā reģiona stabilitātes un attīstības veicināšanā. Būtiski arī izveidot atbilstošu institucionālo ietvaru, lai nodrošinātu efektīvu attīstības sadarbības politikas īstenošanu. Tādēļ tiek plānots izveidot Attīstības aģentūru, kuras galvenie uzdevumi būtu īstenot projektu konkursus un veikt tehniskās funkcijas sekmīgai attīstības sadarbības projektu vadībai.

Lai efektīvi īstenotu attīstītības sadarbības politiku un lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks nodrošināta arī Latvijas dalība daudzpusējos attīstības sadarbības formātos, ieskaitot brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās programmās, fondos un iniciatīvās, iemaksas kurās tiek klasificētas kā Oficiālā attīstības palīdzība. 2.4.2. NORMATĪVIE AKTI UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI Politikas plānošanas dokumenti: 1) Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma 2006. - 2010. gadam (MK

09.02.2006 rīkojums Nr.76); 2) Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.-2010.gadā Latvijas

Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.77); 3) Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes (MK 19.02.2003

rīkojums Nr.107); 4) Ikgadējie Attīstības sadarbības politikas plāni. Normatīvie akti: 7) MK 20.12.2005 noteikumi Nr. 991 "Attīstības sadarbības padomes nolikums";


83

8) MK 25.10.2005 noteikumi Nr. 807 "Noteikumi par granta programmu ieviešanu, vadību, uzraudzību un kontroli attīstības sadarbības politikas īstenošanai";

9) MK 20.05.2003 noteikumi Nr. 271 "Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības jautājumos nolikums".

Starptautiskās saistības un līdzdalība starptautiskajā attīstības sadarbības politikā ir pamatota ar ārpolitikas prioritātēm (tai skaitā, ārpolitikas pamatnostādnēm), Latvijai saistošām starptautiskajām deklarācijām (piem., Tūkstošgades attīstības deklarācija, Kairas deklarācija u.c.), kā arī kārtību, saskaņā ar kuru tiek pārstāvētas Latvijas intereses ES Padomes darba grupās un Komisijas komitejās. 2.4.3. PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI Mērķi: 1) Plānot un īstenot palīdzības programmas un veidot atbilstošus palīdzības sniegšanas

mehānismus. 2) Veicināt sabiedrības atbalstu attīstības sadarbības mērķiem un politikai. 3) Nodrošināt starptautisko saistību izpildi attīstības sadarbības jomā. Uzdevumi: 1) Palielināt kopējo finansējumu attīstības sadarbībai, sasniedzot ES jauno dalībvalstu

minimālo saistību līmeni; 2) Sadarboties ar saņēmējvalstīm vajadzību noteikšanā, t.sk., iesaistot Latvijas divpusējās

pārstāvniecības saņēmējvalstīs un veikt palīdzības sniegšanu atbilstoši noteiktajām prioritātēm;

3) Veicināt plašāku diskusiju un viedokļu apmaiņu starp valsti un sabiedrību prioritāšu noteikšanā;

4) Izveidot funkcionējošu administratīvo kapacitāti palīdzības programmu administrēšanai (ĀM, attīstības sadarbības aģentūras izveide, divpusējo pārstāvniecību iesaiste);

5) Veicināt NVO, komersantu, individuālo ekspertu un publisko personu iespējas piedalīties attīstības palīdzības īstenošanā;

6) Iesaistīties kopējos projektos/programmās ar citiem donoriem (nolūkā gūt pieredzi un pārņemt esošo citu valstu praksi);

7) Nodrošināt Latvijas aktīvu līdzdalību ES attīstības sadarbības politikas veidošanā, kā arī globāla mēroga attīstības jautājumu risināšanā.

2.4.4. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI

2006 2007

2008

2009

2010

Nr. Politikas rezultāts

A B A B A B

1. Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Latvija palielina finansējumu oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), (OAP/NKP)

0.06% 0.06%

0.065%

0.08% 0.066%

0.09% 0.066%

0.1%

2. Latvijas 40% 43% 43% 45% 43% 47% 43% 50%


84

sabiedrība ir informēti par attīstības sadarbību

3. Pieaug NVO, komersantu, un publisko personu skaits, kuras piedalās projektos

10 15 15 25 15 30 15 35

2.4.5. PAREDZAMIE DARBĪBAS REZULTĀTI*

2006 2007

2008

2009

2010

Nr. Darbības rezultāts/ rezultatīvais rādītājs

A B A B A B

1. Īstenoti projekti projektu konkursu (grantu) ietvaros

10 13 13 17 13 23 13 30

2. Īstenoti projekti pēc tiešā saņēmējvalsts pieprasījuma/ atbalsts pēckonfliktu rekonstrukcijai

4 6 6 12 6 13 6 15

3. Īstenoti kopēji projekti un programmas ar citiem donoriem

0 0 1 1 1 2 1 3

4. Projekti, kas tiek īstenoti no izdalītajiem līdzekļiem LR pārstāvniecībām

0 6 10 20 10 25 10 30

5. Īstenoti komunikācijas projekti

3 5 5 10 5 10 5 10

6. Līdzekļi, kas novirzīti brīvprātīgām iemaksām daudzpusējos formātos un humānajai palīdzībai (milj. Ls)

0 0 0 0.16 0 0.342 0 0.543

* Indikatīvs sadalījums, kas tiks precizēts saskaņā ar MK 19.02.2003 rīkojumā Nr. 107 "Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm" noteikto kārtību un no tā izrietošo lēmumu pieņemšanas procedūru. 2.4.6. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS


85

Ieviešanas laiks un nepieciešamais papildu finansējums pa gadiem un kopā (tūkstošos latu)

Jaunā politikas iniciatīva

2008 2009 2010 1. Attīstības sadarbības aktivitāšu paplašināšana** 607 2128 3914 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma 2006. - 2010. gadam (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.76); Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.-2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.77); Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes (MK 19.02.2003 rīkojums Nr.107); Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Nodrošināt starptautisko saistību izpildi attīstības sadarbības jomā Plānot un īstenot palīdzības programmas un veidot atbilstošus palīdzības sniegšanas mehānismus Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.1., DR 1.-4., 6., 7.

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts 1. Netiks pildītas starptautiskās saistības palielināt attīstības sadarbības finansējumu un

veicināt sniegtās palīdzības efektivitāti;. 2. Netiks attīstīts nozīmīgs ārpolitikas instruments; Latvija zaudēs uzticamību, jo tā nebūs

aktīva starptautiskās palīdzības jomā, kā to pieprasa Latvijas jaunais starptautiskais statuss;

3. Samazināsies Latvijas atpazīstamība un starptautiskā loma; 4. Netiks attīstīta Latvijas ekspertu (indivīdu, nevalstisko organizāciju, komersantu un valsts

un pašvaldības institūciju) kapacitāte un iespējas piedalīties citu donoru finansētās programmās un projektos.

2. Sabiedrības informēšanas (komunikāciju) aktivitāšu paplašināšana** 95 95

95 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes (MK 19.02.2003 rīkojums Nr.107);. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma 2006. - 2010. gadam (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.76); Ikgadējie Attīstības sadarbības politikas plāni. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Veicināt sabiedrības atbalstu attīstības sadarbības mērķiem un politikai. Informēt par attīstības sadarbības mērķiem, mehānismiem un Latvijas finansētajām iniciatīvām Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.2.-3., DR 5.

Sekas, ja finansējums netiks piešķirts


86

Turpinot ierobežotu aktivitāšu skaitu sabiedrības informēšanai, tās izpratne par politiku kopumā un iespējām iesaistīties tās veidošanā un īstenošanā nepieaugs. 3. Attīstības aģentūras izveidošana 448 747 971 Atsauce uz valsts līmeņa un/vai nozares politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma 2006. - 2010. gadam (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.76); Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas plāns 2007. gadam (projekts) Jaunās politikas iniciatīvas mērķis un galvenie plānotie pasākumi Plānot un īstenot palīdzības programmas un veidot atbilstošus palīdzības sniegšanas mehānismus. Atsauce uz programmas politikas rezultātu (PR) vai darbības rezultātu (DR), kuru īstenošanu veicina jaunā politikas iniciatīva, norādot rezultāta kārtas numuru PR Nr.1., DR 1.-7. Sekas, ja finansējums netiks piešķirts 1. Netiks izveidota administratīvā kapacitāte, lai efektīvi plānotu un apsaimniekotu

ievērojamu budžeta finansējumu attīstības sadarbības politikai; 2. Netiks pildītas starptautiskās saistības veicināt sniegtās palīdzības efektivitāti.

** Indikatīvs sadalījums, kas tiks precizēts saskaņā ar MK 19.02.2003 rīkojumā Nr. 107 "Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm" noteikto kārtību un no tā izrietošo lēmumu pieņemšanas procedūru. 2.4.7. IZSTRĀDĀJAMO NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS DOKUMENTU SARAKSTS Saskaņā ar likumprojektu "Attīstības sadarbības likums" papildus ir jāizdod šādi normatīvie akti: 1) MK noteikumi "Attīstības sadarbības valsts aģentūras nolikums"; 2) MK noteikumi "Granta projektu konkursu izsludināšanas, vadības, iesniegumu

iesniegšanas un lēmumu par konkursu uzvarētājiem pieņemšanas kārtība"; 3) MK noteikumi "Kārtība, kādā tiek izstrādāti vai iesniegti, izvērtēti un apstiprināti

attīstības sadarbības projekti, kurus īsteno saņēmējvalsts valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas".

2.4.8. IEVIEŠANAS INSTRUMENTI UN SISTĒMA Attīstības sadarbības politikas departamenta Divpusējās palīdzības koordinācijas nodaļa, atbilstoši departamenta nolikumam, veic šādas funkcijas: 1) sagatavo un īsteno projektu konkursus; 2) piemēro atbilstošos finanšu nosacījumus projektu konkursu un projektu īstenošanas

posmos; 3) uzrauga projektu īstenošanu atbilstoši līgumu nosacījumiem; 4) tehniski un administratīvi nodrošina Attīstības sadarbības padomes darbu; 5) sniedz informāciju par projektu aktivitātēm, plāno, organizē un realizē komunikāciju un

sabiedrības informēšanas aktivitātes; 6) veic projektu vadības sekmīgai darbībai nepieciešamās tehniskās funkcijas: pieņem

projektu pieteikumus, reģistrē, uzskaita un uzglabā, veic lietišķo saraksti, lietvedību u.c.; 7) sagatavo un organizē Konsultatīvās padomes Attīstības sadarbības politikas jautājumos

sanāksmes; 8) konsultējoties ar citām ĀM struktūrvienībām, Konsultatīvo Padomi, pārstāvniecībām un

citiem donoriem, izstrādā politikas plānošanas dokumentus Attīstības sadarbības politikas jautājumos.


87

Divpusējās palīdzības koordinācijas nodaļa tika izveidota 2005.gada sākumā un tajā strādā 5 darbinieki pilnas slodzes darbā. Daudzpusējās sadarbības politikas nodaļa: 1) pārstāv ĀM Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās, kurās izskata attīstības

sadarbības jautājumus; 2) koordinē Latvijas pozīcijas ES kopējās attīstības sadarbības politikas jautājumos; 3) koordinē sadarbību ar citām donorvalstīm un starptautiskajām organizācijām attīstības

sadarbības politikas jautājumos; 4) koordinē Latvijas pozīcijas daudzpusējās sadarbības jautājumos un sadarbojas ar citām

starptautiskajām organizācijām - ANO, Pasaules Banku, Starptautisko valūtas fondu u.c, t.sk., apkopo un nodrošina ikgadējās atskaites Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejai (OECD DAC);

5) sniedz nepieciešamo informāciju sabiedrības informēšanas un sabiedrisko attiecību aktivitātēm.

Daudzpusējās sadarbības politikas nodaļa tika izveidota 2005.gada sākumā un tajā strādā 3 darbinieki pilnas slodzes darbā. Aģentūra no 2008.g. 1) īsteno projektu konkursus; 2) piemēro atbilstošos finanšu nosacījumus projektu konkursu un projektu īstenošanas

posmos; 3) uzrauga projektu īstenošanu atbilstoši līgumu nosacījumiem; 4) sniedz informāciju par projektu aktivitātēm, organizē un realizē komunikāciju un

sabiedrības informēšanas aktivitātes; 5) veic projektu vadības sekmīgai darbībai nepieciešamās tehniskās funkcijas: pieņem

projektu pieteikumus, reģistrē, uzskaita un uzglabā, veic lietišķo saraksti, lietvedību u.c.; 6) koordinē sadarbību ar citām donorvalstīm un starptautiskajām organizācijām attīstības

sadarbības politikas jautājumos. Plānots, ka aģentūra tiks veidota 2008.gadā, tās darbinieku skaitu pakāpeniski palielinot, palielinoties piešķirtajam finansējumam attīstības sadarbības aktivitātēm. 2008.gadā 12 darbinieki, 2009.gadā 20 darbinieki, 2010.gadā 26 darbinieki pilnas slodzes darbā. 2.4.9. PROGRAMMAS FINANSĒJUMS PROGRAMMAS FINANSĒJUMS

Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība

2007.gadā piešķirtais finansējums, lati



Resursi izdevumu segšanai 450 000 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

Ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 450 000


88

Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 450 000


Uzturēšanas izdevumu transferti Kapitālie izdevumi 3. PIELIKUMI 3.1. JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS PRIORITĀRĀ SECĪBĀ

Finansējums (tūkstošos latu) Nr.

Jaunā politikas iniciatīva Budžeta programmas nosaukums

2008 2009 2010

1 Ārlietu dienesta administratīvās un personāla kapacitātes nodrošināšana

Centrālais aparāts

2817 3 277 4 167

2 ES pieredzei atbilstoša atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēma

Diplomātiskās misijas ārvalstīs

6348 7 297 8 581

3 ĀM pieaugošo funkciju izpildes nodrošināšana un atbalsta struktūrvienību nostiprināšana


2802 2 989 2 989

4 ĀM personāla profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana


126 155 184

5 Pārstāvniecību vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu iegāde un būvniecība, piemērošana Latvijas drošības prasībām un iekārtošana


24881 10250 22500

6 Atbilstoši drošības standartiem un prasībām, kas noteiktas Kopējā Konsulārajā instrukcijā un Rekomendāciju katalogā attiecībā uz Šengenas acquis pareizu piemērošanu un labāko praksi: Vīzu izsniegšana


1370 500 500


89

(6183/03, 07.02.2003), piemērotas pārstāvniecību telpas

7 Atbilstoši drošības standartiem un prasībām piemērotas pārstāvniecību telpas un citi remonti


260 200 200

8 Stabilu klasificētu un neklasificētu sakaru pieslēgumu punkti (2. kārta)


306 606 906

9 Citi programmatūras nodrošinājumi, IT pakalpojumi


202 100 100

10 Drošības līdzekļu iegāde pārstāvniecību vajadzībām


376 115 115

11 Drošības līdzekļu un IT sistēmai nepieciešamās iegādes ĀM struktūrvienību vajadzībām


300 200 200

12 Ārlietu dienesta dokumentu uzskaites un informācijas aprites sistēma


300 100 100

13 Valsts iepirkumu elektroniskās sistēmas izveide


100

14 Jaunu pārstāvniecību atvēršana


755 1 238 2 183

15 ĀM Konsulārā departamenta un pārstāvniecību nodrošināšana ar tehnisko aprīkojumu biometrijas datu noņemšanai


315 315

16 Vīzu izsniegšana trešajās valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecības pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam


200 200 200

17 Latvijas dalība ASV Bezvīzu programmā


31.5

18 Sabiedrības informēšanas (komunikāciju) aktivitāšu paplašināšana

Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība

95 95 95

19 Attīstības sadarbības aktivitāšu paplašināšana

Attīstības sadarbības projekti un

607 2128 3914


90

starptautiskā palīdzība 20 Attīstības aģentūras

izveidošana Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība

448 747 971

21 Civilo ekspertu sagatavošana un nosūtīšana starptautiskajās civilajās misijās


228 456 456

22 Latvijas kandidatūru lobēšana dalībai starptautiskajās organizācijās

Centrālais aparāts 5 5 5

23 Latvijas pārstāvju secondment-a veicināšana starptautiskajās organizācijās


24 Latvijas līdzfinansējums starptautisko organizāciju projektiem


25 Dalība NATO-Krievijas padomes projektos


26 Iemaksas EKP instrumenta ietvaros veidojamajā Kaimiņu investīciju fondā, kura finansējumu daļēji veidos arī ES dalībvalstu iemaksas fondā


27 Baltijas-ASV demokrātijas fonds


28 Materiālās palīdzības fonda izveidošana konsulārās palīdzības sniegšanai


29 Operatīvā vīzu pieprasījuma apstrāde lielākajās pārstāvniecībās

Centrālais aparāts 31

30 Ārējās komunikācijas uzlabošana


31 Latvijas starptautiskās atpazīstamības un pozitīva tēla veicināšana

Centrālais aparāts 171.5 211.5 211.5

32 Mūsdienu tehnoloģisko risinājumu ieviešana interneta vidē


33 Infocentra izveidošana Centrālais aparāts 16 1 1 34 Tulkošanas pakalpojumi Centrālais aparāts 78,5 52 60 35 Zīmolvedības programmas

īstenošana Latvijas institūts 70 0 0

36 LI darbībai atbilstošu telpu Latvijas institūts 30 - -


91

nodrošinājums 37 LI štata amata vietu skaita

atbilstoši veicamajām funkcijām palielināšana

Latvijas institūts 37,3 56 74,6

38 Sabiedrības informēšana par ES aktualitātēm un sadarbības stiprināšana ar NVO

Centrālais aparāts 9,5 7 7

39 Centrālā "Konsulārā reģistra" izveidošana tiešsaistes režīmā


40 Informatīvais ziņojums "Latvijas dalība ES - pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007-2013"


41 ES dokumentu plūsmas optimizācija


42 Konsultāciju sniegšana drošības politikas un sabiedrisko attiecību jautājumos, tām valstīm, kuras MK un ĀM noteikušas par prioritāti


43 Latvijas un Lietuvas Foruma organizēšana


44 Informatīvo materiālu par Latviju svešvalodās nodrošināšana

Latvijas institūts 45 50 55

45 LI mājas lapas attīstība (t.sk. elektroniskas foto galerijas izveide, valodu pilnveide)


46 Atsevišķi ad hoc projekti EKP īstenošanas kontekstā (nelieli pieredzes nodošanas vai apmācības semināri, kurus nav iespējams finansēt no Attīstības sadarbības politikas līdzekļiem vai arī viedokļu apmaiņu semināri, piesaistot pārstāvjus no EKP valstīm)


47 Sadarbībai ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu centru pētniecisko darbu veikšanai un ekspertīzes pakalpojumu izmantošanai



92

48 Semināri NATO, partnervalstīm un ES kaimiņvalstīm par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, NATO kodolpolitiku vai līdzīgiem jautājumiem


49 Paaugstināt Stratēģisko nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas preču identifikācijas ekspertu kvalifikāciju


50 Rokasgrāmatas praktiskam darbam ES jautājumos aktualizācija

Centrālais aparāts 0,7 0,7 0,7

51 Rokasgrāmatas praktiskam darbam ES jautājumos sagatavošana angļu valodā


52 e-Pine (Pastiprināta sadarbība Ziemeļeiropā, dalībnieki: 3 Baltijas valstis, 5 Ziemeļvalstis un ASV) sadarbības stiprināšana : Politisko direktoru un NVO sanāksme

Centrālais aparāts 1.5

53 Sadarbības projekts/ apaļais galds par Afganistānu un Irāku


54 4 ārvalstu diplomātu dalība Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes augstskolā

Centrālais aparāts 1.97 2 2

55 Dalība ES vēlēšanu novērošanas misijās


56 Konsulārā korpusa LR ikgadējo sanāksmju organizēšana


57 ĀM bibliotēkas izveide Centrālais aparāts 33 1 1 58 Ārvalstu žurnālistu vizīšu

uz Latviju organizēšana Latvijas institūts 15,7 20 20

59 Latvijas prezidentūras BMP īstenošana


60 Dalība starptautiski nozīmīgos kultūrprojektos, Latvijas popularizēšanas projektu ārvalstīs iniciēšana un attīstīšana


61 BJVP Latvijas Centrālais aparāts 130 0 0


93

prezidentūra 62 Baltijas jūras valstu samits

(2008.gada 3.-4.jūnijs) Centrālais aparāts 250 0 0

63 Vīzu ielīmju iegāde Centrālais aparāts 11 64 Regulārās iemaksas

dalības organizācijās Iemaksas starptautiskajās organizācijās

58,3 18,4 18,4

65 Brīvprātīgās iemaksas Iemaksas starptautiskajās organizācijās

12,4 8,6 0

Kopā:

44 342,87 Kopā: 31 742,2

Kopā: 49 185,2

3.2. IZSTRĀDĀJAMIE POLITIKAS DOKUMENTU UN NORMATĪVO AKTU PROJEKTI 1. likums "Attīstības sadarbības likums"; 2. MK noteikumi "Attīstības sadarbības valsts aģentūras nolikums"; 3. MK noteikumi "Granta projektu konkursu izsludināšanas, vadības, iesniegumu

iesniegšanas un lēmumu par konkursu uzvarētājiem pieņemšanas kārtība"; 4. MK noteikumi "Ad hoc projektu iesniegumu iesniegšanas, izvērtēšanas un apstiprināšanas

kārtība"; 5. MK noteikumi "Kārtība, kādā tiek izstrādāti vai iesniegti, izvērtēti un apstiprināti

attīstības sadarbības projekti, kurus īsteno saņēmējvalsts valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas";

6. Attīstības sadarbības politikas plāns 2007.gadam; 7. Grozījumi Koncepcijā finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.-2010.gadā

Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai (MK 09.02.2006 rīkojums Nr.77);

8. Grozījumi Ministru prezidenta 18.01.2006 rīkojumā Nr.23 "Par Attīstības padomes personālsastāvu";

9. likums "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums" un tam pakārtotie normatīvie akti un grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos;

10. MK noteikumi "Noteikumi par notariālo funkciju veikšanu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās";

11. MK noteikumi "Kārtībā kādā tiek kārtots konsulārais reģistrs"; 12. MK noteikumi "Kārtība kādā tiek veikta dokumentu legalizācija"; 13. MK noteikumi "Kārtība, kādā maksājama valsts nodeva par legalizāciju"; 14. MK noteikumi "Noteikumi par valsts nodevas par atgriešanās apliecības izsniegšanu

apmēru un maksāšanas kārtību"; 15. likums "Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās"; 16. MK noteikumi "Civilo ekspertu dalība starptautiskajās misijās un operācijās un to

finansēšanas kārtība"; 17. Rīcības plāns Latvijas ekspertu kompetences celšanai ES jautājumos, ar kuru paredzēts

grozīt MK 06.07.2004 noteikumus Nr. 580 "Kārtība, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās".

3.3. NORMATĪVO AKTU UN POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SARAKSTS "ĀRLIETU PĀRVALDES" PROGRAMMAI


94

Programmas darbību nosaka Valdības deklarācija, kā arī šādi būtiski politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti: POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI 1. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (MK 04.07.2006 noteikumi Nr.

564); 2. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (MK 06.06.2006 rīkojums Nr.

417); 3. Vienotā patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-

2009.gadam (MK 01.02.2006 rīkojums Nr. 60); 4. Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006. - 2011.

gadam (MK 13.04.2006 rīkojums Nr. 254); 5. Koncepcija par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās

starptautiskajās civilajās misijās (MK 13.10.2005 rīkojums Nr. 670); 6. Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005.-2009. gadam (MK 29.09.2005

rīkojums Nr. 623); 7. 15.06.2005 Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memorands; 8. Nacionālās drošības koncepcija (MK 26.10.2004 sēdes protokollēmums (prot. Nr.62 1.§)); 9. Latvijas eksporta veicināšanas programma 2005.-2009.gadam (MK 10.10.2004 rīkojums

Nr. 755); 10. Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.-2009.gadam (MK 05.10.2004 rīkojums Nr.

738); 11. Tautsaimniecības vienotā stratēģija (MK 18.08.2004 rīkojums Nr. 568); 12. Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides

programma 2003.-2007.gadam (MK 08.01.2004 rīkojums Nr. 15); 13. Valdības komunikācijas pamatnostādnes (MK 04.12.2001 sēdes protokollēmums (prot.

Nr. 59 17.§)); 14. Rīcības programma "Pamatnostādnēm komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības

jautājumos 2007. - 2011. gadam" (projekts); 15. Ārlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbības protokols (projekts).

NORMATĪVIE AKTI Starptautiskie 1. 16.04.2003 "Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo

Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai";

2. 29.05.1999 "Baltijas Asamblejas statūti"; 3. 04.11.1998 "Eiropas Cilvēktiesību tiesas reglaments"; 4. 13.06.1994 "Līgums par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas

Republikas parlamentu un valdību sadarbību"; 5. 07.02.1992 "Līgums par Eiropas Savienību"; 6. 23.05.1969 "Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām"; 7. 01.07.1968 konvencija "Kodolieroču neizplatīšanas līgums"; 8. 16.12.1966 "Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām";


95

9. 24.04.1963 "Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem"; 10. 18.04.1961 "Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem"; 11. 25.03.1957 "Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums"; 12. 19.06.1951 "Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku

statusu"; 13. 04.11.1950 "Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija"; 14. 04.04.1949 "Ziemeļatlantijas līgums"; 15. EP Ministru komitejas 10.01.2001 Noteikumi par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

46.panta 2.daļas piemērošanu. Rekomendējošā rakstura starptautiskie dokumenti: 1. ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja 27.09.2004 izstrādātās vadlīnijas valdības

ziņojumu izstrādei par starptautisko līgumu cilvēktiesību jomā īstenošanu; 2. ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, kas regulē ANO speciālo cilvēktiesību

mehānismu darbību (1982/35, 1985/33, 1986/20, 1990/68, 1991/42, 1993/20, 1993/45, 1994/41, 1994/45, 1995/81, 1998/25, 1998/33, 1999/44, 2000/9, 2000/10, 2000/61, 2000/82, 2001/57, 2002/31, 2002/68, 2004/55, 2004/110, 2005/2, 2005/55, 2005/69, 2005/79, 2005/80, 20(XXXVI));

3. ZMP 10.12.2004 izstrādātās vadlīnijas sadarbības ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2006.-2008.gadam;

4. Krievijas samita ietvaros 24.11.2006 apstiprinātie Ziemeļu Dimensijas politiskie ietvardokumenti.

Latvijas Republikas likumi: 1. Latvijas Republikas Satversme; 2. Valsts pārvaldes iekārtas likums; 3. Saeimas kārtības rullis; 4. Ministru kabineta iekārtas likums; 5. Valsts civildienesta likums; 6. Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums; 7. Darba likums; 8. likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"; 9. likums "Par Latvijas valsts karogu"; 10. Valsts apbalvojumu likums ; 11. Valsts informācijas sistēmu likums; 12. likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"; 13. Informācijas atklātības likums; 14. Elektronisko sakaru likums; 15. Elektronisko dokumentu likums; 16. likums "Par valsts noslēpumu"; 17. likums "Par arhīviem"; 18. Fizisko personu datu aizsardzības likums; 19. Autortiesību likums; 20. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums; 21. Nacionālās drošības likums; 22. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums; 23. likums "Par Grozījumu protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas

un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību"; 24. Apcietinājumā turēšanas kārtības likums; 25. Bezvalstnieku likums; 26. Bērnu tiesību aizsardzības likums;


96

27. Civilstāvokļa aktu likums; 28. Imigrācijas likums; 29. Iedzīvotāju reģistra likums; 30. Konsulārais reglaments; 31. Notariāta likums; 32. Patvēruma likums; 33. Par bāriņtiesām un pagasttiesām; 34. Par diplomātisko pasi; 35. likums "Par valsts pensijām"; 36. likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu"; 37. likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"; 38. likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības"; 39. likums "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"; 40. Publisko iepirkumu likums; 41. Repatriācijas likums; 42. Personu apliecinošu dokumentu likums; 43. Pilsonības likums; 44. Saeimas vēlēšanu likums; 45. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums; 46. Likums par budžetu un finanšu vadību; 47. likums "Par nodokļiem un nodevām"; 48. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"; 49. likums "Par pievienotās vērtības nodokli"; 50. likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"; 51. likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI 1. MK 02.01.2007 noteikumi Nr. 22 "Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā

"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtība ";

2. MK 21.11.2006 noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem";

3. MK 14.11.2006 noteikumi Nr. 934 "Noteikumi par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem";

4. MK 12.09.2006 noteikumi Nr. 762 "Kārtība, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10000 latu";

5. MK 15.08.2006 noteikumi Nr. 655 "Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība ";

6. MK 30.05.2006 noteikumi Nr. 429 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība"; 7. MK 02.05.2006 noteikumi Nr. 358 "Krīžu vadības padomes nolikums"; 8. MK 02.05.2006 noteikumi Nr. 363 "Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu

veidlapu paraugiem"; 9. MK 02.05.2006 noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu

robežām"; 10. MK 25.04.2006 noteikumi Nr. 314 "Noteikumi par ministriju un citu centrālo valsts

iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem 2006.gadam"; 11. MK 14.02.2006 noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot

vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā";


97

12. MK 31.01.2006 noteikumi Nr. 84 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";

13. MK 27.12.2005 noteikumi Nr. 1036 "Noteikumi par Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenrādi";

14. MK 27.12.2005 noteikumi Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju"; 15. MK 27.12.2005 noteikumi Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju

atbilstoši ekonomiskajām kategorijām"; 16. MK 20.12.2005 noteikumi Nr. 995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu,

darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju";

17. MK 13.12.2005 noteikumi Nr. 934 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām";

18. MK 29.11.2005 noteikumi Nr. 904 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem";

19. MK 22.11.2005 noteikumi Nr. 878 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru"; 20. MK 22.11.2005 noteikumi Nr. 875 "Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju"; 21. MK 15.11.2005 noteikumi Nr. 867 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības

uzskaiti"; 22. MK 25.10.2005 noteikumi Nr. 811 "Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa

finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība"; 23. MK 25.10.2005 noteikumi Nr. 810 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju"; 24. MK 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās

tehniskās prasības "; 25. MK 10.10.2005 noteikumi Nr. 786 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas

kārtība"; 26. MK 27.09.2005 noteikumi Nr. 732 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"; 27. MK 30.08.2005 noteikumi Nr. 652 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa

ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

28. MK 16.08.2005 noteikumi Nr. 605 "Kārtība, kādā uztur un aktualizē ārzemnieku sarakstu, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta";

29. MK 16.08.2005 noteikumi Nr. 596 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība";

30. MK 19.07.2005 noteikumi Nr. 523 "Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves";

31. MK 05.07.2005 noteikumi Nr. 487 "Budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistību reģistrācijas kārtība";

32. MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 478 "Finansēšanas plānu izstrādes kārtība"; 33. MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 457 "Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu

reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību"; 34. MK 21.06.2005 noteikumi Nr. 446 "Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu

sagatavošanas kārtība"; 35. MK 21.06.2005 noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu

nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem"; 36. MK 26.04.2005 noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām";


98

37. MK 19.04.2005 noteikumi Nr. 275 "Noteikumi par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem";

38. MK 07.12.2004 noteikumi Nr. 1004 "Par Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu komiteju un īpašu uzdevumu grupu nolikumu";

39. MK 09.11.2004 noteikumi Nr. 914 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi";

40. MK 26.10.2004 noteikumi Nr. 887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts"; 41. MK 05.10.2004 noteikumi Nr. 842 "Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības

jautājumos nolikums"; 42. MK 29.04.2004 noteikumi Nr. 467 "Kārtība, kādā tiek izsniegti, atteikti vai anulēti

stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti"; 43. MK 22.04.2004 noteikumi Nr. 378 "Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām,

nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem";

44. MK 02.03.2004 noteikumi Nr. 117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā";

45. MK 03.02.2004 noteikumi Nr. 62 "Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamās institūcijās";

46. MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 44 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem"; 47. MK 06.01.2004 noteikumi Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi";

48. MK 06.07.2004 noteikumi Nr. 580 "Kārība, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās";

49. MK 16.12.2003 noteikumi Nr. 707 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības";

50. MK 16.12.2003 noteikumi Nr. 698 "Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konsultatīvās padomes nolikums";

51. MK 29.04.2003 noteikumi Nr.237 "Ārlietu ministrijas nolikums"; 52. MK 29.04.2003 noteikumi Nr.217 "Vīzu noteikumi"; 53. MK 29.04.2003 noteikumi Nr.215 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība"; 54. MK 29.04.2003 noteikumi Nr.212 "Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtība,

izceļošanas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība"; 55. MK 15.04.2003 noteikumi Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība"; 56. MK 11.03.2003 noteikumi Nr.111 "Adopcijas kārtība"; 57. MK 11.02.2003 noteikumi Nr.73 "Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un

pasu izsniegšanu"; 58. MK 20.01.2003 noteikumi Nr.29 "Kārtība, kādā no Latvijas Republikas izraidāma

persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu";

59. MK 03.09.2002 noteikumi Nr.409 "Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu"; 60. MK 03.09.2002 noteikumi Nr.406 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas

dokumentu un tā izsniegšanas kārtība"; 61. MK 10.07.2001 noteikumi Nr.310 "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas

valsts robežu"; 62. MK 16.07.2002 noteikumi Nr.307 "Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm"; 63. MK 28.05.2002 noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un

darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi"; 64. MK 12.03.2002 noteikumi Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis";


99

65. MK 09.01.2001 noteikumi Nr.13 "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība";

66. MK 05.12.2000 noteikumi Nr.425 "Iesnieguma par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniegšanas kārtība";

67. MK 14.11.2000 noteikumi Nr.397 "Noteikumi par VSAOI veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli";

68. MK 18.07.2000 noteikumi Nr.236 "Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecību ārvalstīs";

69. MK 28.12.1999 noteikumi Nr.444 "Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs";

70. MK 28.12.1999 noteikumi Nr.443 "Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu";

71. MK 19.10.1999 noteikumi Nr.359 "Konsultatīvās padomes ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumos nolikums";

72. MK 09.02.1999 noteikumi Nr.45 "Kārtība, kādā tiek īstenota Latvijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā";

73. MK 02.02.1999 noteikumi Nr.32 "Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni";

74. MK 31.03.1998 noteikumi Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis";

75. MK 17.03.1998 noteikumi Nr.92 "Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās";

76. MK 22.11.1995 noteikumi "Noteikumi par personu apliecinoša dokumenta (pases) izsniegšanu personām, kuras Latvijā reģistrētas pēc dzīvesvietas, bet uzturas ārvalstīs".

MINISTRU KABINETA RĪKOJUMI 1. MK 23.03.2005 rīkojums Nr.190 "Par Latvijas sarunu prioritātēm Eiropas Savienības

sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm"; 2. MK 31.08.2004 rīkojums Nr.595 "Par Pamatnostādnēm Latvijas līdzdalībai Eiropas

kaimiņu politikas īstenošanā"; 3. MK 25.08.2004 rīkojums Nr.589 "Par Latvijas Republikas un OECD sadarbības politikas

pamatnostādnēm"; 4. MK 14.07.2004 rīkojums Nr.490 "Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienas

aģentūrās"; 5. MK 11.06.2003 rīkojums Nr.385 "Par ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu

kompetenci Eiropas Savienības jautājumos". MINISTRU KABINETA INSTRUKCIJAS 1. MK 27.12.2005 instrukcija Nr.14 "Valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu,

apakšprogrammu un pasākumu tāmju sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība 2006.gadam";

2. MK 16.08.2005 instrukcija Nr.6 "Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukcijas izstrādes un informācijas aprites kārtība";

3. MK 04.12.2004 instrukcija Nr.7 "Kārtība, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā";

4. MK 06.07.2004 instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ".


100


101

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS A ĀM Ārlietu ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija AiM Aizsardzības ministrija ASV Amerikas Savienotās Valstis B BJR Baltijas jūras reģions BMP Baltijas Ministru padome BJVP Baltijas jūras valstu padome BA Baltijas Asambleja BAF Baltijas Attīstības forums D DS Diplomātiskais serviss (valsts akciju sabiedrība) DDA Dohas attīstības raunds (daudzpusējas tirdzniecības liberalizācijas

sarunas) (Doha Development Agenda)

E ES Eiropas Savienība EKP Eiropas kaimiņu politika EDAP Eiropas drošības un aizsardzības politika EUROMED Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība

(Euro-Mediterranean Partnership / Barcelona Process) EP Eiropas Padome EDSO Eiropas drošības un sadarbības organizācija EM Ekonomikas ministrija F FAO ANO Pārtikas un lauksamniecības organizācija

(Food and Agriculture Organization of the United Nations) G GCC Persijas līča arābu valstu sadarbības padome

(Gulf Cooperation Council) I IeM Iekšlietu ministrija IOM Starptautiskā Migrācijas organizācija

(International Organization for Migration) K KĀDP ES Kopējā ārējā un drošības politika

(Common Foreign and Security Policy) ĶIAO Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija

(The Organization for the Prohibition of Chemical Weapons) L


102

LI Latvijas Institūts (valsts aģentūra) M MK Ministru kabinets MC Mācību centrs N NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija NVO Nevalstiskās organizācijas O OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

(Organisation for Economic Co-operation and Development) P PTO Pasaules tirdzniecības organizācija S SVK Starpvaldību komisija U UNESCO ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija

(UN Educational, Scientific and Cultural Organization) UNICEF ANO Bērnu Fonds

(United Nations Children's Fund) V VSV valsts sekretāra vietnieks VAS Valsts administrācijas skola W WHO Pasaules Veselības Organizācija

(World Health Organization) Z ZP Ziemeļu padome ZMP Ziemeļu Ministru padome

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta

direktors

Par kontroli atbildīgā

amatpersona

Par politikas plānošanu un koordināciju

atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks N.Penke I.Mangule E.Vijupe G.Jegermanis G.Jegermanis30.03.2007 12:01 30 128 I.Šteina 7016206, [email protected] Fakss: 7828121

Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. - 2009 · 2018-08-11 · 2.1.1.1.4. reģionālā...

Documents