ŠĶĒrŠĻu pĀrvarĒŠana pierobeŽas reĢionos...kopsavilkuma ziŅojums par tieŠsaistes...

Reģionālā politika un pilsētpolitika

KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR TIEŠSAISTES SABIEDRISKO APSPRIEŠANU

ŠĶĒRŠĻU PĀRVARĒŠANA PIEROBEŽAS REĢIONOS

2016. GADA APRĪLIS

2015. GADA 21. SEPTEMBRIS – 21. DECEMBRIS

JURIDISKS PAZIŅOJUMSNe Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas tās vārdā, neatbild nedz par to, kā šajā publikācijā ietvertā informācija var tikt izmantota, nedz arī par kļūdām, kas var rasties, neraugoties uz rūpīgu sagatavošanu un pārbaudi.

Šīs publikācijas saturs neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli vai nostāju.

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildesuz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs (*):00 800 6 7 8 9 10 11

(*) Daži mobilo tālruņu operatori nenodrošina piekļuvi 00 800 sērijas numuriem, vai arī šie zvani var būt par maksu

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama internetā(http://europa.eu).

Luksemburga Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2016. gads

Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātsREGIO ĢD 02 – Komunikācijas nodaļaAna-Paula LaissyAvenue de Beaulieu 11160 Brisele

ISBN: 978-92-79-57371-2 (print)ISBN: 978-92-79-57379-8 (PDF)doi:10.2776//49727 (print)doi:10.2776/425017 (PDF)

Vāka attēls: © iStockphoto

© Eiropas Savienība, 2016Pārpublicēšana ir atļauta, norādot avotu.

Printed in Belgium

KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR TIEŠSAISTES SABIEDRISKO APSPRIEŠANU

ŠĶĒRŠĻU PĀRVARĒŠANA PIEROBEŽAS REĢIONOS

2015. GADA 21. SEPTEMBRIS – 21. DECEMBRIS

S A T U R S

IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

1. NODAĻA : SABIEDRISKAJĀ APSPRIEŠANĀ UN ŠAJĀ ZIŅOJUMĀ IZMANTOTĀ METODIKA . . . . . 6

2. NODAĻA : RESPONDENTU PROFIL I . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

3. NODAĻA : ŠĶĒRŠĻ I , AR KURIEM SASKARAS RESPONDENTI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

4. NODAĻA : ŠĶĒRŠĻU APRAKSTS UN IEROSINĀTIE R IS INĀJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

5. NODAĻA : V IEDOKĻI PAR PĀRROBEŽU SADARBĪBU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30

6. NODAĻA : SEC INĀJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36

IEVADS

Priecājos jūs iepazīstināt ar rezultātiem, kas

iegūti tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā par

šķēršļu pārvarēšanu pierobežas reģionos, kuru

2015. gada septembrī uzsāku Vīnē/Bratislavā.

Apspriešana noritēja trīs mēnešu garumā un

tās laikā tika saņemtas 623 atbildes, kuras ir

analizētas un apkopotas šajā ziņojumā.

Šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis bija kon-

statēt galvenos pārrobežu sadarbības šķēršļus,

kā arī nosaukto šķēršļu iespējamos risināju-

mus, uzklausot Eiropas Savienības pierobežas

reģionu iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu

un valsts iestāžu viedokļus.

Šī sabiedriskā apspriešana ir daļa no plašāka

pasākumu kopuma, kas pazīstams ar nosau-

kumu “Pārrobežu reģionu sadarbības analīze”,

un faktiski veido vienu no tā trim pīlāriem.

Pārrobežu reģionu sadarbības analīze tika

uzsākta, lai atzīmētu 25. gadadienu, kopš ES

veic ieguldījumus Interreg programmās, kas

darbojas visā Savienībā. Neraugoties uz tik

ilgām tradīcijām pārrobežu sadarbības jomā,

grūtības joprojām pastāv un dažas no tām nav

atrisināmas ar Interreg sniegto finansējumu

vien — tādi ir, piemēram, juridiskie un adminis-

tratīvie šķēršļi, kā arī valodas barjera.

Tādēļ, izmantojot šo analīzi, Komisijas Reģio-

nālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldi-

rektorāts (Regio ĢD) plāno izpētīt dažādos

šķēršļus, kas vēl aizvien pastāv, kā arī to iespē-

jamos risinājumus. Pārējie divi minētās ana-

līzes pīlāri ietver speciālistu veiktu pētījumu,

kurā būs izklāstīti visi pārrobežu sadarbības

šķēršļi un analizēti atsevišķi gadījumi šo šķēr-

šļu ilustrēšanai, kā arī vairākus ieinteresēto

personu darbseminārus par šo tematu.

Nevēlos atklāt visus iegūtos rezultātus, lai

saglabātu jūsu interesi iepazīties ar šo doku-

mentu, tomēr jau tagad varu teikt, ka saņemtās

atbildes apstiprina vairākus svarīgus aspektus,

par kuriem Regio ĢD jau bija labi informēts,

pateicoties ilgajai pieredzei pārrobežu sadar-

bībā Interreg ietvaros.

Piemēram, respondenti skaidri norāda uz grūtī-

bām, kas saistītas ar darbaspēka mobilitāti pāri

robežām, ar nodokļiem un piekļūšanu, kas ir

būtiski dzīves pierobežas reģionos aspekti, taču

nereti tos negatīvi ietekmē arī juridiskie un/vai

administratīvie šķēršļi. Nedaudz lielāks pār-

steigums, iespējams, ir tas, ka daudzi respon-

denti uzskata, ka valodu atšķirības ir slogs, kas

ietekmē kaimiņu reģionu attiecības. Gan iedzī-

votāji, gan organizācijas uzstājīgi aicina sekmēt

valodu apguvi un kultūras apmaiņu, nodrošinot

daudz lielāku šo pasākumu popularizēšanu.

Pārrobežu reģionu sadarbības analīze turpi-

nāsies līdz 2017. gada sākumam, kad Doku-

mentā par galvenajiem jautājumiem tiks

izklāstīti galvenie konstatējumi un ieteikumi.

Taču pagaidām es aicinu jūs iepazīties ar

šajā ziņojumā aprakstītajiem interesantajiem

konstatējumiem un tos pārdomāt.

Korina Krecu (Corina Creţu) Eiropas reģionālās politikas

komisāre

5

6

SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Eiropas Komisijas tiešsaistes sabiedriskā

apspriešana par šķēršļu pārvarēšanu pierobe-

žas reģionos tika uzsākta 2015. gada 21. sep-

tembrī un ilga trīs mēnešus — līdz 2015. gada

21. decembrim. Tā bija veidota kā tiešsaistes

aptauja, kurā bija iekļauti gan jautājumi ar

atbilžu variantiem, gan jautājumi, uz kuriem

respondenti varēja atbildēt brīvā formā, un

bija pieejama 23 ES valodās EUSurvey tīmekļa

vietnē.

Apsekojumā bija aptverti Eiropas Savienības

iekšējie pierobežas reģioni, kā arī pierobežas

reģioni starp ES valstīm un Eiropas Brīvās

tirdzniecības asociācijas (EBTA) un Eiropas

Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Tajā ES

iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi un valsts

iestādes tika aicinātas izteikt viedokli par

joprojām pastāvošajiem pārrobežu sadarbī-

bas šķēršļiem, kā arī ierosināt risinājumus to

pārvarēšanai. Šajā ziņojumā ir apkopotas un

analizētas viņu sniegtās atbildes.

Pēc tam, kad komisāre K. Krecu bija atklājusi

sabiedrisko apspriešanu, tās popularizēšanai

tika organizēta ceļojošā prezentācija, kurā pie-

dalījās Eiropas Komisijas Reģionālās politikas

un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (Regio ĢD)

vadošie darbinieki. Visā ES teritorijā tika

apmeklēti vienpadsmit pierobežas reģioni (1).

Tiešsaistes aptaujā kopā tika saņemtas

623 atbildes. Paralēli tam tika nodrošināta arī

e-pasta adrese (2), lai respondenti pa e-pastu

varētu iesūtīt dokumentus (piemēram, zinātnis-

kos darbus, rakstus un faktu lapas). Materiālus

pa e-pastu iesūtīja trīsdesmit trīs respondenti, un

21 no viņiem pēc atbilžu sniegšanas uz aptaujas

jautājumiem sniedza arī papildu informāciju.

Respondenti varēja izvēlēties, kā tiks publicētas

viņu sniegtās atbildes. Iespējas bija šādas:

Ɔ atļaut Regio ĢD publicēt viņu atbildes

pilnībā, tostarp ziņas par identitāti — šo

iespēju izvēlējās 30 % respondentu;

Ɔ atļaut Regio ĢD publicēt viņu atbildes

anonīmi — šo iespēju izvēlējās 46 %

respondentu;

Ɔ aizliegt publicēt viņu atbildes, bet

atļaut Regio ĢD izmantot tās analīzes

veikšanai — šo iespēju izvēlējās 23 %

respondentu.

1. NODAĻA Sabiedriskajā

apspriešanā un šajā ziņojumā izmantotā

metodika

7

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 1. NODAĻA: Sabiedriskajā apspriešanā un šajā ziņojumā izmantotā metodika

Ar to cilvēku atbildēm, kuri piekrita to pub-

licēšanai, var iepazīties Regio ĢD tīmekļa

vietnē.

ŠAJĀ KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMĀ IZMANTOTĀ METODIK

Neskatoties uz atbilžu publicēšanas nosa-

cījumiem, šī kopsavilkuma ziņojuma

sagatavošanas laikā tika ņemtas vērā visas

623 atbildes, kas saņemtas tiešsaistes

aptaujā, un tās tiks izmantotas arī turpmā-

kajā analītiskajā darbā. Pa e-pastu saņemtie

materiāli arī tiks apstrādāti un ņemti vērā

turpmākajā darbā Pārrobežu reģionu sadar-

bības analīzes ietvaros. Taču šajā ziņojumā

tie nav apkopoti, jo bija ļoti atšķirīgi pēc

būtības un tvēruma, un tādēļ tos ir grūtāk

salīdzināt ar atbildēm uz strukturētās aptau-

jas jautājumiem.

2. nodaļā ir analizētas atbildes uz virkni

jautājumu respondentu profila noteikšanai,

lai sniegtu pārskatu par respondentu iden-

titāti, izcelsmes vietu, pārrobežu darbībām

un vispārējo informētību par pārrobežu

sadarbību. 3. nodaļā ir analizēti galvenie

šķēršļu veidi, ar kuriem nākas saskarties

respondentiem, un to variācijas atkarībā no

dažādajiem respondentu profiliem. 4. nodaļā

īpaša uzmanība ir pievērsta atbildēm uz

jautājumiem, uz kuriem respondenti varēja

atbildēt brīvā formā, aprakstot šķēršļus un

meklējot to risinājumus. 5. nodaļā ir analizēti

respondentu paustie viedokļi par pārrobežu

sadarbības vērtējumu viņu reģionā pēdējo

desmit gadu laikā. Visbeidzot, 6. nodaļā

ir izklāstīti galvenie secinājumi, kas izda-

rīti, pamatojoties uz aptaujā saņemtajām

atbildēm.

8

2. NODAĻA Respondentu profili

IDENTITĀTE UN IZCELSMES VIETA

Lielākā respondentu grupa, kas aptaujā

sniedza lielāko daļu no saņemtajām

623 atbildēm, bija privātpersonas — tās

sniedza gandrīz 50 % no kopējā atbilžu

skaita (sk. 1. attēlu).

Otrā lielākā grupa, kuru veido gandrīz ceturtā

daļa respondentu, ir cilvēki, kas atbildes

sniedza valsts iestāžu vārdā. Vairākums šo

valsts iestāžu (vairāk nekā 80 %) ir reģionālā

un vietējā līmeņa iestādes pierobežas

reģionos, piemēram, pašvaldības, apgabalu,

provinču un reģionu padomes. Pārējās ir

galvenokārt valsts līmeņa iestādes (pamatā

ministriju departamenti) un atsevišķas

Interreg programmas pārvaldošās iestādes.

13 % respondentu sniedza atbildes organizā-cijas vārdā. Šo organizāciju vidū ir atrodamas

vairāku kategoriju organizācijas, tostarp

reģionālās attīstības aģentūras, uzņēmējdar-

bības un rūpniecības nozares konfederācijas,

fondi un pierobežas sadarbības tīkli/pierobežas

informācijas dienesti.

Uzņēmumi un pašnodarbinātie kopā ir

snieguši mazāk nekā 10 % no kopējā atbilžu

skaita. Augstskolas un pētniecības institūti

veido mazāku grupu — 2 % no visām saņem-

tajām atbildēm. Tika saņemtas sešas atbildes

no visas Eiropas mēroga interešu grupām, kas

veido aptuveni 1 % no kopējā atbilžu skaita.

Visbeidzot, pavisam neliela daļa respondentu

(3 %) izvēlējās kategoriju “cita atbilde”. Vai-

rākumā gadījumu šie respondenti kopumā

bija lielā mērā saistīti ar valsts iestādēm

vai organizācijām, piemēram, ar pašvaldību

padomēm, pilsētvides plānošanas aģentūrām

vai Eiropas teritoriālās sadarbības grupām

0 50 100 150 200 250 300

48%Kā privātpersona

Kā pašnodarbinātais 2%

Visas Eiropas mēroga interešu grupas vārdā 1%

Uzņēmuma/privātas firmas vārdā 7%

Valsts iestādes vārdā 23%

Organizācijas vārdā 13%

Augstskolas/pētniecības institūta vārdā 2%

Cita atbilde 4%

1. attēls: Kādā statusā atbildat uz aptaujas jautājumiem?

9

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 2. NODAĻA: Respondentu profili

(ETSG). Šo kategoriju izvēlējās arī atsevišķas

privātpersonas, kas iepriekš bijušas iesaistītas

dažādos pārrobežu sadarbības pasākumos.

Kā redzams 2. attēlā, atbildes galvenokārt

tika saņemtas no ierobežota skaita valstu.

Aptuveni puse atbilžu nāca no tikai četrām

valstīm: Vācijas, Francijas, Rumānijas un

Polijas. Dažas valstis aptaujā nav pārāk labi

pārstāvētas — 15 valstīs respondentu skaits

bija mazāks nekā desmit.

Ļoti aktīvo līdzdalību no dažu valstu res-

pondentu puses daļēji varētu skaidrot ar

robežu skaitu un pārrobežu sadarbības

intensitāti un finansējumu. Tā tas varētu būt,

piemēram, Vācijas gadījumā — tai ir sausze-

mes robežas ar deviņām valstīm, tā piedalās

12 Interreg A daļas programmās un piesaista

ievērojamu daļu Interreg finansējuma.

Citu valstu, piemēram, Rumānijas gadījumā

lielo atbilžu skaitu nevar skaidrot vienīgi ar

iekšējo robežu vai sadarbības programmu

skaitu. Aktīvā līdzdalība varētu būt valstī

īstenotu īpašu aptaujas popularizēšanas

centienu rezultāts.

RESPONDENTU SAIKNE AR PIEROBEŽAS REĢIONIEM

Pirmie uzdotie jautājumi bija paredzēti, lai

noteiktu respondentu profilu un jo īpaši viņu

saistību ar ES pierobežas reģioniem. Kā jau

bija sagaidāms, personas, kas iesaistījās

apspriešanā, ir samērā labi pazīstamas ar ES

robežām:

Ɔ vairāk nekā 80 % privātpersonu un

uzņēmumu, kas sniedza savu ieguldījumu

sabiedriskajā apspriešanā, ir pierobežas reģionu iedzīvotāji vai veic uzņēmēj-darbību pierobežas reģionā (84 %);

Ɔ vairāk nekā sestā daļa organizāciju specializējas pārrobežu sadarbībā

vai palīdz atvieglot robežu radītos šķērš-

ļus (64 %); 29 % organizāciju norādīja, ka

tās nav specializējušās šajos jautājumos,

savukārt pārējās organizācijas nesniedza

nekādu atbildi.

2. attēls (3): Valstis, kurās pašlaik dzīvo respondenti vai kur reģistrēta to organizācija

36 24

3

148

22 8

24

65

4 22

6 11 12 23

8

48

15

43

2 2 2 2 2 2 19

6 8 11 7 7 31

0 20 40 60 80

100 120 140 160

DE FR PL RO BE

N/P BG

ES

NL EE

IT SK

PT HU

LU

UK EL AT SE CH

Cita a

tbilde LV

FI IE DK CZ

HR LT

MT SI NO

10

Aptaujā respondentiem bija arī dota iespēja

norādīt, cik bieži viņi šķērso robežu — kā

privātpersonas, kā pašnodarbinātie vai kā

uzņēmumi. 3. attēlā atspoguļotie rezultāti

liecina, ka respondenti ir ļoti mobili un aktīvi

šķērso robežas.

Vairāk nekā puse respondentu robežu šķērso

vismaz reizi mēnesī. Aptuveni trešdaļa res-

pondentu to šķērso reizi nedēļā vai biežāk.

Tikai 7 % respondentu robežu šķērso reti vai

nešķērso nekad. Citiem vārdiem sakot, vai-

rāk nekā 90 % respondentu vairākas reizes

gadā ir iesaistīti mijiedarbībā ar robežas otru

pusi. Šis ļoti augstais mobilitātes rādītājs (4)

apliecina, ka pārrobežu sadarbības jautājumi

respondentu ikdienas dzīvē ir īpaši svarīgi.

Vēl viens svarīgs informācijas aspekts ir

robežas šķērsošanas iemesls. Privātper-

sonas, uzņēmumi un organizācijas tika

28%

33%

5% 2% 14%

18%

Katru dienu

Katru nedēļu

Katru mēnesi

Dažreiz

Reti Nekad

0 50 100 150 200 250

Cita atbilde

Tūrisms

Lai apciemotu draugus un/vai ģimeni

Lai iegādātos preces un/vai pakalpojumus

Izglītība

Uzņēmējdarbība

Nodarbinātība

Privātpersonām, pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem: cik bieži jūs šķērsojat robežu?

Kādām vajadzībām šķērsojat robežu?

3. attēls: Robežu šķērsošanas biežums

4. attēls: Robežas šķērsošanas iemesli

11

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 2. NODAĻA: Respondentu profili

aicinātas atlasīt vairākus no piedāvātajiem

iemesliem, kuru dēļ tās parasti šķērso robe-

žas, tāpēc atbilžu skaits nav vienāds ar 623.

Visbiežākais robežas šķērsošanas iemesls

ir atpūta un tūrisms — to norādīja gandrīz

40 % respondentu. Šajā kategorijā ietilpst

tūrisma braucieni un vaļasprieki.

Otrais biežākais robežas šķērsošanas

iemesls ir preču un/vai pakalpojumu iegāde

— to norādīja vairāk nekā ceturtā daļa res-

pondentu. Aptaujā bija norādīts, ka šī kate-

gorija ietver arī pakalpojumu (piemēram,

medicīniskās aprūpes) izmantošanu.

Aptuveni piektā daļa respondentu kā robe-

žas šķērsošanas iemeslu min draugu un/

vai ģimenes apciemojumu, tādējādi uzsve-

rot pārrobežu mobilitātes nozīmi sociālajā

saskarsmē.

Nodarbinātība, uzņēmējdarbība un jo īpaši

izglītība ir nedaudz retāk minēti iemesli. Taču

aplūkojot šīs trīs kategorijas kopā (un ņemot

vērā, ka respondenti varēja atlasīt vairākus

ceļošanas iemeslus), ir redzams, ka četri no

katriem desmit respondentiem kā robežas

šķērsošanas mērķi norādīja vismaz vienu no

šiem trim iemesliem. Vairākumā gadījumu,

kad tika atlasīta kategorija “cita atbilde”, par

robežas šķērsošanas iemeslu tika minētas

darbības, kas ir cieši saistītas ar nodarbinā-

tību vai ietilpst šajā kategorijā.

Attiecībā uz vispārējo informētību par pārrobežu sadarbību jānorāda, ka respon-

denti ir ļoti labi informēti par šo jautājumu

— 89 % norāda, ka ir informēti par šādiem

pasākumiem savā reģionā, savukārt 11 %

norāda, ka nav par tiem informēti. Lai arī to

respondentu īpatsvars, kuri norādīja, ka ir

dzirdējuši tieši par Eiropas teritoriālo sadar-

bību vai Interreg, bija mazāks (81 %), tas

tomēr ir augsts procentuālais rādītājs (5).

Viens skaidrojums šādai augstai informē-

tības pakāpei ir tas, ka ievērojams skaits

respondentu norāda, ka tā vai citādi ir bijuši

iesaistīti kādā pārrobežu sadarbības struk-

tūrā. Šeit ir minamas organizācijas, kas vis-

pārīgā veidā strādā pārrobežu sadarbības

jomā, un iestādes, kas ir tieši iesaistītas

Interreg programmu pārvaldībā.

12

Viens no svarīgā-

kajiem tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas

mērķiem bija apkopot viedokļus par pārrobežu

sadarbības šķēršļiem, kā arī ierosinājumus

to pārvarēšanai. Tāpēc jautājumi, kuros res-

pondentiem tika lūgts nosaukt šķēršļus, kuri

pastāv viņu reģionā, ir īpaši svarīgi.

Šī analīze ietver trīs posmus — vispirms ir

sniegts vispārējs pārskats par saņemtajām

atbildēm. Pēc tam ir aplūkotas konkrētas

tendences, sasaistot respondentu profilus ar

konkrētu atbildi. Visbeidzot, 4. nodaļā katra

šķēršļu kategorija ir analizēta sīkāk un atse-

višķi ir aprakstīts gan šķēršļa izpausmes

veids, gan arī ierosinātie risinājumi.

ŠĶĒRŠĻA SASTOPAMĪBAS BIEŽUMS

Kā redzams 5. attēlā, kopumā ņemot, respon-

denti kā galveno pārrobežu sadarbības šķērsli,

ar ko viņiem nākas saskarties, ir minējuši juridis-

kus un administratīvus šķēršļus — vairāk nekā

puse respondentu to uzskata par savam reģio-

nam raksturīgu šķērsli. Kā nākamā tiek minēta

valodas barjera — uz to norāda vairāk nekā

trešdaļa respondentu. Atpaliekot tikai pavisam

nedaudz, tiek minēti arī fiziskai šķēršļi — uz

tiem norāda gandrīz trešdaļa respondentu.

Kā nākamie šķēršļi pēc šiem trim galvenajiem

šķēršļiem tiek minēta valsts iestāžu un paš-

valdību interese par sadarbību un ekonomis-

kās atšķirības — abus šos šķēršļus ir minējuši

29 % respondentu. Salīdzinājumam — sociālās

un kultūras atšķirības un uzticēšanās trūkums

tiek uzskatīts par mazāk būtisku šķērsli, uz ko

norāda attiecīgi 20 % un 12 % respondentu.

3. NODAĻA Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Yes Nē N/P = N/P = Nav viedokļa/Nezinu

Other14%

Fiziski šķēršļi32%

Valodas barjera38%

Juridiski unadministratīvi šķēršļi

53%

Uzticēšanās trūkums12%

Valsts iestāžu un pašvaldībuinterese par sadarbību

29%

Sociālās un kultūras atšķirības20%

Ekonomiskās atšķirības29%

Cita atbilde14%

5. attēls: Šķēršļu sastopamības biežums

13

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 3. NODAĻA: Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti

Lielākā daļa atbilžu, kas saņemtas kategorijā

“cita atbilde”, attiecas uz aspektiem, kurus var

sasaistīt ar iepriekš noteiktajām kategorijām,

galvenokārt ar fiziskiem šķēršļiem, dažādiem

juridiskiem un administratīviem šķēršļiem

un intereses trūkumu par pārrobežu sadar-

bību. Dažas šajā kategorijā saņemtās atbil-

des attiecas arī uz jautājumiem, kurus var

uzskatīt par transversāliem, piemēram, uz

informācijas pieejamības trūkumu, vienotas

pārrobežu sadarbības struktūras trūkumu un

ierobežotu piekļuvi pārrobežu datiem. Citas

nosauktās problēmas ietver ar plašsaziņas

līdzekļiem/IKT saistītus jautājumus, piemē-

ram, ģeogrāfisko bloķēšanu, viesabonēšanas

maksu un pārrobežu plašsaziņas līdzekļu

trūkumu.

DAŽĀDU RESPONDENTU TIPU NOSAUKTIE ŠĶĒRŠĻI

Rūpīgāk aplūkojot iegūtos rezultātus no

trim dažādām dimensijām, var secināt, ka

dažus šķēršļus biežāk nosauc noteiktu tipu

respondenti:

RESPONDENTU KATEGORIJA

Pirmā dimensija ir saikne starp respondentu

tipu (jo īpaši privātpersonas, uzņēmumi, orga-

nizācijas un valsts iestādes) un nosauktajiem

šķēršļiem.

Kā redzams zemāk esošajā tabulā, ir vēro-jamas vairākas interesantas atšķirības,

piemēram:

Ɔ uz fiziskiem šķēršļiem norāda mazāk nekā

10 % uzņēmumu, savukārt privātperso-

nas, valsts iestādes un organizācijas šim

aspektam piešķir lielāku nozīmi;

Ɔ valodas barjeru kā šķērsli biežāk min

organizācijas un valsts iestādes nekā

privātpersonas un uzņēmumi;

1. tabula: Respondentu tips un atlasītie šķēršļi

Fizi

ski š

ķērš

ļi

Valo

das

barj

era

Juri

disk

i un

adm

i-ni

stra

tīvi

šķē

ršļi

Uzt

icēš

anās

tr

ūkum

s

Ekon

omis

kās

atšķ

irīb

as

Soci

ālās

un

kult

ū-ra

s at

šķir

ības

Vals

ts ie

stāž

u un

pa

šval

dību

inte

rese

pa

r sa

darb

ību

Respondentu tips

Kā privātpersona 30 % 28 % 47 % 12 % 33 % 17 % 37 %

Uzņēmuma/privātas firmas vārdā 9 % 31 % 33 % 9 % 20 % 27 % 18 %

Valsts iestādes vārdā 41 % 52 % 59 % 10 % 22 % 23 % 14 %

Organizācijas vārdā 36 % 53 % 79 % 20 % 35 % 27 % 31 %

14

Ɔ juridiski un administratīvi šķēršļi vairāk

skar privātpersonas, valsts iestādes un

organizācijas nekā uzņēmumus;

Ɔ privātpersonu un organizāciju attieksme

pret valsts iestāžu un pašvaldību intereses

trūkumu par sadarbību ir kritiskāka nekā

uzņēmumiem un valsts iestādēm pašām.

ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAS BIEŽUMS(6)

Vēl viens veids, kā aplūkot iegūtos rezultātus,

ir analizēt saistību starp nosauktajiem šķērš-

ļiem un robežas šķērsošanas biežumu.

No zemāk esošās tabulas datiem var secināt,

ka jo biežāk persona šķērso robežu, jo mazāka ir iespējamība, ka tā kā piero-bežas reģionos vērojamu šķērsli nosauks uzticēšanās trūkumu. Tas pats ar dažām

nelielām atšķirībām attiecas uz valodas bar-

jeru un sociālajām un kultūras atšķirībām. Šis

aspekts būtu jāinterpretē uzmanīgi, jo nav

iespējams noteikt cēlonības esamību vai “vir-

zienu”. Piemēram, vai cilvēki valodu uzskata

par mazāku šķērsli tāpēc, ka bieži šķērso

robežu (vai pārvalda kaimiņvalsts valodu)? Vai

arī viņi bieži šķērso robežu tieši tādēļ, ka nesa-

skaras ar valodas barjeru? Jebkurā gadījumā

šīs tendences var aplūkot un apspriest.

Turpretī jo biežāk persona šķērso robežu, jo lielāka ir iespējamība, ka tā kā piero-bežas reģionos vērojamu šķērsli nosauks juridiskus un administratīvus šķēršļus.

Viens iespējamais skaidrojums šādai ten-

dencei ir tas, ka ceļošanas biežums palielina

iespēju saskarties ar šādiem šķēršļiem. Citiem

vārdiem sakot, šāda veida šķēršļi vairāk ir

jūtami tad, ja mobilitāte pāri robežām ir lie-

lāka un biežāka (7).

Saistība starp robežas šķērsošanas biežumu

un fiziskiem šķēršļiem, ekonomiskajām atšķi-

rībām vai valsts iestāžu un pašvaldību interesi

par sadarbību ir grūtāk interpretējama, jo tā

nav tik skaidra un lineāra.

Fizi

ski š

ķērš

ļi

Valo

das

barj

era

Juri

disk

i un

adm

i-ni

stra

tīvi

šķē

ršļi

Uzt

icēš

anās

tr

ūkum

s

Ekon

omis

kās

atšķ

irīb

as

Soci

ālās

un

kult

ū-ra

s at

šķir

ības

Vals

ts ie

stāž

u un

pa

šval

dību

inte

rese

pa

r sa

darb

ību

Robežas šķērsošanas biežums

Katru dienu 40 % 19 % 69 % 4 % 44 % 15 % 37 %

Katru nedēļu 32 % 29 % 65 % 4 % 35 % 13 % 37 %

Katru mēnesi 24 % 28 % 42 % 10 % 25 % 19 % 29 %

Dažreiz 24 % 31 % 29 % 16 % 28 % 17 % 33 %

Reti vai nekad 31% 38% 35% 27% 35% 38% 46%

2. tabula: Robežas šķērsošanas biežums un nosauktie šķēršļi

15

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 3. NODAĻA: Šķēršļi, ar kuriem saskaras respondenti

ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAS MĒRĶIS(8)

Visbeidzot, ir interesanti salīdzināt arī res-

pondentu nosauktos šķēršļus un robežas

šķērsošanas mērķus.

No šī skatu punkta raugoties, atšķirības ir

neskaidrākas, taču dažus vispārīgus novēro-

jumus ir iespējams izdarīt:

Ɔ Šķiet, ka juridiskus un administratīvus šķērš-

ļus spēcīgi izjūt visu kategoriju respondenti,

savukārt mazākā mērā ar tiem saskaras tie

respondenti, kuri robežu šķērso tūrisma no-

lūkos.

Ɔ Uzticēšanās trūkums kopumā tiek uzskatīts

par maznozīmīgu šķērsli, un par vēl nenozī-

mīgāku to uzskata respondenti, kuri robežu

šķērso, lai apciemotu draugus un/vai ģimeni.

Ɔ Respondenti, kuri robežu šķērso iepriekš

minēto iemeslu dēļ, kā šķērsli norāda arī

valsts iestāžu un pašvaldību intereses

trūkumu par sadarbību — daudz lielākā

mērā nekā citu kategoriju respondenti.

Fizi

ski š

ķērš

ļi

Valo

das

barj

era

Juri

disk

i un

adm

i-ni

stra

tīvi

šķē

ršļi

Uzt

icēš

anās

tr

ūkum

s

Ekon

omis

kās

atšķ

irīb

as

Soci

ālās

un

kult

ū-ra

s at

šķir

ības

Vals

ts ie

stāž

u un

pa

šval

dību

inte

rese

pa

r sa

darb

ību

Robežas šķērsošanas mērķis

Nodarbinātība 36 % 29 % 55 % 11 % 35 % 13 % 29 %

Uzņēmējdarbība 26 % 32 % 54 % 13 % 32 % 20 % 32 %

Izglītība 30 % 28 % 53 % 9 % 40 % 23 % 30 %

Lai iegādātos preces un/vai pakalpojumus 24 % 27 % 52 % 10 % 28 % 19 % 32 %

Lai apciemotu draugus un/vai ģimeni 34 % 28 % 53 % 7 % 30 % 16 % 41 %

Tūrisms 25 % 28 % 46 % 12 % 28 % 18 % 32 %

3. tabula: Robežas šķērsošanas mērķis un nosauktie šķēršļi

16

Aptaujā respondenti tika aicināti brīvā formā

atbildēt uz virkni jautājumu par šķēršļiem, ar

kuriem viņi varētu saskarties pārrobežu reģio-

nos pārrobežu sadarbības laikā.

Katrs respondents varēja izvēlēties līdz pat

trim šķēršļiem, kuri, viņaprāt, rada vislielākās

problēmas, un sniegt par tiem paskaidroju-

mus, aprakstot katra šķēršļa veidu un to, kā

šie šķēršļi ietekmē viņa dzīvi. Respondenti

varēja arī ierosināt risinājumus. Šie aspekti ir

analizēti šajā nodaļā.

Jāatzīmē, ka šī aptaujas daļa nebija obligāta

un respondenti to varēja aizpildīt pēc savas

izvēles, tādēļ par katru šķēršļu veidu sniegto

skaidrojumu skaits ir atšķirīgs. Piemēram,

aptuveni 40 % respondentu iesniedza komen-

tārus par konkrētām juridisko un administra-

tīvo šķēršļu izpausmēm, savukārt tikai viens

no katriem desmit respondentiem konkrētāk

aprakstīja to, kā izpaužas un kā būtu risināms

valsts iestāžu un pašvaldību intereses par

sadarbību trūkums, — neskatoties uz to, ka šo

šķērsli par būtisku uzskata 29 % respondentu.

JURIDISKI UN ADMINISTRATĪVI ŠĶĒRŠĻI

Kā norādīts turpmāk tekstā, kā šķērslis vis-

biežāk tika nosaukti juridiski un administratīvi

šķēršļi, kurus par būtiskiem uzskata vairāk

nekā puse visu respondentu (53 %).

Šķēršļi

Viens pārsteidzošs fakts, kas

izriet no saņemtajām atbildēm,

ir tas, ka saistībā ar juridiskajiem

un administratīvajiem šķēršļiem kā nopietna

problēma tiek minēta nodarbinātība tās plašā

nozīmē. Respondenti skaidri norāda, ka juridisku un administratīvu šķēršļu dēļ ir grūtāk būt nodarbinātam vienā robežas pusē un dzīvot otrā tās pusē.

Šis jautājums attiecas uz vairākiem aspektiem.

Viena no visbiežāk minētajām problēmām ir

izglītības un profesionālās kvalifikācijas neatzīšana. Neskatoties uz saskaņošanas

darbu šajā jomā, darba meklētāji apgalvo, ka

bieži vien saskaras ar to, ka darba devējiem

trūkst zināšanu par ārvalstīs iegūtu izglītību.

Daži respondenti pat norāda uz diskriminā-

ciju attiecībā uz iespējām iegūt darbu robežas

otrā pusē.

Atšķirības sociālā nodrošinājuma, pen-siju un nodokļu sistēmās arī bieži tiek

minētas kā tādas, kas rada smagu slogu

pārrobežu darba ņēmējiem. Atsevišķos gadī-

jumos šo aspektu dēļ darba ņēmēji nonāk

nelabvēlīgā situācijā, jo viņiem ir grūtības

pieprasīt pabalstus, vai arī rodas dažādas ar

nodokļiem saistītas problēmas, kā rezultātā

šie cilvēki jūtas ļoti neaizsargāti.

4. NODAĻA Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi

17

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 4. NODAĻA: Šķēršļu apraksts un ierosinātie risinājumi

Vispārējā administratīvo procedūru sarežģītība pati par sevi ir būtisks aspekts,

kas tiek minēts kā tāds, kas cilvēkus attur

no robežas šķērsošanas darba nolūkos. Res-

pondenti nereti uzsver arī to, ka darba ņēmē-

jiem trūkst zināšanu par noteikumiem, kas ir

piemērojami robežas otrā pusē, kā arī to, ka

valsts pārvaldes iestādes nav informētas

par pārrobežu darba ņēmēju situāciju. Lai

gan šo jautājumu varētu vispārīgi attiecināt

uz transversālu informācijas trūkuma prob-

lēmu, tas tomēr itin bieži tiek minēts kā īpašs

administratīvs vai juridisks šķērslis.

Citas konkrētākas dažu respondentu minē-

tās regulējuma problēmas ietver, piemēram,

noteikumus, kas pārrobežu darba ņēmējiem

neļauj izmantot attālināta darba risināju-

mus, nostādot viņus nelabvēlīgā situācijā

salīdzinājumā ar vietējiem darba ņēmējiem.

Tomēr svarīgi ir atzīmēt arī to, ka vairākās

atbildēs ir norādīts, ka pārrobežu darba

ņēmēji atrodas labākā situācijā, jo viņu

mobilitāte viņiem ļauj piekļūt noteiktiem

sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram,

veselības aprūpei, abās robežas pusēs.

“Dažādo nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmu dēļ cilvēki starp šīm sistēmām nonāk kā slazdā. Dažādo tiesību aktu dēļ rodas situā-cijas, kurās darba ņēmējs nevienā no abām valstīm nevar saņemt pabalstus, kurus ir tie-sīgi saņemt abu valstu valstspiederīgie.” (9)

“Juridiskie un administratīvie šķēršļi nekādi nemudina cilvēkus strādāt kaimiņu reģionā. Visas papildu formalitātes saistībā ar sociālo nodrošinājumu, nodokļiem utt. pārrobežu darba ņēmējiem ir ļoti sarežģītas.”

“Daži izcelsmes valstī saņemtie sertifikāti kaimiņvalstī nav spēkā, kas nozīmē, ka tur nav iespējams praktizēt to pašu profesiju vai ka nākas segt izdevumus, lai kaimiņvalstī iegūtu attiecīgo sertifikātu.”

Taču nodarbinātība nav vienīgā joma, kurā

juridisku un administratīvu šķēršļu dēļ rodas

grūtības. Ar šiem šķēršļiem saskaras arī uzņēmumi un uzņēmēji, taču šajā jomā

šie šķēršļi tiek minēti divas reizes retāk nekā

nodarbinātības jomā (tas varētu būt skaidro-

jams ar to, ka aptuveni pusi no sabiedriskajā

apspriešanā iesniegtajām atbildēm ir sniegu-

šas privātpersonas). Atšķirības produktu un atsevišķu pakalpojumu tehniskajos standartos un noteikumos ir uzskatā-mas par faktiskiem šķēršļiem iekļūša-nai konkrētos tirgos robežas otrā pusē.

Uzņēmumi par būtisku šķērsli uzskata arī

problēmas saistībā ar informāciju un infor-mētību par juridiskajiem un administratīva-

jiem noteikumiem, kas ir spēkā robežas otrā

pusē (nodokļu, apdrošināšanas, nelaimes

gadījumu darbavietā u. c. jomās).

“Dažādi tiesību akti sociālajā, nodarbi-nātības, nodokļu un uzņēmējdarbības jomā ir šķērslis pārrobežu aktivitātēm.”

“Dažādi standarti un valstu noteikumi, tostarp valstu pārbaudes prasības (jo īpaši Vācijā), traucē pārrobežu tirdzniecību. (..) Dažādas prasības attiecībā uz informā-ciju, kas norādāma uz zāļu iepakojuma, nozīmē, ka vienu un to pašu iepakojumu nevar izmantot pat tad, ja valodas prasības ir vienādas (piemēram, Zviedrijā/Somijā). Šķēršļus rada arī ilgstošas apstiprināšanas procedūras.”

18

“Juridiskās un tehniskās atšķirības Fran-cijas uzņēmumiem liedz piedalīties Vācijā izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus.”

Vispārīgi raugoties, konkrēti juridiska un administratīva rakstura jautājumi, kas tiek minēti visbiežāk un rada problēmas visu kategoriju respondentiem, ir atšķi-rīgās nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmas, tostarp veselības aprūpes un pensiju sistēmas. Šie aspekti jo īpaši

tiek minēti kā būtiski šķēršļi darba ņēmēju

mobilitātei.

Dažās atbildēs papildus saskaņotības trū-

kumam valstu sistēmu starpā ir minēta arī

nepietiekama koordinācija starp valstu pārvaldes iestādēm, tostarp savstarpēji

nesaderīgi noteikumi un grūtības pārsūtīt

informāciju no vienas sistēmas uz otru. Res-

pondenti turklāt izsaka arī komentārus par

pārrobežu risinājumu vispārējo neno-teiktību, jo atšķirības juridisko un adminis-

tratīvo kompetenču jomā mazina iespējas

veidot plašāku vai strukturētāku sadarbību

un attiecīgie pārrobežu risinājumi nav piemē-

roti visiem sadarbības veidiem (piemēram,

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa). Šīs

problēmas ir saistītas ne tikai ar pārrobežu

administratīvajiem jautājumiem, bet arī ar

valsts līmeņa, centralizētiem jautājumiem,

lai gan tās vissmagāk izjūt tieši pierobežas

reģionu iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ

aktīvi šķērso robežu.

“Ja es, piemēram, zaudētu darbu, tad administratīvo formalitāšu pildīšana, ar ko man būtu jāsaskaras pirms bezdarb-nieka pabalsta saņemšanas, prasītu ļoti ilgu laiku. Tas attiecas uz visām sociālā nodrošinājuma iestādēm, tādējādi radot stresu gan vidējā, gan ilgā termiņā.”

Saņemtajās atbildēs juridiskie šķēršļi tiek aprakstīti arī kā tādi, kas pierobežas reģionu iedzīvotājus kā patērētājus nostāda nelabvēlīgā situācijā brīžos, kad viņi vēlas iegādāties konkrētas pre-ces vai saņemt noteiktus pakalpojumus.

Tas jo īpaši ir vērojams šādās jomās:

Ɔ Banku pakalpojumi: nelabvēlīgi notei-

kumi attiecībā uz bankas kontu atvēršanu,

piekļuvi patēriņa kredītiem, apdrošināšanu,

nekustamā īpašuma hipotēku utt. otrā

robežas pusē vai arī atsevišķu maksāšanas

līdzekļu nepieņemšana. Daži respondenti

norāda, ka viņiem kā pierobežas reģionu

iedzīvotājiem ikdienā ir būtiski, lai viņiem

būtu bankas konti abās robežas pusēs;

Ɔ Telekomunikāciju un pasta pakalpo-jumi: mobilo sakaru viesabonēšanas maksa,

šķēršļi piekļuvei mobilā tālruņa pieslēguma

abonementiem ārvalstīs, īpaši tālruņu

numuri, kas nav derīgi ārvalstīs, tīmekļa

vietņu ģeogrāfiskā bloķēšana un augstas

pasta pakalpojumu izmaksas, neņemot vērā

ģeogrāfiski tuvo atrašanās vietu;

Ɔ Veselības aprūpes pakalpojumi: koordi-

nācijas vai informācijas par nosacījumiem

attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes

pakalpojumiem ārvalstīs trūkums;

Ɔ Transports nozare: dažādas biļešu

cenas un sistēmas, grūtības, ar kurām

nākas saskarties, iegādājoties transportlī-

dzekli vienā robežas pusē un reģistrējot to

otrā robežas pusē;

19


Daži respondenti norāda arī uz to, ka neat-

liekamās palīdzības un glābšanas dienestu

starpā nav noslēgta vienošanās par darbību

abās robežas pusēs (piemēram, neatlieka-

mās medicīniskās palīdzības automašīna

nedrīkst šķērsot valsts robežu, lai nogādātu

pacientu tuvākajā slimnīcā).

Iespējamie risinājumi

Iespējamie risinājumi ir šādi:

lielākas konverģences sek-mēšana normatīvajās sistēmās vai noteikumos, lielāka elastība un sav-starpējas vienošanās, attiecīgo kompe-tences līmeņu stiprināšana un plašākas informācijas sniegšana iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām.

Ievērojams skaits respondentu norāda, ka juri-

diskus un administratīvus šķēršļus rada atšķi-

rības ES noteikumu (direktīvu) īstenošanā. Viņi

aicina nodrošināt labāku koordināciju un saskaņošanu normatīvo noteikumu īste-nošanas jomā pierobežas reģionos, piemē-

ram, veicot pārrobežu ietekmes novērtējumus,

nolūkā sekmēt lielāku konverģenci.

Lielāka elastība tiek prasīta arī valsts/reģionālo tiesību aktu vispārējās īsteno-šanas jomā pierobežas reģionos: vairākkārt

ir ierosināts atbrīvot pierobežas reģionus no

valsts tiesību aktu ievērošanas vai arī pie-

lāgot šos tiesību aktus pierobežas reģionu

apstākļiem. Daži respondenti apgalvo, ka, lai

atrastu pierobežas reģioniem vispiemērotā-

kos risinājumus, tiem būtu jāļauj eksperimen-

tēt un īstenot projektus, kas neatbilst valsts

reglamentējošajiem noteikumiem, piemēram,

ar pilotprojektu palīdzību.

“Lai novērstu šķēršļus, ir jānodrošina visu to normatīvo noteikumu standartizācija, kas attiecas uz abām teritorijām. (..) Eiropas Komisijai ir jāizstrādā skaidras pamatnos-tādnes, kas būtu vienādas visām valstīm.”

“Ir jāsaskaņo procedūras — dalībvalstu starpā ir jāpanāk vienošanās par sociālo nodrošinājumu, nodokļu regulējumu utt.”

“Ir jāpaplašina padomdevējas struktū-ras, ir jāapkopo zināšanas nolūkā risi-nāt konkrētus jautājumus un ierosinātie risinājumi ir jādara zināmi attiecīgajām

struktūrām (piemēram, darba grupai pārrobežu darba ņēmēju jautājumos). Pierobežas reģionos vajadzētu paredzēt iespēju noteikumos iekļaut eksperimen-tālus punktus. Projektu īstenošanas gaitā būtu jāļauj atkāpties no valsts tiesību aktu noteikumiem vai standartiem.”

“Eiropas tiesību aktu noteikumi, kas paredz iespēju atkāpties no valsts tiesiskā regu-lējuma par labu saprātīgiem pārrobežu risinājumiem reģionālās attīstības jomā.”

Dažās atbildēs ir ierosināts arī jautājums par administratīvajām kompetencēm: starp dažādām robežas pusēs esošajām administratīvajām struktūrām pastā-vošā asimetrija tiek uzskatīta par šķērsli

sadarbībai un vienošanos panākšanai.

Dažās atbildēs ir apspriesta ieinteresētība

turpināt attīstīt tādas struktūras kā eirore-

ģioni un ETSG, piešķirot tām lielāku finan-

sējumu vai plašākas pilnvaras. Lai gan daži

respondenti šīs struktūras uzskata par iespē-

jamām ilgtspējas nodrošinātājām pārrobežu

sadarbības jomā, daudzi citi tomēr domā, ka

20

tās ir pārāk mazas gan izmēra, gan darbības

tvēruma ziņā, lai spētu risināt visas pašrei-

zējās problēmas un izmantot visas iespē-

jas. Tādēļ ir jāapsver iespēja veidot jaunas

struktūras.

“Tā kā pastāv dažādas problēmas, dažas no kurām ir saistītas ar ilgstošiem procesiem un procedūrām, šķiet, ka labi piemērotas un labi integrētas pārrobežu iestādes varētu sniegt vislabāko risinājumu, jo tās spētu identificēt šīs problēmas, strādāt pie to risināšanas un vajadzības gadījumā uzticēt to risināšanu citām struktūrām. (..) Taču atsevišķas prob-lēmas var atrisināt tikai valstu vai Eiropas līmenī. Šeit svarīga ir subsidiaritāte.”

Atšķirības valsts pārvaldes iestāžu darbā un

informācijas apmaiņas trūkums tiek uzska-

tīti par jautājumiem, kurus daļēji var risi-nāt, attīstot informācijas tehnoloģijas.

Datu apmaiņas uzlabošana varētu palīdzēt

vienkāršot procedūras, mazināt slogu iedzī-

votājiem un saīsināt ilgstošās procedūras.

Atbildēs vispārīgā veidā tiek apspriesta arī

paraugprakses piemēru apmaiņa.

“Pat ja tiesību aktu saskaņošana nav iespējama, valstu pārvaldes iestādēm (pie-mēram, sociālā nodrošinājuma jomā) vajadzētu sadarboties, lai varētu vien-kāršot vismaz administratīvās procedūras. Dažas procedūras varbūt var vienkāršot arī ar datu apmaiņas palīdzību.”

“Vajadzētu izveidot vienotu struktūru, kurā centralizētā veidā varētu iesniegt dokumentus, kurus ir jānosūta sociālā nodrošinājuma iestādēm abās valstīs, lai iedzīvotājiem nevajadzētu doties uz vairākām iestādēm (visa sarakste starp sociālā nodrošinājuma iestādēm iet caur mums, un reizēm informācija tiek sūtīta turp un atpakaļ un rodas pārpratumi).”

Visbeidzot, ir svarīgi uzsvērt, ka pastāv

uzskats, ka daudzi nosauktie šķēršļi, kas pēc

savas būtības ir juridiski vai administratīvi,

izriet no vispārēja informētības un infor-mācijas trūkuma par dzīvi robežas otrā

pusē. Daudzi respondenti norāda, ka viņiem

trūkst informācijas par juridiskajiem un admi-

nistratīvajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā

uz pārrobežu nodarbinātību. Ierosināto risinā-

jumu vidū ir minēta informētības uzlabošanas

un informatīvu kampaņu organizēšana. Vēl

viena ideja ir pašvaldībās un valsts dienes-

tos iecelt amatā vairāk tādu cilvēku, kas būtu

atbildīgi par sabiedrības informēšanu par

iespējām robežas otrā pusē. Minētais infor-

mācijas pieejamības aspekts ir cieši saistīts

arī ar valodas barjeru, un valodu apguve ne

vien pārrobežu darba ņēmēju vidū, bet arī to

valsts pārvaldes iestāžu darbinieku vidū, kas

viņus apkalpo, tiek minēta kā viens no vei-

diem, kā uzlabot piekļuvi informācijai.

““Uzņēmumiem un privātpersonām pare-dzētas informētības uzlabošanas kampaņas. Konkrēti darbinieki, kuri pašvaldību iestā-dēs un valsts kasēs, kurās apkalpo iedzīvotā-jus, nodarbojas ar pārrobežu jautājumiem.”

“Lai pārrobežu darba ņēmēji varētu iepa-zīties ar savu tiesisko stāvokli savas dar-bavietas valstī, būtu labi, ja valsts iestāžu tīmekļa vietnes un aizpildāmie doku-menti būtu pieejami vairāk nekā vienā valodā — vismaz pierobežas reģionos.”

21


VALODAS BARJERASKopumā valodu par pierobežas reģionos

vērojamu problēmu uzskata 38 % respon-

dentu, tādējādi tā ir otrais visvairāk minētais

šķēršļu veids.

Šķēršļi

Pirmkārt, ir svarīgi norādīt,

ka valoda ir transversāls šķērslis, kas attiecas uz visām šajā sabiedriskajā apspriešanā noteiktajām kategorijām. Tā tiek minēta ne vien kā atse-

višķas kategorijas šķērslis, bet arī saistībā ar

citiem šķēršļiem un risinājumiem. Piemēram,

kaimiņvalsts valodas nezināšana tiek uzska-

tīta par ļoti būtisku aspektu sadarbībai starp

valsts pārvaldes iestādēm un vietējiem poli-

tiķiem. Tādēļ tā dažreiz ir minēta saistībā ar

juridiskiem un administratīviem šķēršļiem

vai valsts iestāžu un pašvaldību interesi par

sadarbību. Turklāt daudzi respondenti kultū-

ras apmaiņu un valodu apguvi uzskata par

veidu, kā panākt kultūras izpratni un tole-

ranci, savukārt runāšana dažādās valodās

— gluži pretēji — var veicināt spriedzi un

neuzticēšanos. Tādēļ to bieži vien pavada

komentāri par sociālajām un kultūras atšķirī-

bām un uzticēšanās trūkumu. Vairumā gadī-

jumu respondenti tomēr nenorāda nevienu

konkrētu politikas jomu, kurā valodas barjera

radītu īpašas problēmas.

Attiecībā uz valodas barjeras radītajām sekām

respondenti norāda, ka tās ietekmē dažā-das iedzīvotāju grupas un ka ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi to novēršanai. Daži

respondenti šo jautājumu aplūko no plašāka sociālā skatu punkta, uzsverot, kā valodas barjera var ierobežot saskarsmes iespē-jas ikdienas dzīvē, piemēram, iesaistīša-

nos kopienas pasākumos vai sabiedriskajā

dzīvē. Citi lielāku uzsvaru liek uz valodas barjeru darba vidē, koncentrējoties uz pār-

robežu reģionos pastāvošo cilvēkresursu lie-

lākas mobilitātes potenciālu. Šajā kontekstā

kā nozīmīgs šķērslis tiek uzsvērts tehniskās

terminoloģijas zināšanu trūkums svešvalodā.

Citā atbilžu kategorijā respondenti norāda,

ka valodas barjera būtiski mazina paraug-prakses piemēru apmaiņas iespējas starp valstu pārvaldes iestādēm. Tādēļ

daži respondenti uzskata, ka galvenā priori-

tāte ir uzlabot valodu zināšanas valsts pār-

valdes iestāžu darbinieku vidū, lai viņi varētu

labāk sazināties ar iedzīvotājiem un citu val-

stu pārvaldes iestādēm.


Risinājumi ir rodami gan piedāvājuma jomā (apmā-

cību pieejamība), gan pieprasījuma jomā (intereses par valodu apguvi veicināšana).

Kā galvenās problēmas ir minētas valodas

apguves iespēju trūkums, kā arī pierobežas

reģionu iedzīvotāju šķietamā nevēlēšanās

apgūt kaimiņvalsts valodu. Tādēļ respon-

denti ierosina nodrošināt, piemēram, lielāku finansiālo atbalstu valodu apguvei un mūžizglītībai. Daži respondenti uzsver, cik

svarīgas ir ar darbu saistītas apmācības,

lai varētu uzlabot nodarbinātības izredzes

kaimiņvalstī. Citi atsaucas uz valodu apguvi

skolā un izglītības sistēmā kopumā: šajā

sakarībā varētu sekmēt Eiropas līmeņa kursu

vai arī pārrobežu bilingvālo skolu izveidi un

pierobežas reģionos būtu jāattīsta iespējas

apgūt kaimiņvalsts valodu.

22

Daudzi respondenti atbalsta valodas apgu-ves apmaiņas programmu ideju. Šīm

programmām būtu jābūt piemērotām gan

bērniem, gan pieaugušajiem, un ir vajadzīgs

arī finansiāls atbalsts, lai tās būtu vieglāk

pieejamas iedzīvotājiem. Pašvaldības un

valsts pārvaldes iestādes arī tiek minētas

kā šādu pasākumu un vispārīgāku valodas

apguves pasākumu mērķauditorija — tie

palīdzētu radīt uzticēšanos un savstarpēju

cieņu.

Daudzi respondenti uzsver, ka valodas apguvei jānotiek vienlaikus ar intere-ses par kaimiņvalsti palielināšanu un tās sociālo un kultūras normu izprat-nes uzlabošanu. Tādēļ respondenti valodu

mācīšanu nereti apraksta kā procesu, kurā

jāiekļauj arī sociālo un kultūras kompetenču

apgūšana.

“Valodu prasmes būtu jāuzlabo. Bērnu agrīnās izglītošanas jomā ir jākoncentrē-jas uz bilingvālo apmācību, izveidojot kopīgas bērnu aprūpes iestādes vai, pie-mēram, divvalodu skolas, kurās iegūtās prasmes tiktu atzītas abās robežas pusēs.

“Valodu apguves projekti pierobežas reģionos ne vien bērniem un studentiem, bet arī viegli pieejami un lēti valodu kursi pieaugušajiem. Arī uzņēmumi varētu nodrošināt valodu apguves iespējas darbi-niekiem vai studentiem.”

Turklāt saskaņā ar respondentu sniegtajām

atbildēm valodas barjera nav atkarīga tikai

no valodu apguves iespēju pieejamības — tā

ir atkarīga arī no tā, kā tiek sekmēta iedzīvo-

tāju interese par valodām. Daudzi respondenti

pauž nožēlu par to, ka daži pierobežas reģionu

iedzīvotāji izrāda visai ierobežotu interesi par

kaimiņvalsts valodas apgūšanu. Vairāki res-

pondenti norāda, ka šeit ļoti svarīga ir informē-šana par kaimiņvalsts valodas apguves sniegtajām priekšrocībām. Daži iet vēl tālāk

un ierosina kaimiņvalsts valodas apguvi sko-

lās noteikt par obligātu un/vai ieviest minimā-

los valodas zināšanu standartus, kas jāievēro

valsts pārvaldes iestādēm. Tomēr daudzi citi

respondenti uzskata, ka valodu apguvei tomēr

ir jābūt brīvprātīgam pasākumam.

Dažos ļoti īpašos gadījumos kā viens no

kopīgas pārrobežu identitātes stiprināša-

nas veidiem ir ierosināta kopīgas nacionālo

minoritāšu valodas saglabāšana. Ļoti dažādi

viedokļi tiek pausti arī par trešās valodas

(visbiežāk angļu valodas) izmantošanu sazi-

ņai pārrobežu reģionos. Daži respondenti to

uzskata par reālu alternatīvu kaimiņvalsts

valodas apguvei, savukārt daudzi citi aizstāv

nepieciešamību aizsargāt pārrobežu reģionu

valodu izmantošanu.

“Ilgtermiņa izglītības programmas valo-das prasmju uzlabošanai, acīmredzamas priekšrocības, ko sniedz kaimiņvalsts iedzīvotāju valodas saprašana (statistikas dati par situāciju darba tirgū, prognozes attiecībā uz to, kādas prasmes darba tirgū ir pieprasītas, datu bezmaksas pieejamība iedzīvotājiem).”

“Kaimiņvalsts valodas apgūšanai būtu jābūt obligātai visās pierobežas reģionos esošajās skolās (t. i., 50 km attālumā no robežas), lai bērniem būtu iespēja apgūt vismaz valodas pamatus. Turklāt plašsazi-ņas līdzekļu uzdevums ir sniegt iedzīvotā-jiem iespēju dzirdēt kaimiņvalsts valodu, atspoguļot tās apgūšanas sniegtās priekšro-

23


cības un regulāri pārraidīt daudzas radio un TV programmas attiecīgajā pierobežas reģionā esošajās valodās. Ir jānodrošina regulāra kontaktēšanās starp skolotājiem, skolēniem un studentiem.”

FIZISKI ŠĶĒRŠĻI

Fiziski šķēršļi ir trešais visbiežāk minētais

šķēršļu veids (to par būtisku uzskata 32 %

respondentu).

Šķēršļi

Tāpat kā par juridiskajiem un

administratīvajiem šķēršļiem,

arī par fiziskajiem šķēršļiem tika iesniegts

liels skaits komentāru, brīvā formā atbildot

uz uzdotajiem jautājumiem: katrs trešais res-

pondents šo šķēršļu veidu komentēja sīkāk,

aprakstot to ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi un

ierosinot risinājumus.

Galvenās nosauktās problēmas ir šādas:

Ɔ infrastruktūras trūkums;

Ɔ zema infrastruktūras kvalitāte un drošī-

bas līmenis, nepietiekama tās modernizā-

cija un uzturēšana;

Ɔ integrētu sabiedriskā transporta sistēmu

trūkums pierobežas reģionos;

Ɔ transporta savienojumu trūkums (jo īpaši

dzelzceļa transporta jomā ) un nepietie-

kams reisu biežums;

Ɔ dažādi noteikumi un standarti, kas attie-

cas uz transportu;

Ɔ sastrēgumi un ilgs laiks, kas jāpavada

ceļā uz darbu un no tā;

Ɔ robežas šķērsošanas izmaksas.

Transporta savienojumu trūkums ir minēts

dažādos kontekstos, taču ir vērojama viena

būtiska atšķirība: dažos gadījumos ir nepie-

ciešama labāka infrastruktūra/lielāks robežšķērsošanas punktu skaits, lai

novērstu pierobežas reģionu vājo integrāciju

un ierobežoto piekļūšanu tiem (piemēram,

tādi dabiski šķēršļi kā upes vai kalni). Šajās

situācijās fiziskā piekļūšana ir ļoti būtiska

problēma, kas ietekmē arī visus citus pārro-

bežu sadarbības aspektus. Citos gadījumos

mijiedarbību pāri robežām nekavē nekādi

dabiski šķēršļi, taču lielāka šādas mijiedar-bības intensitāte nozīmē, ka pieaug arī transporta pakalpojumu un savienojumu

nepieciešamība (piemēram, situācijās, kad

to personu skaits, kas regulāri šķērso robežu

darba vai mācību dēļ, ir liels, bet sabiedriskā

transporta reisu skaits ir visai ierobežots).

Bieži minēts jautājums ir integrēti sabied-riskā transporta pakalpojumi pierobežas

reģionos, un tā ir arī viena no galvenajām prob-

lēmām, ar ko respondenti saskaras ikdienas

dzīvē. Tiek minētas arī dažādas sabiedriskā

transporta sistēmas, kas darbojas neatkarīgi

viena no otras, neņemot vērā to, kas notiek

robežas otrā pusē. Šķēršļus, kas liedz izveidot

integrētus sabiedriskā transporta pakalpoju-

mus, respondenti saista ar noteikumu, tiesību

aktu un administratīvo procedūru sarežģītību,

kas kavē arī sadarbību. Daži respondenti uzsver,

ka tirgus konjunktūra bieži vien noved pie tā, ka nodrošinātie transporta pakalpo-jumi nekādi neatbilst atsevišķu pierobe-žas reģionu iedzīvotāju vajadzībām, liekot

viņiem kā vienīgo iespējamo pārrobežu trans-

porta veidu izmantot personīgo automašīnu.

Atbildēs ir apspriesti arī dažādi transporta

tīkli: daži respondenti pievēršas galvenokārt

autoceļu un dzelzceļa tīkliem, kas savieno

24

lielās pilsētas, savukārt citi apspriež sekun-

dāros tīklus un vietēja mēroga transporta

savienojumus. Komentāros ir uzsvērts gan nepietiekamais transporta savienojumu skaits, gan infrastruktūras sliktā kvali-tāte un vājā uzturēšana. Infrastruktūras stāvoklis un transporta izmantošanas iespējas tiek apspriestas arī līdztekus sūdzībām par sastrēgumiem un ilgo laiku, kas jāpavada ceļā uz darbu un no tā. Robežkontrole un ar to saistītās procedū-

ras ir minētas kā šķēršļi, kas pagarina ceļā

pavadīto laiku. Daži respondenti norāda arī uz

ceļu satiksmes drošību.

Respondentiem svarīgs šķiet arī izmaksu jautājums — viņi uzskata, ka bieži

šķērsot robežu ir pārāk dārgi. Īpaši raksturīgi

tas ir to pierobežas reģionu gadījumā, kuros

ir veikti apjomīgi ieguldījumi infrastruktūrā

(piemēram, Lamanša tunelis starp Apvienoto

Karalisti un Franciju/Beļģiju un tuneļi kalnu

reģionos). Arī šajā kontekstā augstās cenas,

kas nekādi neatbilst to iedzīvotāju vajadzī-

bām, kas bieži ceļo, tiek saistītas ar tirgus

konjunktūru un faktiski noved pie mazākas

mijiedarbības intensitātes pāri robežām.

“Liels skaits Lubavkas (Lubawka) iedzī-votāju strādā Čehijas Republikā, un viņu problēmas ir atrisinājuši darba devēji, kas nodrošina transportu no Lubavkas. Taču šo risinājumu nevar izmantot tūristi. Lai gan vasarā ir pieejams dzelzceļa savienojums, pārējā laikā iedzīvotāji var izmantot vie-nīgi autobusu. Reisu skaits nav pietiekams.”

“Pieejamība: sabiedriskais transports parasti nekursē tālāk par valsts robežu, kas nozīmē, ka nonākšana kaimiņvalstī ir problemātiska. Tālāk ir iespējams braukt ar vilcienu vai autobusu, taču šis savieno-jums ne vienmēr ir uzticams.”

“Transporta savienojumi ir daudz slik-tāki nekā pārējā attiecīgo valstu teritorijā. Starp Freiburgu (Freiburg) un Kolmaru (Colmar) nav tieša dzelzceļa transporta vai autotransporta savienojuma — šāda situācija nav iedomājama gadījumos, kad divas pilsētas atrodas viena otrai tik tuvu vienas valsts teritorijā. Pārrobežu dzelz-ceļa savienojumus nedrīkstētu aplūkot vienīgi no izmaksu/ieguvumu perspektī-vas. Tie varētu radīt arī sviras efektu, jo

dzelzceļa transports ir vienīgais veids, kā Francijas jaunieši var doties uz darbu vai mācībām Vācijā un no tās atgriezties.”


Daudzu ierosināto risinājumu

pamatā ir galvenā doma par publisko ieguldījumu veikšanu trans-porta savienojumos un infrastruktūrā,

kā arī valsts (finansiāls) atbalsts, lai varētu

samazināt cenu, kas jāmaksā par nokļūšanu

robežas otrā pusē. Daži respondenti atsau-

cas uz ES projektiem un mērķiem, piemēram,

uz Eiropas transporta koridoru (TEN-T) attīs-

tīšanu pierobežas reģionos.

Respondenti uzsver, ka par transporta savienojumiem starp valstīm ir jādomā integrētā veidā, ņemot vērā funkcionālās

zonas, kas stiepjas pāri valstu robežām. Dau-

dzu ierosinājumu centrālais elements ir pārro-

bežu stratēģijas, pienācīgs plānošanas darbs

un koordinācija starp galvenajām iesaistītajām

pusēm. Respondenti arī vēlas, lai tiktu īstenotas

privātas iniciatīvas, piemēram, valsts pārvadā-

jumu uzņēmumu, pārvadātāju vai arī tūrisma

25


nozares uzņēmumu vidū, un lai tiktu veidots

lielāks skaits publiskā un privātā sektora part-

nerību nolūkā uzlabot fizisko piekļūšanu.

Arī daudzi juridiski un administratīvi aspekti ir minēti kā iemesls, kura dēļ ir

grūti nodrošināt labāku fizisko piekļūšanu,

piemēram, saskaņotu standartu vai pārro-

bežu biļešu iegādes risinājumu trūkums.

“ES fondu sniegtais atbalsts būtu jākon-centrē galvenokārt uz pierobežas reģionos esošās novecojušās infrastruktūras uzlabo-šanu abās robežas pusēs.”

“Sabiedriskā transporta pakalpojumi (autobusu un vilcienu reisi) ir jāplāno pārrobežu mērogā. Ir jāsaskaņo arī cenas.”

“No valsts/reģionālā līmeņa perspektīvas raugoties, šīs problēmas lielākoties rada vietējās sabiedriskā transporta sistēmas, kurās nav ņemtas vērā kaimiņos esošā reģiona vajadzības. (..) Pirmais solis pareizajā virzienā būtu ieviest pārrobežu biļešu iegādes risinājumus un nodrošināt transporta uzziņu pakalpojumus vietējā

sabiedriskā transporta tīklā. Labāka koor-dinācija ir atkarīga no transporta aso-ciāciju un lielo pārvadātāju labās gribas.”

PUBLISKO IESTĀŽU VĒLME SADARBOTIES

Valsts iestāžu un pašvaldību interese par

sadarbību ir ceturtais visbiežāk minētais

šķērslis, kuru par būtisku uzskata 29 % res-

pondentu. Par šo tematu tika saņemts ievē-

rojami mazāks komentāru un ierosinājumu

skaits nekā par citiem šķēršļiem.

Šķēršļi

Šajā atbilžu kategorijā visvai-

rāk ir apspriestas vietējās paš-

valdības un politiķi, un zināmā

mērā arī attiecīgās reģionālās pārvaldes

iestādes. Pirmkārt, pastāv uzskats, ka pārrobežuPirmkārt, pastāv uzskats, ka pārrobežu sadarbība ļoti lielā mērā ir atkarīga no konkrētā vietējā konteksta sadarbība ļoti lielā mērā ir atkarīga no konkrētā vietējā konteksta. Tas nozīmē,

ka sadarbības intensitāti būtiski ietekmē

individuāli kontakti, attiecīgā politiskā partija

un/vai atsevišķu politiķu vēlme rīkoties. Tas

nozīmē, ka valsts iestādēs nebūt nevalda

sadarbības gars, un interese par sadarbību

abās robežas pusēs nereti ir visai atšķirīga.

Galvenā problēma, kas minēta daudzās atbil-

dēs, ir iespaids, ka vietējie politiķi nemaz nav informēti par pārrobežu sadarbības sniegtajiem ieguvumiem vai arī ka šie ieguvumi viņus nepārliecina par sadar-bības nepieciešamību.

Intereses par sadarbību trūkums tiek skaidrots arī ar sociālajām, kultūras un valodas atšķirībām, kas personiskus kontaktus padara ļoti sarežģītus. Vietējo

pašvaldību līmenī šķēršļus rada kaimiņvalsts

valodas nezināšana un izpratnes trūkums

par tās pārvaldes sistēmu.

Daži respondenti norāda, ka viņiem ir radies

iespaids, ka pārrobežu reģionu problēmas

vienkārši nav iekļautas valsts pārvaldes iestāžu darba kārtībā vai ka pārrobežu

problēmas neskar tik lielu cilvēku skaitu, lai

par tām izrādītu interesi valsts līmenī.

26


Daži ierosinātie risinājumi attie-

cas uz vietējā un reģionālā līmeņa politiķu informētības uzlabošanu par pārrobežu sadarbības sniegtajiem ieguvumiem, piemēram, veicot ekonomikas

analīzi un zinātniskus pētījumus par pierobe-

žas reģionu vajadzībām. Turklāt ievērojams

skaits ierosināto risinājumu ietver saiknes stiprināšanu un informācijas apmaiņas uzlabošanu gan personiskā, gan pār-valdes iestāžu līmenī nolūkā veicināt sav-

starpējo sapratni. Kā viens no iespējamiem

risinājumiem ir apspriesta iespēja rīkot dažā-

dus pasākumus, kuros vienkopus piedalītos

pārrobežu sadarbībā ieinteresētās personas

un vietējās un reģionālās pašvaldības.

Dažos komentāros visa atbildība tiek likta uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības pleciem, apgalvojot, ka tieši

iedzīvotāji ir tie, kas var mainīt esošo situā-

ciju un palielināt valsts iestāžu interesi par

pārrobežu sadarbību. Zināmā mērā valsts iestāžu intereses par sadarbību trūkums (šajās atbildēs) tiek saistīts ar šādas

intereses trūkumu pašu iedzīvotāju vidū.

Viens no iespējamajiem risinājumiem tādēļ ir

lielāka skaita iniciatīvu īstenošana iedzīvotāju

līmenī. Dažās atbildēs pat ir norādīts, ka valsts

iestādes šajā jomā ir soli priekšā pilsoniska-

jai sabiedrībai, taču tām trūkst reāla un plaša

atbalsta. Taču ir jānorāda arī tas, ka citi res-

pondenti uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības/

iedzīvotāju iniciatīvas pastāv, bet politiķi un

attiecīgās iestādes tām nesniedz pietiekamu

atbalstu. Taču izņemot šīs diskusijas un vietē-

jās atšķirības, saņemtās atbildes atklāj to, ka

starp pilsonisko sabiedrību un valsts pārvaldes

iestādēm pastāv vispārīga vēlme sadarboties.

“Politiskā līmenī pārrobežu sadarbība vēl nav pati par sevi saprotama vai auto-mātiska. Pārrobežu sadarbība drīzāk ir kā “skaists aksesuārs”, nevis faktisks risi-nājums problēmām, kuras neviens nespēj atrisināt bez citu palīdzības.” → Ierosinā-tais risinājums: “Ir jāuzlabo komunikācija starp valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, darbinieku apmaiņas programmas.”

“Pārāk neliels skaits politiķu ir pārlieci-nāti par pārrobežu sadarbības sniegtajiem

ieguvumiem.” → Ierosinātais risinājums: “Aktīvāka vietējo pārvaldes iestāžu pārlie-cināšana, uzsverot pārrobežu sadarbības sniegtos ieguvumus vietējām kopienām.”

“Ikgadēja pārrobežu politiska pasākuma organizēšana.”

“Kontaktu veidošanu un uzturēšanu gal-venokārt sekmē pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Būtu labi saņemt atbalstu arī no augstāka līmeņa struktūrām.”

EKONOMISKĀS ATŠĶIRĪBAS

Biežuma ziņā ekonomiskās atšķirības ir

piektais visbiežāk minētais šķērslis, kuru par

būtisku uzskata 29 % respondentu un, brīvā

formā atbildot uz uzdotajiem jautājumiem,

piemin aptuveni 15 % respondentu.

Šķēršļi

Ekonomiskās atšķirības nereti tiek aprakstītas kā divdi-

mensiju jautājums — t. i., tās ir uzskatāmas

gan par šķērsli, gan arī par iespēju (vismaz

27


atsevišķām īpašām grupām). Norādot uz

šķēršļiem, viens no visbiežāk minētajiem

aspektiem ir saistīts ar atšķirībām darba tirgū un algu lielumā, kas cilvēkus mēdz

piesaistīt vienai robežas pusei, tādējādi radot

vienvirziena plūsmu. Zināmā mērā šis var

būt pozitīvs process bezdarba līmeņa sama-

zināšanas ziņā, taču tas rada arī lielu risku

nostādīt otru robežas pusi nelabvēlīgā situ-

ācijā, padarot to mazāk pievilcīgu un aizvilinot

tajā esošos cilvēkresursus. Vēl jūtamākas šīs

atšķirības var padarīt dažāda fiskālā politika

un nodokļu sistēmas, kas arī rada ievērojamu

nelīdzsvarotību vietējā līmeņa nodokļu jomā.

No patērētāju viedokļa raugoties, vēl viena

būtiska problēma, kas tika minēta atbildēs,

ir tas, ka dažas preces un pakalpojumi vienā

robežas pusē ir dārgāki, tādējādi atturot

iedzīvotājus, kas dzīvo otrā robežas pusē, no

došanās uz kaimiņvalsti. Šīs ekonomiskās atšķirības izraisa asimetriskas plūsmas

starp pierobežas reģioniem un mēdz novest

pie tirdzniecības rādītāju pasliktināšanās

tajā robežas pusē, kur cenas ir augstākas.

Kā viens no šādu ekonomisko atšķirību elementiem tiek minēts arī atšķirīgs

nodokļu līmenis un PVN likme. Attiecībā

uz preču un pakalpojumu iegādi jānorāda,

ka dažādas valūtas ekonomisko resursu apmaiņu pāri robežai padara sarežģī-tāku vai arī rada nenoteiktību mainīgo valū-

tas kursu dēļ.

Vēl viens atbildēs minēts aspekts ir tas, ka

abās robežas pusēs esošās dažādās eko-

nomikas struktūras ierobežo ekonomiskās

sadarbības iespējas un dažādo problēmu un prioritāšu dēļ samazina kaimiņu reģionu interesi par sadarbību.

“Tā kā dzīves dārdzība Grieķijā ir daudz lielāka nekā Bulgārijā, bieži vai ilgstoši šīs valsts apmeklējumi nav iespējami.”

“Luksemburgai salīdzinājumā ar Fran-ciju ir no konkurences viedokļa nepa-matotas priekšrocības, jo darba devēju maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas ir nesamērīgi augstas. (..) Tā rezultātā nodarbinātība Francijas pusē izsīkst, “pārrobežu” uzņēmumiem sis-temātiski izvēloties iespēju reģistrēties Luksemburgā.”

“Nav viegli atrast pašvaldības vai reģio-nus, kuri saskaras ar tādām pašām problēmām.”


Šiem komentāriem rakstu-

rīgs ir tas, ko ļoti lielā skaitā

gadījumu (aptuveni katrā ceturtajā) nav ierosināts atbilstošs risinājums, nereti norādot vien “nezinu” vai “?”. Respon-denti nereti norāda, ka vismaz īster-miņā šī ir grūti risināma problēma un/vai ka situācija pamazām izlīdzinās.

Taču dažas visai plašas risinājumu kategori-

jas tomēr var nosaukt:

Ɔ (Kopīgiem spēkiem) attīstīt to robe-žas pusi, kurā ir mazāk iespēju,

zemākas algas utt. Tas ietver dažādus

pasākumus, piemēram, labāku koordinā-

ciju starp izglītības sistēmām, cilvēkre-

sursu nepieciešamības ņemšanu vērā un

lielāku pievēršanos vietējām specializāci-

jas jomām. Daži respondenti uzskata, ka jo

28

īpaši kohēzijas politikai un Interreg piemīt

potenciāls panākt ilgtermiņa konverģenci.

Ɔ Strādāt pie tādas valsts līmeņa poli-tikas, jo īpaši fiskālās politikas, kas nodrošina stimulus uzņēmumiem un

iedzīvotājiem pārvietoties, kā arī nodokļu

stimulus. Dažos gadījumos respondenti

aicina panākt lielāku saskaņošanu. Ir

izteikti arī ierosinājumi attiecībā uz to, ka

valsts pārvaldes iestādēm, veicot grozīju-

mus nodokļu vai PVN sistēmās, būtu obli-

gāti jāveic šādu lēmumu ekonomisko seku

pārrobežu ietekmes novērtējumi.

Ɔ Izveidot kompensācijas vai korekciju sistēmas izmantošanai situācijās, kad atšķirības nav novēršamas, piemēram,

nodokļu kompensācijas sistēmu, kas dar-

botos gan valstu, gan pārrobežu līmenī.

“Pašlaik ir ļoti grūti rast risinājumus šī šķēršļa novēršanai. Situāciju varētu atvieglot ar nodokļu palīdzību.”

“Būtu bezjēdzīgi censties apkarot Šveicē pastāvošās ekonomiskās priekšrocības.

Francijai klātos daudz labāk, ja tā apzi-nātu perspektīvās nozares un uzlabotu pro-fesionālās kvalifikācijas līmeni. Šajā sakarā stratēģijas īstenošana augstākās izglītības sistēmas uzlabošanai Genevois Français reģionā (teritorijā ap Ženēvu) palīdzētu daudz efektīvāk risināt vietējo uzņēmumu problēmas un apmierināt to vajadzības, kā arī apturēt darbinieku aizplūšanu.”

“Izveidot fiskālās kompensācijas sistēmu, kuras pamatā būtu pārrobežu darba ņēmēju skaits vai pat to ienākumu apjoms.”

SOCIĀLĀS UN KULTŪRAS ATŠĶIRĪBAS/UZTICĒŠANĀS TRŪKUMS

Sociālās un kultūras atšķirības un uzti-cēšanās trūkums bija tie divi šķēršļi, kurus

respondenti minēja visretāk — attiecīgi

19 % un 11 % gadījumu.

Šķēršļi

Brīvā formā atbildot uz uzdo-

tajiem jautājumiem, sociālās

un kultūras atšķirības tika apspriestas aptu-

veni divas reizes biežāk nekā uzticēšanās

trūkums. Komentāri ietver daudz līdzīgu aspektu, un nereti respondenti tos fak-tiski savstarpēji sasaista atsevišķās jaunās kategorijās, ko derētu analizēt vienotā veidā, piemēram, tādās katego-rijās kā “mentalitāte”.

Vispārīgi runājot, dažādu sociālo un kultū-

ras kontekstu izpratnes trūkums tiek minēts

kā faktors, kas ir cieši saistīts ar uzticēša-

nās trūkumu kaimiņiem. Dažreiz tas tiek aprakstīts arī vienkārši kā intere-ses trūkums. Uz kaimiņvalsts kultūras un

sabiedrības nepazīšanu tiek norādīts visos

līmeņos. Dažos gadījumos uzticēšanās trū-

kums tiešā veidā tiek uzskatīts par vēstu-res gaitā pārmantotu, un ir norādīts, ka uzticības atjaunošanai būs vajadzīgs laiks.


Lielākā daļa ierosināto risi-

nājumu ir saistīti ar dažādu veidu, formu un apmēru apmaiņas prog-

29


rammu un starpkultūru/izglītības pro-jektu izstrādi, piemēram, nelielu sadarbīgo

projektu izstrādi, kā arī plašāku kultūras pro-

jektu īstenošanu nolūkā panākt padziļinā-

tāku, sistemātiskāku un ilgtermiņa sadarbību

jau no agrīna bērnu vecuma. Arī valoda ir minēta kā vēl viens svarīgs faktors, kas palīdz palielināt uzticēšanos un mazināt sociālās un kultūras atšķirības. Turklāt ir

ieteikts visos līmeņos īstenot projektus, kas

paredzēti visām vecuma grupām, kā arī poli-

tiķiem un valsts pārvaldes iestāžu darbinie-

kiem. Erasmus/Erasmus+ ir minēta kā viena

konkrēta programma, kas jau patlaban tiek

izmantota šajā jomā, taču šīs problēmas risi-

nāšanai to varētu izmantot arī vēl labāk. Daži

respondenti iet vēl tālāk un ierosina veidot

vienotu pārrobežu identitāti, mācot, piemē-

ram, kopīgo vēsturi vai kultūru.

Respondenti uzsver arī plašsaziņas līdzekļu nozīmi kaimiņvalsts kultūras popularizēšanā: interesi un zinātkāri var

veicināt, izveidojot pārrobežu plašsaziņas

līdzekļus vai mudinot tos veidot reportāžas

par pārrobežu jautājumiem. Tiek atbalstītas

arī vispārējas informatīvas kampaņas.

Visbeidzot, daži respondenti abus minētos

šķēršļus apraksta arī kā tādus, kuru risinā-

šana var būt sarežģītāka un laikietilpīgāka,

taču pēc to atrisināšanas tie var palī-dzēt rast risinājumus arī citās jomās, jo

rezultātā nodrošinās aktīvāku sadarbību.

“Organizēt kaimiņvalstu iedzīvotāju tikšanās pasākumus visās jomās: skolā (apmaiņas programmas), nodarbinātī-bas jomā (kopīga profesionālā apmācība, kopīgs darba tirgus), tūrisma jomā un privātajā dzīvē (kopīgi svētki).”

“Saimnieciskās darbības un ieguldījumu sekmēšana pierobežas reģionos, lielāka interese par vietējiem plašsaziņas līdzek-ļiem, kuri raksta par vietējā mēroga notikumiem otrā robežas pusē esošajā kai-miņu reģionā.”

“Lielāka valodu apguves sekmēšana; vairāk skolas projektu un ekskursiju uz kaimiņvalstīm.”

“Pārrobežu TV raidorganizācijas (piemē-ram, ARTE Vācijā/Francijā).”

30

Saistībā ar dažādiem jautājumiem par pār-

robežu sadarbības šķēršļiem respondenti

tika aicināti arī paust savu viedokli par viņu

reģionā esošo robežu un par pārrobežu

sadarbības attīstību pēdējā desmitgadē.

Kā redzams 6. attēlā, divas trešdaļas res-

pondentu robežu uzskata par iespēju, savu-

kārt trešdaļas respondentu domas dalās, un

viņi robežu galvenokārt uzskata par šķērsli

(14 %) vai domā, ka tai nav lielas nozīmes

(13 %).

7. attēlā ir redzams, ka, atbildot uz jautā-

jumu par pārrobežu sadarbības attīstību

reģionā pēdējās desmitgades laikā, divas

trešdaļas respondentu norādīja, ka tā ir

uzlabojusies, savukārt aptuveni 20 % res-

pondentu uzskata, ka tā nav uzlabojusies.

Gandrīz ceturtdaļa respondentu norādīja, ka

nezina atbildi uz šo jautājumu.

5. NODAĻA Viedokļi par pārrobežu sadarbību

66%

14%

13%

5% 2% Nezinu

Cita atbilde

Tai nav lielas nozīmes

Tā ir šķērslis

Tā ir iespēja

6. attēls: Kāds ir jūsu viedoklis par robežu jūsu reģionā?

31

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 5. NODAĻA: Viedokļi par pārrobežu sadarbību

Pēc tam respondenti tika aicināti paskaidrot

savu izvēli. Galvenie minētie uzlabojumi bija

šādi

Ɔ Šķietami lielāka interese un informētība

par sadarbības sniegtajiem ieguvumiem

un nepieciešamību, piemēram, labāka

piekļuve pārrobežu datiem, ciešāka saikne

starp pierobežas kopienām, kā arī lielāks

politiskais atbalsts sadarbības pasākumiem.

Ɔ Vispārējā kompetence pārrobežu

sadarbības jautājumos, jo īpaši saistībā

ar saskaņošanu, darbības/pārvaldības

jautājumiem un dažos gadījumos arī ar

pārrobežu politikas mērķu integrēšanu

“ikdienas”/vietējā mēroga darba kārtībā.

Ir vērojama arī plašāka sadarbība valsts

iestāžu starpā, vienošanos slēgšana un

ideju un pieredzes apmaiņa, tostarp mācību

apmeklējumi, datu apmaiņa, pārrobežu

apmācības un kopīgu projektu īstenošana.

Ɔ Vairāk pārrobežu pasākumu un informācijas

par pārrobežu sadarbību, kā arī lielāka

projektu un programmu pārredzamība.

Līdztekus aktīvai pārrobežu projektu

izstrādei dažādās jomās ir uzlabojušās

arī zināšanas par iespējām īstenot šādus

projektus. Partneri ir guvuši pieredzi

pārrobežu sadarbībā un ir paplašinājuši arī

darbības jomu.

Ɔ Vairāk finansējuma saņemšanas iespēju un

labāka informētība par pārrobežu iniciatīvu

finansēšanas iespējām, tostarp par ES

sniegto finansējumu. Šajā kontekstā īpaši

bieži tiek minēta Interreg iniciatīva kā īpašs

pierobežas reģionu sadarbības uzsākšanas

un sekmēšanas instruments.

7. attēls: Vai pēdējā desmitgadē pārrobežu sadarbība jūsu reģionā ir uzlabojusies?

66%

12%

22% Jā

Nē

Nezinu

32

Kopumā, Interreg bieži tiek minēta kā pozi-

tīvs pārrobežu sadarbības virzītājspēks visā

Eiropā. Turklāt vairākos gadījumos ir pausts

uzskats, ka konkrētās valsts konteksts ir

būtiski ietekmējis pārrobežu sadarbības

nosacījumus. Piemēram, daži respondenti

norāda, ka pievienošanās Šengenas zonai

un/vai Eiropas Savienībai ir bijis nozīmīgs

atskaites punkts, kas lielā mērā ir palīdzējis

izpildīt pārrobežu sadarbībai nepieciešamos

priekšnoteikumus.

No otras puses, uzlabojumi joprojām ir vaja-

dzīgi šādās jomās:

Ɔ Dažos gadījumos ir norādīts, ka partneru

interese par pārrobežu sadarbību mēdz

būt visai atšķirīga. Daži komentāri attiecas

uz pārrobežu sadarbības ilgtspēju, jo īpaši

situācijās, kad ar pastāvīgu, taču darbības

ziņā neefektīvu un neatbilstīgu sadarbības

struktūru starpniecību kontakti tiek

izveidoti, taču ilgtermiņā netiek uzturēti.

Ɔ Kritiskas piezīmes tiek izteiktas arī

attiecībā uz finansējumu, jo procedūru

piemērošana nereti ir sarežģīta un

sadarbības projektiem paredzētais

finansējums ir pieejams tikai ES

programmām.

Ɔ Ekonomiskā krīze kopumā tiek saistīta

ar negatīvu apstākļu rašanos pārrobežu

sadarbībai. Dažos gadījumos ir minēts,

ka tā ir novedusi pie reģionu iekšējas

noslēgtības. Bažas tiek paustas arī

par intereses par pārrobežu sadarbību

“stagnāciju” vai pat samazināšanos.

Turklāt daži konkrēti komentāri attiecās uz

nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības

uzņēmējdarbības nozarē, lai varētu pabeigt

vienotā tirgus izveidi.

“Pārrobežu reģioniem kopīgo problēmu, jautājumu un vajadzību labāka analīze. ES, valsts un reģionālā līmeņa politisko mērķu labāka saskaņošana (daudzlīmeņu pārvaldība). Pārrobežu reģionālās politi-kas mērķu labāka integrācija.”

“Nav šaubu, ka Interreg iniciatīvas papla-šināšana un dažādošana tās 25 darbības gadu laikā ir būtiski uzlabojusi pārro-bežu sadarbību lielākajā daļā Eiropas pierobežas reģionu, taču visos šajos reģio-nos darāmā joprojām ir ļoti daudz.”

“Pašvaldība neuzturēja un nesekmēja starptautiskos kontaktus, ko pati iepriekš bija izveidojusi.”

“Sadarbība notiek vienīgi ES programmu īstenošanā, kas prasa tematisku orientā-ciju. Ir grūti panākt liela apjoma iegul-dījumus infrastruktūrā, jo šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams ES finansē-jums. Taču politiskās prioritātes parasti ir vērstas uz pilsētu teritorijām un blīvi apdzīvotām teritorijām.”

34

Šis Regio ĢD veiktās sabiedriskās

apspriešanas rezultātu apkopojums liecina,

ka, neskatoties uz Interreg ieguldījumu pārrobežu sadarbības attīstībā Eiropas Savienībā, šī iniciatīva tomēr nespēj novērst daudzus pierobežas reģionos esošos šķēršļus, kas rada veselu virkni

dažādu problēmu. Šīs problēmas nereti

ir daudzdimensionālas, kas nozīmē,

piemēram, to, ka šķēršļa definīcija un

izcelsme mēdz būt atšķirīga pēc būtības

— piemēram, dažos gadījumos ir norādīts,

ka iedzīvotāju vajadzībām neatbilstošas

pārrobežu transporta sistēmas pastāvēšana

(kas ietilpst grūti pārvaramo fizisko šķēršļu

kategorijā) ir saistīta ar tehnisko standartu

saskaņošanas trūkumu (kas ietilpst juridisko

un administratīvo šķēršļu kategorijā). Tomēr

vairāki šķēršļi tiek minēti atkal un atkal —

ir acīmredzams, ka neatkarīgi no konteksta

vai respondentu profila visbiežāk ir minēti

juridiskie un administratīvie šķēršļi.

Taču respondenti ierosina arī veselu virkni šīs problēmas risinājumu, norādot, ka ilgākā termiņā vajadzētu radīt lielākas iespējas pārvarēt vai vismaz mazināt lielāko daļu šo šķēršļu.

Tādēļ Pārrobežu reģionu sadarbības analīzes

ietvaros lielāka uzmanība tiks pievērsta lielās

juridisko un administratīvo šķēršļu grupas

padziļinātai analizēšanai. Šīs sabiedriskās

apspriešanas laikā saņemtie viedokļi,

idejas un ierosinājumi tiks ņemti vērā

līdztekus citiem šajā procesā saņemtajiem

materiāliem. Gala rezultāts būs konkrēti

ieteikumi par to, kas būtu darāms, lai

pārvarētu atlikušos šķēršļus. Tie būs izklāstīti

Dokumentā par galvenajiem jautājumiem,

kuru paredzēts sagatavot 2017. gadā.

Šīs sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka valodas barjera un fiziski šķēršļi arī itin bieži tiek minēti kā šķēršļi. Tas, ka šajā apsekojumā tik bieži tika

minēti fiziskie šķēršļi, apliecina, ka obligāti ir

jāstrādā pie pārrobežu mobilitātes uzlaboša-

nas pierobežas reģionos un ka plāni, politi-

kas jomas un prioritātes ir labāk jāpielāgo šo

reģionu specifiskajām vajadzībām. Tas pats

ir sakāms arī par valodas barjeru, kas arī ir

visai bieži minēts un transversāls jautājums.

Sniegtās atbildes liecina, ka daudzi šķēršļi,

ar kuriem saskaras pierobežas reģioni, bieži

vien ir saistīti ar kaimiņvalsts valodas nezi-

nāšanu, kas traucē piekļuvi informācijai, kā

arī ar nepietiekamām vispārējām zināšanām

par kaimiņvalstij raksturīgajiem sociālajiem

un kultūras aspektiem. Tas lieku reizi atgā-

dina, ka mijiedarbība nenotiek lingvistiskā

6. NODAĻA Secinājumi

35

Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos | 6. NODAĻA: Secinājumi

vakuumā, bet ir balstīta uz personīgu

saskarsmi, kuru var atvieglot līdzīgu valodu

lietošana vai arī valodu apguve. Šīs divas pamattēmas varētu uzskatīt par piero-bežas reģionu attīstības galvenajiem priekšnoteikumiem. Tas, ka šīs sabied-riskās apspriešanas laikā saņemtajās atbildēs šīs tēmas ir tik plaši aplūkotas, liecina, ka tās nedrīkst novērtēt par zemu un ka sadarbība šajās jomās būtu gan jānostiprina, gan jāveicina.

Savukārt tas, ka uzticēšanās trūkums kā

pārrobežas reģionos vērojams šķērslis ir

minēts samērā reti, ir iepriecinošs fakts tajā

ziņā, ka tas norāda, ka pierobežas reģionos

ir labs pamats sadarbības turpināšanai.

Īpaši iedrošinošs fakts ir tas, ka iedzīvotājiem, kuri bieži šķērso robežu, vēl mazāka problēma šķiet uzticēšanās, kā arī sociālās un kultūras atšķirības un valodas barjera. Tas liecina, ka lielāka

mijiedarbība ar kaimiņos esošo reģionu iet

roku rokā ar labāku izpratni. Un pat ja ir

grūti pateikt, kurš aspekts šeit ir svarīgāks,

ir skaidrs, ka savstarpējā apmaiņa ir

jāveicina pēc iespējas vairāk. To apliecina arī

risinājums, kas bieži tiek ieteikts šķietamā

uzticēšanās trūkuma un sociālo un kultūras

atšķirību novēršanai, — iesaistīties kultūras

un valodas apguves apmaiņas projektos.

Sabiedriskā apspriešana arī parādīja, ka

samērā liela respondentu grupa par pārro-

bežu sadarbības šķērsli uzskata arī valsts

iestāžu un pašvaldību intereses trūkumu

par sadarbību. Lai gan šis varētu būt arī tikai pieņēmums, nevis realitāte, tas tomēr ir atgādinājums pārrobežu sadarbībā iesaistītajām valsts iestā-dēm un pašvaldībām, ka to sabiedrī-bas informēšanas centieni ir jāuzlabo. Ir

nepieciešams arī plašāks dialogs starp dažā-

diem valsts pārvaldes līmeņiem, jo daudzās

atbildēs bija norādīts uz šķietamu neat-

bilstību starp pierobežas reģionu kopienu

prioritātēm un augstākā valsts pārvaldes

līmenī noteiktajām prioritātēm.

Šajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtās

atbildes droši vien nav nekāds pārsteigums

tiem, kas ir iesaistīti pārrobežu sadarbībā, —

daudzi nosauktie šķēršļi jau ir labi zināmi, un

to novēršanai dažādas iesaistītās puses jau

patlaban ikdienā velta daudz laika un pūļu.

Taču, pienācīgi izmantojot iegūtos rezultātus,

tie var kalpot par konstruktīvu izejas punktu

jaunām diskusijām par turpmāko rīcību šajā

jomā.

Mēs tos varam uzskatīt arī par pamudinājumu turpmākam darbam. Lielais skaits nosaukto šķēršļu un to risinājumu liecina, ka sabiedrība valda patiesa vēlme izlabot un pastiprināt pārrobežu sadarbību visā Eiropā. Tādēļ

šī kopsavilkuma ziņojuma noslēgumā

Regio ĢD vēlas izteikt pateicību par vērtīgo

ieguldījumu ikvienam, kurš piedalījās

sabiedriskajā apspriešanā.

36

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES

(1) Plašāka informācija par vadošo darbinieku ceļojošo

prezentāciju ir pieejama tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/

cooperation/european-territorial/cross-border/

review/#1

(2) REGIO-CONSULTATION-BORDER-OBSTACLES@

ec.europa.eu

(3) No 38 respondentiem, kuri sadaļā, kur jānorāda

sava dzīvesvietas valsts, izvēlējās kategoriju “cita

atbilde” vai arī nesniedza nekādu atbildi:

- sešas bija visas Eiropas mēroga organizācijas, un

tādēļ tām netika prasīts sniegt atbildi;

- 24 respondenti atbildes sniegšanai paredzētajā

ierāmējumā brīvā formā norādīja kādas ES valsts

nosaukumu vai arī reģionu vai pilsētu, kas atrodas

kādā ES valstī: 4 DE, 4 FR, 4 RO, 2 NL, 2 PL, 2 UK,

1 GR, 1 LV, 1 FI, 1 HU, 1 LT, 1 PT;

- pieci respondenti bija no valstīm ārpus ES: pieci no

bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas,

viens no Amerikas Savienotajām Valstīm, viens no

Bosnijas un Hercegovinas un viens no Gruzijas;

- trīs respondenti bija norādījuši pārrobežu reģiona/

programmas nosaukumu: 1 ES/PT, 1 IE/UK, 1 FR/CH.

(4) To var salīdzināt ar rezultātiem, kas tika iegūti

Eirobarometra zibensaptaujā Nr. 422, kurā 47 %

no aptaujātajiem pierobežas reģionu iedzīvotājiem

norādīja, ka nekad nav bijuši robežas otrā pusē.

Plašāka informācija ir pieejama tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/

cooperation/european-territorial/cross-border/#5

(5) Salīdzinājumam — Eirobarometra zibensaptauja

Nr. 422 apliecināja, ka 31 % pierobežas reģionu

iedzīvotāju ir informēti par ES finansētajiem

pārrobežas sadarbības pasākumiem. To varētu

izskaidrot tā, ka šajā sabiedriskajā apspriešanā

respondenti atbildes sniedz brīvprātīgi, savukārt

Eirobarometra izmantotā metodika ietvēra nejauši

izvēlētu pierobežas reģionu iedzīvotāju grupas

intervēšanu. Šajā sabiedriskajā apspriešanā 19 %

respondentu norādīja, ka nav neko dzirdējuši par

Eiropas teritoriālo sadarbību vai Interreg.

(6) Šis jautājums attiecās tikai uz privātpersonām

(iedzīvotājiem un pašnodarbinātajiem) un

uzņēmumiem.

(7) Eirobarometra zibensaptauja Nr. 422 arī liecina,

ka to pierobežas reģionu iedzīvotāji, kuros ir augsti

pārrobežu mobilitātes rādītāji, ir norādījuši, ka

šajos reģionos ir vērojams arī augsts juridisku un

administratīvu šķēršļu līmenis.

(8) Šis jautājums attiecās tikai uz privātpersonām un

uzņēmumiem. Dotie robežas šķērsošanas mērķi

nebija viens otru izslēdzoši — respondenti varēja

atlasīt vairāk nekā vienu mērķi.

(9) Visi citāti šajā brošūrā ir tulkoti no sākotnējās

valodas, kādā tika sniegta atbilde.

Noderīgas saites:

Pārrobežu reģionu sadarbības analīze:

http://ec.europa.eu/regional_policy/

lv/policy/cooperation/europe-

an-territorial/cross-border/

review/#1

Interreg:

http://ec.europa.eu/regio-

nal_policy/lv/policy/cooperation/

european-territorial/

http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/cooperation/european-territorial/cross-border/review/#1



mailto://[email protected]

mailto://[email protected]

http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/cooperation/european-territorial/cross-border/#5

http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/cooperation/european-territorial/cross-border/#5





http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/policy/cooperation/european-territorial/



KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi:

• Viens eksemplārs: ar EU Bookshop starpniecību (https://bookshop.europa.eu);

• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes: Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm); Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm); ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai

taksofonus).

Priced publications:

• ar EU Bookshop starpniecību (https://bookshop.europa.eu).

https://bookshop.europa.eu/lv/home/

http://ec.europa.eu/represent_lv.htm

http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm

http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm

https://bookshop.europa.eu/lv/home/

ISBN 978-92-79-57379-8 doi:10.2776/425017

KN-04-16-266-LV-N

ŠĶĒrŠĻu pĀrvarĒŠana pierobeŽas reĢionos...kopsavilkuma ziŅojums par tieŠsaistes...

Documents