S a p ņ u

g r ā m a t a

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

© Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-36-515-8

Abats - nepatikšanas.

Ābece - grūta dzīve; to lasīt - labas ziņas, krāpšana; to mācīt citam - pakalpojums.

A bele - bagātība, veiksme, skaisti cilvēki, vilšanās; kupla ābele - labklājība, ilgs mūžs, bagāti radi; ziedoša ābele - kāzas, laimīga mīlestība, liela laime, laimīga ģim e­nes dzīve, daudzi tevi mīlēs; nokaltusi ābele - bēdas, sirdssāpes, paliki neprecētam, nabadzība, sēras, ne­laimīga mīlestība; nolauzta ābele - zaudēt tuvāko draugu; ābele ar nolauztiem zariem - nelaime, asaras, bēres; ābele ar augļiem - peļņa, sekmīgs darbs, bagāti radi, augoņi; ābele ar sarkaniem āboliem - nelaime.

Āboli - kārdināšana, vātis, trumi, izsitumi, pļāpas, jau­nas ziņas, precības; nogatavojušies āboli - prieks; skaisti āboli - mīlestība; saldi āboli - mīlas bauda, liels prieks, patīkama saruna; skābi āboli - nepatikšanas, naids; rūgti āboli - bēdas, asaras; sapuvuši āboli - nepatik­šanas, raizes; tos lasīt - prieks, dāvanas, augoņi; tos ēst - veiksmīgs darbs, ilgs mūžs, vātis, augoņi, asaras, slimība, brūtgāns; saldus ābolus ēst - prieks, laime, patīkams piedzīvojum s; rūgtus ābolus ēst - neveiks­mes; skābus ābolus ēst - bēdas, skauģi; tos raut - manto­jums, bagātība; tos griezt - šķiršanās no drauga, raizes.

Ā boliņš - bagātība; baltais āboliņš - nevainīga mīles­tība, ideāla draudzība; sarkanais āboliņš - nelaimīga mīlestība, karsta mīlestība, laimīga lauliba; četrlapu

āboliņš - laime; ziedošs āboliņš - laimīga nākotne; lo si’7 - laba saimniekošana; lo pļaut - bagātība, man­tojums, vinnests; lo grābt - pēc pūliņiem nāks turība; lo kaltēt - veltas cerības; āboliņā lauks - laime, bagā­tība; zaļojošs āboliņā lauks - peļņa; novītis āboliņā lauks - zaudējums.

Aborts - nepatikšanas.

Abra - pārticība, daudz darba; ar miklu pilna abra - laime, labklājība, bagātība, svētība, ar darbu iegūta turība, veseļošanās; tukša abra - nabadzība, bads, posts, raizes; lo taisīt - patīkamas pārmaiņas; tajā miklu mīcīt - laba iztikšana.

Acis; melnas acis - slimība, viltigi draugi; zilas acis - lai­mīga mīlestība; pelēkas acis - uzticība; skaistas un lie­las acis - bagātība; iztecējušas acis - bēdas un raizes; cilvēks ar vienu aci - nelaime.

Adām adatas - mīlestība, mīlestības alkas; ar tām adīt - uzlabosies finansiālais stāvoklis; tās sasiet - ieman­tot labus draugus.

Adata - draud nelaime, lielas bēdas, nesaskaņas, sēras, slimība, nepatikšanas; sarūsējusi adata - nelaime; adata ar diegu - garš ceļojums; lajā vērt diegu - ļauni cilvēki; to dabūt - nepatīkama vēsts; to dāvināt - jauns darbs, nepatikšanas mīlestībā; lo spraust kamolā - ap­vainot draugu; to pārdot - izglābties no nepatikša­nām; to salauzt - cerību zudums, drauga zaudējums, sliktas ziņas, vientulība, nabadzība; to pirkt - nelaime ies secen, ielūgums uz kāzām, sliktas ziņas; ar to šūt - nepatīkami brīži; to meklēt - raizes.

A dīklis - dzīvesvietas maiņa, sarežģīts darbs, grūts uzdevum s, pārmaiņas; balts adīklis - viegla dzīve, labas pārmaiņas; melns adīklis - slimība; samudžināts adīklis - grūta tiesas prāva, nesaskaņas starp mīlē­tajiem; raibs adīklis - raiba dzīve.

Adīt - ātri kļūt bagātam, īpašums, ceļš, dāvana, jauna dzīve, ātras un laim īgas precības, uzticams mīļotais.

Advokāts palīdz tiesas prāvā - zaudējums prāvā, no­sodījums, cietums.

Afišas - tenkas; tās lasīt - viltīgi solījumi.

Āfrika - slimība, neinteresants ceļojums.

A irot; viegli airēt - sekmīgs, patīkams darbg; grūti airēt - grūts, neveiksm īgs darbs vai ceļš.

Airi - ceļojums, vajās ienaidnieks.

Aitas - bagātība, nauda, ciemiņi, muļķīgi cilvēki; baltas aitas - sniegs, salna, uzticami draugi, veiksme, gaiša dzīve; tās cirpt - citus piemuļķot, nauda, zagļi, naba­dzība, bagātība, mazgāt mironi; tās ganīt - bagātība, vēstule; tās kaut - izputēšana, cilvēku iegrūst ne­laimē; melnas aitas - nepatikšanas, bēdas, bēres, sēras; tās redzēt ganībās vai ganīt - muļķīga rīcība; tās dzīt kūtī - bites; aitu bars - burzma, viesības, bēres, radības, kristības; aitu baru pārdot - nepatikšanas ar mājlopiem.

Aizdot kaut ko - nepatikšanas, nepateicība, sirdsmiers; aizdot maizi - zaudēt darbu un dzīvot trūkumā; aizdot laulības gredzenu - zaudēt mīļu draugu.

7

A izgalds - cietums.

A izkari - noslēpums; tos nolaist - glabāt savu noslē­pumu; tos paceli - glabāt cita noslēpumu.

A izkrāsnē gulēt - pazemojums.

Aizņem ties kaut ko - nepaļaujies uz citiem; aizņemties labību - neraža, nelaime; aizņemties sērkociņus - ne­veiksm īga mīlestība.

A izvest kadu - atkalredzēšanās.

A izvestam tikt - mainīt dzīvesvietu.

A ka - labas izredzes; jauna aka - iemīlēšanās jaunā cil­vēkā; sekla aka - prieki ātri beigsies; tukša aka - bē­das; pārplūdusi aka - ugunsgrēks; aka ar dzidru ūdeni - veselība, labklājība; aka bez ūdens - nāve; aka ar netini ūdeni - nepatikšanas, drūma nākotne; tajā iekrist - nabadzība, slimība, nelaime, bezdarbs, nāve; tajā iekrīt cils - viņš mirs; tajā ielekt - laime; to rakt - tu­vinieka nāve.

A klum s; aklam būt - ielaisties ar blēžiem, negaidīts zau­dējums; aklo salikt - nepatīkami šķēršļi; aklajam ceļu rādīt - uzņemties grūtus pienākumus.

Akm ens - grūtības, piepūle, lielas nepatikšanas, ļauns cilvēks; to celt - spēka pieplūdum s; to aizsviest - at­brīvoties no raizēm.

A km eņi - šķēršļi, kavēkļi, grūts darbs, neveiksmes; lieli akmeņi - grūtības; tēsti akmeņi - darīšanas ar no­pietniem kolēģiem; asi akmeņi - kavēkļi darbā un dzīvo; iet pa gludiem akmeņiem - labi klāsies, izgaisis

nepatikšanas; tos cilni - paveikt grūtu darbu; tos skaldīt - naidoties, pretiniekus uzvarēt, i/.kļul no ne­patikšanām, pārvarēt lielu grūtumu; tos velt -g rū ta dzīve.

Aknas - atzinība darbā, mantojums; tās ēst - skumjas, mīlestība, priekšniecības rājiens; tās cept - citus kai­tināt; tās pārdot - paaugstinājums darbā; sirgt nm kiiii kaili - citus kaitināt.

Akordeonu spēlēt - pēc skumjām nāks prieks.

Akots - kašķīgs, lišķīgs cilvēks.

Akrobāts - panākumi.

Ākstam būt - nepatikšanas, neveiksmīga mīlestība; āks­tāmies redzēt citu - slikta sabiedrība, sm agas paģiras.

A kvārijs - nepatikšanas.

Ā ķis; iesprausts āķis - kāds jauksies ģimenes lietās, sa­režģījumi mīlestībā, šķēršļi darbā; to atāķēt - izkļūt no nepatīkamas situācijas, uzvarēt prāvā.

A la - nāve, sliktas ziņas, drošība, patvērum s no bries­mām; mitru, auksta, tumša ala - sm agas ciešanas; tajā dzīvot - skum īga dzīve, pagrūts, bet mierīgs mūžs; to rakt - gādāt par sevi, rakt sev bedri, parādi; to rok kāds cits - posts; to aizbērt - norēķināties ar pagātni, izkļūt no posta; no tās izkļūt - izglābties no nelaimes.

Album s - laimīga mīlestība.

Āliņģis - nelaime, slazdi, slimība; tajā iekrist - slimība, dzērums, apmelojums, nelaime; no tā izkļūt - izglābties

no nelaimes, slimības vai briesmām; tajā zvejot skaidrā ūdenī - prieks, daudz naudas.

A ltāris - sirdsmiers, prieks un laime, laim īgas laulības, kāzas rados, kāzas pašam, godi, slimība, nepatik-1 šanas; izpostīts altāris - uzbrukums, nelaime; to celt - prieks, laime; to pušķot - kāzas, precības, godos iešana 11/, baznīcu; pie tā krist ceļos - piepildās sle­pena vēlēšanās; to nojaukt - bēdas, posts.

A lus - klepus; gaišs alus - labi ienākumi, slimība; duļ­ķains alus - nepatikšanas; putojošs alus - priecīga dzīve, lietus; putojoši alus kausi - lietus; pilna alus muca - jautrība; to brūvēt - godi, lietus, ielūgum s ciemos, atkusnis, drauga slimība; lo dzert - lietus, slimība, atkusnis, iešana vai braukšana lietainā laikā, kāss, prieka dienas, labklājība, peldēšanās; to izliet - zaudējums, nepatīkams darbs.

A lva - grūta dzīve, nepatiess apvainojum s; to liet laim īgas laulības.

Am atnieks - laime; to pieņemt darbā - pašam labs darbs.

Am ats - raizes; lo mācīties - jārūpējas par nākotni.

Am erika - veiksm e uzņēmējdarbībā.

Ametists - gandarījums par godīgu darbu; to pazaudēt - šķiršanās.

Ām urs - grūtības, darbs; ar lo kalt - raizes, ienesīgs darbs, strīds, precības.

A pakšsvārkos ģērbties - lielas nepatikšanas.

Apavi - ceļš; skaisti apavi - laba vieta, labs ceļojums, laime, pārmaiņas; noplīsuši apavi - slikta vieta, ne­izdevīgs ceļš; tos apaut - ceļš, pārmaiņas, jauns darbs, jauns virs; apaut vecas kurpes - vecs vīrs, apprecēties •ir atraitni; tos lāpīt - slikts ceļojums, darba maiņa; tos pirkt - izdevumi.

A pbalvojum s - sekmes.

Apcirkņi; piln i apcirkņi - bagātība; tukši apcirkņi - na­badzība.

A pdrošināties - izkulties no nabadzības; apdrošināt ēkas vai mantu - labāks materiālais stāvoklis.

A pelsīni - mīlas prieki, neliela vilšanās; tos ēst - zau­dējums.

Apēst kaut ko - kļūt nabagam.

Apgriezt; apgriezt bārdu - nepatikšanas, nelaime; ap­griezt nagus - zaudējums; apgriezt matus - rūpes, trū­kums.

Apģērbs; balts apģērbs - slimība; melns apģērbs - sēras; raibs apģērbs - nepatikšanas; jauns ap ģērb s- pārmai­ņas.

A piņi - viesības, nodoms piepildīsies, uzticīga mīles­tība, jautrība; tie aug - laba raža; tie novākti - dzīres mājās; tajos sapīties - zaudējumi izklaidības dēļ.

Apkam pt kaut ko - naidoties, sagādāt nepatikšanas; apkamptam tikt - nepatikšanas, draugu nodevība.

Apkrāptam tikt - dzīvē notiks tas pats.

II

A pkūlības - nākamajā vasarā labība augs griezdamās.

A pķēzīties - naudas mantojums.

A plaupītam tikt - bagātība, manta.

A pplaucēties - nepatikšanas.

A ppļāvības - kāds no pļāvējiem mirs.

Appreceties - nepatikšanas.

Aprakt; dzīvu cilvēku aprakt - apkaunojums; vecu cil­vēku aprakt - siltāks laiks; apraktam likt - nelaime.

Aproce - turība; zelta aproce - precības, bērni (bezbērnu pārim), sarežģīti apstākļi; sudraba aproce - tas pats, tikai mazākā mērā.

A pse - nepatikšanas, tikšanās ar labiem draugiem ; sudrabota apse - kluss prieks, jauns rekords; pelēka apse - sēras; to nocirst - pārvarēt grūtības; apses mal­ku - trūkums.

Ā psis - pretīgs cilvēks.

Apspļaudītam tikt - apkaunojums.

A ptieka - jāsargās no izputēšanas.

A ptiekārs - nepatīkama sabiedrība, slimība.

A pzagt kadu - bankrots, negods; apzagtam tikt - liels mantojums.

A pzeltītas lietas - meli.

Arābs - noskaidrosies tumšas lietas.

A rājs - labklājība, svētība, laba raža, laim e, līķis, nāve; arājs tīrumā - kāds m irs; arājs ar - turība, labāki a p ­stākļi, nāves ziņa.

A rbūzs - prieks; to ēst - slim ība.

A rdi - slim ība, raizes; uz tiem likt labību - labklājība.

A rd ievas - d rau d zīb as beigas.

A rfa - m ierinājum s bēdās.

A rk ls - nepatikšanas beigsies, laim e, bagātība, precī­bas, la im īga d z īve , jauni ienākum i, sekm īgs darbs, bērni.

Ā rp rātīgais - pēkšņas pārm aiņas, veiksm e, turība, v e ­selība.

Ārsts - nepatikšanas, slim ība, nem iers un jukas.

Art - bagātība, laim e, ve ik sm īgs darbs, bēres, nāve; art līdzenu lauku - veiksm īgs darbs; art nelīdzenu lauku - n eveiksm īgs darbs.

A saras - skum jas, bēdas, negaidīts prieks, sm iekli, liela laim e, nauda, pēc bēdām nāks prieki.

A saris - nikns cilvēks.

A sin is - m īlestība, prieks, laba d z īve , nelaim e, bēdas, tuvinieka nāve, negaid īts ciem iņš, tikšanās ar d rau ­giem va i rad iem , ceļo jum s, sird ssāp es, īsta d ra u ­d zība, atriebība, jaunas ziņas, briesm as, nepatīkam s gad ījum s, skum jas; tās dzert - turība; tās p il - nesa­skaņas ģim enē; tās tek no deguna - ga lvassāp es, sli­mība, žēlabas, lietus; tās plūst - ceļš; tajās mazgāties -

13

lielas bēdas; būt asiņainam - briesmas; asiņu pilnfi mute - jāmirst.

Asiņot - nāvīga slimība; asiņojošs ievainojums - tikša­nās ar sen neredzētu radinieku.

Asni - veselība, prieks; nosaluši asni - neveiksme mī­lestībā.

Asteres - auksts laiks; ziedošas asteres - vēlēšanās pie­pildīsies.

Astronom s - nepatikšanas.

Atāls - pārticīgas vecumdienas.

A tbalss (paša) - slikti klāsies.

Ateja; kartiņa ateja - prieks un laime; nekārtīgā ateja - kauns, izsmiekls.

Atestāts - sliktas ziņas.

Atraitnis; tam kļūt - pārmaiņas, pēkšņas nepatikšanas;! to precēt - grūts mūžs.

Atrast; atslēgu - dzims meita; avotiņu - laimīga laulības dzīve; kādu lietu - zaudēt daļu mantas, liela laime; naudu - ienaidnieki; pakavu - laime; putna ligzdu - bagātība.

A tsaukties kaut kam - slimība.

Atslēga - kļūt par saimnieku; liela atslēga - lielas tiesibas; to atrast - kļūt par saimnieku, liela vara, mantojums, dzims meita; lo atrast un glabāt - dabūt māju; to pa­zaudēt - mantojuma zaudēšana, ķildas un nemiers, neveiksmīga saimniekošana; to salauzt - slimība.

A tsveicināties - šis cilvēks k ļūs p ar ienaidnieku

A tvad īties - šķirties.

A ivars - slim ība, nelaim e, nodom a i/ ju k šan a; taja iekrist - briesm as, nāve; no tā izklāt - izglābties no briesm ām , slim ība, grūtības.

A tvases - jaunas d zīves sākum s, labas pārm aiņas.

A ube - precības, bērns, nepatikšanas ģim enē; to no­ņemt - bezcerīga m īlestība (sievietei), jāvairās no ģ i­m enes nepatikšanām (vīrietim ).

A u d ek ls - ceļš, vēstule; to mist - ceļš, laim e, labklājība, negaid īts ceļo jum s; to balināt - laba nākotne; to aužam redzēt - saln a, skaud ība, nelabvēlība; to beidz aust - jām irst, iziet pie v ira ; to sagriezt - mirt.

A ugļi - prieks, slim ība, ienesīga vieta; tos vākt - laim e; tos ēst - k lepus, slim ība; tos ēst rūgtus vai sarkanus - sāpes, asaras; augļu dārzs - liels m antojum s; ziedošs augļu dārzs - kristības; augļu koki - svētība, laim e; nokaltuši augļu koki - bēdas; augļu koki bez augļiem - n abadzība, trūkum s; augļu kokus nocirst - pēkšņa nāve.

A ugon is - sird ssāpes, bēdas, raizes; augonis pašam - krāpšana; tam pieskarties - sāpes.

A ugt - go d s un bagātība.

A uka - nepatikšanas, uztraukum s, šķēršļi; auka jūrā - lielas briesm as un neveiksm es.

A u k la - labāki apstākļi; zelta vai sudraba aukla - cieņa, go d s; piņķerīga aukla - ķeza.

15

A ukle - patvērums; aukle ar bērnu - bagātība.

A uklēt; auklei bērnu - bēdas, nepatikšanas, raizes, sli­mība, kļūt par krustvecākiem; auklēt meiteni - ne­laime, bēdas; auklēt puiku - mazākas bēdas, prieks,-! auklēt mīļoto - šķiršanās, nesaskaņas.

Aukstum a stāvēt - šķēršļi.

Auni un vērši - kavalieri; tie skrien - strīds; tie batlas — ciešanas.

A uns - labklājība, neuzticams un ķildīgs cilvēks; auns ar ragiem - spītīgs, dusm īgs cilvēks; balts auns - sniegs; tas badās - sadursm e ar niknu cilvēku.

A usis; mazas ausis - slikts padoms; lielas ausis - jaunas ziņas; sarkanas ausis - mīlestības apliecinājums; ne­tīras, aizsērējušas ausis - sliktas ziņas; sakropļotas ausis - bēdas; tās pilnas ar skudrām - veiksm e, nāve; tās mazgāt - labas ziņas; tās rausta - dabūt mācību; ēzeļa ausis (cilvēkam) - kalpība, grūta dzīve; plēsīga zvēra ausis - ļaunas runas, nekrietni apmelojumi.

A uskari - turība, labklājība, kauns, negods, neveiks­mīgs darbs, precības, bērni, ķibele, nepatīkams mī­las sakars; tos alrasl - laime.

Aust - ceļš, ceļojums; aust baltu audeklu - priecīgs ce­ļojums; aust nātnu audeklu - ceļojums; aust platu audeklu - tāls, nezināms ceļš; aust raibu audeklu - raiba dzīve; aust vilnas audeklu - bēres; aust segu - tāls ceļš.

Austeres - ārkārtējs notikums; tās ēst - laimīga grūt­niecība, peļņa.

l(b

Automobilis - priecīgas ziņas, liels vējš; ar to braukt - sekmes; no lā izkriti - apkaunojums; tajā apgāzties - briesmas, nepatikšanas.

\ ii/.is - nabadzība, turība, lieli panākumi, necerēts prieks, veselīgi kustoņi; kuplas auzas - panākumi darbā; auzas apcirkni lielā daudzumā - vēsts par sie­vietes nāvi; lās kult - veselīgi mājlopi; tās malt - jauka dzīve; tās pļaut - liels darbs, naudas uzkrājums, ve­selīgi mājlopi, trūkums, asaras; tīrumā zaļas auzas - nākamgad labi un brangi lopi; auzu druva - bagā­tība; auzu pelavas - nabadzība, nāve; auzu pelavas mājās - tuvinieka nāve.

Avenes - prieks, prieks pēc asarām, patīkams pārstei­gums; tās lasīt - prieks, sveiciens no mīļotā; tās ēst - raudāt.

Aviators - patīkamas ziņas.

Avīzes - nevalodas, baumas, pļāpas; tās saņemt - jau­nas ziņas; tās lasīt - kāds apmelos vai piekrāps.

Avots - bagātība, spēks, veselība, prieks, skumjas, tu­vojas liela nelaime; dzidrs avots - laimīga nākotne, veselība; burbuļojošs avots - veselība, laime; duļķains ai’Ots - bēdas, nepatikšanas, parāds; sauss avots - na­badzība, trūkums; to atrast - laim īga laulība; tajā mazgāties - atbrīvoties no netikumiem.

Azis - darīšanas ar ietiepīgu cilvēku, nepatikšanas, iz­jukušas precības, ļauns cilvēks, ķildīgs vīrietis; tie badās - draugu ķildas; tikt nobadītam - strīds ar ko­lēģi, sāncenša apvainojums.

Badīties ar kustoni - nonākt ļauna cilvēka rokās; kāds kustonis bada - krist lamatās.

Bads - mantas pieaugums, labklājība; mirt badā - laime; redzēt bada cietējus - laime, bagātība; izbadējies kus­tonis - krist cita nagos.

B agātība; bagātam būt - neveiksme naudas lietās, liels zaudējums, neveiksmes, slimība, baumas, ļaunums; lo iegūt - zaudējums.

Baidīt kādu - atriebties.

Bailes - jaunas, negaidītas ziņas.

Bakas - laime.

Bākas ugtins - uzticīga mīlestība.

Balets - vilšanās.

Balkons - gods, slava; no lā krist - zaudēt darbu.

Balle - slimība, karsonis, nelaime, nepatikšanas; t rīkot - bēres; tajā dejot - mēris, slimība, nepatikšanas

Balodis - saticība, prieks, jauki cilvēki, lietus, draugi zaudējum s; tas lido - prieks, uzticams draugs; tas] ielaižas istabā - kāzas; to barot - labdarība; lo noķert -a dabūt uzticamu dzīvesbiedru; to ķerstīt - v iegls flirts; lo nogalināt - zaudēt uzticamu draugu; to ēst -j nesaticība ģimenē vai draugu pulkā.

Balons; tas paceļas - peļņas zudum s; tas nolaižas - no­doms piepildīsies.

Ilaloži - prieks, dāvana, precinieki, labas ziņas, uz­ticama draudzība; baloži mājās - precinieki; tie lido - vēstule no tālienes; tos barot - jauna mīlestība, pre­cības; tos noķert - apprecēties; baložu bars - kāzas.

Italss - bēres; skaidra balss - veselība, prieks; neskaidra balss - slimība, rūpes.

lialtmaize - nepatikšanas, slimība, pļāpas, nevalodas, uzvara prāvā; baltmaize ar ogām - asaras pļāpu dēļ; to cept - raizes, nevalodas, aprunāšana, viesības, ne­patikšanas viesībās; to ēst - skumjas, nesaticība, bē­das, kauns, pārtikas trūkums, pļāpas, slimība, viegla un laba dzīve, uzslava.

Balzams - izveseļošanās, piepildīsies vēlēšanās.

Baļķi; tos cirst - rados bēres; tos zāģēt - bēres; tos no mājām izvest - drīz izvedīs līķi; tos vest - mironi vest, mironi izvadīt, bēres, līķis.

Itaļķis - grūtības darbā, mājās līķis, tuvinieka vai pa­ziņas nāve, mironis, nelaime; to nest - nesaskaņas ģimenē, slimība; to zāģēt - slimība, tuvinieka nāve.

Baļļa - nemiers, rūpes.

Banka - raizes.

Banknotes skaitīt - zaudējums, vilšanās.

Bankrots - kauns, jāpalīdz draugiem.

Baņķierim būt - trūkums.

Badīties ar kustoni - nonākt ļauna cilvēka rokās; kādis kustonis bada - krist lamatās.

Bads - mantas pieaugums, labklājība; mirt badā - laime; redzēt bada cietējus - laime, bagātība; izbadējies kus­tonis - krist cita nagos.

Bagātība; bagātam būt - neveiksme naudas lietās, liels zaudējums, neveiksmes, slimība, baumas, ļaunums; to iegūt - zaudējums.

Baidīt kādu - atriebties.

Bailes - jaunas, negaidītas ziņas.

Bakas - laime.

Bākas uguns - uzticīga mīlestība.

Balets - vilšanās.

Balkons - gods, slava; no tā krist - zaudēt darbu.

Balle - slimība, karsonis, nelaime, nepatikšanas; to rīkot - bēres; tajā dejot - mēris, slimība, nepatikšanas.

Balodis - saticība, prieks, jauki cilvēki, lietus, drauga zaudējums; tas lido - prieks, uzticams draugs; tas ielaižas istabā - kāzas; to barot - labdarība; to noķert - dabūt uzticamu dzīvesbiedru; to ķersti! - viegls flirts; lo nogalināt - zaudēt uzticamu draugu; to ēst - nesaticība ģimenē vai draugu pulkā.

I?)

Balons; tas paceļu* - peļņas zudum s; Int nolaižat - no­doms piepildīsies.

Baloži - prieks, dāvana, precinieki, labas ziņas, uz­ticama draudzība; baloži mājās - precinieki; tie lido - vēstule no tālienes; tos barot - jauna mīlestība, pre­cības; tos noķert - apprecēties; baložu bars - kāzas.

Balss - bēres; skaidra balss - veselība, prieks; neskaidra balss - slimība, rūpes.

Baltmaize nepatikšanas, slimība, pļāpas, nevalodas, uzvara prāvā; baltmaize ar ogām - asaras pļāpu dēļ; to cept - raizes, nevalodas, aprunāšana, viesības, ne­patikšanas viesībās; to esi - skumjas, nesaticība, bē­das, kauns, pārtikas trūkums, pļāpas, slimība, viegla un laba dzīve, uzslava.

Balzam s - izveseļošanās, piepildīsies vēlēšanās.

Baļķi; tos cirst - rados bēres; tos zāģēt - bēres; tos no mājām izvest - drīz izvedīs līķi; tos vest - mironi vest, mironi izvadīt, bēres, līķis.

Baļķis - grūtības darbā, mājās līķis, tuvinieka vai pa­ziņas nāve, mironis, nelaime; to nest - nesaskaņas ģimenē, slimība; to zāģēt - slimība, tuvinieka nāve.

Baļļa - nemiers, rūpes.

Banka - raizes.

Banknotes skaitīt - zaudējums, vilšanās.

Bankrots - kauns, jāpalīdz draugiem.

Baņķierim būt - trūkums.

B arav ik as; tās vākt - nāve savā vai paziņu ģim enē; tās ēst - nepatikšanas.

Barda - bagātība, liela bagātība, g o d s, la im e, spēks; gara bārda - bagātība, jaunum i, liels go d s, laim īga laulības d z īve , labklājība; kupla barda - go d s, bagā­tība; reta bārda - p arād i; melna bārda - panākum i; sirma bārda - ilgs m ūžs, bagātība, cieņa; sarkana bārda - v iltīg i d rau gi; nocirpta bārda - kauns, nepa­tikšanas, zaudējum s; to dzīt - nelaim e, nelaim īga laulības d z īve , nelaim e ģim enē; to nodzīt - nelaim e, d rau ga nāve, apzagšana, bēdas un nepatikšanas pa­ies; to apgriezt - nepatikšanas, nelaim e; to nogriezt - zaudējum s, īp ašu m a zau d ēšan a ; bārda atraitnei - precības; bārda precētai sievai - šķ iršanās; bārdains cil­vēks - trūkum s 1111 neveiksm es; bārdains ebrejs - ba­gātība; bārdas nazis - kaim iņa nāve.

B āren is - laim e; tam palīdzēt - p an āk u m i; tam būt - apvainojum s, rūpes, bēdas; bāreņu nams - jāsargās no cietum a.

B arjera - lieli šķēršļi; lo pārvarēt - p ārvarēt šķēršļus.

B azn īca - kāzas, strīds, tiesas darb i, nelaim e, nepatik­šanas, slim ība, nem iers m ājās, naids, saticīga d zīve , patīkam as ziņas; degoša baznīca - lielas jukas, karš; tajā atrasties - tiesa, slikts notikum s, nepatikšanas, asaras, ie lūgum s uz kāzām ; tajā lūgt Dievu - slim ība, nepatikšanas, bēdas, nelaim e; tajā dziedāt - bažas, raizes, lielas bēdas, asaras; tajā krusts - nelaim e; tajā gulēt - tiesa; tajā lūgšanu skaitīt - tiesā jādod z v ē ­rests; tajā mācītājs - strīds; tajā zvana - jaunas ziņas,

20

baznīcas kalpotāja nāve; baznīcas biķeris ar vīnu - ka­zas; baznīcas zvans zvana - skumjas, jaunas ziņas.

Baznīckungs - nešķīsts gars, izrēķināšanās.

Bēdāties - negaidīts prieks.

Bedre - briesmas, slimība, nepatikšanas; lo rakt - pa­rādi, bēres, dzīve bez drošiem pamatiem; to izrakt - neveiksmīgs pasākums; taja iekrist - nelaime, slimība, posts, nepatikšanas, liela nelaime; no tās izkļūt - pa­glābties no briesmām un nepatikšanām; taja apber ar zemi - nāve.

Bekas; tās lauzt - tēva nāve, jācilā miroņa drēbes; jau­nas bekas lauzt - jauns radinieks mirs; vecas bekas lauzt - vecs radinieks mirs.

Bende - bēdas, raizes.

Beres - nepatikšanas, slikts laiks, laika maiņa, pārm ai­ņas ģimenes dzīvē, veselība, kāzas, laime, manto­jums; bēres ar zārku - pašam drīz jāmirst; tajās raudāt - lietus; bēru zvans - nesaticība.

Bērns - augonis, skum jas, raizes, nepatikšanas, ne­laime, bēdas, slimība, pārm etum i; priecīgs bērns - nelaime; netīrs bērns - nauda, lielas nepatikšanas; paša bērns jau liels - gods un labklājība; tas dzimsi - nepatikšanas; tas krīt - slimība; to auklēt - mīlestības sāpes, ciešanas, bēdas, ievainojums, nepatikšanas, slimība, raizes, apmelojums; auklēt tīru bērnu - laime, jaunas ziņas, pārsteigums; to dzemdēt - necerēta laime, dāvana; to kristīt - nelaime novērsta; to nest - ilgstoša slimība; to skūpstīt - nepatīkami sarežģījumi,

21

licis prieks; to peri - nopērtais bērns m irs, slim ība šim bērnam ; Ina slēpjas - m ironi apbedīt; bērns ar ba kam - šis bērns m irs.

B ērzlap es lasīt - asaras.

Bērzs - prieks, negaid īts prieks, steidzīga ziņa; nokaltis bērzs - bēdas, skum jas; aizlauzis vai nolauzts bērzs - v īrieša n āve; bērzs ar ziediem - bagātība; to cirst - vīrietis m irs; lo nozāģēt - n o sp rāgs cūka; tā sulas dzert - klepus.

Berzt kaut ko - d z īve s pārm aiņa; berzt grīdu - jauna dzivesvieta .

B ezd elīga - labas ziņas, jaunum i, jauka ziņa; bezdelīga ligzdā - prieks, saticība; tā lido - lietus; to nosist - nāve; bezdelīgu bars - patīkam a sabiedrība.

B ezd ib en is - draud ļaunum s, briesm as un nepatikša­nas; lajā krist - nelaim e.

B īb e le - gud rība, saticība ģim enē, m iers; lo lasīt - g u d ­rība, nāve, n ep atikšan as m ājās, pēkšņa n āve ģ i­menē.

B ib lio tēkā atrasties - m eklēt p iedzīvojum us.

B ie d ē k lis - zādzība.

B ietes - patīkam a iepazīšanās, veselība.

B ie zo k n ī m ald īties - laim e.

B iezp ien s - slim ība; to ēst - patīkam as viesības, kūm ās iet.

22

Biezputra - nepatikšanas, p ļāp as, bagātība; to vārīt - p ļāp as; to esi - saputrota d z īve , nesaskaņas, nezi­nāšana va i nepatīkam a situācija, tenkas.

B ikses - patīkam s pārsteigum s, liels gods; baltas bikses - bezdarbs; raibas bikses - nem iers, ķibeles; jaunas bik­ses - laba d z īve ; netīras bikses - kauns, neslava, iz­sm iekls; saplēstas bikses - kauns; tās noģērbt - v ilša ­nās, zaudēt vietu , saņem t d āvan u ; tās noģērbi pub­liskā vietā - slim ība, izsm iekls; tās uzvilkt - go d s; uz­vilkt vīrieša bikses - dabūt skaistu puisi.

B ikštu ri - u zrad īsies p alīgs, atbalsts; tos saraut - zau­dēt draugu.

B ikts - sarun as ar vīriešiem .

B iķeris - rūgtum s; zelta biķeris - god s, slava ; sudraba biķeris - laba nākotne; biķeris ar vīnu - laim īga d zīve ; tukšs biķeris - tu vin ieka nāve; to apgāzt - skum jas, bēdas; to sasisl - zaudējum s, d rauga nāve.

B ilja rd u sp ē lē t - nepatikšanas.

B irzs - pūlis, kāds tevi iem īlēs; kupla, zaļa birzs - prieks; nokaltusi birzs - b ēd as; tajā pastaigāties - v iesīb as, d arbs sab iedriskā vietā.

Birža - nepatikšanas.

B ise; ar to šaut - nodarīt sāpes, saņem t vēstu li; ar to tikt sašautam - sirdssāpes.

B īsk a p s - tiesas darbi.

B ites - ienāku m i, raž īgs gad s, u gu n sgrēks, kāzas, d arbs, lietus, izd ošan ās ar aitām , bagātība, peļņa,

laime, veiksm īgs darbs, darbs prasīs lielu pacietību, ķildas, naids ģimenē, naudas trūkums; tās skrien - bakas; tās laižas - ugunsgrēks; tās dzel - nepatikša­nas, bēdas, uzbrukums, ienaidnieka atriebe; tās sa ņemt - bagātība, kāzas; tās medu nes - darbs; tās sa­spiest - neražas gads, izglābšanās no nepatikšanām; daudz bišu - ražas gads, sapulces, nemierīga dzīve; bišu spiets - sniegs, ugunsgrēks; bišu strops - bagā­tība, uzplaukum s; pilns bišu strops - labklājība; tukšs bišu strops - posts, bēdas, nabadzība.

Bize; garu bize - gods, peļņa; to pīt - liels gods, izsmiekls, nepatikšanas; to nogriezt - zaudējums, bēdas.

B laktis - nepatikšanas, rūpes, mājās nesaskaņas ar sie­vietēm.

Blusas - bagātība, mēļošana, nepatikšanas, ļauni cil­vēki, zagļi, aprunāšana, apmelošana; tās kož - nauda, ienaidnieks sagādās nepatikšanas; tās ķert - steidzī­gas darīšanas, peļņa.

Blūze (saplēsta) - trūkums.

Bļoda - viesības; pilna bļoda - daudz draugu, labklā­jība, nodoms piepildīsies; tukša bļoda - nabadzība; ieplīsusi bļoda - trūkums; caura bļoda - nabadzība; to sasist - ķildas; lo pirkt - nesaskaņas ģimenē.

Bradāt; pa dubļiem - negods, nepatikšanas, apm elo­jums; pa rasu - asaras; pa ūdeni - slimība, iedzeršana, nepatikšanas; pa tīru ūdeni - ahis dzeršana, veiks­mīgs darbs, laime, veselība; pa netīru ūdeni - kreņķi, slimība, nepatikšanas.

24

Hrālis - svētība, laim e, nepatikšanas; to skūpstit - ne­saskaņas, nem iers, ķibeles; tas mirst - izvairīties no nepatikšanām , sēras, ienaidnieka nāve.

B raucējs - tuvin ieku skaudība.

Braukt - vējš; ar laivu pa straumi - patīkam a d zīve , ce­ļojum s, d zīres; ar laivu pret straumi - grūta d zīve , cīņa; ar laivu pa plašiem ūdeņiem - atb ild īgs un sv a ­rīgs darbs; ar buru laivu - nodom s p iep ild īsies uz īsu laiku; ar kamanām - patīkam a d z īve , ie lūgum s uz kāzām , m ērķa sasn iegšana; ar vilcienu - steidzīgas darīšanas, vēstu le, jaunas ziņas; ar divriteni - vējš, panākum i darbā; ratos - bēres, šķēršļi darbā; ar plostu pa straumi - laba d zīve ; ar plostu pret straumi - lielas neveiksm es; ar zirgu - go d s; ar ātru zirgu - sn ieg­putenis, liels vējš; ar baltu zirgu - bēres; ar melnu zirgu - liels vējš, tuvinieka nāve; ar strauju zirgu - liels vē jš; lepnā pajūgā - go d s; no kalna - nelaim e, sliktas pārm aiņas; kalnā - labas pārm aiņas; pa kal­niem - strīds; pa labu ceļu - prieks; pa sliktu ceļu - skum jas; nakti caur lielu, tumšu mežu - ķ ibeles; pār tiltu - izbēgt no nelaim es.

B rēkt - slim ība.

B rie d is - v ieg lp rātīgs cilvēks, liels noslēpum s, grūts u zd evu m s; brieža ragi - nelaim īga laulība; to šaut - go d s; tā gaļu ēst - nepatikšanas; brieži - tikt cienītam sabiedrībā.

B rille s; tās valkāt - neuzticība; tās sasist - asaras, zau­dējum s; tās pirkt - atklāt neuzticību.

Brūce - dvēseles ievainojums.

Bruģis; līdzens bruģis - mierīga dzīve; nelīdzens bruģis - rūpju pilna dzīve.

B rūklenājs; zaļojos-* brūklenājs - jautra kompānija; novīlis brūklenājs - slimība.

Brūklenes - nepatīkam as sarunas, asaras; tās Insit - asaras, sāpes, slimība pašam vai tuviniekam; tās ēst - zobu sāpes, slim ība, veselība.

Brunčus u zvilk t - slimiba; baltus brunčus uzvilkt - labs dzīvesdraugs; jaunus brunčus uzvilkt - prieks.

Būdiņa - precības, laime un miers, grūts darbs, dzīves grūtības; tnju paslēpties - pēc bēdām nāks prieki; lā deg - nelaim e ģimenē.

Bulta - grūtības nākotnē; lo šaut - sasniegt mērķi; no tās likt ievainotam - sm aga vilšanās, mīlestība.

Bum bieri - laim īga mīlestība, laimīga nākotne; sārti bumbieri - kaislīga mīlestība; bumbieri kokā - gaidīt laimi; tos ēst - nauda, iepazīšanās un iemīlēšanās; tos novākt - liels zaudējums.

Bum bu spēlēt - vieglprātība.

Bungas; tās d z ir d ē t-zaudējums pļāpīguma dēļ; tās sist - ugunsgrēks.

Burkāni - veltas ceribas, raizes, neveselība; tos ēst - neveselība, slimība; tos sēt - slimība.

Burtus rakstīt - slimība.

Burvis - nelaime, krāpšana, cerību izjukšana; būt par burvi - nemiers.

Bute - nabadzība; to ēst - raizes un rūpes.

2(o

c( a)i - la im īga ģ im enes d z īve , ģim enes p ieau gu m s,

veiksm īga cūku aud zēšana; cāļu bars - veselīgi bērni; tos kaut - nepatikšanas; tos aiznes vanags - bērnu slim ība vai nāve.

Cauna - peļņa, zagļi; to nošaut - lieli ienākum i; to nosist - izvairīties no nepatikšanām .

C auru m s; caurums zemē - krāpšana; caurums drēbēs - parād i; caurums vilnas drēbēs - nelaim e ar aitām ; tajā iekrist - nepatikšanas.

C e lis (ievainots) - šķēršļi darbā.

C e lle - vientulība.

C elm i - grūts m ūžs, atb ild īgs darbs; tos lauzt - grūtību p ārvarēšan a, slim ība.

C elties; no kapa celties - laim e; no miega celties - jaunas d z īves sākum s.

C eļm alā sēdēt - apvainojum s.

C e ļo s k rist - pazem ojum s.

C eļo t - gods.

C e ļrād is - stingrs pam ats zem kājām ; salauzts cefrādis - zaudēt d z īves vad līn iju .

C eļš - vēstule, tikt dzīvē uz priekšu, pārm aiņas, ceļo­jums; līdzens un gluds ce ļš- viegla dzīve, veiksm e; plats ceļš - laba, priecīga dzīve; šaurs ceļš - nepatikšanas;

27

līkumams c e ļš - dzīves sarežģījumi; grumbuļaina ceļš - grūta dzīve; dubļaina ceļš - grēcīga dzīve; aizmidzis ceļš - slimība; no tā nomaldīties - dzīves likstas; to slaucīt - ceļojums; lielceļš - pārmaiņas.

Cem ents - jauna nodarbošanās.

Cepetis - gods, panākumi; to ēst - labklājība, laimīga nākotne, smags darbs.

Ceplis; jauns ceplis - turība, mīlestība; sabrucis ceplis - trūkums, mīlestības beigas.

Cept; cept maizi - bagātīgs galds, labklājība, tenkas; cept raušus - liels gods, apprecoties tikt lielā godā; cept pankūkas - pļāpas, bāršanās; cept gaļu - peļņa.

Cepure - viltīgi cilvēki, gods; jauna cepure - gods, lab­klājība, laime, priecīga dzīve, veselība; dzeltena ce­pure - netaisnīga liecība; sarkana cepure - veselība; veca cepure - tukša dzīve, trūkums, ilga dzivošana vienā vietā, vājprāts, raizes, galvassāpes; saplēsta ce­pure - negods, kauns, nepatikšanas; to pazaudēt - negods, nepatikšanas ārpus mājām, darbavietas zau­dējums; tā galvā šķībi - kauns; to uzvilkt līdz acīm - sāpes; to aiznes vējš - zaudēta peļņa; to apmainīt - neapdom īgs darbs; to atrast - prieks, jautrība; to pirkt - jauna mīlestība; to uzlikt citam - gribēsies kādu piekrāpt; to uzliki sev - mānīt sevi; to pīt no salmiem - liels darbs, mazi ienākumi; paša cepure citam galvā - tavu slavu vai vietu piesavināsies cits.

Ceriņi - šajās mājās kāzas.

Ciba - ceļojums; pilna ciba - turība; tukša ciba - trūkums.

Cielava - laim īgas dienas, cerību piepildīšanās, vēs­tule, pienīgas govis, gari lini; lā aizlido - zaudēt la­bus draugus; lo saķert - apprecēt labu sievu.

Ciem iņi - laimīga nākotne, slimība; tos gaidīt - slimība.

Cietums - negods, slimība, liels trūkums; tajā atrasties - bēdas, slimnīca, laime.

Cietum sargs - skumjas, bēdas.

C igārs; apdzisis cigārs - slimība, mīlestības trūkums; to smēķēt - omulība, veselība.

Cigoriņi - labklājība; tos stādīt - labas izredzes; tos malt - tenkot; tos kaltēt - rūpes par nākotni.

C ilvēk i - nemierīgi laiki; laimīgi cilvēki - bagātība; bār­daini cilvēki - ķilda; sveši cilvēki ēd un dzer - nepa­tikšanas, jukas; tie kaujas - slimība.

C ilvēks; ievainots cilvēks - mīlestība; bāls cilvēks - grūta slimība, nāve; cilvēks bez galvas - nāve; cilvēks baltā veļā - šis cilvēks mirs; kails cilvēks - nepatikšanas, drauga zaudējums, negods, slimība; kurls cilvēks - skaudība; mēms cilvēks - vēstule; laimīgs cilvēks - bē­das; melns cilvēks - krusa, pērkons; sārts cilvēks - šis cilvēks slimos; vājš cilvēks - veselība; vecs cilvēks - laime; mirstošs cilvēks - aukstum s pāries; nosvīdis cilvēks - šis cilvēks dabūs naudu.

Cim di - laime un gods, bagāta līgava, precības; aitām būs jēri, balti cimdi - priecīgas dienas; cimdi bez raksta - saticība; rakstaini cimdi - naids ģimenē, pre­cinieki; jauni cimdi - pārticība; melni cimdi - sēras; veci

cimdi rokā - sāpes; tos ndil - mīlestība; tos pirkt - iepa­zīšanās, ielūgum s 11/ kāzām; tos atrast - atrast aitu.

C in is - nelaime.

Cīnīties; cīnīties ar zvēriem - briesmas; tos uzveikt - iz­bēgt no briesmām; cīnīties ar taupītājiem - grūtības; cīnīties ar briesmoni - aprunāšana.

C iparus rakstīt - bizness.

Ciprese - sēras; tajā uzkāpt - nonākt svešā zemē.

Circeņi - nepatikšanas.

C īru lis - jaunas ziņas, patīkamas ziņas, augšupeja; tas dzied - laim īga mīlestība, prieks, labas izredzes; tas augstu gaisā - tāls ceļš; tā gaļu ēst - nelaime.

C irvis - sals, nelaime, naids, lipīga slimība, sadursme, darbs; asiņains cirvis - lielas bēdas; neass cirvis - smags pārbaudījum s; to trīt - uzsākt ķildu; ar to cirst malku - ķilda; cirvja asmenī robs - zobu sāpes.

Citrons; to est - nepatikšanas; tā sulu dzert - veselība.

Cūka - laime, liela laime, nepatikšanas, apmelojums, ļauns cilvēks, skauģis, ienaidnieks, piedzeršanās, nepatikšanas darbā, strīds; cūka ar sivēniem - rados kristības; trekna cūka - laime; lā vārtās mēslos - mājās ienāks zemisks cilvēks; to barot - rūpes par nodro­šinātu dzīvi; lo kaut - peļņa, slimība, nelaime ar lo­piem, uzvara pār ienaidnieku; to nokautu svilināt - aukstums.

Cūkas - ļauni cilvēki, ienaids ar kaimiņiem, dzērājs, skaudīgs cilvēks, apkaunojum s, slimība, lāsts; tās

30

guļ - sliinība; tās bnrol - nepatīkam a sabiedrība, cū­cības, nekrietnības; tas ganil - ļaunas tenkas, n epa­tikšanas, nesaskaņ as ģ im enē, b āršanās, cin iņš ar ļauniem vai m uļķīg iem cilvēkiem , laim īga nākotne, veiksm īgas precības; to gaļa - lāsts, tenkas; to guļu ēst - labklājība, nepatikšanas; to gaļu sālīt - m azas nepatikšanas; cūku kūts - ienesīga nodarbošanās.

C u k u rs - negaid īts ciem iņš, jauna d raud zība; to ēst - liels prieks, strīds, glaim i; to pirkt - patīkam a d zīve ; to kausēt - v ilšan ās m īlestībā; to smalcināt - tenkot.

Č e llists - patīkam a sabiedrība; par to būt - prieks.

Č etrrāpus būt - dzērāji.

Č igān i - nepastāvība, lieku līg i d rau gi, v iltīg i d rau gi, krāpšana, ugunsgrēks, zagļi, slim ība, strīds; tie zīlē - liela vilšanās; tie iebrauc pagalmā - ugunsgrēks.

Č igān ie te - ugunsgrēks.

Č ū sk a - ienaidnieks, ļauns cilvēks, v iltīgs cilvēks, ļa u ­na sieviete, slim ība, nelaim e; sarkana vai brūna čūska - gan ām pu lk s p ieaugs; melna čūska - ganām pulks sa­ruks; daudzgalvaina čūska - ļauna kārdināšana; tā at­tālinās - veiksm e; tā bēg - ienaidnieks bēgs; tā dzeļ - jām irst, ļauns nodarījum s, nepatikšanas, nelaim e, tiesa, ap ru n āšan a, sm ags apvain ojum s; to nosist - izva irīties no v iltīg iem d rau giem vai ļaunum a,

31

uzvarēt ienaidnieku; daudz čūsku - d a u d z nāvīgu

ienaidnieku, viltība, naids, slimi lopi, lielas nepa­tikšanas.

D adzis - strīds, sarūgtinājums; ziedošs dudzis - ass strīds ar labāko draugu; pieķeries dadzis - neatlaidīgs pie­lūdzējs, jāvairās no ļauniem cilvēkiem , kāds grib apmelot.

D adži - šķēršļi un kavēkļi, nepatikšanas, ķildas ar kai­miņiem, sirdssāpes, lipīga slimība, ļauni cilvēki, pa­zemojums; los iznīcināt - uzvarēt ienaidnieku; tos noraut - atbrīvoties no sāpēm; tos s i’iest citam matos - nedarbi.

Dakšas - darbs, grūts darbs, ķildas, nepatikšanas; meslu dakšas - bagātība, nepatīkams darbs; siena dakšas - grūta, svētīga nodarbošanās.

Dakšiņa; ar to ēst - nelaime.

D am bis - kavēkļi, šķēršļi; to taisīt - izjaukt drauga no­dom u; tam pārkāpt pāri - grūtību pārvarēšana, nāve.

Darbs - laba nākotne; to meklēt - pazemība; kāds to dara - pieticība; grūtu darbu darīt - labklājība, laime, uzvara.

D ārgakm eņi - asaras, sāpes; daudz dārgakmeņu - lai­mīga mīlestība, laulības, bērni, gods, slava, iztrū­kums veikalā.

32

Darva - negodīga sabiedrība, slimība.

Dārzeņus vākt - badošanās, bēres.

D ārznieks - labs saimnieks, sāncenši, nevainības zau­dēšana, naudas zaudēšana; tas plūc puķes - apprecēt skaistu un bagātu sievu.

Dārzs - viesības, laime, laime ģimenē, laimīga dzīve; ziedošs dārzs - laimīga nākotne, laba dzīve, jauna mīlestība, īsa laime; dārzs ar zaļiem kokiem - cerību piepildīšanās; dārzs ar augļu kokiem - turība; tukšs 1111 panīcis dārzs - mirs ģimenes loceklis; nolaists dārzs - zaudējumi, trūkums; to kopt - laime; tajā stādīt puķes - laimīga mīlestība; tajā plūkt puķes - slimība.

D āvanas - precības; tās dot - svētība, bēdām sekos prieki, trūkums; tās pirkt - apkaunojums; tās saņemt - precības, mantojums.

Debesis; skaidras debesis - laime, mierīga dzīve, saticība, panākumi darbā, prieks, labas izredzes; zilas debesis - spoža nākotne; zvaigžņotas debesis - jāsargās no lielām briesmām, priecīgs notikums, peļņa, mantojums; ap­mākušās debesis - nepatikšanas, grūtības, rūpes, bēdas, skum jas, nezināma nākotne, bezdarbs, bāršanās; sarkanas debesis - karš; zemas debesis - slikti apstākļi, pazemojums; tumšas debesis - bēdas; tās gāžas - nāve pašam vai tuviniekam; turp kāpt - panākumi, liels gods, nāve; tur atrasties - sākt jaunu dzīvi, laime.

D eglis - ķildas.

Degt - liela mīlestība; dedzinātam tikt - karsta mīles­tība; sadedzināšanās - slimība.

33

Deguns - kauns; skaists deguns - uzmanība, prasme apieties ar smalkiem ļaudīm ; sarknus deguns - sli­mība, dabūt dzērāju par viru vai sievu; neglīts de­guns - neprasm e apieties ar smalkiem ļaudīm; to zaudēt - nelaime, laulības pārkāpšana; divi n ii vairāki deguni (pašam) - nesaskaņas ģimenē.

Degvīns; to dzert - asaras, dusmas uz mīļāko; to pārdot - nāve.

D ejo t - slikti klāsies, slimība, sirdēsti, sadancot ne­laimi; dejot ar sievieti - slimība; dejot ar vīrieti - bēdas; dejot viesībās - slimība; dejot bedres malā - bēdas; dejot svešinieku klātbūtne - nepatikšanas, slimība; dejot uz skatuves - nemiers, prāvošanās.

D ēles - nepatikšanas, slimība.

D ēls; glīts dēls - prieks; slimīgs dēls - bēdas.

D ē ļi - ļaudis mirs; tos zāģēt - nāve, nepatikšanas.

D erības; tās slēgt - vilinoša spekulācija; tajās uzvarēt - negaidīti panākumi; tajās zaudēt - mantojums ies gar degunu.

Desa; to taisīt - nesaskaņas ģimenē, izbraukums; to vā­rīt - karsta mīlestība; to cept uz cita pannas - slepena mīlestība uz svešu vīru vai sievu; to ēst - veselība, grūta slimība, nepatikšanas, tenkas.

D iegi - ceļš, garlaicīgs darbs; balli diegi - patīkams ceļo­jums; sarkani diegi - laimīga mīlestība; melni diegi - šķiršanās; rupji diegi - nedrošs ceļojums; tos šķeterēt - ienākumi; tos tīt - ceļš; diegu kamols - ceļš.

34

Diena; saulaina diena - laimīga dzīve; apmakiisies diena - bēdas, grūta d/īve; tumša diena - sēras.

D ievkalpojum s baznīcā - bēres.

D ievkociņš - laba dzīve, cerību piepildīšanās.

D ievm aizītes - slimība.

D ievs - turība, bēdas, ciešanas, laime, laime un svētība ģimenē; lo lūgt - prieks, laime; ar to runāt - prieks, laime.

D īķis - ziņas; skaidrs diķis - veselība, laime, jauka dzīve; du)ķains diķis - raizes, trūkums, slikta dzīve; liels dīķis - kāzas; diķis ar neskaidru ūdeni - nepatikšanas, slimība; tajā peldēties - atrašanās sabiedrībā, iedzer­šana.

Dimanti - labklājība, tirdzniecības sarežģījumi, ciet­sirdība, slimība.

Dinam īts sprāgst - briesmas.

Dīrāt kustoni - bēdas, nepatikšanas.

D īv ā n s - labs darbs.

D iv k a u ja - precības, strīds, prāva.

Dobe; ziedoša dobe - laime, labklājība, patīkamas pār­maiņas; dobe bez puķēm - trūkums, slikta dzīve, kaps.

Dot kaut ko - tuvinieka nāve; dot kaut ko mironim - tuvinieka nāve.

Doze; sudraba vai zelta doze - bagātība, labklājība; raiba doze - jautri brīži; doze ar tabaku - patīkama iepazīšanās.

D rāts; to atrast - nepatikšanas; tajā palikt karājoties - tuvojas briesm as; to vilkt - ilga p rāva; uz tās dejot - lielas grūtības.

D rau g i - saticība; draugi kopā ar ienaidniekiem - san ai­doties ar draugiem .

D rau gs - jaunas ziņas; to skūpstiI - la im īga m īlestība; to sist - slim ība; to nosist - bēdas.

D rēbe; balta drēbe - jauna d zīve , svētum s, skaidra sirds, prieks, laim e, go d s, slava , slim ība, nāve; to locīt - braukt kādu ceļa gabalu.

D rēbes; jaunas drēbes - go d s, jauna vieta, laba vieta, panākum i, sekm es darbā un d zīvē ; labas drēbes - pa­nākum i; skaistas drēbes - d rīza labklājība; vecas drē­bes - kaun s, nabadzība; noplīsušas drēbes - grūta d zīve, kauns; pelēkas drēbes - slim ība, skum jas; pe­lēkas drebēs mugurā - laim e nākotnē; sarkanas drēbes - s ird ssāp es, strīds; zilas drēbes - p rieks, laim e; raibas drēbes - nesaticība, ķ ildas, nepatikšanas; baltas drē­bes - skaidra m īlestība; baltās drebēs ģērbties - vēs­tule, slim ība; melnas drēbes - nepatikšanas, sēras, s li­m ība, nāve; tās lāpīt - nabadzība, d z īves u zlaboša­nās; tās mazgāt - n eva lo d as, nepatīkam as tenkas, ielūgum s uz balli, vēlēšanās p iepildīsies; tās saplēst - zaudēt go d u , nepatikšanas, ķ ildas; tās notraipīt - ļoti sliktas ziņas; tās tīrīt - laba nākotne; šūt jaunas drēbes - v iesības; savas drēbes atdot citam - nelaim e.

D riģ e n es - ķ ildas; tās ēst - slim ība.

D rošam but - briesm as.

3(o

Drudzis; drudzis pnšant - pieticība bez bagātības; dru­dzis citam - nemiers mīlestības dēļ.

Drupas - rūpes par nākotni, nepastāvība; mājas drupas - posts; pa lam staigat - centieni aizmirst pagātni.

Druva - prieks, panākumi darbā; apsēta druva - laba dzīve; panīkusi druva - nekas labs nav gaidāms.

Drūzma - sniegt nepatiesas ziņas; lajā atrasties - ceļo­jums, nepatikšanas.

D ubļi - slimība, pļāpas, nepatikšanas, nelaime, ne­slava, kauns, apsmiekls, lipīga slimība, ļaunas ten­kas; tajos iekrist - kauns, grūti laiki, nepatikšanas, slikti apstākļi, nepatīkama sabiedrība; pa tiem staigāt - nepatikšanas, tikšanās ar ienaidnieku.

Dūm i - ķilda ar labām beigām, nepatikšanas, silts laiks, kauns, nelaime; balli dūm i - laime uz īsu brīdi; melni dūmi - briesmas; tumši dūmi - lielas nepatikšanas; dūmi istabā - kauns, asaras, strīds mājās, mainīga dzīve; dūmi krāsnī - mīlestības laime būs īsa.

Dum pis - ķibeles, nemierīgs darbs, nemierīga dzīve.

Duncis - bēdīga vēsts, naids, uzvara pār ienaidnieku; asiņains duncis - bēdas.

D unduri - tikšanās ar uzmācīgiem ļaudīm, ļauni kai­miņi; tie dzeļ - nepatikšanas.

D ūņas - nepatikšanas, uztraukum s, ļauni darbi; pa tām brist - grūti laiki; tajās iestigt - trūkums, naba­dzība.

37

D ūre - ķildas.

D ū rien s (pašam ) - jāuzm anās n aud as lietās.

D u rv is ; atvērtas durvis - patīkam u viesu atgriešanās, d z īve sv ie ta s m aiņa, bēres; tās atvēri - sākt jaunu d zīv i; izkritušas durvis - m ironis; tās aizslēgt - ļaunas tenkas; iziet pa vairākām durvīm - sākt jaunu dzīvi.

D v ie lis - panākum i darbā, ceļo jum s, ie lūgum s uz kā­zām ; to mazgāt - d au d z jām ācās, precibas, patīkam s ceļojum s; to aust - garš ceļš; to šūt - precibas, ļaužu pūlis.

D v īņ i - s v ē t īb a un laim e kopā ar bērniem , prieks, bē­das, lielas nepatikšanas.

D zegu ze - jaunas z iņas, d āvan a, m īļa cilvēka nāve; lo dzirdēt - laim e, veselība; la kūko - ļaunas valod as, jaunas ziņas, tu va cilvēka nāve, asaras; tā nekūko - palikt vecm eitās.

D zeltena k rāsa - skaudība.

D zeltenam būt - slim ība.

D ze lzce ļš; pa to braukt - ste id zīgas darīšanas.

D zelzs - stipra veselība, drošība; karsta dzelzs - iem an­tot pretm īlestību; sarūsējusi dzelzs - slim ība; to kalt - grūtības; dzelzs stienis - darba augļi.

D zem d ēt - la im e (sievietei), n ego ds un n eveiksm es (vīrietim ), grūta slim ība; dzemdēt zēnu - liela laim e; dzemdēt meiteni - nelaim e; dzemdības - bagātība.

D zen is - bēres; tas kal kokā - nelaim e, posts, nāve.

3%

Dzērājs - nepatikšanas, ķ ilda ar draugiem , veiksm īga tirdzniecība; dzērājam bāl - sabojāt sa vu dzīvi.

D zert - ilga d z īve , kāss, sekm īgs darbs; dzert ūdeni - labklājība, veselība; dzert skaidru ūdeni - prieks, ilgs m ūžs; dzert duļķaina ūdeni - nāve, slim ība, kauns; dzert degvīnu - zobu sāpes; dzert ekstraktu - d au d z bēdu.

D zertu ve - nepatikšanas.

D zērves - laim e, d rau gs; tās lido - agra ziem a, saticīgi cilvēki; tas skrien - ziņas; tās dzirdei - labas ziņas; tās uz zemes - au g līgs gads.

Dziedāt - lielas nepatikšanas, laim e, asaras, bēdas, ne­laim e, kakla sāpes, labklājība; dziedāt jautras dzies­mas - la im īga nākotne; skani dziedāt - labas ziņas; dziedāt bēru dziesmas - kād s m irs; dziedāt korāļus - ie lūgum s uz kāzām ; dziedāt skumjas dziesmas - bē­das; kāds dzied - lie las bēdas, asaras, bēres, slim ība; kāds dzied tautasdziesmas - labi klāsies.

D ziesm u grām ata - laulības.

D z ija - ceļš, ienaids; dzija kamolā - ceļš, ienaids; samu­džināta dzija - naids; to vērpt - laim e, laim īga m īles­tība, ceļš, nokļūt a izdom ās; to līt - laim īga m īlestība, nepatikšanas, nesaskaņas ar tuviniekiem , ilgs m ūžs, tuvs sakars ar m īļu cilvēku, ceļš, kārtīga saim nie­cība.

Dzilna - izd evīgas precības.

D zim tene; to atstāt - bēdas, neapm ierinātība; lajā at­griezties - d au d z prieka.

3^

D zim u m o rg ān i; veseli dzimumorgāni - laim e, prieks, saticība; slim i, neglīti dzimumorgāni - bēdas, negods; tos zaudēt - kaun s, izsm iekls; d iv i dzimumorgāni (i>ī- rietim) - s ie va s vai m īļākās zaudēšana, m antas un slavas vairošana.

D zin tars - pārpiln ība, bagātība.

D zirdēt; bērim raudas - ģim enes laim e; mūziku - asaras, bēdas; pērkonu - bāršanās; šāvienu - ziņas; smieklus - izsm iekls; pie loga klaudzinām - tuvinieka n āve; sau­cam savu vārdu - prieka vēsts, slim ība, nāve.

D zīres - slim ība, skum jas, precības, kāzas, viesības; tās rīkot - posts, precinieks.

D z irk le s - nepatīkam a iepazīšanās.

D z irk ste le - prieks, mīla.

D z irn ak m en s - ģ im enes p ieaugum s.

D zirn a va s - laim e, laba peļņa, panākum i, turība, ne­laim e, nelabvēlība; tās maļ - apm elojum s, noturīga m īlestība; dzirnavu rats - ātra peļņa.

D z irn a v n ie k s - patīkam a d zīve.

D z īvam tikt apraktam - nelaim e, cietum s.

D z īv n ie k s ; dzīvnieka mēsli - nauda; to sist - lops no­beigsies.

D z īv o k lis ; tīrs un gaišs dzīvoklis - d z īves uzlabošanās; netīrs dzīvoklis - bagātība, neveiksm es; to īrēt - rū ­pes; to slaucīt - d z īvesv ietas m aiņa; to mazgāt - d z ī­vesv ietas m aiņa, d z īves pārm aiņas.

40

Ecēšas - ķildas, strīds, nesaskaņas ar kaimiņiem, lab­vēlīgi apstākļi; tās taisit - nepatikšanas; ar trim strā­dāt - nokārtot savu dzīvi.

Ecēt - strīds mājās; ecēt smilšainu zemi - bēres.

Ēdam redzēt - slimība.

Ēdiens - izsalkums; garšīgs ēdiens - patīkama dzīve; labs ēdiens - viesības; salds ēdiens - iemīlēšanās; pie­dedzis ēdiens - apmelojums; skābs ēdiens - nabadzība, nepatikšanas, ļaunas valodas; rūgts ēdiens — iem ī­lēšanās; to gatavot - viesības mājās.

Ēdināt; ēdināt bērnus - lielas bēdas; ēdināt lopus - lab­klājība.

Egle - laime, cerība; kupla egle - sekmes darbā; egle ar čiekuriem - bagātība; nokaltusi egle - drauga vai tuvi­nieka nāve; to nocirst - bēdīgas ziņas, tuva cilvēka nāve; Ziemassvētku egle - priecīga nākotne; eglīte (maza) pie mājām - kristības; egļu mežs - daudz drau­gu, patīkama sabiedrība.

Einuhs - briesmas.

Ēkas; jaunas, skaistas ēkas - laime, laime un prieks, kāds mirs; vecas, noplukušas ēkas - grūta, trūcīga dzīve; dego­šas ēkas - kauns, strīds, nelaime, sirdssāpes; tās būvēt - sekmes un panākumi, nāve tuviniekam vai pašam, liels darbs; tās noārdīt - nelaime, izpostīt savu dzīvi.

41

Ekipāža sīkas rai/es; taja braukt - bezrūpīga dzīve.

Eksām ens; to nokārtot - sasniegt mērķi; to nenokārtot - bēdīga dzīve, nesasniegts mērķis.

Ekvators - ārkārtējs piedzīvojums.

Elle - ugunsgrēks, nemiers, zaudējumi; tur atrastie* - ceļojums, pārcelšanās uz citu vietu, cietums (nepre­cētam); no tas izbēgt - atgriešanās dzimtenē, izglāb­šanās no nelaimes vai slimības; no tās netiki laukā - ilga slimība, šķiršanās no dzimtenes piespiedu kārtā.

Eļļa ; to dzert - slimība, saindēšanās; ar to tikt aplietam - nepatīkams gadījums.

Eļļainas drēbes - apmelojums; eļļainu ūdeni dzert - sli­mība.

E ļļaskoks - nāve (slimniekam), veiksme loterijā (vien­tuļniekam).

Ēnā būt - skum jas (vēsā laikā), patīkama dzīve (karstā laikā).

Enkurs - cerība; to izmest - laulība, pēc rūpēm nāks labklājība.

Eņģelis - laime, laimīga ziņa, jauka vēsts, prieks, viss nokārtosies necerēti labi, sirdsmiers, ilgs mūžs; skumjš eņģelis - zaudējums; eņģelim būt - iemīlēšanās skaistā meitenē, gods un slava (veselam), nāve (slimam), brīvība (cietumniekam).

Eņģes izlauzt - nelaime.

Ērce iekož - aprunāšana.

lirglis - tiesa, tiesāšanās, slimība, liels darbs, panākumi, bagāts vīrs; nikns ērglis - varens vīrs sagādās bries­mas; beigts ērglis - bēdas; ērglis augstu gaisa - gods; ērglis ar laupījumu - bagāts precinieks; tas lēni lido - laime; tas sēž uz klints vai kokā - sekmes darbā; to ķert - slimība; to Šaut - izbēgt no nelaimes; tas aiz­nes knābi - nāve, slimība; to dzemdēt - piedzims dēls.

Ērģeles - prieks, gods, slava; tās spēlē - kāzas vai kris­tības; tās spēlēt - asaras, skumjas, nāve, labas ziņas.

Ērkšķi - ciešanas mīlestībā; pa tiem iet - bēdas, raizes; tie duras pirkstos - mācīties spēlēt mūzikas instru­mentu; tie saplēš drēbes - apprecēt niknu sievu; tos ravēt - izglābties no raizēm; tos stādīt - pats vainīgs savā nelaimē.

Ērkšķogas - naids starp mīļiem cilvēkiem ; tās ēst - naids, naids mīlētāju starpā.

Ērkšķu kronis - sirdssāpes.

Ērzelis; ar to braukt vai jāt - bagātība; trakojošs ērzelis - briesmas.

Ēst - vēdersāpes, tenkas; ēst labus ēdienus - pārticība; ēst sliktus ēdienus - slimība, posts; ēst pankūkas - ten­kas, pļāpas; ēst cepeti - slimība; ēst gaļu - cerības izirs; ēst gurķus - laim īga mīlestība; ēst kliņģeri - pļāpas; ēst pīrāgus - aprunāšana; ēst plāceni - pļāpas; ēst ķir­šus - bučošanās; ēst melnas ogas - lielas bēdas, asa­ras; ēst sarkanas ogas - asaras, prieks; ēst pupas, zirņus vai ogas - asaras; ēst putru - raizes; ēst salātus - bagā­tība, veselība.

M3

Etiķi dzert - ķildas ar mājiniekiem vai darbabiedriem.

Evaņģēlijs; to lasīt - saņemt labu padomu; to dzirdēt - labas vēstis.

Evelet - nepatikšanas, slimība.

Ēzelis - dabūt dusm īgu vīru, ķildoties; lo pirkt - sa­mazināt izdevum us; to barot - palīdzēt nepateicī­gam cilvēkam; to sist - būt cietsirdīgam pret saviem darbiniekiem; uz tā jāt - lēnām sasniegt mērķi.

Ezerroze - mierīga dzīve.

Ezers - prieks, laimīga nākotne, slimība, nepatikšanas; liels ezers - plaša dzīve, bagātība; mazs ezers - naba­dzība; rāms ezers - mierīga dzīve, klusa un laimīga dzīve, klusa mīlestība; nemierīgs ezers - šķēršļi mī­lestībā; lajā ar laivu brauki - jautra sabiedrība; tajā iekrist - nelaime; tajā peldēties - priecīga dzīve, vese­lība, spēks, jautra sabiedrība, ķildas, laba nākotne, patīkama dzīve; laja slīkt - draud briesmas.

Fabula; to dzirdēt - nodoms piepildīsies; to stāstīt - pie­vilt draugu.

Fanfaras - karš, nemieri.

Fazāns - darīšanas ar uzpūtīgiem ļaudīm.

Feļetonu lasīt vai rakstīt - naudas zaudējums.

Flauta; tu dzirdēt - v ilšan ās; to pūst - nelaim īga m īles­tība.

Fo re les; tas skaidru ūdeni - laim e; tās ķert - laim ests loterijā; tās ēst - bēd īgas ziņas.

Frakā būt - gods.

F rizēties - kāzas, cieņa.

Futbolu sp ē lē t - v ieg lp rātīga rīcība.

Futrālis - atgūt zaudēto.

G ad atirgu s - nepatikšanas, nepatikšanas ģim ene, ne­patikšanas svešo s ļaudīs.

G a d u s ska itīt - rūpes.

G a ilis - turība (nabagam ), darīšanas ar augstām p er­sonām (bagātam ), m īlestība, laba ziņa, slikta ziņa, greizsird ība, negaid īti precin ieki, p ļāp īgs c ilvēk s; balts gailis - prieks; sarkans gailis - ugunsgrēks; pelēks gailis - slim ība; melns gailis - sēru vēsts, m ironis; melns vai sarkans gailis - nāve, ugunsgrēks; tas dzied - labas ziņas, laim e, jautra sabiedrība, nepatikšanas d rau gu dēļ; tas dzied uz mājas jumta - m āja nodegs; tu ķert - jautra sabiedrība, ķilda; to nokaut - vīra nāve.

G a iļi k au ja s - strīd s ģim enē, strīds ar kaim iņiem .

G aism a - prieks, labklājība.

45

G aiss; karsts gai^s - grūtības; miglains gaiss - šķēršļi; asiņains gaiss - karš; ļ>a gaisu skriet - nodoms neiz­dosies, laba izdošanās.

G ājputni - šķiršanās no draugiem ; tie aizlido - šķir šanās no dzimtenes.

Galdauts; netīrs galdauts - slimība; to noņemt 110 galda - trūkums.

G ald n ieks - drīzas precības.

G alds; apaļš galds - ienākumi; galds ar ēdienu - turība; pilns galds - labklājība; tukšs galds - trūkums, naba­dzība, rūpes; to klāt - tikt pie turības, pārticība, laime, laime ģimenes dzīvē; to novākt - zaudēt peļņu, ne­patikšanas mājās; lo iznest pa durvīm - saimnieks mirs.

G aloda - cietsirdība.

G alva; kaila galva - bezdarbs, nabadzība, raizes, ļau­nums; nocirsta galva - nāve, nelaime lopiem; asiņaina galva - briesmas; sirma galva - gods, cieņa, godbijība; to mazgāt - nepatikšanas, atbrīvoties no rūpēm, gai­dāmi labāki laiki; to nogriezt - zaudēt amatu, bries­mas.

G aļa - slim ība, nepatikšanas, aprunāšana, ķildas, sprāgs lopi, lopu sērga; asiņaina gaļa - sirdssāpes; jēla un tārpaina gaļa - nāve pirms laulībām; pārvārīta gaļa - sprāgs lopi; svaiga gaļa - mirs jauns cilvēks; žāvēta gaļa - mirs vecs cilvēks; sālīta gaļa - mant­kārība; to cilāt - sprāgs lopi; to pirkt - labklājība, nepatikšanas, precinieki, pārticība; to vārīt - lops

nobeigsies, ielūgum s uz kāzām, tenkas; to ēst - ve­selība, bagātība, slimība, nelaime, lops nobeigsies, nepatikšanas, cerības nepiepildīsies; jēlu gaļu ēst - skumjas, slimība; sivēna gaļu ēst - strīds; aitas vai liel­lopa gnļn ēst - slimība, bēdas, neveiksme; cepļu cūkas gaļu ēst - labi; putna gaļu ēst - panākumi tiesā, sie­viešu apbrīns; cilvēka gaļu ēsl - liela laime.

G anām pulks - bagātība, atrasties sabiedrībā, bēres.

G anības - laime, veiksm e uzsāktajā darbā; ganības ar lopiem - turība; tukšas, noēstas ganības - nabadzība.

G anīt lopus - būs labi, svētki, kāzas, viesības; ganīt brūnus lopus - godi.

G arīdzn ieks - miers, nepatikšanas, tiesas darbi, sēras.

Garoza - trūkums; lo ēst - grūti laiki.

G lābties - izvairīties no briesmām.

Glāze - saderināšanās; glāze ūdens - veselība;glazē vīna - prieks, jautrība; pilna glāze - bagātība; tukša glāze - skumjas, nabadzība, vilšanās; sasista glāze - zaudē­jums, sēru vēsts, naids, briesmas; to pirkt - laba dzīve.

G leznas - prieks; tās pirkt - gods.

G liem ežvāki - laime.

G ludināt - jauks apciemojums.

G ļotas - nepatikšanas, grūtības; pa tām brist - grūti laiki, apsmiekls, slimība; tajās stigt - lielas raizes.

G nīd as matos - kauns, izsmiekls, daudz mazu nepa­tikšanu.

47

G o b a - veselība, darbs.

G o v s - labklājība, turība, laba d /ive , v iesi, tenkas, ie lū ­gum s uz kāzām , p arād i, karš; trekna govs - ražīgs gad s, laba vasara, pārpiln ība, bagāta raža, auglība; liesa govs - trūkum s, n eau glīgs gad s, b ad s; melna govs - bēres; raiba govs - bēres; sarkana govs - kāzas; tu bizo - kāzas; tā bauro - slikti klāsies; to ganīt - bēres rados, v iesības, būt ļaužu pulkā, vēstu le, v iesi, labs gad s, laim e, go d s, kļūt par saim nieci, kāzas pašam vai radiniekam , nepatikšanas; tā izbēg 110 kūts - go vs jāp ārd od ; to slaukt - turība, m antojum s, d āvan as, laba peļņa, laba iztika, alus dzeršana, lietus; govju bars - bagātība; i’ ienādns krāsas govju bars - kāzas; dažādas krāsas govju bars - bēres.

G rā b e k lis - jautra sabiedrība, ienākum i, pārticība, strīds; grābeklis bez zobiem - paklausīgi darbinieki; to taisīt - būt par ķ ildas iem eslu; to salauzt - kaušanās.

G rā fs - gods.

G rām ata - jaunas z iņas, patīkam i ciem iņi; to pirkt - jaunas ziņas; to lasīt - go d s, cieņa; to iesiet - apstākļu uzlabošanās; to plēst - slim ība, nāve; tai izraut lapas - zaudējum s.

G ran ti bērt uz ceļa - vēlēšanās piepild īsies.

G ra s is - m aza peļņa.

G ra u d i - ķ ilda, bagātība, turība; lieli graudi - bagātība; sīki graudi - trūkum s; tos sēt - slim ība, būt p ar ķ ildas iem eslu; tos malt - nepatīkam s darbs; graudi vārpās - priecīga nākotne.

Grāvis - šķēršļi, rūpes, briesmas; grāvis nr skaidru ūdeni - prieks; grāvis nr duļķainu ūdeni - nemierīga dzīve; dziļš grāvis - bēres; to rakl - norobežošanās no citiem, grūta slimība, bēres; tam pārlēkt pāri - iz­vairīties no lielas nelaimes, pārvarēt šķēršļus; tam netikt pāri - gaidītais cilvēks neatbrauks.

Gredzens - mīlestība, kāzas pašam, laime, līgava vai līgavainis, bērni; zelta gredzens - viduvēji ienākumi, skaista dzīve, kāzas pašam; sudraba gredzens - pār­ticība, neizdevīgas laulības; gredzens ar aci - iepa­zīšanās ar puišiem; gredzens ar dārgakmeni - pie­dzims bērns; gredzens pirksta - precības, laulības; salauzts gredzens - sēras, izjuks mīlestība; to dabūt - pielūdzējs, precību piedāvājums; to aizsviest - šķir­šanās no mīļotā; to pazaudēt - zaudēt tuvu draugu, palikt vecmeitās, neveiksmes laulībā; to laikot - lau­lības; to dāvināt - iegūt labu draugu; laulību gredzens - kāzas, mīlestība, cietums; laulību gredzenu dabūt - mīlestība, precības; laulību gredzenu pirkt - kāzas; laulību gredzenu uzmaukt sev pirkstā - atņemt draugam (draudzenei) sievu (vīru); laulību gredzenu salauzt - zaudēt laulāto draugu, zaudēt saderināto.

Grēkus sūdzēt - strīds, lielas nepatikšanas, nesaska­ņas ģimenē, kāds pievils, skaudība, aprunāšana.

Grīda; gluda grīda - viegla dzīve; nelīdzena grīda - grūta dzīve; puķēm kaisīta grīda - svinības; to mazgāt - vie­sības, dzīvokļa maiņa.

Griesti; augsti griesti - vērienīga dzīve; zemi griesti - pie­ticīga dzīve; iebrukuši griesti - slimība, trūkums, nāve.

G riķi; ziedoši griķi - patīkama d/īve; griķu pulrit ēst - tenkas, nepatikšanas.

G rīsli pļaut - mirs veci ļaudis.

Grozu pīt - neveiksm īgs darbs.

Groži; tos turēt vai vīt - ceļojums, kārtīga dzīve, sek­mes; tos saraut - sliktas pārmaiņas, rūpes.

G u lb is -g o d s , precinieks, vēstule, tāls vai svešs viesis, izveseļošanās, tikšanās ar muzikālu cilvēku, atklāt noslēpumu; balts gulbis - atbrīvoties no nepatikša­nām; tas laižas pāri mājai - precinieki; to ķert - preci­nieki; tas peld - tuvojas nāve; tas dzied - patīkama sabiedrība, saticība ģimenē, nāve.

G ulēt - slinkošana, bezdarbs, slimība; gulēt gulta - at­pūta, raizes, slimība; gulēt kamanās - nemiers; gulēt baznīcā - slimība, izveseļošanās, raizes;gulēt kupenā - patīkams pārsteigums; gulēt uz grīdas - pazemos tu­vinieki; gulēt zālē - laba veselība; gulēt puķēs - bēres; gulēt uz kapa - nāve, bēdas, nepatikšanas; gulēt pie mī­ļākā (mīļākās) - nepatikšanas, nepatikšanas mīlestībā.

Gulta - laba dzīve, laime, slimība; balta, skaista gulta - svētība, nāve; netīra gulta - slimība, nesaticība, na­badzība; apklāta gulta - slimība; šaura gulta - slimība; tukša gulta - nāve; sajaukta gulta - nekārtīga dzīve; to klāt - labas pārmaiņas; to iznest no istabas - vīrietis mirs.

G urķi; sālīti gurķi - nepatikšanas ģimenes dzīvē; tos ēst - veltīgs darbs, rūpes, jautrība, laimīga mīlestība; tos stādīt - laba raža, daudz bērnu.

Ģērbties; ģērbties jaunās drēbēs - mainīt dzīvesvietu; kārtīgi ģērbties - ceļojums; nekārtīgi, ačgārni ģērbties - kauns, izsmiekls; noģērbties - atteikties no plāniem, kauns, trūkums, nabadzība.

Ģ ībt - ilgs mūžs.

Ģ indenis - izbailes, auksts laiks.

Hercogs - gods.

Hiacintes - dāvana.

H imna - grūtības.

Hipnoze - vieglprātība.

H ipotēku banka - nepatikšanas naudas lietās.

Huzārs - laimīga mīlestība.

Iegātnim būt - nepatikšanas.

Iegriezt kaut kur - augonis, ļaunums.

Ieķīlāt lietas - trūkums.

Iela - laime; plata iela - labas sekmes; šaura iela - grūti apstākļi; gara iela - ilgs mūžs; akmeņaina iela - grū­tības; ar ļaudīm pilna iela - nemierīga dzīve; to slaucīt - šķirties no drauga.

Ielāpu likt - saplēst šo apģērbu.

Ielasm eita - kauns, neslava.

Ieleja - slimība, grūtas dienas; jauka ieleja - prieks, ve­selība; koša ieleja - laim īga dzīve; tajā atrasties - ne­slava.

Ielūgum s viesos - nepatikšanas.

Iem aukti - patīkamas ziņas, labklājība.

Iem īlēties - bēdas, sāpes, kāds piem uļķos; iemīlēties vecmeitā - bagātība.

Ienaidnieks - viltīgs draugs, briesmas.

Iepazīties - sirdssāpes; iepazīties ar jaunekli - panā­kumi darbā; iepazīties ar jaunavu - sirdssāpes; iepa­zīties ar vecu sievu - lielas nepatikšanas.

Iepirkties - mantojums.

Iereibušam būt - slimība.

Ierocis - nemiers, jukas; to nest - gods; to dāvināt - zau­dēt godu; to pazaudēt - kauns.

Iesals - veselība; to malt - laime mīlestībā.

Iesm u drāzt - nepatikšanas.

Iesnas - neveiksmes, nepatikšanas, viegla slimība.

Iet; iet viegli un ātri - dzīvē tikt uz priekšu; iet lēnām, smagi - grūta dzīve; iet atmuguriski - neveiksmes; iet ar koka kājām - nelaime, briesmas; iet ar basām kājām - slimība, zaudēt augstu amatu; iet uz baznīcu - bažas; iet pa mežu - dzīvot vientulībā, būt sabiedrībā; iet pa pilsētu - neveiksmīga dzīve; iet pa zaļu zāli - mīlīgas dienas; iet pa taisnu taku - viegla d/īve; iet pa tīrumu - rūpes; iet pa sniegu - apkart auksti cilvēki; iet pa ledu - kauns; iet pa dubļiem - slimība, negods, bēdas; iet pa jaunu tiltu - dzīves pārmaiņas; iet pa laipu - nedrošs ceļš.

Ieva - laime, līgava; ziedoša ieva - mīlestība, kļCīt par līgavu, prieks, laime; nokaltusi ieva - bēdas, mīles­tības gals; ievas ziedi - sniegs.

Ievainojum s - ciešanas, sirdssāpes tuvinieku dēļ; ievai­nojums krūtīs - mīlas ciešanas.

Ievārījum s; to ēsl - prieks; lo vārīt - mīlestība.

levogas - asaras.

Ikri -n a u d a ; tos ēst - veselība.

īk šķ is; liels īkšķis - bezrūpīga dzīve; lo nogriezt - zau­dēt tuvu cilvēku.

īlens - ķilda, atriebība, briesmas, ļauns cilvēks.

Ilkņi - sadursm e ar ienaidnieku vai niknu cilvēku.

Ilksis - atkarība no citiem; garas ilksis - atgūt brīvību; īsas ilksis - prieks; resnas ilksis - cietums; salūzušas ilksis - kavēkļi darbā.

Inde - liels zaudējums.

Invalīds - draud nelaime; par to būt - bezdarbs, tru- kums.

Irbes - neveiksme, ienākumi, nekaunīgi ļaudis; Iris šaut ~ krāpšana.

Istaba; lieta istabu - prieks; maza istaba - trūkums; jauna istaba - zārks; netīra, piemēslota istaba - laba dzīve; neslaucīta istaba - nauda; istaba ar meijām - kāzas; saulaina istaba - priecīga dzīve; tukša, melna istaba - sēras, drauga nāve; degoša istaba - mātes slimība; istaba ar jaunam mēbelēm - pašam jāmirst; to slaucīt vai mazgāt - dzīvesvietas maiņa, precinieki, bēres, slimība; to taisīt - būs jātaisa zārks; to pušķot - bēres.

Izģērbties - negods, slimība.

Izkapts - pārticība, ienaidnieki, nāve, sāpes; to salauzt - trūkums, nevīžība, slinkums; to gatavot - līgt mieru.

Izsitumi - trūkums, slimība.

Izsm iekls - neveiksmes, nepatikšanas.

Jāņogas - asaras; sarkanas jāņogas - asaras, nelaimīga mīlestība; melnas jāņogas - bēdas; baltas jāņogas - bē­dās rast mierinājumu; tās ēst - prieks, asaras; tās lasīt - rūpes.

Jāņtārpiņš - kluss prieks, mīlestība.

Jāņugunis - liels prieks.

Jasm īns; ziedošs jasmīns - dzīves uzplaukums; lo plūkt - apprecēt labu sievu.

Jāt - gods, vējš, labi klāsies; jāt baltā zirgā - nāve; jāt melnā zirgā - nabadzība, nāve; jal uz vērša - ceļojums ar kuģi; jāt pa gaisu - vējš; jāt 1111 krist - nelaime.

Jātn ieks - jaunas ziņas, patīkam s apciemojums.

Jaunava - laime, prieks, mīlestības sāpes; to skūpstīt - slimība.

jau n ek lis - mīlestība, laime, ilgs mūžs, stipra veselība, sekmīgs darbs; to skūpstīt - ilga jaunība.

Jautram būt - nepatikšanas, slimība.

Jēri - laba dzīve, labs apģērbs, sasniegt mērķi; balti jēri - peļņa; melni jēri - nepatikšanas.

Jēzus Kristus - palīdzība bēdās, liela laime.

Jokus dzīt - drūm as dienas.

Josta - ceļš, ceļojums, precības; gaiša josta - apm ieri­nātība; melna josta - bēdas; to aust - ceļojums, pre­cības; to valkāt - precības; to atrast - iegūt uzticamus draugus; to pirkt - draudzība.

Jum ts; jauns jumts - labi klāsies; caurs jumts - trūkums; ielūzis jumts - briesmas, izirs ģimene; to taisīt - dro­šība, kāzas, bēres, bērni; no tā krist - nelaime; jum ta lodziņš - kāds ilgojas, brīvības zaudēšana.

Jūra - ceļojums, laime, kļūt par jūrnieku; rāma jūra - labi klāsies; vētraina jūra - nemierīga dzīve, nemiers,

55

rūgtums, briesmas, strīds; tajā brist - precības; tajā peldēt - veselība, prieks, ļauna slimība; lajā noslīkt - slimība, briesmas; pa to braukt - bīstams pasākums.

jūrascūciņa - laime.

jūrasputni - vētra, novēlots darījums.

Kabata - jābut uzmanīgam ar naudu; pilna kabata - no­slēpumi; tukša kabata - nabadzība, zaudējumi; caura kabata - izšķērdība, slikti klāsies.

Kabatas nazis; to atrast - iemantot ienaidniekus; to pa zaudēt - atsvabināties no ienaidniekiem.

Kabatlakats - asaras, vēstule, iesnas.

K ad iķ is - lielas cerības, vilšanās, vientulība; kadiķa ogas - laime; kadiķa ogas lasīt - vilties draugos; kadiķa ogas ēst - laba veselība.

Kafejnīca - slinkums, izšķērdība.

K afija - apmelojums; to dzert - nepatikšanas, nepa­tīkama sabiedrība.

K aijas - vētra, skumjas, ilgas.

Kailam būt - trūkums, kauns, veselība, neveselība, ne­patikšanas.

K aim iņi - nelaime; ar liein runa! - tenkas.

5(o

Kaja; tā sāp - bēres; to snlnnzt - zaudēt draugu, atlikt svarīgas lietas; to izmežģīt - nelaime.

Kajas - uzticami draugi; basās kājas - negods, tenkas, nabadzība, grūta dzīve, taupība; netīrus kājns - sli­mība, naids, neslava; slimas kājās - neveiksmes; līkas kājns - nicināšana; koka kajas - nelaime pārgalvības dēļ; apautas kājns - cieņa; tās mazgāt - grūtības, šķēršļi; tās apaut - ceļš, labklājība; tās uoaut - slikti klāsies, palikt bez darba; tās sasist - šķēršļi, grūts ceļojums; tās skūpstīt (citam) - pazemojums, nožēla; kāju pēdās kasīt - būs jādejo.

Kaklarota - labs vīrs vai mīļākais.

Kaklasaite - laime, precības.

Kakls; skaists kakls - laime, saderināšanās; tievs un garš kakls - slimība; to mazgāt - veselība; to nptīt ar lakatu - slimība.

Kaķene - krāpšana; melna kaķene - nelaime; tā skrāpē - sieviete darīs pāri.

Kaķēni - viltība, viltīgi draugi, zagļi, nepatīkami viesi, pārsteigums.

Kaķis - zagļi, nelaime, nepatikšanas, zudības, lamā­šanās, lišķis, viltīgs draugs, nikns cilvēks, laulības pārkāpējs; melns kaķis - naids, ļaunums, viltība, greizsirdīgs vīrietis; raibs knķis - nepatikšanas; to barot - nepateicība; to glāstīt - nelaime, atriebība, ļauns cilvēks; to nosist - atsvabināties no liekuļa; tas sk rā p ē- ļauns cilvēks; tns ņaud - nepatīkamas ziņas, nepatīkami kaimiņi; tas uz ceļa - vecmeitās palikt; tas mazgā dibenu - nekaunīgs ciemiņš.

Kaķpēdiņas plukt - prieks.

K alējs - grūts darbs, dzīves pārmaiņas, laimīga mīles­tība; tas kaļ - slava.

Kalendārs - ar pūlēm tikt uz priekšu.

Kalmes - svētība.

Kalns - šķēršļi; stāvs kalns - grūtības; nepārredzams kalns - nepārvarami šķēršļi; kalna galā stāvēt - uz­slavas, vēlēšanās piepildīsies; tajā kāpt - grūts darbs, grūtības, labi klāsies, sasniegumi, cīņa ar dzīves grūtībām, uzvara; lajā kāpi satilainā laikā - dzīves ceļš ies kalnup; tajā kāpt sliktā laikā - dzīves ceļš ies kalnup, pārvarot grūtības; taja neuzkāpi - trūkums, nabadzība; no tā nokrist - negods; no lā iet lejā - ne­patikšanas, zaudējums, slikta dzīve, neveiksmes, slikt i klāsies, vēlēšanās nepiepildīsies, dzīves ceļš ies lejup.

Kalps - augsti viesi; kalpam būt - gods, kļūt par saim­nieku, mantojums.

Kalt - sarežģījumi, rūpes, raizes, vēstule.

Kāļi - labas sekmes, labs garastāvoklis; tos ēst - ve­selība, skūpsti.

Kaļķi - ceļojums, veltīgi izdevumi.

Kamanas - izpriecas, ceļojums, izdevīgs ceļojums; ta­jās brauki - vējš, viesības, laba dzīve, sasniegt mērķi.

K am ēlijas - ielūgums uz viesībām.

Kam ielis - grūtības, bagātība.

5$

Kamīns patīkama vieta, ienesīga vieta.

Kamols - veiksme, laime, augoņi; to līt - cerības, garš ceļš, jaunas ziņas.

Kanals - jaunas attiecības.

Kanārijputniņš - laba ziņa; to noķert - iegūt draugu; tas dzied - sieviete valdzinās.

Kancele; tajā stāvēt - aprunāšana, gods; lajā mācītājs - tiesas darbi.

Kanna; pilna kanna - dzīres; tukša kanna - nabadzība; no lās dzerl - labas ziņas.

Kaņepāji - bagātība, mazas ciešanas; tajos sēdēt - cie-

Kaņepes ēst - briesmas.

Kapakmens - skumjas.

Kaparuna - mierinājums.

Kāpostgalvas novākt - bēres, tuvinieka nāve.

Kāposti - nepatikšanas, lielas dusmas; tos ēst - trū­kums, dusmas, prieks par darbu, laba dzīve, laimīga mīlestība; tie aug - labi klāsies; tos dēstīt - mīlestība; tos skābēt - mīlestību zaudēt; tos vārīt - nepatīkami viesi, kāzas.

Kapracis - slimība.

Kaps - zaudējums, paziņas nāve; svaigs kaps - bēres; svaigs kaps ar puķēm - bēres; zaļš kaps - sāpes pāries, atmiņas par draugiem; kaps ar krustu - lielas

mošanās; tos vērpt - svētība.

5^

neveiksmes; kaps bez krusta - dzīve bez pārmaiņām; to rakt - nāve, izdevīgas precības; tajā iekāpt - slim ­nieku kopt; tajā iekrist - briesmas; lajā gulties - pre­cības; tajā mironi guldīt - prieks; to aizbērt - slimība; lo kopt - labklājība.

Kapsēta - lipīga slimība, sirdsm ieru zaudēt; kapsēta ar krustiem - likstas; tajā atrasties - grūtums, sirdsmiers, mierīga dzīve, laika maiņa; tajā staigāt - jālūdzas par mirušajiem, nepatīkama dzīvesvietas maiņa.

Kapt - vēlēšanās piepildīsies; kapt kalnā - labi klāsies, šķēršļu pārvarēšana; kāpt augstā kalnā - laba dzīve; kāpi no kalna - slikti klāsies; kāpt pa trepēm augšup - dzīvē likt ātri uz priekšu; kāpt pa trepēm lejup - na­badzība; kāpt pār sētu - sanīsties ar kādu ģimeni.

Karadienests - nāve.

Karalis - svinības; karalim būt - liels gods.

Karašu ēst - kļūt par kūmām, nevalodas.

Karātavas - briesmas, viltus draugi; pie tām karāties - liela nelaime.

Karavāna - laimīgs ceļojums, šķēršļu pārvarēšana.

K areiv ji - nemieri, gods, strīds, ugunsgrēks.

Kariete; tajā braukt - sasniegt mērķi; no tās izkāpt - zau­dēt mantu vai godu.

Karogs - laime, svinības, prieks; melns karogs - slimība, sēras, nepatikšanas; to nest - tikt cienītam.

Karot - negaiss.

(oO

Karote - dienišķa maize, ciemiņi; sudraba karote - vie­sības; to nolauzt - mazas rūpes, atriebe dusmās, zau­dēt saimnieka stāvokli; to gatavot - būs lieks ēdējs.

Karš - nemiers.

Kārtis - jāsargās no viltniekiem, tiksi iemīlēts; tās spē­lēt - viltība, naudas izdošana, strīds, neveiksmīga tirgošanās; tās spēlēt par nandii - ķildas ar draugiem; tās likt - jaunas ziņas.

Kartupeļi - trūkums, pārticība; tos stādīt - naudu at­rast, runas par kāda cilvēka nāvi; tos rakt - nepa­teicīgs darbs, nauda, bēres; tos mizot - nepatīkami ciemiņi; tos vārīt - atsvabināties no nastas; tos ēst - nabadzība, bēdas, baumas.

Karuselis - vieglprātība.

Kase; pilna kase - bagātība; tukša kase - trūkums.

Kāši - nodoms nepiepildīsies.

Kašķis - ļaunums, kauns, negods; ar kašķi slims cilvēks - neslava, nepatikšanas.

Katls - ģimenes ķilda; tas vārās - tukšas valodas, bār­šanās; katls ar gaļu - bēres.

Kaudze - labas ziņas, kāzas rados.

Kauli - nelaime, nemiers, daudz darba; tos krimst - rūpes par uzturu; tos lauzīt - rūpes par iztiku, drauga zaudēšana; tos lasīt - ar taupību kļūt turīgam.

Kaunu piedzīvot - gods, cieņa, veiksmīga tirgošanās.

(o )

Kaunum s; vīrietim - laba nākotne; sievietei - neuzticīgs mīļākais.

Kauss; pilns kauss - labklājība, līksme; tukšs kauss - gar­laicība.

Kauties - ciemiņi, tais viesis, draudzība; kauties Inlz asinīm - tikties ar radiem.

Kaza - bēdas, nepatīkama jaunava; bultu knza - peļņa, prieks; melna kaza - nelaime, bēdas, nepatikšanas, draudzība izjuks; to slaukt - slimība; to ganīt - palikt vecmeitās.

Kāzas - nāve, bēres, iepazīšanās, jaunas ziņas, vējpu­tenis, ķildas; kāzas pašam - dvēseles skumjas; kāzas citam - skumja ziņa; tajās dejot - slimība; kāzu rota - precības izjuks.

Kažoks - ienesīga vieta, auglīga vasara, slava, nece­rēta bagātība; jauns kažoks - gods; kažoks uz kreiso pusi -n a id s mājās; to uzvilkt - smaga dzīve, ienesīga vieta, mantojums.

K ino skatīties - nemiers.

K lajum s - ceļš ir brīvs; zaļš klajums - vientulība, po­zitīvs vērtējums; tukšs un pelēks klajums - grūta bez- prieka dzīve.

K lanīšanās - lišķi.

K lauvēt - satraucošas ziņas; klauvējam dzirdēt - tuvi­nieka nāve.

K lavieres; tās spēlēt - nepatīkamas ziņas; tās spēlējam dzirdēt - šķēršļi svarīgā darbā.

Kleita; balta kleita - labi klāsies, prieks, nevainība, sli­mība, nāve, līksmas, taču nem ierīgas dienas, ielū­gums 11/ kāzām; melna kleita - bēdas, ciešanas, sēras, slimība, nāve; raiba kleita - nemiers, briesmas, ķil­das; sarkana kleita - briesmas, sirdssāpes; zila vai zaļa kleita - vēlēšanās piepildīsies; dzeltena kleita - greiz­sirdība, lišķība; pelēka kleita - grūts darbs; gaiša kleita - laime; tumša kleita - bēdas; grezna kleita - gods, lai­me, laimīga nākotne; saplēsta kleita - zaudējums; tīra kleita - gods; netīra kleita - negods; īsa kleita - ne­veiksmīgs darījums; to lāpīt - nepatīkams viesis, grūti laiki; to.šūt - sekmīgs darbs, kāzas, dzīves pārmaiņas, viesības; to mazgāt - jābūt taupīgam; to pirkt - lai­mīga mīlestība.

K lēpis; tajā sēdēt - vilšanās mīlestībā; tajā sēdināt kādu - iemīlēšanās.

K lēpja suns - patīkama dzīve; tas kož - neuzticīgs dzī­vesbiedrs.

K lepus - iemīlēšanās, nemiers, grūta slimība.

Klēts - bagātība, pārticība; pilna klēts - bagātība, lep­nas kāzas; tukša klēts - nabadzība, bads; klēts ar at­vērtām durvīm - precinieki; tajā ieiet - kāzas; to celt - jauna dzīve; to nojaukt - izpostīt dzīvi; klēts atslēgas pazaudēt - izputēšana.

K libot - nepatikšanas.

K liegt - briesm as, slimiba, bailes, grūtības; nespēt kliegt - grūtības, briesmas ģimenei.

K lija s - pārticība.

(o3

Klints - grūts darbs, pūliņi, šķēršļi; augsta klints - ne­laime; tujn uzkāpt - pārvarēt šķēršļus; no tās krist - briesmas, drauga vai tuvinieka nāve, veltas cerības.

Kliņģeri ēst - pļāpas, peļņa.

Klons - grūts darbs, grūta dzīve.

Klosteris - kluss prieks, cietums, ilgstoša slimība; tajā ieiet - cietums, bēdas.

Klūdziņas griezt - ļauns nodoms, bīstamas ziņas.

Klupt - šķēršļi, neveiksme, vilšanās.

Kļava - patīkamas ziņas; zaļa kļava - patīkama dzīve; nokaltusi kļava - grūtības, sēras; kļavu lapas lasīt - jācep bēru maize, jācilā miroņa drēbes.

Knābis - sliktas ziņas par radiniekiem.

K niebt - izraisīt dusmas.

Kniepadata - ķildas.

Kodes - neveiksmīga saimniekošana.

Kokarde - karš.

Kokle - mūzika, sēras, rūpes.

Koks - bagātība; zaļš un ziedošs koks - laime; koks ar augļiem - cerības piepildīsies, labi draugi, dāvanas; ziedošs koks - bagātība; kails koks - zaudējums; no­kaltis koks - neveiksmes, ilgstoša slimība, nāve; no­gāzies koks - tuvinieka nāve; degošs koks - zaudējums, veltas cerības; zibens pāršķelts koks - drauga zaudē­jums; koks bez galotnes - šķiršanās; koks ar dobumu -

(o4

apmelojums; to stādīt - saticīga ģimenes dzīve, ģi­menes pieaugums; tajā kapi - sasniegums, karjera, viss izdosies; no hi krist - nelaime, grūta slimība; no tā nokrist - nelaime, slimība; to zāģēt - mirt; to cirst- slimība, saimnieka nāve, drauga nāve; tā zarus lauzt - zaudēt uzticību; koka kājas - slimiba, nepatikšanas, bīstama augstprātība; koka kurpes - nekārtīga saini niekošana; koka tupeles (lielās, netīras) - rūpes.

Kokvilna - laba peļņa.

Komēdiju spēlēt - izsmiekls.

Komēta - grūts, rūpju pilns gads.

Kompass - ceļojums.

Komposts - labs gads (zemniekam), nepatikšanas.

Koncerts - prieks pēc nemiera.

Konfektes; tās ēst - iepazīšanās, mīlestība; konfekšu kāsti dāvināt - vilšanās.

Konservatorija - augstprātība.

Konservus ēst - labklājība.

Korāļi - sēras.

Koraļļi - ciešanas.

Kovārņi - skauģi, veltīga kņada, sliktas izredzes; tie ķērc - nelaime, izredžu trūkums.

Krāces - briesmas, šķēršļi.

Krākt - slimība, nelielas briesmas.

Kram s - stipra veselība.

Krāpt - tikšanās ar blēžiem; likt krāptam - veiksm īgs darījums.

Krāsas; krātas kastē - peļņa, bagātība; tās jauki - sek­mes; ar Uvu strādāt - cerības piepildīsies.

Krāsns - mierīga dzīve; kvēlojoša krasus - skumjas; krāsns ar oglēm - auksts laiks, pastāvīga mīla; krāsns bez uguns - dzīve bez mīlestības un draudzības; sa­brukusi krāsns - saimnieka nāve, kristības, ģimenes naids; dūmojoša krāsns - īsa mīlestība; to kurināt - aukstums, saulainas dienas, strīds, mājas naids, sek­mes, omulība; aiz tās slēpties - nožēla; tās uguni iz­dzēst - tuvinieka nāve.

Krāsot drēbi - pašapmāns.

Krāsoties - negods (vīrietim), veiksm e (sievietei).

Krasts - briesmas garām; mainīga ģimenes dzīve; augsts krasts - veltīgas cerības; no tā krist - nelaime; to sa­sniegt - nodoms piepildīsies.

Krātiņš; tukšs krātiņš - bezrūpīgas dienas; krātiņš ar putniem - satikt domubiedrus.

K rau klis - briesmas, slimība, nelaime, bēres, sliktas ziņas; tas riņķo virs galvas - jāmirst; to nošaut - uz­varēt ienaidnieku.

K rau kļi - rūpes, nemiers; tie ķērc - mironis, sēru ziņa.

Krējum s - pārticība, panākumi, ķildas rados; to ēst - panākumi.

(0(0

K rekls - prieks; jauns krekls - sekm īgs darbs, cieņa, laime, veselība; balts krekls - iepazīšanās; netīrs krekls - slimība, negods; saplīsis krekls - veltīgas cerī­bas; īss krekls - dāvana; to šut - laime mīlestībā; to mazgāt - jauka ģimenes dzīve, laba nākotne; to no­vilkt - pārmaiņas, slimība; to uzvilkt - izveseļošanās, cerības uz patīkamu dzīvi.

K relles - zobu sāpes, asaras.

Krēsla - vieglas sēras.

Krēsli - viesi; tos ienest istabā un apsēsties - ļoti laba un mierīga dzīve.

Krēsls - omulība, atpūta; krēsls ar nolūzušu kāju - lieli izdevumi.

Krist - nodoms nepiepildīsies, pazeminājums; krist uz līdzenas vietas - neparedzēti šķēršļi; krist uz trepēm - nepatikšanas; krist ū d e n ī-slimība, nepatikšanas; krist no kalmi - neveiksmes darbā, veltīgs mērķis; krist no zirga - negods, zaudējums.

Kristāls - iepazīšanās ar smalku kungu vai dāmu; kris­tāla trauki - laime.

Kristības - nepatikšanas, precības; kristīt bērnu - ne­laime novērsta.

Krītamā kaite - laime loterijā.

Krīts - parādi.

Krogs - apnikums, kautiņš; tajā ieiet - meli, neslava, negods.

(o7

Krokodils - ļauns cilvēks.

Kronis - gods, slava.

Kroplis - slimība, grūtības, negaidīta palīd/.ība.

Kruķi - neveiksmīgs darījums; tos salauzt - pārejošas grūtības.

Krunkas - grūts mūžs.

Krupis - nelaime, sliktas domas, ienaidnieks, vilšanās; to nosist - uzvarēt ienaidnieku.

Krusa - asaras, bāršanās, nemiers, slikts garastāvoklis, noslēpuma atklāšana.

Krustceles - neizlēmība.

Krusts - miers, svētība, saderināšanās, labas ziņas, bē­das, nelaime, ciešanas, nāve, grūta dzīve; krusts ceļ­malā - laba ziņa; krusts gaisā - verdzība; puķēm rotāts krusts - ģimenes laime; melns krusts - nelaime, nāves ziņa; nogāzts krusts - pārvarēt grūtības; to nest - sē­ras; pie tā tikt piesistam - neveiksmīga laulība, brī­vība, laba dzīve.

Krūtis - laimīga mīlestība; iekritušas krūtis - slimība, laulības; ar tām zidit bērnu - izsmiekls (vīrietim), lai­mīga laulība (sievietei); tās zaudēt - bērnu nāve, sān­censes.

Krūze - prieks; pilna krūze - saderināšanās, kāzas; tukša krūze - trūkums; to sasist - izjuks precības, sliktas pārmaiņas.

Kubuls - nepatikšanas.

(o5

Kuģis - aizceļošana, svešums; kuģis mierīgos ūdeņos - peļņa, veiksm e; kuģis velni - briesm as; noenkurots kuģis - stipri dzīves pamati; kuģis uz sauszemes - vel­tīgs darbs; degošs kuģis - lieli zaudējumi; kuģis bez masta un burām - briesmas, trūkums; tas brauc osla - mērķa sasniegšana; tas tiek izkrauts - tāli viesi.

Kuilis - liels prieks; to nosist - atbrīvoties no nepa­tikšanām.

Kukaiņi - nauda; tie lido - mazi zaudējumi; tie kož - krāpšana.

Kūkas - labi klāsies; rūgtas, piparotas kūkas - slikti klā­sies; tās cept - precinieki; tās est - pļāpas, nepatik­šanas.

Kukulis - bagātība.

Kule - bēdas; to uz muguras nest - trūkums.

Kūleņus mest - darīt muļķības.

Kūļi; kūļi ar tukšām vārpām - nabadzība; tos siet - m ī­lestības laime.

Kumelītes - slimība.

Kum eļš - labas ziņas; kumeļš ganībās - labs laiks; tas skrien - vējš.

Kum oss izkrīt no mutes - zaudējums.

Kupenas - laime.

Kurmis - lielas raizes, zaudējums; tas ceļ rakumus - ģim enē kāds mirs.

( o ī

Kurpes - patīkam s atgadījum s, ceļojums, veiksm e; jaunas kurpes - ceļš, dancošana, jauna darbavieta, jauni paziņas, laba karjera, labas pārmaiņas, gods; vecas kurpes - slikts ceļojums, trūkums, nabadzība, negods, grūtību pilns ceļš; sarkanas kurpes - tiks dā­vināts gredzens; mazas kurpes - ar grūtībām tikt uz priekšu; tās laikot - sākt jaunu darbu; tās apaut - pa­augstinājums darbā, tāls ceļš, jauna darbavieta; tās atrast un apaut - kāju sāpes; tās saplēst - zaudēt draugu; tās pazolēt - nepatikšanas.

K urvis; tukšs kurvis - slikti darbinieki, slikti draugi; kurvis ar ogām - asaras; to pil - sīkas rūpes.

Kūts; pilna kūts - bagātība; tukša kūts - nabadzība; kūts ar tramīgām govīm - lielas bēdas.

K vieši - turība, gods; tos sēt - bērni, labklājība; tos pļaut - turība, nauda.

K vīts; to ņemt - manta; to dot - bagātība vairosies; to rakstīt - ienaidnieki.

Ķēde - cietums; zelta ķēde - kāzas, uzticīga mīlestība; sudraba ķēde - uzticīga draudzība; dzelzs ķēde - grūta dzīve, grūts darbs; tajās būt ieslēgtam - šķēršļi, grūts liktenis; tās saraut - pārvarēt šķēršļus.

Ķem m e - ķilda.

Ķemmēt; ķemmēt gludus matus - uzticami draugi, mī­lestība; ķemmēt izspūrušus matus - sliktas ziņas.

Ķ e r r a - grūts darbs; lo stumt - slimība, ar grūtu darbu tikt uz priekšu.

Ķēve - kristības.

Ķ ieģelis - īgnum s; lo gatavot - izdevumi.

Ķ īla ; to dot - neturēt vārdu; to ņemt - būt cietsirdīgam.

Ķilda - nepatikšanas, negods.

Ķim enes - bēdas.

Ķ ip lok i - dusm as; tos ēst - slikti apstākļi, mīlestības laime.

Ķ irbis - veltīgas cerības; to vārīt - tenkas.

Ķ irm ji - bēdas.

Ķ irši - raizes, asaras, labklājība, laba nākotne; saldi ķirši - prieks; skābi ķirši - mazas nepatikšanas; tos lasīt - jautrība, prieks, laim īga nākotne; tos ēst - skūpsti, mīlestības laime, prieks.

Ķiršu koks - cerību piepildījums; ziedošs ķiršu koks - lai­me, svētība.

Ķirzaka - tikšanās ar zemiskiem ļautiņiem; lo nosist - nomierināt ienaidnieku.

Ķ īseli ēst - bagātība, pļāpas.

Ķ ite - labi draugi.

LLabdienu dot - jauna mīlestība.

Labība - veiksme, turība, laba raža, lietus; zaļa labība - prieks, neveiksme; kupla labība - bagātība; labība ar puķēm - nepatikšanas; izkulta labība - bagātība; lo sēt - ienākumi; to pļaut - veiksme, labas sekmes, prieks, grūtību pārvarēšana, sniegs, trūkums, atbrīvošanās no raizēm, slimība, kaimiņa nāve; to vest mājās - veselība, turība; to kult - paveikt grūtu darbu; to mali - laba iztika; lo pirkt - trūkums; to pārdot - bagātība; labības lauks - veiksme, svētība, laimīga mīlestība, negaidītas dāvanas, ražens darbs; labības kūļi - bagātība.

Laboratorija - slimība.

Labrītu dot vai saņemt - gods.

Lacis - nepatikšanas, smaga slimība, stiprs pretinieks, ienaidnieks, precinieks; brūnais lācis - skopulis; bal­tais lācis - lielas briesmas, laimests; melns lācis - ne­patikšanas; tas dejo - tikšanās ar rupjiem cilvēkiem; to nošaut - briesmas, atbrīvoties no blēžiem.

Lāde; pilna lāde - pārticība; tukša lāde - trūkums, ne­patikšanas.

Laiks (labs) - veiksme.

Laimīgam būt - nelaime, nepatikšanas.

Laipa - šķēršļi, skaudība, viltus; ielūzusi laipa - neveiks­mes, neuzticami draugi; to pāriet - sasniegt mērķi,

72

nodoms īstenosies, izvairīšanās no nelaimes; no tās krist - nelaime.

Laiva - pārm aiņas; caura laiva - nabadzība, skumja dzīve; laiva vētrā - vajāšana; ar to braukt - vēstule, pārmaiņas, sirsnīga mīlestība, lieli prieki, mironis; no tās izkrist - briesmas ģimenei, nelaime, pārstei­gums; tā grimst - drauga nāve.

Lakats - galvassāpes, vēstule; jauns un skaists lakats - sekmes, aizbildniecība; smalks lakats - turība; balts lakats - prieks, vēstule; melns lakats - bēdas, sēras, lielas nepatikšanas ģimenē, galvassāpes; sarkans la­kats - nelaime; zils lakats - uzticams draugs; brūns lakats - radinieka slimība.

Lakstīgala; la dzied - jautrs, interesants ciemiņš; lo no­ķert - apprecēties ar muzikālu dzīvesbiedru.

Lakta - grūts darbs.

Lamatas - zaudējumi, neveiksmes, viltnieki.

Lamāties - nepatikšanas, tikšanās ar nepieklājīgu cil­vēku.

Lampa; degoša lampa - gaiša nākotne, prieks, laime; tumša lampa - bēdas; veca lampa - nepatikšanas; to ieslēgt - laime, mīlestība, labas izredzes; to izslēgt - ciešanas, nāve, trūkums, nelaime; to nest - nokļūt uz īstā ceļa.

Lāpa; degoša lāpa - ilga dzīve; to nest - tuvinieka nāve, pretmīlestība; lo izdzēst - nāve; lāpu gājiens - gods.

Lapas; zaļas lapas - prieks, laimīga mīlestība; dzeltenas lapas - viltība, skaudība; plaukstošas lapas - laimīga

73

nākotne; vītušu* lapas - slimība; krītošas lapas - bīs­tama slimība; sakaltušas lapas - nāve.

Lapene - tikšanās ar mīļoto.

Lāpīt; lāpīt drēbes - trūkums; lāpīt uzvalku - nedarbu slēpšana; lāpīt zeķes - atradums, nokārtoti parādi.

Lapsa - viltība, viltīgs draugs, nepatikšanas, vilšanās, nelabvēlība; beigta lapsa - liela laime; to noķert - at­maskot viltus draugu; to nogalināt - nepatikšanām gals.

Lapsenes - sliktas ziņas, ienaidnieki; tās dzel - vilša­nās; tās aizdzīt - atbrīvoties no ienaidniekiem.

Lāpsta - rūpes, grūts darbs; to salauzi - dzīve pagalam.

Lasīt; lasīt grāmatu - zināšanas; lasīt avīzi - ceļojums, augšupeja; lasīt kļavu lapas - bēru maize; lasīt mel­lenes - bakas; lasīt sēnes - bēres.

Lāstekas - nepatikšanas.

Lazda - mīlestība, kāzas; lazda bez lapām - kāzas ne­notiks; lazda ar riekstiem - pārejošas rūpes.

Lecektis; lecektis ar augiem - prieks; tukšas lecektis - bē­das.

Ledus - šķēršļi, bēdas, negods, grūta dzīve; to ēst - bezjēdzīgs darbs, slimība; to lauzt - sadursm e; uz tā krist - pievilta mīlestība; lajā ielūzt - slimība, pār- bīlis; leduskalns - briesmas.

Leijerkaste - uzmācīgi ļaudis; lo spēlēt - nepatīkama iepazīšanās.

Leja; zaļa un plaša leja - cerības piepildīsies; šaura leja - pelēka dzīve; dziļa leja - nemiers, zaudējums.

Lelle - izšķērdība; ar lo spēlētie* - laimīga ģimenes dzīve.

Lem eši - jauns darbs.

Līdaka - laime, lietus, nauda; to noķert - ienākumi, lai­m īgs ceļojums, dzemdības.

Lidot - tukšas cerības, vējains laiks.

Līdum s - ļaudis mirs.

Līdzenum s - pieticība.

Liecināt - taisnība uzvarēs.

Lielgabals - iet savu ceļu; tas šauj - nemierīga dzīve, varmācība, labas ziņas.

Liepa - bezrūpīga nākotne; kuplu vai liela liepa - lab ­klājība; ziedoša liepa - liela laime, stropos daudz me­dus; tā gāžas - sievietes nāve; tajā kāpt - sasniegt mērķi (sevišķi - mīlestībā); liepu lapas - sveša cil­vēka mīlestība.

Lietus - nodrošināta dzīve, dzeršana, asaras, ļaužu pū­lis; lēns lietus - svētība, veiksm e, peļņa; stiprs lietus - asaras, tenkas; neliels lie lu s-b ag āta raža, patīkamas runas; lietus ar pērkonu - nelaime; lietus ar pērkonu un zibeni - tēva vai mātes nāve; lietus ar sauli - patī­kama, pārmaiņu pilna dzīve; zelta lielus - prieks, līksme; tajā samirkt - slimība, tenkas, lielas nepa­tikšanas; lietū stāvēt - rājiens.

Lietussargs; skaists lietussargs - tevi ievēros; saplīsis lie­tussargs - ļauns nolūks

Līgava - vēlēšanās piepildīsies; līgava ar plīvuru - šī sieviete mirs.

L īgavainis - slimība.

Līgot, līgotāji - prieks.

Ligzda; ligzda ar putniem - ar bērniem svētīta dzīve; luksa ligzdo - mantas vai darba zaudējums; lo atrast - bagātība.

L īķ is - slikts laiks, labs laiks, laika maiņa.

L ilijas - dāvana; baltas lilijas - skaidra, uzticīga mīles­tība; sarkanas lilijas - karsta un īsa mīlestība; tās plūkt - laimīga mīlestība.

Līme - mīlestības bēdas.

Līmēt - cieša draudzība vai mīlestība.

Lini - nauda, bagātība, peļņa; tos plūkt - mantojums, liela peļņa, nākamgad precības; tos vērpt - laba dzīve.

Lode - briesmas.

Logs - pielūdzējs, kāds skum st tālumā; gaišs logs - drauga nāve; izsists logs - nepatikšanas; aizvērts logs - mierīga dzīve; atvērts logs - lielas bēdas, sēras, ugunsgrēks, slimība; logs ar melniem aizkariem - sē­ras; to mazgāt - ciemiņi; pa to iekāpt - neizdevies pa­sākums; pa to izkāpt - ķildas, nepatikšanas; pa to iz­krist - briesmas; pa to skatīties laukā - jaunas ziņas.

Lokus ēst - slikti klāsies.

Lopi - svētki ģimenē, godības, pārmaiņas; trekni lopi - laba raža; tos barot - viesi, labklājība; tos kaut - mirt;

7 (b

tos ganīt - dzīvesvietas maiņa, viesības, kazas, bēres, pārmaiņas.

Loto spēlēt - būt sabiedrības dvēselei.

Lūgšanu skaitīt - ģimenes laime, bāršanās, neveiks­mes, bēdas.

Lūgt Dievu - prieks.

Lukturis - prieks; degošs lukturis - labas ziņas; nodzisis lukturis - rūpes.

Lupatas; tās vākt - nabadzība; tās pirkt - nabadzība; tās valkāt - nabadzība.

Ļaudis - jaunas ziņas, nemiers; sveši ļaudis - viesības; ļaudis melnās drānās - sēras, nāve; tie s trā d ā -bagātība.

M ācītājs - tiesas darbi, nepatikšanas, slimība, rājiens, ķilda; mācītājs baznīcā - strīds, tiesa; mācītājs kancelē - slimība.

M agnēts - valdzinājums.

M agones - prieks, tenkas, vilšanās; ziedošas niāgones - viltība, laim īga mīlestība; tās plukt - jutekliska mīlestība; magoņu lauks - prieks.

77

M aijpuķītes - mīļa dāvana.

M aijvabole - zaudējumi; to ķert - iegūt draugus.

M aiss; pilns maiss - bagātība, pārpilnība, laba dzīve; tukšs maiss - trūkums, nabadzība, zaudējums, ne­veiksm e; caurs maiss - liels zaudējums; pilnu maisu nest — raizes, rūpes, mironis.

M aita - strīds par mantojumu.

M aize-bagātība, labklājība, svētība; rudzu maize-grū ta dzīve, labs darbs; kviešu maize - svētība ģimenē, pļā­pas, neslava; jēla maize - trūkums; silta maize - sli­mība; to jaut - pārticība; to cept - labklājība, ienā­kumi, mīlestība, tenkas, prieks, jauns darbs, turība, gods, bēres; to dot - slikti klāsies; to ņemt - nāve; to esi - pārticība, klepus; to griezt - strīds, neveiksmes; maizes garozas - veselība; maizes kukulis - laba dzīve, ciemiņi, darbs.

M āja; pilna māja - veiksme; tukša māja - nepiepildītas cerības; jauna māja - nāve, nelaime, bēres, radinieks mirs, saimnieka nāve, labāka dzīve, veselība; veca māja - slimība, bēdas, posts; degoša māja - nelaime, neslava, liels zaudējums, slimība, laime, liels atkus­nis; to pirkt - uzvara, labklājība; tai pamatus likt - labāka dzīve; to būvēt - laimīga mīlestība, uzticami palīgi, labāka dzīve, bagātība, ģim enes pieaugums, tuvinieka nāve, bēres, nelaime ies secen; to nojaukt - ģimenes locekļa nāve; to remontēt - viesi; tā sabrūk - slimība, bēdas, posts.

M akaronus ēst - laba iztika.

M ākoņi - drūm a dzīve, parāds, skumjas, dzīves pār­maiņas; bulli mākoņi - laime, gaiša nākotne, labs da­rījums, noslēpumu atklāšana; gaišsarkani mākoņi - bezdarbs; tumšsarkani mākoņi - nemiers, sapīkums; melni mākoņi - bēdas, briesmas, nelaime.

M aks - strīds; maks ar naudu - trūkums, pārticība; maks ar sudrabu - asaras; tukšs maks - nabadzība, naudas zudības; to atrast - laime; maku ar naudu atrast - pie­ticīga dzīve, slikti cilvēki; tukšu maku atrast - veltīgs darbs, miers, saticiba.

M aksāt algu - grūts pienākums.

M akšķere - peļņa, lišķtba, viltus.

M akšķerēt - lietus, jauna mīlestība, neveiksme, mek­lēt līgavu vai līgavaini; izmakšķerēt lielu zivi - liela laime, nauda.

M akšķernieks - tevi iemīlēs.

M aldīties - nepatīkama situācija; maldīties mežā - slikti justies sabiedrībā, iepazīšanās, policija.

M āli - slimība, izsmiekls, aplama kaislība, nāve, pa­rāds; mīksti māli - laba dzīve.

M alka - slimība; rupja malka - nauda; sīka malka - na­badzība; degoša malka - nepatikšanas, sirdssāpes; to cirst - grūts darbs, nāve, skumjās, rūpes; to nest - na­badzība, apvainojums, grūta dzīve; to kraut - bēres, liels zivju loms; to skaldīt - karš, sauss laiks, lieli iz­devumi, daudz pūļu, bet maza peļņa; to zāģēt - slimī­ba, ugunsgrēks; to vest - bēres; to pirkt - nepatikšanas.

7^

M alt - ķildas, grūts darbs; labību malt - trūkums.

M antojum s - veiksme, nepatikšanas.

M anuskripts - rūpes, raizes.

M arcipāns - lišķi

Marmors - vientuļa un grūta dzīve, cietsirdīgi ļaudis.

M āsa - laimīga tikšanās; slima māsa - skumjas; to skūp­stīt - šķīsta mīlestība; to zaudēt - lielas sēras.

M asāža - sīkas rūpes.

M asalas - nepatikšanas.

M aska - viltība; lo valkāt - piekrāpt draugu; masku balle - paša un citu negodīgums.

M ašīna - kārtīgas dzīves sākums.

Mate - prieks, svētība, laime, veselība; jauna māte - laimīga ģimenes dzīve; slima vai veca māte - nepa­tikšanas, kļūmes, ķildas, nesaskaņas; laimīga m āte- ģimenes laime; skumīga māte - neveiksmīgs darbs; mirstoša vai m irusi māte - slimība, bēdas, raizes; to apbedīt - strīds; mātes kaps - nodoms piepildīsies.

Mati - labas izredzes; balti mati - sirdsmiers, zaudē­jums, ilgs mūžs; gaiši mati - labsirdība, laimīga mī­lestība; sirmi mati - raizes, gods; sarkani mati - liš- ķība; brūni mati - labklājība; melni mati - raizes, sē­ras, grūta dzīve; cirtaini mati - prieks; gari mati - laba dzīve, labas pārm aiņas, ienākumi, bagātība, slava, ilgs mūžs, tāls ceļš, grūta dzīve; kupli mati - gods; īsi mati - pazemojums, nelaime, zaudējums,

nepatikšanas; skaisti mati - bagātība, laime; tie izkrīt - mantas zudum s; tos nogriezt - nepatikšanas, ne­laime, bēdas, rūpes, nāve; tos siikut - ienākumi, ceļš, laime, vēstule, slimība, naudas zudum s; tos sukāt pie spoguļa - laime; tos mazgāt - nemiers, nepatikšanas; tos p il - ceļš, panākum i, precinieki; tos krāsot - iedo­mība; tos sprogot - priecīgas ziņas, slimība.

Mazgāt; mazgāt drēbes - nepatikšanas; mazgāt veļu - tenkas; mazgāt traukus - dzīres; mazgāt grīdu - labas pārmaiņas; mazgāt galvu - rājiens, rūpes izgaisīs, ne­laime pārtaps par laimi.

M azgāties - veselība, prieks; mazgāties tīrā ūdeni - ve­selība, ienākum i, labāka dzīve; mazgāties netīrā ūdenī - slimība, zaudējums, nepatikšanas; mazgāties aukstā ūdenī - veselība.

M ēbeles; skaistas mēbeles - laba nākotne; tās ienest - labas pārmaiņas; tās iznest - pārmaiņas, slimība; jau­nas mēbeles apmainīt pret vecām - nāve.

M edaljons - uzticīga mīlestība.

M edaļa; to iegūt - liels gods; to zaudēt - apsmiekls, ne­gods.

Medīt - laba peļņa.

M edus - laime, žēlabas; to ēsl - laime, veselība, mīles­tība, laulības, nelaime.

M eijas - jautrība.

M eita - nodoms neizdosies; skaista meita - lieli izde­vumi, slimība; raudoša meita - nodevība; to apkampt -

slimība; to precēt - slimība; to skūpstīt - pārsteigums; tā dejo - laimīga mīlestība.

M eitene - viduvēja nelaime; iiuīzn meitene - bēdas; to auklēt - bēdas, nelaime.

M eklēt kaut ko - nepiepildāma vēlēšanās.

Mele - baumas, apmelot citus; gnrn mele - nepatikša­nas pļāpīguma dēļ; sapampusi mēle - slimība; to rādīt - ļ nepieklājība; to izrauj - briesmas, nelaime.

M ellenes - asaras; tās lasīt - bakas; tās ēst - asaras.

Melot - negods.

Mēmam but - lielas sirdssāpes.

M ēness - jauni radi, laimīga mīlestība, dzims puika; gaišs mēness - laime; tumšs mēness - mīlas ķildas; 1 sarkans mēness - karš; augošs mēness - veiksme, ienā­kumi; dilstošs mēness - neveiksme, trūkums; tas lec - alga, d/ims puika; tas riet - vīrieša nāve, nesaņemt algu; tas atspīd ū d e n ī- skaista sieviete; vairāki mēneši - ļ kāzas, kristības, ģimenes pieaugums.

M ērķī šaut - priecīga vēsts.

M ērnieki - pārmaiņas.

M ēsli - nauda, mantojums; govs vai zirgā mēsli - ba­gātība; cilvēka mēsli - bēdas, nepatikšanas, negods; ar tiem notraipīties - liels negods; tajos iekāpt - nepa- I tikšanas; tos aizvest - izšķiest naudu; tos vadāt - ne- ] patikšanas, bēres, sniegs, lietus; tos vest no kūts - ļ sprāgs lopi; mēslu dakšas - nepatīkams darbs; mēslu , kaudze - nauda, bagātība; mēslu talka - bēres.

M ētelis; jauns mētelis - gods, ievērība; vecs mētelis - nepatikšanas, trūkums; saplīsis mētelis - izdevum i; pārāk liels mētelis - skumjas; to uzvilki - gods, jauna vieta; jaunu mēteli uzvilkt - labklājība; cauru mēteli uzvilkt - apkaunojoši ienākumi; to novilki - ģimenes laime; lo pazaudēt - zaudēt darbu.

Mētras - cerības.

M ezgls - panākumi.

M ežacūkas - ļauni cilvēki.

Mežragu spēlēt - nepatikšanas.

Mežs - izdevība, slikti cilvēki; zaļojošs mežs - laime, cerības piepildīsies, laimīga laulība, patīkama sa­biedrība; kails mežs - slikta nākotne, nesaskaņas, skumjas, neveiksmīgs darbs; biezs mežs - draudzība; tumšs mežs - nemiers, bailes, cietums, bezdarbs; de­gošs mežs - sēras; tajā atrasties - slepena mīlestība, patīkama sabiedrība; lajā maldīties - slepena mīlēs tiba, drauga zaudējums.

M ežsargs - parādi, nepatikšanas.

Mieru derēt - raizes.

M ieži - turība, dzims bērns; miežu lauks - cerības.

M igla - skumjas, ilgošanās, asaras, grūtības; ļoti bieza migla - grūtums; tā izklīst - atsvabināties no'aizdo­mām.

M ikla - labklājība, tenkas, sarūgtinājums; mīkla abrā - kāds mirs; salda mīkla - miers; rūgta mīkla - nelaime; to mīcīt - labklājība.

$ 3

M ikroskops - nepatikšanas sīkumu dēļ.

M iljonāram būt - bēdas, nepatikšanas.

M ilti - bagātība, laime; to> malt - laime, bagātība, ne­laime.

M ilzis - mantojums.

M īļākais (mīļāka); to redzēt - prieks; to zaudēt - bēdas; to apskaut - šķiršanās; to skūpstīt - naids.

M inerālūdens - mantai un veselībai draud briesmas.

M inistram būt - nepatikšanas.

M ironis - laika maiņa, lietus, ilgs mūžs, labklājība, sli­mība; gulošs mironis - laika maiņa; dusmīgs mironis - slimība; mironis zārkā - slim ība, nāve, prieks; tas sveicina - slimība; tas aicina līdzi - jāmirst; tas atnāk kādam pakaļ - viņam jāmirst; tas ceļas augšā - bēdas atkārtosies, auksts laiks; tas iedod kaut ko - panākumi, labklājība, ģimenes pieaugum s; tas paņem kaut ko - nāve; tas lūdz kaut ko - labklājība; to aprakt - aprakt nelaimi; to apbedīt - labklājība; tas atdzīvojas - sena mīlestība; to izrakt - ļaunums, raizes, neveiksme, lielas briesmas; to skūpstīt - slimība; to barot - nāve; pašam būt par mironi - ilgs un laim īgs mūžs; miroņa kauli - grūtums, nepatikšanas.

Mirstam redzēt - laika maiņa.

M irt - trūkums, ilga dzīve, kāzas.

Mirte - prieks, kāzas; ziedoša mirte - kāzas, liela milas laime; to apgriezt - laime zudīs; mirtes zariņš - kāzas; sudraba mirte - panākum i; zelta mirte - liels gods;

miršu vninags - kazas, laulības, laimīga mīlestība; to pīt - būt par līgavas māsu vai brāli.

Mirušie - labi klāsies, laika maiņa; mirušie vecāki - laime.

Monogramma; svešāda monogramma - jauna draudzība vai mīlestība; to šūt vai zīmēt - kļūt iedomīgam.

Motors - sekmīgs darbs.

Mozaīka - skaisti mirkļi.

Muca; pilna muca - pārticība, viesības; tukša muca - trū­kums, nepatikšanas; izžuvusi muca - zaudējumi; muca bez dibena - bezjēdzīgs darbs; to stīpot - nokārtot rē­ķinus ar dzīvi; to velt - ienesīgs darbs; muca alus - priecīga dzīve; mucas tapa - dzīres.

Muiža; to mantot - saderināšanās; to iegul - laba nā­kotne; to pārdot - slikti apstākļi.

M uklājs - slikta nākotne, nepatikšanas; tajā grim t - briesmas, slimība; tam izbrist cauri - izkulties no briesmām.

Muks - raizes.

Mūķene - neuzticība; par to kļūt - palikt neprecētai; tā dzied - sirdsmiera trūkums.

Mūmija - vecas sāpes.

Mūris - daudz darba un lieli ienākumi; nepārkāpjams mūris - bezizeja; to celt - radīt sev šķēršļus; uz tā stāvēt - ar izturību sasniegt mērķi; tam pārkāpt - pār­varēt grūtības; no tā nolēkt - bīstams pasākums; tas gāžas - briesmas.

S5

M ūrnieks - grūts darbs.

Mušas - lielas nepatikšanas, tenkas.

M ute; liela m ute - cieņa; maza nnile - lepnums, spītība; to nevar atvērt - nāves briesmas.

Mutes ermoņikas - nevainīgi prieki.

M utuļi; dūm u m utuļi - uztraukums, nelaime; ūdens mutuļi - nemiers, briesmas.

Mūzika - ciešanas, nāve, asaras, bāriens, tuva cilvēka nāve, bēdas, strīds, labklājība, prieks; to mācīties - strīds; to spēlēt - izdevumi, sēras, skumjas.

Naba - vecāku slimība, nepatikšanas.

Nabadzība - lieli zaudējumi.

Nabagam b ū t-g rū ta dzīve, sliktas izredzes, vēlēšanās piepildīsies.

Nagi; gari nagi - kauns, garš mūžs; isi nagi - sēras; nolū­zuši vai apgriezti nagi - ķildas, nepatikšanas, sāpes; tos noraut - posts, nepatikšanas; tos nolauzt - posts, slimība.

Nagla - laime; to atrast - laime, cerības piepildīsies; to nolauzt vai saliekt - laimi zaudēt; to sist sienā - ne­laime, nepatikšanas, izlēmība; to kalt - derīgs darbs; to iztaisnot - taupība; daudz naglu - laime, pārticība, izsmiekls; pakavu naglas - bagāti ciemiņi.

Nakts - rūpesti, bēdas; skaidra nakts - laimīga nākotne; gaiša, zvaigžņota nakts - ilga, priecīga d/īve; tumša nakts - bēdīga nākotne, skumja dzīvo; vētraina nakts - zaudējumi; nakti maldīties - briesmas; nakti būt ceļa - mierīga dzīve; nakti iet vienai - līgavainis pavadīs.

N.d<tskrekls - kāzas.

Naktspods - slimība; lo sasist - nesaticība.

Naktssargs - neuzticami kalpotāji; ar lo runāt - jāuz- manās no zagļiem.

N .iktsvijole - bīstama tikšanās.

Nāra - mīlestība; tā bēg - pretmīlestības trūkums; tā dejo - ķildas ar mīļāko.

Narcise - ziņas par neuzticību.

Narkoze - pārejoša slimība, nepatikšanas.

Nārsts - peļņa.

Nasta - bēdas, rūpes; smaga nasta - grūtum s, grūta dzīve; to nest - grūts darbs, smagi apstākļi, slava; to nomest - izkļūt no grūtībām.

Nātres - tenkas, nepatikšanas; lās plūkt - pārsteigša­nās, šķēršļu pārvarēšana; tajās iesēsties - apmelojums; ar tām pērties - veselība.

Nauda - bēdas, asaras, kašķis, nepatikšanas; papīra nauda - nepatīkamas ziņas, veiksme; sīknauda - nepa­tikšanas, ass strīds, asaras, bēdas; gaiša nauda - laime; tumša nauda - nelaime; vara nauda - asaras; sudraba nauda - asaras, ciešanas, slimība, nepatikšanas,

S7

veiksme, prieks, laime; zelta naittla - laime, pārticība, gods; to dabūt - lieli izdevumi, asaras; to skaitu - ne­patikšanas, asaras, necerēti ienākumi, cerību piepil­dīšanās; to atrast - nelaime, nepatikšanas, prieks; to aizdot - rūpes, parādi; to mainīt - krāpšana; to izrakt - asaras; to zagt - strīds, cietums.

Naudas maks; pilns naudas maks - zaudējums, veltas cerības, laime, gods; tukšs naudas maks - peļņa; to atrast - pieticīga dzīve, bagātība.

Nāve - ilgs mūžs, slimība.

Neaizm irstules - laime, uzticīgs draugs, neaizmirs­tami brīži.

Negaiss - strīds, slimība, nelaime, bailes, pārsteigums, briesmas, ļaunums; negaisa mākoņi - nelaime.

Nēģeris - nepatikšanas.

Nēģi - viesības.

Neļķes - jauns draugs; tās plūkt - prieks.

Nevainību zaudēt - liels kauns, izsmiekls.

Nezāles ravēt - pārvarēt šķēršļus, veiksmīgs darbs.

Niedres - nepastāvīga laime.

Nieze - ķildas, nepatikšanas.

Niša - briesmas; tajā stāvēt - slepeni mīlas prieki.

Notārs - mantojums.

Notis - veltas cerības; pēc tām dziedāt vai spēlēt - prieks.

2)2)

Noziedznieks - nepatikšanas.

Nu ja - uzvara.

Nulles - veiksm īga tirgošanās

Oāze - sekmīga grūtību pārvarēšana.

( )belisks - panākumi.

( )bservatorija - atklāt noslēpumus.

( klekolons - prieks.

Odere - labas pārmaiņas, atklāts noslēpums; to pirkt - pļāpas.

Odi - nepatīkami ciemiņi, nepatikšanas, ļauni cilvēki.

Odze - ienaidnieks, viltīgs draugs, nikna sieviete, krāpšana; tā dzeļ - ļaunums, ienaidnieks; to saķert - tikt pie naudas vai bagātas līgavas; lo nosist - uz­varēt ienaidnieku, pamest viltīgu draugu, prieks.

Ogas - asaras, nelaime, bēdas, nepatikšanas; sarkanas ogas - mīlestība, slimība, prieka asaras, sirdssāpes; baltas ogas - tuvinieka nāve; melnas ogas - asaras, lielas bēdas; tās lasīt - asaras, bēdas; tās ēst - slimība, ķildas, naids, sēras.

O gles - pārm aiņas, nauda, zaudēts gods, bagātība, laime; degošas ogles - prieks, milestība; kvēlošas ogles - karsta mīlestība, ugunsgrēks; tās apdzēst - mīļotā

nāve; tās atrast - naudu atrast; oglraktuves - appre­cēties ar bagātu atraitni.

Okeāns - tāls ceļojums.

Olas - augoņi, nepatikšanas, precības, tenkas, rāšanās, asaras, slimība, nāve, dzīvesvietas maiņa, daudz si­vēnu; vecas olas - riebīgs darbs vai cilvēki, augonis; tās atrast - mazs ievainojums, precības; tās ligzdā - augoņi, laimīgas laulības, bagātība, bērni; tās pirkt - nelaime; tās sadauzi! - rados bēres, nepatīkamas va­lodas, īgnums, nemiers; tās krāsot - negaidīta laime, negaidīts prieks; tās kult - tenkas; tās ēst - ķildas ar mājiniekiem, slimība, saderināšanās, pļāpas; olu čaumalas - sēras; olu kultenis - tenkas.

Olīvas; tās raut - peļņa, sekmes; tas lasit no zemes - rūpes, bēdas; tās ēst - laba dzīve.

Opāls - gods tikuma dēļ.

Operā būt - nemiers.

Operācija - slimība; operētam tiki - izveseļošanās (slim­niekam), slimība (veselam).

Opiju sm ēķēt - pazudinošas kaislības.

Ordenis; to dabūt - ievērība; to nēsāt - gods; to pazau­dēt - ļauns nodoms.

O rķestris - patīkams laika kavēklis.

Ormanis - nelaime.

Ornaments - tikšanās ar mākslinieku; to zimēt - neliels apjukums.

Osis - stipra veselība.

Osta - bēdām sekos prieki, ceļojums; tajā iebraukt - laulības; no tās izbraukt - pārmaiņas, ceļojums.

Ozols - bagātība, gudrība, vara, veselība; stiprs un zaļš ozols - ilgs mūžs, jautru puišu sabiedrība; nokaltis ozols - nelaime, asaras, bēres ģimenē, sēras; tas gāžas - vīrieša nāve; to nocirst - zaudējums drosmes dēļ, jauna puiša nāve; to ķer zibens - nāves briesmas; ozola vainags - uzvara, peļņa, slava, ilgs mūžs.

Ozolzīles - bildinājums, rūpes, nauda; tas lasīt - peļņa, tuvinieka slimība.

Padzītam tikt - nelaime.

Paeglis - atklāt noziedzīgu plānu, tēva nāve, vecāku zaudējums, uzticīga mīlestība; tā ogas ēst - sēras, strīds, ilga veselība.

Pagale; degoša pagale - mīlestība; izdegusi pagale - mī­lestības beigas, tuva cilvēka nāve.

Pagalms; liels un gaišs pagalms - ērta dzīve; netīrs pa­galms - trūcīga un nepatikšanu pilna dzīve; izarts pagalms - saimnieka nāve; to slaucīt - viesi, preci­nieki, dzīvesvietas maiņa.

Pagrabs; pilns pagrabs - laime, pārticība; tukšs pagrabs - trūkums; pagrabs ar dzērieniem - viesības; tajā nokāpt -

prāta aptumsums, slimība, patvērum s no ienaidnie­kiem; to būvēl - ar pūliņiem sarūpēta bagātība; lajā iekrist - nabadzība; to slaucīt - neraža.

Paipala - nemiers, tāla ziņa; lo ķert - bagātība; tā dzied - vēstule.

Pajūgā braukt - ienākumi.

Pajum tē atrasties - bēgt no vajātājiem.

Pakārt; pakart kādu - izdarīt pakalpojum u; pakārties pašam - nelaime.

Pakausis; glīts pakausis - gods; neglīts pakausis - ne­slava; to kasīt - smiekli.

Pakavs - bagātība, laime, patīkama ziņa; to atrast - laime, bagātība, zirgs, ceļojums; to pazaudēt - ne­veiksme; to kalt - precības; pakava nagla - nauda, ne­gaidīts prieks.

Paksis - laba dzīvesvieta.

Pāksts; pilna pāksts - daudz bērnu, turība; tukša pāksts - trūkums.

Pakulas - nabadzība, trūkums.

Palags; balts palags - jaunas ziņas, vēstule; tīrs palags - patīkama dzīve, veselība; netīrs palags - slimība, rai­zes; to šūt - kāzas vai kristības; to mazgāt - paglāb­ties no tenkām, saradoties ar smalkiem ļaudīm; tajā ietīties - slinkums, bēres; to saplēst - mīlas sakaram beigas.

Palete; palete ar krāsām - laime; palete bez krāsām - ne­laime.

^2

Pali - ugunsgrēks.

Palma - laimīga mīlestība, ievērība; palmas zars - gods, cieņa; to stādīt - jauka nākotne; palmu mežs - veikals zels.

Pamāte vai patēvs - naids, nesaskaņas.

Paniņas dzert - govīm daudz piena, stipra veselība.

Pankūkas cept un ēst - tenkas, turība.

panna - viduvēji apstākļi, kļūt par saimnieci; to pirkt - ielūgums uz viesībām.

Pantera - tikšanās ar niknu cilvēku.

Papagailis - darīšanas ar viltīgiem ļaudīm; to barot - apprecēt pļāpīgu sievu; tas runā - par tevi tenko.

Papardes - vienaldzība; tās aug - labs laiks; tās plūkt - draugu sagādāts pārsteigum s; to ziedus meklēt - ne­sapņo par lielām lietām.

Pape - tiksi nodots.

Papele - bezrūpīga nākotne.

Papīrs - vēstule; balts papīrs - bēres, nevainība nāks gaismā; krāsains papīrs - labas ziņas; papīrs ar zīmē­jumiem - vilšanās; apdrukāts papīrs - gods, uzticība; aprakstīts papīrs - vajāšana; melns papīrs - bēdīgas ziņas; saplēsts papīrs - kauns, apsmiekls; uz tā rakstīt — nepatīkamas darīšanas; to griezt - šķiršanās; to sa­burzīt - neveiksmes; to plēst - dusmas; to dedzināt - beigas draudzībai.

Papuvi art - pūliņi.

Parade - darīt lieku darbu.

Paradīze; tnjri atrasties - labklājība, īsa labklājība; pa­radīzes āboli - labas izredzes; paradīzes putniņš - prieks.

Parāds - nepatikšanas, slimība; to maksāt - rūpes.

Parakstīties - mirt.

Pārdot kaut ko - trūkums; pārdot lupatas - ļoti mīļa cilvēka nāve.

Parks - patīkama dzīve; laja pastaigāties - klusa lab­klājība.

Parlaments - ķilda.

Partitūra - piedalīšanās muzikālā pasākumā; to lasīt - daudz darba; to rakstīt - liels gods.

Parūku valkāt - gods, nāve.

Pasakas stāstīt - melot.

Pase; to saņemt - ceļojums, nodrošināts stāvoklis; lo pazaudēt - sliktas pārmaiņas.

Pastalas - nabadzība; tās valkat - trūcīga dzīve.

Pastēte - ļaunas valodas.

Pastm arkas - ziņas no tāluma.

Pastnieks - cerību piepildīšanās.

Pasts - nokārtot darījumu.

Pātaga - nepatikšanas ģimenē, apvainojums; īsa pātaga - nabadzība; resna pātaga - gods; tieva pātaga - negods; to pīt - atriebe, kaimiņi piekrāps.

Patcnts - peļņa.

patronas - uztraukums par tukšām tenkām.

Patruļa - uztraukums.

Patvāris - omulīga sabiedrība.

Pavadu turēt - ieviest stingru kārtību.

Pavards; degošs pavards - slepena mīla; izdzisis pavards - neomulīga mājas dzīve, sievas vai līgavas nāve.

Pavārs - laime, drudzis, nepatikšanas, svētīgs darbs, noslēpuma atklāšana.

Pavasaris - skaista nākotne.

Pāvests - gods, cieņa; būt par pāvestu - liela laime.

Pāvs - tikšanās ar grezniem ļaudīm; pāva spalvas - lep­nība; tas kliedz - nepatikšanas.

Pazaudēt; pazaudēt atslēgu - ķildas, nemiers; pazaudēt gredzenu - zaudēt labu draugu; pazaudēt priekšautu - nevainība.

Pedāļus mīt - palīdzēt draugam.

Pēdas sm iltīs vai sniegā - ienaidnieki uzmana.

Pelavas - izjuks nodomi, tukšas valodas.

Peldēt - briesmas, asaras, piedzeršanās, sirdsmiers, godības, slimība, veselība; peldēt skaidrā ūdenī - ve­selība, laba dzīve, labklājība; peldēt netīrā, duļķainā ūdenī - raizes, slikta dzīve, nepatikšanas, slimība; peldēt aukstā ūdenī - viegla slimība, ilgs mūžs; peldēt siltā ūdenī - labklājība, omulība; peldēt lielos viļņos -

briesmas; peldēt uz sauszemes - veltīgs darbs; peldēti un slīkt - lielas bēdas, slimība, grūts stāvoklis.

Pele - prieks; bultu pele - veiksmīgas precības; pelei slazdā - uzvara pār ienaidniekiem.

Peles - bads, grūti laiki, ķildas, nelūgti viesi, zagļi, ne­miers, lipīga slimība, blēži, viltība, rūpes; tās pīkst - I zagļi; tās sist - nelaime; peļu miga - pļāpas; peļu slazds - kāds grib pievilt.

Pēlis; mīksts pēlis - uzticama sieva, laba dzīve; netīrs pēlis - nejauka un slinka sieva, nepatikšanas.

Pelni - izjuks nodomi, vilšanās, drūma dzīve, nelai-i mīga mīlestība; balti pelni - prieks; pelni ar kvēlošām oglēm - laimīga dzīve; izdzisuši pelni - ļoti grūta dzīve; tos rušināt - nedarbi; tos kaisīt - sēras; tos grābt mantojums; tajos iekrist - zaudēt mantu.

Peļķes - šķēršļi; tajās iekrist - slikta sabiedrība; tām pār­lēkt pāri - izglābties no briesmām.

Perēklis - kāzas; izpostīts perēklis - kāzas izjuks.

Pēriens - slimība, materiāli zaudējumi.

Pērkons - bāriens, laime, bagātība, barga valdība, prieka vēsts, ģimenes naids, nepatikšanas; pērkons ar zibeni - briesmas, strīds; pērkons bez zibens - ne­patīkams pārsteigums, dusmas; pērkons sper - dā­vana, zaudējums; pērkons bez lietus - prieks; pērkons ar lietu - negaidīta tikšanās ar mīļoto; pērkona ne­gaiss - ģimenes strīds, nesaskaņas, skandāls.

%

IVrles - asaras, nabadzība; lielas pērles - viesības; grez­na* peries - bagātība; sarkanas peries - mīlestība; zaļas pērles - uzticīgs draugs; pērļu virtene - mīlestības asaras.

1’estītājs - lielas un briesm īgas ciešanas; Pestītājs krustā - sirdssāpes.

Pētersīļi - labvēlis.

Petroleja - iepazīšanās ar interesantu cilvēku.

Piedurknes - gods, bagātība; garas un platas piedurknes - turība; īsas vai šauras piedurknes - trūkums; saplīsušas piedurknes - bezdarbs; tās nogriezt - zaudēt mantu.

Piedzerties - nepatikšanas, bēdas, negods, slimība; ;iiedzērušu redzēt - šim cilvēkam būs lielas nepatik­šanas, slimība, zaudējums, lietus.

Pieguļā jāt - atpūta.

Piem ineklis - laulības, bērni, manta, slava; to sabojāt - visu minēto zaudēt.

Piens - bezrūpīga dzīve; netīrs piens - govs saslims; to slaukt - tenkas, peļņa, laime; to kāst - rājiens; to iz­gāzt - zaudējum s; to dzert - veselība, tikšanās ar senu paziņu, ķildas.

Pieši - gods, rūpes; zelta pieši - gods, laba karjera; sud­raba pieši - lielība.

Piķis - turība.

Piles - ķildas, nepatikšanas, tenkas; tās peld - tenkas; tās ķert - jauni draugi; to gaļu ēst - svinības.

Pils - uzticība, labklājība, vēlēšanās piepildīsies; tajā ieiet - gods, slava; tajā dzīvai - daudz naudas; tri deg - ļ pēkšņa nelaime; tā sabrūk - sēras, nelaime ģimenē.

Pilsdrupas - posts.

Pilsēta - jauna dzīvesvieta, bagātība; skaista pilsēta ienesīga vieta, turība; tukša pilsēta - nabadzība, zau­dējums; to būvēt - prieks, laime; pa to braukt - nem iers!

Pipari - asaras, nepatikšanas; tos malt vai ēst - dusmas.']

Pīpe - veselība; to pīpēt - migla.

Pīrāgi; tos cept - tenkas; tos ēst - nepatikšanas.

Pirksti; skaisti un slaidi pirksti - patīkama nodarboša­nās; netīri pirksti - viltoti dokumenti, zādzība, ne­gods; pirksti ar gariem nagiem - gods; lieki (vairāk nekā ļ pieci) pirksti - nepieredzēta bagātība, ārlaulības bērni; tajos iegriezt - nepatikšanas; tos nocirst - nelaime.

Pirts - ienaidnieki, nelaime, šķīstība; to kurināt - naids;] tajā mazgāties - slimība, nepatikšanas, viegla dzīve;» tajā pērties - pļāpas, negods, slrīds, slimība, lielas ļ nepatikšanas, zaudējums, bads.

Plakāts - pārsteidzošas ziņas.

Plāksteris - zaudējums, neveiksmes; plāksteris uz acs - apvainojum s; to uzlikt - slimība.

Plaukts - slimība.

Plikgalvim būt - izsmiekls, trūkums, radinieka nāve.

Plīts - precības, ērta mājas dzīve; neglīta plīts - slikta saimniecība.

plosts - nedroša d/īve, apšaubāma mīlestība.

rimti laime; lieli, krācoši plūdi - karš, nemieri, bries­mas, vēsturiski notikumi.

Plumes - slimība; dzeltenus plūmes - viltīgi draugi; zilas plūmes - asaras; sarkanas plūmes - prieks; melnas p lū ­mes - slimība; žāvētas plūmes - garlaicība; tās lasit - nepatikšanas, asaras, sēras; tās est - veselība, žēla­bas, bēdas.

Pļauja - svētīgs darbs.

Pļauka - negods, slikta sabiedrība; sist pļauku - no­devība.

Pļaut - trūkums, turība, cerību piepildīšanās; pļaut at­vases - slimos bērni.

Pļava; zaļu pļava - iemīlēšanās; ziedoša pļava - laimīga dzīve, laulības; nelīdzena pļava - nemierīga dzīve; izkaltusi pļava - trūkums, nelaime, slimība.

Podagra - veselība.

Pods - trūkums, tukšas cerības; pilns pods - pārticība, ienākumi; lukss pods - trūkums; pods uz uguns - kā­zas, viesības; lo sasist - slikti laiki.

Pogas - nauda; spožas pogas - gods; nespodras pogas - trūkums; lielas pogas - bagātība; zilas piogas - naids; dzeltenas pogas - slimība; krekla pogas - liekulība; tās noraut - kādu apvainot, izdevumi, nepatikšanas; tās piešūt - laime; tās pirkt - ienākumi.

Policija - nepatikšanas, raizes, nelaime, rūpes.

Polipi - tāls ceļojums.

Pols (Ziem eļpols vai D ienvidpols) - tāls ceļojums.

Pomāde - izšķērdība, greznība.

Porcelāna trauki - turība; tos pirki - ierīkot savu saim ­niecību; tos saplēst - pēkšņas nepatikšanas.

Portrets; paša portrets - kļūda; cita portrets - jauni mīlas sakari.

Prām is; ar to braukt - sarežģīti darījumi; ar to nogrimt - briesmas.

Precēties - nāve, rūpes, slimība, pārmaiņas.

Precinieki - nelaime.

Prēm ija - peļņa, jauns darbs.

Prezidents; ar lo runāt - sekmes; pnr to būt - gods.

Priecāties - bēdas, asaras.

Priede; zaļa priede - pastāvīga mīlestība; nolauzta priede - radinieka nāve.

Priekšauts - dāvanas; jauns priekšauts - jauns darbs; saplīsis priekšauts - slimība, grūtums; to atrast - labs darbs; to lāpīt - rūpes par nākotni, līdzekļu trūkums; lo mazgāt - pārmaiņas; to pazaudēt - zaudēt darbu.

Princis (princese) - patīkam as ziņas, ievērība.

Procentus rēķināt - neveiksmīgi darījumi.

Procesija - likteņa pagrieziens; tajā piedalīties - laime, prieks.

Projektu izstrādāt - jauni plāni.

Pūce - nelaime; la lido - bezdarbs, laulības pārkāpums, nāve; tā brēc -b ēre s , briesmas; to nošaut - izvairi ties 110 nelaimes.

Pudele - nepatikšanas; to mazgāt - kļūt par tirgotāju; to pildīt - grūts, nepatīkams darbs; to sasist - zaudēt laimi, atbrīvoties no nepatikšanām.

Pūderēties - kādu piekrāpt.

Pūderis - izšķērdība.

Pudiņš - tenkas.

Puķes - varonība, tikšanās ar draugiem, prieks, skum ­jas, bēdas, nelaime; baltas puķes - prieks, laime, jautra dzīve, izredzētais ir godīgs cilvēks, skumjas; sarka­nas puķes - sirdssāpes, ciešanas, asaras, atzīšanās mīlestībā; dzeltenas puķes - negods; raibas puķes - sli­mība, neuzticīgs draugs; zilas puķes - uzticīgs līga­vainis, bērna dzimšana; ziedošas puķes - laime, ilgs mūžs, sirdssāpes; novītušas puķes - slimība, nāve, skum īga nākotne, patīkam as atmiņas; tās stādīt - peļņa, jauka dzīve, vēlēšanās piepildīsies; tās dāvi­nāt - labs pakalpojums, nepatikšanas; tās laistīt - bē­das, laime; ar tām rotāties - slimība; tās pīt vainagā - kāzas; tās plūkt - prieks, gods, skumjas, zaudējums, dāvana, kāzas, nāve; tās izraut - zaudējums, tuvi­nieka nāve, izpostīta laime; puķes ap māju - jauna dzīve; puķes vāzē - priecīgs pārsteigum s; puķu dobe - rakt kapu; puķu vainags - galvassāpes.

Pūķis; no tā bēgt - briesmas; to saķert - ķildas, nesa­skaņas.

Puķkāposti - laba pazīšanās.

!OĪ

Pulkstenis - kārtība darbā, čaklums, iepazīšanās, steī dzīgas darīšanas; zelta pulkstenis - panākumi darbā; sudrabu pulkstenis - viduvējs darbs; apstājies pulkste­nis - nāve; to sadauzīt - neveiksme.

Pulksteņm eistars - nepatīkams uzdevums.

Pulveris - dusmas, slimība.

Pulvertornis - nedroši darījumi.

Pum puri - prieks, panākumi; plaukstoši pum puri - mī­lestība, saderināšanās, jauka nākotne; savītuši pum ­puri - vilšanās, neveiksmes; tos nobraucīt - iznīcināt savu mīlestību, samaitāt savu nākotni.

Punšs; to gatavot - prieks; to dzert - patīkamas stundas.

Pupas - laime, līksme, ķildas, asaras; dīgstošas pupas - kristības; tās stādīt - raizes; tās šķil ~ rūpes par nā­kotni; tās lasīt - asaras; tas esi - asaras, apvainojum s, strīds, nāve.

Pūpoli - nelaimīga mīlestība; tos lauzt - bagāta vasara.

Purpuru valkāt - gods.

Purvs - nepatikšanas, sliktas izredzes; nepārejams purvs - grūta slimība, nāve; pa to iet - grūta dzīve, kauns; tajā iestigt - briesm as, slimība, nāve; no tā izkļūt - glābiņš.

Putni - vēstule, laime, jaunas ziņas, labklājība; melni putni - sliktas ziņas, karš; tos barot - jautri viesi, darbs, dāvana, jaunas ziņas; tos ķert - nepatikšanas, vēstule, tukši nolūki, flirts; fos šaut - mīlestība, iz­dabāt sievietei; putni būrī - pāri darīt.

102'

Putns - sēras; tns ieskrien logā - nelaime.

I’ utnubiedēklis - krāpšana.

I’utra; to vārīt - veiksm īga saimniekošana, labklājība, mīlestība, naids; to ēst - miers, raizes, trūkums, ne­patikšanas, nevalodas.

Putraimi - turība; tos vārīt - pļāpas, veselība.

Rabarbers; kupls rabarbers - prieks; novītis rabarbers - skumjas.

Rabīns - veiksm īga tirgošanas.

Rāceņi - laba dzīve; tos stādīt - bēdas, palikt vecmeitās; tos raut - vātis; tos ēst - laba dzīve; rāceņu lauks - manta, bagātība.

Radi - nepatīkami viesi, nepatikšanas.

Ragana - nepatikšanas, ķildas, neveiksmes, nelaime.

Ragavas - ceļojums, tāls ceļš; ar tām braukt - tukšs no­dom s, laime ir blakus; tukšas ragavas - zaudējums; pilnas ragavas - peļņa.

Ragi - briesm as; ragi pašam - pievilties; ragi cilam - pārsteigums.

Rakstām m ašīna - ķildām gals.

Rakstīt - uzslava, patīkam s darbs, slepena mīlestība, solījums; mācīties rakstiI raizes, bezdarbs, bailes.

T03

Rāpot - slimība.

Rāpuļi - lielas nepatikšanas, slimība.

Rasa - turība, asaras; pa to bradāt - asaras.

Rati - ceļojums; dārgi rati - turība, gods; neglīti rati - neveiksme, šķēršļi; melni rati - bēres; salūzuši rati - šķēršļi; tajos braukt - gods, labklājība; tie apgāžas - rūpes; no tiem izkrist - pēkšņa nelaime, pazem o­jums; tos smērēt - ceļojums.

Ratiņš; ar to vērpt - ceļojums, labklājība.

Rātsnams - gods, cieņa.

Raudāt - prieks, laime, lietus, dzeršana, laba vēsts; stipri raudāt - nepatikšanas; cits raud - dāvana, prieks, ne­patikšanas, darīt pāri tuvam cilvēkam.

Raušus cept vai ēst - tenkas, precības.

Ravēt - ražīgs gads.

Recepte - nepatiesas ziņas.

Redeles - rūpes, darba zaudējums.

Redīsus ēst - veselība.

Reim atism s - bēdas.

R ekvizīti - sīkas nepatikšanas.

Rēķināt - nepatikšanas naudas lietās; rēķināt un neiz- rēķināt - krāpšana.

Rentgens - atklāt noslēpumu.

Renti maksāt - peļņa.

Reņģes - tukšums; svaigas reņģes - laba iztika; žāvētas reņģes - trūkums; vecas reņģes - nepatikšanas, ne­valodas.

Resnulis - viltnieks, nepatikšanas; pašam būt resnam - bagātība, laime, slimība.

Restorānā būt - nemiers, nepatikšanas.

Kevolveris - jaunas ziņas; ar to šaut - bēdas.

R czēdas - laim īga mīlestība.

Ribas - slimība; tās lauzt - ciešanas.

Rieksti - bēdas, nemierīga dzīve, nepatikšanas, asaras, necerēta laime, veselība; rieksti bez čaumalām - sek­mīgs darbs; rieksti koka - laba nākotne; tos lasīt - nauda, rūpes, pieveikt ienaidnieku; tos šķīt - labi laiki, rūpes par nākotni; tos ēst - asaras, zobu sāpes, šķēršļi darbā; riekstu čaumalas - izputēšana.

Rija - grūts darbs, apmelojums; jauna rija - turība; pus- sabrukusi rija - posts; veca rija - nabadzība; rija ar labību - turība; tukša rija - trūkums; tajā strādāt - grūts darbs.

Rīkle; to pārgriezt sev - bezizejas stāvoklis; to pārgriezt citam - pāri darīt.

Rīkste - tiesas pavēste; rīkste bez zariem - lopu sērga; to griezt - doties ciemos.

Rikšos braukt vai jāt - sasniegt mērķi.

Rīstīties - slimība, nepatikšanas.

Rītablāzm a - jaukas cerības, skaista nākotne.

Rītazvaigzne - īsa laime.

Rīts; saulains rīts - prieks, laimīga mīlestība; apmāt ies rīts - skumjas.

Robeža; valsis robeža - tāls ceļojums; zemes robežu - strīds, ar kaimiņiem; to mēri! - kārtība pašu mājās.

Roka; to izmežģīt - pārsteigum s ceļā; to sniegt - mī-ļ lestība līdz kapam.

Rokas - draugi; skaistas rokas - laime; neglītas rokas -ļ trūkums, bezdarbs, nelaime; netīras rokas - zaudē­jums; mazas rokas - neuzticība; tulznainas rokas - grūts darbs; asiņainas rokas - tikšanās ar radiem, bēdas; tās apdedzina! - skauģu ļaundarības; tās mazgāt - raizes zudīs.

Rom āns; to lasit - mīlestības laime; to rakstīt - bēdas, rūpes.

Ronis - bagātība; to nošaut - materiāls ieguvums, peļņa; tā taukus ēst - turība, veselība.

Rotaļāties - nepatikšanas, bēdas.

Rozes - prieks, mīlestība; baltas rozes - laime, prieks, uzticīga mīlestība, sirdssāpes; sarkanas rozes - mī­lestība, kaislīga mīlestība, sirdssāpes, ciešanas, asins­izliešana; dzeltenas rozes - slepena mīlestība; dažādu krāsu rozes - asaras; vītušas rozes - mīlestības gals, sievietes nāve; tās osti! - prieks; tās plukt - dāvana, pēkšņa mīlestība, pēkšņas precības; rožu pumpurs - jaunava; rožu vainags - prieks, laime.

Rozīnes ēst - ķildas ar kaimiņiem vai draugiem.

Rožukronis - slimība; to skaitīt - mirs ģimenes loceklis.

Kožu krūm s - ienaidnieks; dzelkšņains rožu krūms - šķēršļi mīlestībā.

Kubīns - laime.

Kudens (lapkritis) - nākamgad daud/.i mirs.

Rudzi - bagātība, labklājība; los sēt - svētība; tos pļaut - slimība, mironis, gods, nepatikšanas, lieli ienākumi, labklājība; rudzu vārpas - labklājība; rudzu Inuks - laba raža, turība, labklājība.

Rudzupuķes - nevainīgs prieks; tās plukt - nelaime; tās pil vainagā - skūpstīties.

Rugaine - nabadzība, posts, trūkums, sēras; tajā ganīt lopus - nepatīkams darbs.

Rūgušpienu dzert - veselība.

Rūķis - prieks.

Rumba - nepatikšanas.

Rumu dzert - liktenīgs kavējums.

Runa; to turēt - panākumi, izgāšanās; to klausīties - ienākumi.

Runcis - ienaidnieks, precinieks, pielūdzējs; melns run­cis - greizsirdīgs mīļākais, precinieks vai vīrs; tas ņaud - kristības; tas ķer peli - draugs atņems mīļāko.

Runga - apvaldīts prieks, bēdas, pēriens, strīds; ar lo sist - ātras dusmas; ar to tikt sistam - grūts liktenis, bēdas, slimība.

107

Runkuļi - uzplaukum s; runkuļi karnīzē - peļņa; ruiikuļi bez lakstiem - bads.

Rupjm aizi ēst - bagātība.

Rūtis; lielas un skaidras rūtis - omulīga mājas dzīve; sasistas rūtis - jukas ģimenē.

Rutki - nepatikšanas, asaras; tos stādīt - neveiksme; tos ēst - sēras ģimenē, asaras, pļāpas, izturība, slikta sabiedrība.

Sādža - ķildas, iet ciemos.

Saeim a - ienesīgs amats.

Safrāns - augstprātība; to ēst - nāve.

Sagūstītam tikt - nokļūt aizdomās, sirdi atdot citam.

Saim e - nepatikšanas.

Saim nieks - nepatīkamas ziņas, ķildas; par to būt - ķildas, ienesīgs darbs.

Sakas - ceļojums.

Saknes - nedroša dzīve; zaļas saknes - prieks, laime; tās ēst - trūkums, slimība; uz tām klupt - negaidīti šķēršļi.

Sala; tuksnešaina sala - mantas zaudējums; vientulība uz tās - draugs pametīs; uz tās nokļūt - pilnīga laime.

Salati; tos ēst - veiksme, parejoša slimība, neliels zau­dējums; tos sēt - pūles, nepatikšanas.

Saldum i - skūpsti, pļāpas; tos ēst - glaimi, mīlestība, nepatikšanas, rūgtas zāles; tos neēst - izvairīties no nepatikšanām.

Salīt; silto lietū salīt - prieks, veselība; aukstā lietū salīt - rūpes, raizes.

Salīt; sālit guļu - tenkas, nepatikšanas, laika maiņa; sālīt zivis - slikts laiks.

Salm i - šķēršļi, nepatikšanas, draudzība, izjukusi drau­dzība, strīds, sīks, tomēr patīkams ieguvum s; degoši salmi - šķēršļu pārvarēšana; izjukuši salmi - ķildas, trūkums; tajos gulēt - nabadzība, cerības; tos likt kau­dzē - sniegs; tos nesi - sauss laiks; tos vest - nepatik­šanas, stipra draudzība, mīļa sirds; salmu kūlis - stipra ģimene; salmu vezums - sniegs; salmu jumts - viduvēja mājas dzīve; salmu cepure - patīkamas dienas.

Salna - mīlestība izirs uz visiem laikiem.

Sāls - strīds, nepatikšanas; to ēst - grūti laiki, slimība; to izbērt - nepatikšanas.

Salt - slimība, nedabūt sievu; nosalt - bagātība.

Salūts - prieks, uzvara, panākumi.

Sam ts - pazemojums; zaļš samts - pēkšņa laime; gaišs samts - prieks; melns samts - skumjas; to valkāt - gods, jāvairās no izšķērdības.

Sāpes - laba veselība, prieks, kāzas; sāpes rokās - bez­darbs; sāpes kājās - šķēršļi; sāpes krūtis - nelaimīga mīlestība; sāpes galvā - neveiksmīgs darījums.

Sapņot - vilšanās.

Sapņu gramatu la s īt-a tk lā t noslēpumu, vilšanās.

Sapulce - nemierīgi notikumi; tur runāt - nepatikšanas.

Sargs - jābūt uzm anīgam , nepatikšanas.

Sari - nepatīkama tikšanās, nepatīkams darbs.

Sarm a - sāpes.

Sārm s - grūts darbs.

Sārņi - slimība, trūkums.

Sātans - nepatikšanas.

Sauju kasīt - naudas tēriņš.

Saukt - sasaukt ienaidnieku.

Saule - prieks, laime, sirdsm iers, labs laiks, laba nā­kotne; mirdzošu saule - laba nākotne, laime, saticība, sirdsm iers; tumša saule - bēdas, ciešanas, karš; asi­ņaina saule - bēdas, nemiers, slimības, briesm as; plankumaina saule - nemierīga dzīve; tā lec - ilgs mūžs, panākumi, prieks, jauns darbs, kāds dzims, vēlēšanās piepildīsies, laime; lā lec rietumos - izve­seļošanās, lielas pārmaiņas, atgriešanās dzimtenē; tā riet - nāve pašam vai citam, valdības krišana, ne­laimīga dzīve, veltīgas cerības; tā spid gultā - laimī­ga laulība, nepatikšanas, grūta slimība, ugunsgrēks; lā krīt no debesīm - valdnieka nāve; saule kopā ar mēnesi - ķildas, nemieri, karš; vairākas saules - liels gods, prieks.

Saulespuķes - bezcerīga mīlestība.

Saules pulkstenis - tukšos cerības.

Saulessargs - atbalsts.

Sausums - aukstums, trūkums, raizes.

Scepteris - gods.

Segli - jauns pasākums; tajos sēdēt - peļņa, uzkundzē­šanās; no tiem izkrist - pēkšņa nelaime.

Seģene - labs darbs, pārticība; veca, saplīsusi seģene - grūta dzīve; daudz seģeņu - bagātība.

Sējum s; zaļš sējums - labklājība; dzeltens sējums - grūta dzīve, bēdas.

Sēklas - bagātība, jauni plāni; tas sēt - kāzas, bērni, darbs.

Sekste; gaiļa sekste - gods; vistas sekste - pļāpas.

Selerijas ēst - prieks, mīlas dēkas.

Sēnalas - neslava, viltus.

Sēnes - nauda, asaras, rūpes, rados bēres, nepatikša­nas, sliktas ziņas, lietus; lielas sēnes - mirs veci cil­vēki; mazas sēnes - mazas nepatikšanas; tās lasit - rados bēres, tenkas, izdevum i, naids, asaras, laba veselība; tās ēst - nevalodas, slimība.

Sēras - prieks, bēres.

Sērdienis - bēdīgi piedzīvojumi; par to būt - bēdas.

Sērga - slikti apstākļi, trūkums, nelaime.

Sērkociņi - manta, bagātība, lielas dusmas; tos aizde­dzināt - pārsteigums.

Sērs - slim ība.

Sesk s - viltīgs cilvēks, sīki zagļi; sesks slazdā - zaglim cietum s; to noķert - sagūstīt zagli; tam novilki ādu ■ peļņa.

S ēt - bagātība, panākum i, gaišas cerības, laim īga nā­kotne; sēt labu sēklu - labus darbus darīt; sēt sliktai sēklu - izplatīt nepatiesas baumas.

Sēta - drošība, atbalsts, šķēršļi; tai pāri kāpt - aizliegta m īlestība; to taisīt - kāzas, ģim enes pieaugum s.

Sētuve; pilna sētuve - labklājība; uzticam a sieva; caura | sētuve - neuzticīga sieva, slikti apstākļi.

S ien a - šķēršļi.

S ien s - m anta, nelaim e, pļāpas, strīds, sniegs; to pļaut - j laba dzīve, nepatīkam s darbs, rūpes, sniegs, labas ļ ziņas; to grābt - manta, sniegs; lo vākt - vējš ar sniegu; to nest - sniegs, lietus; to vest - sniegs; to kraut - lie­tus; to bāzt šķūni - laim e, bagātība; tajā gulēt - ap­m ierinātība; siena kaudze - ielūgum s uz svinībām .

Siers; lo siet - tikt pie vīra; to ēst - veselība, viltus.

Sieva - pļāpas, svētība; jauna sieva - prieks, saticība; veca sieva - ķildas; sieva gaidībās - laim e, labklājība; sieva ar bērnu - nepatikšanas.

S iev ie te - slim ība, nepatiesas baum as; skaista sieviete - m īlestības laim e; kaila sieviete - aprunāšana; sieviete melnā vai baltā apģērbā - nāve; sieviete pelēkā apģērbā - nāve; tā g u ļ - precības; lo bučot - slim ība, zobu sā­pes; to dzīvu griezt - zaudēt kādu locekli; daudz glītu

112

sieviešu - veiksm īgs darījums; daudz neglītu sieviešu - nepatikšanas, ķildas.

S ijas; lielas sijas - droša dzīve; ielūzušas sijas - nelaim e, trūkum s, slim ība, bēres.

S ijā t - draudzības pārbaude.

Siksna ap vēderu - laba veselība.

S ile ; pilna sile - bagātība, bezrūpība, svētība bērniem ; tukša sile - trūkum s, bērnu nāve.

Siltu m s - veselība.

S iļķ e s ; lās esi - slim ība, trūkum s, viesības, daudz kus­toņu; tās sālīt - zaudējum s.

Sinagoga - peļņa.

Sinepes - nepatikšanas; tās ēst - briesm as, slim ība, trū­kums.

S īp o li - tikšanās, asaras, ļauni cilvēki, prieks; sapuvuši sīpoli - m uļķīga rīcība; tos ēst - bēdas, sēras, asaras, izveseļošanās, baum as, prieks; daudz sīpolu - sarūg­tinājum s; sīpolu maiss - mājas jāsargā no m uļķiem ; sīpolu virtene - labi klāsies.

S ird s - jānes upuris; asiņaina sirds - ciešanas; ievainota sirds - šķiršanās; to ēst - nokaitināt tuvu cilvēku.

Sirm am bū t - bagātība, panākum i, gods.

Sirm galvis - bagātība, uzticība, grūts darījum s.

Sīru p s - m uļķīgas iedom as, zaudējums.

S iseņ i - neveiksm īgs gads; tie kož - ienaidnieku uz­brukums.

Sist - nepatikšanas, bēres, negaidīts ciemiņš; sist pa­zīstamu - tuvinieks atgriezīsies no svešum a; sist svešu - valstī svešs valdnieks; sist čūsku - slava; sist ar nūju - pļāpīgas sievietes.

S ivēns - tiesāšanās, labi klāsies; glīts sivēns - prieks, laime; neglīts sivēns - trūkums, bēdas; melns sivēns - nepatikšanas; to barot - turība, ķildas, rūpes par bērnu; tas kviec - zaudējums; tā gaļu ēst - tiesāšanās, peļņa, nelaime, slimība.

Skabarga - sīkas nepatikšanas; to izvilkt - izkulties no nepatikšanām.

Skābenes; tās lasīt vai ēsl - veselība; tās vārīt - mērena veselība.

Skaidas - zaudējums, asaras, slimība, nāve, jāsargāa no uguns; tās Insit - nauda, nabadzība; tās nest - nauda.

Skaisties - sarežģīti apstākļi.

Skaistu le - krāpšana.

Skaitīt - likšanās ar skopuli.

Skaitļi - izdevīgs darījums.

Skali; tos plēst - nepatikšanas; fos dedzināt - izkulties no nepatikšanām, meli.

Skaņas (patīkamas) - jauka dzīve, jautra sabiedrība.

Skapis - noslēpums; to pirkt - turība; lajā kaut ko slēpt - glabāt noslēpumu.

Skelets - nāve, karš.

ĪR ”

Skola - laime; lajā būt - nepatikšanas, jaunas /iņas; skola ar bērniem - daudz rūpju.

Skolotājs - nepatikšanas, rūpes; skolotajam būt - iene­sīga vieta, nepatikšanas, rūpes.

Skrandainis - laime.

Skriet - paveikt darbu, izvairīties no nelaimes; ātri skriet - sekmes, peļņa; skriet pa ceļu - nogurt; skriet pa gaisu - vējputenis, panākumi, jaunas ziņas, laime, augsts stāvoklis; skriet no kalna lejā - zaudēt augst­prātību; nespēt paskriet - neveiksme, šķēršļi, bēdas; skriet un krist - neveiksmes darbā; skrienot sasniegt mērķi - veiksm īgs darījums.

Skrīveris - kašķīgs cilvēks.

Skroderis - viltīgs cilvēks, nabadzība; tas šuj - nepa­tikšanas, manta; tas noņem mēru - jauni plāni.

Skropstas zaudēt - vēstule.

Skrotis - sīkas ķildas, nepatikšanas; ar tām šaut - iz­raisīt ķildu.

Skrūves - pazemojums, nepatikšanas.

Skudras -- daudz darba, veiksm īgs darbs, darba mīles­tība, čakls cilvēks; daudz skudru - ienaidnieki; skud­ras uz galvas - sēru ziņa, nāve; tās samīt - paša vainas dēļ zaudēt laimi; skudru pūznis - darbs; skudru pūznī iestigt - lielas ķezas un ķildas; skudru pūzni iznīcināt - izputināt iedzīvi.

Skujas - svētki, bēres, bēdīgas dienas; tās kaisīt - bēres.

Sk ū p stīt; skūpstīt bērnu - veselība; skūpstīt labus drau­gus - prieks; skūpstīt līgavu - m īlestība izjuks; skūp­stīt vecākus - laim īgs m ūžs; skūpstīt mironi - slim ība; skūpstīt ienaidnieku - izlīgum s; skūpstīt zemi - bēdas, pazem ojum s.

Sk ū p stīties - silts laiks, nepatikšanas, slim ība.

Sk u rsten is ; kūpošs skurstenis - labklājība; sabrucis skur­stenis - trūkum s, slim ība, vecāku nāve; to tīrīt - rū­pes par labāku dzīvi.

Sk u rsteņ slau ķ is - šaubīgi ļautiņi.

Sk ū ties - nabadzība.

S la is tīties - nabadzība.

S lāp es dzeset - prieks.

S lap jd raņ ķ is - nepatikšanas.

S lau cīt; slaucīt istabu - dzīvesvietas m aiņa, kāzas; slau­cīt ielu - nepatīkam s darbs; slaucīt pirti - slim ība.

S lau kt; slaukt govi - jaunas ziņas, laim e; slaukt kazu - slim ība.

S lau ktu ve; slauktuve ar pienu - turība; tukša slauktuve - trūcīga saim niekošana.

Slava - bēdas.

S lavēt - apm elot; slavētam tikt - apm elojum s, viltus.

Slazdi - zaudējum s; tajos iekrist - nelaim e, nodevība, ļauni cilvēki.

S lēģ i - noslēpum s.

Slepkava - nelaim e, briesm as.

S lēp o t - izvirzīties darbā.

S lēp t kaut ko - netīra sirdsapziņa.

Slēp ties - sarežģījum i.

S lid ot - veiksm e, panākum i; kāds cits slido - šķēršļi, neveiksm e.

S liek as - nepatikšanas.

S līk o n is - bailes, izm isum s, slikts laiks.

S l īk t-s l im īb a , paģiras,briesm as,pārm aiņas, neveiks­mīga laulība; slīkt ezerā - tuvojas nāve; slīkt, bet izglābties - nepatikšanas pāries; noslīkt - pārm aiņas, precības ar neglītu vīru.

S lim n ieku apm eklēt - slim ot pašam, nelaim e.

S lim o t - bezdarbs, ģim enes ķildas; vecāki slimo - bē­das; bērni slimo - ģim enes ķildas.

S lin k o t - nabadzība.

Slogs - raizes.

Slota - kauns, ķildas, labāka dzīve; jauna slota - uz­ticami draugi; veca slota - tikšanās ar veciem drau­giem ; to pirkt - slikti kalpotāji; ar to slaucīt - naba­dzība, dzīvesvietas maiņa; to ielikt kātā - zaudēt vietu; uz tās jāt - māņi.

Slūžas - plūdi, grūti laiki.

Sm agum u ce lt - bēdas, nabadzība.

117

Sm ēd e - pagrūta dzīve; tajā iriet - sūra dzīve; laja kali - sm ags darbs, bēdas.

S m ēķ ēt - veselība; cils smēķē - patīkam a sabiedrība, j

S m iek li - asaras, bēdas, izsm iekls, nepatikšanas.

S m ilk sti - sliktas ziņas.

S m iltis - sēras, bēres, dzīves nedrošība, nepatīkam s apciem ojum s; smilšu pulkstenis - bīstam a slim ība.

S n ieg s - veltas cerības, prieks, grūtības, om ulība, la­bas ziņas; tas krīt - tukšas valodas; tas krīt no rīta - jauna cilvēka nāve; tas krīt vakarā - veca cilvēka nāve; tas krīt naktī - slim i lopi; pa to bradāt - jaunas ziņas; tas kūst - laim e, kā nākusi, tā aizies; sniega klajums - jauna dzīve, auksti cilvēki.

S o d rē ji - nepatīkam s darbs, bēdas.

Sp ain is - prieks, apm ierinājum s; pilns spainis - .iz d e ­vīgs darījum s; tukšs spainis - neizdevīgs darījum s; to nest - gods; ar lo iet uz aku - labi atalgots darbs.

Sp alvas; baltas spalvas - gods, aizdom u zudum s; mel­nas spalvas - bēdas; raibas spalvas - apstākļu maiņa; tas plūkt - peļņa.

Sp alvaskāts - labas ziņas.

Sp ārd īties - nepatikšanas.

Spāre - sīkas nepatikšanas.

Spāres (jum tam ) - nem iers, rūpes.

Sp ārn i - liels gods, liela laim e.

Sp eķ is - slim ība; lo sālīt - m azāka rocība; lo jēlu ēst - bēdas, nepatikšanas; lo vārītu ēst - viduvēja veiksm e; to ceptu est - liela peļņa un veiksm e, slim ība.

Spēlēt - asaras; spēlēt muziķu - sēras, skum jas; spēlēt vijoli - dejot viesībās; spēlēt ērģeles - nāve; spēlēt kār­tis - izšķērdība, ķildas; spēlēt kārtis uu vinnēt - ienaid­nieki; spēlēt kārtis un zaudēt - izsm iekls; spēlēt kārtis par naudu - nenopietni draugi.

Spēlm anis - dzīres.

Sp ilv en s - gļēva rīcība; ciets spilvens - viss nokārtosies; uz tā gulēt - om ulīga dzīve.

Spļaudīties - ķildas; tikt apspļaudītam - apkaunojum s.

Spogu lis - ģim enes pieaugum s, nāve; lajā skatīties - dzīvesvietas m aiņa, slim ība, jauns paziņa; to sasist - veltas cerības.

Sp o ks - bēdas, nelaim e, slim ība.

Spriedum s - nepatikšanas.

Sprogas - priecīgas ziņas, sēras.

Stabu izrakt - nespēks, grūts darbs.

Stabule; to pūst - bēdas, skum ja m īlestība; to dzirdēt - veltas cerības.

S tacija - ceļojum s.

S ta llis - kalpošana.

Stangas - grūts darbs.

Stārķis - laba ziņa, laulības, izdevīgs ceļojums; tas lido - vēstule.

S te lles - godīgs darbs, ceļojum s, pārm aiņas; tās auž - darināt pūru; ar tām aust - sarežģījum i beigsies.

Stiga - izkulties no nepatikšanām .

Stipram būt - viss ir labi.

S tirna - laim e, labklājība, precības, laim īgas precības, prieks; ievainota stirna - drīza nāve; to nošaut - pari darīt.

S tops - nem iers.

S to stīties - šķēršļi.

Strādāt - laba veselība.

Strazds - apm elojum s, negaiss, jaunas ziņas; strazdu bari - lielas jukas, darīšanas ar nabagiem .

S tre ip u ļo t - nepatīkam a kļūda.

S trīd s - grūti laiki.

S triķ is - nepatikšanas, ceļojum s.

Students - prieks; par lo būt - apm ierinājum s.

Sudrabs - darīšanas ar sliktu cilvēku, veiksm e; lo kau­sēt - zaudējum s; to rakt - teicam i panākum i.

Sū d zēties - izšķiest laiku.

Sum purnis - slim ība, nepatikšanas.

Sūnas - liela laim e; sūnas uz jumta - nāve.

120

Suns - ienaidnieks, ļauns cilvēks, viltīgs cilvēks, ķil­dīgs cilvēks, draugs; balts suns - nepatīkam s cilvēks, uzticam s draugs, miļa sieva; melns sim t - briesm as, draugs, slikts draugs, slepens ienaidnieks; dzeltens suns - precinieks; sarkans suns - ienaidnieks, ļauns cilvēks, viltīgs draugs, neveiksm e; raibs suns - nikns ienaidnieks; labs suns - viltīgs cilvēks, draugs; liels suns - ienaidnieks, pieklājīgs cilvēks; ļauns suns - slikts draugs; nikns suns - ļauns cilvēks, slikts draugs, ienaidnieks, nelabvēlis; pinkains suns - bagātība; skaists suns - bagāts precinieks; traks suns - bēdas; tas gaudo - bēdas, rūpes, kāds m irs, nabadzība, uz­vara; tas glūn - ļauns cilvēks; tas glaužas - viltīgs cilvēks; tas kož - slim ība, grūta slim ība, nepatikša­nas, ļaunum s, ļauns cilvēks, atriebība, nelaim e, ne­veiksm e, bildinājum s; tas rej - nepatikšanas; to glau­dīt - laim e, salabt ar ienaidnieku; to rīdīt - nepa­tīkam as ziņas, ienaids; to nosist - uzveikt ienaid­nieku; suņubūda - šaurāka rocība.

Svari - peļņa.

Svece; degoša svece - slim ība, prieks, veselība; plh’ojoša svece - sēras; to aizdegi - atrast draugus, iemīlēties, apprecēties, ilgs mūžs, nāve; to nest - nāve; to nodzēst - m īlestības gals, nāve.

Sveic ināt - ar ienaidnieku salabt, paaugstinājum s darbā; sveicināties pašam - draudzība, precības; sa­sveicināties ar kādu - ar šo cilvēku sadraudzēties.

Sveķ i - piepūle.

Svētki - bēdas.

121

Sviedri - slim ība.

Sv iests - labi laiki, turība; robs sviesto - neveiksm e ar lopiem ; to ēst - ķildas, nesaticība, veselība, m īles­tība, kauns; to kult - nepatikšanas, tenkas, neveiksme darbā.

Sv ilp ot - būt nepieklājīgam , strīds, naids ģim enē, ne­gaiss; dzirdēt svilpošanu - piem uļķos.

Svins - apmelojums; to kausēt vai liet - laimīgas laulības.

Šahu spēlēt - jauni plāni.

Šam p an ietis - prieks, jautrība.

Šarlaks - ģim enes ķildas.

Š a u ja m ā k i - nelaim īga dzīve.

Š au t - ciem iņi, auksts laiks, jaunas ziņas, briesm as, nepatikšanas; šaut uz cilvēku - auksts laiks; šaut uz ērgli - izvairīties no nelaim es; sašautam likt - vēstule; šāvienu dzirdēt - jaunas ziņas.

Šautuve - ceļš.

Šķavas - veselība, m antojum s, m aldīgas ziņas.

Šķēp s - drosm e, spēks, gods; to vicināt - briesm as; to salauzt - kauns, izsmiekls; to pazaudēt - zaudēt godu, cieņu; ar to tikt ievainotam - nelaim e, operācija.

122

Šķēres - strīds, ķildas, krāpšana; ar tam griezt - saraut ģimenes saites, peļņa; tā? asināt - nesaskaņas, ķil­das; tas salauzi - izvairīties no ķildas.

Šķēršļi - nepatikšanas, kavēkļi.

Šķetināt - ceļš.

Šķilt uguni - iemīlēties.

Šķiltavas - uzticams draugs.

Š ķ iņ ķ is - peļņa; to sālīt - mazas izredzes; to žāvēt - slimība; to cept - sekmes.

Šķirstā gulēt - labāki apstākļi.

Šķiršanās - saderība.

Š ķ īv ji - viesības; tukši šķīvji uz galda - nabadzība; tos mazgāt - dzīres; tos saplēst - tiesas darbi.

Šķūnis - bagātība; liels šķūnis - bagātība; mazs šķūnis - nabadzība; pilns šķūnis - bagātība; sabrucis šķūnis - trūkums, posts.

Š ļūkt - neveiksme.

Šļupstēt - slimība, nepatikšanas.

Šņākoņa - bailes, nepatikšanas.

Šūnas; šūnas ar medu - peļņa; šūnas bez medus - slikts gads, vidēja iztika.

Šūpot - garlaicība.

Šūpoties - slimība, paģiras, bēdas; ļoti augstu šūpoties -

Š u p u lis - kāzas, cerības, nepatikšanas, kristības; to iz­nest 110 istabas - bērna nāve; lajā gulēt - slimība.

Šūt - kāju sāpes, panākum i; šūt ar jaunu adatu - kodes; šūt no jauna auduma - ienaidnieki; šūt kreklu - lai­mīga mīlestība.

T ab aka - raizes beigsies; ziedoša tabaka - sāksi pīpēt vai apprecēsies ar pīpētāju; to šņaukt - iesnas, pāragrs vecum s; to izbārstīt - šķirties no draugiem ; tabakas maks - turība.

T abula - labi panākum i.

T āfe le - parādi.

Taka; šaura taka - neveiksm es, grūta dzīve; plata, lī­dzena taka - laba dzīve; to atrast - laim īga mīlestība.

T ak ti sist - kļūt par pavēlnieku.

T alārs - gods.

T alism an s - izvairīties no nelaim es.

T ālru n is - jauna m īlestība.

T ā lsk atis - laba nākotne.

Tālum s - patiesas ziņas; gaišs tālums - laba nākotne; tumšs tālums - slikta nākotne.

Tapa - turība.

Tap etes - atklāt noslēpum u.

T ap sētā js - nokārtota sadzīve.

T arba - trūkums.

T ārp i - bēdas, nelaim e, nepatikšanas; tos nosist - at- rīvoties no ļaunuma; tos graizīt - uzvarēt ienaidnieku.

Tase - apciemos dāmas; to sasist - ķilda; to mazgāt - viesi.

T āsis ded/inat - nabadzība, nepastāvīga mīlestība.

T au k i - turība, asaras; tos ēst - slim ība; tos kausēt - bagātība.

Tau pīgam būt - izšķērdība.

T au ren is - neuzticīgs draugs, drauga nāve; to ķert - nepastāvīga laim e, pūliņi.

T eātris - nem iers, patīkam s piedzīvojum s; to spēlēt - nepatikšanas, iekarot sirdi.

T ecila - nepatikšanas, jāgatavojas darbam .

T ē ju dzert - patīkam a sabiedrība, viegla slim ība.

Telegram m a - steidzīgas darīšanas.

T e lts ; to celt - pārm aiņas; lo izjaukt - zaudēt vietu.

T e ļš - izjokošana, m uļķīga rīcība, m uļķīgi draugi, kā­zas kaim iņos, kauns; to kaut - nepatikšanas, mazi darījum i; tā gaļu ēst - m īļotais slim os; teļu bars - m irs bērni.

Tērauds - drošība, izturība, veiksm e darbā; pārvērsties par to - lielas un ilgas ciešanas.

Tērzēt - zaudējums.

Tesm enis; liels tesmenis - turība; mazs tesmenis - na­badzība.

Testaments - prieks; to gatavot - ilgs mūžs.

Teteris - peļņa.

Tēvs; tas mirst - sēras, nelaime; ļ>ar to kļūt - raizes.

Tiesa - nemiers, īgnums, ienaidnieki.

Tiesāties - ķildas ar kaimiņiem.

T iesnesis - nepatikšanas.

Tievam būt - slimība, iespēju trūkums.

Tīģeris - tikšanās ar lepnu cilvēku; tas uzbrūk - bries­mas, ienaidnieki.

T īk ls - viltība, cerība; tikls ar zivīm - laime, nauda, pūrs; pilns līkls - bagātība; tukšs tīkls - nabadzība; to aust - zaudējums, skumjas; to siet - svarīgas darīšanas; tajā nokļūt - nepatikšanas, mīlestība, jauna draudzība; to saraut - atbrīvoties no saistībām.

T ilts - ceļš, pārmaiņas, šķēršļi; jauns tilts - laime; vecs tilts - nelaime; pa to iet - sekmes darbā, saskaņa ar tuviniekiem vai kaimiņiem; tas lūst - zaudējumi, ne­uzticība; tam brauki pāri - pārmaiņas, nāve; par to būt - noiesi neceļos.

Tinte - sarakstīšanās, nelaime, lieki izdevumi, apm e­lojums; sarkana tinte - uzticīga mīlestība; melna tinte - sliktas ziņas, skumjas, sēras; to izliet - neveiksme

\Z(o

darba; to pirkt - ziņas; ar to rakstīt - jauns darbs, ne­patikšanas; to dzerl - muļķīga rīcība.

Tirgus - tēriņi, slimība, pļāpas, aprunāšana, nesaska­ņas ģimenē.

Tīrum s - cerības, plašs darbalauks; zaļš tīrums - laime; pamests tīrums - neveiksmes darbā; tukšs tīrums - nabadzība; tīrums ar labību - bagātība; uzarts tīrums - bēdas; pārplūdis tīrums - nelaime; to art - darbs, pa­zīstama cilvēka nāve; to ecēt - krusa.

Tītars - nepatikšanas, lielīgs cilvēks.

T ītavas - sarežģījumi.

Tornis - augsti ideāli; tajā uzkāpt - veiksm e, labas sek­mes; to uzcelt - laime; no tā krist - nelaime; tas gāžas - sapņu sabrukums, cietums.

Torte; to ēst - viesības; to saņēmi par dāvanu - peļņa, mīlestība.

Traips - negods; traips drēbēs - negods, rūpes, nepa­tikšanas; traips sejā - negods.

Trakot - nedarbi.

Trani - bezdarbnieki.

Transs - nepatikšanas, neveiksme.

Trauki - rūpes, ciemiņi, ģimenes ķildas; metāla trauki - labi apstākļi, izdevīgas precības; kristāla trauki - bagātība; koka trauki - nabadzība; dārgi trauki - gods; pilni trauki - labklājība; tukši trauki - rūpes; tos sasist - zaudējums, nelaime, nesaticība, drauga zaudēšana.

127

Trepes; pn tām kāpi - labāka dzīve; pa lām nokāpt - posts, nabadzība; no tām kriti - nelaim e; tās pielikt - zā­dzība.

T ro k sn is - nemiers.

Trudet - nāve, smaga slim ība.

Trūdi - sēras.

Truši; balti truši - prieki; melni truši - bēdas; tos nokaut - zaudējum s; to gaļu ēst - labklājība.

T u k sn esis - dzīve bez panākum iem , posts, bēdas.

T u kšu m s - nabadzība.

Tū ku m s - bēdas, slim ība.

T u lk o t - izšķirt ķildu.

T u lp es - pazem ojum s, aukstas sievietes; tās laistīt - ziedoties nevērtīgam cilvēkam ; tās plūkt - precēties ar augstprātīgu cilvēku.

T u lzn as - posts; tulznas rokās - peļņa, atbildīgs darbs, grūts darbs; tulznas kājās - šķēršļi ceļojum ā.

Tum sa - slim ība, ļaunum s, nelaim e, bēdas; tajā pazau­dēt ceļu - nāve.

T u rks - nepatīkam a m īlas afēra.

T v aik s - rūpes, raizes; tvaika mašīna - izredzes uz ba­gātību.

12%

Ubags - Dieva palīdzība, nabadzība, raizes, bagātība; dot tam dāvanu - pretmīlestība.

Ūdens - alus dzeršana, labklājība; skaidrs ūdens - labklājība, laime, uzvarēt ienaidnieku, prieki, gods, dzeršana; auksts ūdens - prieks; duļķains ūdens - ļau­nums, nepatikšanas, briesmas, asaras, nelaime, bē­das, sliktas pārm aiņas, neārstējama slimība; dziļš ūdens - bailes; tekošs ūdens - pārmaiņas; burbuļojošs ūdens - nevalodas; to dzert - nauda, alus, nelaime, laime, veselība; to smelt - ienākumi; to smelt no akas - nauda, mantojums; ar to laistīties - dzīres; ar to maz­gāties - labklājība; f>a to brist - nepatikšanas; tajā pel­dēties - ļaunums, slimība, dzeršana; tajā grimt - bries­mas, slimība, nepatikšanas; tajā noslīkt - nāve, laime.

Ūdensdzirnavas - bagātība.

Ū denskritum s-dusm īga priekšniecība, valodas, kāzas.

Ūdenslīdējs - bezbailīgi cilvēki.

Ūdensputni - briesmas.

Ūdenszāles - nemierīga dzīve, nepatikšanas.

Ūdrs - noslēpumains cilvēks.

Uguns - saulains laiks, auksts laiks, sals, mīlestība, karstas jūtas; gaiša uguns - prieks, mīlestība, labklā­jība; tumša uguns - skumjas; izdzisusi uguns - vecāku nāve; uguns ar dūmiem - pārpratums; to kurt -

mīlestība, naids, viesi; to nodzēst - ieceru sabru­kums, mīlestības zudums, mīļākās nāve, laime; tajā iekrist - nelaime; nr to apdedzināties - nepatikšanas.

Ugunsgrēks - sals, auksts laiks, labs laiks, sauss laiks, vējains laiks, laika maiņa, slava, neslava, strīds, ne­patikšanas, nelaimīga mīlestība, nelaimīga drau­dzība; ugunsgrēks ar dūmiem - nelaime, nepatikša­nas; ugunsgrēks bez dūmiem - laime; to dzēst - liela neslava, asaras.

U gunskurs - mīlestība, saulains laiks; degošs uguns­kurs - prieks, sals; izdzisis ugunskurs - tuvinieka nāve, mīlestības gals.

Uniforma - iedomība; to valkāt - gods, slava.

Universitātē būt - rūpes.

Upe; skaidra, tīra upe - prieks, laime; neskaidra upe - draudi, šķēršļi; dzija upe - briesmas, raizes, nepār­varami šķēršļi; plata upe - zaudējums; viļņaina upe - prieks; krācoša upe - zaudējums pārsteidzības dēļ; upe ar zivīm - bagātība; tai celties pāri - sasniegumi, izveseļošanās, labas pārm aiņas; tajā iekrist - ne­laime, nepatikšanas, slimība.

Ū pis - neauglība, apmelojums; ūpja ligzda - posts. '

Upurēt - labklājība; tikt upurētam - nelaime.

Ūsas - tiesa; melnas ūsas - bēdas; kuplas ūsas - gods; izplūkātas ūsas - negods, izsmiekls; ūsas sievietei - slikti klāsies.

Utis - nauda, bagātība, apkaunojums, slimība; tās kaut - atbrīvoties no bēdām, izdevumi, izputēšana, dāvana.

130

Ū trupe - nepatikšanas, bagātība.

U zacis; kuplas uzacis - labklājība; izplūkātās uzacis - bez­darbs, nepatikšanas, bēdas; melnas uzacis - negaidīts prieks; las apsvilinat - pieķers melos.

U zbrukum s - slimība.

U zp irksteni pirkt - darba piedāvājum s.

Uzraugam but - labs amats.

U zvalks; jauns uzvalks - ielūgum s uz. kāzām , labklā­jība, jauns darbs; netīrs uzvalks - slikti klāsies; melns uzvalks - sēras; vecs uzvalks - nelaim e, negods; to pirkt - patīkam a tikšanās; to uzģērbt - prieks.

V abole - patīkam s viesis, dāvanas, skauģi m īlestības dēļ, netīrība; tā laižas - zaudējum i; to saķert - prieks, peļņa.

V ācele - mantas zaudējum s.

V adm ala; smalka vadmala - labklājība; rupja vadmala - īgnum s, nabadzība; to aust - ceļš.

V adzis - neražīga vasara.

Vaga - labs sējas laiks, ievērojam s darbs.

V aid i - ciešanas, sāpes, prieks.

V aig i; sārti un apaļi vaigi - tenkas, veselība, labas izredzes; bāli vaigi - slim ība, nāve; iekrituši vaigi -

131

bēdas, raizes; saskrāpēti vaigi - ciešanas; krāsoti vaigi - apsm iekls, piekrišana.

V ainags - kāzas, bēres, slava, gods; znlš vainags - laime; zelta vainags - gods, bagātība, pašam jām irst; valkāts vainags - pam udinājum s; iziris vainags - m īļotais pa­metīs; puķu vainags - prieks, kāzas; miršu vainags - kāzas; rožu vainags - kāzas, prieks, laime; āboliņa vai­nags - laba raža, peļņa; liliju vainags - darījum i jā- ntliek; ozola vai latiru 'vainags - bagātība, slava; skuju vainags - sēras; to pit - kāzas, cerību piepildījum s; to saņemt - precēties ar devēju; tas galvā - tenkas, gal­vassāpes, uzvara.

V ājam būt - bēdas, nespēks.

V ajāšana - slim ība.

V ālod ze - lietus, tenkas.

V akariņas ēst - ilgas pēc miera.

V akars - mūža gals, m ierīga dzīve.

V ald n iek s - laba karjera, gods, m ierīgi laiki.

V aln is - šķēršļi; to pārvarēt - pārvarēt šķēršļus.

V anags - precinieks, slikli draugi, slikts cilvēks, nepa­tikšanas, ievainojum s, bēdas, skauģi, sliktas ziņas.

Vanna - uzticīga sieva; lajā mazgāties - labs darbs, laime.

V aravīksne - sirdsm iers, auglīgs gads, prieks, apstākļu uzlabošanās, izlīgum s ar ienaidnieku.

Varde - nāve, lietus, viltīgi kaimiņi, zagļi, pļāpīga vieš­ņa, nelaime, kļūda, laika maiņa, veiksmīgs darījums;

In kurkst - laika maiņa, labas ziņas; to nosist - zau­dējums, nauda; to saķert - slikts laiks; lo ēst - slimība, nepatikšanas.

Vārdu (savu) dzirdēt saucam - nāve.

V ārīt - ziņkārība, pļāpas, jautra sabiedrība; vārīt klim fins - kā/as; vārīt biezputru - pļāpas, nepatikšanas; vārīt kāpostus - pļāpas; vāril guļu - slim ība; vārīt zir­ņus vni pupas - asaras.

V ārna - tuva radinieka nāve, viltīgs draugs, nekau­nīgas sievietes, nelaim e; to ķert - neapm ierinātība, ķilda, bēdas; to nošaut - sagūstīt zagli; tā ķērc - ne­patīkam as ziņas.

V ārpas - labs gads, laim e, prieks; pilnus vārpas - b a­gātība, labklājība; lūkšas vārpas - nabadzība; tās lasīl - peļņa, izsalkum s, nesaskaņas.

V ārpsta; tā griežas - grūts darbs; to salauzt - bezdarbs.

V ārti - ilgas; atvērti vārti - laim īgs dzīves ceļš; aizslēgti vārti - neveiksm e, m ērķa zudum s; appušķoti vārti - kāzas, viesības; tie gāžas - tēva nāve.

Vasara - prieks, turība; silta un jauka vasara - laba dzīve; lietaina un auksta vasara - grūta dzīve.

Vāvere - ugunsgrēks; tā skrien - negaidīts prieks; tā ēd - ģim enes laime; tā kož - nepatikšanas ģim enē; to ķert - briesm as.

V ecāki; spirgti vecāki - labklājība; slimi vecāki - bēdas.

V ecm eita - nepatikšanas sirdslietās.

V ecp u isis - neapm ierinātība.

V ed ekla - nepatikšanas.

V ēd ek lis - klusa, m ierīga d/īve.

V ēders - kārtīga dzīve; liels vēders - slim ība, izspiedējs.

V ēd ersāpes - nepatikšanas, viesības.

V ē jš - ziņas, posts; silts vējš - laim e; ass vējš - nepa­tikšanas, bēdas; tas gaudo - nāves briesm as; Ins no­lauž koku - nāve.

V elēn as - grūts darbs, nāve.

V ēlēties kaut ko - bāršanās.

V eln s - rūpes, raizes, kārdināšana, ienaidnieks, m ā­cītājs.

V eļa - vēstule; balta veļa - labklājība, kāzas; netīra veļa - slim ība, ķildas; to mazgāt - nepatikšanas, ceļojum s, bēres, tenkas; to žaut - jaunas ziņas.

V em t - dāvanas.

V ērm eles dzert - nepatikšanas, bēdas.

V ērpt - turība, čaklum s, iziet pie vīra, mironis.

V ē rs is -b r ie sm a s , tikšanās ar spītīgu cilvēku, mācītājs, ļauns cilvēks; balts vērsis - vilšanās; nikns vērsis - nem iers, briesm as, trūkum s, laupītājs, ienaidnieks, ļauns cilvēks; to pirkt - ķildas; to nogalināt - bēdas, nepatikšanas, glābiņš.

V ēstu le - labas ziņas; vēstule bez paraksta - nepatīka­mas ziņas; to saņemt - ienākum i, jaunas ziņas, ceļo­jum s; to rakstīt - sīkas nepatikšanas; to lasīt - jaunas

134

ziņas; to saplēsi - nevalodas; to sadedzināt - viegl­prātībā.

Vētra tenkas, briesm as, neuzticīga mīlestība.

V ēzis - jaunas ziņas, apkaunojum s, nabadzība, slimība, atkusnis, viltīgs draugs; to ķert - laim e precību lie­tās; lo ēst - laime.

V ezum s - tikt pie m antas; apgāzies vezums - drauga nāve, nelaim e; mēslu vezums - nelaim e; to kraut - grūts darbs; uz tā gulēt - labas izredzes.

V iesīb as - strīds, nepatikšanas, zaudējum s.

V iesi - apm elojum s, nepatikšanas.

V iesn īca - ceļojum s.

V ijo le - skum jas.

V ijo lītes - prieks (ja redz vasarā), bēdas (ja redz ziemā), iepazīšanās ar skaistu cilvēku.

V ilk s - precinieks, kāzas, nepatikšanas, slikts cilvēks, ļaundaris; resns vilks - bagāts precinieks; vājš vilks - trūcīgs precinieks; beigts i>ilks - bēres, kāzas; tas gau­do - briesm as; tas uzbrūk - bildinājum s; to nosist - uzvarēt ienaidnieku.

V ilna - bagātība, laba dzīve; balta vilna - gaišas vecum ­dienas; melna vilna - bēres; to kārst - labklājība; lo vērpt - gatavošanās jaunai dzīvei; to sukāt - d arī­šanas ar nepiekāpīgiem ļaudīm .

V iļņ i - ceļš; lieli viļņi - briesm as; mazi viļņi - mierīga dzīve.

135

V īrietis - slimība; kails ivīrietis - ar šo vīrieti appre­cēsies; bārdains vīrietis - bagātība; vīrietis bez bardus - nabadzība; gaišmatains v īrietis - labklājība; jauns vīrietis - veselība; vīrietis apakšbiksēs - lieli plūdi; vīrietis pelēkās drebēs - ļaunums; tas skrien pakaļ - slimība.

V irsn ieks - kļūt iedomīgam.

V irve - nepatīkams piedzīvojum s; to vil - dzīves sa­režģījumi.

V ista - nelaime, rūpes, kašķīgi cilvēki; vista ar cāļiem - bagātība, daudz bērnu, labas ziņas; tā kladzina - sli­mība, nāve; tā dēj - mīlas laime, vātis; to aiznes va­nags - kāzas, mīļas sievietes zaudēšana vai nāve.

V ītols - skumjas.

V izbules; baltās vizbules - prieks; zilas vizbules - bēdas.

V īzes - pļāpas, nepatikšanas; tās valkāt - nabadzība.

Zābaki - cerības; jauni zābaki - dzīves pārmaiņas, jauns darbs, jauna dzīvesvieta; spīdoši zābaki - liela peļņa; apaut garus zābakus - ceļojums; apaut jaunus zābakus - ceļojums, labas pārm aiņas, labklājība; apaut vecus zābakus - trūkums; tos lāpīt - dejošana; tos pazaudēt - neveiksme, darba zaudējums.

Zaglis - ugunsgrēks, slikts draugs, mīlas dēkas, pre­cinieki, sāncenši, slimība; tas ielaužas - negaidīti viesi, laime; to saķert - nepatikšanas.

Zagt - sods, vēlēšanās nepiepildīsies, neveiksme, lab­klājība; zagt naudu - ļaužu paļas.

Zāģēt; zāģēl malku - grūts darbs, ugunsgrēks, bērnu nāve; zāģēl kokus pie mājām - šajās mājās bēres.

Zāģis - nevalodas; to salauzt - zaudēt darbu.

Zaķ is - tikšanās ar gļēvuli, zaglis, brūtgāns, kristības, ugunsgrēks; to ķert - ķert zagli; to nošaut - notvert zagli, sasniegt mērķi, nelaimes gadījums; tā gaļu ēst - ķildas.

Zāle (telpa) - jāsargās no blēžiem, labas cerības; tumša zāle - bēres; zālē daudz laužu - viesības.

Zāle; zaļa zāle - veselība, prieks, ilgs mūžs, cerību pie­pildīšanās; nokaltusi zāle - skumjas, drauga zaudē­jums; tajā gulēt - laba veselība; to pļaut - turība, rai­zes, rūpes.

Zāles; tās dzert - ķildas, nepatikšanas, slimība; tās kā­dam dol - slimība izplatīsies.

Zaļum balle - nepatikšanas, nemiers.

Zari; zaļi zari - laime, svētība, patīkama dzīve; biezi zari - labas pārmaiņas; nokaltuši zari - nelaime, nabadzība; sausi zari - trūkums; zari ar augļiem - bagātība, lai­mīga mīlestība; zari ar ogām - asaras; zaru nasta - nabadzība; tos cirst - posts, nelaime.

Z ārks - nepatikšanas; laika m aiņa; tukšs zārks - laim e, ilgs mūžs; zārks nr līķi - peļņa, slikts laiks; zārks zem gultus - nāve; pašam tajā gulties - slim ība, tuvinieka nāve.

Z eķes - izdevum i, aplam s ceļš; znln zeķes - turība; sa plēstas zeķes - slikta saim niekošana, grūti apstākļi, nabadzība; tās adīt - auksts laiks, jauna dzīve; tas lāpīt - ceļojum s, atradum s; tās uzvilki - laim e, kāju sāpes; tās novilki - nelaim e, ļaunum s; lās pazaudēt - šķiršanās ar draugu.

Z elts - skum jas, nepatikšanas; to atrast - nabadzība; to rakt - laime, panākum i darbā; to kali - labklājība; lo zagt - bēdas; to kausēt - sazvērestība; zelta nauda - prieks, bagātība; zelta trauki - laim e, bagātība; zelta zobi - ugunsgrēks, lielas nepatikšanas; zelta kronis - gods, nāve, bēdas; zelta gredzens - kāzas.

Zem e; zaļa zeme - bagātība, labas precības; melna zeme - nelaim e, sēras; saplaisājusi un cieta zeme - bēdas, rū­pes, nepatikšanas; smilšaina zeme - pārticība; uzarta zeme - atklāt noslēpum u, labklājība; to rakt - bēres, rūpes; uz tās gulēl - m azas nepatikšanas; to art - bē­res, nāve, pūles; to ecēt - pārvarēt grūtības; tā atveras - ķildas, nepatikšanas; to vest - radinieka nāve.

Z em enes - asaras, skūpsti, m īlestība; tās lasīt - prieks, vēlēšanās piepildīsies; tās ēst - m īlestība, patīkam s jaunum s.

Z em eslode - ceļojum s.

Z em estrīce - bēdas, ciešanas.

13$

Z em nieks - patīkama iepazīšanas; pošam par to būt - ilgs mūžs.

Zēns - dāvana, peļņa, liela nelaim e, nedarbs, patīkam s atgadījum s; mazs zēns - prieks.

Z ib en s - ķildas, nemiers, nesaticība; zibens bez pērkona - nepam atotas bailes; zibens ar pērkonu - briesm as; tas sper - nesaprašanās; tas iesper mājā - liels aukstum s, šajā mājā bēres.

Z īd ain is - nepatikšanas; to zīdīt - bēdas, sirdssāpes.

Z īds - lieli mērķi, labklājība; to pirki - turība; to valkāt - godkārība, asaras, slim ība.

Ziem a - patīkama dzīve, prieks, laim e, veselība, bē­das, nepatikšanas.

Z iem assvētku eg līte - prieks.

Z iepes - labas beigas; ziepes uz sejas - apm elojum s; tas pirkt - veiksm īgs darījum s; tās lietot - slidens dzīves ceļš; tās vārīt - nepatikšanas.

Z īle - sliktas ziņas.

Z īlēt - jaunas ieceres.

Z īln iece - nelaime.

Z ilon is - briesm as, bailes; tas dzenas pakaļ - slim ība; tas nogalina - nāve, zaudējum s; uz tā jāt - laime.

Z īm e uz m iesas - laime.

Z īm ēt - nākotnes ieceres.

Z īm ogs - patīkam i sakari.

Z īm ulis - nepateicīgs, garlaicīgs darbs.

Zirgs - vējš, apm elojum s, ceļojum s, prieks, laime, laika maiņa, stipra veselība; balts zirgs - vējš, laika maiņa, sniegs, nāve, sēras, panākum i, tikšanās ar sirmu v ī­rieti; melns zirgs - svinības, slikti klāsies, skum jas, bēdas, nelaim e, nāve, tikšanās ar tum šm atainu v ī­rieti; bērs zirgs - vējš; pelēks zirgs - lieli pūliņi; sa­trakots zirgs - nelaim e, vētra; tas skrien - liels vējš, briesm as; tas klūp - nelaim e; no t<i bēgt - saderinā­šanās; iiz tu jāt - vējš, viesības, slava, panākum i; no tā krist - zaudēt vietu, neveiksm e, izsm iekls; to ap­kalt - labs darbs, ceļojum s, precības, laim e; to pirkt - iegūt labu draugu, m īļāko vai dzīvesbiedru; to seg­lot - gods; ar to braukt - vējš, liela vētra, putenis, nāve, laim e; zirgus ganīt - ielūgum s uz kāzām.

Z irn ek lis - naids, asinskāre, atriebība, bēdas; to nosist - atbrīvoties no nelabvēļa; zirnekļa tīkls - sarežģījum i, nepatikšanas, laim e; zirnekļa tiklu saraut - izkulties no nepatikšanām .

Z irņ i - asaras, jautrība, laba nākotne; balti zirņi - vie­sošanās, laim e; zaļi zirņi - prieks; pelēki zirņi - pār­pratum s; tos sēt - prieks, cerības; tos lobīt - asaras; tos vārīt - ļaunas tenkas; tos ēst - asaras, nepatik­šanas, prieks, laim e, labklājība; zietlošs zirņu lauks - priecīga dzīve, laba nākotne.

Z īst - ģim enes pieaugum s.

Z iv is - lietus, auksts laiks, salnas, laika maiņa, viesi, ten­kas, nauda, slimība; lielas zivis - laime, labklājība; sīkas zivis - nepatikšanas, īgnum s, aukstum s; tās ķert -

jaunas ziņas, lietus, parādnieki, peļņa; tas tīrīt - ielū­gum s uz kristībām; zivis bez zvīņām - šķēršļi un ķi­beles; zivju zupa - slimība, veselība, omulība; zivju eļļa - slimība.

Zobens - karš, liels gods; ass zobens - panākumi, labas sekmes; neass zobens - veltas cerības; sarūsējis zobens - pazemojums; salauzts zobens - sakāve; to turēt rokā - spēks, izturība; ar to cirst - uzvara; ar to tikt ievai­notam - rūpes; to pazaudēt - nespēks.

Zobi; veseli zobi - gods; zelta zobi - bagātība, labklājība, ugunsgrēks; dzelzs zobi - negods, kauns; spodri balli zobi - laime; melni zobi - zaudējums; tos nolauzt - nepatikšanas, bēres rados, dusmas; tie aug - ģim e­nes pieaugums; tie izkrīt - liels zaudējums, slimība, tuvinieka nāve; tos labot - apstākļu uzlabošanās; tos tīrīt - saskaņa ģimenē; tie sāp - pārestība; tos ielikt - nelaime, zaudējums.

Zosis - pļāpas, bagātība; lidojošas zosis - sniegs, peļņa; tās ganīt - veiksm īgs darījums, viesības; to gaļu ēst - svētība, laime; zosu bars - sievu ķīviņš, kāzas.

Zupu vārīt - nepatikšanas.

Zutis - neveiksme, raizes, tukšas cerības.

Z va igzn es- dāvana, mīļa drauga nāve, laba pupu raža; spožas zvaigznes - laime, ilgs mūžs; dziestošas zvaigz­nes - nāve, bēdas, vilšanās; tās krīt 110 debesīm - ne­laime, nāve; zvaigžņu lietus - raizes, briesmas, laime.

Zvans zvana - ļaunas tenkas, baznīcas kalpa nāve, jau­nas ziņas, karš.

Zvārguļu skaņas - priecīgas ziņas.

Z v e jn ieks - viltīgs draugs.

Z vejo t - peļņa, lietus.

Zvērēt - sliktas ziņas.

Zvērs - draud atriebība; no tā izbēgt - izveseļoties.

Z virbu ļi - nepatikšanas, posts, sliktas ziņas, lietus, ne­gausīgi viesi; tie čivinu - tenkas; tos ķert - negaidītatikšanās; tos cept - slim ība.

Žagari; zaļi žagari - prieks; sažuvuši žagari - bēdas, rai­zes; tos cirst - nepatikšanas; tos siet - sliktas ziņas; tie krāsn i sprēgā - sievu ķildas.

Žagas - tikšanās ar draugu.

Žagata - viltīgi ļaudis, nodevība, jaunas ziņas; tā ķērc - zaglis, tenkas.

Žāvas - garlaicība.

Žņaugi - neveiksm e.

Žņaugt - būt netaisnīgam ; tikt žņaugtam - lielas grū­tības.

Žogs; augsts žogs - šķēršļi; tam pārkāpt pāri - pārvarēt grūtības.

žon g lieris - negaidīta peļņa.

Žūpa - slikts draugs, ķilda, slikts laiks.

Žūpot - nepatikšanas.

Žurkas - ienaidnieki, zagļi, nepatikšanas, nelaim e; tas ķert - zagļi; tās nosist - atbrīvoties no ienaidniekiem , cūku sērga, izvairīšanās no bada; žurku bars - bads, posts.

Žurnālu lasīt - viegla slim ība.

SAPŅU GRĀMATA

Savākusi Lolija Soma Redaktore Zaigu Latetiberga

Māksi. red. Irēna Žgnta Tehn. redaktore Elizabete Vilka

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. 1.-1217.

A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.