„s cripta manent“ - nplgdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/scripta_manent_2013_n3… ·...

93
samecniero Jurnali „S cripta manent“ saqarTvelo #3 (19) 2013 Jurnali dafuZnebulia Ria diplomatiis asociaciis mier S cr ipta manent saerTaSoriso recenzirebadi multilingvuri saqarTvelos teqnikuri universiteti

Upload: doannhi

Post on 12-Sep-2018

218 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

samecniero Jurnali

„S cripta manent“saqarTvelo

#3 (19)

2013

Jurnali dafuZnebulia Ria diplomatiis asociaciis mier

Scr ipta manent

saerTaSoriso recenzirebadi multilingvuri

saqarTvelos teqnikuri universiteti

Page 2: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

Multilingual Reviewing International Scientific Magazine

Международный рецензионный мультилингвальный научный журнал

„S cripta manent“

GEORGIA

ГРУЗИЯ

#3 (19)

2013

OPEN DIPLOMATIC ASSOCIATION

АССОЦИАЦИЯ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ

GEORGIAN TECHNICAL UNIVERSITY

ГРУЗИНСКИЙ ТЕХНИЧЕСКИЙ УНИВЕРСИТЕТ

Page 3: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

ISSN 1987-7390UDK (uak) 81+82 S-41

saredaqcio kolegia:

maia CxeiZe

mTavari redaqtori

rusudan TabukaSvili

mTavari redaqtoris moadgile

ia CiqviniZe

pasuxismgebeli mdivani

redkolegiis wevrebi:

viola furcelaZe, hans rudiger fluki, kulpaS beibitova, silvia boteva,

tania grishameri, qeTevan gabunia, ia –burduli, maria mixailova,

tatiana megreliSvili, alba graciano, alesandra spadafora, giorgi yufaraZe,

rusudan gociriZe.

misamarTi:

saqarTvelo, Tbilisi, 0175, kostavas 77, korpusi VI, sarTuli VIII

tel. : 236 51 76

E-mail. : r. tabukashvili@gmail. com

teqnikuri uzrunvelyofa: karina xaraziSvili

E-mail. : k-kharazishvili@mail. ru scripta.manentmagazine@gmail. com

Jurnalis eleqtronuli versia ganTavsebulia Ria diplomatiis asociaciis vebgverdze:

www. odageorgia.ge

Page 4: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

4

Editorial Board:

Maia Chkheidze, Viola Purtseladze, Rusudan Tabukashvili, Ia Chikvinidze, Hans Rudiger Fluck, Kulpash Beibitova, Tania Grieskhammer, Ketevan Gabunia, Ia Bu rduli, Maria Mikhailova, Silvia Boteva, Tatiana Megrelishvili, Alba Graziano, Alessandra Spadafora, Georgi Kuparadze, Rusudan Gotsiridze

Adress: Kostava str. 77, 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : (995 32) 236 51 76E-mail: r. tabukashvili@gmail. com

Electronic version: www. odageorgia. ge

Редакционная коллегия:

Майя Чхеидзе, Виола Пурцеладзе, Русудан Табукашвили, Ия Чиквинидзе, Ганс Рудигер Флук, Кульпаш Бейбитова, Таня Грисхаммер, Кетеван Габуния, Ия Бурдули, Мария Михайлова, Сильвия Ботева, Татьяна Мегрелишвили, Альба Грациано, Алессандра Спадафора, Георгий Купарадзе, Русудан Гоциридзе

Адрес: Ул. Костава 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел. : (995 32) 236 51 76E-mail: r. tabukashvili@gmail. com

Электронная версия: www. odageorgia. ge

Page 5: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

5

redaqciisagan

„Scripta manent~ saerTaSoriso recenzirebadi multilingvuri

samecniero Jurnalia, romelic aqveynebs humanitarul da socia­

lur mecnierebaTa rogorc tradiciul, ise Tanamedroveobaze

dafuZnebul Teoriul Tu praqtikul naSromebs. amas garda, igi

adgils uTmobs recenziebs, Targmanebsa da sxvadasxva tipis

SemoqmedebiT naSroms.

profesionalTa naSromebis gamoqveynebis garda Jurnali

miznad isaxavs humanitarul da socialur mecnierebaTa po­

pularizacias momaval TaobebSi. Jurnalis redkolegia gansa­

kuTrebuli interesiTa da yuradRebiT ekideba doqtorantTa da

axalgazrda mecnierTa naSromebs.

Jurnali recenzirebadia, uaryofiTi recenziiT naSromi av­

tors ar ubrundeba. Jurnalis samuSao enebia: qarTuli, ru­

suli, inglisuri, germanuli, franguli, espanuri da italiuri.

saredaqcio kolegiis wevrebi moRvaweoben saqarTvelos

(Tbilisi), germaniis (boxumi, berlini), ruseTis (moskovi), yaza­

xeTis (astana), bulgareTis (sofia) da italiis (tuscia) univer­

sitetebSi.

Page 6: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

6

sarCevifilologia

qeTevan gabunia dro da sivrce naratologiur kvlevaSi 10

ciuri dekanoziSvilidinamikuri (funqcionaluri) ekvivalentobis koncefcia 16

nana durmiSiZe, ciuri axvledianimetafora espanur masmediaSi 21

naTia kvaracxeliadiskursis kognituri maxasiaTeblebi 28

marine lomiZemxatvruli azrovnebis formebi gabriel garsia markesis publicistikaSi 33

qeTevan rexviaSviliara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti zmne bi fran gul ena Si 40

natalia saluqvaZeemociis metaforizaciis Taviseburebani inglisur, qarTul da rusul enaTa samyaroseul xatSi 45

natalia saluqvaZe`SiSis~ emociis kulturaTaSorisi verbaluri translaciis ZiriTadi koncefcia inglisur, qarTul da rusul enebSi 50

marina zoranianiwina planis cneba literaturul stilistikaSi 54

natalia sumarokovaTomas hardis novelebis sivrculi organizacia rogorc konceptis „saxli“ arsebobis saSualeba avtoriseuli samyaros mxatvrul xatSi 59

ia CiqviniZeTargmanisa da interpretaciis koncefcia dargobriv teqstebSi 66

poezia, proza, kritikuli werilebi

ia burdulileqsebi 71

ia burduliori recenzia 77

neli feiqriSviligegi RambaSiZis oTxi moTxroba (Targmani germanul enaze) 81

Page 7: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

7

ContentsPhilology

Ketevan GabuniaTime and Space in Noratorological Researches 10

Tsiuri DekanozishviliConcept of the Dynamic (Functional) Equivalence 16

Nana Durmishidze, Tsiuri AkhvledianiMetaphor in the Spanish Mass-Media 21

Natia KvaratskheliaCognitive Characteristics of Discourse 28

Marine LomidzeForms of Artistic Thinking in the Gabriel Garcia Marcus's Publicism 33

Ketevan RekhviashviliNonaccusative Verbs in French, Which do not Relate to Dative Case 40

Natalia SalukvadzeSpecial Features of the Emotions Metaphorizing of the World in English, Georgian and Russian Lingual Pictures 45

Natalia SalukvadzeIntercultural Basic Concept of the Verbal Emotion “Fear” Translation in English, Georgian and Russian Languages 50

Marina ZoranyanThe Concept of Foregrounding in Literary Stylistics 54

Natalia SumarokovaEnvironmental Organization of Thomas Hardy’s Novels as the Means of Concept House Existence in the Artistic World of the Author. Concept Fields Home/Homeland 59

Ia ChikvinidzeConception of Translation and Interpretation in Special Texts 66

Poems, Prose, Critical LettersIaBurduliPoems 71

IaBurduliTwo Reviews 77

Neli PeikrishviliFour Stories by Gegi Gambashidze (translated into German language) 81

Page 8: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

8

Филология

Кетеван Габуния Время и пространство в нарратологическом исследовании 10

Циури ДеканозишвилиКонцепция динамичной (функциональной) эквивалентности 16

Нана Дурмишидзе, Циури АхвледианиМетафора в испанской масс-медии 21

Натия Кварацхелия Когнитивные характеристики дискурса 28

Марине ЛомидзеФормы художественного мышления в публицистике Габриэля Гарсия Маркеса 33

Кетеван РехвиашвилиНеаккузативные глаголы во французском языке, не относящиеся к дательному падежу 40

Наталья СалуквадзеОсобенности метафоризации эмоций в английском, грузинском и русском языковых картинах мира 46

Наталья СалуквадзеОсновная концепция межкультурной вербальной трансляции эмоции «страх» в английском, грузинском и русском языках 50

Марина Зоранян Понятие переднего плана в литературной стилистике 54

Наталья Сумарокова Пространственная организация новелл Томаса Гарди как способ существования концептаДом в художественной картине мира автора. Концептуальные поля Дом/Родина 59

Ия ЧиквинидзеКонцепция перевода и интерпретации в отраслевых текстах 66

Поэзия, проза, критические письма

Ия БурдулиСтихи 71

Ия БурдулиДве рецензии 77

Нелли ПеикришвилиЧетыре рассказа Геги Гамбашидзе (перевод на немецкий язык) 81

Содержание

Page 9: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

9

filologia

PhilologyФилология

Page 10: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

10

Temps et espace du récit dans l’analyse narratologiqueKetevan GabuniaUniversité d’Etat Ivané Djavakhichvili de TbilissiFaculté des Sciences Humaines 36 av. Tchavtchavadzé , 0179, Tbilissi, GeorgieTel.: 599 201 099E-mail: [email protected]

ResuméLa méthode appliquée, celle de l’approche nar-

ratologique, a deux grandes caractéristiques : la première consiste à s’intéresser aux récits en tant qu’objets linguistique, clos sur eux -, mêmes, indé-pendamment de leur production et de leur réception. La seconde caractéristique réside dans le postulat que, au-delà de leur diversité apparente, les récits présents en des formes de base des principes com-muns de composition. Ce sont ces formes et ces prin-cipes qui constituent l’objet de recherche de la narra-tologie en tant que théorie du récit. La démarche de notre étude doit relier ces deux pôles de l’approche narratologique. Dans l’analyse que nous proposons on examine le rôle du temps du récit et de l’espace du récit, le rapport ambivalent auteur, personnage, lecteur et les relations temporelles et spatiales dans la situation narrative.

Mots-clés:le moment de la narration, la vitesse, la fréquence,

l’ordre, insertion de l’espace, fonctionnement de l’espace, fonction de l’espace.

IntroductionLa question du temps relève des structures du

récit : il existe en effet une durée propre à la nar-ration, mesurable en nombre de lignes et de pages. Un narrateur peut consacrer plus ou moins de texte, c’est-à-dire plus ou moins de temps, au récit d’un événement. L’analyse de l’espace, en revanche, est

habituellement exclue de la narratologie classique. Selon Genette, l’espace est un élément du contenu, c’est-à-dire de l’histoire : il n’a donc pas sa place dans une étude de la forme, c’est-à-dire du récit. Ce serait aux théoriciens de l’histoire (comme Gremas, par exemple) qu’il reviendrait de s’en occuper. On peut cependant objecter que si les lieux, par leurs connotations et leurs valeurs symboliques, renvoient en effet au contenu, la description n’en est pas moins l’objet _ comme l’a montré PH. Hamon (Introduc-tion à l’analyse du descriptif) _ d’un travail de pré-sentation à la surface du texte. Dès lors, elle concer-ne au moins autant le signifiant que le signifié .Dans notre recherche seront donc étudiées successivement les deux questions du temps et de l’espace.

Partie principaleL’analyse narratologique du temps consiste

à s’interroger sur les relations entre le temps de l’histoire (mesurable en siècles, années, jours, heu-res, etc.) et le temps du récit (mesurable en nombre de lignes ou de pages). Il y a le temps raconté (un récit peut évoquer une journée ou, au contraire, plu-sieurs générations) et le temps mis à raconter (de quelques lignes à plusieurs volumes). Du jeu entre ces deux temps de nature différente (le temps de l’histoire et le temps du récit), le roman tire nombre d’effets de sens.

Par exemple, je vous propose l’explication du temps du récit par Christian Metz, Essai sur la si-gnification au cinéma :

« Le récit est une séquence deux fois temporel-le… : il y a le temps de la chose racontée et le temps du récit (temps du signifié et temps du signifiant). Cette dualité n’est pas seulement ce qui rend possib-le toutes les distorsions temporelles qu’il est banal de relever dans les récit (trois ans de la vie du héros résumés en deux phrases d’un roman, ou en quel-

Page 11: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

11

ques plans d’un montage « fréquentatif » du ciné-ma, etc.) ; plus fondamentalement, elle nous invite à constater que l’une des fonctions du récit est de monnayer un temps dans un autre temps. »

Quatre questions attirent l’attention du poéticien : le moment de la narration, la vitesse, la fréquence et l’ordre.

L’étude du moment de la narration revient à se demander quand est racontée l’histoire par rapport au moment où elle est supposée avoir eu lieu. Quatre possibilités se présentent : la narration peut être ulté-rieure, antérieure, simultanée ou intercalée.

- La narration ultérieure raconte les événements après qu’ils ont eu lieu. C’est le cas le plus fréquent. Le récit, au passé, se présente comme postérieur aux événements rapportés :

« Il y avait une affluence d’auditeurs, le 14 jan-vier 1862, à la séance de la société royale géogra-phique de Londres, Waterloo place, 3 »

(Jules Verne, Cinq Semaines en ballon)- La narration antérieure consiste à raconter les

événements avant qu’ils ne se produisent. Il s’agit là d’un cas assez rare qui suppose un récit à la future. On rencontre en général ce type de narration dans des passages relativement circonscrits, beaucoup moins souvent dans des récits entiers. Cette procé-dure convient particulièrement aux énoncés prophé-tiques, telle cette formule du credo catholique :

« Il reviendra dans la gloire pour juger les vivants et les morts ».

-La narration simultanée se signale par l’emploi du présent. Technique très prisée par le roman con-temporain, elle donne l’illusion que le narrateur écrit au moment même de l’action :

« Pour le dîner, Franck est encore là, souriant, loquace, affable. Christiane, cette fois, ne l’a pas accompagné ; elle est restée chez eux avec l’enfant, qui avait un peu de fièvre ».

(Alain Robbe-Grillet, La Jalousie)-La narration intercalée, telle qu’on la rencontre

dans le journal intime, est un mixte de narration ul-térieure et de narration simultanée : le récit au passé s’interrompt de temps à autre pour un commentaire

rétrospectif au présent. Autrement dit, l’évocation des faits alterne avec le commentaire sur les faits :

« C’est à cette époque que je remarquai le bouleau, arbre solitaire qui m’attristait déjà, et que depuis je ne rencontre jamais sans plaisir. J’aime le bouleau ».

(Senancour, Oberman) L’étude de la vitesse permet de réfléchir sur le

rythme du roman, ses accélérations et ses ralentisse-ments. La vitesse du récit peut s’évaluer à partir de quatre modes fondamentaux.

-La scène donne l’illusion d’une coïncidence parfaite entre le temps qu’on met à lire l’épisode et le temps qu’il met à se dérouler. Le temps du récit étant égal au temps de l’histoire, on en rendra comp-te par la formule : TR (temps du récit)=TH (temps de l’histoire).

Le type canonique de la scène est le dialogue : le temps passé à lire un échange de répliques coïncide parfaitement avec le temps couvert par l’échange en question. Le premier chapitre de Là-bas de Huys-mans, est composé d’un échange de propos entre deux personnages, Durtal et des Hermies ; comme il y a peu d’indications scéniques, le temps mis à lire le chapitre correspond à peu près au temps couvert par le dialogue des personnages.

Un exemple de scène :« - Mâtin, tu y vas, toi, répondit Durtal, d’un ton

piqué. Il ralluma sa cigarette, puis : le matérialisme me répugne tout autant qu’à toi, mais ce n’est pas une raison pour nier les inoubliables services que les naturalistes ont rendus à l’art ; car enfin, ce sont eux qui nous ont débarrassés des inhumains fantoches du romantisme et qui ont extrait la littérature d’un idéalisme de ganache et d’une inanition de vieille fille exaltée par le célibat !

- En somme après Balzac, ils ont crée des êtres visibles et palpables et ils les ont mis en accord avec leurs alentours ; ils ont aidé au développement de la langue commencé par les romantiques, ils ont connu le véritable rire et ont eu parfois même le don des larmes, enfin, ils n’ont pas toujours été soulevés par ce fanatisme de bassesse dont tu parles !

Page 12: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

12

- Si, car ils aiment leur siècle et cela les juge !- Mais que diable ! Ni Flaubert ni les de Gon-

court ne l’aiment, leur siècle ! » (J.K. Huysmans, Là-bas)

- Le sommaire résume une longue durée d’histoire en quelques mots ou quelques pages : Il produit donc un effet d’accélération. Le narrateur met moins de temps à raconter les faits qu’ils n’en ont mis à se dérouler. La fin de Madame Bovary, où l’avenir de la petite Berthe après la mort de ses parents est évoqué en quelques lignes, en est une parfaite illustration.

« Au début, elle était encore toute manquée par le soleil brûlant du désert, et ses cheveux longs, noirs et bouclés, étaient tout pleins d’étincelles de soleil. Alors les gens la regardaient avec étonnement, comme si elle venait d’une autre planète. Mais maintenant, les mois ont passé, et Lalla s’est trans-Lalla s’est trans-formée. Elle a coupé ses cheveux courts, ils sont ternes, presque gris. Dans l’ombre des ruelles, dans le froid humide de l’appartement d’Aamma, la peau de Lalla s’est ternie aussi, elle est devenue pâle et gris ».

(Le Clézio, Désert)- La pause désigne les passages où le récit se pour-

suit alors qu’il ne se passe rien sur le plan de l’histoire. Il s’agit de fragments non narratifs : descriptions ou commentaire du narrateur. La pause provoque un effet de ralentissement. Sa formule est la suivante : TR=n ; TH=n. Quand le narrateur de Dostoïevski in-terrompt l’histoire des frères Karamazov, son com-mentaire fait l’effet d’une pause narrative. Il en va de même en lisant l’histoire de Lucien pour décrire la ville d’Angoulême dans Illusions perdues de Balzac. - L’ellipse, entraîne une accélération maximale. Elle correspond à une durée d’histoire que le récit passe sous silence. La logique d’événement mon-tre qu’il s’est produit quelque chose, mais le texte ne l’a pas mentionné. Le narrateur met moins de temps à raconter les faits qu’ils n’en ont mis à se produire, puisqu’il n’écrit rien alors qu’il s’est passé quelque chose. L’ellipse obéit à la formule : TR=0 ; TH=n. Lorsque Les Misérables évoque sous le nom de Monsieur Madeleine le personnage que l’on con-

naissait comme Jean Valjean, c’est qu’il s’est produit une série d’événements dans la vie du forçat.

L’analyse de la vitesse doit donc prendre en compte la relation dynamique entre ces différents modes, l’endroit et le moment où ils apparaissent et les valeurs qui leur sont attachées. Le roman de Le Clézio, Désert, fondé sur la mise en regard de deux visions du temps ne se prive pas d’exploiter les ef-fets de sens liés à l’emploi de tel ou tel mode.

Un exemple de pause :« Angoulême est une ville, bâtie au sommet d’une

roche en pain de sucre qui domine les prairies où se roule la Charente. Ce rocher tient vers le Périgord à une longue colline qu’il termine brusquement sur la route de Paris à Bordeaux, en formant une sorte de promontoire dessiné par trois pittoresques vallées. L’importance qu’avait cette ville au temps des guerres religieuses est attestée par ses remparts, par ses portes et par les restes d’une forteresse assise sur le piton du rocher. Sa situation en faisait jadis un point stratégique également précieux aux catholiques et aux calvinistes ; mais sa force d’autrefois constitue sa faiblesse aujourd’hui ; en l’empêchant de s’étaler sur la Charente, ses remparts et la pente trop rapide du rocher l’ont condamnée à la plus funeste immobilité. Vers le temps où cette histoire s’y passa, le Gouvernement essayait de pousser la ville vers le Périgord en bâtissant le long de la colline le palais de la préfecture, une école de marine, des établissements militaires, en préparant des routes. »

(Balzac, Illusions perdues) L’étude de la fréquence consiste à se demander

combien de fois est raconté un événement. Les nar-ratologues ont relevé trois possibilités : le mode sin-gulatif, le mode répétitif et le mode itératif.

- Le mode singulatif est le plus fréquent : le nar-rateur raconte une fois ce qui s’est passé une fois. C’est le mode qui jouent sur la dynamique narrative et le désir du lecteur de connaître plutôt. Le mode singulatif est le mode dominant dans les récits de Dumas ou de Jules Verne.

- Quant à le mode répétitif, il consiste à raconter plusieurs fois ce qui s’est passé une fois.Cet mode

Page 13: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

13

propose plusieurs points de vue sur un même évé-nement. On le rencontre souvent dans le roman épi-stolaire et dans nombre de romans contemporains. Laclos emploie souvent ce mode dans les Liaisons dangereuses et Kundera, dans L’Insoutenable Lé-gèreté de l’être, présente les mêmes événements du point de vue de chacun des deux protagonistes.

- Et le mode itératif consiste à raconter une fois ce qui s’est passé plusieurs fois. Pour évoquer la per-manence et l’habitude, il se signale en général par l’imparfait ou le présent. Flaubert utilise le mode ité-ratif dans Madame Bovary pour signifier la cessation d’une vie routinière. Dans La Quarantaine où les jours se répètent Le Clézio recourt à un tel mode :

« Mais moi, quand vient la nuit, je passe de l’autre côté, à travers les bois de filaos. J’ai appris à bouger comme un sauvage, sans bruit, pieds nus dans les laves et les buissons d’épines. Le bruit du vent dans les filaos me donne le frisson, c’est un rituel ».

(Le Clézio, La Quarantaine)Maintenant examinons l’étude de l’ordre qui

s’intéresse aux rapports entre l’enchaînement logi-que des événements présentés et l’ordre dans lequel ils sont racontés. On peut présenter deux cas : soit il y a homologie entre les deux séries soit il y a dis-cordance.

Le premier cas et celui des récits linéaires, qui narrent les événements dans l’ordre chronologique. Il est rare que les récits courts comme les contes ou les nouvelles. Certains romans comme Le Tour du monde en quatre-vingts jours éviteront toute distor-sion de l’ordre chronologique.

Le second cas- celui des discordances- est très fréquent dans le roman. Les « anachronies » nar-ratives, le terme de Genette, peuvent être de deux sortes. On appellera « analepse » l’anachronie par rétrospection il consiste à revenir sur un événement passé. La majeure partie du récit de Molloy est une analepse : de retour dans la chambre de sa mère, comme il indique au début du roman, le personna-ge évoque son passé dans un long récit rétrospec-tif. Dans La Quarantaine, le narrateur annonce dès les premiers chapitres, l’avenir du jeune Léon qui

coupera tout lien avec sa famille. La prolepse prend facilement une valeur de destin.

Alors examinons la notion de l’espace qui étu-die les techniques et les enjeux de la description. Cet étude de l’espace est fondé sur les travaux de Philip-pe Hamon (Introduction à l’analyse du descrip-tif) et de Jean-Michel Adam et André Petitjean (Le texte descriptif).Dans l’étude de l’espace il existe trois questions : son insertion ; son fonctionnement ; sa fonction.

La désignation du sujet décrit peut se faire par ancrage ou par affectation.

- La désignation par ancrage indique le sujet de la description au début du passage. Le texte est fa-cile pour comprendre : « Je contemplais l’église de Nadaillac : elle était petite, vétuste, etc. »

- La désignation par affectation en revanche re-tarde l’indication du sujet décrit. Par exemple : « Je contemplais un bâtiment petit, vétuste, etc. C’était l’église de Nadaillac ».

La motivation des passages descriptifs est une exigence pour les romans réalistes et naturalistes. La description dénonce toujours le caractère artificiel du récit. Un des procédés les plus efficaces met la description sur le compte d’un personnage. Le nar-rateur se borne à rapporter ce que voit, dit ou pense un des acteurs du roman.

Voici comment est introduite la description de la chambre du père Goriot dans le roman le père Go-riot : « Eugène, qui se trouvait pour la première fois chez le père Goriot, ne fut pas maître d’un mouve-ment de stupéfaction en voyant le père, après avoir admiré la toilette de la fille.» Dans ce cas on a :

- La mention d’un personnage qualifié (Eugène, qui se trouvait pour la première fois chez le père Go-riot, peut être attentif à un endroit qu’il découvre).

- la notion d’une suspension dans le récit,- un verbe de perception (« en voyant »),- la mention d’un lieu propice (« chez le père

Goriot »),- la référence à l’objet de la description (« le

bouge où vivait le père »).L’interruption de la description doit être aus-

si motivée que son apparition. La description de la

Page 14: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

14

chambre de Goriot se clôt ainsi sur la phrase suivan-te : « Heureusement Goriot ne vit pas l’expression qui se peignit sur la physionomie d’Eugène quand celui-ci posa sa chandelle sur la table de nuit. » Le geste final de poser la chandelle indique qu’il n’a plus besoin d’éclairer l’ensemble de la pièce et qu’il a fini d’observer la chambre de Goriot : dès lors, il est logique que la description se termine.

On distingue quatre types des fonctions de la de-scription :

- la fonction mimésique ,- la fonction mathésique,- la fonction sémiosique,- la fonction esthétique.La fonction mimésique donne l’illusion de la réa-

lité et la fonction mathésique diffuse un savoir sur le monde. La fonction sémiosique est essentielle : la description ne se réduit que à un rôle décoratif ; elle remplit souvent une fonction dans le déroulement même de l’histoire. Elle peut donner des informa-tions sur l’espace et sur les personnages, participer à l’évaluation de tel ou tel acteur, dramatiser le récit ou encore préparer par des indices la suite du récit. Et enfin, quand la description a une fonction esthé-tique, elle est présenté, organisé et écrite et elle ré-pond aux exigences d’un courant littéraire.

Ces différentes fonctions ne sont pas exclusives les unes des autres. Par exemple la description de la chambre du père Goriot remplit une fonction mi-mésique, une fonction sémiosique et une fonction esthétique.

ConclusionLa recherche met bien en évidence qu’il existe

quatre statuts possibles pour un narrateur dans un ré-cit donné. Les fonctions qu’il assume peuvent porter sur le fonctionnement du récit ou sur l’interprétation de l’histoire. La « distance » détermine la façon dont

sont rapportés les événements, les paroles et les pen-sées. La « focalisation » se répartit en trois modes : focalisation zéro, focalisation interne, focalisation externe. Concernant le temps, le narrateur dispo-se d’une série de possibilités quant au moment où il raconte son histoire, au rythme qu’il lui donne, à l’ordre dans lequel il présente les faits et au nombre de fois où il les mentionne. L’étude de la descripti-on s’interroge sur son inscription dans ce vaste en-semble que constitue le récit, sur son organisation en tant qu’unité autonome et sur son utilité dans le roman.

Littérature

1. Marti M. (2003) : Nouvelles approches de la voix narrative (Narratologie 5). L’Harmattan. Paris

2. Maingueneau D. (1996) : Les termes clés de l’analyse du discours (Mémo 20). Seuil. Paris

3. Genette G. (2004) : Fiction et diction (Seuil. Essais 511), Seuil, Paris

4. Rabatel A. (2001): «Fondus enchaînés énon-ciatifs. Scénographie énonciative et points de vue». Poétique 126. Bruxelles

5. Rabatel A. (2002) : «Point de vue et poly-phonie dans les textes narratifs», in: idem (éd.), Lire/écrire le point de vue. Un apprentissage de la lecture littéraire. Lyon : CRDP

6. Rabatel A. (2003) : « Le dialogisme du point de vue dans les comptes rendus de perception». Cahiers de praxématique 41. Paris

7. Rabatel A. (2005) : « Le point de vue, une catégorie transversale ». Le français aujourd’hui, 151. Paris

8. Ricœur P. (2005) : « La fonction narrative », ETR 80, Paris

Page 15: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

15

dro da sivrce naratologiur kvlevaSi

qeTevan gabunia

Tbilisis saxelmwifo universiteti

humanitarul mecnierebaTa fakulteti

WavWavaZisGgamz. #36, 0179, Tbilisi,

saqarTvelo

tel: 599 201 099

E-mail: [email protected]

reziumestatiaSi ganxilulia naratolo­

giuri kvlevis iseTi meTodi, romelsac

ori ganmsazRvreli niSani aqvs: pirvel

niSans warmoadgens TxrobiT –rogorc

lingvisturi obieqtiT – daintereseba,

damoukideblad misi produqciisa da

recefciisa, meore niSans ki warmoadgens

kompoziciis saerTo principebis bazi­

suri formebis arseboba misi aSkara

mravalsaxeobis miRma. swored es for­

mebi da principebi warmoadgens nara­

tologiis, rogorc Txrobis Teoriis

kvlevis sagans. kvlevaSi vaxdenT nara­

tologiuri midgomis zemoxsenebuli

ori polusis erTmaneTTan dakavSirebas

da Cvens mier SemoTavazebuli analizi

warmoaCens Txrobis droisa da Txro­

bis sivrcis rolis dadgenas litera­

turuli teqstis interpretaciaSi, aseve

ambivalenturi urTierTobis – avtori,

personaJi, mkiTxveli – da temporaluri

da sivrcobrivi mimarTebebis dadgenas

naratiul situaciaSi.

sakvanZo sityvebi: naraciis momenti, siCqare, sixSire, rigi,

sivrcobrivi CarTva, sivrcobrivi funq­

cionireba, sivrcobrivi funqcia.

Время и пространство в нарратологическом исследовании

Габуния Кетеван УчаевнаТбилисский Государственный Университет Факулътет гуманитарных наукПр.Чавчавадзе №36, 0179, Тбилиси, Грузия Tel.: 599 201 099 E-mail: [email protected]

РезюмеВ статье рассмотрен такой метод наррато-

логического исследования, который имеет два знака определения: первым знаком является за-интересованность повествованием как лингви-стичеким объектом, независимо от её продукции и рецепции, а вторым знаком яваляется наличие базисных форм общих принципов композиции. Итак, эти формы и принципы представляют нар-ратологию, как предмет исследования теории по-вествования.

В исследовании показана параллель между двумя полюсами нарратологического подхода и мы постарались установить роль пространства и времени повествования в интерпретации литера-турного текста, а так же связь между темпораль-ными и пространственными соотношениями к амбивалентным субъектам (автор, персонаж, чи-татель) в нарративной ситуации.

Ключевые слова: момент наррации, скорость, частота, ряд,

пространсnвенное включение, пространственное функционирование, пространственная функция.

Page 16: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

16

dinamikuri (funqcionaluri) ekvivalentobis koncefcia

ciuri dekanoziSvili

saqarTvelos teqnikuri universiteti

liberalur mecnierebaTa departamenti

kostavas q. #77, 0175, Tbilisi,

saqarTveloQ

tel.: 599 937 373

E-mail: [email protected]

reziumedinamikuri ekvivalentobis cneba pir­

velad daafiqsira iujin naidam. igi Zal­

ze saintereso definicias ayalibebs da

xazs usvams or garemoebas: 1) rodesac

Sinaarsi dominirebs formaze da 2) rode­

sac formaluri maxasiaTebeli ufro

mniSvnelovania Sinaarsze. swored mas

ekuTvnis terminebi _ for maluri ekviva­

lentoba da dinamikuri ekvivalentoba.

iujin naidas dinamikuri ekvivalento­

bis cnebis msgavsia Sveiceris fuqcio­

naluri ekvivalentobis cneba. msjeloba

exeba erTi enis matarebeli da amosava­

li enis mimRebis da meore enis matare­

beli Targmnili teqstis mimRebis reaq­

ciaTa damTxvevas. Sveiceris Tanaxmad

Sinaarsi, romelic aucileblad unda

gadmoices, Sedgeba oTxi elementisgan,

anu oTxi mniSv nelobisgan: 1) denotati­

uri; 2) sintaqsuri; 3) konotaciuri da

4) pragmatuli (enobriv gamoTqmebsa da

komunikaciuri aqtis monawileTa Soris

urTierTobis ganmsazRvreli) [Sveiceri.

1988:90].

sakvanZo sityvebi:formaluri ekvivalentoba, dinamiku­

ri ekvivalentoba, funqcionaluri ekvi­

valentoba.

SesavaliTargmanis funqcionaluri ekvivalen­

tobis koncefcia efuZneba teqstis

funqcionaluri adekvaturobis cnebas,

romelic unda dakonkretdes, ro gorc

teqs tis Sinaarsobrivi interpre taciis

calkeuli komunika ciuri funq ciebis

Ca moyalibeba. rac ufro konkretulia

ko munikaciuri funqciis mniSvneloba,

miT ufro meti raodenobis funqcia

SeiZleba iqnas dadgenili da miT ufro

Sinaarsiani iqneba TiToeuli maTganis

lingvistikuri daxasiaTeba.

ZiriTadi nawilikonkretulobis mocemul doneze ko­

munikaciuri funqciebis sistemis gamov­

lena SeiZleba ganxorcieldes komu­

nikaciis zogadi Teoriis poziciidan.

aseTi midgomis SemTxvevaSi Targmanis

funqcionaluri adekvaturobis Camoya­

libebis sakvanZo cnebas warmoadgens

teqstis adekvaturobis ufro zogadi

koncefcia [vannikovi. 1988:35].

vannikovis mixedviT teqstis adekva­

turobis zogadi cneba efuZneba verba­

luri komunikaciis funqcionalur ana­

lizs. rogorc cnobilia komunikaciis

sam ZiriTad komponents Seesabameba

funq cionalur­pragmatuli daxasiaTebe­

bis Semdegi sami tipi:

_ Setyobinebis gamgzavnis intencia,

e. w. komunikaciuri pozicia;

_ am intenciebis realizacia Setyo­

binebis Sinaarssa da gaformebaSi;

_ Setyobinebis mimRebis reaqciebi,

e. w. komunikaciuri efeqtebi;

teqsti informaciulad adekvaturia

Page 17: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

17

im SemTxvevaSi, Tu igi gamgzavnis komu­

nikaciuri intenciis Sesabamisad iwvevs

an SeuZlia gamoiwvios cvlilebebi im

mimRebis (adresatis) codnaSi, romelsac

egzavneba Setyobineba da aqvs infor­

maciuli siaxlis xarisxi, informaciis

mimRebisaTvis sakmarisi argumentacia

da utyuaroba. teqsti adekvaturia im

SemTxvevaSic, Tu igi gamgzavnis komuni­

kaciuri intenciebis Sesabamisad iwvevs

an SeuZlia gamoiwvios cvlilebebi

SexedulebebaTa sistemaSi, SefasebaSi,

informaciis mimRebis urTierTobebSi,

mis emocionalur sferoSi; man mimRebi­

sTvis damajereblad unda daasabuTos

informaciis mniSvneloba, misi upirate­

sobis statusi. teqsti adekvaturia im

SemTxvevaSic, Tu igi gamgzavnis komu­

nikaciuri intenciis Sesabamisad iwvevs

cvlilebebs misi mimRebis (adresatis)

qcevaSi; man unda moaxdinos sakmarisad

efeqturi impulsis realizeba informa­

ciis mimRebis mier ama Tu im qceviTi

reaqciis gansaxorcieleblad. dabolos,

teqsti aris seleqciurad adekvaturi,

Tu igi gamgzavnis komunikaciuri in­

tenciis Sesabamisad iwvevs an SeuZlia

gamoiwvios cvlilebebi organizaciis

qcevaSi da informaciis mimRebis codna­

Si, mis mier SesaZlo qceviTi reaqciebis

variantebidan erT­erTis SerCevaSi; igi

unda Seicavdes informacias, romelic

aucilebelia teqstis mimRebis garkveu­

li codnis mosawesrigeblad da dasa­

regulireblad _ ama Tu im urTierTo­

bebSi misi semiotikurad ganpirobebuli

qcevisTvis“ [egeri. 1978:138].

vannikovis azriT, funqcionaluri

anu pragmatuli adekvaturobis cnebis

Semotana iZleva teqstis xarisxobrivi

maCveneblebis sistematizirebis da erT­

gvarad obieqtivirebis saSualebas.

Targmanis adekvaturobam, romelic

ganisazRvreba misi mimRebis moTxovnile­

biT da romelic ar aris damokidebu­

li originalis sawyis teqstur adekva­

turobaze, miiRo dezideratiulis (sur­

vi lis gamomxatvelis) saxelwodeba

[vannikovi. 1988]. azrobrivi sisruliT, stil­

istikuri ekvivalentobiT, struqturiT

da pragmatuli funqciiTac ki dezidera­

tiulad adekvaturi Targmani SeiZleba

mniSvnelovnad gansxvavdebodes origi­

nalisgan (mag. referatuli, anotaciuri,

segmenturi, aspeqturi da sxva Targmani).

teqstis damuSavebis aseTi saxe ebi adek­

vaturobis Teoriis semantikur­stilis­

turi poziciidan gamomdinare ar unda

CaiTvalos Targmanad, Tumca, Tu isini

sworad gadmoscemen ucxoenovan teqstSi

arsebuli saWiro informaciis aspeqts,

e.i. Tu axdenen komunikaciuri funqciis

realizacias, romelic inicirdeba mim­

Rebis mier, maSin isini unda miviCnioT,

rogorc vannikovi Tvlis, srulfasovan

Targmanebad, romlebic sxva „sakuTriv

Targmanis“ tipebisgan gansxvavdebian

Tavisi adekvaturobiT [vannikovi. 1988:36].

ramdenadac dezideratiuli adekva­

turobis cneba gamomdinareobs Targma­

nis teqstis damokidebulebidan mimRebis

komunikaciuri intenciis (moTxovnis)

mimarT, Targmanis Sesabamisi teqstebis

xarisxobrivi Sefaseba warmoadgens ar­

sebiTad informaciul problemas, rom­

lis gadaWra moiTxovs informaciis

analizur­sinTezuri damuSavebis meTo­

debis da Teoriuli aparatis gamoyene­

bas. mTargmnelobiTi moRvaweobis Sesa­

bamisi saxeebis gamovlena, Tavis mxriv

moiTxovs Targmanis fsiqologiuri da

fsiqolingvistikuri modelebis gamoye­

nebas. gansakuTrebiT iseTi modelebis,

romlebSic aqtiur komponentad gani­

xileba Targmanis mimRebis moRvaweoba

[cvilingi. 1986:22].

Page 18: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

18

mTargmnelobiTi moRvaweobis sxva­

dasxva saxeobebi, rodesac iqmneba gan­

sxvavebuli saxis Targmanebi adekva­

turobis sxvadasxva xarisxiT, ganpiro­

bebulia Targmanis teqstis yvela Se­

saZlebeli SesatyvisiT orenovani ur­

TierTobis situaciebis komponentebTan:

originalis teqstTan (semantikur _

stilistikuri adekvaturoba), origina­

lis teqstis gamgzavnis komunikaciur

poziciasTan (dezideratiuli adekva­

turoba) da Tavad mTargmnelis komuni­

kaciur poziciasTan (voluntaturi ade­

kvaturoba).

dinamikuri (funqcionaluri) ekviva­

lentobis koncefcia mniSvnelovnad

gansxvavdeba mTargmnelobiT ekvivalen­

tobisagan: Tu yvela sxva koncefciis

CarCoebSi Targmanis ekvivalentoba gani­

sazRvreba ori _ sawyisi da saTargmni

_ teqstebis Sedarebis gziT, dinamikuri

ekvivalentoba ganisazRvreba am teqs­

tebis mimRebebis reaqciaTa Sedarebis

gziT.

aseTi midgoma, uwinares yovlisa, ufro

logikuria. ena da teqsti warmoadgenen

mxolod saSualebebs, romelTa meoxe­

biTac xorcieldeba komunikacia. komuni­

kaciaSi mTavaria mizani, anu is, risTvi­

sac igi xorcieldeba. aseTi mizani Sei­

Zleba iyos sagnobrivi cnobebis miwo­

deba, ama Tu im qmedebebisaken waqezeba,

garkveuli grZnobebis gamoRviZeba da

a. S. Targmanis funqcia aris komunikan­

tebs Soris enobrivi (maT Soris kul­

turul ­ eTnikuri) barierebis daZl­

eva. es daZleva gulisxmobs imas, rom

saTargmni teqstis mimRebs eZleva Ses­

aZlebloba iseve aRiqvas, daamuSavos

da Seafasos miRebuli teqsti, rogorc

originali teqstis mimRebma. amitomac

ufro swori da logikuria ara origina­

lis da Targmanis teqstebis, aramed amo­

savali enis da miznobrivi enis matare­

blebis reaqciebis Sedareba. am Seda­

rebis safuZvelze daskvnis gakeTebisas,

Tu ramdenad daiZlia enobrivi barieri,

warmoiSoba ori sirTule:

pirvel rigSi, ar arsebobs da ro­

gorc Cans, kidev didxans ar iarsebebs

ori reaqciis gansazRvris da Sedarebis

meTodebi da meore: cneba _ „reaqcia“

saWi roebs arsebiT dazustebas. Targma­

nis TeoriisTvis am terminis (rogorc

mimRebis konkretuli reaqciis) pirda­

piri ganmarteba miuRebelia.

aramarTlzomieria Targmanze da ori­

ginalis teqstze individualuri re­

aqciebi im SemTxvevaSic, rodesac Targ­

mani sruldeba ara farTo auditoriisT­

vis, aramed erTi adamianisTvis, radgan

amgvar SemTxvevaSic individualuri

re aq ciebi SeiZleba mniSvnelovnad gan­

sxvavdebodnen erTmaneTisgan.

zemoT moyvanili mosazrebebis mixed­

viT SeiZleba davaskvnaT, rom SeuZle­

belia realuri, individualuri re aq­

ciebis Sedareba, radgan amgvari Sedar­

ebebis Sedegi Targmanis xaris xis sazo­

mad ar gamogvadgeba. mxolod lingvo­

eTnikuri reaqciebi unda gaviTvaliswin­

oT da Sedarebis obieqtebadac swored

isini CavTvaloT.

lingvo­eTnikuri reaqciis ekvivalen­

tobis Sesaxeb yovelive zemoTqmulidan

gamomdinare, SeiZleba mivideT im daskv­

namde, rom igi miiRweva ekvivalentobis

sawyisi poziciebis Seqmnis gziT, miRe­

buli teqstis inteleqtualuri da emo­

ciuri Sefasebis aRsaqmelad. rogori

iqneba individualuri reaqcia am teqs­

tze, damokidebulia mimRebis pirovnul

Tvisebebze.

daskvnaTargmanis ekvivalentobis miRweva

warmoadgens mTargmnelis mizans. mizani

Page 19: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

19

ki gansazRvravs subieqtis moqmedebis

xer xebs da xasiaTs. amitom adekvaturo­

ba mTargmnelis muSaobis efeqturobis

gadamwyveti winapirobaa. ekvivalentoba

naTlad apelirebs raodenobaze, maSin,

roca adevaturoba orientirebulia xa­

risxze. „ekvivalentoba Targmans afa­

sebs propoziciis, anu logikur _ seman­

tikuri Sinaarsis mixedviT, „adekvaturo­

bis“ mizani ki aris Targmanis ilokuci­

uroba, e. i. misi eqspresiuli funqcia.

ilokuciuri aqti (jon ostinis termini,

igivea, rac sa metyvelo aqti) aris mo­

qmedeba, rodesac xdeba komunikaciuri

ganzraxvis realizeba. Cven ekvivalen­

tobis da adekvaturobis urTierTkav­

Sirs ganvixilavT rogorc ilokuciuri

mniSvnelobebis gamoxatvis saSuale­

bebs da sametyvelo aqtis iseTi kompo­

nentebis gaformebas, rogoricaa Tema

da rema. ekvivalentobis intencia aris

struqturasTan Sesabamisoba, xolo ad­

ekvaturobis intencia _ mizanTan Se­

sabamisoba. terminebiT „ekvivalentoba“

da „adekvaturoba“ iSleba seriozuli,

Tanamedrove TargmanTmcodneobis fun­

damenturi problema. faqtobrivad ar­

sebuli problema warmoadgens enaT­

Sorisi identobis mudmiv problemas da

swored am problemis gadaWris ZiebaSi

TargmanTmcodneobis mkvlevarebi zemoT

aRniSnuli ori intenciidan amodian _

Sesabamisoba struqturasTan Tu Sesa­

bamisoba mizanTan.

literatura

1. iujin naida (1982): Targmnis xelov­

nebisaTvis. „lit saqarTvelo“. Tbilisi

2. Швейцер А. Д. (1988): Теория Перевода: Статус, проблемы, аспекты. Наука. М.

3. Ванников Ю. В (1988): Языковая сложность текста как фактор трудности перевода: Метод. Пособие. ВЦП. М.

4. Егер Г. (1978): Коммуникативная и функ-циональная эквивалентность. Вопросы теории перевода в зарубежной лингвистике: Сборник статей. Ред. В. Н. Комиссаров. Международные отношения. М.

5. Цвилинг М. Я. (1986): Функциональный стиль, подъязык и социальный диалект (к вопро-су о соотношении понятий). Общие и частные проблемы функциональных стилей. Наука. М.

Concept of the Dynamic (Functional) Equivalence

Tsiuri DekanozishviliGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences77 Kostava str., 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : 599 937 373

E-mail: [email protected]

AbstractDefinition of dynamic equivalence belongs to

Eugene Nida. He gives us a very interesting differ-entiation and underlines two facts: 1) when con-tent prevails over the form and 2) when formal characteristics are more important than content. Accordingly, the terms – formal equivalence and dynamic equivalence – belong to Nida. A. Shveit-ser’s concept of Functional equivalence is similar to Eugene Nida’s concept of dynamic equivalence. According to Shveitser, content consists of four - 1) denotative, 2) syntactic, 3) connotative and 4) pragmatic elements.

Keywords:Formal equivalence, dynamic equivalence, func-

tional equivalence.

Page 20: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

20

Концепция динамичной (функциональной) эквивалентности

Деканозишвили Циури СеменовнаГрузинский технический университетДепартамент либеральных наукУл. Костава, 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел.: 599 937 373

E-mail: [email protected]

РезюмеПонятие динамической эквивалентности

впервые ввел Юджин Найда. Он дает очень интересное объяснение и выделяет два обсто-ятельства: 1) Когда содержание доминиру-

ет над формой и 2) когда формальные черты значительнее, чем содержание. Следователь-но, термины формальная эквивалентность и динамическая эквивалентность принадлежат ему. Динамическая эквивалентность Юджи-на Найдa сходно с понятием функциональ-ной эквивалентности А. Швейцера. Согласно А. Д. Швейцеру, содержание, которое необходи-мо передать, складывается на четырех элемен-тах, это: 1) денотативный, 2) синтаксический, 3) коннотативный и 4) прагматический.

Ключевые слова:формальная эквивалентность, динамическая

эквивалентность функиональная эквивалент-ность.

Page 21: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

21

metafora espanur masmediaSi

nana durmiSiZe

Tbilisis saxelmwifo universiteti

humanitarul mecnierebaTa fakulteti

WavWavaZis gamz. #36, 0179, Tbilisi,

saqarTvelo

tel.: 595 504 040

E-mail: [email protected]

ciuri axvlediani

Tbilisis saxelmwifo universiteti

humanitarul mecnierebaTa fakulteti

WavWavaZis gamz. #36, 0179, Tbilisi,

saqarTvelo

tel. 599 508 607

E-mail: [email protected] reziumepresa rogorc socialuri instituti,

romlis funqcionireba ganisazRvreba

sazogadoebriv – politikuri situa­

ciiT, warmoadgens im kulturisa da Se­

moqmedebiTi cnobierebis nawils, rome­

lic damaxasiaTebelia konkretuli is­

toriuli epoqisaTvis. presis masalaTa

efeqturoba, ZiriTadad, gadmocemis ma­

neriTaa ganpirobebuli. eqspresiulobis

miRwevis mizniT Jurnalistebi xSirad

iyeneben metaforas, metaforis saSuale­

biT avtori eqspliciturad gamoxatavs

sakuTar pozicias da advilad amyarebs

kontaqts mkiTxvelTan an msmenelTan.

Tu ganvazogadebT metaforis rols mas­

mediis enaSi, cxadi gaxdeba, rom meta­

fora xels uwyobs ZiriTadi pragmatu­

li da komunikaciuri mizandasaxulobis

realizacias, aseve warmoadgens iseT

saSualebas, romlis meSveobiTac su­

bieqturi aqcenti keTdeba informaciaze,

an informaciis komentarebze. Mmetafo­

ra, romelic safuZvlad udevs mTel

rig evfemizmebs, neologizmebs, elif­

sur da xatovan nominaciebs, apelirebs

Setyobinebis adresatis warmosaxvasa

da intuiciaze, izidavs ra mas farul

saubarSi monawileobisaTvis. Mmetafora

asrulebs maidentificirebel, atribu­

tul, Semfaseblur funqciebs. Migi war­

moSobs analogiebs mTlian situaciebsa

da logikur kategoriebs Soris.

sakvanZo sityvebi: presis ena, masmedia, metafora, evfe­

mizmi, neologizmi.

Sesavalipresa rogorc socialuri institucia

aris sociologiis, istoriis, filo­

sofiis, esTetikis, semiologiisa da

lingvistikis monacemTa gadamamuSave­

beli da sistemaSi momyvani dargi. Uu­fardebs ra miRebul realur informa­

cias samarTlebliv, politikur, esTeti­

kur, religiur da mxatvrul normebs, gan­

pirobebuls samyaros xedvis erovnul­

kulturuli specifikiT, presa asrulebs

umniSvnelovanes Semfasebel funqcias,

amasTanave urTavs sinamdvilis sxvada­

sxva faqts aqsiologiur komentars. ram­

denadac yovelgvar faqtSi dasaSvebia

gaazrebis araerTmniSvnelianoba, presa

aucileblad umatebs subieqtur Sefase­

bas konceptualur modelSi, igi amiT

asrulebs umniSvnelovanes mxatvrul

funqcias. Ppolitikosebi da sazogadoe­

brivi moRvaweebi TavianT beWdur da ze­

pir gamonaTqvamebSi erTdroulad or

funqcias axorcieleben – Setyobinebas

da zemoqmedebas. zemoqmedebis funqcia

Page 22: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

22

gamoiyeneba sazogadoebrivi azris Ses­

aqmnelad. politikosTa metyvelebis er­

TeulTa umetesi nawili Cveulebrivi,

stilistikurad neitraluri leqsika da

sazogadoebriv­politikuri saxelwode­

bebi da terminologiuri erTeulebia.

leqsikis es nawili axdens Setyobinebis

funqciis realizacias. Lleqsikur er­

TeulTa meore nawili ki stilistiku­

rad Seferilia da swored is asrulebs

zemoqmedebis funqcias.

ZiriTadi nawili

presis masalaTa efeqturoba ZiriTa­

dad gadmocemis maneriTaa ganpirobe­

buli. eqspresiulobis miRwevis mizniT,

Jurnalistebi xSirad iyeneben metafo­

ras. misi gamoyenebiT avtori eqsplici­

turad gamoxatavs sakuTar pozicias da

advilad amyarebs kontaqts mkiTxvelTan

an msmenelTan.

espanuri masmediis enaSi, metafor­

izaciisaTvis gamoiyeneba metyvelebis

nawilebi: arsebiTi saxelebi (los menes-trales de la política-politikuri detalebi; el gallinero politico-politikuri saqaTme; la lid electoral-brZola arCevnebSi gamarjvebi­

saTvis; la cúpula military­samxedro kanon­

mdebloba); zedsarTavi saxelebi (drásti-cas rebajas-mkveTri dacema(Semcireba); inflación galopante-globaluri inflacia; credibilidad pisoteada-ndobis faqtoris

fexqveS gaTelva); zmnebi (arrinconar las nuevas iniciativas del gobierno­mTavrobis axa­

li iniciativis kuTxeSi mimwyvdeva; calde-ar el efecto-efeqturobis maCveneblis mkve­

Tri kleba; eternizar el conflict-konfliqtis

Tavidan acileba); zmnizedebi (denominar mordazmente-sasikvdilod ganwiruli

(CasaZiri); cumplir escrupulosamente­skrupu­lozurobis dacva).

rogorc konceptualuri aseve de­

skrif ciuli metafora presis enaSi as­

rulebs mniSvnelovan funqciebs. Mmeta­

foras iyenebs avtori imisaTvis, rom

auxsnas mkiTxvels, msmenels an mayure­

bels zogierT rTul politikur kon­

ceptTa mniSvneloba semantikurad ufro

ukeTesad gasagebi gamonaTqvamebiT. Aam

mizniT, Jurnalistebi araiSviaTad iye­

neben e. w. sayofacxovrebo metaforebs;

magaliTad: Al ministro le está tocando otra vez bailar con la fea (enfrentar un momento no muy agradable)-ministris kidev erTi

uSno, arasasiamovno nabiji (arasasia­

movno momentis Tavidan acileba); Resulta más difícil bajarse del coche oficial (abandonar la carrera política) - mZime Sedegi, oficialu­

ri manqanebis Zirs daSveba (politikuri

karieris mitoveba,dasasruli).

metafora warmoadgens evfemizmTa Se­

qmnis saSualebasac, romlebic gamoiyene­

ba presis enaSi utaqto da arasasurveli

gamonaTqvamebis Tavidan acilebis mizniT;

magaliTad: personas de tercera edad (perso-nas viejas, ancianas) nacvlad _ asakobrivi

mesame etapi (moxucebi,xandazmulebi); faltar a la verdad (engañar, mentir) nacvlad

_ sicrueSi cxovreba, simarTlis gmoba; deficientes visuales (personas ciegas) nacvlad-usinaTloni. evfemizmebi aseve gamoiyene­ba WeSmariti mniSvnelobis arsis dafar­

visaTvis, SeniRbvisaTvis, zogjer ki –

dama xinjebisaTvis; magaliTad, Sesityve­

ba reajuste de precio – `fasebis dazusteba~ mudam aRniSnavs fasebis momatebas da

arasodes – Semcirebas.

metafora warmoadgens azris trans­

formirebis gansazRvrul xerxs, mniS­

vnelobis gardaqmnis gansakuTrebul

saSualebas da amitomac is gamoiyeneba

rogorc okazionalizmebisa da neolo­

Page 23: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

23

gizmebis Seqmnis saSualeba, anu iseTi

sityvebisa, romlebic axal realiebs

aRniSnaven: telebombardea _ masmediis Sete­va mayurebelze; los juancarlistas­Jurnali­

stebi; aprobar mayormente-gonebagamWriaxi.gansakuTrebulad unda aRiniSnos

is SemTxvevebi, rodesac metaforuli

gardaqmniT warmoiSoba ara axali si­

tyva, aramed gansxvavebuli mniSvnelo­

bis mqone neologizmi sityvisSida se­

mantikuri derivaciis Sedegad. aseTi

metaforis wyaros, rogorc wesi, war­

moadgens maidentificirebeli arsebiTi

saxeli, romelic gadadis predikatul

kategoriaSi da ganekuTvneba sxva de­

notats an denotatTa klass; ase ma­

galiTad, espanuri presis enaSi, gaCnda

axali myari metafora baron – ‘mflobe­

li, marTveli’, Semosuli heraldikisa

da samefo karis titulebis sferodan,

romelic gamoiyeneba politikuri par­

tiebis iseT liderTa an regionaluri

organizaciebisa da struqturebis iseT

mdivanTa nominaciisaTvis, romelTac

moixveWes mniSvnelovani Zala da gav­

lena. ironiuli metafora fontanero (si­tyvasityviT: ‘wyalsadenis ostati’, ‘mewy­

alsadene’)­, politikur enaze aRniSnavs

romelime politikosis an saxelmwifo

moRvawis CrdilSi darCenil Tanamebr­

Zolebs. SefasebiTi metaforuli nomina­

cia cachorros (‘lekvebi’)­‘samsaxuris gar­

eSe darCenililni, mitovebulni’, ixmare­

ba politikuri partiebis, saxelmwifo

struqturebisa da organizaciebis axal­

gazrda da ambiciuri wevrebis mimarT.

saxasiaTo arsebiTi saxeli halcones (si­tyvasityviT: ‘qori, Sevardeni’) _ ‘qori­

viT, SevardeniviT SemarTulebi Tavisi

saqmisadmi’ myarad damkvidrda masmedi­

is enaSi, aSS­s prezidentis mrCevelTa

metaforul aRmniSvnelad.

stilistikuri metafora araiSviaTad

gamoiyeneba enobrivi kompresiis saSu­

alebad, riTac miiRweva maqsima luri

gamomxatveloba, enobriv saSualebaTa

minimaluri xarjvis gziT: el terremo-to Zapatero _ Ziris gamomTxreli; gobi-erno títere _ marionetuli mTavroba. Ees gansakuTrebiT naTlad vlindeba pre­

sis enaSi, metaforuli zmnuri nomi­

naciebis Seqmnisas, magaliTad: ningu-near a un político (ganusazRvreli nacval­

saxelidan ninguno — ‘araviTari, arcer­

Ti’) _ ‘politikis ignori’; menospreciar, tratar sin debido respeto, sindarimportancia _ umniSvnelo,mniSvnelobis miuniWeblo­

ba; trampear un problema arsebiTi saxeli­

dan trampa _ ‘maxe, xafangi’ _ ‘proble­

mebSi gaxveva’: complicar un asunto poniendo obstáculos innecesarios) _ usargeblo da

dabrkolebebiT savse sakiTxebis Seja­

meba; desgranar el plan arsebiTi saxeli­

dan grano _ ‘marcvali, marcvleuli’ _

gegmis CaSla (daSla): explicar el contenido-problemis Sinaarsis axsna; revelar la es-encia-‘mTavari arsis, miznis gamovlena’; ambicionar un asientopermanente en el Consejo de Seguridad arsebiTi saxelidan ambición — ‘ambicia’ _ ambicia uSiSroebis sab­

Wosadmi: tener deseos ambiciosos de hacerse miembro permanente del Consejo de Seguri-dad _ ambiciuri survilebi, raTa gaxde

uSiSroebis sabWos warmomadgeneli.SefasebiTi nominaciebis Seqmni­

sas, romlebic masmediis enaSi eqspre­

siul funqcias asruleben, metafora

gamoiyeneba subieqturi asociaciebis

formirebis xerxad. Tu saubari exeba

negatiur Sefasebas, metaforuli gamo­

naTqvami ixmareba oponentis diskvali­

ficirebisa an dacinvisaTvis, ama Tu im

politikuri realiebisadmi daZabuli

urTierTobis gamowvevisaTvis, safrTxis

an SfoTvis STagonebisaTvis. Tu Sefase­

ba pozi tiuria, maSin metafora gamoiye­

Page 24: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

24

neba rogorc mxardamWeri saSualeba av­

toris an im politikuri jgufis idee­

bisa, romlis interesebsac gamoxatavs

Jurnalisti.

araiSviaTad, presis enaSi, erTidai­

give metaforuli resursebi emsaxure­

bian rogorc dadebiTi, aseve uaryofiTi

konotaciebis gadmocemas; magaliTad,

Tu saqme exeba evrokavSirs, maSin espanur

presaSi gamoiyeneba iseTi metaforuli

xatebi, rogoricaa: coloso europeo-evropa, rogorc giganti; gigante de dimensiones ti-tánicas-titanuri zomebis miReba; gigan-te económico­ekonomiuri giganti; impe-rio de la ley­sakanonmdeblo imperia. E

es xels uwyobs rwmenis, guldajere­

bulobis, stabilurobisa da sandoobis

SegrZnebis Seqmnas, radgan iwvevs aso­

ciaciebs miTologiur gmirTan – gi­

gantTan, kolosTan, romelic sikeTes

qmnida da ubedurebas win eRobeboda;

xolo, Tu saubaria amerikis SeerTebul

Statebze, romelic, bolo xanebSi, cdi­

lobs ganamtkicos Tavisi Tavis warmod­

gena Zlevamosil saxelmwifod, ayenebs

ra sakuTar geopolitikur interesebs

saerTaSoriso samarTlis normebis ze­

moT, igive metaforuli asociaciebi

STamagonebelni arian sifxizlisa da

SiSisa erTi saxelmwifos Zlierebis

mimarT, radgan es SeiZleba ubedurebad

iqces kacobriobisaTvis:

gigante norteamericano ­ Crdiloameriku­

li giganti; imperio político con su emperado - imperatoris politikuri imperia; for-talezaestadounidense; el todopoderoso presiden-te de EE UU-aSS­s yovlisSemZle mmarTve­

li.

masmediis enaSi aqtiurad funqcioni­

rebs iseTi metaforebi, romlebic ga­

nazogadeben samyaros nacionalur­

specifikur xedvas, damkvidrebuls es­

panur kulturaSi. erT­erTi aseTi

metaforaa sazogadoebis, misi politi­

kuri institutebis asociacia saxlTan,

romelsac aSenebs adamiani. espanur pre­

saSi, saxls, yvelaze xSirad, amsgavseben

arcTu ise didi xnis win gaCenil, axal

politikur realias – evropul kavSirs:

la construcción europea­evropuli wyoba; con-struir la gran casa común-didi saerTo sax­

lis mSenebloba; sentar las bases de la casa co-munitaria­sazogadoebrivi, sakomunikacio

dawesebulebebis Seqmna; el cobijo comuni-tariosazogadoebrivi TavSesafrebis Se­

qmna; las murallas de la fortaleza de la Unión Eu-ropea-evrokavSiris myari sazRvrebi (cix­is kedlebi). aseTive tipis metaforaa

koncepti saxli, romelic asocirdeba

garkveul naTesavur kavSirebTan: nuevos miembros de la gran familia europea­evropis didi ojaxis axali wevrebi; aumentar la familia comunitaria­sazogadoebis zrda; no querer ser primos pobres en la familia europea-evropul ojaxSi Raribi qveynebis gaer­

Tianebis survilis arqona; aparecer en la foto de family. evropuli ojaxis rukaze Tavis aRmoCena.

pragmatikuli efeqturobis gamo, meta­

fora verbaluri strategiis erT­erTi

umTavresi saSualebaa, romelsac warma­

tebiT iyeneben politikosebi da Jurna­

listebi. swored metaforaa im leqsikis

wyaro, romelic emsaxureba aranivTier

samyaros – ideebs, movlenebs, procesebs,

abstraqtul cnebebs. presis enaSi meta­

fora xvdeba sazogadoebis cxovrebis

nebismieri sferodan. espanur masmediaSi

yvelaze xSirad gvxvdeba:

1) metaforebi kulturis sferodan,

romelTac gaaCniaT bibliuri, miTolo­

giuri, literaturuli wyaroebi: los so-cialistas salen de su amarga travesía del desierto – socialistebis uSedego brZola; ser un convidado de piedra en el reparto de los proyec-tos de reconstrucción – rekonstruqciis

dros arasasurveli partniori; pasar el rubicón electoral – saarCevno ferxulis, anu

Page 25: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

25

rubikonis gavla; el tema era uno de los nu-dos gordianos de ese período-am periodisTvis

miuRebeli sakiTxebi; la propuesta ha sacu-dido los pilares de la política internacional –wina­dadeba, romelmac SeZra saerTaSoriso

politikis safuZvlebi da sxv.

2) metaforebi, romlebic ukavSirde­

ba mecnierebis sxvadasxva dargs (geo­

grafias, fizikas, astronomias, qimias da

a. S.): su actividad generó unos agujeros ne-gros en el presupuesto de la empresa-kompaniis biujetis mkveTri gauareseba Savi Zale­

bis mier; las iniciativas recibieron nuevos impul-sos-axali iniciativebi Zlieri impulsu­

robiT xasiaTdeba; el gobierno ha cambiado las coordenadas dibujadas por su líder –mTavro­

ba Secvlas upirebs koordinatorebs,

romlebic maT liders eqvemdebarebian

da sxv.

3) metaforebi, romlebic exeba medi­

cinis, janmrTelobis sferos: la salud financiera del ente público-jansaRi finansebi

aisaxeba sazogadoebaze; era una herida en el corazón del país­es Wriloba aisaxeba saxel­

mwifos gulis feTqvaze; gobernar sin mule-tas de ningún tipo-saxelmwifos sayrdeni

(yavarjeni) gamoecala; evitar las diferencias crónicas­qronikuli ganmasxvaveblebis Ta­

vidan acileba ; la cirugía de hierro para los casos de corrupción- korufciis winaaRmdeg qirurgiuli Careva (rkinis operacia); la patología inevitable de la corrupción –korufcia gardauvalia da sxv.

4) egreT wodebuli samxedro meta­

forebi: crear el pelotón de cabeza al que se van sumando los demás estados - sxva saxelmwi­

foebisgan Semomavali mowinave jgufebi; dinamitar los acuredos entre ambas fuerzas - or Zalas Soris urTierTqiSpi; cerrar filas en torno a EE UU para hacer frente a la oposición pública mayoritaria ­ aSS­s saxelmwifos

winaaRmdeg opoziciur rigebSi dgoma; la derrota electoral - arCevnebSi damarcxeba; el

ataque político ­ politikuri Serkineba; la primera prueba de fuego de su talante político ­ pirveli cda politikur asparezze; en el cuartel general de John Kerry calibran todas las opciones ­ jon kerim ZiriTad StatebSi

poziciebi gaimagra da sxv. 5) sazRvao metaforebi: el timón del Esta-

do­Statis marTvis sadaveebi ; el líder perdió la brújula - mmarTvelma dakarga sadaveebi

(mimarTulebis areva); las iniciativas llegan a buen puerto - iniciativebi kargi dasasru­lisken midis; se requiere un programa de-tallado y concreto para que el velero siga nave-gando –mzaddeba konkretuli programebi

qveynis swori mmarTvelobisaTvis (gems

eZleva swori mimarTuleba did naviga­

ciaSi) da sxv.

6) sportuli metaforebi: la carrera electoral – saarCevno kariera; recta fi-nal del maratón electoral – saarCevno maraTo­

nis dasasrulisaTvis brZola; cultura de pelotazo (enriquecimiento fácil y rápido) ringze brZolis kultura; Bush y su sistema po-drían ser puestos en jaque – buSi da misi

mmarTveloba ufskrulisken mieqaneba da

sxv. 7) metaforebi yofiTi cxovrebidan: no

dejar en saco roto otras reclamaciones­yurad ar iRo pretenziebi; los países hispanoha-blantes tendrán que pagar los peajes­espanure­novani qveynebi daxmarebas iTxoven; llevar una buena tajada del reparto­kargi Sedegis

motana; las medidas han caído como un jarro de agua fría-yvela gatarebuli RonisZieba

wyalSi gadayrilia; el estado se aprieta el cinturó-saxelmwifos uwevs qamris moWe­

ra; la voluntad popular no es una moneda de cambio­problemis mogvareba ar niSnavs

bolomde warmatebas; la oposición no es una olla de grillos – opozicia ar aris xelwamo­

sakravi da sxv.

8) pragmatikul da ritorikul fun­

qciebTan erTad, metafora Sidaenobriv

semantikur funqciebsac asrulebs. ke­

Page 26: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

26

rZod, nominaciuri metafora, emsaxureba

ra identifikacias, omonimiis wyarosac

warmoadgens. Aam SemTxvevaSi, metafori­

zaciis procesi gulisxmobs deskrif­

ciuli mniSvnelobis gadatanas, saganTa

msgavsebis safuZvelze, raime garegnuli

niSniT, an funqciis mixedviT. Aam xe­

rxiT miuTiTeben sinamdvilis obieqtze:

el ala sur del palacio presidencial-sapreziden­to samxreTis frTis warmomadgeneli; los líderes pusieron sus firmas al pie del documento­TavianT firmebs yvelanairi dokumentu­

ri da sakanonmdeblo sistemiT ganixi­

laven; las creencias políticas –politikuri

cieb­cxeleba da sxv.

9) xatovani metafora, romelic

warmoiSoba deskrifciuli semanti­

kis gadasvlisas predikatiulSi, gana­

pirobebs gadataniTi mniSvnelobebis

ganviTarebas da warmoadgens sinono-

miis wyaros, rogorc okazionaluris,

aseve sakuTriv enobrivisac; magali­

Tad, la Carta Magna konstitucia – magiu­ri ruka; la piel de toro espaneTi; el medal-lón rojo mze – wiTeli medalioni; laser-piente multicolor velosipedistTa jaWvis

Sesaxeb _ feradi msaxuri.

kognitiuri metafora, romelic Cndeba

predikatuli leqsikis SeTavsebis cvli­

lebaTa Sedegad, qmnis polisemias. es

exeba, upirveles yovlisa, deskrifciul

zedsarTavebsa da zmnebs, P praqtikulad,

meorad predikatTa mTeli sfero mra­

valmniSvnelobiani leqsemebisagan Sed­

geba: un alto cargo-kargi mmarTveli; un problema agudo­gadauWreli problema; una profunda crisis gubernamental­samTavrobo

krizisi; desvanecerse las últimas esperanzas­bolo gabrZoleba; aferrarse a la comodidad institucional-instituciuri samsaxurebis

karCaketiloba ; remover la vida política-po­litikuri cxovrebis Semobruneba.

daskvnametafora xels uwyobs ZiriTadi prag­

matuli da komunikaciuri mizandasaxu­

lobis realizacias, aseve warmoadgens

iseT saSualebas, romlis meSveobiTac

subieqturi aqcenti keTdeba informa­

ciaze, an informaciis komentarebze. Mme­

tafora, romelic safuZvlad udevs mTel

rig evfemizmebs, neologizmebs, elif­

sur da xatovan nominaciebs, apelirebs

Setyobinebis adresatis warmosaxvasa

da intuiciaze, izidavs ra mas farul

saubarSi monawileobisaTvis. Mmetafora

asrulebs maidentificirebel, atribu­

tul, Semfaseblur funqciebs. Migi war­

moSobs analogiebs mTlian situaciebsa

da logikur kategoriebs Soris.

literatura

1. Agusti Pons (2009): Metáfora. Madrid2. Jakoff George, Mark Johnson (1995): Metáfo-

ras de la vida cotidiana. Madrid3. Mariana di Stefano (2006): Metáforas en uso.

Buenos Aires

Metaphor in the Spanish Mass-Media

Nana DurmishidzeTbilisi State UniversityHumanitarian science faculty36, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, GeorgiaTel.:595 504 040E-mail: [email protected] Tsiuri AkhvledianiTbilisi State UniversityHumanitarian science faculty36, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, GeorgiaTel.:599 508 607E-mail: [email protected]

Page 27: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

27

AbstractSystematizing and processing data of sociology,

histories, philosophies, aesthetics, semeiology, lin-guistics, press as the social institute, who’s function-ing is determined by social and political situation and it is the part of the culture by itself, also creative consciousness, which is characterize the specific his-torical epoch.

Generalizing the role of metaphor in the language of mass-media, it is important to emphasize that con-tributing to the realization of basic pragmatic and communicative installations, metaphor is one of the methods, which make it possible to accentuate infor-mation or commentary and to transmit subjective re-lation to the theme stated. The metaphor, which lies at the basis of a number of euphemisms, neologisms, elliptical and descriptive nominations, appeals to imagination and intuition of the addressee of com-munication, assigning him on the participation in the concealed conversation. Metaphor fulfills the iden-tifying function in being converted into the lingual nomination for any denotation and the group of de-notations or denotations situation. The characteristic function connects metaphor with the predication and makes it possible to insert positions attributive and estimated values into the nominal. Metaphor gener-ates the analogies between the entire situations and the logical categories and determins the method of thinking about the peace.

Keywords: press language, mass-media, metaphor, euphe-

misms, neologisms.

Метафора в испанской масс-медии

Дурмишидзе Нана НугзаровнаТбилисский государственный университетФакультут гуманитарных наукпр. И. Чавчавадзе 36, 0179, Тбилиси, ГрузияТел.: 595 504 040E-mail: [email protected]

Ахвледиани Циури АлександровнаТбилисский государственный университетФакультут гуманитарных наукпр. И. Чавчавадзе 36, 0179, Тбилиси, ГрузияТел.: 599 508 607E-mail: [email protected]

РезюмеСистематизируя и обрабатывая данные социо-

логии, истории, философии, эстетики, семиологии, лингвистики, пресса как социальный институт, функционирование которого определяется обще-ственно-политической ситуацией, сама является частью культуры, творческого сознания, характер-ного для конкретной исторической эпохи.

Обобщая роль метафоры в языке масс-медии, представляется важным подчеркнуть, что, спо-собствуя реализации основных прагматических и коммуникативных установок, метафора явля-ется одним из приёмов, позволяющих акценти-ровать информацию или комментарий и пере-дать субъективное отношение к излагаемой теме. Метафора, лежащая в основе ряда эвфемизмов, неологизмов, эллиптических и образных номи-наций, аппелирует к воображению и интуиции адресата сообщения, привлекая его к участию в скрытой беседе. Метафора выполняет идентифи-цирующую функцию, превращаясь в языковую номинацию для какого-либо денотата, группы денотатов или денотативной ситуации. Характе-ризующая функция связывает метафору с преди-кацией и позволяет вносить в именные позиции атрибутивные и оценочные значения. Метафора порождает аналогии между целыми ситуациями и логическими категориями, определяя тем са-мым способ мышления о мире.

Ключевые слова: Язык прессы, масс-медиа, метафора, эвфе-

мизмы, неологизмы.

Page 28: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

28

diskursis kognituri maxasiaTeblebi

naTia kvaracxelia

saqarTvelos universiteti

humanitarul mecnierebaTa skola

m. kostavas 77a, 0171, Tbilisi, saqarTvelo

tel: 599 249 895

E-mail: [email protected]

reziumediskursis erT­erT mTavar maxasia­

Tebels warmoadgens misi aucilebeli

verbalizacia. amasTan dakavSirebiT

gansakuTrebul interess iwvevs diskur­

sis monawileTa interaqciuli qmedebis

specifika. kerZod ki im meqanizmebisa,

romlebic uzrunvelyofen komunikan­

tebis erTmaneTze zemoqmedebas; aseve

diskursis argumentaciis strategia,

romelsac xSirad mimarTaven komuni­

kantebi urTierTobisas, rac agreTve

Seadgens diskursis argumentaciis Ses­

wavlis lingvo–kognitur aspeqts.

diskursis kognituri meqanizmebis

funqcionireba uzrunvelyofs recipi­

entis situaciur modelze zemoqmede­

bas da dadebiT pragmatul efeqts, anu

dagegmili Sedegebis miRwevas, romle­

bic xels uwyoben komunikaciuri proce­

sis Tanmimdevrul ganviTarebas.

sakvanZo sityvebi: diskursi, kognituri, argumentacia,

komunikacia, komunikanti, informacia.

Sesavalidiskursis kognituri safuZlebis

gamovlena gulisxmobs diskursiuli in­

formaciis damuSavebis procesis de­

talur ganxilvas, romelic moicavs in­

ferencias, gagebasa da interpretacias.

komunikaciis procesSi adresati

iZulebulia winaswar gaTvalos, Tu ro­

gori daskvnebi SeiZleba gaakeTos re­

cipientma naTqvamis Sedegad. wamyvan

faqtorad, romelzec damokidebulia in­

ferenciis procesis Sedegi, iTvleba

urTierTobis momentisTvis adresatis

mier dagrovili codna. sxva kogni­

tur safuZvlebad iTvlebian zedapiru­

li codna da egreT wodebuli recipi­

entis inferenciuli SesaZleblobebi,

romlebic saSualebas aZleven adre­

sats „kadrs miRma datovos“ zogierTi

informacia [Fiedler, Horacek. 2002]. infor­maciis damuSavebis msvlelobisas gan­

sakuTrebul mniSvnelobas iZens spon­

tanuri deduqciuri daskvna [Vidick. 1990; Wilson; Sperber. 1986], romelic SeiZleba

ganixilebodes rogorc inferenciis

procesis sabazo meqanizmi. amasTan er­

Tad, rogorc mkvlevarebi aRniSnaven,

inferenciis procesi recipientis mier

ar aris gaTviTcnobierebuli da xor­

cieldeba intuiciurad.

ZiriTadi nawilikognituri fsiqologiis Tvalsazri­

siT, diskursis teqstis gageba mdgo­

mareobs kognituri situaciuri model­

is SeqmnaSi, romelSic xdeba ara TviT

teqstis, aramed referenciuri situaciis

reprezentireba, romelmac asaxva hpova

teqstSi.

iTvleba, rom gamoTqmis gageba gu­

lisxmobs motivaciis gagebas, romelic

imaleba mosaubris arCevanis ukan. mniS­

vnelovan faqtors, romelic uzrunve­

lyofs diskursis gagebas, warmoadgens

masSi koherentuli urTierTobebis ar­

seboba.

Page 29: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

29

interpretacia rogorc kognituri

procesi gulisxmobs: codnis, diskursis

konceptualuri reprezentaciis miwode­

bas, rasac flobs interpretatori gare­

mo pirobebis Sesaxeb, aseve – mis wina

gamocdilebas, romelic gamoixata sxva

diskursebis reprezentaciis dros, es

mTlianobaSi Seadgens masalas – situa­

ciuri modelebis Sesaqmnelad, romelic

amasTanave inaxeba epizodur mexsiere­

baSi, Seicavs zedapirul, irib codnas

da referencialur bazas – aucilebel

faqtors interpretaciis procesisaT­

vis. adekvaturi interpretaciisTvis ar

aris sakmarisi gamoTqmis semantikur­

sintaqsuri struqturis gageba. inter­

pretacia bevrad aris damokidebuli

konteqstze, romlis garemocvaSic imyo­

feba gamoTqma. amasTan mxedvelobaSi

miiReba rogorc lingvisturi, aseve

eqstralingvisturi konteqsti.

inferencia, gageba da interpretacia

warmoadgenen mWidrod dakavSirebuli

da urTierTdamokidebuli procesebis

kompleqss, romlebic avseben erTmaneTs

da warmoadgenen diskursiuli/teqsturi

informaciis damuSavebis erTian pro­

cess.

diskursis dagegmva iTvaliswinebs

mosaubris mier ritorikuli cod­

nis flobas imisTvis, rom moaxdinos

Tanamosaubreze dagegmili zemoqmedeba.

es aris zemoqmedebis meqanizmebis cod­

na, romelic bevr sxva aspeqtTan er­

Tad gulisxmobs codnas – Tu rogor

SeuZlia diskursis struqturas moax­

dinos gavlena adresatis darwmunebis,

survilebisa da ganzraxvebis sistemaze.

Tanamedrove kognituri kvlevebi uka­

vSireben inferenciis da gagebis pro­

cesebis warmatebulobas teqstis an

diskursis struqturuli organizaci­

is Taviseburebebs, rac ganapirobebs

diskursis struqturis Seswavlis sfe­

roSi ZiriTadi mimarTulebebis ufro

dawvrilebiT ganxilvis aucileblobas

da diskursiuli modelebis Seqmnas. am

Teoriebis mTavar aspeqtebs, romlebic

garkveulwilad gaxdnen sawyisi werti­

li diskursisa da inferenciis prob­

lemasTan dakavSirebuli sakiTxebis

Semdgomi kvlevisa, warmoadgenen iseTi

sakiTebi, rogoricaa: diskursis elemen­

taruli erTeulebi da maT Soris urTi­

erTobebis tipebi; diskursi rogorc

rTuli struqturuli mTeli da misi

Semadgenlebi; diskursis CarCoebSi

struqturebis urTierTqmedeba iTva lis­

winebs agreTve diskursis struqturis

kvlevas, rogorc sintagmatikuri, aseve

pragmatikuli kuTxiT.

diskursi warmoadgens rTul warmo­

naqmns, romelic warmodgenilia ur Ti­

erTdamokidebuli struqturebis Ser­

wy miT, sadac yoveli maTgani misTvis

maxasiaTebeli im informaciis matare­

belia, romelsac yovelTvis ar gaaCnia

eqsplicituri forma, rasTan dakavSire­

biTac diskursis damuSavebis procesSi

inferencia xdeba ganuyofeli nawili.

sintagmatikis poziciidan gamomdi­

nare, diskursis sabazo elementebad

gamodian erTeulebi, romlebic mocu­

lobiT aWarbeben erT winadadebas. dis­

kursSi abzacul­frazuli danawevrebis

principiT realizebuli es elementebi

Seesabamebian argumentaciis logikuri

sqemis komponentebs.

diskursiuli teqstis analizisad mi

kognituri midgoma, rogorc ga dawyve­

tilebebis miRebis kognituri proce­

sis lingvistikuri realizacia, gu­

lisxmobs, rom Tezisi moicavs mosau­

bris mier miRebul gadawyvetilebas

da aseve komunikaciaSi mis mier part­

niorisTvis SeTavazebul informacias.

Page 30: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

30

gadawyvetilebas warmoadgens menta­

luri mdgomareobis erTgvari subieq­

turi Sinaarsi, romelic Camoyalibda

azris gamoTqmis procesSi da flobs

ganusazRvrelobis da arastabiluro­

bis maRal xarisxs. ganusazRvrelobis

daZlevis aucilebloba aiZulebs kogni­

tur sistemas eZebos wonasworobis aRd­

genis xerxi, kognituri iZulebis meqa­

nizmisTvis gezis misacemad, romelic

safuZvlad udevs diskursis azrobriv

gaSla­gafarToebas.

kognituri sistemis stabilizaciis

optimaluri xerxiT gadaWris procesSi

warmoCindeba argumentacia _ „argument­

Ta zogierTi rgolis (Zafis) ganxilva

da miReba (...), romelime gadawyvetilebis

sasargeblod“ [poliaki. 1998].

diskursis Tematuri struqtura Sei­

cavs konkretul informacias _ Te­

maturad relevantur mosazrebebs, rom­

lebic warmodgenilia faqtebiT, cifre­

biT, mtkicebebiT da a.S., amasTanave gane­

kuTvnebian uSualod ganxilvis sagans.

diskursis Tematuri struqtura emTxve­

va argumentaciis komunikaciur­funqcio­

nalur ierarqias. igi Seicavs adresan­

tis ganzraxvebisa da miznebis Sesaxeb

informacias.

urTierTobis procesSi diskursi iT­

valiswinebs komunikantis kognituri

sistemebis struqturis win wamowevas an

gadaadgilebas sicarieleebis Sevsebis

da zemoqmedebis moxdenis mizniT. axa­

li codnis gamoyenebis garda, SesaZloa

moxdes recipientis codnis gandevna

da misi Semdgomi Secvla adresantisT­

vis sasurveli codniT.

diskursis efeqturobas uzrunve­

lyofs: a) adresantis mier miznobrivi

auditoriis specifikis codna, b) cod­

na imisa (umeteswilad intuiciurad), Tu

rogor xdeba darwmunebis kognitu­

ri damuSaveba, g) Semosuli mocemulo­

bebis safuZvelze darwmunebis formire­

ba, Zvel da axal mrwamss Soris kon­

fliqtis Sedegebi da a.S. es niSnavs,

rom diskursis optimizacias safuZv­

lad udevs garkveuli kognituri meqa­

nizmebi, romlebic amoqmeddnen argumen­

taciis procesSi.

kognituri meqanizmebi, romlebic mar­

Taven argumentaciis process, SesaZloa

daiyos or kategoriad. Sida kognituri

meqanizmebi, romlebic moqmedeben menta­

lur doneze da xels uwyoben erTian

argumentaciul sivrceSi im elementebis

integracias, romlebic Seadgenen dis­

kurss; xolo gare meqanizmebi uzrunve­

lyofen dagegmil zemoqmedebas recipi­

entis kognitur sistemaze argumenta­

ciis saSualebiT.

daskvnakognituri kuTxiT diskursis yove­

li elementi warmoadgens realuri sa­

myaros zogierTi fragmentis gamosa­

xulebas. mTlianobaSi diskursis menta­

luri reprezentacia moicavs lokaluri

mentaluri sivrceebis erTobliobas,

romlebic qmnian erTian argumenta ciul

sivrces. erTiani argumentaciuli sivr­

cis ageba dafuZnebulia kognituri meqa­

nizmebis moqmedebebze, isini SeiZleba

mivakuTvnoT or jgufs: asociaciurs

(romelic akavSirebs mosaubris cno­

bierebaSi calke arsebul or mental­

ur sivrces) da disociaciurs (romlis

moqmedeba mimarTulia ori mentaluri

sivrcis Seqmnisaken). am dapirispirebas

SeuZlia gamoiwvios mosaubrisaTvis sa­

surveli efeqti.

diskursis struqturuli Tavisebu­

rebebis aRwera eyrdnoba Tanamedrove

kvlevebs, romlebic iZlevian warmod­

Page 31: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

31

genas argumentaciaze rogorc kogni­

tur­diskursiul movlenaze, romelic

monawileobs recipientis struqturi­

rebuli situaciuri modelis agebaSi.

recipientis samyaros situaciuri mod­

elis Seqmna da Secvla moiTxovs argu­

mentaciuli zemoqmedebis gare kogni­

turi meqanizmebis CarTvas, romlebic

gamoiyeneba intuiciurad diskursiuli

situaciis ganusazRvrelobis pirobeb­

Si. aseT meqanizmebs ganekuTvnebian mo­

saubrisa da Tanamosaubris kognituri

simravleebis Sesatyvisobis, adaptiuri

da aditiuri, gamoZevebisa da substitu­

ciis meqanizmebi.

diskursis kognituri simravleebis Se­

sa tyvisobis dadgenis meqanizmi dafuZne­

bulia mosaubrisa da misi Tanamosaubris

codnisa da rwmenis sistemis erToblio­

baze. am meqanizms arsebiTad araferi

Seaqvs axali recipientis kognitur ba­

zaSi, romelsac moeTxoveba mxolod

Sida Tanxmoba da dakavebuli pizici­

is an codnis erTobliobis damowmeba.

zogjer siaxled SesaZloa CaiTvalos

adresantis mier mowodebuli rwmena,

romelic mdgomareobs imaSi, rom komu­

nikantebs ukaviaT gansaxilvel sakiTxze

erTgvari pozicia. mtkiceba im faqtisa,

rom komunikantebs gaaCniaT amosavali

codnis erTnairi nakrebi da aqvT ama Tu

im sakiTxze axlo poziciebi, SemdgomSi

aadvilebs diskursis process. swored

amitom Sesatyvisobis dadgenis meqanizms

xSirad Tan axlavs adaptiuri meqanizmis

CarTva, romelic mimarTulia imisken, rom

miRweul iqnas mowinaaRmdegis mxridan

mowoneba an Tanxmoba.

literatura

1. Sperber D. and Wilson D. (1995):.Relevance Theory: Communication and Cognition (2nd ed.). Cornwall: Blackwell

2. O’Halloran K. (2003): Critical Discourse Analysis and Language Cognition. Edinburgh: Edin- Edinburgh: Edin-burgh University Press

3. Widdowson H. G. (2004): Text, context, pretext: critical issues in discourse analysis.Oxford: Wiley-Blackwell

4. Prince H. (2004): Discourse and language. Oxford: Wiley-Blackwell

5. Tomasello M., Carpenter M., Call J., Behne T., & Moll H. (2005): Understanding and sharing intentions: the origins of cultural cognition. Behav-ioral and Brain Sciences, 28, 675-735

6. Edwards D. (1997): Discourse and Cogni-tion, London: Sage

Cognitive Characteristics of Discourse

Natia KvaratskheliaThe University of GeorgiaSchool of Humanities77a Kostava street, 0171, Tbilisi, GeorgiaTel: 599 249 895E-mail: [email protected]

AbstractOne of the principal characteristics of discourse

represents its imminent verbalization. In connection with it, particular interest is aroused to the research of specifics of interactive action among discourse participants, and namely, to the study of the mecha-nisms which secure ascendency of communicants over one another; surveying strategy of discourse argumentation which is frequently applied by com-municants during the communication is also note-worthy. It herewith comprises the study of linguo-cognitive aspects of discourse argumentation.

The function of cognitive mechanisms of dis-course ensures recipient’s impact on the situational model and as a result it secures achieving positive

Page 32: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

32

pragmatic effect or programmed outputs promoting coherent progress of communication process.

Keywords: discourse, cognitive, argumentation, communi-

cation, communicant, information.

Когнитивные характеристики дискурса

Кварацхелия Натия МамукаевнаГрузинский университетГуманитарная научная школаУл. Костава 77а, 0171, Тбилиси, ГрузияТел: 599 249 895E-mail: [email protected]

РезюмеОдним из главных характеристик дискурса

представляется ее обязательная вербализация. В связи с этим особенный интерес представляет ис-

следование специфики интерактивного действия участников дискурса, а именно тех механизмов, которые обеспечивают взаймодействие друг на друга коммуникантов; следует отметить также исследование стратегии аргументации дискурса, к которому часто прибегают коммуниканты в ходе коммуникации, что также составляет линг-во-когнитивный аспект изучения аргументации дискурса.

Функционирование когнитивных механизмов дискурса обеспечивает воздействие реципиента на ситуативную модель, и как следствие –поло-жительный прагматический эффект, т.е. дости-жение запланнированных результатов, которые способствуют последовательному развитию коммуникативного процесса.

Ключевые слова: дискурс, когнитивный, аргументация, комму-

никация, коммуникант, информация.

Page 33: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

33

mxatvruli azrovnebis formebi gabriel garsia markesis publicistikaSi

marine lomiZe,

Tbilisis saxelmwifo universiteti

socialur da politikur mecnierebaTa

fakulteti

i. WavWavaZis gamz. #8, 0179, Tbilisi,

saqarTvelo

tel: 599 211 427

E-mail: [email protected]

reziumegabriel garsia markesi beletristi

da gabriel garsia markesi publicisti

urTierTgadajaWvuli da ganuyofeli er­

Tarsebaa. markesi beWdur Jurnalistikas

literaturul Janrad ganixilavs. misi

azriT, presis gakeTilSobileba dasaS­

vebia `poeziis gamWvirvale CanasaxebiT.”

markesi sakuTar Tavs upiratesad repor­

tiorad miiCnevs, magram igi portretebis

Zerwvis aseve ubadlo ostaticaa, raSic

gansakuTrebiT mJRavndeba mwerlis sao­

cari unari mxatvruli xerxebiT Seafa­

sos da ganazogados movlenebi. drois

kvalobaze sxvadasxva niSniT aqtualu­

rad warmoCenili pirovnebebi markesis

publicistikas Tanadroulobis, arse­

buli problemebis wvdomis xarisxiTac

gamoarCevs. statiaSi yuradRebaa gamax­

vilebuli cnobil adamianTa portre­

tebis axleburad warmoCenis aspeqtebze:

epiTeti, asociaciuri paraleli, lako­

niurad gadmocema. ostatobis swored am

da sxva saSualebebma gaxada gabriel

markesi gamorCeul publicistad da ga­

suli saukunis mxatvruli azrovnebis

simbolod.

sagangebod unda gamoiyos markesis

publicisturi portretebis saTaurebi.

informaciulobisa da tendenciis war­

moCenis Tanxvedra erTdroulad publi­

kaciebisadmi interesis aRmZvrelicaa da

gansaxilveli sakiTxis gaazrebis sa­

fuZvelic: `Seumdgari sayvareli“, `ori

Cavesis gamocana”, `ori gadajaWvuli

bedi”, `potenciuri papi” da sxva. saki­

Txi Seswavlilia eleonora kuWavas

mier espanuridan naTargmni Ggabriel

garsia markesis publikaciebis mixedviT,

romlebic sxvadasxva dros gamoqveynda

qarTul periodikaSi.

sakvanZo sityvebi: Jurnalisti, publicisti, publikacia,

portreti, mxatvruli azrovneba, Canaxati,

narkvevi.

Sesavali komunikaciis problema Tanamedrove

msofliosaTvis gansakuTrebuli mniS­

vnelobisaa, magram, amis miuxedavad, spe­

cialistTa Soris komunikaciis Teorii­

sa da kvlevis obieqtis Sesaxeb erTiani

azri ar arsebobs. cxadia, Tumca komu­

nikacia Jurnalisturi saqmianobiTac

xorcieldeba. markesis azriT, `dRes­

dReobiT mas (xelobas) ara Jurnalisti­

ka, aramed xan komunikaciaTa mecniereba

da xanac socialuri komunikacia hqvia”.

WeSmaritad, presas socialur komunika­

ciaTa WrilSi ganixilaven. mas mravali

faqtori aSorebs literaturisagan, ma­

gram mainc ismis kiTxva _ aris Tu ara

Jurnalistika literaturuli Janri? ra

ufroa Jurnalisti _ xelobis mcodne

Tu SemoqmedebiTi unaris mqone. am kiTx­

vaze kolumbiis erT­erT universitetSi

dabejiTebiT upasuxes: Jurnalistebi ar

arian Semoqmedni.

Page 34: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

34

markesis mosazrebebi ki aRniSnulis

sapirispirod efuZneba rwmenas, rom

beWduri Jurnalistika literaturuli

Janria.Mmisi TvalsazrisiT, `Jurnalis­

tika imsaxurebs ara marto axal grama­

tikas, pedagogikasa da profesiul eTi­

kas, aramed imasac, rom aRiarebul iqnas

imad, rac isedac aris oficialuri aRia­

rebis gareSe: asakovani literaturu­

li Janri, rogorc poezia, dramaturgia

da sxv. markesi publicisti da markesi

beletristi urTierTgadajaWvuli da

ganuyofeli erTarsebaa. es aZlevs ki­

dec mas uflebas sxvaTagan gansxvavebiT

gamorCeuli pozicia hqondes beWduri

Jurnalistikisa da literaturis mimar­

Tebaze.

SesaZloa, ar veTanxmebodeT didi ko­

lumbielis mosazrebas Jurnalistikis

literaturul Janrad ganxilvis gamo,

magram Jurnalistikis aRorZinebisa­

Tvis, rogorc markesi wers, `ganaTlebis

sawyisi sistemisken dabruneba”, sadac

`istoriuli gamocdilebis kritikul

gaazrebas” jerovani adgili eTmoba,

uciloblad gasaziarebeli da gasaTva­

liswinebeli faqtoria.

markesisaTvis Jurnalistikis lite­

raturul Janrad ganxilva ar niSnavs

mis ganyenebul mxatvrul ganzogadebas

an Tundac gadaWarbebul SemoqmedebiTo­

bas. piriqiT, man erTxel da samudamod

reportaJis sasargeblod gaakeTa arCe­

vani, `radgan is yvelaze bunebrivi da

sasargebloa. mas SeuZlia iyos zustad

iseTi ki ara, rogorc cxovrebaa, aramed

ufro metic: ukeTesi, vidre cxovreba.

SeiZleba iyos iseTive, rogorc moTxro­

ba an romani, erTi mkafio da aSkara

gansxvavebiT: romanisa da moTxrobisa­

Tvis nebadarTulia usazRvro fantazia,

xolo reportaJi unda iyos marTali

ukanasknel mZimemde, imisda miuxedavad,

sjera Tu ara vinmes momxdarisa.”

cxovrebiseuli sinamdvilis wvdomam,

rogorc amboben, magiurma realizmma, ga­

morCeulma literaturulma stilma da

gadmocemis unarma, presis poeziis gamW­

virvale CanasaxebiT dasaSvebi gakeTil­

Sobilebis survilma gaxada gabriel

markesi Tavis droze popularul Jur­

nalistad, xolo SemdgomSi XX saukunis

mxatvruli azrovnebis simbolod.

ZiriTadi nawilimarkesis Jurnalisturi moRvaweoba

mTavar miznad adamianebze da adamiane­

bisTvis weras isaxavs. markesi sakuTar

Tavs upiratesad reportiorad miiCnevs.

igi moqalaqeobrivi poziciiT afasebs

arsebul realobas, Tanamedroveobis

moTxovnaTa gaTvaliswinebiT uswrebs

win sazogadoebis ganviTarebis tenden­

ciebs. Mmis reportaJul teqstebSi mov­

lenis realuri da safuZvliani codna

gajerebulia literaturuli formebi­

Ta da xerxebiT, magram mxatvruli saxee­

biT azrovneba gansakuTrebiT ikveTeba

mis mier Seqmnil portretebSi.

drois kvalobaze sxvadasxva niSniT

aqtualurad warmoCenili pirovnebebi

markesis publicistikas Tanadroulo­

bis, arsebuli problemebis wvdomis xa­

risxiTac gamoarCevs. Mmisi portretuli

narkvevebisa da Canaxatebis gmirebi um­

Tavresad cnobili pirovnebebia maTTvis

damaxasiaTebeli Suq­CrdilebiT. vene­

suelis prezidentis ugo Cavesis, kardi­

nal dario kastrilion oiosis, aSS­is

eqsprezidentis bil klintonis, Crdilo­

eT­atlantikuri blokis (natos) yofili

generaluri mdivnis xavier solana mada­

riagasa da general uelsi k. klarkis

portretebSi maTi nacnobi da ucnobi

Page 35: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

35

Strixebia ganfenili.

markesis nawarmoebebSi namdvil am­

bavs gamogonili enacvleba. realobis

asaxva da misi sazogadoebisaTvis Se­

Tavazebis Taviseburi maneraa markesis,

rogorc publicistisa da literatoris,

warmatebis mTavari gasaRebi. nobelis

premiaze dajildovebis ceremonialze

warmoTqmul sityvaSi man calsaxad aR­

niSna: ̀ vbedav imaze fiqrs, rom es sinamd­

vile sazRvrebs gascda da ara mxolod

literaturam, aramed amanac miipyro Sve­

deTis akademiis yuradReba. ara lite­

raturulma realobam, aramed iman, rac

Cvens Sorisaa... swored es kvebavs xarb

SemoqmedebiT wyaros, romelic savsea

wuxiliTa da mSvenierebiT. amitomac es

moxetiale da nostalgiuri kolumbieli

kidev erTi Sifria, romelic bedisweram

daimartova... yvela Cveni sastiki pro­

blema warmoSva erTiani azris nakle­

bobam: damajerebloba STagvebera saku­

Tari sicocxlisaTvis.” swored saku­

Tari sicocxlisaTvis damajereblobis

STabervis dasturad SeiZleba miviCnioT

markesis mier movlenebis, garemoebebis,

adamianTa realurad aRqmis mizniT maTi

xatovnad warmoCena. Aam mxriv gamorCeu­

lia portretuli Canaxatebi. am Janris

gmirebTan piradi urTierTobis gamoc­

dileba ostats saSualebas aZlevs kon­

kretuli sababiT warmoaCinos TiToeu­

li maTgani, riTac sazogadod aqtualu­

ri sakiTxebisadmi sakuTar damokidebu­

lebasac gamoxatavs.

publikaciaSi ̀ori gadajaWvuli be di”

CrdiloeT atlantikuri aliansis (nato)

generaluri mdivnis xavier solanasa da

Crdiloamerikeli generlis uelsi k.

klarkis natoSi gverdigverd muSaoba

markesma miiCnia mistikur damTxvevad,

imad, rac `romanistebs Zils ufrTxobs”.

XX saukunis miwuruls iugoslaviaSi

mimdinare ambebi da kosovos dabombvis

eqo dRemde aqtualuri Temaa. swored

madrideli xavier solana madariaga da

uelsi k. klarki iyo is ori pirovneba,

romlebmac 1999 wlis 24 marts ̀ ganaxor­

cieles barbarosuli davaleba_kosovos

dabombva~.

xavier solanasTan ocwlianma mego­

brobam da general klarkTan uCveulo,

gansacvifrebelma epizodurma Sexve­

dram misca biZgi markess mokle for­

matis publicistur werilSi msoflio

gulistkivili gansakuTrebuli xedviT

warmoeCina. Jurnalisti markesi awar­

moebs erTgvar mokle pirovnul kvlevas,

cdilobs pasuxi gasces kiTxvaze, Tu ram

ganapiroba am ori gansxvavebuli cxo­

vrebis wesis adamianis qmedeba. Mmarkesi

x.solanas pirovnebas ramdenime StrixiT

_ garegnobisa da xasiaTis Tvisebebis

aRweriT _ STambeWdavs xdis: ̀ ara wveria­

ni, aramed uZilobisa da mouclelobis

gamo cudad gaparsuli inteleqtuali,

romelic safuZvlianad flobs saubris

magias da kargad, amasTan seriozulad

aqvs wakiTxuli yvela is wigni, romelic

unda waikiTxo da bevri iseTic, romel­

Ta wakiTxvac ara Rirs. Aara mgonia, rom

ar daeweros sasiyvarulo leqsebi, Tum­

ca es arasodes gaumJRavnebia. igi dam­

saxurebulad sargeblobs iseTi adamia­

nis saqveyno didebiT, uxvad rom arigebs

Rimilsa da ambors, da im zomamde, rom

erTma megobarma ixumra kidec: solanas

SeuZlia eleqtroboZsac ki moexvioso.

Mmagram Zalze iSviaTad, rodesac yura­

dRebas adunebs, misi Tvalebidan martoo­

bisadmi midrekili sevdiani poetis mze­

ra gamosWvivis.” sruliad logikuri da

amavdroulad adamianuria avtoriseuli

daskvna: `Cveulebrivma samoqalaqo pir­

ma, romelsac TiTqosda buzis mokvlac

ki ar SeeZlo, uyoymanod ganaxorciela

Page 36: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

36

am saukunis yvelaze sabediswero brZa­

neba. erTaderTi, rac mis megobrebs gva­

nugeSebs, aris rwmena, rom es vandaluri

aqti iyo ara misi gulis karnaxi, aramed

misi ubedobis axvroba.”

general klarkTan pirveli Sexvedris

STabeWdilebas mwerali mkiTxvelisa­

Tvis dauviwyars xdis: `filmebidan gad­

mosuli koloniuri epoqis komandantee­

bis tropikul formaSi gamowyobili, da

nair­nairi delikatesebiTa da sasmeliT

daxunZluli magidis kidesTan idga.

ifiqrebdiT, is ki ar aris, batoni perso­

na, aramed robert redfordia general

klarkis Cinebulad Sesrulebul rol­

Sio. Mmisi survili, esaubra CvenTan saka­

cobrio Temebzec, oqsforduli ritori­

kiTa da skarlet o’haras SvilTaSvile­

bisaTvis niSandoblivi laRi manerebiT

gamoixata”.

ori personis gansxvavebulobis xaz­

gasma ostaturadaa Sejerebuli pu­

blikaciis finalSi, romelic saTaur­

sac ufro gasagebs xdis mkiTxvelisa­

Tvis: `dRes ukve naTelia, rom kosovo

ar aris mxolod qveynis raRac nawili,

igi nervuli centria da mas, rogorc

msxverplis agresiulobas, aqvs gauTva­

liswinebeli da saSineli eqspansiis Se­

saZleblobani. Ees saxifaTo gzavnilia

ganaTlebuli adamianisaTvis, romelsac

arasodes uocnebia samxedro karieraze,

da im samxedrosTvisac, romelsac unda,

rom ganaTlebuli adamianis saxeli dai­

mkvidros. saSinelma riskma, SesaZloa

mesame msoflio omis mauwyebelni gavx­

deTo, gadaajaWva orives bedi”.

markesi pirovnebis srulyofilebis

lakoniurad gadmocemis ubadlo os­

tatia. publikaciaSi `Seumdgari sayva­

reli” bil klintonis pirovnuli xi­

bli sruladaa gadmocemuli ramdenime

winadadebiT: `im saRamos prezidentis

guneba­ganwyoba garegnobis Sesaferisi

iyo: SekreWili Tma jagrisiviT aefo­

fra, garujuli kani ubzinavda, xmeleTze

gadmosuli mezRvauris Tavxeduri jani

igrZnoboda; ecva axalgazrduli mai­

suri, romelsac gulze gadaxlarTuli

asoebi hqonda amotvifruli. 49 wlis

klintoni samocdarvianelTa Rirseuli

warmomadgenelia. Mmarixuanac mouwevia,

biTlebis simRerebic umReria da viet­

namis omic gauprotestebia quCaSi.” Aam

CanaxatSi, ise ve rogorc sxvagan, marke­

si asociaciur paralelebs mimarTavs,

riTac msgavsebiTi Sedareba mkiTxvelis

warmosaxvas amZafrebs da avtoric sa­

survel Sedegs aRwevs _ aCvenos amerikis

pirveli politikosis adamianuri saxe,

Segnebuli da Seugnebeli sisusteebi. L

literaturul­istoriuli paralele­

bi ufro STambeWdavs xdis saqveynod

cnobil ambebs: `mxatvruli literatura

gamoigona ionam; es moxda maSin, rode­

sac man daarwmuna Tavisi coli, sami dRe

Sin imitom ar movedi, rom veSapma gadam­

ylapao. am atavisturi xrikiT Segu­

lianebulma klintonma sasamarTloze

uaryo raime seqsualuri kavSiri monika

levinskisTan.”

TeTri saxlis gavleniani disaxlisis,

hilari klintonis roli meuRlis imi­

jis Seqmnasa da amerikis politikuri

kursis warmarTvaSi farTodaa cnobi­

li. igi prezidentis administraciaSi

meuRlis `mTavari damcvelis” statusiT

sargeblobda monika levinskisTan skan­

dalur istoriaSi dakavebuli poziciis

gamo. qalbatonma klintonma atexili

aurzauri gmirulad gadaitana, riTac

meuRles Tanamdebobac SeunarCuna da

sakuTari karieris Sesaqmneladac gai­

kafa gza. Ees faqtori markesma erT wi­

nadadebaSi Caatia: `bolosdabolos, es

piradi drama mxolod misi da hilaris

Page 37: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

37

saSinao saqmea. Aam ukanasknelma ki mTe­

li msoflios winaSe homeruli Rirse­

biT daicva meuRle”.

gansakuTrebuli daniSnulebisaa te­

qstSi moyvanili epiTetebi, Sedarebebi,

romlebic naTlad, calsaxad gamoxatavs

markesis pozicias. magaliTad, Qqroni­

kuli daRlilobis metalis cveTasTan

gaigiveba mkiTxvels omgamovlili pre­

zidentis sulier mdgomareobaze mia­

niSnebs: `Zalagamoclili da gaubedavi,

mxi lebuli, romelic profesiuli Ri­

miliTac veRar malavda qronikul daR­

lilobas~; `miTiuri instancia~, `bunebis

masxrad agdeba~, `agoniaSi myofi Cveni

saukunis didi mwerali~ da sxva.

markesi mimoixilavs iseT aspeqtebs,

romlebic garemoebaTa movlenis socia­

lur arss mkiTxvelisaTvis gasagebs

xdis. amasTan igi amTlianebs movlenas

da saerTo suraTs warmosaxavs. sakiTxs

sagnobrivad, realisturad ganixilavs,

mimoixilavs Seqmnil mdgomareobas. P

publicisturi analizis siRrmes mov­

lenis realuri da safuZvliani codna

gansazRvravs. Aasea prezident ugo Cave­

sisadmi miZRvnili portretul Cana­

xatSic: ,,ori Cavesis gamocana~. marke­

si Tanmimdevrulad awarmoebs kvlevas,

cdilobs, pasuxi gasces kiTxvaze, ram

ganapiroba aRniSnuli mdgomareoba da

sakiTxs Semdegnairad svams: aris Tu

ara prezidenti is pirovneba, rogorsac

mas icnobs Tavisi xalxi da msoflio.

publicistmaFfaqtebisadmi damaxasiaTe­

beli kavSirebis aRmoCena moaxerxa, maT

arss Cawvda da logikurad mivida mTavar

mizezamde. safuZvlian faqtebze dayrd­

nobiT markesma analizi swori mimar­

TulebiT warmarTa da Tavisi mosaz­

reba publikaciis bolos ganzogadebis

formiT warmoadgina: ,,igi uaxloesi

megobrebisa da brWyviala epoletebi­

ani samxedroebis TanxlebiT wavida. me

ki, SemZra azrma, rom vimgzavre da didi

siamovnebiTac vesaubre or sapirispiro

adamians. erTs umowyalo bedi aZlevda

Sanss gadaerCina Tavisi qveyana. Mmeore

ki, _meocnebe, _SesaZloa Sevides isto­

riaSi, rogorc kidev erTi despoti~.

daskvnaamrigad, gabriel garsia markesis

publicistikas axasiaTebs mxatvruli

azrovnebis mravalgvari forma da xe­

rxi. warmodgenil statiaSi yuradReba

gamaxvilebuli cnobil adamianTa por­

tretebis axleburad warmoCenis aspeqte­

bze: epiTeti, asociaciuri paraleli,

publikaciis saTauri, Sefasebis lako­

niuri gadmocema. ostatobis swored am

da sxva saSualebebma gaxada gabriel

markesi gamorCeul publicistad da ga­

suli saukunis mxatvruli azrovnebis

simbolod.

literatura1. markesi g. g. (2008): ori gadajaWvu­

li bedi. `Cveni mwerloba”, Tebervali

2. markesi g. g. (2007): ori Cavesis gamo­

cana. `Cveni mwerloba”, 6 ivlisi

3. markesi g. g. (2008): Seumdgari sayva­markesi g. g. (2008): Seumdgari sayva­ Seumdgari sayva­

reli. `Cveni mwerloba”, ivlisi

4. markesi g. g. (2009): fantazia da

mxatvruli Semoqmedeba laTinur ameri­

kasa da karibebze. `Cveni mwerloba”, 6

Tebervali

5. markesi g. g. (2005): romani romans

miRma. `literatura da xelovneba”, 2 ap­

rili – 15 aprili

6. markesi g. g. (2005): potenciuri papi.

gazeTi `24 saaTi“, #83 (943), 13 aprili

Page 38: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

38

Forms of Artistic Thinking in the Gabriel Garcia Marcus's Publicism

Marina LomidzeTbilisi State UniversityАaculty of social and political science8, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, Georgia Tел.: 599 211 427E-mail: [email protected]

AbstractGabriel Garcia Marcus as the novelist and

Gabriel Garcia Marcus as the publicist, the meaning of concept interconnected and in the essence not divided. He is greatest prosaic and master of the artistic word and he reviews journalism as the form of literary genre. The elevation of press is permitted from his point of view because here is obvious fact “the rudiment of poetic transparency”. Marcus realizes himself as a reporter, as the best master of generalizations, in what his outstanding manifesting as a writer gift. Creative experience of Marcus as a publicist exactly as prosiest had been enriched in the high degree of the understanding of human nature. In the article special attention is paid to the portraits of some talent personalities, some aspects of the publicist form of the account of the material: epithets, association, parallel, laconic explanations. Especially this and other qualities of Columbian master views made Gabriel Marcus's as a famous publicist and as a symbol of the past century.

Separately should be isolated the titles of the publicistic portraits of Marcus. Informativeness and the idea of the associated tendencies simultaneously interest in the publications, the impelling to the study of problems comprehensions: “Cancelled loved”, “the riddle of two Chaveses’s”, “Two interlaced fates”,” Potential Pope”.

This research was accomplished on the works of Gabriel Garcia Marcus's in the translations from spanish language by Eleonor Kuchava, which had

been published in a different time in the Georgian periodicals.

Keywords:journalist, publicist, publication, portraits, artistic

thinking, sketching, essay.

Формы художественного мышления в публицистике Габриэля Гарсия Маркеса

Ломидзе Маринэ ДжудуевнаТбилисский государственный университетФакультет социально-политических наук Просп. И. Чавчавадзе #8, Тбилиси, Грузия Tел.: 599 211 427 E-mail: [email protected]

РезюмеГабриэль Гарсия Маркес Беллетрист и Габ-

риэль Гарсия Маркес публицист – понятия вза-имосвязанные и по сути неразделимые. В своем творчестве прозаик и маcтер художественного слова рассматривает журналистику как форму литературного жанра. С его точки зрения воз-вышенность прессы допустима, поскольку здесь очевиден « зачаток поэтической прозрачности». Маркес осознает себя, прежде всего, репортером, однако он предстает перед нами и несравнен-ным творцом портрета, безупречным мастером обобщений, в чем проявляется его незауряд-ное писательское дарование. Творческий опыт Маркеса – публициста, ровно как прозаика, в соответствии со временем обогащался высокой степенью постижения человеческой природы. В статье особое внимание уделяется портретам выдающихся личностей, по-новому рассматри-ваются некоторые аспекты публицистической формы изложения материала: эпитеты, ассоциа-

Page 39: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

39

ции, параллели, лаконичные пояснения. Именно эти и другие особенности авторского видения колумбийского мастера, сделали Габриэля Мар-кеса выдающимся публицистом и символом минувшего века.

Особо следует выделить заголовки публи-цистических портретов Маркеса. Совпадение информативности и показа тенденций являются основой осмысления рассматриваемых вопросов и вызывают интерес к публикациям: «Несостояв-шийся возлюбленный», «Загадка двух Чавесов», «Две переплетенные судьбы», «Потенциальный Папа».

Данное исследование осуществлялось по про-изведениям Габриэля Гарсия Маркеса в перево-дах с испанского Элеоноры Кучава, которые в разное время публиковались в грузинской перио-дической печати.

Ключевые слова: журналист, публицист, публикация, портреты,

художественное мышление, зарисовка, очерки.

Page 40: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

40

ara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti zmne bi fran gul ena Si

qe Te van rex vi aS vi li

qu Ta i sis akaki we reT lis sa xel mwi fo

uni ver si te ti

ro ma nu li fi lo lo gi is de par ta men ti

Ta mar me fis gam zi ri #59, 4600, qu Ta i si,

sa qar Tve lo

tel: 593 609 822

E-ma il: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com

re zi u mesta ti a Si gan xi lu lia brun va Ta ga­

na wi le bis sa kiT xi, rac gan sa kuT re biT

mniS vne lo va nia su bi eq ti sa da obi eq te­

bis Te ta­ro leb Tan Se sa ba mi so bis Tval­

saz ri siT.

fran gul ena Si pir da pi ri obi eq tis

brun va struq tu ru lia da kon fi gu ra­

ci u lad gan saz Rvru li. igi ga mo i xa te ba

pi ris umax vi lo nac val sa xe le biT (kli­

ti ke biT), ix ma re ba gar da ma val zmneb Tan

ka u za ti ur kon struq ci eb Si. da ma te bis

brun va aris na wi lob iTi brun va, ro me­

lic gan sa kuT re bul mniS vne lo bas iZens

ma Sin, ro de sac bral de bi Ti Ca var de ba.

na wi lo bi Ti ar aris Tan da yo li li brun­

va, igi struq tu ru lia da bral de bi Ti

brun vis va ri an tia. gar da u va li zmne bis

upi ro qvem de ba re e bi swo red am brun vis

ma ta re be lia.

fsi qozmne bic Ta vis Ta vad iyo fa ara­

mi ce miT da ara a ku za ti ur zmne bad. ma Tac

aqvT ara Te ma tu ri ga re ar gu men ti (su bi­

eq ti) da Se iZ le ba hqon deT ori Si na ga­

ni brun va: na wi lo bi Ti da bral de bi Ti,

rom le bic pir da pi ri da ma te bis re a li­

za ci as war mo ad gens.

sak van Zo sit yve bi:

ara a ku za ti u ri, be ne faq ti vi, ma le­

faq ti vi, qve ka te go ri za cia, gar da u va li,

ara er ga ti u li, mor fo lo gi u ri, ara Te ma­

tu ro ba.

Se sa va liTa na med ro ve sin taq su ri Te o ri is

erT–er Ti Zi ri Ta di sa kiT xia ur Ti erT­

mi mar Te ba leq si kur in for ma ci a sa da

sin taq sur struq tu rebs So ris, ase Ti

ur Ti er Tmi mar Te bis ar se bo ba ai sa xe ba

ar gu men tu li struq tu ris age bis prin­

ci peb Si, Te ma tur ie rar qi a sa da brun vis

mi we ris Se saZ leb lo ba Si.

pre di ka tis ar gu men tu li struq tu­

ra pre di ka tis ir gvliv su bi eq te bi sa da

obi eq te bis gan la ge bi T, ma Ti ra o de no bi­

sa da sta tu sis dad ge niT ai ge ba. su bi eq­

ti ga re ar gu men tia da ar ga ni saz Rvre ba

pre di ka tis qve ka te go ri za ci iT. Si na gan

brun vad mi iC ne va bral de bi Ti da mi ce­

mi Ti.

l. bur ci os Tvalsazrisi aR wers kav­

Sirs nak lul brun va sa da nak lul ar gu­

ments So ris, Si ga ar gu men te bis moZrao ­

bis me qa nizms.

zmna Ta kla si fi ka ci as ara a ku za ti ur,

ara mi ce miT, er ga ti ul, fsi qo da gar­

dau val zmneb ad ga nu yof lad ukav Sir­

de ba ara Te ma tu ri (ga re) ar gu men tis sa­

kiT xi.ara Te ma tu ri ga re ar gu men tis mqo­

ne zmne bia ara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti,

fsi qoz mne bi da er ga ti u li zmne bi.

statiaSi warmodgenili ara a ku za ti ve­

bis jgu fi ga mo xa tavs ga mo Ce nas, ar se bo­

bas, ga das vlas, ese nia: naî tre, mo u rir, ve nir (mi si qvej gu fi), tom ber, des cen dre, al ler, sor tir, ar ri ver, en trer, res ter, pas ser, ap pa raî tre, man qu er, échap per, ple u vo ir, flot ter, ne i ger.

Zi ri Ta di na wi libmi sa da mar Tvis Te o ri is erT­er Ti

aq moy va ni li va ri an tis Ta nax mad, ori­

Page 41: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

41

ve brun va, na wi lob ri vi da bral de bi Ti,

pir da pi ri da ma te bis re a li za ci as war­

mo ad gens. na wi lob ri vi brun va struq tu­

ru li brun vaa; igi ix ma re ba Zi ri Ta dad

iseT kon struq ci eb Si, sa dac bral de bi­

Ti brun va Ca var dni lia, ase Te bia: pa si u­

ri for ma, sa Su a lo gva ri da ara a ku za­

ti ve bi. na wi lob ri vi brun va ar ukav Sir­

de ba Te ta _ ro lis mi we ras:

Ma rie a ven du ces ju pesCes ju pes ont été ven du esIl a été ven du be a u co up de ju pes.Il en a été ven du be a u co up* Il les a été ven du be a u co upma ga li Tad, ara a ku za ti u ri zmna ~ar ri-

ver~­s ga aC nia Si na ga ni ar gu men ti. na wi­lob ri vi brun vi Ti Si na ga ni ar gu men ti

moZ ra obs sa xe lo bi Ti brun vis po zi ci is

(ara Te ma tu ri) da sa ka veb lad.

Il est ar rivé plu si e urs Angla isIl en est ar rivé plu si e urs Plu si e urs / les Angla is sont ar rivés

[Herschensohm.44]bral de biT Tan er Tad na wi lo bi Ti

brunva miiCneva obi eq tu ri brunvis va­

ri an tad.

ara a ku za ti ur zmnebs ar Se uZ li aT

mia we ron an saerTod ar ga aC ni aT bral­

de bi Ti brun va. ara a ku za ti ur zmnebs ara

aqvT ga re ar gu men ti (su bi eq ti), mag ram

maT Se iZ le ba hqon deT er Ti ar gu men ti

zmnis Sem deg (po zi ci u ri obi eq ti) da da­

ma te biT mi i er Ton me o re Si na ga ni ar gu­

men ti, ro me lic ze da pi rul struq tu ra­

Si Cnde ba mi ce miT brun va Si, xo lo Te ma

is wraf vis da i Wi ros su bi eq tis po zi cia:

Il le ur ar ri ve des Nor végi ens, des Rus ses et des Chi no is.

Des Nor végi ens, des Rus ses et des Chi no is le ur ar ri vent.

nam dvi li gar da u va li zmne bi co u rir, rêver, so u ri re mi i er Te ben se man ti ku rad mo­

na Te sa ve obi eq tebs.

Marc a co u ru les cent mètresMarc a ple uré to u tes les lar mes de ses ye uxMarc a to ussé un peu de fum ée.ara er ga ti u lebs fa rul gar da ma val

zmnebs uwo de ben imis ga mo, rom ga mo nak­

lis Sem Txve va Si SeuZliaT obieqts mi a­

we ron bral de bi Ti brun va.

Après l’ex plo si on, il le ur ple u va it des bri qu es des sus.

an mi i er Ton ori Si na ga ni ar gu men ti;

Luc lui a vo mi to us son re pas des sus.am ri gad, ara a ku za ti ve bi ar mi a we ren

bral de biT brun vas, ara er ga ti u le bs

Se uZ li aT mi a we ron bral de bi Tebs er­

Ti fu Zi dan na war mo e bi obi eq te biT. [Her-schensohm.73–82].

mi ce mi Ti brun va fran gul ena Si

struq tu ru la daa gan saz Rvru li à win­de bu liT, nac val sa xe liT an in fi ni ti­

viT; win de bu li me or de ba yve la PN­is (an

mi si sta tu sis iden tu ris) win, amas Tan

ix ma re ba agreTve nac val sa xe li to us. ka­u za ti ur kon struq ci eb Si ix ma re ba igi

gar da ma val zmneb Tan pir da pi ri obi eq­

tis ga re mo Sic.

mi ce mi Ti brun vis me o re tips war mo ad­

gens ara leq si ku ri, moC ve ne bi Ti mi ce mi Ti;

igi ar qve ka te go riz de ba zmnis mi er da

ga mo xa tavs mo la pa ra ke su bi eq tis moC ve­

ne bi To bas an in te ress. moC ve ne bi Ti mi ce­

mi Te bis Te ma tu ri gan saz Rvra iseT Ta vi­

su fal ka te go ri ebs Se i cavs, ro go ri caa

be ne faq ti vi (mo sar ge b le), ma le faq ti vi

(cu dis mo mas wa ve be li) ga nus xvi se ba di

sa kuT re ba, eTi ku ri mi ce mi Te bi. gan sxva­

ve ba am ka te go ri a Ta So ris ar aris mkac­

ri (mag. be ne faq tiv sa da ma le faq tivs

So ris per speq ti va zea da mo ki de bu li),

arc sin taq su ri da arc mor fo lo gi u ri

ma xa si a Teb lis mi xed viT. leq si ku ri mi­

ce mi Te bi qve ka te go riz de ba zmnis mi er,

moC ve ne bi Ti mi ce mi Te bi aseT qve ka te go­

ri za ci as ar eq vem de ba re ba, ar war mo ad­

Page 42: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

42

gens leq si kur ar gu ments). ma Ti xma re ba

Sez Ru du lia leq si ku rad, se man ti ku rad

da met yve le bis aq tiT. es ori mi ce mi Ti

mor fo lo gi u rad iden tu ri, xo lo se­

man ti ku rad mra val mxriv gan sxva ve bul ni

ari an. moC ve ne bi Ti mi ce mi Te bis se man ti­

ku ri Sez Rud ve bi em ya re ba models:

PN [± su li e ri] [± moC ve ne biT]

Pa ul lui a fa it une bron chi temoC ve ne bi Ti mi ce mi Te bis xma re ba da mo­

ki de bu lia dis kur sis re gis trze; isi ni

ix ma re ba ram de ni me sta ti kur zmnas Tan

er Tad [vo ir, cro i re].Je lui ai vu une ju pe bi zar reJe lui cro ya is une maî tres se, dans cha que portmoC ve ne bi Ti mi ce mi Te bi Se iZ le ba Te ta

_ ma ta re bel afiq sad Ca iT va los, iS vi a­

Tad isi ni Cve u leb riv mi ce miT Tan er Tad

ix ma re bi an I da II pir Si (umax vi lo nac­

val sa xe leb Tan).

zmna Ta kla si fi ka ci as ara a ku za ti ur,

ara mi ce miT, er ga ti ul, fsi qo da gar da­

u val zmneb Tan ga nu yof lad ukav Sir de­

ba ara Te ma tu ri (ga re) ar gu men tis prob­

lema. es sa kiT xi or gva rad Se iZ le ba iq­

nas ga ge bu li: 1) an su bi eq tis po zi cia

da ka ve bu lia ca ri e li (upi ro) nac val­

sa xe lis mi er (il, ce ....) an 2) su bi eq tis po­zi cia Sev se bu lia, mag ram igi, (su bi eq ti)

ar as ru lebs im Te ma tur rols, ro me­

lic mas am po zi ci a Si mi e we re ba. e.i. su­

bi eq ti ara Te ma tu ria (mag. pa si vis qvem de­

ba re, ro me lic pa siv Si aku za tiv Sia, xo­

lo aq ti ur for ma Si no mi na tiv Si, mag ram

ar aris agen ti). ara Te ma tu ri su bi eq tis

ar se bo ba Ta vis mxriv iw vevs brun va Ta

de fi cits, nak lo va ne bas. am Sem Txve va Si

Cnde ba axa li pro ce si, moZ ra o ba su bi eq­

tis Te ma tu ri ro lis, an sxva brun vis

po zi ci is da Te ta _ ro lis Se sav se bad

sxva ar gu men tTa mi er. Zi ri Ta dad saq me

exe ba sa xe lo biT da bral de biT brun vas,

razec uk ve iyo la pa ra ki na wi lo bi Ti

brun vis (en) mi er bral de bi Tis de fi ci­

tis Sesavsebad. ara Te ma tu ri ga re ar­

gu men tis mqo ne zmne bia ara a ku za ti u ri,

ara mi ce mi Ti, fsi qoz mne bi da er ga ti u li

zmne bi.

araaku za ti u ri zmne bi ar mi a weren

bral de biT brun vas, ir Ceven Si ga pir da­

pir ar gu ments da axa si a TebT ga re ar gu­

men tis ara Te ma tu ro ba. ara a ku za ti ve bis

mo ce mu li jgu fi ga mo xa tavs ga mo Ce nas,

ar se bo bas, ga das vlas, isini iuR le bi­

an an `avo ir~ an `être~ zmnebiT da ar

ikavSireben sa ur Ti er To ana fo re bs). es

zmnebia: naî tre, mo u rir, ve nir (mi si qvej gu fi),

tom ber, des cen dre, al ler, sor tir, ar ri ver, en trer, res-ter, pas ser, ap pa raî tre, man qu er, échap per, ple u vo ir, flot ter, ne i ger.

ara mi ce mi Ti zmne bi Cveulebriv ar mi­

a we ren mi ce miT brun vas da aqvT ara Te ma­

tu ri ga re ar gu men ti, mag ram Se uZ li aT

mi a we ron bral de bi Ti brun va.

fsi qoz mne bic Ta vis Ta vad iyo fa ara­

mi ce miT da ara a ku za ti ur zmne bad; ma Tac

aqvT ara Te ma tu ri ga re ar gu men ti da Se­

iZ le ba hqon deT ori Si na ga ni brun va.

fsi qoz mne bis Si ga ar gu men te bis moZ­

ra o ba ga re ara Te ma tu ri ar gu men tis po­

zi ci is ken gan pi ro be bu lia mi ce mi Ti an

bral de bi Ti brun vis re le van tu ro biT

[Herschensohm.100]l. bur ci os midgomis Tanaxmad, bral­

de bi Ti brun vis ar qo na Se e sa ba me ba ga re

Te ma tu ri ar gu men tis ar qo nas, sa xe lo­

bi Ti brun vis po zi cia ub run vo ar gu men­

ti saT vis aris gan Ta vi suf le bu li, ori

Si na ga ni brun va mi ce mi Ti da bral de bi­

Tia.

mi ce mi Ti brun va, ise ve ro gorc bral­

de bi Ti, Se iZ le ba an ga uq mdes, an de fi ci­

ti Seq mnas da ga re ar gu men ti ara Te ma­

tu ri un da iyos, ra Ta ub run vo ar gu men­

tma imoZ ra os su bi eq tis po zi ci i sa ken. es

we si da saS vebs xdis ara mi ce mi Ti zmne bis

Page 43: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

43

kla sis ar se bo bas; [Bur zio]bur ci os Tvalsazrisis mo wi na aR mde­

ge ni am tki ce ben, rom yve la ena ro di

emor Ci le ba am we sebs, isi ni mi u Ti Te ben,

rom Si ga brun va yo vel Tvis ar uq mde ba

ga re su bi eq tis ara Te ma tu ro bis Sem Txve­

va Si da rom bral de bi Ti brun va Se nar­

Cu ne bu lia mi u xe da vad ga re ar gu men tis

ara Te ma tu ro bi sa (ase Ti ene bia uk ra i nu­

li, zog jer fran gu lic) [Herschensohm.70]am ri gad, bur ci os Sefaseba gu lis­

xmobs ur Ti er Tmi mar Te bas Si na gan brun­

va sa da ga re Te ta _ rols So ris. Si na­

ga ni brun vis ar qo na ai Zu lebs Si na gan

ar gu ments imoZ ra os su bi eq tis po zi cii ­

sa ken.

das kvnaTe ma tur mi mar Te ba Ta sis te mis mi marT

dRe sac ara er Tgva ro va ni da mo ki de bu le­

baa enaT mec ni e re ba Si.

brun vis mi we ris Se sa xeb ra m de ni me

gan sxva ve bu li az ri ar se bobs. gan sa kuT­

re biT gav rce le bu lia bur ci os Teoria

brun vis mi we ri sa da ena Ta fleq si u ri

da xa si a Te bis Se sa xeb.

sta ti a Si gan xi lu lia pre di ka tis ar­

gu men tu li struq tu ra su bi eq te bi sa da

obi eq te bis gan la ge biT ara aq ti ur pre­

di ka tul siv rce Si. mi ce mi Ti brun va, ro­

me lic struq tu ru lad gan saz Rvru lia

fran gul ena Si,Se iZ le ba ga uq mdes an de­

fi ci ti Seq mnas (ise ve ro gorc bral de­

bi Ti) da rom swo red am gva ri gav rco ba

ganapirobebs ara mi ce mi Ti zmne bis kla­

sis ar se bo bas.

li te ra tu ra

1. Bur zio L. (1986): Ita li an Syntax. «D.Re i del Pub lis hing Com pany» Dor drecht/Bos ton/Lan cas ter/Tok yo

2. Kay ne R. (1977): Synta xe du fran ça is. «Edi ti-ons du Se u il». Pa ris

3. Per lmut ter D. (1978): Imper so nal Pas si ves and the Unac cu sa ti ve Hypot he sis. Ber kley Lin gu is-tic So ci ety IV. Uni ver sity on Ca li for nia

3. Her schen sohn J. (1995): Ca se sus pen si on and bi nary com ple ment struc tu re in French. John Ben ja-mins pub lis hing com pany. Amster dam/Phi la del phia

Nonaccusative Verbs in French, Which do not Relate to Dative Case

Ketevan RekhviashviliKutaisi's State University of A. TsereteliRomanian philology department59, Tamar Mephe ave., 4600, Kutaisi, GeorgiaTel.:593 609 822E-mail: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com

AbstractThe article examines a question of the distribu-

tion of cases, which represents interest from the point of view of the correspondence of subject and objects with the subject roles.

The case of straight object is structural in French language and it is determined configure. It express by the unaccented pronouns (clitic) and it uses with the transitive verbs in the causative constructions. The case of addition represents by the partial case, which acquires its special importance when accusa-tive case it descends. Partial is structural form and version of accusative case.

Page 44: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

44

Psycho-verbs, in turn, are divided into two cat-egories, which do not relate to the dative case, but nonaccusative verbs have the internal nonthematic argument (subject) and can have two internal cases - partial and accusative, which realize straight line the addition

Keywords: nonaccusative, benefactive, malefactive, subca-

tegorization, nontransition, nonergative, morpho-logical, nonthematical.

Неаккузативные глаголы во французском языке, не

относящиеся к дательному падежу

Рехвиашвили КетеванКутаисский государственный университет им. А. ЦеретелиДепартамент романистской филологиипр. Тамар Мепе 59, 4600, Кутаиси, ГрузияТел.: 593 609 822E-mail: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com

РезюмеВ статье рассматривается вопрос распреде-

ления падежей, которое представляет интерес с точки зрения соответствия субъекта и объектов с тематическими ролями.

Во французском языке падеж прямого объекта сструктурирован и конфигуративно определен. Он выражается безударными местоимениями (клитиками), используется с переходными глаго-лами в каузативных конструкциях. Падеж допол-нения представлен частичным падежом, который приобретает свое особое значение тогда, когда винительный падеж опускается. Частичный яв-ляется структурной формой и вариантом вини-тельного падежа.

Психоглаголы, в свою очередь, делятся на две категории, которые не относятся к дательному падежу, а неаккузативные глаголы имеют нете-матический аргумент (субъект) и могут иметь два внутренних падежа – частичный и винитель-ный, которые реализуют прямое дополнение.

Ключевые слова: неаккузативный, бенефактив, малефактив,

подкатегоризация, непереходной, неергативный, морфологический, нетематичность.

Page 45: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

45

Особенности метафоризации эмоций в английском, грузинском и русском языковых картинах мира

Салуквадзе Наталья ЛевановнаБатумский государственный университет им. Шота РуставелиДепартамент европейстикиул. Ниношвили 35, 6010, Батуми, ГрузияТел.: 595 348 508E-mail: [email protected]

РезюмеВ теоретических разработках последних лет

метафора интерпретируется не только как вер-бальный, но скорее как концептуальный фено-мен, ибо репрезентация метафоры осуществля-ется на образно-ассоциативном и пропозицио-нальном уровнях, и акт метафорического пере-носа реализуется в контексте взаимодействия вербально-образных комплексов.

В статье характер переосмысления эмоций наглядно иллюстрируется многочисленными примерами из художественных текстов, что сви-детельствует об их высокой образности и реле-вантности в различных лингвокультурах.

Ключевые слова:лексическое поле, метафора, лексическая

единица, кодирование.

ВведениеКультурная релевантность метафоры, как

отмечают исследователи, обусловлена её поли-функциональностью.

Mетафора по мнению Арутюновой – это «троп или механизм речи, обозначающий некоторый класс предметов, явлений и т.п., для характери-зации или наименования объекта, входящего в другой класс, либо наименования другого класса объектов, аналогичного данному в каком-либо отношении» [Арутюнова. 1988:296].

Поскольку в её основе лежит какое-либо фор-мальное или функциональное сходство между различными фрагментами действительности, то человеческое сознание на основании подобного рода сходства как бы уподобляет одно явление другому, приписывая ему определенные призна-ки. В основе данного переноса наименования од-ного явления (предмета) на другое лежит такая предметно-ментальная операция, как составле-ние по аналогии.

Основная частьМетафора в современной лингвистикеНачало изучения семантики метафоры берет

с работ М. Блэка, который, использовав понятие “фильтрации”, определил идею метафорическо-го переноса (позже автор отказался от “фильтра-ции” в пользу “проекции” отдельных характери-стик). В структурировании модели метафоры М. Блэк опирался на концепцию значения, предпо-читая при этом не референциальную, но конно-тативную версию значения. Он уточнял, что из-менение значения исходного выражения реали-зовалось, прежде всего, путем его экстенсивного расширения до нового, метафорического значе-ния. Практически одно и то же выражение мо-жет иметь как буквальное, так и метафорическое (для конкретных актов употребления) значение.

Дж. Серль различал значения предложений “самих по себе” и реальных значений, вклады-ваемых говорящим в эти высказывания, которые отождествлялись автором с метафорическими значениями.

Однако существовавшие теории не могли от-ветить на вопрос о природе метафорического переноса и механизме выделения проецируемых семантических характеристик, ибо, как отмеча-ют исследователи, “на основе референциальных атомистических концепций значения нельзя по-по-

Page 46: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

46

строить удовлетворительную модель метафори-ческого переноса” [Петров. 1990: 136].

Объяснение механизма выделения метафо-рического переноса потребовало использование теории семантического поля, истоки которой восходят к Ф. де Соссюру, высказавшему мне-ние, что значение слова в языке обусловлено его смысловыми отношениями с другими словами.

По утверждению Е. Киттей, механизм мета-форического переноса предусматривает выделе-ние трех типов полей: лексического, семантиче-ского и содержательного [Kittay. 1987].

В основе лексического поля лежит неин-терпретированный набор лексических единиц; специфика содержательной области определя-ется наложением соответствующих лексических полей с их контрастивными отношениями и от-ношениями сходства. [Фесенко. 2002].

Далее следует упомянуть прогрессивную ког-нитивную модель метафорического переноса Дж. Карбонелла, которая отразила метафори-ческий перенос только как «перенос знаний» (в виде последовательной иерархии инвариантно-стей) без учета «языкового оформления».

В современных лингвистических разработках метафора интерпретируется как концептуальный феномен, так как репрезентация метафоры осу-ществляется на образно-ассоциативном и пропо-зициональном уровнях, и акт метафорического переноса реализуется в контексте взаимодей-ствия вербально-образных комплексов.

Метафорические описанияМетафорические описания передают, прежде

всего, дополнительный смысл, не всегда иден-тичный прямым вербальным номинациям, по-скольку метафора может охватить диффузные культурные смыслы, не всегда поддающиеся прямым обозначениям посредством обычных языковых техник и номинируемые отдельными лексемами при определенных социокультурных обстоятельствах. [Фесенко.2002].

Метафорическое описание можно рассматри-вать как многословный тип номинации, который по причине своих структурных свойств обладает отдельными номинативными преимуществами перед лексемными обозначениями, поскольку может эксплицировать также смыслы, трудно вербализуемые обычными лексемами: «Аппа-рат косвенной номинации – наиболее гибкий и универсальный инструмент номинативной дея-тельности, посредством которого человек может не только обозначать новые стороны или новые аспекты рассмотрения фрагментов действитель-ности, но и выражать тонкие и мельчайшие под-робности» [Уфимцева. 1977: 92].

Метафорой номинируются и эксплицируются как новые смыслы, выявленные и увиденные индивидом, так и неизвестные ранее отношения между фрагментами мира.

Cтруктурная классификация метафорАнализ фактического материала позволил

выделить следующую структурную классифика-цию метафор :

1. Глагольные метафорыДанный структурный тип метафор достаточ-

но распространен в художественных текстах ан-глийской, грузинской и русской лингвокультур, например:

- poured out the whole story (Дж. Голсуорси )­ mReris mitovebuli saxli ( g.Coxeli)

– Кровь вскипает в жилах (В. Алексеев);Необходимо отметить, по мнению исследо-

вателей, высокочастотный индекс употребления глагольной метафоры обусловлено высоким ди-намизмом глаголов: «Быть статичным нормаль-но для класса прилагательных, но необычно для глаголов; быть активным нормально для глаго-лов, но необычно для прилагательных» [Лайонз. 1978: 224].

Однако, несмотря на некоторую статичность имен прилагательных, выраженные ими адъек-тивные метафоры достаточно частотны.

Page 47: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

47

2. Адъективные метафорыРаспространенность адъективных метафор в

словосочетаниях, где одним из компонентов вы-ступает номинант эмоции, вполне объяснима, на наш взгляд, оценочно-квалифицирующими свойствами имен прилагательных, ср., например:

– uiRblo siyvaruli (g. Coxeli)

- Bright minutes (Д. Голсуорси)– Злобная радость, одинокая печаль (М.

Лермонтов).Анализ фактического материала позволил вы-

явить, что субстантивная метафора имеет более высокий индекс в английском языке по сравне-нию с грузинским и русским.

3. Субстантивные метафоры– amaoebis qari (g. Coxeli)

–A cloud of thought ( J. Golsworthy)– «складки грусти» (А. Солженицын);Как показывают иллюстрации, в английском

языке преобладает генитивный тип субстантив-ной метафоры.

Анализ художественных текстов позволил выделить следующие семантические типы мета-фор:

1. Антропоморфная метафораНаиболее распространенной представляется

антропоморфная метафора, продуктивность ко-торой объясняется в том числе тем, что в её осно-ве лежат, как отмечает Н.Д. Арутюнова, явления персонификации, олицетворения [Арутюнова. 1976:95]; человеческое познание носит также ан-тропоморфный характер.

а) В структурном отношении преобладают антропоморфные глагольные метафоры, где гла-гол выступает метафоризирующим, а номинант эмоции – метафоризируемый компонентом, на-пример:

- Soames’s smile died (Д. Голсуорси)- The heat danced over the corn (Д. Голсуорси)­ TvalebSi sevda hqonda Camowoli­

li (g. Coxeli)

­ uiRblod Caferflil siyvarul­

Si (g. Coxeli)

­ gzam mowyena icis (g. Coxeli)

– Злая печаль поселилась во мне (Н. Ники-тин);

– Страшный гнев вдруг бесследно исчез (М. Шолохов);

В художественных текстах, как показывает анализ, высокую степень распространенности имеют пассивные синтаксические модели, ср., например:

-A misgiving arose within him( Д. Голсуорси)- Zroxas dardi gadahyara gulidan

(g. Coxeli)

- Весь гнев с души красавец мой согнал (Н. Некрасов).

б) Высокий индекс имеют в художественных текстах также адъективные антропоморфные ме-тафоры:

- Heavy face ( Д. Голсуорси)- selfish glee (Iris Murdoch)_ uiRblo siyvaruli (g. Coxeli)

_ uiRblo Sebindeba (g. Coxeli)

– страшный гнев (М. Шолохов)– тяжкий страх (П. Проскурин);2. Зооморфная метафораДостаточно трудно определить четкие разли-

чия между антропоморфной и зооморфной мета-форой, т. к. множество предикатов и атрибутов оказываются зачастую актуальными как в отно-шении обозначения актов человеческого поведе-ния, так и в отношении наименования реакций животных, ср., например:

– А тоска мою выпила кровь (А. Ахматова).Зооморфные метафоры обусловливают в ху-

дожественном тексте особую экспрессию, соз-давая определенные образы. Наиболее распро-страненными являются глагольные зооморфные метафоры:

_ sikvdili ymuis ( g.Coxeli)

– Гнев ужалил его (М. Шолохов);3. Натурморфная метафораКак и вышеназванные метафоры, натурморф-

ная метафора представлена, в первую очередь, глагольными конструкциями, ср., например:

Page 48: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

48

­ gaumdeba msoflio mara ras izams

( g.Coxeli)

– salomes Tvalebidan raRac iseTi

cecxli Semoegzno ( g.Coxeli)

– Страшный гнев, полымем охвативший Ма-кара, исчез (М. Шолохов);

– Пылая гневом, она разоблачала Уварова (Д. Гранин);

Наконец, менее частотно представлена в ху-дожественных текстах адъективная натурморф-ная метафора, например:

- “unhappy souls ‘(А. Мердок)– горячий страх (П. Проскурин); – черный гнев (А. Блок).Необходимо отметить высокий индекс в ан-

глийских, грузинских и русских художествен-ных текстах развернутых метафорических де-скрипций с вербально выраженным компонен-том сравнения, например:

- The letter was like a boy (Д. Голсуорси)– грусть… словно дымкой (М. Шолохов);– legenda da sinamdvile isea erT­

maneTSi Cagrexil ­gadaWdobili, ro­

gorc saikvdilis jaWvi ( g.Coxeli)

Актуализованность натурморфной метафоры объясняется тем фактом, что её сущность заключается в уподоблении (и сравнении) психических переживаний индивида предметам и явлениям действительности, чаще всего таким, как огонь, вода, дым.

ЗаключениеПроблема языковой репрезентации эмоций

далеко не новая в лингвистике. Возможно, что не все особенности языковой репрезентации эмоций, нашедшие отражение в существующих концепциях, а также не затронутые исследова-телями, являются одинаково равнозначными в плане выражения и номинации эмоций в худо-жественных текстах различных лингвокультур.

Как отмечал Дж. Лакофф, эмоции – это «не просто некие чувства, у которых отсутствует

какое-либо концептуальное содержание. Чело-век не только ощущает или чувствует что-то, он пытается понять и объяснить, что он чувствует, и поэтому, когда люди действуют согласно ис-пытываемым эмоциям, они действуют на осно-вании того, как они понимают эти эмоции» [La- эмоции» [La-La-koff. 1987:377].

Литература

1. Арутюнова Н.Д. (1988): Типы языковых значений. (Оценка, событие, факт)./ М.; Наука. - 338 с.

2. Арутюнова Н. Д. (1976): Предложение и его смысл: Логико-семантические проблемы. М., 380 с.

3. Петров В. В. (1990): Метафора: от семан-тических представлений к когнитивному анали-зу // Вопросы языкознания. № 3. с. 135-146

4. Фесенко Т. А. (2002): Специфика нацио-нального культурного пространства в зеркале пе-ревода / Тамбов: Изд-во ТГУ им. Г. Р. Державина

5. Уфимцева А. А. (1977): Лингвистическая сущность и аспекты номинации. Языковая номи-нация. Общие вопросы. М.: Наука. с. 7-98

6. Black M. (1962): Models and Metaphors. Ithaca

7. Lakoff G. (1980): Metaphors we live by / M. Johnson.– Chicago; London. p. 183-215

8. Lyons W. (1980): Emotion. Cambridge: Cambridge University Press. p. 146

9. Kittay E. (1987): Metaphor: Its cognitive force and linguistic structure. Oxford

10. Searle I. (1979): Expression and meaning. Cambridge

11. g. Coxeli. `siyvarulis cecxli~. http://lib.ge/chojeli-goderdzi/

12. g. Coxeli. `devebis nasoflari~ http://lib.ge/chojeli-goderdzi/

13. Шолохов М. А. (1980): Собрание сочине-ний. В 8-ми томах. Т. 1. М.: Правда. 416 с.

Page 49: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

49

14. Алексеев В. А. (1982): Пепельный сен-тябрь: Повесть о Сальвадоре Альенде. М.: Политиздат. 346 с.

Special Features of the Emotions Metaphorizing of the World in English, Georgian and Russian Lingual Pictures

Natalia SalukvadzeShota Rustavelis' University Europeistics Department35 Ninoshvili str., 6010, Batumi, GeorgiaTel: 595 348 508E-mail: [email protected]

AbstractIn the theoretical developments of the last few

years the metaphor is interpreted not only as a ver-bal, but rather as a conceptual phenomenon, since the representation of the metaphor is performed is a metaphor at the image-associative and propositional levels, and the act of metaphorical transfer is reali-zed in the context of the interaction of verbal and figurative complexes.

Rethinking the nature of emotion is clearly illu-strated by numerous examples of literary texts, re-flecting their high imagery and relevance in different linguistic cultures.

Keywords: Lexical fiel, metaphra, lexical unit, coding.

emociis metaforizaciis Taviseburebani inglisur, qarTul da rusul enaTa

samyaroseul xatSi

natalia saluqvaZe

baTumis SoTa rusTavelis saxelmwifo

universiteti

evropeistikis mimarTuleba

ninoSvilis q. 35, 6010, baTumi,

saqarTvelo

tel.: 595 348 508

E-mail: [email protected]

reziumebolo wlebis Teoriul naSromebSi

metafora moiazreba ara mxolod ro­

gorc verba luri, aramed ufro rogorc

konceptualuri fenomeni, vinaidan meta­

foris reprezentacia xorcieldeba xa­

teba _ asociaciur da propoziciona­

lur doneebze da metaforuli gadata­

nis aqti realizdeba verbalur­xatobri­

vi kompleqsebis urTierTqmedebis konte­

qstSi.

statiaSi emociis gadaazrebis xa­

siaTi mxatvruli teqstebis mraval­

ricxovani magaliTebis TvalsaCinoebiT

srulde ba, rac maT maRal xatovnebaze

da relevan turobaze mianiSnebs sxva­

dasxva lingvokulturaSi.

sakvanZo sityvebi:

leqsikuri veli, metafora, leqsikuri

erTeuli, kodireba.

Page 50: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

50

Основная концепция межкультурной вербальной трансляции эмоции «страх» в английском, грузинском и русском языках

Салуквадзе Наталья ЛевановнаБатумский государственный университет им. Шота РуставелиДепартамент европейстикиул. Ниношвили 35, 6010, Батуми, ГрузияТел.: 595 348 508E-mail: [email protected]

РезюмеВ контексте взаимодействия культур перевод

представляет собой процесс интерпретации знаков одной культуры через знаки другой культуры. Вербализованные эмоциональные концепты посредством перевода транслируются в культуру-реципиент. Вербальные маркеры «страха» в английсокoм, грузинском и русском языках переданы аналогичными вербальными средствами.

Ключевые слова:вербальный, эмоция, межкультурный, лексе-

ма.

ВведениеЛингвокультурологическое описание в дина-

мике языковых эмоциональных концептов пред-полагает их изучение в контексте перевода с це-лью выявления параметров их вербальной транс-ляции из одной лингвокультуры в другую.

Особенность переводческой деятельности заключается в том, что переводчик выступает одновременно и как интерпретатор смысловой программы, заложенной в исходном тексте и как автор смысловой программы конечного текстa .

Как подчеркивает Т.А. Фесенко, когнитив-ный подход в переводоведении позволяет рас-сматривать переводчика не как «вербального

перекодировщика», но как интерпретатора кон-цептуальной (смысловой) программы, заданной в ИТ. Так как переводу подвергаются не столь-ко вербальные формы, сколько стоящие за ними концепты, то определяющую роль при транс-формации исходного смыслового содержания играют концептуальные структуры. Перевод репрезентируется, на наш взгляд, целым рядом когнитивно-лингвальных проекций, обусловлен-ных психосемиотическими характеристиками переводчика в совокупности с его сознательны-ми целевыми установками, что заставляет пере-водчика («перекодирующего интерпретатора») присущим только ему образом организовывать свои креативные способности и выбирать из всех вербальных вариантов именно тот, который со-ответствует его «внутреннему логосу» [Фесенко. 2002: 133-134].

Основная часть1. Вербализация эмоциональных концеп-

тов посредством переводаТехнически перевод осуществляется следу-

ющим образом: «к заданной вербальной единице в исходном тексте переводчик вызывает соответ-ствующий ментальный концепт, который в свою очередь репрезентируется вербальной единицей языка перевода: концепты и вербальные едини-цы взаимно активизируют друг друга […]» [там же: 134].

Иными словами, переводческие стратегии представляют собой когнитивно-интуитивные сцепления.

Однако всегда существует опасность, что переводчиком будут активизированы иные кон-цепты, чем это мог сделать носитель языка или чем те, которыми оперировал автор ИТ, ибо «вос-принимаемый переводчиком исходный текст ни-когда не будет наполнен для него тем смыслом, который вкладывал в него автор, поскольку каж-

Page 51: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

51

дая культура имеет в своей основе собственную систему социальных стереотипов, образов и ког-нитивных схем, а за каждым вербальным знаком стоит фрагмент образа мира данной конкретной культуры» [Фесенко. 2002: 179].

В контексте взаимодействия культур «перевод можно представить как непрерывный процесс интерпретации знаков одной культуры через зна-ки другой культуры. Итак, специфика перевода детерминируется следующими факторами:

– особенностью построения вербальной цепи в соответствии с грамматическими правилами конкретного языка;

– спецификой образов сознания (концептов, концептуальных моделей и т.д.), отображающих окружающую действительность». [Там же: 179-180].

Вербализованные эмоциональные концепты посредством перевода транслируются в культу-ру-реципиент. Рассмотрим технологии их пере-вода и по возможности выясним варианты их смысловой ущербности в конечном тексте.

2. Репрезентация эмоционального концептa

«страх» в художественной литературе.Эмоциональный концепт «страх» красочно

описывается автором в следующем контекстe:‹Every marriage is based on fear› said Peregrine.

‹Fear is fundamental, you dig down in human nature and what›s at the bottom? Mean, spiteful cruel self-regarding fear, whether it makes you put the boot in or whether it makes you cower.› [I.Murdoch. The Sea the Sea, The Black Prince Penguin Books. Reprint Edition. 2004].

«Страх» «fear» контекстуализируется следу-ющими метафорическими оборотами: «Mean, spiteful cruel self-regarding ” .

В русском переводе концепт «страх» имеет следующий вариант репрезентации:

«Каждый брак основывается на страхе» про-должил Перегрин. „Страх является фундамен-тальным, вы копаете в глубь человеческой на-туры и что вы обнаруживaете внизу? Жадный,

злобный, жестокий самостоятельный страхе, он заставляет вас идти вперед или же он заставляет вас съеживаться“. [А.Мердок. „Море море“].

Вербальные маркеры «страха» переданы ана-логичными вербальными средствами языка пере-вода.

Помимо «fear» эмоция страха в английском языке имеет также другие номинанты, напри-мер,:

‹The shock and the horror of it were so great that for some time I couldn't move. I wanted to run away, I feared beyond anything that the animal would reappear closer to land, perhaps rising up at my very feet.› [А.Мердок. „Море море“].

Русский перевод сохраняет номинантную ва-риативность, например:

«Шок и ужас был настолько велик, что в те-чение некоторого времени я не мог двигаться. Я хотел бежать,более всего я боялся, что живот-ное вдруг снова появляться ближе к берегу, воз-можно, возникнет у самых моих ног. [А.Мердок. „Море море“].

В русском языке используется прямой номи-нант эмоции страха – “Шок”, “ужас”, передаю-щий эмотивно-психологический контекст ан-глийского варианта.

“Страх” представлен в грузинском языке также широко распространенным номинантом “SiSi”, во многих примерах концепт страха представлен косвенно, например:

` maxarobeli moiWra sofelSi.

_ CaaqreT sanTlebi! CaaqreT sanTlebi!

_ iZaxda is Semcbar xmaze. [g. Coxeli.

`devebis nasoflari~]

Лексема `moiWra~ описивающая дейст вие персонажа указывает на спешку, при чиной кото-рой является страх, который подтверждается да-лее также косвеннйм образом, посредством вос-клицательных конструкций, передающих состоя-ние героя, потверждающееся непосредственным описанием автора – iZaxda is Semcbar xmaze, в котором слово Semcbari представляет собой один из номинантов страха в грузинском языке.

Page 52: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

52

Рассмотрим еще один пример из грузинской художественной литературы

_ vaime, vfiqrob, ai, dedaCemis saxiT

gamomecxada devi da imiT unda momityuos.

xo iZaxian, xandaxan axloblis saxes

Rebulobso.

gaviqeci.

_ moica, Svilo! _ ganwiruli xmiT

iyvira dedaCemma da gamomedevna. [g. Coxe­

li. `devebis nasoflari~]

Лексема vaime находящаяся в начале отрывка, сразу же дает понятие читателю о чустве стра-ха, передаваемого героем, так как восклицание vaime в грузинской лингвокультуре передает состояние эмоционального напряжения. Далее страх героя передается его мыслями и последу-ющими действиями.

В следующем примере маркером сильного страха переходящего в ужас, служит лексема sasowarkveTli, переводящееся на русский как’ отчаянно’ и oбозначающая в данном отрывке эмоциональное состояние ужаса.

salomem sasowarkveTili yvirili

morTo. [g. Coxeli. ̀ siyvarulis cecxli~].

Если для концепта «fear» чаще всего исполь-зуется номинант то «afraid», в русском переводе вербализуется как «боязнь».

„Dora Greenfield left her husband because she was afraid of him. She decided six months later to return to him for the same reason. The absent Paul, haunting her with letters and telephone bells and imagined footsteps on the stairs had begun to be the greater torment. Dora suffered from guilt, and with guilt came fear. She decided at last that the persecution of his presence was to be preferred to the persecution of his absence“. [Iris Murdoch. 1958. „The Bell“].

В переводе сохраняется такая же структура в которой номинация концепта «страх» произво-дится номинантом «бояться».

„Дора Гринфилд ушла от мужа потому, что боялась его. По той же причине полгода спустя решила к нему вернуться. Разлука с Полом, ко-

торый преследовал ее письмами, телефонными звонками и звуками мерещившихся на лестнице шагов, обернулась еще большей мукой. Ее терза-ло чувство вины, и с чувством вины в душу за-крался страх. Пусть уж, решила она наконец, до-кучает своим присутствием, чем отсутствием“.

[А Мердок. „Колокол“. 1958].

ЗаключениеПодытоживая рассмотрение специфики

вербальной трансляции эмоциональных концептов, можно отметить их принципиальную переводимость средствами языка перевода. Анализ употребления номинантов эмоций „страх“ как элемента метафорических дес-крипций в художественных текстах различных лингвокультур обнаружил принципиальное сходство множества образов, используемых носителями английского, грузинского и русского языков в понимании такого социально-психологического феномена, как „эмоции“. При этом не исключается особенность индивидуального и национального человеческого сознания, репрезентируемая в выборе мотивов, речевых образов и интерпретации мира разными этносами.

Как показывает анализ, переводчиком для достижения адекватного перевода могут использоваться различные способы (аналоги из языка перевода, дословный перевод, описательный способ, контекстуальные замены, конкретизация, обобщение, опущение и др.).

Литература

1. Фесенко Т. А. (2002): Специфика национального культурного пространства в зеркале перевода. Тамбов: Изд-во ТГУ им. Г.Р. Державина

Page 53: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

53

2. Бронникова Е. Г. (2008): Эмоциональ-ность и структура речевого акта в тексте художе-ственного произведения: на материале англий-ского языка– Абакан. 162 с.

3. I. Murdoch. (2004): The Sea the Sea. The Black Prince Penguin Books. Reprint Edition

4. Iris Murdoch (1958): The Bell (London: The Hogarth Press).

5. g. Coxeli, `siyvarulis cecxli~

.http://lib.ge/chojeli-goderdzi/6. g. Coxeli. `devebis nasoflari~.

http://lib.ge/chojeli-goderdzi/

Intercultural Basic Concept of the Verbal Emotion “Fear” Translation in English, Georgian and Russian

Languages

Natalia SalukvadzeShota Rustavelis' University Europeistics Department35 Ninoshvili str., 6010, Batumi, GeorgiaTel: 595 348 508E-mail: [email protected]

AbstractIn the context of cross-cultural interconnection,

the translation is the process of interpreting signs of one culture through the signs of another culture. Ver-balized emotional concepts through the transfer are broadcasted into the culture of the recipient. Verbal markers of “fear” in the English, Georgian and Rus-sian languages provide similar verbal means.

Keywords: verbal, emotion, intercultural, lexeme.

`SiSis~ emociis kulturaTaSorisi verbaluri

translaciis ZiriTadi koncefcia inglisur, qarTul

da rusul enebSi

natalia saluqvaZe

baTumis SoTa rusTavelis saxelmwifo

universiteti

evropeistikis mimarTuleba

ninoSvilis q. 35, 6010, baTumi, saqarTvelo

tel.: 595 348 508

E-mail: [email protected]

reziumekulturaTa urTierTqmedebis kon­

teqst Si Targmani warmoadgens erTi

kulturis niSnebis meore kulturis

niSnebiT interpretaciis process. ver­

balizebuli emocionaluri konceptebi

Targmanis meSveobiT translirdebian

kultura _ recipientad.

`SiSis~ aRmniSvneli verbaluri marke­

rebi inglisur, qarTul da rusul eneb­

Si gadmocemulia analogiuri verba­

luri xerxebiT.

sakvanZo sityvebi:

verbaluri, emocia, interkulturuli,

leqsema.

Page 54: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

54

The Concept of Foregrounding in Literary StylisticsMarina ZoranyanGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences77 Kostava st., 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : 593 783 342E-mail: [email protected]

AbstractThe paper views the concept of foregrounding

in literary stylistics. Foregrounding in language was first identified by Jan Mukařovsky. It refers to fea-tures of the text which in some sense “stand out” from their surroundings. The term itself is a meta-phorical extension of the concept of foregrounding in the visual arts (e.g. painting and photography). Foregrounding is achieved by either linguistic de-viation or linguistic parallelism. Although it is by no means absent in non-literary genres, foreground-ing is nevertheless particularly prevalent in literary texts, especially poetry. It might be seen as the cor-nerstone of stylistic analysis and a key feature of a poetic style.

Keywords: foregrounding, defamiliarization, Russian for-

malism, linguistic deviation, linguistic parallelism.

IntroductionThe impact of Russian formalism on the develop-

ment of stylistics was of immense importance, and its influence is seen particularly in the psychological concept of foregrounding.

Foregrounding was established in the application of linguistics to literary analysis as the mechanism by which defamiliarisation takes place. The concept of defamiliarization (estrangement) in literature was developed by Viktor Shklovsky(1917), the represen-tative of Russian formalism. He coined this term to mark the distinction between literary language and

everyday and non-literary language. At the heart of Russian formalism was the belief that the purpose of all art was to defamiliarise the familiar that means to generate for the reader a new perspective on the topic of the piece of work under consideration. De-familiarisation was described by J. Douthwaite as “Impeding (putting obstacles in the way of) normal processing by showing the world in an unusual, un-expected or abnormal manner”(2000: 178).

Main BodyAlthough the distinctiveness of literary language

has been contested during the century since the intro-duction of foregrounding as a concept, and although it is by no means absent in non-literary genres, fore-grounding is nevertheless particularly prevalent in literary texts, especially poetry, and as such might be seen as the cornerstone of stylistic analysis and a key feature of a poetic style.

Foregrounding in language was first identified by Czech theorist Mukařovsky (1964). It refers to features of the text which in some sense “stand out” from their surroundings. The term itself is a meta-phorical extension of the concept of foregrounding in the visual arts (e.g. painting and photography). Foregrounding theory suggests that in any text some sounds, words, phrases, and clauses may be so different from what surrounds them, or from some perceived “norm” in the language generally, that they are set into relief by this difference and made more prominent as a result.

Let’s view an example. In the following short extract from James Fenton’s poem “A German Re-quiem” (1980):

(1) How conforming it is , once or twice a year,To get together and forget the old times.The word ‘forget’ is foregrounded – it stands out

Page 55: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

55

as not being what we would normally expect. We expect the word “remember”, not to “forget” here. This is very unexpected, so the familiar situation (old friends meeting together and remembering old days) is made unusual, unexpected (foregrounded). We understand what the author wanted to say only if we pay attention to the title of the poem “A German Requiem” and if we know the fact that the poem is dedicated to post-WWII Germany.

Foregrounding of the sort described in ex-ample 1, can also be found in advertisements and other kinds of non-literary writing. Let’s view an example from a retirement announcement in a Hud-dersfield University staff newsletter:

(2) “Stephen intends to spend more time with his wife and _________.”

The final word has been blanked out here, and it is probably fair to say that most people, if asked would guess that the last word is likely to be “family” or “children” or such like. The reason that most people would choose a noun relating to family members to fill in the blank slot is again because of common col-locational patterns. There is a restricted set of words that we would expect to follow “wife and”. The fact is, that the word in the original announcement was “caravan”. It is used for humorous effect, largely be-cause the word “caravan” is not expected here and therefore foregrounded. This unusual collocation where “caravan” is put on a par with children and other family members, makes us think of the sort of person who would care as much for a caravan as for members of his family (depending on the cultural scheme of the reader, the word “caravan” may also have certain negative connotations, perhaps coming from long-remembered childhood holidays. ) It turns out that the features common to literary texts turn up just as much in non-literary texts too, though here we don’t consider the literary value of such language use.

Foregrounding is achieved by either linguistic deviation or linguistic parallelism.

Linguistic deviation is another concept arising from the Russian formalists, and poetry in the genre

that most clearly exemplifies this feature, thus giving support to the notion that there is a distinct language of literature. Deviation may occur at any of the lev-els of linguistic structure. Here is a classic example to illustrate the general principle of deviation:

(3) “A grief ago” (“ A grief ago”, Thomas, 2003)In this example, the word “grief” is semanti-

cally deviant (unusual, unexpected) as a result of its disappointing our expectations that a countable noun related to time (e.g., week) will occur in the syntactic frame “a… ago” (“grief” being in contrast , an uncountable noun of emotion). As a result of this deviation, the title of the poem is foregrounded and consequently, we are invited to look for a sig-nificance that goes beyond surface-level understand-ing. Our interpretation might be to see the poem as involving the all-consuming nature of grief, to the extent that the grief we are talking about is so strong that it becomes the measure of time.

Example 3 illustrates semantic deviation, though, deviation can occur at any linguistic level. Although we tend to think of deviation as a variation from “normal” usage, which is known as external devia-tion, it is also possible for deviation to be internal to the text as opposed to external (Levin, 1965). A good example of internal (to the text) deviation is the po-etry of the American poet E.E. Cummings. The most striking aspect of deviation in much of Cummings’s poetry is the use of lowercase (small) letters where we would normally expect capitals. This, though , is typical of Cummings’s poetry and so it is difficult to attribute any great significance to it, other than a general desire to break with normal convention. However, one of the effects of this deviation is to foreground examples where Cummings does use capitalization, such as in the line from poem “63”:

(4) “sing) for it’s Spring” (“63”, Cummings, 1964)

As a consequence of the internal deviation we can infer that Spring is an important concept in the poem, since “Spring” is the first word we come across with initial capitalization. The only other capital letters in the poem come in the final line, where the first let-

Page 56: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

56

ter of each word is a capital, thereby foregrounding propositional content of the poem’s last phrase.

Deviation, then, is a common feature of poetic style, though it is also common in other genres and text-types.

If deviation is an unexpected irregularity in lan-guage, then parallelism is, if it is possible to say so, unexpected regularity. Parallelism is defined as repetition of a grammatical pattern, while the words may be changed, e.g.: “New roads; new ruts.” (G. K. Chesterton).

Parallelism is the other means by which fore-grounding effect arises out of a repeated structure, such as in example 5:

(5) “And every week he tipped up half his wage.And what he didn’t spend each week he saved.And praised his wife for every meal she made.And once, for laughing, punched her in the

face.” (“Poem”, Armitage 1999:29)As with deviation, parallelism can occur at dif-

ferent levels of linguistic structure. The short extract from Simon Armitage’s “Poem” contains a number of examples of parallelism.

1. There is the syntactic parallelism of every line beginning with the conjunction “and”.

2. There is the phonological parallelism inher-ent in the [ εi ] sound that appears in the final word of each line.

3. There is semantic parallelism in the first three lines, in that each of them details positively-valued action, in comparison with negative connotations of the action described in the 4th. So the 4th line is se-mantically deviant.

With regard to interpreting parallel structures, G. N. Leech (1969; 67) explains that every instance of parallelism “sets up a relationship of equivalence be-tween two or more elements: the elements which are singled out by the pattern as being parallel. Interpret-ing the parallelism involves appreciating some ex-ternal connection between these elements”. We are invited to look for a connection between each of the lines that are parallel. This is easy to do for the first three lines of the stanza in the example 4; the par-

allelism appears to reinforce the positive evaluation of the propositional content. The forth line, though, despite being syntactically and phonetically parallel to the three preceding lines, differs greatly in seman-tic terms, because it contains words with pejorative connotations. Nevertheless, the parallelism invites us to see the action described in the fourth line as being somehow equivalent to those described in the first three lines. The fourth line is also foregrounded additionally because it is semantically deviant when compared to the preceding three lines.

ConclusionOne of the issues raised by the concept of fore-

grounding is the question of the status of the large majority of the words in any text, which by definition are not foregrounded. There is a sense in which fore-grounding is just one side of a coin, the other side be-ing the “backgrounded” or “topographical” features of a text, which may be regular and repetitive, but may nevertheless form a distinctive part of the style of a text. We notice these features sub-consciously as readers when we think that a text “sounds” like Jane Austen, or Alan Bennett, but can’t quite set the individual features that make us recognize the style.

While prose and drama are good examples of style residing in the backgrounded features of a text , poetry is more connected with studying of fore-grounded features than to backgrounded ones. This doesn’t mean that backgrounded elements of lan-guage don’t exist in poetry.

Literature

1. Douthwaite J. (2000): Towards a Linguistic Theory of Foregrounding. Alessandria: Edizioni dell’Orso

Page 57: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

57

2. Shklovsky V. (1917): Art as Technique. http://www.rlwclarke.net/courses/LITS3304/2009-2010/03AShklovskyArtasTechnique.pdf

3. Mukařovsky J. (1964): Standard Language and Poetic Language. In Garvin, P. (ed.) A Prague School Reader on Esthetics, Literary Structure, and Style, pp.17-30. Washington, DC: Georgetown University Press

6. Levin S. R. (1965): Internal and External Deviation in Poetry. Word . 21: .225-239

7. Leech G. N. (1969): A Linguistic Guide to English Poetry. London: Longman.

Fiction cited from:1. Chesterton G. K. quotes. Fetrieved

(02.09.2012) from http://famouspoetsandpoems.com/poets/g__k__chesterton/quotes

2. Fenton J. (1980): A German Requiem: A Poem. Edinburgh: Salamander

3. Thomas D. (2003): Collected Poems. Ed. Walford Davies and Ralf Maud. London: Phoenix.

4. Cummings E. E. (1964): 73 Poems. London: Faber and Faber

5. Armitage S. (1999): Kid. London: Faber and Faber

Понятие переднего плана в литературной стилистике

Зоранян Марина ГеоргиевнаГрузинский технический университетДепартамент либеральных наукУл. Костава, 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел.: 593 783 826E-mail: [email protected]

РезюмеВ статье рассматривается понятие переднего

плана в литературной стилистике. Впервые

о переднем плане в языке заговорил Ян Му-каржовский. Это относится к тем особенностям текста , которые в каком–то смысле выделяются из своего окружения. Сам термин «передний план» является метафорическим продолжением понятия переднего плана в изобразительном искусстве (например, в живописи и фотографии). Вынесение на передний план достигается либо лингвистическим отклонением, либо лингвисти-ческим параллелизмом. Хотя это понятие при-сутствует в нелитературных жанрах, тем не ме-нее оно превалирует и в литературных текстах, особенно в поэзии. Его можно считать краеу-гольнм камнем стилистического анализа и клю-чевой особенностью поэтического стиля.

Ключевые слова: вынесение на передний план, дефамилиари-

зация, русский формализм, лингвистическое от-клонение, лингвистический параллелизм.

wina planis cneba literaturul stilistikaSi

marina zoraniani

saqarTvelos teqnikuri universiteti

liberalur mecnierebaTa departamenti

kostavas q. 77, 0175, Tbilisi, saqarTvelo

tel.: 593 783 826

E-mail: [email protected]

reziumestatiaSi ganxilulia wina planis

cneba literaturul stilistikaSi.

ian mukarJovskim pirvelad Semoitana

es cneba enaTmecnierebaSi. igi exeba

teqstis Tvisebebs, romlebic gamoirCe­

va (wina planzea wamoweuli) danarCen

Page 58: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

58

konteqstTan SedarebiT. TviTon termi­

ni aRebulia vizualuri xelovnebidan

(magaliTad, ferweridan da fotogra­

fiidan) da metaforulad aris gamo­

yenebuli lingvistikaSi. enaSi wina

planze gamotana xorcieldeba lingvis­

turi gadaxrisa da lingvisturi para­

lelizmis saSualebiT. miuxedavad imisa,

rom wina planze gamotana aramxatvrul

teqstebSic gvxvde ba, ZiriTadad igi

gamoiyeneba mxatv rul teqs tebSi, gansa­

kuTrebiT poeziaSi. amdenad igi SeiZle­

ba gaxdes stilistikuri analizisa da

poeturi stilis safuZveli.

sakvanZo sityvebi: wina planze wamoweva, defamilia ri­

zacia, rusuli formalizmi, lingvistu­

ri gadaxra, lingvisturi paralelizmi.

Page 59: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

59

Пространственная организация новелл Томаса Гарди как способ существования концепта ДОМ в художественной картине мира автора.

Концептуальные поля ДОМ/РОДИНА

Сумарокова Наталья ВалерьевнаНижегородский государственный педагогический университетКафедра всемирной литературы Ул. Ульянова, д. 1, г. Нижний Новгород, РоссияТелефон: 89 036 764 356E-mail: [email protected]

РезюмеВ статье предложена типологизация художе-

ственного пространства Уэссекса Томаса Гарди как компонента авторской картины мира и кар-тины мира современной Гарди Великобритании. Пространство вымышленного Уэссекса, мест-ности, не существующей на карте современной Томасу Гарди, но вполне реальной, согласно его собственной, авторской картографии, становит-ся не просто площадкой для развития сюжетных мотивов новелл писателя. Гардиевский Уэссекс можно рассматривать как один из компонентов пространства дома, выстраиваемого Гарди на протяжении всего творческого пути. В статье предложен подход к изучению гардиевского Уэс-секса с точки зрения семантико-функционально-го единства топонима и природного, историче-ского, культурного артефакта, особого линзевого фокуса, очеловечивание пространства и экспан-сия детали.

Ключевые слова: авторская картина мира, концепт, дом, родина,

Уэссекс.

ВведениеАнгличане редко употребляют слово «роди-

на», оно существует в языке, но довольно искус-ственно, в основном для других народов. Сами англичане говорят, скорее «дом», и это понятие

важнее для них, чем какое бы то ни было другое. Их патриотизм, в соответствии с характером – не шумный, а скрытый, совершенно без пафоса, но очень глубоко укоренившийся и ставший частью образа жизни. Они никогда не отождествляют свою страну ни с правительством, ни с государ-ством – это понятия меняющиеся, а для англи-чанина нет ничего важнее постоянства. Поэтому именно земля и дом важнее всего остального [1]. А для Гарди важнее всего стало пространство не вымышленного, но вполне реального для него Уэссекса, которое станет предметом обсуждения данного параграфа и впослествие присоединится к телу исследования особенностей изображения и функционирования концепта дома в малой прозе Т. Гарди.

Основная часть Пространство вымышленного Уэссекса, мест-

ности, не существующей на карте современной Томасу Гарди, но вполне реальной, согласно его собственной, авторской картографии, становит-ся не просто площадкой для развития сюжетных мотивов новелл писателя. Гардиевский Уэссекс с полным правом можно рассматривать как один из компонентов пространства дома, выстраива-емого Гарди на протяжении всего творческого пути.

Если говорить о пространстве Уэссекса на страницах новелл Гарди как о семантико-функ-циональном единстве топонима и природного, исторического, культурного артефакта, то не-обходимо выделить такие его структурные эле-менты, которые помогают автору «соткать» это географическое полотно. Рассматривая понятие Уэссекса как словарную единицу, уместно при-вести толкование Коллинзовского словаря, в ко-тором находим такое определение: Wessex: 1) an

Page 60: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

60

Anglo-Saxon kingdom in South and South-Western England that became the most powerful English kingdom by the 10th century A.D 2) a) (in Thomas Hardy’s works) the southwestern counties of England, esp Dorset b) (as modifier) Wessex Poems. И если географически и исторически королевсто Уэссекса больше не существует, то гардиевское пространство Уэссекса находит подтверждение своей актуальности как в толковых словарях, так и в многочисленных исследованиях и моногора-фиях, посвященных проблематике и специфике поликультурного кода Уэссекса. На страницах данных исследований Гарди становится «исто-риком Уэссекса» («the historian of Wessex» [2]), «лирическим и трагическим аналитиком анлий-ской деревенской традиции» («lyrical and tragic annalist of the English rural community») [3], а ан-глийский Уэссекс получил не просто новое рож-дение благодаря работам Гарди, он стал отдель-ным, живым компонентом литературной истории ввиду авторского «уверенного внимания к эсте-тике формы» («…Hardy’s self-conscious attention to aesthetic form, his renewed commitment to the Wessex landscape») [4].

Обращаясь к Уэссексу на страницах новелл Гарди, нельзя не заметить особым образом на-правленный угол зрения, под которым происхо-дит знакомство читателя с пространством Уэс-секса. Особенностью реализации понятия ДОМ как родина, родная земля для Гарди является:

- особый линзевый/пространственный фокус;- очеловечивание пространства;- экспансия детали.По словам авторов сборника «Thomas Hardy’s

Shorter Fiction», «Thomas Hardy’s peculiar, idiosyncratic vision can move from a sweeping view of a vast landscape to fix upon the insects which occupy its smallest spaces» [5], а именно такое внимание к детали, некая «экспансия детали» позволили многим критикам творчества Гарди говорить об особым образом организованном ки-нематографическом пространстве новелл писа-теля. Дэвид Лодж пишет, что гардиевское «сло-

весное описание» можно рассматривать и ана-лизировать в кинематографических терминах: общий план, крупный план, развернутый угол, телефото, зум [6]. Но не камера, а скорее, теле-скоп становятся инструментом для построения словесного кадра в новеллах писателя. Каждое воскресное утро будущий писатель вместе с се-мьей отправлялся на пруд Руши-понд к югу от дома. Дорога была холмистой, и с одного из та-ких холмов (Рейнбэрроу-хилл) Гарди любил рас-сматривать в старенький дедов телескоп равни-ну внизу. Друг детства Гарди, фотограф Герман Ли, вспоминает, что маленький Томас цепенел от восхищения, когда его отец, умело наводя фо-кус, выводил на проекцию дома и дворовые по-стройки, птичьи гнезда, церковь и прохожих [7]. В период с 1914 по 1916, до Первой Мировой и бензинового кризиса, Герман Ли и Томас Гарди часто путешествовали на автомобиле по окрест-ностям Дорсета, и Гарди, по воспоминаниям фотографа, всегда стремился достичь самой вы-сокой точки пути, чтобы обеспечить себе вид на окрестности «с высоты птичьего полета», а на-блюдения свои он уже производил посредством бинокля, заменившего старенький телескоп: «he always wanted to reach high points: «and please don’t forget to bring your glasses», he used to say to me when we set out for some high point, my binocu- when we set out for some high point, my binocu-when we set out for some high point, my binocu- we set out for some high point, my binocu-we set out for some high point, my binocu- set out for some high point, my binocu-set out for some high point, my binocu- out for some high point, my binocu-out for some high point, my binocu- for some high point, my binocu-for some high point, my binocu- some high point, my binocu-some high point, my binocu- high point, my binocu-high point, my binocu- point, my binocu-point, my binocu-, my binocu-my binocu- binocu-binocu-lars having superseded the old telescope» [8]. И са-мые ранние произведения Гарди, наряду с более поздними работами, построены именно на таком смене планов, когда крупные, размашистые опи-сания вдруг резко обрываются попавшим в кадр углом здания, кроликом в траве или мелькнув-шем, как бы случайно оказавшемся в кадре по-долом женской юбки. Именно эта деталь станет впоследствии лейтмотивом творчества писателя, своеобразным символом женской привлекатель-ности и сексуальности для писателя.

Утром 1856 года Гарди проснулся в ожидании события, которое во многом перевернет сознание писателя, заставит его по-другому взглянуть на мир вокруг. Именно на это утро назначена была

Page 61: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

61

казнь – повешение преступника – в Дорчесте-ре. Гарди захватил телескоп и отправился одни, ранним утром, чтобы вполне насладиться зре-лищем. По дороге он как обычно взобрался на Рейнбэрроу-хилл и навел резкость на то место на главной площади города, где должно было уде начинаться действо. И именно в этот момент фи-гура в белом, выбрасывая ноги в странном тан-це, закачалась на канате. Тело казненной мешком повисло в воздухе, а начавшийся мелкий дождь пропитал ткань ее балахона. Произошедшее на-столько впечатлило маленького Томаса, что он едва не разбил телескоп, а вернувшись домой, не смог объяснить, где был, и никогда не делил-ся с родными переживаниями того злополучно-го утра. Впоследствии элементы своего детско-го воспоминания он будет использовать в своих рассказах, например, в описании казни новеллы «Сухая рука»: Гертруда Лодж едет на предпола-гаемое место казни, останавливается на холме возле того самого Руши-понд и пытается рас-смотреть, готово ли место экзекуции, собралась ли толпа и откуда поведут приговоренного: «She halted before a pool called Rushy-pond, flanked by the ends of two hedges; a railing ran through the cen- ends of two hedges; a railing ran through the cen-ends of two hedges; a railing ran through the cen- of two hedges; a railing ran through the cen-of two hedges; a railing ran through the cen- two hedges; a railing ran through the cen-two hedges; a railing ran through the cen- hedges; a railing ran through the cen-hedges; a railing ran through the cen-; a railing ran through the cen-a railing ran through the cen- railing ran through the cen-railing ran through the cen- ran through the cen-ran through the cen- through the cen-through the cen- the cen-the cen- cen-cen-tre of the pond, dividing it in half. Over the railing she saw the low green country; over the green trees the roofs of the town; over the roofs a white flat fa-çade, denoting the entrance to the county jail. On the roof of this front specks were moving about; they seemed to be workmen erecting something. Her flesh crept» [9]. Героиня новеллы не смотрит в бинокль или подзорную трубу, но автор описания наме-ренно смещает фокус с общего плана равнины (Руши-понд) до той точки на площади, которая особенно интересна Гертруде – виселицы, а за-тем «камера» резко разворачивается, и мы видим крупный план героини, ее кожу, ее судорожный страх – именно такие чувства испытал Гарди, мальчишкой взобравшись на холм на пути в Дор-честер и увидев крупным планом гибель челове-ка. Для Гарди в тот момент, как и для Гертруды Лодж, весь мир вокруг вдруг становится невиди-

мым, приглашая читателя отвлечься от текучести предшествующего повествования и погрузить-ся в этот единственный «кадр в фокусе». Такой прием в творчестве писателя Ральф Пайт назовет «blank, extensive environment» [10]. Именно та-кой прием фокусировки и кинематографической работы авторской камеры ляжет в основу всего сборника рассказов, составленного в 1888, един-ственного из всего объема авторского наследия получившего название «Уэссескские рассказы»*. Впоследствии Гарди признается, что его «dream-country» станет воображаемым пространством, в котором все живое получит свободу передви-жения, свободу почти кинематографическую, ка-дрированную, оттого не менее значимую.

Простор и пейзажные дали, с которыми уме-ло играет Гарди-писатель, не сохранились к тому моменту, когда создается сборник. Многие зем-ли Дорчестера были уплотнены согласно Акту Включения Земель (Enclosure Acts, 1880-1890гг), поэтому события рассказов сборника происхо-дил за 35-40 лет до их воссоздания на бумаге. Такое своеобразное возвращение в прошлое, которое во многом ближе Гарди, чем окружаю-щая действительность, также служит примером особого кинематографического приема отсылки в прошлое, где герои Гарди путешествуют по дорогам, не огороженным заборами и рвами. В своем «Жизнеописании…» Гарди отмечает, что мог вместе с героями переноситься в вымышлен-ный, но вполне реальный Уэссекс и путешество-вать по Англии, которую он знал и любил больше жизни. Возможно, именно поэтому вымышлен-ную провинцию Англии Гарди назовет Уэссек-сом, тем самым объединив в названии несколько древнеанглийских королевств, географически располагавшихся на карте авторского Уэссекса. * As a child he harboured feelings «almost like that of a lover» for the local lady of the manor, who was very fond of him. He loved ‘the thrilling «frou-frou» of her four grey silk flounces when she had used to bend over him, and when they brushed against the font as she entered church on Sundays (Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840

– 1928. – London. c, 24, 104–105).

Page 62: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

62

Пространство творчества Томаса Гарди пред-лагает читателю не столько географический, сколько «личностный» объект действительно-сти, свободный от юридических нормативов, но отмеченный живущим в нем человеком. Про-странство Уэссекса, ставшее литературным до-мом для писателя, не знает границ и ограждений, единственной чертой, которая знаменует части этого пространства становится след живущего в нем человека. Ральф Пайт так описывает карту Уэссекса, созданную Гарди: «A blank, extensive environment is given, then ‘humanity appears’, on a road and moving between points on the ground. There is an elemental, unmarked quality to the land which draws attention to the human movements which cross it, marking on its surface roads, paths and railway lines» [11]. Важность следа чело-Важность следа чело-веческого превалирует над всеми природными знаками и отметками. В «Жизнеописании Тома- «Жизнеописании Тома-Жизнеописании Тома- Тома-Тома-са Гарди» можно найти такую запись от 28 сен- Гарди» можно найти такую запись от 28 сен-Гарди» можно найти такую запись от 28 сен-» можно найти такую запись от 28 сен-можно найти такую запись от 28 сен- найти такую запись от 28 сен-найти такую запись от 28 сен- такую запись от 28 сен-такую запись от 28 сен- запись от 28 сен-запись от 28 сен- от 28 сен-от 28 сен- 28 сен-сен-тября 1877: «An object or mark raised or made by man on a scene is worth ten times any such formed by unconscious Nature. Hence clouds, mists, and mountains are unimportant beside the wear on a threshold, or the print of a hand» [12]. Ральф Пайт также отмечает, что карта гардиевского Уэссек-са относительно пуста, не содержит детальных отметок или разграничений. Исследователь счи-тает, что такое скудное картографического изло-жение можно объяснить тем, что действительно значимые объекты для Гарди (отпечаток ссох-шейся руки, шрам от веревки на шее повешенно-го, канава контрабандистов, сруб для виселицы) не поместились бы ни на одной карте привычных нам размеров. Так, шрам на руке Гертруды Лодж, оставленный Родой («Withered Arm»), будь он от-Withered Arm»), будь он от- Arm»), будь он от-Arm»), будь он от-»), будь он от-мечен на канте Уэссекса, привел бы читателей в замешательство. Но именно так позиционирует свою родную землю – свой Уэссекс: это не земля уже или не только ранее существовавшее геогра-фическое пространство, это человеческое тело, отмеченное магической силой древних. Следу-ющая запись в журнале Гарди, от 13 июля того

же года, такова: «The sudden disappointment of a hope leaves a scar which the ultimate fulfillment of that hope never entirely removes. July 27. James Bushrod of Broadmayne saw the two German sol-diers [of the York Hussars] shot [for desertion] on Bincombe Down in 1801. It was in the path across the down, or near it. James Selby of the same village thinks there is a mark» [описание трагедии ляжет в основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко-основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- новеллы «The Melancholy Hussar», в ко-новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- «The Melancholy Hussar», в ко-в ко- ко-ко-торой автор сохранит настоящие имена солдат-дезертиров] [13]. Шрам как маркер физического страдания, отпечатанный на земле Уэссекса, ста-, отпечатанный на земле Уэссекса, ста-отпечатанный на земле Уэссекса, ста- на земле Уэссекса, ста-на земле Уэссекса, ста- земле Уэссекса, ста-земле Уэссекса, ста- Уэссекса, ста-Уэссекса, ста-, ста-ста-нет впоследствии шрамом душевного страдания, обознавшимся на лице Барнета, потерявшего на- на лице Барнета, потерявшего на-на лице Барнета, потерявшего на- лице Барнета, потерявшего на-лице Барнета, потерявшего на- Барнета, потерявшего на-Барнета, потерявшего на-, потерявшего на-потерявшего на- на-на-дежду на семейное благополучие: «The sun blaz- на семейное благополучие: «The sun blaz-на семейное благополучие: «The sun blaz- семейное благополучие: «The sun blaz-семейное благополучие: «The sun blaz- благополучие: «The sun blaz-благополучие: «The sun blaz-: «The sun blaz-ing into his face would have shown a close watcher that a horizontal line, which had never been seen be-fore, but which was never to be gone thereafter, was somehow gradually forming itself in the smooth of his forehead» [14]. Шрам, исказивший лоб героя, станет еще одной отметкой на карте Уэссекса – отметкой тщетности надежд и горечи утраты. Согласно следующему замечанию. «…Wessex Tales represent impressions upon the body of pov-erty and labour, and of injustices which cross class and gender lines» [15]. Страдания своих жителей помнит и хранит вымышленная земля Уэссекса, как помнит и хранит их Гарди-новеллист.

Помимо трагических отметин – могилы, шра-ма или ссохшейся руки («Melancholy Hussar», «The Fellow townsmen», «The Withered Arm») – земля Уэссекса хранит и другие тайны, на-пример, тайны контрабандистов. Новелла «Dis-Dis-tracted Preacher», посвященная жизнеописанию судьбы уэссескских контрабандистов, истории и традиции народного промысла Англии середины XIX века, не заканчивается с распадением банды и свадьбой Люси – главной героини и вдохнови-тельницы контрабандного движения. Земля Уэс- Уэс-Уэс-секса будет вечно хранить тайну этих мест и этих людей: «But the hole which had in its time held so much contraband merchandise was never complete-ly filled up, either then or afterwards, a depression

Page 63: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

63

in the greensward marking the spot to this day» [16].Существует еще одна новелла, которая не

была включена в сборник «Уэссескских расска-зов», которую и сам Гарди никогда не стремился опубликовать. Новелла под названием «Судьба и синее платье» («Destiny and a Blue Cloak»,1874) повествует о несчастной любви и странном, ро-ковом стечении обстоятельств, которое приводит к трагедии. Молодой человек по дороге к Вейму-ту встречает Агату Поллин – девушку, которую принимает за другую благодаря яркому синему платью. Освальд представляется, будучи со-вершенно уверенным, что перед ним Фрэнсис – девушка из соседней деревни, о невероятной красоты которой он много слышал и с которой давно мечтал познакомиться. Агата не решается сообщить собеседнику о его ошибке, и молодые люди продолжают путь вместе. Освальд уже так очарован Агатой, что, впоследствии узнав прав-ду, произносит следующее: «It is you I like, and nobody else in the world – not the name». Неожи- else in the world – not the name». Неожи-else in the world – not the name». Неожи- in the world – not the name». Неожи-in the world – not the name». Неожи- the world – not the name». Неожи-the world – not the name». Неожи- world – not the name». Неожи-world – not the name». Неожи- – not the name». Неожи-not the name». Неожи- the name». Неожи-the name». Неожи- name». Неожи-name». Неожи-». Неожи-данно для себя молодые люди понимают, что их разговор был услышан, и Фрэнсис обо всем догадалась. Годы спустя, когда Освальд возвра-щается с военной службы, имея за плечами бле-стящую карьеру офицера и мечтая жениться на Агате, он узнает, что Агата замужем за богатым, но безобразным стариком. И именно Фрэнсис, не простив подругу, обрекла Агату на этот брак. После свадьбы, в преддверии первой ночи с не-навистным супругом, Агата уединяется у себя и беззвучно рыдает, как вдруг перед ней промель-кнуло то самое темно-синее платье – Фрэнсис как злой гений, которая пришла поглумиться над растерзанной жертвой. Финальная сцена новел-лы, почти готическая, напоминает сцену из рома-на «Джейн Эйр», когда слабоумная Берта Мей-сон примеряет свадебную вуаль Джейн прежде чем поджечь дом. Экспансия детали, а именно, выведение образа женского платья как судьбо-носного элемента в развитии сюжетной линии новеллы, не раз будет использована писателем: подвенечное платье Салли («Нэпские контрабан-

дисты»), платье миссис Лодж, описание которого так взволновало ее соперницу Роду Брук («Сухая рука»). Роберт Гиттингс в биографии Томаса Гар-ди обозначает увиденную Томасом сцену пове-шения женщины как одно из первых сексуальных переживаний будущего писателя. Впоследствии, по словам Гиттингса, Гарди будет испытывать романтические чувства к знакомой даме много старше его, во многом благодаря складкам на ее платье, которые таинственно шуршали, когда она входила в церковь по воскресеньям. А герой одной из его новелл, сын Роды Брук, также бу-дет восхищаться нарядом молодой миссис Лодж, рассказывая матери о ее платье: [Gertrude’s] «sil-Gertrude’s] «sil-’s] «sil-s] «sil-] «sil-sil-ver-coloured gownd...whewed and whistled so loud when it rubbed against the pews that the lady co- it rubbed against the pews that the lady co-it rubbed against the pews that the lady co- rubbed against the pews that the lady co-rubbed against the pews that the lady co- against the pews that the lady co-against the pews that the lady co- the pews that the lady co-the pews that the lady co- pews that the lady co-pews that the lady co- that the lady co-that the lady co- the lady co-the lady co- lady co-lady co- co-co-loured up more than ever for very shame at the noise, and pulled it in to keep it from touching» [17].

ЗаключениеТаким образом, кинематографическое кадри-

рование пространства, сказочность и вместе с тем необыкновенная реалистичность происхо-дящего, достигающаяся за счет точности топо-нимики и экспансии детали, а также «вочелове-чивание» пространства малой родины писателя, которая на страницах его произведений стано-вится сказочным Уэссексом, помогает автору воссоздавать и транслировать тот неповторимый колорит крестьянской Англии ушедшего столе-тия, той Англии, которая навсегда останется не-сбывшимся домом для писателя, его «вымершим королевством Уэссекса».

Литература

1. Павловская (2005): Павловская А.В. Англия и англичане. - М. с.84

Page 64: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

64

2. Adams (2009): Adams James Eli.A history of Victorian literature. // Blackwell history of Litera-ture. – London. A John Wiley & Sons, Ltd., Publica-tion. c.369

3. Widdowson (1987): Widdowson Peter. Hardy in History: A Study in Literary Sociology. - London: Routledge. c.27

4. Cohen (2009): Cohen William A. Embodied Victorian Literature and the Senses. // University of Minnesota Press. - Minneapolis • London. c.90

5. Gilmartin, Mengham (2007): Gilmartin So-phie, Mengham Rod. Thomas Hardy’s Shorter Fic-Thomas Hardy’s Shorter Fic-tion. - Edinburgh University Press. c.1

6. Lodge David (2005): Lodge David. Thomas Hardy as a Cinematic Novelist // T. R. Wright (ed.), Thomas Hardy on Screen. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 9

7. Lea (2008): Lea Hermann. Thomas Hardy through the Camera’s Eye. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 38

8. Lea (2008): Lea Hermann. Thomas Hardy through the Camera’s Eye. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 34

9. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.35

10. Pite (1998): Pite Ralph. Hardy’s Geography. – London: Wessex and the Regional Novel. c. 171

11. Pite (1998): Pite Ralph. Hardy’s Geography. – London: Wessex and the Regional Novel. c. 171

12. Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840 – 1928. – London. c.120

13. Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840 – 1928. – London. c. 119

14. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.157

15. Gilmartin, Mengham (2007): Gilmartin So-phie, Mengham Rod. Thomas Hardy’s Shorter Fic-Thomas Hardy’s Shorter Fic-tion. - Edinburgh University Press. c.12

16. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.125

17. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.35

Environmental Organization of Thomas Hardy’s Novels as the Means

of Concept House Existence in the Artistic World of the Author.

Concept Fields Home/Homeland

Natalia SumarokovaNijegorods' Pedagogical University1 Ulianov str., Nijni Novgorod, RussiaTel.: 89 036 764 356E-mail: [email protected]

AbstractThis paper proposes a typology of artistic space

of Thomas Hardy’s Wessex as a component of the author’s world view and the world view of Hardy’s Great Britain. The space of the fictional Wessex countryside, not existing on the map of contempo-rary England, but very real, according to the author’s view, is not just a platform for the development of plot motifs of short stories. Hardy’s Wessex can be considered as a component of the space of the house, structured around Hardy’s novels throughout his lite rary career. This article offers an approach to the study of Hardy’s Wessex in terms of semantic and functional integrity of the toponym and natural, historical, cultural artifact, lens focus, humanization of space and expansion of details.

Keywords: author’s world picture, concept, home, home-

land, Wessex.

Page 65: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

65

hardis novelebis sivrculi organizacia rogorc

konceptis „saxli“ arsebobis saSualeba avtoriseul

samyaros mxatvrul xatSi

natalia sumarokova

niJegorodis saxelmwifo pedagogiuri

universiteti

ulianovis q. #1, niJni novgorodi,

ruseTi

tel.: 89 036 764 356E-mail: [email protected]

reziumestatiaSi mocemulia tomas hardis

mier gadmocemuli ueseqsis mxatvruli

sivrcis tipologizacia rogorc avto­

riseuli msoflios suraTisa da Tana­

medrove msoflios xatisa. gamogonili

ueseqsis sivrce tomas hardisaTvis ara­

Tanamedrove, rukaze ararsebuli adgi­

lisa, Tumca sruliad realurisa, rome­

lic mis sakuTriv avtoriseul karto­

grafias miekuTvneba, xdeba ara mxolod

moTxrobaTa siuJetebis motivTa reali­

zaciis adgili. hardis ueseqsi SeiZle­

ba ganvixiloT rogorc erT­erTi sivr­

culi komponentidan „saxli“, romelsac

hardi agebs mTel Tavisi Semoqmedebis

ganmavlobaSi.

statiaSi mocemulia midgoma hardis

ueseqsis Seswavlisa toponimis erTiano­

bis semantikur­funqcionaluri kuTxiT,

istoriuli, kulturuli artefaqtiT,

romelic gatarebulia linzur WrilSi

sivrcis gaadamianurebisa da detalTa

eqspansiis saSualebiT.

sakvanZo sityvebi: avtoriseuli samyaros xati, koncepti,

saxli, samSoblo, ueseqsi.

Page 66: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

66

Targmanisa da interpretaciis koncefcia dargobriv teqstebSi

ia CiqviniZe

saqarTvelos teqnikuri universiteti

liberalur mecnierebaTa departamenti

kostavas q.77, 0175, Tbilisi, saqarTvelo

tel.; 551 453 531

E-mail; [email protected]

reziumedargobrivi mTargmnelobiTi saq mia­

noba moiazreba rogorc mravalaspeq­

tiani codnisa da enobriv saSualebaTa

simravlis erToblioba. dargobrivi te­

qstis mTargmneli unda gamoirCeodes

maRalxarisxovani inteleqtiTa da sa­

mecniero enis flobiT, radgan Targma­

nis dros Sesatyvisi ekvivalentebisa da

nebismieri dargis teqstis interpreta­

ciis zusti SerCeva moiTxovs aseve dar­

gis stilisa da enobrivi safuZvlebis

mtkice codnas. unda aRiniSnos, Targma­

nisa da interpetaciis koncefcia cal­

saxadaa damokidebuli mTargmnelis mier

im mTargmnelobiTi mikrosamyaros baza­

ze arsebul dadgenil kanonzomierebaTa

codnaze, rac ama Tu im dargs gaaCnia.

sakvanZo sityvebi: interpretacia, Targmnis procesi,

dar gobrivi teqsti, ekvivalentebi, mTar­

gmneli.

SesavaliTargmnis procesi uaRresad didi dat­

virTvis matarebelia da mTargmnelisagan

mravalmxriv codnas moiTxovs. Targma­

nis TeoriaSi miRebulia Targmanis dayo­

fa or nawilad: pirvelia TviT Targmani

(enobriv saSualebaTa doneze), meore ki

_ interpretacia, anu Tavisufali war­

monaqmni ­ gadmokeTeba dedniseuli te­

qstisa, miuxedavad masSi gamoyenebuli

enobrivi saSualebebisa. Targmanisa da

interpretaciis koncefcia dawvrilebiT

jer kidev Seuswavlelia safuZvlianad

da amaze erTmniSvnelovani pasuxi jer

kidev sakamaToa.

ZiriTadi nawili enobrivi aRqmis cnobili modelebis

Tanaxmad, adamiani mTlian frazas aRiq­

vams nawil­nawil, rac imaSi gamoixateba,

rom aRqmis procesi periferiuli sin­

tagmidan miemarTeba mTavari sintagmisa­

ken, amave dros warmoiqmneba semantikuri

warmodgenebis sxvadasxva doneebi, rac

moicavs winaswargaazrebul, Sualedur

da da saboloo semantikur formebs.

rodesac sruldeba dargobrivi teqs­

tis Targmani, aq didi dakvirveba marTebs

kvalificiur mTargmnelsac ki, vinaidan

winaswari frazis sruli sintaqsuri

konstruqcia ar iZleva im efeqts, ra­

sac „gonebrivi maragis“ wyalobiT Sem­

dgomSi warmoqmnili interpretirebuli

teqstis ramdenime varianti, romlebic

TandaTan ifiltreba da rCeba sasurve­

li Sedegi ­ struqturiTa da leqsikuri

SinaarsiT yvelaze metad miaxlovebu­

li mniSvneloba dedanTan, sxvagvarad

rom vTqvaT, rCeba saTargmni teqstis

elementTa azrobrivi identuroba, anu

ekvivalenturoba. azris transformaci­

uli Sesatyvisi sworad unda iqnas

modelirebuli da gadacemu li, Tuki

mTargmnels yoveli leqsikuri erTeu­

lisa da sityvaSeTanxmebis ekvivalent­

Ta TiTqmis sruli maragi gaaCnia. mas

aseve unda hqondes gadasaTargmni ded­

Page 67: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

67

saTauri gansazRvravs sakiTxis arss,

Targmani rac SeiZleba axlos unda

iyos masTan; Tu saTauri Sekvecilia an

reklamis saxe aqvs, mTargmnelma masSi

mokle anotacia unda CarTos, rac Semd­

gomSi dainteresebul pirs gauadvilebs

mis gamoyenebas; dednis yvela Semokle­

buli varianti TargmanSi gaSifruli

unda iyos sazogadod miRebuli termi­

nebis an Semoklebebis saxiT, xolo is

Semoklebebi, romlebic ar iSifreba,

naTargmn versiaSi ucvleli rCeba. amas

garda, arsebobs sxvadasxva wesebi da

akrZalvebi, rac aucileblad gasaTval­

iswinebelia dargobriv­teqnikuri Targ­

manis Sesrulebisas. mag.: ara originalis

enaze moyvanili ucxo sityvebi, nakeTo­

baTa da xelsawyoTa markis aRmniSvneli

Semoklebuli dasaxelebebi da ucxoeno­

van JurnalTa saxelwodebebi Targman­

Si ucvleli unda darCes; iTargmneba

mxolod ucxour dawesebulebaTa da

organizaciaTa saxelwodebebi, ganyo­

filebebis, wodebebis, xarisxebisa da

ti tulebis aRmniSvneli saxelwodebebi,

sa kuTari saxelebi da zogierTi dasa­

xe leba. aseve gasaTvaliswinebelia is

faqtoric, rom ucxouri firmebis, kom­

panebis, saaqcio sazogadoebebis, kon­

cernebisa da sawarmoo gaerTianebebis

moxseniebisas TargmanSi maT saxelwo­

debebs transkrifcia unda daerTos Tan.

aseT TargmanebSi erTaderTi dasaSvebi

faqtoria is, rom sazogadoebrivi yo­

fis TaviseburebebTan, geografiul da

klimatur pirobebTan dakavSirebul spe­

cifiur terminebs da gamoTqmebs unar­

CundebaT erovnuli gansakuTrebuloba.

terminologiuri leqsika anu emoci­

onalur­neitraluri sityva (sityva­

SeTan xmeba) saSualebas gvaZlevs zus­

tad da mkafiod gadmovceT mocemuli

sakiTxis Sinaarsi, rac uzrunvelyofs

nis enis struqturis intuitiuri cod­

na da misi SeTanxmebis unari saTargmn

enasTan. ZiriTadad, dargobrivi Targma­

nis procesSi xdeba mTliani teqstis da

ara calkeuli sityvebi an winadadebebis

damuSaveba, Tumca am process ormagi

datvirTva gaaCnia: mTargmnelis mier

originali teqstis gageba­gaanalizeba

da enobrivi rekonstruqciis, interpre­

taciis procesi. aseT dros mTargmneli

komunikaciuri elementebis maqsimaluri

gaTvaliswinebiT qmnis dednis axal ver­

sias, anu Sinaarsobrivad da stilisti­

kurad damuSavebul axal variants sxva

enaze.

dargobriv teqstze muSaobis rTuli

procesi mTargmnelisagan moiTxovs ro­

gorc samecniero­teqnikur mimarTule­

baTa safuZvlebis Zireul codnas, aseve

maTi enis ekvivalentTa utyuar SerCevasa

da stilze misadagebas, standartizire­

buli an zogadterminologiad miRe­

buli nimuSebis gamoyenebas. dargobriv

Targmans mravali maxasiaTebeli gaaCnia:

1. sizuste _ yoveli mdgomareoba, rac

miTiTebulia dedanSi, srulad unda

aRiweros TargmanSi.

2. kumSvadoba _ yovelive, dedanSi

miTiTebuli, unda gadmoices SekumSu­

lad, lakonurad.

3. sicxade _ kumSvadoba da lakonu­

roba dednis leqsikis gagebas ar unda

aferxebdes.

4. literaturuloba _ dargis teqtis

Targmani unda esadagebodes salitera­

turo enis sazogadod miRebul normebs,

Tumca sintaqsuri konstruqciebis gamo­

yeneba ar aris saWiro.

samecniero­teqnikuri enis Targmnisas

ZiriTad niSnulad unda miviRoT is, rom

sruliad unda gamoiricxos emocional­

uri elementebi da sakiTxis arsis TviT­

neburi aRqma­Cveneba. Tuki originalis

Page 68: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

68

mis swor gagebas. samecniero­teqnikur

sferoSi terminebs eniWebaT gansakuT­

rebuli, ZiriTadi semantikuri datvir­

Tva. marTalia, zogierTi termini mra­

val mniSvnelovania, Tumca profesio nal

mTa rgmnels evaleba daiyvanos esa Tu

is mniSvnelo ba erTmniSvnelovanebamde,

rac zustad miesadageba moTxovnil

sakiTxs. samecni e ro­dargobriv terminTa

interpretacia yovelTvis Tan axlavs

teqnikur progress da Targmani arsebu­

li enobrivi maragis gamoyenebis mraval­

gvari xerxebis saSualebiT xorcield­

eba. mTargmnelisaTvis mTavari postu­

lati unda gaxdes Semdegi faqtorebi:

saTargmn enaze sakiTxis gadaazreba

da saWiroebis SemTxvevaSi sxva termi­

nosistemaSi arsebuli terminoelemen­

tebis gamoyeneba, aseve terminologiuri

sityvaSeTanxmebebis moqnili gardaqmna

da maTi SeZlebisdagvarad Sekveca, rac

ufro misaRebi iqneba im sociumisaTvis,

ra enazec Sesrulda Targmani.

samecniero­teqnikuri teqstebis Ta­

rgmnis praqtikaSi aucilebeli pirobaa

terminTa warmoqmnis principebis codna,

vinaidan arsebuli moZvelebuli ter­

minologiuri Tu teqnikur­dargobrivi

leqsikonebi yovelTvis saTanadod ver

uzrunvelyofen teqnikuri progresis

swrafcvalebadi saxis Cvenebas. dargo­

brivi masalis mTargmneli mzad unda

iyos yvela moulodnelobis dasaZlevad.

Tu mas original teqstSi xvdeba termini,

romelsac ekvivalenti ar gaaCnia samec­

niero­teqnikur leqsikonebSi, mTargm­

nelma unda moiSvelios dargis cno­

barebi an specialuri literatura, anda

daazustos mis mier daSvebuli interp­

retirebuli ekvivalentis norma dargis

specialistTan. sasurvelia, mTargmneli

mTeli samuSaos manZilze aseTi saxis

terminebs calkeul Canawe rad inaxavdes.

mniSvnelovania aseve am CanawerTa ga­

mocemis sakiTxic, rac Sem dgomSi amave

dargSi Targmanze momuSave ebs sagrZno­

blad gauadvilebs saqmianobas da raRa

Tqma unda, terminosistemaSi Semavali

siaxleebis danergvas Seuwyobs xels.

daskvnaamrigad, maRalkvalificirebuli spe­

cialist­mTargmnelis mier dargobrivi

Targmanis Sesrulebisas mTavar amoca­

nad rCeba ara mxolod wminda Targmanis

Sesruleba, aramed codnis farTo dia­

pazonis saSualebiT dedniseuli infor­

maciis analitikuri gadamuSaveba, mZime

terminologiuri saZiebo samuSaoebis

Catareba, damatebiTi masalebis moZieba

da mravlobiTi konsultacia ama Tu im

sakamaTo sakiTxze dargis specialiste­

bTan. mxolod amis Semdegaa SesaZlebe­

li dednis informaciis gaJRereba, rac

dainteresebul pirebs da ama Tu im dar­

gis specialistebs msoflios wamyvan

mecnierTa samecniero­teqnikur gamoc­

dilebas gauziarebs da gzas gaukvalavs

axali mwvervalebisaken.

literatura

1. Гак В. Г., Львин И. (1982): “La langue fran-caise” - Практический курс перевода. Изд. ИМО. М.

2. Марчук Ю.Н. (1987): Научно-технический перевод. Изд. « Наука». М.

3. i. CiqviniZe (2012): teqnikuri teqs­

tis Targmanis safuZvlebi .(Text-file, CD)

stu­s biblioTeka. Tbilisi

Page 69: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

69

Conception of Translation and Interpretation in Special Texts

Ia ChikvinidzeGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences Kostava str.77, 0175, Tbilisi, Georgia Tel.: 551 453 531E-mail: [email protected]

AbstractThe present paper examines translation of spe-

cial literature to be a generality of multiple-aspect knowledge and the multitude of language means. The translator of a special text should be distin-guished by intellectuality and proficiency in scien-tific language. In the process of translation exact selection of corresponding equivalents and the inter-pretation of any text requires the knowledge of the fundamentals of style and language of the discipline. It should be noted that the conception of translation and interpretation of special texts has linear connec-tion with the knowledge of the established opinions existing in translation micro-world of any scientific discipline.

Keywords: Interpretation, Process of Translation, Special

Text, Equivalents, Translator.

Концепция перевода и интерпретации в отраслевых текстах

Чиквинидзе Ия ГиглаевнаГрузинский технический университет Департамент либеральных наук Ул.Костава 77, 0175, Тбилиси, Грузия Тел.: 551 453 531E-mail: [email protected]

РезюмеОтраслевая переводческая работа рассматри-

вается как общность многоаспектных знании и множества языковых средств. Переводчик от-раслевого текста должен отличаться высокой степенью интеллектуальности и владения науч-ным языком. Во время перевода точный подбор соответствующих эквивалентов и интерпретация любого текста требует также знания переводчи-ком основ стиля и языка науки-отрасли. Нужно отметить, что концепция перевода и интерпрета-ции отраслевого текста прямолинейно связана со знанием устоявшихся взглядов того переводче-ского микромира, что существует в той или иной научной отрасли.

Ключевые слова: интерпретация, процесс перевода, отрасле-

вый текст, эквиваленты, переводчик.

Page 70: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

70

poeziaproza

kritikuli werilebi

Page 71: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

71

ia burduli___________________leqsebi

nu dardob!

vici siSave gzaravs,

bindi awydeba qalaqs,

caze ra dalevs varskvlavs,

miwaze velis balaxs?

minda giambo “ferze” _

kargad Sexede SroSans:

Turme solomon brZenze

Zvirfasi kaba mosavs...

_ rogor weria teqstSi?

_ xval Cayriano cecxlSi!

2013

lazare

zogi yvavili garedan yars,

magram gulidan iZleva Tafls,

amaRam sevda moiklavs Tavs _

da .....

gacocxlebis marTla ar gwams?

yoveli sibrZne “ama enasa damarxul ars”!

2013

gza-jvaredini(wiTel paraskevs)

“pirvelad iyo sityva”!

aseTi netav ra iTqva?

erTi yofila Svili _ mSobeli:

mxrebiT vatare wuTissofeli,

me Seviyvare toti yoveli,

hoda, ayvavda Zeli _ cxoveli!

2013

Page 72: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

72

esec dialogia!(ratomRac brodskis)

_ makoco unda?

ar ginda lirika!

ratom miyureb ase iribad?!

_ ho, Semecvala saxis mimika:

mzis sxivi wuxda!

_ magram ar quxda...

_ gzebi agiria bilikma,

wamodi, manqaniT migiyvan!

2013

nuTu jariskacebi varT?(gias mogonebebze)

_ xedav? momravlda Savi xvrelebi,

me uleqsobas veRar verevi,

Camoixia caze varskvlavi,

isev daiwva guSin karavi!

mere ratomRac cisfrad gaTovda...

rogor uZlebdnen oms?

_ da katorRac?

_ Turme siCume sityvas ar mTxovda...

_ albaT mzis sxivi guliT dahqondaT...

2013

mariami _ mariami(16 wlis mariamis dRiuri, baTums)

zRva ca aris cremliani,

ar mizidavs leliani,

gavekide sxivis biliks _

ver gavuZleb miwis tkivils,

sisvelea Rame zRvisken,

is ki adis mSrali cisken!

2013

Page 73: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

73

ar vici(“ara damitevo me...”)

am qveynad rogor viaro,

an rogor movkvde uSenod?

iqneb CurCuliT miambo

sityva rogor vTqva uenod?

mze roca qreba RrublebSi,

am dros ra xdeba gulebSi?

2013

mikrokosmosi (ratom cimcimebs filamentebi)

da “iyo wyvdiadi“ _ muqi materia,

wignebSi amaze bevri ram weria...

me wvrilmanebze ver gSordebi, ver gebutebi _

ginaxavs caze mocimcime ablabudebi?

rogor miyvarxar, nu mekiTxebi _

erTmaneTs erwymis galaqtikebi!

xom ar dagaviwyda bneli energia?!

cxovreba amitom Zalian Znelia.

2013

ucbad (fausturi sindromi)

_ minda, rom gavxde donori!

ho, momemata gonori:

Tu Caabareb suls,

iqve miiReb fuls!

_ da, viTom, marTal siyvaruls?

_ ici? sikvdilsac, pikanturs!

2013

Page 74: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

74

TanamSromlebi

Rrubelso mzisTvis

tiriliT uTqvams:

Tu dabneldeba caSi,

ver Segxvdebio gzaSi!

“ratom movcurde, risTvis,

Tu win damxvdeba bindi

da ver avage sxiviT

cisartyelebis xidi?”

elva erToba wvimiT,

sul dakargao ridi!

ar daibneo SiSiT,

“gamoanaTe, midi!”

miwam Semohkra taSi,

Tan gaagrZela brunva:

“movkvdebi mxolod maSin,

Tu amikrZales sunTqva!”

PP.S. (“Sevexmiane mTvares:

mogixerxebo rames”).

2013

dro

velze moCans moalerse gvirilebi,

mivdivar da sulelurad viRimebi:

saiT midis ucnauri Sara,

vgrZnob, rom minda gaviaro Cqara,

iqneb bolos mainc mivxvde rames,

Suq­Crdilebi mimzadeben maxes,

gverdiT momdevs mTis borcvebi mwvane,

vuCurCule: ­ momiyeviT rame!

miamboben ”gzisiqiTa ambavs”:

­ iq sikvdili sakuTar Tavs ar hgavs!..

2013

Page 75: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

75

`e k l e s i a s t e~

am cis qveSeTSi

araferi ar ars axali!

brunavs isrebi,

Tumca yivis mainc mamali,

mTis mwvervalebSi

iZireba Cumi nislebi,

bedniereba guSin da dRes ici ra aris?

gaxde ucxo da qalze qaluri,

Tu mogindeba, mamakacuri!

cviva isrebi cicqna amuris,

amomdis frTebi!.. vai, Ramuris?

2013

medea(iyo qali da iyo euli,

iqneb Zlieri, marTla grZneuli?)

es me viyavi oqros sawmisi,

Sen misi Zala albaT ar ici?

es ukvdavebis oqrosferi naperwklebia,

ver dainaxav, Tu CemsaviT ar gyvarebia!

da, roca dadna Suqi sxivebis

me samsxverplosTan maSin mivedi!..

tkivilebisgan, zustad ar vici,

magram amboben, rom gavxdi SiSi!

ici, rogori gavrcelda miTi? _

ver varkvev nislSi:

vin aris mteri,

vin ki sawyali,

vin aris mkvleli,

vin ki marTali?

iazons cmia sikvdilis win cali sandali...

2013

ra aris miTi(merab mamardaSvils)

YWeSmariteba yvelaferze Turme metia!

rogor ggonia, Zaladoba ar Semxebia?

Page 76: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

76

sxeuliT damaqvs tkivili da mTeli samyaro

da vici, bolos, iaraRi unda amyaro!

2013

jobs iyos usaTauro(zogjer sityvebic xmaurobs)

_ marTla qrebian bavSvebi?

iqneb brundeba wami?

_ ginaxavs usxeulo Tvalebi?

midi, SeaRe kari! _

ar qreba nayofi fesvis:

mzera tkivilebs mesvris!

_ SevaRo kari? risi?

_ra kiTxva unda? ciskris!

2013

ra aris?

ici, gaivlis SenSi maxvili

da mainc gesmis yvelas Zaxili.

roca maxsendeba „miZineba“,

samyaro sxivSi iZireba!

2013

mTavari formula?

ra siCqare aqvs fifqebis brunvas?

ra sididea fiqri da zrunva?

da ra sixSiriT Seirxeva frTebi peplebis?

gantolebaa? Tavdaviwyebas roca veZleviT.

albaT, yvelafers moergeba male formula _

ra ganicada Ralatis win Turme orgulma!

siyvaruls gamoTvlis ricxvi _

rodis movkvdebiT, ici?

2013

Page 77: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

77

ia burduli___________________begbederis “99 franki” qarTulad

dRes, superteqnokratiul samyaroSi gaadvilebulia kulturaTaSorisi

urTierTgageba: msoflio ekonomikuri sivrce, bizneskomunikacia, saerTa­

Soriso sainformacio qselebi, telegadacemaTa msgavsi formatebi da TviT

reklamis ena.

reklama produqciis sayovelTao gayidvas emsaxureba, magram misTvis ga­

damwyvetia is ena, romelzedac reklamis verbaluri slogani, an misi non­

verbaluri da, Tundac, iumoris gamomxatveli strategiebi igeba. reklamis

sxva lingvokulturul sivrceSi gadatanisas, Targmnis dros, gansakuTrebiT

rTulia am xiblis SenarCuneba, Tumca aucilebelia, rac mTargmnelis kompe­

tenciazea damokidebuli. roca aseT kompetenciaze vsaubrobT, SeuZlebelia

ar aRvniSnoT frederik begbederis “99 frankis” qarTuli Targmani da am

romanis mTargmnelis _ TinaTin RaribaSvilis profesionalizmi.

rom ara profesionaluri Targmani da qarTuli sivrcisTvis gasagebi da

amasTanave, orginalis teqstis Sesatyvisi postmodernistuli iumori, Seu­

Zlebelia am wigns, Tavisi orginaluri semantikuri veliT, sareklamo te­

qstebiT, JargoniT, gnebavT, dResdReobiT salaparako enaSi ase gavrcelebu­

li bilwsityvaobiT datvirTuls, gamoewvia aseTi didi rezonansi sxvadasxva

gemovnebis mqone qarTvel mkiTxvelSi da rac mTavaria, sworad eTqva Tavis

saTqmeli.

da mainc, ra aris es saTqmeli? adamiani Tavisi sixaruliTa da tkiviliT,

vnebebiTa da gansjis unariT yovelTvis da yvelgan adamiania bulonisa Tu

sxva romelime tyeSi, `msoflios dedaqalaq~ parizSi, Tu romelime miyrue­

bul sofelSi, magram Tanamedrove elitarul diskursSi mas ufro meti

saSualeba aqvs daikmayofilos Zalauflebis, arasrulfasovnebis kompleqsi­

dan gamowveuli, ganzogadebuli SurisZiebis survili da sado­mazoxisturi

vnebebi, daiviwyos adamianuri sawyisi, rogorc karieris sarbielsa da Tav­

daviwyebis SegrZnebaSi xelisSemSleli. Tanamedrove samyaros ganviTarebis

gasaRebi reklama da konkurenciaa. postmodernistuli romanisaTvis damaxasiaTebeli groteskuli semanti­

kuri veli, postmodernistuli “jojoxeTi” – Savi iumori, gmirisa da anti­

gmiris urTierTmonacvleoba, literaturuli kodebi da interteqstualoba

daxvewili enobrivi saSualebebiT aris gadmocemuli qarTul TargmanSi da

mTargmnelis lingvistur da literaturul ganswavlulobaze metyvelebs.

qarTul teqstSi Sinaarsisa da Txrobis stilis SeTanxmebiT aSkaraa, rom

teqnologiebis eraSi, begbederis sareklamo saagentos sruqtura da menta­

liteti nebismier samTavrobo, Tu arasamTavrobo organizaciebs miesadageba,

radgan rogorc adamianebi, aseve struqturebi erTmaneTis msgavsni arian, rac

Page 78: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

78

romanis pirvelive furclebidan naTeli xdeba, rodesac mwerali „efeqtian“

da „qmediT“ totalitarizmze saubrobs.

begbederi Txrobas meoce saukunis pirveli naxevris periodis ingliseli

mwerlis _ oldos haqslis sityvebiT iwyebs: „ra Tqma unda, ar arsebobs ara­

viTari mizezi imisaTvis, rom axali totalitaruli reJimebi TavianTi wina­

morbedebis msgavsi iyos... Tanamedrove totalitaruli saxelmwifoebi erT

amocanas da mizans usaxaven propagandis ministrebs, gazeTebis mTavar redaq­

torebs da skolis maswavleblebs _ xalxs Seayvaron is realoba, romelSic

cxovroben!“

aRsaniSnavia, rom qarTul teqstSi TinaTin RaribaSvili sainteresod irCevs

Sinaarsis konteqstze morgebul sinonimur leqsikur erTeulebs da mas ase­

Tive pozicia aqvs frazeologiur da gamoCenil adamianTa gamona Tqvamebis

Targmnis drosac.

sagulisxmoa, rom wignis Targmnisas arsebobs safrTxe, mkiTxvelis mier

avtoris Txrobis maneris, stilisa da leqsikuri niuansebis gaTavisebis

mizniT, mTargmnelma teqstisaTvis uxeSad SearCios Tavisi sakuTari kul­

turuli da verbaluri konteqsti, romelic sruliad ucxoa originalisa Tvis;

an piriqiT, mxatvruli teqsti iTargmnos mSralad, avtoris stilisturi ten­

denciebis gaTvaliswinebis gareSe da mkiTxvels ver Camouyalibdes azri, Tu

rogor mxatvrul gamomsaxvelobebs iyenebs avtori, rogoria misi stili.

wignTan Sexvedrisas, swored rom gadamwyvetia misi aRqma im lingvokul­

turul diskursSi, romelSic is Seiqmna da, am mxrivac unda aRiniSnos, rom

TinaTin RaribaSvils bunebrivad Sehyavs mkiTxveli begbederis romanis sa­

myaroSi. SeiZleba iTqvas, rom Tavisi daxvewili TargmaniT, igi Tavad aris

Semoqmedi, mxatvruli teqstis Seqmnis Tanamonawile.

Page 79: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

79

ia burduli___________________epoqaTa gamoZaxili. nino baqaniZis novela `otilie da ori qali~

“mecnierebisa da poeturi gamosaxvis sinTeziT msurda Semeqmna kosmosis literaturuli suraTi, romelic romans emsgavseboda” _ werda goeTe Tavis erT­erT pirad werilSi “dasavlur­aRmosavlur divanze” muSaobisas.

es paTosi aSkaraa goeTes ezoterul ZiebaTa qarTveli mkvlevris _ nino baqaniZis novelisaTvis “otilie da ori qali”.

novelis avtori Txrobis kinematografiul xerxs mimarTavs. igi mkiTxvelis winaSe mxatvrul suraTebs awyobs da gamarTuli, koreqtuli, SeiZleba iTqvas, mecnieris eniT mxatvrulad aRwers maT.

Txrobis aseTi maneriT qalbaton nino baqaniZis wignSi Tavidanve bunebrivad esmeva xazi im dokumentur masalas _ goeTes rZlis, otilies werilebsa da leqsebs, romelTa qarTuli Targmani, aseve qalbaton nino baqaniZis mier Sesrulebuli, darTuli aqvs novelas da rac, albaT, “otilie da ori qalis” Seqmnis SemoqmedebiTi muxtia.

SeiZleba iTqvas, rom es novela swored rom mxatvruli sityvaa goeTes kosmiuri mTlianobis gancdisa da mwerlis ezoTerul tendenciaTa Sesaxeb. mwerali masSi polistilisturi da antimimeturi gamomsaxvelobiT warmoaCens samyaros postmodernistul “gadaSlil wignad”, rogoricaa, kafkaseuli tendenciebi _ Tanamedrove realur samyaroSi irealuris SeWra, vizionebisa da yofis gamomsaxveli semantikuri velis urTierTmonacvleobiT, rogoricaa, magaliTad, warsulSi goeTes saxlSi moxvedra da sayvarlebis Tanamedrove sastumros oTaxi, otilies gamocxadeba da moswavleTa rveulebis gasworeba, bibliis “gadaSlili” teqsti da ararsebuli scenaris furclebi, reJisoris mier aWrelebuli, da a.S., magram imis miuxedavad, rom avtori Tavad asuraTebs Txrobis process, suraTebi Riad rCeba. postmodernistuli gamomsaxvelobis TvalsazrisiT, mwerlis Txrobis manerisaTvis gadamwyvetad “avtoris sikvdili” moCans: nawarmoebSi Tavidanve Cndeba dadebiTi da uaryofiTi gmiris gamokveTis intriga, romelSic ara Tu Sreebad lagdeba, aramed postmodernistuli ekleqturobiT ganzrax ireva erTmaneTSi “dadebiT” da “uaryofiT” personaJTa mxatvruli xatebi da es TamaSi laitmotivad gasdevs droisa da sivrcis gamTlianebis, ase vTqvaT, mxatvruli meoTxe ganzomilebis gamokveTis tendencias.

aRsaniSnavia, rom novelis saTaurSive ikveTeba narativis arqetipuli simbolos “marad­qaluris” mxatvruli xati, urTierTsawinaaRmdego polusis, erT Zlier mamakacze Seyvarebuli ori gansxvavebuli qalis simboluri gamTlianebiT goeTes sayvareli rZlis _ otilies mxatvrul saxeSi.

cnobili biznesmenis sayvareli, gimnaziis maswavlebeli ireni, romelic germanul literaturas aswavlis da msaxiobi qali da igive kacis coli, katarina “marad qaluris” gamTlianebuli xatia, maTi dialogi ki erTiani Sinagani monologia, romelic Tavis Tavs ikvlevs, Sinagani cnobierebis nakadia, rasac ironiuli Seferiloba dayveba da es avtoris Tanamedrove diskursis TviTironiad ikiTxeba.

teqstSi orive qals saubris TiTqmis erTnairi, gamarTuli stili aqvT, magram maT individualurobas TiTqosda aaSkaravebs qcevis TavSekavebuli Tu emociuri manera, viTomda Ria saubari, Tu Sinagani monologi, magram es aseve

Page 80: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

80

mxatvruli TamaSia, radgan orive qali erTnairad Sepyrobilia otilieTi –“marad qaluriT”, romelic cxovrebaa, urTierTsawinaaRmdego grZnobaTa erTobliobaa da SeiZleba, TavSesafrad siyvaruls eltvis, ris mxatvrul kodsac teqstSi SemTxveviT gadaSlili otilies “locva” warmoadgens.

“SemTxveviT gadaSlili wigni” nawarmoebSi is arsebiTi semantikuri velia, rac maradiul kosmiurobas aaSkaravebs.

novelaSi uxvad aris goeTes ojaxuri cxovrebisa da epoqis gancda, mxatvruli kodebi da postmodernistuli teqstisaTvis damaxasiaTebeli ironiuli interteqstualoba. am mxriv gansakuTrebiT aRsaniSnavia “gedis tba”, TeTr gedsa da Sav geds, “odetsa” da “odilies” Soris meryevi Seyvarebuli princi da, rogorc katrini aRniSnavs, maTi Serwyma “otilie”. es mistikuri interpretacia da tragizmis gancda novelis finalSi sabolood Tanamedrove tragi­komikur postmodernistul diskursSi „wydeba“.

aseTi dasasruliT qalbatoni nino baqaniZe bolo akords Riad tovebs, ar wyvets mas tonikaSi. misTvis, rogorc gamokveTili postmodernistuli mwerlisaTvis, adamiani ar wyvets fiqrsa da moqmedebas, misi nafiqri da emocia sxva pirovnebaSi xmiandeba da es amTlianebs samyaros.

am azris gasaRebs warmoadgens novelaSi gamoyenebuli goeTes sityvebi: „adamiani Sobila ara imisaTvis, rom TviTon gadawyvitos samyaros problemebi, aramed imisaTvis, rom eZios da miagnos am problemebs, Semdeg ki misawvdomis farglebSi imoqmedos. samyaros saqmeTa gansja mis Zalebs aRemateba Semofargluli Tvalsawieris gamo“.

„misawvdomis farglebi“ novelaSi „otilie da ori qali“ meZavi qalis Sewyalebis Temaze gadaSlili saxarebaa, sadac macxovris ganmartebis _ sakuTar TavSi Caxedvis Semdeg, vercerTi adamiani msjavrs ver debs meZavs.

„im meZavi qalis adgilze nebismieri Cvengani SeiZleboda mdgariyo: otiliec, Tqvenc da mec“. _ eTanxmeba erTmaneTs ori qali. magram maradiulad rCeba kiTxvebi: ras grZnobs momakvdavi adamiani? ras werda momakvdavi goeTe haerSi? albaT es aris „Semofargluli Tvalsawieri“?!

qalbatoni nino baqaniZis novelaSi amis dasturad ismis Riad darCenili kiTxva: ras werda macxovari miwaze, sanam meZavi qalis dasjas moiTxovdnen “farisevlebi”?

epoqaTa SexmianebiT da sxvadasxva epoqis msgavsi adamianuri problemebis warmoCeniT mwerali Tavis novelaSi amTlianebs samyaros. igi eZebs da poulobs problemas.

qalbaton nino baqaniZis novelaSi moCans, rom es problema adamianTa yofis tkivilis gancdaa, aki SemTxveviT ar aris masSi moxseniebuli faustis meore nawili. „fausti“ maradiul TemaTa interpretaciiT, mravalwaxnagovani simboloebiTa da swored „adamianuris“ gancdiT, amJamad qalbatoni nino baqaniZis mecnieruli kvlevis sagans warmoadgens. mistikuroba axasiaTebs rogorc mwerlis mxatvrul teqsts, aseve samecniero moRvaweobas, am TvalsazrisiT, gamorCeulia misi monografiuli naSromi „goeTe da ezoterizmi“. aseve sagulisxmoa, rom qalbatoni nino baqaniZe goeTes saerTaSoriso organizaciis Tbilisis ganyofilebis viceprezidentia da, SeiZleba iTqvas, misi SemoqmedebiTi da samecniero saqmianoba simbolurad aris erTmaneTTan dakavSirebuli.

Page 81: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

81

neli feiqriSvili___________________oTxi moTxroba (Targmani germanul enaze)

HELEN-ELEN

Seit einer Stunde stehe ich müssig in dieser geräuschvollen Autoreparaturwerkstatt herum, aber doch, welche Werkstatt ist nicht geräuschvoll?

Ich schaue auf mein liebes „Ford-Siera“, das ich seit zwölf Jahren habe, ich nenne es Helen. Und mehr als das, ich habe meine Tochter dem Auto zu Ehren Elen genannt.

Ich bin kein Autoliebhaber, denn ich kenne mich ziemlich schlecht in Automarken, -modellen und -ersatzteilen aus . Einfach verliebte ich mich in dieses Auto und für mich bedeutet es viel mehr als zahlreiche Eisendetailskombinationen.

In letzter Zeit wurde es ziemlich problematisch, insbesondere beim Aufstieg. Es verlor die Leistung und fast dämpfte ab. Es stellte sich heraus, dass die „Benzin-Pumpe“ kaputt wurde. Das geschah natürlich wegen „ des guten Brennstoffes“. Jetzt stellt der Meister die neue ins Auto, wie ich meine, wurde ich genug „ausgeplündert“.

Ich betrachte die Arbeiter mit Masuthänden und sie erinnern mich an Ärzte mit in Blut beschmutzten Händen. Hoffentlich fühlt sich Helen keinen Schmerz.

Neben mir steht ein merkwürdiger Mann. Er hat geschwollene und rote Hände wie eine Krabbe. Von Anfang an kam ich darauf , dass ihm etwas fehlt. Später hatte ich vom „Müßiggängerelektriker“ erfahren, dass er einen Handpilz hatte, vorher kam er zu mir und bot an, für drei Lari das Auto zu waschen. Auch dann wenn er mir das Geld gäbe, liese ich ihn nicht das Auto waschen. Ich wäre schon einverstanden, aber dieser gutherzige Elektriker lief zu mir und flüsterte über die Krankheit dieses Manns. Der Mann schaute ihn mit Verachtung an, er erriet ganz sicher, dass das Gespräch über ihn war.

Mir ist unangenehm, dass er so nah steht. Und wenn seine Krankheit der Mutation ausgesetzt ist und auch tropfenweise zu übergehen beginnt? Will ich jetzt den Pilz haben? Nein, ich will nicht!

Es riecht nach dem Brennstoff. Meine Helen wurde schmutzig. Von hier brachte ich dich direkt zum Waschen, kleine, und du wirst wieder schön.

Ich sitze im Cafe bei der Autowäsche und sehe, wie man mein Mädchen in Ordnung bringt, dabei denke ich, ob es Helen kitzelt, wenn die Wäscher sie berühren?

Ich fahre nach Hause. Ich fühle, dass es ausgeatmet hat. Es freut sich darüber, dass es wieder gut aussieht. Ich kann Helen mit 55-järiger Frau vergleichen, die in der Jugend ziemlich atraktiv war und diesen Charme verlor sie auch jetzt noch nicht.

Ich wurde hungrig. Unterwegs hielt ich am Imbiß und kaufte „Hot-Dog“. Im Autosalon roch es nach dem Essen, aber Helen ist gesättigt. Sie hatte vor kurzem „Premium“ für zwanzig Lari gegessen.

Es dämmerte. Oh, dieser Winter, mit seinen kurzen, kalten Tagen und langen, viel mehr kalten Nächten.

Page 82: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

82

Helen stellte ich an seinen ständigen Platz, stieg aus und wünschte ihr gutes Schlafen.Ich trat in den Eingang hinein und ging langsam die Treppen hinauf. Ich bin ziemlich jung dafür,

in den dritten Stock mit dem Fahrstuhl zu fahren. Auf dem zweiten Stock begegnete ich plötzlich einem Nachbarn, der stehen blieb, als mich sah.Ich fragte überrascht:- Was ist passiert Ilia?Er öffnete kaum den Mund, aber sagte nichts. Ich wiederholte die Frage. Ilia sagte: - Tut mir leid mein Freund, tut mir sehr leid. Die Anrede „mein Freund“ verwirrte mich noch mehr. Ich und Ilia hatten immer gespannte

Beziehungen. Weswegen stritten wir nicht ... Zum letzten Mal als wir bei ihm tranken, jagte er mir mit dem Dolch nach und wir rannten lange um den mit den Gästen vollen Tisch herum. Bis heute stellte ich nicht klar, wenn er mich eingeholt hätte, hätte er mich zerstückelt, oder hatte er einfach gescherzt.

Er schlug die Hand mir auf den Rücken und ging runter.Verwirrt ging ich weiter. Die Tür meiner Wohnung war offen und aus der Wohnung hörte man

irgendwelche Stimmen, ich trat hinein. Am Eingang standen einige Nachbarn und besprachen etwas flüsternd. Sie sahen mich und schwiegen. Sie schauten mich mit traurigen Gesichtern, einer von ihnen sagte mir leise:

- Ertrage es.Ich sah ihn nicht an und ging ins Wohnzimmer, aus dem man das Weinen einer Frau hörte. Ich

blieb an der Türschwelle stehen. Das Zimmer war voll von Leuten. Meine Nachbarin Zira weinte. Alle schauten mich an.

- Was ist passiert?- fragte ichZira begann lauter zu weinen und zu jammern:- Was wird jetzt mit euch, was?Die nebenan sitzenden Frauen beruhigten sie, aber vergeblich.Ich drehte mich um und aus Gewonheit trat ich ins Schlafzimmer meiner Tochter hinein.Elen lag auf dem Bett unbewegt. Und meine Frau saß an ihren Füssen und starrte. So schöne Elen

sah ich niemals. Sie war dem Schneeweißchen ähnlich. Meine Frau fühlte mich und drehte sich um. Durch ihre Augen verstand ich alles. Die Tränen trockneten aus. Mit der abgerissenen Stimme fragte sie mich:

- Warum hast du denn dein Händy ausgeschaltet.Sofort grief ich in die Tasche und nahm das Telefon heraus. Es war wirklich ausgeschaltet. Sie

lachte entsetzlich, sah unsere Tochter an und fügte zu.- Jetzt hat das doch schon keine Bedeutung.Ich wusste nicht, was ich sagen musste. Elen hatte drei Tage hohes Fieber. Die Ärzte stellten

Diagnose der Meningitis. Sie nahm auch die Medikamente ein, aber umsonst.Meine Gedanke übergingen zu Helen. Es ist gut, dass ich es repariert hatte. Demnach steigt es frei

auch den Aufstieg. Der Autor: Gegi Gambaschidze

Page 83: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

83

KITSIIch hab niemals vergessen, wie sie das Essen knabberte, wie sie das Kinn beim

Wassertrinken naß machte, wie sie den Kopf beim Schlafen umwarf, wie sie beim Vorbeigehen mit der Pfote schlug, wie sie schnarchte, wie das Gähnen ins Miauen überging, wie sie mir nachjagte, wie sie auf mich wartete, wie sie mich liebte.

Als das geschah, kochte ich die Suppe. Sie schlief auf meinem Bett. Plötzlich schrie sie schrecklich. Zuerst habe ich nicht verstanden, wessen Stimme das war. Ich habe gedacht, dass eine fremde Katze hineinsprang, weil so schon zweimal passierte. Ich lief zum Schlafzimmer.

Sie streckte sich ärmlich auf dem Bett aus und krümmte sich vor Schmerzen. Anscheinend versuchte sie vom Schmerz zu laufen, der innen im Körper war. Ich brach in die Knie auf das Bett und liebkoste sie, dabei wiederholte ihren Namen. Ich wusste nicht, wie ich ihr helfen könnte. Ihr lief Speichel aus dem Mund und die Zunge fiel heraus. Die Augen waren erweitert. Sie sah nichts. Hoffentlich hörte sie meine Stimme und sie beruhigte die Arme. Sie Stöhnte zum letzten Mal und starb. Im Augenblick wurde sie kalt und die rosa Zunge wurde zuerst violett und dann weiß. Die Tränen stürzten mir aus den Augen und den Kopf ließ ich aufs Bett fallen. Ich weiss nicht, wie lange ich so war. Ich spürrte die Zeit nicht. Das Schwerste war die Anerkennung, dass ich nichts machen könnte.

Ich habe Giorgi angerufen und er hat gesagt, dass er bald komme.Der Katze schloß ich die Augen und das Maul, legte sie in eine schwarze Tüte und schaute

sie. Meine Gedanken hatte ich nicht beisammen. Aus der Küche hörte man einen Kochenlaut. Als ich zum Gasofen ging, war die ganze Suppe übergangen.

Ich stand bei dem weißen flaumigen Körper und wiederholte wieder ihren Namen so leise, dass ich selbst ihn kaum hörte. Um diese Zeit schrie ich im Herz, ich wollte, dass sie sich meine Wärme fühlte.

Es klingelte. Ich öffnete die Tür, Giorgi trat mit traurigem Gesicht hinein und fragte leise:- Mensch, wie ist das passiert?

Ich habe nichts geantwortet. Es hatte keine Bedeutung, wie das geschah?! Wichtig war das, was geschah!Er blieb in der Wohnzimmersmitte stehen, blickte um sich, als ob er eine Leiche suchte.Ich schwieg noch.

- Was machen wir jetzt?Wir wußten beide sehr gut, was wir machen sollten, aber daran wollten wir nicht denken.

Ich könnte mich nicht vorstellen, wie ich ihre Leiche nehmen und aus dem Haus wie Müll heraustragen müsste.

Die Tüte habe ich auf die Knie gelegt. Giorgi hat Auto gefahren. Ich fühlte ihre Schwere, wenn man drei kilo als Schwere nennen kann.

- Wo müssen wir sie beerdigen?- fragte mich Giorgi und diese Frage begann im Kopf ununterbrochend zu drehen. Mit heiserer Stimme sagte ich.

- Am Ende der Schatberaschvilistrasse.Giorgi bog vom Wege ab. Je mehr wir uns zu jener Stelle näherten, desto mehr drückte

Page 84: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

84

der Spasmus im Hals, so fühlt sich vielleicht der Verurteilte zur Hinrichtung , der sich zum Henker nähert. Man sagt, dass in diesem Moment ganzes Leben vor Augen läuft, vor meinen Augen lief auch ihr Leben, das sie mit mir verbrachte. Ich hoffe, dass sie glücklich und ich ein gutes Herrchen war. In meinen Gedanken trat Giorgis Stimme hinein.

- Gekommen schon.Ich öffnete die Augen. Bisher hatte ich sie auch auf, aber ich sah nichts, was ringsum

passierte und tatsächlich kamen wir. Häuser waren vorbei, vorne konnte man beschneite Bäume und einen Hügel sehen. Dort war ich zum ersten Mal.

Ich stieg langsam aus dem Auto aus. Giorgi nahm eine Schaufel heraus. Ich stand und wartete auf ihn. Er blieb stehen, er wartete auf mich.

- Wähle den Platz aus.Ich ging und fing an den Platz zu suchen, als ob für sie irgendeine Bedeutung hätte, wo ihre

Leiche beerdigt würde. Dafür war das für mich bedeutend. Gefrorene Schnee und Erde knirschten unter den Füssen. Giorgi fiel, aber ich sah mich nicht um, einfach erriet ich das durch den Lärm.

Die Grabe haben wir an einem Tannenbaum gegraben, genauer er hat gegraben. Ich drückte die Tüte zusammen.

- Leg hinein! Meiner Meinung nach war die Tiefe der Grube nicht ausreichend und ich habe auf Giorgi

geguckt, er verstand.- Tiefer geht es nicht.

Ich legte die Tüte, hebe die Jackeärmel, kauerte und steckte die Hände in die Grube hinein. Kalte Erde frostete mir die Hände. Giorgi sah erstaunt, aber sagte nichts. Ich nehme die Tüte und öffnete sie. Ich schaute noch einmal auf sie. Ich glaubte nicht daran, dass sie gestorben war. Die Tüte legte ich langsam in die Grube und stand auf.

Giorgi begann ausgegrabene Erde in die Grube wieder zu schütten. Ich stand und wendete den Blick nicht an. Die Grube wurde gefüllt. Als alles zu Ende war, nahm ich einen dort stehenden Kopfstein und legte auf die Grabe, damit der Hund nicht ausgraben könnte. Wir begaben uns zum Auto. Ich ging wieder vorne, Giorgi fiel wieder, und ich erriet das durch den Lärm.

Unterwegs versuchte er mir Stimmung zu bringen, aber es gelang ihm nicht. Unter Fingernagel trat den Schmutz hinein. Er brachte mich nach Hause. Ich dankte ihm und stieg aus, er rief aber:

- Hoffentlich wirst du wegen meines Todes genau so bedauern, - und fuhr fort.Im Eingang ging ich die Treppen hinauf und dachte, dass es keinen kleinen und großen Tod

gibt. Tod ist Tod.Ich öffnete die Tür und zum ersten Mal traf sie mich nicht im Flur. Danach wird immer so

sein.Gewidmet meiner Katze.

Autor: Gegi Gambaschidse

Page 85: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

85

LIEBE UND SCHNEE

Es dämmerte. Der Himmel war mit Schneewolken bedeckt, die von oben auf die graue Stadt drückten, in der sich Lichter allmälich entzündeten, wie die Sterne im Himmel. Im Himmel, der jetzt unsichtbar war, aber existierte doch.

Der Junge ging durch die menschenleere und dunkle Sackgasse, in der der Strassenlärm nicht erreichte. Einziger Lärm, den man hörte, war die Stille.

Der Junge stolperte über einen auf dem Weg ligenden Stein und kaum fiel, im letzten Moment aber konnte er das Gleichgewicht bewahren und ging sich aufgerichtet weiter.

Am Ende der Sackgasse entzündete sich eine Laterne. Der Junge blib an einem zweistöckigen privaten Ziegelhaus stehen und schaute nach oben auf beleuchtetes Fenster. Er ließ den Dampf aus dem Mund heraus und nahm aus der Jacketasche ein Händy, er wählte die Nummer nicht eilig. Auf dritte Klingel antwortete ihm das Mädchen.

- Hallo.Der Junge lächelte herzlich und nach kurzer Pause sagte.- Schau durch das Fenster heraus.Die Silhouette des Mädchens erschien. Sie wollte das Fenster öffnen, aber der Junge hielt sie an:- Nein, mach nicht auf.Das erstaunte Mädchen fragte:- Warum denn?Der Junge lachte.- Sprechen wir so!Das Mädchen schaute und schwieg. Der Junge setzte sich auf den Gehesteigstein und wendete den

Blick nicht an. Das Schweigen wurde vom das Mädchen gebrochen.- Was machst du? Erklär mir!- Ich schaute auf dich, - sagte der Junge und schwieg wieder.Das Mädchen wußte auch nicht, was sie sagen müsste. In dem Laternelicht erschienen Schneeflocken,

die langsam zur Erde fielen. Der Junge sah und reichte die Hand. Die Schneeflocke legte sich auf die Haut und taute langsam. Der Junge guckte nach oben auf das Mädchen.

- Das ist die erste- Woher weisst du das?- Sie war warm... - das sagte er und setzte sich auf seinen Platz hin. In dem Laternelicht erschienen

mehr und mehr Schneeflocken. Das Mädchen schaute mal auf die Schneeflocken und mal auf den unbewegt sitzenden Jungen.

- Du kannst dich erkälten.- Setz dich auf das Brett.Das Mädchen setzte sich auf das Brett und lehnte den Kopf an die Wand. Beide hielten am Ohr Händys. Sie

hörten den Atem von einander.Es schneite noch mehr und mehr und der graue Asphalt wurde mit dem weißen Teppich bedeckt. Der Junge

war auch durch Schnee weiß und sah wie ein unter dem Himmel stehendes Denkmal aus. Nur beim Ein- und Ausatmen bewegte sich sein Körper, aber diese Bewegung blieb für das Mädchen unbemerkbar.

Page 86: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

86

- Geh nach Hause! Der Junge antwortete sicher: - Nein!Das Telefon wurde abgeschaltet, aber sie saßen unbewegt und schauten aufeinander. Zwischen

ihnen fielen weiße Schneeflocken. Dem Mädchen fielen die Augen zu. Sie rief den Jungen an.- Ich will schlafen, aber bis du nicht gehst, gehe ich nicht zum Bett!- Gute Nacht.Das Mädchen kämpfte um sich selbs, aber endlich schlief sie ein. Die Silhouette des Jungen wurde blaß und

verschwand im Dunkeln. Der Tag brach an. Es schneite noch wieder. Der Schnee bedeckte kurz den Stadtschmutz und

ringsum wurde alles herrlich. Das Mädchen rieb sich den Schlaf aus den Augen, wischte das Dampf vom Fenster und sah heraus. Der Junge hatte die Augen zu und den Kopf ließ er hängen. Das Mädchen betrachtete eine Weile die weiße Figur, dann rief sie ihn an.

Das Telefon leuchtete in der Hand des Jungen, aber es gab keine Antwort.

Autor : Gegi Gambaschidse

Page 87: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

87

ZEHENÄGEL

Deiner Meinung nach bin ich ein guter toller Junge, mit dem du gern verkehrst. Ein gutherziger, offener Junge mit reinen Gedanken und Benehmen, mit Humor und Intelligenz, aber in Wirklichkeit bin ich ein Monster. Ich bin eine so schlechte „Fresse“, von der auch die Schlechtesten geschüttelt werden. Mit den Mädchen gehe ich schreklich um. Ich benutze sie wie Sachen und dann werfe weg. Auch wenn du Selbstmord begehst, ist es mir ganz egal, denn ich liebe niemanden, an nimanden gewöhne ich mich, mit niemandem habe ich Mitleid, ich sehne mich nicht nach jemandem und ich brauche niemanden.

Mit diesen Worten trennte ich mich von meiner Geliebten, für die ich richtig schwärme, aber ich hatte keinen anderen Weg. Ich konnte ihr den echten Grund nicht sagen. Ich schäme mich sehr. Für mich ist es besser, wenn sie über mich schlecht meint, obwohl sie mich ziemlich gut kennt,um daran zu glauben. Sie dachte bestimmt, dass es ein Grund für die Angst vor ersnsten Beziehungen war. Kurz gesagt ist das alles schon die Vergangenheit, die für mich ziemlich gut war und jetzt bleiben mir nur die Erinnerungen. Aber hier gibt es nichts zum Staunen. Fast alle Menschen leben mit der Vergangenheit und hier bin ich auch keine Ausnahme.

Alles begann vor einem Monat. Als unsere Beziehungen in vollem Gange waren, wohnte sie bei mir, und als ich meine Mutation bemerkte, versuchte ich alles zu machen, damit sie nichts bemerken konnte. Obwohl sie mich liebte, wenn sie darüber erfahren würde, hätte sie den Brechreiz. Ich erbreche mich selbst über mich.

Ich besuchte eine schöne Menge von Ärzten und alle schüttelten den Kopf und zogen die Schultern bedauernd hoch. Einer sagte, dass der Grund vielleicht die übrige Menge vom Kalzium im Körper ist, aber sofort verzichtete er auf seine Vermutung und wies mir die Tür. Hippocrates würde sich im Grabe herumdrehen.

Ich hatte solches Gefühl, dass in allen Kliniken mir dieselbe Ärzte begegneten, aber mit etwas unterschiedlichen Gesichtern. Zum Schluß wurde ich so böse, dass ich den letzteren kaum schlug! Als die Medizin mir finanziell ausbeutete und nach unangenehmen und ergebnislosen Prozeduren wie gebrauchte Schuhe leer zurückschickte, fing ich an, anderen unsichtbaren und mystischen Grund zu suchen, als Körperpathologie.

Ich bedauerte, dass ich allen Zigeunerbettlern, die bettelten, mit Verachtung absagte. Diese Zigeuner verdammten mich viel. Vielleicht war das einer der Gründe. Kurzum wusste ich nicht, was ich machen musste. Überzeugt war ich nur in zwei Sachen. Ich sollte keine Schuhe tragen und Zehenägel einige Mal pro Tag schneiden.

Tausend Mal kehrte ich zu jenem Tag zurück, als ich diese schreckliche Krankheit bemerkte und jetzt erinnere ich mich daran noch einmal für Sie.

Ich, meine Ex-Freundin Lisi und ihre Freundin Sofo mit ihrem begriffstützigen Mann sassen zusammen im Cafe. Damals sah ich ihn zum ersten Mal, aber man brauchte keinen psychologischen Professionalismus, um in einigen Minuten seine Natur zu erraten. Ein echtes Arschloch, der über gute Witze spannend und gezwungen lächelt. Seine Bewegungen sind so beschränkt, dass es unmöglich ist, ihn ohne physischen Schmerz zu schauen.

Sofo trank langsam Kaffee und monoton,wie sie dachte, unauffällig, spielte darauf an, wie gut die Ehe ist, und wie es mehr Möglichkeiten gibt und schöne Gefühle entstehen, wenn zwei ineinander

Page 88: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

88

verliebte Personen vor dem Gott einen Liebes- und Treueseid leisten. Sofort verstand ich, was passierte, und wurde auf Lisi sehr böse. Bis dahin haben wir uns über dieses Thema mehrmals unterhalten und anscheinend hat sie eine andere Kampftaktik eingeschlagen und hat die Hilfe der Jugendfrundin beansprucht, die glücklich mit ihrem Heiraten und ihrer „Scheisse“ war und riet uns mit großer Liebe dasselbe.

Während Sofo mit mir „bla bla bla“ machte, ließ ich kein Auge von Lisi. Sie wußte aber nicht, wo sie den Kopf hintun musste. Sie verstand, dass sie nicht richtig gehandelt hat und begann unter dem Tisch Sofos Bein zu suchen, um sie zu schlagen, damit Sofo schwieg. Aber ich bin überzeugt, dass Sofo nichts verstehen würde, sie würde von der unertwarteten Berührung ausrufen, und wenn sie unter den Tisch gucken würde, würde sie blaß gewordene Lisi in eine peinliche Lage stellen. Ja, wirklich ein gutes Paar!

Bald fühlte ich, dass der Schuh mir drückte und fing an, die Zehen so zu bewegen, wie in solchen engen „Topseidern“ möglich war. Ich wurde nervös. Ich wollte schnell nach Hause gehen und die Schuhe ausziehen, aber ich sollte noch lange im Cafe sitzen und „das beste Paar des Jahrhunderts“ schauen.

Das Ausziehen des linken Schuhs war schwerer. Ich sah auf die in blauen Socken angezogenen Füsse und schon da bemerkte ich, dass etwas nicht so war wie üblich. Ich zog die Socken aus und sah, dass die Nägel gewachsen waren. Aber ich erinnerte mich deutlich daran, dass an diesem Morgen sie kurz waren. Ich dachte, dass ich etwas verwechselte und mich an anderen Morgen erinnerte. Ich schnitt die Nägel und führte mit Lisi ein unangenehmes Gespräch. Sie entschuldigte sich bei mir und gab zu, dass es wirklich nicht schön war, wenn sich der dritte Mensch in unser Privatleben einmischt. „Der Dritte ist zuviel» . In dieser Nacht hatten wir tollen Sex.

Nach diesem Fall ging der Prozess vorwärts, und wenn ich bisher die Zehenägel einmal in der Woche geschnitten hatte, jetzt schnitt ich sie einmal in drei Tagen und das war nur der Anfang.

Am Meisten litt ich dadurch bei der Arbeit. Ich wollte nicht, dass jemand mich für verrückt hielte. Die Zehen brannten und juckten mir schrecklich. Ich zog die Schuhe heimlich aus und rieb die Füsse an der Arbeitstischecke.

Einmal ging ich ins Internetcafe hinein und versuchte in „GOOGLE“ eine Information über die Nägelanomalie zu suchen und fand dort ziemlich interessante Web-Seite, auf deren Titelblatt die Fotos von zwei Personen veröffentlicht waren. Das war eine Amerikanerin, die auf den beiden Händen die Nägel wachsen ließ, ihre Länge war über ein Meter und ein Indianer, dessen Fingernägellänge bis eineinhalb Meter war. Ich lächelte, diese zwei Menschen gäben viel, um diese Krankheit zu haben. Und ich von meiner Seite gäbe auch viel, um gesund zu werden. Die Antwort auf meine Frage wurde auch im alleswissenden Internetraum nicht gefunden. Dafür erfuhr ich, dass zwei Menschen neidisch auf mich wären. Neben mir saß ein Türke und surfte im Internet auf der Porno-Web-Seite, aber ich habe so schwer wegen meiner Hoffnungslosigkeit geladen, dass ich keinen Blick auf die nackten und spannkräftigen Popos warf. Das Internetcafe verließ ich enttäuscht.

Die Nägel wuchsen weiter und als ich verstand, dass mir nichts hülfe, trennte ich mich von Lisi mit der obenerwähnten Lüge. In fünfzehn Minuten packte sie ein und verließ mich wortlos, aber ihre Lautlosigkeit sagte mehr als beliebiges Schreien. Niemand hat ihr so einen Schmerz zugefügt. Es war auch mir schwer ums Herz und ich weiss nicht, warum man mir die Auswahl nicht lässt. Über die Krankheit zu erzählen, hielt ich nicht für alternativen Ausweg, weil ich bei den Mädchen

Page 89: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

89

physisch vollkommen bleiben wollte. Mein Vollkommenheitstick ließ anscheinend mich von der Liebe trennen und nicht die Nägel.

Ich kündigte. Mit ganzem Geld kaufte ich das Essen und schloss die Haustür von innen auf unbestimmte Zeit.

Gestern nahm Lisi eine ganze Schachtel vom irgendwelchen Medikament ein und starb. Zum Zeichen der Trauer schneide ich die Nägel nicht und ihre Länge sind zwei Meter. Ich hab den Rekord geschlagen, worüber niemand erfährt, aber das ist das traurigste und ungerechteste, was in meinem Leben passiert ist. Wegen mir ist das Mädchen gestorben. Ich aber schlage zu Hause Wurzeln wie ein Baum.

Draussen aber gehen die Menschen und wissen nichts darüber, was ringsum passiert. Was für ein merkwürdiges Wesen der Mensch ist, nur er kann sehr nah und gleichzeitig so fern sein.

Der Autor: Gegi Gambaschidse

Page 90: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

90

Scripta manent

avtorebi

ciuri axvlediani _ Tbilisis ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universi­ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universi­teti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, romanuli filologia, filologi­ur mecnierebaTa doqtori, emeritus­profesori

qeTevan gabunia _ Tbilisis ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universite­ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universite­ti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, romanuli filologiis mimarTulebis xelmZRvaneli, filologiis akademiuri doqtori, profesori

ciuri dekanoziSviliE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamentis doqtoranti

nana durmiSiZeE _ ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universite­ti, filologiis mecnierebaTa fakultetis doqtoranti

naTia kvaracxeliaE _ saqarTvelos universiteti, evropuli enebisa da filologiis departamenti, doqtoranti

marine lomiZeE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulte­ti, socialur mecnierebaTa departamenti, filologiis doqtori, asocirebuli profesori

qeTevan rexviaSviliE _ quTaisis akaki wereTlis saxelmwifo universiteti, romanuli filologiis departamenti, asistent­profesori

natalia saluqvaZeE _ baTumis SoTa rusTavelis saxelobis saxelmwifo univer­siteti, evropeistikis departamentis doqtoranti

marina zoranianiE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, liberalur­mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asocirebuli profesori

ia CiqviniZe _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti,

liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci­

rebuli profesori

ia burduli _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti,

liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci­

rebuli profesori

neli feiqriSviliE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis

fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, germanuli enis pedagogi

Page 91: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

91

Scripta manent

Jurnalis redkolegia

maia CxeiZe _ saqarTvelos universiteti, enebis departamentis xelmZRvaneli,

filologiis mecnierebaTa doqtori, profesori

rusudan TabukaSvili _ saqarTvelos teqnikuri universiteti. biznes­inJineringis

fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doq­

tori, profesori

viola furcelaZe _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, filolo giis mecnierebaTa

doqtori, profesori

ia CiqviniZe _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti,

liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci­

rebuli profesori

hans rudiger fluki _ boxumis universitetis profesori, filolo giis mecniere­

baTa doqtori

kulpaS beibitova _ gumiliovis sax. evraziis nacionaluri universitetis profe­

sori, filologiis mecnierebaTa doqtori (q. astana)

tania grishameri _ filolo giis magistri (DAAD)

qeTevan gabunia _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa

fakulteti, filologiis akademiuri doqtori, romanuli filologiis mimar­

Tulebis xelmZRvaneli, profesori

ia burduli _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti,

liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci­

rebuli profesori

maria mixailova _ moskovis lomonosovis saxelobis saxelmwifo universitetis sru­

li profesori, filologiis mecnierebaTa doqtori, ruseTis sabunebis metyvelo

akademiis akademikosisilvia boteva _ sofiis wminda klement ohridelis saxelobis universiteti, roma­

nuli filologiis departamentis xelmZRvaneli, filologiis mecnierebaTa doq­tori, profesori

tatiana megreliSvili _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis

fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis mecnierebaTa doqtori, asocirebuli profesori

alba graciano _ italiis q. tuscias universiteti, enebis centris direqtori, filologiis doqtori, profesori

alesandra spadafora _ italiis q. tuscias universiteti, ene bis centri, filolo­giis doqtori, asocirebuli profesori

giorgi yufaraZe _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, filologiis akademiuri doqtori, asocirebuli profesori

rusudan gociriZeE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznes­inJineringis fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doq­

tori, profesori, oqsfordis sauniversiteto sazogadoebis asocirebuli wevri

Page 92: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

92

Scripta manent

Редколлегия журнала

Майя Чхеидзе – Грузинский университет, руководитель департамента языков, доктор филологических наук, профессор

Русудан Табукашвили – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент либеральных наук, академический доктор филологии, профессор

Виола Пурцеладзе – Тбилисский Государственный Университет, доктор фи ло логических наук, профессор

Ия Чиквинидзе – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент либеральных наук, академический доктор филологии, ассоциированный профессор.

Ганс Руддигер Флук – Профессор Бохумского университета, доктор филологических наук, профессорКульпаш Бейбитова – Профессор национального университета Евразии им. Гумилева (г. Астана),

доктор филологических наукТаня Грисхаммер – Магистр филологии (DAAD)Кетеван Габуния – Тбилисский государственный университет, факультет гуманитарных наук,

академический доктор филологии, руководитель направления романской филологии, профессорИя Бурдули – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент

либеральных наук, академический доктор филологии, ассоциированный профессорМария Михайлова – Московский государственный университет им. М. Ломоносова, доктор

филологических наук, профессор, академик Российской Академии Естественных Наук (PAEH)Сильвия Ботева – Софийский университет им. Святого Клемента Охридского, руководитель

департамента романской филологии, профессорТатьяна Мегрелишвили – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга,

департамент либеральных наук, доктор филологических наук, ассоциированный профессорАльба Грациано – Университет г. Тусция (Италия), директор центра языков, профессорАлессандра Спадафора – Университет г. Тусция (Италия), доктор филологии, ассоциированный

профессор центра языков Георгий Купарадзе – Тбилисский государственный университет, факультет гуманитарных наук,

академический доктор филологии, ассоциированный профессор Русудан Гоциридзе – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга,

департамент либеральных наук, академический доктор филологии, профессор, ассо циированный член Оксфордского Университетского Общества

Page 93: „S cripta manent“ - NPLGdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/Scripta_Manent_2013_N3… · Temps et espace du récit dans l’analyse narratologique ... habituellement exclue

93

Scripta manent

Editorial board

Maia Chkheidze – Head of the Languages Department of Georgian University, Doctor of Philological Sci-ence, Professor

Rusudan Tabukashvili – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li-beral Sciences, Academic Doctor of Philology, Professor

Viola Purzeladze – Tbilisis' State University, Doctor of Philological Science, ProfessorIa Chikvinidze – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral Sci-

ences, Academic Doctor of Philology, Assosiated ProfessorHans Rudiger Fluck – Professor of the Bokhums` University, Doctor of Philological

ScienceKulpash Beibitova – Gumilev's National Eurasian University (Astana), Doctor of Philological Science, Pro-

fessorTanya Griskhamer – Master of Philology (DAAD)Ketevan Gabunia – Tbilisis' State University, Faculty of Humanitarian Sciences, Head of the Dirrection in

Romanian Philology, Academic Doctor of Philology, ProfessorIa Burduli – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral Sciences,

Doctor of Philology, Assosiated ProfessorMaria Mikhailova – Moscow's State University, doctor of Philological Science, the academician of Russian

Academy on the Nature Study (RANS) Sylvia Boteva – Sofia's Uniersity of Holy Klement Okhridsky, the leader of the romanian philology depart-

ment, professor Tatiana Megrelishvili – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li-

beral Sciences, Doctor of Philological Science, Assosiated ProfessorAlba Graziano – University of Tuscia, Italy, Language Center Director, ProfessorAlessandra Spadafora – University of Tuscia, Italy, Language Center, Doctor of Philology, Assosiated Pro-

fessorGeorgi Kuparadze – Tbilisis` State University, Faculty of Humanitarian Sciences, Academic Doctor of Phi-

lology, Associated ProfessorRusudan Gotsiridze – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral

Sciences, Academic Doctor of Philology, Full professor, the associate member of Oxford's University So-ciety