„s cripta manent“ - nplgdspace.nplg.gov.ge/bitstream/1234/146659/1/scripta_manent_2013_n3… ·...
TRANSCRIPT
samecniero Jurnali
„S cripta manent“saqarTvelo
#3 (19)
2013
Jurnali dafuZnebulia Ria diplomatiis asociaciis mier
Scr ipta manent
saerTaSoriso recenzirebadi multilingvuri
saqarTvelos teqnikuri universiteti
Multilingual Reviewing International Scientific Magazine
Международный рецензионный мультилингвальный научный журнал
„S cripta manent“
GEORGIA
ГРУЗИЯ
#3 (19)
2013
OPEN DIPLOMATIC ASSOCIATION
АССОЦИАЦИЯ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ
GEORGIAN TECHNICAL UNIVERSITY
ГРУЗИНСКИЙ ТЕХНИЧЕСКИЙ УНИВЕРСИТЕТ
ISSN 1987-7390UDK (uak) 81+82 S-41
saredaqcio kolegia:
maia CxeiZe
mTavari redaqtori
rusudan TabukaSvili
mTavari redaqtoris moadgile
ia CiqviniZe
pasuxismgebeli mdivani
redkolegiis wevrebi:
viola furcelaZe, hans rudiger fluki, kulpaS beibitova, silvia boteva,
tania grishameri, qeTevan gabunia, ia –burduli, maria mixailova,
tatiana megreliSvili, alba graciano, alesandra spadafora, giorgi yufaraZe,
rusudan gociriZe.
misamarTi:
saqarTvelo, Tbilisi, 0175, kostavas 77, korpusi VI, sarTuli VIII
tel. : 236 51 76
E-mail. : r. tabukashvili@gmail. com
teqnikuri uzrunvelyofa: karina xaraziSvili
E-mail. : k-kharazishvili@mail. ru scripta.manentmagazine@gmail. com
Jurnalis eleqtronuli versia ganTavsebulia Ria diplomatiis asociaciis vebgverdze:
www. odageorgia.ge
4
Editorial Board:
Maia Chkheidze, Viola Purtseladze, Rusudan Tabukashvili, Ia Chikvinidze, Hans Rudiger Fluck, Kulpash Beibitova, Tania Grieskhammer, Ketevan Gabunia, Ia Bu rduli, Maria Mikhailova, Silvia Boteva, Tatiana Megrelishvili, Alba Graziano, Alessandra Spadafora, Georgi Kuparadze, Rusudan Gotsiridze
Adress: Kostava str. 77, 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : (995 32) 236 51 76E-mail: r. tabukashvili@gmail. com
Electronic version: www. odageorgia. ge
Редакционная коллегия:
Майя Чхеидзе, Виола Пурцеладзе, Русудан Табукашвили, Ия Чиквинидзе, Ганс Рудигер Флук, Кульпаш Бейбитова, Таня Грисхаммер, Кетеван Габуния, Ия Бурдули, Мария Михайлова, Сильвия Ботева, Татьяна Мегрелишвили, Альба Грациано, Алессандра Спадафора, Георгий Купарадзе, Русудан Гоциридзе
Адрес: Ул. Костава 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел. : (995 32) 236 51 76E-mail: r. tabukashvili@gmail. com
Электронная версия: www. odageorgia. ge
5
redaqciisagan
„Scripta manent~ saerTaSoriso recenzirebadi multilingvuri
samecniero Jurnalia, romelic aqveynebs humanitarul da socia
lur mecnierebaTa rogorc tradiciul, ise Tanamedroveobaze
dafuZnebul Teoriul Tu praqtikul naSromebs. amas garda, igi
adgils uTmobs recenziebs, Targmanebsa da sxvadasxva tipis
SemoqmedebiT naSroms.
profesionalTa naSromebis gamoqveynebis garda Jurnali
miznad isaxavs humanitarul da socialur mecnierebaTa po
pularizacias momaval TaobebSi. Jurnalis redkolegia gansa
kuTrebuli interesiTa da yuradRebiT ekideba doqtorantTa da
axalgazrda mecnierTa naSromebs.
Jurnali recenzirebadia, uaryofiTi recenziiT naSromi av
tors ar ubrundeba. Jurnalis samuSao enebia: qarTuli, ru
suli, inglisuri, germanuli, franguli, espanuri da italiuri.
saredaqcio kolegiis wevrebi moRvaweoben saqarTvelos
(Tbilisi), germaniis (boxumi, berlini), ruseTis (moskovi), yaza
xeTis (astana), bulgareTis (sofia) da italiis (tuscia) univer
sitetebSi.
6
sarCevifilologia
qeTevan gabunia dro da sivrce naratologiur kvlevaSi 10
ciuri dekanoziSvilidinamikuri (funqcionaluri) ekvivalentobis koncefcia 16
nana durmiSiZe, ciuri axvledianimetafora espanur masmediaSi 21
naTia kvaracxeliadiskursis kognituri maxasiaTeblebi 28
marine lomiZemxatvruli azrovnebis formebi gabriel garsia markesis publicistikaSi 33
qeTevan rexviaSviliara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti zmne bi fran gul ena Si 40
natalia saluqvaZeemociis metaforizaciis Taviseburebani inglisur, qarTul da rusul enaTa samyaroseul xatSi 45
natalia saluqvaZe`SiSis~ emociis kulturaTaSorisi verbaluri translaciis ZiriTadi koncefcia inglisur, qarTul da rusul enebSi 50
marina zoranianiwina planis cneba literaturul stilistikaSi 54
natalia sumarokovaTomas hardis novelebis sivrculi organizacia rogorc konceptis „saxli“ arsebobis saSualeba avtoriseuli samyaros mxatvrul xatSi 59
ia CiqviniZeTargmanisa da interpretaciis koncefcia dargobriv teqstebSi 66
poezia, proza, kritikuli werilebi
ia burdulileqsebi 71
ia burduliori recenzia 77
neli feiqriSviligegi RambaSiZis oTxi moTxroba (Targmani germanul enaze) 81
7
ContentsPhilology
Ketevan GabuniaTime and Space in Noratorological Researches 10
Tsiuri DekanozishviliConcept of the Dynamic (Functional) Equivalence 16
Nana Durmishidze, Tsiuri AkhvledianiMetaphor in the Spanish Mass-Media 21
Natia KvaratskheliaCognitive Characteristics of Discourse 28
Marine LomidzeForms of Artistic Thinking in the Gabriel Garcia Marcus's Publicism 33
Ketevan RekhviashviliNonaccusative Verbs in French, Which do not Relate to Dative Case 40
Natalia SalukvadzeSpecial Features of the Emotions Metaphorizing of the World in English, Georgian and Russian Lingual Pictures 45
Natalia SalukvadzeIntercultural Basic Concept of the Verbal Emotion “Fear” Translation in English, Georgian and Russian Languages 50
Marina ZoranyanThe Concept of Foregrounding in Literary Stylistics 54
Natalia SumarokovaEnvironmental Organization of Thomas Hardy’s Novels as the Means of Concept House Existence in the Artistic World of the Author. Concept Fields Home/Homeland 59
Ia ChikvinidzeConception of Translation and Interpretation in Special Texts 66
Poems, Prose, Critical LettersIaBurduliPoems 71
IaBurduliTwo Reviews 77
Neli PeikrishviliFour Stories by Gegi Gambashidze (translated into German language) 81
8
Филология
Кетеван Габуния Время и пространство в нарратологическом исследовании 10
Циури ДеканозишвилиКонцепция динамичной (функциональной) эквивалентности 16
Нана Дурмишидзе, Циури АхвледианиМетафора в испанской масс-медии 21
Натия Кварацхелия Когнитивные характеристики дискурса 28
Марине ЛомидзеФормы художественного мышления в публицистике Габриэля Гарсия Маркеса 33
Кетеван РехвиашвилиНеаккузативные глаголы во французском языке, не относящиеся к дательному падежу 40
Наталья СалуквадзеОсобенности метафоризации эмоций в английском, грузинском и русском языковых картинах мира 46
Наталья СалуквадзеОсновная концепция межкультурной вербальной трансляции эмоции «страх» в английском, грузинском и русском языках 50
Марина Зоранян Понятие переднего плана в литературной стилистике 54
Наталья Сумарокова Пространственная организация новелл Томаса Гарди как способ существования концептаДом в художественной картине мира автора. Концептуальные поля Дом/Родина 59
Ия ЧиквинидзеКонцепция перевода и интерпретации в отраслевых текстах 66
Поэзия, проза, критические письма
Ия БурдулиСтихи 71
Ия БурдулиДве рецензии 77
Нелли ПеикришвилиЧетыре рассказа Геги Гамбашидзе (перевод на немецкий язык) 81
Содержание
9
filologia
PhilologyФилология
10
Temps et espace du récit dans l’analyse narratologiqueKetevan GabuniaUniversité d’Etat Ivané Djavakhichvili de TbilissiFaculté des Sciences Humaines 36 av. Tchavtchavadzé , 0179, Tbilissi, GeorgieTel.: 599 201 099E-mail: [email protected]
ResuméLa méthode appliquée, celle de l’approche nar-
ratologique, a deux grandes caractéristiques : la première consiste à s’intéresser aux récits en tant qu’objets linguistique, clos sur eux -, mêmes, indé-pendamment de leur production et de leur réception. La seconde caractéristique réside dans le postulat que, au-delà de leur diversité apparente, les récits présents en des formes de base des principes com-muns de composition. Ce sont ces formes et ces prin-cipes qui constituent l’objet de recherche de la narra-tologie en tant que théorie du récit. La démarche de notre étude doit relier ces deux pôles de l’approche narratologique. Dans l’analyse que nous proposons on examine le rôle du temps du récit et de l’espace du récit, le rapport ambivalent auteur, personnage, lecteur et les relations temporelles et spatiales dans la situation narrative.
Mots-clés:le moment de la narration, la vitesse, la fréquence,
l’ordre, insertion de l’espace, fonctionnement de l’espace, fonction de l’espace.
IntroductionLa question du temps relève des structures du
récit : il existe en effet une durée propre à la nar-ration, mesurable en nombre de lignes et de pages. Un narrateur peut consacrer plus ou moins de texte, c’est-à-dire plus ou moins de temps, au récit d’un événement. L’analyse de l’espace, en revanche, est
habituellement exclue de la narratologie classique. Selon Genette, l’espace est un élément du contenu, c’est-à-dire de l’histoire : il n’a donc pas sa place dans une étude de la forme, c’est-à-dire du récit. Ce serait aux théoriciens de l’histoire (comme Gremas, par exemple) qu’il reviendrait de s’en occuper. On peut cependant objecter que si les lieux, par leurs connotations et leurs valeurs symboliques, renvoient en effet au contenu, la description n’en est pas moins l’objet _ comme l’a montré PH. Hamon (Introduc-tion à l’analyse du descriptif) _ d’un travail de pré-sentation à la surface du texte. Dès lors, elle concer-ne au moins autant le signifiant que le signifié .Dans notre recherche seront donc étudiées successivement les deux questions du temps et de l’espace.
Partie principaleL’analyse narratologique du temps consiste
à s’interroger sur les relations entre le temps de l’histoire (mesurable en siècles, années, jours, heu-res, etc.) et le temps du récit (mesurable en nombre de lignes ou de pages). Il y a le temps raconté (un récit peut évoquer une journée ou, au contraire, plu-sieurs générations) et le temps mis à raconter (de quelques lignes à plusieurs volumes). Du jeu entre ces deux temps de nature différente (le temps de l’histoire et le temps du récit), le roman tire nombre d’effets de sens.
Par exemple, je vous propose l’explication du temps du récit par Christian Metz, Essai sur la si-gnification au cinéma :
« Le récit est une séquence deux fois temporel-le… : il y a le temps de la chose racontée et le temps du récit (temps du signifié et temps du signifiant). Cette dualité n’est pas seulement ce qui rend possib-le toutes les distorsions temporelles qu’il est banal de relever dans les récit (trois ans de la vie du héros résumés en deux phrases d’un roman, ou en quel-
11
ques plans d’un montage « fréquentatif » du ciné-ma, etc.) ; plus fondamentalement, elle nous invite à constater que l’une des fonctions du récit est de monnayer un temps dans un autre temps. »
Quatre questions attirent l’attention du poéticien : le moment de la narration, la vitesse, la fréquence et l’ordre.
L’étude du moment de la narration revient à se demander quand est racontée l’histoire par rapport au moment où elle est supposée avoir eu lieu. Quatre possibilités se présentent : la narration peut être ulté-rieure, antérieure, simultanée ou intercalée.
- La narration ultérieure raconte les événements après qu’ils ont eu lieu. C’est le cas le plus fréquent. Le récit, au passé, se présente comme postérieur aux événements rapportés :
« Il y avait une affluence d’auditeurs, le 14 jan-vier 1862, à la séance de la société royale géogra-phique de Londres, Waterloo place, 3 »
(Jules Verne, Cinq Semaines en ballon)- La narration antérieure consiste à raconter les
événements avant qu’ils ne se produisent. Il s’agit là d’un cas assez rare qui suppose un récit à la future. On rencontre en général ce type de narration dans des passages relativement circonscrits, beaucoup moins souvent dans des récits entiers. Cette procé-dure convient particulièrement aux énoncés prophé-tiques, telle cette formule du credo catholique :
« Il reviendra dans la gloire pour juger les vivants et les morts ».
-La narration simultanée se signale par l’emploi du présent. Technique très prisée par le roman con-temporain, elle donne l’illusion que le narrateur écrit au moment même de l’action :
« Pour le dîner, Franck est encore là, souriant, loquace, affable. Christiane, cette fois, ne l’a pas accompagné ; elle est restée chez eux avec l’enfant, qui avait un peu de fièvre ».
(Alain Robbe-Grillet, La Jalousie)-La narration intercalée, telle qu’on la rencontre
dans le journal intime, est un mixte de narration ul-térieure et de narration simultanée : le récit au passé s’interrompt de temps à autre pour un commentaire
rétrospectif au présent. Autrement dit, l’évocation des faits alterne avec le commentaire sur les faits :
« C’est à cette époque que je remarquai le bouleau, arbre solitaire qui m’attristait déjà, et que depuis je ne rencontre jamais sans plaisir. J’aime le bouleau ».
(Senancour, Oberman) L’étude de la vitesse permet de réfléchir sur le
rythme du roman, ses accélérations et ses ralentisse-ments. La vitesse du récit peut s’évaluer à partir de quatre modes fondamentaux.
-La scène donne l’illusion d’une coïncidence parfaite entre le temps qu’on met à lire l’épisode et le temps qu’il met à se dérouler. Le temps du récit étant égal au temps de l’histoire, on en rendra comp-te par la formule : TR (temps du récit)=TH (temps de l’histoire).
Le type canonique de la scène est le dialogue : le temps passé à lire un échange de répliques coïncide parfaitement avec le temps couvert par l’échange en question. Le premier chapitre de Là-bas de Huys-mans, est composé d’un échange de propos entre deux personnages, Durtal et des Hermies ; comme il y a peu d’indications scéniques, le temps mis à lire le chapitre correspond à peu près au temps couvert par le dialogue des personnages.
Un exemple de scène :« - Mâtin, tu y vas, toi, répondit Durtal, d’un ton
piqué. Il ralluma sa cigarette, puis : le matérialisme me répugne tout autant qu’à toi, mais ce n’est pas une raison pour nier les inoubliables services que les naturalistes ont rendus à l’art ; car enfin, ce sont eux qui nous ont débarrassés des inhumains fantoches du romantisme et qui ont extrait la littérature d’un idéalisme de ganache et d’une inanition de vieille fille exaltée par le célibat !
- En somme après Balzac, ils ont crée des êtres visibles et palpables et ils les ont mis en accord avec leurs alentours ; ils ont aidé au développement de la langue commencé par les romantiques, ils ont connu le véritable rire et ont eu parfois même le don des larmes, enfin, ils n’ont pas toujours été soulevés par ce fanatisme de bassesse dont tu parles !
12
- Si, car ils aiment leur siècle et cela les juge !- Mais que diable ! Ni Flaubert ni les de Gon-
court ne l’aiment, leur siècle ! » (J.K. Huysmans, Là-bas)
- Le sommaire résume une longue durée d’histoire en quelques mots ou quelques pages : Il produit donc un effet d’accélération. Le narrateur met moins de temps à raconter les faits qu’ils n’en ont mis à se dérouler. La fin de Madame Bovary, où l’avenir de la petite Berthe après la mort de ses parents est évoqué en quelques lignes, en est une parfaite illustration.
« Au début, elle était encore toute manquée par le soleil brûlant du désert, et ses cheveux longs, noirs et bouclés, étaient tout pleins d’étincelles de soleil. Alors les gens la regardaient avec étonnement, comme si elle venait d’une autre planète. Mais maintenant, les mois ont passé, et Lalla s’est trans-Lalla s’est trans-formée. Elle a coupé ses cheveux courts, ils sont ternes, presque gris. Dans l’ombre des ruelles, dans le froid humide de l’appartement d’Aamma, la peau de Lalla s’est ternie aussi, elle est devenue pâle et gris ».
(Le Clézio, Désert)- La pause désigne les passages où le récit se pour-
suit alors qu’il ne se passe rien sur le plan de l’histoire. Il s’agit de fragments non narratifs : descriptions ou commentaire du narrateur. La pause provoque un effet de ralentissement. Sa formule est la suivante : TR=n ; TH=n. Quand le narrateur de Dostoïevski in-terrompt l’histoire des frères Karamazov, son com-mentaire fait l’effet d’une pause narrative. Il en va de même en lisant l’histoire de Lucien pour décrire la ville d’Angoulême dans Illusions perdues de Balzac. - L’ellipse, entraîne une accélération maximale. Elle correspond à une durée d’histoire que le récit passe sous silence. La logique d’événement mon-tre qu’il s’est produit quelque chose, mais le texte ne l’a pas mentionné. Le narrateur met moins de temps à raconter les faits qu’ils n’en ont mis à se produire, puisqu’il n’écrit rien alors qu’il s’est passé quelque chose. L’ellipse obéit à la formule : TR=0 ; TH=n. Lorsque Les Misérables évoque sous le nom de Monsieur Madeleine le personnage que l’on con-
naissait comme Jean Valjean, c’est qu’il s’est produit une série d’événements dans la vie du forçat.
L’analyse de la vitesse doit donc prendre en compte la relation dynamique entre ces différents modes, l’endroit et le moment où ils apparaissent et les valeurs qui leur sont attachées. Le roman de Le Clézio, Désert, fondé sur la mise en regard de deux visions du temps ne se prive pas d’exploiter les ef-fets de sens liés à l’emploi de tel ou tel mode.
Un exemple de pause :« Angoulême est une ville, bâtie au sommet d’une
roche en pain de sucre qui domine les prairies où se roule la Charente. Ce rocher tient vers le Périgord à une longue colline qu’il termine brusquement sur la route de Paris à Bordeaux, en formant une sorte de promontoire dessiné par trois pittoresques vallées. L’importance qu’avait cette ville au temps des guerres religieuses est attestée par ses remparts, par ses portes et par les restes d’une forteresse assise sur le piton du rocher. Sa situation en faisait jadis un point stratégique également précieux aux catholiques et aux calvinistes ; mais sa force d’autrefois constitue sa faiblesse aujourd’hui ; en l’empêchant de s’étaler sur la Charente, ses remparts et la pente trop rapide du rocher l’ont condamnée à la plus funeste immobilité. Vers le temps où cette histoire s’y passa, le Gouvernement essayait de pousser la ville vers le Périgord en bâtissant le long de la colline le palais de la préfecture, une école de marine, des établissements militaires, en préparant des routes. »
(Balzac, Illusions perdues) L’étude de la fréquence consiste à se demander
combien de fois est raconté un événement. Les nar-ratologues ont relevé trois possibilités : le mode sin-gulatif, le mode répétitif et le mode itératif.
- Le mode singulatif est le plus fréquent : le nar-rateur raconte une fois ce qui s’est passé une fois. C’est le mode qui jouent sur la dynamique narrative et le désir du lecteur de connaître plutôt. Le mode singulatif est le mode dominant dans les récits de Dumas ou de Jules Verne.
- Quant à le mode répétitif, il consiste à raconter plusieurs fois ce qui s’est passé une fois.Cet mode
13
propose plusieurs points de vue sur un même évé-nement. On le rencontre souvent dans le roman épi-stolaire et dans nombre de romans contemporains. Laclos emploie souvent ce mode dans les Liaisons dangereuses et Kundera, dans L’Insoutenable Lé-gèreté de l’être, présente les mêmes événements du point de vue de chacun des deux protagonistes.
- Et le mode itératif consiste à raconter une fois ce qui s’est passé plusieurs fois. Pour évoquer la per-manence et l’habitude, il se signale en général par l’imparfait ou le présent. Flaubert utilise le mode ité-ratif dans Madame Bovary pour signifier la cessation d’une vie routinière. Dans La Quarantaine où les jours se répètent Le Clézio recourt à un tel mode :
« Mais moi, quand vient la nuit, je passe de l’autre côté, à travers les bois de filaos. J’ai appris à bouger comme un sauvage, sans bruit, pieds nus dans les laves et les buissons d’épines. Le bruit du vent dans les filaos me donne le frisson, c’est un rituel ».
(Le Clézio, La Quarantaine)Maintenant examinons l’étude de l’ordre qui
s’intéresse aux rapports entre l’enchaînement logi-que des événements présentés et l’ordre dans lequel ils sont racontés. On peut présenter deux cas : soit il y a homologie entre les deux séries soit il y a dis-cordance.
Le premier cas et celui des récits linéaires, qui narrent les événements dans l’ordre chronologique. Il est rare que les récits courts comme les contes ou les nouvelles. Certains romans comme Le Tour du monde en quatre-vingts jours éviteront toute distor-sion de l’ordre chronologique.
Le second cas- celui des discordances- est très fréquent dans le roman. Les « anachronies » nar-ratives, le terme de Genette, peuvent être de deux sortes. On appellera « analepse » l’anachronie par rétrospection il consiste à revenir sur un événement passé. La majeure partie du récit de Molloy est une analepse : de retour dans la chambre de sa mère, comme il indique au début du roman, le personna-ge évoque son passé dans un long récit rétrospec-tif. Dans La Quarantaine, le narrateur annonce dès les premiers chapitres, l’avenir du jeune Léon qui
coupera tout lien avec sa famille. La prolepse prend facilement une valeur de destin.
Alors examinons la notion de l’espace qui étu-die les techniques et les enjeux de la description. Cet étude de l’espace est fondé sur les travaux de Philip-pe Hamon (Introduction à l’analyse du descrip-tif) et de Jean-Michel Adam et André Petitjean (Le texte descriptif).Dans l’étude de l’espace il existe trois questions : son insertion ; son fonctionnement ; sa fonction.
La désignation du sujet décrit peut se faire par ancrage ou par affectation.
- La désignation par ancrage indique le sujet de la description au début du passage. Le texte est fa-cile pour comprendre : « Je contemplais l’église de Nadaillac : elle était petite, vétuste, etc. »
- La désignation par affectation en revanche re-tarde l’indication du sujet décrit. Par exemple : « Je contemplais un bâtiment petit, vétuste, etc. C’était l’église de Nadaillac ».
La motivation des passages descriptifs est une exigence pour les romans réalistes et naturalistes. La description dénonce toujours le caractère artificiel du récit. Un des procédés les plus efficaces met la description sur le compte d’un personnage. Le nar-rateur se borne à rapporter ce que voit, dit ou pense un des acteurs du roman.
Voici comment est introduite la description de la chambre du père Goriot dans le roman le père Go-riot : « Eugène, qui se trouvait pour la première fois chez le père Goriot, ne fut pas maître d’un mouve-ment de stupéfaction en voyant le père, après avoir admiré la toilette de la fille.» Dans ce cas on a :
- La mention d’un personnage qualifié (Eugène, qui se trouvait pour la première fois chez le père Go-riot, peut être attentif à un endroit qu’il découvre).
- la notion d’une suspension dans le récit,- un verbe de perception (« en voyant »),- la mention d’un lieu propice (« chez le père
Goriot »),- la référence à l’objet de la description (« le
bouge où vivait le père »).L’interruption de la description doit être aus-
si motivée que son apparition. La description de la
14
chambre de Goriot se clôt ainsi sur la phrase suivan-te : « Heureusement Goriot ne vit pas l’expression qui se peignit sur la physionomie d’Eugène quand celui-ci posa sa chandelle sur la table de nuit. » Le geste final de poser la chandelle indique qu’il n’a plus besoin d’éclairer l’ensemble de la pièce et qu’il a fini d’observer la chambre de Goriot : dès lors, il est logique que la description se termine.
On distingue quatre types des fonctions de la de-scription :
- la fonction mimésique ,- la fonction mathésique,- la fonction sémiosique,- la fonction esthétique.La fonction mimésique donne l’illusion de la réa-
lité et la fonction mathésique diffuse un savoir sur le monde. La fonction sémiosique est essentielle : la description ne se réduit que à un rôle décoratif ; elle remplit souvent une fonction dans le déroulement même de l’histoire. Elle peut donner des informa-tions sur l’espace et sur les personnages, participer à l’évaluation de tel ou tel acteur, dramatiser le récit ou encore préparer par des indices la suite du récit. Et enfin, quand la description a une fonction esthé-tique, elle est présenté, organisé et écrite et elle ré-pond aux exigences d’un courant littéraire.
Ces différentes fonctions ne sont pas exclusives les unes des autres. Par exemple la description de la chambre du père Goriot remplit une fonction mi-mésique, une fonction sémiosique et une fonction esthétique.
ConclusionLa recherche met bien en évidence qu’il existe
quatre statuts possibles pour un narrateur dans un ré-cit donné. Les fonctions qu’il assume peuvent porter sur le fonctionnement du récit ou sur l’interprétation de l’histoire. La « distance » détermine la façon dont
sont rapportés les événements, les paroles et les pen-sées. La « focalisation » se répartit en trois modes : focalisation zéro, focalisation interne, focalisation externe. Concernant le temps, le narrateur dispo-se d’une série de possibilités quant au moment où il raconte son histoire, au rythme qu’il lui donne, à l’ordre dans lequel il présente les faits et au nombre de fois où il les mentionne. L’étude de la descripti-on s’interroge sur son inscription dans ce vaste en-semble que constitue le récit, sur son organisation en tant qu’unité autonome et sur son utilité dans le roman.
Littérature
1. Marti M. (2003) : Nouvelles approches de la voix narrative (Narratologie 5). L’Harmattan. Paris
2. Maingueneau D. (1996) : Les termes clés de l’analyse du discours (Mémo 20). Seuil. Paris
3. Genette G. (2004) : Fiction et diction (Seuil. Essais 511), Seuil, Paris
4. Rabatel A. (2001): «Fondus enchaînés énon-ciatifs. Scénographie énonciative et points de vue». Poétique 126. Bruxelles
5. Rabatel A. (2002) : «Point de vue et poly-phonie dans les textes narratifs», in: idem (éd.), Lire/écrire le point de vue. Un apprentissage de la lecture littéraire. Lyon : CRDP
6. Rabatel A. (2003) : « Le dialogisme du point de vue dans les comptes rendus de perception». Cahiers de praxématique 41. Paris
7. Rabatel A. (2005) : « Le point de vue, une catégorie transversale ». Le français aujourd’hui, 151. Paris
8. Ricœur P. (2005) : « La fonction narrative », ETR 80, Paris
15
dro da sivrce naratologiur kvlevaSi
qeTevan gabunia
Tbilisis saxelmwifo universiteti
humanitarul mecnierebaTa fakulteti
WavWavaZisGgamz. #36, 0179, Tbilisi,
saqarTvelo
tel: 599 201 099
E-mail: [email protected]
reziumestatiaSi ganxilulia naratolo
giuri kvlevis iseTi meTodi, romelsac
ori ganmsazRvreli niSani aqvs: pirvel
niSans warmoadgens TxrobiT –rogorc
lingvisturi obieqtiT – daintereseba,
damoukideblad misi produqciisa da
recefciisa, meore niSans ki warmoadgens
kompoziciis saerTo principebis bazi
suri formebis arseboba misi aSkara
mravalsaxeobis miRma. swored es for
mebi da principebi warmoadgens nara
tologiis, rogorc Txrobis Teoriis
kvlevis sagans. kvlevaSi vaxdenT nara
tologiuri midgomis zemoxsenebuli
ori polusis erTmaneTTan dakavSirebas
da Cvens mier SemoTavazebuli analizi
warmoaCens Txrobis droisa da Txro
bis sivrcis rolis dadgenas litera
turuli teqstis interpretaciaSi, aseve
ambivalenturi urTierTobis – avtori,
personaJi, mkiTxveli – da temporaluri
da sivrcobrivi mimarTebebis dadgenas
naratiul situaciaSi.
sakvanZo sityvebi: naraciis momenti, siCqare, sixSire, rigi,
sivrcobrivi CarTva, sivrcobrivi funq
cionireba, sivrcobrivi funqcia.
Время и пространство в нарратологическом исследовании
Габуния Кетеван УчаевнаТбилисский Государственный Университет Факулътет гуманитарных наукПр.Чавчавадзе №36, 0179, Тбилиси, Грузия Tel.: 599 201 099 E-mail: [email protected]
РезюмеВ статье рассмотрен такой метод наррато-
логического исследования, который имеет два знака определения: первым знаком является за-интересованность повествованием как лингви-стичеким объектом, независимо от её продукции и рецепции, а вторым знаком яваляется наличие базисных форм общих принципов композиции. Итак, эти формы и принципы представляют нар-ратологию, как предмет исследования теории по-вествования.
В исследовании показана параллель между двумя полюсами нарратологического подхода и мы постарались установить роль пространства и времени повествования в интерпретации литера-турного текста, а так же связь между темпораль-ными и пространственными соотношениями к амбивалентным субъектам (автор, персонаж, чи-татель) в нарративной ситуации.
Ключевые слова: момент наррации, скорость, частота, ряд,
пространсnвенное включение, пространственное функционирование, пространственная функция.
16
dinamikuri (funqcionaluri) ekvivalentobis koncefcia
ciuri dekanoziSvili
saqarTvelos teqnikuri universiteti
liberalur mecnierebaTa departamenti
kostavas q. #77, 0175, Tbilisi,
saqarTveloQ
tel.: 599 937 373
E-mail: [email protected]
reziumedinamikuri ekvivalentobis cneba pir
velad daafiqsira iujin naidam. igi Zal
ze saintereso definicias ayalibebs da
xazs usvams or garemoebas: 1) rodesac
Sinaarsi dominirebs formaze da 2) rode
sac formaluri maxasiaTebeli ufro
mniSvnelovania Sinaarsze. swored mas
ekuTvnis terminebi _ for maluri ekviva
lentoba da dinamikuri ekvivalentoba.
iujin naidas dinamikuri ekvivalento
bis cnebis msgavsia Sveiceris fuqcio
naluri ekvivalentobis cneba. msjeloba
exeba erTi enis matarebeli da amosava
li enis mimRebis da meore enis matare
beli Targmnili teqstis mimRebis reaq
ciaTa damTxvevas. Sveiceris Tanaxmad
Sinaarsi, romelic aucileblad unda
gadmoices, Sedgeba oTxi elementisgan,
anu oTxi mniSv nelobisgan: 1) denotati
uri; 2) sintaqsuri; 3) konotaciuri da
4) pragmatuli (enobriv gamoTqmebsa da
komunikaciuri aqtis monawileTa Soris
urTierTobis ganmsazRvreli) [Sveiceri.
1988:90].
sakvanZo sityvebi:formaluri ekvivalentoba, dinamiku
ri ekvivalentoba, funqcionaluri ekvi
valentoba.
SesavaliTargmanis funqcionaluri ekvivalen
tobis koncefcia efuZneba teqstis
funqcionaluri adekvaturobis cnebas,
romelic unda dakonkretdes, ro gorc
teqs tis Sinaarsobrivi interpre taciis
calkeuli komunika ciuri funq ciebis
Ca moyalibeba. rac ufro konkretulia
ko munikaciuri funqciis mniSvneloba,
miT ufro meti raodenobis funqcia
SeiZleba iqnas dadgenili da miT ufro
Sinaarsiani iqneba TiToeuli maTganis
lingvistikuri daxasiaTeba.
ZiriTadi nawilikonkretulobis mocemul doneze ko
munikaciuri funqciebis sistemis gamov
lena SeiZleba ganxorcieldes komu
nikaciis zogadi Teoriis poziciidan.
aseTi midgomis SemTxvevaSi Targmanis
funqcionaluri adekvaturobis Camoya
libebis sakvanZo cnebas warmoadgens
teqstis adekvaturobis ufro zogadi
koncefcia [vannikovi. 1988:35].
vannikovis mixedviT teqstis adekva
turobis zogadi cneba efuZneba verba
luri komunikaciis funqcionalur ana
lizs. rogorc cnobilia komunikaciis
sam ZiriTad komponents Seesabameba
funq cionalurpragmatuli daxasiaTebe
bis Semdegi sami tipi:
_ Setyobinebis gamgzavnis intencia,
e. w. komunikaciuri pozicia;
_ am intenciebis realizacia Setyo
binebis Sinaarssa da gaformebaSi;
_ Setyobinebis mimRebis reaqciebi,
e. w. komunikaciuri efeqtebi;
teqsti informaciulad adekvaturia
17
im SemTxvevaSi, Tu igi gamgzavnis komu
nikaciuri intenciis Sesabamisad iwvevs
an SeuZlia gamoiwvios cvlilebebi im
mimRebis (adresatis) codnaSi, romelsac
egzavneba Setyobineba da aqvs infor
maciuli siaxlis xarisxi, informaciis
mimRebisaTvis sakmarisi argumentacia
da utyuaroba. teqsti adekvaturia im
SemTxvevaSic, Tu igi gamgzavnis komuni
kaciuri intenciebis Sesabamisad iwvevs
an SeuZlia gamoiwvios cvlilebebi
SexedulebebaTa sistemaSi, SefasebaSi,
informaciis mimRebis urTierTobebSi,
mis emocionalur sferoSi; man mimRebi
sTvis damajereblad unda daasabuTos
informaciis mniSvneloba, misi upirate
sobis statusi. teqsti adekvaturia im
SemTxvevaSic, Tu igi gamgzavnis komu
nikaciuri intenciis Sesabamisad iwvevs
cvlilebebs misi mimRebis (adresatis)
qcevaSi; man unda moaxdinos sakmarisad
efeqturi impulsis realizeba informa
ciis mimRebis mier ama Tu im qceviTi
reaqciis gansaxorcieleblad. dabolos,
teqsti aris seleqciurad adekvaturi,
Tu igi gamgzavnis komunikaciuri in
tenciis Sesabamisad iwvevs an SeuZlia
gamoiwvios cvlilebebi organizaciis
qcevaSi da informaciis mimRebis codna
Si, mis mier SesaZlo qceviTi reaqciebis
variantebidan erTerTis SerCevaSi; igi
unda Seicavdes informacias, romelic
aucilebelia teqstis mimRebis garkveu
li codnis mosawesrigeblad da dasa
regulireblad _ ama Tu im urTierTo
bebSi misi semiotikurad ganpirobebuli
qcevisTvis“ [egeri. 1978:138].
vannikovis azriT, funqcionaluri
anu pragmatuli adekvaturobis cnebis
Semotana iZleva teqstis xarisxobrivi
maCveneblebis sistematizirebis da erT
gvarad obieqtivirebis saSualebas.
Targmanis adekvaturobam, romelic
ganisazRvreba misi mimRebis moTxovnile
biT da romelic ar aris damokidebu
li originalis sawyis teqstur adekva
turobaze, miiRo dezideratiulis (sur
vi lis gamomxatvelis) saxelwodeba
[vannikovi. 1988]. azrobrivi sisruliT, stil
istikuri ekvivalentobiT, struqturiT
da pragmatuli funqciiTac ki dezidera
tiulad adekvaturi Targmani SeiZleba
mniSvnelovnad gansxvavdebodes origi
nalisgan (mag. referatuli, anotaciuri,
segmenturi, aspeqturi da sxva Targmani).
teqstis damuSavebis aseTi saxe ebi adek
vaturobis Teoriis semantikurstilis
turi poziciidan gamomdinare ar unda
CaiTvalos Targmanad, Tumca, Tu isini
sworad gadmoscemen ucxoenovan teqstSi
arsebuli saWiro informaciis aspeqts,
e.i. Tu axdenen komunikaciuri funqciis
realizacias, romelic inicirdeba mim
Rebis mier, maSin isini unda miviCnioT,
rogorc vannikovi Tvlis, srulfasovan
Targmanebad, romlebic sxva „sakuTriv
Targmanis“ tipebisgan gansxvavdebian
Tavisi adekvaturobiT [vannikovi. 1988:36].
ramdenadac dezideratiuli adekva
turobis cneba gamomdinareobs Targma
nis teqstis damokidebulebidan mimRebis
komunikaciuri intenciis (moTxovnis)
mimarT, Targmanis Sesabamisi teqstebis
xarisxobrivi Sefaseba warmoadgens ar
sebiTad informaciul problemas, rom
lis gadaWra moiTxovs informaciis
analizursinTezuri damuSavebis meTo
debis da Teoriuli aparatis gamoyene
bas. mTargmnelobiTi moRvaweobis Sesa
bamisi saxeebis gamovlena, Tavis mxriv
moiTxovs Targmanis fsiqologiuri da
fsiqolingvistikuri modelebis gamoye
nebas. gansakuTrebiT iseTi modelebis,
romlebSic aqtiur komponentad gani
xileba Targmanis mimRebis moRvaweoba
[cvilingi. 1986:22].
18
mTargmnelobiTi moRvaweobis sxva
dasxva saxeobebi, rodesac iqmneba gan
sxvavebuli saxis Targmanebi adekva
turobis sxvadasxva xarisxiT, ganpiro
bebulia Targmanis teqstis yvela Se
saZlebeli SesatyvisiT orenovani ur
TierTobis situaciebis komponentebTan:
originalis teqstTan (semantikur _
stilistikuri adekvaturoba), origina
lis teqstis gamgzavnis komunikaciur
poziciasTan (dezideratiuli adekva
turoba) da Tavad mTargmnelis komuni
kaciur poziciasTan (voluntaturi ade
kvaturoba).
dinamikuri (funqcionaluri) ekviva
lentobis koncefcia mniSvnelovnad
gansxvavdeba mTargmnelobiT ekvivalen
tobisagan: Tu yvela sxva koncefciis
CarCoebSi Targmanis ekvivalentoba gani
sazRvreba ori _ sawyisi da saTargmni
_ teqstebis Sedarebis gziT, dinamikuri
ekvivalentoba ganisazRvreba am teqs
tebis mimRebebis reaqciaTa Sedarebis
gziT.
aseTi midgoma, uwinares yovlisa, ufro
logikuria. ena da teqsti warmoadgenen
mxolod saSualebebs, romelTa meoxe
biTac xorcieldeba komunikacia. komuni
kaciaSi mTavaria mizani, anu is, risTvi
sac igi xorcieldeba. aseTi mizani Sei
Zleba iyos sagnobrivi cnobebis miwo
deba, ama Tu im qmedebebisaken waqezeba,
garkveuli grZnobebis gamoRviZeba da
a. S. Targmanis funqcia aris komunikan
tebs Soris enobrivi (maT Soris kul
turul eTnikuri) barierebis daZl
eva. es daZleva gulisxmobs imas, rom
saTargmni teqstis mimRebs eZleva Ses
aZlebloba iseve aRiqvas, daamuSavos
da Seafasos miRebuli teqsti, rogorc
originali teqstis mimRebma. amitomac
ufro swori da logikuria ara origina
lis da Targmanis teqstebis, aramed amo
savali enis da miznobrivi enis matare
blebis reaqciebis Sedareba. am Seda
rebis safuZvelze daskvnis gakeTebisas,
Tu ramdenad daiZlia enobrivi barieri,
warmoiSoba ori sirTule:
pirvel rigSi, ar arsebobs da ro
gorc Cans, kidev didxans ar iarsebebs
ori reaqciis gansazRvris da Sedarebis
meTodebi da meore: cneba _ „reaqcia“
saWi roebs arsebiT dazustebas. Targma
nis TeoriisTvis am terminis (rogorc
mimRebis konkretuli reaqciis) pirda
piri ganmarteba miuRebelia.
aramarTlzomieria Targmanze da ori
ginalis teqstze individualuri re
aqciebi im SemTxvevaSic, rodesac Targ
mani sruldeba ara farTo auditoriisT
vis, aramed erTi adamianisTvis, radgan
amgvar SemTxvevaSic individualuri
re aq ciebi SeiZleba mniSvnelovnad gan
sxvavdebodnen erTmaneTisgan.
zemoT moyvanili mosazrebebis mixed
viT SeiZleba davaskvnaT, rom SeuZle
belia realuri, individualuri re aq
ciebis Sedareba, radgan amgvari Sedar
ebebis Sedegi Targmanis xaris xis sazo
mad ar gamogvadgeba. mxolod lingvo
eTnikuri reaqciebi unda gaviTvaliswin
oT da Sedarebis obieqtebadac swored
isini CavTvaloT.
lingvoeTnikuri reaqciis ekvivalen
tobis Sesaxeb yovelive zemoTqmulidan
gamomdinare, SeiZleba mivideT im daskv
namde, rom igi miiRweva ekvivalentobis
sawyisi poziciebis Seqmnis gziT, miRe
buli teqstis inteleqtualuri da emo
ciuri Sefasebis aRsaqmelad. rogori
iqneba individualuri reaqcia am teqs
tze, damokidebulia mimRebis pirovnul
Tvisebebze.
daskvnaTargmanis ekvivalentobis miRweva
warmoadgens mTargmnelis mizans. mizani
19
ki gansazRvravs subieqtis moqmedebis
xer xebs da xasiaTs. amitom adekvaturo
ba mTargmnelis muSaobis efeqturobis
gadamwyveti winapirobaa. ekvivalentoba
naTlad apelirebs raodenobaze, maSin,
roca adevaturoba orientirebulia xa
risxze. „ekvivalentoba Targmans afa
sebs propoziciis, anu logikur _ seman
tikuri Sinaarsis mixedviT, „adekvaturo
bis“ mizani ki aris Targmanis ilokuci
uroba, e. i. misi eqspresiuli funqcia.
ilokuciuri aqti (jon ostinis termini,
igivea, rac sa metyvelo aqti) aris mo
qmedeba, rodesac xdeba komunikaciuri
ganzraxvis realizeba. Cven ekvivalen
tobis da adekvaturobis urTierTkav
Sirs ganvixilavT rogorc ilokuciuri
mniSvnelobebis gamoxatvis saSuale
bebs da sametyvelo aqtis iseTi kompo
nentebis gaformebas, rogoricaa Tema
da rema. ekvivalentobis intencia aris
struqturasTan Sesabamisoba, xolo ad
ekvaturobis intencia _ mizanTan Se
sabamisoba. terminebiT „ekvivalentoba“
da „adekvaturoba“ iSleba seriozuli,
Tanamedrove TargmanTmcodneobis fun
damenturi problema. faqtobrivad ar
sebuli problema warmoadgens enaT
Sorisi identobis mudmiv problemas da
swored am problemis gadaWris ZiebaSi
TargmanTmcodneobis mkvlevarebi zemoT
aRniSnuli ori intenciidan amodian _
Sesabamisoba struqturasTan Tu Sesa
bamisoba mizanTan.
literatura
1. iujin naida (1982): Targmnis xelov
nebisaTvis. „lit saqarTvelo“. Tbilisi
2. Швейцер А. Д. (1988): Теория Перевода: Статус, проблемы, аспекты. Наука. М.
3. Ванников Ю. В (1988): Языковая сложность текста как фактор трудности перевода: Метод. Пособие. ВЦП. М.
4. Егер Г. (1978): Коммуникативная и функ-циональная эквивалентность. Вопросы теории перевода в зарубежной лингвистике: Сборник статей. Ред. В. Н. Комиссаров. Международные отношения. М.
5. Цвилинг М. Я. (1986): Функциональный стиль, подъязык и социальный диалект (к вопро-су о соотношении понятий). Общие и частные проблемы функциональных стилей. Наука. М.
Concept of the Dynamic (Functional) Equivalence
Tsiuri DekanozishviliGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences77 Kostava str., 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : 599 937 373
E-mail: [email protected]
AbstractDefinition of dynamic equivalence belongs to
Eugene Nida. He gives us a very interesting differ-entiation and underlines two facts: 1) when con-tent prevails over the form and 2) when formal characteristics are more important than content. Accordingly, the terms – formal equivalence and dynamic equivalence – belong to Nida. A. Shveit-ser’s concept of Functional equivalence is similar to Eugene Nida’s concept of dynamic equivalence. According to Shveitser, content consists of four - 1) denotative, 2) syntactic, 3) connotative and 4) pragmatic elements.
Keywords:Formal equivalence, dynamic equivalence, func-
tional equivalence.
20
Концепция динамичной (функциональной) эквивалентности
Деканозишвили Циури СеменовнаГрузинский технический университетДепартамент либеральных наукУл. Костава, 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел.: 599 937 373
E-mail: [email protected]
РезюмеПонятие динамической эквивалентности
впервые ввел Юджин Найда. Он дает очень интересное объяснение и выделяет два обсто-ятельства: 1) Когда содержание доминиру-
ет над формой и 2) когда формальные черты значительнее, чем содержание. Следователь-но, термины формальная эквивалентность и динамическая эквивалентность принадлежат ему. Динамическая эквивалентность Юджи-на Найдa сходно с понятием функциональ-ной эквивалентности А. Швейцера. Согласно А. Д. Швейцеру, содержание, которое необходи-мо передать, складывается на четырех элемен-тах, это: 1) денотативный, 2) синтаксический, 3) коннотативный и 4) прагматический.
Ключевые слова:формальная эквивалентность, динамическая
эквивалентность функиональная эквивалент-ность.
21
metafora espanur masmediaSi
nana durmiSiZe
Tbilisis saxelmwifo universiteti
humanitarul mecnierebaTa fakulteti
WavWavaZis gamz. #36, 0179, Tbilisi,
saqarTvelo
tel.: 595 504 040
E-mail: [email protected]
ciuri axvlediani
Tbilisis saxelmwifo universiteti
humanitarul mecnierebaTa fakulteti
WavWavaZis gamz. #36, 0179, Tbilisi,
saqarTvelo
tel. 599 508 607
E-mail: [email protected] reziumepresa rogorc socialuri instituti,
romlis funqcionireba ganisazRvreba
sazogadoebriv – politikuri situa
ciiT, warmoadgens im kulturisa da Se
moqmedebiTi cnobierebis nawils, rome
lic damaxasiaTebelia konkretuli is
toriuli epoqisaTvis. presis masalaTa
efeqturoba, ZiriTadad, gadmocemis ma
neriTaa ganpirobebuli. eqspresiulobis
miRwevis mizniT Jurnalistebi xSirad
iyeneben metaforas, metaforis saSuale
biT avtori eqspliciturad gamoxatavs
sakuTar pozicias da advilad amyarebs
kontaqts mkiTxvelTan an msmenelTan.
Tu ganvazogadebT metaforis rols mas
mediis enaSi, cxadi gaxdeba, rom meta
fora xels uwyobs ZiriTadi pragmatu
li da komunikaciuri mizandasaxulobis
realizacias, aseve warmoadgens iseT
saSualebas, romlis meSveobiTac su
bieqturi aqcenti keTdeba informaciaze,
an informaciis komentarebze. Mmetafo
ra, romelic safuZvlad udevs mTel
rig evfemizmebs, neologizmebs, elif
sur da xatovan nominaciebs, apelirebs
Setyobinebis adresatis warmosaxvasa
da intuiciaze, izidavs ra mas farul
saubarSi monawileobisaTvis. Mmetafora
asrulebs maidentificirebel, atribu
tul, Semfaseblur funqciebs. Migi war
moSobs analogiebs mTlian situaciebsa
da logikur kategoriebs Soris.
sakvanZo sityvebi: presis ena, masmedia, metafora, evfe
mizmi, neologizmi.
Sesavalipresa rogorc socialuri institucia
aris sociologiis, istoriis, filo
sofiis, esTetikis, semiologiisa da
lingvistikis monacemTa gadamamuSave
beli da sistemaSi momyvani dargi. Uufardebs ra miRebul realur informa
cias samarTlebliv, politikur, esTeti
kur, religiur da mxatvrul normebs, gan
pirobebuls samyaros xedvis erovnul
kulturuli specifikiT, presa asrulebs
umniSvnelovanes Semfasebel funqcias,
amasTanave urTavs sinamdvilis sxvada
sxva faqts aqsiologiur komentars. ram
denadac yovelgvar faqtSi dasaSvebia
gaazrebis araerTmniSvnelianoba, presa
aucileblad umatebs subieqtur Sefase
bas konceptualur modelSi, igi amiT
asrulebs umniSvnelovanes mxatvrul
funqcias. Ppolitikosebi da sazogadoe
brivi moRvaweebi TavianT beWdur da ze
pir gamonaTqvamebSi erTdroulad or
funqcias axorcieleben – Setyobinebas
da zemoqmedebas. zemoqmedebis funqcia
22
gamoiyeneba sazogadoebrivi azris Ses
aqmnelad. politikosTa metyvelebis er
TeulTa umetesi nawili Cveulebrivi,
stilistikurad neitraluri leqsika da
sazogadoebrivpolitikuri saxelwode
bebi da terminologiuri erTeulebia.
leqsikis es nawili axdens Setyobinebis
funqciis realizacias. Lleqsikur er
TeulTa meore nawili ki stilistiku
rad Seferilia da swored is asrulebs
zemoqmedebis funqcias.
ZiriTadi nawili
presis masalaTa efeqturoba ZiriTa
dad gadmocemis maneriTaa ganpirobe
buli. eqspresiulobis miRwevis mizniT,
Jurnalistebi xSirad iyeneben metafo
ras. misi gamoyenebiT avtori eqsplici
turad gamoxatavs sakuTar pozicias da
advilad amyarebs kontaqts mkiTxvelTan
an msmenelTan.
espanuri masmediis enaSi, metafor
izaciisaTvis gamoiyeneba metyvelebis
nawilebi: arsebiTi saxelebi (los menes-trales de la política-politikuri detalebi; el gallinero politico-politikuri saqaTme; la lid electoral-brZola arCevnebSi gamarjvebi
saTvis; la cúpula militarysamxedro kanon
mdebloba); zedsarTavi saxelebi (drásti-cas rebajas-mkveTri dacema(Semcireba); inflación galopante-globaluri inflacia; credibilidad pisoteada-ndobis faqtoris
fexqveS gaTelva); zmnebi (arrinconar las nuevas iniciativas del gobiernomTavrobis axa
li iniciativis kuTxeSi mimwyvdeva; calde-ar el efecto-efeqturobis maCveneblis mkve
Tri kleba; eternizar el conflict-konfliqtis
Tavidan acileba); zmnizedebi (denominar mordazmente-sasikvdilod ganwiruli
(CasaZiri); cumplir escrupulosamenteskrupulozurobis dacva).
rogorc konceptualuri aseve de
skrif ciuli metafora presis enaSi as
rulebs mniSvnelovan funqciebs. Mmeta
foras iyenebs avtori imisaTvis, rom
auxsnas mkiTxvels, msmenels an mayure
bels zogierT rTul politikur kon
ceptTa mniSvneloba semantikurad ufro
ukeTesad gasagebi gamonaTqvamebiT. Aam
mizniT, Jurnalistebi araiSviaTad iye
neben e. w. sayofacxovrebo metaforebs;
magaliTad: Al ministro le está tocando otra vez bailar con la fea (enfrentar un momento no muy agradable)-ministris kidev erTi
uSno, arasasiamovno nabiji (arasasia
movno momentis Tavidan acileba); Resulta más difícil bajarse del coche oficial (abandonar la carrera política) - mZime Sedegi, oficialu
ri manqanebis Zirs daSveba (politikuri
karieris mitoveba,dasasruli).
metafora warmoadgens evfemizmTa Se
qmnis saSualebasac, romlebic gamoiyene
ba presis enaSi utaqto da arasasurveli
gamonaTqvamebis Tavidan acilebis mizniT;
magaliTad: personas de tercera edad (perso-nas viejas, ancianas) nacvlad _ asakobrivi
mesame etapi (moxucebi,xandazmulebi); faltar a la verdad (engañar, mentir) nacvlad
_ sicrueSi cxovreba, simarTlis gmoba; deficientes visuales (personas ciegas) nacvlad-usinaTloni. evfemizmebi aseve gamoiyeneba WeSmariti mniSvnelobis arsis dafar
visaTvis, SeniRbvisaTvis, zogjer ki –
dama xinjebisaTvis; magaliTad, Sesityve
ba reajuste de precio – `fasebis dazusteba~ mudam aRniSnavs fasebis momatebas da
arasodes – Semcirebas.
metafora warmoadgens azris trans
formirebis gansazRvrul xerxs, mniS
vnelobis gardaqmnis gansakuTrebul
saSualebas da amitomac is gamoiyeneba
rogorc okazionalizmebisa da neolo
23
gizmebis Seqmnis saSualeba, anu iseTi
sityvebisa, romlebic axal realiebs
aRniSnaven: telebombardea _ masmediis Seteva mayurebelze; los juancarlistasJurnali
stebi; aprobar mayormente-gonebagamWriaxi.gansakuTrebulad unda aRiniSnos
is SemTxvevebi, rodesac metaforuli
gardaqmniT warmoiSoba ara axali si
tyva, aramed gansxvavebuli mniSvnelo
bis mqone neologizmi sityvisSida se
mantikuri derivaciis Sedegad. aseTi
metaforis wyaros, rogorc wesi, war
moadgens maidentificirebeli arsebiTi
saxeli, romelic gadadis predikatul
kategoriaSi da ganekuTvneba sxva de
notats an denotatTa klass; ase ma
galiTad, espanuri presis enaSi, gaCnda
axali myari metafora baron – ‘mflobe
li, marTveli’, Semosuli heraldikisa
da samefo karis titulebis sferodan,
romelic gamoiyeneba politikuri par
tiebis iseT liderTa an regionaluri
organizaciebisa da struqturebis iseT
mdivanTa nominaciisaTvis, romelTac
moixveWes mniSvnelovani Zala da gav
lena. ironiuli metafora fontanero (sityvasityviT: ‘wyalsadenis ostati’, ‘mewy
alsadene’), politikur enaze aRniSnavs
romelime politikosis an saxelmwifo
moRvawis CrdilSi darCenil Tanamebr
Zolebs. SefasebiTi metaforuli nomina
cia cachorros (‘lekvebi’)‘samsaxuris gar
eSe darCenililni, mitovebulni’, ixmare
ba politikuri partiebis, saxelmwifo
struqturebisa da organizaciebis axal
gazrda da ambiciuri wevrebis mimarT.
saxasiaTo arsebiTi saxeli halcones (sityvasityviT: ‘qori, Sevardeni’) _ ‘qori
viT, SevardeniviT SemarTulebi Tavisi
saqmisadmi’ myarad damkvidrda masmedi
is enaSi, aSSs prezidentis mrCevelTa
metaforul aRmniSvnelad.
stilistikuri metafora araiSviaTad
gamoiyeneba enobrivi kompresiis saSu
alebad, riTac miiRweva maqsima luri
gamomxatveloba, enobriv saSualebaTa
minimaluri xarjvis gziT: el terremo-to Zapatero _ Ziris gamomTxreli; gobi-erno títere _ marionetuli mTavroba. Ees gansakuTrebiT naTlad vlindeba pre
sis enaSi, metaforuli zmnuri nomi
naciebis Seqmnisas, magaliTad: ningu-near a un político (ganusazRvreli nacval
saxelidan ninguno — ‘araviTari, arcer
Ti’) _ ‘politikis ignori’; menospreciar, tratar sin debido respeto, sindarimportancia _ umniSvnelo,mniSvnelobis miuniWeblo
ba; trampear un problema arsebiTi saxeli
dan trampa _ ‘maxe, xafangi’ _ ‘proble
mebSi gaxveva’: complicar un asunto poniendo obstáculos innecesarios) _ usargeblo da
dabrkolebebiT savse sakiTxebis Seja
meba; desgranar el plan arsebiTi saxeli
dan grano _ ‘marcvali, marcvleuli’ _
gegmis CaSla (daSla): explicar el contenido-problemis Sinaarsis axsna; revelar la es-encia-‘mTavari arsis, miznis gamovlena’; ambicionar un asientopermanente en el Consejo de Seguridad arsebiTi saxelidan ambición — ‘ambicia’ _ ambicia uSiSroebis sab
Wosadmi: tener deseos ambiciosos de hacerse miembro permanente del Consejo de Seguri-dad _ ambiciuri survilebi, raTa gaxde
uSiSroebis sabWos warmomadgeneli.SefasebiTi nominaciebis Seqmni
sas, romlebic masmediis enaSi eqspre
siul funqcias asruleben, metafora
gamoiyeneba subieqturi asociaciebis
formirebis xerxad. Tu saubari exeba
negatiur Sefasebas, metaforuli gamo
naTqvami ixmareba oponentis diskvali
ficirebisa an dacinvisaTvis, ama Tu im
politikuri realiebisadmi daZabuli
urTierTobis gamowvevisaTvis, safrTxis
an SfoTvis STagonebisaTvis. Tu Sefase
ba pozi tiuria, maSin metafora gamoiye
24
neba rogorc mxardamWeri saSualeba av
toris an im politikuri jgufis idee
bisa, romlis interesebsac gamoxatavs
Jurnalisti.
araiSviaTad, presis enaSi, erTidai
give metaforuli resursebi emsaxure
bian rogorc dadebiTi, aseve uaryofiTi
konotaciebis gadmocemas; magaliTad,
Tu saqme exeba evrokavSirs, maSin espanur
presaSi gamoiyeneba iseTi metaforuli
xatebi, rogoricaa: coloso europeo-evropa, rogorc giganti; gigante de dimensiones ti-tánicas-titanuri zomebis miReba; gigan-te económicoekonomiuri giganti; impe-rio de la leysakanonmdeblo imperia. E
es xels uwyobs rwmenis, guldajere
bulobis, stabilurobisa da sandoobis
SegrZnebis Seqmnas, radgan iwvevs aso
ciaciebs miTologiur gmirTan – gi
gantTan, kolosTan, romelic sikeTes
qmnida da ubedurebas win eRobeboda;
xolo, Tu saubaria amerikis SeerTebul
Statebze, romelic, bolo xanebSi, cdi
lobs ganamtkicos Tavisi Tavis warmod
gena Zlevamosil saxelmwifod, ayenebs
ra sakuTar geopolitikur interesebs
saerTaSoriso samarTlis normebis ze
moT, igive metaforuli asociaciebi
STamagonebelni arian sifxizlisa da
SiSisa erTi saxelmwifos Zlierebis
mimarT, radgan es SeiZleba ubedurebad
iqces kacobriobisaTvis:
gigante norteamericano Crdiloameriku
li giganti; imperio político con su emperado - imperatoris politikuri imperia; for-talezaestadounidense; el todopoderoso presiden-te de EE UU-aSSs yovlisSemZle mmarTve
li.
masmediis enaSi aqtiurad funqcioni
rebs iseTi metaforebi, romlebic ga
nazogadeben samyaros nacionalur
specifikur xedvas, damkvidrebuls es
panur kulturaSi. erTerTi aseTi
metaforaa sazogadoebis, misi politi
kuri institutebis asociacia saxlTan,
romelsac aSenebs adamiani. espanur pre
saSi, saxls, yvelaze xSirad, amsgavseben
arcTu ise didi xnis win gaCenil, axal
politikur realias – evropul kavSirs:
la construcción europeaevropuli wyoba; con-struir la gran casa común-didi saerTo sax
lis mSenebloba; sentar las bases de la casa co-munitariasazogadoebrivi, sakomunikacio
dawesebulebebis Seqmna; el cobijo comuni-tariosazogadoebrivi TavSesafrebis Se
qmna; las murallas de la fortaleza de la Unión Eu-ropea-evrokavSiris myari sazRvrebi (cixis kedlebi). aseTive tipis metaforaa
koncepti saxli, romelic asocirdeba
garkveul naTesavur kavSirebTan: nuevos miembros de la gran familia europeaevropis didi ojaxis axali wevrebi; aumentar la familia comunitariasazogadoebis zrda; no querer ser primos pobres en la familia europea-evropul ojaxSi Raribi qveynebis gaer
Tianebis survilis arqona; aparecer en la foto de family. evropuli ojaxis rukaze Tavis aRmoCena.
pragmatikuli efeqturobis gamo, meta
fora verbaluri strategiis erTerTi
umTavresi saSualebaa, romelsac warma
tebiT iyeneben politikosebi da Jurna
listebi. swored metaforaa im leqsikis
wyaro, romelic emsaxureba aranivTier
samyaros – ideebs, movlenebs, procesebs,
abstraqtul cnebebs. presis enaSi meta
fora xvdeba sazogadoebis cxovrebis
nebismieri sferodan. espanur masmediaSi
yvelaze xSirad gvxvdeba:
1) metaforebi kulturis sferodan,
romelTac gaaCniaT bibliuri, miTolo
giuri, literaturuli wyaroebi: los so-cialistas salen de su amarga travesía del desierto – socialistebis uSedego brZola; ser un convidado de piedra en el reparto de los proyec-tos de reconstrucción – rekonstruqciis
dros arasasurveli partniori; pasar el rubicón electoral – saarCevno ferxulis, anu
25
rubikonis gavla; el tema era uno de los nu-dos gordianos de ese período-am periodisTvis
miuRebeli sakiTxebi; la propuesta ha sacu-dido los pilares de la política internacional –winadadeba, romelmac SeZra saerTaSoriso
politikis safuZvlebi da sxv.
2) metaforebi, romlebic ukavSirde
ba mecnierebis sxvadasxva dargs (geo
grafias, fizikas, astronomias, qimias da
a. S.): su actividad generó unos agujeros ne-gros en el presupuesto de la empresa-kompaniis biujetis mkveTri gauareseba Savi Zale
bis mier; las iniciativas recibieron nuevos impul-sos-axali iniciativebi Zlieri impulsu
robiT xasiaTdeba; el gobierno ha cambiado las coordenadas dibujadas por su líder –mTavro
ba Secvlas upirebs koordinatorebs,
romlebic maT liders eqvemdebarebian
da sxv.
3) metaforebi, romlebic exeba medi
cinis, janmrTelobis sferos: la salud financiera del ente público-jansaRi finansebi
aisaxeba sazogadoebaze; era una herida en el corazón del países Wriloba aisaxeba saxel
mwifos gulis feTqvaze; gobernar sin mule-tas de ningún tipo-saxelmwifos sayrdeni
(yavarjeni) gamoecala; evitar las diferencias crónicasqronikuli ganmasxvaveblebis Ta
vidan acileba ; la cirugía de hierro para los casos de corrupción- korufciis winaaRmdeg qirurgiuli Careva (rkinis operacia); la patología inevitable de la corrupción –korufcia gardauvalia da sxv.
4) egreT wodebuli samxedro meta
forebi: crear el pelotón de cabeza al que se van sumando los demás estados - sxva saxelmwi
foebisgan Semomavali mowinave jgufebi; dinamitar los acuredos entre ambas fuerzas - or Zalas Soris urTierTqiSpi; cerrar filas en torno a EE UU para hacer frente a la oposición pública mayoritaria aSSs saxelmwifos
winaaRmdeg opoziciur rigebSi dgoma; la derrota electoral - arCevnebSi damarcxeba; el
ataque político politikuri Serkineba; la primera prueba de fuego de su talante político pirveli cda politikur asparezze; en el cuartel general de John Kerry calibran todas las opciones jon kerim ZiriTad StatebSi
poziciebi gaimagra da sxv. 5) sazRvao metaforebi: el timón del Esta-
doStatis marTvis sadaveebi ; el líder perdió la brújula - mmarTvelma dakarga sadaveebi
(mimarTulebis areva); las iniciativas llegan a buen puerto - iniciativebi kargi dasasrulisken midis; se requiere un programa de-tallado y concreto para que el velero siga nave-gando –mzaddeba konkretuli programebi
qveynis swori mmarTvelobisaTvis (gems
eZleva swori mimarTuleba did naviga
ciaSi) da sxv.
6) sportuli metaforebi: la carrera electoral – saarCevno kariera; recta fi-nal del maratón electoral – saarCevno maraTo
nis dasasrulisaTvis brZola; cultura de pelotazo (enriquecimiento fácil y rápido) ringze brZolis kultura; Bush y su sistema po-drían ser puestos en jaque – buSi da misi
mmarTveloba ufskrulisken mieqaneba da
sxv. 7) metaforebi yofiTi cxovrebidan: no
dejar en saco roto otras reclamacionesyurad ar iRo pretenziebi; los países hispanoha-blantes tendrán que pagar los peajesespanurenovani qveynebi daxmarebas iTxoven; llevar una buena tajada del repartokargi Sedegis
motana; las medidas han caído como un jarro de agua fría-yvela gatarebuli RonisZieba
wyalSi gadayrilia; el estado se aprieta el cinturó-saxelmwifos uwevs qamris moWe
ra; la voluntad popular no es una moneda de cambioproblemis mogvareba ar niSnavs
bolomde warmatebas; la oposición no es una olla de grillos – opozicia ar aris xelwamo
sakravi da sxv.
8) pragmatikul da ritorikul fun
qciebTan erTad, metafora Sidaenobriv
semantikur funqciebsac asrulebs. ke
26
rZod, nominaciuri metafora, emsaxureba
ra identifikacias, omonimiis wyarosac
warmoadgens. Aam SemTxvevaSi, metafori
zaciis procesi gulisxmobs deskrif
ciuli mniSvnelobis gadatanas, saganTa
msgavsebis safuZvelze, raime garegnuli
niSniT, an funqciis mixedviT. Aam xe
rxiT miuTiTeben sinamdvilis obieqtze:
el ala sur del palacio presidencial-saprezidento samxreTis frTis warmomadgeneli; los líderes pusieron sus firmas al pie del documentoTavianT firmebs yvelanairi dokumentu
ri da sakanonmdeblo sistemiT ganixi
laven; las creencias políticas –politikuri
ciebcxeleba da sxv.
9) xatovani metafora, romelic
warmoiSoba deskrifciuli semanti
kis gadasvlisas predikatiulSi, gana
pirobebs gadataniTi mniSvnelobebis
ganviTarebas da warmoadgens sinono-
miis wyaros, rogorc okazionaluris,
aseve sakuTriv enobrivisac; magali
Tad, la Carta Magna konstitucia – magiuri ruka; la piel de toro espaneTi; el medal-lón rojo mze – wiTeli medalioni; laser-piente multicolor velosipedistTa jaWvis
Sesaxeb _ feradi msaxuri.
kognitiuri metafora, romelic Cndeba
predikatuli leqsikis SeTavsebis cvli
lebaTa Sedegad, qmnis polisemias. es
exeba, upirveles yovlisa, deskrifciul
zedsarTavebsa da zmnebs, P praqtikulad,
meorad predikatTa mTeli sfero mra
valmniSvnelobiani leqsemebisagan Sed
geba: un alto cargo-kargi mmarTveli; un problema agudogadauWreli problema; una profunda crisis gubernamentalsamTavrobo
krizisi; desvanecerse las últimas esperanzasbolo gabrZoleba; aferrarse a la comodidad institucional-instituciuri samsaxurebis
karCaketiloba ; remover la vida política-politikuri cxovrebis Semobruneba.
daskvnametafora xels uwyobs ZiriTadi prag
matuli da komunikaciuri mizandasaxu
lobis realizacias, aseve warmoadgens
iseT saSualebas, romlis meSveobiTac
subieqturi aqcenti keTdeba informa
ciaze, an informaciis komentarebze. Mme
tafora, romelic safuZvlad udevs mTel
rig evfemizmebs, neologizmebs, elif
sur da xatovan nominaciebs, apelirebs
Setyobinebis adresatis warmosaxvasa
da intuiciaze, izidavs ra mas farul
saubarSi monawileobisaTvis. Mmetafora
asrulebs maidentificirebel, atribu
tul, Semfaseblur funqciebs. Migi war
moSobs analogiebs mTlian situaciebsa
da logikur kategoriebs Soris.
literatura
1. Agusti Pons (2009): Metáfora. Madrid2. Jakoff George, Mark Johnson (1995): Metáfo-
ras de la vida cotidiana. Madrid3. Mariana di Stefano (2006): Metáforas en uso.
Buenos Aires
Metaphor in the Spanish Mass-Media
Nana DurmishidzeTbilisi State UniversityHumanitarian science faculty36, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, GeorgiaTel.:595 504 040E-mail: [email protected] Tsiuri AkhvledianiTbilisi State UniversityHumanitarian science faculty36, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, GeorgiaTel.:599 508 607E-mail: [email protected]
27
AbstractSystematizing and processing data of sociology,
histories, philosophies, aesthetics, semeiology, lin-guistics, press as the social institute, who’s function-ing is determined by social and political situation and it is the part of the culture by itself, also creative consciousness, which is characterize the specific his-torical epoch.
Generalizing the role of metaphor in the language of mass-media, it is important to emphasize that con-tributing to the realization of basic pragmatic and communicative installations, metaphor is one of the methods, which make it possible to accentuate infor-mation or commentary and to transmit subjective re-lation to the theme stated. The metaphor, which lies at the basis of a number of euphemisms, neologisms, elliptical and descriptive nominations, appeals to imagination and intuition of the addressee of com-munication, assigning him on the participation in the concealed conversation. Metaphor fulfills the iden-tifying function in being converted into the lingual nomination for any denotation and the group of de-notations or denotations situation. The characteristic function connects metaphor with the predication and makes it possible to insert positions attributive and estimated values into the nominal. Metaphor gener-ates the analogies between the entire situations and the logical categories and determins the method of thinking about the peace.
Keywords: press language, mass-media, metaphor, euphe-
misms, neologisms.
Метафора в испанской масс-медии
Дурмишидзе Нана НугзаровнаТбилисский государственный университетФакультут гуманитарных наукпр. И. Чавчавадзе 36, 0179, Тбилиси, ГрузияТел.: 595 504 040E-mail: [email protected]
Ахвледиани Циури АлександровнаТбилисский государственный университетФакультут гуманитарных наукпр. И. Чавчавадзе 36, 0179, Тбилиси, ГрузияТел.: 599 508 607E-mail: [email protected]
РезюмеСистематизируя и обрабатывая данные социо-
логии, истории, философии, эстетики, семиологии, лингвистики, пресса как социальный институт, функционирование которого определяется обще-ственно-политической ситуацией, сама является частью культуры, творческого сознания, характер-ного для конкретной исторической эпохи.
Обобщая роль метафоры в языке масс-медии, представляется важным подчеркнуть, что, спо-собствуя реализации основных прагматических и коммуникативных установок, метафора явля-ется одним из приёмов, позволяющих акценти-ровать информацию или комментарий и пере-дать субъективное отношение к излагаемой теме. Метафора, лежащая в основе ряда эвфемизмов, неологизмов, эллиптических и образных номи-наций, аппелирует к воображению и интуиции адресата сообщения, привлекая его к участию в скрытой беседе. Метафора выполняет идентифи-цирующую функцию, превращаясь в языковую номинацию для какого-либо денотата, группы денотатов или денотативной ситуации. Характе-ризующая функция связывает метафору с преди-кацией и позволяет вносить в именные позиции атрибутивные и оценочные значения. Метафора порождает аналогии между целыми ситуациями и логическими категориями, определяя тем са-мым способ мышления о мире.
Ключевые слова: Язык прессы, масс-медиа, метафора, эвфе-
мизмы, неологизмы.
28
diskursis kognituri maxasiaTeblebi
naTia kvaracxelia
saqarTvelos universiteti
humanitarul mecnierebaTa skola
m. kostavas 77a, 0171, Tbilisi, saqarTvelo
tel: 599 249 895
E-mail: [email protected]
reziumediskursis erTerT mTavar maxasia
Tebels warmoadgens misi aucilebeli
verbalizacia. amasTan dakavSirebiT
gansakuTrebul interess iwvevs diskur
sis monawileTa interaqciuli qmedebis
specifika. kerZod ki im meqanizmebisa,
romlebic uzrunvelyofen komunikan
tebis erTmaneTze zemoqmedebas; aseve
diskursis argumentaciis strategia,
romelsac xSirad mimarTaven komuni
kantebi urTierTobisas, rac agreTve
Seadgens diskursis argumentaciis Ses
wavlis lingvo–kognitur aspeqts.
diskursis kognituri meqanizmebis
funqcionireba uzrunvelyofs recipi
entis situaciur modelze zemoqmede
bas da dadebiT pragmatul efeqts, anu
dagegmili Sedegebis miRwevas, romle
bic xels uwyoben komunikaciuri proce
sis Tanmimdevrul ganviTarebas.
sakvanZo sityvebi: diskursi, kognituri, argumentacia,
komunikacia, komunikanti, informacia.
Sesavalidiskursis kognituri safuZlebis
gamovlena gulisxmobs diskursiuli in
formaciis damuSavebis procesis de
talur ganxilvas, romelic moicavs in
ferencias, gagebasa da interpretacias.
komunikaciis procesSi adresati
iZulebulia winaswar gaTvalos, Tu ro
gori daskvnebi SeiZleba gaakeTos re
cipientma naTqvamis Sedegad. wamyvan
faqtorad, romelzec damokidebulia in
ferenciis procesis Sedegi, iTvleba
urTierTobis momentisTvis adresatis
mier dagrovili codna. sxva kogni
tur safuZvlebad iTvlebian zedapiru
li codna da egreT wodebuli recipi
entis inferenciuli SesaZleblobebi,
romlebic saSualebas aZleven adre
sats „kadrs miRma datovos“ zogierTi
informacia [Fiedler, Horacek. 2002]. informaciis damuSavebis msvlelobisas gan
sakuTrebul mniSvnelobas iZens spon
tanuri deduqciuri daskvna [Vidick. 1990; Wilson; Sperber. 1986], romelic SeiZleba
ganixilebodes rogorc inferenciis
procesis sabazo meqanizmi. amasTan er
Tad, rogorc mkvlevarebi aRniSnaven,
inferenciis procesi recipientis mier
ar aris gaTviTcnobierebuli da xor
cieldeba intuiciurad.
ZiriTadi nawilikognituri fsiqologiis Tvalsazri
siT, diskursis teqstis gageba mdgo
mareobs kognituri situaciuri model
is SeqmnaSi, romelSic xdeba ara TviT
teqstis, aramed referenciuri situaciis
reprezentireba, romelmac asaxva hpova
teqstSi.
iTvleba, rom gamoTqmis gageba gu
lisxmobs motivaciis gagebas, romelic
imaleba mosaubris arCevanis ukan. mniS
vnelovan faqtors, romelic uzrunve
lyofs diskursis gagebas, warmoadgens
masSi koherentuli urTierTobebis ar
seboba.
29
interpretacia rogorc kognituri
procesi gulisxmobs: codnis, diskursis
konceptualuri reprezentaciis miwode
bas, rasac flobs interpretatori gare
mo pirobebis Sesaxeb, aseve – mis wina
gamocdilebas, romelic gamoixata sxva
diskursebis reprezentaciis dros, es
mTlianobaSi Seadgens masalas – situa
ciuri modelebis Sesaqmnelad, romelic
amasTanave inaxeba epizodur mexsiere
baSi, Seicavs zedapirul, irib codnas
da referencialur bazas – aucilebel
faqtors interpretaciis procesisaT
vis. adekvaturi interpretaciisTvis ar
aris sakmarisi gamoTqmis semantikur
sintaqsuri struqturis gageba. inter
pretacia bevrad aris damokidebuli
konteqstze, romlis garemocvaSic imyo
feba gamoTqma. amasTan mxedvelobaSi
miiReba rogorc lingvisturi, aseve
eqstralingvisturi konteqsti.
inferencia, gageba da interpretacia
warmoadgenen mWidrod dakavSirebuli
da urTierTdamokidebuli procesebis
kompleqss, romlebic avseben erTmaneTs
da warmoadgenen diskursiuli/teqsturi
informaciis damuSavebis erTian pro
cess.
diskursis dagegmva iTvaliswinebs
mosaubris mier ritorikuli cod
nis flobas imisTvis, rom moaxdinos
Tanamosaubreze dagegmili zemoqmedeba.
es aris zemoqmedebis meqanizmebis cod
na, romelic bevr sxva aspeqtTan er
Tad gulisxmobs codnas – Tu rogor
SeuZlia diskursis struqturas moax
dinos gavlena adresatis darwmunebis,
survilebisa da ganzraxvebis sistemaze.
Tanamedrove kognituri kvlevebi uka
vSireben inferenciis da gagebis pro
cesebis warmatebulobas teqstis an
diskursis struqturuli organizaci
is Taviseburebebs, rac ganapirobebs
diskursis struqturis Seswavlis sfe
roSi ZiriTadi mimarTulebebis ufro
dawvrilebiT ganxilvis aucileblobas
da diskursiuli modelebis Seqmnas. am
Teoriebis mTavar aspeqtebs, romlebic
garkveulwilad gaxdnen sawyisi werti
li diskursisa da inferenciis prob
lemasTan dakavSirebuli sakiTxebis
Semdgomi kvlevisa, warmoadgenen iseTi
sakiTebi, rogoricaa: diskursis elemen
taruli erTeulebi da maT Soris urTi
erTobebis tipebi; diskursi rogorc
rTuli struqturuli mTeli da misi
Semadgenlebi; diskursis CarCoebSi
struqturebis urTierTqmedeba iTva lis
winebs agreTve diskursis struqturis
kvlevas, rogorc sintagmatikuri, aseve
pragmatikuli kuTxiT.
diskursi warmoadgens rTul warmo
naqmns, romelic warmodgenilia ur Ti
erTdamokidebuli struqturebis Ser
wy miT, sadac yoveli maTgani misTvis
maxasiaTebeli im informaciis matare
belia, romelsac yovelTvis ar gaaCnia
eqsplicituri forma, rasTan dakavSire
biTac diskursis damuSavebis procesSi
inferencia xdeba ganuyofeli nawili.
sintagmatikis poziciidan gamomdi
nare, diskursis sabazo elementebad
gamodian erTeulebi, romlebic mocu
lobiT aWarbeben erT winadadebas. dis
kursSi abzaculfrazuli danawevrebis
principiT realizebuli es elementebi
Seesabamebian argumentaciis logikuri
sqemis komponentebs.
diskursiuli teqstis analizisad mi
kognituri midgoma, rogorc ga dawyve
tilebebis miRebis kognituri proce
sis lingvistikuri realizacia, gu
lisxmobs, rom Tezisi moicavs mosau
bris mier miRebul gadawyvetilebas
da aseve komunikaciaSi mis mier part
niorisTvis SeTavazebul informacias.
30
gadawyvetilebas warmoadgens menta
luri mdgomareobis erTgvari subieq
turi Sinaarsi, romelic Camoyalibda
azris gamoTqmis procesSi da flobs
ganusazRvrelobis da arastabiluro
bis maRal xarisxs. ganusazRvrelobis
daZlevis aucilebloba aiZulebs kogni
tur sistemas eZebos wonasworobis aRd
genis xerxi, kognituri iZulebis meqa
nizmisTvis gezis misacemad, romelic
safuZvlad udevs diskursis azrobriv
gaSlagafarToebas.
kognituri sistemis stabilizaciis
optimaluri xerxiT gadaWris procesSi
warmoCindeba argumentacia _ „argument
Ta zogierTi rgolis (Zafis) ganxilva
da miReba (...), romelime gadawyvetilebis
sasargeblod“ [poliaki. 1998].
diskursis Tematuri struqtura Sei
cavs konkretul informacias _ Te
maturad relevantur mosazrebebs, rom
lebic warmodgenilia faqtebiT, cifre
biT, mtkicebebiT da a.S., amasTanave gane
kuTvnebian uSualod ganxilvis sagans.
diskursis Tematuri struqtura emTxve
va argumentaciis komunikaciurfunqcio
nalur ierarqias. igi Seicavs adresan
tis ganzraxvebisa da miznebis Sesaxeb
informacias.
urTierTobis procesSi diskursi iT
valiswinebs komunikantis kognituri
sistemebis struqturis win wamowevas an
gadaadgilebas sicarieleebis Sevsebis
da zemoqmedebis moxdenis mizniT. axa
li codnis gamoyenebis garda, SesaZloa
moxdes recipientis codnis gandevna
da misi Semdgomi Secvla adresantisT
vis sasurveli codniT.
diskursis efeqturobas uzrunve
lyofs: a) adresantis mier miznobrivi
auditoriis specifikis codna, b) cod
na imisa (umeteswilad intuiciurad), Tu
rogor xdeba darwmunebis kognitu
ri damuSaveba, g) Semosuli mocemulo
bebis safuZvelze darwmunebis formire
ba, Zvel da axal mrwamss Soris kon
fliqtis Sedegebi da a.S. es niSnavs,
rom diskursis optimizacias safuZv
lad udevs garkveuli kognituri meqa
nizmebi, romlebic amoqmeddnen argumen
taciis procesSi.
kognituri meqanizmebi, romlebic mar
Taven argumentaciis process, SesaZloa
daiyos or kategoriad. Sida kognituri
meqanizmebi, romlebic moqmedeben menta
lur doneze da xels uwyoben erTian
argumentaciul sivrceSi im elementebis
integracias, romlebic Seadgenen dis
kurss; xolo gare meqanizmebi uzrunve
lyofen dagegmil zemoqmedebas recipi
entis kognitur sistemaze argumenta
ciis saSualebiT.
daskvnakognituri kuTxiT diskursis yove
li elementi warmoadgens realuri sa
myaros zogierTi fragmentis gamosa
xulebas. mTlianobaSi diskursis menta
luri reprezentacia moicavs lokaluri
mentaluri sivrceebis erTobliobas,
romlebic qmnian erTian argumenta ciul
sivrces. erTiani argumentaciuli sivr
cis ageba dafuZnebulia kognituri meqa
nizmebis moqmedebebze, isini SeiZleba
mivakuTvnoT or jgufs: asociaciurs
(romelic akavSirebs mosaubris cno
bierebaSi calke arsebul or mental
ur sivrces) da disociaciurs (romlis
moqmedeba mimarTulia ori mentaluri
sivrcis Seqmnisaken). am dapirispirebas
SeuZlia gamoiwvios mosaubrisaTvis sa
surveli efeqti.
diskursis struqturuli Tavisebu
rebebis aRwera eyrdnoba Tanamedrove
kvlevebs, romlebic iZlevian warmod
31
genas argumentaciaze rogorc kogni
turdiskursiul movlenaze, romelic
monawileobs recipientis struqturi
rebuli situaciuri modelis agebaSi.
recipientis samyaros situaciuri mod
elis Seqmna da Secvla moiTxovs argu
mentaciuli zemoqmedebis gare kogni
turi meqanizmebis CarTvas, romlebic
gamoiyeneba intuiciurad diskursiuli
situaciis ganusazRvrelobis pirobeb
Si. aseT meqanizmebs ganekuTvnebian mo
saubrisa da Tanamosaubris kognituri
simravleebis Sesatyvisobis, adaptiuri
da aditiuri, gamoZevebisa da substitu
ciis meqanizmebi.
diskursis kognituri simravleebis Se
sa tyvisobis dadgenis meqanizmi dafuZne
bulia mosaubrisa da misi Tanamosaubris
codnisa da rwmenis sistemis erToblio
baze. am meqanizms arsebiTad araferi
Seaqvs axali recipientis kognitur ba
zaSi, romelsac moeTxoveba mxolod
Sida Tanxmoba da dakavebuli pizici
is an codnis erTobliobis damowmeba.
zogjer siaxled SesaZloa CaiTvalos
adresantis mier mowodebuli rwmena,
romelic mdgomareobs imaSi, rom komu
nikantebs ukaviaT gansaxilvel sakiTxze
erTgvari pozicia. mtkiceba im faqtisa,
rom komunikantebs gaaCniaT amosavali
codnis erTnairi nakrebi da aqvT ama Tu
im sakiTxze axlo poziciebi, SemdgomSi
aadvilebs diskursis process. swored
amitom Sesatyvisobis dadgenis meqanizms
xSirad Tan axlavs adaptiuri meqanizmis
CarTva, romelic mimarTulia imisken, rom
miRweul iqnas mowinaaRmdegis mxridan
mowoneba an Tanxmoba.
literatura
1. Sperber D. and Wilson D. (1995):.Relevance Theory: Communication and Cognition (2nd ed.). Cornwall: Blackwell
2. O’Halloran K. (2003): Critical Discourse Analysis and Language Cognition. Edinburgh: Edin- Edinburgh: Edin-burgh University Press
3. Widdowson H. G. (2004): Text, context, pretext: critical issues in discourse analysis.Oxford: Wiley-Blackwell
4. Prince H. (2004): Discourse and language. Oxford: Wiley-Blackwell
5. Tomasello M., Carpenter M., Call J., Behne T., & Moll H. (2005): Understanding and sharing intentions: the origins of cultural cognition. Behav-ioral and Brain Sciences, 28, 675-735
6. Edwards D. (1997): Discourse and Cogni-tion, London: Sage
Cognitive Characteristics of Discourse
Natia KvaratskheliaThe University of GeorgiaSchool of Humanities77a Kostava street, 0171, Tbilisi, GeorgiaTel: 599 249 895E-mail: [email protected]
AbstractOne of the principal characteristics of discourse
represents its imminent verbalization. In connection with it, particular interest is aroused to the research of specifics of interactive action among discourse participants, and namely, to the study of the mecha-nisms which secure ascendency of communicants over one another; surveying strategy of discourse argumentation which is frequently applied by com-municants during the communication is also note-worthy. It herewith comprises the study of linguo-cognitive aspects of discourse argumentation.
The function of cognitive mechanisms of dis-course ensures recipient’s impact on the situational model and as a result it secures achieving positive
32
pragmatic effect or programmed outputs promoting coherent progress of communication process.
Keywords: discourse, cognitive, argumentation, communi-
cation, communicant, information.
Когнитивные характеристики дискурса
Кварацхелия Натия МамукаевнаГрузинский университетГуманитарная научная школаУл. Костава 77а, 0171, Тбилиси, ГрузияТел: 599 249 895E-mail: [email protected]
РезюмеОдним из главных характеристик дискурса
представляется ее обязательная вербализация. В связи с этим особенный интерес представляет ис-
следование специфики интерактивного действия участников дискурса, а именно тех механизмов, которые обеспечивают взаймодействие друг на друга коммуникантов; следует отметить также исследование стратегии аргументации дискурса, к которому часто прибегают коммуниканты в ходе коммуникации, что также составляет линг-во-когнитивный аспект изучения аргументации дискурса.
Функционирование когнитивных механизмов дискурса обеспечивает воздействие реципиента на ситуативную модель, и как следствие –поло-жительный прагматический эффект, т.е. дости-жение запланнированных результатов, которые способствуют последовательному развитию коммуникативного процесса.
Ключевые слова: дискурс, когнитивный, аргументация, комму-
никация, коммуникант, информация.
33
mxatvruli azrovnebis formebi gabriel garsia markesis publicistikaSi
marine lomiZe,
Tbilisis saxelmwifo universiteti
socialur da politikur mecnierebaTa
fakulteti
i. WavWavaZis gamz. #8, 0179, Tbilisi,
saqarTvelo
tel: 599 211 427
E-mail: [email protected]
reziumegabriel garsia markesi beletristi
da gabriel garsia markesi publicisti
urTierTgadajaWvuli da ganuyofeli er
Tarsebaa. markesi beWdur Jurnalistikas
literaturul Janrad ganixilavs. misi
azriT, presis gakeTilSobileba dasaS
vebia `poeziis gamWvirvale CanasaxebiT.”
markesi sakuTar Tavs upiratesad repor
tiorad miiCnevs, magram igi portretebis
Zerwvis aseve ubadlo ostaticaa, raSic
gansakuTrebiT mJRavndeba mwerlis sao
cari unari mxatvruli xerxebiT Seafa
sos da ganazogados movlenebi. drois
kvalobaze sxvadasxva niSniT aqtualu
rad warmoCenili pirovnebebi markesis
publicistikas Tanadroulobis, arse
buli problemebis wvdomis xarisxiTac
gamoarCevs. statiaSi yuradRebaa gamax
vilebuli cnobil adamianTa portre
tebis axleburad warmoCenis aspeqtebze:
epiTeti, asociaciuri paraleli, lako
niurad gadmocema. ostatobis swored am
da sxva saSualebebma gaxada gabriel
markesi gamorCeul publicistad da ga
suli saukunis mxatvruli azrovnebis
simbolod.
sagangebod unda gamoiyos markesis
publicisturi portretebis saTaurebi.
informaciulobisa da tendenciis war
moCenis Tanxvedra erTdroulad publi
kaciebisadmi interesis aRmZvrelicaa da
gansaxilveli sakiTxis gaazrebis sa
fuZvelic: `Seumdgari sayvareli“, `ori
Cavesis gamocana”, `ori gadajaWvuli
bedi”, `potenciuri papi” da sxva. saki
Txi Seswavlilia eleonora kuWavas
mier espanuridan naTargmni Ggabriel
garsia markesis publikaciebis mixedviT,
romlebic sxvadasxva dros gamoqveynda
qarTul periodikaSi.
sakvanZo sityvebi: Jurnalisti, publicisti, publikacia,
portreti, mxatvruli azrovneba, Canaxati,
narkvevi.
Sesavali komunikaciis problema Tanamedrove
msofliosaTvis gansakuTrebuli mniS
vnelobisaa, magram, amis miuxedavad, spe
cialistTa Soris komunikaciis Teorii
sa da kvlevis obieqtis Sesaxeb erTiani
azri ar arsebobs. cxadia, Tumca komu
nikacia Jurnalisturi saqmianobiTac
xorcieldeba. markesis azriT, `dRes
dReobiT mas (xelobas) ara Jurnalisti
ka, aramed xan komunikaciaTa mecniereba
da xanac socialuri komunikacia hqvia”.
WeSmaritad, presas socialur komunika
ciaTa WrilSi ganixilaven. mas mravali
faqtori aSorebs literaturisagan, ma
gram mainc ismis kiTxva _ aris Tu ara
Jurnalistika literaturuli Janri? ra
ufroa Jurnalisti _ xelobis mcodne
Tu SemoqmedebiTi unaris mqone. am kiTx
vaze kolumbiis erTerT universitetSi
dabejiTebiT upasuxes: Jurnalistebi ar
arian Semoqmedni.
34
markesis mosazrebebi ki aRniSnulis
sapirispirod efuZneba rwmenas, rom
beWduri Jurnalistika literaturuli
Janria.Mmisi TvalsazrisiT, `Jurnalis
tika imsaxurebs ara marto axal grama
tikas, pedagogikasa da profesiul eTi
kas, aramed imasac, rom aRiarebul iqnas
imad, rac isedac aris oficialuri aRia
rebis gareSe: asakovani literaturu
li Janri, rogorc poezia, dramaturgia
da sxv. markesi publicisti da markesi
beletristi urTierTgadajaWvuli da
ganuyofeli erTarsebaa. es aZlevs ki
dec mas uflebas sxvaTagan gansxvavebiT
gamorCeuli pozicia hqondes beWduri
Jurnalistikisa da literaturis mimar
Tebaze.
SesaZloa, ar veTanxmebodeT didi ko
lumbielis mosazrebas Jurnalistikis
literaturul Janrad ganxilvis gamo,
magram Jurnalistikis aRorZinebisa
Tvis, rogorc markesi wers, `ganaTlebis
sawyisi sistemisken dabruneba”, sadac
`istoriuli gamocdilebis kritikul
gaazrebas” jerovani adgili eTmoba,
uciloblad gasaziarebeli da gasaTva
liswinebeli faqtoria.
markesisaTvis Jurnalistikis lite
raturul Janrad ganxilva ar niSnavs
mis ganyenebul mxatvrul ganzogadebas
an Tundac gadaWarbebul SemoqmedebiTo
bas. piriqiT, man erTxel da samudamod
reportaJis sasargeblod gaakeTa arCe
vani, `radgan is yvelaze bunebrivi da
sasargebloa. mas SeuZlia iyos zustad
iseTi ki ara, rogorc cxovrebaa, aramed
ufro metic: ukeTesi, vidre cxovreba.
SeiZleba iyos iseTive, rogorc moTxro
ba an romani, erTi mkafio da aSkara
gansxvavebiT: romanisa da moTxrobisa
Tvis nebadarTulia usazRvro fantazia,
xolo reportaJi unda iyos marTali
ukanasknel mZimemde, imisda miuxedavad,
sjera Tu ara vinmes momxdarisa.”
cxovrebiseuli sinamdvilis wvdomam,
rogorc amboben, magiurma realizmma, ga
morCeulma literaturulma stilma da
gadmocemis unarma, presis poeziis gamW
virvale CanasaxebiT dasaSvebi gakeTil
Sobilebis survilma gaxada gabriel
markesi Tavis droze popularul Jur
nalistad, xolo SemdgomSi XX saukunis
mxatvruli azrovnebis simbolod.
ZiriTadi nawilimarkesis Jurnalisturi moRvaweoba
mTavar miznad adamianebze da adamiane
bisTvis weras isaxavs. markesi sakuTar
Tavs upiratesad reportiorad miiCnevs.
igi moqalaqeobrivi poziciiT afasebs
arsebul realobas, Tanamedroveobis
moTxovnaTa gaTvaliswinebiT uswrebs
win sazogadoebis ganviTarebis tenden
ciebs. Mmis reportaJul teqstebSi mov
lenis realuri da safuZvliani codna
gajerebulia literaturuli formebi
Ta da xerxebiT, magram mxatvruli saxee
biT azrovneba gansakuTrebiT ikveTeba
mis mier Seqmnil portretebSi.
drois kvalobaze sxvadasxva niSniT
aqtualurad warmoCenili pirovnebebi
markesis publicistikas Tanadroulo
bis, arsebuli problemebis wvdomis xa
risxiTac gamoarCevs. Mmisi portretuli
narkvevebisa da Canaxatebis gmirebi um
Tavresad cnobili pirovnebebia maTTvis
damaxasiaTebeli SuqCrdilebiT. vene
suelis prezidentis ugo Cavesis, kardi
nal dario kastrilion oiosis, aSSis
eqsprezidentis bil klintonis, Crdilo
eTatlantikuri blokis (natos) yofili
generaluri mdivnis xavier solana mada
riagasa da general uelsi k. klarkis
portretebSi maTi nacnobi da ucnobi
35
Strixebia ganfenili.
markesis nawarmoebebSi namdvil am
bavs gamogonili enacvleba. realobis
asaxva da misi sazogadoebisaTvis Se
Tavazebis Taviseburi maneraa markesis,
rogorc publicistisa da literatoris,
warmatebis mTavari gasaRebi. nobelis
premiaze dajildovebis ceremonialze
warmoTqmul sityvaSi man calsaxad aR
niSna: ̀ vbedav imaze fiqrs, rom es sinamd
vile sazRvrebs gascda da ara mxolod
literaturam, aramed amanac miipyro Sve
deTis akademiis yuradReba. ara lite
raturulma realobam, aramed iman, rac
Cvens Sorisaa... swored es kvebavs xarb
SemoqmedebiT wyaros, romelic savsea
wuxiliTa da mSvenierebiT. amitomac es
moxetiale da nostalgiuri kolumbieli
kidev erTi Sifria, romelic bedisweram
daimartova... yvela Cveni sastiki pro
blema warmoSva erTiani azris nakle
bobam: damajerebloba STagvebera saku
Tari sicocxlisaTvis.” swored saku
Tari sicocxlisaTvis damajereblobis
STabervis dasturad SeiZleba miviCnioT
markesis mier movlenebis, garemoebebis,
adamianTa realurad aRqmis mizniT maTi
xatovnad warmoCena. Aam mxriv gamorCeu
lia portretuli Canaxatebi. am Janris
gmirebTan piradi urTierTobis gamoc
dileba ostats saSualebas aZlevs kon
kretuli sababiT warmoaCinos TiToeu
li maTgani, riTac sazogadod aqtualu
ri sakiTxebisadmi sakuTar damokidebu
lebasac gamoxatavs.
publikaciaSi ̀ori gadajaWvuli be di”
CrdiloeT atlantikuri aliansis (nato)
generaluri mdivnis xavier solanasa da
Crdiloamerikeli generlis uelsi k.
klarkis natoSi gverdigverd muSaoba
markesma miiCnia mistikur damTxvevad,
imad, rac `romanistebs Zils ufrTxobs”.
XX saukunis miwuruls iugoslaviaSi
mimdinare ambebi da kosovos dabombvis
eqo dRemde aqtualuri Temaa. swored
madrideli xavier solana madariaga da
uelsi k. klarki iyo is ori pirovneba,
romlebmac 1999 wlis 24 marts ̀ ganaxor
cieles barbarosuli davaleba_kosovos
dabombva~.
xavier solanasTan ocwlianma mego
brobam da general klarkTan uCveulo,
gansacvifrebelma epizodurma Sexve
dram misca biZgi markess mokle for
matis publicistur werilSi msoflio
gulistkivili gansakuTrebuli xedviT
warmoeCina. Jurnalisti markesi awar
moebs erTgvar mokle pirovnul kvlevas,
cdilobs pasuxi gasces kiTxvaze, Tu ram
ganapiroba am ori gansxvavebuli cxo
vrebis wesis adamianis qmedeba. Mmarkesi
x.solanas pirovnebas ramdenime StrixiT
_ garegnobisa da xasiaTis Tvisebebis
aRweriT _ STambeWdavs xdis: ̀ ara wveria
ni, aramed uZilobisa da mouclelobis
gamo cudad gaparsuli inteleqtuali,
romelic safuZvlianad flobs saubris
magias da kargad, amasTan seriozulad
aqvs wakiTxuli yvela is wigni, romelic
unda waikiTxo da bevri iseTic, romel
Ta wakiTxvac ara Rirs. Aara mgonia, rom
ar daeweros sasiyvarulo leqsebi, Tum
ca es arasodes gaumJRavnebia. igi dam
saxurebulad sargeblobs iseTi adamia
nis saqveyno didebiT, uxvad rom arigebs
Rimilsa da ambors, da im zomamde, rom
erTma megobarma ixumra kidec: solanas
SeuZlia eleqtroboZsac ki moexvioso.
Mmagram Zalze iSviaTad, rodesac yura
dRebas adunebs, misi Tvalebidan martoo
bisadmi midrekili sevdiani poetis mze
ra gamosWvivis.” sruliad logikuri da
amavdroulad adamianuria avtoriseuli
daskvna: `Cveulebrivma samoqalaqo pir
ma, romelsac TiTqosda buzis mokvlac
ki ar SeeZlo, uyoymanod ganaxorciela
36
am saukunis yvelaze sabediswero brZa
neba. erTaderTi, rac mis megobrebs gva
nugeSebs, aris rwmena, rom es vandaluri
aqti iyo ara misi gulis karnaxi, aramed
misi ubedobis axvroba.”
general klarkTan pirveli Sexvedris
STabeWdilebas mwerali mkiTxvelisa
Tvis dauviwyars xdis: `filmebidan gad
mosuli koloniuri epoqis komandantee
bis tropikul formaSi gamowyobili, da
nairnairi delikatesebiTa da sasmeliT
daxunZluli magidis kidesTan idga.
ifiqrebdiT, is ki ar aris, batoni perso
na, aramed robert redfordia general
klarkis Cinebulad Sesrulebul rol
Sio. Mmisi survili, esaubra CvenTan saka
cobrio Temebzec, oqsforduli ritori
kiTa da skarlet o’haras SvilTaSvile
bisaTvis niSandoblivi laRi manerebiT
gamoixata”.
ori personis gansxvavebulobis xaz
gasma ostaturadaa Sejerebuli pu
blikaciis finalSi, romelic saTaur
sac ufro gasagebs xdis mkiTxvelisa
Tvis: `dRes ukve naTelia, rom kosovo
ar aris mxolod qveynis raRac nawili,
igi nervuli centria da mas, rogorc
msxverplis agresiulobas, aqvs gauTva
liswinebeli da saSineli eqspansiis Se
saZleblobani. Ees saxifaTo gzavnilia
ganaTlebuli adamianisaTvis, romelsac
arasodes uocnebia samxedro karieraze,
da im samxedrosTvisac, romelsac unda,
rom ganaTlebuli adamianis saxeli dai
mkvidros. saSinelma riskma, SesaZloa
mesame msoflio omis mauwyebelni gavx
deTo, gadaajaWva orives bedi”.
markesi pirovnebis srulyofilebis
lakoniurad gadmocemis ubadlo os
tatia. publikaciaSi `Seumdgari sayva
reli” bil klintonis pirovnuli xi
bli sruladaa gadmocemuli ramdenime
winadadebiT: `im saRamos prezidentis
gunebaganwyoba garegnobis Sesaferisi
iyo: SekreWili Tma jagrisiviT aefo
fra, garujuli kani ubzinavda, xmeleTze
gadmosuli mezRvauris Tavxeduri jani
igrZnoboda; ecva axalgazrduli mai
suri, romelsac gulze gadaxlarTuli
asoebi hqonda amotvifruli. 49 wlis
klintoni samocdarvianelTa Rirseuli
warmomadgenelia. Mmarixuanac mouwevia,
biTlebis simRerebic umReria da viet
namis omic gauprotestebia quCaSi.” Aam
CanaxatSi, ise ve rogorc sxvagan, marke
si asociaciur paralelebs mimarTavs,
riTac msgavsebiTi Sedareba mkiTxvelis
warmosaxvas amZafrebs da avtoric sa
survel Sedegs aRwevs _ aCvenos amerikis
pirveli politikosis adamianuri saxe,
Segnebuli da Seugnebeli sisusteebi. L
literaturulistoriuli paralele
bi ufro STambeWdavs xdis saqveynod
cnobil ambebs: `mxatvruli literatura
gamoigona ionam; es moxda maSin, rode
sac man daarwmuna Tavisi coli, sami dRe
Sin imitom ar movedi, rom veSapma gadam
ylapao. am atavisturi xrikiT Segu
lianebulma klintonma sasamarTloze
uaryo raime seqsualuri kavSiri monika
levinskisTan.”
TeTri saxlis gavleniani disaxlisis,
hilari klintonis roli meuRlis imi
jis Seqmnasa da amerikis politikuri
kursis warmarTvaSi farTodaa cnobi
li. igi prezidentis administraciaSi
meuRlis `mTavari damcvelis” statusiT
sargeblobda monika levinskisTan skan
dalur istoriaSi dakavebuli poziciis
gamo. qalbatonma klintonma atexili
aurzauri gmirulad gadaitana, riTac
meuRles Tanamdebobac SeunarCuna da
sakuTari karieris Sesaqmneladac gai
kafa gza. Ees faqtori markesma erT wi
nadadebaSi Caatia: `bolosdabolos, es
piradi drama mxolod misi da hilaris
37
saSinao saqmea. Aam ukanasknelma ki mTe
li msoflios winaSe homeruli Rirse
biT daicva meuRle”.
gansakuTrebuli daniSnulebisaa te
qstSi moyvanili epiTetebi, Sedarebebi,
romlebic naTlad, calsaxad gamoxatavs
markesis pozicias. magaliTad, Qqroni
kuli daRlilobis metalis cveTasTan
gaigiveba mkiTxvels omgamovlili pre
zidentis sulier mdgomareobaze mia
niSnebs: `Zalagamoclili da gaubedavi,
mxi lebuli, romelic profesiuli Ri
miliTac veRar malavda qronikul daR
lilobas~; `miTiuri instancia~, `bunebis
masxrad agdeba~, `agoniaSi myofi Cveni
saukunis didi mwerali~ da sxva.
markesi mimoixilavs iseT aspeqtebs,
romlebic garemoebaTa movlenis socia
lur arss mkiTxvelisaTvis gasagebs
xdis. amasTan igi amTlianebs movlenas
da saerTo suraTs warmosaxavs. sakiTxs
sagnobrivad, realisturad ganixilavs,
mimoixilavs Seqmnil mdgomareobas. P
publicisturi analizis siRrmes mov
lenis realuri da safuZvliani codna
gansazRvravs. Aasea prezident ugo Cave
sisadmi miZRvnili portretul Cana
xatSic: ,,ori Cavesis gamocana~. marke
si Tanmimdevrulad awarmoebs kvlevas,
cdilobs, pasuxi gasces kiTxvaze, ram
ganapiroba aRniSnuli mdgomareoba da
sakiTxs Semdegnairad svams: aris Tu
ara prezidenti is pirovneba, rogorsac
mas icnobs Tavisi xalxi da msoflio.
publicistmaFfaqtebisadmi damaxasiaTe
beli kavSirebis aRmoCena moaxerxa, maT
arss Cawvda da logikurad mivida mTavar
mizezamde. safuZvlian faqtebze dayrd
nobiT markesma analizi swori mimar
TulebiT warmarTa da Tavisi mosaz
reba publikaciis bolos ganzogadebis
formiT warmoadgina: ,,igi uaxloesi
megobrebisa da brWyviala epoletebi
ani samxedroebis TanxlebiT wavida. me
ki, SemZra azrma, rom vimgzavre da didi
siamovnebiTac vesaubre or sapirispiro
adamians. erTs umowyalo bedi aZlevda
Sanss gadaerCina Tavisi qveyana. Mmeore
ki, _meocnebe, _SesaZloa Sevides isto
riaSi, rogorc kidev erTi despoti~.
daskvnaamrigad, gabriel garsia markesis
publicistikas axasiaTebs mxatvruli
azrovnebis mravalgvari forma da xe
rxi. warmodgenil statiaSi yuradReba
gamaxvilebuli cnobil adamianTa por
tretebis axleburad warmoCenis aspeqte
bze: epiTeti, asociaciuri paraleli,
publikaciis saTauri, Sefasebis lako
niuri gadmocema. ostatobis swored am
da sxva saSualebebma gaxada gabriel
markesi gamorCeul publicistad da ga
suli saukunis mxatvruli azrovnebis
simbolod.
literatura1. markesi g. g. (2008): ori gadajaWvu
li bedi. `Cveni mwerloba”, Tebervali
2. markesi g. g. (2007): ori Cavesis gamo
cana. `Cveni mwerloba”, 6 ivlisi
3. markesi g. g. (2008): Seumdgari sayvamarkesi g. g. (2008): Seumdgari sayva Seumdgari sayva
reli. `Cveni mwerloba”, ivlisi
4. markesi g. g. (2009): fantazia da
mxatvruli Semoqmedeba laTinur ameri
kasa da karibebze. `Cveni mwerloba”, 6
Tebervali
5. markesi g. g. (2005): romani romans
miRma. `literatura da xelovneba”, 2 ap
rili – 15 aprili
6. markesi g. g. (2005): potenciuri papi.
gazeTi `24 saaTi“, #83 (943), 13 aprili
38
Forms of Artistic Thinking in the Gabriel Garcia Marcus's Publicism
Marina LomidzeTbilisi State UniversityАaculty of social and political science8, Chavchavadze ave., 0179, Tbilisi, Georgia Tел.: 599 211 427E-mail: [email protected]
AbstractGabriel Garcia Marcus as the novelist and
Gabriel Garcia Marcus as the publicist, the meaning of concept interconnected and in the essence not divided. He is greatest prosaic and master of the artistic word and he reviews journalism as the form of literary genre. The elevation of press is permitted from his point of view because here is obvious fact “the rudiment of poetic transparency”. Marcus realizes himself as a reporter, as the best master of generalizations, in what his outstanding manifesting as a writer gift. Creative experience of Marcus as a publicist exactly as prosiest had been enriched in the high degree of the understanding of human nature. In the article special attention is paid to the portraits of some talent personalities, some aspects of the publicist form of the account of the material: epithets, association, parallel, laconic explanations. Especially this and other qualities of Columbian master views made Gabriel Marcus's as a famous publicist and as a symbol of the past century.
Separately should be isolated the titles of the publicistic portraits of Marcus. Informativeness and the idea of the associated tendencies simultaneously interest in the publications, the impelling to the study of problems comprehensions: “Cancelled loved”, “the riddle of two Chaveses’s”, “Two interlaced fates”,” Potential Pope”.
This research was accomplished on the works of Gabriel Garcia Marcus's in the translations from spanish language by Eleonor Kuchava, which had
been published in a different time in the Georgian periodicals.
Keywords:journalist, publicist, publication, portraits, artistic
thinking, sketching, essay.
Формы художественного мышления в публицистике Габриэля Гарсия Маркеса
Ломидзе Маринэ ДжудуевнаТбилисский государственный университетФакультет социально-политических наук Просп. И. Чавчавадзе #8, Тбилиси, Грузия Tел.: 599 211 427 E-mail: [email protected]
РезюмеГабриэль Гарсия Маркес Беллетрист и Габ-
риэль Гарсия Маркес публицист – понятия вза-имосвязанные и по сути неразделимые. В своем творчестве прозаик и маcтер художественного слова рассматривает журналистику как форму литературного жанра. С его точки зрения воз-вышенность прессы допустима, поскольку здесь очевиден « зачаток поэтической прозрачности». Маркес осознает себя, прежде всего, репортером, однако он предстает перед нами и несравнен-ным творцом портрета, безупречным мастером обобщений, в чем проявляется его незауряд-ное писательское дарование. Творческий опыт Маркеса – публициста, ровно как прозаика, в соответствии со временем обогащался высокой степенью постижения человеческой природы. В статье особое внимание уделяется портретам выдающихся личностей, по-новому рассматри-ваются некоторые аспекты публицистической формы изложения материала: эпитеты, ассоциа-
39
ции, параллели, лаконичные пояснения. Именно эти и другие особенности авторского видения колумбийского мастера, сделали Габриэля Мар-кеса выдающимся публицистом и символом минувшего века.
Особо следует выделить заголовки публи-цистических портретов Маркеса. Совпадение информативности и показа тенденций являются основой осмысления рассматриваемых вопросов и вызывают интерес к публикациям: «Несостояв-шийся возлюбленный», «Загадка двух Чавесов», «Две переплетенные судьбы», «Потенциальный Папа».
Данное исследование осуществлялось по про-изведениям Габриэля Гарсия Маркеса в перево-дах с испанского Элеоноры Кучава, которые в разное время публиковались в грузинской перио-дической печати.
Ключевые слова: журналист, публицист, публикация, портреты,
художественное мышление, зарисовка, очерки.
40
ara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti zmne bi fran gul ena Si
qe Te van rex vi aS vi li
qu Ta i sis akaki we reT lis sa xel mwi fo
uni ver si te ti
ro ma nu li fi lo lo gi is de par ta men ti
Ta mar me fis gam zi ri #59, 4600, qu Ta i si,
sa qar Tve lo
tel: 593 609 822
E-ma il: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com
re zi u mesta ti a Si gan xi lu lia brun va Ta ga
na wi le bis sa kiT xi, rac gan sa kuT re biT
mniS vne lo va nia su bi eq ti sa da obi eq te
bis Te taro leb Tan Se sa ba mi so bis Tval
saz ri siT.
fran gul ena Si pir da pi ri obi eq tis
brun va struq tu ru lia da kon fi gu ra
ci u lad gan saz Rvru li. igi ga mo i xa te ba
pi ris umax vi lo nac val sa xe le biT (kli
ti ke biT), ix ma re ba gar da ma val zmneb Tan
ka u za ti ur kon struq ci eb Si. da ma te bis
brun va aris na wi lob iTi brun va, ro me
lic gan sa kuT re bul mniS vne lo bas iZens
ma Sin, ro de sac bral de bi Ti Ca var de ba.
na wi lo bi Ti ar aris Tan da yo li li brun
va, igi struq tu ru lia da bral de bi Ti
brun vis va ri an tia. gar da u va li zmne bis
upi ro qvem de ba re e bi swo red am brun vis
ma ta re be lia.
fsi qozmne bic Ta vis Ta vad iyo fa ara
mi ce miT da ara a ku za ti ur zmne bad. ma Tac
aqvT ara Te ma tu ri ga re ar gu men ti (su bi
eq ti) da Se iZ le ba hqon deT ori Si na ga
ni brun va: na wi lo bi Ti da bral de bi Ti,
rom le bic pir da pi ri da ma te bis re a li
za ci as war mo ad gens.
sak van Zo sit yve bi:
ara a ku za ti u ri, be ne faq ti vi, ma le
faq ti vi, qve ka te go ri za cia, gar da u va li,
ara er ga ti u li, mor fo lo gi u ri, ara Te ma
tu ro ba.
Se sa va liTa na med ro ve sin taq su ri Te o ri is
erT–er Ti Zi ri Ta di sa kiT xia ur Ti erT
mi mar Te ba leq si kur in for ma ci a sa da
sin taq sur struq tu rebs So ris, ase Ti
ur Ti er Tmi mar Te bis ar se bo ba ai sa xe ba
ar gu men tu li struq tu ris age bis prin
ci peb Si, Te ma tur ie rar qi a sa da brun vis
mi we ris Se saZ leb lo ba Si.
pre di ka tis ar gu men tu li struq tu
ra pre di ka tis ir gvliv su bi eq te bi sa da
obi eq te bis gan la ge bi T, ma Ti ra o de no bi
sa da sta tu sis dad ge niT ai ge ba. su bi eq
ti ga re ar gu men tia da ar ga ni saz Rvre ba
pre di ka tis qve ka te go ri za ci iT. Si na gan
brun vad mi iC ne va bral de bi Ti da mi ce
mi Ti.
l. bur ci os Tvalsazrisi aR wers kav
Sirs nak lul brun va sa da nak lul ar gu
ments So ris, Si ga ar gu men te bis moZrao
bis me qa nizms.
zmna Ta kla si fi ka ci as ara a ku za ti ur,
ara mi ce miT, er ga ti ul, fsi qo da gar
dau val zmneb ad ga nu yof lad ukav Sir
de ba ara Te ma tu ri (ga re) ar gu men tis sa
kiT xi.ara Te ma tu ri ga re ar gu men tis mqo
ne zmne bia ara a ku za ti u ri, ara mi ce mi Ti,
fsi qoz mne bi da er ga ti u li zmne bi.
statiaSi warmodgenili ara a ku za ti ve
bis jgu fi ga mo xa tavs ga mo Ce nas, ar se bo
bas, ga das vlas, ese nia: naî tre, mo u rir, ve nir (mi si qvej gu fi), tom ber, des cen dre, al ler, sor tir, ar ri ver, en trer, res ter, pas ser, ap pa raî tre, man qu er, échap per, ple u vo ir, flot ter, ne i ger.
Zi ri Ta di na wi libmi sa da mar Tvis Te o ri is erTer Ti
aq moy va ni li va ri an tis Ta nax mad, ori
41
ve brun va, na wi lob ri vi da bral de bi Ti,
pir da pi ri da ma te bis re a li za ci as war
mo ad gens. na wi lob ri vi brun va struq tu
ru li brun vaa; igi ix ma re ba Zi ri Ta dad
iseT kon struq ci eb Si, sa dac bral de bi
Ti brun va Ca var dni lia, ase Te bia: pa si u
ri for ma, sa Su a lo gva ri da ara a ku za
ti ve bi. na wi lob ri vi brun va ar ukav Sir
de ba Te ta _ ro lis mi we ras:
Ma rie a ven du ces ju pesCes ju pes ont été ven du esIl a été ven du be a u co up de ju pes.Il en a été ven du be a u co up* Il les a été ven du be a u co upma ga li Tad, ara a ku za ti u ri zmna ~ar ri-
ver~s ga aC nia Si na ga ni ar gu men ti. na wilob ri vi brun vi Ti Si na ga ni ar gu men ti
moZ ra obs sa xe lo bi Ti brun vis po zi ci is
(ara Te ma tu ri) da sa ka veb lad.
Il est ar rivé plu si e urs Angla isIl en est ar rivé plu si e urs Plu si e urs / les Angla is sont ar rivés
[Herschensohm.44]bral de biT Tan er Tad na wi lo bi Ti
brunva miiCneva obi eq tu ri brunvis va
ri an tad.
ara a ku za ti ur zmnebs ar Se uZ li aT
mia we ron an saerTod ar ga aC ni aT bral
de bi Ti brun va. ara a ku za ti ur zmnebs ara
aqvT ga re ar gu men ti (su bi eq ti), mag ram
maT Se iZ le ba hqon deT er Ti ar gu men ti
zmnis Sem deg (po zi ci u ri obi eq ti) da da
ma te biT mi i er Ton me o re Si na ga ni ar gu
men ti, ro me lic ze da pi rul struq tu ra
Si Cnde ba mi ce miT brun va Si, xo lo Te ma
is wraf vis da i Wi ros su bi eq tis po zi cia:
Il le ur ar ri ve des Nor végi ens, des Rus ses et des Chi no is.
Des Nor végi ens, des Rus ses et des Chi no is le ur ar ri vent.
nam dvi li gar da u va li zmne bi co u rir, rêver, so u ri re mi i er Te ben se man ti ku rad mo
na Te sa ve obi eq tebs.
Marc a co u ru les cent mètresMarc a ple uré to u tes les lar mes de ses ye uxMarc a to ussé un peu de fum ée.ara er ga ti u lebs fa rul gar da ma val
zmnebs uwo de ben imis ga mo, rom ga mo nak
lis Sem Txve va Si SeuZliaT obieqts mi a
we ron bral de bi Ti brun va.
Après l’ex plo si on, il le ur ple u va it des bri qu es des sus.
an mi i er Ton ori Si na ga ni ar gu men ti;
Luc lui a vo mi to us son re pas des sus.am ri gad, ara a ku za ti ve bi ar mi a we ren
bral de biT brun vas, ara er ga ti u le bs
Se uZ li aT mi a we ron bral de bi Tebs er
Ti fu Zi dan na war mo e bi obi eq te biT. [Her-schensohm.73–82].
mi ce mi Ti brun va fran gul ena Si
struq tu ru la daa gan saz Rvru li à winde bu liT, nac val sa xe liT an in fi ni ti
viT; win de bu li me or de ba yve la PNis (an
mi si sta tu sis iden tu ris) win, amas Tan
ix ma re ba agreTve nac val sa xe li to us. kau za ti ur kon struq ci eb Si ix ma re ba igi
gar da ma val zmneb Tan pir da pi ri obi eq
tis ga re mo Sic.
mi ce mi Ti brun vis me o re tips war mo ad
gens ara leq si ku ri, moC ve ne bi Ti mi ce mi Ti;
igi ar qve ka te go riz de ba zmnis mi er da
ga mo xa tavs mo la pa ra ke su bi eq tis moC ve
ne bi To bas an in te ress. moC ve ne bi Ti mi ce
mi Te bis Te ma tu ri gan saz Rvra iseT Ta vi
su fal ka te go ri ebs Se i cavs, ro go ri caa
be ne faq ti vi (mo sar ge b le), ma le faq ti vi
(cu dis mo mas wa ve be li) ga nus xvi se ba di
sa kuT re ba, eTi ku ri mi ce mi Te bi. gan sxva
ve ba am ka te go ri a Ta So ris ar aris mkac
ri (mag. be ne faq tiv sa da ma le faq tivs
So ris per speq ti va zea da mo ki de bu li),
arc sin taq su ri da arc mor fo lo gi u ri
ma xa si a Teb lis mi xed viT. leq si ku ri mi
ce mi Te bi qve ka te go riz de ba zmnis mi er,
moC ve ne bi Ti mi ce mi Te bi aseT qve ka te go
ri za ci as ar eq vem de ba re ba, ar war mo ad
42
gens leq si kur ar gu ments). ma Ti xma re ba
Sez Ru du lia leq si ku rad, se man ti ku rad
da met yve le bis aq tiT. es ori mi ce mi Ti
mor fo lo gi u rad iden tu ri, xo lo se
man ti ku rad mra val mxriv gan sxva ve bul ni
ari an. moC ve ne bi Ti mi ce mi Te bis se man ti
ku ri Sez Rud ve bi em ya re ba models:
PN [± su li e ri] [± moC ve ne biT]
Pa ul lui a fa it une bron chi temoC ve ne bi Ti mi ce mi Te bis xma re ba da mo
ki de bu lia dis kur sis re gis trze; isi ni
ix ma re ba ram de ni me sta ti kur zmnas Tan
er Tad [vo ir, cro i re].Je lui ai vu une ju pe bi zar reJe lui cro ya is une maî tres se, dans cha que portmoC ve ne bi Ti mi ce mi Te bi Se iZ le ba Te ta
_ ma ta re bel afiq sad Ca iT va los, iS vi a
Tad isi ni Cve u leb riv mi ce miT Tan er Tad
ix ma re bi an I da II pir Si (umax vi lo nac
val sa xe leb Tan).
zmna Ta kla si fi ka ci as ara a ku za ti ur,
ara mi ce miT, er ga ti ul, fsi qo da gar da
u val zmneb Tan ga nu yof lad ukav Sir de
ba ara Te ma tu ri (ga re) ar gu men tis prob
lema. es sa kiT xi or gva rad Se iZ le ba iq
nas ga ge bu li: 1) an su bi eq tis po zi cia
da ka ve bu lia ca ri e li (upi ro) nac val
sa xe lis mi er (il, ce ....) an 2) su bi eq tis pozi cia Sev se bu lia, mag ram igi, (su bi eq ti)
ar as ru lebs im Te ma tur rols, ro me
lic mas am po zi ci a Si mi e we re ba. e.i. su
bi eq ti ara Te ma tu ria (mag. pa si vis qvem de
ba re, ro me lic pa siv Si aku za tiv Sia, xo
lo aq ti ur for ma Si no mi na tiv Si, mag ram
ar aris agen ti). ara Te ma tu ri su bi eq tis
ar se bo ba Ta vis mxriv iw vevs brun va Ta
de fi cits, nak lo va ne bas. am Sem Txve va Si
Cnde ba axa li pro ce si, moZ ra o ba su bi eq
tis Te ma tu ri ro lis, an sxva brun vis
po zi ci is da Te ta _ ro lis Se sav se bad
sxva ar gu men tTa mi er. Zi ri Ta dad saq me
exe ba sa xe lo biT da bral de biT brun vas,
razec uk ve iyo la pa ra ki na wi lo bi Ti
brun vis (en) mi er bral de bi Tis de fi ci
tis Sesavsebad. ara Te ma tu ri ga re ar
gu men tis mqo ne zmne bia ara a ku za ti u ri,
ara mi ce mi Ti, fsi qoz mne bi da er ga ti u li
zmne bi.
araaku za ti u ri zmne bi ar mi a weren
bral de biT brun vas, ir Ceven Si ga pir da
pir ar gu ments da axa si a TebT ga re ar gu
men tis ara Te ma tu ro ba. ara a ku za ti ve bis
mo ce mu li jgu fi ga mo xa tavs ga mo Ce nas,
ar se bo bas, ga das vlas, isini iuR le bi
an an `avo ir~ an `être~ zmnebiT da ar
ikavSireben sa ur Ti er To ana fo re bs). es
zmnebia: naî tre, mo u rir, ve nir (mi si qvej gu fi),
tom ber, des cen dre, al ler, sor tir, ar ri ver, en trer, res-ter, pas ser, ap pa raî tre, man qu er, échap per, ple u vo ir, flot ter, ne i ger.
ara mi ce mi Ti zmne bi Cveulebriv ar mi
a we ren mi ce miT brun vas da aqvT ara Te ma
tu ri ga re ar gu men ti, mag ram Se uZ li aT
mi a we ron bral de bi Ti brun va.
fsi qoz mne bic Ta vis Ta vad iyo fa ara
mi ce miT da ara a ku za ti ur zmne bad; ma Tac
aqvT ara Te ma tu ri ga re ar gu men ti da Se
iZ le ba hqon deT ori Si na ga ni brun va.
fsi qoz mne bis Si ga ar gu men te bis moZ
ra o ba ga re ara Te ma tu ri ar gu men tis po
zi ci is ken gan pi ro be bu lia mi ce mi Ti an
bral de bi Ti brun vis re le van tu ro biT
[Herschensohm.100]l. bur ci os midgomis Tanaxmad, bral
de bi Ti brun vis ar qo na Se e sa ba me ba ga re
Te ma tu ri ar gu men tis ar qo nas, sa xe lo
bi Ti brun vis po zi cia ub run vo ar gu men
ti saT vis aris gan Ta vi suf le bu li, ori
Si na ga ni brun va mi ce mi Ti da bral de bi
Tia.
mi ce mi Ti brun va, ise ve ro gorc bral
de bi Ti, Se iZ le ba an ga uq mdes, an de fi ci
ti Seq mnas da ga re ar gu men ti ara Te ma
tu ri un da iyos, ra Ta ub run vo ar gu men
tma imoZ ra os su bi eq tis po zi ci i sa ken. es
we si da saS vebs xdis ara mi ce mi Ti zmne bis
43
kla sis ar se bo bas; [Bur zio]bur ci os Tvalsazrisis mo wi na aR mde
ge ni am tki ce ben, rom yve la ena ro di
emor Ci le ba am we sebs, isi ni mi u Ti Te ben,
rom Si ga brun va yo vel Tvis ar uq mde ba
ga re su bi eq tis ara Te ma tu ro bis Sem Txve
va Si da rom bral de bi Ti brun va Se nar
Cu ne bu lia mi u xe da vad ga re ar gu men tis
ara Te ma tu ro bi sa (ase Ti ene bia uk ra i nu
li, zog jer fran gu lic) [Herschensohm.70]am ri gad, bur ci os Sefaseba gu lis
xmobs ur Ti er Tmi mar Te bas Si na gan brun
va sa da ga re Te ta _ rols So ris. Si na
ga ni brun vis ar qo na ai Zu lebs Si na gan
ar gu ments imoZ ra os su bi eq tis po zi cii
sa ken.
das kvnaTe ma tur mi mar Te ba Ta sis te mis mi marT
dRe sac ara er Tgva ro va ni da mo ki de bu le
baa enaT mec ni e re ba Si.
brun vis mi we ris Se sa xeb ra m de ni me
gan sxva ve bu li az ri ar se bobs. gan sa kuT
re biT gav rce le bu lia bur ci os Teoria
brun vis mi we ri sa da ena Ta fleq si u ri
da xa si a Te bis Se sa xeb.
sta ti a Si gan xi lu lia pre di ka tis ar
gu men tu li struq tu ra su bi eq te bi sa da
obi eq te bis gan la ge biT ara aq ti ur pre
di ka tul siv rce Si. mi ce mi Ti brun va, ro
me lic struq tu ru lad gan saz Rvru lia
fran gul ena Si,Se iZ le ba ga uq mdes an de
fi ci ti Seq mnas (ise ve ro gorc bral de
bi Ti) da rom swo red am gva ri gav rco ba
ganapirobebs ara mi ce mi Ti zmne bis kla
sis ar se bo bas.
li te ra tu ra
1. Bur zio L. (1986): Ita li an Syntax. «D.Re i del Pub lis hing Com pany» Dor drecht/Bos ton/Lan cas ter/Tok yo
2. Kay ne R. (1977): Synta xe du fran ça is. «Edi ti-ons du Se u il». Pa ris
3. Per lmut ter D. (1978): Imper so nal Pas si ves and the Unac cu sa ti ve Hypot he sis. Ber kley Lin gu is-tic So ci ety IV. Uni ver sity on Ca li for nia
3. Her schen sohn J. (1995): Ca se sus pen si on and bi nary com ple ment struc tu re in French. John Ben ja-mins pub lis hing com pany. Amster dam/Phi la del phia
Nonaccusative Verbs in French, Which do not Relate to Dative Case
Ketevan RekhviashviliKutaisi's State University of A. TsereteliRomanian philology department59, Tamar Mephe ave., 4600, Kutaisi, GeorgiaTel.:593 609 822E-mail: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com
AbstractThe article examines a question of the distribu-
tion of cases, which represents interest from the point of view of the correspondence of subject and objects with the subject roles.
The case of straight object is structural in French language and it is determined configure. It express by the unaccented pronouns (clitic) and it uses with the transitive verbs in the causative constructions. The case of addition represents by the partial case, which acquires its special importance when accusa-tive case it descends. Partial is structural form and version of accusative case.
44
Psycho-verbs, in turn, are divided into two cat-egories, which do not relate to the dative case, but nonaccusative verbs have the internal nonthematic argument (subject) and can have two internal cases - partial and accusative, which realize straight line the addition
Keywords: nonaccusative, benefactive, malefactive, subca-
tegorization, nontransition, nonergative, morpho-logical, nonthematical.
Неаккузативные глаголы во французском языке, не
относящиеся к дательному падежу
Рехвиашвили КетеванКутаисский государственный университет им. А. ЦеретелиДепартамент романистской филологиипр. Тамар Мепе 59, 4600, Кутаиси, ГрузияТел.: 593 609 822E-mail: qe ti rek hvi as hvi li@ ya ho o. com
РезюмеВ статье рассматривается вопрос распреде-
ления падежей, которое представляет интерес с точки зрения соответствия субъекта и объектов с тематическими ролями.
Во французском языке падеж прямого объекта сструктурирован и конфигуративно определен. Он выражается безударными местоимениями (клитиками), используется с переходными глаго-лами в каузативных конструкциях. Падеж допол-нения представлен частичным падежом, который приобретает свое особое значение тогда, когда винительный падеж опускается. Частичный яв-ляется структурной формой и вариантом вини-тельного падежа.
Психоглаголы, в свою очередь, делятся на две категории, которые не относятся к дательному падежу, а неаккузативные глаголы имеют нете-матический аргумент (субъект) и могут иметь два внутренних падежа – частичный и винитель-ный, которые реализуют прямое дополнение.
Ключевые слова: неаккузативный, бенефактив, малефактив,
подкатегоризация, непереходной, неергативный, морфологический, нетематичность.
45
Особенности метафоризации эмоций в английском, грузинском и русском языковых картинах мира
Салуквадзе Наталья ЛевановнаБатумский государственный университет им. Шота РуставелиДепартамент европейстикиул. Ниношвили 35, 6010, Батуми, ГрузияТел.: 595 348 508E-mail: [email protected]
РезюмеВ теоретических разработках последних лет
метафора интерпретируется не только как вер-бальный, но скорее как концептуальный фено-мен, ибо репрезентация метафоры осуществля-ется на образно-ассоциативном и пропозицио-нальном уровнях, и акт метафорического пере-носа реализуется в контексте взаимодействия вербально-образных комплексов.
В статье характер переосмысления эмоций наглядно иллюстрируется многочисленными примерами из художественных текстов, что сви-детельствует об их высокой образности и реле-вантности в различных лингвокультурах.
Ключевые слова:лексическое поле, метафора, лексическая
единица, кодирование.
ВведениеКультурная релевантность метафоры, как
отмечают исследователи, обусловлена её поли-функциональностью.
Mетафора по мнению Арутюновой – это «троп или механизм речи, обозначающий некоторый класс предметов, явлений и т.п., для характери-зации или наименования объекта, входящего в другой класс, либо наименования другого класса объектов, аналогичного данному в каком-либо отношении» [Арутюнова. 1988:296].
Поскольку в её основе лежит какое-либо фор-мальное или функциональное сходство между различными фрагментами действительности, то человеческое сознание на основании подобного рода сходства как бы уподобляет одно явление другому, приписывая ему определенные призна-ки. В основе данного переноса наименования од-ного явления (предмета) на другое лежит такая предметно-ментальная операция, как составле-ние по аналогии.
Основная частьМетафора в современной лингвистикеНачало изучения семантики метафоры берет
с работ М. Блэка, который, использовав понятие “фильтрации”, определил идею метафорическо-го переноса (позже автор отказался от “фильтра-ции” в пользу “проекции” отдельных характери-стик). В структурировании модели метафоры М. Блэк опирался на концепцию значения, предпо-читая при этом не референциальную, но конно-тативную версию значения. Он уточнял, что из-менение значения исходного выражения реали-зовалось, прежде всего, путем его экстенсивного расширения до нового, метафорического значе-ния. Практически одно и то же выражение мо-жет иметь как буквальное, так и метафорическое (для конкретных актов употребления) значение.
Дж. Серль различал значения предложений “самих по себе” и реальных значений, вклады-ваемых говорящим в эти высказывания, которые отождествлялись автором с метафорическими значениями.
Однако существовавшие теории не могли от-ветить на вопрос о природе метафорического переноса и механизме выделения проецируемых семантических характеристик, ибо, как отмеча-ют исследователи, “на основе референциальных атомистических концепций значения нельзя по-по-
46
строить удовлетворительную модель метафори-ческого переноса” [Петров. 1990: 136].
Объяснение механизма выделения метафо-рического переноса потребовало использование теории семантического поля, истоки которой восходят к Ф. де Соссюру, высказавшему мне-ние, что значение слова в языке обусловлено его смысловыми отношениями с другими словами.
По утверждению Е. Киттей, механизм мета-форического переноса предусматривает выделе-ние трех типов полей: лексического, семантиче-ского и содержательного [Kittay. 1987].
В основе лексического поля лежит неин-терпретированный набор лексических единиц; специфика содержательной области определя-ется наложением соответствующих лексических полей с их контрастивными отношениями и от-ношениями сходства. [Фесенко. 2002].
Далее следует упомянуть прогрессивную ког-нитивную модель метафорического переноса Дж. Карбонелла, которая отразила метафори-ческий перенос только как «перенос знаний» (в виде последовательной иерархии инвариантно-стей) без учета «языкового оформления».
В современных лингвистических разработках метафора интерпретируется как концептуальный феномен, так как репрезентация метафоры осу-ществляется на образно-ассоциативном и пропо-зициональном уровнях, и акт метафорического переноса реализуется в контексте взаимодей-ствия вербально-образных комплексов.
Метафорические описанияМетафорические описания передают, прежде
всего, дополнительный смысл, не всегда иден-тичный прямым вербальным номинациям, по-скольку метафора может охватить диффузные культурные смыслы, не всегда поддающиеся прямым обозначениям посредством обычных языковых техник и номинируемые отдельными лексемами при определенных социокультурных обстоятельствах. [Фесенко.2002].
Метафорическое описание можно рассматри-вать как многословный тип номинации, который по причине своих структурных свойств обладает отдельными номинативными преимуществами перед лексемными обозначениями, поскольку может эксплицировать также смыслы, трудно вербализуемые обычными лексемами: «Аппа-рат косвенной номинации – наиболее гибкий и универсальный инструмент номинативной дея-тельности, посредством которого человек может не только обозначать новые стороны или новые аспекты рассмотрения фрагментов действитель-ности, но и выражать тонкие и мельчайшие под-робности» [Уфимцева. 1977: 92].
Метафорой номинируются и эксплицируются как новые смыслы, выявленные и увиденные индивидом, так и неизвестные ранее отношения между фрагментами мира.
Cтруктурная классификация метафорАнализ фактического материала позволил
выделить следующую структурную классифика-цию метафор :
1. Глагольные метафорыДанный структурный тип метафор достаточ-
но распространен в художественных текстах ан-глийской, грузинской и русской лингвокультур, например:
- poured out the whole story (Дж. Голсуорси ) mReris mitovebuli saxli ( g.Coxeli)
– Кровь вскипает в жилах (В. Алексеев);Необходимо отметить, по мнению исследо-
вателей, высокочастотный индекс употребления глагольной метафоры обусловлено высоким ди-намизмом глаголов: «Быть статичным нормаль-но для класса прилагательных, но необычно для глаголов; быть активным нормально для глаго-лов, но необычно для прилагательных» [Лайонз. 1978: 224].
Однако, несмотря на некоторую статичность имен прилагательных, выраженные ими адъек-тивные метафоры достаточно частотны.
47
2. Адъективные метафорыРаспространенность адъективных метафор в
словосочетаниях, где одним из компонентов вы-ступает номинант эмоции, вполне объяснима, на наш взгляд, оценочно-квалифицирующими свойствами имен прилагательных, ср., например:
– uiRblo siyvaruli (g. Coxeli)
- Bright minutes (Д. Голсуорси)– Злобная радость, одинокая печаль (М.
Лермонтов).Анализ фактического материала позволил вы-
явить, что субстантивная метафора имеет более высокий индекс в английском языке по сравне-нию с грузинским и русским.
3. Субстантивные метафоры– amaoebis qari (g. Coxeli)
–A cloud of thought ( J. Golsworthy)– «складки грусти» (А. Солженицын);Как показывают иллюстрации, в английском
языке преобладает генитивный тип субстантив-ной метафоры.
Анализ художественных текстов позволил выделить следующие семантические типы мета-фор:
1. Антропоморфная метафораНаиболее распространенной представляется
антропоморфная метафора, продуктивность ко-торой объясняется в том числе тем, что в её осно-ве лежат, как отмечает Н.Д. Арутюнова, явления персонификации, олицетворения [Арутюнова. 1976:95]; человеческое познание носит также ан-тропоморфный характер.
а) В структурном отношении преобладают антропоморфные глагольные метафоры, где гла-гол выступает метафоризирующим, а номинант эмоции – метафоризируемый компонентом, на-пример:
- Soames’s smile died (Д. Голсуорси)- The heat danced over the corn (Д. Голсуорси) TvalebSi sevda hqonda Camowoli
li (g. Coxeli)
uiRblod Caferflil siyvarul
Si (g. Coxeli)
gzam mowyena icis (g. Coxeli)
– Злая печаль поселилась во мне (Н. Ники-тин);
– Страшный гнев вдруг бесследно исчез (М. Шолохов);
В художественных текстах, как показывает анализ, высокую степень распространенности имеют пассивные синтаксические модели, ср., например:
-A misgiving arose within him( Д. Голсуорси)- Zroxas dardi gadahyara gulidan
(g. Coxeli)
- Весь гнев с души красавец мой согнал (Н. Некрасов).
б) Высокий индекс имеют в художественных текстах также адъективные антропоморфные ме-тафоры:
- Heavy face ( Д. Голсуорси)- selfish glee (Iris Murdoch)_ uiRblo siyvaruli (g. Coxeli)
_ uiRblo Sebindeba (g. Coxeli)
– страшный гнев (М. Шолохов)– тяжкий страх (П. Проскурин);2. Зооморфная метафораДостаточно трудно определить четкие разли-
чия между антропоморфной и зооморфной мета-форой, т. к. множество предикатов и атрибутов оказываются зачастую актуальными как в отно-шении обозначения актов человеческого поведе-ния, так и в отношении наименования реакций животных, ср., например:
– А тоска мою выпила кровь (А. Ахматова).Зооморфные метафоры обусловливают в ху-
дожественном тексте особую экспрессию, соз-давая определенные образы. Наиболее распро-страненными являются глагольные зооморфные метафоры:
_ sikvdili ymuis ( g.Coxeli)
– Гнев ужалил его (М. Шолохов);3. Натурморфная метафораКак и вышеназванные метафоры, натурморф-
ная метафора представлена, в первую очередь, глагольными конструкциями, ср., например:
48
gaumdeba msoflio mara ras izams
( g.Coxeli)
– salomes Tvalebidan raRac iseTi
cecxli Semoegzno ( g.Coxeli)
– Страшный гнев, полымем охвативший Ма-кара, исчез (М. Шолохов);
– Пылая гневом, она разоблачала Уварова (Д. Гранин);
Наконец, менее частотно представлена в ху-дожественных текстах адъективная натурморф-ная метафора, например:
- “unhappy souls ‘(А. Мердок)– горячий страх (П. Проскурин); – черный гнев (А. Блок).Необходимо отметить высокий индекс в ан-
глийских, грузинских и русских художествен-ных текстах развернутых метафорических де-скрипций с вербально выраженным компонен-том сравнения, например:
- The letter was like a boy (Д. Голсуорси)– грусть… словно дымкой (М. Шолохов);– legenda da sinamdvile isea erT
maneTSi Cagrexil gadaWdobili, ro
gorc saikvdilis jaWvi ( g.Coxeli)
Актуализованность натурморфной метафоры объясняется тем фактом, что её сущность заключается в уподоблении (и сравнении) психических переживаний индивида предметам и явлениям действительности, чаще всего таким, как огонь, вода, дым.
ЗаключениеПроблема языковой репрезентации эмоций
далеко не новая в лингвистике. Возможно, что не все особенности языковой репрезентации эмоций, нашедшие отражение в существующих концепциях, а также не затронутые исследова-телями, являются одинаково равнозначными в плане выражения и номинации эмоций в худо-жественных текстах различных лингвокультур.
Как отмечал Дж. Лакофф, эмоции – это «не просто некие чувства, у которых отсутствует
какое-либо концептуальное содержание. Чело-век не только ощущает или чувствует что-то, он пытается понять и объяснить, что он чувствует, и поэтому, когда люди действуют согласно ис-пытываемым эмоциям, они действуют на осно-вании того, как они понимают эти эмоции» [La- эмоции» [La-La-koff. 1987:377].
Литература
1. Арутюнова Н.Д. (1988): Типы языковых значений. (Оценка, событие, факт)./ М.; Наука. - 338 с.
2. Арутюнова Н. Д. (1976): Предложение и его смысл: Логико-семантические проблемы. М., 380 с.
3. Петров В. В. (1990): Метафора: от семан-тических представлений к когнитивному анали-зу // Вопросы языкознания. № 3. с. 135-146
4. Фесенко Т. А. (2002): Специфика нацио-нального культурного пространства в зеркале пе-ревода / Тамбов: Изд-во ТГУ им. Г. Р. Державина
5. Уфимцева А. А. (1977): Лингвистическая сущность и аспекты номинации. Языковая номи-нация. Общие вопросы. М.: Наука. с. 7-98
6. Black M. (1962): Models and Metaphors. Ithaca
7. Lakoff G. (1980): Metaphors we live by / M. Johnson.– Chicago; London. p. 183-215
8. Lyons W. (1980): Emotion. Cambridge: Cambridge University Press. p. 146
9. Kittay E. (1987): Metaphor: Its cognitive force and linguistic structure. Oxford
10. Searle I. (1979): Expression and meaning. Cambridge
11. g. Coxeli. `siyvarulis cecxli~. http://lib.ge/chojeli-goderdzi/
12. g. Coxeli. `devebis nasoflari~ http://lib.ge/chojeli-goderdzi/
13. Шолохов М. А. (1980): Собрание сочине-ний. В 8-ми томах. Т. 1. М.: Правда. 416 с.
49
14. Алексеев В. А. (1982): Пепельный сен-тябрь: Повесть о Сальвадоре Альенде. М.: Политиздат. 346 с.
Special Features of the Emotions Metaphorizing of the World in English, Georgian and Russian Lingual Pictures
Natalia SalukvadzeShota Rustavelis' University Europeistics Department35 Ninoshvili str., 6010, Batumi, GeorgiaTel: 595 348 508E-mail: [email protected]
AbstractIn the theoretical developments of the last few
years the metaphor is interpreted not only as a ver-bal, but rather as a conceptual phenomenon, since the representation of the metaphor is performed is a metaphor at the image-associative and propositional levels, and the act of metaphorical transfer is reali-zed in the context of the interaction of verbal and figurative complexes.
Rethinking the nature of emotion is clearly illu-strated by numerous examples of literary texts, re-flecting their high imagery and relevance in different linguistic cultures.
Keywords: Lexical fiel, metaphra, lexical unit, coding.
emociis metaforizaciis Taviseburebani inglisur, qarTul da rusul enaTa
samyaroseul xatSi
natalia saluqvaZe
baTumis SoTa rusTavelis saxelmwifo
universiteti
evropeistikis mimarTuleba
ninoSvilis q. 35, 6010, baTumi,
saqarTvelo
tel.: 595 348 508
E-mail: [email protected]
reziumebolo wlebis Teoriul naSromebSi
metafora moiazreba ara mxolod ro
gorc verba luri, aramed ufro rogorc
konceptualuri fenomeni, vinaidan meta
foris reprezentacia xorcieldeba xa
teba _ asociaciur da propoziciona
lur doneebze da metaforuli gadata
nis aqti realizdeba verbalurxatobri
vi kompleqsebis urTierTqmedebis konte
qstSi.
statiaSi emociis gadaazrebis xa
siaTi mxatvruli teqstebis mraval
ricxovani magaliTebis TvalsaCinoebiT
srulde ba, rac maT maRal xatovnebaze
da relevan turobaze mianiSnebs sxva
dasxva lingvokulturaSi.
sakvanZo sityvebi:
leqsikuri veli, metafora, leqsikuri
erTeuli, kodireba.
50
Основная концепция межкультурной вербальной трансляции эмоции «страх» в английском, грузинском и русском языках
Салуквадзе Наталья ЛевановнаБатумский государственный университет им. Шота РуставелиДепартамент европейстикиул. Ниношвили 35, 6010, Батуми, ГрузияТел.: 595 348 508E-mail: [email protected]
РезюмеВ контексте взаимодействия культур перевод
представляет собой процесс интерпретации знаков одной культуры через знаки другой культуры. Вербализованные эмоциональные концепты посредством перевода транслируются в культуру-реципиент. Вербальные маркеры «страха» в английсокoм, грузинском и русском языках переданы аналогичными вербальными средствами.
Ключевые слова:вербальный, эмоция, межкультурный, лексе-
ма.
ВведениеЛингвокультурологическое описание в дина-
мике языковых эмоциональных концептов пред-полагает их изучение в контексте перевода с це-лью выявления параметров их вербальной транс-ляции из одной лингвокультуры в другую.
Особенность переводческой деятельности заключается в том, что переводчик выступает одновременно и как интерпретатор смысловой программы, заложенной в исходном тексте и как автор смысловой программы конечного текстa .
Как подчеркивает Т.А. Фесенко, когнитив-ный подход в переводоведении позволяет рас-сматривать переводчика не как «вербального
перекодировщика», но как интерпретатора кон-цептуальной (смысловой) программы, заданной в ИТ. Так как переводу подвергаются не столь-ко вербальные формы, сколько стоящие за ними концепты, то определяющую роль при транс-формации исходного смыслового содержания играют концептуальные структуры. Перевод репрезентируется, на наш взгляд, целым рядом когнитивно-лингвальных проекций, обусловлен-ных психосемиотическими характеристиками переводчика в совокупности с его сознательны-ми целевыми установками, что заставляет пере-водчика («перекодирующего интерпретатора») присущим только ему образом организовывать свои креативные способности и выбирать из всех вербальных вариантов именно тот, который со-ответствует его «внутреннему логосу» [Фесенко. 2002: 133-134].
Основная часть1. Вербализация эмоциональных концеп-
тов посредством переводаТехнически перевод осуществляется следу-
ющим образом: «к заданной вербальной единице в исходном тексте переводчик вызывает соответ-ствующий ментальный концепт, который в свою очередь репрезентируется вербальной единицей языка перевода: концепты и вербальные едини-цы взаимно активизируют друг друга […]» [там же: 134].
Иными словами, переводческие стратегии представляют собой когнитивно-интуитивные сцепления.
Однако всегда существует опасность, что переводчиком будут активизированы иные кон-цепты, чем это мог сделать носитель языка или чем те, которыми оперировал автор ИТ, ибо «вос-принимаемый переводчиком исходный текст ни-когда не будет наполнен для него тем смыслом, который вкладывал в него автор, поскольку каж-
51
дая культура имеет в своей основе собственную систему социальных стереотипов, образов и ког-нитивных схем, а за каждым вербальным знаком стоит фрагмент образа мира данной конкретной культуры» [Фесенко. 2002: 179].
В контексте взаимодействия культур «перевод можно представить как непрерывный процесс интерпретации знаков одной культуры через зна-ки другой культуры. Итак, специфика перевода детерминируется следующими факторами:
– особенностью построения вербальной цепи в соответствии с грамматическими правилами конкретного языка;
– спецификой образов сознания (концептов, концептуальных моделей и т.д.), отображающих окружающую действительность». [Там же: 179-180].
Вербализованные эмоциональные концепты посредством перевода транслируются в культу-ру-реципиент. Рассмотрим технологии их пере-вода и по возможности выясним варианты их смысловой ущербности в конечном тексте.
2. Репрезентация эмоционального концептa
«страх» в художественной литературе.Эмоциональный концепт «страх» красочно
описывается автором в следующем контекстe:‹Every marriage is based on fear› said Peregrine.
‹Fear is fundamental, you dig down in human nature and what›s at the bottom? Mean, spiteful cruel self-regarding fear, whether it makes you put the boot in or whether it makes you cower.› [I.Murdoch. The Sea the Sea, The Black Prince Penguin Books. Reprint Edition. 2004].
«Страх» «fear» контекстуализируется следу-ющими метафорическими оборотами: «Mean, spiteful cruel self-regarding ” .
В русском переводе концепт «страх» имеет следующий вариант репрезентации:
«Каждый брак основывается на страхе» про-должил Перегрин. „Страх является фундамен-тальным, вы копаете в глубь человеческой на-туры и что вы обнаруживaете внизу? Жадный,
злобный, жестокий самостоятельный страхе, он заставляет вас идти вперед или же он заставляет вас съеживаться“. [А.Мердок. „Море море“].
Вербальные маркеры «страха» переданы ана-логичными вербальными средствами языка пере-вода.
Помимо «fear» эмоция страха в английском языке имеет также другие номинанты, напри-мер,:
‹The shock and the horror of it were so great that for some time I couldn't move. I wanted to run away, I feared beyond anything that the animal would reappear closer to land, perhaps rising up at my very feet.› [А.Мердок. „Море море“].
Русский перевод сохраняет номинантную ва-риативность, например:
«Шок и ужас был настолько велик, что в те-чение некоторого времени я не мог двигаться. Я хотел бежать,более всего я боялся, что живот-ное вдруг снова появляться ближе к берегу, воз-можно, возникнет у самых моих ног. [А.Мердок. „Море море“].
В русском языке используется прямой номи-нант эмоции страха – “Шок”, “ужас”, передаю-щий эмотивно-психологический контекст ан-глийского варианта.
“Страх” представлен в грузинском языке также широко распространенным номинантом “SiSi”, во многих примерах концепт страха представлен косвенно, например:
` maxarobeli moiWra sofelSi.
_ CaaqreT sanTlebi! CaaqreT sanTlebi!
_ iZaxda is Semcbar xmaze. [g. Coxeli.
`devebis nasoflari~]
Лексема `moiWra~ описивающая дейст вие персонажа указывает на спешку, при чиной кото-рой является страх, который подтверждается да-лее также косвеннйм образом, посредством вос-клицательных конструкций, передающих состоя-ние героя, потверждающееся непосредственным описанием автора – iZaxda is Semcbar xmaze, в котором слово Semcbari представляет собой один из номинантов страха в грузинском языке.
52
Рассмотрим еще один пример из грузинской художественной литературы
_ vaime, vfiqrob, ai, dedaCemis saxiT
gamomecxada devi da imiT unda momityuos.
xo iZaxian, xandaxan axloblis saxes
Rebulobso.
gaviqeci.
_ moica, Svilo! _ ganwiruli xmiT
iyvira dedaCemma da gamomedevna. [g. Coxe
li. `devebis nasoflari~]
Лексема vaime находящаяся в начале отрывка, сразу же дает понятие читателю о чустве стра-ха, передаваемого героем, так как восклицание vaime в грузинской лингвокультуре передает состояние эмоционального напряжения. Далее страх героя передается его мыслями и последу-ющими действиями.
В следующем примере маркером сильного страха переходящего в ужас, служит лексема sasowarkveTli, переводящееся на русский как’ отчаянно’ и oбозначающая в данном отрывке эмоциональное состояние ужаса.
salomem sasowarkveTili yvirili
morTo. [g. Coxeli. ̀ siyvarulis cecxli~].
Если для концепта «fear» чаще всего исполь-зуется номинант то «afraid», в русском переводе вербализуется как «боязнь».
„Dora Greenfield left her husband because she was afraid of him. She decided six months later to return to him for the same reason. The absent Paul, haunting her with letters and telephone bells and imagined footsteps on the stairs had begun to be the greater torment. Dora suffered from guilt, and with guilt came fear. She decided at last that the persecution of his presence was to be preferred to the persecution of his absence“. [Iris Murdoch. 1958. „The Bell“].
В переводе сохраняется такая же структура в которой номинация концепта «страх» произво-дится номинантом «бояться».
„Дора Гринфилд ушла от мужа потому, что боялась его. По той же причине полгода спустя решила к нему вернуться. Разлука с Полом, ко-
торый преследовал ее письмами, телефонными звонками и звуками мерещившихся на лестнице шагов, обернулась еще большей мукой. Ее терза-ло чувство вины, и с чувством вины в душу за-крался страх. Пусть уж, решила она наконец, до-кучает своим присутствием, чем отсутствием“.
[А Мердок. „Колокол“. 1958].
ЗаключениеПодытоживая рассмотрение специфики
вербальной трансляции эмоциональных концептов, можно отметить их принципиальную переводимость средствами языка перевода. Анализ употребления номинантов эмоций „страх“ как элемента метафорических дес-крипций в художественных текстах различных лингвокультур обнаружил принципиальное сходство множества образов, используемых носителями английского, грузинского и русского языков в понимании такого социально-психологического феномена, как „эмоции“. При этом не исключается особенность индивидуального и национального человеческого сознания, репрезентируемая в выборе мотивов, речевых образов и интерпретации мира разными этносами.
Как показывает анализ, переводчиком для достижения адекватного перевода могут использоваться различные способы (аналоги из языка перевода, дословный перевод, описательный способ, контекстуальные замены, конкретизация, обобщение, опущение и др.).
Литература
1. Фесенко Т. А. (2002): Специфика национального культурного пространства в зеркале перевода. Тамбов: Изд-во ТГУ им. Г.Р. Державина
53
2. Бронникова Е. Г. (2008): Эмоциональ-ность и структура речевого акта в тексте художе-ственного произведения: на материале англий-ского языка– Абакан. 162 с.
3. I. Murdoch. (2004): The Sea the Sea. The Black Prince Penguin Books. Reprint Edition
4. Iris Murdoch (1958): The Bell (London: The Hogarth Press).
5. g. Coxeli, `siyvarulis cecxli~
.http://lib.ge/chojeli-goderdzi/6. g. Coxeli. `devebis nasoflari~.
http://lib.ge/chojeli-goderdzi/
Intercultural Basic Concept of the Verbal Emotion “Fear” Translation in English, Georgian and Russian
Languages
Natalia SalukvadzeShota Rustavelis' University Europeistics Department35 Ninoshvili str., 6010, Batumi, GeorgiaTel: 595 348 508E-mail: [email protected]
AbstractIn the context of cross-cultural interconnection,
the translation is the process of interpreting signs of one culture through the signs of another culture. Ver-balized emotional concepts through the transfer are broadcasted into the culture of the recipient. Verbal markers of “fear” in the English, Georgian and Rus-sian languages provide similar verbal means.
Keywords: verbal, emotion, intercultural, lexeme.
`SiSis~ emociis kulturaTaSorisi verbaluri
translaciis ZiriTadi koncefcia inglisur, qarTul
da rusul enebSi
natalia saluqvaZe
baTumis SoTa rusTavelis saxelmwifo
universiteti
evropeistikis mimarTuleba
ninoSvilis q. 35, 6010, baTumi, saqarTvelo
tel.: 595 348 508
E-mail: [email protected]
reziumekulturaTa urTierTqmedebis kon
teqst Si Targmani warmoadgens erTi
kulturis niSnebis meore kulturis
niSnebiT interpretaciis process. ver
balizebuli emocionaluri konceptebi
Targmanis meSveobiT translirdebian
kultura _ recipientad.
`SiSis~ aRmniSvneli verbaluri marke
rebi inglisur, qarTul da rusul eneb
Si gadmocemulia analogiuri verba
luri xerxebiT.
sakvanZo sityvebi:
verbaluri, emocia, interkulturuli,
leqsema.
54
The Concept of Foregrounding in Literary StylisticsMarina ZoranyanGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences77 Kostava st., 0175, Tbilisi, GeorgiaTel. : 593 783 342E-mail: [email protected]
AbstractThe paper views the concept of foregrounding
in literary stylistics. Foregrounding in language was first identified by Jan Mukařovsky. It refers to fea-tures of the text which in some sense “stand out” from their surroundings. The term itself is a meta-phorical extension of the concept of foregrounding in the visual arts (e.g. painting and photography). Foregrounding is achieved by either linguistic de-viation or linguistic parallelism. Although it is by no means absent in non-literary genres, foreground-ing is nevertheless particularly prevalent in literary texts, especially poetry. It might be seen as the cor-nerstone of stylistic analysis and a key feature of a poetic style.
Keywords: foregrounding, defamiliarization, Russian for-
malism, linguistic deviation, linguistic parallelism.
IntroductionThe impact of Russian formalism on the develop-
ment of stylistics was of immense importance, and its influence is seen particularly in the psychological concept of foregrounding.
Foregrounding was established in the application of linguistics to literary analysis as the mechanism by which defamiliarisation takes place. The concept of defamiliarization (estrangement) in literature was developed by Viktor Shklovsky(1917), the represen-tative of Russian formalism. He coined this term to mark the distinction between literary language and
everyday and non-literary language. At the heart of Russian formalism was the belief that the purpose of all art was to defamiliarise the familiar that means to generate for the reader a new perspective on the topic of the piece of work under consideration. De-familiarisation was described by J. Douthwaite as “Impeding (putting obstacles in the way of) normal processing by showing the world in an unusual, un-expected or abnormal manner”(2000: 178).
Main BodyAlthough the distinctiveness of literary language
has been contested during the century since the intro-duction of foregrounding as a concept, and although it is by no means absent in non-literary genres, fore-grounding is nevertheless particularly prevalent in literary texts, especially poetry, and as such might be seen as the cornerstone of stylistic analysis and a key feature of a poetic style.
Foregrounding in language was first identified by Czech theorist Mukařovsky (1964). It refers to features of the text which in some sense “stand out” from their surroundings. The term itself is a meta-phorical extension of the concept of foregrounding in the visual arts (e.g. painting and photography). Foregrounding theory suggests that in any text some sounds, words, phrases, and clauses may be so different from what surrounds them, or from some perceived “norm” in the language generally, that they are set into relief by this difference and made more prominent as a result.
Let’s view an example. In the following short extract from James Fenton’s poem “A German Re-quiem” (1980):
(1) How conforming it is , once or twice a year,To get together and forget the old times.The word ‘forget’ is foregrounded – it stands out
55
as not being what we would normally expect. We expect the word “remember”, not to “forget” here. This is very unexpected, so the familiar situation (old friends meeting together and remembering old days) is made unusual, unexpected (foregrounded). We understand what the author wanted to say only if we pay attention to the title of the poem “A German Requiem” and if we know the fact that the poem is dedicated to post-WWII Germany.
Foregrounding of the sort described in ex-ample 1, can also be found in advertisements and other kinds of non-literary writing. Let’s view an example from a retirement announcement in a Hud-dersfield University staff newsletter:
(2) “Stephen intends to spend more time with his wife and _________.”
The final word has been blanked out here, and it is probably fair to say that most people, if asked would guess that the last word is likely to be “family” or “children” or such like. The reason that most people would choose a noun relating to family members to fill in the blank slot is again because of common col-locational patterns. There is a restricted set of words that we would expect to follow “wife and”. The fact is, that the word in the original announcement was “caravan”. It is used for humorous effect, largely be-cause the word “caravan” is not expected here and therefore foregrounded. This unusual collocation where “caravan” is put on a par with children and other family members, makes us think of the sort of person who would care as much for a caravan as for members of his family (depending on the cultural scheme of the reader, the word “caravan” may also have certain negative connotations, perhaps coming from long-remembered childhood holidays. ) It turns out that the features common to literary texts turn up just as much in non-literary texts too, though here we don’t consider the literary value of such language use.
Foregrounding is achieved by either linguistic deviation or linguistic parallelism.
Linguistic deviation is another concept arising from the Russian formalists, and poetry in the genre
that most clearly exemplifies this feature, thus giving support to the notion that there is a distinct language of literature. Deviation may occur at any of the lev-els of linguistic structure. Here is a classic example to illustrate the general principle of deviation:
(3) “A grief ago” (“ A grief ago”, Thomas, 2003)In this example, the word “grief” is semanti-
cally deviant (unusual, unexpected) as a result of its disappointing our expectations that a countable noun related to time (e.g., week) will occur in the syntactic frame “a… ago” (“grief” being in contrast , an uncountable noun of emotion). As a result of this deviation, the title of the poem is foregrounded and consequently, we are invited to look for a sig-nificance that goes beyond surface-level understand-ing. Our interpretation might be to see the poem as involving the all-consuming nature of grief, to the extent that the grief we are talking about is so strong that it becomes the measure of time.
Example 3 illustrates semantic deviation, though, deviation can occur at any linguistic level. Although we tend to think of deviation as a variation from “normal” usage, which is known as external devia-tion, it is also possible for deviation to be internal to the text as opposed to external (Levin, 1965). A good example of internal (to the text) deviation is the po-etry of the American poet E.E. Cummings. The most striking aspect of deviation in much of Cummings’s poetry is the use of lowercase (small) letters where we would normally expect capitals. This, though , is typical of Cummings’s poetry and so it is difficult to attribute any great significance to it, other than a general desire to break with normal convention. However, one of the effects of this deviation is to foreground examples where Cummings does use capitalization, such as in the line from poem “63”:
(4) “sing) for it’s Spring” (“63”, Cummings, 1964)
As a consequence of the internal deviation we can infer that Spring is an important concept in the poem, since “Spring” is the first word we come across with initial capitalization. The only other capital letters in the poem come in the final line, where the first let-
56
ter of each word is a capital, thereby foregrounding propositional content of the poem’s last phrase.
Deviation, then, is a common feature of poetic style, though it is also common in other genres and text-types.
If deviation is an unexpected irregularity in lan-guage, then parallelism is, if it is possible to say so, unexpected regularity. Parallelism is defined as repetition of a grammatical pattern, while the words may be changed, e.g.: “New roads; new ruts.” (G. K. Chesterton).
Parallelism is the other means by which fore-grounding effect arises out of a repeated structure, such as in example 5:
(5) “And every week he tipped up half his wage.And what he didn’t spend each week he saved.And praised his wife for every meal she made.And once, for laughing, punched her in the
face.” (“Poem”, Armitage 1999:29)As with deviation, parallelism can occur at dif-
ferent levels of linguistic structure. The short extract from Simon Armitage’s “Poem” contains a number of examples of parallelism.
1. There is the syntactic parallelism of every line beginning with the conjunction “and”.
2. There is the phonological parallelism inher-ent in the [ εi ] sound that appears in the final word of each line.
3. There is semantic parallelism in the first three lines, in that each of them details positively-valued action, in comparison with negative connotations of the action described in the 4th. So the 4th line is se-mantically deviant.
With regard to interpreting parallel structures, G. N. Leech (1969; 67) explains that every instance of parallelism “sets up a relationship of equivalence be-tween two or more elements: the elements which are singled out by the pattern as being parallel. Interpret-ing the parallelism involves appreciating some ex-ternal connection between these elements”. We are invited to look for a connection between each of the lines that are parallel. This is easy to do for the first three lines of the stanza in the example 4; the par-
allelism appears to reinforce the positive evaluation of the propositional content. The forth line, though, despite being syntactically and phonetically parallel to the three preceding lines, differs greatly in seman-tic terms, because it contains words with pejorative connotations. Nevertheless, the parallelism invites us to see the action described in the fourth line as being somehow equivalent to those described in the first three lines. The fourth line is also foregrounded additionally because it is semantically deviant when compared to the preceding three lines.
ConclusionOne of the issues raised by the concept of fore-
grounding is the question of the status of the large majority of the words in any text, which by definition are not foregrounded. There is a sense in which fore-grounding is just one side of a coin, the other side be-ing the “backgrounded” or “topographical” features of a text, which may be regular and repetitive, but may nevertheless form a distinctive part of the style of a text. We notice these features sub-consciously as readers when we think that a text “sounds” like Jane Austen, or Alan Bennett, but can’t quite set the individual features that make us recognize the style.
While prose and drama are good examples of style residing in the backgrounded features of a text , poetry is more connected with studying of fore-grounded features than to backgrounded ones. This doesn’t mean that backgrounded elements of lan-guage don’t exist in poetry.
Literature
1. Douthwaite J. (2000): Towards a Linguistic Theory of Foregrounding. Alessandria: Edizioni dell’Orso
57
2. Shklovsky V. (1917): Art as Technique. http://www.rlwclarke.net/courses/LITS3304/2009-2010/03AShklovskyArtasTechnique.pdf
3. Mukařovsky J. (1964): Standard Language and Poetic Language. In Garvin, P. (ed.) A Prague School Reader on Esthetics, Literary Structure, and Style, pp.17-30. Washington, DC: Georgetown University Press
6. Levin S. R. (1965): Internal and External Deviation in Poetry. Word . 21: .225-239
7. Leech G. N. (1969): A Linguistic Guide to English Poetry. London: Longman.
Fiction cited from:1. Chesterton G. K. quotes. Fetrieved
(02.09.2012) from http://famouspoetsandpoems.com/poets/g__k__chesterton/quotes
2. Fenton J. (1980): A German Requiem: A Poem. Edinburgh: Salamander
3. Thomas D. (2003): Collected Poems. Ed. Walford Davies and Ralf Maud. London: Phoenix.
4. Cummings E. E. (1964): 73 Poems. London: Faber and Faber
5. Armitage S. (1999): Kid. London: Faber and Faber
Понятие переднего плана в литературной стилистике
Зоранян Марина ГеоргиевнаГрузинский технический университетДепартамент либеральных наукУл. Костава, 77, 0175, Тбилиси, ГрузияТел.: 593 783 826E-mail: [email protected]
РезюмеВ статье рассматривается понятие переднего
плана в литературной стилистике. Впервые
о переднем плане в языке заговорил Ян Му-каржовский. Это относится к тем особенностям текста , которые в каком–то смысле выделяются из своего окружения. Сам термин «передний план» является метафорическим продолжением понятия переднего плана в изобразительном искусстве (например, в живописи и фотографии). Вынесение на передний план достигается либо лингвистическим отклонением, либо лингвисти-ческим параллелизмом. Хотя это понятие при-сутствует в нелитературных жанрах, тем не ме-нее оно превалирует и в литературных текстах, особенно в поэзии. Его можно считать краеу-гольнм камнем стилистического анализа и клю-чевой особенностью поэтического стиля.
Ключевые слова: вынесение на передний план, дефамилиари-
зация, русский формализм, лингвистическое от-клонение, лингвистический параллелизм.
wina planis cneba literaturul stilistikaSi
marina zoraniani
saqarTvelos teqnikuri universiteti
liberalur mecnierebaTa departamenti
kostavas q. 77, 0175, Tbilisi, saqarTvelo
tel.: 593 783 826
E-mail: [email protected]
reziumestatiaSi ganxilulia wina planis
cneba literaturul stilistikaSi.
ian mukarJovskim pirvelad Semoitana
es cneba enaTmecnierebaSi. igi exeba
teqstis Tvisebebs, romlebic gamoirCe
va (wina planzea wamoweuli) danarCen
58
konteqstTan SedarebiT. TviTon termi
ni aRebulia vizualuri xelovnebidan
(magaliTad, ferweridan da fotogra
fiidan) da metaforulad aris gamo
yenebuli lingvistikaSi. enaSi wina
planze gamotana xorcieldeba lingvis
turi gadaxrisa da lingvisturi para
lelizmis saSualebiT. miuxedavad imisa,
rom wina planze gamotana aramxatvrul
teqstebSic gvxvde ba, ZiriTadad igi
gamoiyeneba mxatv rul teqs tebSi, gansa
kuTrebiT poeziaSi. amdenad igi SeiZle
ba gaxdes stilistikuri analizisa da
poeturi stilis safuZveli.
sakvanZo sityvebi: wina planze wamoweva, defamilia ri
zacia, rusuli formalizmi, lingvistu
ri gadaxra, lingvisturi paralelizmi.
59
Пространственная организация новелл Томаса Гарди как способ существования концепта ДОМ в художественной картине мира автора.
Концептуальные поля ДОМ/РОДИНА
Сумарокова Наталья ВалерьевнаНижегородский государственный педагогический университетКафедра всемирной литературы Ул. Ульянова, д. 1, г. Нижний Новгород, РоссияТелефон: 89 036 764 356E-mail: [email protected]
РезюмеВ статье предложена типологизация художе-
ственного пространства Уэссекса Томаса Гарди как компонента авторской картины мира и кар-тины мира современной Гарди Великобритании. Пространство вымышленного Уэссекса, мест-ности, не существующей на карте современной Томасу Гарди, но вполне реальной, согласно его собственной, авторской картографии, становит-ся не просто площадкой для развития сюжетных мотивов новелл писателя. Гардиевский Уэссекс можно рассматривать как один из компонентов пространства дома, выстраиваемого Гарди на протяжении всего творческого пути. В статье предложен подход к изучению гардиевского Уэс-секса с точки зрения семантико-функционально-го единства топонима и природного, историче-ского, культурного артефакта, особого линзевого фокуса, очеловечивание пространства и экспан-сия детали.
Ключевые слова: авторская картина мира, концепт, дом, родина,
Уэссекс.
ВведениеАнгличане редко употребляют слово «роди-
на», оно существует в языке, но довольно искус-ственно, в основном для других народов. Сами англичане говорят, скорее «дом», и это понятие
важнее для них, чем какое бы то ни было другое. Их патриотизм, в соответствии с характером – не шумный, а скрытый, совершенно без пафоса, но очень глубоко укоренившийся и ставший частью образа жизни. Они никогда не отождествляют свою страну ни с правительством, ни с государ-ством – это понятия меняющиеся, а для англи-чанина нет ничего важнее постоянства. Поэтому именно земля и дом важнее всего остального [1]. А для Гарди важнее всего стало пространство не вымышленного, но вполне реального для него Уэссекса, которое станет предметом обсуждения данного параграфа и впослествие присоединится к телу исследования особенностей изображения и функционирования концепта дома в малой прозе Т. Гарди.
Основная часть Пространство вымышленного Уэссекса, мест-
ности, не существующей на карте современной Томасу Гарди, но вполне реальной, согласно его собственной, авторской картографии, становит-ся не просто площадкой для развития сюжетных мотивов новелл писателя. Гардиевский Уэссекс с полным правом можно рассматривать как один из компонентов пространства дома, выстраива-емого Гарди на протяжении всего творческого пути.
Если говорить о пространстве Уэссекса на страницах новелл Гарди как о семантико-функ-циональном единстве топонима и природного, исторического, культурного артефакта, то не-обходимо выделить такие его структурные эле-менты, которые помогают автору «соткать» это географическое полотно. Рассматривая понятие Уэссекса как словарную единицу, уместно при-вести толкование Коллинзовского словаря, в ко-тором находим такое определение: Wessex: 1) an
60
Anglo-Saxon kingdom in South and South-Western England that became the most powerful English kingdom by the 10th century A.D 2) a) (in Thomas Hardy’s works) the southwestern counties of England, esp Dorset b) (as modifier) Wessex Poems. И если географически и исторически королевсто Уэссекса больше не существует, то гардиевское пространство Уэссекса находит подтверждение своей актуальности как в толковых словарях, так и в многочисленных исследованиях и моногора-фиях, посвященных проблематике и специфике поликультурного кода Уэссекса. На страницах данных исследований Гарди становится «исто-риком Уэссекса» («the historian of Wessex» [2]), «лирическим и трагическим аналитиком анлий-ской деревенской традиции» («lyrical and tragic annalist of the English rural community») [3], а ан-глийский Уэссекс получил не просто новое рож-дение благодаря работам Гарди, он стал отдель-ным, живым компонентом литературной истории ввиду авторского «уверенного внимания к эсте-тике формы» («…Hardy’s self-conscious attention to aesthetic form, his renewed commitment to the Wessex landscape») [4].
Обращаясь к Уэссексу на страницах новелл Гарди, нельзя не заметить особым образом на-правленный угол зрения, под которым происхо-дит знакомство читателя с пространством Уэс-секса. Особенностью реализации понятия ДОМ как родина, родная земля для Гарди является:
- особый линзевый/пространственный фокус;- очеловечивание пространства;- экспансия детали.По словам авторов сборника «Thomas Hardy’s
Shorter Fiction», «Thomas Hardy’s peculiar, idiosyncratic vision can move from a sweeping view of a vast landscape to fix upon the insects which occupy its smallest spaces» [5], а именно такое внимание к детали, некая «экспансия детали» позволили многим критикам творчества Гарди говорить об особым образом организованном ки-нематографическом пространстве новелл писа-теля. Дэвид Лодж пишет, что гардиевское «сло-
весное описание» можно рассматривать и ана-лизировать в кинематографических терминах: общий план, крупный план, развернутый угол, телефото, зум [6]. Но не камера, а скорее, теле-скоп становятся инструментом для построения словесного кадра в новеллах писателя. Каждое воскресное утро будущий писатель вместе с се-мьей отправлялся на пруд Руши-понд к югу от дома. Дорога была холмистой, и с одного из та-ких холмов (Рейнбэрроу-хилл) Гарди любил рас-сматривать в старенький дедов телескоп равни-ну внизу. Друг детства Гарди, фотограф Герман Ли, вспоминает, что маленький Томас цепенел от восхищения, когда его отец, умело наводя фо-кус, выводил на проекцию дома и дворовые по-стройки, птичьи гнезда, церковь и прохожих [7]. В период с 1914 по 1916, до Первой Мировой и бензинового кризиса, Герман Ли и Томас Гарди часто путешествовали на автомобиле по окрест-ностям Дорсета, и Гарди, по воспоминаниям фотографа, всегда стремился достичь самой вы-сокой точки пути, чтобы обеспечить себе вид на окрестности «с высоты птичьего полета», а на-блюдения свои он уже производил посредством бинокля, заменившего старенький телескоп: «he always wanted to reach high points: «and please don’t forget to bring your glasses», he used to say to me when we set out for some high point, my binocu- when we set out for some high point, my binocu-when we set out for some high point, my binocu- we set out for some high point, my binocu-we set out for some high point, my binocu- set out for some high point, my binocu-set out for some high point, my binocu- out for some high point, my binocu-out for some high point, my binocu- for some high point, my binocu-for some high point, my binocu- some high point, my binocu-some high point, my binocu- high point, my binocu-high point, my binocu- point, my binocu-point, my binocu-, my binocu-my binocu- binocu-binocu-lars having superseded the old telescope» [8]. И са-мые ранние произведения Гарди, наряду с более поздними работами, построены именно на таком смене планов, когда крупные, размашистые опи-сания вдруг резко обрываются попавшим в кадр углом здания, кроликом в траве или мелькнув-шем, как бы случайно оказавшемся в кадре по-долом женской юбки. Именно эта деталь станет впоследствии лейтмотивом творчества писателя, своеобразным символом женской привлекатель-ности и сексуальности для писателя.
Утром 1856 года Гарди проснулся в ожидании события, которое во многом перевернет сознание писателя, заставит его по-другому взглянуть на мир вокруг. Именно на это утро назначена была
61
казнь – повешение преступника – в Дорчесте-ре. Гарди захватил телескоп и отправился одни, ранним утром, чтобы вполне насладиться зре-лищем. По дороге он как обычно взобрался на Рейнбэрроу-хилл и навел резкость на то место на главной площади города, где должно было уде начинаться действо. И именно в этот момент фи-гура в белом, выбрасывая ноги в странном тан-це, закачалась на канате. Тело казненной мешком повисло в воздухе, а начавшийся мелкий дождь пропитал ткань ее балахона. Произошедшее на-столько впечатлило маленького Томаса, что он едва не разбил телескоп, а вернувшись домой, не смог объяснить, где был, и никогда не делил-ся с родными переживаниями того злополучно-го утра. Впоследствии элементы своего детско-го воспоминания он будет использовать в своих рассказах, например, в описании казни новеллы «Сухая рука»: Гертруда Лодж едет на предпола-гаемое место казни, останавливается на холме возле того самого Руши-понд и пытается рас-смотреть, готово ли место экзекуции, собралась ли толпа и откуда поведут приговоренного: «She halted before a pool called Rushy-pond, flanked by the ends of two hedges; a railing ran through the cen- ends of two hedges; a railing ran through the cen-ends of two hedges; a railing ran through the cen- of two hedges; a railing ran through the cen-of two hedges; a railing ran through the cen- two hedges; a railing ran through the cen-two hedges; a railing ran through the cen- hedges; a railing ran through the cen-hedges; a railing ran through the cen-; a railing ran through the cen-a railing ran through the cen- railing ran through the cen-railing ran through the cen- ran through the cen-ran through the cen- through the cen-through the cen- the cen-the cen- cen-cen-tre of the pond, dividing it in half. Over the railing she saw the low green country; over the green trees the roofs of the town; over the roofs a white flat fa-çade, denoting the entrance to the county jail. On the roof of this front specks were moving about; they seemed to be workmen erecting something. Her flesh crept» [9]. Героиня новеллы не смотрит в бинокль или подзорную трубу, но автор описания наме-ренно смещает фокус с общего плана равнины (Руши-понд) до той точки на площади, которая особенно интересна Гертруде – виселицы, а за-тем «камера» резко разворачивается, и мы видим крупный план героини, ее кожу, ее судорожный страх – именно такие чувства испытал Гарди, мальчишкой взобравшись на холм на пути в Дор-честер и увидев крупным планом гибель челове-ка. Для Гарди в тот момент, как и для Гертруды Лодж, весь мир вокруг вдруг становится невиди-
мым, приглашая читателя отвлечься от текучести предшествующего повествования и погрузить-ся в этот единственный «кадр в фокусе». Такой прием в творчестве писателя Ральф Пайт назовет «blank, extensive environment» [10]. Именно та-кой прием фокусировки и кинематографической работы авторской камеры ляжет в основу всего сборника рассказов, составленного в 1888, един-ственного из всего объема авторского наследия получившего название «Уэссескские рассказы»*. Впоследствии Гарди признается, что его «dream-country» станет воображаемым пространством, в котором все живое получит свободу передви-жения, свободу почти кинематографическую, ка-дрированную, оттого не менее значимую.
Простор и пейзажные дали, с которыми уме-ло играет Гарди-писатель, не сохранились к тому моменту, когда создается сборник. Многие зем-ли Дорчестера были уплотнены согласно Акту Включения Земель (Enclosure Acts, 1880-1890гг), поэтому события рассказов сборника происхо-дил за 35-40 лет до их воссоздания на бумаге. Такое своеобразное возвращение в прошлое, которое во многом ближе Гарди, чем окружаю-щая действительность, также служит примером особого кинематографического приема отсылки в прошлое, где герои Гарди путешествуют по дорогам, не огороженным заборами и рвами. В своем «Жизнеописании…» Гарди отмечает, что мог вместе с героями переноситься в вымышлен-ный, но вполне реальный Уэссекс и путешество-вать по Англии, которую он знал и любил больше жизни. Возможно, именно поэтому вымышлен-ную провинцию Англии Гарди назовет Уэссек-сом, тем самым объединив в названии несколько древнеанглийских королевств, географически располагавшихся на карте авторского Уэссекса. * As a child he harboured feelings «almost like that of a lover» for the local lady of the manor, who was very fond of him. He loved ‘the thrilling «frou-frou» of her four grey silk flounces when she had used to bend over him, and when they brushed against the font as she entered church on Sundays (Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840
– 1928. – London. c, 24, 104–105).
62
Пространство творчества Томаса Гарди пред-лагает читателю не столько географический, сколько «личностный» объект действительно-сти, свободный от юридических нормативов, но отмеченный живущим в нем человеком. Про-странство Уэссекса, ставшее литературным до-мом для писателя, не знает границ и ограждений, единственной чертой, которая знаменует части этого пространства становится след живущего в нем человека. Ральф Пайт так описывает карту Уэссекса, созданную Гарди: «A blank, extensive environment is given, then ‘humanity appears’, on a road and moving between points on the ground. There is an elemental, unmarked quality to the land which draws attention to the human movements which cross it, marking on its surface roads, paths and railway lines» [11]. Важность следа чело-Важность следа чело-веческого превалирует над всеми природными знаками и отметками. В «Жизнеописании Тома- «Жизнеописании Тома-Жизнеописании Тома- Тома-Тома-са Гарди» можно найти такую запись от 28 сен- Гарди» можно найти такую запись от 28 сен-Гарди» можно найти такую запись от 28 сен-» можно найти такую запись от 28 сен-можно найти такую запись от 28 сен- найти такую запись от 28 сен-найти такую запись от 28 сен- такую запись от 28 сен-такую запись от 28 сен- запись от 28 сен-запись от 28 сен- от 28 сен-от 28 сен- 28 сен-сен-тября 1877: «An object or mark raised or made by man on a scene is worth ten times any such formed by unconscious Nature. Hence clouds, mists, and mountains are unimportant beside the wear on a threshold, or the print of a hand» [12]. Ральф Пайт также отмечает, что карта гардиевского Уэссек-са относительно пуста, не содержит детальных отметок или разграничений. Исследователь счи-тает, что такое скудное картографического изло-жение можно объяснить тем, что действительно значимые объекты для Гарди (отпечаток ссох-шейся руки, шрам от веревки на шее повешенно-го, канава контрабандистов, сруб для виселицы) не поместились бы ни на одной карте привычных нам размеров. Так, шрам на руке Гертруды Лодж, оставленный Родой («Withered Arm»), будь он от-Withered Arm»), будь он от- Arm»), будь он от-Arm»), будь он от-»), будь он от-мечен на канте Уэссекса, привел бы читателей в замешательство. Но именно так позиционирует свою родную землю – свой Уэссекс: это не земля уже или не только ранее существовавшее геогра-фическое пространство, это человеческое тело, отмеченное магической силой древних. Следу-ющая запись в журнале Гарди, от 13 июля того
же года, такова: «The sudden disappointment of a hope leaves a scar which the ultimate fulfillment of that hope never entirely removes. July 27. James Bushrod of Broadmayne saw the two German sol-diers [of the York Hussars] shot [for desertion] on Bincombe Down in 1801. It was in the path across the down, or near it. James Selby of the same village thinks there is a mark» [описание трагедии ляжет в основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко-основу новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- новеллы «The Melancholy Hussar», в ко-новеллы «The Melancholy Hussar», в ко- «The Melancholy Hussar», в ко-в ко- ко-ко-торой автор сохранит настоящие имена солдат-дезертиров] [13]. Шрам как маркер физического страдания, отпечатанный на земле Уэссекса, ста-, отпечатанный на земле Уэссекса, ста-отпечатанный на земле Уэссекса, ста- на земле Уэссекса, ста-на земле Уэссекса, ста- земле Уэссекса, ста-земле Уэссекса, ста- Уэссекса, ста-Уэссекса, ста-, ста-ста-нет впоследствии шрамом душевного страдания, обознавшимся на лице Барнета, потерявшего на- на лице Барнета, потерявшего на-на лице Барнета, потерявшего на- лице Барнета, потерявшего на-лице Барнета, потерявшего на- Барнета, потерявшего на-Барнета, потерявшего на-, потерявшего на-потерявшего на- на-на-дежду на семейное благополучие: «The sun blaz- на семейное благополучие: «The sun blaz-на семейное благополучие: «The sun blaz- семейное благополучие: «The sun blaz-семейное благополучие: «The sun blaz- благополучие: «The sun blaz-благополучие: «The sun blaz-: «The sun blaz-ing into his face would have shown a close watcher that a horizontal line, which had never been seen be-fore, but which was never to be gone thereafter, was somehow gradually forming itself in the smooth of his forehead» [14]. Шрам, исказивший лоб героя, станет еще одной отметкой на карте Уэссекса – отметкой тщетности надежд и горечи утраты. Согласно следующему замечанию. «…Wessex Tales represent impressions upon the body of pov-erty and labour, and of injustices which cross class and gender lines» [15]. Страдания своих жителей помнит и хранит вымышленная земля Уэссекса, как помнит и хранит их Гарди-новеллист.
Помимо трагических отметин – могилы, шра-ма или ссохшейся руки («Melancholy Hussar», «The Fellow townsmen», «The Withered Arm») – земля Уэссекса хранит и другие тайны, на-пример, тайны контрабандистов. Новелла «Dis-Dis-tracted Preacher», посвященная жизнеописанию судьбы уэссескских контрабандистов, истории и традиции народного промысла Англии середины XIX века, не заканчивается с распадением банды и свадьбой Люси – главной героини и вдохнови-тельницы контрабандного движения. Земля Уэс- Уэс-Уэс-секса будет вечно хранить тайну этих мест и этих людей: «But the hole which had in its time held so much contraband merchandise was never complete-ly filled up, either then or afterwards, a depression
63
in the greensward marking the spot to this day» [16].Существует еще одна новелла, которая не
была включена в сборник «Уэссескских расска-зов», которую и сам Гарди никогда не стремился опубликовать. Новелла под названием «Судьба и синее платье» («Destiny and a Blue Cloak»,1874) повествует о несчастной любви и странном, ро-ковом стечении обстоятельств, которое приводит к трагедии. Молодой человек по дороге к Вейму-ту встречает Агату Поллин – девушку, которую принимает за другую благодаря яркому синему платью. Освальд представляется, будучи со-вершенно уверенным, что перед ним Фрэнсис – девушка из соседней деревни, о невероятной красоты которой он много слышал и с которой давно мечтал познакомиться. Агата не решается сообщить собеседнику о его ошибке, и молодые люди продолжают путь вместе. Освальд уже так очарован Агатой, что, впоследствии узнав прав-ду, произносит следующее: «It is you I like, and nobody else in the world – not the name». Неожи- else in the world – not the name». Неожи-else in the world – not the name». Неожи- in the world – not the name». Неожи-in the world – not the name». Неожи- the world – not the name». Неожи-the world – not the name». Неожи- world – not the name». Неожи-world – not the name». Неожи- – not the name». Неожи-not the name». Неожи- the name». Неожи-the name». Неожи- name». Неожи-name». Неожи-». Неожи-данно для себя молодые люди понимают, что их разговор был услышан, и Фрэнсис обо всем догадалась. Годы спустя, когда Освальд возвра-щается с военной службы, имея за плечами бле-стящую карьеру офицера и мечтая жениться на Агате, он узнает, что Агата замужем за богатым, но безобразным стариком. И именно Фрэнсис, не простив подругу, обрекла Агату на этот брак. После свадьбы, в преддверии первой ночи с не-навистным супругом, Агата уединяется у себя и беззвучно рыдает, как вдруг перед ней промель-кнуло то самое темно-синее платье – Фрэнсис как злой гений, которая пришла поглумиться над растерзанной жертвой. Финальная сцена новел-лы, почти готическая, напоминает сцену из рома-на «Джейн Эйр», когда слабоумная Берта Мей-сон примеряет свадебную вуаль Джейн прежде чем поджечь дом. Экспансия детали, а именно, выведение образа женского платья как судьбо-носного элемента в развитии сюжетной линии новеллы, не раз будет использована писателем: подвенечное платье Салли («Нэпские контрабан-
дисты»), платье миссис Лодж, описание которого так взволновало ее соперницу Роду Брук («Сухая рука»). Роберт Гиттингс в биографии Томаса Гар-ди обозначает увиденную Томасом сцену пове-шения женщины как одно из первых сексуальных переживаний будущего писателя. Впоследствии, по словам Гиттингса, Гарди будет испытывать романтические чувства к знакомой даме много старше его, во многом благодаря складкам на ее платье, которые таинственно шуршали, когда она входила в церковь по воскресеньям. А герой одной из его новелл, сын Роды Брук, также бу-дет восхищаться нарядом молодой миссис Лодж, рассказывая матери о ее платье: [Gertrude’s] «sil-Gertrude’s] «sil-’s] «sil-s] «sil-] «sil-sil-ver-coloured gownd...whewed and whistled so loud when it rubbed against the pews that the lady co- it rubbed against the pews that the lady co-it rubbed against the pews that the lady co- rubbed against the pews that the lady co-rubbed against the pews that the lady co- against the pews that the lady co-against the pews that the lady co- the pews that the lady co-the pews that the lady co- pews that the lady co-pews that the lady co- that the lady co-that the lady co- the lady co-the lady co- lady co-lady co- co-co-loured up more than ever for very shame at the noise, and pulled it in to keep it from touching» [17].
ЗаключениеТаким образом, кинематографическое кадри-
рование пространства, сказочность и вместе с тем необыкновенная реалистичность происхо-дящего, достигающаяся за счет точности топо-нимики и экспансии детали, а также «вочелове-чивание» пространства малой родины писателя, которая на страницах его произведений стано-вится сказочным Уэссексом, помогает автору воссоздавать и транслировать тот неповторимый колорит крестьянской Англии ушедшего столе-тия, той Англии, которая навсегда останется не-сбывшимся домом для писателя, его «вымершим королевством Уэссекса».
Литература
1. Павловская (2005): Павловская А.В. Англия и англичане. - М. с.84
64
2. Adams (2009): Adams James Eli.A history of Victorian literature. // Blackwell history of Litera-ture. – London. A John Wiley & Sons, Ltd., Publica-tion. c.369
3. Widdowson (1987): Widdowson Peter. Hardy in History: A Study in Literary Sociology. - London: Routledge. c.27
4. Cohen (2009): Cohen William A. Embodied Victorian Literature and the Senses. // University of Minnesota Press. - Minneapolis • London. c.90
5. Gilmartin, Mengham (2007): Gilmartin So-phie, Mengham Rod. Thomas Hardy’s Shorter Fic-Thomas Hardy’s Shorter Fic-tion. - Edinburgh University Press. c.1
6. Lodge David (2005): Lodge David. Thomas Hardy as a Cinematic Novelist // T. R. Wright (ed.), Thomas Hardy on Screen. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 9
7. Lea (2008): Lea Hermann. Thomas Hardy through the Camera’s Eye. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 38
8. Lea (2008): Lea Hermann. Thomas Hardy through the Camera’s Eye. - Cambridge: Cambridge University Press. c. 34
9. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.35
10. Pite (1998): Pite Ralph. Hardy’s Geography. – London: Wessex and the Regional Novel. c. 171
11. Pite (1998): Pite Ralph. Hardy’s Geography. – London: Wessex and the Regional Novel. c. 171
12. Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840 – 1928. – London. c.120
13. Hardy (1962): Florence Emily Hardy. The life of Thomas Hardy. 1840 – 1928. – London. c. 119
14. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.157
15. Gilmartin, Mengham (2007): Gilmartin So-phie, Mengham Rod. Thomas Hardy’s Shorter Fic-Thomas Hardy’s Shorter Fic-tion. - Edinburgh University Press. c.12
16. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.125
17. Hardy (2004): Hardy Thomas. Wessex Tales. – London: Macmillan and Co. edition. c.35
Environmental Organization of Thomas Hardy’s Novels as the Means
of Concept House Existence in the Artistic World of the Author.
Concept Fields Home/Homeland
Natalia SumarokovaNijegorods' Pedagogical University1 Ulianov str., Nijni Novgorod, RussiaTel.: 89 036 764 356E-mail: [email protected]
AbstractThis paper proposes a typology of artistic space
of Thomas Hardy’s Wessex as a component of the author’s world view and the world view of Hardy’s Great Britain. The space of the fictional Wessex countryside, not existing on the map of contempo-rary England, but very real, according to the author’s view, is not just a platform for the development of plot motifs of short stories. Hardy’s Wessex can be considered as a component of the space of the house, structured around Hardy’s novels throughout his lite rary career. This article offers an approach to the study of Hardy’s Wessex in terms of semantic and functional integrity of the toponym and natural, historical, cultural artifact, lens focus, humanization of space and expansion of details.
Keywords: author’s world picture, concept, home, home-
land, Wessex.
65
hardis novelebis sivrculi organizacia rogorc
konceptis „saxli“ arsebobis saSualeba avtoriseul
samyaros mxatvrul xatSi
natalia sumarokova
niJegorodis saxelmwifo pedagogiuri
universiteti
ulianovis q. #1, niJni novgorodi,
ruseTi
tel.: 89 036 764 356E-mail: [email protected]
reziumestatiaSi mocemulia tomas hardis
mier gadmocemuli ueseqsis mxatvruli
sivrcis tipologizacia rogorc avto
riseuli msoflios suraTisa da Tana
medrove msoflios xatisa. gamogonili
ueseqsis sivrce tomas hardisaTvis ara
Tanamedrove, rukaze ararsebuli adgi
lisa, Tumca sruliad realurisa, rome
lic mis sakuTriv avtoriseul karto
grafias miekuTvneba, xdeba ara mxolod
moTxrobaTa siuJetebis motivTa reali
zaciis adgili. hardis ueseqsi SeiZle
ba ganvixiloT rogorc erTerTi sivr
culi komponentidan „saxli“, romelsac
hardi agebs mTel Tavisi Semoqmedebis
ganmavlobaSi.
statiaSi mocemulia midgoma hardis
ueseqsis Seswavlisa toponimis erTiano
bis semantikurfunqcionaluri kuTxiT,
istoriuli, kulturuli artefaqtiT,
romelic gatarebulia linzur WrilSi
sivrcis gaadamianurebisa da detalTa
eqspansiis saSualebiT.
sakvanZo sityvebi: avtoriseuli samyaros xati, koncepti,
saxli, samSoblo, ueseqsi.
66
Targmanisa da interpretaciis koncefcia dargobriv teqstebSi
ia CiqviniZe
saqarTvelos teqnikuri universiteti
liberalur mecnierebaTa departamenti
kostavas q.77, 0175, Tbilisi, saqarTvelo
tel.; 551 453 531
E-mail; [email protected]
reziumedargobrivi mTargmnelobiTi saq mia
noba moiazreba rogorc mravalaspeq
tiani codnisa da enobriv saSualebaTa
simravlis erToblioba. dargobrivi te
qstis mTargmneli unda gamoirCeodes
maRalxarisxovani inteleqtiTa da sa
mecniero enis flobiT, radgan Targma
nis dros Sesatyvisi ekvivalentebisa da
nebismieri dargis teqstis interpreta
ciis zusti SerCeva moiTxovs aseve dar
gis stilisa da enobrivi safuZvlebis
mtkice codnas. unda aRiniSnos, Targma
nisa da interpetaciis koncefcia cal
saxadaa damokidebuli mTargmnelis mier
im mTargmnelobiTi mikrosamyaros baza
ze arsebul dadgenil kanonzomierebaTa
codnaze, rac ama Tu im dargs gaaCnia.
sakvanZo sityvebi: interpretacia, Targmnis procesi,
dar gobrivi teqsti, ekvivalentebi, mTar
gmneli.
SesavaliTargmnis procesi uaRresad didi dat
virTvis matarebelia da mTargmnelisagan
mravalmxriv codnas moiTxovs. Targma
nis TeoriaSi miRebulia Targmanis dayo
fa or nawilad: pirvelia TviT Targmani
(enobriv saSualebaTa doneze), meore ki
_ interpretacia, anu Tavisufali war
monaqmni gadmokeTeba dedniseuli te
qstisa, miuxedavad masSi gamoyenebuli
enobrivi saSualebebisa. Targmanisa da
interpretaciis koncefcia dawvrilebiT
jer kidev Seuswavlelia safuZvlianad
da amaze erTmniSvnelovani pasuxi jer
kidev sakamaToa.
ZiriTadi nawili enobrivi aRqmis cnobili modelebis
Tanaxmad, adamiani mTlian frazas aRiq
vams nawilnawil, rac imaSi gamoixateba,
rom aRqmis procesi periferiuli sin
tagmidan miemarTeba mTavari sintagmisa
ken, amave dros warmoiqmneba semantikuri
warmodgenebis sxvadasxva doneebi, rac
moicavs winaswargaazrebul, Sualedur
da da saboloo semantikur formebs.
rodesac sruldeba dargobrivi teqs
tis Targmani, aq didi dakvirveba marTebs
kvalificiur mTargmnelsac ki, vinaidan
winaswari frazis sruli sintaqsuri
konstruqcia ar iZleva im efeqts, ra
sac „gonebrivi maragis“ wyalobiT Sem
dgomSi warmoqmnili interpretirebuli
teqstis ramdenime varianti, romlebic
TandaTan ifiltreba da rCeba sasurve
li Sedegi struqturiTa da leqsikuri
SinaarsiT yvelaze metad miaxlovebu
li mniSvneloba dedanTan, sxvagvarad
rom vTqvaT, rCeba saTargmni teqstis
elementTa azrobrivi identuroba, anu
ekvivalenturoba. azris transformaci
uli Sesatyvisi sworad unda iqnas
modelirebuli da gadacemu li, Tuki
mTargmnels yoveli leqsikuri erTeu
lisa da sityvaSeTanxmebis ekvivalent
Ta TiTqmis sruli maragi gaaCnia. mas
aseve unda hqondes gadasaTargmni ded
67
saTauri gansazRvravs sakiTxis arss,
Targmani rac SeiZleba axlos unda
iyos masTan; Tu saTauri Sekvecilia an
reklamis saxe aqvs, mTargmnelma masSi
mokle anotacia unda CarTos, rac Semd
gomSi dainteresebul pirs gauadvilebs
mis gamoyenebas; dednis yvela Semokle
buli varianti TargmanSi gaSifruli
unda iyos sazogadod miRebuli termi
nebis an Semoklebebis saxiT, xolo is
Semoklebebi, romlebic ar iSifreba,
naTargmn versiaSi ucvleli rCeba. amas
garda, arsebobs sxvadasxva wesebi da
akrZalvebi, rac aucileblad gasaTval
iswinebelia dargobrivteqnikuri Targ
manis Sesrulebisas. mag.: ara originalis
enaze moyvanili ucxo sityvebi, nakeTo
baTa da xelsawyoTa markis aRmniSvneli
Semoklebuli dasaxelebebi da ucxoeno
van JurnalTa saxelwodebebi Targman
Si ucvleli unda darCes; iTargmneba
mxolod ucxour dawesebulebaTa da
organizaciaTa saxelwodebebi, ganyo
filebebis, wodebebis, xarisxebisa da
ti tulebis aRmniSvneli saxelwodebebi,
sa kuTari saxelebi da zogierTi dasa
xe leba. aseve gasaTvaliswinebelia is
faqtoric, rom ucxouri firmebis, kom
panebis, saaqcio sazogadoebebis, kon
cernebisa da sawarmoo gaerTianebebis
moxseniebisas TargmanSi maT saxelwo
debebs transkrifcia unda daerTos Tan.
aseT TargmanebSi erTaderTi dasaSvebi
faqtoria is, rom sazogadoebrivi yo
fis TaviseburebebTan, geografiul da
klimatur pirobebTan dakavSirebul spe
cifiur terminebs da gamoTqmebs unar
CundebaT erovnuli gansakuTrebuloba.
terminologiuri leqsika anu emoci
onalurneitraluri sityva (sityva
SeTan xmeba) saSualebas gvaZlevs zus
tad da mkafiod gadmovceT mocemuli
sakiTxis Sinaarsi, rac uzrunvelyofs
nis enis struqturis intuitiuri cod
na da misi SeTanxmebis unari saTargmn
enasTan. ZiriTadad, dargobrivi Targma
nis procesSi xdeba mTliani teqstis da
ara calkeuli sityvebi an winadadebebis
damuSaveba, Tumca am process ormagi
datvirTva gaaCnia: mTargmnelis mier
originali teqstis gagebagaanalizeba
da enobrivi rekonstruqciis, interpre
taciis procesi. aseT dros mTargmneli
komunikaciuri elementebis maqsimaluri
gaTvaliswinebiT qmnis dednis axal ver
sias, anu Sinaarsobrivad da stilisti
kurad damuSavebul axal variants sxva
enaze.
dargobriv teqstze muSaobis rTuli
procesi mTargmnelisagan moiTxovs ro
gorc samecnieroteqnikur mimarTule
baTa safuZvlebis Zireul codnas, aseve
maTi enis ekvivalentTa utyuar SerCevasa
da stilze misadagebas, standartizire
buli an zogadterminologiad miRe
buli nimuSebis gamoyenebas. dargobriv
Targmans mravali maxasiaTebeli gaaCnia:
1. sizuste _ yoveli mdgomareoba, rac
miTiTebulia dedanSi, srulad unda
aRiweros TargmanSi.
2. kumSvadoba _ yovelive, dedanSi
miTiTebuli, unda gadmoices SekumSu
lad, lakonurad.
3. sicxade _ kumSvadoba da lakonu
roba dednis leqsikis gagebas ar unda
aferxebdes.
4. literaturuloba _ dargis teqtis
Targmani unda esadagebodes salitera
turo enis sazogadod miRebul normebs,
Tumca sintaqsuri konstruqciebis gamo
yeneba ar aris saWiro.
samecnieroteqnikuri enis Targmnisas
ZiriTad niSnulad unda miviRoT is, rom
sruliad unda gamoiricxos emocional
uri elementebi da sakiTxis arsis TviT
neburi aRqmaCveneba. Tuki originalis
68
mis swor gagebas. samecnieroteqnikur
sferoSi terminebs eniWebaT gansakuT
rebuli, ZiriTadi semantikuri datvir
Tva. marTalia, zogierTi termini mra
val mniSvnelovania, Tumca profesio nal
mTa rgmnels evaleba daiyvanos esa Tu
is mniSvnelo ba erTmniSvnelovanebamde,
rac zustad miesadageba moTxovnil
sakiTxs. samecni e rodargobriv terminTa
interpretacia yovelTvis Tan axlavs
teqnikur progress da Targmani arsebu
li enobrivi maragis gamoyenebis mraval
gvari xerxebis saSualebiT xorcield
eba. mTargmnelisaTvis mTavari postu
lati unda gaxdes Semdegi faqtorebi:
saTargmn enaze sakiTxis gadaazreba
da saWiroebis SemTxvevaSi sxva termi
nosistemaSi arsebuli terminoelemen
tebis gamoyeneba, aseve terminologiuri
sityvaSeTanxmebebis moqnili gardaqmna
da maTi SeZlebisdagvarad Sekveca, rac
ufro misaRebi iqneba im sociumisaTvis,
ra enazec Sesrulda Targmani.
samecnieroteqnikuri teqstebis Ta
rgmnis praqtikaSi aucilebeli pirobaa
terminTa warmoqmnis principebis codna,
vinaidan arsebuli moZvelebuli ter
minologiuri Tu teqnikurdargobrivi
leqsikonebi yovelTvis saTanadod ver
uzrunvelyofen teqnikuri progresis
swrafcvalebadi saxis Cvenebas. dargo
brivi masalis mTargmneli mzad unda
iyos yvela moulodnelobis dasaZlevad.
Tu mas original teqstSi xvdeba termini,
romelsac ekvivalenti ar gaaCnia samec
nieroteqnikur leqsikonebSi, mTargm
nelma unda moiSvelios dargis cno
barebi an specialuri literatura, anda
daazustos mis mier daSvebuli interp
retirebuli ekvivalentis norma dargis
specialistTan. sasurvelia, mTargmneli
mTeli samuSaos manZilze aseTi saxis
terminebs calkeul Canawe rad inaxavdes.
mniSvnelovania aseve am CanawerTa ga
mocemis sakiTxic, rac Sem dgomSi amave
dargSi Targmanze momuSave ebs sagrZno
blad gauadvilebs saqmianobas da raRa
Tqma unda, terminosistemaSi Semavali
siaxleebis danergvas Seuwyobs xels.
daskvnaamrigad, maRalkvalificirebuli spe
cialistmTargmnelis mier dargobrivi
Targmanis Sesrulebisas mTavar amoca
nad rCeba ara mxolod wminda Targmanis
Sesruleba, aramed codnis farTo dia
pazonis saSualebiT dedniseuli infor
maciis analitikuri gadamuSaveba, mZime
terminologiuri saZiebo samuSaoebis
Catareba, damatebiTi masalebis moZieba
da mravlobiTi konsultacia ama Tu im
sakamaTo sakiTxze dargis specialiste
bTan. mxolod amis Semdegaa SesaZlebe
li dednis informaciis gaJRereba, rac
dainteresebul pirebs da ama Tu im dar
gis specialistebs msoflios wamyvan
mecnierTa samecnieroteqnikur gamoc
dilebas gauziarebs da gzas gaukvalavs
axali mwvervalebisaken.
literatura
1. Гак В. Г., Львин И. (1982): “La langue fran-caise” - Практический курс перевода. Изд. ИМО. М.
2. Марчук Ю.Н. (1987): Научно-технический перевод. Изд. « Наука». М.
3. i. CiqviniZe (2012): teqnikuri teqs
tis Targmanis safuZvlebi .(Text-file, CD)
stus biblioTeka. Tbilisi
69
Conception of Translation and Interpretation in Special Texts
Ia ChikvinidzeGeorgian Technical UniversityDepartment of Liberal Sciences Kostava str.77, 0175, Tbilisi, Georgia Tel.: 551 453 531E-mail: [email protected]
AbstractThe present paper examines translation of spe-
cial literature to be a generality of multiple-aspect knowledge and the multitude of language means. The translator of a special text should be distin-guished by intellectuality and proficiency in scien-tific language. In the process of translation exact selection of corresponding equivalents and the inter-pretation of any text requires the knowledge of the fundamentals of style and language of the discipline. It should be noted that the conception of translation and interpretation of special texts has linear connec-tion with the knowledge of the established opinions existing in translation micro-world of any scientific discipline.
Keywords: Interpretation, Process of Translation, Special
Text, Equivalents, Translator.
Концепция перевода и интерпретации в отраслевых текстах
Чиквинидзе Ия ГиглаевнаГрузинский технический университет Департамент либеральных наук Ул.Костава 77, 0175, Тбилиси, Грузия Тел.: 551 453 531E-mail: [email protected]
РезюмеОтраслевая переводческая работа рассматри-
вается как общность многоаспектных знании и множества языковых средств. Переводчик от-раслевого текста должен отличаться высокой степенью интеллектуальности и владения науч-ным языком. Во время перевода точный подбор соответствующих эквивалентов и интерпретация любого текста требует также знания переводчи-ком основ стиля и языка науки-отрасли. Нужно отметить, что концепция перевода и интерпрета-ции отраслевого текста прямолинейно связана со знанием устоявшихся взглядов того переводче-ского микромира, что существует в той или иной научной отрасли.
Ключевые слова: интерпретация, процесс перевода, отрасле-
вый текст, эквиваленты, переводчик.
70
poeziaproza
kritikuli werilebi
71
ia burduli___________________leqsebi
nu dardob!
vici siSave gzaravs,
bindi awydeba qalaqs,
caze ra dalevs varskvlavs,
miwaze velis balaxs?
minda giambo “ferze” _
kargad Sexede SroSans:
Turme solomon brZenze
Zvirfasi kaba mosavs...
_ rogor weria teqstSi?
_ xval Cayriano cecxlSi!
2013
lazare
zogi yvavili garedan yars,
magram gulidan iZleva Tafls,
amaRam sevda moiklavs Tavs _
da .....
gacocxlebis marTla ar gwams?
yoveli sibrZne “ama enasa damarxul ars”!
2013
gza-jvaredini(wiTel paraskevs)
“pirvelad iyo sityva”!
aseTi netav ra iTqva?
erTi yofila Svili _ mSobeli:
mxrebiT vatare wuTissofeli,
me Seviyvare toti yoveli,
hoda, ayvavda Zeli _ cxoveli!
2013
72
esec dialogia!(ratomRac brodskis)
_ makoco unda?
ar ginda lirika!
ratom miyureb ase iribad?!
_ ho, Semecvala saxis mimika:
mzis sxivi wuxda!
_ magram ar quxda...
_ gzebi agiria bilikma,
wamodi, manqaniT migiyvan!
2013
nuTu jariskacebi varT?(gias mogonebebze)
_ xedav? momravlda Savi xvrelebi,
me uleqsobas veRar verevi,
Camoixia caze varskvlavi,
isev daiwva guSin karavi!
mere ratomRac cisfrad gaTovda...
rogor uZlebdnen oms?
_ da katorRac?
_ Turme siCume sityvas ar mTxovda...
_ albaT mzis sxivi guliT dahqondaT...
2013
mariami _ mariami(16 wlis mariamis dRiuri, baTums)
zRva ca aris cremliani,
ar mizidavs leliani,
gavekide sxivis biliks _
ver gavuZleb miwis tkivils,
sisvelea Rame zRvisken,
is ki adis mSrali cisken!
2013
73
ar vici(“ara damitevo me...”)
am qveynad rogor viaro,
an rogor movkvde uSenod?
iqneb CurCuliT miambo
sityva rogor vTqva uenod?
mze roca qreba RrublebSi,
am dros ra xdeba gulebSi?
2013
mikrokosmosi (ratom cimcimebs filamentebi)
da “iyo wyvdiadi“ _ muqi materia,
wignebSi amaze bevri ram weria...
me wvrilmanebze ver gSordebi, ver gebutebi _
ginaxavs caze mocimcime ablabudebi?
rogor miyvarxar, nu mekiTxebi _
erTmaneTs erwymis galaqtikebi!
xom ar dagaviwyda bneli energia?!
cxovreba amitom Zalian Znelia.
2013
ucbad (fausturi sindromi)
_ minda, rom gavxde donori!
ho, momemata gonori:
Tu Caabareb suls,
iqve miiReb fuls!
_ da, viTom, marTal siyvaruls?
_ ici? sikvdilsac, pikanturs!
2013
74
TanamSromlebi
Rrubelso mzisTvis
tiriliT uTqvams:
Tu dabneldeba caSi,
ver Segxvdebio gzaSi!
“ratom movcurde, risTvis,
Tu win damxvdeba bindi
da ver avage sxiviT
cisartyelebis xidi?”
elva erToba wvimiT,
sul dakargao ridi!
ar daibneo SiSiT,
“gamoanaTe, midi!”
miwam Semohkra taSi,
Tan gaagrZela brunva:
“movkvdebi mxolod maSin,
Tu amikrZales sunTqva!”
PP.S. (“Sevexmiane mTvares:
mogixerxebo rames”).
2013
dro
velze moCans moalerse gvirilebi,
mivdivar da sulelurad viRimebi:
saiT midis ucnauri Sara,
vgrZnob, rom minda gaviaro Cqara,
iqneb bolos mainc mivxvde rames,
SuqCrdilebi mimzadeben maxes,
gverdiT momdevs mTis borcvebi mwvane,
vuCurCule: momiyeviT rame!
miamboben ”gzisiqiTa ambavs”:
iq sikvdili sakuTar Tavs ar hgavs!..
2013
75
`e k l e s i a s t e~
am cis qveSeTSi
araferi ar ars axali!
brunavs isrebi,
Tumca yivis mainc mamali,
mTis mwvervalebSi
iZireba Cumi nislebi,
bedniereba guSin da dRes ici ra aris?
gaxde ucxo da qalze qaluri,
Tu mogindeba, mamakacuri!
cviva isrebi cicqna amuris,
amomdis frTebi!.. vai, Ramuris?
2013
medea(iyo qali da iyo euli,
iqneb Zlieri, marTla grZneuli?)
es me viyavi oqros sawmisi,
Sen misi Zala albaT ar ici?
es ukvdavebis oqrosferi naperwklebia,
ver dainaxav, Tu CemsaviT ar gyvarebia!
da, roca dadna Suqi sxivebis
me samsxverplosTan maSin mivedi!..
tkivilebisgan, zustad ar vici,
magram amboben, rom gavxdi SiSi!
ici, rogori gavrcelda miTi? _
ver varkvev nislSi:
vin aris mteri,
vin ki sawyali,
vin aris mkvleli,
vin ki marTali?
iazons cmia sikvdilis win cali sandali...
2013
ra aris miTi(merab mamardaSvils)
YWeSmariteba yvelaferze Turme metia!
rogor ggonia, Zaladoba ar Semxebia?
76
sxeuliT damaqvs tkivili da mTeli samyaro
da vici, bolos, iaraRi unda amyaro!
2013
jobs iyos usaTauro(zogjer sityvebic xmaurobs)
_ marTla qrebian bavSvebi?
iqneb brundeba wami?
_ ginaxavs usxeulo Tvalebi?
midi, SeaRe kari! _
ar qreba nayofi fesvis:
mzera tkivilebs mesvris!
_ SevaRo kari? risi?
_ra kiTxva unda? ciskris!
2013
ra aris?
ici, gaivlis SenSi maxvili
da mainc gesmis yvelas Zaxili.
roca maxsendeba „miZineba“,
samyaro sxivSi iZireba!
2013
mTavari formula?
ra siCqare aqvs fifqebis brunvas?
ra sididea fiqri da zrunva?
da ra sixSiriT Seirxeva frTebi peplebis?
gantolebaa? Tavdaviwyebas roca veZleviT.
albaT, yvelafers moergeba male formula _
ra ganicada Ralatis win Turme orgulma!
siyvaruls gamoTvlis ricxvi _
rodis movkvdebiT, ici?
2013
77
ia burduli___________________begbederis “99 franki” qarTulad
dRes, superteqnokratiul samyaroSi gaadvilebulia kulturaTaSorisi
urTierTgageba: msoflio ekonomikuri sivrce, bizneskomunikacia, saerTa
Soriso sainformacio qselebi, telegadacemaTa msgavsi formatebi da TviT
reklamis ena.
reklama produqciis sayovelTao gayidvas emsaxureba, magram misTvis ga
damwyvetia is ena, romelzedac reklamis verbaluri slogani, an misi non
verbaluri da, Tundac, iumoris gamomxatveli strategiebi igeba. reklamis
sxva lingvokulturul sivrceSi gadatanisas, Targmnis dros, gansakuTrebiT
rTulia am xiblis SenarCuneba, Tumca aucilebelia, rac mTargmnelis kompe
tenciazea damokidebuli. roca aseT kompetenciaze vsaubrobT, SeuZlebelia
ar aRvniSnoT frederik begbederis “99 frankis” qarTuli Targmani da am
romanis mTargmnelis _ TinaTin RaribaSvilis profesionalizmi.
rom ara profesionaluri Targmani da qarTuli sivrcisTvis gasagebi da
amasTanave, orginalis teqstis Sesatyvisi postmodernistuli iumori, Seu
Zlebelia am wigns, Tavisi orginaluri semantikuri veliT, sareklamo te
qstebiT, JargoniT, gnebavT, dResdReobiT salaparako enaSi ase gavrcelebu
li bilwsityvaobiT datvirTuls, gamoewvia aseTi didi rezonansi sxvadasxva
gemovnebis mqone qarTvel mkiTxvelSi da rac mTavaria, sworad eTqva Tavis
saTqmeli.
da mainc, ra aris es saTqmeli? adamiani Tavisi sixaruliTa da tkiviliT,
vnebebiTa da gansjis unariT yovelTvis da yvelgan adamiania bulonisa Tu
sxva romelime tyeSi, `msoflios dedaqalaq~ parizSi, Tu romelime miyrue
bul sofelSi, magram Tanamedrove elitarul diskursSi mas ufro meti
saSualeba aqvs daikmayofilos Zalauflebis, arasrulfasovnebis kompleqsi
dan gamowveuli, ganzogadebuli SurisZiebis survili da sadomazoxisturi
vnebebi, daiviwyos adamianuri sawyisi, rogorc karieris sarbielsa da Tav
daviwyebis SegrZnebaSi xelisSemSleli. Tanamedrove samyaros ganviTarebis
gasaRebi reklama da konkurenciaa. postmodernistuli romanisaTvis damaxasiaTebeli groteskuli semanti
kuri veli, postmodernistuli “jojoxeTi” – Savi iumori, gmirisa da anti
gmiris urTierTmonacvleoba, literaturuli kodebi da interteqstualoba
daxvewili enobrivi saSualebebiT aris gadmocemuli qarTul TargmanSi da
mTargmnelis lingvistur da literaturul ganswavlulobaze metyvelebs.
qarTul teqstSi Sinaarsisa da Txrobis stilis SeTanxmebiT aSkaraa, rom
teqnologiebis eraSi, begbederis sareklamo saagentos sruqtura da menta
liteti nebismier samTavrobo, Tu arasamTavrobo organizaciebs miesadageba,
radgan rogorc adamianebi, aseve struqturebi erTmaneTis msgavsni arian, rac
78
romanis pirvelive furclebidan naTeli xdeba, rodesac mwerali „efeqtian“
da „qmediT“ totalitarizmze saubrobs.
begbederi Txrobas meoce saukunis pirveli naxevris periodis ingliseli
mwerlis _ oldos haqslis sityvebiT iwyebs: „ra Tqma unda, ar arsebobs ara
viTari mizezi imisaTvis, rom axali totalitaruli reJimebi TavianTi wina
morbedebis msgavsi iyos... Tanamedrove totalitaruli saxelmwifoebi erT
amocanas da mizans usaxaven propagandis ministrebs, gazeTebis mTavar redaq
torebs da skolis maswavleblebs _ xalxs Seayvaron is realoba, romelSic
cxovroben!“
aRsaniSnavia, rom qarTul teqstSi TinaTin RaribaSvili sainteresod irCevs
Sinaarsis konteqstze morgebul sinonimur leqsikur erTeulebs da mas ase
Tive pozicia aqvs frazeologiur da gamoCenil adamianTa gamona Tqvamebis
Targmnis drosac.
sagulisxmoa, rom wignis Targmnisas arsebobs safrTxe, mkiTxvelis mier
avtoris Txrobis maneris, stilisa da leqsikuri niuansebis gaTavisebis
mizniT, mTargmnelma teqstisaTvis uxeSad SearCios Tavisi sakuTari kul
turuli da verbaluri konteqsti, romelic sruliad ucxoa originalisa Tvis;
an piriqiT, mxatvruli teqsti iTargmnos mSralad, avtoris stilisturi ten
denciebis gaTvaliswinebis gareSe da mkiTxvels ver Camouyalibdes azri, Tu
rogor mxatvrul gamomsaxvelobebs iyenebs avtori, rogoria misi stili.
wignTan Sexvedrisas, swored rom gadamwyvetia misi aRqma im lingvokul
turul diskursSi, romelSic is Seiqmna da, am mxrivac unda aRiniSnos, rom
TinaTin RaribaSvils bunebrivad Sehyavs mkiTxveli begbederis romanis sa
myaroSi. SeiZleba iTqvas, rom Tavisi daxvewili TargmaniT, igi Tavad aris
Semoqmedi, mxatvruli teqstis Seqmnis Tanamonawile.
79
ia burduli___________________epoqaTa gamoZaxili. nino baqaniZis novela `otilie da ori qali~
“mecnierebisa da poeturi gamosaxvis sinTeziT msurda Semeqmna kosmosis literaturuli suraTi, romelic romans emsgavseboda” _ werda goeTe Tavis erTerT pirad werilSi “dasavluraRmosavlur divanze” muSaobisas.
es paTosi aSkaraa goeTes ezoterul ZiebaTa qarTveli mkvlevris _ nino baqaniZis novelisaTvis “otilie da ori qali”.
novelis avtori Txrobis kinematografiul xerxs mimarTavs. igi mkiTxvelis winaSe mxatvrul suraTebs awyobs da gamarTuli, koreqtuli, SeiZleba iTqvas, mecnieris eniT mxatvrulad aRwers maT.
Txrobis aseTi maneriT qalbaton nino baqaniZis wignSi Tavidanve bunebrivad esmeva xazi im dokumentur masalas _ goeTes rZlis, otilies werilebsa da leqsebs, romelTa qarTuli Targmani, aseve qalbaton nino baqaniZis mier Sesrulebuli, darTuli aqvs novelas da rac, albaT, “otilie da ori qalis” Seqmnis SemoqmedebiTi muxtia.
SeiZleba iTqvas, rom es novela swored rom mxatvruli sityvaa goeTes kosmiuri mTlianobis gancdisa da mwerlis ezoTerul tendenciaTa Sesaxeb. mwerali masSi polistilisturi da antimimeturi gamomsaxvelobiT warmoaCens samyaros postmodernistul “gadaSlil wignad”, rogoricaa, kafkaseuli tendenciebi _ Tanamedrove realur samyaroSi irealuris SeWra, vizionebisa da yofis gamomsaxveli semantikuri velis urTierTmonacvleobiT, rogoricaa, magaliTad, warsulSi goeTes saxlSi moxvedra da sayvarlebis Tanamedrove sastumros oTaxi, otilies gamocxadeba da moswavleTa rveulebis gasworeba, bibliis “gadaSlili” teqsti da ararsebuli scenaris furclebi, reJisoris mier aWrelebuli, da a.S., magram imis miuxedavad, rom avtori Tavad asuraTebs Txrobis process, suraTebi Riad rCeba. postmodernistuli gamomsaxvelobis TvalsazrisiT, mwerlis Txrobis manerisaTvis gadamwyvetad “avtoris sikvdili” moCans: nawarmoebSi Tavidanve Cndeba dadebiTi da uaryofiTi gmiris gamokveTis intriga, romelSic ara Tu Sreebad lagdeba, aramed postmodernistuli ekleqturobiT ganzrax ireva erTmaneTSi “dadebiT” da “uaryofiT” personaJTa mxatvruli xatebi da es TamaSi laitmotivad gasdevs droisa da sivrcis gamTlianebis, ase vTqvaT, mxatvruli meoTxe ganzomilebis gamokveTis tendencias.
aRsaniSnavia, rom novelis saTaurSive ikveTeba narativis arqetipuli simbolos “maradqaluris” mxatvruli xati, urTierTsawinaaRmdego polusis, erT Zlier mamakacze Seyvarebuli ori gansxvavebuli qalis simboluri gamTlianebiT goeTes sayvareli rZlis _ otilies mxatvrul saxeSi.
cnobili biznesmenis sayvareli, gimnaziis maswavlebeli ireni, romelic germanul literaturas aswavlis da msaxiobi qali da igive kacis coli, katarina “marad qaluris” gamTlianebuli xatia, maTi dialogi ki erTiani Sinagani monologia, romelic Tavis Tavs ikvlevs, Sinagani cnobierebis nakadia, rasac ironiuli Seferiloba dayveba da es avtoris Tanamedrove diskursis TviTironiad ikiTxeba.
teqstSi orive qals saubris TiTqmis erTnairi, gamarTuli stili aqvT, magram maT individualurobas TiTqosda aaSkaravebs qcevis TavSekavebuli Tu emociuri manera, viTomda Ria saubari, Tu Sinagani monologi, magram es aseve
80
mxatvruli TamaSia, radgan orive qali erTnairad Sepyrobilia otilieTi –“marad qaluriT”, romelic cxovrebaa, urTierTsawinaaRmdego grZnobaTa erTobliobaa da SeiZleba, TavSesafrad siyvaruls eltvis, ris mxatvrul kodsac teqstSi SemTxveviT gadaSlili otilies “locva” warmoadgens.
“SemTxveviT gadaSlili wigni” nawarmoebSi is arsebiTi semantikuri velia, rac maradiul kosmiurobas aaSkaravebs.
novelaSi uxvad aris goeTes ojaxuri cxovrebisa da epoqis gancda, mxatvruli kodebi da postmodernistuli teqstisaTvis damaxasiaTebeli ironiuli interteqstualoba. am mxriv gansakuTrebiT aRsaniSnavia “gedis tba”, TeTr gedsa da Sav geds, “odetsa” da “odilies” Soris meryevi Seyvarebuli princi da, rogorc katrini aRniSnavs, maTi Serwyma “otilie”. es mistikuri interpretacia da tragizmis gancda novelis finalSi sabolood Tanamedrove tragikomikur postmodernistul diskursSi „wydeba“.
aseTi dasasruliT qalbatoni nino baqaniZe bolo akords Riad tovebs, ar wyvets mas tonikaSi. misTvis, rogorc gamokveTili postmodernistuli mwerlisaTvis, adamiani ar wyvets fiqrsa da moqmedebas, misi nafiqri da emocia sxva pirovnebaSi xmiandeba da es amTlianebs samyaros.
am azris gasaRebs warmoadgens novelaSi gamoyenebuli goeTes sityvebi: „adamiani Sobila ara imisaTvis, rom TviTon gadawyvitos samyaros problemebi, aramed imisaTvis, rom eZios da miagnos am problemebs, Semdeg ki misawvdomis farglebSi imoqmedos. samyaros saqmeTa gansja mis Zalebs aRemateba Semofargluli Tvalsawieris gamo“.
„misawvdomis farglebi“ novelaSi „otilie da ori qali“ meZavi qalis Sewyalebis Temaze gadaSlili saxarebaa, sadac macxovris ganmartebis _ sakuTar TavSi Caxedvis Semdeg, vercerTi adamiani msjavrs ver debs meZavs.
„im meZavi qalis adgilze nebismieri Cvengani SeiZleboda mdgariyo: otiliec, Tqvenc da mec“. _ eTanxmeba erTmaneTs ori qali. magram maradiulad rCeba kiTxvebi: ras grZnobs momakvdavi adamiani? ras werda momakvdavi goeTe haerSi? albaT es aris „Semofargluli Tvalsawieri“?!
qalbatoni nino baqaniZis novelaSi amis dasturad ismis Riad darCenili kiTxva: ras werda macxovari miwaze, sanam meZavi qalis dasjas moiTxovdnen “farisevlebi”?
epoqaTa SexmianebiT da sxvadasxva epoqis msgavsi adamianuri problemebis warmoCeniT mwerali Tavis novelaSi amTlianebs samyaros. igi eZebs da poulobs problemas.
qalbaton nino baqaniZis novelaSi moCans, rom es problema adamianTa yofis tkivilis gancdaa, aki SemTxveviT ar aris masSi moxseniebuli faustis meore nawili. „fausti“ maradiul TemaTa interpretaciiT, mravalwaxnagovani simboloebiTa da swored „adamianuris“ gancdiT, amJamad qalbatoni nino baqaniZis mecnieruli kvlevis sagans warmoadgens. mistikuroba axasiaTebs rogorc mwerlis mxatvrul teqsts, aseve samecniero moRvaweobas, am TvalsazrisiT, gamorCeulia misi monografiuli naSromi „goeTe da ezoterizmi“. aseve sagulisxmoa, rom qalbatoni nino baqaniZe goeTes saerTaSoriso organizaciis Tbilisis ganyofilebis viceprezidentia da, SeiZleba iTqvas, misi SemoqmedebiTi da samecniero saqmianoba simbolurad aris erTmaneTTan dakavSirebuli.
81
neli feiqriSvili___________________oTxi moTxroba (Targmani germanul enaze)
HELEN-ELEN
Seit einer Stunde stehe ich müssig in dieser geräuschvollen Autoreparaturwerkstatt herum, aber doch, welche Werkstatt ist nicht geräuschvoll?
Ich schaue auf mein liebes „Ford-Siera“, das ich seit zwölf Jahren habe, ich nenne es Helen. Und mehr als das, ich habe meine Tochter dem Auto zu Ehren Elen genannt.
Ich bin kein Autoliebhaber, denn ich kenne mich ziemlich schlecht in Automarken, -modellen und -ersatzteilen aus . Einfach verliebte ich mich in dieses Auto und für mich bedeutet es viel mehr als zahlreiche Eisendetailskombinationen.
In letzter Zeit wurde es ziemlich problematisch, insbesondere beim Aufstieg. Es verlor die Leistung und fast dämpfte ab. Es stellte sich heraus, dass die „Benzin-Pumpe“ kaputt wurde. Das geschah natürlich wegen „ des guten Brennstoffes“. Jetzt stellt der Meister die neue ins Auto, wie ich meine, wurde ich genug „ausgeplündert“.
Ich betrachte die Arbeiter mit Masuthänden und sie erinnern mich an Ärzte mit in Blut beschmutzten Händen. Hoffentlich fühlt sich Helen keinen Schmerz.
Neben mir steht ein merkwürdiger Mann. Er hat geschwollene und rote Hände wie eine Krabbe. Von Anfang an kam ich darauf , dass ihm etwas fehlt. Später hatte ich vom „Müßiggängerelektriker“ erfahren, dass er einen Handpilz hatte, vorher kam er zu mir und bot an, für drei Lari das Auto zu waschen. Auch dann wenn er mir das Geld gäbe, liese ich ihn nicht das Auto waschen. Ich wäre schon einverstanden, aber dieser gutherzige Elektriker lief zu mir und flüsterte über die Krankheit dieses Manns. Der Mann schaute ihn mit Verachtung an, er erriet ganz sicher, dass das Gespräch über ihn war.
Mir ist unangenehm, dass er so nah steht. Und wenn seine Krankheit der Mutation ausgesetzt ist und auch tropfenweise zu übergehen beginnt? Will ich jetzt den Pilz haben? Nein, ich will nicht!
Es riecht nach dem Brennstoff. Meine Helen wurde schmutzig. Von hier brachte ich dich direkt zum Waschen, kleine, und du wirst wieder schön.
Ich sitze im Cafe bei der Autowäsche und sehe, wie man mein Mädchen in Ordnung bringt, dabei denke ich, ob es Helen kitzelt, wenn die Wäscher sie berühren?
Ich fahre nach Hause. Ich fühle, dass es ausgeatmet hat. Es freut sich darüber, dass es wieder gut aussieht. Ich kann Helen mit 55-järiger Frau vergleichen, die in der Jugend ziemlich atraktiv war und diesen Charme verlor sie auch jetzt noch nicht.
Ich wurde hungrig. Unterwegs hielt ich am Imbiß und kaufte „Hot-Dog“. Im Autosalon roch es nach dem Essen, aber Helen ist gesättigt. Sie hatte vor kurzem „Premium“ für zwanzig Lari gegessen.
Es dämmerte. Oh, dieser Winter, mit seinen kurzen, kalten Tagen und langen, viel mehr kalten Nächten.
82
Helen stellte ich an seinen ständigen Platz, stieg aus und wünschte ihr gutes Schlafen.Ich trat in den Eingang hinein und ging langsam die Treppen hinauf. Ich bin ziemlich jung dafür,
in den dritten Stock mit dem Fahrstuhl zu fahren. Auf dem zweiten Stock begegnete ich plötzlich einem Nachbarn, der stehen blieb, als mich sah.Ich fragte überrascht:- Was ist passiert Ilia?Er öffnete kaum den Mund, aber sagte nichts. Ich wiederholte die Frage. Ilia sagte: - Tut mir leid mein Freund, tut mir sehr leid. Die Anrede „mein Freund“ verwirrte mich noch mehr. Ich und Ilia hatten immer gespannte
Beziehungen. Weswegen stritten wir nicht ... Zum letzten Mal als wir bei ihm tranken, jagte er mir mit dem Dolch nach und wir rannten lange um den mit den Gästen vollen Tisch herum. Bis heute stellte ich nicht klar, wenn er mich eingeholt hätte, hätte er mich zerstückelt, oder hatte er einfach gescherzt.
Er schlug die Hand mir auf den Rücken und ging runter.Verwirrt ging ich weiter. Die Tür meiner Wohnung war offen und aus der Wohnung hörte man
irgendwelche Stimmen, ich trat hinein. Am Eingang standen einige Nachbarn und besprachen etwas flüsternd. Sie sahen mich und schwiegen. Sie schauten mich mit traurigen Gesichtern, einer von ihnen sagte mir leise:
- Ertrage es.Ich sah ihn nicht an und ging ins Wohnzimmer, aus dem man das Weinen einer Frau hörte. Ich
blieb an der Türschwelle stehen. Das Zimmer war voll von Leuten. Meine Nachbarin Zira weinte. Alle schauten mich an.
- Was ist passiert?- fragte ichZira begann lauter zu weinen und zu jammern:- Was wird jetzt mit euch, was?Die nebenan sitzenden Frauen beruhigten sie, aber vergeblich.Ich drehte mich um und aus Gewonheit trat ich ins Schlafzimmer meiner Tochter hinein.Elen lag auf dem Bett unbewegt. Und meine Frau saß an ihren Füssen und starrte. So schöne Elen
sah ich niemals. Sie war dem Schneeweißchen ähnlich. Meine Frau fühlte mich und drehte sich um. Durch ihre Augen verstand ich alles. Die Tränen trockneten aus. Mit der abgerissenen Stimme fragte sie mich:
- Warum hast du denn dein Händy ausgeschaltet.Sofort grief ich in die Tasche und nahm das Telefon heraus. Es war wirklich ausgeschaltet. Sie
lachte entsetzlich, sah unsere Tochter an und fügte zu.- Jetzt hat das doch schon keine Bedeutung.Ich wusste nicht, was ich sagen musste. Elen hatte drei Tage hohes Fieber. Die Ärzte stellten
Diagnose der Meningitis. Sie nahm auch die Medikamente ein, aber umsonst.Meine Gedanke übergingen zu Helen. Es ist gut, dass ich es repariert hatte. Demnach steigt es frei
auch den Aufstieg. Der Autor: Gegi Gambaschidze
83
KITSIIch hab niemals vergessen, wie sie das Essen knabberte, wie sie das Kinn beim
Wassertrinken naß machte, wie sie den Kopf beim Schlafen umwarf, wie sie beim Vorbeigehen mit der Pfote schlug, wie sie schnarchte, wie das Gähnen ins Miauen überging, wie sie mir nachjagte, wie sie auf mich wartete, wie sie mich liebte.
Als das geschah, kochte ich die Suppe. Sie schlief auf meinem Bett. Plötzlich schrie sie schrecklich. Zuerst habe ich nicht verstanden, wessen Stimme das war. Ich habe gedacht, dass eine fremde Katze hineinsprang, weil so schon zweimal passierte. Ich lief zum Schlafzimmer.
Sie streckte sich ärmlich auf dem Bett aus und krümmte sich vor Schmerzen. Anscheinend versuchte sie vom Schmerz zu laufen, der innen im Körper war. Ich brach in die Knie auf das Bett und liebkoste sie, dabei wiederholte ihren Namen. Ich wusste nicht, wie ich ihr helfen könnte. Ihr lief Speichel aus dem Mund und die Zunge fiel heraus. Die Augen waren erweitert. Sie sah nichts. Hoffentlich hörte sie meine Stimme und sie beruhigte die Arme. Sie Stöhnte zum letzten Mal und starb. Im Augenblick wurde sie kalt und die rosa Zunge wurde zuerst violett und dann weiß. Die Tränen stürzten mir aus den Augen und den Kopf ließ ich aufs Bett fallen. Ich weiss nicht, wie lange ich so war. Ich spürrte die Zeit nicht. Das Schwerste war die Anerkennung, dass ich nichts machen könnte.
Ich habe Giorgi angerufen und er hat gesagt, dass er bald komme.Der Katze schloß ich die Augen und das Maul, legte sie in eine schwarze Tüte und schaute
sie. Meine Gedanken hatte ich nicht beisammen. Aus der Küche hörte man einen Kochenlaut. Als ich zum Gasofen ging, war die ganze Suppe übergangen.
Ich stand bei dem weißen flaumigen Körper und wiederholte wieder ihren Namen so leise, dass ich selbst ihn kaum hörte. Um diese Zeit schrie ich im Herz, ich wollte, dass sie sich meine Wärme fühlte.
Es klingelte. Ich öffnete die Tür, Giorgi trat mit traurigem Gesicht hinein und fragte leise:- Mensch, wie ist das passiert?
Ich habe nichts geantwortet. Es hatte keine Bedeutung, wie das geschah?! Wichtig war das, was geschah!Er blieb in der Wohnzimmersmitte stehen, blickte um sich, als ob er eine Leiche suchte.Ich schwieg noch.
- Was machen wir jetzt?Wir wußten beide sehr gut, was wir machen sollten, aber daran wollten wir nicht denken.
Ich könnte mich nicht vorstellen, wie ich ihre Leiche nehmen und aus dem Haus wie Müll heraustragen müsste.
Die Tüte habe ich auf die Knie gelegt. Giorgi hat Auto gefahren. Ich fühlte ihre Schwere, wenn man drei kilo als Schwere nennen kann.
- Wo müssen wir sie beerdigen?- fragte mich Giorgi und diese Frage begann im Kopf ununterbrochend zu drehen. Mit heiserer Stimme sagte ich.
- Am Ende der Schatberaschvilistrasse.Giorgi bog vom Wege ab. Je mehr wir uns zu jener Stelle näherten, desto mehr drückte
84
der Spasmus im Hals, so fühlt sich vielleicht der Verurteilte zur Hinrichtung , der sich zum Henker nähert. Man sagt, dass in diesem Moment ganzes Leben vor Augen läuft, vor meinen Augen lief auch ihr Leben, das sie mit mir verbrachte. Ich hoffe, dass sie glücklich und ich ein gutes Herrchen war. In meinen Gedanken trat Giorgis Stimme hinein.
- Gekommen schon.Ich öffnete die Augen. Bisher hatte ich sie auch auf, aber ich sah nichts, was ringsum
passierte und tatsächlich kamen wir. Häuser waren vorbei, vorne konnte man beschneite Bäume und einen Hügel sehen. Dort war ich zum ersten Mal.
Ich stieg langsam aus dem Auto aus. Giorgi nahm eine Schaufel heraus. Ich stand und wartete auf ihn. Er blieb stehen, er wartete auf mich.
- Wähle den Platz aus.Ich ging und fing an den Platz zu suchen, als ob für sie irgendeine Bedeutung hätte, wo ihre
Leiche beerdigt würde. Dafür war das für mich bedeutend. Gefrorene Schnee und Erde knirschten unter den Füssen. Giorgi fiel, aber ich sah mich nicht um, einfach erriet ich das durch den Lärm.
Die Grabe haben wir an einem Tannenbaum gegraben, genauer er hat gegraben. Ich drückte die Tüte zusammen.
- Leg hinein! Meiner Meinung nach war die Tiefe der Grube nicht ausreichend und ich habe auf Giorgi
geguckt, er verstand.- Tiefer geht es nicht.
Ich legte die Tüte, hebe die Jackeärmel, kauerte und steckte die Hände in die Grube hinein. Kalte Erde frostete mir die Hände. Giorgi sah erstaunt, aber sagte nichts. Ich nehme die Tüte und öffnete sie. Ich schaute noch einmal auf sie. Ich glaubte nicht daran, dass sie gestorben war. Die Tüte legte ich langsam in die Grube und stand auf.
Giorgi begann ausgegrabene Erde in die Grube wieder zu schütten. Ich stand und wendete den Blick nicht an. Die Grube wurde gefüllt. Als alles zu Ende war, nahm ich einen dort stehenden Kopfstein und legte auf die Grabe, damit der Hund nicht ausgraben könnte. Wir begaben uns zum Auto. Ich ging wieder vorne, Giorgi fiel wieder, und ich erriet das durch den Lärm.
Unterwegs versuchte er mir Stimmung zu bringen, aber es gelang ihm nicht. Unter Fingernagel trat den Schmutz hinein. Er brachte mich nach Hause. Ich dankte ihm und stieg aus, er rief aber:
- Hoffentlich wirst du wegen meines Todes genau so bedauern, - und fuhr fort.Im Eingang ging ich die Treppen hinauf und dachte, dass es keinen kleinen und großen Tod
gibt. Tod ist Tod.Ich öffnete die Tür und zum ersten Mal traf sie mich nicht im Flur. Danach wird immer so
sein.Gewidmet meiner Katze.
Autor: Gegi Gambaschidse
85
LIEBE UND SCHNEE
Es dämmerte. Der Himmel war mit Schneewolken bedeckt, die von oben auf die graue Stadt drückten, in der sich Lichter allmälich entzündeten, wie die Sterne im Himmel. Im Himmel, der jetzt unsichtbar war, aber existierte doch.
Der Junge ging durch die menschenleere und dunkle Sackgasse, in der der Strassenlärm nicht erreichte. Einziger Lärm, den man hörte, war die Stille.
Der Junge stolperte über einen auf dem Weg ligenden Stein und kaum fiel, im letzten Moment aber konnte er das Gleichgewicht bewahren und ging sich aufgerichtet weiter.
Am Ende der Sackgasse entzündete sich eine Laterne. Der Junge blib an einem zweistöckigen privaten Ziegelhaus stehen und schaute nach oben auf beleuchtetes Fenster. Er ließ den Dampf aus dem Mund heraus und nahm aus der Jacketasche ein Händy, er wählte die Nummer nicht eilig. Auf dritte Klingel antwortete ihm das Mädchen.
- Hallo.Der Junge lächelte herzlich und nach kurzer Pause sagte.- Schau durch das Fenster heraus.Die Silhouette des Mädchens erschien. Sie wollte das Fenster öffnen, aber der Junge hielt sie an:- Nein, mach nicht auf.Das erstaunte Mädchen fragte:- Warum denn?Der Junge lachte.- Sprechen wir so!Das Mädchen schaute und schwieg. Der Junge setzte sich auf den Gehesteigstein und wendete den
Blick nicht an. Das Schweigen wurde vom das Mädchen gebrochen.- Was machst du? Erklär mir!- Ich schaute auf dich, - sagte der Junge und schwieg wieder.Das Mädchen wußte auch nicht, was sie sagen müsste. In dem Laternelicht erschienen Schneeflocken,
die langsam zur Erde fielen. Der Junge sah und reichte die Hand. Die Schneeflocke legte sich auf die Haut und taute langsam. Der Junge guckte nach oben auf das Mädchen.
- Das ist die erste- Woher weisst du das?- Sie war warm... - das sagte er und setzte sich auf seinen Platz hin. In dem Laternelicht erschienen
mehr und mehr Schneeflocken. Das Mädchen schaute mal auf die Schneeflocken und mal auf den unbewegt sitzenden Jungen.
- Du kannst dich erkälten.- Setz dich auf das Brett.Das Mädchen setzte sich auf das Brett und lehnte den Kopf an die Wand. Beide hielten am Ohr Händys. Sie
hörten den Atem von einander.Es schneite noch mehr und mehr und der graue Asphalt wurde mit dem weißen Teppich bedeckt. Der Junge
war auch durch Schnee weiß und sah wie ein unter dem Himmel stehendes Denkmal aus. Nur beim Ein- und Ausatmen bewegte sich sein Körper, aber diese Bewegung blieb für das Mädchen unbemerkbar.
86
- Geh nach Hause! Der Junge antwortete sicher: - Nein!Das Telefon wurde abgeschaltet, aber sie saßen unbewegt und schauten aufeinander. Zwischen
ihnen fielen weiße Schneeflocken. Dem Mädchen fielen die Augen zu. Sie rief den Jungen an.- Ich will schlafen, aber bis du nicht gehst, gehe ich nicht zum Bett!- Gute Nacht.Das Mädchen kämpfte um sich selbs, aber endlich schlief sie ein. Die Silhouette des Jungen wurde blaß und
verschwand im Dunkeln. Der Tag brach an. Es schneite noch wieder. Der Schnee bedeckte kurz den Stadtschmutz und
ringsum wurde alles herrlich. Das Mädchen rieb sich den Schlaf aus den Augen, wischte das Dampf vom Fenster und sah heraus. Der Junge hatte die Augen zu und den Kopf ließ er hängen. Das Mädchen betrachtete eine Weile die weiße Figur, dann rief sie ihn an.
Das Telefon leuchtete in der Hand des Jungen, aber es gab keine Antwort.
Autor : Gegi Gambaschidse
87
ZEHENÄGEL
Deiner Meinung nach bin ich ein guter toller Junge, mit dem du gern verkehrst. Ein gutherziger, offener Junge mit reinen Gedanken und Benehmen, mit Humor und Intelligenz, aber in Wirklichkeit bin ich ein Monster. Ich bin eine so schlechte „Fresse“, von der auch die Schlechtesten geschüttelt werden. Mit den Mädchen gehe ich schreklich um. Ich benutze sie wie Sachen und dann werfe weg. Auch wenn du Selbstmord begehst, ist es mir ganz egal, denn ich liebe niemanden, an nimanden gewöhne ich mich, mit niemandem habe ich Mitleid, ich sehne mich nicht nach jemandem und ich brauche niemanden.
Mit diesen Worten trennte ich mich von meiner Geliebten, für die ich richtig schwärme, aber ich hatte keinen anderen Weg. Ich konnte ihr den echten Grund nicht sagen. Ich schäme mich sehr. Für mich ist es besser, wenn sie über mich schlecht meint, obwohl sie mich ziemlich gut kennt,um daran zu glauben. Sie dachte bestimmt, dass es ein Grund für die Angst vor ersnsten Beziehungen war. Kurz gesagt ist das alles schon die Vergangenheit, die für mich ziemlich gut war und jetzt bleiben mir nur die Erinnerungen. Aber hier gibt es nichts zum Staunen. Fast alle Menschen leben mit der Vergangenheit und hier bin ich auch keine Ausnahme.
Alles begann vor einem Monat. Als unsere Beziehungen in vollem Gange waren, wohnte sie bei mir, und als ich meine Mutation bemerkte, versuchte ich alles zu machen, damit sie nichts bemerken konnte. Obwohl sie mich liebte, wenn sie darüber erfahren würde, hätte sie den Brechreiz. Ich erbreche mich selbst über mich.
Ich besuchte eine schöne Menge von Ärzten und alle schüttelten den Kopf und zogen die Schultern bedauernd hoch. Einer sagte, dass der Grund vielleicht die übrige Menge vom Kalzium im Körper ist, aber sofort verzichtete er auf seine Vermutung und wies mir die Tür. Hippocrates würde sich im Grabe herumdrehen.
Ich hatte solches Gefühl, dass in allen Kliniken mir dieselbe Ärzte begegneten, aber mit etwas unterschiedlichen Gesichtern. Zum Schluß wurde ich so böse, dass ich den letzteren kaum schlug! Als die Medizin mir finanziell ausbeutete und nach unangenehmen und ergebnislosen Prozeduren wie gebrauchte Schuhe leer zurückschickte, fing ich an, anderen unsichtbaren und mystischen Grund zu suchen, als Körperpathologie.
Ich bedauerte, dass ich allen Zigeunerbettlern, die bettelten, mit Verachtung absagte. Diese Zigeuner verdammten mich viel. Vielleicht war das einer der Gründe. Kurzum wusste ich nicht, was ich machen musste. Überzeugt war ich nur in zwei Sachen. Ich sollte keine Schuhe tragen und Zehenägel einige Mal pro Tag schneiden.
Tausend Mal kehrte ich zu jenem Tag zurück, als ich diese schreckliche Krankheit bemerkte und jetzt erinnere ich mich daran noch einmal für Sie.
Ich, meine Ex-Freundin Lisi und ihre Freundin Sofo mit ihrem begriffstützigen Mann sassen zusammen im Cafe. Damals sah ich ihn zum ersten Mal, aber man brauchte keinen psychologischen Professionalismus, um in einigen Minuten seine Natur zu erraten. Ein echtes Arschloch, der über gute Witze spannend und gezwungen lächelt. Seine Bewegungen sind so beschränkt, dass es unmöglich ist, ihn ohne physischen Schmerz zu schauen.
Sofo trank langsam Kaffee und monoton,wie sie dachte, unauffällig, spielte darauf an, wie gut die Ehe ist, und wie es mehr Möglichkeiten gibt und schöne Gefühle entstehen, wenn zwei ineinander
88
verliebte Personen vor dem Gott einen Liebes- und Treueseid leisten. Sofort verstand ich, was passierte, und wurde auf Lisi sehr böse. Bis dahin haben wir uns über dieses Thema mehrmals unterhalten und anscheinend hat sie eine andere Kampftaktik eingeschlagen und hat die Hilfe der Jugendfrundin beansprucht, die glücklich mit ihrem Heiraten und ihrer „Scheisse“ war und riet uns mit großer Liebe dasselbe.
Während Sofo mit mir „bla bla bla“ machte, ließ ich kein Auge von Lisi. Sie wußte aber nicht, wo sie den Kopf hintun musste. Sie verstand, dass sie nicht richtig gehandelt hat und begann unter dem Tisch Sofos Bein zu suchen, um sie zu schlagen, damit Sofo schwieg. Aber ich bin überzeugt, dass Sofo nichts verstehen würde, sie würde von der unertwarteten Berührung ausrufen, und wenn sie unter den Tisch gucken würde, würde sie blaß gewordene Lisi in eine peinliche Lage stellen. Ja, wirklich ein gutes Paar!
Bald fühlte ich, dass der Schuh mir drückte und fing an, die Zehen so zu bewegen, wie in solchen engen „Topseidern“ möglich war. Ich wurde nervös. Ich wollte schnell nach Hause gehen und die Schuhe ausziehen, aber ich sollte noch lange im Cafe sitzen und „das beste Paar des Jahrhunderts“ schauen.
Das Ausziehen des linken Schuhs war schwerer. Ich sah auf die in blauen Socken angezogenen Füsse und schon da bemerkte ich, dass etwas nicht so war wie üblich. Ich zog die Socken aus und sah, dass die Nägel gewachsen waren. Aber ich erinnerte mich deutlich daran, dass an diesem Morgen sie kurz waren. Ich dachte, dass ich etwas verwechselte und mich an anderen Morgen erinnerte. Ich schnitt die Nägel und führte mit Lisi ein unangenehmes Gespräch. Sie entschuldigte sich bei mir und gab zu, dass es wirklich nicht schön war, wenn sich der dritte Mensch in unser Privatleben einmischt. „Der Dritte ist zuviel» . In dieser Nacht hatten wir tollen Sex.
Nach diesem Fall ging der Prozess vorwärts, und wenn ich bisher die Zehenägel einmal in der Woche geschnitten hatte, jetzt schnitt ich sie einmal in drei Tagen und das war nur der Anfang.
Am Meisten litt ich dadurch bei der Arbeit. Ich wollte nicht, dass jemand mich für verrückt hielte. Die Zehen brannten und juckten mir schrecklich. Ich zog die Schuhe heimlich aus und rieb die Füsse an der Arbeitstischecke.
Einmal ging ich ins Internetcafe hinein und versuchte in „GOOGLE“ eine Information über die Nägelanomalie zu suchen und fand dort ziemlich interessante Web-Seite, auf deren Titelblatt die Fotos von zwei Personen veröffentlicht waren. Das war eine Amerikanerin, die auf den beiden Händen die Nägel wachsen ließ, ihre Länge war über ein Meter und ein Indianer, dessen Fingernägellänge bis eineinhalb Meter war. Ich lächelte, diese zwei Menschen gäben viel, um diese Krankheit zu haben. Und ich von meiner Seite gäbe auch viel, um gesund zu werden. Die Antwort auf meine Frage wurde auch im alleswissenden Internetraum nicht gefunden. Dafür erfuhr ich, dass zwei Menschen neidisch auf mich wären. Neben mir saß ein Türke und surfte im Internet auf der Porno-Web-Seite, aber ich habe so schwer wegen meiner Hoffnungslosigkeit geladen, dass ich keinen Blick auf die nackten und spannkräftigen Popos warf. Das Internetcafe verließ ich enttäuscht.
Die Nägel wuchsen weiter und als ich verstand, dass mir nichts hülfe, trennte ich mich von Lisi mit der obenerwähnten Lüge. In fünfzehn Minuten packte sie ein und verließ mich wortlos, aber ihre Lautlosigkeit sagte mehr als beliebiges Schreien. Niemand hat ihr so einen Schmerz zugefügt. Es war auch mir schwer ums Herz und ich weiss nicht, warum man mir die Auswahl nicht lässt. Über die Krankheit zu erzählen, hielt ich nicht für alternativen Ausweg, weil ich bei den Mädchen
89
physisch vollkommen bleiben wollte. Mein Vollkommenheitstick ließ anscheinend mich von der Liebe trennen und nicht die Nägel.
Ich kündigte. Mit ganzem Geld kaufte ich das Essen und schloss die Haustür von innen auf unbestimmte Zeit.
Gestern nahm Lisi eine ganze Schachtel vom irgendwelchen Medikament ein und starb. Zum Zeichen der Trauer schneide ich die Nägel nicht und ihre Länge sind zwei Meter. Ich hab den Rekord geschlagen, worüber niemand erfährt, aber das ist das traurigste und ungerechteste, was in meinem Leben passiert ist. Wegen mir ist das Mädchen gestorben. Ich aber schlage zu Hause Wurzeln wie ein Baum.
Draussen aber gehen die Menschen und wissen nichts darüber, was ringsum passiert. Was für ein merkwürdiges Wesen der Mensch ist, nur er kann sehr nah und gleichzeitig so fern sein.
Der Autor: Gegi Gambaschidse
90
Scripta manent
avtorebi
ciuri axvlediani _ Tbilisis ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universiivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, romanuli filologia, filologiur mecnierebaTa doqtori, emeritusprofesori
qeTevan gabunia _ Tbilisis ivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universiteivane javaxiSvilis saxelobis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, romanuli filologiis mimarTulebis xelmZRvaneli, filologiis akademiuri doqtori, profesori
ciuri dekanoziSviliE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamentis doqtoranti
nana durmiSiZeE _ ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti, filologiis mecnierebaTa fakultetis doqtoranti
naTia kvaracxeliaE _ saqarTvelos universiteti, evropuli enebisa da filologiis departamenti, doqtoranti
marine lomiZeE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti, socialur mecnierebaTa departamenti, filologiis doqtori, asocirebuli profesori
qeTevan rexviaSviliE _ quTaisis akaki wereTlis saxelmwifo universiteti, romanuli filologiis departamenti, asistentprofesori
natalia saluqvaZeE _ baTumis SoTa rusTavelis saxelobis saxelmwifo universiteti, evropeistikis departamentis doqtoranti
marina zoranianiE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, liberalurmecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asocirebuli profesori
ia CiqviniZe _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti,
liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci
rebuli profesori
ia burduli _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti,
liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci
rebuli profesori
neli feiqriSviliE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis
fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, germanuli enis pedagogi
91
Scripta manent
Jurnalis redkolegia
maia CxeiZe _ saqarTvelos universiteti, enebis departamentis xelmZRvaneli,
filologiis mecnierebaTa doqtori, profesori
rusudan TabukaSvili _ saqarTvelos teqnikuri universiteti. biznesinJineringis
fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doq
tori, profesori
viola furcelaZe _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, filolo giis mecnierebaTa
doqtori, profesori
ia CiqviniZe _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti,
liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci
rebuli profesori
hans rudiger fluki _ boxumis universitetis profesori, filolo giis mecniere
baTa doqtori
kulpaS beibitova _ gumiliovis sax. evraziis nacionaluri universitetis profe
sori, filologiis mecnierebaTa doqtori (q. astana)
tania grishameri _ filolo giis magistri (DAAD)
qeTevan gabunia _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa
fakulteti, filologiis akademiuri doqtori, romanuli filologiis mimar
Tulebis xelmZRvaneli, profesori
ia burduli _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti,
liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doqtori, asoci
rebuli profesori
maria mixailova _ moskovis lomonosovis saxelobis saxelmwifo universitetis sru
li profesori, filologiis mecnierebaTa doqtori, ruseTis sabunebis metyvelo
akademiis akademikosisilvia boteva _ sofiis wminda klement ohridelis saxelobis universiteti, roma
nuli filologiis departamentis xelmZRvaneli, filologiis mecnierebaTa doqtori, profesori
tatiana megreliSvili _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis
fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis mecnierebaTa doqtori, asocirebuli profesori
alba graciano _ italiis q. tuscias universiteti, enebis centris direqtori, filologiis doqtori, profesori
alesandra spadafora _ italiis q. tuscias universiteti, ene bis centri, filologiis doqtori, asocirebuli profesori
giorgi yufaraZe _ Tbilisis saxelmwifo universiteti, humanitarul mecnierebaTa fakulteti, filologiis akademiuri doqtori, asocirebuli profesori
rusudan gociriZeE _ saqarTvelos teqnikuri universiteti, biznesinJineringis fakulteti, liberalur mecnierebaTa departamenti, filologiis akademiuri doq
tori, profesori, oqsfordis sauniversiteto sazogadoebis asocirebuli wevri
92
Scripta manent
Редколлегия журнала
Майя Чхеидзе – Грузинский университет, руководитель департамента языков, доктор филологических наук, профессор
Русудан Табукашвили – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент либеральных наук, академический доктор филологии, профессор
Виола Пурцеладзе – Тбилисский Государственный Университет, доктор фи ло логических наук, профессор
Ия Чиквинидзе – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент либеральных наук, академический доктор филологии, ассоциированный профессор.
Ганс Руддигер Флук – Профессор Бохумского университета, доктор филологических наук, профессорКульпаш Бейбитова – Профессор национального университета Евразии им. Гумилева (г. Астана),
доктор филологических наукТаня Грисхаммер – Магистр филологии (DAAD)Кетеван Габуния – Тбилисский государственный университет, факультет гуманитарных наук,
академический доктор филологии, руководитель направления романской филологии, профессорИя Бурдули – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга, департамент
либеральных наук, академический доктор филологии, ассоциированный профессорМария Михайлова – Московский государственный университет им. М. Ломоносова, доктор
филологических наук, профессор, академик Российской Академии Естественных Наук (PAEH)Сильвия Ботева – Софийский университет им. Святого Клемента Охридского, руководитель
департамента романской филологии, профессорТатьяна Мегрелишвили – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга,
департамент либеральных наук, доктор филологических наук, ассоциированный профессорАльба Грациано – Университет г. Тусция (Италия), директор центра языков, профессорАлессандра Спадафора – Университет г. Тусция (Италия), доктор филологии, ассоциированный
профессор центра языков Георгий Купарадзе – Тбилисский государственный университет, факультет гуманитарных наук,
академический доктор филологии, ассоциированный профессор Русудан Гоциридзе – Грузинский технический университет, факультет бизнес-инженеринга,
департамент либеральных наук, академический доктор филологии, профессор, ассо циированный член Оксфордского Университетского Общества
93
Scripta manent
Editorial board
Maia Chkheidze – Head of the Languages Department of Georgian University, Doctor of Philological Sci-ence, Professor
Rusudan Tabukashvili – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li-beral Sciences, Academic Doctor of Philology, Professor
Viola Purzeladze – Tbilisis' State University, Doctor of Philological Science, ProfessorIa Chikvinidze – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral Sci-
ences, Academic Doctor of Philology, Assosiated ProfessorHans Rudiger Fluck – Professor of the Bokhums` University, Doctor of Philological
ScienceKulpash Beibitova – Gumilev's National Eurasian University (Astana), Doctor of Philological Science, Pro-
fessorTanya Griskhamer – Master of Philology (DAAD)Ketevan Gabunia – Tbilisis' State University, Faculty of Humanitarian Sciences, Head of the Dirrection in
Romanian Philology, Academic Doctor of Philology, ProfessorIa Burduli – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral Sciences,
Doctor of Philology, Assosiated ProfessorMaria Mikhailova – Moscow's State University, doctor of Philological Science, the academician of Russian
Academy on the Nature Study (RANS) Sylvia Boteva – Sofia's Uniersity of Holy Klement Okhridsky, the leader of the romanian philology depart-
ment, professor Tatiana Megrelishvili – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li-
beral Sciences, Doctor of Philological Science, Assosiated ProfessorAlba Graziano – University of Tuscia, Italy, Language Center Director, ProfessorAlessandra Spadafora – University of Tuscia, Italy, Language Center, Doctor of Philology, Assosiated Pro-
fessorGeorgi Kuparadze – Tbilisis` State University, Faculty of Humanitarian Sciences, Academic Doctor of Phi-
lology, Associated ProfessorRusudan Gotsiridze – Georgian Technical University, Business-Engineering Faculty, Department of Li beral
Sciences, Academic Doctor of Philology, Full professor, the associate member of Oxford's University So-ciety