saldus novada teritorijas plĀnojums - · pdf file16.gs.-17.gs. saldus novads tika iekĜauts...

SIA „Metrum” Reă. Nr.40003388748 Elizabetes iela 20, Rīga, LV-1050 Tālr. 67609030, fakss 67609044 E-pasts: [email protected] www.metrum.lv

Saldus novada pašvaldība Reă. Nr.90009114646

Striėu iela 3, Saldus, LV-3801 Tālr.63807280, fakss 63881100

E-pasts: [email protected] www.saldus.lv

SALDUS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013.–2025.GADAM

1.REDAKCIJA

(5 sējumos)

V SĒJUMS SALDUS PILSĒTAS VĒSTURISKĀ CENTRA AIZSARGJOSLAS

(AIZSARDZĪBAS ZONAS) PROJEKTS

Teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja, Saldus novada domes Attīstības departamenta Plānošanas nodaĜas teritorijas plānotāja

Laura ZARIĥA – SKAPSTE Projekta vadītāja, MSc.geogr., MSc.soc.sc. Ilze CIRCENE Ăeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists, MSc.geogr. Artis MARKOTS Arhitekte, Arh. Māra KALVĀNE Projekta vadītājas asistente, BSc.env.sc. Vita JEVDOKIMOVA Kartogrāfs, BSc.geogr. Armīns SKUDRA Plānotājs – tehniėis, MSc.geogr. Sabīne GRASE

Rīga, 2012

Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam 1.redakcija pieĦemta un nodota sabiedriskajai apspriešanai ar 2012.gada ___._______ Saldus novada domes lēmumu

„Par Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam 1.redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai” (protokola Nr.____)

Saldus novada domes priekšsēdētāja I. Rassa ________________________ z.v.

Pasūtītājs: Saldus novada pašvaldība

Izstrādātājs: SIA „Metrum” sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību

Projekts: SALDUS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013.-2025.GADAM

Stadija: 1.redakcija

Teritorijas plānojuma sastāvs:

I SĒJUMS. PASKAIDROJUMA RAKSTS

II SĒJUMS. GRAFISKĀ DAěA

III SĒJUMS. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

IV SĒJUMS. PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

V SĒJUMS. SALDUS PILSĒTAS VĒSTURISKĀ CENTRA AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS) PROJEKTS Saldus novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam izstrādāts Eiropas Sociālā fonda finansētās programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātes „Plānošanas reăionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” projekta, „Saldus novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes celšana” (Vienošanās Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/024) ietvaros.

Saldus novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam

Saldus novada pašvaldība 3

SATURA RĀDĪTĀJS

I Paskaidrojumu raksts un priekšlikumi Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijas turpmākajai izmantošanai

4

1.1. Projekta izstrādes pamatojums 4 1.2. Saldus pilsētas teritorijas attīstības vēsturiskais konteksts 4 1.2.1. Frauenburgas attīstība no 13.gadsimta līdz 18.gadsimta beigām 4 1.2.2. Frauenburga 19.gadsimtā 7 1.2.3. Frauenburga/ Saldus 20. un 21.gadsimtā 13 1.2.4. Vēsturiskā apbūve ārpus Saldus vēsturiskā centra 15 1.3. Kultūras pieminekĜa pieejamība 21 1.4. Kultūras pieminekĜa kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanas nepieciešamība 23 1.5. Jaunu kultūras pieminekĜa daĜu atklāšanas iespējamība 26 1.6. Priekšlikumi par vidi degradējošiem objektiem 26 1.7. Teritorijas attīstības prioritātes atbilstoši attīstības programmai un teritorijas plānojumam 27 1.8. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekĜa „Saldus vēsturiskais centrs” teritorijas

aizsardzības prasības

27 1.9. Pamatprasības ēku un būvju izmantošanai un saimnieciskajai darbībai Saldus pilsētas

vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā 28

1.10. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas noteikumi

30

1.11. Izmantoto datu avotu saraksts 31 II Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu apraksts 32 III Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu pamatojums 34 IV Grafiskā daĜa 36 4.1. Esošā Kultūras pieminekĜa aizsargjosla (aizsardzības zona) Saldus pilsētas centrā M

1:7000

4.2. Plānotā Kultūras pieminekĜa aizsargjosla (aizsardzības zona) Saldus pilsētas centrā M 1:7000

4.3. 4.4.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjosla (aizsardzības zona) M 1:5000 Kultūras pieminekĜa Saldus pilsētas centrā apkārtnes fotofiksācija, pilsētas reljefs un galvenie skatu punkti M 1:5000

V Pielikumi 41 5.1. Pašvaldības lēmumi un darba uzdevums par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu 5.2. Sabiedrības informēšana 5.3. Projekta izstrādes gaitā saĦemtie priekšlikumi un atbildes uz tiem 5.4. Vēsturiskā izziĦa 5.5. Saldus pilsētas novada nozīmes kultūras pieminekĜu saraksts (aktualizēts 2012.gadā) 5.6. Projekta izstrādātāja sertifikāts



I Paskaidrojumu raksts un priekšlikumi Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijas turpmākajai izmantošanai

1.1. Projekta izstrādes pamatojums

Saldus pilsētas vēsturiskais centrs ir nozīmīgs kultūras piemineklis ne tikai Saldus pilsētas un novada, bet arī visas Latvijas mērogā. Saldus pilsētas vēsturiskais centrs (19.gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr.128 (publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 18.12.1998.) – valsts aizsardzības Nr.7446. Saldus pilsētas vēsturiskā centra robežu apraksts ir noteikts Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumā Nr.128 – gar Rīgas ielas DA puses apbūvi no Lielās ielas līdz JāĦa Rozentāla ielai, JāĦa Rozentāla ielas R puses apbūvi līdz Kapu ielai, JāĦa Rozentāla ielas A puses apbūvi līdz Cieceres upei, pa Cieceres upi DR virzienā līdz Tirgotāju ielas Z galam, pa Tirgotāju ielu līdz Peldu ielai, pa Peldu ielas trases turpinājumu līdz Lielajai ielai.

Izstrādājot Saldus pilsētas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam grozījumus 2009.gadā, SIA „Metrum” veica kultūras pieminekĜa robežas precizēšanu. Precizētā robeža tika ietverta spēkā esošajā Saldus pilsētas teritorijas plānojumā, kā arī saglabāta šobrīd izstrādes stadijā esošajā Saldus novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam.

Saldus novada jaunā teritorijas plānojuma izstrāde ir uzsākta pamatojoties uz Saldus novada domes 24.02.2011. lēmumu Nr.2 „Par Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam izstrādes uzsākšanu”. Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam izstrādi veic SIA „Metrum” atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Saldus novada domi. Uzsākot darbu pie teritorijas plānojuma izstrādes, teritorijas plānojuma izstrādes darba grupā tika nolemts Saldus novada teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros izstrādāt Saldus pilsētas vēsturiskā centra individuālo kultūras pieminekĜa aizsargjoslu (aizsardzības zonu) un tās izmantošanas noteikumus.

SaskaĦā ar 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un LR Aizsargjoslu likumu (1997), teritorijas plānojumā jānosaka objektu un teritoriju aizsargjoslas (aizsardzības zonas), kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes mērogā.

Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam ietvaros tiek izstrādāts „Saldus pilsētas vēsturiskā centra (valsts aizsardzības Nr.7446) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) projekts” (turpmāk tekstā – Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas projekts), saskaĦā ar 2003.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.392 „Kultūras pieminekĜa aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika” (izdota saskaĦā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daĜu). Projekta izstrādes mērėis ir noteikt aizsargjoslu (aizsardzības zonu) ap valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli - Saldus pilsētas vēsturisko centru, Ħemot vērā Aizsargjoslu likuma 8.pantu, un nosakot aizsargjoslu īpaši, jo likumā un spēkā esošajā Saldus pilsētas teritorijas plānojumā noteiktā 100 metru aizsargjosla pilsētas teritorijā nesakrīt ar nekustamo īpašumu kadastra robežām un neatbilst esošajai pilsētbūvnieciskajai situācijai, kāda tā ir izveidojusies Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā, kura attīstības un vēstures periods nu jau krietni pārsniedz 100 gadu robežu.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas projekts izstrādāts, izmantojot topogrāfiskā plāna pamatni M 1:2000 un kadastra pārskata karti ar mēroga noteiktību 1:500 - LKS-92 koordinātu un Baltijas augstumu sistēmā, kā arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas ir gan Saldus novada Būvvaldes, gan SIA „Metrum” rīcībā. Projekta izstrādē ir izmantoti JāĦa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja materiāli par pilsētas vēsturi, kā arī muzeja speciālistu sniegtā papildus informācija.

1.2. Saldus pilsētas teritorijas attīstības vēsturiskais konteksts

1.2.1. Frauenburgas attīstība no 13.līdz 18.gadsimta beigām

Jau 13.gs. sākumā pie Saldus ezera bijusi kuršu pils. Vēstures avotos Saldus vārds (Salden) ienācis 1253.gadā, kad, sadalot Kurzemes zemes, minēto teritoriju ieguva Livonijas ordenis. Ap 1341.gadu netālu no Saldus pilskalna, Livonijas ordenis uzcēla savu pili - Frauenburg, kura ietilpa Kuldīgas komturejā. Pie



tās arī laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta. Ir saglabājusies teika, kas vēstī par sievām, kas cīnījušās pret krustnešiem pēc tam, kad kaujā krituši viĦu vīri, Tā arī radies nosaukums „Frauenburg”, kas tulkojumā nozīmē Sievu pils.

16.gs.-17.gs. Saldus novads tika iekĜauts Kurzemes – Zemgales hercogistē, un 1638.gadā Saldus bija pirmais hercoga Jēkaba (valdīja no 1642.–1682.gadam) īpašums, kura valdīšanas laikā Saldus apkārtnē darbojās dzelzs ceplis, lielgabalu lietuve, linu austuve, ādu mītuve, zāău gateris un kālija vārītava. Ražojumi pa Cieceres upi tika nogādāti līdz Skrundai, tad pa Ventu līdz Ventspilij. 1632.gadā Saldū atklāta pasta stacija Jelgavas – Klaipēdas pasta ceĜam, kas būtiski veicināja apdzīvotās vietas attīstību. Pilsētas attīstību sekmēja tās izdevīgais novietojums vietā, kur no Jelgavas – GrobiĦas - Klaipēdas ceĜa atzarojās ceĜš uz otro hercogistes galvaspilsētu - Kuldīgu.

Pirmo ZiemeĜu kara ziemu (1701.-1702.) Saldus ciemā kopā ar savas armijas štābu pavadīja zviedru karalis Kārlis XII. Kara turpinājumā gan Saldus pils, gan ciems tika nopostīti līdz pamatiem. Tādējādi, pastāv uzskats, ka Saldus pilsēta (Frauenburga) sākusi veidoties tikai kopš 19.gs. vidus, lai gan tas ir attiecināms tikai uz Saldus pilsētas saglabājušos vēsturiskā centra daĜu. Kurzemes hercogistes 1700.gada kartē Frauenburga atzīmēta kā liels ciems („Grobe Hoff”), bet jau 1747.gada kartē - kā mazpilsēta („Kleine Stadt”). Abās minētajās kartēs Frauenburga gan atradās Cieceres upes labajā krastā. Frauenburgas (vēlāk Saldus) baznīca un krogs gan visu laiku kartogrāfiskajos materiālos ir atzīmēti Cieceres upes kreisajā krastā.

Par organizētu, sabiedrībai pieejamu un valstisku sakaru sistēmu Latvijas teritorijā pasts izveidojās 17.gs. Procesa iniciatore un veicinātāja bija Zviedrijas valdība, kurai pēc Vidzemes iekĜaušanas karaĜvalsts sastāvā vajadzēja nodrošināt regulāru un drošu sakaru sistēmu starp metropoli un jauno Baltijas provinci. Zviedri par centrālo sakaru mezglu izvēlējās Rīgu, kur 1625.gadā izveidoja pirmo pasta kantori. 1685.gada martā sāka darboties Kurzemes hercogistes pasts. Saldus (Frauenburgas) pilsētas attīstību 17. un 18.gs. viennozīmīgi ietekmēja arī Kurzemes galvenie pasta ceĜi un pasta darbība, jo gan pasta ceĜš „Jelgava – Liepāja – Mēmele”, gan pasta ceĜš „Jelgava – Kuldīga – Ventspils” veda caur Frauenburgu.

Hercogistes pasts 17.gs. beigās kursēja pa maršrutu: Jelgava – Dobele – Blīdene – Saldus – Skrunda – GrobiĦa – Liepāja – Svēte – Mēmele. No Skrundas veda pasta ceĜš Kuldīga – Ventspils. Pasta kantori, kur pieĦēma un izsniedza korespondenci, bija iekārtoti Saldū, Skrundā, Liepājā, pārējie sakaru mezgli kalpoja

1.attēls. Kurzemes un Zemgales ăeogrāfiskā karte („Ducatus Curlandiae”), 1747.gads Autors: Johans Barnikels (Johann Barnickel.), vai arī Ādolfs Grots seniors (Adolph Grot) Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Internetā



kā zirgu maiĦas punkti. Pirmajos darbības gados katru ceĜa posmu apkalpoja viens pasta jātnieks, kopš 1695.gada līnijā sāka darboties braucošais pasts, kas kopā ar korespondenci pārvadāja arī pasažierus. Lai nodrošinātu ātrus sakarus, bija nepieciešami labi ceĜi. Sevišėi rūpīgi vajadzēja sekot galveno jeb pasta ceĜu stāvoklim. To platumu un klājuma veidu reglamentēja īpaši noteikumi: galvenajiem ceĜiem vajadzēja būt divu ratu platumā, staignajās vietās jāizveido koka pastiprinājumi – „tilti” u.tml.

Zviedru pastniekiem tika garantētas brīvas un netraucētas pārvietošanās tiesības un bezmaksas pārcelšana pāri upēm. Vairāki zviedru pasta ierēdĦi pārcēlās dzīvot Kurzemē un iekārtoja šeit savas saimniecības. Zviedru pasta brīvu un netraucētu darbību hercogistē garantēja vairāki starpvaldību līgumi.

Par Frauenburgas muižas, baznīcas un baznīckroga esamību 18.gs.–19.gs. sākumā liecina arī Johana Kristofera Broces tā laika zīmējums, kurā attēlota Frauenburgas muiža Cieceres upes labajā krastā, bet baznīca un krogs – upes kreisajā krastā. Kartē uzskatāmi (lai arī ăeogrāfiski neprecīzi) parādīti arī galvenie ceĜi, kuru krustojumā ir veidojusies Frauenburgas (Saldus) pilsēta.

2.attēls. Frauenburga,18.gs.beigas (autors – Johans Kristofers Broce) Avots: J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs



1.2.2. Frauenburga 19.gadsimtā

1795.gadā, Saldus tāpat kā pārējā Kurzeme, tika iekĜauts Krievijas impērijas sastāvā.

Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai vietējā sakaru sistēma tika iekĜauta impērijas pasta tīklā. 1801.gadā Krievijas Senāts izdeva rīkojumu par guberĦas pasta kantora izveidošanu Jelgavā, kura uzdevums bija Kurzemes pasta ceĜu uzraudzība un kontrole. 19.gs. pirmajā pusē Kurzemes sakari kĜuva ievērojami intensīvāki, nostiprinājās pasta organizācijas saimniecība, pilnveidojās pasta ceĜu un staciju tīkls.

No 1797.gada ir saglabājies Saldus pasta stacijas ēku apraksts. (1797. 97. f., 1. apr., 5. l., 34. lp.): „Pasta stacija atrodas Saldus muižas centra ēku kompleksā. Pastmeistara Bretšneidera (Bretschneider) rīcībā nodotas trīs ēkas: Pasta kantora ēka – celta no tēstiem koka baĜėiem uz augsta akmens mūra pamatiem, ar kārniĦu jumtu. Ēkai nepieciešams remonts, īpaši jumtam. Klēts – celta no tēstiem koka baĜėiem uz augsta akmens mūra pamatiem. Ēka labā stāvoklī. Divi staĜĜi – celti no tēstiem koka baĜėiem, klāti ar salmu jumtu un divas mājputnu kūtis.”

1834.gadā Saldus pasta stacija – par 751 sudraba rubĜiem iznomāta Saldus maršalam fon Fītinghofam (Vietinghoff).

Saldus baznīca

Vēstures avotu publikācijās Saldus draudze pieminēta jau 1420.gadā, bet Saldus baznīca rakstos parādās 1461.gadā. 1530.gadā tiek uzcelta jauna koka baznīca, kuras mūžs nav ilgs. 1614.gadā par hercoga

3.attēls. Frauenburga,18.gs.beigās – salīdzinoši ar Saldus pilsētas teritoriju 21.gs. Autors: M.Kalvāne, 2012



Vilhelama līdzekĜiem tiek celta pirmā mūra baznīca, kura tiek pabeigta 1615.gadā. Pēc 100 gadiem baznīca bija tik sliktā stāvoklī, ka tika nojaukta. 1737.gadā tiek pabeigta jaunas mūra baznīcas celtniecība. Tā bija balta, vienkārša, romānikas stilā celta viena joma mūra celtne.

19.gs. beigās, pieaugot draudzes locekĜu skaitam, baznīca kĜuva par mazu tā laika draudzei. Pārbūves projektu izstrādāja toreizējais Rīgas Doma arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīcas pārbūve notika no 1898.-1900.gadam, kad tika nojaukta 1737.gadā celtā baznīca, atstājot torni un altāra daĜas sienas. Pārbūves rezultātā, 1899.gadā, vienjoma baznīcas vietā tika uzcelta trīsjomu baznīca ar divām palīgtelpām. Pārbūvēto baznīcu iesvētīja 1900.gada 27.augustā.

Lielus bojājumus baznīcai nodarīja II pasaules karš. 1944.gada rudenī saspridzināja baznīcas torni. Līdz ar torni tika bojāts arī zvans. Torni pilnībā atjaunoja tikai 1982.gadā. Un smailes nobeiguma elementu – krustu, aizvietoja ar gaili, kuru izgatavoja varkalis Krivāns.

Sākotnēji draudzes mirušie apbedīti uzkalniĦā pie evaĦăēliski luteriskās baznīcas. Taču jau 19.gs. sākumā kĜuva skaidrs, ka kapsētai vietas pie baznīcas ir kĜuvis par maz. Jau 1819. gada 30.aprīlī mācītājs Otto Rozenbergers iesvētīja jauno draudzes kapsētu pie Striėu ceĜa. Sākotnēji kapsēta atradās ārpus pilsētas robežām, bet jau 1861.gadā faktiski tika iekĜauta pilsētas teritorijā.

Ir saglabājušās ziĦas, ka jau 17.-18.gs., blakus Frauenburgas (Saldus) baznīcai atradies arī Baznīckrogs. Krogs atradās tagadējā Saldus tirgus laukuma teritorijā, pie Kuldīgas un Jelgavas ielu krustojuma, 20 m uz austrumiem no Sv. JāĦa baznīcas. Krogs izmantots arī kā pasta stacija un viesnīca.

Saldus pilsētas vēsturiskais centrs ir īpaša vieta, Ħemot vērā, ka pēc daudziem karu postījumiem, kuros pilsēta cietusi, tas faktiski atrodas citā vietā. Par mūsdienu Saldus pilsētas pirmsākumu var uzskatīt 1856.gadu, kad sākās pilsētas atjaunošana un, kad no Frauenburgas muižas zemes Cieceres upes kreisajā krastā nomērīja pirmos apbūves zemes gabalus. Ir saglabājušies divi tā laika atšėirīgi zemes

5.attēls. Saldus Baznīckrogs, 1890.gads (Fotogrāfija) Oriăināla glabātājs: JaĦa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs Datu avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1862/

4.attēls. Saldus baznīcas iesvētīšanas dienas piemiĦas lapiĦa, 1900.gads Avots: Saldus Sv.JāĦa draudzes mājas lapa



gabalu parcelācijas priekšlikuma plāni – viens ar 19, bet otrs ar 23 plānotajiem apbūves zemes gabaliem (skatīt 6. un 7.attēlu).

6.attēls. Frauenburgas plāns (23 plānotie zemes gabali un ēku izvietojums), 1854.gads Avots: J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs

7.attēls. Frauenburgas plāns (19 plānotie zemes gabali un ēku izvietojums),1854.- 1856.gads Avots: J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs



1854.-1856.gada plānos ir atzīmētas ne tikai plānotās ēkas un zemes gabali, bet arī esošā apbūve - Saldus baznīcas ēka un tai pretī esošais baznīckrogs, kā arī Kalna krogs (Striėu ceĜa malā). Plānos iezīmējas arī divas vecākās Saldus ielas – Striėu iela un Lielā iela, kas sākas no bijušā tirgus laukuma pie baznīcas un ir nozīmīgi 19.gs. ceĜi.

Pilsētas tirgus laukums (tagadējais Kalpaka laukums) atradās Cieceres upes ielejas malā. Uz to kādreiz virzījās galvenie satiksmes ceĜi. Kopš 19.gs. vidus te regulāri organizētas tirgus dienas. Slavenākais tolaik bija Cieceres gadatirgus 16. un 17.septembrī. Saimnieciskā dzīve un tirdzniecība īpaši rosīga kĜuva Latvijas brīvvalsts laikā – 30-tajos gados. NedēĜas tirgi tolaik notika 2 reizes nedēĜā, gadatirgi pat 8 reizes gadā. Šodien Saldus tirgus vairs neatrodas vecajā laukumā, bet gan ceĜu krustojuma otrā pusē.

Saldus vecākā iela ir Striėu iela, kas savulaik vedusi uz barona Bēra īpašumu Striėu muižu un Auci (skatīt 3., 8., 11.attēlu), kā arī Lielā iela, kas savulaik vedusi uz Sesiles muižu. Šajās ielās, nodibinoties Saldus miestam, pēc 1856.gada pacēlās pirmie nami. Striėu ielai bijusi liela nozīme, jo te atradušās pārvaldes iestādes, skolas, viesnīcas, traktieri, veikaliĦi. Arī šobrīd Striėu iela saglabā galvenokārt publiskās funkcijas. Līdz mūsdienām saglabājušies vienstāva, tuvāk centram – arī divstāvu un trīsstāvu nami, kuri šobrīd veido pilsētas vēsturisko centru.

19. un 20.gs. mijā pilsētā dzīvo un strādā latviešu glezniecības klasiėis Jānis Rozentāls, viĦa projektētā namā Striėu ielā 22 šobrīd atrodas J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs. Viena no kompleksa ēkām ir Rozentāla projektētā dzīvojamā ēka ar darbnīcu, kuras būvdarbi uzsākti 1899.gadā.

8.attēls. Frauenburgas miesta dibināšana un pirmās apbūves teritorijas,19.gs.vidus – salīdzinoši ar Saldus pilsētas teritoriju 21.gs. Autors: M.Kalvāne, 2012



Laika posmā no 1856.gada līdz 1861.gadam kopumā tika izdalīti 42 gruntsgabali, kas līdz 1870.gadam arī jau tika apbūvēti, tādēĜ 1870.gadā Upesmuižas dzirnavu virzienā (no centra uz pilsētas DR) tiek ierādīta sešas reizes lielāka teritorija tālākajai miesta izbūvei (tam tika pievienotas vēl 114 desetīnas1), izdalot vēl 116 zemes gabalus (skatīt 9.attēlu). Pilsētas teritorijā tiek ietvertas arī pilsētas ganības un siena pĜavas, kas nākamajos 100 gados gandrīz pilnībā arī tika apbūvētas. Sākotnējās pilsētas robežas ir noteiktas pa dabā redzamām robežām - galvenokārt ūdenstecēm, no kurām daudzas līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet to vēsturiskais tecējums ir ietekmējis gan ielu tīkla, gan zemes gabalu robežu, gan apbūves attīstību.

Vienlaicīgi tiek plānots arī pilsētas ielu tīkls, kas faktiski bez lielām izmaiĦām ir saglabājies līdz mūsdienām. Skrundas iela kĜūst par pilsētas jaunās daĜas galveno ielu, nodrošinot vienotu pilsētas ielu tīkla struktūru un nepieciešamos pilsētas ielu tīkla savienojumus ar galvenajiem transporta ceĜiem.

Pilsētas tiesības Saldus ieguva 1894.gadā, bet 1917.gadā šīs tiesības tika paplašinātas. Pilsētas saimnieciskā dzīve aktivizējās pēc dzelzceĜa līnijas izbūves (1929.gads), un Saldus kĜuva par turīga lauku apvidus centru, kas sevišėi izcēlās ar saviem bagātajiem tirgiem.

1 1 desetīna ir 1,09 hektāri

9.attēls. Frauenburgas plāns (19.gs. beigas, 1894.gads) Avots: J.Rozentāla Saldus vēstures



19.gs. otrās puses reformas Krievijā sekmē arī Saldus ekonomisko uzplaukumu. Miestā darbu uzsāk vilnas kārstuve, pogu fabrika, tvaika dzirnavas un tabakas fabrika, Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrika un sērkociĦu fabrika. Vienlaikus Saldus kĜūst par novada galveno kultūras centru. 19.gs. beigās tika izbūvēta un apbūvēta arī Skrundas iela un Ganību iela, kā arī izbūvēts otrs tilts pār Cieceres upi – Skrundas ielas galā. Pilsētas apbūve strauji attīstās arī gar Lielo ielu, kas ir ceĜš ne tikai uz Sesiles muižu un SātiĦiem, bet tālāk ved arī uz Ezeri un Lietuvu.

10.attēls. Tilts pār Cieceri Skrundas ielā (Vicinska tilts), būvēts 19.gs. beigās, pārbūvēts 20.gs. 70- 90-tajos gados (Fotogrāfija) Oriăināla glabātājs: JaĦa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs. Datu avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1862/

11.attēls. Frauenburga 19.gs.beigās – salīdzinoši ar Saldus pilsētas teritoriju 21.gs. Autors: M.Kalvāne, 2012



1.2.3. Frauenburga/ Saldus 20. un 21.gadsimtā

Pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju nacionālā sastāva ziĦā Saldus bija vislatviskākā pilsēta Kurzemē. Pirmā pasaules kara laikā daudzi saldenieki spiesti doties bēgĜu gaitās. Lai vieglāk būtu izvest kara laupījumu, 1916.gadā vācu okupācijas karaspēks dažu mēnešu laikā no Saldus uz Skrundu izbūvē šaursliežu dzelzceĜu. Pilsētas tiesības Saldus iegūst tikai 1917.gadā. Saldus tirgus laukumā 1919.gada 10.martā notika pirmā Latvijas nacionālās armijas parāde.

Līdz ar 1924.gadu Saldus pilsētas attīstība balstās uz izstrādātiem plānošanas dokumentiem. Pirmo plānu „Saldus apbūves rajona projekta plāns” Saldus pilsētai sastādīja Zemkopības ministrijas Zemes ierīcības departamenta Mērniecības daĜa M 1:5000 1924.gadā2. Plānam 1926.gadā tika veikti papildinājumi un tā paša gada 13.augustā, tas tika apstiprināts (skatīt 12.attēlu)3. Plānā tika noteiktas jaunas ielu trases (Kuldīgas iela), attēloti esošais un plānotais saimnieciskais centrs, dzīvokĜu josla, rūpniecības gabali, pašvaldības vajadzībām paredzētie gabali u.c. un teritoriju rezervācija. 1926.gada 6.novembra Saldus pilsētas domes sēdē tika pieĦemti un apstiprināti ar Iekšlietu ministrijas būvvaldes 1927.gada 17.janvāra rakstu Nr.95182. „Saldus pilsētas pagaidu saistošie būvnoteikumi”4, kas nosaka būvnoteikumus 1926.gada plānam. 1927.gada pagaidu saistošie būvnoteikumi paredzēja šādu pilsētas dalījumu - saimniecības centrs, dzīvokĜu josla, rūpniecības gabali un dārzsaimniecības josla (skatīt 12.attēlu). Pilsētas centra apbūve jeb saimniecības centrs tajā laikā noteikts abpus pašreizējai Lielai (agrāk Upesmuižas) un Striėu ielai, iekĜaujot un Ĝaujot identificēt šodien koncentrētās pilsētas vēsturiskās ēkas ar sabiedrisku un komerciestāžu funkcijām. Saimniecības centrā 1927.gada noteikumi nosaka, ka „pielaižama slēgta apbūve” un „nedrīkst apbūvēt vairāk par 40% no gruntsgabala laukuma un stūra gruntsgabalā ne vairāk par 50% no tā”, kas būtu arī saglabājama norma šodienas pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. DzīvokĜu joslas teritorijā noteikts, ka „nedrīkst apbūvēt vairāk par 20% no gruntsgabala laukuma un stūra gruntsgabalā - ne vairāk par 30%, savukārt dārzsaimniecības joslā noteikts, ka „nedrīkst apbūvēt vairāk par 10% no gruntsgabala laukuma”, tādējādi tiek panākta iezīme, kas pakāpeniski no Saldus centra uz perifēriju veido apbūvi arvien tuvinātāku lauku teritoriju iezīmēm, līdz tā pilnībā saplūst ar pierobežā esošajiem pagastiem.

Latvijas brīvvalsts laikā Saldus saimnieciskajā un kultūras dzīvē vērojams uzplaukums, ko sekmē arī Liepājas - Glūdas dzelzceĜa izbūve gar Saldu 1929.gadā. Liepājas - Glūdas dzelzceĜa līnija bija pirmā Latvijas Republikas laikā uzbūvētā līnija. 1924.gada 15.decembrī Saeima ar likumu noteica līnijas virzienu no Liepājas uz Jelgavu caur Skrundu, Saldu un Dobeli. Būvi paredzēja finansēt par valsts budžeta līdzekĜiem. 1925.gada 8.augustā svinīgi uzsāka dzelzceĜa līnijas būvi. Līniju atklāja 1929.gada 25.septembrī. Liepājas - Glūdas dzelzceĜa līnija savienoja Kurzemes lielāko pilsētu Liepāju ar Rīgu Latvijas teritorijā. Saldus kĜuva par turīga lauku apvidus centru, kas sevišėi izcēlās ar saviem bagātajiem tirgiem. Pilsētai tiek pievienotas jaunas zemes platības 514 apbūves gabaliem. 1935.gadā darbojas 288 rūpniecības uzĦēmumi, lielākie no kuriem - pilsētas elektrostacija, tvaika dzirnavas, lopkautuve, Blūmentāla alus darītava un grāmatu spiestuve.

2 Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1679.fonds, 156.apraksts, 1159.lieta 3 Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 6828.fonds, 6.apraksts, 1018.lieta 4„Saldus pilsētas pagaidu saistošie būvnoteikumi”, Valdības Vēstnesis, 1927.gads, Nr.128



Pēckara gados Saldus kĜūst par jaunizveidota rajona centru (1950.gads). Tiek celtas pilsētas sabiedriskās ēkas: kultūras nams, divas vidusskolas, slimnīca, universālveikals u.c.

1970.gadā Pilsētu būvniecības Latvijas Valsts projektēšanas institūts „Latgiprogorstroj’’, Ħemot vērā arī Saldus – Brocēnu aglomerācijas apdzīvojuma shēmu, arhitekta M.Medinska vadībā izstrādāja Saldus pilsētas ăenerālo plānu „ГЕНЕРАЛЬНЫЙ ПЛАН ГОРОДА CAЛДУC” (ar atzīmi „slepeni”). 1970.gada

12.attēls. 1926.gada 13.augustā apstiprinātais Saldus pilsētas plāns Avots: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1679.fonds, 156.apraksts, 1159.lieta



ăenerālais plāns uzsver, ka nepieciešams noteikt īpašus apstākĜus pilsētas vēsturiskā centra apbūvei, kā arī, saskaĦā ar ăenplānu, tiek saglabāta visa apbūve no sarkanā ėieăeĜa, kas celta 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā.

1.2.4. Vēsturiskā apbūve ārpus Saldus pilsētas vēsturiskā centra

Kultūras mantojuma objekti ir liecinieki par vietas attīstību laika ritējumā, par apdzīvojumu, par cilvēka dzīvi un darbību. Saldus pilsētas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam izstrādes laikā tika noteikti 82 pilsētas nozīmes kultūrvēsturiski objekti un 3 pilsētas nozīmes dabas objekti – pilsētā esošās alejas - aleja Kalnsētas ielā, RaiĦa ielā (starp Kalna un BlaumaĦa ielu) un Alejas ielā. Pilsētas nozīmes kultūrvēsturiskie un dabas objekti ir objekti, kuriem nav piešėirta valsts nozīme, apstiprinot tos ar likumdošanas aktiem, bet ir svarīga nozīme pilsētas un pat Latvijas mērogā. Lielākā daĜa (46) no atzīmētajiem pilsētas nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem atrodas Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā, bet pārējie objekti un koku alejas – ārpus tā.

Saldus pilsētas vēsturiskais centrs, pirmkārt, asociējas ar Kalpaka laukumu un Saldus Sv.JāĦa baznīcu. Saldus sv.JāĦa baznīca laika gaitā ir izveidojusies kā nozīmīgākā vietas zīme (angl. „landmark”) Saldus pilsētā. Šī vieta jau vēsturiski ir veidojusies kā pilsētas ăeogrāfiskais un funkcionālais centrs, jo tas veidojies vēsturiski nozīmīgu transporta maăistrāĜu krustojumā un tajā ir izvietota gan baznīca, gan tirgus laukums, gan pagastmāja. Kādreizējais pilsētas tirgus laukums arī šodien ir iemīĜota saldenieku un pilsētas viesu atpūtas vieta pašā Saldus centrā, kurā tiek rīkoti koncerti, svinēti pilsētas svētki, ik gadu kopīgi iedegta Ziemassvētku egle un ar krāšĦu salūtu sagaidīts Jaunais gads.

Ārpus valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekĜa - Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijas, taču salīdzinoši nelielā attālumā atrodas vairāki vēsturiski nozīmīgi objekti.

Saldus Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīca, JāĦa Rozentāla ielā 1A un mācītājmāja Striėu ielā 26/28

JāĦa Rozentāla un Striėu ielas krustojumā atrodas Saldus Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīca – Striėu ielā 26. 1897.gadā likts pamatakmens Saldus pareizticīgo baznīcas ēku būvei. Pareizticīgo draudze nostiprinājās un paplašinājās Krievijas valdīšanas laikā līdz pirmajam pasaules karam. Kaut gan pati

13.attēls. Frauenburgas/ Saldus pilsētas teritorijas attīstība no 19.gs. līdz 21.gs. Autors: M.Kalvāne, 2012



baznīcas ēka ir ietverta Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, tai blakus esošās vēsturiskās ēkas ir atstātas ārpus tā. Blakus baznīcai atrodas mācītājmāja, Striėu ielā 28 (19.gs. beigas), kas celtas pareizticīgo mācītājmāju būvniecībai neraksturīgā stilā - no koka, t.s. vasarnīcu stilā - ar lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem un koka mežăīnēm zelmenī. Turpat arī atrodas pareizticīgo baznīcas patversme – Striėu ielā 26.

Pilsētas kapi, Striėu ielā 21 un dzīvojamā apbūve Striėu ielā 19

Pilsētas kapi un tiem piegulošā vēsturiskā apbūve šobrīd atrodas ārpus kultūras pieminekĜa „Saldus vēsturiskais centrs” teritorijas. 1819.gada 30.aprīlī mācītājs Otto Rozenbergers iesvētīja draudzes kapsētu pie Striėu ceĜa. Pie pilsētas kapu ieejas atrodas Helmanim Fridriham 1870.gadā celtā kapliča, kuru ir atjaunota un 1991.gada 26.decembrī iesvētīta (mācītājs Jānis Vanags). Kapličas priekšplānā atrodas arī komponista Oskara Šepska kaps.

14.attēls. Saldus Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīca, JāĦa Rozentāla ielā 1A Foto: M.Kalvāne, 2012

15., 16.attēls. Saldus bij.mācītājmāja un patversmes ēka, Striėu ielā 26/28 Foto: M.Kalvāne, 2012



Jau 1919.gada novembrī pilsētas kapos tika iesvētīta piemiĦas vieta Brīvības cīĦās kritušajiem karavīriem. Tā ir pirmā šāda veida piemiĦas vieta Latvijā, ko pēc Pirmā pasaules kara atklāj Brīvības cīĦās kritušajiem karavīriem. 1991.gadā tā tika atjaunota, to veica Vides aizsardzības kluba Saldus nodaĜas aktīvisti, darbu vadītājs Vladislavs ŠėeltiĦš un restaurators Vilnis Leja.

Arī dzīvojamā ēka Striėu ielā 19 ir noteikta kā pilsētas nozīmes kultūrvēsturisks objekts, taču nav ietverta Saldus vēsturiskā centra teritorijā. Apbūve izvietota Kapu un Striėu ielas krustojumā, kā stūra ēka, un kopā ar tai blakus esošajām vēsturiskajām ēkām, veido raksturīgu 19.gs. beigu kvartāla stūra gruntsgabala apbūves piemēru. ĥemot vērā, ka jau kopš 19.gs. sākuma šajā kvartālā izvietota kapsēta, minētā apbūve iespējams ir bijusi saistīta ar kapsētas ierīkošanu un uzturēšanu.

Saldus pilsētas pamatskola, Lielā iela 31/35

Ēka celta 20.gs. sākumā. Līdz pat 19.gs. beigām Saldū nebija valsts skolas - bija dažādas privātās skolas, kas atradās īrētās telpās. Tā bijusi ne tikai pirmā pilsētas skola, bet arī pirmā skola, kurā mācības notikušas latviešu valodā. Skolas apkārtnē saldeniekiem visos laikos bijušas iemīĜotas atpūtas vietas - tuvumā bija Pilsētas dārzs, kur notika zaĜumballes un spēlēja ragu mūziku, bet ziemā ar krāsainām laternām un mūziku

17., 18.attēls. Saldus pilsētas kapu vārti un dzelzs krusts no 1899.gada Foto: M.Kalvāne, 2012

19., 20.attēls. Saldus pilsētas kapi. H.Fridriha kapliča un O.Šepska kaps Foto: M.Kalvāne, 2012

21.attēls. Dzīvojamā apbūve, Striėu iela 19 Foto. M.Kalvāne, 2012



gaidīja slidotava. Padomju gados direktors Miėelis Herings ap skolu izveidoja plašu dārzu ar dekoratīviem augiem un skaistu dīėi ar saliĦu.

Saldus babtistu draudzes dievnams – Skrundas ielā 12A (lūgšanu nams iesvētīts 1883.gadā)

Saldus baptistu draudze dibināta jau 1870.gadā. Lūgšanu nama celtniecībai nepieciešamo zemi ir dāvinājis E.Vecmanis, bet būvdarbus vadījis Fricis Kronlīns. Skrundas ielā 12A tika uzcelta divstāvu koka ēka un kā lūgšanu nams iesvētīta 1883.gadā.

Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrika un čuguna lietuve, Skrundas iela 2

Pazīstamais Saldus rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Vicinskis dzimis Aizputē, Saldū nopircis nekustamu īpašumu Skrundas ielā 2 un ierīkojis tur mašīnu remontu darbnīcu. Vēlāk JāĦa Vicinska šloseru un mašīnu smēdei tika būvēta jauna ēka, kas bija paredzēta mašīnu remontiem, kā arī mašīnu un zemkopības rīku būvei, bet jaunajā ēkā tika ierīkota JāĦa Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrika ar čuguna un metāla lietuvi, zāăētavu un tvaika dzirnavām. Fabrika savas funkcijas pildīja no 1895.gada līdz 1940.gadam. Tajā laikā tā bija lielākā lauksaimniecības mašīnu fabrika visā Kurzemē. Ēka pārbūvēta 20.gs. pēc 2. pasaules kara 50-60-tajos gados. Tagad bijušajās Vicinska darbnīcās atrodas uzĦēmums pašvaldības SIA „Saldus komunālserviss”.

22.attēls. JāĦa Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrika ar čuguna un metāla lietuvi ap 1930.gadu (Fotogrāfija) Oriăināla glabātājs: JaĦa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs Datu avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1862/

23.attēls. Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrika un čuguna lietuve, Skrundas iela 2 Foto: M.Kalvāne, 2012



Uguns apdrošināšanas nams, Skrundas ielā 9 - celts 1910.gadā kā būvuzĦēmēja PoĜleiša nams. Pēc 2. pasaules kara namā atradās milicija. Vēlāk nams sadalīts dzīvokĜos.

Saldus MārtiĦa Lutera evaĦăēliski luteriskās draudzes baznīca, Skrundas iela 25/27

Kad 1930.gadā Saldū izveidojās otra evaĦăēliski luteriskā draudze, tai bija nepieciešama sava baznīca. Saldus un apkārtnes turīgāko mājas saimnieki, rūpīgi ėērās pie jaunas baznīcas celtniecības, ziedojot tai līdzekĜus, būvmateriālus, transportu un darbaspēku. Tā uzcelta 1934.gadā pēc arhitekta P.DreimaĦa projekta. Ēkas arhitektūrā izmantotas gotikas un romānikas formas. Altārgleznu „Jēzus Kristus svētī labības laukus” gleznojis E.Dolmanis. 1995.gadā draudzei piešėirts MārtiĦa Lutera vārds.

24.attēls. Ugunsapdrošināšanas nams, Skrundas iela 9 Foto: I.Circene, 2008

25.attēls. Saldus MārtiĦa Lutera evaĦăēliski luteriskās draudzes baznīca, Skrundas iela 25/27 Foto: M.Kalvāne, 2012 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Skrundas iela 28



1877.gadā tika nodibināta viena no vecākajām Saldus biedrībām - Saldus brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un 1911.gadā uzbūvēts biedrības nams. Namā iekārtoja telpas ugunsdzēšamo rīku novietošanai un izbūvēja arī zāli ar skatuvi. Pēc 2. pasaules kara līdz 60-tajiem gadiem te atradies kino „Imanta”. 1977.gadā atklāja jaunā ugunsdzēsēju depo ēku, kas uzcelta blakus vecajai.

Saldus pilsētas vakarskola, Dārza iela 13 - Pirmā vakarskola Saldus rajonā – Saldus lauku jaunatnes skola - nodibinājās 20.gs. 50-to gadu sākumā pie Cieceres septiĦgadīgās skolas. 1982.gada rudenī skola pārceĜas uz patstāvīgām telpām Dārza ielā 13.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslā, kā arī ārpus tās šobrīd atrodas arī virkne dzīvojamo ēku, kuru būvniecības periods ir ~19.gs. beigas vai 20.gs. sākums, un kas ir noteiktas kā pilsētas nozīmes kultūrvēsturiski objekti. Tās ir vēsturiskās dzīvojamās ēkas: Lielā ielā 40; Lielā ielā 61; Lielā ielā 62; Lielā ielā 63; Lielā ielā 66; Miera ielā 5; Miera ielā 6; Miera ielā 8; Miera ielā 10; Skrundas ielā 11; Jelgavas iela 7; Jelgavas iela 8; Jelgavas iela 14.

26.attēls. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Skrundas iela 28 Foto: M.Kalvāne, 2012

27.attēls. Saldus vakarskola, Dārzu iela 13 Foto: I.Circene, 2008



Bez jau minētajiem 82 pilsētas nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem, pilsētā ir saglabājušās pietiekami daudz t.s. vēsturiskā fona apbūve, kuras būvniecības periods ir saistīts ar 19.gs. beigām vai 20.gs. sākumu – t.i., apbūve, kas vecāka par 100 gadiem. Daudzi 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma būvniecības perioda liecinieki ir saglabājušies pilsētas daĜā, kuras attīstība noritēja saskaĦā ar 1861.gadā izdalīto zemes gabalu teritorijā. Vislielākā vēsturisko ēku koncentrācija, ārpus Saldus vēsturiskā centra teritorijas, ir saglabājusies Lielā ielā (posms no Rīgas ielas līdz Smilšu ielai), Skrundas ielā (posmā no Ganību ielas līdz Cieceres upei), Ganību ielā (posmā no Striėu ielas līdz Skrundas ielai) un Skolas ielā (posmā no Kapu ielas līdz Ganību ielai).

Pilsētas vēsturiskais ielu tīkls ir izveidojies 19.gs. beigās un saglabājies faktiski bez izmaiĦām. Uz jaunāku laika periodu ir attiecināmas tikai dažas ielas vai to posmi - Tirgotāju iela, Dārza ielas daĜa (posms starp pilsētas parkiem) un Skolas ielas daĜa (posms no Lielās ielas krustojuma līdz Cieceres upei). Minētās ielas, kā arī Skolas ielas tilts pār Cieceri, ir izbūvētas vēlākā laika posmā, bijušo siena pĜavu vietā.

1.3. Kultūras pieminekĜa pieejamība

Saldus pilsētas vēsturiskais centrs, kā arī vēsturiskā apbūve, kas atrodas ārpus tā, ir brīvi pieejama visiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra pamatstruktūru veido nozīmīgākās pilsētas publiskās ārtelpas daĜas – pilsētas vēsturiskais ielu tīkls un zili - zaĜā struktūra. Visas pilsētas ielas ir publiski pieejamas un Ħemot vērā Saldus, kā tipiskas Latvijas mazpilsētas vēsturiskās apbūves raksturu, lielākā daĜa vēsturisko ēku ir izvietotas uz vienotas būvlaides tieši ielu malās. Šis apbūves izvietojuma princips nodrošina vēsturisko ēku publisku pieejamību tieši no ielas, saglabājot neskartu ēku īpašnieku privāto telpu apbūves pagalma pusē.

30., 31.attēls. Ganību ielas vēsturiskā apbūve Foto: M.Kalvāne, 2012

28., 29.attēls. Skrundas ielas vēsturiskā apbūve Foto: M.Kalvāne, 2012



Pilsētas centrālajā daĜā vēsturiskajās ēkās ir izvietoti arī daudzi publiska rakstura objekti, kas nodrošina arī šo ēku un to zemes gabalu pilnīgu vai daĜēju publisko pieejamību.

Saldus pilsētas zili - zaĜās struktūras pamatelements ir Cieceres upe un tās labiekārtotās parku un apstādījumu teritorijas abos tās krastos. Ierīkota pilsētas parka teritorija ir Cieceres upes ielejas nogāzē pie Lielās ielas ar gājēju tiltu līdz Avotu ielai, kas nodrošina ainaviski vērtīgu skatu punktu pieejamību no vecpilsētas uz Cieceres upi un tās pretējā krasta apbūvi. Gar Cieceres upi ir ierīkots parks ar labiekārtotām gājēju takām un laipām, kā arī ar uzskatāmām norādēm tūristiem un pilsētas viesiem par nozīmīgākajiem apskates objektiem pilsētā.

Saldus novada interneta mājas lapā www.saldus.lv var iepazīties ar piedāvātajiem tūrisma apskates objektiem Saldus pilsētā. Objekti ir klasificēti atsevišėās grupās:

� Populārākie apskates objekti; � Saldus dievnami; � Kultūrvēstures objekti; � Dabas objekti; � Citi objekti.

Starp minētajiem kultūrvēstures objektiem, kas tiek piedāvāti tūristiem kā apskates objekti Saldus pilsētā, ir arī vairāki objekti ārpus Saldus vēsturiskā centra teritorijas, kas liecina par jau esošo uzmanību šiem objektiem un to publisko pieejamību. Starp tiem var minēt – Saldus pilsētas pamatskolu Lielā ielā 31/35; Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību Skrundas ielā 28; Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabriku un čuguna lietuvi Skrundas ielā 2. Starp citiem objektiem ir minēti Saldus pilsētas tilti pār Cieceres upi (kopskaitā 14, no kuriem 5 ceĜu tilti). Kā vecākie tilti Saldū ir minēti pirms 2. pasaules kara būvētie tilti pie pasta un

32., 33.attēls. Pilsētas parka teritorija starp Lielo un Avotu ielām Foto: M.Kalvāne, 2012

34., 35.attēls. Pilsētas parka Cieceres upes krastos un labiekārtotās gājēju takas un laipas Foto: M.Kalvāne, 2012



mācītājmājas, kas izturējuši smagus pārbaudījumus Kurzemes kauju laikā - tiem pāri gājusi abu armiju smagā tehnika. Atsevišėu tūrisma maršrutu pilsētas teritorijā šobrīd novada pašvaldība nepiedāvā.

Nākotnē arī Saldus vēsturiskā centra aizsargzonas teritorija kompleksi ar vēsturisko centru un novada nozīmes kultūras pieminekĜiem varētu tikt iekĜauti kādā no Saldus novada tūrisma produktiem, lai uzlabotu šajā projektā ietverto kultūras pieminekĜu pieejamību un atpazīstamību, jo pašreiz Saldus novada tūrisma informācijas centrs nesniedz pilnīgu informāciju par Saldus pilsētā esošajiem novada nozīmes kultūras pieminekĜiem un Saldus pilsētas unikālo 19.gs. beigu vēsturiskās apbūves ansambli kopumā, bet akcentē tikai atsevišėus populārākos objektus.

1.4. Kultūras pieminekĜa kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanas nepieciešamība

Vēsturiskā apbūve Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā kopā ar vēsturisko ielu un ceĜu struktūru, apstādījumiem, parkiem un citām būvēm, veido Saldus pilsētas vēsturiskā centra kultūrainavu. Kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana ir viens no būtiskākajiem Saldus pilsētas attīstības jautājumiem, ar mērėi saglabāt Saldus īpašo vietas identitāti, kas galvenokārt ir saistīta ar plašajām apstādījumu teritorijām un vēsturisko 19.gs. beigu mazpilsētas apbūvi.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā ir definētas sekojošas saglabājams un aizsargājams ainavu telpas:

� Cieceres upes ielejas ainavu telpa – vizuāli nozīmīga pilsētas zili - zaĜā telpa, kas vienlaicīgi ir vizuāli labi uztverama pilsētas vēsturiskā centra robeža;

� Labiekārtotas pilsētas zaĜās telpas – labiekārtotas parku un skvēru teritorijas, kurām ir gan kultūrvēsturiska nozīme, gan vizuālā, gan pilsētas zaĜās struktūras saglabāšanas nozīme;

� Kapsētas ainavas telpa – šo ainavu telpu pamatā veido 19.gs. pilsētas kapsētas teritorija, kas vizuāli ir uztverama vienotā kompleksā ar Saldus Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīcu, bijušo mācītājmāju un patversmes ēku. Šo ainavu papildina vēsturiskais Strīėu ceĜš, kas šajā posmā ir

36.attēls. Saldus pilsētas vēsturiskā centra ieteicamie tūrisma maršruti Autors: M.Kalvāne, 2012



saglabājis savu vēsturisko ceĜa trasējumu un reljefa kritumu, radot iespaidu par pilsētas ārējo robežu.

� Pilsētas centrālā laukuma ainavas telpa – kultūrvēsturiski nozīmīga pilsētas teritorija, kurai ir ne tikai funkcionāla, bet arī simboliska nozīme mūsdienās.

� Mazpilsētas apbūves ainavu telpa – kultūrvēsturiski un vizuāli nozīmīga pilsētas daĜa, kurā dominē mazpilsētas raksturīgā apbūve, kas veidojusies 19.gs. beigās.

Salus pilsētas vēsturisko centru iezīmē Saldus baznīca un vēsturiskais tirgus laukums, kā arī vēsturiskās publiskās ēkas, kā, piemēram, viesnīcas un pasta ēkas. Kopumā būtiski ir gan saglabāt raksturīgo vēsturisko ēku izvietojumu un apjomus, gan tos ievērot veidot jaunu apbūvi. Kā viena no būtiskākajām „vietas zīmēm” (angl. „landmark”) un vertikālajām dominantēm ir Saldus baznīca, kuras tornis ir kalpojis gan par galveno orientieri, gan pilsētas simbolu vairāku gadsimtu garumā, pirmkārt, jau pateicoties tās ăeogrāfiskajam izvietojumam un raksturīgajam pilsētas reljefam.

37.attēls. Saldus pilsētas vēsturiskā centra ainavu telpas Autors: M.Kalvāne, 2012

38., 39.attēls. Saldus pilsētas ainava – pirms ~100 gadiem un 2012.gada pavasarī. Skats no Jelgavas ielas Datu avots: http://biographien.lv/Saldus_pils.html Foto: M.Kalvāne, 2012



Vēsturiski Saldus pilsētas centrālajā daĜā ir bijusi arī otra vertikālā dominante – Vējdzirnavas, par ko liecina vēsturiskā fotogrāfija un ielas nosaukums – Dzirnavu ceĜš. Vējdzirnavu vēsturiskā atrašanās vieta vēl ir jāprecizē, bet tās ir atradušās Rīgas ielas posmā starp Striėu un Lielo ielu.

40., 41.attēls. Skats uz pilsētu no Lielās un Skolas ielas krustojuma, 1930- tie gadi un 2012.gada pavasaris Datu avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1862/ Foto: M.Kalvāne, 2012

42., 43.attēls. Skats no bijušā tirgus laukuma uz Vējdzirnavām un Saldus Dzirnavu ceĜš – šodien Rīgas iela. Datu avots: http://biographien.lv/Saldus_pils.html



Turpmāk lielāka nozīme pašvaldībai un ēku īpašniekiem turpmāk jāpievērš gan teritorijas plānojumā noteiktajiem novada nozīmes kultūras pieminekĜiem, gan vienkārši jebkurai vēsturiskai ēkai, jo tās veido, t.s., fona apbūvi, kam ir Ĝoti liela nozīme kopējās kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanā (Saldus pilsētas novada nozīmes kultūras pieminekĜu sarakstu skatīt pielikumā).

1.5. Jaunu kultūras pieminekĜa daĜu atklāšanas iespējamība

ĥemot vērā, ka kultūras piemineklis, kas tiek apskatīts šajā projektā, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis – Saldus pilsētas vēsturiskais centrs, pastāv neliela iespēja atklāt šajā teritorijā kādas jaunas kultūras pieminekĜu daĜas, kas būtu saistītas ar pilsētas vēsturisko plānojumu. Tai pašā laikā jāatzīmē, ka Saldus pilsētas vēsturiskā apbūve, kā atsevišėi kultūras pieminekĜi, ir maz izpētīti un faktiski nav ne pilnībā uzskaitīti, ne arī klasificēti un analizēti.

Saldus pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu izstrādes laikā (2008.gadā) tika noteikti novada nozīmes kultūras pieminekĜi Saldus pilsētas teritorijā, bet šī projekta ietvaros ir grafiski atzīmētas vēsturiskās (fona apbūves) ēkas. Tās ir ēkas, kuru būvniecības periods ir 19.gs. beigas vai 20.gs. sākuma periods, kas tika konstatēts ēkas vizuāli apsekojot dabā, kā arī salīdzinot vēsturiskos kartogrāfiskos materiālus ar 2011.gada topogrāfiskā uzmērījuma datiem. Iespējams, ka atsevišėas ēkas, kas šobrīd ir noteiktas kā vēsturiskā fona apbūve, nākotnē varētu tikt klasificētas kā novada nozīmes kultūras pieminekĜi un otrādi (skatīt 28., 29., 30., 31.attēls).

1.6. Priekšlikumi par vidi degradējošiem objektiem

Vidi degradējoši objekti netika konstatēti lielākajā daĜā no projektā apskatītā kultūras pieminekĜa teritorijas, kas liecina par labi sakoptu un „nesabojātu” vidi un telpu Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā.

Kā vidi degradējoši objekti jāatzīmē esošie inženiertehniskās apgādes objekti – elektroapgādes un sakaru tīkla gaisa vadu kabeĜu līnijas, to balsti un citi energoapgādes objekti, kā arī reklāmas stabi, kas izvietoti nozīmīgos skatu punktos no esošajiem ceĜiem uz baznīcu un vecpilsētu. Īpaši jāatzīmē esošie objekti Avotu ielā un Brīvības ielā, kas būtiski ietekmē esošo skatu perspektīvu uz baznīcu un vecpilsētu.

Skatu no un uz Saldus baznīcu un vecpilsētu nākotnē ietekmēs vēsturiskā centra tiešā tuvumā esošo nekustamo īpašumu attīstība un apbūve, kuru neapbūvētās teritorijas šobrīd veido vecpilsētas vizuālās uztveres priekšlaukumu un nodrošina galvenos raksturīgos skatu punktus.

44., 45.attēls. Elektrotransformatora apakšstacija Avotu ielā; Lielveikala „Maksima” reklāma Brīvības ielā Foto: M.Kalvāne, 2012



1.7. Teritorijas attīstības prioritātes atbilstoši attīstības programmai un teritorijas plānojumam

Saldus pilsētai ir spēkā esošs teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam (ar grozījumiem 2009.gadā). Izstrādājot Saldus pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus 2009.gadā, SIA „Metrum” veica valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekĜa „Saldus pilsētas vēsturiskais centrs” robežas precizēšanu. Precizētā kultūras pieminekĜa robeža ir Ħemta vērā šajā projektā, kā arī saglabāta šobrīd izstrādes stadijā esošajā Saldus novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam. Izstrādājot teritorijas plānojumu, visiem kultūras pieminekĜiem pilsētas teritorijā tika noteiktas Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas 100 m platumā ap kultūras pieminekĜiem.

Saldus pilsētas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam tika noteikta atĜautā (plānotā) izmantošana Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, atkarībā no teritorijas esošās un/vai plānotās izmantošanas. Saldus novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam Saldus pilsētas teritorijas izmantošana būtiski netiek mainīta, saglabājot nemainīgus tās galvenos struktūras elementus – vēsturisko ielu tīklu un pilsētas zaĜumu teritorijas.

Latvijā realizētās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, 2009.gadā tika izveidots Saldus novads, apvienojot vienā novadā Saldus pilsētu un virkni apkārtējo pagastu, tādējādi izveidojot vienu no lielākajiem novadiem Latvijā.

2012.gadā ir uzsākts darbs pie jaunas Saldus novada attīstības programmas 2012.-2019.gadam, kas būs vidēja termiĦa politisks dokuments. Attīstības programmas ietvaros tiks noteikta novada attīstības vīzija, izvirzīti attīstības virzieni un stratēăiskie mērėi, kā arī noteikti konkrēti uzdevumi un rīcības mērėu sasniegšanai.

1.8. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekĜa „Saldus pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijas aizsardzības prasības

1.8.1. Vispārīgos noteikumus par kultūras pieminekĜu aizsardzību nosaka likums „Par kultūras pieminekĜu aizsardzību”. Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija īsteno valsts kontroli kultūras pieminekĜu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekĜu uzskaiti.

1.8.2. Vispārīgos noteikumus par kultūras pieminekĜu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešėiršanu nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr.474 no 26.08.2003. un LR Ministru kabineta noteikumi Nr.473 no 26.08.2003., kas nosaka kārtību, kādā kultūras pieminekĜi iekĜaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta.

1.8.3. Visi būvprojekti, detālplānojumi un zemes ierīcības projekti, kas paredzēti valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības pieminekĜa „Saldus pilsētas vēsturiskais centrs” (turpmāk tekstā – Saldus pilsētas vēsturiskais centrs) teritorijā saskaĦojami ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju.

46., 47.attēls. Neapbūvēts zemes gabals Brīvības ielā; Skats uz vecpilsētu no Jelgavas ielas puses pie autoostas Foto: M.Kalvāne, 2012



1.8.4. Svarīgākie aizsargājamie pilsētbūvnieciskie elementi, kas veido Saldus pilsētas vēsturiskā centra arhitektonisko un ainavisko vērtību:

1.8.4.1. Vēsturiski nozīmīgā plānojuma sistēma - ielu un laukumu tīkls, zemes gabalu lielums, struktūra, to vēsturiskās robežas;

1.8.4.2. Vēsturiskā apbūve (līdz 20.gs. 1.pusei), kas nosaka Saldus pilsētas vēsturiskā centra apbūves raksturu, t.sk. ēku apjomi un maksimālie augstumi, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotie celtniecības materiāli, logu un durvju mērogs u.c.;

1.8.4.3. Raksturīgā ainaviskā vide - reljefs, apstādījumu un apzaĜumojuma raksturs, kā arī atsevišėi augoši koki pilsētvidē un apstādījumos pielietotās koku, krūmu un augu sugas, u.c.;

1.8.4.4. Labiekārtojuma elementi, mazās arhitektūras formas - celiĦi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes, grotas, skulptūras, dekoratīvās vāzes, soli, apgaismes ėermeĦi, apstādījumos pielietotās koku, krūmu un augu sugas u.c.

1.8.5. Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā saglabājami un/vai atjaunojami raksturīgie ielu šėērsprofili un garenprofili, kā arī ielu seguma tradicionālie materiāli un apstādījumi.

1.8.6. Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā aizliegta esošo zemes vienību sadale un jaunu zemes vienību izveidošana (t.sk. apvienošana), ja tas neatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai un zemes gabalu robežām. Zemes vienību sadale pamatojama detālplānojumā ar vēsturiskās izpētes materiāliem.

1.8.7. Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā jāsaglabā un jāizsargā ainaviski vērtīgie skatu punkti, kas nodrošina kultūrvēsturiskās ainavas vizuālo uztveri. Aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielas/ceĜa un citiem raksturīgiem skatu punktiem.

1.8.8. Jebkuri zemes darbi, kas skar arheoloăijas un vēstures pieminekĜu kultūras slāni, veicami tikai ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas atĜauju un tās noteiktajā kārtībā.

1.9. Pamatprasības ēku un būvju izmantošanai un saimnieciskajai darbībai Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā

1.9.1. Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā esošās ēkas un būves atĜauts izmantot atbilstoši to esošajai izmantošanai vai saskaĦā ar Saldus novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam atĜauto (plānoto) izmantošanu.

1.9.2. Vēsturiskā apbūve Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsargzonas) teritorijā iedalīta šādās kategorijās:

1.9.2.1. Novada nozīmes kultūras pieminekĜi ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas, kas saglabājamas vai rekonstruējamas. Rekonstruējot saglabājama ēku arhitektoniskā vērtība - fasādes, apdare, dekora elementi. Ēkām saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaĦojama Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā;

1.9.2.2. Saglabājamā vēsturiskā fona apbūve, kas veido Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijas apbūves raksturu. Saglabājams ēku mērogs, apjoma proporcijas, apdares materiāli, dekora elementu stilistika. Ēkām, kuras atrodas Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā saglabājams arī konstrukciju materiāls un tradicionālie būvmateriāli. Ēkas vēlams saglabāt, pieĜaujamas to apjomu izmaiĦas, jauni jumta logi un fasāžu pārveidošana, ja tas saistīts ar vides kvalitātes uzlabošanu un ēkas labāk iekĜaujas ielas ainavā. Nojaukšana pieĜaujama, ja ēka ir ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību, bez kultūrvēsturiskas vērtības vai vidi degradējoša ēka;

1.9.2.3. Ēkas bez kultūrvēsturiskas vērtības ir pieĜaujams rekonstruēt (pārbūvēt) bez īpašām saglabāšanas prasībām, ēkām vēlams uzlabot ārējo estētisko veidolu. PieĜaujama šo ēku



vienkāršota nojaukšana (izĦemot, ja ēka ir vecāka par 50 gadiem), bez papildus izpētes. Jauna apbūve šo ēku vietā ir pieĜaujama, Ħemot vērā šajos noteikumos izvirzītās prasības jaunbūvēm.

1.9.3. Apbūves statusa noteikšana un apstiprinātā apbūves statusa izmaiĦas pieĜaujamas, veicot konkrētās ēkas vai ēku grupas apsekojumu un sniedzot sertificēta arhitekta arhitektoniski - māksliniecisko objekta novērtējumu. Ēkas statusa maiĦa jāsaskaĦo ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju. Atšėirīga ēkas vai būves statusa noteikšana nav uzskatāma par Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam grozījumiem. Uz ēku ar mainītu statusu attiecas visi noteikumi, kas attiecas uz atbilstošā statusa ēkām un būvēm.

1.9.4. Pirms restaurācijas, rekonstrukcijas vai renovācijas projekta izstrādāšanas Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā jebkurai ēkai un/vai būvei, kas ir vecāka par 50 gadiem, jāveic arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija, kas ietver:

1.9.4.1. kultūrvēsturisko inventarizāciju (vai izpēti) ar fotofiksāciju ēkām, kuras celtas līdz 1940.gadam;

1.9.4.2. apsekošana ar fotofiksāciju ēkām, kuras celtas pēc 1940.gada;

1.9.4.3. sertificēta arhitekta slēdzienu par plānotajām vides un ainavas izmaiĦām, un to ietekmi uz Saldus pilsētas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vērtību.

1.9.5. Vēsturisko ēku fasāžu apdares renovācija:

1.9.5.1. AtĜauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvtradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā un ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, papildus Ħemot vērā šādas prasības:

− Kā fasādes apdares materiālu aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus, plastmasas (PVC), apaĜkoku, metāla apdares materiālus u.c. Metāla apdares materiālu pielietojums atĜauts tikai kā funkcionāli nepieciešams ieseguma materiāls fasāžu detaĜām (dzegām, starpdzegām, palodzēm, jumta izbūvju elementiem u.tml.), kā arī dizaina objektos, fasāžu mākslinieciskajā dekorā ar noteikumu, ka tie harmoniski iekĜaujas apbūvē;

− Nav pieĜaujama ēku fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko detaĜu (logu un durvju, loga apmaĜu, dzegu, verandu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidēšana vai pārbūve, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiĦas;

− Atjaunojot koka apšuvumu fasādē, izmantot koka apšuvuma dēĜus atbilstoši oriăinālam analogā platumā un biezumā, ar oriăinālam atbilstošu profilējumu un dēĜu apšuvuma veidu.

1.9.5.2. Ēkas fasāžu krāsojuma atjaunošanas gadījumā jāĦem vērā šādi kritēriji: ēkas būvniecības laiks, ēkas sākotnējās apdares tonis, ielas kopējā krāsu palete. Fasāžu krāsošana jāveic saskaĦā ar ēkas būvprojektā akceptēto krāsojumu vai pašvaldībā saskaĦoto ēkas vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti. Aizliegts veikt fragmentāru fasādes renovāciju un/vai krāsošanu;

1.9.5.3. Teritorijā esošā apbūve no sarkanā ėieăeĜa, kas celta 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, ir saglabājama;

1.9.5.4. Rekonstruējot un renovējot ēkas, jālieto būvmateriāli, kas pēc būvfizikālajām īpašībām ir saderīgi ar autentisko materiālu un ilgstošā laikā nerada tajā bojājumus. Aizliegts veikt fragmentāru ēku renovāciju.

1.9.6. Vēsturisko ēku logu un durvju nomaiĦa:

1.9.6.1. Oriăinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izĦemot nelabojami bojātos, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem – aizliegts mainīt logu ailu dalījumu, iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus;

1.9.6.2. Nomainot durvis ēkas galvenajā, kā arī ielas fasādē, tās izgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam, kā arī atbilstoši ēkas vai kvartāla arhitektūras stilam pēc dalījuma, formas un



detaĜām;

1.9.6.3. Ēkās galvenās fasādes logu un durvju kopplatība nedrīkst pārsniegt 50% no visas fasādes kopējās platības;

1.9.6.4. No jauna iebūvējamus logus darina atbilstoši ēkas vai kvartāla arhitektūras stilam pēc dalījuma, formas un detaĜām. AtĜautais logu ārējo rāmju materiāls ir koks. Aizliegti plastikāta un metāla logi.

1.9.6.5. Logu stiklojumam aizliegts izmantot spoguĜstiklu.

1.9.7. Vēsturisko ēku siltināšana, jumtu iesegumu nomaiĦa un jumta izbūve:

1.9.7.1. Ja nepieciešama papildus siltumizolācijas izbūve vēsturiskās ēkas ārsienām, ēkām, kuru ārsienu apdare ir no sarkanā ėieăeĜa mūra, tā jāveic no ēkas iekšpuses. Pārējām ēkām siltumizolāciju var izbūvēt no ēkas ārpuses ar nosacījumu, ka tās fasāžu apdarē jāatjauno tās būvniecības laika apdare - mājām ar koka apšuvumu - koka apšuvums, bet mājām ar apmetumu ārsienās - apmetums. Veicot ēku siltināšanu no ārpuses, jāsaglabā visi ēkas fasādes dekori un proporcijas;

1.9.7.2. Ēkām pieĜaujams Saldus pilsētai raksturīgais vēsturiskais jumta segums – gludais lokšĦu skārda (klasiskais) vai dakstiĦu jumts tumši sarkanā vai sarkanbrūnā krāsā. Jumta materiāla izvēli pamato ar ēkas vēsturiskās izpētes materiāliem vai nosaka Saldus pilsētas galvenais arhitekts.

1.9.7.3. Veicot vēsturisko ēku rekonstrukciju atĜauts projektēt un realizēt jumta izbūves, nodrošinot nepieciešamo jumta stāva insolāciju un bēniĦu telpu lietderīgas izmantošanas iespējas.

1.9.8. Ierosinot ēku vai būvju, kas vecāki par 50 gadiem, nojaukšanu vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā, ēku vai būvju nojaukšanas projekts saskaĦojams ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju, un tā sastāvā papildus jāietver būves uzmērījumu, arhitektoniski - māksliniecisko inventarizāciju ar saglabāšanas rekomendācijām, ja inventarizācijā fiksēti fasāžu detaĜu un interjera apdares elementi.

1.9.9. Jaunu ēku izvietošana Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā) ir pieĜaujama, ievērojot sekojošus galvenos ēku izvietojuma kritērijus:

1.9.9.1. Izvietojot galveno ēku zemes gabalā ir ievērota iedibinātā (vēsturiskā) būvlaide;

1.9.9.2. Izvietojot galveno ēku zemes gabalā ir Ħemts vērā konkrētajā ielā raksturīgais ēku apbūves blīvums, mērogs, ēku izvietojuma ritms - slēgta vai atvērta perimetrāla apbūve;

1.9.9.3. Apbūves vai ēku augstums, ko nosaka, veicot telpisku analīzi no ainaviski vērtīgajiem un raksturīgajiem skatu punktiem, ko nosaka Būvvalde, izsniedzot PAU;

1.9.9.4. Ir Ħemts vērā raksturīgais ēku apjoms - jaunceĜamo ēku un citu būvju būvapjomu (m³) nedrīkst palielināt vairāk kā par 20% no kvartāla zemes gabalos esošo ēku vai būvju vidējā būvapjoma (m³), kā arī fasāžu kompozīcijas principi;

1.9.9.5. Iekškvartāla telpā izvietotām jaunbūvēm un esošo ēku virsbūvēm un piebūvēm ir paredzēts tāds augstums, kas minimāli eksponējas publiskajā ārtelpā.

1.10. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas noteikumi

1.10.1. Lai nodrošinātu Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi, ir noteikta individuālā aizsargjosla (aizsardzības zona) ap Saldus pilsētas vēsturiskā centra teritoriju.

1.10.2. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā atĜauts būvēt jaunas un rekonstruēt esošās dzīvojamās, sabiedriskās, ražošanas un komerciestāžu ēkas un būves saskaĦā ar Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam plānoto ( atĜauto) izmantošanu.



1.10.3. Būvprojekti, detālplānojumi un zemes ierīcības projekti, kas paredzēti valsts aizsargājamā Saldus pilsētas vēsturiskais centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā, saskaĦojami ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju šādos gadījumos:

1.10.3.1. projekts paredz apbūves statusa noteikšanu vai apstiprinātā apbūves statusa izmaiĦas;

1.10.3.2. ierosinot ēku vai būvju, kas vecākas par 50 gadiem, nojaukšanu;

1.10.3.3. ierosinot esošo zemes vienību sadali un jaunu zemes vienību izveidošanu (t.sk. apvienošanu), ja tas neatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai un zemesgabalu robežām;

1.10.3.4. ierosinot tādu jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju, kuru plānotais būvapjoms, augstums vai apbūves blīvums pārsniedz raksturīgos rādītājus kvartālā.

1.10.4. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā aizliegta esošo zemes vienību sadale un jaunu zemes vienību izveidošana (t.sk. apvienošana), ja tas neatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai un zemesgabalu robežām. Zemes vienību sadale pamatojama ar vēsturiskās izpētes materiāliem.

1.10.5. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā jāsaglabā un jāizsargā ainaviski vērtīgie skatu punkti, kas nodrošina kultūrvēsturiskās ainavas vizuālo uztveri. Aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielas/ceĜa un citiem raksturīgiem skatu punktiem.

1.10.6. Jebkuri zemes darbi, kas skar arheoloăijas un vēstures pieminekĜu kultūras slāni, veicami tikai ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas atĜauju un tās noteiktajā kārtībā.

1.10.7. Saldus pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslā (aizsardzības zonā) papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām:

1.10.7.1. aizliegts veikt būtiskas reljefa izmaiĦas (ja tās nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu); 1.10.7.2. aizliegts veidot jaunu rūpnieciska rakstura apbūvi; 1.10.7.3. nav pieĜaujama vēsturisku zemes gabalu dalīšana vai apvienošana ar mērėi veidot videi neraksturīgu jaunu apbūvi; 1.10.7.4. nav pieĜaujama jauna apbūve, kas aizsedz noteiktos ainaviski vērtīgos skatu punktus un vizuāli traucē Saldus pilsētas vēsturiskā centra uztveri.

1.11. Izmantoto datu avotu saraksts

1. Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija 1998. Saldus pilsētas vēsturiskais centrs. [Publicēts 18.12.1998.], http://www.mantojums.lv/. Resurss apskatīts 2012.gada 9.martā

2. „Saldus pilsētas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam ar grozījumiem”, SIA „Metrum”, 2009

3. http://www.tournet.lv/page.php?id=116. Resurss apskatīts 2012.gada 7.martā

4. http://lv.wikipedia.org/wiki/Saldus. Resurss apskatīts 2012.gada 7.martā

5. http://www.eurika.lv/kats.php?lapa=latvijaspilsetas%20&id=saldus Resurss apskatīts 2012.gada 7.martā

6. http://www.zudusilatvija.lv/objects/ Resurss apskatīts 2012.gada 9.martā, 23.aprīlī

7. Pasts: No Latvijas valsts vēstures arhīva izstādes kataloga „No Jelgavas līdz Mēmelei un tālāk vēl ...” (Kurzemes hercogistes sakaru vēsture) 2003.g. Dr. Pārsla Pētersone

8. Saldus Sv.JāĦa draudzes mājas lapa. http://saldusbaznica.lv/?ct=vesture Resurss apskatīts 2012.gada 9.martā

9. Saldus pilsētas vakarskolas mājas lapa, http://vakarskola.saldus.lv/?go=vesture. Resurss apskatīts 2012.gada 23.aprīlī



2. Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu apraksts Robežas posmu Nr.

Robežas posmu apraksts

1 – 2 Pa Skrundas ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu un iedomātu līniju ietverot teritoriju standarta apbūves zemesgabala dziĜumā, no Ganību ielas līdz Lielai ielai

2 – 3 Pa iedomātu līniju šėērsojot Lielo ielu 3 – 4 Pa Skrundas ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu no Lielās ielas

līdz Dārzu ielai 4 – 5 Pa iedomātu līniju šėērsojot Dārzu ielu 5 – 6 Pa Skrundas ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu no Dārzu

ielas līdz Upes ielai 6 – 7 Pa iedomātu līniju šėērsojot Upes ielu 7 – 11 Pa Skrundas ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu no Upes ielas

līdz Cieceres upes krastam 11 - 12 Pa iedomātu līniju šėērsojot Cieceres upi 12 – 14 Pa Cieceres upes labā krasta zemesgabalu robežām līdz Skrundas ielai 14 – 15 Pa Skrundas ielas sarkano līniju 15 – 16 Pa iedomātu līniju šėērsojot Skrundas ielu 16 – 21 Pa Cieceres upes labā krasta zemesgabalu robežām no Skrundas ielas līdz Avotu ielai 21 - 23 Pa Avotu ielas sarkano līniju līdz Saules ielai 23 - 24 Pa iedomātu līniju šėērsojot Saules ielu 24 - 25 Pa Avotu ielas sarkano līniju no Saules ielas līdz Brīvības ielai 25 - 26 Pa iedomātu līniju šėērsojot Brīvības ielu 26 - 27 Pa Brīvības ielas sarkano līniju no Avotu ielas līdz Kuldīgas ielai 27 - 28 Pa Kuldīgas ielas sarkano līniju no Brīvības ielas līdz zemesgabalam Kalna un Kuldīgas

ielas stūrī ar kadastra Nr.8401 006 0273 28 - 29 Pa iedomātu līniju šėērsojot Kuldīgas ielu 29 - 31 Pa zemesgabala ar kadastra Nr.8401 004 0125 ziemeĜu un ziemeĜaustrumu robežām līdz

Brīvības ielai 31 - 32 Pa Brīvības ielas sarkano līniju 32 - 33 Pa iedomātu līniju šėērsojot Brīvības ielu 33 - 35 Pa zemesgabala ar kadastra Nr.8401 008 0039 ziemeĜu un ziemeĜaustrumu robežām līdz

Cieceres upes krastam 35 - 36 Pa iedomātu līniju šėērsojot Cieceres upi 36 - 39 Pa zemesgabalu ar kadastra Nr.8401 008 0092 un kadastra Nr.8401 008 0047 rietumu

robežām līdz Jelgavas ielai 39 - 40 Pa Jelgavas ielas sarkano līniju 40 - 41 Pa iedomātu līniju šėērsojot Jelgavas ielu 41 - 44 Pa zemesgabalu ar kadastra Nr.8401 008 0059 dienvidu un dienvidaustrumu robežām

līdz Tūristu ielai 44 - 45 Pa iedomātu līniju šėērsojot Tūristu ielu 45 - 46 Pa Tūristu ielas sarkano līniju 46 - 47 Pa iedomātu līniju šėērsojot Rīgas ielu 47 - 48 Pa Tūristu ielas sarkano līniju 48 - 49 Pa zemesgabalu ar kadastra Nr.8401 008 0062 un kadastra Nr.8401 008 0060 dienvidu

robežām 49 – 50 Pa Striėu ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu (aizsargjoslas

robeža sakrīt ar pilsētbūvniecības pieminekĜa robežu)



50 - 51 Pa zemesgabalu ar kadastra Nr.8401 008 0123 un kadastra Nr.8401 008 0100 austrumu robežām līdz JāĦa Rozentāla ielai

51 - 52 Pa iedomātu līniju šėērsojot JāĦa Rozentāla ielu 52 - 54 Pa zemesgabala Striėu ielā 26/28 austrumu un dienvidu robežām līdz Striėu ielai 54 - 55 Pa Striėu ielas sarkano līniju 55 - 56 Pa iedomātu līniju šėērsojot Striėu ielu 56 - 57 Pa Striėu ielas sarkano līniju 57 – 58 Pa Ganību ielai pieguĜošo zemesgabalu pāra numuru aizmugures robežu no Striėu ielas

līdz Skrundas ielai 58 - 59 Pa Skrundas ielas sarkano līniju 59 - 60 Pa iedomātu līniju šėērsojot Skrundas ielu 60 - 1 Pa Ganību ielas sarkano līniju



3. Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu pamatojums Nosakot individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) ap valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli „Saldus pilsētas vēsturiskais centrs”, tika Ħemta vērā esošā pilsētbūvnieciskā situācija Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā un tā apkārtnē, pilsētas vēsturiskās attīstības posmi un teritorijas, galvenie skatu punkti no pilsētas ielām un publiskās ārtelpas teritorijām, kā arī pilsētas raksturīgais reljefs, ūdensteces un apkārtnes apstādījumu teritoriju izvietojums. Saldus pilsētas vēsturiskā centra un tā apkārtnes fotofiksācija (arh. M.Kalvāne) veikta 2012.gada martā / maijā. Apkārtnes fotofiksācija un galvenie skatu punkti ir ietverti grafiskās daĜas plānā Nr.2 „Apkārtnes fotofiksācija, pilsētas reljefs un nozīmīgākie skatu punkti”. Galvenie skatu punktu un raksturīgās ainavu telpas ir analizētas arī projekta teksta daĜas punktā 1.4.„Kultūras pieminekĜa kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanas nepieciešamība”.

48.attēls. Saldus pilsētas vēsturiskā attīstība. Autors. M.Kalvāne, 2012

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekĜa „Saldus pilsētas vēsturiskais centrs” individuālā aizsargjosla (aizsardzības zona) galvenokārt noteikta pa nekustāmo īpašumu juridiski noteiktajām zemes gabalu robežām vai ielu sarkanajām līnijām, tikai atsevišėos gadījumos šėērsojot nekustamo īpašumu teritoriju. Noteiktās aizsargjoslas platums svārstās no 0 m (t.i. sakrīt ar kultūras pieminekĜa teritorijas robežu), līdz aptuveni 500 m, ietverot Skrundas ielas sākuma posma apbūvi.

Vēsturiski visilglaicīgākā Saldus pilsētas ārējā robeža ir bijusi spēkā pa Cieceres upi (skat.48.attēlu), jo tikai 20.gs. sākumā, saskaĦā ar 1926.gada Saldus pilsētas plānu, pilsētas teritorija tika noteikta un sāka savu attīstību upes pretējā krastā. TādēĜ arī aizsargjoslas robeža uz rietumiem no Saldus vēsturiskā centra ir noteikta ietverot Cieceres upi.



Uz ziemeĜiem no Saldus pilsētas vēsturiskā centra atrodas vecais tilts pār Cieceres upi un vēsturiski nozīmīgo ceĜu krustojums – Saldus / Kuldīgas un Kandavas / Liepājas ceĜu krustojums. Šobrīd Cieceres upes otrā krastā atrodas vairāki neapbūvētie zemes gabali, kuru apbūve un tās izvietojums, arhitektoniskā stilistika un būvapjomi, tieši var ietekmēt Saldus vēsturiskā centra un Saldus baznīcas vizuālo uztveri, vērtību un kultūrvēsturisko ainavu kopumā. ĥemot vērā minēto, kā arī izvērtējot īpatnējo reljefu šajā teritorijā, aizsargjosla ir noteikta ietverot ainaviski vērtīgos skatu punktus no Brīvības ielas un Kuldīgas ielas.

Uz austrumiem no Saldus pilsētas vēsturiskā centra pilsēta ir attīstījusies tikai 20.gadsimta otrajā pusē, jo šajā vietā vēsturisko pilsētas robežu vairāku gadsimtu garumā noteica kāda neliela ūdenstece, kas līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Ūdensteces vietā šobrīd ir izbūvēta esošā Tūristu iela, kas veido aizsargjoslas robežu, ietverot visu apbūves kvartālu starp Jelgavas, Tūristu, Rīgas un Striėu ielām, kurā vienkopus izvietota gan dažādu laiku apbūve. Toties nākamajā apbūves kvartālā dabā ir labi redzama Saldus pilsētas vēsturiskā centra robeža, jo vēsturiskā apbūve ir izvietota tikai Rīgas un Striėu ielu malās, bet kvartāla pārējā daĜā ir 20.gs. 70.-80.tajos gados izbūvētas daudzstāvu daudzdzīvokĜu dzīvojamās mājas pēc brīvā plānojuma principiem. Pilsētas sarkano līniju plānā noteiktais Tūristu ielas pagarinājums līdz dabā neeksistē. Līdz ar to dabisku buferzonu aiz esošās vēsturiskās apbūves veido ēkām piegulošie zemesgabali ar dārziem un papildus aizsargjosla nav nepieciešama.

Saldus pilsētas vēsturiskā centra dienvidrietumu stūrī aizsargjoslā ir ietverta Saldus Dieva parādīšanās pareizticīgo baznīca un tai blakus esošā mācītājmāja un bij. patversmes ēka, kā arī Saldus pilsētas kapsēta (ierīkota 19.gs. sākumā).

Saldus pilsētas vēsturiskā centra dienvidu pusē ir noteikta visplašākā aizsargjoslas teritorija, jo arī vēsturiski 19.gadsimta laikā visstraujāk pilsēta attīstījās tieši šajā virzienā. ĥemot vērā līdz mūsdienām saglabāto vēsturisko ēku lielo īpatsvaru, kas tika konstatēts Ganību un Skrundas ielās, aizsargjoslas teritorijā tika ietverta Saldus pilsētas 19.gadsimta ietvaros attīstītās pilsētas daĜa līdz Ganību ielai un Skrundas ielai, kā arī Skrundas ielas pretējās puses apbūves kvartālu daĜa.



IV Grafiskā daĜa



V Pielikumi

saldus novada teritorijas plĀnojums - · pdf file16.gs.-17.gs. saldus novads tika iekĜauts...

Documents