satiksmes ministrijas priekšlikumi, lai nodrošinātu valsts...
TRANSCRIPT
Satiksmes ministrijas priekSatiksmes ministrijas priekššlikumi, likumi,
lai nodrolai nodroššinināātu valsts budtu valsts budžžeta eta
fiskfiskāālo konsolidlo konsolidāāciju ciju
2011. un 2012.gad2011. un 2012.gadāā
SM realizētās pamatdarbības funkcijasNozares vadības ietvaros
�Nozaru politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu
projektu izstrādāšana, īstenošanas organizēšana,
koordinēšana, uzraudzība
�ES lietu pārvaldība
�ES finansēto programmu un projektu vadība
�Numerācijas datubāzes uzturēšana, Preses piegādes
nodrošināšana laukos, DDIRV uzturēšana
Satiksmes ministrijas atbildības jomas 1
�Autoceļu politika (t.sk. VAS “Latvijas valsts ceļi”, VAS ”Latvijas autoceļu
uzturētājs”)
�Autotransporta politika (t.sk. Autotransporta inspekcijas, VSIA
“Autotransporta direkcija”)
�Ceļu satiksmes drošības politika (t.sk. VAS “Ceļu satiksmes drošības
direkcija”)
�Dzelzceļa politika (t.sk. Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts
dzelzceļa tehniskās inspekcijas, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS
“Pasažieru vilciens”)
� Sabiedriskā transporta politika
Satiksmes ministrijas atbildības jomas 2
� Jūrniecības politika (t.sk. VAS “Latvijas Jūras administrācija”)
�Gaisa transporta politika (t.sk. Civilās aviācijas aģentūras, VAS “Latvijas
Gaisa satiksme”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””)
� Tranzīta politika
�Bīstamo kravu pārvadājumu politika
� Transporta un sakaru drošības politika
Satiksmes ministrijas atbildības jomas 3
�Elektronisko sakaru politika (t.sk. VAS “Elektronisko sakaru direkcija”,
VAS “Latvijas Radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts informācijas tīkla
aģentūra”)
�Pasta politika (t.sk. VAS “Latvijas Pasts”)
� Starpnozaru politikas (t.sk. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu
uzmeklēšanas birojs, AS “Biķernieku kompleksā sporta bāze”, VSIA
“Namzinis”)
�Valsts nekustamo īpašumu pārraudzība un apsaimniekošana (vairāk kā
10 000 valsts zemes vienības saskaņā ar speciāliem likumiem –
Dzelzceļa, Autoceļu un Ostu)
SM realizētās atbalsta funkcijas Nozares vadības ietvaros
� Finanšu vadība, grāmatvedība
�Personāla vadība
�Darbības nodrošināšana
� Iekšējais audits un projektu kontrole ES finansētiem projektiem
� Sabiedrības informēšana
Satiksmes ministrijas budSatiksmes ministrijas budžžetsets
2002004.4.--2012012.g.,2.g.,milmiljj..llatatii
231.3275.3 264.9
306.3
410.9474.5
380.4
288.5
225.5
141.5
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
2004
2005
2006
2007
2008
2010
7
Pamatfunkciju un ES politiku instrumentu Pamatfunkciju un ES politiku instrumentu īīstenostenoššana ana
2002004.4.--2012012.g.2.g.,mil,miljj..llatatii
102.9 111.7
177.6
254.5
343.1
269.8
209.7
153.6
144.2
152.7
120.6122.6
38.6
113.8
110.9
125.9
131.4
141.1
96.6
77.7
32.8
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
2 00 4
2 00 5
2 00 6
2 00 7
2 00 8
2 00 9
, 1. g
r oz .
2 00 9
, 2. g
r oz .
2 01 0
Ar rīkojumiem
pārdalītais fin.ES
apstiprinātiem
projektiem
ES projekti
Pamatfunkcijas
PamatbudPamatbudžžeta programmas virs 1 eta programmas virs 1 milj.LVLmilj.LVL (bez ES) (bez ES) 2008.2008.--2201012.g.2.g., , milj.latimilj.lati
4.6 3.9 2.5 2.2 2.2
236.5
124.9
89.7 89.7 89.7
5.7 3.9 2.1 2.14.1 5.9
50.455.956.567.575.0
1.20.22.32.30.0
15.030.045.060.075.090.0
105.0120.0135.0150.0165.0180.0195.0210.0225.0240.0
2008 2009 2010 2011 2012
Nozares vad ība Valsts autoce ļu fonda progr.
Sabiedriskais transports Civil ās aviācijas a ģentūra
Aviācijas droš ība Dotācija LPasts,VITA,Re ģion ālās lidostas
PamatbudPamatbudžžeta programmas zem eta programmas zem
1milj. LVL ,2008.1milj. LVL ,2008.--2201012.g.2.g., , ttūūkst.latikst.lati
0.050.0
100.0150.0200.0250.0300.0350.0400.0450.0500.0550.0600.0650.0700.0750.0800.0850.0900.0950.0
2008 2009 2010 2011 2012
Motormuzejs Valsts dzelzce ļa inspekcija
Valsts dzelzce ļa administr ācija ES Tehnisk ā pal īdz ība
Ostu att īst ības fonds TNGIIBirojs
Autotransporta inspekcija Iemaksas starpt.organiz ācijās
VeiktVeiktāā konsolidkonsolidāācija un sekascija un sekas
�Ar 2010.gadu likvidētas budžeta programmas-alternatīvs ārpus
budžeta finansēšanas modelis: Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts
dzelzceļa administrācija, Civilās aviācijas aģentūra, TNGIIB, Rīgas Motormuzejs
pievienots CSDD kā struktūrvienība
�Centralizēta grāmatvedība: pārņemta Valsts dzelzceļa administrācijas,
TNGIIB, Motormuzeja (likvidēts) un Autotransporta inspekcijas grāmatvedības uzskaites
funkcija
- sekas - pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par iestāžu neatkarības
nodrošināšanu
- rezultāts- atjaunota grāmatvedības uzskaites funkcija 2 iestādēs (TNGIIB un VDzA)
Pamatdarbības funkciju īstenošanā iesaistītie nodarbinātie
37.1%10539.6%11131.3%134Kopā:
000Numerācijas datubāzes uzturēšana, Preses piegādes nodrošināšana laukos, DDIRV uzturēšana
171616ES finansēto programmu un projektu vadība
9915ES lietu pārvaldība
7986101Nozaru politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādāšana, īstenošanas organizēšana, koordinēšana, uzraudzība
AF/ PF
Nodarbināto skaits
AF/ PF
Nodarbināto skaits
AF/ PF
Nodarbināto skaits
201020092008
Funkciju grupas
Atbalsta funkciju īstenošanā iesaistītie nodarbinātie
394442Kopā:
334Sabiedrības informēšana
91013Iekšējais audits un projektu kontrole ES finansētiem projektiem
131613Darbības nodrošināšana (saimniecība un lietvedība)
556Personāla vadība
91111Finanšu vadība, grāmatvedība
201020092008
Nodarbinātie
Funkciju grupas
Funkciju īstenošanā iesaistītie nodarbinātiesalīdzinājums ar Lietuvu (LT) un Igauniju (EST)
* Igaunijā atbalsta funkcijas un, iespējams, daļa pamatdarbības funkciju attiecas uz visu Ekonomikas un komunikāciju ministriju
114162144KOPĀ
405339Kopā atbalsta funkcijas
453Sabiedrības informēšana
379Iekšējais audits un projektu kontrole ES finansētiem projektiem
112213Darbības nodrošināšana (saimniecība un lietvedība)
545Personāla vadība
17159Finanšu vadība, grāmatvedība
Atbalsta funkcijas:
74109105Kopā pamatfunkcijas
20717ES finansēto programmu un projektu vadība
15139ES lietu pārvaldība
398979Nozaru politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādāšana, īstenošanas organizēšana, koordinēšana, uzraudzība
Pamatfunkcijas:
EST*LTLVFunkciju grupas
Nozares vadNozares vadīībasbas--centrcentrāāllāā aparaparāāta izdevumi un ta izdevumi un
amata vietu skaits amata vietu skaits 2008.2008.--2201012.g.2.g.
3288.9
2199.9
1660.4 1660.4 1660.4
500.0
176 155 144 144 144
500.0
1173.2958.1884.3
0.0
300.0
600.0
900.0
1200.0
1500.0
1800.0
2100.0
2400.0
2700.0
3000.0
3300.0
2008 2009 2010 2011 2012
Atl īdz ība(lati)
Preces,pakalpojumi,kapit ā lie faktiskie izdevumi un pl āns(tūkst.lati)-ar 2009.gadu sedz no pašuieņēmumiem, t.sk. 2010.g. BEREC
Vidē jais amata vietu skaits
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 1
� Autoceļi:
� finansējums ir tikai ceļu uzturēšanai (ar jau samazinātām uzturēšanas klasēm), neveicot kapitālos remontus uz ceļiem:
- ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu daļas palielinājums
- uzturēšanas izdevumu dramatisks palielinājums nākotnē
- negadījumu un bojāgājušo skaita pieaugums
- pārvietošanās un savlaicīgas sasniedzamības problēmas- ātrā palīdzība, skolēni (īpaši ziemā)
� Autotransports:
- kontroles uz ceļiem samazinājums - pārkāpumu skaita pieaugums
- ceļu satiksmes drošības līmeņa pazemināšanās
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 2
� Sabiedriskais transports:- braukšanas maksas atvieglojumu atcelšana mazaizsargātiem sabiedrības
locekļiem (bērni, invalīdi)- maršrutu tīkla samazināšana līdz pat 50% no esošā maršrutu tīkla, liedzot
tiesības uz brīvu pārvietošanos- satiksmes pārtraukšana kādā no pārvadājumu veidiem, jo piemēram, dzelzceļa
infrastruktūras maksājumi sastāda 35% no kopējās 2010.gada dotācijas- līgumu apjoma samazināšanas vai laušanas gadījumā pārvadātāju prasības
iesniegšana tiesā (arī Eiropas Kopienas tiesā) zaudējumu atlīdzināšanai� Bīstamo kravu pārvadājumi:- netiks sekots līdzi regulārajām izmaiņām ne ES dokumentu prasību par BKP
ieviešanu Latvijā, ne ANO Starptautisko nolīgumu par bīstamo kravu pārvadājumiem prasību ieviešanai Latvijā. Tas radīs apdraudējumu bīstamo kravu pārvadājumu drošībai radot BKP laikā apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku dzīvībai vai veselībai, īpašumam un videi
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 3
� Dzelzceļš:
- LV neizpildīs ES regulējošos nosacījumus, atrastos nepārtrauktās pārkāpumu procedūrās un tiesvedībā ar EK
- cietīs LV pārstāvniecība starptautiskās organizācijās OSŽD, OTIF
- nebūs LV politiskas virzības integrācijai ES dzelzceļa tīklā
� Tranzīts
- netiks veicināts tranzīta kravu apjomu pieaugums (kravu pieaugums konteineros un loģistikas centru attīstība) apkalpojot Eiropas Savienības, NVS un Āzijas tirgu un tiks kavēta sadarbība ar NVS valstīm, kur Latviju saista kopīga dzelzceļa sistēma (1520 sliežu platums) un vienota dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 4
� Jūrniecība:- netiks nodrošināta Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko
tiesību normu ieviešana, ievērošana un Latvijas jūrniecības interešu aizstāvība t.sk. ietekme uz pieprasījumu pēc Latvijas ostu pakalpojumiem un ienākošo kuģu skaita samazināšanos� Gaisa transporta politika:- netiks aizstāvētas Latvijas gaisa transporta uzņēmumu ekonomiskās intereses
starptautiskajā līmenī, kā rezultātā samazināsies gaisa transporta devums Latvijas tautsaimniecībai, Latvija zaudēs vienu no vadošām lomām aviācijas pakalpojumu sniegšanā Baltijas valstīs
- netiks nodrošināta starptautisko līgumu slēgšana, to koordinēta ieviešana un izpilde
- netiks ņemtas vērā Latvijas intereses ES tiesību aktu izstrādē Starptautiskajācivilās aviācijas organizācijā un ES, tādēļ tiks samazinātas Latvijas iespējas un tā zaudēs starpvalstu konkurencē
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 5
� Transporta un sakaru drošības politika:- palielinās riski transporta un sakaru, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju,
nozaru funkcionēšanas pārrāvumiem un to ietekmei uz valsts pārvaldes funkcionēšanu un sabiedrību saistībā ar drošības incidentiem, kā arī būsapgrūtināta civilmilitārā sadarbība transporta un sakaru nozarē� Elektronisko sakaru politika:
-netiks nodrošināta un uzraudzīta noteikta līmeņa elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte un uz galalietotāja vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšana-netiks uzraudzīts radiofrekvenču spektrs, kas novedīs pie traucējumiem un sniegto pakalpojumu kvalitātes samazināšanās� Pasta politika:- netiks piegādāta prese lauku apvidos
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 6
� Starpnozaru politikas:
- netiks nodrošināta vienotas transporta politikas izstrāde, viedokļa izstrādāšana un aizstāvēšana gan nacionāla gan Eiropas līmeņa politikas dokumentu izstrādāšanā un īstenošanā (LIAS, LSAP, Transporta pamatnostādnes, Rīgas- Pierīgas mobilitātes plāns, ES-2020, TEN-T, mobilitāte pilsētās, integrētā jūrlietu politikas, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam)
� Valsts nekustamo īpašumu pārraudzība un apsaimniekošana:
- ja netiks veikta uz Valsts vārda Satiksmes ministrijas personā reģistrēto un piekritīgo īpašumu pārraudzība, tiks zaudēta kontrole pār valsts stratēģiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem - ceļi, dzelzceļš, kas ir specifiski, lineāri īpašuma objekti, kuru apsaimniekošana, pārraudzība prasa specifiskas zināšanas un pieredzi
Sekas, pārtraucot pamatdarbības funkciju īstenošanu 7
�ES lietu pārvaldība:
- netiks nodrošināta nozaru jautājumu sagatavošana un pārstāvēšana ES līmenī, kā arī
sadarbībā ar trešajām valstīm, kas ietekmēs gan uzņēmējdarbības attīstību, gan
tautsaimniecību kopumā.
�ES finansēto programmu un projektu vadība:
- samazināsies vai netiks nodrošināta vispār ES fondu līdzekļu apguve
transporta un sakaru nozarē
Valsts autoce ļu fonda programmas finans ējums milj.LVL
? ?111212448Atjaunotās un rekonstruētās melnās segas km
0,30,30,260,01kredītu un procentu maksājums
110,956,228,66satiksmes organizācijas uzlabošana
221,146,2316,41tiltu atjaunošana un rekonstrukcija
9,79,510,9922,4266,32autoceļu atjaunošana un rekonstrukcija
222,131.842,57projektēšana
55,25,45,845,88autoceļu pārvaldīšana
494948,4450,8865,76autoceļu uzturēšana
tai skait ā:
696969,3193.44165,6- valsts autoceļu finansējums
202020,3728,2670,93- mērķdotācija pašvaldībām
tai skait ā:
89,089.089,68121,7236,53atvēlētais līdzekļu daudzums kopā,
Valsts autoceļu fonda programmai
2012 projekts
2011 projekts2010 plāns20092008
Valsts autoce ļu finans ējums Baltijas valst īs
10.06.54.9
Valsts budžeta finansējums
2010.gadā uz 1 km tūkst.EUR
106.2191.756.2- no ES fondiem l īdzfinans ētie
projekti
165.0139.198.6- no valsts bud žeta finans ētās
programmas
tai skait ā:
271.2330.8154.82010.gads
Kopējais finansējums,
202.5382.0179,72009.gads
Kopējais finansējums
Igaunija (16,5 tūkst.km)
Lietuva(21,3 tūkst.km)
Latvija (20,2 tūkst.km)
milj.EUR
165,6
93,4
69,3 69 69
7575111
212
448
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2008 2009 2010 2011 2012
0
200
400
600
800
1000
Finans ējums (milj.Ls) Atjaunot ās un rekonstru ētās meln ās segas (km)
Valsts autoce ļu finans ējums un rezult āts(bez ES projektiem)
Dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu kompensēšanai (milj. LVL)
Biļešu ieņēmumu un dotāciju attiecība 2010.gadā (%)
Biļešu ieņēmumi, pārvadātie pasažieri un tarifa ietekme reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes pārvadājumos
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2008 2009 2010
LVL
Biļešu ieņēmumi (milj.LVL) Pārvadātie pasažieri (milj.pas.) Vidējais tarifs (2.3-3.0 sant.uz km)
Secinājumi
� Transporta un sakaru nozare ir viens no Latvijas ekonomikas balstiem un Satiksmes ministrija nodrošina nozares interešu aizstāvību kā Eiropā, tā arīsadarbībā ar trešajām valstīm
� Nozarē katastrofāli pietrūkst finansējuma autoceļiem un sabiedriskajam transportam, kas būtiski ietekmē gan iedzīvotāju dzīves līmeni, gan citu valstij svarīgu t.sk. sociālu funkciju nodrošināšanu (izglītība, neatliekamā medicīniskāpalīdzība, drošība)
� Par tālāku nozares izdevumu pārskatīšanu kopumā SM varēs lemt pēc tam, kad būs pieejami EM vadītās darba grupas izstrādātie priekšlikumi par nepieciešamību saglabāt valsts dalību kapitālsabiedrībās, kā arīnepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām darboties kā komersantiem (t.i. iespējamību/nepieciešamību pārveidot atsevišķas SM kapitālsabiedrības par valsts institūcijām vai nodot tās privatizācijai)