LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ TIESA

TIESU PRAKSE LIETĀS, KURĀS NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SASTĀVA PAZĪME IR BŪTISKS

KAITĒJUMS

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma apkopojumu organizēja Latvijas Universitāte,

sagatavoja Dr.iur. doc. Diāna Hamkova

Informatīvais atbalsts: Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa

Tiesu prakses apkopojums sagatavots pēc

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta ierosinājuma

Rīga, 2018

Satura rādītājs

Satura rādītājs....................................................................................................................................... 2

Vispārīgs raksturojums..................................................................................................................... 3

1. Būtisks kaitējums kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme.................5

1.1. Būtisks kaitējums kā nodarījuma sekas.......................................................................5

1.2. Cēloņsakarība kā obligāta objektīvās puses pazīme materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.............................................................................................................6

2. Būtiska kaitējuma kritēriji..........................................................................................................8

2.1. Likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” noteiktais regulējums....................................................................................................................8

2.2. Mantisks zaudējums lielā apmērā................................................................................10

2.3. Būtisks kaitējums un ievērojams apmērs.................................................................12

3. Būtiska kaitējuma reglamentācija Krimināllikumā.......................................................13

3.1. Būtisks kaitējums var tikt nodarīts interesēm, nevis tiesībām.......................13

3.2. Būtisks kaitējums kā pamatsastāva un kvalificēta sastāva pazīme...............14

3.3. Intereses, kurām ar noziedzīgu nodarījumu var tikt radīts būtisks kaitējums..........................................................................................................................................17

4. Būtiska kaitējuma kritēriji un to saturs..............................................................................23

4.1. Mantisks zaudējums un citu interešu apdraudējums..........................................23

4.1.2. Mantisks zaudējums...................................................................................................24

4.1.2. Citu interešu apdraudējums...................................................................................31

4.2. Ievērojams citu interešu apdraudējums....................................................................39

5. Apsūdzības konkrētība un būtisks kaitējums kā pierādīšanas priekšmets........51

5.1. Apsūdzības konkrētība......................................................................................................51

5.2. Būtisks kaitējums kā pierādīšanas priekšmets......................................................54

Secinājumi un rekomendācijas....................................................................................................61

2

Vispārīgs raksturojums

Saskaņā ar 2017.gada 17.maija autora līgumu Nr. A73-AL/371 veikts tiesu prakses pētījums „Tiesu prakse lietās, kurās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme ir būtisks kaitējums”.

Pētījuma pamatā ir tam iesniegto Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu nolēmumu analīze. Pētījuma gaitā pavisam 50 krimināllietās analizēti 88 nolēmumi, no tiem 50 nolēmumi taisīti krimināllietās kā pirmās instances tiesas spriedumi, 28 nolēmumi taisīti apelācijas instances tiesā un 10 nolēmumi – kasācijas instances tiesā. Nolēmumi stājušies spēkā laika posmā no 2013.gada līdz 2017.gadam, atsevišķi no tiem – arī pirms 2013.gada. Jānorāda, ka liela daļa no izsniegtajiem nolēmumiem pētījuma pabeigšanas brīdī vēl nebija stājušies spēkā – tie ir pārsūdzēti apelācijas vai kasācijas instancē, tāpēc to analīze šā pētījuma ietvaros netika veikta. Daļā no krimināllietām pārsūdzības iemesls ir saistīts ar būtiska kaitējuma esību vai neesību.

Krimināllietas izskatītas šādās Latvijas tiesās: Jelgavas tiesā (5), Aizkraukles rajona tiesā (2), Liepājas tiesā (3), Talsu rajona tiesā (2), Ventspils tiesā (1), Kuldīgas rajona tiesā (1), Dobeles rajona tiesā (1), Krāslavas rajona tiesā (1), Rēzeknes tiesā (1), Jūrmalas tiesā (1), Rīgas rajona tiesā (1), Ogres rajona tiesā (1), Valmieras rajona tiesā (1), Valkas rajona tiesā (1), Saldus rajona tiesā (1), Cēsu rajona tiesā (2), Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (10), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (6), Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā (1), Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (2), Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā (4), Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā (2).

Apsūdzība celta saskaņā ar KL 112.panta otro daļu (1), 148.panta pirmo daļu (12), 196.panta pirmo daļu (3), 196.panta otro daļu (7), 197.pantu (3), 206.panta pirmo daļu (4), 207.panta otro daļu (4), 210.panta trešo daļu (5), 213.panta pirmo daļu (1), 213.panta otro daļu (1), 217.panta otro daļu (1), 243.panta pirmo daļu (1), 274.panta otro daļu (4), 275.panta otro daļu (13), 279.panta otro daļu (2), 317.panta pirmo daļu (2), 317.panta otro daļu (6), 319.panta otro daļu (1).

Atzītas par vainīgām un ar dažādiem soda veidiem notiesātas 47 personas, attaisnotas 15 personas; 8 krimināllietas izskatītas bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, viena krimināllieta izskatīta vienošanās procesā, izlīgums starp cietušā pārstāvi un apsūdzēto noslēgts 7 gadījumos.

Būtiska kaitējuma konstatēšana un tā precīza pamatošana kā kvalifikācijas problēmjautājums identificēts jau 2004.gadā veiktajā tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse krimināllietās par valsts amatpersonu un uzņēmumu

3

(uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju atbildīgo darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (2002–2003.)”.1

Šā jautājuma aktualitāti apstiprina arī vēlāk veiktie tiesu prakses apkopojumi – „Tiesu prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu”2, “Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas”3, būtiska kaitējuma jautājumiem veltītās publikācijas,4 kā arī šis pētījums.

1 Vīnkalna E. Par tiesu praksi krimināllietās par valsts amatpersonu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju atbildīgo darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (2002–2003). Pieejams: www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas, [aplūkots 25.10.2017.]2 Krastiņš U. Tiesu prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. 2012. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]3 Liholaja V. Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas. 2014. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]4 Sk., piemēram, Krastiņš U. Par vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normās. Grām.: Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: Viedokļi, problēmas un risinājumi 1998.–2008. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009; Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, 2012. 10.janvāris, Nr. 2.; Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, 2012. 12.jūnijs, Nr. 24; Ķinis U. Ar Krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā. Jurista Vārds, 2012. 9.oktobris, Nr. 47; „Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru”. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013.

4

1. Būtisks kaitējums kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme

Saskaņā ar Krimināllikuma5 (turpmāk arī – KL) 1.pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir obligāta un neatņemama noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme. Tā ir personas uzvedības ārējā izpausme, kas rada vai var radīt kaitīgas izmaiņas apkārtējā vidē.6

Krimināllikuma Sevišķās daļas normās likumdevējs, konstruējot materiāla sastāva noziedzīgus nodarījumus, kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmi ietvēris ne vien darbību vai bezdarbību, bet arī kaitīgās sekas, kas iestājušās darbības vai bezdarbības rezultātā.

Kaitīgu seku kā obligātas pazīmes ietveršana noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajā pusē liecina par darbības vai bezdarbības kaitīgumu.7

Materiālos noziedzīga nodarījuma sastāvos neatņemama objektīvās puses pazīme ir arī cēloņsakarība, kas krimināltiesībās tiek saprasta kā objektīvā saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām kaitīgajām sekām.

1.1. Būtisks kaitējums kā nodarījuma sekas

Vārdkopa „būtisks kaitējums” Krimināllikumā tiek izmantota ar nodarījumu radīto seku apzīmēšanai.

Kaitīgās sekas var būt ne tikai materiālas, fiziskas vai citādi pietiekami viegli novērtējamas, piemēram, pēc svara, mēra, miesas bojājumu smaguma u.tml. Citādāk tas ir ar nemateriāla rakstura sekām, kas var būt morāla, politiska, sociāla, organizatoriska u.tml. rakstura.8

Būtisks kaitējums kā materiāla sastāva noziedzīga nodarījuma pazīme, kas ietilpst objektīvajā pusē, nosaka noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju. Tādējādi, nekonstatējot būtiska kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātām interesēm, nebūs konstatējams arī konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvs.

5 Krimināllikums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr. 199/200.6 Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A.Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 110.lpp.7 Turpat, 113.lpp. 8 Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 90.lpp.

5

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija savā 2015.gada 30.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11270014514 norāda, ka KL 206.panta pirmajā dalā paredzētais noziedzigais nodarijums ir materiāla sastāva noziegums, kura objektivajā pusē likumdevējs ietvēris ne tikai kaitigās darbibas, bet ari kaitigās sekas, kas iestājušās šo darbibu rezultātā, saistot šo apstākli ar pabeigta noziedziga nodarijuma jēdzienu, un prasa obligātu pamatseku – butiska kaitējuma – iestāšanos.

Piemērojot Krimināllikuma normas, kurās integrēta pazīme „būtisks kaitējums”, jāņem vērā, ka aizskārums pats par sevi var būt dažādas kaitīguma pakāpes, un likumdevējs, veidojot salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu, kura obligāta pazīme ir būtisks kaitējums, ir novilcis striktu robežlīniju starp noziedzīgu nodarījumu un mazāk kaitīgu nodarījumu, tāpēc tā konstatēšana un pamatošana ir īpaši nozīmīga.

Šāda prasība nostiprināta jau 2004.gada tiesu prakses apkopojumā: „Tā kā izskatāmās kategorijas krimināllietās kritērijs, kas norobežo noziedzigo nodarijumu no disciplināra pārkāpuma, ir kaitigas sekas – butisks kaitējums, ko radijusi prettiesiskā darbiba (vai bezdarbiba), viens no nozimigākajiem ir jautājums par tā konstatēšanu, izvērtēšanu un motivāciju.”9

Rēzeknes tiesa, vērtējot būtiska kaitējuma esību, savā 2013.gada 9.septembra spriedumā krimināllietā Nr. 12180001209, pamatoti atzīst, ka “valdes locekli var saukt ari pie kriminālatbildibas par civiltiesisku deliktu vai kaitējuma nodarišanu sabiedribai ar neatlautu darbibu, ja tā kaitiguma pakāpe sasniedz kriminālatbildibas nosacijumus. No tā izriet, ka Krimināllikums izvirza vēl stingrākas prasibas, lai valdes locekli varētu saukt pie kriminālatbildibas”.

1.2. Cēloņsakarība kā obligāta objektīvās puses pazīme materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos

Kā jau iepriekš tika akcentēts, materiāla sastāva noziedzīga nodarījuma obligāta objektīvās puses pazīme ir arī cēloņsakarība. Cēloņsakarība ir tāda objektīvā saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām laika ziņā sekojošajām kaitīgajām sekām, kurā darbība vai bezdarbība ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis kaitīgās sekas.10

Nolēmumu izpēte ļauj secināt, ka apsūdzībās cēloņsakarība konstatēta galvenokārt fomāli, savukārt izvērstākas apsūdzētās personas nodarījuma un tā radīto seku saiknes izpētes trūkst.

9 Vīnkalna E. Par tiesu praksi krimināllietās par valsts amatpersonu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju atbildīgo darbinieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (2002-2003). Pieejams: www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas, [aplūkots 25.10.2017.]10 Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 103.lpp.

6

Augstākā tiesa savā 2011.gada 20.janvāra lēmumā lietā Nr. SKK-2/2011 akcentējusi, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot V.U. un A.L. par vainīgiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta pirmajā daļā, nav konkretizējusi, kādā veidā izpaudusies būtiska kaitējuma nodarīšana valsts pārvaldei, valsts varai vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Būtiska kaitējuma nodarīšana ir viens no minētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmēm, kas ir pierādīšanas priekšmets Kriminālprocesa likuma 124.panta izpratnē un kriminālprocesā ir jāpierāda tāpat kā citi būtiski noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi. Tacu, kā tas redzams no tiesas sprieduma, tad atzinumi par būtiska kaitējuma esību faktiski izdarīti vairāk pieņēmuma formā. Atzinumam, ka apsūdzēto rīcība degradējusi policijas darbinieku prestižu un autoritāti, iedzīvotāju uzticību policijas amatpersonām, apdraudējusi jurisdikcijas intereses administratīvo pārkāpumu atklāšanā, ir vispārīgs raksturs. No tiesas sprieduma nav saprotams, kā ar apsūdzēto darbībām ir aizskartas D.G., D.T., R.G., S.T. un A.S. tiesības un intereses. Konkrētajā gadījumā nav atklāts cēloniskais sakars.

Ir arī nolēmumi, kuros analizēti cēloņsakarības jautājumi, bet dažkārt tas nav izdevies visai veiksmīgi.

Kļūdaini cēloniskais sakars atspoguļots Jelgavas tiesas 2016.gada 31.marta spriedumā krimināllietā Nr. 15830005214, ar kuru Ē.P. atzīts par vainīgu KL 217.panta otrajā daļā paredzētajā nodarījumā. Apsūdzētajam inkriminēta likumos noteikto grāmatvedības dokumentu – kases aparāta ceku – viltošana, ar ko radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai – “apsudzētā darbibu rezultātā ne vien nodarits ievērojams mantisks zaudējums – nenomaksātais nodoklis 8725,16 EUR apmērā, bet ari apdraudēta Valsts ieņēmumu dienesta kā valsts iestādes, kas nodrošina nodoklu maksājumu un nodoklu maksātāju uzskaiti, valsts nodoklu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, darbiba”. Pirmkārt, apšaubāms ir secinājums, ka grāmatvedības dokumenta viltošana ir bijusi tā darbība, kas radījusi mantisku zaudējumu nenomaksāta nodokļa veidā. Dokumenta viltošana pati par sevi konkrētajā gadījumā nerada mantisku zaudējumu, bet gan ir tikai līdzeklis nodokļu nenomaksāšanas īstenošanai. Otrkārt, procesa virzītāja norāde uz to, ka apsūdzētā darbība ir apdraudējusi Valsts ieņēmumu dienesta darbību, ir nepamatota, jo grāmatvedības dokumentu viltošana, ko izdarījis nodokļu maksātājs, neapdraud Valsts ieņemumu dienesta darbību – šādu darbību konstatēšana, novēršana un apkarošana tieši izriet no Valsts ieņēmumu dienesta funkcijām.

7

2. Būtiska kaitējuma kritēriji

Jēdziens „būtisks kaitējums” pieskaitāms atklāto juridisko jēdzienu11 klāstam. Atklātus juridiskus jēdzienus raksturojoša pazīme ir to augstā abstrakcijas pakāpe, bet tajā pašā laikā arī fakts, ka citā normatīvā tiesību akta daļā vai citā normatīvajā tiesību aktā ir atrodamas vadlīnijas šo jēdzienu piepildīšanai ar saturu.12

2.1. Likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” noteiktais regulējums

Būtiska kaitējuma kritēriji norādīti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”13 (turpmāk arī – Īpašais likums) 23.panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Būtiska kaitējuma kritērijs, kas paredzēts Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā, ir jauninājums, kas ietverts ar 2015.gada 29.oktobra likumu Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.14

Šāda novitāte vērtējama visnotaļ pozitīvi, jo atvieglos būtiska kaitējuma konstatāciju un pamatošanu tādu lietu kategorijās, kurās būtisks kaitējums ir „izmērāms” naudas izteiksmē. Jānorāda, ka šajā pētījumā nevienā no aplūkotajiem nolēmumiem šāds būtiska kaitējuma variants vēl netika piemērots.

Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 2.decembrim, KL 190., 191., 221. un 221.2pantā likumdevējs kā konstruktīvu 11 Krimināltiesību speciālisti jēdziena „būtisks kaitējums”, kā arī citu nenoteiktu jēdzienu apzīmēšanai izmanto apzīmējumu „vērtējuma jēdzieni”. 12 Sniedzīte G. Tiesību normu iztulkošana praeter legem (II). Likums un Tiesibas, 2005, 7.sēj., Nr. 11., 12.lpp.13 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 331/332, 15.10.1998.14 Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.

8

uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmi paredzēja būtisku kaitējumu, kura saturs tika skaidrots Īpašā likuma 23.1pantā, proti,  atbildība par Krimināllikuma 190., 191., 221. (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem) un 221.2pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas radījis būtisku kaitējumu, iestājās, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedza 10 litrus absolūtā spirta.

Ar 2015.gada 29.oktobra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”15 KL 190., 191., 221. un 221.2pantā būtisks kaitējums tika aizstāts ar kategoriju „ievērojams apmērs”, savukārt Īpašā likuma 23.1pants ar 2015.gada 29.oktobra likumu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””16 izteikts šādā redakcijā :

(1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

(2) Atbildība par Krimināllikuma 190., 191. un 221. (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem) un 221.2pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 10 litrus absolūtā spirta.”

Atgriežoties pie Īpašā likuma 23.panta, pirmkārt, secināms, ka būtisks kaitējums šā panta pirmajā daļā ir definēts kā noziedzīga nodarījuma sekas – „[..] atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām [..]”; otrkārt, tas var veidoties kā viens no Īpašā likuma 23.panta pirmajā daļā uzskaitītajiem variantiem; treškārt, ievērojot 23.panta pirmās daļas formulējumu, nosakot citu interešu apdraudējumu vai ievērojamu citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu, jāņem vērā, ka mantisks zaudējums vienlaikus nevar tikt inkriminēts arī kā “citu interešu” apdraudējums.17

Saskaņā ar Īpašā likuma 23.panta trešo daļu noziedzīgo nodarījumu rezultātā ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos.

Šādi kritēriji ir noteikti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1.pielikumā „Kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā”.

15 Grozījumi Krimināllikumā: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.16 Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.17 Šāda tēze nostiprināta arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 5.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-404/2007 un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada 7.marta lēmumā lietā Nr. SKK-16/2017.

9

Arī Augstākās tiesas 2017.gada 7.marta lēmumā lietā Nr. SKK-16/2017 ir nostiprināts, ka „kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā, ir noteikti likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1.pielikumā”.

2.2. Mantisks zaudējums lielā apmērā

Ņemot vērā, ka Īpašā likuma 23.panta pirmā daļa ar tādu būtiska kaitējuma veidošanās variantu, kas ir izsakāms naudas izteiksmē – nodarits mantisks zaudējums, kas noziedziga nodarijuma izdarišanas bridi nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, normatīvi nostiprināts tikai ar 2015.gada 29.oktobra likumu – līdz šo grozījumu izdarīšanai īpaša nozīme bija Krimināltiesību doktrīnā18 un judikatūrā paustajai atziņai, ka par būtisku kaitējumu tiek atzīts arī mantisks zaudējums lielā apmērā, kad atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā noteiktajam nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kad „nekāds cits kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm vairs netiek prasīts”.

Ievirze tiesu praksei par liela apmēra mantiska zaudējuma atzīšanu kā būtisku kaitējumu, ja smagas sekas attiecīgā panta dispozīcijā nav paredzētas, bet ir norāde uz būtisku kaitējumu, dota jau Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2003.gada 23.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-403/2003.

Saskaņā ar Īpašā likuma 24.pantu mantiskais zaudējums lielā apmērā uzskatāms par smagām sekām. Smagas sekas, salīdzinot ar būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, ir kaitīgākas, un tādos gadījumos, kad panta dispozīcijā kā kaitīgās sekas paredzēts būtisks kaitējums, bet tiek konstatēts materiālais zaudējums lielā apmērā (liela apmēra zaudējums kā kvalificējoša pazīme nav paredzēta), ir jāatzīst, ka ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm. Tādā gadījumā, lai inkriminētu būtiska kaitējuma pazīmi, jākonstatē vienīgi materiālais zaudējums lielā apmērā, nekāds cits ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums netiek prasīts.19

Izskatītie nolēmumi apliecina, ka tikai atsevišķos no tiem minētais būtiska kaitējuma kritērijs tiek piemērots pareizi.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.novembra sprieduma krimināllietā Nr. 15830202709 izriet, ka M.M. celta apsūdzība saskaņā ar KL 210.panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), norādot, ka

18 Krastiņš U. Par vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normās. Grām.: Krastiņš U. Krimināltiesibu teorija un prakse: viedokli, problēmas un risinājumi 1998–2008. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 54.lpp.19 Krastiņš U. Tiesu prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. 2012. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

10

M.M. nodarija VAS “Latvijas hipotēku un zemes banka” butisku kaitējumu, tas ir, ne vien nodarija ievērojamu mantisku zaudējumu 117 380,00 euro jeb lielā apmērā, ko var vērtēt kā smagas sekas, bet ari apdraudēja kreditora ar likumu aizsargātās intereses un tiesibas. Apsūdzībā lasāms, ka VAS „Latvijas hipotēku un zemes banka” darbojās kā vienigā banka, kuras pamatkapitālu 100% veido valsts iegulditie lidzekli, kas tiek maksāti no valsts budžeta, kura ieņēmumus saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadibu veido nodoklu ieņēmumi. Pastāvot neatmaksātajiem aizdevumiem, bankai jāveido rezerves: uzkrājumus nedrošiem aizdevumiem, kas rada bankai zaudējumus, jo naudas lidzekli, veidojot uzkrājumus, tiek atrauti no bankas saimnieciskās darbibas un veidojas kā uzkrājumi ienākumus nenesošiem aizdevumiem.[..] Tādējādi ar M.M. darbibām ir tikusi apdraudēta ari pastāvošā kreditēšanas kārtiba un likti škēršli kreditiestādes normālam funkcionēšanas režimam. Tāpat apsūdzībā fiksēts, ka VAS „Latvijas hipotēku un zemes banka” vajadzēja iesaistit vairāk darbinieku, lai izskaustu lidzigus gadijumus, rupigāk pārbaudit iesniegtos dokumentus, tērēt bankas darbinieku laiku un bankas lidzeklus, pastiprināt pārbaudes, paildzināt pārbaužu laiku, samazinot piedāvāto produktu pārdošanu un zaudējot klientus.

Izvērtējot apsūdzību, tiesa secina, ka ir konstatējama pirmā no likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtibu” definētajām butiskā kaitējuma sastāvdalām – kreditoram nodarits mantisks zaudējums, kas turklāt nodarits lielā apmērā, lidz ar ko vērtējams kā smagas sekas likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtibu” 24.panta izpratnē, un tādējādi patstāvigi var veidot butiskā kaitējuma saturu, bez jebkāda cita kreditora interešu vai tiesibu apdraudējuma.

Tacu ir arī nolēmumi, kuros, konstatējot ar nodarījumu radītu mantisku zaudējumu lielā apmērā, tiek norādīts arī uz citu interešu apdraudējumu, lai arī tas nav nepieciešams. Piemēram, Jelgavas tiesas 2015.gada 12.janvāra lēmumā krimināllietā Nr. 12221002209, Dobeles rajona tiesas 2015.gada 22.maija spriedumā krimināllietā Nr. 15830020213, kā arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 18.oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 12814005811 konstatēts, ka ar nodarījumu izraisīts mantisks zaudējums lielā apmērā un papildus norādīts arī uz citu interešu apdraudējumu.

Ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumu krimināllietā Nr. 15830409209 A.V.L. atzīts par vainīgu KL 207.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Par pareizu šādu kvalifikāciju savā 2016.gada 21.aprīļa spriedumā atzinusi arī Zemgales apgabaltiesa. No sprieduma teksta izriet, ka A.V.L. ir nodarījis būtisku kaitējumu valstij, nodarbojoties ar uzņēmējdarbibu bez registrācijas, nav sniedzis nodoklu administrācijai likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus par kārtējiem nodoklu maksājumiem, kā ari nav nomaksājis valsts budžetā nodoklus no gutajiem nekustamo ipašumu realizācijas ienākumiem, kā rezultātā valsts budžetam ir nodarits ievērojams mantiskais zaudējums, IIN 317 640,37 Ls apmērā, kas izpaužas budžetā nenomaksāto nodoklu apmērā, kā ari A.V.L.

11

tādējādi ir ne vien nodarijis ievērojamu mantisku zaudējumu (pārsniegta piecu attiecigajā laika posmā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsumma), bet ir ievērojami apdraudējis tautsaimniecibas intereses valsts ieņēmumu jomā, kavējis un traucējis valsts, vietējo pašvaldibu, uzņēmējsabiedribu istenojamo ekonomisko un saimniecisko darbibu kopumā, ietekmējot valsts ekonomikas efektivitāti un resursu sadali. Raditais zaudējums pārsniedz piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, tādējādi ar noziedzigo nodarijumu izraisot smagas sekas – mantisku zaudējumu valstij lielā apmērā. Turklāt šāds A.V.L. nodaritais apdraudējums ir uzskatāms par ievērojamu. Detalizētāk nolēmumā atspoguļotā būtiska kaitējuma pamatojums tiks analizēts pētījuma turpinājumā, bet šajā sadaļā akcentējams, ka tiesa, konstatējot mantiska zaudējuma nodarīšanu lielā apmērā, pamatoti secinot, ka tas atbilst smagu seku kategorijai, tomēr uzskata par nepieciešamu izvērtēt arī citu interešu apdraudējumu, kas turklāt izdevies visai nepārliecinoši.

2.3. Būtisks kaitējums un ievērojams apmērs

Ievērojams apmērs ir jauns kritērijs, kas Krimināllikuma Sevišķās daļas normās, kā arī Īpašajā likumā tika ieviests ar 2015.gada 29.oktobra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”20 un Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.21

Ņemot vērā, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšana ievērojamā apmērā un viens no būtiska kaitējuma kritērijiem, proti, mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, ir šķietami līdzīgi jēdzieni – vismaz naudas apmēra izteiksmē, turklāt Krimināllikumā tie tiek lietoti dažkārt kā alternatīvas pazīmes (piemēram, KL 206.pantā), ir nepieciešams veikt to norobežošanu.

Saskaņā ar Īpašā likuma 23.1panta pirmajā daļā noteikto atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Savukārt panta otrajā daļā teikts, ka atbildība par Krimināllikuma 190., 191., 221. (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem) un 221.2 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 10 litrus absolūtā spirta. (29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

20 Grozījumi Krimināllikumā: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.21 Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.

12

Kā redzams, tad „ievērojams apmērs” apzīmē noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību, savukārt būtiska kaitējuma gadījumā likumdevējs runā par mantisku zaudējumu.

13

3. Būtiska kaitējuma reglamentācija Krimināllikumā

Būtiska kaitējuma kritēriji, kā jau tas tika norādīts, ir ietverti Īpašā likuma normās, savukārt Krimināllikumā būtisks kaitējums ir ietverts materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos kā ar nodarījumu radītās sekas.

3.1. Būtisks kaitējums var tikt nodarīts interesēm, nevis tiesībām

Līdz 2012.gada 13.decembra grozījumu pieņemšanai Krimināllikumā22 daudzās tā normās bija ietverta norāde, ka būtisks kaitējums tiek nodarīts ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm. Pēc izmaiņu veikšanas visās normās ir svītrota norāde uz „tiesībām”23. Atbilstoši arī Īpašā likuma 23.panta pirmajā daļā 2013.gada 25.aprīļa likuma redakcijā24 tika noteikts, ka „atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams”.

Profesors U.Krastiņš jau 2000.gadā skaidrojis, ka tiesības ir interešu aizsardzības juridiskais regulējums, kas ietverts tiesību normās,25 tāpēc nav korekti tiesības uzskatīt par noziedzīga nodarījuma objektu; tiesības ir interešu aizsardzības garants.26

Jāpiezīmē, ka liela daļa no pētījumā analizētajiem noziedzīgiem nodarījumiem izdarīti līdz brīdim, kad stājās spēkā minētie grozījumi, tāpēc sākotnējā norāde apsūdzībā uz kaitējuma nodarīšanu personas tiesībām un interesēm atzīstama par pamatotu, tomēr, ja lieta skatīta tiesā pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās, apsūdzība bija jāgroza, izslēdzot norādi uz būtiska kaitējuma nodarīšanu „tiesībām”.

Nepamatota norāde uz būtiska kaitējuma nodarīšanu „tiesībām” tika konstatēta: Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā krimināllietā Nr. 11816006711, Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 11810022606, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 12502001411, Jelgavas tiesas 2015.gada 12.janvāra spriedumā krimināllietā Nr. 12221002209, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.jūnija spriedumā krimināllietā

22 Grozījumi Krimināllikumā: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 202, 13.12.2012.23 Šādu redakcionālu izmaiņu iniciators bija profesors U. Krastiņš, kurš ir arī Tieslietu ministrijas pastāvīgās Krimināllikuma darba grupas loceklis.24 Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 92, 15.05.2013. 25 Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 32.–36.lpp.26 Plašāk sk. Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, 2012. 12.jūnijs, Nr. 24., 8.lpp.

14

Nr. 11816009813, Ogres rajona tiesas 2016.gada 10.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11816012211, Valmieras rajona tiesas 2017.gada 1.februāra spriedumā krimināllietā Nr. 11130017812.

3.2. Būtisks kaitējums kā pamatsastāva un kvalificēta sastāva pazīme

Saistībā ar būtisku kaitējumu kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmi materiāla sastāva nodziedzīgos nodarījumos aplūkojams jautājums par tiesību normas konstrukciju, kam ir būtiska nozīme tiesību normas piemērošanā. Likumdevējs, konstruējot Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, cita starpā ir veidojis pamatsastāvus, kuru obligāta pazīme ir būtisks kaitējums, savukārt kvalificētā sastāvā ietverta norāde uz kādiem citiem apstākļiem.

Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”27 tiesību normās, kurās būtisks kaitējums ir ietverts kā pamatsastāva pazīme, savukārt kvalificēts sastāvs veidojas, ja bez būtiska kaitējuma konstatējama kāda cita pazīme, likumdevējs, veidojot kvalificētu sastāvu, izmantojis formulējumu „par panta pirmajā dalā paredzēto noziedzigo nodarijumu”, kas izslēdz jebkādas šaubas par to, ka, lai personu sauktu pie atbildības saskaņā ar kvalificēto sastāvu, jākonstatē visas pamatsastāva pazīmes. Savukārt tajos gadījumos, kad kvalificēta sastāva inkriminēšanai pietiek konstatēt tikai pamatsastāvā ietverto darbību/bezdarbību un attiecīgi kvalificētajā sastāvā ietverto pazīmi, likumdevējs izmantojis formulējumu „par tādām pašām darbibām (vai bezdarbibu)”.

Līdz minēto grozījumu izdarīšanai atsevišķos gadījumos bija neskaidrības par to, vai būtisks kaitējums ir kvalificēta sastāva pazīme. Tomēr šis pētījums ļauj secināt, ka jautājums par būtisku kaitējuma kā kvalificēta sastāva pazīmi radījis domstarpības arī gadījumos, kad tiesību normas formulējums nekādas šaubas neradīja.

Minētais jautājums atspoguļojumu guvis arī tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas”, kurā norādīts, ka „KL 317. panta otrajā daļā ietvertā kvalificējošā pazīme, kas norāda uz vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, un šā panta trešajā daļā norādītā noziedzīgā nodarījuma saistība ar spīdzināšanu, tāpat kā smagu seku izraisīšana, kas visās trijās analizējamās normās veido sevišķi kvalificētu sastāvu, izslēdz nepieciešamību konstatēt šo pantu pirmajā daļā ietvertās kaitīgās sekas – būtisku kaitējumu, jo uz to norāda formulējums „par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām” (KL 317.pants), „par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām” (KL 318.pants), „par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu” (KL 319.pants)”.28

27 Grozījumi Krimināllikumā: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 202, 27.12. 2012.28 Liholaja V. Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas. 2014, 36.lpp. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

15

Tēze par to, ka, konstatējot ar nodarījumu radītās smagās sekas, izslēdz nepieciešamību vēl papildus konstatēt būtisku kaitējumu, nostiprināta arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 3.jūlija lēmumā lietā Nr. SKK-333/2013, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 12.augusta lēmumā lietā Nr. SKK-414/2008.

Arī Krimināltiesību teorijā attiecībā uz šo jautājumu nostiprināts, ka „tā kā katrs no šiem vērtējuma jēdzieniem apzīmē noteiktas smaguma pakāpes kaitējumu, domājams, nav nepieciešamības, konstatējot nozieguma rezultātā izraisītās smagās sekas, papildus visos gadījumos konstatēt būtisku kaitējumu, turklāt grūti iedomāties situāciju, kurā, izraisot smagas sekas, vienlaikus netiktu radīts būtisks kaitējums. [..] Krimināllikuma Sevišķās daļas normu veidošanā ir izmantots arī tāds konstruktīvs paņēmiens, ka panta pirmajā daļā kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme norādīts būtisks kaitējums, bet kā kvalificējoša pazīme citā tā paša panta daļā – citi apstākļi. Ja tās ir smagas sekas, tad problēmu nav, jo nodarījums jākvalificē saskaņā ar attiecīgā panta daļu, kurā paredzētas smagākās sekas. Būtu neloģiski vēl prasīt, lai konstatētu panta pirmajā daļā paredzēto būtisko kaitējumu.”29

Neraugoties uz minētā jautājuma plašo izklāstu gan judikatūrā, gan krimināltiesību doktrīnā, gan tiesu prakses apkopojumā, pētījuma ietvaros analizētajos nolēmumos ir vērojama nepareiza tā izpratne.

Tā Valmieras rajona tiesa savā 2017.gada 1.februāra spriedumā krimināllietā Nr. 1130017812 atzīst, ka „apsudzētās izdaritais nodarijums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 319.panta otro dalu (likuma redakcijā, kas bija spēkā lidz 2013.gada 1.aprilim), jo apsudzētā, budama valsts amatpersona, nepildija valsts amatpersonas pienākumus, proti, aiz nolaidibas neizdarija darbibas, kuras tai pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu pārvaldibas kārtibai, ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm, ar to pārvaldibas kārtibai, ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm radot butisku kaitējumu, izraisot smagas sekas”.

Neraugoties uz to, ka apsūdzība celta saskaņā ar KL 319.panta otro daļu, pamatojoties uz to, ka apsūdzētās nodarījums izraisījis smagas sekas, apsūdzībā ir norāde arī uz būtisku kaitējumu, kas radīts D.L. nolaidības rezultātā.

Līdzīgas kļūdas vērojamas saistībā ar valsts amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību, kvalificējot personas izdarīto noziegumu saskaņā ar KL 317.panta otro daļu.

A.B. celta apsūdzība par to, ka viņš izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības ir saistītas ar vardarbību. Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 30.maija spriedumu krimināllietā Nr. 11819002013 A.B. attaisnots. Tiesa nepamatoti

29 Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, Nr. 2, 2012, 10. janvāris, Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, Nr. 24, 2012, 12. jūnijs.

16

secinājusi, ka „[..] No objektivās puses minēto nodarijumu raksturo aktivas darbibas, kas radijušas butisku kaitējumu valsts vai pārvaldibas kārtibai vai ar likumu aizsargātām personas tiesibām vai interesēm (materiāls noziedzigs nodarijums). Darbibām acimredzami jāpārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu pieškirto tiesibu un pilnvaru robežas. Obligāta pantā paredzētā noziedzigā nodarijuma pazime ir tā sekas – butisks kaitējums”.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 10.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11819002013, ar kuru atcelts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 30.maija spriedums un A.B. atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 317.panta otrajā daļā, lasāms, ka prokurore, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-7/2013 nostiprināto, apelācijas protestā pareizi norādījusi, ka „butisks kaitējums valsts varai vai pārvaldibas kārtibai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm nav Krimināllikuma 317.panta otrajā dalā paredzētā noziedzigā nodarijuma sastāva obligāta pazime”. Tiesas kolēģija pamatoti secinājusi, ka “apsudzētā A.B. darbibās ārpus saprātigām šaubām ir konstatējamas visas Krimināllikuma 317.panta otrajā dalā paredzētā noziedzigā nodarijuma sastāva pazimes un par šo noziedzigo nodarijumu viņš ir sodāms”.

Nepareiza KL 317.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses tvēruma izpratne izriet no Rīgas Centra rajona tiesas 2014.gada 23.decembra sprieduma krimināllietā Nr. 11819004512, ar kuru J.P. attaisnots viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu. Apsūdzībā lasāms, ka „[..] J.P., budams valsts amatpersona, izdarija tišas darbibas, kas ir pretrunā ar likuma „Par policiju” 13.pantu, un acimredzami pārsniedza likuma „Par policiju” 13.pantā noteiktās policijas darbinieka tiesibas un pilnvaras fiziska spēka pielietošanai. Ar savu ricibu J.P. nav ievērojis Valsts policijas 2005.gada 31.maija noteikumu „Valsts policijas darbinieka profesionālas ētikas un uzvedibas kodeksa l0.punkta „Policijas darbinieks piemēro spēku, speciālos lidzeklus vai ieroci tikai likuma noteiktos gadijumos un likumigu mērku panākšanai” prasibas. Šāda J.P. tiša prettiesiska, ar vardarbibu saistita riciba radija kaitējumu O.M. ar likumu aizsargātām tiesibām un interesēm, ievērojami apdraudot O.M. LR Satversmes 94.pantā noteiktās tiesibas uz brivibu un personas neaizskaramibu, kā ari LR Satversmes 95.pantā aizsargātās cilvēka pamattiesibas un intereses pret spidzināšanu, kā ari citādu cietsirdigu vai cieņu aizskarošu izturēšanos pret cilvēku”. Pirmās instances tiesa nepamatoti secinājusi, ka „[..] pazimes - butiska kaitējuma - iestāšanās ir obligāts priekšnosacijums, lai konstatētu, ka personas darbibās ir ši noziedzigā nodarijuma sastāvs. J.P. uzrāditā apsudziba neatbilst apsudzibā norāditā panta dispozicijai – viņam netiek inkriminēta butiska kaitējuma radišana valsts varai vai pārvaldibas kārtibai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm”.

Prokurore savā apelācijas protestā pareizi norādijusi, ka „Krimināllikuma 317.panta otrās dalas dispozicija, kas inkriminēta J.P., neparedz noziedzigā nodarijuma sastāva obligātu pazimi – butisks kaitējums valsts varai vai pārvaldibas kārtibai vai ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm, kā tas norādits

17

Augstākās tiesas Senāta atziņā 2013.gada 28.februāra lēmumā Nr. SKK-7/2013”.

Atcelot pirmās instances spriedumu un atzistot J.P. par vainigu viņam celtajā apsudzibā saskaņā ar KL 317.panta otro dalu, Krimināllietu tiesas kolēgija pamatoti atzinusi, ka „butisks kaitējums valsts varai vai pārvaldibas kārtibai vai ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm nav Krimināllikuma 317.panta otrajā

dalā paredzētā noziedzigā nodarijuma sastāva obligāta pazime”. Kļūdaina izpratne par KL 317.panta otrajā daļā paredzētā nodarījuma

objektīvās puses robežām gadījumā, kad valsts amatpersonas dienesta pilnvaru pārkāpšana saistīta ar vardarbību, izriet arī no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 5.marta sprieduma krimināllietā Nr. 11819004108.

Ir arī pozitīvi piemēri, piemēram, Valkas rajona tiesas 2016.gada 20.oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 12140000212 lasāms, ka G.B. celta apsūdzība dienesta pilnvaru pārsniegšanā, kas saistīta ar vardarbību, bez norādes uz būtisku kaitējumu.

3.3. Intereses, kurām ar noziedzīgu nodarījumu var tikt radīts būtisks kaitējums

Lai arī būtiska kaitējuma konstatēšanai un pamatošanai pēdējos gados tiek pievērsta nopietna vērība tiesu praksē, būtiskas atziņas iestrādātas tiesu prakses apkopojumos, judikatūrā un krimināltiesību doktrīnā, tomēr arī šis pētījums dod pamatu norādīt uz tā formulējuma nekonkrētību.

Daļā apsūdzību ir norāde uz attiecīgām apsūdzētā darbībām, turpinājumā rakstot, ka tas radījis būtisku kaitējumu visām vai vairākām panta dispozīcijā norādītajām interesēm, neraugoties uz to, ka likumdevējs šīs intereses savienojis ar saikli „vai”. Šis jautājums tika īpaši aktualizēts Krimināllietu departamenta 2014.gada 18.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-1/2014, norādot: „Būtisks kaitējums var būt nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai, personas likumiskajām interesēm kā atsevišķi, tā arī dažādām grupām atkarībā no valsts amatpersonas amata, darbības rakstura, cietušo personu esamības.”

Konstruējot Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kuru pazīme ir būtisks kaitējums, likumdevējs ir rīkojies divējādi – vienā variantā interese, kurai ar prettiesisko darbību/bezdarbību var tikt radīts būtisks kaitējums, netiek precizēta, otrā variantā – likumdevējs precīzi norāda uz to interesi, kurai ar nodarījumu var tikt radīts būtisks kaitējums.

Tajos gadījumos, kad aizskartā interese no likumdevēja puses netiek konkretizēta, tā var būt jebkura likumīga interese (izņemot tā, kura ietilpst konkrētā noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā), kurai ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, savukārt, ja interese tiesību normā tiek konkretizēta, un visbiežāk pie šāda varianta

18

likumdevējs norāda uz vairākām alternatīvām interesēm, tad apsūdzībā ir precīzi jānorāda, kurai tieši interesei ir radīts būtisks kaitējums.

Nav pieļaujams, ka, piemērojot Krimināllikuma normu, kuras konstruktīvs elements ir būtisks kaitējums tiesību normā norādītajām interesēm, šo interešu loks tiktu patvaļīgi paplašināts.

Šāds objetīvās puses robežu patvaļīgs paplašinājums ir vērojams autortiesību lietās.

Likumdevējs KL 148.panta pirmajā daļā ietvēris konkrētu norādi uz būtiska kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātām personas interesēm (likuma redakcija spēkā no 2013.gada 1.aprīļa). No šāda formulējuma izriet, ka būtisks kaitējums, pirmkārt, var tikt nodarīts ar likumu aizsargātām personas interesēm, otrkārt, apdraudēto interešu lomā var būt jebkādas ar likumu aizsargātas personas intereses (izņemot tās, kuru aizsardzībai izveidots KL 148.pants), jo likumdevējs nav norādījis uz kādām konkrētām personas interesēm.

No Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.novembra lēmuma krimināllietā Nr. 11816000615 izriet, ka M.A. „savu darbibu rezultātā nodarija ne vien ievērojamu mantisku zaudējumu datorprogrammas ipašniekam „Autodesk Incorporated” 5200 euro apmērā, bet ari apdraudēja valsts ekonomiskās intereses, valsts ekonomisko izaugsmi saistibā ar intelektuālo ipašumu, tostarp nodarot kaitējumu godigai konkurencei un komerciālai reputācijai, kā ari aizskarot patērētāju drošibas intereses. Tāpat nodarot Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā valsts noteikto autortiesibu aizskārumu, kas uzskatāms par personas tiesibu un interešu ievērojamu apdraudējumu. Lidz ar to M.A. izdarija autortiesibu pārkāpumu, nodarot butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm”. Šajā kriminālprocesā uz vienošanās pamata starp cietušo un apsūdzēto noslēgts izlīgums, kriminālprocess pēc KL 148.panta pirmās daļas izbeigts un M.A. no kriminālatbildības atbrīvots.

Kā redzams, apsūdzībā teikts, ka kaitējums radīts valsts ekonomiskajām interesēm, neraugoties uz to, ka KL 148.panta pirmās daļas dispozīcijā šādu interešu apdraudējums nav paredzēts.

Kā citas apdraudētās intereses autortiesību pārkāpumu gadījumos cita starpā tiek atzītas – valsts ekonomiskās intereses, valsts ekonomiskā izaugsme saistibā ar intelektuālo ipašumu, sabiedribas intereses (šāda pieeja vērojama: Liepājas tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11816006313, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 17.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11816011611, kā arī jau pieminētajā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.novembra lēmumā krimināllietā Nr. 11816000615, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11816009813).

Nedz valsts ekonomiskā izaugsme, nedz kādas citas valsts intereses vai sabiedrības intereses nav atzīstamas par ar likumu aizsargātām personas interesēm. Uzskatot, ka šādu interešu apdraudējums atzīstams par ar likumu aizsargāto personas

19

interešu apdraudējumu, patvaļīgi tiek paplašinātas KL 148.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses robežas.

Līdzīga rakstura kļūdas ir vērojamas arī citu lietu kategorijā. Tā ar Dobeles rajona tiesas 2015.gada 22.maija spriedumu krimināllietā Nr. 15830020213 S.T. atzīts par vainīgu KL 197.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Apsūdzībā lasāms, ka S.T. nolaidigi pildija savus kā uzņēmuma vaditāja pienākumus. SIA „STAMAT”, veicot saimniecisko darbibu, bija izveidojies nodoklu pamatparāds valsts budžetam 56 797,85 euro, t.i., lielā apmērā. “Nenomaksājot valsts budžetā nodoklus, šādā apmērā tiek radits apdraudējums Latvijas Republikas tautsaimniecibas interesēm un valsts budžeta veidošanas pamatprincipiem, t.i., nodarits butisks kaitējums.” Lieta skatīta bez pierādījumu pārbaudes, un spriedumā attiecībā uz būtisku kaitējumu tiesa vienīgi norādījusi, ka S.M. „darbibas par noziedzigo nodarijumu ir pareizi kvalificētas pēc KL 197.panta, jo viņš, budams uzņēmējsabiedribas atbildigs darbinieks, nolaidigi pildija darba pienākumus, ar to radot butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām citas personas interesēm”.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas pareizības izvērtējumu atstājot tiesas ziņā, jānorāda, ka būtiska kaitējuma formulējums, pirmkārt, norāda uz KL 197.panta dispozīcijas formālu atreferēšanu, otrkārt, tas ir pretrunā ar apsūdzību, kurā fiksēts, ka apdraudējums radīts Latvijas Republikas tautsaimniecibas interesēm un valsts budžeta veidošanas pamatprincipiem, nevis, kā tiesa norāda – ar likumu aizsargātām personas interesēm.

No „Īpašā likuma” 23.panta pirmās daļas formulējuma izriet, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts „citām ar likumu aizsargātām intersēm” vai arī tas var izpausties kā „citu interešu ievērojams apdraudējums”.

Intereses, kurai ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, noteikšanā jāņem vērā nosacījums, ka tā vienlaicīgi nevar sakrist ar to interesi, kuras aizsardzībai ir izveidota konkrētā Krimināllikuma norma.

Likumdevējs kā vienā, tā otrā variantā norāda uz „citām interesēm”, ar to saprotot, ka kaitējums, kas ar nodarījumu radīts interesēm, kuras ietilpst konkrētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, vienlaikus nevar tikt vērtēts kā būtisks kaitējums citām interesēm .

Tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu” ir sniegts izvērsts skaidrojums attiecībā uz tām interesēm, kurām ar nodarījumu var tikt nodarīts būtisks kaitējums: KL 210.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešais objekts, kas tiek apdraudēts, šajā gadījumā ir kreditora vai cita aizdevēja intereses – saņemt atpakaļ kredītu vai citu aizdevumu un gūt līgumā paredzēto peļņu. Tātad visas kreditora vai cita aizdevēja intereses, kas saistītas ar kredīta vai cita aizdevuma atgūšanu un peļņas iegūšanu, tajā pašā laikā nevar būt par būtiskā kaitējuma jēdzienā iekļauto citu interešu apdraudējumu kopā ar ievērojamu mantisko zaudējumu, jo šīs kreditora intereses jau tiek aizsargātas, nosakot atbildību KL 210.panta pirmajā daļā. Konstatējot citu

20

interešu apdraudējumu reizē ar materiālā zaudējuma nodarīšanu kreditoram ievērojamā apmērā, jānorāda tikai tādi apstākļi, kas nav KL 210.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pazīmju skaitā, un to būtībai jābūt konkrēti formulētai.30

Tiesu prakses apkopojumā nostiprinātās atziņas par KL 210.panta piemērošanu ņemtas vērā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 12507002710, kurā tiesa pamatoti norāda, ka, “atspogulojot apsudzibā J.Z. un J.Š. 2006.gada 28.decembra darbibu rezultātā radito butisko kaitējumu, tā dalā, kas attiecas uz citu ar likumu aizsargāto kreditora interešu apdraudējumu, izņemot kreditora intereses, kas saistitas ar kredita vai cita aizdevuma atgušanu un pelņas iegušanu, citas aizskartās vai apdraudētās kreditora intereses vispār nav norāditas”. Lai ari ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2017.gada 13.janvāra spriedumu pirmās instances tiesas spriedums atcelts, apelācijas instances tiesa secinājusi, ka „pirmās instances tiesa pareizi atzina, ka visas kreditora vai cita aizdevēja intereses, kas saistitas ar kredita vai cita aizdevuma atgušanu un pelņas iegušanu, tajā pašā laikā nevar but par butiskā kaitējuma jēdzienā ieklauto citu kreditora interešu apdraudējumu kopā ar ievērojamu mantisko zaudējumu, jo šis kreditora intereses jau tiek aizsargātas, nosakot atbildibu Krimināllikuma 210.panta pirmajā dalā”.

Nedz Īpašā likuma 23.panta pirmajā daļā reglamentētais, nedz tiesu prakses apkopojumā paustās atziņas nav ņemtas vērā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumā krimināllietā Nr. 11517030908, ar kuru J.S. atzīts par vainīgu KL 210.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.aprīlim).

Tā spriedumā lasāms: [..] ņemot vērā, ka kredits J.S. tika izsniegts, pamatojoties uz viņa sniegtajām nepatiesajām ziņām par viņa darba algas apmēru kā viņa ienākumiem, J.S. saņemto kreditu bankai pilnibā nav atmaksājis, J.S., sniedzot AS „Norvik banka” apzināti nepatiesas ziņas, ir nodarijis kredita devējam AS „Norvik banka” butisku kaitējumu – ievērojamu mantisko zaudējumu 1773,84 latu jeb 2523,95 EUR apmērā, kā ari apdraudējis vēl citas ar likumu aizsargātas kreditora intereses un tiesibas, tas ir, kavēja un traucēja AS „Norvik banka” saimniecisko darbibu, apdraudēja AS „Norvik banka” likumiskās intereses un tiesibas droši darboties savā tautsaimniecibas sfērā, tiesibas atgut J.S. aizdotos naudas lidzeklus, jo Latvijas Republikas „Kreditiestāžu likuma” 73.pants nosaka, ka, pieprasot kreditu vai stājoties citās ligumattiecibās ar kreditiestādi, klientam ir pienākums pēc kreditiestādes pieprasijuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli (identisks būtiska kaitējuma izpausmes apraksts lasāms arī citos J.S. nodarījumos, kas tāpat kvalificēti saskaņā ar KL 210.panta trešo daļu). Kā redzams, tad kā citas ar likumu aizsargātās intereses, kas tika apdraudētas ar J.S. darbību, norādītas tādas intereses, kas ietilpst J.S. inkriminētā noziedzīga nodarījuma

30 Krastiņš U. Tiesu prakse krimināllietās par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. 2012. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

21

tiešajā objektā.

Objektīvās puses robežu paplašinājums vērojams arī Jelgavas tiesas 2016.gada 31.marta spriedumā krimināllietā Nr. 15830005214, ar kuru Ē.P. atzīts par vainīgu KL 217.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Apsūdzētajam inkriminēta likumos noteikto grāmatvedības dokumentu – kases aparāta ceku – viltošana, ar ko radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai – „apsudzētā darbibu rezultātā ne vien nodarits ievērojams mantisks zaudējums – nenomaksātais nodoklis EUR 8725,16 apmērā, bet ari apdraudēta Valsts ieņemumu dienesta kā valsts iestādes, kas nodrošina nodoklu maksājumu un nodoklu maksātāju uzskaiti, valsts nodoklu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, darbiba”.

Ievērojot to, ka KL 217.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā, nodokļu iekasēšanas apdraudējums ietilpst jau noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā un nevar tikt atkārtoti vērtēts kā būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai (par citām nolēmumā pieļautājām nepilnībām sk. pētījuma turpinājumā).

No Ogres rajona tiesas 2016.gada 10.novembra sprieduma krimināllietā Nr. 11816012211 redzams, ka lietas iztiesāšanā apsūdzētie O.O. un R.O. vienojās par izlīguma slēgšanu ar cietušo uzņēmumu pārstāvi A.B, kā rezultātā, iespējams, būtiska kaitējuma pamatojums detalizētāk spriedumā nav aplūkots, tomēr tā atspoguļojums apsūdzībā liek pie tā pakavēties.

KL 206.panta dispozīcijā likumdevējs paredzējis, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts ar likumu aizsargātām personas interesēm, tādējādi apsūdzībā izteiktais apgalvojums, ka apsudzēto nodarijums apdraudēja valsts ekonomiskās intereses, valsts ekonomisko izaugsmi saistibā ar intelektuālo ipašumu – precu zimēm un dizainparaugu, tostarp nodarot kaitējumu godigai konkurencei, kā ari aizskarot patērētāju tiesibas un drošibas intereses, neatbilst KL 206.panta pirmajā daļā noteiktajam, jo daļa no norādītajām interesēm iziet ārpus KL 206.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses robežām. Arī secinājums, ka ar minēto ricibu apsudzētie nodarija Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā valsts noteikto patenttiesibu aizskārumu, kas uzskatāms par personas tiesibu un interešu ievērojamu apdraudējumu, nevar tikt saistīts ar būtiska kaitējuma nodarīšanu, jo šādu interešu aizsardzībai ir izveidota konkrētā norma, proti, KL 206.pants, kā rezultātā tās ietilpst noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā un atkārtoti nevar tikt vērtētas kā „citu interešu apdraudējums”.

Arī jau pieminētajā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.novembra lēmumā krimināllietā Nr. 11816000615 apsūdzības formulējums saskaņā ar KL 148.panta pirmo daļu ir visai apšaubāms: „[..] tāpat nodarot Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā valsts noteikto autortiesibu aizskārumu, kas uzskatāms par personas tiesibu un interešu ievērojamu apdraudējumu”,– autortiesības ir intereses, kuru aizsardzībai ir izveidota konkrētā norma, proti, tās ietilpst KL 148.pantā paredzētajā noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā.

22

Atsevišķos nolēmumos pareizi konstatēts, ka tās intereses, kuru aizsardzībai ir izveidota konkrētā norma un kuras ietilpst noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā, vienlaikus nevar būt to interešu lokā, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums. Šāda pieeja akcentēta Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 12.janvāra spriedumā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 16.augusta spriedumā krimināllietā Nr. 11816017612.

Tā tiesas kolēģija savā 2016.gada 16.augusta spriedumā atzinusi, ka „tiesibas uz autortiesibu aizsardzibu, saņemt atlidzibu par autortiesibu objektu izmantošanu, patērētāju drošibas tiesibas un intereses, kā ari LR Satversmes 113.pantā noteiktās cietušā tiesibas uz autortiesibām ir Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzigā nodarijuma objekts, lidz ar to tās vienlaicigi nevar uzskatit par citām ar likumu aizsargātām interesēm un tiesibām, kuras butu ievērojami apdraudētas ar apsudzētā darbibām”.

Te gan būtu precizējams, ka par citām ar likumu aizsargātām interesēm vienlaikus nevar uzskatīt tikai tās intereses, kas ietilpst noziedzīga nodarījuma tiešajā objektā, un nevar piekrist tiesas kolēģijas norādei (šāda norāde ietverta arī Zemgales apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 12.janvāra spriedumā un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā), kā arī patērētāju drošibas tiesibas un intereses ietilpst KL 148.pantā paredzētā noziedzigā nodarijuma objektā, – tautsaimniecības intereses patērētāju tiesību aizsardzības sfērā tiek aizsargātas ar citām Krimināllikuma normām (piemēram, KL 202.un 203.pantu), kā rezultātā tās neietilpst tiešajā apdraudējuma objektā autortiesību pārkāpšanas gadījumā un var tikt atzītas par interesēm, kurām ar konkrēto nodarījumu radīts būtisks kaitējums.

Tādējādi, konstatējot „citu interešu apdraudējumu” reizē ar materiālā zaudējuma nodarīšanu vai arī „citu ar likumu aizsargātu interešu ievērojamu apdraudējumu”, apsūdzībā būtu jānorāda tikai tādas intereses, kas nav ietvertas paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, un to būtībai jābūt konkrēti formulētai, lai varētu izvērtēt būtiskā kaitējuma esību vai neesību.

23

4. Būtiska kaitējuma kritēriji un to saturs

Profesors U.Krastiņš pamatoti akcentē, ka vērtējuma jēdzienu satura atklāšana ir svarīgs process un, kaut arī risinājums lielā mērā atkarīgs no likuma piemērotāja ieskatiem, tas nevar būt patvaļīgs.31 Vērtējuma jēdzienu saturs ir jānoskaidro likuma un konkrētā gadījuma kontekstā. Lai šo uzdevumu pareizi veiktu, normas piemērotājam rezultāts jāatrod saskaņā ar atzītajām tiesību normu interpretācijas pamatmetodēm,32 proti, gramatisko, vēsturisko, sistēmisko un teleoloģisko metodi.

Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, apdraudēto interešu saturs būtiski atšķiras un konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā.33

Ņemot vērā, ka būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai, otrkārt, noziedzīga nodarījuma norobežošanai no civiltiesiska delikta, administratīva vai disciplināra pārkāpuma un, treškārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tā satura izpratnei, konstatācijai, precīzam atspoguļojumam procesuālajos dokumentos, kā arī pamatojumam, ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma nodrošināšanā.

Būtisks kaitējums kā vērtējuma jēdziens nosakāms katrā konkrētā gadījumā, vadoties pēc likumdevēja noteiktiem un judikatūrā nostiprinātiem kritērijiem un ņemot vērā nodarījuma faktiskos apstākļus – izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un smaguma pakāpi, nodarītā zaudējuma apmēru, prettiesiskās uzvedības negatīvo ietekmi uz attiecīgās institūcijas vai iestādes normālu funkcionēšanu, cietušo skaitu, tiem nodarītā fiziskā, mantiskā, morālā kaitējuma smagumu u.tml.34

4.1. Mantisks zaudējums un citu interešu apdraudējums

Pirmajā būtiska kaitējuma veidošanās variantā (Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punkts) kaitējums sastāv gan no mantiska zaudējuma, kas noziedzīga

31 Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 95.lpp.32 Skat. plašāk: Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. 2. izd. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000; Par atšķirību starp interpretācijas pamatmetodēm un palīgmetodēm skat. plašāk: Levits E. Cilvēktiesību pamatjautājumi Latvijā. Grām.: Ziemele I. (Red.) Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2000, 268.–277. lpp.33 Hamkova D., Liholaja V. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, Nr. 2, 2012, 10. janvāris; Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, Nr. 24, 2012, 12. jūnijs.34 Liholaja V. Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas. 2014. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

24

nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, gan no citu interešu apdraudējuma.

Jānorāda, ka tiesu prakses izpēte liecina par problēmām gan saistībā ar mantiska zaudējuma noteikšanu, gan, kā jau pētījumā tika konstatēts – citu interešu, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, noteikšanu.

4.1.2. Mantisks zaudējums

Kā rāda izskatīto nolēmumu klāsts, analizējamais būtiska kaitējuma veidošanās variants ir visai aktuāls autortiesību lietās. Izskatītajos nolēmumos autortiesību jomā noziedzīgie nodarījumi kvalificēti saskaņā ar KL 148.panta pirmo daļu, un autortiesību pārkāpumi galvenokārt raksturojas kā nelikumīgas darbības ar datorprogrammām.

KL 148.panta pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par autortiesibu vai blakustiesibu pārkāpšanu, ja ar to radits butisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm (likuma redakcija spēkā no 2013.gada 1.aprīļa).

Attiecībā uz Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētā būtiska kaitējuma pirmo struktūrelementu – ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā mantiskā zaudējuma, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, konstatāciju secināms: no izskatītajiem nolēmumiem izriet divi atšķirīgi zaudējuma aprēķināšanas varianti. Pirmkārt, ar nodarījumu radītais mantiskais zaudējums dažādiem autortiesību subjektiem tiek summēts, otrkārt, katram autortiesību subjektam radītais mantiskais zaudējums tiek vērtēts atsevišķi.

Tā ar Liepājas tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumu Nr. 11816006313 L.S. atzīta par vainīgu KL 148.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Attiecībā uz mantisko zaudējumu tiesa konstatē, ka L.S. nodarijusi ievērojamu mantisku zaudējumu datorprogrammu ipašniekiem “kopumā par Ls 3475 (4944,48 euro) („Microsoft Corporation” Ls 2643 (3760,65 euro) apmērā, „Adobe Systems Incorporated” Ls 614 (873,64 euro) apmērā, „Roshal” Ls 64 (91,06 euro) apmērā, „ESET” Ls 40 (56,92 euro) apmērā, „Avast” Ls 34 (48,38 euro) apmērā, SIA „Tilde” Ls 80 (113,83 euro) apmērā)”.

Arī no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 12.februāra lēmuma krimināllietā Nr. 11816007313 izriet šāda pati pieeja zaudējuma aprēķināšanā. Lai arī M.M. atbrīvots no kriminālatbildības par KL 148.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu daļā par cietušo “Microsoft Corporation”, “Autodesk Incorporated” un SIA “Tilde” uzņēmumu autortiesību pārkāpšanu un kriminālprocess izbeigts, pamatojoties uz apsūdzētā un cietušo starpā noslēgto izlīgumu, savukārt kriminālprocess Nr. 11816007313 daļā par cietušā

25

“Adobe Systems Incorporated” uzņēmuma autortiesību pārkāpšanu izbeigts sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, no lēmuma teksta izriet, ka M.M. apsūdzībā norādīts, ka datorprogrammu īpašniekiem ir nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, „proti kompānijām "Adobe Systems Incorporated" (datorprogramma Adobe CS6 Master Collection) Ls 2458 apmērā, "Autodesk Incorporated" (datorprogramma Auto CAD 2013-English) Ls 3355 apmērā, "Microsoft Corporation" (datorprogrammas MS Office Pro Pluss 2010, PIS Windows 7 Ultimate) Ls 560 apmērā un SIA "Tilde" (datorprogramma Tildes birojs 2008) Ls 80 apmērā, kopā Ls 6453”.

Identiska pieeja mantiska zaudējuma aprēķināšanā, summējot vairākiem autortiesību īpašniekiem nodarītos zaudējumus, vērojama arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2014.gada 7.aprīļa spriedumā krimināllietā Nr. 11816003919, ar kuru M.B. atzīts par vainīgu KL 148.panta pirmajā daļā paredzētā noziegumā.

Pretēja prakse vērojama citos tiesu nolēmumos, kuros ar autortiesību pārkāpumu radītais mantiskais zaudējums tiek aprēķināts katram autortiesību subjektam atsevišķi.

Tā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11816009813 konstatēts, ka SIA „Neonita Latvija” biroja telpās esošajās datorsistēmās Nr. l un Nr. 2 ir instalētas 28 komerciāla rakstura datorprogrammas. Valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi un vienlaikus arī SIA „Neonita Latvija” dalībnieks V.K. nevarēja iesniegt 28 datorprogrammu legālo izcelsmi apliecinošus dokumentus. Apsūdzībā lasāms, ka „noziedzigā nodarijuma rezultātā V.K. pārkāpa datorprogrammu tiesibu ipašnieka - kompānijas „Microsoft Corporation”, „Adobe Systems Incorporated” un „Autodesk Incorporated LTD.” – Autortiesibu likuma 15.panta otrajā dalā noteiktās izņēmuma tiesibas uz datorprogrammas izmantošanu. Tiesibu subjektam cietušajai kompānijai „Microsoft Corporation LVL 2224,00 apmērā, kas atbilst EUR 3164,48 apmērā, „Adobe Systems Incorporated” LVL 3154 apmērā, kas atbilst EUR 4487,76 apmērā un „Autodesk Incorporated LTD.” LVL 3355 apmērā, kas atbilst EUR 4773,76 apmērā, ne vien radits ievērojams mantisks zaudējums un attiecigi apmērā, kas pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.  l096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likumi” 2.punktam (spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noziedzigā nodarijuma izdarišanas laikā mēnešalga bija noteikta LVL 200 apmērā, kas atbilst EUR 284,56 apmērā [..]”.

Attiecībā uz iepriekš aplūkoto problēmu, proti, nevienveidīgo tiesu praksi jautājumā par būtiska kaitējuma konstatāciju gadījumos, kad autortiesību pārkāpuma rezultātā mantisks zaudējums tiek nodarīts vairākiem autortiesību īpašniekiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2013.gada 28.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-76/2013 akcentējis:

„Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav izvērtējusi, kā tieši izpaudies šī noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu tiesību īpašniecei, tas ir, vai ar apsūdzētā B.A.

26

izdarītajām darbībām radīts būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajām datorprogrammu tiesību īpašniecei.”35

Šāda atziņa ir nostiprināta arī Zemgales apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas 2016.gada 12.janvāra spriedumā krimināllietā Nr. 11905001612. Ar Jelgavas tiesas 2013.gada 25.novembra spriedumu krimināllietā Nr. 11905001612 J.L. atzīts par vainīgu KL 148.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Zemgales apgabaltiesa, atzīstot J.L. pret viņu celtajā apsūdzībā pēc KL 148.panta pirmās daļas par nevainīgu un viņu attaisnojot, daļā par mantisko zaudējumu par nepamatotu atzinusi pirmās instances tiesas norādi, ka, vērtējot cietušajiem nodarīto materiālo zaudējumu, jāņem vērā lietā fiksēto materiālo zaudējumu kopējā summa.

Apelācijas instances tiesa pareizi akcentējusi, ka „jāizvērtē, kā tieši izpaudies ši noziedzigā nodarijuma butiskais kaitējums katram no apsudzibā norāditiem autortiesibu ipašniekiem, nevis saskaitot kopējo materiālo zaudējumu summu. Kā redzams no cietušo pārstāvju pieteiktajām materiālo zaudējumu summām, tad materiālo zaudējumu summa, kas pārsniedz nodarijuma izdarišanas bridi noteikto piecu minimālo mēnešalgu kopsummu, konstatējama cietušajiem „Microsoft Corporation” Ls 1562,11, tas ir 2222,68 euro apmērā un „Adobe Systems Incorporated” Ls 3155,68, tas ir, 4490,13 euro apmērā. Pārējiem cietušajiem – „AKKA/LAA”, „LaIPA” un SIA „Tilde” – materiālo zaudējumu summa nepārsniedz piecu minimālo mēnešalgu kopsummu.”

Jautājums par materiālā zaudējuma apmēru vairākiem autortiesību īpašniekiem risināts arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā krimināllietā Nr. 11816006711. S.M. apsūdzēts par autortiesību pārkāpumu saskaņā ar KL 148.panta pirmo daļu. No apsūdzības izriet, ka S.M. nodarījis ievērojamu mantisku zaudējumu datorprogrammu īpašniekiem, un tieši – „Microsoft Corporation" 662,00 LVL un „Corel Corporation” 514,00 LVL apmērā. Ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais ir atzīts par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā pēc KL 148.panta pirmās daļas un ir attaisnots.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, atsaucoties uz „Īpašā likuma” 23.pantu, norādījusi, ka „šā panta otrajā dalā noteikts, ka par ievērojamu mantisko zaudējumu atzistams mantiskais zaudējums, kas nodarijuma izdarišanas bridi pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktam (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) noziedzigā nodarijuma izdarišanas laikā minimālā mēnešalga bija noteikta Ls 200, tas ir, par ievērojamu mantisku zaudējumu varēja atzit, ja mantiskā zaudējuma apmērs pārsniedza Ls 1000.”

Tāpat tiesa, atsaucoties uz jau pieminēto Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 28.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-76/2013 pausto atziņu, secinājusi: „S.M. inkriminēts, ka SIA „Aprints”

35 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 28.februāra lēmums lietā Nr. SKK-76/2013, krimināllieta Nr. 11816006611.

27

savās divās datorsistēmās glabāja un saimnieciskajai darbibai izmantoja 4 nelegālas datorprogrammas, kas bija reproducētas, pārkāpjot autortiesibas, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu tiesibu ipašnieku – kompāniju „Microsoft Corporation” un „Corel Corporation” – Autortiesibu likuma 15.panta otrajā dalā noteiktās izņēmuma tiesibas uz datorprogrammas izmantošanu, ar kopējo datorprogrammu vērtibu Ls 1211,00. No noziedzigā nodarijuma apraksta redzams, ka kopējā vērtiba, tas ir, ievērojams mantiskais zaudējums, veidojas, saskaitot kopā abu datorprogrammu tiesibu ipašnieku zaudējumus.”

Tiesa, ņemot vērā augstākminēto Augstākās tiesas Senāta praksi, pamatoti norādījusi, ka ir „jāizvērtē, vai ar apsudzētā izdaritajām darbibām radits butisks kaitējums katrai no noziedzigā nodarijuma aprakstā norāditajām datorprogrammu tiesibu ipašniecēm”.

Aplūkotajā gadījumā tiesa pamatoti konstatējusi, ka nevienam no datorprogrammu īpašniekiem nav nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, jo „Corel Corporation” nodarītais mantiskais zaudējums sastādīja Ls 514,00, bet „Microsoft Corporation” – Ls 662,00. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija ar savu 2014.gada 2.oktobra lēmumu atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas spriedumu, atstājot Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumu negrozītu.

Nepamatota zaudējumu summēšana izriet arī no nolēmumiem citu lietu kategorijā, piemēram, inkriminējot KL 206.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Ogres rajona tiesas 2016.gada 10.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11816012211 (kriminālprocess izbeigts, pamatojoties uz izlīguma noslēgšanu starp apsūdzētajiem un cietušo pārstāvi) attiecībā uz mantisku zaudējumu tiek norādīts, ka apsūdzētie ar savām darbibām nodarija ievērojamu mantisku kaitējumu 6510 Ls (9262,90 EUR) apmērā precu zimju ipašniekam, un tieši – ,,General Motors Corporation” 6230 Ls (8864,49 EUR); ,,Daimler AG” 70 Ls (99,60 EUR); „Bayerische Motoren Werke Aktiengesellschaft” 70 Ls (99,60 EUR); ,,Audi AG” 140 Ls (199,20 EUR).

Ņemot vērā, ka no apsūdzības teksta nav izsecināms, ka apsūdzētajiem tiktu inkriminēts turpināts noziedzīgs nodarījums, tad šāda vairākiem precu zīmju īpašniekiem nodarītā zaudējuma summēšana atzīstama par nepamatotu.

Konstatējot, ka persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, to rezultātā radītā mantiskā zaudējuma summēšana nav pieļaujama, bet mantiskā zaudējuma apmērs nosakāms attiecībā pret katru cietušo. Šādos gadījumos katra atsevišķa noziedzīga nodarījuma kvalifikācija būtu atkarīga no cietušajam nodarītā zaudējuma apmēra. Tikai gadījumā, ja tiek konstatētas atsevišķa (vienota) turpināta noziedzīga nodarījuma pazīmes, ir pamats noteikt mantiska zaudējuma kopsummu, ko sastāda vairākiem cietušajiem nodarītais mantiskais zaudējums.

28

Turpinātu noziedzīgu nodarījumu atbilstoši Krimināllikuma 23.panta trešajā daļā noteiktajam veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc tās savā kopumā veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

Tādējādi no turpināta noziedzīga nodarījuma definīcijas izriet, ka:

1) vainīgais izdara vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības;

2) šīs vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības ir vērstas uz kopīgu mērķi;

3) šīs vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības aptver vainīgā vienots nodoms;

4) šo vairāku savstarpēji saistītu tādu pašu noziedzīgu darbību kopums veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

Tēzes par mehāniskas summēšanas nepieļaujamību konsekventi nostiprinātas vairākos Augstākās tiesas nolēmumos (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 17.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKK-155/2009, krimināllieta Nr. 11330045206, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 19.decembra lēmumā lietā Nr. SKK-671/2011, krimināllieta Nr. 15830511505, Senāta Krimināllietu departaments 2011.gada 13.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-J-509/2011, krimināllieta Nr. 11354019308).

Lai atzītu, ka ar nodarījumu ir radīts mantisks zaudējums, jāņem vērā, ka tam ir jābūt reālam, nevis varbūtējam.

N.Ž. apsūdzība celta saskaņā ar KL 206.panta pirmo daļu par šādām darbībām: nesaņemot precu zīmes īpašnieka atļauju, laika posmā no 2014.gada 15.februāra līdz 2014.gada 13.martam N.Ž. uzdeva viņas pakļautībā strādājošajiem SIA „Jovilla” darbiniekiem, neinformējot viņus par „Milavitsa” precu zīmes izmantošanas prettiesiskumu, izgatavot krūšturus, kuriem tika pievienotas viltotas uzkarināmās etiķetes un iešujamās izmēru lentes ar minēto precu zīmi, kā arī pati personīgi piedalījās šo precu izgatavošanā, kā rezultātā SIA „Jovilla” šūšanas cehā tika saražotas kontrafaktas preces – 1776 krūšturi, marķēti ar „Milavitsa” precu zīmēm, kuri policijas darbinieku veiktās pārbaudes laikā 2014.gada 13.martā tika izņemti. Apsūdzībā tiek konstatēts, ka, “nelikumigi izmantojot precu zimi „Milavitsa”, N.Ž. radija butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, t.i., nodarija precu zimes „Milavitsa” ipašniekam – slēgtas akciju sabiedribas „Milavitsa” kopuzņēmumam – materiālos zaudējumus 8453,76 euro apmērā (par citu interešu apdraudējumu sk. pētijuma turpmākās nodalās). Liepājas tiesa savā 2015.gada spriedumā krimināllietā Nr. 11270014514 pamatoti nesaskata gan mantisku zaudējumu apsūdzībā norādītajā apmērā, gan uzskata, ka nepamatota ir norāde uz citu interešu apdraudējumu. Lai arī Liepājas tiesas 2015.gada 13.maija spriedums krimināllietā Nr. 11270014514 nav spēkā, Kurzemes apgabaltiesa ar savu 2015.gada 20.novembra spriedumu atcēlusi to pilnībā, ievērojot, ka tieši pirmās instances tiesas nolēmumā ir risināts jautājums par būtiska kaitējuma esību, kā arī par pierādījumiem

29

(sk. pētījuma turpinājumā), tas tiks izmantots ilustrācijai. Turklāt apelācijas instance savā nolēmumā zemāk izklāstītos apstākļus nav apstrīdējusi, pirmās instances tiesas nolēmums atcelts procesuālu iemeslu dēļ. Attiecībā uz mantisku zaudējumu tiesa secina, ka gan pirmstiesas procesā, gan tiesas izmeklēšanā cietušā pārstāve I.A. norādija, ka, ja izņemtā viltotā produkcija butu tikusi patērētājam, tad SAS „Milavitsa” kopuzņēmumam tiktu nodarits mantiskais kaitējums 8453,76 euro apmērā [..]. Tiesa, pārbaudot pierādījumus, nekonstatē, ka “SAS „Milavitsa” butu nodarits reāls mantiskais zaudējums 8453,76 euro apmērā, ir tikai nākotnē iespējams varbutējs zaudējums”.

Par mantisku zaudējumu kā būtiska kaitējuma kritēriju vērā ņemamas arī šādas no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 5.septembra lēmuma lietā Nr. SKK-404 izrietošas tēzes:

1) mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu vai nu tā liela apmēra dēļ vai arī kā būtiska kaitējuma vienu sastāvdaļu kopā ar citu interešu aizskārumu, jābūt tādam, kas radies tieši personas noziedzīgas rīcības dēļ;

2) cietušā tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar valsts amatpersonas rīcības apstrīdēšanu, nevar atzīt par cietušā mantiskajiem zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu;

3) mantiska zaudējuma, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, nodarīšanu vienlaikus nevar atzīt arī par būtiska kaitējuma nodarīšanu personas interesēm (šāda tēze nostiprināta arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada 7.marta lēmumā lietā Nr. SKK-16/2017).

Savukārt no Krimināllietu departamenta 2008.gada 2.jūlija lēmuma lietā Nr. SKK-312/2008 izriet, ka „mantiska zaudējuma nodarīšana atzīstama arī tādos gadījumos, kad amatpersonas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir ne tikai zaudēta konkrēta manta, bet arī zaudēta iespēja to iegūt turpmāk, ja vien šīm sekām ir tiešs cēlonisks sakars ar apsūdzētās personas Krimināllikuma attiecīgā normā paredzēto noziedzīgo darbību vai bezdarbību”.

Mantiska zaudējuma noteikšanā jāņem vērā, ka vienas un tās pašas sekas – mantisks zaudējums lielā apmērā, kas veidojas, aprēķinot nenomaksāto nodokļu kopsummu, nevar tikt vērtēts kā kaitējums gan saskaņā ar KL 218.panta otro daļu, gan saskaņā ar KL 207.panta otro daļu, – tas var tikt ņemts vērā, piemērojot tikai vienu no minētajām normām, jo viens apstāklis kvalifikācijā var tikt ņemts vērā tikai vienu reizi.

Ar pētījumā jau pieminēto Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumu krimināllietā Nr. 15830409209 A.V.L. atzīts par vainīgu KL 207.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Par pareizu šādu kvalifikāciju savā 2016.gada 21.aprīļa spriedumā atzinusi arī Zemgales apgabaltiesa.

Apsūdzībā norādīts, ka A.V.L. laika periodā no 2005.gada lidz 2009.gadam

30

veica ilgstošu un sistemātisku ekonomisko darbibu, kas izpaudās nekustamā ipašuma Latvijas Republikā pārdošanā fiziskajām personām, tādā veidā veicot darijumus saimnieciskas darbibas ietvaros ar mērki gut pelņu. A.V.L., neregistrējot savu saimniecisko darbibu laika periodā no 2005.–2009.gadam, ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, nodarot butisku kaitējumu valstij, t.i., A.V.L. [..] Kā mantiskais zaudējums tiek norādīts – ievērojams mantiskais zaudējums, IIN Ls 317 640,37 apmērā, kas izpaužas budžetā nenomaksāto nodoklu apmērā. Tajā pašā laikā apsūdzētajam inkriminēts arī KL 218.pants, – lasot apsūdzības tekstu, ir redzams, ka vieni un tie paši apstākļi ir bijuši par pamatu gan viena, gan otra noziedzīga nodarījuma sastāva inkriminēšanai. Tā apsūdzībā secināts, ka „A.V.L. darbibas bija vērstas tieši uz zaudējumu nodarišanu valstij audita pārskata un nodoklu aprēkinos konstatētajā lielajā apmērā – Ls 317 640,37, kā ari viņa prettiesiskās darbibas bija tiešā cēloņsakaribā ar kaitējuma nodarišanu ar likumu aizsargātajām valsts tautsaimniecibas interesēm valsts ieņēmumu jomā un izpaudās materiālu zaudējumu veidā budžetā nenomaksāto nodoklu apmērā. Pamatojoties uz augstāk minēto, ir secināms, ka A.V.L. kā fiziska persona 2005., 2006., 2007., 2008. un 2009.gadā ir nodarbojies ar nekustamo ipašumu pārdošanu, gustot sev pelņu, bet neregistrējot savu saimniecisko darbibu, kā to nosaka Latvijas Republikas likumdošana, viņš ir izvairijies no nodoklu nomaksas, neiesniedzot gada ienākuma deklarācijas un nesamaksājot IIN par 2005., 2006., 2007., 2008. un 2009.gadu, tādējādi radot zaudējumus Ls 317 640,37 lielā apmērā, kas izpaužas valsts budžetā nenomaksātā iedzivotāju ienākuma nodokla veidā. A.V.L. savu darbibu rezultātā ir radijis materiālus zaudējumus lielā apmērā, t.i., raditais zaudējums nav bijis mazāks par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tādā veidā ar savām noziedzigajām darbibām A.V.L. izdarija noziedzigu nodarijumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā dalā.”

Dotās sadaļas noslēgumā jāpievēršas vēl vienai niansei saistībā ar mantisku zaudējumu.

Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim) 23.panta pirmajā daļā bija noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Savukārt 23.panta otrajā daļā bija teikts, ka par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Ar 2015.gada 29.oktobra likumu Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”3623.pants tika izteikts jaunā redakcijā:

36 Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 227, 19.11.2015.

31

23.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Kā redzams, apzīmējums „ievērojams apmērs” saskaņā ar Īpašā likuma redakciju, kas ir spēkā no 2015.gada 3.decembra, vairs netiek attiecināts uz mantisku zaudējumu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Lielākā daļa no pētījumā analizētajiem noziedzīgiem nodarījumiem izdarīti līdz brīdim, kad stājās spēkā minētie grozījumi, tāpēc norāde apsūdzībā uz mantisku zaudējumu ievērojamā apmērā, konstatējot būtiska kaitējuma pirmo veidošanās variantu, atzīstama par pamatotu, tomēr, ja lieta skatīta tiesā pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās, apsūdzība bija jāprecizē, izslēdzot norādi uz mantisku zaudējumu ievērojamā apmērā.

Šāds precizējums nav izdarīts Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 12.februāra lēmuma krimināllietā Nr. 11816007313, Ogres rajona tiesas 2016.gada 10.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11816012211, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 18.oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 12814005811.

4.1.2. Citu interešu apdraudējums

Kā jau iepriekš tika norādīts, tad, lai atzītu, ka ar personas nodarījumu ir radīts būtisks kaitējums, saskaņā ar Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto jākonstatē ne vien mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, bet arī tas, ka ar nodarījumu apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses.

Izskatītie tiesu nolēmumi apliecina, ka tādas apsūdzības, kurās būtisks kaitējums tiktu pamatots tikai ar vienu šā varianta pazīmi – mantisku zaudējumu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, nav.

32

Tomēr vienlaikus jāsecina, ka citu interešu apdraudējums bieži vien ir konstatēts formāli, bez konkretizācijas un izvērstāka pamatojuma, kā arī pieļaujot jau pētījumā iepriekš akcentētās kļūdas – patvaļīgi paplašinot noziedzīga nodarījuma objektīvās puses robežas, apsūdzībā būtiska kaitējuma pamatojumā norādot tādas intereses, kas attiecīgajā Krimināllikuma normā nemaz nav paredzētas, vai arī citu interešu apdraudējumā ietverot tās interes, kuru aizsardzībai izveidota konkrētā tiesību norma.

Izvērtējot citu interešu apdraudējuma esību, būtu jāņem vērā krimināltiesību teorijā izteiktās atziņas:

1) apdraudējumam šādā gadījumā nav jābūt ievērojamam, vērā ir ņemams ikkatrs cits kaitējums neatkarīgi no tā apmēra;

2) tas var būt vienas vai vairāku interešu apdraudējums;

3) citu interešu apdraudējumam katrā ziņā jābūt saistītam ar to nodarījumu, kas radījis mantisko zaudējumu ievērojamā apmērā;

4) krimināllietas procesuālajos dokumentos citu interešu apdraudējumam ir jābūt norādītam pēc iespējas konkrēti.37

Konstatējot citu interešu apdraudējumu reizē ar mantisku zaudējumu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, apsūdzībā būtu ne vien jāuzskaita apdraudētās intereses, bet arī jādod izvērsts apraksts, norādot, kāda tieši interese ar konkrēto nodarījumu ir aizskarta un kā tieši izpaužas tās apdraudējums.

Jau vairākkārt ilustrētajā Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 15830409209 apsūdzībā ietvertie formulējumi citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma kontekstā “ievērojami apdraudējis tautsaimniecibas intereses valsts ieņēmumu jomā, kavējis un traucējis valsts, vietējo pašvaldibu, uzņēmējsabiedribu istenojamo ekonomisko un saimniecisko darbibu kopumā, ietekmējot valsts ekonomikas efektivitāti un resursu sadali” ir vērtējami kā vispārīga rakstura frāzes, kas izteiktas apgalvojuma formā bez jebkāda detalizēta skaidrojuma un pamatojuma.

No šāda izklāsta tā arī netop skaidrs, kādas valsts intereses tieši apsūdzētais ir apdraudējis, bez tam daļa no spriedumā uzskaitītajām interesēm ietilpst KL 207.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, kā rezultātā vienlaikus nevar būt par citām ar KL 207.pantā paredzētā nodarījuma apdraudētajām interesēm.

Neapstrīdot pēc būtības Jelgavas tiesas 2015.gada 12.janvāra lēmumu krimināllietā Nr. 12221002209, ar kuru I.J. apsūdzībā pēc KL 196.panta pirmās daļas atbrīvots no kriminālatbildības un kriminālprocess izbeigts, lai arī lēmums ir visai konspektīvs, starp apsūdzēto un cietušo pārstāvjiem noslēgts izlīgums, tomēr jānorāda, ka I.J. apsūdzībā citu interešu apdraudējums nav nedz konkretizēts, nedz arī

37 Kratiņš U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, 2012. 12.jūnijs, Nr. 24, 8.–9. lpp.

33

pamatots. Apsūdzībā konstatēts, ka I.J. ar savu nodarījumu radījs „ievērojamu materiālo zaudējumu Ls 1 436 587,89 / € 2044080,41 apmērā”, kas pats par sevi būtu pietiekams, lai atzītu būtiska kaitējuma esību, tomēr apsūdzības turpinājumā lasāms, ka I.J. ar savu rīcību radīja arī apdraudējumu SIA Naftas tirdzniecibas nams „Euro TransOil”, tās dalibnieku SIA „Ekspotreid” un „INDUSTRIAL TEHNOLOGY GROUP (ITG) LTD”, un sabiedribas „Silvom Holding Limited” tiesibām un interesēm, ko aizsargā likums, zaudējot iegulditos finanšu resursus”. Tas, kādām tieši interesēm radīts būtisks kaitējums, kā arī kādā tiesību aktā šo interešu aizsardzība nostiprināta, apsūdzībā nav pateikts.

Citu interešu apdraudējums konstatēts deklaratīvi, bez jebkādas konkretizācijas un izvērstāka izklāsta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.aprīļa spriedumā krimināllietā Nr. 118160009614, kā arī Dobeles rajona tiesas 2015.gada 22.maija spriedumu krimināllietā Nr. 15830020213.

Ne vien formāli, bet arī kļūdaini būtisks kaitējums atspoguļots Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 27.februāra lēmumā lietā Nr. 11816009814, kurā lasāms, ka „A.Z. izdarija autortiesibu pārkāpumu, kā rezultātā nodarija ne vien ievērojamu mantisku kaitējumu autorprogrammu ipašniekam, proti, kompānijai „Autodesk Incorporated” EUR 3993,00 apmērā, bet ari apdraudēja valsts ekonomiskās intereses, valsts ekonomisko izaugsmi saistibā ar intelektuālo ipašumu, tai skaitā nodarot kaitējumu godigai konkurencei, kā ari aizskarot patērētāju tiesibas un drošibas intereses, tādējādi radot ietekmi uz sabiedribas interesēm”. Šajā kriminālprocesā uz vienošanās pamata starp cietušo un apsūdzēto tika noslēgts izlīgums, kriminālprocess pēc KL 148.panta pirmās daļas tika izbeigts.

Ļoti līdzīgi citu interešu apdraudējums autortiesību lietās atspoguļots arī citos nolēmumos, piemēram, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 7.aprīļa spriedumā lietā Nr. 11816003919/K29-1336/13, Liepājas tiesas 2014.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr. 11816006313, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 17.jūnija spriedumā lietā Nr. 11816011611, kā arī jau pieminētajā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.novembra lēmumā krimināllietā Nr. 11816000615.

Ievērojot, ka pētījumā jau iepriekš tika akcentēts un argumentēts, ka norāde uz būtiska kaitējuma nodarīšanu valsts ekonomikai un sabiedrības interesēm šo lietu kategorijā atzīstama par nepamatotu un nepieļaujamu, šajā sadaļā par to atkārtoti runāt vairs nav nepieciešamības, savukārt norāde uz kaitējuma nodarīšanu godīgai konkurencei, kā arī patērētāju drošības interesēm ir vērtējama kā deklaratīva un neatbilst normatīvajā regulējumā, kā arī judikatūrā nostiprinātajam. Neraugoties uz to, ka KL 148.panta pirmajā daļā paredzēts, ka būtisks kaitējums var tikt radīts tikai ar likumu aizsargātām personas interesēm, minētajos nolēmumos netiek konkretizēta persona, kuras interesēm būtisks kaitējums radīts, kā arī netiek precizēts, kā tieši kaitējums godīgai konkurencei vai patērētāju drošībai ir izpaudies.

Tieši jautājums par būtiska kaitējuma esību tika aktualizēts Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 12.janvāra spriedumā, ar kuru

34

tika atcelts Jelgavas tiesas 2013.gada 25.novembra spriedums un J.L. atzīts par nevainīgu un attaisnots.

Jautājumi, kas saistās ar mantiska zaudējuma aprēķināšanas kļūdām konkrētajā procesā, aplūkoti jau iepriekš, tāpēc tagad tikai par citu interešu apdraudējumu.

Pamatojot būtiska kaitējuma esību, Jelgavas tiesa savā 2013.gada 25.novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11905001612 norādījusi, ka „bez materiāliem zaudējumiem ar šāda rakstura darbibām tiek nodarits butisks kaitējums, apdraudot Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā noteiktās cietušo tiesibas uz autortiesibu neaizskaramibu, traucējot godigu konkurenci starp legāliem ražotājiem, radot draudus datu drošibai lietotājiem un graujot ražotāju prestižu, izplatot nezināmas izcelsmes datu produktus ar firmas zimēm bez kādas garantijas, ar dažādu nevēlamu blakus efektu iespējamibu kā „spiegu programmas” vai datorvirusi un tamlidzigi, kas klientam var radit un rada butiskas problēmas un but par pamatu pretenzijām pret attiecigā zimola firmu”.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar J.L. darbībām apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses – godīga konkurence, komerciālā reputācija, kā arī nodarīts Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā valsts noteiktais autortiesību aizskārums.

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pamatoti nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par to, ka būtu apdraudēta cietušo uzņēmumu komerciālā reputācija: „Apsudzibā nav norādits konkrēti, kādā veidā šāds apdraudējums un ar kādām reālām darbibām tas izpaudies, radot butisku kaitējumu.” Lai arī cietušo pārstāve I.V., pamatojot komerciālās reputācijas apdraudējumu, paskaidroja, ka nelegāli izplatītās jeb zagtās datorprogrammas vienmēr strādā sliktāk nekā legāli iegūtās, tās ir pilnas ar dažādiem vīrusiem, spiegu programmām, tiesas kolēģija atzina, „ka šāds pamatojums tiek izteikts varbutibas formā, jo konkrētajā gadijumā nav konstatēta datorvirusu, spiegu programmu esiba”.

Tiesas kolēģija, vērtējot būtiska kaitējuma esību, akcentējusi, ka „nav pamata atzit, ka ar apsudzētā darbibām butu apdraudēta godiga konkurence, jo nav konstatētas un apsudzibā nav norāditas tādas apsudzētā J.L. darbibas, kuras butu atzistamas par negodigu konkurenci Konkurences likuma 18.panta izpratnē un butu radijušas butisku kaitējumu”.

Tam, ka konkrētajā gadījumā godīgu konkurenci kavējošas darbības nav konstatējamas, var piekrist. Te būtu tikai piebilstams, ka negodīga konkurence saskaņā ar Konkurences likumu38 ir definēta ne tikai šā likuma 18.panta trešajā daļā, uz kuru nolēmumā atsaucas tiesas kolēģija, bet arī 18.panta otrajā daļā, kurā teikts, ka „par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana”.

38 Konkurences likums: LV likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 151., 04.10.2001.

35

Tāpat tiesas kolēģija, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 28.februāra lēmumu lietā Nr. SKK-76/2013, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 2.oktobra lēmumu lietā Nr. 11816006711, kā arī juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, pamatoti secina, ka – „lai konstatētu kaitigas sekas butiska kaitējuma veidā, jau apsudzibā butu jānorāda reāls cietušo interešu aizskārums, kas attiecigi lautu novērtēt noziedziga nodarijuma kaitējuma pakāpi, turklāt katrai no apsudzibā norāditām datorprogrammu tiesibu ipašniecēm”.

Konkrētā kriminālprocesa sakarā varētu papildināt jau tā visai plašo tiesu kolēģijas kritiku par pirmās istances spriedumā konstatēto – apsūdzībā nav lasāms, kuru konkrēti datu drošības lietotāju un ražotāju likumīgajām interesēm ir radīts būtisks kaitējums, kā arī kurā tiesību aktā šīs viņu intereses ir nostiprinātas.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumu krimināllietā Nr. 11816006711 S.M. atzīts par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 148.panta pirmo daļu. Saskaņā ar apsūdzībā konstatēto S.M. ar savām darbībām „izdarijis autortiesibu pārkāpumu, tādējādi nodarot ne vien ievērojamu mantisku kaitējumu datorprogrammu ipašniekiem, un tieši - ,,Microsoft Corporation" 662,00 LVL un ,,Corel Corporation” 514,00 LVL apmērā, bet ari apdraudot valsts ekonomiskās intereses, valsts ekonomisko izaugsmi saistibā ar intelektuālo ipašumu, tai skaitā nodarot kaitējumu godigai konkurencei, kā ari aizskarot patērētāju tiesibas un drošibas intereses, tādējādi radot ietekmi uz sabiedribas tiesibām un interesēm. Kā ari nodarot Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā valsts noteikto autortiesibu pārkāpumu, kas uzskatāms par personas tiesibu un interešu ievērojamu apdraudējumu. Lidz ar to ar savām darbibām S.M. izdarijis autortiesibu pārkāpumu, nodarot butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personu tiesibām un interesēm”. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatēja, ka ar S.M. darbībām būtu radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm. Pamatota ir jau iepriekš pētījumā akcentētā tiesas norāde, ka „tiesibas saņemt atlidzibu par autortiesibu objektu izmantošanu, kā ari LR Satversmes 113.pantā noteiktās cietušā tiesibas uz autortiesibām ir Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzigā nodarijuma objekts, lidz ar to, tiesas ieskatā, tās vienlaicigi nevar uzskatit par citām ar likumu aizsargātām interesēm un tiesibām, kuras butu ievērojami apdraudētas ar apsudzētā darbibām”, tāpat tiesa pareizi secina, ka ar apsūdzētajam inkriminētajām darbībām netika apdraudēta godīga konkurence.

Pievienojoties tiesai, ka konkrētajā gadījumā uzskaitītās darbības, kas būtu vērtējamas kā negodīga konkurence, nav konstatētas, tomēr atkārtoti jānorāda, ka negodīgu konkurenci raksturojušu darbību uzskaitījums Konkurences likuma 18.panta trešajā daļā nav izsmeļošs – negodīgas konkurences izpausmes ir ietvertas arī Konkurences likuma 18.panta otrajā daļā.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 18.pantā norādīto, gadījumos, kad būtiska kaitējuma pamatojumā kā apdraudētā interese tiek norādīta godīga konkurence, procesa virzītājam būtu precīzi jānorāda, kā tieši saskaņā ar Konkurences likuma 18.panta attiecīgo daļu un punktu tā ir izpaudusies un konkrēti kuras personas

36

intereses uz godīgu konkurenci ar prettiesisko nodarījumu ir apdraudētas.

Ar pētījumā jau pieminēto Valmieras rajona tiesas 2017.gada 1.februāra spriedumu krimināllietā Nr. 1130017812 D.L. atzīta par vainīgu KL 319.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzētā nozieguma izdarīšanā. Lai arī D.L. celtajā apsūdzībā konstatēts, ka viņas nodarījums radījis smagas sekas, kā rezultātā būtiska kaitējuma esība vai arī neesība konkrētajā kriminālprocesā nodarījuma kvalifikāciju neietekmē, apsūdzībā ir norāde uz būtiska kaitējuma esību, turklāt pamatojums ir visai apšaubāms. Saskaņā ar D.L. apsūdzību būtisks kaitējums „nodarits valsts pārvaldibas kārtibai, t.i., nodarot kaitējumu iestādes reputācijai, radot negativu iespaidu par iestādes darbiniekiem kopumā, dodot pamatu apšaubit darbinieku kompetenci un pieņemto lēmumu pamatotibu”; te jāpiebilst, ka nekāds apstiprinājums sprieduma tekstā šādam pieņēmumam nav lasāms, kā arī visai apšaubāms, vai tas vispār vērtējams kā kaitējums pārvaldības kārtībai. Tāpat tiek norādīts, ka aizskartas citas ar likumu aizsargātās tiesibas un intereses – te vietā būtu jautājums, kādas tieši intereses tika aizskartas; turklāt aizskarto interešu lokā norādītas arī tiesibas uz vienlidzibu likuma priekšā, neko gan konkrētāk nepaskaidrojot.

Piemērojot Krimināllikuma normas, kuru konstrukcijā ietverta objektīvās puses pazīme – būtisks kaitējums, nebūtu pieļaujama objektīvās puses robežu sašaurināšana, būtiska kaitējuma pamatojumā aprobežojoties ar objektīvo pusi veidojošo darbību uzskaitījumu. Arī tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka būtiska kaitējuma esību nevar pamatot ar tām pašām darbībām, kas veido noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi.39

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.aprīļa sprieduma krimināllietā Nr. 11816009614 izriet, ka O.B. celta apsūdzība saskaņā ar KL 206.panta pirmo daļu. Šajā kriminālprocesā starp apsūdzēto un cietušā pārstāvi līdz iztiesāšanas uzsākšanai noslēgts izlīgums, kā rezultātā, iespējams, izvērstāka tiesas motivācija par būtiska kaitējuma atspoguļojuma pamatotību spriedumā izpaliek. Spriedumā lasāms, ka ar savām darbibām O.B. izdarija patērētāju tiesibu pārkāpumu, kas noteikts “Patērētāju tiesibu aizsardzibas likuma” trešā panta 4.pk., pārdodot nedrošu un liguma noteikumiem neatbilstošu preci, kā ari minētā likuma panta 8.pk., neizsniedzot darijumu apliecinošu dokumentu. Turklāt O.B. neievēroja Konkurences likuma 11.panta pirmās dalas 6.punkta noteikumus: kavēja, deformēja un ierobežoja konkurenci Latvijas Republikas teritorijā, radot nepamatotas priekšrocibas komersantiem, kuri neievēro normativo aktu prasibas. Tādā veidā O.B. nelikumigi izmantoja precu zimi, apzināti izplatija viltotu precu zimi TRX, radot butisku kaitējumu aizsargātām personu interesēm.

Kā redzams, šāds apraksts nesatur ne vien būtiska kaitējuma motivāciju un izvērstāku tā pamatojumu, bet tas vienīgi aprobežojas ar apsūdzētā prettiesisko

39 Liholaja V. Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas. 2014. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

37

darbību uzskaitījumu, nenorādot konkrēti, kuras personas un kādas tieši intereses ir apdraudētas.

Būtisku kaitējumu mantiska zaudējuma un citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējuma veidā par pareizu atzinusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija savā 2016.gada 18.oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 12814005811 (ar to atcelts pirmās instances tiesas spriedums, kura apsūdzēto atzina par nevainīgu, jo nav konstatēta subjektīvā puse), ar kuru J.J. atzīts par vainīgu KL 213.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam). Neraugoties uz to, ka būtiska kaitējuma esība konkrētajā kriminālprocesā bija jāpamato ar mantiska zaudējuma nodarīšanu lielā apmērā, tiesas kolēģija atzinusi, ka ar savu noziedzigo ricibu – aizdevumu izsniegšanu saistitajam uzņēmumam – SIA „Internet Shopping”, kas bija par iemeslu SIA „DR Centrs” novešanai lidz maksātnespējai, J.J. tiši radija ne tikai ievērojamu mantisku zaudējumu valstij 19703,56 lati (kas atbilst 28035,64 euro) nenomaksāto nodoklu un nodevu apmērā, bet ari apdraudēja ar likumu aizsargātās tautsaimniecibas intereses ekonomiskās darbibas sfērā, izkroplojot brivas konkurences tirgu un nostādot viņa vadito uzņēmumu izdevigākā situācijā par uzņēmumiem, kas ir kārtigi nodoklu maksātāji, kā ari nodarija ievērojamu materiālo zaudējumu 8709,58 lati (kas atbilst 12392,62 euro) apmērā nekustamā ipašuma Rigā, Elizabetes ielā 75, kopipašniekiem I.S., [..] un V.S, [..] pret kuriem SIA „DR Centrs” sakarā ar iestājušos maksātnespēju nespēja izpildit savas parādsaistibas – apmaksāt rēkinus par telpu Rigā, Elizabetes ielā 75, nomu, aizskarot iznomātāju ar likumu aizsargātās intereses – saņemt sev pienākošos samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. KL 213.panta otrajā daļā ir norādīts, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts ar likumu aizsargātām personas interesēm. Konkrētajā gadījumā būtisks kaitējums veidots no diviem elementiem, kas atbilst Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā nostiprinātajam variantam, saskaņā ar kuru jākonstatē mantisks zaudējums likumā norādītajā apmērā un citu ar likumu aizsargātu (KL 213.panta gadījumā – personas) interešu apdraudējums. Tādā veidā materiāls zaudējums 8709,58 latu (kas atbilst 12392,62 euro) apmērā nevar tikt vērtēts kā citu interešu apdraudējums, jo tas izpaužas kā mantisks zaudējums, savukārt ar likumu aizsargātās tautsaimniecibas intereses ekonomiskās darbibas sfērā nav uzskatāmas par personas ar likumu aizsargātām interesēm. Tādējādi būtiska kaitējuma apraksts un pamatojums neatbilst nedz KL 213.panta otrajā daļā, nedz Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā nostiprinātajam.

Nosakot būtiska kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātām interesēm, jāņem vērā pētījumā iepriekš minētā Augstākās tiesas 2007.gada 5.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-404/2007 paustā atziņa, ka ievērojama materiāla zaudējuma nodarišanu vienlaikus nevar atzit ari par butiska kaitējuma nodarišanu personas interesēm.

Identiska tēze nostiprināta arī Augstākās tiesas 2017.gada 7.marta lēmumā lietā Nr. SKK-16/2017: „ [..] nav pamata vienu un to pašu interešu apdraudējumu inkriminēt gan kā ievērojamu mantisku zaudējumu šo interešu aizskāruma mantiskā novērtējuma izteiksmē, gan kā Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto personas tiesibu uz ipašumu aizskārumu.”

38

Saistībā ar citu interešu apdraudējumu jāaplūko Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2015.gada 3.novembra spriedums krimināllietā Nr. 12507002710, kurā lasāms, ka J.Z. un J.Š. cita starpā celta apsūdzība saskaņā ar KL 210.panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam). Ņemot vērā, ka nolēmums pētījumā jau iepriekš tika aplūkots, akcentējot, ka pirmās instances tiesa pareizi vērtējusi to, ka citu interešu apdraudējums nevar sakrist ar tām interesēm, kas ietilpst KL 210.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, tagad tikai par to apsūdzības daļu, kurā norādīts, ka papildus mantiskam zaudējumam 2703,46 euro apmērā J.Z. ar savu 2006.gada 5.aprīlī izdarīto nodarījumu apdraudēja arī citas ar likumu aizsargātas intereses – valsts intereses nodoklu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodoklu maksājumus, kas tai pienāktos no bankas kā nodokla maksātāja ienākuma avota – izsniegtā kredita atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem. Tādējādi apdraudot Latvijas nodoklu maksātāju ar likumu aizsargātās intereses un tiesibas uz veselibu, izglitibu, aizsardzibu, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem, tādējādi radot ietekmi uz sabiedribas tiesibām un interesēm. J.Z. ar savām darbibām apdraudēja ne tikai pastāvošo kreditēšanas kārtibu, bet ari lika škēršlus kreditiestādes normālam funkcionēšanas režimam, kā ari šādas kroplotas kreditēšanas rezultātā tika apdraudēta ari Latvijas tautsaimniecibas izaugsme un veicināta ekonomiskās krizes iestāšanās. Identiski apsūdzība formulēta arī par J.Z. un J.Š. 2006.gada 28.decembrī izdarīto nodarījumu saskaņā ar KL 210.panta trešo daļu, ar to atšķirību, ka mantiska zaudējuma apmērs konkrētajā gadījumā sastādīja 5288,42 euro. Kā jau pētījumā tika minēts, pirmās instances tiesas spriedums, kurā tiesa atzinusi, ka ar minēto personu darbībām nav radīts būtisks kaitējums, ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2017.gada 13.janvāra spriedumu tika atcelts. Jānorāda, ka pirmās instances tiesa izvērsti vērtējusi tikai būtiska kaitējuma nodarīšanu kreditoram, proti A/S “Norvik bankai”, kā rezultātā nonākusi pie pamatota secinājuma, ka kreditoram būtisks kaitējums konkrētajā gadījumā nav radīts. Tajā pašā laikā pirmās instances tiesas spriedumā nekas nav lasāms par to apsūdzības daļu, kurā tiek konstatēts, ka J.Z. nodarījums apdraudējis valsts intereses nodoklu iekasēšanas jomā, valstij nesaņemot plānotos nodoklu maksājumus, kas tai pienāktos no bankas kā nodokla maksātāja ienākuma avota – izsniegtā kredita atmaksas saņemtajiem procentu maksājumiem.

Apelācijas instances tiesa, uzskatot, ka ar J.Z. 2006.gada 5.aprīļa nodarījumu, tāpat arī ar J.Z. un J.Š. 2006.gada 28.decembra nodarījumu ir radīts būtisks kaitējums saskaņā ar KL 210.panta trešo daļu, savā spriedumā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2012.gada tiesu prakses pētījumā par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu nostiprināto atziņu: “Lai konstatētu būtisku kaitējumu, uz citu interešu apdraudējumu reizē ar mantisko zaudējumu ievērojamā apmērā varētu attiecināt, piemēram, valsts interešu apdraudējumu sakarā ar to, ka valsts kase nesaņem nodokļu maksājumus, kas tai pienāktos no bankā saņemtajiem procentu maksājumiem sakarā ar izsniegto kredītu, jo tādi maksājumi bankā neienāk”, konstatējusi, ka konkrētajā gadījumā nemateriāls kaitējums izpaudās valsts interešu apdraudējumā, nodoklu iekasēšanas jomā, nevis

39

zaudējumu nodarišanā valstij [..].

Šādam apelācijas instances tiesas atzinumam piekritusi arī Augstākā tiesa savā 2017.gada 6.jūlija lēmumā. Konceptuāli neiebilstot, ka šāds interešu apdraudējums varētu tikt vērtēts kā citu interešu apdraudējums līdzās mantiskam zaudējumam, tomēr jānorāda, ka tas, kā šo citu interešu apdraudējums ir izpaudies, apsūdzībā formulēts vienīgi formāli, bez tiešas sasaistes ar konkrēto personu rīcību. Formulējumi ir ārkārtīgi izplūduši, turklāt ar pārmērīgi plašām apdraudējuma robežām. Tā apsūdzībā lasāms, ka minētās personas apdraudējušas Latvijas nodoklu maksātāju ar likumu aizsargātās intereses un tiesibas uz veselibu, izglitibu, aizsardzibu, kas tiek nodrošinātas no valsts budžeta ieņēmumiem, tādējādi radot ietekmi uz sabiedribas tiesibām un interesēm. Turklāt apgalvojums, ka ar apsudzibā konstatēto ricibu apdraudēta Latvijas tautsaimniecibas izaugsme un veicināta ekonomiskās krizes iestāšanās ir vienīgi apsūdzības uzturētāja ne ar ko nepamatots pieņēmums. Jānorāda, ka nedz apelācijas, nedz arī kasācijas instances nolēmumos nav lasāms izvērtējums šādu apgalvojumu atbilstībai lietas faktiskajiem apstākļiem.

4.2. Ievērojams citu interešu apdraudējums

Analizējot Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas trešajā punktā paredzēto būtiska kaitējuma veidošanās variantu, profesors U. Krastiņš skaidro, ka tas attiecināms uz gadījumiem, kad radīto kaitējumu nav pieņemts vērtēt naudas izteiksmē.40

Nozīmīgas atziņas attiecībā uz būtiska kaitējuma trešo variantu paustas gan judikatūrā, gan tiesu praksē, gan arī krimināltiesību teorijā. Judikatūrā skaidrots, ka ievērojama apdraudējuma kritēriji normatīvi nav definēti. Tie jāvērtē tiesai, kas izskata lietu pēc būtības.41

Krimināltiesību teorijā akcentēts, ka izvērtējams ir noziedzīgā nodarījumā cietušās personas viedoklis (ievērojot objektīvas izvērtēšanas nosacījumus), jo tieši cietušais ir tā persona, pret kuru ir vērsts nodarījums; jautājuma izlemšanā par to, vai ir noticis citu interešu apdraudējums, var apsvērt iespēju pieaicināt speciālistu atzinuma sniegšanai.42 Pieaicinātajai personai speciālista statusā nav jābūt pēc profesijas juristam, tā var būt persona, kurai piemīt pietiekama kompetence, profesionalitāte, pieredze un laba reputācija konkrētajā nozarē. Jāteic, ka pētījumā izskatītie nolēmumi apliecina, ka šādas iespējas izmantošana drīzāk ir izņēmuma gadījums. Speciālista pieaicināšana izriet no krimināllietas, kurā apsūdzība celta saskaņā ar KL 112.panta otro daļu. Lai arī konkrētajā procesā tika risināts jautājums par pirmo būtiska kaitējuma veidošanās variantu, kā tas izriet no Kurzemes

40 Krastiņš U. Par vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normās. Grām.: Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: viedokļi, problēmas un risinājumi 1998–2008. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 51.–52. lpp.41 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 27.marta lēmums lietā Nr. SKK-132/2008, krimināllieta Nr. 2180004302.42 Krastiņš U. Par vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normās. Jurista Vārds, 2002. 29.janvāris, Nr. 2.

40

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2015.gada 16.jūlija lēmuma krimināllietā Nr. 11360039113, lietā liecības sniedzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes katedras profesors, kurš jautājumā par citu interešu apdraudējumu papildus konstatētajam mantiskajam zaudējumam norādīja, ka ar viena staltbriežu bulla nomedišanu Dienvidkurzemes mežniecibas teritorijā nav radits butisks kaitējums, kā arī profesors akcentēja, ka minētajā mežniecibā 2013.gadā uzskaititi 3065 staltbriežu bulli, no kuriem viens bullis sastāda 0,03%, un tas nekādi neapdraud staltbriežu populāciju. Tiesas kolēģija atzina, ka šāds viedoklis nav pamatots, jo butisks kaitējums dabai konkrētajā situācijā neveidojas tikai no tā, ka medibu rezultātā samazinājies staltbriežu skaits par vienu vienibu, bet gan kompleksā ar pārējām aizskartajām dabas aizsardzibas interesēm, kuras lēmumā uzskaititas.

No Krimināllikuma Sevišķās daļas tiesību normu, kurās paredzētas vairākas, alternatīvas intereses, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, formulējuma izriet, ka būtiskam kaitējumam jābūt nodarītam vismaz vienai no interesēm. Tas gan nenozīmē, ka nodarījums vienlaikus nevarētu radīt būtisku kaitējumu arī vairākām ar likumu aizsargātām interesēm, tomēr nav pieļaujams, ka būtisks kaitējums tiktu konstruēts no vairāku, „ne ievērojami” apdraudētu interešu kopuma.

Savukārt no apsūdzībās lasāmā pamatojuma (piemēram, Talsu rajona tiesas 2014.gada 3.jūlija spriedumā krimināllietā Nr. 12507000913, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 5.marta spriedumā krimināllietā Nr. 11819004108) secināms, ka būtisks kaitējums tiek saskatīts, summējot vairāku interešu apdraudējumu, kas īsti neatbilst nedz normatīvajam regulējumam Krimināllikumā, nedz Īpašajā likumā. Ja tiesību normā ir paredzēts, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, tad tiesību normas piemērošanas procesā jākonstatē, ka būtisks kaitējums ir nodarīts vismaz vienai no nosauktajām interesēm.

Lai atzītu, ka ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, ir precīzi jānorāda, kurai tieši interesei tas ir radīts, kā arī jāpamato, kāpēc tas ir ievērojams.

Šādam Krimināllikuma normas traktējumam korespondē arī judikatūrā paustais: „[..] apelācijas instances tiesas spriedumā nav norādes arī par to, ka apsūdzēto darbību rezultātā būtu radies ievērojams apdraudējums valsts varai, pārvaldības kārtībai vai personu tiesībām un interesēm.”43

Lai būtu pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības, nodarījumam ir jāsasniedz noteikts kaitīgums. Pētījumā jau iepriekš tika akcentēts, ka Krimināllikumā būtisks kaitējums kā ar nodarījumu izraisītais negatīvais rezultāts kalpo par robežšķirtni, kas ļauj noziedzīgu nodarījumu nošķirt no citiem mazāk kaitīgiem nodarījumiem. Jāņem vērā, ka jebkurš likumpārkāpums, jebkura prettiesiska uzvedība rada ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu – atšķiras tikai tās kaitīgums, kas nosakāms, ņemot vērā radīto kaitējumu. Tādējādi, lai būtu pamats atzīt būtiska kaitējuma esību Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punkta gadījumā, nepieciešams

43 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 20.janvāra lēmumā Nr. SKK-2/2011.

41

konstatēt, ka vismaz viena, ar likumu aizsargāta interese ir apdraudēta ievērojami. Ja personas nodarījuma rezultātā ir nebūtiski, nedaudz, maznozīmīgi, minimāli, mēreni, „ne ievērojami” defektēta viena vai vairākas intereses, nodarījums nesasniedz to kaitīguma pakāpi, kas raksturo noziedzīgu nodarījumu.

Teiktais korespondē arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustajai atziņai: tas, ka persona ir izdarījusi likumpārkāpumu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par kaitējumu, jo tādā gadījumā varētu tikt atzīts, ka jebkurš likumpārkāpums ir krimināli sodāms. Vēl jo vairāk, jebkuru pārkāpumu būtu jāatzīst par „būtisku”. 44

Pētījuma ietvaros apkopotie nolēmumi ļauj secināt, ka, neraugoties uz jau iepriekšējos gados tiesu praksē un judikatūrā izteikto kritiku šādai pieejai, būtisks kaitējums atsevišķos gadījumos vispār netiek pamatots.

Tā S.C. celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 207.panta otro daļu, kurā norādīts, ka apsūdzētais veica uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, ja likums nosaka reģistrēšanās nepieciešamību, ar tādu uzņēmējdarbību radot būtisku kaitējumu valstij. Lieta skatīta bez pierādījumu pārbaudes, un Jelgavas tiesas 2015.gada 19.janvāra spriedums krimināllietā Nr. 15830409509 satur vienīgi atsauces uz normatīvajiem aktiem, kurus apsūdzētais ir pārkāpis, nekas vairāk par būtiska kaitējuma izpausmēm sprieduma tekstā nav rodams.

Pētījumā aplūkotie nolēmumi, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 5.marta spriedums krimināllietā Nr. 11819004108, Talsu rajona tiesas 2014.gada 3.jūlija spriedums krimināllietā Nr. 12507000913, satur apsūdzības, kurās norādīts, ka būtisks kaitējums nodarīts vairākām tiesību normā paredzētajām interesēm, tās savstarpēji nenodalot, kā arī nesniedzot aprakstu, kā tieši būtisks kaitējums izpaudies katrai no interesēm.

Tā A.Ķ. celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu lasāms, ka A.Ķ., budams valsts amatpersona, izdarija tišas darbibas, kas acimredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu pieškirto tiesibu un pilnvaru robežas, radot butisku kaitējumu valsts varai un pārvaldibas kārtibai un ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm. Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 14.jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 16870001212 A.Ķ. viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu ir attaisnots. Jānorāda, ka, lai arī Zemgales apgabaltiesa ar savu 2017.gada 25.aprīļa spriedumu atcēlusi pirmās instances spriedumu arī daļā par A.Ķ. attaisnošanu apsūdzībā pēc KL 317.panta otrās daļas, jo pirmās instances „sprieduma rezolutivajā dalā norādits, ka A.K. attaisnojams apsudzibā pēc KL 317.panta otrās dalas, bet sprieduma aprakstošajā dalā norādits, ka A.K. izdarijis noziedzigu nodarijumu, kas paredzēts KL 317.panta otrajā dalā, bet jaunu noziedziga nodarijuma aprakstu tiesa nav sniegusi”, arī ar apelācijas instances spriedumu A.Ķ. viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu attaisnots.

Kā izriet no Talsu rajona tiesas 2014.gada 3.jūlija sprieduma krimināllietā

44 Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 25.jūnija spriedums lietā „Liivik v. Estonia”, iesnieguma Nr. 12157/05.

42

Nr. 12507000913, R.J. celta apsūdzība par to, ka viņš mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī viltota dokumenta izmantošanu, kas radīja būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai. R.J. atzīts par vainīgu viņam inkriminētajās darbībās un viņa nodarījumi kvalificēti pēc noziedzīgu nodarījumu reālās kopības – KL 275.panta otrās daļas, KL 275.panta otrās daļas, KL 275.panta otrās daļas, KL 275.panta otrās daļas. Apsūdzībā par katru KL 275.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas savās izpausmēs ir identiski, tiek norādīts, ka ar savām darbibām R.J. panāca viltotas informācijas ievadišanu valsts datorizētajā sistēmā un automašinas […] viltotas informācijas ierakstišanu CSDD registrācijas dokumentos, ar ko radija butisku kaitējumu valsts varai un pārvaldibas kārtibai, ievērojami apdraudot ar likumu aizsargātās valsts intereses un tiesibas transportlidzeklu registrēšanas politikas istenošanā, jo R.J. riciba diskreditē LR Satiksmes ministriju kā valsts pārvaldes instituciju un grauj tās prestižu, kā ari apdraud valsti transportlidzeklu pareizas registrācijas un pilnigas uzskaites kārtibu.

Pret šādu būtiska kaitējuma pamatojumu nav iebildusi arī Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija savā 2014.gada 15.septembra spriedumā lietā Nr. 12507000913.

Jānorāda, ka gan šā brīža KL 275.panta otrās daļas redakcijā, gan arī redakcijā, kas bija spēkā R.J. izdarīto nodarījumu brīdī, proti, 2008.gadā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.martam), būtisks kaitējums paredzēts kā alternatīva kvalificējoša pazīme tādām pazīmēm kā mantkārīgs nolūks un personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam bija paredzēta arī tāda pazīme kā atkārtotība). Tādējādi, pat nekonstatējot būtisku kaitējumu, bet konstatējot tikai vienu no kvalificējošām pazīmēm – mantkārīgu nolūku vai nodarījuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas abas apsūdzībā ir norādītas, bija pamats R.J. saukšanai pie atbildības saskaņā ar KL 275.panta otro daļu. Tomēr, ievērojot, ka apsūdzībā šāda pazīme – būtisks kaitējums – tika ietverta, tā bija pienācīgi jāatspoguļo un jāpamato, kas šajā kriminālprocesā īsti nav izdevies.

KL 275.panta otrajā daļā norādīts, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts vairākām alternatīvām interesēm – valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Likumdevējs šīs intereses savienojis ar saikli „vai” – tātad, būtisks kaitējums valsts varai vai būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai, vai būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm – ir alternatīvas sekas. Tas akcentēts arī jau pieminētajā Krimināllietu departamenta 2014.gada 18.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-1/2014.

Konkrētajā procesā būtisks kaitējums ir konstatēts formāli. No tā formulējuma nav skaidrs, kā būtisks kaitējums izpaudies valsts varai un kā pārvaldības kārtībai.

Valsts vara un pārvaldības kārtība, lai arī ir savstarpēji saistītas intereses, tomēr katrai no tām ir savs saturs. Tāpēc, apsūdzībā norādot, ka būtisks kaitējums tiek nodarīts gan valsts varai, gan pārvaldības kārtībai, būtu konkrēti jāpasaka, kā tieši izpaudies būtisks kaitējums valsts varai un kā pārvaldības kārtībai.

43

Pārvaldības kārtības īstenošanā tiek lietota valsts vara. Izpildvaras realizācija ir tik apjomīgs uzdevums, ka to nevar veikt valdība pati, tādēļ Latvijas Republikas Satversme45 paredz, ka valdība var izveidot pārvaldes iestādes un deleģēt tām īstenot daļu no savas kompetences. Tas nozīmē, ka šīs intereses ir savstarpēji saistītas, tomēr tas fakts, ka, formulējot normu, likumdevējs tās ir norādījis kā alternatīvas, ļauj secināt, ka tās nav tāpatīgas, bet gan patstāvīgas intereses, katra ar savu saturu.

Valsts vara ir saistāma ar institūcijas darbību, tās tēlu, autoritāti, bet pārvaldības kārtība – ar procesu, iespēju valsts varu īstenot, lēmuma pieņemšanas procedūru u.tml.

Tiesu nolēmumi, kuros būtisks kaitējums raksturojas ar Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā ietverto variantu, apliecina, ka vairumā apsūdzību iztrūkst pamatojums tam, kāpēc citu interešu apdraudējums būtu uzskatāms par ievērojamu.

Ņemot vērā, ka tieši interešu apdraudējuma pakāpe ir galvenais un noteicošais kritērijs, kas raksturo šo būtiska kaitējuma variantu, apsūdzībā būtiska kaitējuma esības pamatojumā nevarētu aprobežoties ar vispārīga rakstura formulējumiem, pieņēmumiem un atsaucēm uz vispārzināmiem faktiem, apsūdzībā jābūt skaidri formulētam un pamatotam tam, ka citu interešu apdraudējums konkrētajā gadījumā ir ievērojams.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2009.gada 25.jūnija spriedumā lietā „Liivik v. Estonia”, iesnieguma Nr. 12157/05, norādījusi, ka “kritēriji, uz kuriem šajā gadījumā atsaucās tiesas, konstatējot faktu, ka iesniedzējs ir nodarījis „būtiskus” nemateriālus zaudējumus, un tieši: viņa amatpersonas statusu apgabalā, kas piesaista sabiedrības paaugstinātu interesi, kā arī viņa darbību nesamērojamību ar „vispārējo priekšstatu par taisnīgumu”, ir ļoti neskaidri. Tiesa neuzskata, ka iesniedzējam bija saprātīgs pamats paredzēt, ka viņa darbības tiks kvalificētas kā būtiska nemateriāla kaitējuma nodarīšana valsts interesēm, un viņš par šādām darbībām tiks notiesāts”. Kopumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka attiecīgā krimināltiesību panta interpretācija un piemērošana šajā gadījumā notika, izmantojot pārāk plašus jēdzienus un pārāk neskaidrus kritērijus, lai tie būtu uzskatāmi par atbilstošiem Konvencijas 7.panta prasībām attiecībā uz tiesību normu kvalitāti šo normu pārkāpumu seku precizitātes un paredzamības ziņā.

Jau pieminētajā Talsu rajona tiesas 2014.gada 3.jūlija sprieduma krimināllietā Nr. 12507000913 R.J. darbību rezultātā radītais kaitējums tika atzīts par būtisku saskaņā ar Ipašā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā ietverto variantu, secinot, ka ir noticis ievērojams interešu apdraudējums. Kāpēc valsts vara vai pārvaldības kārtība tika ievērojami apdraudēta, nolēmumā nav lasāms.

Arī Jelgavas tiesas 2015.gada 19.janvāra spriedumā krimināllietā Nr. 15830409509 nav lasāms, kāpēc citu interešu apdraudējums būtu atzīstams par ievērojamu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.februāra spriedumu

45 Latvijas Republikas Satversme: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 43, 11.07.1993.

44

A.D. atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 279.panta otrajā daļā paredzētajā nodarījumā un E.L. atzīts par vainīgu 279.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Tiesas nolēmumā lasāms, ka I.F. un L.K. patvaļīgo darbību rezultātā cietušajiem tika radīts butisks kaitējums, ko veido: Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēka pamattiesibu, tas ir, 96.pantā noteikto tiesibu uz privātās dzives un mājokla neaizskaramibu aizskārums un 105.pantā noteikto tiesibu uz ipašumu aizskārums: atņemta iespēja brivi rikoties ar cietušajiem piederošo mājokli esošo kustamo mantu, turklāt cietušajiem tika nodarits mantisks kaitējums – aizslēgtā dzivokla virtuvē ledusskapi sabojājās produkti: dārzeņi 7,11 euro (5 latu) vērtibā, vistas gala 8,4 euro (6 latu) vērtibā, store 12,81 euro (9 latu) vērtibā, vistu un paipalu olas 4,98 euro (3,50 latu) vērtibā, žāvēta krutiņa 5,69 euro (4 latu) vērtibā, žāvēta desa 6,32 euro (4,44 latu) vērtibā, siers 5,41 euro (3,80 latu) vērtibā, augli 17,07 euro (12 latu) vērtibā, biezpiens 1,75 euro (1,23 latu) vērtibā, kukuruza 2,56 euro (1,80 latu) vērtibā, piens 1,57 euro (1,10 latu) vērtibā, liellopu gala 8,96 euro (6,30 latu) vērtibā, tas ir, produkti par summu 82,77 euro (58,17 lati), pazuda kafija 15,65 euro (11 latu) vērtibā un konjaks ,,Camus VSOP” 42,69 euro (30 latu) vērtibā, tas ir, mantas par summu 58,34 euro (41 lats), sabojāts akvārija aprikojums un akvārija augi, mirušas akvārija zivtiņas, zaudējuma summa 96,76 euro (68 lati), tas ir, mantas par kopējo summu 294,78 euro (207,17 lati), sabojāta cietušo manta – dzivokli palikušie tropiskie augi, kā ari aizslēgtajā dzivokli palikušo ikdienā nepieciešamo mantu vietā L.K. un I.F. bija jāiegādājas citas.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 6.decembra spriedumu, izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā A.D., apsūdzētā E.L. un apsūdzētā E.L. aizstāvja J.M. apelācijas sūdzībām, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.februāra spriedums atcelts daļā par A.D. notiesāšanu pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 279.panta otrās daļas un par E.L. notiesāšanu pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas. A.D. atzīts par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 279.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un attaisnots, E.L. atzīts par vainīgu Krimināllikuma 279.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Ar Augstākās tiesas 2014.gada 19.septembra lēmumu, izskatot krimināllietu sakarā ar apsūdzētā E.L. un viņa aizstāvja J.M., cietušās L.K. kasācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 6.decembra spriedums atcelts daļā par E.L. atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 279.panta pirmās daļas un daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu L.K. Šajās daļās lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 9.jūnija spriedumu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.februāra spriedums atcelts daļā par E.L. atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas. E.L. atzīts par vainīgu Krimināllikuma 279.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā. Par Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 9.jūnija spriedumu kasācijas sūdzības iesnieguši E.L. un viņa aizstāvis J.M. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ar 2016.gada 22.decembra lēmumu atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 9.jūnija spriedumu, bet apsūdzētā E.L. un viņa aizstāvja J.M. kasācijas

45

sūdzības noraidīja.

Nepievēršoties izvērstāk lietas faktiskajiem apstākļiem un vērtējot tikai būtiska kaitējuma atspoguļojumu un pamatojumu konkrētajā kriminālprocesā, jāteic, ka ar nodarījumu aizskartās intereses ir noteiktas pareizi. Uzteicams, ka apsūdzībā tiek konkretizētas ar E.L. nodarījumu apdraudētās intereses, norādot, ka tās ir Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēka pamattiesibas un tieši 96.pantā noteiktās tiesibas uz privātās dzives un mājokla neaizskaramibu un 105.pantā noteiktās tiesibas uz ipašumu. Tajā pašā laikā apsūdzībā nav lasāms pamatojums tam, ka vismaz viena no minētajām interesēm būtu apdraudēta ievērojami. Saturiski tas nozīmē, ka būtiska kaitējuma pamatojumā jāatspoguļo gan pašas aizskartās intereses nozīmīgums, gan tās apdraudējuma dziļums, veids u.c. faktori.

Konkrētajā gadījumā būtu jāņem vērā arī judikatūrā nostiprinātā atziņa, ka „ [...] ne katrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums pats par sevi, bez aizskāruma izvērtējuma atzīstams par būtisku kaitējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē. Būtisks kaitējums nosakāms, pamatojoties uz tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, izvērtējot interešu apdraudējuma veidu, saturu, intereses nesēja jeb personas, pret kuru vērsts apdraudējums, īpašības un attieksmi pret konkrēto interešu apdraudējumu”.46

A.Ķ. celta apsūdzība saskaņā ar KL 317.panta otro daļu, 20.panta ceturto daļu un 177.panta pirmo daļu, 20.panta trešo daļu un 275.panta otro daļu. Kā jau tas pētījumā tika minēts, ar Jelgavas 2016.gada 14.jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 16870001212 A.Ķ. viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu ir attaisnots. Apsūdzībā norādīts, ka A.Ķ., acīmredzami pārsniedzot valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, radijis butisku kaitējumu valsts varai un pārvaldibas kārtibai un ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm, mantkārigā nolukā šādos apstāklos: A.K. darbibu rezultātā vairākas personas izdarija vairākus noziedzigus nodarijumus iepriekš norāditajos apstāklos, kā ari tika apdraudētas citu iedzivotāju intereses saņemt kvalitativu medicinisko pakalpojumu slimnicas stacionārā. Tā kā K.M. ārstēšana slimnicā dalēji tika apmaksāta no valsts un Valsts obligātās veselibas apdrošināšanas agentura apmaksāja izdevumus LVL 24,32/EUR 34,60 apmērā, izmantojot slimnicai paredzēto valsts finansējumu, tiek liegta iespēja šos lidzeklus izmantot citu peronu ārstēšanā, kā ari radits materiāls kaitējums cietušajam AS ,,Air Baltic Corporation" LVL 250,00/ EUR 355,72 apmērā. Lidz ar to A.K. noziedzigu darbibu rezultātā ir radits butisks kaitējums valsts varai un pārvaldibas kārtibai un ar likumu aizsargātām personu interesēm. Citu konkrētāku un izvērstāku norāžu būtiska kaitējuma sakarā nav.

Pirmās instances tiesa pamatoti norāda, ka tiesai nav darīts zināms, ka tādēl, ka K.M. bija uz dažām dienām ierakstits pacientu sarakstā, masveidā vai individuāli citām slimām personām butu bijusi liegta pienāciga mediciniskā aprupe, pietrucis vietas slimnicā vai vispār butu radušās kādas neērtibas. Nav nekas zināms par veselibas

46 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016.gada 29.septembra lēmums lietā Nr. SKK-190/2016.

46

apdrošināšanas izmaksu piedziņas vēršanu pret K.M. Tiesa ari pamatoti norāda, ka nodaritā materiālā zaudējuma summa ir 1⁄4 no butiska kaitējuma.

Šādam pirmās instances tiesas atzinumam pievienojusies arī Zemgales apgabaltiesa savā 2017.gada 25.aprīļa spriedumā.

Jānorāda, ka apsūdzība daļā par būtiska kaitējuma nodarīšanu valsts varai un pārvaldības kārtībai ir formāla, jo tajā ir vienīgi vispārīgas frāzes par to, ka būtisks kaitējums ir nodarīts šīm interesēm, savukārt, kā tas izpaudies un kāpēc tas būtu atzīstams par ievērojamu, apsūdzībā nav lasāms.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 5.marta spriedumu krimināllietā Nr. 11819004108 konstatēts, ka R.B. un M.P., abi būdami valsts amatpersonas, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, un ar šīm darbībām radīja butisku kaitējumu pārvaldibas kārtibai un ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm, kā arī šīs darbības saistītas ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu. No apsūdzības turpmākā teksta lasāms, ka R.B. un M.P. nodarija butisku kaitējumu valsts varai, jo šāda viņu kā amatpersonu riciba ievērojami diskreditēja valsts policiju kā valsts instituciju, kuras pienākums saskaņā ar likuma „Par policiju” 1.p. ir: „... aizsargāt personu dzivibu, veselibu, tiesibas un brivibas, ipašumu, sabiedribas un valsts intereses no noziedzigiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem,” graujot tās prestižu. R.B. un M.P. izdarija tišas darbibas, kuras vispār nevar izdarit neviena valsts amatpersona, t.i., pielietoja vardarbibu pret citu personu bez likumiga pamata un ievērojami apdraudēja cietušo R.S. un A.L. ar likumu aizsargātās tiesibas un intereses, kuras noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā – tiesibas uz brivibu un personas neaizskaramibu. [..].

Konkrētais kriminālprocess tika skatīts gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā, un, lai arī būtisks kaitējums nebija šā kriminālprocesa strīdus objekts, bez tam R.B. un M.P. celta apsūdzība saskaņā ar KL 317.panta otro daļu – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību, tādējādi būtisks kaitējums nav kvalificēta sastāva objektīvās puses obligāta pazīme, tomēr, ņemot vērā, ka būtisks kaitējums apsūdzēto nodarījuma aprakstā ir iekļauts, turklāt tā konstatācijā un pamatojumā ir vērojami trūkumi, ir vērts pie tā pakavēties. Pirmkārt, akcentējams, ka īsti nav skaidrs, kādām interesēm tieši būtisks kaitējums nodarīts – sākotnēji apsūdzībā ir norāde uz kaitējumu pārvaldības kārtībai un personas ar likumu aizsargātām interesēm, tacu vēlāk tiek norādīts, ka kaitējums tiek nodarīts valsts varai. Otrkārt, no rakstītā nevar izsecināt, vai Valsts policijas prestiža graušana vērtējama kā būtisks kaitējums valsts varai vai arī pārvaldības kārtībai. Par prestiža graušanu būtu jāņem vērā, ka tā iespējama tad, ja noteiktā institūcija ar šādu ekstru ir apveltīta. Tas, vai šodien policijai piemīt prestižs sabiedrības acīs, ir visai diskutabli. Tiesas norāde uz Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā paredzēto tiesību uz brīvību un personas neaizskaramības aizskārumu kā ar likumu aizsargāto personas interešu apdraudējumu ir pamatota, tomēr spriedumā nav lasāms, kāpēc šāds interešu apdraudējums būtu vērtējams kā ievērojams.

47

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija savā 2015.gada 2.jūnija spriedumā, pievienojoties pirmās instances tiesas secinājumiem par būtisku kaitējumu konkrētajā kriminālprocesā, tikai konstatē, ka, izdarot Satversmes 94.pantā norādito cilvēktiesibu pārkāpumu un likuma „Par policiju” 1.panta rupju pārkāpumu, ar likumu aizsargāto interešu un tiesibu apdraudējums ir vērtējams kā ievērojams, un tas ir atzistams par butisku kaitējumu valsts varai un ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm. Šāds formulējums vērtējams kā vispārīgs un nekonkrēts, jo nesatur izvērstāku pamatojumu tam, ka būtisks kaitējums būtu nodarīts valsts varai, turklāt, kāpēc tas būtu atzīstams par ievērojamu, arī netiek pateikts.

Tiesu praksē jau iepriekš izteiktas atziņas par amatpersonu izdarītu noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmi: „Tā kā izskatāmās kategorijas krimināllietās kritērijs, kas norobežo noziedzīgo nodarījumu no disciplināratbildības, ir kaitīgas sekas – būtisks kaitējums, ko radījusi prettiesiskā darbība (vai bezdarbība), viens no nozīmīgākajiem ir jautājums par tā konstatēšanu, izvērtēšanu un motivāciju (...) apsūdzībā jābūt norādītam, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas ir vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē, jo jāņem vērā, ka šīs prasības neievērošana var būt pamats personas attaisnošanai.”47

Uzskatot, ka jebkura prettiesiska uzvedība no valsts amatpersonas puses grauj iestādes prestižu, autoritāti, mazina tās tēlu, kas savukārt automātiski rada arī būtisku kaitējumu, šī robežšķirtne tiktu nepamatoti defektēta.

Katrā lietā būtu izvērtējams, vai iestādes autoritātes vai prestiža graušana jau pati par sevi ir tik ievērojama, lai atzītu, ka ir noticis ievērojams interešu apdraudējums, vai arī radītais kaitējums valsts varai ir tikai viena no būtiska kaitējuma komponentēm, bez kuras jākonstatē arī mantisks zaudējums Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajā apmērā.

Krimināllietu departamenta 2014.gada 18.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-1/2014 skaidrots, ka „Butisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsudzibā rada valsts amatpersonas darbiba, kas saistita ar šis personas citu noziedzigu nodarijumu vai ari citas personas noziedzigu nodarijumu. [..] Turklāt citus noziedzigus nodarijumus konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā.” No dotās tēzes izriet, ka, konstatējot tādas darbības, nav papildus jākonstatē kādi citi apstākļi, lai kaitējumu atzītu par būtisku krimināltiesiskā nozīmē. Šāda valsts amatpersonas rīcība pati par sevi rada ievērojamu apdraudējumu valsts varai, jo tas ievērojami grauj attiecīgās institūcijas autoritāti, diskreditējot valsts amatpersonas kā konkrētas institūcijas pārstāvja tēlu, kā rezultātā mazina sabiedrības uzticību tai. Ievērojot, ka noziedzīgs nodarījums, salīdzinot ar citiem likumpārkāpumiem, raksturojas ar visaugstāko kaitīguma pakāpi, valsts amatpersonas jebkāda iesaistīšanās noziedzīga rakstura darbībās rada ievērojamu apdraudējumu valsts varai.

47 Liholaja V. Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas. 2014. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/info/summary/kriminaltiesibas/ [aplūkots 25.10.2017.]

48

Pētījumā jau pieminētajā Zemgales apgabaltiesas 2017.gada 25.aprīļa spriedumā lasāms, ka prokurors savā apelācijas protestā ir atsaucies uz Krimināllietu departamenta 2014.gada 18.februāra lēmumu lietā Nr. SKK-1/2014, uzskatot, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nav saskatījusi būtisku kaitējumu A.Ķ. nodarījumā saskaņā ar KL 317.panta otro daļu. Prokurors norāda, ka no apsudzibas satura izriet, ka gan pats A.K. apsudzēts lidzdalibā divu noziedzigu nodarijumu izdarišanā, gan K.M. izdarijis divus noziegumus un šis darbibas tiesa atzinusi par pierāditām. Turklāt spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru atzistams, ka A.L. izdarija noziedzigus nodarijumus, tai skaitā, budams uzkudits no A.K. puses. Lidz ar to gan apsudzibā ir norādits, kā izpaudies butisks kaitējums, gan tas ir pierādits ar lietā savāktiem pierādijumiem. Zemgales apgabaltiesa savā 2017.gada 25.aprīļa spriedumā krimināllietā Nr. 16870001212 konstatē, ka A.K. celtajā apsudzibā nav norādits, kāds tieši butisks kaitējums valsts varai un pārvaldibas kārtibai un ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm ir ticis nodarits, kā arī tiesa pareizi norāda: jākonstatē, ka, izdarot Krimināllikuma 317.pantā paredzēto noziegumu, ar to radits butisks kaitējums likumā norāditajām interesēm, un šāds secinājums jāpamato ar pierādijumiem.

Par apelācijas instances spriedumu tika iesniegts kasācijas protests, kurā ietvertais prokurora apgalvojums “lietā būtisku kaitējumu veido A.Ķ. paša un citu personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi” pats par sevi nav pietiekams, lai atzītu, ka ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums. No apsūdzības formulējuma nav skaidrs, kādām tieši interesēm – valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm – būtisks kaitējums radīts.

Neprecīzi norādītas intereses, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums un argumentācijas trūkums, kāpēc šo interešu apdraudējums būtu uzskatāms par ievērojamu, konstatējams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11840002406. Lai arī V.G. un J.B. apsūdzība tika celta saskaņā ar KL 317.panta pirmo daļu un 20.panta otro daļu un 274.panta otro daļu, tiesa atzina, ka V.G. un J.B. inkriminētais noziedzīgais nodarījums saskaņā ar KL 317.panta pirmo daļu aptver 274.panta otrajā daļā paredzētās darbības (kas detalizētāk pētījumā netiks analizēts, atstājot to tiesas ziņā), kā rezultātā apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem un notiesāti saskaņā ar KL 317.panta pirmo daļu. Apsūdzībā lasāms, ka apsudzētie ir valsts amatpersonas, kurām kā operativās darbibas subjekta amatpersonām ir ari Operativās darbibas likumā un likuma “Par valsts noslēpumu” 14.panta pirmajā dalā pieškirtās tiesibas un pienākumi kā personām, kuras ir tiesigas veikt darbu, kas saistits ar valsts noslēpumu.

V.G. 2006.gada maijā, atrodoties savā darbavietā Brasas cietuma Drošibas dalā Rigā, Laktas ielā 2/4, savstarpējas nesaskaņas un naidigu attiecibu rezultātā, aiz nepatikas pret Brasas cietuma Drošibas dalas inspektoru I.T., grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar Brasas cietuma Drošibas dalas priekšnieku J.B., kurš ari ir valsts amatpersona, acimredzami pārsniedzot valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu pieškirto tiesibu un pilnvaru robežas, vienojās par nelikumigu darbibu veikšanu, lai panāktu I.T. atbrivošanu no darba. Sava noziedzigā nodoma realizācijai

49

V.G. un J.B. grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iesaistot klasificētu dokumentu nolaupišanā ieslodzijumā esošas notiesātas personas R.D. un P.B., zinot, ka abām šim personām nav pielaides darbam ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem, noorganizēja valsts noslēpumu saturošu dokumentu nolaupišanu no I.T. darba seifa. Brasas cietumā ieslodzijumā esošās notiesātās personas: P.B. un R.D. 2006.gadā, laika periodā no 10. lidz 15.junijam, nolaupija klasificētus dokumentus – divas agentu paraksta kartes, divas agentu atalgojuma izsniegšanas registrācijas lapas un divas alfabētiskās sadarbibā iesaistito personu uzskaites kartites – un nodeva tos apsudzētajam V.G. 2006.gada junijā V.G. nodeva nolaupitos dokumentus J.B., kurš tos ārpus Brasas cietuma telpām nodeva personai, kurai nav pielaides darbam ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem, un tādējādi V.G. un J.B. tiši izdarija valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu.

Ņemot vērā, ka būtiska kaitējuma apraksts konkrētajā kriminālprocesā ir visai plašs un tā pamatojumā konstatējamas zināmas nepilnības, to ir vērts aplūkot detalizētāk.

Tā spriedumā konstatēts un visai izvērsti aprakstīts, ka V.G. un J.B. darbību rezultātā tika radīts butisks kaitējums valsts pārvaldibas kārtibai, jo, pielaujot klasificētu dokumentu, kas satur informāciju par slepeno paligu jeb “agentu” identitāti un slepeno sadarbibu ar operativās darbibas subjektu, kas saskaņā ar Operativās darbibas likuma 31.panta pirmo dalu ir valsts noslēpums un atrodas valsts aizsardzibā, nonākšanu tādu personu rokās, kas nav Operativās darbibas likumā paredzētie operativās darbibas subjekti, radija likumā “Par valsts noslēpumu” 6.panta pirmo dalu minētā valsts ipašā aizsardzibā esoša valsts noslēpuma objekta apdraudējumu, jo slepenā paliga identitātes atklāšana var apdraudēt tā dzivibu, veselibu, mantiskās vai citas likumigās intereses, kas rada butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm. Tiesa būtiska kaitējuma pamatojumā arī norāda, ka jāņem vērā, ka abi slepenie paligi, kuru identitāte ir atklāta, ir ieslodzijumā esošas personas, kā ari personas, kurām kluva zināma viņu identitāte, ari ir apcietinājumā esošas personas, kurām ir kontakts ari ar citām ieslodzijumā esošām personām, tādējādi var tikt izpaustas ne tikai ziņas par slepeno paligu identitāti, bet ari ziņas par operativās darbibas metodēm un taktiku, kas rada butisku kaitējumu ieslodzijuma vietai kā valsts pārvaldibas iestādei.

Jāteic, ka šāds formulējums atzīstams par smagnēju un liek uzdot jautājumu, vai ieslodzījumu vietas kā valsts pārvaldes iestādes darbības apdraudējums jau neietilpst KL 317.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma tiešajā objektā, un tas būtu – valsts un pašvaldību institūciju normāla, likumam atbilstoša darbība. Tāpat tiesa atzīst, ka, izdarot tišas darbibas, saistitas ar slepeno paligu identitātes un slepenās sadarbibas faktu atklāšanu, ir skartas ne tikai slepeno paligu likumā garantētās tiesibas uz to, ka valsts pildis savu pienākumu attiecibā uz viņa identitātes saglabāšanu un tādējādi nodrošinās viņu dzivibas, veselibas un citu likumigo interešu saglabāšanu, bet tiek grauts ari valsts pārvaldibas iestādes prestižs un uzticiba tai, kas rada apgrutinājumu jaunu, slepenu paligu piesaistei slepenai sadarbibai ieslodzijuma vietas apstāklos, jo pārējās personās rada nedrošibu par pārvaldes iestādes nespēju nodrošināt viņu

50

identitātes konfidencialitāti, tādējādi apdraudot operativās darbibas veikšanu ieslodzijuma vietas apstāklos, kas nepieciešama, lai tiktu sasniegti Operativās darbibas likuma 1.pantā izvirzitie operativās darbibas mērki – aizsargāt personu dzivibu un veselibu, tiesibas un brivibas, godu un cieņu un ipašumu, nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkaribu un teritoriālo neatkaribu, valsts aizsardzibas, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Lai arī būtiska kaitējuma apraksts satur nozīmīgu apstākļu izvērtējumu, tomēr no tā nav izsecināms, kādām tieši KL 317.panta pirmajā daļā norādītajām interesēm ir radīts būtisks kaitējums un kāpēc tas būtu vērtējams kā ievērojams. Spriedumā lasāms, ka radits butisks kaitējums ari Brasas cietuma Drošibas dalas inspektora I.T. ar likumu aizsargātām interesēm, jo, neskatoties uz to, ka I.T. glabāja viņam uzticētos valsts noslēpumu saturošos objektus, ievērojot slepenibas režima nosacijumus, viņš V.G., J.B. un citu personu prettiesiskās darbibas rezultātā saņēma gan disciplinārsodu, kas skar viņa intereses, gan viņam tika radits butisks kaitējums saistibā ar viņa kā operativā darbinieka darbibu. Piekrītot, ka ar minēto personu darbībām ir radīts būtisks kaitējums I.T. ar likumu aizsargātām interesēm, tomēr atzīmējams, ka šāds formulējums nesatur nevienu konkrētu I.T. interesi, kas būtu apdraudēta, turklāt, netiek konkretizēts, kurā tieši likumā ir nostiprināta I.T. likumīgo interešu aizsardzība.

Analizējot šo kriminālprocesu, vēl būtu norādāms, ka, konstatējot tādu klasificēto dokumentu nolaupīsanu un tajos ietverto ziņu, kas vērtējams kā valsts noslēpums, izpaušanu personām, kurām nav tiesību iepazīties ar šāda satura informāciju, būtu apsverama KL 94.panta piemērošana.

51

5. Apsūdzības konkrētība un būtisks kaitējums kā pierādīšanas priekšmets

Augstākā tiesa vairākkārt savos nolēmumos ir vērsusi uzmanību gan apsūdzības konkrētībai, gan arī tam apstāklim, ka katrā kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esība vai neesība. „Apsūdzību nepieciešams formulēt atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem un attiecīgā Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētajām pazīmēm, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido cetri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse – esība vai neesība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.”48

5.1. Apsūdzības konkrētība

Prasība par apsūdzības konkrētību attiecināta arī tieši uz būtisku kaitējumu, norādot, ka gadījumos, kad būtisks kaitējums ir obligāta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, tai jāsatur konkrēts tā formulējums.

Tā, piemēram, Krimināllietu departamenta 2011.gada 1.marta lēmumā lietā Nr. SKK-7/2011 norādīts: „Būtisks kaitējums ir obligāta Krimināllikuma 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tādēļ apsūdzībā jānorāda, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē.” Šajā nolēmumā arī akcentēts, ka konkrētajā krimināllietā „būtiskais kaitējums nav formulēts un argumentēts atbilstoši likuma prasībām. Tas ir aprakstīts pārāk vispārīgi, jo apsūdzībā nav norādīts, kā tieši izpaudās šā noziedzīgā nodarījuma būtiskais kaitējums un kam tas radīts – valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Atzinumam, ka M.Š. rīcība būtiski grāvusi sabiedrības uzticēšanos visu valsts amatpersonu darbībai, ir vispārīgs raksturs, turklāt no sprieduma nav saprotams, kādā veidā ar apsūdzētā darbībām būtu grauta uzticēšanās visu valsts amatpersonu darbībai.”

Inkriminējot apsūdzētajai personai darbības, kas radījušas būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, nodarījuma aprakstā jābūt ne vien norādei uz to, ka apsūdzētās personas darbības rezultātā ir apdraudētas noteiktas intereses, bet jābūt arī aprakstam, kā tieši šis apdraudējums izpaudies, turklāt radītā apdraudējuma izklāsts ietverams kā noziedzīga nodarījuma apraksta daļa. Lietas materiāliem jāsatur konkrētas ziņas par šāda apdraudējuma esību, tā izpausmēm, kā arī tā ietekmi uz

48 Sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 21.oktobra lēmumu lietā Nr. SKK-520/2009; 2010.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr. SKK-10/2010; 2011.gada 28.decembra lēmumu lietā Nr. SKK-690/2011; 2012.gada 26.marta lēmumu lietā Nr. SKK-3/2012; 2012.gada 10.maija lēmumu lietā Nr. SKK-264/2012.

52

konkrēto interesi. Jāņem vērā, ka, kvalificējot materiāla sastāva noziedzīgus nodarījumus, jānoskaidro tā rezultātā iestājušos seku – kaitējuma – raksturs un apjoms, t.i., jāveic nodarījuma tiesiskais novērtējums.

Augstākā tiesa arī atzinusi, ka Krimināllikuma panta dispozīcijas pārrakstīšana nenosaka konkrētā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, to nosaka lietā konstatētie faktiskie apstākļi.49

Pēc Augstākās tiesas ieskata, Kriminālprocesa likuma 461., 462.panta nosaukumā un saturā ar jēdzienu „apsūdzība” jāsaprot gan noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, gan noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet ar jēdzienu „noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi” jāsaprot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, izdarīšanas veids, apsūdzētā vainas forma, motīvi, noziedzīgā nodarījuma sekas.50 

Lai pierādītu faktiskos apstākļus, tie vispirms ir jānoformulē atbilstoši Kriminālprocesa likuma51 (turpmāk tekstā arī – KPL) 405.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam, kas nosaka, ka lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzībā) jānorāda katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju.

Tādējādi apsūdzībā sākotnēji būtu norādāms, kāds tieši Īpašā likuma 23.panta pirmajā daļā paredzētais būtiska kaitējuma veidošanās variants ir saskatāms, tad, ja tas ir pirmais vaiants, precīzi jānosaka mantiskā zaudējuma apmērs, kā arī citu interešu apdraudējums, ne vien uzskaitot apdraudētās intereses, bet arī sniedzot aprakstu, kā šis apdraudējums izpaudies. Ja tiek saskatīts trešais būtiska kaitējuma veidošanās variants, tad precīzi jānorāda tā interese, kurai ir nodarīts būtisks kaitējums, obligāti sniedzot izvērstu pamatojumu, kāpēc apdraudējums vērtējams kā ievērojams. Tāpat, ievērojot iepriekš pieminētās prasības attiecībā uz apsūdzības konkrētību, apsūdzībai atkarībā no piemērojamās Krimināllikuma Sevišķās daļas normas jāsatur apraksts, kādām tieši personas interesēm būtisks kaitējums radīts, kādā tiesību aktā šo interešu aizsardzība nostiprināta, vai arī, kā tieši izpaudies kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai u. tml. Kā jau pētījuma ietvaros tika akcentēts, apgalvojuma formā izteiktas vispārīga rakstura frāzes par interešu apdraudējumu vai vispārējo tiesību principu aizskārumiem ir vērtējami kā pieņēmumi, kas paši par sevi nav pietiekami, lai atzītu, ka ar personas nodarījumu ir radīts būtisks kaitējums. Deklaratīva rakstura apgalvojumi, kas nav pierādīti ar Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, nevar būt būtiska kaitējuma konstatējuma pamatā.

Apsūdzības nekonkrētība bija iemesls J.B. attaisnošanai saskaņā ar viņam celto apsūdzību KL 196.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

49 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016.gada 21.janvāra lēmums lietā SKK-55/2016, krimināllieta Nr. 11250030514.50 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 28.maija lēmums lietā SKK-84/2009.51 Kriminālprocesa likums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 74, 2005. 11.maijs.

53

Krāslavas rajona tiesas 2014.gada 5.februāra spriedumā krimināllietā Nr. 11240002813 lasāms, ka „2012.gada 28.novembri, iestājoties apdrošināšanas riskam (pēc veiktās rekonstrukcijas buves metāla skursteni tika konstatēts defekts), Dagdas novada pašvaldiba iesniedza apdrošināšanas uzņēmumā „BTA Insurance Company” SE „Buvniecibas garantiju apdrošināšanas polisi” LV12-63 Nr.000187-02 un ludza atbilstoši apdrošināšanas nosacijumiem izmaksāt apdrošināšanas atlidzibu. Sakarā ar to, ka J.B. iesniegtā apdrošināšanas polise bija viltota, apdrošināšanas atlidzibas izmaksu Dagdas novada pašvaldiba nesaņēma – tika radits butisks kaitējums ar likumu aizsargātām pašvaldibas interesēm. Dagdas novada pašvaldibai nodarits ievērojams mantisks zaudējums Ls 1195,38 apmērā, kā ari apdraudētas pašvaldibas ar likumu aizsargātās intereses: ar likumu „Par pašvaldibām” aizsargātās intereses atbilstoši apstiprinātajam pašvaldibas budžetam racionāli un lietderigi izlietot pašvaldibas finanšu lidzeklus; rupēties par kulturu un sekmēt tradicionālo kulturas vērtibu saglabāšanu un tautas jaunrades attistibu (organizatoriska un finansiāla palidziba kulturas iestādēm un pasākumiem, atbalsts kulturas piemineklu saglabāšanai u.c.); ar likumu „Par apdrošināšanas ligumu” aizsargātās intereses Dagdas novada pašvaldibai kā apdrošinātajam, saņemt apdrošināšanas atlidzibu apdrošināšanas riska iestāšanās gadijumā; 2008.gada 7.julija Ministru kabineta noteikumos Nr. 525 „Kārtiba, kādā pieškir valsts un Eiropas Savienibas atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzivotājiem” aizsargātās pašvaldibu intereses saņemt un racionāli izmantot Eiropas Savienibas atbalstu infrastrukturas kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu apdzivotibas saglabāšanos”. Tiesa, uzskatot, ka apsūdzētais viņam inkriminētajās darbībās attaisnojams, norāda, ka, analizējot tāmē norādito zaudējumu apmēru, ko apsudziba izmanto pierādišanā, tiesa konstatē, ka tajā norāditi izdevumi par SIA „Meistars JVK” buvdarbu liguma Nr. DNP/4 - 1.3/11/10 ietvaros uzstāditā dumvada demontāžu. No cietušā pārstāves K.M. un liecinieka I.P. liecibām izriet, ka dumvada demontāža nav veikta. Lidz ar to tiesa uzskata, ka pašvaldibai zaudējums par dumvada demontāžu nav nodarits. Tiešie pašvaldibai nodaritie zaudējumi, kas radušies, uzstādot jaunu dumvadu, ir 975,76 Ls. Apsudzētajam inkriminēto darbibu laikā Latvijas Republikā minimālā mēnešalga bija 200 Ls. Lai konstatētu ievērojama mantiskā zaudējuma nodarišanu un lidz ar to ari butiska kaitējuma radišanu ar likumu aizsargātām interesēm, mantiskā zaudējuma apmēram ir jābut vismaz 1000 Ls, kas konkrētajā gadijumā nav sasniegts.

Tāpat tiesa pamatoti norāda, ka apsudzētais attaisnojams ari tādēl, ka apsudziba ir nekonkrēta. No apsudzibas satura nav saprotams, kādas ar likumu aizsargātās intereses apsudzētais ar savām darbibām apdraudēja. Tiesas pamatoti norāda, ka apsūdzībai jābūt konkrētai, tas ir, jābut norāditam, kādas apsudzibā norādito likumu pantus, to dalas un punktus apsudzētais pārkāpa, tādējādi apdraudot Dagdas novada pašvaldibas ar likumu aizsargātās intereses. Likumi „Par pašvaldibām”, „Par apdrošināšanas ligumu”, un Ministru kabineta noteikumi Nr. 525 „Kārtiba, kādā pieškir valsts un Eiropas Savienibas atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un

54

iedzivotājiem” ir plaši un no apsudzibas formulējuma var secināt, ka apsudzētais ir pārkāpis visas prasibas, kas ietvertas šajos tiesibu aktos. Apsudzibā norāditie formulējumi par šo tiesibu aktu pārkāpšanu, kā rezultātā tika apdraudētas ar likumu aizsargātas pašvaldibas intereses, ir formāli un deklarativi.

„Apsudzibas nekonkrētiba liedz tiesai izvērtēt J.B. ricibu atbilstoši konkrētas tiesibu normas prasibām.” Šādiem pirmās instances argumentiem pievienojās arī apelācijas instances tiesa.

5.2. Būtisks kaitējums kā pierādīšanas priekšmets

Saskaņā ar KPL 124.panta pirmajā daļā noteikto pierādišanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

KPL 124.panta otrajā daļā noteikts, ka Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esība vai neesība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Judikatūrā attiecībā uz noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpstošo pazīmju konstatācijas nepieciešamību paustas vairākas nozīmīgas atziņas:

„Lai personu notiesātu, tiesas nolēmumā konstatētajiem apstākļiem ir jāatbilst inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”;52 „tikai tāds nodarījums, kas atbilst noziedzīga nodarījuma sastāvam, iegūst juridiska fakta nozīmi un kļūst par kriminālatbildības pamatu, bet, ja nodarījumā iztrūkst kāda no paredzētajām pazīmēm, nav arī noziedzīga nodarījuma sastāva; “Krimināltiesību teorija nosaka, ka kriminālatbildība iestājas, ja nodarījumā ir konstatēts kaitīgs nodarījums, bet likumā paredzētos gadījumos arī kaitīgas sekas, un persona ir vainīga noziedzīgā nodarījumā”;53 „katru Krimināllikumā iekļauto noziedzīgo nodarījumu veido Krimināllikuma Vispārīgās un Sevišķās daļas normās noteikto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse), kas nepieciešams un pietiekams, lai raksturotu noteiktā veida noziedzīgu nodarījumu”.54  

No Augstākās tiesas nolēmumos paustajām atziņām secināms, ka būtisks kaitējums ir obligāta un neatņemama objektīvās puses pazīme, to nekonstatējot, zūd pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības.

KPL 124.panta piektajā daļā likumdevējs, paredzot, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esību vai neesību, ir nostiprinājis

52 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005.gada 2.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-123/2005.53 Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010.gada 16.februāra lēmums lietā SKK-80/2010.54 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 24.oktobra lēmums lietā SKK-624/2014.

55

pierādīšanas standartu, kas attiecināms arī uz būtisku kaitējumu kā obligātu objektīvās puses pazīmi materiāla sastāva nodarījumā.

Krimināllietu departaments izvērtējuma un pierādīšanas obligātumu vienā no saviem nolēmumiem ir tieši attiecinājis uz būtisku kaitējumu, akcentējot, ka „būtisks kaitējums nosakāms, pamatojoties uz tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, izvērtējot interešu apdraudējuma veidu, saturu, intereses nesēja jeb personas, pret kuru vērsts apdraudējums, īpašības un attieksmi pret konkrēto interešu apdraudējumu”.55

Nozīmīgas atziņas būtiska kaitējuma sakarā ir paustas arī civiltiesībās. Tā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-2221/2014 nostiprināts, ka būtiska kaitējuma kritērijs kā ģenerālklauzula ir relatīvs, un tas var būt atkarīgs no dažādiem konkrētiem lietas apstākļiem. Šo apstākļu pierādīšanas nasta gulstas uz prasītāju. Savukārt tiesai, lai piemērotu Komerclikuma 195.pantu, spriedumā jāizvērtē prasītāja iesniegtie būtiskumu apliecinošie pierādījumi un jāpamato, kādēļ atbildētāja izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem konkrētās lietas apstākļu kontekstā.

No pētījumā izskatīto nolēmumu klāsta tikai nedaudzos nolēmumos tiesas ir pievērsušās būtiska kaitējuma formulējumā ietverto apstākļu izvērtējumam, analizējot lietā esošos pierādījumus.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 6.jūlija spriedumā krimināllietā Nr. 11816017612 ietverto atsauci uz godīgas konkurences un patērētāju drošības tiesību pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 18.panta otro daļu kā formālu vērtējusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija savā 2016.gada 16.augusta spriedumā krimināllietā Nr. 11816017612, norādot, ka tā nav pierādīta ar šajā lietā savākto pierādījumu kopumu.

Izvērtējot arī citus apstākļus, kas ietverti būtiska kaitējuma formulējumā, tiesas kolēģija pareizi secina, ka „ar G.J. inkriminētajām darbibām netika radits butisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesibām un interesēm, tādēl G.J. pret viņu celtajā apsudzibā pēc Krimināllikuma 148.panta pirmās dalas par divu noziedzigu nodarijumu izdarišanu atzistams par nevainigu un attaisnojams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktu, jo apsudzētā izdaritajā nodarijumā nav Krimināllikuma 148.panta pirmajā dalā paredzētā noziedziga nodarijuma sastāva”.

Pierādījumu izvērtējums attiecībā uz būtiska kaitējuma esību lasāms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumā krimināllietā Nr. 11840002406. Neraugoties uz pētījumā iepriekš izteikto kritiku šā nolēmuma sakarā, attiecībā uz pierādījumu izvērtējumu būtiska kaitējuma esībā tiesa pamatoti secina, ka tiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts ar apsūdzēto darbībām radītais būtiskais kaitējums valsts pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, sprieduma tekstā arī izvērtējot attiecīgos pierādījumus. Tā tiesa konstatē:

55 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016.gada 29.septembra lēmums lietā Nr. SKK-190/2016.

56

„[..] kā pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā liecināja apsudzētie P.B. un R.D., pēc dokumentu zādzibas viņi apskatijās nozagtos dokumentus, tiesa uzskata, ka tādā veidā tika atklāta slepenu paligu identitāte ieslodzijumā un apsudzētajiem P.B. un R.D. kā ieslodzitajiem un personām, kurām nav pielaides darbam ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem, kluva zināma slepenu paligu identitāte. Bez tam I.T. par dokumentu pazušanu no seifa tika uzlikts disciplinārsods, kā ari tika apgrutināts operativais darbs ar ieslodzitiem, ko apliecina dienesta izmeklēšanas ziņojums un I.T. liecibas tiesas sēdē.”[..]

Izpētītie nolēmumi apliecina, ka tajos gadījumos, kad tiesa izvērtē apsūdzības konkrētību un pierādījumu esību kriminālprocesā, kurā personai tiek inkriminēta būtiska kaitējuma nodarīšana, – tas bieži vien ir pamats personas attaisnošanai viņai inkriminētajā nodarījumā.

Tā ar Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 20.aprīļa spriedumu krimināllietā Nr. 11250022107 E.O. pamatoti atzīts par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 196.panta otro daļu, tiesai norādot, ka E.O. celtajā apsudzibā norādits, ka viņš nodarijis mantisku zaudējumu 61460 Ls apmērā, tacu krimināllietas materiālos neatrodas mantiskā kaitējuma aprēkins, kas varētu apliecināt šis summas pamatojumu, šādam apgalvojumam nav nekādu pierādijumu.

N.Ž. apsūdzība tika celta saskaņā ar KL 206.panta pirmo daļu par kontrafaktas preces – 1776 krūšturu, marķētu ar „Milavitsa” precu zīmēm, – saražošanu, kuri policijas darbinieku veiktās pārbaudes laikā 2014.gada 13.martā tika izņemti. Pētījumā jau pieminētajā Liepājas tiesas 2015.gada 13.maija spriedumā krimināllietā Nr. 11270014514 tiesa pamatoti nesaskata gan mantisku zaudējumu apsūdzībā norādītajā apmērā (sk. Pētījuma sadaļa par mantisku zaudējumu), gan uzskata, ka nepamatota ir norāde uz citu interešu apdraudējumu. Attiecībā uz citu interešu apdraudējumu tiesa norāda, ka nav nekādi konkrēti pierādijumi, kas lautu secināt, ka pircēji šo preci vispār pirktu. Nav pierādijumi, ka pircēji butu reāli maldināti par pārdodamās preces atbilstibu originālam, jo prece nemaz netika realizēta, t.i., nodota tirdzniecibā. Ne lietas materiālos, ne cietušā pārstāves viedokli nav nekādas ziņas, ka butu mazinājusies pircēju uzticiba zimolam „Milavitsa”, t.i., ka uzņēmums N.Ž. saražotās produkcijas dēl butu zaudējis klientus. Nav norādits, kā un kur tika ierobežotas tiesibas uz godigu konkurenci, kā ari nav norādits konkrēts pants Satversmē, kas garantē tiesibas uz ipašumu. Lietā nav konkrētu pierādijumu, kas pierāditu butisku kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, ir tikai vispārigi apsudzibas pieņēmumi, kas neapstiprinās ar pierādijumiem.

No Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 8.janvāra sprieduma krimināllietā Nr. 11816000511 izriet, ka saskaņā ar inkriminēto apsūdzību I.V. SIA „Dagu” ir pārdevis preces un produkciju, nelikumigi piemērojot atlaidi, kas samazināja SIA „United Oils” ienākumus, nodarot zaudējumus plānotajā, bet negutajā pelņā attiecigi 2005.gadā – 5343.26 Ls, 2006.gadā – Ls 6531.57 Ls, 2007.gadā – 6061.72 Ls, 2008.gadā – 3699.37 Ls, pavisam kopā 21635.92 Ls, tādējādi radot SIA „United Oils” butisku kaitējumu – ievērojamu zaudējumu – un

57

aizskāra komerciālās intereses un tiesibas. Ar savām darbibām I.V. nostādija SIA „United Oils” komerciāli neizdevigā stāvokli, kā rezultātā pārņēma dalu SIA „United Oils” klientiem – SIA „Dinex Latvia” no 2005.gada 4.aprila un turpmākos, SIA „D un A Bauska” kopš 2005.gada 3.janvāra, SIA “Vanci” no 2006.gada 12.julija. SIA “Buvenergo A”, SIA „Agrosēta” un SIA „United Oils” apgrozijums laika periodā no 2004.gada 22.oktobra lidz 2008.gada 29.septembrim norāditajās precu grupās samazinājās, tā nodarot butisku kaitējumu uzņēmuma interesēm. Šādas I.V. darbības kvalificētas saskaņā ar KL 196.panta otro daļu.

Tiesa, vērtējot mantiska zaudējuma nodarīšanu konkrētajā kriminālprocesā, pamatoti secinājusi, ka saskaņā ar lietas materiālos esošo 2009.gada 2.decembra pretenziju izriet, ka uzņēmumam „United Oils” ar I.V. darbibām ir raditi zaudējumi 47 135.47 Ls apmērā. Savukārt kaitējuma kompensācija ir pieteikta par uz pusi mazāku summu, kas dod pamatu secinājumam, ka SIA „United Oils” nespēj konkrēti ar pierādijumiem pamatot summu, kas tiek prasita. Turklāt ari pretenzijas tekstā tiek norādits, ka „diemžēl nevaram izsutit visus zaudējumu pamatojošus dokumentus lielā apjoma dēl”. Tacu tiesas izmeklēšanas gaitā šie pierādijumi ari netika iesniegti.

Tiesa pareizi secina, ka gadijumā, kad runa ir par atrauto pelņu, ir jābut nepārprotami pierāditam, ka atrautā pelņa ir radusies tiešā cēloniskā sakarā ar konkrēto darbibu. Ir jābut pierādijumiem par to, ka preci, kas cetru gadu periodā bija pārdota SIA „Dagu”, bija iespējams pārdot citām personām par cenu, kādu zaudējumu aprēkinā ir norādijis cietušais SIA „United Oils”. Tacu šādu pierādijumu lietā nav. [..] Atrauto pelņu kā mantisko zaudējumu kriminālprocesa ietvaros ir iespējams konstatēt tikai tajā gadijumā, ja ir pierādits, ka cietušais atrautās pelņas summu noteikti butu saņēmis, bet nav to saņēmis tieši apsudzētā ricibas rezultātā. Tiesa arī norāda, ka lietā nav pierādits, ka SIA „Dagu” butu pārņēmusi SIA „United Oils” klientus [..]. Gluži pretēji, kā tas izriet no lietas materiāliem, SIA „United Oils” ir turpinājusi sadarbibu ar minētajiem klientiem, [..]. Katrā ziņā apsudzibā nav pierādits, ka, vai un kādā veidā SIA „Dagu” butu pārņēmusi dalu no SIA „United Oils” klientiem, kā ari nav sniegts vērtējums, cik lielā mērā tas ietekmēja SIA „United Oils” saimniecisko darbibu. Tādējādi apsudziba nesatur pierādijumus un apsvērumus par to, kādas intereses I.V. darbibas aizskāra vai apdraudēja un kādā veidā tas izpaudās un ar kādām negativām sekām rezultējās. I.V. viņam celtajā apsūdzībā pēc KL 196.panta otrās daļas tika attaisnots, šādu pirmās instances tiesas spriedumu par pareizu atzinusi arī apelācijas instance.

Pētījuma noslēgumā būtu vērts pakavēties pie Rēzeknes tiesas 2013.gada 9.septembra sprieduma, ar kuru O.G. atzīts par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā saskaņā ar KL 196.panta otro daļu. Ņemot vērā, ka tiesu praksē tik strukturēta un izvērsta būtiska kaitējuma analīze ir sastopama ārkārtīgi reti, šo spriedumu ir vērts aplūkot detalizētāk.

No Rēzeknes tiesas 2013.gada 9.septembra sprieduma krimināllietā Nr. 12180001209 lasāms, ka pirmstiesas kriminālprocesā O.G. bija apsūdzēts par to, ka, būdams persona, kurai uzņēmējsabiedrībā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas

58

saistoši citām personām, vai ir tiesības rīkoties ar uzņēmējsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem, mantkārīgā nolūkā, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, izdarīja tīšas darbības, kas radījušas būtisku kaitējumu uzņēmējsabiedrībai un ar likumu aizsargātām citu personu tiesībām un interesēm.

Attiecībā uz būtisku kaitējumu norādīts: noziedzigā nodarijuma rezultātā SIA „LG Avots” tika nodarits ievērojams mantisks zaudējums 11442 Ls apmērā, ko sastāda iztrukstošo precu vērtiba, kā ari apdraudētas ar likumu aizsargātas citu personu intereses, t.i., I.L., kā SIA „LG Avots” dibinātāja mantiskās un nemantiskās intereses, kuras aizsargā likums, un proti: dalibniekiem pieder sabiedribas kapitāla dalas, kuras dod zināmas mantiskas tiesibas (tiesibas uz dividendi, tiesibas uz likvidācijas kvotu) un nemantiskās tiesibas (piedališanos sabiedribas pārvaldē).

Tiesa norāda, ka, lai noskaidrotu, vai O.G. pamatoti tika saukts pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 196.pantu, jākonstatē iepriekš minētajā tiesibu normā paredzētie priekšnosacijumi: 1) O.G. kā SIA „LG Avots” atbildiga darbinieka riciba, respektivi – prettiesiskā darbiba; 2) vai SIA „LG Avots” ir nodarits butisks kaitējums; 3) vai pastāv cēloņsakars starp O.G. darbibām un sabiedribai nodarito kaitējumu (ja kaitējums ir, bet tas nav radies kā valdes locekla darbibas sekas, tad par šo zaudējumu atbildiba neiestājas). Tā kā izskatāmās kategorijas krimināllietas kritērijs, kas norobežo noziedzigo nodarijumu no civiltiesiskās atbildibas, ir kaitigās sekas – butisks kaitējums, ko radijusi prettiesiskā darbiba (vai bezdarbiba), viens no nozimigākajiem ir jautājums par tā konstatēšanu, izvērtēšanu un motivāciju. Krimināllikuma 196.pantā ir ietverta butiska kaitējuma nodarišana ar likumu aizsargātām interesēm prasiba, bet nav sniegti konkrēti kritēriji vai norādes, kāda rakstura un kādā kārtibā tas nosakāms. Butiska kaitējuma pamatkritēriji ir noteikti 1998.gada 15.oktobra likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtibu”,[..].

[..] Likumdevējs ir paredzējis divas butiskā kaitējuma iestāšanās iespējas: 1) nodarits ievērojams mantisks zaudējums (nodarijuma izdarišanas bridi pārsniedz 5 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu) un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesibas; 2) ar likumu aizsargāto interešu un tiesibu apdraudējums ir ievērojams. (Īpašā likuma redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim.) Turklāt, ja noziedziga nodarijuma rezultātā mantiskais zaudējums nodarits lielā apmērā (nozieguma priekšmeta kopējā vērtiba nodarijuma izdarišanas bridi nav bijusi mazāka par 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu), kas vērtējams kā smagas sekas (likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtibu” 24.pants), tad ari tāda apmēra zaudējums uzskatāms par butisku kaitējumu. Šajā gadijumā nekāds papildu kaitējums obligāti nav jākonstatē. Tiesa atzist, ka apsudzibā jābut norāditam, kāds konkrēti kaitējums ir nodarits un kāpēc tas ir vērtējams kā butisks krimināltiesiskā izpratnē. Attiecībā uz mantisko zaudējumu tiesa norāda, ka apsudzibā ievērojamais mantiskais zaudējums 11442 Ls apmērā pamatots vienigi ar iztrukstošās preces vērtibu. Šajā sakarā nav saprotams, ko nozimē „iztrukstoša prece”, jo nav norādits, kur tā iztrukst, kur tai vajadzēja but, vai tā ir izpārdota. [..] Šajā sakarā tiesa uzskata, ka sākotnēji

59

prokurore varēja apsudzibā minēto ievērojamo mantisko zaudējumu (bet faktiski zaudējumu, kas sabiedribai nodarits lielā apmērā, lidz ar ko pat nebija nepieciešams minēt citas intereses, kuras tika apdraudētas ar O.G. darbibām) pamatot ar iztrukstošo preci 11442 Ls apmērā.

Tiesas izmeklēšanas laikā O.G. norādīja uz apstākļiem, kas varētu atspēkot apsūdzībā minēto apgalvojumu, ka SIA „Straume & Man” veikalā viņš izpārdeva visu SIA „LG Avots” piederošo preci 11442 Ls vērtībā. Tiesas izmeklēšanas laikā pēc aizstāvības lūguma O.G. garāžā tika veikta apskate, kuras laikā tika konstatēts, ka garāžā atrodas apavi un rotaļlietas, t.i., mantas, kas līdzīgas SIA „LG Avots” iztrūkstošai precei. Lidz ar to tiesa atzist, ka šo apstākli tiesai jāvērtē, jāanalizē, kā ari apsudzibas uzturētājam to vajadzēja ņemt vērā. No garāžas apskates protokola un fototabulas redzams, ka O.G. garāžā atrodas apavi un rotallietas, kurus, pat vizuāli salidzinot ar lietā esošajām pavadzimēm, var secināt, ka tie ir lidzigi SIA „LG Avots” tirgotai precei. Tiesas sēdē ne cietušais, ne lieciniece A.L., ne prokurore nebija iesnieguši pierādijumus, kas atspēkotu O.G. apgalvojumu par viņa garāžā esošās preces piederibu SIA „LG Avots”. Apskates protokolā norādits, ka cietušais I.L. un lieciniece A.L. paziņoja, ka garāžā esošā prece ir lidziga SIA „LG Avots” precei, bet apgalvot to nevar. [..] Tiesa uzskata, ka apsudzibas uzturētājam vajadzēja pārbaudit apsudzētā apgalvojumus, veicot preces salidzināšanu ar preci, kas 2008.gada 31.oktobri bija SIA „LG Avots” ricibā, izmantojot lietā esošos pierādijumus (pavadzimes, precu pārskatu utt.).

[..] Nemot vērā O.G. argumentus, kamēr netika pierādits pretējais, jāuzskata, ka SIA „LG Avots” piederošo preci O.G. glabā savā garāžā, kas nav aizliegts. Tāpēc tiesa atzist, ka nav pierādits, ka SIA „LG Avots” nodarits apsudzibā norāditais zaudējums 11442 Ls apmērā, jo prece vai tās dala (ja tikai dala, tad tās vērtiba ari nav noskaidrota), ar kuras vērtibu tiek pamatots zaudējums, joprojām atrodas SIA „LG Avots” ipašumā. Apsudziba nevar balstities uz apsudzibā izteikto pieņēmumu, ka SIA „LG Avots” prece neeksistē, t.i., neatrodas sabiedribas pārziņā.

Tiesa arī secina, ka O.G. garāžas apskates laikā netika veikta preces salidzināšana ar lietā esošo precu sarakstu, lidz ar to netika konstatēts reāls preces iztrukums un zaudējums. Apsudzibā norāditais aptuvens, nenoskaidrots, nepārbaudits un neizvērtēts mantiskā zaudējuma apmērs ir tikai apsudzibas uzturētāja pieņēmums. Tiesa atzist, ka apsudziba nevar balstities uz pieņēmumiem, un šajā konkrētajā gadijumā, kad no notikuma dienas pagāja ilgs laika periods, ne cietušais, ne lieciniece A.L. nav ieinteresēti šādas preces atpazišanā un saņemšanā. Tālāk būtiska kaitējuma izvērtējumā tiesa raksta, ka apsudziba balstita uz citas personas ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu, t.i., cietušā I.L. kā SIA „LG Avots” dibinātāja mantisko un nemantisko interešu, kuru aizsargā likums, apdraudējumu. Tiesa pamatoti secina, ka apsudzibā nav norādits, no kāda likuma izriet cietušā I.L. intereses, kāds likums tās aizsargā. Tiesa atzist, ka apsudzibā minētā norāde uz to, ka uzņēmuma dalibniekiem pieder sabiedribas kapitāla dalas, kuras dod zināmas mantiskas tiesibas (tiesibas uz dividendi, tiesibas uz likvidācijas kvotu) un nemantiskās tiesibas (piedališanos sabiedribas pārvaldē), ir vispāriga un

60

nepietiekama personas kriminālsodišanai. Savukārt norāde uz to, ka I.L. bija liegta iespēja piedalities sabiedribas pārvaldē ari neizriet no apsudzibas butibas. No apsudzibas nav redzams, kādā veidā šis liegums izpaudās, jo viņš nebija valdes loceklis, kas tieši valda un pārstāv sabiedribu, bet tiesibas prasit sasaukt dalibnieku sapulci viņš izmantoja.

Tiesa tāpat uzskata, ka apsudzibā butu norādams, kādu ietekmi O.G. darbiba ir atstājusi uz uzņēmumu vai kādas konkrēti un cik lielā mērā ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (piemēram, norādot, cik lielā mērā ir ietekmēta sabiedribas pastāvēšana un iespēja atjaunot darbibu, veikt komercdarbibu vai cik lielā mērā apdraudēta iespēja atgut aizdevumus). Tiesa atzīst, ka O.G. darbibu rezultātā visvairāk cieta I.L. un A.L., kuri uzņēmuma attistibai ieguldija savu vai aizņemto naudu, jo uzņēmuma nodibināšanas mērkis netika sasniegts. Tiesa atzīst, ka uzņēmums tika nodibināts komercdarbibai, pelņas gušanai. Apturot tā darbibu, I.L. un A.L. faktiski bija liegta iespēja atgut iegulditos lidzeklus vai pat iespējams turpināt uzņēmējdarbibu. Turklāt likums nosaka, ka ar likumu aizsargāto uzņēmuma vai citas personas interešu apdraudējumam jābut ievērojamam. Tiesa secina, ka ne apsudzibā, ne tiesu debatēs par to, cik ievērojams bija citu interešu apdraudējums, netika minēts. Nemot vērā, ka apsudzibā butiska kaitējuma esiba nav norādita atbilstoši likumā ietvertajām prasibām, ari cēloņsakaribas konstatācija nav iespējama. Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta piekto dalu tiesa atzist, ka apsudzibas uzturētājs nav pierādijis visus pierādišanas priekšmetā ietilpstošos apstāklus. Šādos apstāklos tiesa atzist, ka O.G. izvirzitā apsudziba vairāk nesatur nekādus kritērijus, kas norāditu, ka viņa darbibu rezultātā tika radits butisks kaitējums. Tādējādi, iztrukstot kaut vienai noziedzigā nodarijuma sastāva pazimei, noziedzigā nodarijuma sastāvs nav konstatējams.

Šāds būtiska kaitējuma izvērtējums būtu ietverams katrā nolēmumā, risinot jautājumu par būtiska kaitējuma esību vai neesību.

Jānorāda, ka izvērsts būtiska kaitējuma apraksts lasāms arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 3.novembra spriedumā, kurš gan atsevišķu trūkumu dēļ ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2017.gada 13.janvāra spriedumu atcelts.

Apkopojumu sagatavoja: Latvijas Universitātes

Docente, Dr.iur. Diāna Hamkova

61

Secinājumi un rekomendācijas

[1] Būtisks kaitējums kā nodarījuma sekas ir apstāklis, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Tas ir vērtējuma jēdziens, kas Krimināllikumā tiek izmantots ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitīgo seku apzīmēšanai.

[2] Materiālos noziedzīga nodarījuma sastāvos, kuros būtisks kaitējums ir noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme, to kvalifikācijas procesā konstatējama ne tikai būtiska kaitējuma esība, bet arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām.

[3] Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai, noziedzīga nodarījuma norobežošanai no civiltiesiska delikta, administratīva vai disciplināra pārkāpuma.

[4] Kvalificējot noziedzīgos nodarījumus, kuru objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums, jānošķir noziedzīgi nodarījumi, kuru sastāvos būtiska kaitējuma esība ir pamatsastāva objektīvās puses pazīme, no tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros būtisks kaitējums ir kvalificējoša pazīme.

[5] Kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kuru objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums, jānošķir gadījumi, kad būtisks kaitējums nodarīts Krimināllikuma Sevišķās daļas normā nekonkretizētai interesei, no gadījumiem, kad kaitējums nodarīts vairākām alternatīvām konkretizētām vai arī vienai konkretizētai interesei. Nav pieļaujams paplašināt Krimināllikuma normā norādīto interešu loku, kad norādīta konkretizēta interese.

[6] Nav pieļaujams noziedzīgā nodarījuma sastāva objektā iekļauto aizsargāto interešu vai Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā ietverto noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses interešu uzskaitījums bez konkrētas apdraudētas intereses norādes un kaitējuma pamatojuma.

[7] Gadījumos, kad likumdevējs interesi, kurai ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, nav precizējis, kaitējums var tikt konstatēts jebkurai likumīgai interesei.

62

[8] Mantisks zaudējums, kas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par 10 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, pats par sevi ir atzīstams par būtisku kaitējumu.

[8.1] Nosakot nodarītā mantiskā zaudējuma apmēru, ievērojot konstatētos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, jānošķir gadījumi, kad mantiskā zaudējuma apmēru aprēķina, summējot atsevišķiem cietušajiem nodarīto mantisko zaudējumu, no gadījumiem, kad katram cietušajam radītais mantiskais zaudējums tiek vērtēts atsevišķi.

[8.2] Konstatējot, ka vainīgais izdarījis vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, mantiskā zaudējuma apmērs nosakāms atsevišķi katram cietušajam.

[8.3] Konstatējot, ka vainīgais izdarījis atsevišķu (vienotu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu, mantiskā zaudējuma apmēru nosaka, summējot cietušajiem nodarīto mantisko zaudējumu.

[9] Lai atzītu, ka ar nodarījumu ir radīts mantisks zaudējums, jāņem vērā, ka tam jābūt reālam, nevis varbūtējam.

[10] Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāņem vērā, ka viens un tas pats mantiskais zaudējums apmērā, kas atzīstams par būtisku kaitējumu, var veidot tikai viena, nevis vairāku atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvu.

[11] Konstatējot, ka būtisku kaitējumu veido nodarītais mantiskais zaudējums un apdraudējums citām ar likumu aizsargātām interesēm, jānorāda, kādas konkrētas ar likumu aizsargātas intereses tikušas apdraudētas un kā konkrēti izpaudies citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums.

[11.1] Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas normā ietverta norāde, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts ar likumu aizsargātām personas interesēm, tad jānorāda konkrēta persona, kuras interesēm būtisks kaitējums radīts, tiesību akts, kurā šīs intereses aizsardzība nostiprināta, kā arī jāapraksta, kā tieši kaitējums norādītajai interesei ir izpaudies.

[11.2] Piemērojot Krimināllikuma normas, kurās ietverta objektīvās puses pazīme - būtiskais kaitējums, tā esību nevar pamatot ar tām pašām darbībām (bezdarbību), kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

63

[12] Lai atzītu, ka ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums gadījumos, kad Krimināllikuma Sevišķās daļas normā paredzētas vairākas vai alternatīvas intereses, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, jākonstatē, ka būtisks kaitējums nodarīts vismaz vienai no interesēm atsevišķi, nevis summējot vairākām interesēm nodarītu kaitējumu.

[13] Lai atzītu, ka būtisks kaitējums ir nodarīts gan valsts varai, gan pārvaldības kārtībai, ir jānošķir to interesēm radītais kaitējums, jānorāda, kā izpaudies katrai atsevišķai interesei nodarītais kaitējums, un jāpamato, kādēļ tas atzīts par ievērojumu.

[14] Valsts vara ir saistāma ar konkrētu institūciju, tās publisku vērtējumu, autoritāti, bet pārvaldības kārtība – ar valsts varas realizēšanu, pārvaldības procesu, lēmumu pieņemšanas procedūru u.tml.

[15] Pamatojot atzinumu par būtiska kaitējuma Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē esību, nevar aprobežoties ar vispārīga rakstura formulējumiem, nekonkrētiem apgalvojumiem, pieņēmumiem un atsaucēm uz vispārzināmiem faktiem.

Secinājumi un rekomendācijas apspriesti un akceptēti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē 2018.gada 24.janvārī.

64