S A T U R S

P r i e k š v ā r d s S

1 . n o d a l a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v s 6 1.1. Kriminālatbildības pamats 6

1.2. Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens un nozīme 8

1.3. Noziedzīgs nodarījums un noziedzīga nodarījuma

sastāvs 12

1.4. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija 15

1.5. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes 1 7

1.6. Noziedzīga nodarījuma sastāvu veidi 21

1.7. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un noziedzīga

nodarījuma kvalifikācija 26

2 . n o d a ļ a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t s 3 1 2 . 1 . Noziedzīga nodarījuma objekta jēdziens 31

2.2. Noziedzīgā nodarījuma objektu veidi 36

2.3. Noziedzīga nodarījuma priekšmets 44

3 . n o d a ļ a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t ī v ā p u s e 4 9 3.1. Noziedzīga nodarījuma objektīvās puses jēdziens un

pazīmes 49

3.2. Prettiesiska darbība vai bezdarbība 54

3.3. Kaitīgas sekas 61

3.4. Cēloņsakarība 67

3.5. Noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses

papildpazīmes 71

4 . n o d a ļ a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t s 7 5 4 . 1 . Noziedzīga nodarījuma subjekta jēdziens 75

4.2. Pieskaitāma persona. Nepieskaitāmība 79

4.3. Kriminālatbildības vecums 82

4.4. Noziedzīga nodarījuma speciālais subjekts 84

5 . n o d a l a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t ī v ā p u s e 8 8 5 . 1 . Noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses jēdziens un

pazīmes 88

5.2. Vainas jēdziens un vainas formas 90

5.3. Nodoms un tā veidi 96

5.4. Neuzmanība un tās veidi 104

5.5. Noziedzīga nodarījuma motīvs un mērķis 108

5.6. Kļūda un tās ietekme uz vainu 112

6 . n o d a l a . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s t a d i j a s 1 2 2 6 . 1 . Noziedzīga nodarījuma stadiju jēdziens 122

6.2. Pabeigts noziedzīgs nodarījums 1 31

6.3. Sagatavošanās noziegumam 1 34

6.4. Nozieguma mēģinājums 1 38 6.5. Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas 144

7 . n o d a ļ a . V a i r ā k u p e r s o n u p i e d a l ī š a n ā s n o z i e d z ī g ā

n o d a r ī j u m ā 1 5 0 7 . 1 . Dalības un līdzdalības kopīgās pazīmes 150

7.2. Dalības jēdziens un dalības formas 156

7.3. Līdzdalības jēdziens un līdzdalībnieku veidi 168

7.4. Līdzdalības īpašie jautājumi 1 77

7.5. Piesaistība noziedzīgam nodarījumam 1 79

8 . n o d a ļ a . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a u d z ē j ā d ī b a 1 8 5 8 . 1 . Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziens 185

8.2. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidi 198

8.3. Noziedzīgu nodarījumu kopība 199

8.4. Normu konkurence 205

8.5. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība 21 3

8.6. Noziedzīga nodarījuma recidīvs 218

8.7. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācija 220

9 . n o d a ļ a . A p s t ā k ļ i , k a s izslēdz k r i m i n ā l a t b i l d ī b u 2 2 6

9 . 1 . Apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību, jēdziens un

pazīmes 226

9.2. Nepieciešamā aizstāvēšanās 231

9.3. Aizturēšana, radot personai kaitējumu 243

9.4. Galējā nepieciešamība 247

9.5. Attaisnojams profesionālais risks 252 9.6. Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma

izpildīšana 255

N o r ā d e s 2 5 9

Priekšvārds 5

P r i e k š v ā r d s

Grāmatas autors ir Dr.habil.jur., profesors Uldis Krastiņš, Latvijas

Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs. Grāmatā iztir­

zāta krimināltiesību vispārīgās daļas pati svarīgākā sadaļa - noziedzīgs

nodarījums. īpaša uzmanība veltīta noziedzīga nodarījuma sastāva

analīzei, nodarījuma stadiju, daudzējādības un līdzdalības teorētiska­

jiem aspektiem.

Darba satura teorētiskās nostādnes balstās uz normām Kriminālli­

kumā, kas stājies spēkā no 1999.gada 1.aprīļa un kurā iestrādātas

daudzas novellas, kas nebija atrodamas Latvijas Kriminālkodeksā.

Darbā norādīts uz nesakritīgiem viedokļiem krimināltiesību teorijā

un izteikta autora attieksme pret t iem.

Piedāvājot problēmu risinājumus, ņemta vērā Latvijas tiesu prak­

se. Autors centies dot teorētisku pamatojumu Latvijas Republikas Aug­

stākās tiesas plēnuma vadošajiem skaidrojumiem atsevišķu noziedzīgu

nodarījumu kvalifikācijas jautājumos.

Grāmatu var izmantot augstāko mācību iestāžu bakalaura pro­

grammas apguvēji, maģistranti un doktorandi, lai paplašinātu zināša­

nas krimināltiesību vispārīgās daļas jautājumos.

Arī tiesībsargājošās iestādēs strādājošie un citi praktizējošie juristi,

kā arī ikviens interesents atradīs atbildi uz viņus interesējošiem jautā­

jumiem krimināltiesību teorijas risinājumā, jo teorētiskās nostādnes

šajā darbā tiek saistītas ar Krimināllikuma normu praktisko pielietoju­

mu.

(

1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 7

No iepriekš teiktā izriet, ka par pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības uzskatāms viņas konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas fakts. Tas nozīmē, ka persona ar savu prettiesisko darbību vai bezdarbību pati ir radījusi pamatu tam, ka viņa tiek saukta pie kriminālatbildības.

Ar brīdi, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rodas pa­mats saukšanai pie kriminālatbildības, bet kriminālatbildība iestājas tikai tad, kad ir pierādīta viņas vaina nodarījumā.

Noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņas prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā. Personas do­mas, uzskati, pārliecība, nodoms un pat tā atklāšana, kaut arī tie būtu valstij, sabiedrībai vai atsevišķai personai nepieņemami, ja tie neizpau­žas personas ārējā uzvedībā - pārkāpumā, nav pamats kriminālatbildī­bai. Domas, uzskati nav krimināli sodāmi (cogitationis poenam nemo patitur).

Nodarījuma kaitīgums ir svarīgākā kriminālatbildības pamatīpa­šība. Tā izpaužas kā būtisks apdraudējums valsts, sabiedrības un atse­višķu personu pašām nozīmīgākajām interesēm.

Nodarījums rada kaitējumu vai draud to nodarīt valsts iekārtai, tās politiskajai vai ekonomiskajai sistēmai, cilvēkam, viņa mantiskajām un citām tiesībām un brīvībām, dabas videi un citādai tiesiskai kārtībai. Noziedzīgs nodarījums no citiem tiesībpārkāpumiem atšķiras ar kaitī­guma augstāku smaguma pakāpi.

Vaina ir nodoma un neuzmanības apvienojošs apzīmējums. Vai­na raksturo personas iekšējās, psihiskās darbības saturu. Krimināltiesību teorija neatzīst tā saucamo objektīvo pieskaitāmību - kriminālatbildību bez vainas. Nav noziedzīga nodarījuma bez vainas (nulium crimen sine culpa).

Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzino­ties nodarījuma kaitīgumu, paredz un tieši vēlas vai apzināti pieļauj kaitīguma radīšanu noteiktām citas personas interesēm, kas ir aizsargā­tas ar Krimināllikumu (nodoms), vai arī pieļauj vieglprātību vai nevērī­bu pret iespēju rasties šādam kaitējumam (neuzmanība).

Noziedzīgs nodarījums ir aprakstīts Krimināllikumā. Tātad darbība vai bezdarbība ir prettiesiska, un prettiesiskums ietver sevī nodarījuma kaitīguma juridisko novērtējumu.

Likumdevējs kriminālajā likumdošanā konsekventi turas pie prin­cipa, ka persona kriminālā kārtā atbild tikai par tādu prettiesisku

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta 1 .daļu persona p\v kinitni.il.il bildības saucama un sodāma tikai tad, ja viņa atzīta par vainīgu nozie­dzīga nodarījuma izdarīšanā, respektīvi, viņa ar nodomu (lisi) v.ii .ii/ neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam n visas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Tātad personas kriminālatbildība iestājas, ja pastāv šādi Kriminālli­kumā reglamentēti nosacījumi: 1) ir konstatēts kaitīgs nodalījums (darbība vai bezdarbība); 2) nodarījums ir Krimināllikumā pared/cls ka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvs; 3) darbībai vai bezdarbībai ir tāda kaitīguma pakāpe, kas raksturīga noziedzīgam nodarījumam salī­dzinājumā ar citiem tiesībpārkāpumiem; 4) persona ir vainīga nodarī­jumā.

s 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

darbību vai bezdarbību, kas atbilst Krimināllikumā paredzēta noziedzī­ga nodarījuma sastāvam. Sods draud tikai par likumā paredzētu noda­rījumu (nullum crimen, nullum poena sine lege). Vienīgi noziedzīga nodarījuma sastāvs ietver to pazīmju kopumu, pēc kurām nosaka, ka kaitīgais nodarījums ir krimināli sodāms.

Ja kādas personas darbība vai bezdarbība valstī tiek novērtēta kā kaitīga, bet Krimināllikuma sevišķajā daļā tā nav formulēta un iekļauta kā krimināli sodāms nodarījums, tad personas saukšanai pie krimināl­atbildības nav likumīga pamata pat tad, ja par līdzīgu nodarījumu jau draud kriminālatbildība. Tā kā analoģija krimināltiesībās nav pieļauja­ma, tad, lai šādā gadījumā par kaitīgu darbību vai bezdarbību varētu sodīt kriminālā kārtā, ir nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar at­bilstošu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kurā paredzētas attiecīgā no­darījuma objektīvās un subjektīvās pazīmes, un panta vai panta daļas sankcijā jāparedz atbilstošs sods.

Paredzot Krimināllikumā atbildību par noziedzīgu nodarījumu, tiek realizēts ļoti svarīgs konstitucionāls princips - visas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā. Ja personas darbībā vai bezdarbībā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, nav arī pamata viņas sauk­šanai pie kriminālatbildības un sodīt.

Kriminālatbildības vienīgais juridiskais pamats ir noziedzīga noda­rījuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Kriminālatbildības pamatu nosaka tiesa krimināllietas izskatīšanas procesā tiesas sēdē. Kā paredzēts Krimināllikuma 1.panta 2.daļā, nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā vien ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

Notiesājošs spriedums krimināllietā nerada kriminālatbildības pa­matu, bet vienīgi konstatē šo pamatu. Tiesas spriedumā, konstatējot kriminālatbildības pamatu, tiek izdarīta noziedzīgā nodarījuma juridis­kā kvalifikācija un noteikts kriminālsoda veids un apmērs. Konstatējusi kriminālatbildības pamatu, tiesa Krimināllikumā paredzētos gadījumos vainīgo var atbrīvot no kriminālatbildības.

1 . 2 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a j ē d z i e n s

u n n o z ī m e

Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziena saturs un tā nozīme iz­paužas tajā apstāklī, ka tiesisks pamats personu saukt pie

1.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 9

kriminālatbildības par izdarītu kaitīgu noziedzīgu nodarījumu ir tikai lad, ja viņas darbība vai bezdarbība kā sodāma paredzēta Kriminālli­kumā.

Krimināllikumā, tāpat kā lielākajā daļā ārvalstu krimināllikumos, nodarījuma sastāva jēdziens netiek definēts. Šajā ziņā pozitīvi vērtē­jams tas, ka Krimināllikuma atsevišķās normās ir norāde uz noziedzīga nodarījuma sastāvu, līdz ar to tiek uzsvērta nodarījuma sastāva īpašā nozīme kriminālatbildības jautājumu risināšanā.

Formulējot kriminālatbildības pamatu, Krimināllikuma 1 .pantā ir norāde uz noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, kas ir obligāta prasība personas saukšanai pie kriminālatbildības. Norāde uz noziedzī­ga nodarījuma sastāva pazīmēm atrodama arī Krimināllikuma 6.panta 7.daļā, 15.panta 1 .daļā, 16.panta 2.daļā, 23.panta 1 .daļā u.c.

Lai noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens dotu pietiekamu no­rādi uz nodarījuma prettiesiskumu un kaitējuma smaguma pakāpi, tajā jāietver pazīmju kopums, kas gan ir kopīgs visiem noziedzīgu nodarī­jumu sastāviem, gan vienlaikus arī dod iespēju to izmantot katra kon­krēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanā vainīgās personas darbībā vai bezdarbībā.

Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas konkrētos ap­stākļus un nodarījumu izdarījušai personai piemītošās īpašības, nozie­dzīga nodarījuma sastāva jēdzienā ietvertās kopīgās pazīmes iespējams sadalīt divās grupās: objektīvajās un subjektīvajās pazīmēs.

Objektīvo pazīmju kopumā ietilpst ar Krimināllikumu aizsargā­tās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu intereses (turpmāk - intereses), kuras apdraud noziedzīgais nodarījums. Šo pa­zīmju kopums ir noziedzīga nodarījuma objekts. Pie noziedzīga noda­rījuma sastāva objektīvajām pazīmēm pieskaitāmas arī tās, kuras rak­sturo personas nodarījuma ārējās izpausmes procesu, kaitējumu, kas radīts ar prettiesisko darbību vai bezdarbību ar likumu aizsargātām interesēm. Šādi apstākļi veido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

Noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās pazīmes raksturo personu, kas izdarījusi nodarījumu. Šai personai, ko sauc par noziedzī­ga nodarījuma subjektu, jābūt sasniegušai noteiktu vecumu un pieskai­tāmai. Par subjektīvajām pazīmēm uzskatāmas arī tādas pazīmes, kas raksturo personas psihisko attieksmi pret pašas izdarīto darbību vai

10 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

bezdarbību un nodarījuma kaitīgajām sekām. Šāda rakstura pazīmes ir noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse.

Tātad noziedzīga nodarījuma sastāvu veido daudzas pazīmes, ku­ras iespējams pētīt un analizēt arī atsevišķi, bet kuras ir savstarpēji no­sacītas un saistītas. Neviena no noziedzīga nodarījuma sastāva pazī­mēm reālajā dzīvē izolēti nav sastopama. Noziedzīga nodarījuma sa­stāva objektīvā vai subjektīvā pazīme katra par sevi ir tikai daļa no ko­pīgā, tas ir, no noziedzīga nodarījuma sastāva.

Tikai apzinot kopumā noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās pazīmes, rodas pamats personas saukšanai pie krimināl­atbildības, jo tad personas darbībā vai bezdarbībā ir noziedzīga noda­rījuma sastāvs, kas paredzēts Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā).

Krimināllikumā paredzēto noziedzīga nodarījuma sastāva objektī­vo un subjektīvo pazīmju kopums ir nepieciešams un reizē arī pietie­kams, lai par izdarīto noziedzīgo nodarījumu personu būtu pamats saukt pie kriminālatbildības.

Konstatēt pilnīgi visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes konkrētajā nodarījumā ir nepieciešams, ja trūkst kaut vai viena šāda pazīme, kas ietilpst noziedzīga nodarījuma sastāva kopumā, tad vispār nav pamata atzīt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Noziedzīga nodarījuma sastāvā ietvertās objektīvās un subjektīvās pazīmes ir pietiekamas, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par kaitīga nodarījuma izdarīšanu, jo nav nepieciešams konstatēt vēl kādas citas pazīmes.

Saprotams, ka saistībā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu pirms­tiesas izmeklēšanā un tiesā ir nepieciešams noskaidrot arī apstākļus, kas var būt par pamatu, lai noteiktu vainīgajai personai pareizu sodu, pie­dzītu no viņas nodarītos materiālos zaudējumus, vērstos pret noziedzī­go nodarījumu veicinošiem apstākļiem u.c. Tomēr, lai konstatētu vai­nīgās personas darbībā vai bezdarbībā noziedzīga nodarījuma sastāvu, šādiem apstākļiem nav nozīmes.

Ievērojot teikto, noziedzīga nodarījuma sastāvu iespējams formu­lēt šādi: n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v s ( c o r p u s d e l i c t a ) i r K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t o v i s u o b j e k t ī v o u n s u b j e k t ī v o p a ­z ī m j u k o p u m s , k a s n e p i e c i e š a m s u n p i e t i e k a m s , l a i a t z ī t u

1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 11

k a i t ī g u n o d a r ī j u m u p a r n o t e i k t a v e i d a n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u ­

m u . Noziedzīga nodarījuma sastāvu raksturo prettiesiskums. Tas no­

zīmē, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas darbību vai bezdarbību

i.iksturo kā noziedzīgu nodarījumu, ir paredzēts Krimināllikumā. Tātad

pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma tikai tāda persona, kas ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu kaitī­

gu nodarījumu. Konstatējot kādas personas darbībā vai bezdarbībā noziedzīga

nodarījuma sastāvu, juridiski tiek atzīts ne tikai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts, bet novērtēts arī tā kaitīgums, jo likumdevējs, ietve­rot Krimināllikumā noziedzīga nodarījuma sastāvu, vienlaikus uzsvēris .irī tā kaitīgumu kādai ar likumu aizsargātai interesei, paredzot par to smagāko juridiskās atbildības veidu - kriminālatbildību.

Atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīguma smaguma pakāpei Krimināllikuma sevišķās daļas panta vai panta daļas (punkta) sankcijā paredzēts soda veids (veidi) un tā apmērs (robežas), ko tiesa ir tiesīga piemērot saskaņā ar kriminālsoda noteikšanas vispārīgiem principiem (KL 46.pants).

Noziedzīgo nodarījumu sastāvu uzbūve, tajā ietverto pazīmju rak­

sturs (vienkārši, kvalificēti, sevišķi kvalificēti, priviliģēti) devis iespēju

likumdevējam noteikt atbilstošas sankcijas, diferencējot tās atkarībā no

noziedzīgā nodarījuma kaitējuma smaguma pakāpes. Noziedzīga nodarījuma sastāvu veidojošās pazīmes norādītas Kri­

mināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas. Taču jāievēro, ka Krimi­nāllikuma atsevišķu pantu dispozīcijas aprakstītas tikai noziedzīga no­darījuma sastāva īpašās pazīmes, kuras piemīt vienīgi konkrētam no­ziedzīga nodarījuma sastāvam. Šīs īpašās pazīmes ir pietiekamas, lai varētu konkrēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu norobežot no citiem līdzīgiem nodarījuma sastāviem vai arī no tādiem tiesībpārkāpumiem, kuri nav atzīti par noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, no adminis­tratīvi sodāmiem pārkāpumiem.

Tās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kuras kopīgas visiem vai vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, paredzētas Kriminālli­kuma vispārīgās daļas normās, piemēram, nodarījuma sastāva subjek­tīvās puses pazīmes (nodoms un neuzmanība - Krimināllikuma 9. un 10.pants), nodarījuma sastāva subjekta pazīmes (vecums, no kura

12 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 1

Noziedzīga nodarījuma sastāvs nav viens un tas pats, kas reālajā

d/ivē izdarīts noziedzīgs nodarījums. Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir

Krimināllikumā paredzēto pazīmju kopums, kas raksturo attiecīgā vei-

d.i noziedzīgu nodarījumu un kurā ietvertas tikai noziedzīga nodarīju-

m.i būtiskākās un raksturīgākās pazīmes.

Likumdevējs no noteikta veida noziedzīgu nodarījumu visām ko­

pīgajām pazīmēm izvēlējies attiecīgajam noziedzīgajam nodarījumam

visbūtiskākās un raksturīgākās pazīmes un tādējādi formulējis noziedzī­

gi nodarījuma sastāvus. Vienlaikus ar noziedzīga nodarījuma sastāva formulēšanu likum­

devējs ir izteicis nodarījuma juridisko un sociāli politisko novērtējumu, jo atzinis, ka nodarījums sasniedzis lielu kaitīguma smaguma pakāpi.

I z v e i d o j o t n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v u , l i k u m d e v ē j s a b s t r a h ē j a s n o k o n k r ē t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u p a z ī m ē m u n n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v ā i e t v ē r i s t i k a i t ā s p a z ī m e s , k a s k o p ī g a s v i s i e m n o t e i k t a v e i d a n o z i e d z ī g i e m n o d a r ī j u m i e m .

Nosakot kriminālatbildību par zādzību, likumdevējs Kriminālliku­ma 175.panta T .daļā šā nozieguma pamatsastāvu formulējis kā svešas kustamas mantas atklātu vai slepenu nolaupīšanu. Šādi formulētā no­ziedzīga nodarījuma sastāvā ietvertas tikai tās pazīmes, kas kopīgas visiem zādzības gadījumiem neatkarīgi no zādzības izdarīšanas laika un vietas, nozagto mantu individuālajām īpašībām, zādzības izdarīšanas paņēmieniem un citām zādzības izdarīšanas īpatnībām. Ja kādi zādzī­bas izdarīšanas apstākļi paaugstina tās kaitīguma smaguma pakāpi, atbilstošajā panta daļā tiek paredzēti zādzību kvalificējoši apstākļi.

Noziedzīga nodarījuma un noziedzīga nodarījuma sastāva pa­zīmju apjoms ir atšķirīgs. Tā kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes ir tikai noziedzīga nodarījuma tipiskāko pazīmju kopums, tad šādā no­zīmē noziedzīga nodarījuma sastāvs ir šaurāks par pašu noziedzīgo nodarījumu. Ja uzsveram, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs ietver ne vien konkrētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet arī visu tādu pašu nodarījumu pazīmes, tad noziedzīga nodarījuma sastāvs ir plašāks par katru konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

No teiktā varam secināt, ka konkrēta noziedzīga nodarījuma un noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju salīdzināšana nozīmē nevis pazīmju identificēšanu, bet gan savstarpējās atbilstības konstatēšanu noziedzīga nodarījuma sastāva ietvaros. Tas nozīmē, ka noziedzīgs

iestājas kriminālatbildība, pieskaitāmība - Krimināllikuma 1 1 . un 1 3.pants).

K r i m i n ā l l i k u m a s e v i š ķ ā s d a ļ a s p a n t u d i s p o z ī c i j a s s a t u r p a b e i g t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u p a z ī m e s .

Bieži vien noziedzīgi nodarījumi tiek pārtraukti to sagatavošanas vai mēģinājuma stadijā. Tātad persona nav izdarījusi visu, kas pare­dzēts konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēs.

Ir ne mazums gadījumu, kad visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes saskatāmas tikai tās personas darbībās, kura bijusi noziedzīga nodarījuma tiešā izdarītāja, turpretī noziedzīgā nodarījuma līdzdalīb­nieki - organizētājs, vadītājs, uzkūdītājs vai atbalstītājs ir vienīgi sek­mējuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet paši tieši nav realizējuši tās darbības, kas veido noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Arī nepabeigta noziedzīga nodarījuma gadījumā vai līdzdalībā iz­darītā noziedzīgā nodarījumā vainīgās personas ir izdarījušas krimināl­sodāmu nodarījumu, un viņu atbildības juridiskais pamats Kriminālli­kumā ir nostiprināts normās, kas reglamentē noziedzīgu nodarījumu stadiju un līdzdalības institūtu (Krimināllikuma 15. un 20.pants). Šādos gadījumos Krimināllikuma vispārīgās un sevišķās daļas attiecīgās nor­mas kopumā ļauj konstatēt, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu, un to pareizi kvalificēt.

Rezumējot varam atzīmēt, ka noziedzīga nodarījuma sastāvam ir vairākas nozīmes: 1) noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kriminālatbildī­bas pamats; 2) nodarījuma sastāvs ir noziedzīga nodarījuma kvalifikā­cijas juridiskais pamats; 3) pēc nodarījuma sastāva iespējams norobe­žot saskarīgus noziedzīgus nodarījumus; 4) pēc nodarījuma sastāva iespējams norobežot noziedzīgus nodarījumus no citiem likumpārkā­pumiem; 5) no nodarījuma sastāvā ietvertajām pazīmēm atkarīgs Kri­mināllikuma sevišķās daļas pantā vai pantu daļas sankcijā paredzētais soda veids un tā mērs.

1 . 3 . N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s u n n o z i e d z ī g a

n o d a r ī j u m a s a s t ā v s

Noziedzīgs nodarījums ir Krimināllikumā paredzēta prettiesiska un kaitīga darbība vai bezdarbība, ko izdarījusi konkrēta persona. Nozie­dzīgs nodarījums tiek izdarīts noteiktā vietā un laikā, kā arī konkrētos apstākļos, kuriem raksturīgs liels skaits individuālu pazīmju.

14 1,nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

nodarījums un atbilstošais noziedzīga nodarījuma sastāvs ir savstarpēji saistīti kā konkrēta parādība ar vispārinātu jēdzienu.

Krimināllikuma 6.panta 1 .daļā dots krimināltiesību teorijai atbil­stošs noziedzīga nodarījuma vispārīga jēdziena definējums. P a r n o ­z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u a t z ī s t a m s a r n o d o m u ( t ī š i ) v a i aiz n e ­u z m a n ī b a s i z d a r ī t s n o d a r ī j u m s ( d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a ) , k a s p a r e d z ē t s K r i m i n ā l l i k u m ā u n p a r k u r a i z d a r ī š a n u d r a u d k r i ­m i n ā l s o d s . Ar šo jēdzienu ir jāsaprot vispārīgās kopīgās visu nozie­dzīgo nodarījumu pazīmes, to sociāli politiskais raksturs un novērtē­jums, īpaši norādot uz nodarījumu kaitīgumu un prettiesiskumu.

Konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvā vispārīgās noziedzīga nodarījuma pazīmes tiek individualizētas, tātad tajās tiek ietverts kon­krēts saturs. Konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvā paredzēts noteik­ta veida noziedzīgs nodarījums, par ko draud kriminālsods. Tāds noda­rījums var būt slepkavība, zādzība, izvarošana, huligānisms u.c. u.tml.

Noziedzīga nodarījuma sastāva vispārīgs jēdziens kriminālajā li­kumdošanā nav formulēts. Tas ir izstrādāts krimināltiesību teorijā, vis­pārināti apkopojot visu konkrēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pa­zīmes. Tātad noziedzīga nodarījuma sastāvs ir juridisks jēdziens, ar ko saprot noteikta veida noziedzīgu nodarījumu; noziedzīga nodarījuma vispārīgs sastāvs ir plašāks jēdziens, kas aptver visu konkrēto noziedzī­go nodarījumu sastāvu struktūru un pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāva vispārīgs jēdziens saistās ar nozie­dzīga nodarījuma jēdzienu. Noziedzīga nodarījuma vispārīgs jēdziens tiek formulēts kā kaitīgs un prettiesisks nodarījums, kas paredzēts Kri­mināllikumā, tajā atklājot noziedzīga nodarījuma saturu un norobežo­jot noziedzīgu nodarījumu no citiem tiesībpārkāpumiem. Noziedzīga nodarījuma sastāva vispārīgs jēdziens norāda uz kopīgām pazīmēm un likumsakarībām, kas izmantotas, konstruējot konkrētus noziedzīgu no­darījumu sastāvus.

Tā kā noziedzīga nodarījuma sastāva vispārīgs jēdziens ir zinātnis­ka abstrakcija, kamēr sastāvs nav realizēts dzīvē, tas nevar būt par pa­matu personas saukšanai pie kriminālatbildības. Tomēr ir nepieciešams formulēt arī noziedzīga nodarījuma sastāva vispārīgo jēdzienu, jo tas dod iespēju krimināltiesību teorijā zinātniski analizēt konkrēto nozie­dzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes, to konstruēšanas paņēmienus, kla­sificēt noziedzīgo nodarījumu sastāvus un to pazīmes.

1.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 15

Latvijas 1933.gada Sodu likuma 1.pantā noziedzīga nodarījuma ļ^d/iens ir īsi formulēts, uzsverot darbības vai bezdarbības aizliegumu likumā un norādot uz soda piedraudējumu par tās izdarīšanu. Un kon-kicti: par noziedzīgu atzīstams nodarījums, kurš tā izdarīšanas laikā noliegts likumā ar soda piedraudējumu.

Profesors P.Mincs noziedzīga nodarījumu formulē kā pretlikumī­

bu, vainojamu, sodāmu cilvēka uzvešanos, kas atbilst vienam no tipis­

kiem sastāviem.1

Ārvalstu krimināltiesībās nav vienota risinājuma jautājumā par no­

zieguma jēdzienu.

ASV un Vācijas Federatīvās Republikas kriminālkodeksos noziegu­

ma jēdziena definīcija satura ziņā ir skopa. Tajā ietverta vienīgi norāde

ti/ to, ka noziegums ir tas, ko aizliedz krimināltiesību normas, par kuru

pārkāpšanu draud sods.

Anglijā un Francijā līdzīga satura nozieguma jēdziens ir iestrādāts

krimināltiesību zinātnē; Anglijā tas atrodams arī tiesu nolēmumos, kuri

attiecas uz konkrētām krimināllietām. Krievijas Federācijas 1966.gada Kriminālkodeksā nozieguma jē­

dziena formulējums jau ir ar plašāku saturu. Šī likuma 14.pantā ir no-leikts, ka noziegums ir sabiedriski bīstams nodarījums, par kura izdarī­šanu persona tiek atzīta par vainīgu un par kuru Kriminālkodekss pa­redz sodu. Šajā nozieguma formulējumā jau ir ietverta personas vaina nodarījumā kā kriminālatbildības obligāts elements.

1.4. N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u k l a s i f i k ā c i j a

Latvijas Kriminālkodeksa 7.' pantā tika formulēts tikai smaga no­

zieguma jēdziens. Par smagiem noziegumiem tika atzītas tīšas darbī­

bas, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība, un tādi noziegumi no­

rādīti šā panta 2.daļā.

Latvijas 1933.gada Sodu likumā jau bija detalizētāka nodarījumu

klasifikācija. Saskaņā ar Sodu likuma 3.pantu noziedzīgi nodarījumi

sadalīti smagos noziegumos, noziegumos un pārkāpumos, šādam no­

darījumu sadalījumam pamatā liekot par noziedzīgo nodarījumu pare­

dzēto soda veidu. Atbilstoši Sodu likuma 3.pantam noziedzīgus nodarījumus, par

kuriem likumā kā augstākais sods noteikti spaidu darbi, sauc par sma­giem noziegumiem; noziedzīgus nodarījumus, par kuriem likumā kā

16 1.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

augstākais sods noteikts pārmācības nams vai cietums, sauc par nozie­gumiem; noziedzīgus nodarījumus, par kuriem likumā kā augstākais sods noteikts arests vai naudas sods, sauc par pārkāpumiem.

Krimināllikumā paredzēta vēl detalizētāka noziedzīgo nodarījumu klasifikācija, kas dod pamatu atbilstošāk risināt vairākus krimināltiesību jautājums, tajā skaitā atbildību par sagatavošanos un noziedzīga noda­rījuma mēģinājumu, nepilngadīgo atbildību, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda u.c.

Krimināllikuma 7.pantā paredzētās noziedzīgo nodarījumu klasifi­kācijas pamatā likts sankciju smagums atkarībā gan no brīvības atņem­šanas soda maksimālās robežas Krimināllikuma panta vai panta daļas (punkta) sankcijā, gan no vainas formas.

N o z i e d z ī g i n o d a r ī j u m i t i e k s a d a l ī t i n o z i e g u m o s u n k r i -m i n ā l p ā r k ā p u m o s . N o z i e g u m i s a v u k ā r t d a l ā s m a z ā k s m a g o s , s m a g o s u n s e v i š ķ i s m a g o s n o z i e g u m o s .

K r i m i n ā l p ā r k ā p u m s i r n o d a r ī j u m s , p a r k u r u K r i m i n ā l l i ­k u m ā p a r e d z ē t a b r ī v ī b a s a t ņ e m š a n a u z l a i k u , n e i l g ā k u p a r d i v i e m g a d i e m , v a i v i e g l ā k s s o d s .

Patvaļīgas medības, piemēram, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 112.panta 2.daļā, ir kriminālpārkāpums, jo par šādu nodarījumu pare­dzētais sods ir: brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz četrdesmit minimāla­jām mēnešalgām. Par Krimināllikuma 157.pantā paredzēto neslavas celšanu draud arests vai naudas sods līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Arī neslavas celšana ir kriminālpārkāpums.

M a z ā k s m a g s n o z i e g u m s i r t īšs n o d a r ī j u m s , p a r k u r u K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t a b r ī v ī b a s a t ņ e m š a n a u z l a i k u , i lgā­k u p a r d i v i e m g a d i e m , b e t n e i l g ā k u p a r p i e c i e m g a d i e m , k ā a r ī n o d a r ī j u m s , k u r š i z d a r ī t s a i z n e u z m a n ī b a s u n p a r k u r u K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t a b r ī v ī b a s a t ņ e m š a n a u z l a i k u , i lgā­k u p a r d i v i e m g a d i e m .

Piemēram, par tīšu noziegumu - krāpšanu bez pastiprinošiem ap­stākļiem (KL 1 77.panta 1 .daļa) paredzēti šādi sodi: brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Ceļu satiksmes notei­kumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā

1.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1_7

li tušajam nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve

|| i .'(>0.panta 2.daļa), ir noziegums, kuru izdara aiz neuzmanības. Par

bula nozieguma izdarīšanu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz

desmit gadiem. Tātad kā Krimināllikuma 177.panta 1 .daļā, tā arī

A>0.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags

no/iegums. S m a g s n o z i e g u m s i r t īšs n o d a r ī j u m s , p a r k u r u K r i m i n ā l ­

l i k u m ā p a r e d z ē t a b r ī v ī b a s a t ņ e m š a n a u z l a i k u , i l g ā k u p a r p l e c i e m g a d i e m , b e t n e i l g ā k u p a r d e s m i t g a d i e m .

Piemēram, Krimināllikuma 159.panta 1 .daļā ir paredzēta atbildība par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cie-I U M I S bezpalīdzības stāvokli (izvarošana). Par šādu nodarījumu var so­dīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem. Tātad Krimi­nāllikuma 159.panta 1 .daļā paredzētais nodarījums ir smags nozie­gums.

S e v i š ķ i s m a g s n o z i e g u m s i r t īšs n o d a r ī j u m s , p a r k u r u K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t a b r ī v ī b a s a t ņ e m š a n a u z l a i k u , i l g ā ­k u p a r d e s m i t g a d i e m , m ū ž a i e s l o d z ī j u m s v a i n ā v e s sods.

Piemēram, Krimināllikuma 224.panta 2.daļā paredzēta atbildība par piedalīšanos bandas izdarītajos noziegumos vai to vadīšanu, san-k< ijā paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz divdesmit gadiem. Tas ir sevišķi smags noziegums.

1 . 5 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m e s

Katrs Krimināllikumā paredzētais noziedzīga nodarījuma sastāvs ir

visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai

bezdarbību kā noziedzīgu nodarījumu un personu, kas izdarījusi šo

nodarījumu.

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a a n a l ī z e i k r i m i n ā l t i e s ī b ā s t i e k i z d a l ī t i č e t r i n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a e l e m e n t i -n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t s , n o d a r ī j u m a o b j e k t ī v ā p u s e , n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t s u n n o d a r ī j u m a s u b j e k t ī v ā p u s e .

Jāatzīmē, ka juridiskajā literatūrā nav vienota viedokļa par to, ko apzīmēt ar noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm un ko nosaukt par noziedzīga nodarījuma elementiem. Turpmākajā iztirzājumā, ievērojot lo, ka elements ir kaut kā vesela sastāvdaļa, ar nodarījuma elementu

18 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 19

I I I ļusi saprast savu darbību un to vadīt. Krimināltiesību teorijā izdala

nu i'-dzīga nodarījuma īpašo subjektu, ko dēvē arī par speciālo subjek­

tu un kura pazīmes parasti noprotamas no Krimināllikuma sevišķās

i iļds nodaļas nosaukuma vai norādītas pantu dispozīcijas.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir personas, kas izdarījusi

i i> Miesisko darbību vai pieļāvusi bezdarbību, psihiskā attieksme pret

nodarījumu. Personas vaina nodarījumā var izpausties nodoma vai ne-

H ni.mības formā. Nodarījuma subjektīvā puse aptver arī noziedzīgā

nodarījuma mērķi un motīvus. Noziedzīga nodarījuma sastāva subjek­

tīva puse diezgan reti norādīta Krimināllikuma sevišķās daļas panta

dispozīcijā.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvās un objektīvās pazīmes pēc sa­

va rakstura un nozīmes nav vienādas. Teorētiski noziedzīgu nodarīju­

mu sastāvu pazīmes var iedalīt pamatpazīmēs un papildpazīmēs. Var

I n t arī citāds šo pazīmju iedalījuma apzīmējums, piemēram, nodarī-

ļuma sastāva galvenās un fakultatīvās pazīmes. Bet tā kā fakultatīvās

pazīmes arī ir obligātas, ja tās paredzētas nodarījuma sastāva pazīmju

skaitā, tad nodarījuma sastāva pazīmju iedalījumu pamatpazīmēs un

papildpazīmēs varētu uzskatīt par precīzāku.

Noziedzīga nodarījuma sastāva pamatpazīmēs piemīt visiem no­

ziedzīgu nodarījumu sastāviem neatkarīgi no tā, kādā veidā noziedzīgs

nodarījums izpaužas. Šādas pazīmes ir ar noziedzīgo nodarījumu ap­

draudētā interese, prettiesiskā darbība vai bezdarbība, vainas forma,

krimināllikumā noteiktais vecums, sākot ar kuru iestājas kriminālatbil­

dība, un pieskaitāmība.

Noziedzīga nodarījuma sastāva pamatpazīmju juridiskā nozīme

Izpaužas tādējādi, ka tām obligāti jābūt ikviena konkrēta noziedzīga

nodarījuma sastāvā. Ja trūkst kaut vai viena no noziedzīgā nodarījuma

sastāva pamatpazīmēm, nav pamata personas saukšanai pie krimināl­

atbildības, jo viņas darbībā vai bezdarbībā tad nav konkrētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva.

Par noziedzīga nodarījuma sastāva papildpazīmēm uzskatāmas

tis, kuras likumdevējs ietvēris atsevišķu noziedzīgo nodarījumu sastā­

vos kopā ar nodarījuma sastāva pamatpazīmēm. Šādas pazīmes, pie­

mēram, ir nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, veids vai kādi citi apstāk­

ļi, nodarījuma priekšmets, noziedzīgā nodarījuma mērķis un tā izdarī­

šanas motīvi, speciālais nodarījuma subjekts, norāde uz cietušo noda­

rījumā u.c.

jāsaprot noziedzīga nodarījuma objekts, objektīvā puse, subjekts un

subjektīvā puse. Savukārt - uzskatot, ka pazīme individualizē, ar nozie­

dzīga nodarījuma sastāva pazīmēm sapratīsim nodarījuma sastāva

elementu saturu, šo elementu īpašības un raksturojumu.

Noziedzīga nodarījuma sastāva elementi ir krimināltiesību teorijā

pieņemto nodarījuma sastāvu četru pazīmju sistēmu apvienojums pēc

to kopīgajām pazīmēm.

Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes ir nodarījuma satura rak­

sturojums un īpatnības nodarījuma sastāva elementu ietvaros.

Ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku

grupu un indivīdu intereses, kuras noziedzīgs nodarījums apdraud, ir

noziedzīga nodarījuma objekts. Tās ir intereses, kurām ar noziedzīgu

nodarījumu rada vai var radīt kaitējumu. Tieši tāpēc noziedzīga noda­

rījuma objektam ir būtiska nozīme, nosakot nodarījuma kaitīgumu no­

teiktām ar likumu aizsargātām interesēm.

Krimināltiesību teorijā izšķir vispārīgo, grupas un tiešo noziedzīga

nodarījuma objektu atkarībā no tā, cik plašs interešu loks ietverts ap­

draudētajā objektā. Noziedzīga nodarījuma objekta dziļākai un pilnī­

gākai analīzei izdala noziedzīga nodarījuma priekšmetu.

Pārsvarā ir tādas Krimināllikuma sevišķās daļas normas, kurās nav

tieši norādīts uz noziedzīgā nodarījuma objektu un vēl retāk - uz noda­

rījuma priekšmetu.

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir noziedzīga nodarījuma

ārējā izpausme. Tā ir personas kaitīga uzvedība, kas rada kaitējumu ar

Krimināllikumu aizsargātām interesēm (objektam) vai rada tām šāda

kaitējuma nodarīšanas briesmas. Noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi

veido prettiesiska darbība vai bezdarbība, kas rada vai varējusi radīt

kaitējumu Krimināllikuma aizsargātām interesēm. Ja prettiesiskā darbī­

ba vai bezdarbība reālajā dzīvē izraisījusi izmaiņas noteiktu materiālu

seku veidā, tad noziedzīga nodarījuma objektīvajā pusē ietilpst arī Kri­

mināllikuma panta dispozīcijā paredzētās sekas, kā arī cēloņsakarība

starp darbību vai bezdarbību un šīm sekām. Noziedzīga nodarījuma

objektīvā puse Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas aprak­

stīta visplašāk.

Noziedzīga nodarījuma subjekts ir fiziska persona, kas izdarījusi

nodarījumu un ir spējīga krimināltiesiskā nozīmē atbildēt par to. Spējī­

ga atbildēt par nodarījumu ir persona, kas sasniegusi noteiktu vecumu

un ir pieskaitāmā, tas ir, atbilstoši savam psihiskajam stāvoklim ir

20 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

Tomēr jāievēro, ka noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmju ieda­lījums pamatpazīmēs un papildpazīmēs ir tikai teorētisks un pastāv saistībā ar vispārējā noziedzīga nodarījuma sastāva jēdzienu. Šāds no­ziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmju iedalījums palīdz dziļāk un vispu-sīgāk izanalizēt atsevišķu nodarījumu sastāvus.

Analizējot konkrētu noziedzīga nodarījuma sastāvu, jāievēro visas Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta vai panta daļas (punkta) dispozīcijā norādītās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, arī tās, kuras teorētiski tiek pieskaitītas nodarījuma sastāva papildpazīmēm. Ja trūkst kāda konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvā paredzētā papil-dpazīme, tad personas darbībā vai bezdarbībā arī nav konstatējams attiecīgais nodarījuma sastāvs.

Noziedzīga nodarījuma sastāva papildpazīmēs var būt uzrādītas nodarījuma pamatsastāva pazīmju skaitā. Citos gadījumos šādas pazī­mes maina nodarījuma kvalifikāciju, ja tās paredzētas Krimināllikuma sevišķās daļas pantā kā noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts pamatsa­stāvā, kvalificējošs (pastiprinošs) vai mīkstinošs apstāklis.

Krimināllikuma 112.panta 2.daļā, piemēram, nosakot atbildību par patvaļīgām medībām, likumdevējs paredzējis šī nodarījuma kvalifi­cējošu apstākli - ja patvaļīgas medības izdarītas valsts īpaši aizsargāja­mā dabas teritorijā. Tātad šajā gadījumā kā konkrēta noziedzīga noda­rījuma sastāva objektīvās puses papildpazīme norādīta noziedzīga no­darījuma izdarīšanas vieta, bet vienlaikus tā ir pamatsastāvā paredzētā nodarījuma - patvaļīgu medību kvalificējošs apstāklis, kas tāpat ir obli­gāti jākonstatē.

Ja trūkst kāda no Krimināllikumā paredzētajām noziedzīga noda­rījuma sastāva papildpazīmēm, tad vairumā gadījumu personas darbī­bā vai bezdarbībā ir kāds cits noziedzīga nodarījuma sastāvs, līdz ar to mainās arī nodarījuma kvalifikācija vai arī personas saukšanai pie kriminālatbildības zūd juridiskais pamats.

Ja, piemēram, valsts amatpersonai celta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 327.panta 2.daļu par to, ka viņa apzināti viltojusi do­kumentu mantkārīgā nolūkā, bet tiesa šādu nodarījuma motīvu uzska­ta par nepierādītu, tad valsts amatpersonas nodarījums jāpārkvalificē uz tā paša panta 1 .daļu, kurā paredzēta valsts amatpersonas atbildība par dokumenta viltošanu neatkarīgi no dokumenta viltošanas motī­viem. Krimināllikuma 108.pantā paredzēta atbildība par meža noga-bala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar

1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 21

linu vai citādā veidā, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums. Ja vainīgā

i n Miesiskā darbība vai bezdarbība nav izraisījusi šādas sekas, viņš nav

l/il.iiijis šajā pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Vairākos gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma sastāva papildpa-

i albilstoši apstākļi nav īpaši paredzēti Krimināllikuma sevišķās da-1i panta dispozīcijā, tiem var būt nozīme, nosakot sodu par konkrētu

nu it'dzīgu nodarījumu. Tas attiecināms uz gadījumiem, kad krimināl-

Hi ii piemēram, ir pierādīts, ka Krimināllikuma 185.pantā paredzētā

ivrtas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana ir izdarīta organizētā gru­

pa vai Krimināllikuma 285.pantā paredzētā personas nelikumīga pār-

ii losana pāri valsts robežai ir izdarīta mantkārīgā nolūkā. Ne pirmajā

gadījumā organizēta grupa, ne otrajā gadījumā mantkārīgs nolūks nav

p.iM'dzēts šo nodarījumu sastāvu pazīmēs, tāpēc tie nodarījuma kvalifi-

i li Iju neietekmē, bet tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nosa-

i "i vainīgajam sodu, var tos ņemt vērā.

1.6. N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v u v e i d i

K r i m i n ā l t i e s ī b u z i n ā t n ē , i e v ē r o j o t k o p ī g ā s n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u u z b ū v e s l i k u m s a k a r ī b a s u n ī p a t n ī b a s , n o d a r ī j u m u s a s t ā v u s v a r s a d a l ī t p a a t s e v i š ķ ā m g r u p ā m p ē c l A d i e m k r i t ē r i j i e m : 1 ) p ē c n o d a r ī j u m a k a i t ī g u m a s m a g u m a i>.ikāpes; 2 ) p ē c n o d a r ī j u m a s a s t ā v a a p r a k s t ī š a n a s p a ņ ē m i e ­na; 3 ) p ē c n o d a r ī j u m a s a s t ā v a k o n s t r u k c i j a s ī p a t n ī b ā m .

Norāde noziedzīgā nodarījuma sastāvā uz radītā kaitīguma sma­

guma pakāpi balstās uz nodarījuma sastāvā ietvertajām objektīvajām

vai subjektīvajām pazīmēm, ar ko viens noziedzīgs nodarījums atšķiras

no otra, un šiem apstākļiem ir izšķiroša nozīme, izvēloties Kriminālli-

I•uma panta vai panta sankcijā paredzēto sodu.

A t k a r ī b ā n o n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a k a i t ī g u m a s m a g u m a p a k ā p e s k r i m i n ā l t i e s ī b u t e o r i j ā izšķir t r ī s n o z i e d z ī g o n o d a ­r ī j u m u s a s t ā v u v e i d u s : p a m a t s a s t ā v u ( v i e n k ā r š u s a s t ā v u ) , sa-t t ā v u a r n o d a r ī j u m u p a s t i p r i n o š i e m a p s t ā k ļ i e m ( k v a l i f i c ē t s , īpaši k v a l i f i c ē t s s a s t ā v s ) u n s a s t ā v u a r n o d a r ī j u m u m ī k s t i n o ­š i e m a p s t ā k ļ i e m ( p r i v i l e ģ ē t s s a s t ā v s ) .

Pamatsastāvs izsaka konkrēta noziedzīgā nodarījuma būtību, un

pamatsastāvu raksturojošie apstākļi ir vienmēr, kad izdarīts attiecīgais

noziedzīgais nodarījums. Noziedzīga nodarījuma pamatsastāvs parasti

22 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs

ir aprakstīts Krimināllikuma sevišķās daļas panta pirmajā daļā. Tā, pie­mēram, Krimināllikuma 1 76.panta 1 .daļā laupīšana tiek raksturota kā svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Lai atzītu, ka kādas personas darbībās ir mantas prettiesiska iegū­šana laupīšanas veidā, pastāvot šo nodarījumu kvalificējošiem apstāk­ļiem, kas paredzēti Krimināllikuma 1 76.panta otrajā un turpmākajās daļās (personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, atkārtota laupīšana u . c ) , jākonstatē arī pamatsastāvā paredzētās laupīšanas pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāvi ar nodarījumu pastiprinošiem ap­stākļiem satur pazīmes, kas raksturo konkrētā nodarījuma kaitīguma smagāku pakāpi salīdzinājumā ar pamatsastāvu. Tas nozīmē, ka laupī­šanas pamatsastāvā ietvertais nodarījums izdarīts apstākļos, kas rada lielāku kaitējumu personas mantiskajām vai personiskajām interesēm: pastiprinošs apstāklis - laupīšana, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā (KL 1 76.panta 2.daļā), sevišķi pastiprinoši apstākļi - ja tā iz­darīta lielā apmērā, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas, ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam (KL 1 76.panta 3.un 4.daļa).

Pastiprinoši apstākļi parasti ir ietverti Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta otrajā daļā, bet sevišķi pastiprinoši - trešajā un turpmā­kajās daļās. Tomēr tie var būt paredzēti arī atsevišķos pantos. Tā, pie­mēram, Krimināllikuma 11 7.pantā paredzēta atbildība par slepkavību pastiprinošos apstākļos (piemēram, slepkavība, ja tā izdarīta ar sevišķu cietsirdību), bet 118.pantā - slepkavība, pastāvot sevišķi pastiprino­šiem apstākļiem (piemēram, slepkavība, ja noslepkavotas divas vai vai­rākas personas).

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ar nodarījumu mīkstinošiem ap­stākļiem satur pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma mazāku kaitīgumu salīdzinājumā ar pamatsastāvā paredzēto nodarī­jumu. Kā piemēru var minēt Krimināllikuma 121 .pantā paredzēto at­bildību par slepkavību, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Atvairot uzbrukumu, nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu likumdevējs atzinis gan par vairāku noziedzīgu nodarījumu mīkstinošu apstākli, nosakot atbilstoši vieglāku sankciju salīdzinājumā ar pamatsa­stāvā paredzēto (KL 116.pants), gan šādu apstākli atzinis par atbildību mīkstinošu apstākli, ko tiesa ievēro, nosakot sodu nodarījumā vainīga­jai personai (KL 47.panta 8.punkts).

1.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 23

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ar nodarījumu pastiprinošiem vai

Iflll iinošiem apstākļiem tāpat kā pamatsastāvā paredzētais ir patstā-

Igs nodarījuma sastāvs, kas satur visas Krimināllikumā paredzētās no-

IcnJ/īga nodarījuma sastāva pazīmes.

A t k a r ī b ā n o t ā , k ā d ā v e i d ā l i k u m d e v ē j s a p r a k s t ī j i s n o ­ziedzīga n o d a r ī j u m a s a s t ā v a s a t u r u k r i m i n ā l t i e s i s k a j ā n o r m ā , n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u s i e d a l a v i e n k ā r š o s u n s a l i k t o s •Astāvos.

Noziedzīga nodarījuma vienkāršā sastāvā ir paredzēts viens noda-

11111111 s (darbība vai bezdarbība), kas apdraud vienu noziedzīga noda-

nļ i i ina objektu, nodarījums izdarīts vienā vainas formā un tam ir vienas

wkas. Piemēram, atsevišķā Krimināllikuma 116.pantā paredzēta atbil-

hlu par slepkavību, kas izpaužas kā darbība vai bezdarbība, kura vēr-

I.I uz citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu.

Noziedzīga nodarījuma saliktā sastāvā ir norāde vismaz uz divām

darbībām, diviem apdraudējuma objektiem, divām kaitīgām sekām vai

divām vainas formām.

Divas dažādas darbības, kas apvienojas vienā noziedzīga nodarī-

ļuma sastāvā, ir paredzētas Krimināllikuma 322.pantā, kurā noteikta

Itbildība par starpniecību kukuļošanā - kukuļa priekšmeta saņemšana

no kukuļdevēja un tā nodošana kukuļņēmējam.

Krimināllikuma 112.panta 1 .daļā noteikta atbildība par medīšanu

I"-/ attiecīgas atļaujas vai aizliegtās vietās, vai saudzēšanas laikā, vai ar

ai/liegtiem rīkiem vai paņēmieniem, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā.

Ikviena no šīm darbībām jebkādā secībā, ja tās izdarītas vismaz divas

n-i/es gada laikā, veido patstāvīgu patvaļīgu medību sastāvu.

Laupīšanas uzbrukums, kas izpaužas kā svešas kustamas mantas

piettiesiska paņemšana, pielietojot vardarbību vai izsakot vardarbības

piedraudējumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma

I /6.pantā, vienlaikus apdraud gan cietušā mantiskās intereses, gan

viņa veselību.

Noziedzīga nodarījuma sastāvos, kurus veido ceļu satiksmes no-

leikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpums un

l.i rezultātā iestājušās kaitīgās sekas - dažāda smaguma miesas bojāju­

mi vai cietušā nāve (KL 260.pants), vainīgā psihiskā attieksme pret

noziedzīgā nodarījuma atsevišķām sastāva pazīmēm var būt atšķirīga.

Ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt arī tīši, bet šajā pantā norādītās

,ekas iestājas aiz neuzmanības. Tātad personas psihiskā attieksme pret

24 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 25

1 i (materiālu zaudējumu, ekonomisku kaitējumu, fizisku kaitējumu

ka dzīvībai un veselībai u.tml.), tad nodarījumu sastāvus, kuros

" I r . sekas ir ietvertas, varam dēvēt par noziedzīgu nodarījumu mate-

ililllem sastāviem.

P a r n o š ķ e l t u n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v u u z s k a t ā m s I Aci % n o d a r ī j u m a s a s t ā v s , k u r ā i e t v e r t a s p a z ī m e s , k a s r a k s t u r o

••i>lavošanos n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a i v a i p a š u

r.< M i e s i s k ā s d a r b ī b a s p r o c e s u , k a s v ē r s t s u z t o , l a i i e s t ā t o s v e ļ a m ā s k a i t ī g ā s sekas, b e t šīs s e k a s n a v i e k ļ a u t a s k o n k r ē t a noziedzīga n o d a r ī j u m a s a s t ā v ā . Kaitīgās sekas var arī iestāties, bet

| | paliek ārpus noziedzīgā nodarījuma sastāva ietvariem.

S.iskaņā ar Krimināllikuma 224.panta l.daļu bandītisms ir vairāk

npka divu personu apvienošanās organizētā ar ieroci bruņotā grupā

i M i i d a ) , lai izdarītu noziegumus. Šādi likumdevējs definējis pabeigta

nu M'dzīga nodarījuma sastāvu, bet nodarījuma sastāvā nav iekļauts

bandas izdarīts uzbrukums. Par piedalīšanos bandas izdarītos uzbru-

l'iimos atbildība ir paredzēta šī panta 2.daļā.

Krimināllikuma 183.panta l.daļā paredzētā izspiešana ir piepra­

si mis bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu, vai izda-

|tl kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietu-

Irtļam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par

i li'tušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai radīt

m citu būtisku kaitējumu.

Izspiešana ir pabeigts nodarījums ar prettiesiskā pieprasījuma iz­

l ikšanas brīdi, pastiprinot to ar attiecīgu piedraudējumu, neatkarīgi

|10 tā, vai izspiedējs no cietušā vēlāk ieguvis pieprasīto labumu vai nav

lo ieguvis.

Atbilstoši nošķelta noziedzīga nodarījuma sastāvam, lai konstatētu

pabeigtu nodarījumu, noziedzīgai darbībai nav jābūt realizētai līdz

ijalam vai arī nav vajadzīgs, lai tai iestātos kaitīgas sekas, kuru sasnieg­

šanai izdarīta prettiesiskā darbība.

Krimināltiesību teorijā vēl ir runa par vispārējo, grupas (speciālo),

sugas un konkrēto nodarījumu sastāvu. Šāda nodarījumu sastāvu ieda­

lījuma pamatā netiek likts krimināltiesiskās normas saturs. Ir mēģināts

lo darīt, ņemot par pamatu nodarījumu objektu veidus.2 Tāda nostād­

ne ir pretrunā ar tiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tradicionāli

liek veidota noziedzīgu nodarījumu sistematizācija un klasifikācija,

ņemot vērā noziedzīgu nodarījumu sastāvu īpatnības.

darbību un sekām izpaudusies dažādās vainas formās, kuras tomēr ie­tvertas vienā noziedzīgā nodarījuma sastāvā.

Divas dažādas vainas formas viena noziedzīga nodarījuma sastāvā un vienlaikus arī divas nodarījuma kaitīgās sekas ir paredzētas Krimi­nāllikuma 125.panta 3.daļā, kurā noteikta atbildību par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par ie­meslu cietušā nāvei.

Divas vainas formas viena noziedzīga nodarījuma sastāvā pare­dzētas tādos gadījumos, ja noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēša­nai atsevišķi ir jānoskaidro vainīgā psihiskā attieksme pret darbību un pret kaitīgajām sekām vai pret vairākām kaitīgām sekām un ja šī psi­hiskā attieksme izpaudusies dažādās vainas formās.

P ē c n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u k o n s t r u k t ī v a j ā m ī p a t n ī b ā m n o d a r ī j u m u s a s t ā v u s i r i e s p ē j a m s i e d a l ī t f o r m ā l o s , m a t e r i ā l o s un n o š ķ e l t o s s a s t ā v o s . Šāds noziedzīgu nodarījumu sastāvu iedalījums saistāms ar brīdi, kad likumdevējs noteicis konkrētu noziedzīgu nodarījumu par pabeigtu.

P a r n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u f o r m ā l i e m s a s t ā v i e m uzskatā­mi tādi nodarījuma sastāvi, kuri satur vienīgi tādas pazīmes, kas rakstu­ro pašu kaitīgo darbību vai apzinātu bezdarbību neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 157.pantā paredzētā neslavas cel­šana kā noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad vainīgais izpla­tījis apzināti nepatiesus, otru personu apkaunojošus izdomājumus ne­atkarīgi no seku iestāšanās.

P i e m a t e r i ā l i e m n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v i e m pieskai­tāmi tādi nodarījumu sastāvi, kuri satur ne tikai pazīmes, kas raksturo prettiesisko darbību vai bezdarbību, bet arī kaitīgās sekas.

Slepkavība ir pabeigta ar brīdi, kad vainīgais prettiesiski atņēmis dzīvību citai personai, respektīvi, iestājusies cietušā nāve (KL 116.pants). Zādzība ir pabeigta ar brīdi, kad vainīgais atklāti vai slepe­ni nolaupījis svešu kustamu mantu (KL 1 75.pants).

jāatzīmē, ka noziedzīgu nodarījumu sastāvu iedalījums formālos un materiālos sastāvos ir visai nosacīts un tikai teorētiski attaisnojams.

Katrs noziedzīgs nodarījums objektīvi atstāj noteiktas sekas ārējā pasaulē, arī noziedzīgs nodarījums, kas atbilst formālam nodarījuma sastāvam (piemēram, tiesas spriešanā, pārvaldē). Bet tā kā daudzos gadījumos noziedzīgs nodarījums ārējā pasaulē atstāj materializētas

26 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 27

1.7. N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v s u n n o z i e d z ī g a

n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j a

Realizējot tiesvedību krimināllietās, noziedzīga nodarījuma pareiza kvalifikācija ir likumības nepieciešams priekšnosacījums. Tas nozīmē, ka ikviena persona, kura tiek saukta pie kriminālatbildības, atbild stingri saskaņā ar Krimināllikumu tikai par to noziedzīgo nodarījumu, kuru viņa ir izdarījusi.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija izsaka noziedzīgā nodarījuma un nodarījumu izdarījušās personas juridisko un sociāli politisko novēr­tējumu. Lai šis novērtējums būtu pareizs un objektīvs, precīzi jānosaka tieši kura Krimināllikuma norma ir pārkāpta. Turklāt jāievēro, ka nozie­dzīga nodarījuma nepareiza kvalificēšana rada pamatu tāda soda no­teikšanai, kas neatbilst likumam. Tāpēc spriedums, kurā noziedzīgais nodarījums ir nepareizi kvalificēts, ir atceļams vai grozāms augstākstā­vošā tiesas instancē.

Noziedzīgs nodarījums jākvalificē ikvienā kriminālprocesa stadijā un posmā (ierosinot krimināllietu, ceļot apsūdzību, sastādot apsūdzī­bas rakstu, nododot apsūdzēto tiesai, notiesājot vainīgo). Katras kriminālprocesuālās darbības tiesiskuma pamatā ir prasība noziedzīgo nodarījumu pareizi kvalificēt.

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j a i r p i l n ī g a s a t b i l s t ī ­b a s k o n s t a t ē š a n a s t a r p n o d a r ī j u m a f a k t i s k a j ā m p a z ī m ē m u n K r i m i n ā l l i k u m a n o r m ā p a r e d z ē t ā k o n k r ē t ā n o z i e d z ī g ā n o d a ­r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m ē m .

Tikai tajā gadījumā, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas pare­dzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarī­jums un to pareizi kvalificēt. Ja kaut vai pēc vienas pazīmes šādu sakri­tību nav iespējams konstatēt, tad jāatzīst, ka personas darbībā vai bez­darbībā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva un līdz ar to nav pamata, lai personu sauktu pie kriminālatbildības.

ja, piemēram, ir noskaidrots, ka kāda persona izdarījusi slepenu zādzību. Par šādu nodarījumu paredzēta kriminālatbildība Kriminālli­kuma 175.pantā. Bet īstenībā šī persona zādzību izdarījusi, būdama mazgadīga, tas ir, tajā laikā viņa nav bijusi četrpadsmit gadus veca. Tā kā saskaņā ar Krimināllikuma 11.pantu pie kriminālatbildības saucama tikai tāda fiziska persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai ir

i i negūsi četrpadsmit gadu vecumu, tad mazgadīgo personu, kas l/il.iiijusi zādzību, nav pamata saukt pie kriminālatbildības, jo trūkst

li M,I no zādzības sastāva pamatpazīmēm - nav sasniegts šī nodarīju­ma subjekta vecums, no kura iestājas kriminālatbildība par zādzību.

Katrs noziedzīgs nodarījums tiek izdarīts konkrētos un atšķirīgos ipstākjos, un katram no tiem ir daudzas un dažādas individuālas atšķi­

rības. Taču ne visām nodarījuma pazīmēm ir juridiska nozīme, un ne i Mi.i no tām ir vērā ņemama, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu. To-mc'i visos gadījumos, lai pareizi kvalificētu konkrētu noziedzīgu noda­lījumu, pilnīgi un atbilstoši īstenībai jānoskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi. īpaši ir jāizdala apstākļi, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir pazīmes, kas raksturo kon-kictā noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus - noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi, nodarījuma subjektu un subjektīvo DUSI, Š o f a k t i s k o p a z ī m j u k o p u m s , k a s r a k s t u r o r e ā l a j ā d z ī v ē n o t i k u š o n o z i e d z ī g o n o d a r ī j u m u , i r n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j a s t a k t i s k a i s ( m a t e r i ā l a i s ) p a m a t s .

Lai varētu atšķirt tās noziedzīgā nodarījuma pazīmes, kas atbilst konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, jāzina Kriminālli­kumā formulētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs un jāprot analizēt nodarījuma sastāva atsevišķās pazīmes, kuras ietvertas Krimināllikuma sevišķās daļas pantu vai pantu daļu (punktu) dispozīcijas saistībā ar šī likuma vispārīgās daļas atbilstošajām normām (nozieguma stadijas, dalība un līdzdalība, noziedzīgu nodarījumu daudzējādība u . c ) .

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v s i r n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j a s j u r i d i s k a i s p a m a t s . Katra noziedzīgā nodarījuma IBStāva nepieciešamās pazīmes likumdevējs paredzējis Krimināllikumā. Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas juridiskais pamats ir nostiprināts Krimināllikumā.

S a s k a ņ ā a r K r i m i n ā l l i k u m a 1 . p a n t a 1.daļu p i e k r i m i n ā l ­a t b i l d ī b a s s a u c a m a u n s o d ā m a t i k a i t ā d a p e r s o n a , k u r a i r v a i n ī g a n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n ā , t a s ir, k u r a a r n o ­d o m u ( t ī š i ) v a i a iz n e u z m a n ī b a s izdarī jusi K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t u n o d a r ī j u m u , k a m i r v i s a s n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m e s .

Tātad tikai Krimināllikumā paredzēta konkrēta noziedzīga noda­lījuma sastāva pazīmēm atbilstoša darbība vai bezdarbība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu. Visas citas darbības vai bezdarbības akti,

28 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 29

i ja, piemēram, kāda persona ir atzīta par vainīgu slepenas zādzības mtdjumā, kas izdarīts, iekļūstot dzīvoklī, tad šāds nodarījums jākva-i' saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta 4.daļu un 175.panta 3.daļu.

i )/ vispārīgās daļas attiecīgo pantu un tā daļu ir jāatsaucas arī tā-iadijumos, kad vainīgā loma noziegumā izpaudusies kā līdzdalība,

i " l i īvi, viņš ir bijis nozieguma organizētājs, uzkūdītājs vai noziegu-i atbalstītājs. Ja, piemēram, vainīgais uzkūdījis citu personu izdarīt

li i'kivibu, lai iegūtu mantu, un tā slepkavību arī izdarījusi, tad slepka-Ibas tiešā izdarītāja darbības jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma

i i ' panta 9.punktu, bet uzkūdītājs saucams pie atbildības atbilstoši Krimināllikuma 20.panta 3.daļai un 11 7.panta 9.punktam.

Kvalificējot noziedzīga nodarījuma tiešā izdarītāja darbības vai darbību, nav jāatsaucas uz Krimināllikuma vispārīgās daļas normu,

Inita formulēts noziedzīga nodarījuma izdarītāja jēdziens (KL 1 7.pants). N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a j u r i d i s k o n o v ē r t ē j u m u

d«v.i l i f ikāciju), k o a t b i l s t o š i K r i m i n ā l l i k u m a n o r m ā m i z d a r a I t f t v l š ķ a s p e r s o n a s ( t i e s ī b u z i n ā t n i e k i , ž u r n ā l u v a i c i t u i z d e ­v u m u r a k s t u , m ā c ī b u g r ā m a t u a u t o r i , K r i m i n ā l l i k u m a k o ­m e n t ē t ā j i , s t u d e n t i , k u r i p ē t ī a t s e v i š ķ a s k r i m i n ā l l i e t a s v a i i i l d . i t ī b a i k ļ u v u š u s z i n ā m u s n o z i e d z ī g u s n o d a r ī j u m u s u . c ) ,

d ē v ē p a r n e o f i c i ā l o ( d o k t r i n ā l o ) n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a k v a -l l f l k ā c i j u .

Krimināllietā noziedzīga nodarījuma pareizai kvalifikācijai ir būtis­ka nozīme, jo tā: 1) izsaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sociāli poli­tisko novērtējumu; 2) garantē tiesvedības krimināllietā atbilstību liku­ma prasībām ikvienā kriminālprocesa stadijā un posmā; 3) garantē ai/domās turētā, apsūdzētā, tiesājamā un notiesātā likumīgās tiesības; -I) dod iespēju individualizēt sankcijas robežās vainīgajam sodu par konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 5) palīdz izlemt jautājumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības un soda; 6) dod iespēju analizēt noziedzības struktūru un dinamiku valstī vai kādā tās reģionā.

Noziedzīga nodarījuma kvalificēšanu kā domāšanas procesu no­sacīti varam sadalīt vairākos posmos. Vispirms ir jānovērtē, vai konkrē-la darbība vai bezdarbības akts ir tiesībpārkāpums. Pozitīva konstatē-ļiima gadījumā ir jāizlemj, kādas tiesību nozares norma reglamentē atbildību par šo pārkāpumu. Ja par tiesībpārkāpumu paredzēta kriminālatbildība, tad jānoskaidro, kādu ar Krimināllikumu aizsargāto interesi šis tiesībpārkāpums apdraud. Tad tālāk ir iespēja pēc

kaut arī tās var uzskatīt par kaitīgām, nav atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to krimināltiesībās nav pieļauta kaitīgu darbību vai bezdarbības kā noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc analoģijas.

Noziedzīga nodarījuma kvalificēšana nozīmē: 1) pilnīgi un vispu­sīgi noskaidrot izdarītā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus; 2) dot šo faktisko apstākļu krimināltiesisku novērtējumu, lai konstatētu noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes; 3) salīdzināt krimināltiesisko normu ar nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā visus nozie­dzīga nodarījuma sastāva elementus; 4) konstatēt kriminālatbildības pamatojumu kriminālprocesuālo darbību veikšanai, sākot ar krimināl­lietas ierosināšanu, un kriminālprocesa turpinājumā visās stadijās un posmos.

J u r i d i s k a j ā l i t e r a t ū r ā n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i ­j u , k o k o n k r ē t ā k r i m i n ā l l i e t ā i z d a r a v a l s t s a m a t p e r s o n a s , k u ­ras v a l s t s u z t o ī p a š i p i l n v a r o j u s i ( t i e s u , p i r m s t i e s a s i z m e k l ē ­š a n a s i e s t ā ž u d a r b i n i e k i ) , d ē v ē p a r o f i c i ā l o ( l e g ā l o ) noziedzī­ga n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j u . Oficiālā noziedzīga nodarījuma kvali­fikācija ietver sevī arī nodarījuma kvalifikācijas procesuālo nostiprinā­jumu atbilstošā dokumentā, kā tas paredzēts kriminālprocesuālajā li­kumā.

Noziedzīga nodarījuma juridiskais nostiprinājums (fiksācija), ko izdara uz to pilnvarotas valsts amatpersonas, izpaužas kā noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas galarezultāts, kas ierakstīts kriminālprocesu-ālajos dokumentos. Pirmstiesas izmeklēšanā tiek veikta konkrēta no­ziedzīga nodarījuma sākotnēja kvalifikācija. Nodarījuma galīgo kvalifi­kāciju konkrētā krimināllietā izdara tiesa.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija juridiski tiek fiksēta, atsauco­ties uz Krimināllikuma sevišķās daļas pantu vai panta daļu (punktu), kurā paredzēts konkrēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Ja persona izdarījusi vairākus dažādus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tad vairumā gadījumu katrs no tiem ir jākvalificē īpaši.

Ja noziedzīgs nodarījums no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav izdarīts līdz galam un nodarījums jākvalificē kā sagatavošanās smagam vai sevišķi smagam noziegumam vai kā nozieguma mēģinā­jums, tad ir jānorāda gan uz Krimināllikuma sevišķās daļas pantu vai panta daļu (punktu), saskaņā ar kuru noziegums būtu kvalificējams kā pabeigts nodarījums, gan arī uz Krimināllikuma vispārīgās daļas atbil­stošo pantu un tā daļu.

30 1 .nodaļa. Noziedzīga nodarījuma sastāvs 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 3 1

2 . n o d a l a

N O Z I E D Z Ī G A N O D A R Ī J U M A O B J E K T S

2 . 1 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t a j ē d z i e n s

Noziedzīga nodarījuma objekta jēdziens kriminālajā likumdošanā

MHirk dots; tas izstrādāts krimināltiesību teorijā.

ļiialzīmē, ka Latvijas pēckara kriminālajā likumdošanā ar krimināl-

ib.iin aizsargājamo objektu uzskaitījums, kaut ari ne visu aptverošs,

dots Latvijas PSR Kriminālkodeksa 1 .pantā, kurā tika reglamentēti

ilas likumdošanas uzdevumi. Tajā bija minēti šādi objekti: valsts

un •..ibiedriskā iekārta, īpašums (ne visas īpašuma formas), persona un

m iiesības un visa tiesiskā kārtība.

I 992.gada 5.februārī 1. pants no šī kriminālkodeksa tika izslēgts

HI ,ui Krimināllikumā nav panta, kas noteiktu kriminālās likumdošanas

uzdevumus. Šāda norma Krimināllikumā netika ietverta, jo tika uzska-

l ,i tai ir vienīgi deklaratīvs raksturs un ka šāda norma nekādas tie-

I l r, attiecības neregulē.

latad noziedzīga nodarījuma objekta jēdziens ir definēts un anali­

zēts krimināltiesību teorijā, taču krimināltiesību teorētiķiem vienota

viedokļa šajā jautājumā nav. Uzskatu atšķirība izpaužas gan jautājumā

i II nodarījuma objektu veidiem, gan par tajos ietveramo saturu.

Lai noskaidrotu, kas ir noziedzīga nodarījuma objekts, vispirms ir

(flpK'cizē, ko saprotam ar noziedzīga nodarījuma objektu un kādu sa­

ini II ieliekam nodarījuma objekta jēdzienā.

Katrs noziedzīgs nodarījums kaut ko reālajā pasaulē pastāvošu

iipdraud, ir pret kaut ko vērsts, kaut kam nodara vai var nodarīt kaitē-

ļiiuui. Šis kaut kas noziedzīgā nodarījumā ir individuāli noteikts. Taču

i'i.iav arī kopīgas pazīmes, un šīs kopīgās pazīmes var vispārināt, bet

topi pašā laikā arī atzīt, ka ir noteikti kritēriji, kas ietverami noziedzīga

nodarījuma objekta jēdzienā.

Šiem kritērijiem ir jāatklāj noziedzīga nodarījuma saturs, kā arī jā-

I • 111 par pamatu šī satura apzīmējumam, kas vispilnīgāk raksturotu no­

ziedzīga nodarījuma objektu. Vadoties pēc šādiem apsvērumiem un

ievērojot noziedzīga nodarījuma jēgu, turpmāk jau var spriest par to,

nodarījumu grupas objekta atrast Krimināllikuma atbilstošo nodaļu, kurā jau ir atrodama konkrēta norma, kas nosaka atbildību par konkrē­to interešu (tiešā objekta) prettiesisku apdraudējumu. Tad atliek izvēlē­ties šajā normā paredzētu konkrētu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kurš atbilst prettiesiskajai darbībai vai bezdarbības aktam, un, atsauco­ties uz Krimināllikuma pantu vai panta daļu (punktu), atbilstoši kvalifi­cēt nodarījumu.

Tā kā nodarījuma kvalificēšana notiek kā cilvēka domāšanas pro­cess, tad jo augstāka ir personas, kas to dara, juridiskā kvalifikācija un profesionālākas praktiskā darba iemaņas, jo ātrāk tiek sasniegts rezul­tāts - noziedzīga nodarījuma pareiza kvalifikācija. Pieredzējis jurists daudz ātrāk atrod vajadzīgo tiesību normu, kas nosaka kriminālatbildī­bu par konkrēto nodarījumu.

Tā kā noziedzīga nodarījuma sastāvs satur samērā daudzas pazī­mes, tad nodarījuma kvalifikācijas procesu ieteicams veikt noteiktā se­cībā. Parasti tas notiek, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma objektīvo pazīmju un pēc tam subjektīvo pazīmju sakritību ar Krimināl­likumā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstoša­jām pazīmēm.

Tāda pati secība būtu jāievēro, analizējot konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

32 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts _ 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 33

ko kāda viena veida noziedzīgu nodarījumu grupa vai atsevišķi noda­rījumi apdraud.

Noziedzīga nodarījuma objekta satura atklāšanai un raksturošanai Latvijā pēckara gadu juridiskajā literatūrā izmantoja tādu jēdzienu kā "sabiedriskās attiecības", ar ko saprata valstī un sabiedrībā kopumā un atsevišķu cilvēku savstarpējā saskarsmē izveidojušās un nostiprinājušās attiecības, kuras tiek aizsargātas ar krimināltiesiskajām normām.

20.gadsimta pēdējā gadu desmitā tiek atzīts, ka apdraudējuma objekta apzīmējums "sabiedriskās attiecības" pārāk vispārēji un virspu­sēji raksturo noziedzīga apdraudējuma objektu. Tiek ierosināts šo jē­dzienu aizstāt ar jēdzienu " labums", ko apdraud kriminālsodāms no­darījums.

Šāds nodarījuma objekta satura apzīmējums Latvijas krimināltiesī­bās tika lietots pirmskara juridiskajā literatūrā. Nodarījuma objekts kā tiesiska labuma jēdziens krimināltiesību teorijā parādījās 19. gadsimta beigās, un to kā savu viedokli krimināltiesībās pauda klasiskās un soci­oloģiskās skolas pārstāvji.3

Ir vietā atzīmēt, ka jēdziena "labums" saturu krimināltiesību te­orētiķi izprot atšķirīgi. Vieni uzskata - tas ka labums nozīmē gan kaut ko materiālu, gan kaut ko nemateriālu. Citi skaidro, ka labums un inte­rese ir identiski jēdzieni.4

Uzskatu dažādība un atziņa, ka labums pietiekami pilnīgi neizsa­ka apdraudējuma raksturu, jo vedina domāt par pārāk materializētu nodarījuma objekta saturu, rosina meklēt citu nodarījuma objekta trak­tējumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir daudzi, it īpaši tā sauktie formālie no­ziedzīgu nodarījumu sastāvi, kad diezin vai ir pareizi to, ko noziedzīgs nodarījums apdraud, dēvēt par labumu (piemēram, nodarījumos pret jurisdikciju, pārvaldības kārtību, sabiedrisko kārtību u . c ) . Drīzāk šādos gadījumos pareizāk būtu spriest par noteiktu ar likumu aizsargātu inte­rešu apdraudējumu.

Kas tad ir interese? Interese ir vajadzības, pieredzes un izvēles no­sacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.5

Ja šādai intereses satura izpratnei piekrītam, tad ir pamats par noziedzīga nodarījuma objektu uzskatīt valsts, sabiedrības, atse­višķu cilvēku grupu un indivīdu noteiktas intereses, ko apdraud noziedzīgs nodarījums.

Interese aptver arī tādu jēdzienu kā labums. Interese ir sociāla ka­tegorija, kurai vienlaikus ir raksturīgi kā subjektīvi, tā objektīvi kritēriji.

Interese kā kaut kas abstrakts, tīri subjektīvs nepastāv. Interese ir

111, i ,ir reālo dzīvi, ar tajā notiekošajām parādībām un procesiem.

AllilMosi reālās dzīves parādībām un procesiem veidojas dažādu sub­

jektu valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu kā no-

lilktu interešu nesēju vajadzības un prasības. Intereses izpaužas noteik-

• ubjektu darbībā, kuras mērķis parasti ir apmierināt savas garīgās,

n ilrrifilās, organizatoriskas un citas vajadzības.

Interešu realizācijas procesā subjekti nonāk savstarpējā saskarsmē,

vienmēr dažādu valsts un sabiedrības pārstāvju, kā arī atsevišķu

indivīdu intereses sakrīt.

ļa kādi sabiedrības indivīdi aizskar citu subjektu likumīgās intere-

I I I I ja šādi interešu aizskārumi atbilstoši Krimināllikumam ir sodāmi,

' i>I tādējādi aizskartās intereses kļūst par apdraudējuma objektu, tas ir,

I II noziedzīga nodarījuma objektu.

Ta kā i k v i e n s k a i t ī g s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s s a i s t ī t s ar Ieteiktu v a l s t s , s a b i e d r ī b a s , a t s e v i š ķ u c i l v ē k u g r u p u v a i i n d i -- " i . i i n t e r e š u a i z s k ā r u m u , v a i n u n o d a r o t t ā m k a i t ē j u m u , v a i • ii . u u l o t t ā d u n o d a r ī t , t a d a r K r i m i n ā l l i k u m u a i z s a r g ā t ā s i n ­tereses k r i m i n ā l t i e s i s k ā n o z ī m ē i r n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i i l i ļckts.

Ne jau visas intereses, kas radušās un pastāv noteiktā valsts un sa­

biedrības attīstības periodā, aizsargā Krimināllikums. Ar krimināltiesis­

kiem līdzekļiem likumdevējs paredzējis nodrošināt tikai pašas svarīgā-

i ls un nozīmīgākās intereses.

Šajā nolūkā konkrētos noziedzīga nodarījuma sastāvos ir pare-

il/els, kādas darbības vai bezdarbība, kas rada vai var radīt kaitējumu

II likumu aizsargātām interesēm, ir krimināli sodāmas. Pārējo likumīgo

llterešu nostiprināšana un aizsardzība tiek nodrošināta ar citu tiesību

piozaru normām, kā, piemēram, ar administratīvām tiesībām, civiltiesī­

bām, ģimenes un darba tiesībām u.c.

Saprotams, ka starp krimināltiesiskajām normām un citu tiesību

nozaru tiesību normām pastāv noteikta sakarība un mijiedarbība. Arī

tas intereses, kuras aizsargā Krimināllikums, tieši regulē citu tiesību no-

., i iu normas. Krimināltiesiskās normas aizsargā šo citu tiesību nozaru

normu regulētās intereses, ja tām radīts kaitējums vai pastāv draudi

tam radīt kaitējumu tajos gadījumos un tādā veidā, kā to Kriminālli­

kumā likumdevējs paredzējis.

34 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts

Ar noziedzīgu nodarījumu apdraudētais objekts lielā mērā var pa­līdzēt rast nodarījumam sabiedriski politisku novērtējumu un līdz ar tc noteikt nodarījuma kaitīguma smagumu. Tātad - jo nozīmīgāks ir no­ziedzīgā nodarījuma objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā intere­se, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums.

No interešu apdraudējuma kaitīguma smaguma savukārt ir atka­rīgs likumdevēja noteikto noziedzīgo nodarījumu sastāvu daudzums un satura apjoms, kā arī par nodarījumu paredzamo sankciju bargums. Tā, piemēram, Krimināllikuma sevišķajā daļā ir norādīti daudzi tādu noziedzīgu nodarījumu sastāvi, kas attiecas uz īpašuma interesēm. Arī sodi par svešas mantas nolaupīšanu, iznīcināšanu vai bojāšanu ir salī­dzinoši bargāki, jo īpašuma intereses ir valsts ekonomikas attīstības pamatā.

Svarīgākās intereses, ko aizsargā kriminālā likumdošana, ir Latvijas Republikas valsts iekārta, valsts politiskā un ekonomiskā sistēma, dabas vide, cilvēks, īpašuma un citas tiesības un brīvības, tiesiskā un pārval­dības kārtība un vēl vairākas citas jomas.

T e o r ē t i s k i v a r a m i z d a l ī t š ā d u s g a l v e n o s i n t e r e s e s e l e ­m e n t u s :

1 ) i n t e r e š u s u b j e k t i , k u r i s a v a s i n t e r e s e s r e a l i z ē t i e s ī b u n o r m a t ī v a j o s a k t o s n o t e i k t ā v e i d ā u n k ā r t ī b ā ;

2 ) a r t i e s ī b u n o r m ā m a i z s a r g ā t o s u b j e k t u i n t e r e š u r e a l i ­z ā c i j a d a ž ā d ā s v a l s t s , s a b i e d r ī b a s u n p e r s o n i s k ā s d a r b ī b a s j o m ā s . Šīs intereses izpaužas noteiktā subjekta tiesiskā stāvoklī, no kā izriet viņa subjektīvās tiesības prasīt, lai viņa likumīgās intereses tiktu ievērotas, un citu subjektu pienākums ir šo prasību ievērot;

3) m a t e r i ā l s p r i e k š m e t s ( l a b u m s ) , ja interese radusies un pa­stāv sakarā ar šo materiālo priekšmetu.

Tās intereses, kuru saglabāšanā un nostiprināšanā ieinteresēta valsts un sabiedrība, valsts aizsargā ar krimināltiesiskiem līdzekļiem. Šajā nolūkā likumdevējs Krimināllikumā ietver noziedzīgu nodarījumu sastāvus, kuros paredzēta kriminālatbildība par kaitīgiem nodarīju­miem (darbību vai bezdarbību), kā arī nosaka sodus, kas draud par noziedzīga nodarījuma sastāvā ietverto interešu aizskārumu (noziedzīgu nodarījumu).

Intereses struktūras analīze parāda, ka nedrīkst samainīt vietām

vai aizstāt noziedzīga nodarījuma objektu ar noziedzīga nodarījuma

priekšmetu. Noziedzīga nodarījuma priekšmets ir materiālais

2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 35

i nosacījums, kura dēļ radušās un pastāv intereses. Tātad nozie-

• i.i nodarījuma priekšmeta jēdziens ir pakļauts noziedzīga nodarīju-

•I iļckta jēdzienam.

Noziedzīga nodarījuma priekšmets ir noziedzīgā nodarījuma ob-

Ua n e a t ņ e m a m a sastāvdaļa, ja iriiore.se radusies un pastāv sakarā ar u a l a j ā m vērtībām vai citādu priekšmetisku labumu, piemēram,

'l i.nn uz mantu.

Saprotams, ka ar Krimināllikumu aizsargātās intereses kā nozie­

doja nodarījuma objekts reāli tiek apdraudēts t a d , ja ir izdarīts šajā

urna paredzēts kaitīgs nodarījums, kas vērsts pret noziedzīgā noda­

lījuma priekšmetu, iedarbojoties uz to.

ļaatzīmē ir tāds apstāklis, ka interešu kopums, kuru aizsargā Kri­

mināllikums, nav nemainīgs, uz visiem laikiem noteikts lielums. Ar

' i lMiināll ikumu aizsargāto interešu kopums noteiktā valsts un sabiedrī-

I m \ allistības posmā var mainīties

ja likumdevējs uzskata, ka ir tādas intereses, kuras vairs nav nepie-

ams aizsargāt ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, tad Krimināllikums

i grozīts, izslēdzot no tā attiecīgo pantu vai tā daļu (punktu) vai

iiiiei igo noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Var būt arī pretēja situācija, ja kāds interešu apdraudējums tā

m ī ļ u m a , izplatības vai citu apstākļu dēļ ir kļuvis tik kaitīgs, ka par to

nepieciešams noteikt kriminālatbildību ar atbilstošu soda piedraudē-

i ' I I m i , t a d tiek veidots attiecīgs Krimināllikuma pants, panta daļa

i punkts) vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, kuru likumdevējs kā papil­

dinājumu vai grozījumu iekļauj Krimināllikumā.

Tā kā noziedzīga nodarījuma objekts ir katra nodarījuma sastāva

U'-alņemams elements, tad tā pareizai noteikšanai un satura atklāšanai

n visai svarīga nozīme, lai nekļūdīgi varētu risināt vairākus krimināltie-

| kus jautājumus, tātad arī veikt pareizu noziedzīgā nodarījuma kvali-

flkfli iju un noteikt atbilstošu sodu.

Tā, piemēram, ja kādai personai viegli miesas bojājumi nodarīti,

H i p ļ i pārkāpjot sabiedrisko kārtību, t a d nodarījums nav jākvalificē sa-

i .in.i ar Krimināllikuma 1 30.pantu kā vērsts vienīgi pret personu, bet

ban kā ļaunprātīgs huligānisms atbilstoši Krimināllikuma 231 .panta

| d.iļai, jo vainīgā darbības apdraud sabiedrisko kārtību, kas salīdzinā­

juma ar viegla miesas bojājuma nodarīšanu atsevišķai personai tiek

tlingrāk aizsargāta. Tātad noziedzīga nodarījuma kvalifikācija šajā ga-

diļiimā ir tieši atkarīga no apdraudējuma objekta un tā nozīmīguma.

36 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 37

nibu un dzimumneaizskaramību, pret ģimeni un nepilngadīga-

jlflii

Sis sešas nodaļas veidotas pēc noziedzīgu nodarījumu grupas ob-

'i i pnncipa. Tā kā visi Lie ir noziedzīgi nodarījumi pret personu un

• l< |.Kli apdraud fiziskas personas noteiktu interešu kopumu, šim по­

мнит kopumam varētu izraudzīties noteiktu apzīmējumu atšķirībā

iļiupas objekta vai arī dēvēt par grupas objektu un atsevišķās noda-

grupas (nonāvēšanu, nodarījumus pret personas veselību u.c.)

|fk|<uit šajā grupas objekta jēdzienā, nosaucot, piemēram, par apakš-

! ias objektu vai citādi,

la kā Krimināllikuma sevišķās daļas pārējo nodaļu uzbūve nepie-I uij grupas objektu apvienošanu vēl kādā citā nodarījuma objektu ko-

initii, tad turpmākajā teksta izklāstā autors pieturēsies pie tradicionālā

II pakāpju noziedzīgu nodarījumu objektu sadalījuma atbilstoši filo-

i i I legeļa triādei - vispārīgais, sevišķais un atšķirīgais (atsevišķais).

Vispārējais noziedzīgo nodarījumu objekts ir kopīgs visiem

nodarījumiem - tas ir visu interešu kopums, ko aizsargā Kriminālu '•mm Tātad ar vispārējo noziedzīgā nodarījuma objektu saprot tādu

rit i rešu kopumu noteiktā valsts un sabiedrības attīstības posmā, kuras

.ipdiaud noziedzīgi nodarījumi, kas par tādiem atzīti Krimināllikumā.

Tas nozīmē, ka atbilstoši noziedzīgo nodarījumu vispārējā objekta

d i c n a m krimināli sodāmi tiesībpārkāpumi no visiem citiem tiesīb-

prtikapumiem tiek atdalīti atsevišķi.

Noziedzīgo nodarījumu grupas objekts ir tādas pašas vai vltna veida un savstarpēji saistītas vairākas intereses, kuras ap­draud vesela noziedzīgo nodarījumu grupa. Noziedzīgu nodarīju­

mu grupas objekts ir daļa no tām interesēm, kas ir iekļautas nodarīju­

mu vispārējā objekta jēdzienā.

Tā kā grupas objekts pēc sava rakstura ir noteiktu tādu pašu vai

viena veida interešu grupa, tad tām ir kopīgas iezīmes un līdz ar to

krimināltiesiskās normas, kas aizsargā tādu interešu grupu, arī ir sav-

torpēji saistītas.

Tā, piemēram, mantas zādzības, krāpšanas, piesavināšanās, laupī-

Innas, mantas iznīcināšanas vai bojāšanas grupas objekts ir īpašuma

intereses.

Tādas intereses, kuras saturs ir katra cilvēka tiesības uz neapdrau­

dētu dzīvību, grupas objekts ir personas dzīvība. Savukārt darbības, kas

Rezumējot varam teikt, ka noziedzīga nodarījuma objekta nozīme izpaužas vairākos krimināltiesiski būtiskos apstākļos: 1) objekts ir katra noziedzīga nodarījuma obligāts elements, jo bez personas ar likuma aizsargāto interešu apdraudējuma nav arī noziedzīga nodarījuma; 2) objekts ir katra noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, jo konkrēta nodarījuma sastāva objektīvo pazīmju skaitā ir arī tādas obligātas pa­zīmes, kas raksturo apdraudēto interesi vai īpaši norāda uz noziedzīgā nodarījumu priekšmetu; 3) objekts kalpo Krimināllikuma sevišķās daļas sistēmas veidošanai, atsevišķās nodaļās apvienojot Krimināllikumā pa­redzētos noziedzīgos nodarījumus; 4) objekts dod pamatu noziedzīgus nodarījumus norobežot no citiem tiesībpārkāpumiem, jo tieši ar liku­mu aizsargāto interešu apdraudējuma kaitīgums raksturo noziedzīgu nodarījumu; 5) objekta apdraudējums ļauj konstatēt noziedzīga noda­rījuma raksturu un nodarījuma radītā kaitējuma smaguma pakāpi ar likumu aizsargātām interesēm, kas ir īpaši svarīgi, nosakot vainīgajam sodu (KL 46.panta 2.daļa); 6) objekts dod pamatu savstarpēji norobe­žot pēc objektīvās puses pazīmēm saskarīgus noziedzīgus nodarījumus un tos pareizi kvalificēt, piemēram, tādus kā terorismu (KL 88.pants) un mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu (KL 185.pants).

2 . 2 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t u v e i d i

Tradicionāli krimināltiesību teorijā izdala vispārējo, grupas un tie­šo noziedzīga nodarījuma objektu.

Pastāv arī cits viedoklis. Saskaņā ar to tiek piedāvāts sīkāks noda­rījumu objektu iedalījums. Tā no nodarījumu grupas objekta atsevišķi tiek izdalīts viena veida nodarījumu objekts (piemēram, no nodarīju­miem pret personu izdala nodarījumus pret personas dzīvību un vese­lību). Sāda viedokļa pamatā ir krimināllikuma uzbūves īpatnības. Pie­mēram, Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksa sevišķā daļa iedalīta sadaļās, kuras sastāv no atsevišķām nodaļām.

Var jau nodarījumus pret personu izdalīt kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupu. Latvijas Kriminālkodeksa sevišķajā daļā bija nodaļa tieši ar tādu nosaukumu. Krimināllikumā noziedzīgi nodarījumi pret personu sadalīti pavisam sešās sevišķās daļas nodaļās: nonāvēšana, noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību, pret personas pamattie­sībām un pamatbrīvībām, pret personas brīvību, godu un cieņu, pret

38 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 39

Noziedzīgo nodarījumu grupas objekts ļauj arī pareizi noteikt no

ļrtiin.i i.idīto krimināltiesisko normu vietu jau esošajā Krimināllikuma

mii sistēmā. Noziedzīgo nodarījumu grupas objekts, kaut arī uz to Kriminālli-i sevišķās daļas panta dispozīcijā tieši norādīts visai reti, palīdz

i i.iipeji noziedzīgus nodarījumus norobežot un pareizi kvalificēt, 'i l.il noziedzīgo nodarījumu grupas objektu parasti palīdz panta dis-

ii i|.is saturs.

Aplūkosim divus līdzīgus, pēc objektīvās puses sakrītošus nozie-i ii|iis nodarījumus. Krimināllikuma 88.pantā ir paredzēta atbildība

II i'-iorismu, kas izpaudies uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, • kMiolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu vai citas m.int.is iznīcināšanā vai bojāšanā, lai nodarītu kaitējumu Latvijas Re­

plikai vai tās iedzīvotājiem. Šāds nodarījuma sastāvs ir atrodams Mini. i l l ikuma sevišķās daļas nodaļā "Noziegumi pret valsti".

Savukārt Krimināllikuma nodaļā, kurā iekļauti noziedzīgi nodarī-Umi pret īpašumu, 185.pants paredz atbildība par mantas tīšu iznīci-

i .inu vai bojāšanu. So noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīmes sakrīt, tāpēc

norobežot vienīgi pēc šīm objektīvajām pazīmēm nav iespējams, lu-i ļ.i pareizi novērtējam, kādas intereses mantas iznicināšana vai bo-|llana vienā un otrā gadījumā apdraud, tas ir, kādai grupai ir pieskai-lAnuis ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, varam konsta-' i noziedzīgo nodarījumu grupu, kurā šie bīstamie apdraudējumi ie-ulļ.-.l.

Tā kā pirmajā gadījumā manta ir iznīcināta vai bojāta, lai vājinātu

Latvijas valsti, šis noziedzīgais nodarījums vērsts ne vien pret īpašumu,

l iH apdraud arī svarīgāku interesi - valsts ekonomisko sistēmu, tātad 1 || |akvalificē kā kaitniecība. Otrajā gadījumā tāda nolūka nav, tāpēc

in.intas tīša iznīcināšana vai bojāšana apdraud vienīgi īpašuma intere-

I I I , Noziedzīga nodarījuma tiešais objekts ir tās intereses, ko

nļnlraud konkrēta veida noziedzīgs nodarījums. Noziedzīga noda-iiļuma tiešajā objektā ietilpst tā konkrētā interese vai vairākas savstar­pēji saistītas intereses, kuras kaitīgais nodarījums apdraud tiešā veidā, Irtpēc tās aizsargā jau konkrēta Krimināllikuma norma.

Arī šajā gadījumā noziedzīga nodarījuma objekts ir ar Kriminālli-I I I I nu aizsargāta interese un nevis materiālas dabas priekšmeti, kuriem

saistīta ar miesas bojājumu vai citādu fiziska kaitējuma nodarīšanu per­sonai, grupas objekts ir personas veselība.

Grupas objekta nozīmīgumu krimināltiesībās nosaka vairāki svarīgi apstākļi. Noziedzīgu nodarījumu grupas objekts dod iespēju klasificēt krimināltiesiskās normas pēc apdraudēto interešu rakstura un to sa\| starpējās saistības. Ņemot vērā tieši grupas objekta pazīmes, ir veidota Krimināllikuma sevišķās daļas sistēma. Atbilstoši tai noziedzīgie noda­rījumi, kas apdraud tādas pašas vai viena veida intereses, apvienoti Krimināllikuma sevišķās daļas dažādās nodaļās.

Tā, piemēram, noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud mantiskās inte­reses, apvienoti nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu". Bet noziedzīgi nodarījumi, kas traucē krimināllietu normālu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī soda izciešanu un civillietu izspriešanu, ir sagru­pēti nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju".

Izdalot atsevišķi noziedzīgu nodarījumu grupas objektu, tiek no­rādīts uz noteiktas noziedzīgo nodarījumu grupas kaitīgumu un tādē­jādi uzsvērts noteiktas interešu grupas nozīmīgums valsts un sabiedrī­bas dzīvē. Ievērojot šo apsvērumu, Krimināllikuma sevišķā daļa sakārto­ta noteiktā secībā, sākot ar to noziedzīgo nodarījumu grupām, kuras valstij un sabiedrībai ir viskaitīgākās vai nozīmīgākās.

Krimināllikuma sevišķās daļas pirmajās nodaļās ir definēti nozie­dzīgi nodarījumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds, nozie­gumi pret valsti, kas apdraud Latvijas Republikas politiskos un ekono­miskos pamatus, pret dabas vidi, personas dzīvību, veselību utt.

Kā izņēmums no teiktā būtu jāmin šāds piemērs. Krimināllikuma sevišķās daļas pēdējā nodaļā ir paredzēti noziedzīgi nodarījumi militā­rajā dienestā, bet tas nebūt nenozīmē to, ka šādi nodarījumi ir visma­zāk kaitīgi. Tas ir saistīts ar noziedzīgo nodarījumu subjekta īpatnībām un tā darbības īpašo sfēru. To pašu var teikt arī par noziedzīgiem no­darījumiem, par kuriem ir runa Krimināllikuma sevišķās daļas nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Lai pastiprinātu kādu interešu krimināltiesisko aizsardzību, likum­devējs saistībā ar noziedzīgo nodarījumu grupas objektu var izveidot jaunu Krimināllikuma sevišķās daļas nodaļu, apvienojot tajā jau esošās krimināltiesiskās normas un pievienojot jaunas. Tādā veidā Kriminālli­kumā tika izveidotas jaunas nodaļas - "Noziedzīgi nodarījumi pret sa­tiksmes drošību" un "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi".

1 40 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 41

i' d/igais nodarījums ir vērsts pret atsevišķu, konkrētu interesi, pret

|n iHi nodarījuma grupas objektā ietilpstošajām interesēm,

i il•umdevējs, konstruējot krimināltiesiskajās normās nodarījumu

^Hl/us, ņēmis vērā arī tādus gadījumus, kad kaitīgs nodarījums ap-

i i ' I vairākus noziedzīga nodarījuma tiešos objektus. Tas nozīmē, ka

konkrēto noziedzīgo nodarījumu vienlaikus tiek apdraudētas vairā-

ulereses, kas pēc sava rakstura ir patstāvīgas un atšķirīgas un tāpēc

H ml citu patstāvīgu nodarījumu tiešais objekts. Tādus gadījumus kri-

illiesību teorijā dēvē par vairākobjektu apdraudējumiem,

la, piemēram, Krimināllikuma 176.pantā paredzētā laupīšana,

i i paužas kā svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja tā ir saistīta ar

i i ibību vai vardarbības piedraudējumu, vienlaikus apdraud perso-

i īpašuma tiesības un arī vismaz viņas veselību.

Ki'l ļaunprātīgs huligānisms, par ko atbildību nosaka Kriminālli-

i /31 .panta 2.daļa, var būt saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu

ii vai vairākām personām vai ar mantas iznīcināšanu vai bojāšanu.

ii ,is noziedzīgais nodarījums vienlaikus vērsts vismaz pret diviem

nodarījuma objektiem - pret sabiedriskās kartības uzturēšanas intere­

sēm un personas veselību vai pret īpašuma interesēm.

Noziedzīga nodarījuma tiešie objekti abos minētajos gadījumos

ietilpst dažādos nodarījumu grupas objektos. Ja personas veselības vai

mantisko interešu apdraudējums nebūtu saistīts ar citu nodarījuma

i objektu, tad tos vajadzētu kvalificēt saskaņā ar Krimināllikuma

•Intiem, kas paredz atbildību par nodarījumiem pret personas veselī-

IMI vai atbilstoši pret īpašumu un nevis kā laupīšanu vai ļaunprātīgu

huligānismu.

Tā kā noziedzīgās darbības, kas izpaudušās dažādu noziedzīga

l.uijuma tiešo objektu apdraudējuma veidā, likumdevējs apvienojis

" i i . i nodarījuma sastāvā, tad kopumā konkrētais noziedzīgais noda-

djums jākvalificē kā vienots noziedzīgs nodarījums atbilstoši Kriminālli-

i M i i i , i sevišķās daļas vienam pantam vai panta daļai.

Gadījumos, kad vienlaikus tiek apdraudēti vairāki dažādi nozie­

guma tiešie objekti, kurus likumdevējs ietvēris vienā noziedzīga noda-

nļuma sastāvā, ir jānosaka konkrētā noziedzīgā nodarījuma galvenais

liesais objekts, jo tieši no tā atkarīgs, vai noziedzīgais nodarījums tiek

i ihlicēts pareizi.

Noziedzīga nodarījuma galvenais tiešais objekts ir tās intereses,

tinas vienmēr ir apdraudētas ar noteikta veida noziedzīgo nodarījumu,

ar nodarījumu gan var radīt kaitējumu, bet paši par sevi tie nevar būt par noziedzīgā nodarījuma objektu. Tātad par konkrētā noziedzīgā nodarījuma objektu nav atzīstama manta vai citi materiāli priekšmeti (nauda, dokumenti, materializētas garīgās vērtības u.tml.).

Ar noziedzīga nodarījuma tiešo objektu nav jāsaprot visas intere­

ses, kuras vienlaikus apdraud kaitīgs nodarījums, bet vienīgi tās, pret

kurām nodarījums vērsts tieši un kuras aizsargā konkrētā Kriminālliku­

ma norma. Noziedzīga nodarījuma tiešais objekts aptver tādas ar no­

darījumu apdraudētās intereses, kuras ir visraksturīgākās un tāpēc vis­

pilnīgāk atklāj apdraudējuma būtību. Šādas intereses ar konkrēto no­

ziedzīgo nodarījumu vienmēr tiek apdraudētas, un tieši tāpēc tās var

uzskatīt par noziedzīga nodarījuma tiešo objektu.

Noziedzīga nodarījuma tiešais objekts dod iespēju atrast pareizo

krimināllikuma normu vienas nodarījumu grupas ietvaros un pareizi

kvalificēt noziedzīgo nodarījumu.

Tā, piemēram, slepeni, bez mantas īpašnieka vai tās likumīgā val­

dītāja atļaujas iedzīvošanās nolūkā paņemot citai personai piederošu

mantu, tiek skartas mantas īpašnieka (valdītāja) tiesības. Tas nozīmē,

ka tiek apdraudētas īpašuma intereses, kas konkrētai personai - mantas

īpašniekam (valdītājam) dod tiesības valdīt, lietot un rīkoties ar šo

mantu pēc saviem ieskatiem vai likumā vai līgumā paredzētā veidā.

Personas šādas īpašuma tiesības Krimināllikums aizsargā, atzīstot par

zādzību darbības, kas traucē šo tiesību realizāciju, un kriminālatbildību

par to paredzot 1 75.pantā.

Tātad, izdarot zādzību, noziedzīgs nodarījums tiek vērsts pret per­

sonas īpašuma tiesībām uz konkrētu mantu, tāpēc viņa īpašuma inte­

reses šajā nodarījumā atzīstamas par nodarījuma tiešo objektu.

Noziedzīga nodarījuma tiešais objekts - konkrētās intereses, ko

apdraud noteikta veida nodarījums, ietilpst grupas objektā, un arī no­

ziedzīga nodarījuma tiešo objektu raksturo grupas objekta kopīgās pa­

zīmes. Iztirzājamā gadījumā tās ir intereses, kas nodrošina īpašuma

tiesības uz mantu. Taču konkrētais noziedzīgais nodarījums, respektīvi

zādzība ir vērsta pret šaurāku interesi. Tas ir atsevišķs gadījums, jo

vērsts pret noteiktu interesi - tieši pret konkrētas personas īpašuma

tiesībām uz citas personas prettiesiski paņemto mantu.

Tātad noziedzīga nodarījuma tiešais objekts pēc sava satura atbilst

nodarījuma grupas objektam, bet ir šaurāks pēc apjoma, jo

42 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts

jo tieši šo interešu aizsardzībai likumdevējs ir paredzējis attiecīgo nor­m u .

Izvēloties noziedzīga nodarījuma galveno tiešo objektu, likumde­vējs ņem vērā apdraudēto interešu nozīmīgumu, kā arī kaitīgās sekas, kādas iestājas vai var iestāties noteiktu interešu apdraudējuma rezultā­tā.

Tā, piemēram, laupīšana kā noziedzīga nodarījuma sastāvs kon­struēts, lai aizsargātu īpašumu (mantu), un tikai mantas prettiesiskas iegūšanas veids - uzbrukums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ir pamatā, ka šāds mantas iegūšanas veids atšķirībā no citiem kriminālsodāmiem mantas prettiesiskas iegūšanas veidiem (zādzības, krāpšanas, piesavināšanās) tiek izdalīts atsevišķā noziedzīga nodarījuma sastāvā (KL 1 76.pants).

Noziedzīgā nodarījuma papildu tiešā objekta iekļaušana noziedzī­ga nodarījuma sastāvā neveido jauna veida noziedzīgu nodarījumu, bet pārsvarā gadījumu liecina par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma pa­augstinātu kaitīgumu, paredzot sankcijā bargāku sodu par to.

T ā t a d n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a p a p i l d u t i e š a i s o b j e k t s i r t ā d a s i n t e r e s e s , k a s c i t ā g a d ī j u m ā i r p a t s t ā v ī g s k ā d a c i t a n o ­d a r ī j u m a t i e š a i s o b j e k t s , b e t k o n k r ē t ā g a d ī j u m ā a t b i l s t o š i K r i m i n ā l l i k u m a n o r m a s k o n s t r u k c i j a i r e i z ē a r n o z i e d z ī g ā n o ­d a r ī j u m a g a l v e n o t i e š o o b j e k t u t i e k a i z s a r g ā t s t i k a i t ā p ē c , k a t a m a r t o p a š u n o z i e d z ī g o n o d a r ī j u m u n e i z b ē g a m i t i e k r a d ī t s k a i t ē j u m s .

Tomēr ir jāievēro arī tas, ka noziedzīga nodarījuma papildu tiešā objekta apdraudējums ir konkrētā nodarījuma sastāva obligāta sastāv­daļa un ka tikai tad, ja vainīgās personas nodarījumā ir konstatēts arī šāds papildu apdraudējums, ir pamats atzīt, ka vainīgā darbībās ir at­tiecīgais noziedzīga nodarījuma sastāvs (laupīšana, ļaunprātīgs huligā­nisms).

Turpretī, ja ar noziedzīgu nodarījumu tiek aizskartas tādas intere­ses, kas atbilstoši Krimināllikuma normas konstrukcijai nav iekļautas ne konkrētā nodarījuma galvenajā, ne papildu tiešajā objektā, tad šāds intereses apdraudējums nav obligāts nosacījums konkrētā noziedzīgā nodarījuma konstatēšanai, jo tas atrodas ārpus nodarījuma sastāva pazīmēm.

Tāds interešu apdraudējums, kas nav aptverts ar vienu noziedzīga

nodarījuma sastāvu, var atbilst kāda cita patstāvīga noziedzīga

2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 43

i iii)tima sastāvam kā nodarījuma tiešais objekts, un tad tas ir cits

i ' i l/igs nodarījums, kurš jākvalificē atsevišķi. Piemēram, ja persona,

i darījusi slepkavību, lai iekļūtu dzīvoklī, uzdevušies par policijas

itI IIIn<-ku, tad šādas darbības ir jākvalificē gan kā slepkavība, gan kā

• i i. amatpersonas nosaukuma piesavināšanās, kā to paredz Krimi-

illil niii.i 273.pants.

|.i kads blakus interešu apdraudējums neatbilst cita patstāvīga no-

i K j a nodarījuma sastāvam, tad šādu apstākli tiesa var ņemt vērā,

Mm.ikot vainīgajam sodu, jo tas parasti liecina par izdarītā paaugstinā-

i iiligumu.

Noziedzīga nodarījuma tiešais objekts uzrādīts tikai dažās Krimi-

illiktima sevišķās daļas normu dispozīcijas.

Tā, piemēram, noziedzīga nodarījuma tiešais objekts uzrādīts

' Mhiinallikuma 82.pantā, kas paredz atbildību par publisku aicinājumu

i idi'l Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju

nota valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt Latvijas val-

llhko neatkarību citādā veidā. Šī nodarījuma tiešais objekts ir Latvijas

i' publikas valstiskā neatkarība.

Parasti noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas procesā tiešo objektu

llklaj, savstarpēji salīdzinot Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēto

l.nijumu sastāvu pazīmes. Piemēram, Krimināllikuma 108.panta

' il.iļa ir paredzēta atbildība par meža nogabala iznīcināšanu vai bojā-

inu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja

ļ I i raisījušas cilvēka nāvi. Krimināllikuma 123.pantā noteikta atbildī-

i par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Tātad, ja kādam cilvēkam atņemta dzīvība aiz neuzmanības, bet

lin noticis, vainīgajam neuzmanīgi rīkojoties ar uguni mežā, nodarī-

ļyms jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 108.panta 2.daļu, jo šī no-

l īgā nodarījuma tiešais objekts ir meža aizsardzības intereses.

Atklāt konkrētā noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu palīdz arī

i iiniināltiesību teorija un tiesu prakse.

Ne vienreiz vien Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir pievērsusi

U nianību tam, ka apstāklis, kas nosaka noziedzīgu nodarījumu pareizu

kvalifikāciju, ir interešu (nodarījumu tiešo objektu) stingra norobežo-

l.in.i.

Augstākās tiesas 1992.gada 19.oktobra plēnuma lēmuma " P a r

llrsu praksi, piemērojot likumus, kas nosaka kriminālatbildību par dzi-

niiimnoziegumiem" 9.punktā teikts: izskatot lietas par izvarošanas

44 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts

mēģinājumu ar vardarbības pielietošanu, tiesām jānoskaidro, vai tie­sājamais tā rīkojies nolūkā izdarīt dzimumaktu un vai vardarbība, ko viņš lietojis, bijusi līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Sakarā ar to nepiecie­šams atšķirt izvarošanas mēģinājumu no citiem apdraudējumiem, kas aizskar sievietes godu un cieņu vai dzīvību un veselību, piemēram, tīšu miesas bojājumu nodarīšana, goda aizskaršana u.tml.

2 . 3 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a p r i e k š m e t s

Atšķirībā no noziedzīgā nodarījuma objekta, kas vienmēr tiek ap­draudēts, izdarot noziedzīgu nodarījumu, nodarījuma priekšmets visos nodarījuma sastāvos nav obligāta pazīme.

Noziedzīga nodarījuma priekšmets ir tādu nodarījumu nepiecie­šama pazīme, kuru izdarīšana nav iespējama, tieši neiedarbojoties uz kādu materiālu lietu. Šādos gadījumos noziedzīga nodarījuma sastāvs konstruēts tā, ka interešu apdraudējums tiek saistīts ar kaitējuma noda­rīšanu noziedzīgā nodarījuma priekšmetam. Ja nav noziedzīga nodarī­juma sastāvā paredzēts nodarījuma priekšmets vai tas nav cietis pret­tiesiskās darbības vai bezdarbības rezultātā, tad nav arī izdarīts attie­cīgs noziedzīgs nodarījums.

Noziedzīga nodarījuma objekts ir cieši saistīts ar nodarījuma priekšmetu, jo, tikai iedarbojoties uz noziedzīga nodarījuma priekšme­tu, tiek aizskartas tās intereses, kuru aizsardzībai paredzēta attiecīgā krimināltiesiskā norma.

Tā, piemēram, aiz mantkārības paņemot citai personai piederošu mantu bez tās īpašnieka vai valdītāja atļaujas, tiek aizskartas īpašnieka tiesības valdīt, lietot šo mantu un ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Ja tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums, noziedzīga nodarījuma ob­jekts tiek pakļauts kaitīgai iedarbībai sakarā ar to, ka tiek apdraudētas ar Krimināllikumu aizsargātas intereses, kas izveidojušās un pastāv šīs mantas dēļ. Tā, piemēram, īpašuma tiesības uz mantu reāli var pastā­vēt tikai tad, ja materiālajā pasaulē eksistē lieta, kas var kalpot kādas cilvēka vajadzības apmierināšanai.

T ā t a d n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a p r i e k š m e t s i r c i l v ē k a ā r ē j ā p a s a u l ē o b j e k t ī v i e k s i s t ē j o š a l i e t a , p r e t k u r u t i e š i v ē r s t s k a i ­t ī g s n o d a r ī j u m s u n l ī d z a r t o t i e k a p d r a u d ē t s n o z i e d z ī g a n o ­d a r ī j u m a o b j e k t s .

2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 45

lidarot noziedzīga nodarījuma materiālam sastāvam atbil-ilitiu nodarījumu, vainīgais vienmēr rada kaitējumu noziedzīgā

i'iiijuma objektam - noteiktām interesēm. Turpretī noziedzīga mīļuma priekšmetam vainīgais var nodarīt kaitējumu, bet tas līdzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā var arī neciest, kaut

,i>m tieši pret to noziedzīgās darbības ir vērstas.

i darot mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, noziedzīgā nodarī-

ļuniii priekšmets vai nu pārstāj pastāvēt kā noteikta materiāla vērtība,

il I I I ievērojami izmainās tā izskats vai rodas citāds redzams vai slēpts

illi ļums

lurpretī, ja manta tiek nozagta, zādzības rezultātā mantas īpašī-

> < nrmainās, tātad manta prettiesiski tiek izņemta no cietušā valdī-

im.i un tā neskartā veidā pāriet pie zādzības izdarītāja. Katrā ziņā zā-

• i I m s sastāvā neietilpst tās darbības, kas atsevišķos gadījumos mantas

IK n īšanas brīdī vai vēlāk tās glabāšanas procesā izraisa mantas sabo-

im is vai pat bojāeju.

( ik liela nozīme ir kaitējumam, kas ar noziedzīgu nodarījumu tiek

llls noziedzīga nodarījuma priekšmetam, tas ir jānosaka, ņemot vērā

I naltiesiskajā normā ietvertā noziedzīga nodarījuma objekta ap-

h nu lējuma raksturu. Šajā sakarībā jāievēro nosacījums, ka tikai tad, ja

i niiiināllikumā paredzētais noziedzīgā nodarījuma objekta apdraudē-

ins izpaužas kā materiāla rakstura kaitējums, ir iespējams konstatēt,

i • M'tis vai ticis apdraudēts nodarījuma priekšmets.

Saskaņā ar Krimināllikuma 258.pantu draud kriminālatbildība par

• hl.\mes ceļu, ceļu būvju vai ierīču, dzelzceļa, ūdens vai gaisa trans-

IMu Ilīdzekļu, transporta telekomunikācijas tīklu vai signalizācijas lī-

il/rkļu, elektroniskās vai sakaru iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu.

I ii.nl, iznīcinot vai bojājot minētos transporta vai sakaru līdzekļus, tas

•' radot tiem tiešu kaitējumu, tiek apdraudēts šī nodarījuma objekts -

līsts un sabiedrības intereses, kam ir svarīgi, lai netraucēti, droši fun-

II n metu dzelzceļa, ūdens un gaisa transports.

No teiktā izriet, ka par noziedzīga nodarījuma priekšmetu var būt

• i I I i,i tikai tādos gadījumos, kad kaitējuma nodarīšana noziedzīga no-

il.uijuma objektam ir tieši saistīta ar iedarbību uz nodarījuma objektā

|l tilpstošu materiālās pasaules priekšmetu (lietu).

Šādu noziedzīga nodarījuma objekta un priekšmeta savstarpējo

llstību un to pastāvēšanas nosacītību determinē tas, ka nodarījuma

ļnickšmets ir noteiktu interešu substance, to pastāvēšanas

46 2.nodala. Noziedzīga nodarījuma objekts 2.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objekts 47

priekšnosacījums, piemēram, konkrēta manta ir īpašuma tiesību reālaj īstenošanas nosacījums.

Noziedzīga nodarījuma priekšmets var saturēt apliecinājumu tam,

ka pastāv noteiktas intereses, piemēram, dokumentā (dāvinājuma lī­

gumā) izteikts apliecinājums, ka pastāv noteiktas ar likumu nostiprinā­

tas un aizsargātas intereses (īpašuma tiesības).

Noziedzīga nodarījuma priekšmets var būt konkrēti norādīts kri­

mināltiesiskajā normā, un tad, lai konstatētu noziedzīga nodarījuma

sastāvu, ir obligāti jānoskaidro, ka tieši tam un ne citam materiālās

pasaules priekšmetam ir nodarīts Krimināllikumā norādītais kaitējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 93.pantu kriminālatbildība draud par

Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu,

salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā

arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu. Šajā gadījumā no­

ziedzīga nodarījuma priekšmeti uzskaitīti Krimināllikuma attiecīgā pan­

ta dispozīcijā.

Ir gadījumi, kad likumdevējs konkrētus noziedzīga nodarījuma

priekšmetus nav ietvēris krimināltiesiskajā normā kā nodarījuma sastā­

va obligātu prasību un tie neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikā­

ciju. Tā, piemēram, lai kvalificētu svešas kustamas mantas zādzību at­

bilstoši Krimināllikuma 1 75.panta 2. un 3. daļai, nav svarīgi, vai nozag­

ta nauda, teļš, radioaparāts vai cita manta. Tikai šī panta 4.daļā ir no­

rādīts zādzības priekšmets - narkotiskas, psihotropas, stipri iedarbīgas,

indīgas vai radioaktīvas vielas, sprāgstvielas, šaujamieroči vai munīcija.

Tātad norobežot vienu noziedzīgu nodarījumu no otra pēc noda­

rījuma priekšmeta var tikai tādos gadījumos, kad šie priekšmeti ir īpaši

norādīti Krimināllikuma panta vai tā daļas dispozīcijā kā materiālās

pasaules priekšmeti, pret kuriem vēršas persona, kas izdara noziedzīgu

nodarījumu.

Tomēr tas nenozīmē to, ka, piemēram, lai konstatētu tādu nozie­

dzīgu nodarījumu kā zādzība (nodarījuma materiāls sastāvs), nav jāpie­

rāda vainīgās personas darbība (prettiesiska paņemšana) ar noziedzīgā

nodarījuma priekšmetu - noteiktu mantu. Var atklāties, ka būtiska no­

zīme ir arī mantas vērtībai. Piemēram, par svešas kustamas mantas

zādzību lielā apmērā Krimināllikuma 175.panta 4.daļā paredzēta sma­

gāka atbildība, jo nozagtās mantas liels apmērs ir zādzību sevišķi kvali­

ficējošs apstāklis.

^ ^ • d zādzības gadījumā noziedzīga nodarījuma priekšmets

kāda sveša kustama manta, kas var būt par īpašuma tiesību

t |i I I I I

N o / i c d z ī g a n o d a r ī j u m a p r i e k š m e t s i r j ā a t š ķ i r n o n o d a r ī -

|.H..,i l /d. ir išanas r ī k i e m u n l ī d z e k ļ i e m , a r k u r u p a l ī d z ī b u n o -

ii i<i«ļ\ n o d a r ī j u m s t i e k i z d a r ī t s . i i piemēram, ļaunprātīgs huligānisms, par kura izdarīšanu atbil-

i p.iied/ēta Krimināllikuma 231.panta 2.daļā, izpaužas kā huligā-

i d.nbību veikšana, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu

laušanai izmantojamus priekšmetus. Šie priekšmeti ir noziedzīga

l.iiiļiim.i izdarīšanas rīki, ar kuru palīdzību vainīgais sabiedriskās

i i pārkāpšanas laikā iedarbojas uz cietušo,

i I inbā no noziedzīga nodarījuma priekšmeta noziedzīga noda-

larīšanas rīki un līdzekļi, kā, piemēram, nauda kā kukulis, nav

i ,.ir.lili ar tās intereses saturu, kuru apdraud noziedzīgs nodarī­

s i m

Ai noziedzīga nodarījuma rīkiem un līdzekļiem vainīgais ie-fitf/ro/m vienīgi uz nodarījuma priekšmetu vai nodarījumā cietu-

tapēc tie nav noziedzīga nodarījuma objekta sastāvdaļa

Iimļuma priekšmets). lomēr ir jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos vieni un tie paši

i iii i n i r t i var būt gan noziedzīga nodarījuma priekšmets, gan arī no­

mina izdarīšanas rīks. Tā, piemēram, šaujamierocis noziedzīgā no-

i'i i ļ inn,!, kas izpaužas šaujamieroča nolaupīšanā (KL 175.panta 1 1 | , ir nodarījuma priekšmets, bet šaujamierocis, ar kuru izdarīta

i ikaviba (KL 11 6.pants), ir noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīks.

Ar noziedzīgu nodarījumu var tikt radīts kaitējums (atņemta dzī-

nodarīti miesas bojājumi) arī pašam interešu subjektam - perso­

nai, vainīgajam iedarbojoties tieši uz viņu. Šāda persona kā fiziska būt-

(i ilveks) krimināltiesībās tiek dēvēta par cietušo.

lādu cietušo krimināltiesībās ir jāatšķir no cietušā kā kriminālpro-

i dalībnieka. Šie personas tiesiskie stāvokļi krimināllietā var sakrist, ' II i vai būt arī atšķirīgi.

Persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts materiāls, fizisks

H morāls kaitējums, atbilstoši kriminālprocesuālajam likumam krimi-

iidlliela atzīstama par cietušo.

48 2.noda|a. Noziedzīga nodarījuma objekts

Piemēram, cietušais zādzībā no dzīvokļa kriminālprocesuālā nn

manta - konkrēta lieta ar noteiktu lietošanas vērtību 9

Gadījumos, kad personai ar prettiesisku darbību ir nodarīti mies

bo jum,, v ŗ . vienlaicīgi ir cietusī (fizisks kaitējums) nozied gaTā

danjuma, ka ar, aetusī kā kriminālprocesa dalībnieks k r i m i n ā l ā

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 49

3 . nodaļa

N O Z I E D Z Ī G A N O D A R Ī J U M A O B J E K T Ī V Ā P U S E

1.1. N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t ī v ā s p u s e s

j ē d z i e n s u n p a z ī m e s

i i'' -jēdzīgā nodarījumā, tāpat kā jebkurā cilvēka uzvedībā, var iz-Mii >U .r, puses - vainīgā intelektuālo Uti gribas pusi, kas izpaužas

pieņemšanā par noteikta mērķa sasniegšanu, par paņēmie

i līdzekļiem, kā tas sasniedzams, un reālo izpildījumu, kas re-

s ar noteiktu darbību vai atturoties no tās. I<> otro vainīgā uzvedības pusi - reālo izpildījumu, kas izpaužas kā

l|Mlnala prettiesiska darbība vai bezdarbība, kā arī noziedzīga nodarī-iti.i i (I,insanas veidu, apstākļus, vietu, laiku, radīto kaitējumu, cēloņ-

nlhu, ir pieņemts dēvēt par noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a o b j e k t ī v ā p u s e i r p e r s o n a s u z v e ­

lti*.iv .nejā i z p a u s m e , k a s r a d a v a i v a r r a d ī t k a i t ī g a s i z m a i ņ a s i • i ir lv jā p a s a u l ē .

Saprotams, ka cilvēka uzvedības ārējo izpausmi tikai nosacīti var ¡ ilil no viņa psihiskajiem procesiem, kas norit viņa apziņā, kad tiek mis noziedzīgs nodarījums.

Pareizi novērtēt prettiesiskās darbības vai bezdarbības raksturu un I iļiisas kaitīgās sekas iespējams tikai tad, ja izpētītas un izprastas

Mii/lcd/igu nodarījumu izdarījušās personas psihiskās norises. Tāpēc, il i ' jol tikai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ārējos apstākļusvien,

M'spējams nodarījumam dot pareizu juridisko novērtējumu. I«i, piemēram, cita cilvēka dzīvības prettiesiskas atņemšanas ārējie

i ikļi var izpausties visai līdzīgi. Tomēr vienā gadījumā cilvēkam dzī-llia var tikt atņemta neuzmanīgas rīcības rezultātā, tikai pavēršot bisi

viņu, bet citā gadījumā dzīvības atņemšana notiek apzināti. Ārēji i<l i. darbības, rīks, ar ko otrai personai atņemta dzīvība, kā arī veids, I Las tiek izdarīts, faktiski ne ar ko neatšķiras, tomēr vainīgā psihiskā

illn l.sme pret iestājušos rezultātu - citas personas nāvi v a r b ū t dažāda.

Krimināltiesību zinātnē cilvēka uzvedības ārējā izpausme tiek no-i lilla no viņa psihiskajiem procesiem vienīgi tāpēc, lai dziļāk un vispu-

Oiļak izpētītu noziedzīgā nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju

Latvijas

50 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

kopumu un varētu tās salīdzināt ar noteikta noziedzīga nodarījumi sastāva pazīmēm, kuras likumdevējs Krimināllikumā formulējis kā pašaļ nepieciešamākās attiecīgā noziedzīgā nodarījuma ārējam aprakstam, ļ

Lai apzīmētu noziedzīga nodarījuma ārējās pazīmes, krimināltiesl bās lieto tādu terminu kā "nodarījums", ar to saprotot vainīgā kaitīga uzvedības ārējās izpausmes divus veidus - darbību un bezdarbībļ (bezdarbības aktu).

Padomju laika juridiskajā literatūrā un dažkārt arī vēl joprojām tie uzsvērta nodarījuma sabiedriskā bīstamība. Pirmkārt, kāda cita noda< rījuma bīstamība bez sabiedriskās vēl pastāv. Otrkārt, liekas, ka norādļ uz nodarījuma bīstamību pārāk subjektīvi un vispārināti nenoteikti rakļ sturo prettiesisko darbību vai bezdarbību.

Šo apsvērumu dēļ turpmāk autors prettiesiskas darbības un bezļ darbības novērtējumam lietos terminu "kaitīgums", kas darbību un bezdarbību vairāk raksturo pēc objektīvajām pazīmēm, kā arī tām rej dzamajām vai citādi nosakāmajām sekām, kas ārējā pasaulē konstatē* jamas kā vainīgā prettiesiskās darbības vai bezdarbības rezultāts.

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ārēji var izpausties kā dar­bība. K r i m i n ā l t i e s i s k ā n o z ī m ē d a r b ī b a i r p e r s o n a s a k t ī v a , k a i ­t ī g a u n p r e t t i e s i s k a u z v e d ī b a , k a s p a u ž šīs p e r s o n a s a p z i n ā t u g r i b u u n t ā i r v ē r s t a p r e t n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a o b j e k t u , n o d a r o t v a i r a d o t d r a u d u s n o d a r ī t k a i t ē j u m u a r K r i m i n ā l l i ­k u m u a i z s a r g ā t ā m p e r s o n a s i n t e r e s ē m .

Citos noziedzīga nodarījuma sastāvos objektīvā puse raksturota kā bezdarbība. K r i m i n ā l t i e s i s k ā n o z ī m ē b e z d a r b ī b a i r a p z i n ā t a p e r s o n a s g r i b a i a t b i l s t o š a pasīva, k a i t ī g a u n p r e t t i e s i s k a uz­v e d ī b a , k a s i z p a u d u s i e s t ā d ē j ā d i , k a p e r s o n a n a v pi ld ī jusi v i ­ņ a i u z l i k t o s t i e s i s k o s p i e n ā k u m u s , a r k o n o d a r ī t s v a i v a r ē j i s t i k t n o d a r ī t s k a i t ē j u m s a r K r i m i n ā l l i k u m u a i z s a r g ā t ā m per­s o n a s i n t e r e s ē m .

Krimināllikuma sevišķās daļas normās noziedzīga nodarījuma ob­jektīvā puse, aprakstot kaitīgo nodarījumu, satura ziņā formulēta vis­plašāk, ja salīdzina ar citiem noziedzīga nodarījuma sastāva elemen­tiem. Tas izskaidrojams ar to, ka noziedzīga nodarījuma objektīvās pu­ses pazīmes vispilnīgāk atklāj nodarījuma saturu un seku kaitīgumu ar likumu aizsargātām interesēm.

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse Krimināllikuma panta vai panta daļas (punkta) dispozīcijā var būt izteikta dažādi, taču tās

m 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse 51

' t i n no Krimināllikumā dotā noziedzīgā nodarījuma sastāva for-

t • 111 i.i jābūt saprotamam.

eram, Krimināllikuma 175.panta 1 .daļā dots zādzības for-' i ' i ' īnr. zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta no-

in.i No teiktā varam izdarīt secinājumu, ka zādzību var izdarīt, M ih/cjot darbību. Minēsim citu piemēru. Krimināllikuma

i • . i . i . i paredzēta atbildība par slepkavību un tur tā formulēta kā ' • t pfr.onas tīša prettiesiska nonāvēšana. Atņemt dzīvību citai per-

i i mi ka ar darbību, tā arī bezdarbības veidā, apzināti neveicot il-ii kas varētu novērst citas personas dzīvības zaudēšanu, vai ap-

iii i . h I d I situāciju, kad tālākas bezdarbības rezultātā kā sekas iestājas

i i nāve.

i i ikui noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma i • 111. i I .daļā un izpaužas kā nepieciešamas un acīm redzami ne-

unas palīdzības nesniegšana cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīs-lavoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopiet-

" i n i biu'smām sev un citām personām, un ja nesniegšana izraisījusi i i nāvi vai citas smagas sekas, var izdarīt vienīgi bezdarbības vei-

Kfltra darbība vai bezdarbība ārējā pasaulē realizējas noteiktā vei-

i !(>€•< viens no svarīgākajiem apstākļiem, ko satur noziedzīga no­

mina sastāva objektīvās puses pazīmes, ir prettiesiskās darbības vai

i i i lubas veids, kādā apzināti un atbilstoši vainīgā gribai tas tiek

lils

liesi tas darbības vai bezdarbības veids, kāds norādīts Kriminālli-

in. i pantā vai tā daļā (punktā), ļauj vainīgā nodarījumā pareizi kon-

i I nnkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Tā, piemēram,

n ' «ladijumā vainīgais mantu iegūst krāpšanas ceļā (KL 177.pants),

gadījumā - piesavinoties, turklāt izmantojot apstākli, ka manta

11 u uzticēta vai citādi atradusies viņa pārziņā (KL 1 79.pants).

K r i m i n ā l l i k u m a s e v i š ķ ā s d a ļ a s n o r m ā s l i k u m d e v ē j s k ā Mo/lcdzīga n o d a r ī j u m a s a s t ā v a o b j e k t ī v ā s p u s e s p a z ī m i bieži

l i i i I e t v ē r i s n e t i k a i d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u , b e t a r ī k a i t ī g ā s • • i< .»\, k a s i e s t ā j u š ā s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s r e a l i z ē š a n a s

• rultātā, s a i s t o t šo a p s t ā k l i ar p a b e i g t a n o z i e d z ī g a n o d a r ī -I i j ē d z i e n u ( n o d a r ī j u m a m a t e r i ā l o s s a s t ā v o s ) . Tātad arī no-

i K j a nodarījuma sastāvos paredzētās kaitīgās sekas ietilpst nodarī­

juma objektīvajā pusē.

52 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

Par to, vai kaitīgās sekas noziedzīga nodarījuma sastāva objekfl vajā pusē ietvertas kā obligāta pazīme, parasti liecina un to apstiprinļ tieši darbības vai bezdarbības kaitīguma smaguma pakāpe.

Ja jau pati prettiesiskā darbība vai bezdarbība ir raksturīga ar aud stu kaitīguma smaguma pakāpi, tad likumdevējs to atzīst par krimini sodāmu un kaitīgās sekas, kas var iestāties, realizējot šo prettiesiski darbību vai bezdarbības aktu, nemaz neietver noziedzīgā nodarījumi sastāva pazīmēs.

Šādai noziedzīga nodarījuma sastāva konstrukcijai ir brīdinoša nq zīme, lai nepieļautu reāla kaitējuma nodarīšanu interesēm, pret kurāiļ prettiesiskā darbība vai bezdarbība vērsta. Parasti sekas, kas var iestā ties tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, ir smagas un visai būtisk apdraud kādas valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu vai indivīdi intereses.

Piemēram, Krimināllikuma 132.pantā paredzēta atbildība pa draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ii bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Realizējot šādul draudus, tiktu izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kas vērtējami kā paši kai<! tīgākie pret personas dzīvību un veselību vērstie noziegumi. Tāpēc li kumdevējs atzinis par nepieciešamu vainīgo sodīt jau par draudiem vien atņemt citai personai dzīvību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kaut arī reāls kaitējums personas dzīvībai vai viņas veselībai vēl nav nodarīts. Vainīgais to arī nav gribējis nodarīt; viņa nolūks ir bijis vienīgi iebiedēt cietušo, lai sasniegtu kādu citu mērķi, piemēram, piespiest cietušo atteikties no mantojuma daļas.

Bieži vien likumdevējs, ietverot noziedzīga nodarījuma pamatsa­stāva objektīvās puses pazīmēs tikai prettiesisko darbību vai bezdarbī­bu, kaitīgās sekas atzīst par attiecīgā nodarījuma kvalificējošu pazīmi. Piemēram, Krimināllikuma 159.panta 3.daļā ir norādīts, ka izvarošanas sevišķi kvalificējoša pazīme ir šīs darbības smagas sekas.

Vērtējot tikai darbības vai bezdarbības kaitīgumu, ne jau vienmēr būs nepieciešams pret personu vērsties ar krimināltiesiskiem līdzekļiem. Turpretī, ja darbības vai bezdarbības rezultātā ir iestājušās sekas, tas jau var norādīt uz visa nodarījuma paaugstinātu kaitīgumu kopumā. Tāpēc likumdevējs bieži vien jau noziedzīga nodarījuma pamatsastāva objektīvajā pusē, norādot uz darbību vai bezdarbību kā obligātu no­ziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi, ietver tajā arī kaitīgās sekas.

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 53

1 • ļi ifi i iciam, saskaņā ar Krimināllikuma 260.pantu par ceļu sa-M. .teikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pār-

MftMii l'iiuunalatbildība iestājas tikai tad, ja šādas prettiesiskas darbī-ullala cietušajam nodarīts vismaz viegls miesas bojājums ar ve-

I I . I I K ejumu. Ja pārkāpuma rezultātā nodarīts tikai materiāls 1 i • las piedzenams civiltiesāšanas kārtībā, bet par attiecīgo

•iiitj neievērošanu likumpārkāpējam jāatbild administratīvā kār-

i-•<!•»% g a d ī j u m o s , k a d n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a • i • i i vajā p u s ē i e t v e r t a s a r ī k a i t ī g ā s sekas, o b l i g ā t i j ā p a s t ā v

• •HMkarībai s t a r p p r e t t i e s i s k o d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u u n • i i m i i i . i l t i c s i s k a j ā n o r m ā p a r e d z ē t a j ā m s e k ā m , u n š ī c ē l o ņ s a -• . i r j ā k o n s t a t ē , l a i b ū t u p a m a t s p e r s o n a s s a u k š a n a i p i e • i i i M i n . i l . i t b i l d ī b a s p a r k o n k r ē t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u .

līmējot teikto, varam dot jau izvērstu noziedzīga nodarījuma

• ' i.bļektīvās puses jēdziena definējumu - ar n o z i e d z ī g a n o d a -l • o b j e k t ī v o p u s i j ā s a p r o t k a i t ī g ā n o d a r ī j u m a ā r ē j ā s iz-

, ...,m« % p a z ī m j u k o p u m s , k a s t i e k r e a l i z ē t s kā p r e t t i e s i s k a . . . . . . h l i . i d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s v e i d ā u n r a d a k a i t ē j u m u

• l i u i n ā l l i k u m u a i z s a r g ā t ā m i n t e r e s ē m v a i r a d a š ā d a k a i -

• | .i n o d a r ī š a n a s r e ā l a s b r i e s m a s .

icdzīga nodarījuma sastāva objektīvajai pusei ir noteicoša lo-

i m i H'dzīga nodarījuma kvalifikācijas procesā, tāpēc krimināltiesis-

nniiiias noziedzīga nodarījuma sastāva izklāsi a likumdevējs galve-

il un vispilnīgāk ietvēris nodarījuma ārējās pazīmes, kādas konsta-in.is reālajā dzīvē.

Noziedzīga nodarījuma sastāvi būtiski atšķiras pēc prettiesiskās liib.is vai bezdarbības rakstura, to realizācijas veida un citiem objek-Mi apstākļiem. Bet dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu subjekti,

ubjektīvā puse, kā arī apdraudētā interese (objekts) bieži vien ne ar

i I I I īpaši neatšķiras, lādos gadījumos vienīgi pēc noziedzīgā nodarījuma objektīvās . pazīmēm iespējams konkrētu veidu nodarījumus norobežot un

• II lo pareizi kvalificēt noziedzīgos nodarījumus. Tā laupīšana (KL

I /(< pants) no atklātas zādzības (KL 1 75.pants) atšķiras vienīgi ar man-1 . pi cl tiesiskas iegūšanas veidu: laupīšanā manta tiek iegūta, pielie-

|ol vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, bet zādzības sastāvā

Idl .ipstākļi nav paredzēti.

Noziedzīga nodarījuma objektīvās puses nozīme izpaužas šād apstākļos: 1) objektīvā puse ir noziedzīga nodarījuma sastāva oblig ;

elements; 2) objektīvā puse atklāj nodarījuma objektam (aizsargā interesei) nodarītā kaitīguma smagumu; 3) objektīvās puses atseviš", pazīmes var veidot konkrēta nodarījuma kvalificētus sastāvus; 4) obje tīvā puse ir konkrēta nodarījuma pareizas kvalifikācijas būtisks nosa jums; 5) objektīvās puses pazīmes palīdz krimināli sodāmus nodarij mus norobežot no citiem tiesībpārkāpumiem; 6) objektīvā puse ļa savstarpēji norobežot saskarīgus noziedzīgus nodarījumus.

3 . 2 . P r e t t i e s i s k a d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a

Darbība kā cilvēka uzvedības ārējā izpausme ir viņa aktīva iejau šanās apkārtējās pasaules notikumos, parādībās un norisēs.

K r i m i n ā l t i e s ī b a s n e a t z ī s t p a r n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u c i v ē k a d o m ā š a n a s v e i d u u n v i ņ a p s i h i s k o s p ā r d z ī v o j u m u s , t p ē c n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s v a r i z p a u s t i e s v i e n ī g i t ā d ā c i l v ē k u z v e d ī b ā , k a s i e d a r b o j a s u z k o n k r ē t ā m i n t e r e s ē ( n o d a r ī j u m a o b j e k t u ) , r a d o t t ā m k a i t ē j u m u v a i v e i d o j o t situ ā c i j u , k a v a r ē t u t i k t r a d ī t s t ā d s k a i t ē j u m s .

Salīdzinājumā ar bezdarbību aktīva darbība objektīvi dod iespēj ātrāk un efektīvāk sasniegt iecerēto mērķi, tāpēc noziedzīga mērķ sasniegšanai darbība tiek izmantota daudz biežāk nekā pasīva uzvēdī ba - bezdarbība. Ar to arī izskaidrojams tas, ka lielāko daļu Kriminālli­kumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt vienīgi ar aktīvā darbībām.

Darbībai, kas vērsta uz iecerētā noziedzīgā rezultāta sasniegšanu, piemīt vairākas īpatnības. Krimināltiesiskā nozīmē ar darbību saprot rir parastas aktīvas uzvedības atšķirīgu darbības veidu.

Darbībai krimināltiesiskā nozīmē raksturīga noteikta kaitī­guma pakāpe. Tikai tādas darbības, kas būtiski apdraud ar li­kumu aizsargātas intereses, tiek atzītas par noziedzīgām un kri­mināli sodāmām.

Kaitīgas ir Krimināllikumā paredzētās darbības, kas apdraud Lat­

vijas Republikas valsts iekārtu, tās politisko un ekonomisko sistēmu,

dabas vidi, cilvēku, viņa īpašumu un citas mantiskās intereses, darba

un citas tiesības un brīvības, kā ari citādu tiesisko kārtību. Darbības, kas

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 55

T'l i . iud tās tiesisko kārtību, atbilst konkrētu Krimināllikumā pa-1' nu icdzigu nodarījumu sastāvu objektīvajai pusei.

' iil.im darbībām, kas neapdraud Krimināllikumā paredzētās inte-11 apdraud tās citādākā veidā, nekā tas izteikts Krimināllikumā,

n iliicsiskā nozīmē kaitīguma nav, un tās neveido noziedzīga no-

ibjcklīvo pusi. Tāpēc tādos gadījumos var teikt, ka personas

• liki kaut arī tā izpaudusies aktīvā darbībā, nav noziedzīga noda-

• r.iava objektīvās puses pazīmju un ka līdz ar to persona nav

ii noziedzīgu nodarījumu.

Kriminālsodāmai darbībai ir raksturīga ne tikai noteikta kai->',i<>""» pakāpe, bet tā ir prettiesiska, jo darbību, kas veido no

hihuļu nodarījuma objektīvo pusi, par noziedzīgu var uzskatīt <<»../ tad, ja tā atzīta par sodāmu saskaņā ar Krimināllikumu. Tas

ka darbību par noziedzīgu atzīst tikai tāpēc, ka ar šo darbību

u.irkapta krimināltiesiskā norma, kas ar kriminālsoda piedraudē-

H ai/sargā noteiktas intereses.

IH darbību varētu atzīt par noziedzīga nodarījuma objektīvās pu-

i i nni, vainīgajam tā ir jāapzinās kā neatļauta, bet ārējā pasaulē šī

m i I H , I S izpaužas kā personas griba/ kas vērsta uz noteikta darbī-

n nliala sasniegšanu.

i i II nināltiesiskā nozīmē par darbību neuzskata vienīgi tādu apzi-

iiu il.nbību, kas izdarīta nepārvaramu speķu ietekmē vai ari tādas

i • ii varamas fiziskas piespiešanas rezultātā, kas pilnīgi pārvarējusi il i-ka (ļlibu.

u ne fiziska vardarbība, ne psihiska ietekmēšana, kas neizslēdz

•īkoties pēc savas gribas, personu neatbrīvo no kriminālatbildī-

p.n noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

la kā psihiskas ietekmēšanas gadījumā personai ir izvēles iespēja

i r s veikt vai neveikt nepieciešamās darbības, tad tikai izņēmuma

i i'liļiimā ir pamats viņu atbrīvot no kriminālatbildības. Tie ir gadījumi,

i uI draudiem pakļautā interese ir īpaši nozīmīga (personas dzīvība,

liba, vērtīga manta) salīdzinājumā ar kaitējumu, kas var rasties,

i-icot darbību psihiskās ietekmēšanas dēļ (piemēram, tiek pieļauta I ī d a s naudas summas nolaupīšana, saglabājot dzīvību). Šādās situāci-

i iņem vērā galējās nepieciešamības nosacījumi - nodarītajam kai-II ļumam ir jābūt mazākam par novērsto kaitējumu.

( ilvēka ķermeņa, kā arī tā locekļu radītās kustības krimināltiesiskā

ii nē nav vienīgās darbības izpausmes formas. Ar darbību jāsaprot

I a <

|M|ic|U ||

I.,

56 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

arī tie procesi, kurus cilvēks pats vada vai izmanto. Iedarbojoties uZ

noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, noziedzīgu rezultātu var sasniegt

ar tehnisku un ķīmisku līdzekļu palīdzību vai izmantojot citu cilvēku

darbību, dzīvniekus, dabas spēkus un procesus u.tml.

Zādzību var izdarīt tādā veidā, ka palūdz kādu citu personu, lai

viņa paņem svešu mantu, kuras īpašnieks nav klāt, piemēram, stacijas

uzgaidāmajā telpā koferi, lai to aiznestu līdz vilciena vagonam, bet pēc

tam šīs citas personas aiznesto mantu patur sev. Tātad šādā zādzībā

mantas prettiesiska paņemšana notiek ar citas personas palīdzību, kura

neapzinās, ka izdara noziedzīgu darbību.

Krimināllikuma sevišķās daļas normās likumdevējs prettiesiskās darbības kā noziedzīga nodarījuma sastāvu objektīvās puses pazīmes formulējis dažādi - gan kā vienu darbību, dažreiz arī kā vairāku darbību kopumu.

Atsevišķos gadījumos Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozī­

cijas prettiesiskā darbība ietverta tādā veidā, ka tā nemaz nav īpaši

nosaukta, bet norādīts vienīgi uz kaitīgo rezultātu, pieņemot, ka šī re­

zultāta sasniegšanai darbība visumā ir zināma un ka šādas darbības

izpausmes var būt visdažādākās.

Tā, piemēram, paredzot Krimināllikuma 116.pantā kriminālatbil­

dību par slepkavību, panta dispozīcijā nav norādes uz kaut kādu kon­

krētu darbību. Ir zināms, ka slepkavība ir prettiesiska tīša dzīvības at­

ņemšana citai personai. Visas konkrētās darbības, ar kurām slepkavību

iespējams izdarīt, likumdevējam Krimināllikuma normā reāli nav ie­

spējams uzrādīt. Slepkavība ir prettiesiska darbība ikvienā veidā, un

tātad noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme ir vainī­

gā prettiesiska darbība, kas izpaužas kā dzīvības atņemšana citai per­

sonai.

Tāds noziedzīgs nodarījums kā starpniecība kukuļošanā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 322.pantā, sastāv no divām darbī­bām: kukuļošanas līdzekļa saņemšana no kukuļdevēja un tā nodošana kukuļņēmējam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 130.panta 3.daļu kriminālatbildība

draud par sistemātisku sišanu, kam ir spīdzināšanas raksturs. Tas nozī­

mē, ka noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses esamība ir sais­

tīta ar cietušā sišanu vismaz trijos gadījumos, turklāt spīdzināšanas

nolūkā.

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse 57

Citā gadījumā, raksturojot prettiesisko darbību, likumdevējs norā-

i i / darbības ļaunprātīgumu. Piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma

1/0.pantu kriminālatbildība draud par ļaunprātīgu izvairīšanos apgā-

tlAI un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbēr­

ni vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedu­

mu i v,ii tiesneša lēmumu. Šāda rakstura darbības saturu palīdz atklāt

i iimiuāltiesību zinātne un tiesu prakse.

Prettiesiskās darbības satura atklāšanai Krimināllikuma sevišķās

is pantos bieži izmantotas blanketās (aprakstoši blanketās) dispozī-

ilļiiv Ar šāda veida dispozīcijām visbiežāk tiek pamatota kriminālatbil­

dība par kādu uzvedības vai piesardzības noteikumu pārkāpšanu, pie-

mpiam, tehnikas izmantošanā, veselības aizsardzības jomā, dabas vi-

H/sardzībā, nodarbošanās vai kādas profesionālās nodarbes proce-

tfl u.tml.

Cilvēku uzvedības noteikumi ir dažādi, tāpēc tos visus ietvert Kri-

• -iiii.illikuma normās nav iespējams. Krimināllikuma sevišķās daļas pan-

I dispozīcijas norādīts vienīgi uz attiecīgās prettiesiskās darbības vei-

lu bet darbības konkrētā izpausme norādītā citas tiesību nozares tie-

ilhu normatīvajos aktos.

U), piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 112.panta 1 .daļu draud

•illiildiba par patvaļīgām medībām, kas izpaužas kā medīšana bez at-

uj.is atļaujas vai aizliegtās vietās, vai saudzēšanas laikā, vai ar aiz-

Httt lem rīkiem vai paņēmieniem, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā. Uz

Iii, ka prettiesiskās darbības konkrēti var izpausties, atbildi varam atrast

i|I 1 • liesību normatīvajos aktos, kas reglamentē medības un medību

ilmniecību Latvijā.

Sads prettiesisko darbību izklāstījums Krimināllikuma panta dispo-

fli Ij.i ir garants, ka nav vajadzības Krimināllikumā izdarīt grozījumus

i <i i.idos gadījumos, kad kādā citā tiesību nozarē tiek pieņemts jauns

II 'ļiozīts tiesību normatīvais akts, kurā sīkāk vai citādāk ir reglamen-

i r. las darbības, kas apkopojoši uzrādītas spēkā esošajā krimināitie-

I i tijā normā (piemēram, par medību laiku).

Rezumējot varam teikt, ka p a r d a r b ī b u k r i m i n ā l t i e s i s k ā n o -H m č u z s k a t ā m a p e r s o n a s a p z i n ā t a a k t ī v a , k a i t ī g a u n p r e t t i e -«Ulia u z v e d ī b a , a r k o t i e k r e a l i z ē t a šīs p e r s o n a s g r i b a , u n t ā l e / u l t ā t ā t i e k i z d a r ī t s K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t s a r l i k u m u n l r i a r g ā t o i n t e r e š u a p d r a u d ē j u m s .

58 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse 59

Pienākums personai rīkoties noteiktā veidā parasti ir pamatots ar iii umu vai citu tiesību normatīvo aktu vai līgumu. Piemēram, saskaņā ai likumu vecākiem ir jāuztur savi nepilngadīgie bērni, kā arī darba nespējīgie bērni, kuriem nepieciešama materiālā palīdzība. Par vecāku ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas vai tiesneša noteikto līdzekļu došanas hi'ina uzturam saskaņā ar Krimināllikuma 170.pantu paredzēta

kriminālatbildība. Pienākums veikt noteiktu darbību var būt saistīts ar uzticētā darba

veikšanu, profesionālo funkciju pildīšanu vai sakarā ar radniecības vai | iin personisko attiecību pastāvēšanu. Tā, piemēram, ārstam kā šādas piofesijas pārstāvim nepieciešamības gadījumā ir pienākums sniegt neatliekamu medicīnisko palīdzību slimniekam arī ārpus medicīniskās Ipslādes. Autovadītājam, vadot transportlīdzekli, obligāti jāievēro ceļu •uiliksmes un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumi.

Pienākums rīkoties var rasties arī tad, ja persona pati ar savu ie-I ii iekšējo darbību ir izraisījusi tādu situāciju, ka radušies kaitīgu seku iestāšanās draudi ar tiesību normu aizsargātām citas personas intere­sēm, un tāpēc viņai jārīkojas tā, lai šīs sekas neiestātos, vai arī mazinā­tos to iestāšanās iespēja. Ja persona to nav darījusi, kaut gan ir pastā­vējusi iespēja atbilstoši rīkoties, tad viņa apzināti pieļāvusi prettiesisku bezdarbību.

Krimināllikuma 141.panta 2.daļā, piemēram, paredzēta krimināl-albildība par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura .ili odas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas sa­glabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja sāja gadījumā vainīgajam ir bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādī­jis dzīvībai bīstamā stāvoklī.

Tātad transportlīdzekļa vadītājs atbild kriminālā kārtā pat tad, ja viņš nav bijis vainīgs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā, bet cietušā d.-ivību ir apdraudējis viņa vadītais transportlīdzeklis un viņš cietušajam nav sniedzis nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kaut arī bijusi iespēja lo darīt. Pienākumu sniegt acīmredzami neatliekamu palīdzību cietu­šajam, kurš iepriekš minēto apstākļu dēļ atradies dzīvībai bīstamā stā­voklī, transportlīdzekļa vadītājam uzliek ceļu satiksmes noteikumi.

Tomēr jāievēro, ka personas pienākums noteiktā situācijā atbilsto­ši rīkoties nav absolūta prasība. Pienākums veikt atbilstošu darbību

Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzēti arī tādi noziedzī­gu nodarījumi sastāvi, kuros nodarījuma objektīvā puse norādīta kā pasīva uzvedība. Salīdzinājumā ar prettiesiskas aktīvas darbības gadī­jumiem to skaits Krimināllikumā ir ievērojami mazāks. Šajā sakarībā ir svarīgi atzīmēt, ka attīstītas tehnikas un izmantotās tehnoloģijas ap­stākļos tādu noziedzīgo nodarījumu sekas, kuru pamatā ir bezdarbība, kļūst arvien bīstamākas, jo kaitīgās sekas bieži vien izpaužas kā lielu materiālu zaudējumu nodarīšana tautsaimniecībai un nereti ir saistītas ar lieliem cilvēku upuriem.

K r i m i n ā l s o d ā m a b e z d a r b ī b a i z p a u ž a s t ā d ē j ā d i , k a p e r s o ­na, k u r a i a r t i e s ī b u n o r m u u z l i k t s p i e n ā k u m s r ī k o t i e s n o t e i k ­t ā v e i d ā , š o p r a s ī b u n a v izpi ldī jusi, k a u t g a n i r b i j u s i r e ā l a i e s p ē j a t o i z p i l d ī t .

Arī bezdarbība tāpat kā darbība ir uzvedības akts, un ārējā pa­saulē tā rada noteiktas sekas. Bezdarbība rada apstākļus, kas paver ie­spēju darboties citiem kaitīgiem spēkiem, bet tie izraisa sekas, kuras vainīgais bieži vien pat nav apzināti pieļāvis.

Personas prettiesiska bezdarbība, piemēram, var izraisīt dabas spēku kaitīgu darbību, slimīgus procesus cilvēka organismā, citu per­sonu noziedzīgu darbību, tehnikas un mehānismu nekontrolējamu darbību, dzīvnieku uzbrukumu u.tml.

Arī noziedzīgai bezdarbībai raksturīga noteikta kaitīguma smaguma pakāpe un prettiesiskums. Bezdarbība tāpat ir apzinā­ta personas gribas izpausme, ja vien nepārvarami dabas spēki vai fiziskais spēks nav kavējis ar tiesību normu uzlikta pienākuma izpildīšanu.

Nav noziedzīga nodarījuma sastāva, piemēram, ārsta rīcībā, ja neatliekamu medicīnisku palīdzību slimniekam viņš nav varējis sniegt plūdu dēļ, kurus pārvarēt ar viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem nav bijis iespējams. Tāpat nav pamata noziedzīgā nodarījumā vainot personu, ja viņa apsargājamā objektā nav varējusi izpildīt mantas sargāšanas pienākumu tāpēc, ka pirms zādzības izdarīšanas tikusi sasieta, kaut arī savu iespēju robežās tā zādzības izdarītājiem ir pretojusies.

Uzliktā pienākuma nepildīšana var būt saistīta ar kādu aktīvu dar­bību, kas rada apstākļus, kuru dēļ persona apzināti šo pienākumu ne­pilda. Piemēram, liecinieks ir saņēmis uzaicinājumu ierasties tiesā, bet viņš tiesai paziņo, ka atsakās dot liecību krimināllietā, un, lai nebūtu jāliecina, uz kādu laiku atstāj savu pastāvīgo dzīvesvietu.

60 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse

rodas tikai noteiktos apstākļos, kad pastāv reāla iespēja rīkoties tā, kā to paredz tiesību normas.

Ārsts vai cita persona par neatliekamas palīdzības nesniegšanu cietušajam, kas atradies dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja palīdzības ne­sniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, saskaņā ar Kri­mināllikuma 141.panta 1 .daļu atbild tikai tad, ja viņš ir apzinājies, ka varējis palīdzību sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām perso­nām.

Tātad pamata saukšanai pie kriminālatbildības nav tajos gadīju­mos, kad personai ir gan bijis uzlikts īpašs pienākums veikt noteiktas darbības, tomēr nav bijusi reāla iespēja to darīt. Jautājums par to, vai personai ir bijusi reāla iespēja pildīt viņai uzlikto pienākumu un novērst kaitīgās sekas, būtu jāizlemj saistībā ar notikuma objektīvajiem apstāk­ļiem (vietu, laiku, radušos situāciju u.tml.), kā arī ņemot vērā personas subjektīvās iespējas (vecumu, veselības stāvokli, fizisko spēku, profesi­onālās iemaņas u.tml.).

Apkopojot visu teikto, varam dot izvērstu prettiesiskas bezdarbī­bas formulējumu. A r b e z d a r b ī b u k r i m i n ā l t i e s i s k ā n o z ī m ē j ā s a p ­r o t a p z i n ā t a p e r s o n a s g r i b a i a t b i l s t o š a pasīva, k a i t ī g a u n p r e t t i e s i s k a u z v e d ī b a , kas i z p a u d u s i e s n o t e i k t u t i e s i s k u p i e ­n ā k u m u n e v e i k š a n ā , p a s t ā v o t r e ā l a i i e s p ē j a i t o s v e i k t , k ā r e ­z u l t ā t ā i z d a r ī t s K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t s a p d r a u d ē j u m s a r l i k u m u a i z s a r g ā t ā m i n t e r e s ē m .

Par darbības vai bezdarbības sākuma momentu uzskatāma cilvēka gribai atbilstoša aktīvas vai pasīvas uzvedības uzsākšana, izmantojot savas ķermeņa bioloģiskās iespējas vai citus apstākļus un procesus.

Darbības beigu moments ir darbības pārtraukšana neatkarīgi no iemesla, kāpēc tas noticis, kā arī kaitīgo seku iestāšanās vai nodarījuma dekriminalizācija.

Arī bezdarbības beigu moments saistāms ar dažādiem apstākļiem. Bezdarbību var pārtraukt: tiesībsargājošo institūciju darbinieki, pieteik­šanās par vainīgu, pienākuma izbeigšanās darboties noteiktā veidā, radušies apstākļi, kas objektīvi neļauj pildīt uzlikto pienākumu, nodarī­juma dekriminalizācija.

Darbības vai bezdarbības sākuma un beigu momenta noteikšanai ir nozīme, kad jārisina juridiski jautājumi saistībā ar noziedzīgu noda­rījumu kvalifikāciju, līdzdalību, labprātīgu atteikšanos no nodarījuma

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 61

l/darīšanas līdz galam, kā arī citi līdzīgi jautājumi. Sava nozīme te ir arī noziedzīga nodarījuma sastāva uzbūves īpatnībām.

Ilgstoši noziedzīgi nodarījumi sākas ar prettiesiskās darbības vai bezdarbības akta uzsākšanu, ilgst visu turpmāko laiku un beidzas ar bridi, kad darbība vai bezdarbības akts tiek pārtraukts vai izbeigts.

Turpināts noziedzīgs nodarījums atšķirībā no ilgstoša nodarījuma ni'Uek izdarīts nepārtraukti, bet tādas pašas ar vienotu nodomu reali­zētas darbības tiek izdarītas ar laika atstarpi, kas kopumā veido atseviš­ķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, un nodarījums skaitās pabeigts ar pēdējās darbības izdarīšanu.

Noziedzīgi nodarījumi, kas sastāv no divām darbībām (KL 1/7..pants - starpniecība kukuļošanā), diviem kriminālsodāmiem noda-

iiļiimiem (KL 125.panta 3.daļa - tīša smaga miesas bojājuma nodarīša­na, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei) vai diviem tiesībpārkāpumiem, kas katrs par sevi nav krimināli sodāmi (KL 110.panta 1 .daļa - patvaļīga zivju ķeršana, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā), ir pabeigti ar brīdi, kad realizētas visas noziedzīgā nodarījuma sastāvā paredzētās darbības.

3 . 3 . K a i t ī g a s s e k a s

Katrs noziedzīgs nodarījums apkārtējā pasaulē rada kaut kādas i maiņas, ko dēvējam par sekām. Tieši reālu seku iestāšanās liecina par nodarījuma kaitīgumu.

Prettiesiska darbībā vai bezdarbība var radīt visdažādākās sekas, bet krimināltiesiskā nozīmē ar sekām jāsaprot vienīgi tas kaitējums, kas iada būtiskas izmaiņas tajās interesēs, kuras aizsargā Krimināllikums. Pat tādos gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā bojāta vai l/nīcināta manta vai notikusi citāda veida fiziska iedarbība uz noziedzī­ga nodarījuma priekšmetu, kaitējums tiek nodarīts noteiktām intere­sēm, kas radušās un pastāv sakarā ar šo mantu.

Piemēram, iznīcinot kādai personai piederošu mantu, kaitējums liek radīts nevis pašam iznīcinātajam priekšmetam, bet gan mantas īpašniekam. Manta, protams, zaudē savu materiālo un sociālo derīgu­mu, taču noteicošais ir tas, ka līdz ar mantas iznīcināšanu tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs zaudē spēju valdīt, rīkoties ar šo mantu un iz­mantot to pēc saviem ieskatiem atbilstoši mantas uzdevumam. Tātad

62 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

mantas īpašnieks zaudējis iespēju realizēt savas īpašuma tiesības uz mantu, jo tā pārstājusi eksistēt.

Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas vairāku noziedzī­gu nodarījumu sastāvi ir formulēti tādā veidā, ka noziedzīgs nodarī­jums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad radušies reāli draudi nodarīt kaitējumu noteiktām interesēm, tātad pastāv reālas briesmas, kas no­darījuma tālākās realizācijas gaitā var izraisīt kaitīgas sekas. Tie ir gadī­jumi, kad nodarījuma sekas ir sevišķi kaitīgas, jo ar noziedzīgu nodarī­jumu apdraudētās intereses ir īpaši nozīmīgas, un tieši tāpēc likumde­vējs pabeigta noziedzīga nodarījuma brīdi paredzējis kādā no iepriek­šējiem noziedzīgā notikuma attīstības posmiem.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 192.panta 1 .daļā paredzēta atbil­dība par viltotu Latvijas Bankas naudas zīmju, monētu, valsts vērtspa­pīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt. Ar šo priekš­metu viltošanu vien vēl kaitējums valsts finansu interesēm nav noda­rīts; kaitējums rodas, ja šos priekšmetus laiž apgrozībā. Taču likumde­vējs, ievērodams aizsargājamās intereses nozīmīgumu, atbildību notei­cis jau par šo viltoto priekšmetu izgatavošanu, ja vainīgā nolūks bijis tos izplatīt.

Uz vēl agrāku noziedzīgā nodarījuma īstenošanas posmu nodarī­juma beigu moments attiecināts, nosakot kriminālatbildību par re­āliem draudiem noslepkavot cietušo vai nodarīt viņam smagu miesas bojājumu (KL 1 32.pants).

Arī šajā gadījumā ar prettiesisku darbību tiek radīts noteikts inte­rešu apdraudējums. Kaitējumam gan šādā gadījumā nav materiāls rak­sturs, taču morāls pārdzīvojums cietušajam tiek radīts, jo nodarījums vērsts pret cilvēka nozīmīgām interesēm - personas dzīvību un veselī­bu.

Tāds noziedzīgs nodarījums kā neslavas celšana, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 157.pantā, tāpat rada cietušajam morālu kai­tējumu.

Tātad, vērtējot ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu plašākā nozīmē, katrs nodarījums izraisa kaitīgas sekas, kas iz­paužas noteiktu ar Krimināllikumu aizsargātu interešu apdrau­dējumā.

K a i t ī g ā s s e k a s v a r i z p a u s t i e s m a t e r i ā l a z a u d ē j u m a v a i f i ­z iska k a i t ē j u m a r a d ī š a n ā , k ā a r ī t ā s v a r b ū t m o r ā l a , p o l i t i s k a v a i o r g a n i z a t o r i s k a r a k s t u r a .

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse 63

Tas nozīmē, ka ar kaitīgām sekām jāsaprot tāda kaitējuma nodarīšana ar Krimināllikumu aizsargātām personas interesēm, lun radies citas personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības maitātā.

Secinājums ir tāds, ka kaitīgās sekas ir noziedzīga nodarījuma ob-

ļnklivās puses obligāta pazīme, kaut gan katrā noziedzīga nodarījuma

Mslāvā, kas paredzēts Krimināllikumā, kaitīgās sekas panta dispozīcijā

neliek nosauktas.

Kaitīgas sekas nav aprakstītas noziedzīgu nodarījumu formālos sa­

stāvos. Tādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu aprakstā minēta vienīgi

prettiesiskā darbība vai bezdarbība un, kaut arī tā nodara kaitējumu

kiidam interesēm, kaitējuma sekas likumdevējs, konstruējot konkrētu

noziedzīga nodarījuma sastāvu, tajā nav ietvēris.

Tā, piemēram, noziedzīga nodarījuma formāls sastāvs ir paredzēts

l i imināllikuma 310.panta 1 .daļā, kas nosaka atbildību par bēgšanu no

II turēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas,

'.adu noziedzīgu nodarījumu var izdarīt persona, kas aizturēta, atrodas

iepriekšējā apcietinājumā vai izcieš brīvības atņemšanas sodu un pa­

metusi šā panta 1 .daļā norādītās vietas. Nekādas kaitīgas sekas šī no-

• l , n i j L i m a sastāva objektīvajā pusē nav ietvertas, kaut gan ar bēgšanu

nu norādītajām vietām kaitējums tiek nodarīts jurisdikcijas interesēm.

Krimināllikumā kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme tiek norādīta tikai noziedzīgu nodarīju­ma materiālos sastāvos. Šādu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ie-

i vērta ne vien prettiesiskā darbība vai bezdarbība, bet arī tā kaitējuma

smagums, būtiskums, apmērs u.tml., kas nodarīts ar Krimināllikumu

II.'sargātām interesēm.

Kaitīgās sekas Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas tiek

norādītas tādos gadījumos, kad prettiesiskā darbība vai bezdarbība ar

likumu aizsargātām interesēm rada materiālu, fizisku vai citādu taus­

tāmu vai jūtamu kaitējumu, ko var izteikt salīdzināmās vienībās.

Tas nozīmē, ka vienīgi tajos gadījumos, kad prettiesiskās darbības

vai bezdarbības rezultātā iestājušās Krimināllikuma panta dispozīcijā

norādītās sekas, ir pamats noziedzīgu nodarījumu uzskatīt par pabeig­

tu. Tā, piemēram, zādzība skaitās pabeigta tikai tad, kad vainīgais aiz

mantkārības prettiesiski paņēmis citai personai piederošu kustamu

mantu, lai rīkotos ar to kā ar savu. Slepkavība ir pabeigta, ja vainīgais

prettiesiski atņēmis dzīvību citai personai.

6 4 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse

Krimināllikuma pantu dispozīcijas atrodami kaitīgu seku dažādi apzīmējumi, atkarībā no noziedzīgā nodarījuma objektam nodarītā kaitējuma rakstura.

Ļoti bieži kaitīgu seku rezultātā tiek nodarīts materiāls kaitējums. Materiāls kaitējums var izpausties mantiska zaudējuma vai fizis­ka kaitējuma veidā. Piemēram, tiešs mantisks zaudējums rodas zā­dzības rezultātā. Citā gadījumā mantisks kaitējums var rasties sakarā ar mantiska labuma nesaņemšanu. Tā, piemēram, saskaņā ar Kriminālli­kuma 218.pantu atbildība draud par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzinātu maksājumu nomaksas.

Kā iepriekš tika minēts, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas re­zultātā var rasties arī nemateriāla rakstura sekas. Tādas sekas var uzskatīt par citādu kaitējumu, kas izpaužas personiska (piemēram, neslavas celšana) vai nepersoniska kaitējuma nodarī­šanā (piemēram, apzināti nepatiesas liecības došana, patvaļīgas medības).

Ar nepersoniska kaitējuma faktiem sastopamies gadījumos, kad ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm tiek nodarīts nevis materiāls, bet gan politiska vai organizatoriska u.tml. rakstura kaitējums. Kaitīgās sekas, kas izpaužas citāda (nemateriāla) kaitējuma nodarīšanā, parasti ir noziedzīgu nodarījumu formālos sastāvos.

Viens no svarīgākajiem likumdevēja uzdevumiem, konstruējot no­ziedzīgu nodarījumu materiālos sastāvus, ir pietiekami skaidri atklāt kaitīgo seku saturu. Norādei uz kaitīgo seku iestāšanās nepieciešamību, ietverot tās nodarījuma sastāvā kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligātu pazīmi, likumdevējs izmanto dažādus apzīmējumus.

Jāpiebilst, ka nav lietderīgi noziedzīgu nodarījumu sastāvos noda­rījuma kaitīgās sekas izteikt konkrētā naudas summā. Kā rāda pieredze, naudas vērība ir visai mainīgs nodarītā kaitējuma rādītājs.

Kaitīgās sekas atkarībā no to smaguma pakāpes var diferencēt. Tā, piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 125., 126. un 130.pantu attiecīgi noteikta kriminālatbildība par tīša smaga, vidēja smaguma un par viegla miesas bojājuma nodarīšanu. Sods šo pantu sankcijās pare­dzēts atšķirīgs, un tas ir atkarīgs no miesas bojājumu smaguma pakā­pes.

Likumdevējs izmanto arī tādus jēdzienus, kas nešaubīgi izsaka kai­tīgo seku raksturu (smagumu), kaut arī panta dispozīcijā tās tieši no­sauktas nav. Saskaņā ar Krimināllikuma 124.pantu paredzēta atbildība

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 65

par novešanu līdz pašnāvībai. Skaidrs, ka ar pašnāvību saprot gadīju­mus, kad cilvēks pats sev atņem dzīvību, kaut arī šī panta dispozīcijā nav tiešas norādes uz kaitīgajām sekām - cilvēka dzīvības zaudēšanu (nāvi).

Kaitīgo seku apzīmēšanai nereti tiek izmantoti zinātniski, tehniski vai citādi īpaši termini, kuru saturu skaidro kāds cits tiesību normatīvs akts. Tā, piemēram, Krimināllikuma 222.pantā noteikta atbildība par veterināro noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi epizootijas izpla­tīšanos. Kas tiek saprasts ar terminu epizootija, atbildi var dot paši ve-lerinārie noteikumi.

Ļoti bieži kaitīgo seku apzīmēšanai Krimināllikuma pantu dispozī­cijas likumdevējs izmanto vērtējuma jēdzienus.

Atmosfēras gaisa piesārņošanas seku apzīmēšanai izmantots tāds vērtējuma jēdziens kā būtisks kaitējums (KL 103.panta 2.daļa). Zādzību kvalificējoša pazīme ir mantas nolaupīšana lielā apmērā (KL 1 75.panta 4.daļa). Krimināllikuma 180.pantā paredzēta atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Izvarošanas kvalificējoša pazīme ir tas, ka šāda darbība izraisījusi smagas sekas (KL 159.panta 3.daja).

Kaitīgo seku apzīmēšanai izmantotie vērtējuma jēdzieni var būt noteikti un var būt nenoteikti, un tas ir atkarīgs no tā, kādu konkrētu saturu tajā ieliek.

Saskaņā ar Saeimas 1 998.gada 15.oktobra likuma "Par Kriminālli­kuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" 22.pantu atbildībā par Krimi­nāllikuma 180.pantā paredzēto kriminālpārkāpumu, kas izdarīts nelielā apmērā (noteikts vērtējuma jēdziens), iestājas, ja vainīgajam bijis no­doms iegūt kriminālpārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu.

Atbilstoši tā paša likuma 23.pantā teiktajam atbildība par Krimi­nāllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kai­tējums (nenoteikts vērtējuma jēdziens), iestājas, ja noziedzīgā nodarī­juma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Kā redzams, vērtējuma jēdzieni kā kaitīgo seku apzīmējumi ir da­žādi un arī to saturs ir atšķirīgs. Vērtējuma jēdzieni kaitīgo seku apzī­mēšanai Krimināllikuma pantu dispozīcijas gan tiek izmantoti, bet

66 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

šo jēdzienu saturs netiek atklāts, tāpēc kā krimināltiesību teorētiķi, tā arī praktiskie darbinieki bieži vien šajā sakarībā izsaka atšķirīgus vie­dokļus.

Viens no paņēmieniem, kā Krimināllikuma piemērošanas praksē varētu rast vērtējuma jēdzienu vienotu izpratni, ir tāds, ka pats likum­devējs dotu skaidrojumu, kāds saturs iekļaujams attiecīgajā vērtējuma jēdzienā, norādot arī pamatkritērijus.

Tā 1998.gada 15.oktobra likuma "Par Krimināllikuma spēkā stā­šanas laiku un kārtību" 20.pantā teikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi ma­zāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Tāpat šajā likumā ir skaidrots, ko saprast ar būtisku kaitējumu ap­draudētajām interesēm vai ar smagām sekām, kas radušās nozieguma izdarīšanas rezultātā.

Ja pats likumdevējs vērtējuma jēdziena saturu nav izskaidrojis tik noteikti kā 1998.gada 15.oktobra likumā, tad vērtējuma jēdzienu kri­tēriji tiek izstrādāti tiesu prakses gaitā un sadarbībā ar krimināltiesību zinātni.

Tiesu prakse veidojas, konkrētās krimināllietās piemērojot Krimi­nāllikuma sevišķās daļas pantu vai pantu daļas (punktus), kurās kaitīgo seku apzīmēšanai izmantoti vērtējuma jēdzieni. Bieži vien uz Krimināl­likumā izmantoto vērtējuma jēdzienu satura kritērijiem ir norādījis Lat­vijas Republikas Augstākās tiesas plēnums, dodot savā lēmumā tiesām vadošus norādījumus par iespējamiem praktiskiem risinājumiem atse­višķu lietu kategorijās.

Arī tādos gadījumos, kad likumdevējs jau ir devis kāda vērtējuma jēdziena pamatkritērijus, tiesu prakse tos pielāgo konkrētiem noziedzī­ga nodarījuma sastāviem, ievērojot kaitīgo seku īpatnības.

Ar atziņu, ka kaitīgās sekas kā noziedzīga nodarījuma sastāva ob­jektīvās puses pazīme norādīta vienīgi nodarījumu materiālos sastāvos, saistās jautājums par noziedzīga nodarījuma beigu momentu.

Samērā bieži Krimināllikuma sevišķās daļas normā atrodams viena un tā paša nodarījuma gan formāls, gan materiāls sastāvs.

Tā Krimināllikuma 107.panta 1 .daļā paredzēta kriminālatbildība par meža tīšu aizdedzināšanu. Tas ir šī nozieguma pamatsastāvs, kas pieskaitāms pie formāliem sastāviem, jo noziedzīga nodarījuma sastāva

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 67

pazīmju skaitā nav ietvertas kādas kaitīgas sekas; šis nodarījums ir pa­

beigts ar darbības izdarīšanu, kas izpaudusies meža tīšā aizdedzināša­

na. Bet 107.panta 2.daļā paredzēts meža aizdedzināšanas kvalificēts

sastāvs: ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja meža aizdedzināšana vainīgā neuzmanības dēļ izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, las ir nodarījuma materiāls sastāvs, un šāds noziegums ir pabeigts ar Imdi, kad meža aizdedzināšanas rezultātā iestājušas šī panta 2.daļā paredzētās kaitīgās sekas.

Kaitīgo seku nozīme ir šāda: 1) to esamība dod pamatu darbības vai bezdarbības kriminalizācijai; 2) noziedzīga nodarījuma seku esamī­ba dod pamatu kvalificētu sastāvu veidošanai; 3) kaitīgās sekas kā no­ziedzīga nodarījuma sastāva pazīme ir nodarījuma kvalifikācijas nosa-. [ļums; 4) seku raksturs un smaguma pakāpe ļauj norobežot krimināl­sodāmus nodarījumus no citiem tiesībpārkāpumiem; 5) kaitīgo seku nelielā smaguma pakāpe var būt pamats personas atbrīvošanai no kiiminālatbildības, atzīstot, ka ar darbību vai bezdarbību nav radīts lads kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu (KL 58.panta | .daļa); 6) kaitīgās sekas, kas nav ietvertas nodarījuma sastāva pazīmju skaitā, var tikt ņemtas vērā, nosakot vainīgajam sodu.

3 . 4 . C ē l o ņ s a k a r ī b a

Krimināltiesību teorijā konsekventi tiek realizēts noteikums, ka

persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbild vienīgi tādos ga­

dījumos, kad pastāv cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai bez­

darbību un tām sekām, kas iestājušās šīs darbības vai bezdarbības re­

zultātā.

C ē l o ņ s a k a r ī b a i z p a u ž a s t ā d ā v e i d ā , k a v i e n a p a r ā d ī b a n o t e i k t o s a p s t ā k ļ o s l i k u m s a k a r ī g i u n n e p i e c i e š a m i r a d a c i t u p a r ā d ī b u . P i r m o n o t ā m d ē v ē p a r c ē l o n i , b e t o t r o - p a r se­k ā m .

Cēloņsakarība ir noziedzīgo nodarījumu materiālo sastāvu objek­tīvās puses pazīme. Balstoties uz atziņu par cēloņsakarību, noziedzīgos nodarījumos, kuru pazīmju skaitā ir kaitīgas sekas, jāpierāda, ka kaitī­gās sekas ir attiecīgās personas darbības vai bezdarbības rezultāts, ka iestājušos kaitīgo seku cēlonis ir tieši šī darbība vai bezdarbība.

68 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīva puse 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 69

Lai krimināltiesībās prettiesisko darbību vai bezdarbību va­rētu atzīt par iestājušos kaitīgo seku cēloni, šai darbībai vai bez­darbībai jāatbilst vairākām prasībām.

P i r m k ā r t , d a r b ī b a i v a i b e z d a r b ī b a i l a i k a z i ņ ā j ā n o t i e k p i r m s k a i t ī g a j ā m s e k ā m , j o t i k a i t a d d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a v a r k ļ ū t p a r f a k t o r u , k a s r a d a r e ā l u i e s p ē j u i e s t ā t i e s k a i t ī g a ­j ā m s e k ā m .

Tomēr vienīgi laika faktora atšķirtība starp darbību vai bezdarbību un sekām ne jau vienmēr liecina par cēloņsakarību starp šīm parādī­bām. Ikvienā gadījumā, lai atzītu cēloņsakarības pastāvēšanu, jākonsta­tē, ka šī darbība vai bezdarbība tieši izraisījusi konkrētās sekas.

Lai varētu atzīt cēloņsakarību starp darbību vai bezdarbību un se­kām, šī darbība vai bezdarbība nedrīkst būt vienīgi iemesls, kas tikai sekmējis seku iestāšanos.

Šajā sakarībā izanalizēsim šādu piemēru. No personas, kura sli­mojusi ar smagu sirdskaiti, huligāna aizturēšana prasījusi stipru fizisku piepūli un psihisku pārdzīvojumu. No tādas pastiprinātas pārpūles šai personai radusies sirds paralīze un jau ceļā uz slimnīcu iestājusies viņas nāve. Tātad laika ziņā huligāna darbības notikušas pirms viņa aizturē­tāja nāves iestāšanās. Taču aizturētā darbības šajā gadījumā, kaut arī veicinājušas nāves iestāšanos, tomēr nav bijušas nāves cēlonis, jo huli­gāna darbību rezultātā tādām sekām neizbēgami nevajadzēja iestāties. Tātad notikumu secība vien vēl nevar būt par pamatu cēloņsakarības atzīšanai krimināltiesiskā nozīmē, tāpēc iztirzātajā gadījumā huligānam nav jāatbild par kaitīgajām sekām, tas ir, par cilvēka nāvi.

O t r k ā r t , l a i d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u a t z ī t u p a r k a i t ī g o se­k u c ē l o n i , b e z t ā , k a l a i k a z i ņ ā k a i t ī g ā s s e k a s s e k o j u š a s d a r ­b ī b a i v a i b e z d a r b ī b a i , j ā k o n s t a t ē a p s t ā k l i s , k a i e s t ā j u š ā s k a i ­t ī g ā s s e k a s i r t i e š i šīs d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s r e z u l t ā t s .

Kā iestājušos seku cēloni darbību vai bezdarbību var atzīt vienīgi tad, ja pastāv ne tikai ārēja sakarība starp šīm parādībām. Ārēja ap­stākļu sakarība krimināltiesībās nav uzskatāma par cēloņsakarību. Ir nepieciešama stigrāka, apzināta saikne starp šīm parādībām.

Analizēsim šādu piemēru. Kāda persona lūgusi, lai kravas automa­šīnas šoferis pa ceļam aizved viņu līdz tās dzīves vietai un ļauj iekāpt slēgtā kravas kastē. Šoferis atteicis, jo kravas kastē atradušās materiālas vērtības. Kamēr šoferis bijis atgājis nost no automašīnas, minētā per­sona tomēr iekāpusi kravas kastē. Šoferis atgriezies atpakaļ pie

automašīnas, iesēdies kabīnē un braucis uz paredzēto kravas nodoša­nas vietu. Braukšanas laikā kravas kastē sēdošā persona, gribēdama nemanīti izkāpt no kravas kastes, izkritusi un nositusies.

Šādā situācijā šoferis nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, ne .111 kādus citus piesardzības noteikumus, tāpēc viņš nav vainojams cil­vēka nāvē, jo viņš nav zinājis un viņam arī nevajadzēja zināt, ka bez

in.i ziņas automašīnas slēgtā kravas kastē iekāpusi kāda persona.

Tas apstāklis, ka automašīnas šoferis bijis atgājis nost no viņam u/licētās automašīnas un, atgriezies atpakaļ, pirms braukšanas uzsāk-l<inas nav pārliecinājies par to, vai automašīnas slēgtajā kravas kastē n.iv iekāpis kāds cilvēks, ir tikai iemesls tam, ka viņa vadītā transportlī­dzekļa kustības laikā bojā gājis cilvēks, bet nav viņa nāves cēlonis, konkrētajā gadījumā cēlonis, kāpēc šī persona gājusi bojā, bija viņa paša rupja neuzmanība, mēģinot automašīnas kustības laikā izkāpt no l i.ivas kastes, par ko šajā gadījumā šoferim nav jāatbild un tāpēc nav pamata viņa saukšanai pie kriminālatbildības.

Tātad - lai darbību vai bezdarbību atzītu par konkrētu kaitīgo seku (eloni, šai darbībai vai bezdarbībai jābūt galvenajam faktoram, kas i taisījis kaitīgās sekas.

T r e š k ā r t , d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u p a r s e k u c ē l o n i i r p a ­m a t s a t z ī t t i k a i t a d , j a i e s t ā j u š ā s s e k a s i r b i j u š a s n e i z b ē g a ­mas. P a r n e i z b ē g a m ā m s e k a s v a r u z s k a t ī t t a d , j a t ā s n o t e i k t ā vietā, l a i k ā u n a p s t ā k ļ o s n e n o v ē r š a m i izraisījusi n o t e i k t a d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a s a k t s . T ā t a d c ē l o ņ s a k a r ī b a i r b i j u s i m i n ē t o a p s t ā k ļ u n e p i e c i e š a m ī b a .

Piemēram, izpalīdzīgs cilvēks palīdzējis uz ietves piecelties iereibu­šai personai, kura pēc nedaudz soļiem izstreipuļojusi uz ielas brauca­mās daļas automašīnas priekšā. Šoferis automašīnu nav paspējis apstā­dināt un uzbraucis šai personai, kura no iegūtajām traumām mirusi.

Protams, ka zināma sakarība pastāv starp to, ka bojā gājušo pacē­lis garāmejošais, un tāpēc pieceltais izstreipuļojis uz ielas braucamās daļas, kur tam uzbraukusi automašīna. Taču starp šīm parādībām kon­krētajos apstākļos ir tikai gadījuma cēloņsakarība. Tā nav bijusi neizbē­gama, jo iereibušais varēja vēlreiz nokrist uz ietves, kur briesmas viņa dzīvībai nedraudēja. Arī pēc viņa nokrišanas uz ielas braucamās daļas varēja sagadīties tā, ka tajā brīdī automašīna netuvojas vai to varēja paspēt nobremzēt, lai neuzbrauktu virsū pakritušajam. Abos šajos ga­dījumos iereibušā cilvēka nāve nebūtu iestājusies. Tātad apstākļiem,

70 3.noda|a. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

kas izraisījuši cilvēka nāvi, ir gadījuma raksturs. Tā ir nejaušība, kas iz­paudusies neapzinātā apstākļu sakritībā.

Atšķirība starp nepieciešamību un nejaušību cēloņsakarībā pastāv tajā apstāklī, ka nepieciešamība izriet no parādības būtī­bas, bet nejaušība ir nepieciešamības izpausmes ārējā forma un papildinājums.

Noziedzīgā nodarījumā nejaušība cēloņsakarībā tikai īpašos ap­stākļos var kļūt par nepieciešamību. Tādā gadījumā sekas rodas paša cietušā vai nodarījuma priekšmeta sevišķu īpatnību vai īpašību dēļ, vai ir bijusi darbības īpatnēja attīstība, vai nodarījuma situācijas sevišķa specifika.

Analizēsim šādu piemēru. Kādas vidusskolas klases vairāki audzēk­ņi, nākdami no skolas, sākuši grūstīties. Viens no viņiem iesitis otram ar somu pa galvu. Sitiena saņēmējs nokritis un nav cēlies augšā. Uztvēruši to kā joku, jaunieši labu brīdi mēģinājuši nokritušo piecelt, līdz sapra­tuši, ka ar klases biedru noticis kas ļauns. Ar ātrās medicīniskās palīdzī­bas mašīnu cietušais nogādāts slimnīcā, kur miris. Izdarot līķa sekciju, ārsti konstatējuši, ka cietušajam bijis iedzimts galvaskausa defekts: gal­vaskausa virsējā daļa virs smadzeņu apvalka nav bijusi viscaur segta ar kaulu. Sagadīšanās dēļ tieši pa šo vietu trāpījis ne pārāk stiprais sitiens ar somu, kā rezultātā radies asinsizplūdums smadzeņu apvalkā un smadzeņu sasitums, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Šajā notikumā pastāv gadījuma (nejauša) cēloņsakarība starp si­tienu ar somu pa cietušā galvu un nāves sekām, jo līdzīgā situācijā ar citu jaunieti nāves sekas nebūtu iestājušās. Tajā pašā laikā nejaušībai te ir neizbēgamības forma, taču neizbēgamību šajā konkrētajā situācijā noteikusi tikai cietušajam piemītoša galvaskausa īpatnība.

Analizējamā gadījumā sitiena izdarītājs par cietušā nāvi neatbild kriminālā kārtā. Kaut arī cēloņsakarība starp darbību un sekām pastāv, tā ir gadījuma cēloņsakarība nejaušības formā.

Tā kā izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka sitiena izdarītājs nav zinājis un nav varējis zināt par cietušā galvaskausa īpatnībām un līdz ar to arī par iespējamām smagajām sekām, iesitot cietušajam ar somu pa galvu, tad viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Rezumējot varam teikt, ka c ē l o ņ s a k a r ī b a ( n e x u s c a u s a l i s ) k r i m i n ā l t i e s ī b ā s i r t ā d a o b j e k t ī v ā s a i k n e s t a r p p r e t t i e s i s k o d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u u n t o r a d ī t a j ā m l a i k a z i ņ ā s e k o j o š a ­j ā m k a i t ī g a j ā m s e k ā m , k u r ā d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a s a g a t a v o

3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 71

u n n o s a k a s e k u i e s t ā š a n ā s r e ā l u i e s p ē j u u n k u r ā d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a i r g a l v e n a i s n o t e i c o š a i s f a k t o r s , k a s n e i z b ē g a m i radījis k a i t ī g ā s s e k a s .

Iztirzājot cēloņsakarību, par cēloni bīstamajām sekām tiek minēta k.i darbība, tā arī bezdarbība. Par cēloņsakarību bezdarbības gadīju­mos var runāt tikai tad, ja personai bijis uzlikts īpašs pienākums kādu darbību veikt, bet viņa šo pienākumu nav izpildījusi.

Lai bezdarbības gadījumos atzītu tās cēloņsakarību ar kaitīgām l ikām, vienmēr jāpārbauda, vai personai ir bijusi iespēja izpildīt viņai u/likto pienākumu. Kriminālatbildība neiestājas tādos gadījumos, kad persona nevarēja un viņai nevajadzēja paredzēt, ka viņas bezdarbības rezultātā iestāsies kaitīgās sekas.

Cēloņsakarība kā noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses

pazīme izriet no krimināltiesiskās normas uzbūves, ja nodarījuma sa­

stāvā paredzētas darbības vai bezdarbības kaitīgas sekas. Atsevišķos gadījumos likumdevējs krimināltiesiskajā normā īpaši

norādījis uz cēloņsakarību. Tā, piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 763.pantu atbildība paredzēta par tehniski bojātu transportlīdzekļu apzinātu laišanu ekspluatācijā vai kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kura ir atbildīga par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, ja tas izraisījis šā likuma 260.pantā norādītās sekas.

No šī panta dispozīcijas saprotams, ka atbildīgā persona par

transportlīdzekļa tehnisko stāvokli vai to ekspluatāciju atbild tādā ga­

dījumā, ja pastāv cēloņsakarība starp tehniski bojāta transportlīdzekļa

laišanu ekspluatācijā un Krimināllikuma 260.pantā paredzētajām se­

kām, kas radušās, ja šo tehniski bojāto transportlīdzekli ekspluatē cita

persona.

3 . 5 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a o b j e k t ī v a s

p u s e s p a p i l d p a z ī m e s

Noziedzīgs nodarījums ir cilvēka konkrētas uzvedības akts, kas no­

tiek konkrētā vietā un noteiktā laikā, izpaužas noteiktā veidā, apstākļos

un situācijā, kā arī izmantojot konkrētus priekšmetus un līdzekļus no­

ziedzīgā mērķa sasniegšanai. Taču ne visiem šādiem apstākļiem ir krimināltiesiska nozīme un ne

visi tie ietekmē noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju. Juridiska nozīme

72 3.nodaļa. Noziedzīga nodarijuma objektīva puse 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse 73

noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi. Piemēram, saskaņā ar

I'uinināllikuma 11 7.pantu smagāka atbildība draud par slepkavību, ja

l.i izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā (3.punkts) vai ar se­

višķu cietsirdību (4.punkts). Zādzību var izdarīt slepeni vai atklāti (KL

I /'>.pants).

Paņēmiens vai metode, ko vainīgais izmantojis, sagatavojoties

nozieguma izdarīšanai, kā arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas,

piemēram, nozieguma pēdu slēpšana, neattiecas uz konkrētā nodarī-

ļuma objektīvās puses papildu pazīmēm un šāda nodarījuma kvalifikā-

I iļii neietekmē. Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi, situācija noda­

rījuma sastāvā raksturo noziedzīga nodarījuma objektīvos ap­stākļus, kādos to izdara. Tā, piemēram, slepkavība, pārkāpjot nepie-i icšamās aizstāvēšanās robežas (KL 121 .pants).

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki un līdzekļi ir dažādi priekšmeti (ieroči, mehānismi un tehniskas ierīces, indīgas, stipri Iedarbīgas vielas, ķīmiskas vielas, viltoti dokumenti u.c), ārējās pasaules procesi, kuri tiek izmantoti, lai izdarītu noziedzīgu no­darījumu. Piemēram, Krimināllikuma 231.panta 2.daļā paredzēts hu­ligānisma kvalificēts sastāvs - ja darbības, kas paredzētas šī panta I .daļā izdarītas, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīša­nai izmantojamus priekšmetus. Kukuļošanā (KL 320. un 323.pants) kukuļa priekšmets ir līdzeklis, ar kura palīdzību kukuļdevējs cenšas sa­sniegt sev labvēlīgu rezultātu, ietekmējot valsts amatpersonu. Laupīša­nā tie ir šaujamieroči vai sprāgstošas vielas (KL 1 76.panta 4.daļa).

Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki vai līdzekļi ir priekšmeti, kuru izgatavošana, iegādāšanās, nēsāšana vai glabāšana attiecīgai per­sonai nav atļauta, tad vainīgā darbības jākvalificē kā noziedzīgu noda­rījumu kopība.

Atsevišķas Krimināllikuma normas satur norādi uz cietušo, pret kuru vainīgais vēršas, radot viņam kaitējumu vai draudot tādu radīt. Cietušais var būt ārvalsts vai tās valdības vadītājs vai kāds

cits ārvalsts pārstāvis, kas oficiāli ieradies Latvijas Republikā (KL

87.pants), varas pārstāvis (KL 269.pants), mazgadīgais izvarošanā (KL

159.panta 3.daļa) u.c. Noziedzīga nodarījuma sastāva papildu pazīmju nozīme ir šāda:

1) ja Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā papildu pazīme uzrādīta kā konkrētā noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva obligāta

šiem apstākļiem ir tādos gadījumos, kad tie kā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes ir ietverti Krimināllikuma sevišķās da­ļas panta dispozīcijā.

Tāpat kā noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pamat-pazīmēm - prettiesiskai darbībai vai bezdarbībai un jau iztirzātajām nodarījumu materiālo sastāvu pazīmēm - sekām un cēloņsakarībai no­ziedzīga n o d a r ī j u m a k v a l i f i k ā c i j ā s v a r ī g a v i e t a i r v ē l v a i r ā k ā m c i t ā m n o d a r ī j u m a s a s t ā v a o b j e k t ī v o p u s i r a k s t u r o j o š ā m ī p a ­š ā m p a z ī m ē m . T ā d a s p a z ī m e s i r n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a izda­r ī š a n a s v i e t a , l a i k s , i z d a r ī š a n a s v e i d s , s i t u ā c i j a , n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a s r ī k i , c i e t u š ā s t a t u s s u.c.

Noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses papildu pazīmes ir obligātas, ja tās paredzētas Krimināllikuma sevišķās daļas panta vai panta daļas (punkta) dispozīcijā un tādējādi tās ietekmē nodarījuma kvalifikāciju.

Norāde Krimināllikumā uz noziedzīgā nodarījuma sastāva objektī­vās puses papildu pazīmi nozīmē to, ka šī pazīme ietilpst konkrēta no­ziedzīga nodarījuma pamatsastāvā vai arī ir nodarījumu kvalificējošs apstāklis un liecina par tā paaugstinātu kaitīguma smaguma pakāpi.

Atsevišķos gadījumos noziedzīga nodarījuma sastāva papildu pa­zīme var norādīt arī uz mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta ir Krimināllikuma panta vai panta daļas (punkta) dispozīcijā norādītā teritorija vai objekts, kur noziedzīgais nodarījums noticis. Tā, piemēram, saska­ņā ar Krimināllikuma 109.panta 2.daļu smagāka kriminālatbildība par patvaļīgu koku ciršanu noteikta, ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, parkā, dendroloģiskajā objektā, zemes vai ūdeņu aizsargjoslā, pilsētu zaļajā zonā vai citās aizsardzības joslās vai zonās.

Norāde uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku nozīmē, ka nodarījums notiek likumā noteiktā laika periodā vai termiņā. Piemēram, Krimināllikuma 110.panta 1 .daļā paredzēta atbildība par zivju ķeršanu vai citādu zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanu to saudzē­šanas laikā.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veids (modus operandi) norāda uz to, ka nodarījums saistīts ar Krimināllikumā norādītā paņēmiena, metodes izmantošanu. Nodarījuma izdarīšanas veids ir ārējā forma, kurā izpaužas vainīgā prettiesiskā darbība, realizējot

74 3.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse

pazīme (KL 1 77.panta l.daļa - uzticēšanās izmantošana un viltus kā krāpšanas veidi), tad gadījumā, ja tā nav konstatēta, personas darbībās nav attiecīga nodarījuma sastāva visas pazīmes. Ar to ir pateikts, ka nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai tā ir jāizbeidz, ja lieta bijusi ierosināta; 2) ja nodarījuma sastāva objektīvās puses papildu pazīme veido noziedzīga nodarījuma kvalificētu sastāvu ( KL 175.panta 3.daļa - zādzība, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā), un tā nav kon­statēta, tad vainīgā nodarījums jākvalificē saskaņā ar pamatsastāva pazīmēm; 3) ja noziedzīga nodarījuma veids, situācija, darbības ar rī­kiem un līdzekļiem īpaši nav norādītas nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmju skaitā un tie pastāv, tad šos apstākļus tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem un ņemt vērā, nosakot vainīgajam sodu (KL 48.panta 9.punkts - piemēram, zādzība izdarīta, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus).

4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts

4 . n o d a l a

N O Z I E D Z Ī G A N O D A R Ī J U M A S U B J E K T S

75

4 . 1 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t a j ē d z i e n s

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t s i r p r e t t i e s i s k o d a r b ī b u izdarījusī v a i b e z d a r b ī b u p i e ļ ā v u s ī f iz iska u n p i e s k a i t ā m a p e r s o n a , k a s s a s n i e g u s i K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t u v e c u m u , u n l īdz a r t o v i ņ u p a r i z d a r ī t o n o z i e d z ī g o n o d a r ī j u m u i r p a ­m a t s s a u k t p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s .

Pie kriminālatbildības var saukt ikvienu personu, kas izdarījusi no­ziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, izņemot ārvalstu diplomātiskos pārstāvjus vai citas personas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem liku­miem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai (KL 2.pants).

Personu atbildības kārtību, kas noziedzīgus nodarījumus izdarīju­šas ārpus Latvijas teritorijas, reglamentē Krimināllikuma 4.pants.

Personai, neatkarīgi no tā, kur viņa noziedzīgo nodarījumu izda­rījusi, jābūt apveltītai ar Krimināllikumā paredzētām īpašībām, un tikai lādu personu ir pamats saukt par noziedzīga nodarījuma subjektu.

Kriminālajā likumdošanā persona, kas izdarījusi noziedzīgu noda­rījumu, netiek saukta par noziedzīga nodarījuma subjektu. Tas ir krimi­nāltiesību teorijā pieņemts termins šāda jēdziena apzīmēšanai. Krimi­nāllikums nosaka, ka tā ir persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarīju­mu, jeb vainīgais nodarījumā.

No noziedzīga nodarījuma subjekta jāatšķir noziedznieka personī­ba. Abi šie apzīmējumi attiecas uz vienu un to pašu personu, kas izda­rījusi noziedzīgu nodarījumu. Taču nodarījuma subjekta un noziedz­nieka personības jēdziena saturs un juridiskā nozīme būtiski atšķiras.

Noziedzīga nodarījuma subjektam piemīt tieši tās personas īpašī­bas, bez kuru pastāvēšanas vispār nav nodarījuma sastāva (vispārīgās subjekta pazīmes) vai nav konkrēta nodarījuma sastāva (speciālās sub­jekta pazīmes).

Noziedznieka personību raksturo viņa sociālais statuss (dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis u . c ) , nodarbošanās, stāvoklis

76 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts

sabiedrībā, tikumiskais un morālais novērtējums u.tml. Noziedznieka personību pēta kriminoloģijas zinātne.

Tomēr arī noziedznieka personību raksturojošām ziņām ir krimi­nāltiesiska nozīme, jo, nosakot vainīgajam sodu, tiesa ievēro arī vainīgā personību (KL 46.panta 2.daļa). Noziedzīga nodarījuma sastāva esa­mību vai neesamību personas darbībā vai bezdarbībā šādas ziņas gan neietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikumu noziedzīga nodarījuma subjekts ir tikai fiziska persona.

juridiskas personas - iestādes, uzņēmumi un organizācijas nav no­ziedzīgu nodarījumu subjekti. Saskaņā ar Krimināllikuma 12.pantu par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā perso­na, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pār­stāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas fiziskās personas līdzdalībnieks.

Jautājums par noziedzīga nodarījuma subjektu vienīgi kā fizisku personu līdzīgi bija risināts arī Latvijas 1933.gada Sodu likuma 51 .pantā.

Tātad, piemēram, par zemes, meža un ūdeņu piesārņošanu, pie-gružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, uzņēmumu, kura darbības rezultātā šāds kaitējums radies, saskaņā ar Krimināllikuma 102.panta 2.daļu pie kriminālatbildības saukt nav pamata.

Par radīto kaitējumu ir jāatbild attiecīgiem uzņēmuma atbildīgiem darbiniekiem, kuru vainas dēļ dabas vidē iestājušās kaitīgās sekas. Juri­diska persona par noziedzīga nodarījuma subjektu nevar būt kaut vai tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar Krimināllikuma 1.pantu pie kriminālatbil­dības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzī­ga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzma­nības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas nozie­dzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Vaina - tā ir vainīgā psihiskā attiek­sme pret notikušo un kā garīga darbība piemīt vienīgi cilvēkam, tas ir, fiziskai personai.

Juridiskajām personām iespējamie piemērojamie kriminālsodi ir ti­

kai naudas sods, mantas konfiskācija un tiesību ierobežošana, kas no­

zīmē atņemt tiesības uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību. Šādus

soda veidus paredz arī Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK).

4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 77

Jāatzīmē, ka naudas soda maksimālais apmērs pašreiz saskaņā ar APK

26.pantu ir tāds pats kā Krimināllikuma 41 .panta 2.daļā paredzētais.

Atbilstoši APK 14.' pantam šajā likumā īpaši paredzētajos gadīju­

mos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas

juridiskās personas.

Tātad, ņemot vērā to, ka piemērojamo sodu veidi un apmērs ne­

atšķiras, nav nekādas praktiskas vajadzības juridiskajām personām no­

teikt kriminālatbildību, juridisko personu atbildīgo darbinieku

kriminālatbildība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsnieg­

šanu, kā arī par nolaidību ir paredzēta Krimināllikuma 196. un

197.pantā.

Juridisko personu atbildības administratīvais risinājums ir nesalī­

dzināmi vienkāršāks, ātrāks un tāpēc arī efektīvāks, jo tādējādi tiek ie­

vērojami saīsināts laiks no pārkāpuma izdarīšanas brīža līdz sankcijas

piemērošanai, kas ir viens no galvenajiem soda efektivitātes rādītājiem.

Atsevišķās valstīs, piemēram, ASV (Ņujorkas kriminālkodeksa

55.10 paragrāfs) un Francijā (Francijas kriminālkodeksa I I I . 1 pants)

krimināllikumi paredz juridisko personu kriminālatbildību. Svarīgi ir

zināt, ka šo valstu krimināllikumi paredz atbildību gan par noziegu­

miem, gan arī par pārkāpumiem, kuri sodāmi ar administratīviem so­

diem.

Latvijā tāda likumdošanas prakse nekad nav bijusi. Latvijas krimi­

nāltiesībās kriminālatbildības pamatnosacījums vienmēr ir bijusi vaina,

kas ir cilvēka subjektīvās attieksmes izpausme pret viņa izdarīto darbī­

bu vai bezdarbību.

Risinot juridiskās personas kriminālatbildības jautājumus, būtu jā­

ievēro vēl viens būtisks apstāklis. Iestāžu, organizāciju un it īpaši uz­

ņēmumu darbības daudzus svarīgus jautājumus, arī saimnieciskus, ar

balsu vairākumu izlemj koleģiālas institūcijas, piemēram, padomes,

valdes, komitejas, biroji u.c. Ja šāda lēmuma rezultātā iestājas kaitīgas

sekas, par kurām juridiskā persona būtu sodāma kriminālā kārtā, tad

materiāli vai citādi ciestu tie juridiskās personas darbinieki, kas attiecī­

gajā institūcijā balsojuši pret kļūdaino lēmumu un tādējādi faktiski nav

vainojami kaitējuma radīšanā citu personu interesēm. Šāda situācija ir

pretrunā ar vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, ka

kriminālatbildības pamatā ir personas vaina par viņas izdarītu nozie­

dzīgu nodarījumu.

78 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts

Atbilstoši krimināltiesību normām vaina var būt tikai individuāla. Tā saucamā objektīvā pieskaitāmība, tas ir, atbildība bez vainas Latvijas krimināltiesībās netiek atzīta.

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t a p a m a t p a z ī m e s i r pie­s k a i t ā m ī b a u n v e c u m s , n o k u r a i e s t ā j a s k r i m i n ā l a t b i l d ī b a .

Persona ir pieskaitāma, ja viņa noziedzīga nodarījuma izda­rīšanas brīdī varējusi saprast savu darbību un to vadīt.

Saskaņā ar Krimināllikuma 11 .pantu pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarī­šanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Salīdzinājumam var atgādināt, ka Latvijas Kriminālkodekss pare­dzēja citu kriminālatbildības vecumu - saskaņā ar šī likuma 10.panta 1 -daļu pie kriminālatbildības varēja saukt personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu. Panta 2.daļā tika norādīti noziegumi, par kuriem kriminālatbildība iestājās no četrpad­smit gadu vecuma.

Krimināltiesību teorijā izdala noziedzīga nodarījuma speci­ālā subjekta jēdzienu. Ar to saprot personas, kuras var būt tikai par noteiktu noziedzīgu nodarījumu kategoriju vai noteikta veida noziedzīga nodarījuma subjektu.

Noziedzīga nodarījuma subjekta kā nodarījuma sastāva elementa nozīme ir tā, ka tas kopā ar citām objektīvajām un subjektīvajām no­ziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm raksturo prettiesisko darbību vai bezdarbību kā noziedzīgu nodarījumu kopumā. Tātad noziedzīga no­darījuma subjekts ir nepieciešams elements, lai kādas personas darbībā vai bezdarbībā konstatētu nodarījuma sastāvu.

Noziedzīga nodarījuma subjekta jēdzienā neietilpst visas kādai personai piemītošās īpašības un pazīmes, bet gan tikai tās, kas nepie­ciešamas, lai viņu atzītu par noziedzīgu nodarījumu izdarījušu un par to sodītu.

Tāpēc pastāv atšķirība starp noziedzīga nodarījuma subjektu un noziedznieka personību. Noziedznieka personību raksturo sociālas, politiskas un psiholoģiskas īpašības un pazīmes, kas kopumā veido viņa personību. Tām var būt svarīga nozīme, kad vainīgajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir jānosaka sods un jāizlemj citi ar sodu saistīti jautājumi krimināllietā.

4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 79

4 . 2 . P i e s k a i t ā m a p e r s o n a . N e p i e s k a i t ā m ī b a

Persona par Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu var atbildēt tikai tad, ja viņa ir pieskaitāma. Tas nozīmē, ka personai no­ziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir jāsaprot savas darbības vai bezdarbība un jābūt spējīgai tās vadīt. Tātad personas stāvoklis, vai viņa ir atzīstama par pieskaitāmu vai nepieskaitāmu, ir jāattiecina uz brīdi, kad viņa izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbības aktu.

Pieskaitāmu personu no nepieskaitāmas personas atšķir viņas spēja saprast savas darbības faktisko pusi un sociālo nozīmi un apzināti vadīt savu darbību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 11.pantu p a r n e p i e s k a i t ā m u uz­s k a t ā m a p e r s o n a , k a s n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a s l a i k ā p s i h i s k o t r a u c ē j u m u v a i g a r ī g ā s a t p a l i c ī b a s d ē ļ n a v v a r ē j u s i s a p r a s t savu d a r b ī b u v a i t o v a d ī t .

Tātad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī persona nav varē­jusi saprast savu darbību vai, kaut arī varējusi saprast savu darbību, nav bijusi spējīga to vadīt. Tas ir nepieskaitāmības juridiskais (psiholoģiskais) kritērijs. Taču personu par nepieskaitāmu var atzīt tikai saistībā ar nepieskaitāmības otro kritēriju - medicīnisko (bioloģisko), ar ko jāsaprot personas psihiskās darbības slimīgu traucējumu dažādās formas.

Nepieskaitāmības medicīniskā kritērija pazīmes ir psihiskas slimības un garīga atpalicība.

Psihiski traucējumi ir hroniskas gara slimības, piemēram, šizofrē­nija, epilepsija, progresīvā paralīze, smadzeņu sifiliss u.c, kā arī gara darbības pārejoši traucējumi, piemēram, maniakāli depresīvā psihoze, patoloģiskais dzērums, reaktīvs stāvoklis (slimīgs stāvoklis, kas radies smagas garīgas traumas rezultātā) u.c.

Gara slimība tiek atzīta par hronisku, ja tā ir ilgstoša, grūti ārstē­jama un ar tendenci progresēt. Gara darbības pārejoši traucējumi ir psihiska slimība, kas pēc īsāka vai ilgāka laika pāriet un beidzas ar izār-stēšanos.

Garīga atpalicība izpaužas dažādos plānprātības veidos. Plānprā­tība (oligofrēnija) ir iedzimta vai agrā bērnībā iegūta slimība, un tā izpaužas pavājinātā psihiskā darbībā, kas rada negatīvas pārmaiņas visā cilvēka personībā. Plānprātība var rasties arī psihiskas slimības progresēšanas rezultātā. Ar plānprātību slimojošiem ir pazeminātas

80 4.nodala. Noziedzīga nodarījuma subjekts 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 'C i

No teiktā izriet, ka nepieskaitāmības juridiskā kritērija konstatēša­

nai pietiek ar vienu no minētajiem gadījumiem - slimīgi traucētu inte­

lektuālo vai gribas momentu.

Tomēr, lai izlemtu, vai persona ir pieskaitāma vai nepieskaitāma,

ar juridisko kritēriju vien ir par maz. Juridiskais kritērijs tikai kopā ar

medicīnisko kritēriju var dot pamatotu atbildi uz jautājumu par perso­

nas pieskaitāmību vai nepieskaitāmību. Juridiskais kritērijs raksturo to, kādā pakāpē psihiskā slimība ie­

tekmē personas spēju saprast savu darbību vai to vadīt. Vēl gan ir jā­konstatē arī pats Krimināllikuma 13.pantā minētais slimīgais stāvoklis, ļo ne katram psihiskās darbības traucējumam ir slimības raksturs.

Tā, piemēram, stiprs psihisks uzbudinājums (fizioloģiskais afekts) au var ietekmēt personas uzvedību, bet tas nav slimīgs psihisks trau-Cējums, tāpēc tas neizslēdz pieskaitāmību. Fizioloģiskais afekts likumā noteiktos gadījumos var būt nodarījumu vai atbildību mīkstinošs ap­stāklis.

Jautājumu par to, vai persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi pieskaitāmības vai nepieskaitāmības stāvoklī, galīgi izlemj tiesa uz tāda liesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma pamata, kurā norādīta perso­nas psihiskās darbības traucējumu smaguma pakāpe.

Krimināltiesībās ieviests ierobežotas pieskaitāmības jēdziens, un personas atrašanās ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī saistīta ar no­teiktām juridiskām sekām. Persona noziedzīga nodarījuma izdarī­šanas laikā ir atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, ja viņa psihisko traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt (KL 14.panta 1.daļa).

Personas nepieskaitāmība izslēdz kriminālatbildību un soda pie­

mērošanu par nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikumā.

Personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, atkarībā no no­

darījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo

sodu vai šo personu atbrīvot no soda.

Personai, kura atzīta par nepieskaitāmu, kā arī personai, kura no­

darījuma izdarīšanas laikā bijusi ierobežoti pieskaitāma, tiesa piemēro

Krimināllikuma 8.nodaļā paredzētos medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļus. Personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas alkohola vai

narkotisku vielu ietekmē, no kriminālatbildības netiek atbrīvotas.

izziņas un spriešanas spējas, kā arī viņi nav spējīgi pareizi novērtēt savu rīcību. Pēc domāšanas spēju traucējuma dziļuma plānprātībai ir trīs pakāpes: idiotija (pati smagākā atpalicības pakāpe), imbecilitāte un debilitāte.

Lai konstatētu personas nepieskaitāmības medicīnisko kritēriju, pietiek ar vienu no šiem psihiskās slimības stāvokļiem, kurus nosaka tiesu psihiatriskā ekspertīze, kas, skaidrojot personas nepieskaitāmības stāvokli saistībā ar krimināllietu, ir obligāta.

Nepieskaitāmības juridiskais kritērijs norāda uz garīgās sli­mības rezultātā radušos psihiskās darbības traucējumu smaguma pakāpi - cilvēka psihiskās darbības traucējumu dziļumu, juridisko kritēriju raksturo divas pazīmes: intelektuālā pazīme - persona nav va­rējusi saprast savu darbību, un gribas pazīme - pat saprotot savu dar­bību, viņa nav spējīga to vadīt.

Ko nozīmē "sava darbība"? Ar "savu darbību" jāsaprot ne jau katra garīgi slimā darbība, bet gan tas konkrētais nodarījums, kas ar Krimināllikumu atzīts par kaitīgu un sodāmu un sakarā ar kuru radies jautājums, vai persona ir pieskaitāma vai nepieskaitāma.

Juridiskā kritērijā intelektuālā pazīme norāda uz apziņas traucēju­miem, kuru dēļ persona nespēj saprast savas darbības vai bezdarbības realizācijas faktiskos apstākļus un nodarījuma kaitīgumu ar likumu aiz­sargātām interesēm, kā arī cēloņsakarības starp nodarījumu un tā izrai­sītajām sekām.

Juridiskā kritērija otra pazīme ir gribas moments, un tas izpaužas personas nespējā vadīt savu darbību. Tas nozīmē, ka persona nespēj atteikties no savas darbības vai bezdarbības, kas apdraud noteiktas ar likumu aizsargātas intereses, pat ja viņa apzinās nodarījuma kaitīgumu, piemēram, piromānijas, kleptomānijas gadījumā.

Cilvēka faktiskā darbība ir saistīta ar viņa apziņu. Tā kā ir iespēja­ma situācija, kad garīgās darbības slimīgu traucējumu dēļ personai saglabājas viena no psihiskās darbības funkcijām - apziņa, bet ir trau­cēta otra - gribas darbības funkcija, tad Krimināllikumā kā personas nepieskaitāmības gadījumi minēti divi: 1) persona nav bijusi spējīga saprast savu darbību; 2) persona bijusi spējīga saprast savu darbību, bet nav varējusi to vadīt. Tā, piemēram, kleptomāns saprot gan savu darbību, gan tās kaitīgumu, bet nespēj atturēties no zādzības izdarīša­nas.

82 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1 .daļas 12.punktu noziedzīga no­darījuma izdarīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibi­nošu vielu ietekmē tiesa var atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

No parastā dzēruma stāvokļa jāatšķir patoloģiskā dzēruma stā­voklis (patoloģiskais afekts), kad personas apziņā notikušas slimīgas izmaiņas, kuru dēļ būtiski izmainījusies personas uztvere, kontaktēša­nās spēja ar ārējo pasauli un zudusi spēja saprast savu darbību vai to vadīt. Tas ir nepieskaitāmības stāvoklis, jo patoloģiskais dzērums tiek pielīdzināts gara darbības pārejošam traucējumam.

4 . 3 . K r i m i n ā l a t b i l d ī b a s v e c u m s

Krimināllikumā noteikts vienots kriminālatbildības vecums. Saska­ņā ar Krimināllikuma 11.pantu p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s s a u c a m a f i z i s k a p e r s o n a , k a s l īdz n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a s d i e n a i s a s n i e g u s i č e t r p a d s m i t g a d u v e c u m u . M a z g a d ī g a i s , t a s ir, p e r s o n a , k a s n a v s a s n i e g u s i č e t r p a d s m i t g a d u v e c u m u , p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s n a v s a u c a m s .

Persona skaitās sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ja viņa par tādu kļuvusi iepriekšējā dienā pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tas ir, noziedzīgs nodarījums izdarīts pēc personas četrpadsmitās dzim­šanas dienas nākamajā dienā.

Tā kā no personas vecuma ir atkarīgs, vai ir likumīgs pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, tad pirmstiesas izmeklēšanas institū­cijām krimināllietās precīzi jākonstatē noziedzīgā nodarījumā apsūdzē­tās personas vecums, procesuālajos dokumentos norādot viņas dzim­šanas gadu, mēnesi un datumu.

Personas vecumu nosaka, pamatojoties uz valsts iestāžu izdotiem vai apliecinošiem dokumentiem, kā, piemēram, pasi, dzimšanas aplie­cību, kā arī ierakstu dzimtsarakstu nodaļas reģistrācijas grāmatā u.c. Ja šādu dokumentu vai ierakstu nav, vai ir pamats apšaubīt to patiesumu, krimināllietā jānozīmē tiesu medicīniskā ekspertīze.

Gadījumos, kad personas vecumu nosaka, pamatojoties uz tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu, par dzimšanas dienu jāuzskata eks­perta norādītā gada pēdējā diena. Ja eksperti noteikuši personas ve­cumu, norādot gadu minimālo un maksimālo daudzumu, vērā jāņem ekspertīzes noteiktais šādas personas minimālais vecums.

4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 83

Atkarībā no tā, kad atbilstoši noziedzīga nodarījuma sastāva īpat­

nībām noziedzīgs nodarījums skaitās pabeigts, krimināltiesību teorijā

un tiesu praksē jārisina jautājums par to, kurā brīdī būtu jāfiksē četr­

padsmit gadu vecuma robežas sasniegšana.

Turpināta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā persona

atbild par vienota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja kaut viena no­

darījuma epizode ir izdarīta pēc četrpadsmit gadu vecuma sasniegša­

nas.

Par ilgstošu noziedzīgu nodarījumu persona atbild, ja sekojošajā

laikā pēc noziedzīgās darbības vai bezdarbības akta izdarīšanas viņa

nepilda ar likumu uzlikto pienākumu un ja šajā laikā tā sasniegusi četr­

padsmit gadu vecumu.

Tā, piemēram, par ieroču, munīcijas, sprāgstošu vielu, spridzinā­

mās ietaises neatļautu glabāšanu (KL 233.panta 3.daļa) jāatbild arī

gadījumā, ja persona šos priekšmetus sākusi glabāt laikā, kad viņa vēl

nav bijusi četrpadsmit gadus veca, bet pēc četrpadsmit gadu vecuma

sasniegšanas arī tos neatļauti glabājusi.

Gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu veido atkārtoti gada laikā

izdarīti tādi paši likumpārkāpumi, par kuriem kriminālatbildība iestājas

tikai tad, ja pastāv to kopums, tas ir, ja konstatēts, ka šie likumpārkā­

pumi šajā laikā izdarīti ne mazāk kā divas reizes, kriminālatbildība ie­

stājas, ja vismaz divus likumpārkāpumus persona izdarījusi pēc Četr­

padsmit gadu vecuma sasniegšanas.

Uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienu četrpadsmit gadu

vecumu sasniegusi persona atbild gan par pabeigta noziedzīga noda­

rījuma izdarīšanu, gan arī par sagatavošanos smagam vai sevišķi sma­

gam noziegumam vai par nozieguma mēģinājumu.

Četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona atbild ne tikai kā

noziedzīga nodarījuma izdarītājs, bet viņa tiek saukta pie atbildības arī

par nodarījuma organizēšanu, uzkūdīšanu to izdarīt vai nodarījuma

atbalstīšanu, kaut pati nav bijusi tā izdarītāja, tajā skaitā arī tādos no­

ziedzīgos nodarījumos, kuros nodarījuma tiešais izdarītājs ir bijis speci­

ālais subjekts.

Vairāku Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas ir ietver­

tas īpašas prasības attiecībā uz noziedzīga nodarījuma subjektu, kuras

saistās ar nodarījumu izdarījušās personas vecumu. Tāda persona ir

speciālais nodarījuma subjekts.

84 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 85

Krimināllikumā noziedzīga nodarījuma speciālā subjekta vispārējs

Jēdziens nav dots. Toties informācija par noziedzīga nodarījuma sub­

jekta speciālajām pazīmēm ir atrodama daudzu Krimināllikuma seviš­

ķas daļas pantu dispozīcijas. Dažās Krimināllikuma sevišķās daļas no­

daļas tiek dots pat tajās iekļauto visu vai lielākās daļas noziedzīgo no­

darījumu speciālā subjekta definējums.

Krimināllikuma 316.pantā formulēts valsts amatpersonas jēdziens;

Krimināllikuma 196.pantā definēts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)

atbildīgās personas jēdziens; Krimināllikuma 331.pantā raksturotas

pazīmes, kas saistāmas ar nodarījuma subjektu militārajā dienestā.

Tā, piemēram, atbilstoši Krimināllikuma 316.pantam par valsts

amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona,

kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienā­

kumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām perso­

nām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodī­

šanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu

līdzekļiem.

Atsevišķu Krimināllikuma pantu dispozīcijas satur pazīmes, kas

obligāti raksturo personu, kura izdarījusi konkrēto noziedzīgo nodarī­

jumu.

Tā, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu

ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja iestājušās Krimināllikuma

760.pantā paredzētās sekas, atbild tikai persona, kas vada transportlī­

dzekli; par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vē­

lākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām at­

bild tādas personas, kurām tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu

vai tiesneša lēmumu.

Daudzos gadījumos noziedzīga nodarījuma speciālā subjekta stā­

voklis iestājas tikai pēc attiecīga juridiskā noformējuma. Atbilstoši Kri­

mināllikuma 263.pantam par tehniski bojātu transportlīdzekļu laišanu

ekspluatācijā vai kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas

noteikumu pārkāpšanu pie atbildības tiek sauktas personas, kuras ir

atbildīgas par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju.

Piemēram, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) tādas var būt personas,

kurām saskaņā ar pastāvošajām instrukcijām vai noteikumiem, attiecī­

giem rakstveida rīkojumiem vai pavēlēm, vai ieņemamā dienesta stā­

vokļa dēļ ir uzlikta atbildība par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un

to ekspluatāciju.

Tā, piemēram, par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā nodarī­jumā atbild tikai pilngadīga persona (KL 172.pants); noziedzīgus no­darījumus valsts institūciju dienestā var izdarīt vienīgi valsts amatper­sonas, kas nevar būt nepilngadīgas (KL 331.pants); valsts militārajā dienestā noziedzīgus nodarījumus var izdarīt tikai militārpersonas, kas arī nevar būt nepilngadīgas (KL 331.pants); noteikta vecuma prasības izvirzītas atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, transporta darbi­niekiem (KL 257.pants).

Saskaņā ar Latvijas 1933.gada Sodu likumu kriminālatbildība ie­stājās no divpadsmit gadu vecuma. Šā likuma 39.pantā teikts: nav pie­skaitāms par vainu ar soda piedraudējumu noliegts nodarījums, ko izdarījis mazgadīgais, kuram vēl nav divpadsmit gadu.

Ārvalstu kriminālajā likumdošanā vecuma minimālā robeža perso­nas saukšanai pie kriminālatbildības noteikta dažāda.

Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksa 20.pants, piemē­ram, paredz, ka pie kriminālatbildības ir saucama persona, kas nozie­guma izdarīšanas laikā sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Taču tā paša panta 2.daļā ir norādīti noziegumi (20 pantos), par kuriem kriminālatbildība iestājas līdz ar četrpadsmit gadu vecuma sasniegša­nu.

Francijas 1992.gada Kriminālkodeksa 122. 8 pantā paredzētajos izņēmuma gadījumos tiek pieļauts, ka pie kriminālatbildības sauc nepilngadīgos, kas vecāki par trīspadsmit gadiem.

4 . 4 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s p e c i ā l a i s s u b j e k t s

Lai kādu personu sauktu pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā vai militārajā dienestā, par dau­dziem saimnieciskiem nodarījumiem, kā arī vairāku citu veidu nodarī­jumiem, nepieciešams konstatēt, ka noziedzīga nodarījuma subjektam bez pieskaitāmības un kriminālatbildības vecuma piemīt vēl citas Kri­mināllikumā noteiktas īpašības.

Tieši šī pēdējā apstākļa dēļ šādas noziedzīgus nodarījumus izdarī­jušās personas var dēvēt par speciālajiem subjektiem, kā tas ir pie­ņemts juridiskajā literatūrā. Varētu jau mēģināt šo apzīmējumu izteikt tikai ar latviskas cilmes vārdiem, piemēram, vārda "speciālais" vietā lietojot "īpašais", tomēr turpmākajā tekstā pieturēsimies pie nodarīju­ma subjekta tradicionālā apzīmējuma.

86 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 4.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjekts 87

Tā, piemēram, var būt gadījums, kad valsts amatpersona tiek saukta pie kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (KL 31 7.panta 2.daļa). ja, izskatot krimināllietu liesā, tiek noskaidrots, ka šī persona vardarbību pret cietušo lietojusi uz personisku attiecību pamata un nevis pildot dienesta pienākumus, tad šī amatpersona nav Krimināllikuma 31 7.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma speciālais subjekts un viņa var atbildēt tikai par nodarīju­mu pret personu (miesas bojājumu nodarīšanu, piekaušanu, goda un cieņas aizskārumu).

Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas paredzēti diezgan daudzi noziedzīgu nodarījumu sastāvi, kuros noteiktos nodarījumus var izdarīt tikai ar noteiktām īpašībām apveltīta persona. Tas dod iespēju noziedzīgu nodarījumu speciālos subjektus krimināltiesību teorijā gru­pēt pēc viņu specifiskajām īpašībām.

Tā, piemēram, noziedzīga nodarījuma speciālos subjektus varētu klasificēt šādā veidā: 1) pēc pazīmēm, kas raksturo personas profesiju, piemēram, aborta neatļauta izdarīšana (KL 135.panta 1 .daļa), ārstnie­cības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana (KL 138.pants), tirdzniecības noteikumu pārkāpšana (KL 205.pants) u.c; 2) pēc pazīmēm, kas raksturo personas dienesta stāvokli, dienesta dar­bību, piemēram, valsts noslēpuma apzināta izpaušana (KL 94.pants), valsts amatpersonas bezdarbība (KL 319.pants), personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka viņa nav vainīga (KL 290.pants) u . c ; 3) pēc demogrāfiskām pazīmēm - dzimuma, radniecības u . c , piemēram, izvarošanā - vīrietis (KL 159.pants), izvairīšanās no uzturēšanas (KL 1 70.pants).

Rezumējot varam teikt, ka n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s p e c i ā l a i s s u b j e k t s i r p e r s o n a , k u r a i p i e m ī t n e v i e n n o d a r ī j u m a s u b j e k ­t a p a m a t p a z ī m e s - p i e s k a i t ā m ī b a u n k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s v e ­c u m s , b e t a r ī c i t a s p e r s o n a i r a k s t u r ī g a s K r i m i n ā l l i k u m a p a n ­t a d i s p o z ī c i j ā p a r e d z ē t a s ī p a š ī b a s , k a s i r k o n k r ē t ā n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a s a s t ā v a s u b j e k t a o b l i g ā t a s p a z ī m e s .

ja personai nepiemīt Krimināllikumā paredzētās noziedzīga noda­rījuma speciālā subjekta īpašības, viņa neatbild par nodarījumu, kuru var izdarīt tikai šāds subjekts. Noziedzīgos nodarījumos ar īpašo (speciālo) subjektu netiek izslēgta līdzdalība. Piemēram, līdzdalība ie­spējama dezertēšanā (KL 1 70.pants) u.c.

Gadījumos, kad persona tiek saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar pantu, kurā paredzēts noziedzīga nodarījuma sastāvs ar speciālo subjektu, bet izrādās, ka šai personai nepiemīt nodarījuma speciālā subjekta īpašības, veidojas divas atšķirīgas situācijas: 1) personas dar­bībās vai bezdarbībā nav nekāda noziedzīga nodarījuma sastāva, un tad krimināllieta jebkurā kriminālprocesa stadijā pret viņu ir izbeidza­ma nodarījuma sastāva neesamības dēļ; 2) personas darbībā vai bez­darbībā ir cita noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, un tad viņa atbild saskaņā ar to Krimināllikuma pantu vai panta daļu (punktu), kas paredz atbildību par šo nodarījumu.

88 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

5 . n o d a l a

N O Z I E D Z Ī G A N O D A R Ī J U M A S U B J E K T Ī V Ā P U S E

5 . 1 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t ī v ā s p u s e s

j ē d z i e n s u n p a z ī m e s

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t ī v ā s p u s e s s a t u r u a t k l ā j p e r s o n a s p s i h i s k ā a t t i e k s m e p r e t v i ņ a s i z d a r ī t o p r e t t i e s i s k o d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u u n k a i t ī g a j ā m s e k ā m . T ā i r p e r s o n a s i e k š ē j ā a t t i e k s m e p r e t ā r ē j ā p a s a u l ē o b j e k t ī v i n o t i e k o š o , šajā g a d ī j u m ā p r e t p e r s o n a s i z r a i s ī t a j ā m k a i t ī g a j ā m i z m a i ņ ā m ā r p u s šīs p e r s o n a s - p r e t v i ņ a s a k t ī v a j i e m v a i p a s ī v a j i e m d a r ­b ī b a s p r o c e s i e m , k u r u r e z u l t ā t ā i e s t ā j u š ā s v a i v a r ē j u š a s iestā­t i e s k a i t ī g ā s s e k a s , u n p r e t p a š ā m š ī m s e k ā m .

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir vainīgās personas (nodarījuma subjekta) psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto (nodarījuma objektu un objektīvo pusi), un tā apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse atspoguļo saistību starp personas apziņu un gribu un viņas izdarīto nodarījumu.

Lai pareizi konstatētu noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, jā­noskaidro personas psihiskā attieksme pret prettiesisko darbību vai bezdarbību (nodarījuma formālos sastāvos) un pret kaitīgajām sekām un cēloņsakarību starp tām (nodarījuma materiālos sastāvos).

Krimināllikuma 8.panta 2.daļā ietverts ļoti svarīgs noteikums, kas nepieļauj personas kriminālatbildību bez vainas, tā saucamo objektīvo pieskaitāmību. Tātad, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās per­sonas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Noziedzīga nodarījuma objektīvās pazīmes ir visas tās, kas ietilpst konkrēta nodarījuma objekta un objektīvās puses pazīmju skaitā.

Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāievēro personas tikai tās psihiskās attieksmes formas, kas paredzētas Krimināllikumā. A t b i l s t o š i k r i m i n ā l a j a i l i k u m d o š a n a i k r i m i n ā l t i e s ī b u t e o r i j a i z d a l a šā­d a s n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t ī v ā s p u s e s p a z ī m e s : v a i n u n o d o m a v a i n e u z m a n ī b a s f o r m ā , m o t ī v u u n m ē r ķ i ( n o l ū k u ) .

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 89

Katra no šīm noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses izpausmēm

II atšķirīga un nozīmīga, un visas tās kopumā raksturo nodarījumu iz­

darījušās personas psihiskās darbība procesus un izsaka viņas apziņas

iļiibas saikni ar kaitīgo nodarījumu.

Vaina ir nodarījuma subjektīvās puses pamatpazīme, bet tā vainu

pilnīgi neatklāj, tāpēc ka vaina neaptver tos personas iekšējos dzinuļus,

kas mudinājuši personu izdarīt noziedzīgo nodarījumu, kā arī nepietie­

kami atklāj to, ko persona gribējusi sasniegt, izdarot noziedzīgo noda­

lījumu. Šo vainīgās personas psihiskās attieksmes pusi atklāj motīvs un

mērķis. Dažreiz likumdevējs, konstruējot noziedzīga nodarījuma sastāva

subjektīvo pusi, norāda vēl uz citām psihiskās darbības izpausmēm, kas laksturo personas psihisko attieksmi pret nodarījumu, piemēram, vēr­si )l uzmanību uz personas apzināšanos, ka viņa rīkojusies neatļauti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 157.pantu neslavas celšana ir apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā v.ii citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta ļdibliski. Krimināli sodāma ir mantas iegādāšanās vai realizēšana, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā (KL 314.pants). Kriminālatbildība draud par tehniski bojāta transportlīdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā, ja l.i rezultātā iestājušās likumā paredzētās sekas (KL 263.pants).

Norāde uz šādu personas psihisko attieksmi pret nodarījumu lie­cina par vainu nodoma formā, jo savas darbības satura apzināšanās ir i-iksturīga gan tiešam, gan netiešam nodomam.

Noziedzīgi nodarījumi nereti ir saistīti ar emociju izpausmēm. Arī

emocijas ir cilvēka psihiskās darbības produkts, un, izdarot noziedzīgu

nodarījumu, tās var izpausties. Parasti emocijas netiek iekļautas konkrētu noziedzīgu nodarījumu

sastāvu subjektīvās puses pazīmēs, jo tās netiek uzskatītas par patstāvī­gu psihiskās darbības procesa izpausmi. Emociju nozīme cilvēka psihis­kajā darbībā aprobežojas ar to, ka tās ietekmē noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tieksmju veidošanos un tāpēc palīdz atklāt un dziļāk izpētīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas motīvus. Tikai atsevišķos gadījumos nodarījuma subjekta psihiskās darbības emocionālā puse ievērota, konstruējot noziedzīga nodarījuma sastāvu ar mīkstinošiem apstāk­ļiem.

90 S.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 5.nodala. \!o.-:ic-d: i.ļ.i nodarījuma subjektīvā guse 91

Tā, piemēram, Krimināllikuma 120.pantā paredzēta atbildība par slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru iz­raisījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses.

Norāde uz nodarījuma subjekta šādu īpašu psihisko stāvokli Kri­mināllikumā izmantota arī, nosakot atbildību, ja prettiesiskās darbības sekas bijušas tīši nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi (KL 127.pants).

Uz īpašu personas psihisko stāvokli norādīts arī Krimināllikuma 119.pantā, kurā paredzēta atbildība par sava bērna slepkavību, ko mā­te izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izraisītā psihis­kā un fizioloģiskā stāvokļa ietekmē.

Pareizai noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses konstatēšanai un tās atsevišķu pazīmju (vainas, motīva, mērķa) noteikšanai ir svarīga nozīme, lai pareizi kvalificētu vainīgā izdarīto nodarījumu, jo sevišķi tas ir svarīgi, kad jānorobežo līdzīgi noziedzīgi nodarījumi pēc to objektī­vajām pazīmēm. Piemēram, norobežot nonāvēšanu aiz neuzmanības (KL 123.pants) no slepkavības (KL 116. pants) iespējams vienīgi pēc vainas formas.

Cik nozīmīga ir personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, izpaužas tajā apstāklī, ka tas dod iespēju kon­statēt, vai viņas darbībā vai bezdarbībā ir nodarījuma sastāvs, un no­darījumu pareizi kvalificēt. Personas apziņa un viņas gribas izpausme raksturo arī vainīgā personību, un tiesa to ņem vērā, nosakot viņam sodu par izdarīto.

5 . 2 . V a i n a s j ē d z i e n s u n v a i n a s f o r m a s

Kriminālajā likumdošanā netiek lietots krimināltiesību teorijā pie­ņemtais jēdziens - noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse kā nodarī­juma sastāva obligāts elements. Arī Krimināllikumā tiek norādīts vienīgi uz vainu un tās formām, atklājot arī vainas formu saturu.

V a i n a i r p e r s o n a s p s i h i s k ā a t t i e k s m e n o d o m a v a i n e u z ­m a n ī b a s f o r m ā p r e t v i ņ a s i z d a r ī t o p r e t t i e s i s k o d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u u n a r t o s a i s t ī t a j ā m k a i t ī g a j ā m s e k ā m .

Vainas noteikšanai krimināltiesībās ir sevišķi liela nozīme, jo tā ir likta kriminālatbildības pamatā - pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izda­rīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi

i iiinināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarī-

[uma sastāva pazīmes.

Līdz ar to ir pateikts, ka krimināltiesības neatzīst tā saucamo ob­

jektīvo pieskaitāmību - kriminālatbildību bez vainas.

K r i m i n ā l ā l i k u m d o š a n a atz īst d i v a s v a i n a s f o r m a s : no­

d o m u u n n e u z m a n ī b u . Saskaņā ar Krimināllikuma 9.pantu n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t -

/•vlams p a r i z d a r ī t u a r n o d o m u ( t ī š i ) , j a p e r s o n a , k a s t o izda­rījusi, i r p a r e d z ē j u s i n o d a r ī j u m a s e k a s u n v ē l ē j u s i e s t ā s ( t i e š s n o d o m s ) v a i , k a u t a r ī šīs s e k a s n a v v ē l ē j u s i e s , t o m ē r a p z i n ā t i p ieļāvusi t o i e s t ā š a n o s ( n e t i e š s n o d o m s ) .

Atbilstoši Krimināllikuma 10.pantam n o z i e d z ī g a i s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u aiz n e u z m a n ī b a s , j a p e r s o n a , k a s t o l/darījusi, i r p a r e d z ē j u s i s a v a s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s s e k u I e s t ā š a n ā s i e s p ē j u , t o m ē r v i e g l p r ā t ī g i p a ļ ā v u s i e s , k a t ā s v a r ē s n o v ē r s t ( n o z i e d z ī g a p a š p a ļ ā v ī b a ) , v a i a r ī n a v p a r e d z ē j u s i šā­d u s e k u i e s t ā š a n ā s i e s p ē j u , k a u t g a n p ē c n o d a r ī j u m a k o n k r ē ­t i e m a p s t ā k ļ i e m t a i v a j a d z ē j a u n t ā v a r ē j a t ā s p a r e d z ē t ( n o z i e d z ī g a n e v ē r ī b a ) .

K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t a i s n o d a r ī j u m s n a v k r i m i n ā l i sodāms, j a p e r s o n a n e p a r e d z ē j a , t a i n e v a j a d z ē j a u n t ā n e v a ­rēja p a r e d z ē t s a v a s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s s e k u i e s t ā š a n ā s Iespēju ( K L 1 0 . p a n t a 2.daļa).

Vainas jēdziens ietver sevī apkopotas raksturīgākās pazīmes, kas

piemīt abām vainas formām - nodomam un neuzmanībai. Kopīgs

abām vainas formām ir tas, ka tajās ietverta saikne starp personas ap­

ziņu (psihiskā darbība) un darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām

(psihiskās darbības faktiskā realizācija). Kaut arī vaina ir psihiskās darbības rezultāts, tomēr to nevar uz­

skatīt par cilvēka psihes stāvokli vai īpašību. Vaina noziedzīgā nodarī­jumā ir objektīvi pastāvošs faktors tikai saistībā ar personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Vaina ir jāpierāda pirmstiesas izmeklēšanā un lietas iztiesāšanas stadijā uz krimināllietā savākto materiālu pamata. Vaina pastāv saistībā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu un nav atkarī­ga no izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša subjektīvā viedokļa. Vi­ņu pienākums ir profesionāli konstatēt konkrētajā noziedzīgajā noda­rījumā objektīvi pastāvošo personas vainu. Vaina nav vienīgi psiholo­ģisks jēdziens, jo domāšanas process nenorit ārpus reālās pasaules.

92 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

Reālā pasaule - tā ir sabiedrība noteiktā attīstības posmā un sociāli ekonomiskos apstākļos un objektīvi pastāvoša apkārtējā vide.

Vēršoties pret noteiktām sabiedrībā pastāvošām interesēm, kuras aizsargā Krimināllikums, vainīgais pauž savu psihisko attieksmi pret tām. Tā kā valsts šis intereses aizsargā ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, tad vainā izpaužas konkrētās personas sociāli politisks novērtējums. Atkarībā no tā, ar kādiem līdzekļiem un kādā veidā vainīgais apdraud ar Krimināllikumu aizsargātās intereses, un vērtējot to kopumā ar vai­nīgā psihisko attieksmi pret izdarīto, ir iespējams noteikt noziedzīgā nodarījuma kaitīguma smagumu.

No teiktā varam secināt, ka tur, kur nav noziedzīga nodarījuma, krimināltiesībās nav jārisina jautājums par vainu. Tātad vainas jautā­jums jārisina tikai kopumā ar noziedzīga nodarījuma vispusīgu novēr­tējumu.

Spēkā esošais Krimināllikums vainu saista tikai ar nodoma vai ne­uzmanības formu.

Tomēr juridiskajā literatūrā tiek minēta arī dubultā (divkāršā, jauk­tā, saliktā) vainas forma.6

Izmantojot teorētiskās nostādnes par šo jautājumu, Krievijas Fede­rācijas Kriminālkodeksā ir iekļauta īpaša norma attiecībā uz atbildību par noziegumu ar divām vainas formām (27.pants).

Teorijas par dubulto vainas formu pamatā ir personas dažādā un atšķirīgā psihiskā attieksme pret atsevišķām vienota noziedzīga noda­rījuma objektīvās puses pazīmēm (piemēram, pret darbību vai bezdar­bību un tās sekām, pret personas kādu noteikumu pārkāpumu un tā sekām, pret vairākām kaitīgām sekām).7

Dubultās vainas formas piekritēji savu uzskatu pamatošanai paras­

ti min normu, kurā paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpšanu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu,

ja tās rezultātā cietušajam nodarīti miesas bojājumi vai iestājusies nāve

(KL 260.pants). Šīs normas dispozīcija ir tā izveidota, ka transportlī­

dzekļa vadītājs noteikumus var pārkāpt tīši, bet viņa psihiskā attieksme

pret sekām šajā nodarījumā vienmēr ir neuzmanības formā.

Dubultās vainas formas piekritēji atsaucas vēl uz vienu noziedzīga

nodarījuma sastāvu, kurā norādītas divas kaitīgās sekas - smagi miesas

bojājumi un nāves sekas (KL 125.panta 3.daļa). Pret katru no šīm kai­

tīgajām sekām vainīgā psihiskā attieksme ir atšķirīga: pret smagiem

miesas bojājumiem tīša vaina (nodoms), bet pret nāvi - neuzmanība.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 93

Tomēr abos šajos gadījumos tiek izdarīts vienots noziedzīgs noda­

lījums un pret šādu nodarījumu kopumā ari nosakāma vainīgā psihiskā

.iiiu'ksme (vaina).

Protams, nevar apstrīdēt to, ka vaina nozīmē vainīgās personas

psihisko attieksmi pret visām noziedzīga nodarījuma sastāva objektī­

vajam pazīmēm (objektu, objektīvo pusi). Šāda prasība tagad ietverta

Kiimināllikuma 8.panta 2.daļā, kurā teikts, ka, nosakot noziedzīgo no­

darījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas

psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm.

No šādas vainīgā psihiskās attieksmes pret nodarījumu ir atkarīgs vai­

nas risinājums, noziedzīga nodarījuma pareiza kvalifikācija un arī tais­

nīga soda noteikšana.

Piemēram, ja reizē ar ceļu satiksmes noteikumu tīšu pārkāpšanu

liks konstatēta vainīgā psihiskā attieksme pret sekām (nāvi, miesas

bojājumiem) nodoma formā, tad noziedzīgais nodarījums būs jākvaiifi-

I c nevis kā nodarījums transportā, bet kā tīšs nodarījums pret perso­

nas dzīvību vai veselību.

jāievēro arī tas, ka likumdevējs prasa, lai, risinot Krimināllikumā

vainas jautājumus, ikvienā noziedzīgā nodarījumā vaina tiktu konstatē-

l,i vienīgi nodoma vai neuzmanības formā (KL 8.pants).

Svarīgi ir arī tas, ka atbilstoši spēkā esošajām krimināltiesiskajām

normām vairāki citi juridiski jautājumi izšķirami atkarībā no vainas for­

mas (nodoma vai neuzmanības). Tā, piemēram, noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā nodarījuma

pieskaitīšana atbilstošai kategorijai ir atkarīga ne tikai no sankcijas, kas paredzēta par attiecīgo nodarījumu, bet arī no tā, vai nodarījums izda­rīts ar nodomu vai aiz neuzmanības (KL 7.panta 3.daļa). Amnestijas piemērošana apsūdzētajam vai notiesātajam vienmēr saistīta ar jautā­jumu par to, vai nodarījums izdarīts tīši vai aiz neuzmanības.

Tādējādi, kaut vai minēto pretargumentu dēļ, būtu noraidāms ie­rosinājums par dubulto vainas formu noziedzīgā nodarījumā. Vienotā noziedzīgā nodarījumā vainas formai jābūt vienai, bet personas psihis­kās attieksmes noskaidrošana pret noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses dažādām pazīmēm ir paņēmiens, kā nonākt pie vienotās vainas formas nodarījumā - nodoma vai neuzmanības.

Jautājums, kas saistās ar vainu saliktos noziedzīga nodarījuma sa­stāvos, ir diezgan sarežģīts. Juridiskajā literatūrā tiek ieteikts izvērtēt kaitīguma smaguma pakāpi katrai noziedzīgā nodarījuma objektīvās

94 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 95

Savukārt tiesu praksē apkopoti reāli fakti, kas var liecināt par per­

sonas subjektīvo attieksmi pret viņas darbību vai bezdarbību un tās

I idītajām kaitīgajām sekām (nāvi, miesas bojājumiem).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992.gada 24.februāra plē­

numa lēmuma "Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slep-

l .ivibām" 2.punktā norādīts: noskaidrojot vainīgā nodoma saturu, tie­

kam jāpamatojas uz izdarītā nozieguma apstākļu kopumu un it īpaši

ļaņem vērā nozieguma izdarīšanas veids un rīki, brūču un citu miesas

bojājumu daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo dar­

bību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā un cietušā iepriekšējā izturē-

lanās, viņu attiecības pirms nozieguma izdarīšanas un citi apstākļi, kas

. I I liecināt par viņa nodomu.

Risinot jautājumu par vainas formu gan noziedzīgu nodarī­jumu saliktos, gan vienkāršos sastāvos, visos gadījumos atsevišķi jāvērtē personas psihiskās attieksmes pret nodarījumu intelektu­ālais un gribas moments, jo tikai tad var pareizi risināt jautāju­mu par vainas formu noziedzīgā nodarījumā un līdz ar to pareizi kvalificēt konkrēto nodarījumu.

Latvijas 1933.gada Sodu likums arī paredzēja divus vainīguma

veidus - nodomu un neuzmanību, kas satura ziņā pēc būtības neatšķi-

las no Krimināllikumā paredzētajām divām vainas formām un to vei-

i Hem.

Sodu likuma 46.panta pirmajā daļā formulēts nodoms un tā divas

i/pausmes: noziedzīgs nodarījums uzskatāms par tīšu jeb nodomātu ne

vien tad, kad vainīgais gribējis to izdarīt, bet arī tad, kad viņš apzināti

pielaidis tās sekas, kuras nosaka šā nodarījuma noziedzīgumu.

Šī panta otrajā daļā traktēta neuzmanība un norādīti apstākļi, kā­

dos tā izpaužas: noziedzīgs nodarījums uzskatāms par izdarītu aiz ne­

uzmanības ne vien tad, kad vainīgais nav to paredzējis, kaut gan būtu

varējis vai viņam būtu vajadzējis to paredzēt (nolaidība), bet arī tad,

kad viņš, kaut gan paredzējis sekas, kuras nosaka šā nodarījuma nozie­

dzīgumu, tomēr vieglprātīgi domājis šādas sekas novērst (pārgalvība).

Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksā tradicionāli for­

mulētas divas vainas formas - nodoms un neuzmanība, izdalot tiešu un

netiešu nodomu un arī divus neuzmanības veidus (24.-26.pants). Risi­

nāts gadījums ar divām vainas formām vienā nodarījumā (27.pants).

Pastāvot šādai situācijai, tomēr tiek noteikts, ka nodarījums kopumā

liek izdarīts tīši un līdz ar to trešā vainas forma īpaši netiek izdalīta.

puses pazīmei - darbībai vai bezdarbībai un kaitīgajām sekām; notei­kumu pārkāpumam un kaitīgajā sekām; nodarījuma pirmajām un ot­rajām sekām u.tml. Tālāk atbilstoši personas psihiskajai attieksmei pret svarīgāko apdraudējumu nodarījumā būtu jāizlemj jautājums par vai­nas formu noziedzīgajā nodarījumā kopumā.

Tādam ieteikumam, kaut arī tas nav universāls, var piekrist, un vi­sumā tā veidojas arī tiesu prakse.

Ievērojot minētos apsvērumus, noziedzīgu nodarījumu materiālos sastāvos vainas formu nosaka pēc vainīgā psihiskās attieksmes pret kaitīgajām sekām.

Tā, piemēram, tiesu praksē ir stingri nostiprinājies viedoklis, ka noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā ceļu satiksmes noteikumu pār­kāpums, ja tā rezultātā cietušajam nodarīti vismaz viegli miesas bojā­jumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu (KL 260.pants), jāuz­skata par izdarītu aiz neuzmanības, jo šī nodarījuma subjektīvo pusi nosaka neuzmanīga attieksme pret kaitīgajām sekām.

Tajos gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma pamatsastāvs kon­struēts kā formāls ar tīšu vainas formu, bet sekas panta dispozīcijā ie­tvertas kā kvalificējošs apstāklis un vainīgā psihiskā attieksme pret tām var izpausties neuzmanības formā, viss noziedzīgais nodarījums kopu­mā jākvalificē kā izdarīts tīši.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 107.panta 1 .daļā paredzēta atbil­dība par meža tīšu aizdedzināšanu, bet šī panta 2.daļā - par meža tīšu aizdedzināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā rezultātā vai­nīgā neuzmanības dēļ izraisīta cilvēka nāve vai citas smagas sekas. Tā­tad kaitīgās sekas tiek nodarītas aiz neuzmanības, bet tā kā tās iestāju­šās tīšas darbības rezultātā, noziegums kopumā uzskatāms kā izdarīts ar nodomu.

Vainas forma arī noziedzīgu nodarījumu vienkāršos sastāvos ne vienmēr norādīta Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā. Arī norāde panta dispozīcijā uz vainas formu ne jau katrā konkrētā gadī­jumā palīdz atklāt vainīgā psihisko attieksmi pret nodarījumu. Krimi­nāltiesību zinātnē un tiesu praksē tiek izstrādātas norādes uz iespējām noteikt vainas formu dažādos noziedzīgos nodarījumos.

Piemēram, Krimināllikuma 116.pantā skaidrots slepkavības jē­dziens - citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana. Tātad šī panta dis­pozīcijā ir norāde uz nodomu kā vainas formu slepkavībā.

96 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse

5 . 3 . N o d o m s u n t a v e i d i

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u a r n o d o m u ( t ī š i ) , j a p e r s o n a , k a s t o izdarī jusi, i r a p z i n ā j u s i e s s a v a s d a r ­b ī b a s k a i t ī g u m u , p a r e d z ē j u s i d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s kaitī­g ā s s e k a s u n v ē l ē j u s i e s t ā s v a i a p z i n ā t i p i e ļ ā v u s i š o s e k u ie­s t ā š a n o s .

A t k a r ī b ā n o t ā , k ā i z p a u d i e s g r i b a s m o m e n t s , t i e k izdalī­t i d i v i n o d o m a v e i d i : t iešs u n n e t i e š s n o d o m s .

T i e š s n o d o m s ( d o l u s d i r e c t u s ) n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m ā iz­p a u ž a s t ā d ā v e i d ā , k a p e r s o n a , k a s t o izdarī jusi, i r a p z i n ā j u ­sies s a v a s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s k a i t ī g u m u , p a r e d z ē j u s i šīs d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s k a i t ī g ā s s e k a s u n v ē l ē j u s i e s t o i e ­s t ā š a n o s .

Darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka persona noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī saprot nodarījuma faktiskos apstākļus un izdarītā kaitīgumu ar likumu aizsargātām citu personu interesēm. Vainīgais saprot, ka viņa darbība vai bezdarbība ir neatļauta.

Darbība vai bezdarbība var būt aizliegta vai ierobežota kā ar tiesī­bu normatīvajos aktos ietvertajām normām, tā arī ar sabiedrības lo­cekļu savstarpējās saskarsmes procesā radītajām prasībām, sadzīves tradīcijām, morāles normām un citādiem pozitīviem nosacījumiem. Vainīgajam nav jāzina, kurā tiesību normatīvajā aktā izteikts attiecīgais aizliegums vai uzvedības citāds nosacījums; viņam jāapzinās, ka viņa darbība vai bezdarbība ir nepieļaujama valsts un sabiedrības vairākuma izpratnē.

Darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās pilnībā nav vie­nādojama ar personas uzvedības prettiesiskuma apzināšanos, tāpēc krimināllietā nav jāpierāda, ka viņa zinājusi, tieši kādu tiesību normu tā pārkāpusi.

Tomēr gadījumos, kad personas darbība saistīta, piemēram, ar ugunsdrošības, darba aizsardzības vai citu piesardzības noteikumu ie­vērošanu, par ko viņa bija jāinformē un jābrīdina, uzsākot darbu, un tas nav ticis izdarīts, šādu personu nav pamata saukt pie atbildības par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu, pat ja pārkāpuma rezultātā iestājušās kaitīgas sekas, par ko Krimināllikuma attiecīgajā pantā paredzēta kriminālatbildība.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 97

Tātad šādās situācijās darbības vai bezdarbības prettiesiskuma ap­zināšanās ietilpst personas sapratnē, ka viņas darbība vai bezdarbība ir Kaitīga un nepieļaujama. Tas nozīmē, ka persona ir zinājusi par īpašu noteikumu, kas regulē viņas darbību (profesiju), pastāvēšanu un to saturu. Ja viņa šos noteikumus nav ievērojusi, pastāvot iespējai tos ie­verot, tad tai jāatbild gan par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu, gan par kaitīgajām sekām, kas radušās šī pārkāpuma rezultātā.

Noziedzīga nodarījuma kaitīguma apzināšanos nosaka personas subjektīvās īpašības - dzīves pieredze, erudīcija, izglītība, viņa vispārē­jais kultūras līmenis, tiesiskā apziņa u.c.

Ar šo apstākli izskaidrojams tas, ka likumdevējs Krimināllikumā no­

teicis kriminālatbildības minimālo vecumu, kurā pēc vispārpieņemtiem

(ilvēka garīgās attīstības kritērijiem persona sasniedz tādu psihiskās

attīstības līmeni, ka viņa var apzināties savas darbības vai bezdarbības,

kā arī tās seku kaitīgumu ar likumu aizsargātām citu personu intere­

sēm.

Darbības vai bezdarbības kaitīgo seku apzināšanās ir psihiska dar­

bība, un tā vērsta uz ārējās objektīvās pasaules izmaiņām nākotnē, kas

nozīmē to, ka vainīgajam ir priekšstats par šīm izmaiņām sakarā ar viņa

prettiesisko darbību vai bezdarbību.

Darbības vai bezdarbības un kaitīgo seku apzināšanās kā apziņas sfēras psihiska darbība ir tieša nodoma intelektuālais moments.

Vainīgā vēlēšanās, lai viņa darbības vai bezdarbības rezultā­tā iestātos noteiktas kaitīgas sekas, norāda uz to, ka viņš gribējis tās sasniegt, un šāda vainīgā psihiskā darbība veido tieša nodo­ma gribas momentu.

Tā, piemēram, ja kāda persona bez tiesiska pamata un bez īpaš­nieka ziņas paņem citai personai piederošu mantu, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu, tad viņa apzinās savu darbību kaitīgumu. Viņa pa­redz, ka nodarīs citai personai materiālu zaudējumu, jo zādzības rezul­tātā grib iedzīvoties uz mantas īpašnieka rēķina. Šādas personas psihis­ko attieksmi pret nodarījumu kopumā raksturo tiešs nodoms.

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s i r a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u a r n e t i e ­š u n o d o m u ( d o l u s i n d i r e c t u s , d o l u s e v e n t u a l i s ) , j a p e r s o n a , k a s t o izdarī jusi, i r a p z i n ā j u s i e s s a v a s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī ­b a s k a i t ī g u m u , p a r e d z ē j u s i k a i t ī g ā s s e k a s u n , k a u t a r ī t ā s n a v v ē l ē j u s i e s , t o m ē r a p z i n ā t i p i e ļ ā v u s i š o s e k u i e s t ā š a n o s .

98 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse

Raksturojot netiešu nodomu, likumdevējs norāda uz tā līdzību ar tiešu nodomu, respektīvi, sakrīt tādi intelektuālie momenti kā darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās un kaitīgo seku paredzēšana. Tajā pašā laikā tiek vērsta uzmanība uz gribas momenta atšķirību.

Tieša nodoma būtiska iezīme ir vēlēšanās, lai kaitīgās sekas iestā­tos, bet netiešu nodomu raksturo šādu seku apzināta pieļaušana. Ne­vēlēšanās, lai netieša nodoma gadījumā iestātos kaitīgas sekas, izpaužas divos veidos: kā apzināta kaitīgo seku tikai pieļaušana vai kā vienaldzīga attieksme pret to iestāšanos.

Atšķirībā no tieša nodoma netiešu nodomu raksturo personas pa­sīva gribas izpausme pret kaitīgajām sekām. Tas nozīmē, ka vainīgais nevēlas kaitīgo seku iestāšanos, un tieša nodoma gadījumā šāds faktors ir būtisks. Tāpēc konkrētos gadījumos ir ļoti svarīgi šo gribas momentu atšķirību konstatēt un abus nodoma veidus savstarpēji norobežot, jo seku nevēlēšanās parasti liecina par nodarījumu izdarījušās personas mazāku vainas pakāpi.

No psiholoģiskā viedokļa raugoties, seku nevēlēšanās, tās vienīgi pieļaujot, liecina par personas neieinteresētību, lai sekas iestātos, kaut gan cita mērķa sasniegšanai viņa ir iekšēji gatava, ka tās var arī iestā­ties. Faktiski nodarījuma izdarītājam sekas nav vajadzīgas, tomēr iece­rētais cits mērķis ir tik iekārots, ka kaitīgās blakus sekas, par kurām ir jāatbild kriminālā kārtā, viņu neattur no tāda mērķa sasniegšanas.

Tā, piemēram, ābeļu dārza īpašnieks, lai atbaidītu pusaudžus, kas tumsā zaguši ābolus, raidījis šāvienu no bises viņu virzienā un vienam no zēniem trāpījis. Zēns no iegūtiem miesas bojājumiem pēc tam mi­ris. Tātad, lai aizsargātu savu mantu - ābolu ražu, dārza īpašnieks, šaujot pusaudžu virzienā ar bisi, bija sagatavojies uz to, ka var trāpīt kādam no viņiem un ka var iestāties smagas sekas. Tas nozīmē, ka viņš bija šīs smagās sekas apzināti pieļāvis, šaujot zēnu virzienā, kaut arī tās īpaši nebija vēlējies.

Netieša nodoma gribas moments var izpausties arī tādā veidā, ka persona izturas vienaldzīgi pret savas darbības vai bezdarbības sekām.

Tā, piemēram, iedzeršanas dalībnieki alkoholisko dzērienu lieto­šanas laikā sastrīdas un vienu no tilta iemet ne visai dziļā upē. Nepār­liecinājušies, kas ar upē iemesto noticis, viņi notikuma vietu pamet. Kā vēlāk atklājies, upē iemestais dzēruma dēļ no upes izkļūt nav spējis un noslīcis.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 99

Iemezdami cilvēku no tilta upē, vainīgie rēķinājās ar to, ka viņš var noslīkt, kaut arī tādas sekas nevēlējās. Viņi bija vienaldzīgi pret tādu Iespēju un konkrētos apstākļos apzināti pieļāva, ka cilvēks noslīkst.

Netiešs nodoms saistāms tikai ar noziedzīgu nodarījumu materi­āliem sastāviem, jo ši m nodoma veidam ir raksturīgi tas, ka tiek pie­ļautas kaitīgas sekas. Bet tas jau nozīmē, ka pieļautās sekas ir konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme.

Noziedzīga nodarījuma formālajā sastāvā sekas nav ietver­tas - pati prettiesiskā darbības vai bezdarbības apzināta izdarī­šana vai neizdarīšana jau ir pabeigts nodarījums, tāpēc tādā ga­dījumā vainīgā psihiskā attieksme pret sekām nav jāvērtē. Bet, ļa nu tomēr tādas sekas, kas noziedzīga nodarījuma sastāvā nav paredzē­tas, ir iestājušās, tad šāds fakts nodarījuma kvalifikāciju neietekmē, ja vien šīs sekas neveido citu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.

P e r s o n a s p s i h i s k ā a t t i e k s m e p r e t v i ņ a s d a r b ī b u v a i b e z ­d a r b ī b u , k a s n o z i e d z ī g o n o d a r ī j u m u f o r m ā l a j o s s a s t ā v o s i r n o d a r ī j u m a o b j e k t ī v ā s p u s e s p a z ī m e , v a r i z p a u s t i e s v i e n ī g i t ieša n o d o m a v e i d ā , j o n a v i e s p ē j a m s , k a p e r s o n a a p z i n ā t i i z d a r a k ā d u d a r b ī b u , n e v ē l o t i e s t o d a r ī t .

Tā, piemēram, nav iespējams prettiesiski stāties dzimumsakaros

(KL 159.pants) vai izdarīt netiklas darbības ar nepilngadīgo KL

162.pants), ja vainīgais, kurš šādas darbības ir izdarījis, nebūtu to vēlē­

jies. Teiktais neizslēdz vainīgā netiešu nodomu pret kaitīgajam sekām,

kas Krimināllikuma panta dispozīcijā ietvertas kā noziedzīga nodarīju­ma formālā sastāva kvalificējoši apstākļi. Kā piemēru var minēt izvaro­šanu, kas saistīta ar smagām sekām (KL 159.panta 3.daļa). Kā zināms, izvarošanu iespējams izdarīt tikai ar tiešu nodomu, bet pret smagam sekām - cietušās psihisku saslimšanu, pašnāvību, smagiem miesas bo­jājumiem, nāvi vainīgā attieksme var izpausties arī netieša nodoma veidā. Tomēr kopumā šāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ar tiešu nodomu.

Kaut arī Krimināllikumā dotā formulējuma tieša un netieša nodo­ma intelektuālais moments neatšķiras, tomēr netieša nodoma intelek­tuālajam momentam ir savas īpatnības.

Izdarot noziedzīgu nodarījumu ar nodomu, darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas vainīgais var paredzēt kā neizbēga­mas vai arī tikai kā iespējamas. Paredzēt seku neizbēgamību var

100 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 101

Piemēram, kā teikts Krimināllikuma 183.pantā, izspiešana ir pie­pi, isījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai i darīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cie­tušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai i.idil viņiem citu būtisku kaitējumu.

Tātad šādu noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo vainī-piedraudējuma nolūks ir bez tiesiska pamata iegūt citai personai

piederošus mantiska rakstura labumus. Noziedzīgais nodarījums - iz­spiešana šajā gadījumā jau ir pabeigta ar pieprasījuma brīdi, pastipri­not to ar piedraudējumu, jo mantiskā labuma iegūšana nav ietverta i '.piešanas sastāva objektīvās puses pazīmju skaitā.

Turpretī zādzības mērķis prettiesiski iegūt svešu kustamu mantu Iedzīvošanās nolūkā izriet no noziedzīgā nodarījuma sastāva satura un aptver arī pašu mantas iegūšanu, tāpēc šis nodarījums ir pabeigts ar nuntas paņemšanas brīdi, kad jau ir radusies iespēja rīkoties ar to pēc \aviem ieskatiem.

Novērtēt nodarījumā tieša un netieša nodoma savstarpējas noro­bežošanas un atbilstošas konstatācijas nozīmi ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai pareizi kvalificētu pabeigtus noziedzīgus nodarījumus, bet arī lai spētu atšķirt pabeigtu nodarījumu no nepabeigta, jo sagatavošanās un

('jinājuma stadija ir iespējama vienīgi tajos noziegumos, kas tiek iz­darīti ar tiešu nodomu.

Nosakot sodu vainīgajam, sava nozīme ir arī tam, vai noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu vai netiešu nodomu; vēlēšanās, lai iestātos kaitīgās sekas, liecina par kaitīgāku psihisko darbību cilvēka apziņā un parasti arī aktīvāku darbību noziedzīgā mērķa sasniegšanā.

B e z š i e m a n a l i z ē t a j i e m d i v i e m n o d o m a v e i d i e m - t i e š a u n n e t i e š a n o d o m a k r i m i n ā l t i e s ī b u t e o r i j a u n t i e s u p r a k s e a t z ī s t vēl a r ī c i t u s n o d o m a v e i d u s , b e t t i e K r i m i n ā l l i k u m ā t i e š i n a v r e g l a m e n t ē t i .

A t k a r ī b ā n o t ā , k a d r a d i e s n o d o m s i z d a r ī t n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u , v a r i z d a l ī t i e p r i e k š ē j u n o d o m u ( d o l u s p r a e m e d i -t a t u s ) u n p i e p e š i r a d u š o s n o d o m u ( d o l u s r e p e n t i n u s ) .

Iepriekšēja nodoma raksturīga iezīme ir nodoma rašanās brīža nesakritība ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku.

Tātad nodoms izdarīt noziedzīgu nodarījumu vainīgajam nav ra­dies tieši pirms nodarījuma izdarīšanas, bet jau agrāk, tādējādi viņam

tikai tieša nodoma gadījumā. Netiešs nodoms, kad vainīgā griba nav tieši vērsta uz noziedzīga rezultāta sasniegšanu, aptver vie­nīgi seku iestāšanās iespējamību.

Vainīgā nodoms aptver visus tos noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas veido nodarījuma objektīvo pusi, bet visus vienādā mērā viņš tos var neapzināties.

Tā, piemēram, izdarot zādzību grupas sastāvā, visi grupas dalīb­nieki var arī nezināt katra noziedzīgā grupas dalībnieka konkrētu lomu kopīgi izdarāmajā nodarījumā. Lai nodarījumu varētu kvalificēt kā zā­dzību, kas izdarīta grupā pēc iepriekšējas vienošanās, pietiek ar to, ka: grupas dalībnieki ir apzinājušies, ka tajā piedalās vismaz divas perso­nas, kuras iepriekš jau vienojušās par kopīgi izdarāmu zādzību.

Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad nepieciešams, lai kāda no konkrē­ta noziedzīga nodarījuma objektīvās puses sastāva pazīmēm būtu biju­si skaidri apzināta. Tāpēc Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozī­cijā likumdevējs ir ietvēris norādi uz konkrētu apstākļu apzināšanos vai kāda fakta zināšanu.

Tā, piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 300.pantu kriminālat­bildība draud par liecinieka apzināti nepatiesu liecību pirmstiesas iz­meklēšanā vai tiesā; par kriminālsodāmu atzīstama svešas mantas ie­gādāšanās vai realizēšana, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā (KL 314.pants).

Prasība par noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses kādas pazīmes apzināšanos norāda uz tiešu nodomu. Tā kā apzi­nāšanās ir nodoma intelektuālā momenta pazīme, tad tajos gadīju­mos, kad kāda Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētā apstākļa apzināšanās nav konstatēta, personas darbībā nav arī paredzētā no­ziedzīgā nodarījuma sastāva, jo tajā trūkst nodarījuma sastāva subjektī­vās puses.

Iedalīt nodomus tiešos un netiešos ir svarīgi, lai varētu pareizi kvalificēt noziedzīgo nodarījumu. Šos nodoma veidus atšķirt un sav­starpēji norobežot var vienīgi pēc rūpīgas noziedzīga nodarījuma sa­stāvu analīzes, jo Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas tiešas norādes uz nodoma veidu nav.

Tādus noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti uz noteikta noziedzīga mērķa sasniegšanu, neatkarīgi no tā, vai mērķis ir vai nav ietverts no­ziedzīga nodarījuma sastāvā kā obligāta pazīme, iespējams izdarīt tikai ar tiešu nodomu.

102 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

bijusi iespēja noziedzīgo nodarījumu vispusīgāk izplānot, rūpīgāk izvē­lēties nodarījuma izdarīšanas rīkus, līdzekļus un paņēmienus, arī vietu un laiku, izraudzīties atbalstītājus u.tml. Iepriekšējs nodoms raksturīgs, piemēram, svešas mantas zādzībai grupā pēc iepriekšējas vienošanās (KL 175.panta 2.daļa).

ja nodarījuma izdarīšanas apstākļi ir līdzīgi, iepriekšējs nodoms sa­līdzinājumā ar piepeši radušos nodomu tiek vērtēts kā kaitīgāks. Labāk plānots un iepriekš apdomāts noziedzīgs nodarījums parasti ir vieglāk izdarāms, tas ir arī rezultatīvāks. Bet atsevišķos gadījumos iepriekšējs nodoms var liecināt arī par to, ka persona savā apziņā ir svārstījusies, pirms viņa pieņēmusi lēmumu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Piepeši radies nodoms ir vainīgā nodoms izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas viņam radies pēkšņi un tūlīt arī ticis realizēts. Šāda nodoma gadījumā liela nozīme ir blakus apstākļiem, situācijai, kādā nodarījuma izdarītājs atrodas, cietušā uzvedībai u.tml.

Raksturīga šajā ziņā ir slepkavība, ja tā izdarīta piepeša stipra psi­hiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses (KL 120.pants). Līdzīga satura dispozīcija atrodama arī Krimināllikuma 127.pantā, ja tīši nodarīti vidēja smagu­ma vai smagi miesas bojājumi.

Izņemot retus gadījumus, parasti nodoma rašanās laiks noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju neietekmē, bet šo apstākli var ņemt vērā, no­sakot vainīgajam sodu.

A t k a r ī b ā n o t ā , c i k k o n k r ē t i v a i n ī g a i s p a r e d z ē j i s k a i t ī g ā s sekas, k r i m i n ā l t i e s ī b ā s i z d a l a n o t e i k t u n o d o m u ( d o l u s d e -t e r m i n a t u s ) u n n e n o t e i k t u n o d o m u ( d o l u s i n d e t e r m i n a t u s ) .

Tiešs noteikts nodoms ir konkretizēts, tāpēc dažreiz to dēvē arī par konkretizētu nodomu. Šādam nodomam raksturīgs tas, ka vainīgais precīzi paredz, kādas sekas var izraisīt viņa darbība vai bezdarbība, un cenšas šo seku iestāšanos sasniegt (piemēram, vai­nīgais nolēmis nozagt citai personai piederošu noteiktu mantu -automašīnu un to arī izdarījis).

N o t e i k t s n o d o m s s a v u k ā r t d a l ā s v i e n k ā r š i n o t e i k t ā u n a l ­t e r n a t ī v i n o t e i k t ā n o d o m ā .

Vienkārši noteiktu nodomu var konstatēt tādos gadījumos, kad vainīgais paredz tikai vienu noteiktu rezultātu (sekas), ko izraisīs viņa darbība vai bezdarbība, piemēram, nāves sekas.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ļQ3

Alternatīvi noteikta nodoma gadījumā vainīgais paredz divus

v,n vairākus rezultātus (sekas), ko izraisīs viņa darbība vai bezdarbība,

lurklāt abas kaitīgās sekas vainīgais arī paredz, katra no tām viņa apzi­

na ir konkretizēta un abas sekas viņam ir vienlīdz vēlamas, bet iecerētā

noziedzīgā mērķa realizēšanai pietiek ar viena noziedzīgā rezultāta sa­

sniegšanu.

Tā, piemēram, vainīgais nodara cietušajam miesas bojājumus, kas

to nodarīšanas brīdī ir bīstami viņa dzīvībai (smags miesas bojājums),

bet pēc nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem viņš arī paredz

lo, ka var iestāties cietušā nāve. Tādas viņa darbības sekas vainīgajam

au ir vēlamas.

Alternatīva nodoma gadījumā nodarījums ir jākvalificē saskaņā ar

lo Krimināllikuma pantu, kas paredz atbildību par faktiski realizētu no­

domu. Ja no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ pilnībā netiek realizēts

neviens no alternatīvajiem nodomiem, tad nodarījums būtu jākvalificē ka mēģinājums realizēt noziedzīgu nodarījumu ar vieglākajām sekām.

Reālas sekas tādā gadījumā nav iestājušās, un tas nozīmē, ka, sa­sniedzot vienas no alternatīva nodoma veidā iecerētajām sekām, tās varēja būt arī vieglākās. Tātad nedrīkst būt noteikta smagāka atbildība par noziedzīga nodarījuma mēģinājumu salīdzinājumā ar pabeigtu nodarījumu, kas, pastāvot alternatīvam nodomam un to realizējot, varētu būt saistīts ar vieglākajām sekām.

Tātad, ja neviena no gribētajām sekām (smagi miesas bojājumi,

nāves sekas) neiestājas no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, vainī­

gajam ir jāatbild par mēģinājumu nodarīt smagu miesas bojājumu, tas

ir, par vieglākā ar alternatīvo nodomu aptvertā noziedzīgā nodarījuma

mēģinājumu.

Nenoteikts nodoms ir nekonkretizēts. Šim nodoma veidam raksturīgs ir tas, ka vainīgais paredz, kādas sekas vispār var iz­raisīt viņa darbība vai bezdarbība, bet viņa apziņā tās nav kon­kretizējušās.

Tā, piemēram, par nenoteiktu nodomu var runāt gadījumos, kad vainīgais nolēmis nodarīt miesas bojājumus citai personai, izmantojot rīku vai paņēmienu, ar kuru iespējams cietušajam nodarīt jebkura smaguma miesas bojājumus. Vainīgais gan nedomā, konkrēti kāda smaguma miesas bojā jumus viņš nodarīs cietušajam.

104 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 105

uujāka nozīme ir prasībām ievērot īpaši stingrus drošības noteiku­mu-,, kas reglamentē saimnieciskās darbības procesus, jo citādi var ie­tīties ļoti smagas kaitīgas sekas, piemēram, kuģu bojāeja, kuģu vai Iii lenu sastāvu sadursmes, sprādzieni un eksplozijas, ugunsgrēki viegli

H liesmojošu un indīgu vielu noliktavās, transportlīdzekļos u.tml.

Neuzmanība kā vainas forma raksturīga nodarījumiem, kuros no-i«īdzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes saistītas ar kaitī­

gam sekām. Aizsardzības noteikumu pārkāpšana bez nopietnām se­kām parasti tiek sodīta administratīvā vai disciplinārā kārtā. Kriminā-l.ilbildība tikai par drošības un aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vien vai darbību vai bezdarbību aiz neuzmanības, kas nav izraisījusi kaitīgas sekas, paredzēta retos gadījumos, piemēram, par valsts noslē­puma izpaušanu aiz neuzmanības (KL 95.pants).

Neuzmanība kā vainas forma ir kvalificējama, ja konstatēts, ka 1) personai ir bijis uzlikts pienākums rīkoties atbilstoši piesardzības notei­kumiem valsts, sabiedrības vai atsevišķu cilvēku interesēs; 2) persona ukojusies neatbilstoši noteikumiem un viņas rīcība izraisījusi kaitīgas .'kas; 3) personai ir bijusi iespēja rīkoties atbilstoši šiem noteikumiem.

K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t i d i v i n e u z m a n ī b a s v e i d i - p a š ­p a ļ ā v ī b a ( l u x u r i a ) u n n e v ē r ī b a ( n e g l i g e n t i a ) , k u r i v i e n s n o o t r a a t š ķ i r a m i g a n p ē c i n t e l e k t u ā l ā , g a n g r i b a s m o m e n t a .

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u aiz n o z i e ­d z ī g a s p a š p a ļ ā v ī b a s , j a v a i n ī g a i s , k a s t o izdarī j is, i r p a r e d z ē j i s savas d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s k a i t ī g o s e k u i e s t ā š a n ā s ie­spēju, b e t v i e g l p r ā t ī g i p a ļ ā v i e s , k a v a r ē s t ā s n o v ē r s t .

Savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās ie­spējas paredzēšana ir noziedzīgās pašpaļāvības intelektuālais moments, bet vieglprātīga paļaušanās uz to, ka kaitīgās sekas varēs novērst - gribas moments.

Raksturojot noziedzīgas pašpaļāvības intelektuālo momentu, li­kumdevējs norādījis vienīgi uz kaitīgo seku iestāšanās iespēju. Tātad nav norādes uz pašu darbību vai bezdarbību, kas šādas sekas varētu izraisīt. Tas izskaidrojams ar to, ka pati darbība vai bezdarbība, kas var sekas izraisīt, pārsvarā gadījumu nav krimināli sodāma.

Jāatzīmē, ka noziedzīga pašpaļāvība parasti saistīta ar apzinātu

tādu konkrētu drošības vai piesardzības noteikumu pārkāpšanu, kas

paredzēti, lai kaitīgās sekas neiestātos. Šāda apzināta attieksme pret

Ja ir šāda subjektīva attieksme pret kaitīgajām sekām, atbildība ie­stājas par faktiski nodarītajiem miesas bojājumiem, jo arī tādu seku iestāšanos vainīgais savā apziņā bija paredzējis.

Kaitīgu seku paredzēšana kā nodoma intelektuālais moments ir jāsaista ar personas psihiskās darbības noteiktu virzienu - vai nu viņas vēlmi, lai konkrētas sekas iestātos, vai apzināti tās pieļaujot. Tas nav saistāms ar iespēju vispār nodarīt kaut kādu kaitējumu ar likumu aiz­sargātām interesēm. Tieši tāpēc Krimināllikumā nav tādas normas, kas paredz atbildību par iespēju nodarīt nekonkrēta satura kaitējumu. No­ziedzīgu nodarījumu pamatsastāvos vai kā nodarījumu kvalificējošās pazīmēs ir ietvertas noteiktas sekas (miesas bojājumi, zaudējumi lielā apmērā, būtisks kaitējums u.tml.), tātad tādas sekas, kas jau radušās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā.

Šajā sakarībā ir atzīstama profesora P.Minča atbalstītā doma, ka no nodarījumiem, kuri draud ar briesmām, ir jāatturas. Iespējamas ir gandrīz jebkuras gadījuma sekas, un iespējamo seku prasījums kā no­darījuma pazīme paralizētu katru noderīgu cilvēka aktivitāti, jo sevišķi katru virzīšanos uz priekšu, kura pastāvīgi savienota ar zināmu risku.8

5 . 4 . N e u z m a n ī b a u n t ā s v e i d i

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u aiz neuz­m a n ī b a s , j a v a i n ī g a i s , k a s t o izdarīj is, i r p a r e d z ē j i s s a v a s d a r ­b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s k a i t ī g o s e k u i e s t ā š a n ā s i e s p ē j u , b e t v i e g l p r ā t ī g i p a ļ ā v i e s , k a t ā s v a r ē s n o v ē r s t , v a i a r ī n a v p a r e ­d z ē j i s š ā d u s e k u i e s t ā š a n ā s i e s p ē j u , k a u t g a n p ē c n o d a r ī j u m a k o n k r ē t a j i e m a p s t ā k ļ i e m v i ņ a m v a j a d z ē j a u n v i ņ š v a r ē j a t ā s p a r e d z ē t .

Neuzmanība kā vainas forma raksturīga galvenokārt noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar drošības tehnikas, dabas vides, sanitārijas, darba aizsardzības, ugunsdrošības, transporta kustības drošības un ekspluatācijas un citu noteikumu pārkāpšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs (celtniecībā, transportā, spridzināšanas, meža un citos dar­bos), profesionālo pienākumu pildīšanā, arī nodarījumos pret personu un vairākos citos noziedzīgos nodarījumos.

Sakarā ar modernas, sarežģītākas un jaudīgākas tehnikas un teh­noloģijas izstrādāšanu un ieviešanu tautsaimniecībā, kaitīgu vielu kon­centrēšanos attiecīgās glabātavās un to transportēšanu arvien

106 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

pārkāpumu liecina par to, ka noziedzīga pašpaļāvība ir vairāk bīstam nekā noziedzīga nevērība.

Spriežot pēc intelektuālā momenta, noziedzīgai pašpaļāvībai ir zināma līdzība ar netiešu nodomu. Tikai atšķirībā no netieša nodoma, kaitīgo seku paredzēšana pašpaļāvības gadījumos iz­paužas abstraktā veidā.

Par noziedzīgu pašpaļāvību var runāt tad, ja vainīgais paredz, ka viņa darbība vai bezdarbība vispār var izraisīt kaitīgās sekas, bet cer, ka konkrētā gadījumā tās neiestāsies, kaut gan, rūpīgi un vispusīgi apsve­rot visus apstākļus, viņam bija jāsaprot, ka cerības uz kaitīgo seku neie-stāšanos ir nepamatotas. Apstākļi, kuriem pēc vainīgā ieskatiem vaja­dzēja aizkavēt seku iestāšanos, ir nepamatoti, jo īstenībā tie nebija spējīgi tās novērst.

Galvenā noziedzīgas pašpaļāvības iezīme, kas palīdz to atšķirt no netieša nodoma, saskatāma gribas momentā. Netieša nodoma gadī­jumā vainīgais apzināti pieļauj kaitīgo seku iestāšanos, turpretī nozie­dzīgas pašpaļāvības gadījumā seku iestāšanās apzināti netiek pieļauta.

Noziedzīgas pašpaļāvības gadījumā ne vainīgā apziņa, ne griba nav vienaldzīga pret viņa darbības vai bezdarbības iespējamām sekām. Apziņa balsta vēlmi panākt, lai darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas novērstu.

Vainīgais rēķinās ar konkrētiem un reāliem apstākļiem, kas, pēc viņa domām, neļaus iestāties kaitīgajām sekām. Vainīgais cerības liek uz savām personiskajām iespējām, piemēram, spēku, veiklību, pieredzi, profesionālo meistarību u.tml., uz citu personu darbību vai palīdzību, mehānismiem, dabas spēkiem un citiem faktoriem, kuru lomu, kā vē­lāk izrādās, viņš ir pārvērtējis, un cerība, ka tie varētu novērst kaitīgo seku iestāšanos, bijusi vieglprātīga.

Netieša nodoma gadījumā vainīgais, kaut arī nevēlas kaitīgo seku iestāšanos, tomēr apzināti tās pieļauj, jo viņa cerība, ka varbūt šīs sekas neiestāsies, ne uz ko konkrētu netiek balstītas. Cerība uz kaut ko ne­konkrētu, uz to, ka sekas varbūt neiestāsies, neizslēdz netiešu nodomu.

Noziedzīgu pašpaļāvību ilustrē šāds piemērs. Autobusa šoferis, aizvedis talciniekus uz sarīkojumu, lietojis alkoholiskos dzērienus. Atpa­kaļceļā, būdams alkohola reibumā, viņš vadījis autobusu ar lielu ātru­mu un vienā no ceļa pagriezieniem iebraucis grāvī. Vairāki no autobu­sā esošajiem ieguvuši dažāda smaguma miesas bojājumus.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse li 07

Krimināllietā noskaidrots, ka autobusa šoferis, izvēloties braukša­

nas ātrumu, paļāvies uz savu transportlīdzekļa vadītāja ilggadējo pie-

icdzi un prasmi, taču dzēruma dēļ ar to vien izrādījies par maz, lai ceļa

pagriezienā neiebrauktu grāvī.

Tātad paļāvība uz savu pieredzi un automašīnas vadīšanas prasmi

konkrētajā situācijā bijusi nepietiekama, lai, vadot transportlīdzekli

d/ēruma stāvoklī, neiestātos kaitīgās sekas.

Noziedzīgas pašpaļāvības atšķiršanai no netieša nodoma ir liela

praktiska nozīme, jo tā ietekmē noziedzīga nodarījuma pareizu kvalifi­

kāciju un līdz ar to arī taisnīga soda noteikšanu vainīgajam par noda­

lījumu.

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r i z d a r ī t u aiz n o z i e ­dzīgas n e v ē r ī b a s , j a v a i n ī g a i s , kas t o izdarīj is, n a v p a r e d z ē j i s k a i t ī g o s e k u i e s t ā š a n ā s i e s p ē j u , k a u t g a n v i ņ a m v a j a d z ē j a u n v i ņ š v a r ē j a t ā s p a r e d z ē t .

Atšķirībā no nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības noziedzī­ga nevērība nav pat saistīta ar darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespējas paredzēšanu.

Tomēr arī šajā gadījumā personas psihiskā attieksme pret kaitīga-

jam sekām, kas iestājušās vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā,

pastāv, bet tikai īpašā veidā. Persona, kurai ir reāla iespēja paredzēt

savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanos, savus garīgos

spēkus nenodarbina tādā pakāpē, lai savu gribu orientētu uz kaitīgo

seku nepieļaušanu, tātad neizmanto visas esošās iespējas, lai kaitīgās

sekas neiestātos.

Atbildība par noziedzīgu nodarījumu, kurā personas vaina izpau­

žas noziedzīgas nevērības veidā, iestājas tāpēc, ka viņai vajadzēja un

viņš varēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas.

N o z i e d z ī g a s n e v ē r ī b a s g r i b a s m o m e n t a m i r d i v i k r i t ē r i j i -o b j e k t ī v a i s ( v a j a d z ē j a p a r e d z ē t ) u n s u b j e k t ī v a i s ( v a r ē j a p a r e ­d z ē t ) . L a i a t z ī t u , k a n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s i z d a r ī t s a i z n o z i e ­d z ī g a s n e v ē r ī b a s , p e r s o n a s p s i h i s k a j ā d a r b ī b ā j ā k o n s t a t ē a b i šie k r i t ē r i j i .

Noziedzīgas nevērības objektīvais kritērijs nozīmē, ka perso­nai jāievēro savas profesijas, specialitātes vai nodarbošanās pie­sardzības noteikumi, kas tiek prasīts tādēļ, lai nepieļautu kaitīgo seku iestāšanos. Katrai personai jāievēro arī visa veida piesardzība, ko

uzliek tiesību, morāles un sadzīves normas.

108 5.nodaja. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 109

ļliotīvi, kas sekmē noteikta noziedzīga mērķa sasniegšanu. Tāpēc starp

motīvu un mērķi pastāv saistība. Motīvs ir tas aktīvais spēks, kas darbī­

bu virza uz noteiktu mērķi.

M o t ī v s i r c i l v ē k a i e k š ē j a i s p a m u d i n ā j u m s , d z i ņ a , t i e k s m e , kas v i r z a v a i n ī g ā g r i b u u z n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n u .

M ē r ķ i s ( n o l ū k s ) i r i e c e r ē t a i s r e z u l t ā t s , k o p e r s o n a , izda­rot n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u , v ē l a s s a s n i e g t .

Tā, piemēram, mantas nolaupīšanas gadījumā vainīgā darbības

motīvs ir mantkārība, bet mērķis - iedzīvošanās uz cita rēķina. Slepka­

vību var izdarīt aiz atriebības vai mantkārības, bet mērķis ir dzīvības

atņemšana citai personai. Kaut gan pastāv cieša saistība starp mērķi un kaitīgajām se­

kām, tomēr jāsaskata arī atšķirība starp tiem. Mērķis kā nozie­dzīgā nodarījuma vēlamais rezultāts raksturo cilvēka subjektīvo domāšanu, bet nodarījuma sekas parādās objektīvajā pasaulē, kas radušās mērķa sasniegšanas rezultātā.

Katru noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar tiešu nodomu, de­terminē noteikts motīvs, kurš vienmēr rodas pirms nodoma. Nodoms rodas un nostiprinās konkrēta motīva ietekmē.

Noziedzīga nodarījuma motīvi var būt dažādi: mantkārība, greizsirdība, atriebība, naids, skaudība, karjerisms, huligāniski pamudinājumi, nepareizi izprastas draudzības jūtas, pārprastas dienesta intereses u.c.

Dažos noziedzīgos nodarījumos var savīties pēc savas nozīmes un lomas atšķirīgi motīvi, piemēram, slepkavības motīvi vienlaicīgi var būt atriebība un mantkārība, greizsirdība un atriebība u.tml.

Mērķa nozīme izpaužas tajā apstāklī, ka tas nosaka vainīgā gribu, balsta to uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Arī nodarījuma mērķi pēc sava satura var būt dažādi: vēlme iedzīvoties, izraisīt nacionālu naidu, vājināt valsts aizsardzības spējas vai ekonomiku u.c.

P a r m ē r ķ i u n m o t ī v u v a r b ū t r u n a v i e n ī g i s a i s t ī b ā a r n o ­z i e d z ī g i e m n o d a r ī j u m i e m , k a s i z d a r ī t i a r t i e š u n o d o m u , j o t i k a i š ā d a n o d o m a v e i d ā i z p a u ž a s v ē l ē š a n ā s s a s n i e g t n o t e i k ­t u p r e t t i e s i s k ā s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s r e z u l t ā t u .

Apzināti pieļaujot seku iestāšanos (netiešs nodoms), vainīgais šīs sekas nevēlas, tās ir konkrētās darbības vai bezdarbības blakus rezul­tāts, lai iestātos patiesi vēlamās sekas. Tātad kaitīgās sekas nenosaka

Subjektīvais kritērijs vērtējams, ievērojot to, vai konkrētā persona atbilstoši savām personiskajām īpašībām, kvalifikācijai, konkrētajiem apstākļiem, situācijai, kurā noziedzīgais nodarī­jums izdarīts, varēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas.

Šīs īpašības un apstākļi jāņem vērā, vērtējot konkrētās personas iespējas paredzēt kaitīgo seku iestāšanos saistībā ar viņas izdarīto no­ziedzīgo nodarījumu. Bieži lietotais kritērijs - vidēji attīstīta cilvēka spēja paredzēt viņa darbības vai bezdarbības sekas ne vienmēr būs piemērojams attiecībā uz konkrētu personu un nodarījuma situāciju.

Nav šaubu, ka persona noziedzīgu nevērību pieļāvusi šādā kon­krētā situācijā. Mednieks medību beigās, kaut gan zina, ka tajās pie­dalās arī dzinēji, pustumsā izšauj uz skaidri nesaskatāmu objektu un trāpa dzinējam.

Mednieki ir pietiekami labi informēti par medību noteikumiem, kuros teikts, ka nedrīkst šaut uz skaidri nesaskatāmu mērķi. Tātad medniekam krēslā vajadzēja būt īpaši piesardzīgam, jo vairāk tāpēc, ka medības tuvojās beigām un drīz vajadzēja parādīties dzinējiem. Tas nozīmē, ka mednieks varēja paredzēt arī cilvēka parādīšanos. Taču viņš bija nevērīgs pret šo apstākli un rezultātā viņa neuzmanības dēļ tika nonāvēts cilvēks, ko pēc konkrētiem apstākļiem medniekam ne tikai vajadzēja, bet viņš to arī varēja paredzēt. Tātad šādā situācijā mednie­ka vaina cilvēka nonāvēšanā ir saskatāma un tā izpaužas noziedzīgā nevērībā.

Turpretī personu nav pamata uzskatīt par vainīgu, ja viņa nav pa­redzējusi, ka viņas darbības vai bezdarbības rezultātā konkrētā situācijā var iestāties kaitīgas sekas, viņai nevajadzēja un viņa ari nevarēja tās paredzēt. Tas ir gadījums (casus), par kuru kriminālatbildība neiestājas (KL 10.panta 2.daļa).

5 . 5 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a m o t ī v s u n m ē r ķ i s

Motīvs un mērķis ir patstāvīgas noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīmes, kas tāpat kā vaina pierādāmi krimināllietā, ja tie saska­ņā ar Krimināllikumu ietverti noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.

Motīvs un mērķis ietekmē nodoma rašanos, tā virzību uz mērķi un nodoma īstenošanos. Katru, arī noziedzīgu gribas izpausmi, ietekmē

n o 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse

kads noteikts motīvs un tas nav bijušas vainīga darbības vai bezdarbī­bas mērķis.

Arī noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti aiz neuzmanības, noda­rījuma subjektīvā puse nav saistīta ar noteiktu motīvu un mērķi. No­ziedzīgas nevērības gadījumā par motīvu un mērķi nav pamata runāt tāpēc, ka persona vispār pat neparedz kaitīgo seku iestāšanās iespēju, un tas izslēdz motīva un mērķa iekšējas psihiskās saiknes iespējamību ar prettiesisko darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.

Tāds pats secinājums iespējams, ja izanalizējam noziedzīgu paš­paļāvību, jo saskaņā ar šī neuzmanības veida formulējumu Kriminālli­kuma 10.pantā vainīgais nevēlas kaitīgo seku iestāšanos. Tātad viņam tāda mērķa nav, bet apzināts mērķis bez motīva nepastāv.

Saliktos noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti aiz neuzmanības un izpaužas kā noteikumu pārkāpums, kura rezultātā iestājas kaitīgas se­kas, noteikumu pārkāpums var būt arī tīšs un pārkāpuma izdarīšanai var būt arī noteikti motīvi.

Piemēram, nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.pantā, ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt tīši, bet sekas vienmēr iestājas aiz neuzmanības. Kaut arī ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums tiek izdarīts, noteiktu motīvu vadīts, šis noziedzīgais nodarījums uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības, jo subjektīvo pusi šādā nodarījumā nosa­ka paša vainīgā psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām. Līdz ar to ne ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma izdarīšanas motīvs, ne mērķis nenosaka vainīgā subjektīvo attieksmi pret nodarījumu kopumā.

Varam minēt konkrētu piemēru. Taksometra vadītājs, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, tīši pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Motīvs šādai rīcībai var būt vēlēšanās saņemt lielāku atlīdzību no pasa­žiera, kurš ļoti steidzas, ja šādā reizē braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā taksometrs notriec cilvēku, nodarot viņam smagus miesas bojājumus, tad kaitīgās sekas ir radušās nevis tāpēc, ka taksometra va­dītājs gribējis saņemt lielāku atlīdzību no pasažiera, bet gan tāpēc, ka viņš pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu.

Šādā gadījumā taksometra vadītājs kaitīgās sekas nav vēlējies, ta­ču, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, viņš bijis vieglprātīgs pret iespējamām sekām un tātad nodarījumu izdarījis aiz neuzmanības. Tā­das vieglprātības pamatā nav ne viņa darbības motīvs, ne arī kāds no­teikts mērķis.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 1 1 1

Kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazī­mēm motīvam un mērķim var būt divējāda nozīme: 1) motīvam un mērķim var būt noziedzīga nodarījuma sastāva obligātas pa-nmes nozīme, un tas ietekmē nodarījuma kvalifikāciju; 2) motīvs un mērķis neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tie Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā nav ietverti kā obligāti nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.

Motīvs vai mērķis kā obligāta noziedzīga nodarījuma sastāva

subjektīvās puses pazīme ir vairāku Krimināllikuma sevišķās daļas pantu

dispozīcijas īpaši norādīta kā pamatsastāva pazīme vai kā nodarījumu

kvalificējoša pazīme.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 293.pantā paredzēta atbildība par

personas apzināti nelikumīgu aizturēšanu vai piespiedu atvešanu, ja tā

i/darīta mantkārīgā nolūkā.

Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzēta atbildība par valsts

amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot die­

nesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai

pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un

Interesēm un ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Kad tāda nolūka nav

bijis, tad atbildība iestājas saskaņā artā paša panta 1 .daļu.

Kriminālatbildība draud par vairāk nekā divu personu apvienoša­

nos organizētā, ar ieroci bruņotā grupā (bandā) noziegumu izdarīšanai

(KL 224.panta 1 .daļa). Tātad šāda noziedzīga grupējuma izveidošana

notiek ar īpašu mērķi - izdarīt noziegumus.

Kriminālatbildība par viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu

draud tikai tādā gadījumā, ja šie priekšmeti viltoti izplatīšanas nolūkā

(KL 192.pants).

Ja personas darbībās Krimināllikuma sevišķas daļas panta dispozī­

cijā norādītais motīvs vai mērķis nav konstatēts, tad vispār nav nozie­

dzīga nodarījuma sastāva un līdz ar to nav pamata viņas saukšanai pie

kriminālatbildības. Ja personas darbībās ir kāda cita nodarījuma sastāva

pazīmes, nodarījums jākvalificē saskaņā ar citu Krimināllikuma sevišķās

daļas pantu.

Tā, piemēram, terorisms var izpausties kā uzņēmumu, celtņu, naf-

las vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomu­

nikāciju tīklu vai citas mantas iznīcināšana vai bojāšana, lai kaitētu Lat­

vijas Republikai vai tās iedzīvotājiem (KL 88.panta 1 .daļa).

112 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse

Ja turpretī šāda nolūka nav, tad iepriekš uzskaitītās mantas iznīci­nāšana vai bojāšana jākvalificē nevis kā noziedzīgs nodarījums pret valsti, bet gan kā nodarījums pret īpašumu (KL 185. vai 1 87.pants).

Krimināllikumā nereti noziedzīga nodarījuma sastāvi konstruēti tādā veidā, ka panta dispozīcijā nav īpaši norādīts uz motīvu vai mērķi kā obligātu nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmi, taču, lai kon­statētu attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, motīvs un mērķis ir obligāti jāpierāda.

Tā, piemēram, motīvs un mērķis ir obligāta pazīme visos mantas nolaupīšanas gadījumos (zādzībā, laupīšanā, krāpšanā, piesavināša­nās), arī izspiešanā. Ja mantkārīgs nolūks un iedzīvošanās uz citu rēķina nav konstatēta, tad nav arī izdarīti šie mantkārīgie nodarījumi.

Krimināllikuma sevišķajā daļā vairums tīšu noziedzīgu nodarījumu sastāvi konstruēti tādā veidā, ka tajos nav izteikta obligāta prasība pēc nodarījuma motīva vai mērķa; turklāt arī no nodarījuma sastāva satura un jēgas tas neizriet. Taču tas nenozīmē, ka tīšus noziedzīgus nodarī­jumus izdara bez motīva un mērķa.

Tā, piemēram, miesas bojājumus citai personai vainīgais var no­darīt dažādu motīvu vadīts - aiz greizsirdības, atriebības, naida dēļ u.c. Taču noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas motīvi šajos gadījumos noda­rījuma kvalifikāciju neietekmē.

Tomēr noskaidrot tīša noziedzīga nodarījuma motīvu vajag vien­mēr, jo no motīva var būt atkarīgs tas, kāds sods nosakāms vainīga­jam.

5 . 6 . K ļ ū d a u n t ā s i e t e k m e u z v a i n u

K ļ ū d a i r p e r s o n a s n e p a r e i z s p r i e k š s t a t s p a r i z d a r ī t ā no­z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a ( d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s ) , k a i t ī g o se­k u , k ā a r ī c ē l o ņ s a k a r ī b a s f a k t i s k a j ā m u n j u r i d i s k a j ā m pazī­m ē m .

Kļūda var rasties gadījumos, kad persona nav pietiekami informē­ta par to, vai viņas darbībā vai bezdarbībā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, viņai nav pietiekamu ziņu par nodarījuma faktiskajiem apstāk­ļiem, vai persona nepareizi novērtējusi konkrētu situāciju u.tml.

Kļūdas pamatā ir apstāklis, ka persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nepietiekami pilnīgi vai nepareizi novērtējusi savu uzvedī­bu, savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas vai to prettiesiskumu.

S.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 113

Lai kļūdu pareizi novērtētu, jānoskaidro un pareizi jānovērtē no-i i i( l/ īga nodarījuma subjektīvās puses patiesais saturs, jo personai ne­

var inkriminēt tādus apstākļus, kurus viņa nav varējusi aptvert. A t k a r ī b ā n o p e r s o n a s m a l d ī š a n ā s r a k s t u r a p a r k o n k r ē t ā

noziedzīgā n o d a r ī j u m a b ū t i s k i e m a p s t ā k ļ i e m v a r b ū t r u n a par j u r i d i s k o ( e r r o r j u r i s ) u n f a k t i s k o k ļ ū d u ( e r r o r f a c t i ) .

J u r i d i s k ā k ļ ū d a i r p e r s o n a s n e p a r e i z s p r i e k š s t a t s p a r v i ­ņas d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s ( n o d a r ī j u m a ) t i e s i s k a j ā m sē­li.im.

Viens no juridiskās kļūdas gadījumiem ir personas kļūdains priekšstats par to, vai izdarītā darbība vai bezdarbība ir nozie­dzīga (error juris criminalis).

Tātad persona, izdarot kādu darbību vai bezdarbību, uzskata, ka

viņa ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kaut gan viņas izdarītajā nav

noziedzīga nodarījuma sastāva. Šādu darbību vai bezdarbību dēvē par šķietamu nodarījumu

(delictum putativum). Par tādu darbību vai bezdarbību nav pamata personu saukt pie kriminālatbildības un sodīt. Tā, piemēram, persona var uzskatīt, ka par aizdevuma savlaicīgu neatdošanu viņai draud kriminālatbildība, kaut gan šādam faktam ir vienīgi civiltiesiskas sekas.

Var būt arī kļūdains priekšstats par to, ka izdarītā darbība vai bez­darbība nav noziedzīgs nodarījums. Tātad persona, kas izdarījusi kādu Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) paredzētu noziedzīgu nodarījumu, neuzskata to par krimināli sodāmu.

Tā, piemēram, kāds pasažieris saderējis, ka apstādinās vilcienu. Būdams pārliecināts, ka neizdara noziedzīgu nodarījumu, bet tikai ad­ministratīvi sodāmu pārkāpumu, viņš norāvis trauksmes bremzi. Vilcie­na straujas bremzēšanas rezultātā cietuši vairāki pasažieri, un sakarā ar medicīniskās palīdzības sniegšanu viņiem vilciens nākamajā stacijā no­nācis ar krietnu nokavēšanos, arī turpmāk tas braucis, atpaliekot no kustības grafika.

Tikai vēlāk vilciena apturētājs uzzinājis, ka par vilciena patvarīgu

apturēšanu bez vajadzības, izmantojot trauksmes bremzi, ja tādējādi

traucēta vilciena normāla kustība, draud kriminālatbildība (KL

259.pants).

Šāda kļūda var būt par pamatu, lai personu sauktu pie krimināl­

atbildības. Krimināltiesībās pastāv vispāratzīts noteikums, ka likuma

nezināšana personu neatbrīvo no atbildības.

114 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 115

Atsevišķos gadījumos, novērtējot šāda kļūdainā priekšstata ie­meslus, tiesa tos var uzskatīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

Kļūdains priekšstats var būt arī par to, kādā Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) paredzēts izdarītais noziedzīgais nodarījums, kā arī par to, kāds sods par izdarīto draud.

Tātad persona apzinās, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet kļūdās attiecībā uz tā kvalifikāciju. Piemēram, persona uzskata, ka viņa vidēja smaguma miesas bojājumus cietušajam nodarījusi aiz per­soniskiem iemesliem (KL 126.panta 1 .daļa), bet izrādās, ka miesas bo­jājumu nodarīšana cietušajam bijusi saistīta ar rupju sabiedriskā miera traucēšanu, un tad nodarījums jāuzskata par ļaunprātīgu huligānismu (KL 231.panta 2.daļa).

Šāda personas juridiskā kļūda neietekmē nodarījuma kvalifikāciju, jo vainīgā nodoma saturā, izdarot noziedzīgo nodarījumu, ietilpst no­darījuma kaitīguma apzināšanās un nevis nodarījuma kvalifikācija.

Personai var būt kļūdains priekšstats par to, kāds sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredzēts Krimināllikumā.

Tātad persona apzinās, ka izdara noziedzīgu nodarījumu un par to draud kriminālsods, bet kļūdās, domājot par soda veidu vai soda mēru. Piemēram, persona patvaļīgi nošāvusi stirnu un uzskata, ka par to draud vienīgi naudas sods. Bet Krimināllikuma 112.panta 2.daļas sankcijā par būtiska kaitējuma radīšanu medību saimniecībai ir pare­dzēta arī brīvības atņemšana.

Arī šāda kļūda neietekmē kriminālatbildības risinājumu, ne arī so­da veida vai soda mēra noteikšanu.

Secinot varam teikt, ka juridiskā kļūda neatbrīvo personu no kriminālatbildības un neietekmē arī nodarījuma kvalifikāciju, ja viņa izdarījusi Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

F a k t i s k ā k ļ ū d a i r p e r s o n a s n e p a r e i z s p r i e k š s t a t s p a r v i ņ a s i z d a r ī t ā s p r e t t i e s i s k ā s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s p a t i e s o r a k ­s t u r u , s e k ā m u n c i t i e m a p s t ā k ļ i e m , k a s i e t i l p s t n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a o b j e k t ī v a j ā s p a z ī m ē s .

P a r f a k t i s k a j ā m k ļ ū d ā m u z s k a t ā m a s š ā d a s : k ļ ū d a o b j e k t ā ( e r r o r i n o b i e c t o ) , k ļ ū d a n o d a r ī j u m a f a k t i s k a j o s a p s t ā k ļ o s , k ļ ū d a c ē l o ņ s a k a r ī b ā u n k ļ ū d a n o d a r ī j u m a p a s t i p r i n o š o a p ­s t ā k ļ u f a k t i s k ā e s a m ī b ā .

Kļūda objektā ir tādos gadījumos, kad vainīgā nodoms ir bi-ll\ apdraudēt kādu noteiktu noziedzīga nodarījuma objektu (noteiktas intereses), bet kļūdas dēļ viņš ir apdraudējis citas inte­reses vai vispār nav apdraudējis ar likumu aizsargātas intereses.

Šāda kļūda ietekmē nodarījuma kvalifikāciju. Atbildība iestājas par ii nozieguma mēģinājumu, kuru persona ir gribējusi izdarīt.

Tā, piemēram, kāda persona gribējusi piekukuļot kādu konkrētu valsts amatpersonu, lai tā viņas interesēs izdarītu noteiktu darbību. Kada persona, uzdodamās par valsts amatpersonu, no kukuļdevēja saņēmusi kukuli un to piesavinājusies. Tātad šī iedomātā valsts amat­persona ir izrādījies krāpnieks, kas nav ne gribējusi, ne varējusi izdarīt l ukuļdevēju interesējošo darbību.

Šādā gadījumā no kukuļdevēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ valsts varas vai pārvaldes institūcijas darbība (nodarījuma objekts) nav likusi diskreditēta ne arī citādi traucēta, jo kukuli neviena amatpersona nav saņēmusi un nekādas darbības, kas kaitē institūcijas autoritātei vai normālai darbībai, valsts amatpersona nav izdarījusi. Tātad kukuļņem­šana kā noziegums (KL 320.pants) nav izdarīts, jo nav apdraudēts šī nodarījuma objekts.

Tā kā persona - kukuļdevējs - pēc viņa ieskata ir izdarījusi visu, kas nepieciešams kukuļdošanai, bet kukuli valsts amatpersona nav saņē­musi, un tas noticis no kukuļdevēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, tad viņa nodarījums jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta 4.daļu un 323.panta 1 .daļu kā mēģinājums dot kukuli.

Šajā konkrētajā gadījumā kaitējums ir nodarīts nevis valsts institū-

(iju dienestam, bet gan pārvaldības kārtībai, tātad citam objektam, jo

ir notikusi valsts amatpersonas nosaukuma patvaļīga piesavināšanās,

lai izdarītu krāpšanu (KL 273.pants). Kļūdu nodarījuma priekšmetā vai kļūdu cietušā personā

(error in corpor ) nav pamata pieskaitīt pie kļūdas objektā. Kļūda noziedzīga nodarījuma priekšmetā neietekmē vainas formu

un neizslēdz vainīgā nodomu nodarījumā. Piemēram, gribēdams no­zagt naudu, vainīgais izvelk no autobusa pasažieres mēteļa kabatas naudas maka vietā kosmētikas somiņu, kurā ir tikai daži kosmētikas piederumi. Vainīgajam jāatbild par svešas mantas zādzību, jo viņš savu nodomu - nozagt svešu mantu - ir realizējis, kaut arī nav ieguvis to ļ)iiekšmetu (naudu), ko gribējis.

116 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse

Nav pamata uzskatīt, ka kļūda objektā ir tādā gadījumā, kad vai­nīgais aiz pārskatīšanās noslepkavo nevis to cilvēku, kuru gribējis no galināt, bet citu.

Slepkavības objekts ir cita cilvēka dzīvība. Arī šajā gadījumā ir prettiesiski atņemta dzīvība citam cilvēkam, tāpēc jāuzskata, ka vainī­gais savu nodomu ir realizējis. Kļūda ir bijusi vienīgi cietušā personā, bet tāda kļūda neietekmē vainas formu un nodarījuma kvalifikāciju.

Citāda situācija veidojas, ja vainīgais nodomājis apdraudēt vienu noteiktu objektu, bet izrādās, ka šādu nodomu realizējošā darbība vēr­sta pret diviem objektiem (vismaz vēl pret vienu objektu) un kaitējums tā rezultātā nodarīts abiem (vismaz diviem) objektiem.

Izanalizēsim šādu piemēru. Vēloties nodarīt miesas bojājumus pie galda iepretī sēdošajam, vainīgais met viņam ar pudeli pa galvu, bet trāpa blakus sēdošajam, nodarot viņam smagus miesas bojājumus.

Ir notikusi tā saucamā darbības novirzīšanās (aberratio ietus), nodarot kaitējumu citam objektam, konkrēti citas personas veselībai. Tātad vainīgā nodarījums jākvalificē saskaņā ar nodarījumu ideālās ko­pības nosacījumiem - kā mēģinājums tīši nodarīt smagus miesas bojā­jumus pirmajai personai un kā smagu miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības otrai personai.

Kā darbības novirzīšanās nav uzskatāms gadījums, kad pret kaitē­juma nodarīšanu otrai personai vainīgajam ir netiešs nodoms - viņš, vēloties nodarīt kaitējumu kādai noteiktai personai, apzināti pieļauj, ka kaitējums tiek nodarīts vēl citai personai. Piemēram, gribēdams noga­lināt kādu konkrētu personu, vainīgais uz viņu izšauj no bises, nerēķi­noties ar situāciju, ka turpat blakus atrodas vēl citi cilvēki, tāpēc no­šauts tiek blakus stāvošais, nevis tas, kuru vainīgais gribējis nogalināt.

Šādā gadījumā vainīgais apzināti pieļāvis arī vēl citas personas nonāvēšanu un viņa subjektīvā attieksme nodarījumā pret abām per­sonām ir tīša. Tātad vainīgā nodarījums jānovērtē kā mēģinājums izda­rīt pirmās personas slepkavību vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā (KL 15.panta 4.daļa un 11 7.panta 3.punkts) un kā mēģinājums no­slepkavot divas personas (KL 15.panta 4.daļa un 118.panta 2.daļa).

Tā kā pastāv normu konkurences noteikumi, tad, norādot apsū­dzībā abus slepkavību kvalificējošos apstākļus, nodarījums jākvalificē tikai atbilstoši smagākajam nodarījumu kvalificējošam apstāklim, sa­skaņā ar Krimināllikuma 15.panta 4.daļu un 118.panta 2.punktu.

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse 1 li 7

Var būt kļūdaina to priekšmetu vai līdzekļu īpašību izvēle, laidus vainīgais izmanto sava noziedzīgā nodoma realizēšanai {vrror in qualitate). Tādos gadījumos iespējami vairāki risinājumi.

Piemēram, malkas pagales vietā miesas bojājumu nodarīšanai

vainīgais izmanto nazi, kuru paņēmis pēc tam, kad malkas pagale vai­

nīgajam atņemta. Nodarījuma kvalifikācija no tā nemainās.

Var gadīties arī tā, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts ar līdzekļiem,

k.is izrādījušies efektīvāki, nekā sākumā bijis paredzēts. Atbildība šādos

< (adījumos iestājas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzma­

nības, ja vainīgais varēja un viņam vajadzēja paredzēt iespējamās sma­

ilas sekas. Piemēram, ābeļu dārza īpašnieks apkārt dārzam apvilcis

Stiepli, kas pieslēgta elektrostrāvai, lai atbaidītu ābolu zagļus. Lietus

laikā stieplei pieskaroties, cilvēks tiek nosists.

Var būt arī pretējā rakstura situācija. Vainīgais sava mērķa sasnieg­

šanai izmanto, pēc viņa d o m ā m , derīgu līdzekli (rīku, paņēmienu), bet

i.-radās, ka tas cerēto rezultātu nedod. Piemēram, lai nogalinātu cilvē­

ku, vainīgais izmanto pistoli, bet šāviens nenotiek patronas defekta

ilcļ. Šādā gadījumā nodarījums jākvalificē kā slepkavības mēģinājums,

|o iecerētās kaitīgās sekas nav iestājušās no vainīgā neatkarīga iemesla

deļ.

Ja noziedzīgā mērķa sasniegšanai izmantoti galīgi nederīgi līdzekļi

(uki, paņēmieni), persona nav saucama pie kriminālatbildības. Pieme­

tām, persona uzskata, ka viņa var nodarīt kaitējumu otras personas

veselībai vai dzīvībai, pieburot tai kādu smagu slimību.

K ļ ū d a f a k t i s k a j o s a p s t ā k ļ o s n o z ī m ē t o , k a v a i n ī g a i s k ļ ū ­d ā s s a v a s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s r a k s t u r ā , i e s p ē j a m ā s se­kās v a i c ē l o ņ s a k a r ī b a s a t t ī s t ī b ā .

Personas kļūda viņas darbības vai bezdarbības raksturā iz­paužas kā nepareizs priekšstats par tādu faktisko apstākļu esa­mību, kas veido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

Ja persona kļūdaini uzskata, ka viņas nodarījuma faktiskie apstākļi

ir tādi, kas apdraud ar Krimināllikumu aizsargātās intereses un tātad

var izraisīt kaitīgās sekas un vēlas tās, tad atbildība iestājas par nodo­

mātā nozieguma mēģinājumu.

Tātad šāda kļūda neizslēdz personas nodomu, ja viņa apzinās fak­

tiskos apstākļus, kas veido nodarījuma objektīvo pusi. Tā kā kļūdas dēļ

i/darītās darbības neveido pabeigtu noziegumu no personas gribas

neatkarīgu apstākļu dēļ, tad darbības vērtējamas kā tieši vērstas uz

118 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 5.nodala. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 1 1 9

Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju nemaina tāda kļūda cēloņsa-i iribā, kas neietekmē sākotnējā nodoma ievirzi un vēlamo rezultātu.

Tā, piemēram, gribēdami nogalināt kādu personu, vainīgie cietu-(o sasien un no tilta iemet viņu upē, lai viņš noslīkst. Izrādās, ka cietu­šais, krītot no tilta upē, vispirms atsities ar galvu pret tilta balsta pama­tu un iegūtie miesas bojājumi bijuši nāvējoši.

Tātad cietušā nāve nav noslīkšanas rezultāts, kā bija iecerējuši vai­

nīgie. Šāda nāves iestāšanās cēloņsakarības izmaiņa neietekmē noda-

iiļiima kvalifikāciju, jo cietušā nāve, ko vainīgie apzinājušies un gribēju­

si, jau cietušo iemetot upē, iestājusies kā viņu veikto noziedzīgo darbī­

bu sekas. Ja, turpretī, mainoties cēloņsakarībai, vainīgajam vajadzēja un

viņš varēja paredzēt tādus objektīvos apstākļus, kas ietekmē iecerētā ic/ultāta rašanos, piemēram, nāves sekas, taču nāve iestājusies ne no vainīgā izdarītajiem naža dūrieniem, bet gan tāpēc, ka cietušais, bū­dams smagi ievainots, nosalis, tad vainīgajam jāatbild par slepkavības mēģinājumu un aiz neuzmanības nodarītajām kaitīgajām sekām - no­nāvēšanu aiz neuzmanības.

Kļūda noziedzīga nodarījuma kvalificējošo apstākļu faktiskā

esamībā var izpausties šādā veidā: 1) persona kļūdaini uzskata, ka viņas darbībā vai bezdarbī­

bā ir nodarījumu kvalificējoši apstākli. Tātad, persona uzskata, ka

viņa izdarījusi smagāku nodarījumu nekā faktiski izdarītais;

2)vai otrādi, ka viņas nodarījumā nav kvalificējošu apstākļu. latad persona, pēc viņas ieskata, izdarījusi mazāk smagu nodarījumu

nekā faktiski izdarītais.

Ja persona kļūdaini uzskata, ka viņas darbībā vai bezdarbībā ir

nodarījumu kvalificējoši apstākļi, un viņa vēlas izdarīt tieši šādu noda­

rījumu, bet konkrētajā gadījumā patiesībā viņas darbībai vai bezdarbī­

bai kvalificējošu apstākļu nav, tad atbildība iestājas par iecerētā nozie­

guma izdarīšanas mēģinājumu. Tā, piemēram, vainīgais, būdams pārliecināts, ka sieviete ir grūt­

niecības stāvoklī, viņu nogalina. Patiesībā tāda apstākļa nav, un sievie­te vainīgo maldinājusi par grūtniecību, lai piespiestu viņu sevi appre­cēt. Bet, tā kā vainīgā nodoms bijis vērsts uz dzīvības atņemšanu sie­vietei, kura atrodas grūtniecības stāvoklī, kas patiesībā nav bijis, tad slepkavība jākvalificē kā šāda nozieguma mēģinājums (KL 15.panta 4.daļa un 11 7.panta 1.punkts). Vainīgais šajā gadījumā ir darījis visu,

nozieguma izdarīšanu, tāpēc jākvalificē kā iecerētā nozieguma mē nājums.

Tā, piemēram, persona uzskata, ka pārdod viltotu zelta monēt un tādā veidā viņa vēlas apkrāpt pircēju. Taču izrādās, ka monēta īsta. Minētais apstāklis negroza monētas pārdevēja nodoma saturu darījuma nolūku, tāpēc vainīgajam jāatbild par krāpšanas mēģina) mu.

Ja turpretī persona neapzinās, ka viņas darbības vai bezdarbīb veikšanas apstākļi var apdraudēt ar krimināllikumu aizsargātas inter ses un izraisīt kaitīgas sekas, tas ir, viņa neapzinās sava nodarījuma kai tīgumu, tad var būt viens no šādiem diviem šīs persona atbildības risi­nājumiem:

1) atbildība iestājas par tāda nodarījuma izdarīšanu aiz neuzm nības, ja personai vajadzēja un viņa varēja paredzēt savas darbības va bezdarbības vai tās seku kaitīgumu un ja Krimināllikumā noteikta a bildība par tāda veida nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības. Pieme ram, medicīnas māsa kļūdas dēļ vajadzīgā preparāta vietā slimnieka iedod indīgu vielu, no kuras tas nomirst. Šāda kļūda būtiski ietekmē ši medicīnas māsas psihisko attieksmi pret nāves sekām. Viņai jāatbil par nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja viņai konkrētos apstākļos vajā dzeja un viņa varēja paredzēt slimnieka nāves iestāšanās iespēju, rīko joties ar medicīnas māsas rīcībā esošajiem preparātiem;

2) persona vispār nav izdarījusi kriminālsodāmu nodarījumu, viņa nav paredzējusi un viņai nevajadzēja paredzēt kaitīgo seku iest šanās iespēju. Tad viņa nav vainīga. Piemēram, persona pēc sava pazi ņas lūguma palīdz no kāda dzīvokļa uz citu vietu aizvest vairākas man tas. Kā vēlāk izrādījies, mantas aizvestas no sveša dzīvokļa un paziņ izdarījis šo mantu zādzību. Ja persona, kas palīdzējusi mantas vest, konkrētos apstākļos nav apzinājusies, ka notiek zādzība, viņai nav jāat­bild par zādzību.

Kļūda cēloņsakarībā nozīmē to, ka personai ir nepareizs priekšstats par cēloņsakarības patieso attīstību starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgo rezultātu (sekām).

Cēloņsakarība nepavisam nenozīmē, ka personai jāapzinās visas cēloņsakarības detaļas un īpatnības. Pietiek ar personas apzināšanos, ka kaitīgās sekas iestājušās tieši viņas darbības vai bezdarbības rezultātā nevis kādu citu apstākļu dēļ. Ja šīs vispārīgās likumsakarības vainīgais novērtējis nepareizi, tad kļūda ir pieļauta cēloņsakarībā.

120 5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīva puse

ko uzskatījis par vajadzīgu, lai iecerēto noziegumu realizētu, bet no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ tas nav izdevies, jo sieviete nav bi­jusi grūtniecības stāvoklī.

Ja persona neapzinās savas darbības vai bezdarbības faktiskos ap­stākļus, kurus likumdevējs atzinis par nodarījumu kvalificējošiem ap­stākļiem, un viņa tos nav varējusi zināt, tad atbildība iestājas par noda­rījuma izdarīšanu bez kvalificējošiem apstākļiem.

Piemēram, iedzeršanas laikā sieviete stāstījusi, ka viņa ir precēju­sies, par ko liecinājis arī laulības gredzens pirkstā. Šādi informēts vīrietis vēlāk sievieti izvarojis, būdams pārliecināts, ka viņa ir pilngadīga. Vēlāk noskaidrojies, ka sievietei nav pilni astoņpadsmit gadi, tātad viņa ir nepilngadīga.

Tā kā sievietes izteikumi par viņas sastāvēšanu laulībā un laulības gredzens pirkstā bija maldinājuši vainīgo attiecībā uz izvarotās vecu­mu, tad nodarījums jākvalificē kā pilngadīgas sievietes izvarošana (KL 159.panta 1.daļa), jo vainīgais konkrētajos apstākļos ne vien nezināja viņas patieso vecumu, bet arī apzināti nepieļāva nepilngadīgas izvaro­šanu.

Saprotams, ka analizētajos gadījumos nav runa par kailu aizbildi­nāšanos ar nezināšanu par kvalificējošo apstākļu esamību Kriminālli­kumā paredzētajā attiecīgajā nodarījuma sastāvā. Tas neatbrīvo perso­nu no atbildības.

Atziņai par to, ka persona nav zinājusi par kvalificējošo apstākļu esamību viņas izdarītajā nodarījumā, jābalstās uz objektīviem faktiem to kopumā.

Turpretī, ja persona apzinās kvalificējošo apstākļu esamību viņas izdarītā nodarījumā, viņa atbild par nodarījumu ar atbilstošajiem kvali­ficējošiem apstākļiem. Piemēram, vainīgais saprot, ka izdara zādzību, iekļūstot dzīvoklī. Viņš atbild saskaņā ar Krimināllikuma 175.panta 3.daļu, kurā šāda zādzību kvalificējoša pazīme (iekļūšana dzīvoklī) ir paredzēta.

P e r s o n a s k ļ ū d a s p a r d a ž ā d i e m n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a s a p s t ā k ļ i e m s a i s t ā s a r v i ņ a s a p z i ņ u , t ā p ē c t ā s i e s p ē j a m a s v i e ­n ī g i n o d a r ī j u m o s , k a s i z d a r ī t i a r n o d o m u ( t ī š i ) . P e r s o n a v ē l a s s a s n i e g t n o t e i k t u n o z i e d z ī g u r e z u l t ā t u ( s e k a s ) , b e t s a v ā d a r ­b ī b ā v a i b e z d a r b ī b ā , k a s v ē r s t a u z š ī r e z u l t ā t a s a s n i e g š a n u , v i ņ a p i e ļ a u j k ļ ū d u n o v i ņ a s g r i b a s n e a t k a r ī g u a p s t ā k ļ u d ē ļ u n

5.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse 121

n e s a s n i e d z v ē l a m o r e z u l t ā t u , t ā p ē c š ā d i n o d a r ī j u m i j ā k v a l i f i ­

c ē k ā n o z i e g u m a m ē ģ i n ā j u m i . Krimināllikumā, tāpat kā Latvijas Kriminālkodeksā, kļūda kā krimi-

n.iltiesību jēdziens nav dots. Juridiskās un faktiskās kļūdas jēdzieni un

veidi ir izstrādāti krimināltiesību teorijā, pamatojoties uz kriminālajā

likumdošanā traktēto nodarījuma mēģinājuma formulējumu, ņemot

vērā vainīgā subjektīvo ievirzi un iecerētā nodarījuma realizācijas pakā-

p|. Latvijas 1933.gada Sodu likuma arī nav dots vispārējs kļūdas jē­

dziens. Tomēr Sodu likuma 47.panta 4.daļā ir norādīti vairāki faktiskās kļūdas gadījumi, kad persona nav krimināli sodāma. Tajā teikts, ka nav sodāms mēģinājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts pret neesošu priekšmetu vai tādu priekšmetu, kas acīmredzot ir nederīgs tā veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, kāds bijis izdarītāja nodomā, ka arī mēģinājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu ar acīmredzami ne­derīgu līdzekli, kas izvēlēts aiz galīgas muļķības vai māņticības.

Acīmredzot šāda likumdošanas risinājuma pamatā ir atzinums, ka personas rīcība nevar radīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm un tāpēc nav vajadzības pret viņu izmantot kriminālo represiju.

Arī Krimināllikuma normas dod iespēju faktiskās kļūdas gadījumos atteikties no kriminālās represijas, ja tā nav nepieciešama, novērtējot personas izdarītā raksturu un viņas personību. Saskaņā ar Kriminālli­kuma 58.panta 1.daļu un 59.panta 3.daļu no kriminālatbildības vai soda var atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav ra­dīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu. Tomēr lietde­rīgāk būtu, ja kļūdas jēdziens un tās risinājumi tiktu reglamentēti Kri­mināllikuma atsevišķā normā.

Vairāku valstu krimināllikumos ir normas, kas reglamentē atseviš­

ķus kļūdu gadījumus. Šādas normas ir Vācijas Federatīvās Republikas

Kriminālkodeksā (16.un 17.paragrāfs), Francijas Kriminālkodeksā

(122. 3 pants), ASV Ņujorkas štata kriminālkodeksā (15.20 paragrāfā)

u.c.

122 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

6 . n o d a ļ a

N O Z I E D Z Ī G A N O D A R Ī J U M A S T A D I J A S

6 . 1 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s t a d i j u j ē d z i e n s

Krimināllikuma sevišķās daļas pantos, kā arī pantu daļās (punktos) paredzētie noziedzīgu nodarījumu sastāvi konstruēti tādā veidā, ka tajos ietvertās pazīmes raksturo pabeigtus noziedzīgus nodarījumus.

Noziedzīgu nodarījumu sastāvi tiek analizēti pēc pabeigta nozie­dzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, jāsaka gan, ka kaitīgums piemīt ne tikai pabeigtam nodarījumam. Tīšas darbības, kas vēl neveido pa­beigtu noziegumu, ir pietiekami kaitīgas, tāpēc vainīgās personas par nepabeigtu nodarījumu Krimināllikumā paredzētos gadījumos arī ir sodāmas.

Nepabeigtu noziegumu veidojošās darbības vai bezdarbība var izpausties kā sagatavošanās noziegumam, ko persona ir iecerējusi izda­rīt. Tās var būt tieši vērstas pret konkrētu nodarījuma objektu vai tajā ietilpstošo nozieguma priekšmetu, bet no vainīgā gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav devušas vēlamo rezultātu.

Atkarībā no prettiesiskas darbības rakstura, kā arī tās pārtraukša­nas momenta, kas raksturo nozieguma pabeigtības pakāpi, krimināl­tiesībās izšķir noziedzīga nodarījuma stadijas.

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s t a d i j a s i r p r e t t i e s i s k ā s d a r b ī b a s r e a l i z ā c i j a s n o t e i k t i e t a p i , k a s k v a l i t a t ī v i a t š ķ i r a s p ē c kait ī­g ā s d a r b ī b a s r a k s t u r a u n a t s p o g u ļ o v a i n ī g ā s p e r s o n a s n o d o ­m a r e a l i z ā c i j a s d a ž ā d a s p a k ā p e s .

K r i m i n ā l t i e s ī b ā s izšķir t r ī s n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s t a d i ­j a s : 1 ) s a g a t a v o š a n ā s n o z i e g u m a m ; 2 ) n o z i e g u m a m ē ģ i n ā ­j u m s ; 3 ) p a b e i g t s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s .

Sagatavošanās noziegumam un nozieguma mēģinājums ir nepabeigts noziedzīgs nodarījums (KL 15.panta 2.daļa).

Par sagatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana tīša nozieguma izdarīšanai, ja turklāt tas nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 123

Kriminālatbildība iestājas tikai par sagatavošanos smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem (KL 15.panta 3.daļa).

Pieņemot, ka sagatavošanās prettiesiskai darbībai vai bezdarbībai

p.irsvarā gadījumu ir vismazāk kaitīgākā noziedzīgas darbības stadija,

|o kaitīgā rezultāta sasniegšanai nekādas tiešas darbības vēl netiek iz-

Harītas, kriminālatbildība noteikta tikai par sagatavošanos smagam vai

M'višķi smagam noziegumam, turklāt ja tie nav turpināti no vainīgā

(ļiibas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Pēdējais nosacījums ir īpaši nozīmīgs, jo tiek prasīts, lai precīzi no­

teiktu, vai persona ir vēlējusies turpināt noziedzīgo darbību, vai labprā­

tīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, kaut arī pastāvē-

ļusi iespēja to turpināt.

Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ (KL 15.panta 4.daļa).

Par mēģinājumu izdarīt kriminōlpōrkōpumu persona nav

saucama pie kriminālatbildības. Pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības un sodīšanai par

sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinājumu ne ar ko ne­

atšķiras no pamata saukšanai pie atbildības par pabeigtu noziegumu.

Arī nepabeigta nozieguma gadījumā personas darbībā vai bezdarbībā

jākonstatē attiecīgā nozieguma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimi­

nāllikumā.

Ja noziegums nav pabeigts, tad, kā zināms, personas darbībās vai

bezdarbībā trūkst dažu nozieguma sastāva objektīvās puses pazīmju,

kas paredzētas Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta dispozīci­

jā, bet vienlaikus viņa nodarījumā var būt pazīmes, kas paredzētas

Krimināllikuma vispārīgās daļas normā, kurā reglamentētas nepabeigta

nozieguma stadijas. Tātad arī nepabeigta nozieguma realizēšanas ga­

dījumā persona ir izdarījusi Krimināllikumā paredzētu noziegumu.

Kvalificējot sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinā­

jumu, ir jāatsaucas uz Krimināllikuma vispārīgās daļas 15.panta atbil­

stošo daļu un to Krimināllikuma sevišķās daļas pantu vai panta daļu

(punktu), kurā paredzēts pabeigta nozieguma sastāvs.

Sodu par sagatavošanos noziegumam un nozieguma mēģināju­

mu nosaka saskaņā ar Krimināllikuma sevišķās daļas panta vai tā daļas

(punkta) sankciju. Tāpat tiesa ņem vērā arī vainīgā izdarīto darbību

124 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

raksturu un ar tām radīto kaitējumu, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam (KL 53.pants).

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s a t z ī s t a m s p a r p a b e i g t u , j a t a m i r v i s a s K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t ā s k o n k r ē t ā n o z i e d z ī g a n o d a ­r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m e s ( K L 1 5 . p a n t a 1.daļa).

Noziedzīga nodoma atklāšana nav nozieguma izdarīšanas stadija, un nodoma atklāšana nav pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības.

Ar nodoma atklāšanu saprot personas domas izpausmi uz ārieni par konkrēta nozieguma izdarīšanu nākotnē. Nodomu var atklāt mutiski, rakstiski vai arī citādā veidā.

Nodoma atklāšana izdarīt noziegumu nav uzskatāma par nozie­guma stadiju, jo atbilstoši krimināltiesībām par noziegumu atzīstama prettiesiska darbība vai bezdarbība, kas apdraud ar Krimināllikumu aizsargātas personu intereses (noziedzīga nodarījuma objektu). No­doma atklāšana vien ne tikai nerada kaitējumu ar Krimināllikumu aiz­sargātām interesēm, bet tas neizraisa reālus draudus šādu kaitējumu radīt.

Uzzināt par nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir svarīgi tādā nozīmē, ka tad atbilstošās tiesībsargājošās iestādes varētu veikt noda­rījuma novēršanas pasākumus.

Tātad doma par nozieguma izdarīšanu, ja vien tā nav saistīta ar konkrētām darbībām, kas izpaužas kā sagatavošanās noziegumam vai jau kā tieši vērsta darbība uz noziedzīgā mērķa sasniegšanu, nav no­ziedzīgā nodoma realizēšanas posms, jo objektīvi netuvina nodarījuma subjektu noziedzīgā rezultāta sasniegšanai vai iecerētās noziedzīgās darbības vai bezdarbības realizācijai.

Tā, piemēram, krimināli nav sodāma persona, kas, aizturēta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, piesolījusi dot attiecīgai valsts amatpersonai kukuli naudas veidā, bet nav mēģinājusi to iedot, kaut arī nauda viņai ir bijusi klāt. Naudas piedāvātāja darbībās nav kukuļo­šanas sastāva, jo tajās nav ne reālu kukuļdošanas sagatavošanās darbī­bu, ne arī šāda nozieguma mēģinājuma pazīmju, jo nav izdarītas tādas darbības, kas saistītas ar reālu naudas nodošanu amatpersonai.

Nodoma atklāšana jānorobežo no draudiem izdarīt kādu nozie­dzīgu nodarījumu. Krimināllikumā paredzētos gadījumos par draudiem

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 125

i/darīt noziegumu noteikta kriminālatbildība, un tad draudi ir pabeigts

noziedzīgs nodarījums.

Krimināllikuma 1 32.pantā ir paredzēta atbildība par draudiem iz­darīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir pamats bai­dīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.

Nodomu atklājot, citām personām vienīgi tas kļūst zināms, ka kāda persona domā izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Bet drau­di jau ir psihiska iedarbība uz cietušo, cerot panākt vēlamo cietu­šā reakciju uz izteiktajiem draudiem. Draudu raksturam gan būtu jābūt tādam, kas cietušo spiež baidīties no draudu realizēšanas. Tas nozīmē, ka draudi tiek pastiprināti vēl ar kādu citu reālu darbību vai laktiem, kas spēj ietekmēt cietušā gribu.

Konkrētajā gadījumā draudi noslepkavot vai nodarīt smagu mie­sas bojājumu nav vis kāds iepriekšējs posms šo noziegumu izdarīšanai (dzīvībās atņemšanai, smaga miesas bojājuma nodarīšanai), bet gan īpašas konstrukcijas patstāvīgs noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas par lādu atzīts draudu ievērojama kaitīguma dēj aizsargājamām interesēm (cilvēka dzīvība, viņa veselība), ko nevar teikt vienīgi par nodoma at­klāšanu izdarīt noziegumu.

Ja draudi jau saistīti ar konkrētām darbībām, kas tieši vērstas uz to, lai atņemtu dzīvību vai nodarītu smagu miesas bojājumu, tad tādas darbības ir jākvalificē kā šo noziegumu mēģinājums. Tādā gadījumā vainīgā darbību raksturs jau ir mainījies, tādējādi pārsniedzot pat reālu draudu robežu.

Tātad atbilstoši Krimināllikuma 15.pantam izdalāmas tikai trīs no­ziedzīga nodarījuma stadijas. Atkarībā no tā, līdz kādam noziedzīgās darbības vai bezdarbības etapam noziedzīgais nodarījums ir realizēts, nosakāma nodarījuma kvalifikācija un izraugāms sods par izdarīto.

Vairāku juridisku jautājumu izlemšanā aizvien ļoti svarīgi ir bijis tas, cik pareizi noteiktas noziedzīga nodarījuma stadijas. Saistībā ar nozieguma stadiju risināms jautājums par labprātīgu atteikšanos no nozieguma izdarīšanas līdz galam, kas izslēdz kriminālatbildību. N o ­zieguma stadija lielā mērā nosaka izdarītāja un līdzdalībnieku darbību kvalifikāciju un atbildības individualizāciju.

Jāatzīmē gan, ka visu noziedzīga nodarījuma stadiju analīzei tikai tad ir nozīme, ja nodarījums nav pabeigts. Pabeigta noziedzīga no­darījuma gadījumos visa iepriekšējā noziedzīgā darbība vai bez­darbība tiek aptverta ar Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai

126 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

panta daļa (punkta) paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

Lai praksē varētu piemērot normu, kas reglamentē nepabeigta nozieguma stadijas (KL 15.pants), ir svarīgi izprast jautājumu par to, kādos noziegumos var būt nepabeigta nozieguma izdarīšanas stadijas.

Tā kā nozieguma izdarīšanas stadijās izpaužas vainīgā personas mērķtiecīga darbība, kas saistīta ar sagatavošanos iecerētajam nozie­gumam vai ar darbībām, kas vērstas jau tieši uz nozieguma izdarīšanu, tad šādās darbībās ir noziedzīga nodoma realizēšanas etapi, un tāpēc ir jāpieņem, ka nepabeigta nozieguma stadijas var būt vienīgi ar tiešu nodomu izdarītos noziegumos.

Vainīgajam ir jāapzinās, ka viņš sagatavo labvēlīgus apstākļus no­zieguma izdarīšanai vai sāk noziegumu īstenot, lai izdarītu to līdz ga­lam. Tādas darbības viņš var izdarīt vienīgi tad, ja viņš vēlas tikt tieši pie tā noziedzīgā rezultāta (pabeigta nozieguma), kura sasniegšanai veic nodarījuma izdarīšanas sagatavojošās darbības vai jau sāk realizēt darbības, lai sasniegtu iecerēto mērķi.

Tas nozīmē, ka vainīgā gribas momentam jādarbojas visās nozie­guma izdarīšanas stadijās un viņa griba izpaužas kā vēlēšanās sasniegt iecerēto noziedzīgo rezultātu, kas raksturīgi tikai tiešam nodomam; vainīgā griba pilnīgi tiek realizēta pabeigta nozieguma stadijā.

Sajā sakarībā der atcerēties Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmumu "Par krimināllikumu piemē­rošanu lietās par tīšām slepkavībām", kura 2.punktā teikts, ka slepka­vības mēģinājumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Tātad vainīgā dar­bības dzīvības atņemšanas procesā liecina par to, ka viņš nāves iestā­šanos paredzējis kā savu prettiesisko darbību rezultātu, vēlējies to, bet nāve nav iestājusies no vainīgā gribas neatkarīgu apstākļu dēļ.

Gan sagatavošanās nozieguma izdarīšanai, gan nozieguma mēģi­nājums ir objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas veido konkrētu nepabeigta nozieguma sastāvu. Pēc pazīmju kopuma iespējams nozie­guma mēģinājumu norobežot no sagatavošanās noziegumam un arī no pabeigta nozieguma.

Sagatavošanās noziegumam rada vienīgi labvēlīgus apstākļus no­zieguma izdarīšanai, bet mēģinājums jau ir tieši vērsts uz noziedzīga rezultāta sasniegšanu, tikai to vēl nav izdevies sasniegt. Pabeigts no­ziedzīgs nodarījums gan atbilst visām konkrētā nodarījuma sastāva pazīmēm.

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 127

Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, kriminālatbildība vairumā gadījumu ir saistīta ar kaitīgu seku iestāša­nos. Tā kā neuzmanībai kā vainas formai ir raksturīgs tas, ka vainīgais ne tikai nevēlas kaitīgo seku iestāšanos, bet tās arī nepieļauj, tad nevar būt iepriekšēja darbība vai bezdarbība, kas sagatavo nodarījumu, vai darbība, kas jau tieši vērsta uz noziedzīgā rezultāta sasniegšanu.

Ja izanalizē Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīciju kon­strukcijas, ir jāatzīst, ka ne visos noziegumos, kuru subjektīvo pusi rak­sturo tiešs nodoms, iespējams izdalīt nepabeigta nozieguma stadijas.

Sagatavošanās noziegumam un nozieguma mēģinājums ie­spējams gandrīz visos noziegumu materiālos sastāvos. Tomēr pa­stāv izņēmumi.

Nozieguma sākotnējās stadijas nav reālas tādos materiālos nozie­gumos, kuros personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām iz­paužas netieša nodoma veidā vai neuzmanības formā, bet pati darbība vai bezdarbība nav krimināli sodāma.

Tātad, ja persona nevēlas kaitīgo seku iestāšanos, tad viņa nevar veikt sagatavojošās darbības nozieguma izdarīšanai vai mēģināt sa­sniegt noziedzīgu rezultātu.

Tā, piemēram, nav iespējamas noziegumu sagatavojošās darbības gadījumā, kad valsts amatpersona, kura ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, kā rezultātā iestājušās smagas sekas ar likumu aizsar­gātām citas personas tiesībām un interesēm (KL 318.panta 2.daļa), vienīgi pieļāvusi šādu kaitīgu seku iestāšanos vai tās iestājušas amat­personas neuzmanības dēļ. Vainīgais var sagatavoties vai pat mēģināt i/darīt darbības, kas izraisījušas smagas sekas. Bet ja pret kaitīgajām sekām subjektīvā attieksme būs izpaudusies kaut vai netieša nodoma veidā, vainīgais tām nebūs gatavojies, jo nav tās apzināti vēlējies.

Sagatavošanās noziegumam iespējama gandrīz visu nozie­gumu formālo sastāvu gadījumos, kurus realizē darbības veidā.

Nav iespējamas nepabeigta nozieguma stadijas tādos nozie­gumu formālos sastāvos, kas izpaužas bezdarbībā.

Tā, piemēram, nav iespējamas sākotnējās nozieguma izdarīšanas stadijas tādā noziegumā kā neziņošana, ja ir droši zināms, ka tiek gata­vots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums (KL 315.pants). Pienākuma nepildīšana, kas izpaužas neziņošanā valsts varas iestādēm par citas personas jau izdarītu noziegumu vai noziegumu, kas tiek ga­tavots, jau ir pabeigts noziegums.

128 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

Arī mēģinājuma stadija iespējama noziegumu formālo sastā­vu lielākajā daļā.

Noziegumu formālos sastāvos mēģinājuma stadija ir gadījumos, kad nozieguma objektīvo pusi veido vairākas savstarpēji saistītas dar­bības.

Tā, piemēram, starpniecība kukuļošanā ir pabeigts noziegums, ja kukuļa paņemšana no kukuļdevēja izdarīta, lai kukuli nodotu valsts amatpersonai, un kukuļņēmējs to no starpnieka arī pieņēmis (KL 322.pants). Ja no starpnieka gribas neatkarīgu apstākļu dēļ kukuli nav izdevies nodot kukuļņēmējam, tad nodarījums ir jākvalificē kā star­pniecības mēģinājums kukuļošanā.

Mēģinājuma stadija iespējama noziegumu formālos sastāvos, ja prettiesiskā darbība ir sadalīta vairākos etapos un starp tās sākuma momentu un beigām ir kāda laika atstarpe.

Mēģinājuma stadija nav iespējama, ja pati darbība vai bez­darbība jau veido pabeigta nozieguma sastāvu.

Sis nosacījums vispirms attiecas uz tiem noziegumiem, kuru sa­stāvs Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā formulēts kā liku­ma vai cita tiesību normatīvā akta priekšraksta nepildīšana, piemēram, personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana (KL 143.pants), kavē­šana realizēt vēlēšanu tiesības (KL 90.pants) u.c.

Šādos gadījumos kaut kādu darbību izdarīšana, kad tiek pārkāpti vai netiek pildīti priekšraksti, jau veido pabeigtu noziegumu. Darbības, kas izdarītas pirms tam, var būt uzskatāmas vienīgi par sagatavošanos nodarījuma izdarīšanai.

Mēģinājuma stadija nav iespējama arī tādos noziegumos kā iz­spiešana (KL 183.pants), draudi noslepkavot vai nodarīt smagu miesas bojājumu (KL 132.pants).

Siem noziegumiem var būt sagatavošanās stadija. Darbības, kas izpaužas kā pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu, tiesības uz mantu vai izdarīt mantiska rakstura darbības, pastiprinot ar attiecīgu piedraudējumu, jau veido pabeigtu noziegumu. Tāpat reālu draudu izteikšana KL 1 32.panta nozīmē arī ir pabeigts noziedzīgs nodarījums.

Ir arī vēl citi noziegumi, kuru sastāvu īpatnējās konstrukcijas dēļ visas nepabeigta noziedzīga nodarījuma stadijas nav iespējamas.

Nav iespējama sagatavošanās tādam noziegumam kā slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī (KL 120.pants), kā arī

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 129

slepkavībai, pārkāpjot nepieciešamas aizstāvēšanas robežas (KL

121 .pants).

Afekta stāvoklī izdarītam noziedzīgam nodarījumam raksturīgs ir piepeši radies nodoms, un tāpēc sagatavošanās šādam nodarījumam nav iespējama. Arī nepieciešamās aizstāvēšanās situācija veidojas kā lulitēja atbilde ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumam un tāpēc iepriekš nav paredzama.

Šie gan ir tikai teorētiska rakstura apsvērumi, jo abi noziegumi nav smagi, tāpēc kriminālatbildības jautājumi praktiskā plāksnē nav lisināmi (KL 15.panta 3. un 6.daļa).

Par mēģinājuma stadiju saistībā ar afekta stāvoklī izdarītu nodarī­jumu juridiskajā literatūrā izteikti atšķirīgi viedokļi. Šādā gadījumā sā­kotnējā nodarījuma stadija ir iespējama.

Tā, piemēram, vienam laulātajam afekta stāvoklī, ko izraisījusi otra laulātā neuzticība, radies nodoms viņu nogalināt, bet laulātam nav izdevies to pastrādāt, jo atsteigusies kaimiņi un nav ļāvuši turpināt vardarbību pret cietušo, un viņš no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ palicis dzīvs. Grūti ir pamatoti apšaubīt to, ka šādas vainīgā darbī­bas nebūtu jākvalificē kā mēģinājums izdarīt slepkavību, atrodoties stipra psihiskā uzbudinājuma stāvoklī.

Kaut arī personas darbības ir tīšas, pārkāpjot nepieciešamās aiz­stāvēšanās robežas, mēģinājuma stadija šādā situācijā nav iespējama. Persona, aizstāvēdama likumīgas intereses, ir izmantojusi viņas rīcība esošos līdzekļus un iespējas.

Ja personas darbības tiek vērtētas atbilstoši nepieciešamas aizstā­vēšanās institūta nosacījumiem, tad var teikt, ka viņa, pirmkārt, vai nu darbojusies nepieciešamās aizstāvēšanās robežās, tādā gadījumā per­sonai, kura aizstāvējusies, par uzbrucējam radīto kaitējumu kriminālat­bildība nedraud, vai, otrkārt, viņa šīs robežas ir pārkāpusi.

Otrajā gadījumā atbildība iestājas par nepieciešamās aizstāvēša­nās robežu pārkāpšanu, ņemot vērā uzbrucējam radīto kaitējumu -uzbrucēja nāvi, smagus vai vidēja smaguma miesas bojājumus (atbilstoši KL 1 2 1 . vai 128.pants). Tādā situācijā mēģinājums nodarīt kaitējumu uzbrucējam, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, nav iedomājams, jo atbildība iestājas vienīgi par tām sekām, kas radu­šās, neievērojot nepieciešamās aizstāvēšanās nosacījumus.

Latvijas 1933.gada Sodu likumā tika reglamentētas abas nepa­beigta nozieguma stadijas - sagatavošanās un mēģinājums, bet

ļ 30 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 131

Noziedzīgs grupējums, kura darbība vērsta uz nozieguma izdarīšanu i i ' i valsti - republikānisko valsts varas institūciju vai nacionālās terito-Pljas vienotības apdraudējumu (Francijas Kriminālkodeksa 412. 2 pants).

Atbilstoši Vācijas Federatīvās Republikas kriminālajai likumdošanai Mīdams ir tikai nozieguma mēģinājums un pabeigts noziegums. Taču au šajā Kriminālkodeksā ir paredzētas vairākas normas, saskaņā ar ku-lam paredzētā darbība pēc būtības atbilst sagatavošanās noziegumam pa/īmēm, bet tomēr tiek atzīta par pabeigtu noziegumu, kā, piemē-iam, sagatavošanās valsts noziegumam (83.paragrāfs), sagatavošanās valsts noslēpuma izpaušanai (96.paragrāfa 1 .daļa), sagatavošanās naudas vai norēķina zīmju viltošanai (149.paragrāfs).

6 . 2 . P a b e i g t s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s

N o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s u z s k a t ā m s p a r p a b e i g t u , j a p e r ­sonas i z d a r ī t a i s n o d a r ī j u m s s a t u r v i s a s K r i m i n ā l l i k u m a seviš­ķās d a ļ a s p a n t ā v a i p a n t a d a ļ ā ( p u n k t ā ) p a r e d z ē t ā s n o z i e ­dzīga n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m e s .

Pabeigta noziedzīga nodarījuma gadījumā vainīgā subjektīvā at-lieksme aptver viņa prettiesisko darbību vai bezdarbību, bet nodarīju­ma objektīvā puse atbilst tās aprakstam Krimināllikuma konkrētas normas dispozīcijā paredzētam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Kā pabeigtā, tā nepabeigtā noziedzīgā nodarījumā ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās pazīmes. Par nodarījuma objektīvās puses atšķirībām ir jārunā saistībā ar to, ka ne­pabeigta noziedzīga nodarījuma stadijās netiek pilnībā realizētas noda­rījuma sastāva objektīvās puses visas obligātās pazīmes.

Tā, piemēram, mantas zādzības gadījumā (KL 175.pants) nav iz­devies no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ iegūt svešu mantu, tas ir, nav iestājušās zādzības sastāvā paredzētās sekas: nodarīts mantisks zaudējums cietušajam.

Bridis, no kura noziedzīgs nodarījums skaitās pabeigts, atka­rīgs no noziedzīgā nodarījuma sastāva konstrukcijas īpatnībām Krimināllikuma pantā vai panta daļā (punktā).

Vienā gadījumā noziedzīga nodarījuma sastāvam ir raksturīgs tas, ka nodarījums skaitās pabeigts ar brīdi, kad iestājas Krimināllikumā paredzētās kaitīgās sekas. Citos gadījumos noziedzīgs nodarījums

atbilstošās normas šo stadiju saturu nav atklājušas tik pilnīgi, kā tas ir Krimināllikumā.

Par sagatavošanos vienīgi teikts tas, ka sods par to nosakāms li kumā īpaši norādītos gadījumos, turklāt tikai tad, ja tā apturēta n vainīgā gribas neatkarīga apstākļa dēļ (Sodu likuma 48.pants). Piemē­ram, kriminālatbildība paredzēta par sagatavošanos slepkavībai (Sodu likuma 429. un 430.pants), par ko īpaši norādīts 431 .pantā.

Saskaņā ar Sodu likuma 47.pantu darbība, ar kuru sākas tieši tā noziedzīgā nodarījuma izpildīšana, kuru vainīgais gribējis izdarīt, bet nav to pabeidzis no viņa gribas neatkarīga apstākļa dēļ, uzskatāma par mēģinājumu.

Šajā pantā par nepabeigtu nodarījumu mēģinājuma stadijā ietver­ti trīs svarīgi nosacījumi: 1) mēģinājums izdarīt pārkāpumu nav so­dāms; 2) mēģinājums izdarīt smagu noziegumu, un likumā paredzētos gadījumos arī noziegumu ir sodāms; 3) par mēģinājumu izdarīt nozie­gumu vai smagu noziegumu sods mīkstināms. Pēdējais nosacījums salīdzināms ar soda noteikšanu par pabeigtu noziegumu.

Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksā paredzētas visas trīs nozieguma stadijas, nosakot, ka kriminālatbildība draud tikai par sagatavošanos smagam vai sevišķi smagam noziegumam (29. un 30.pants).

Rietumvalstu kriminālajā likumdošanā noteiktā veidā tiek regla­mentēts tikai nozieguma mēģinājums kā nepabeigta nozieguma sta­dija. Taču šādi traktējot nepabeigtu noziegumu, netiek izslēgta kriminālatbildība par darbībām, kas pēc savām pazīmēm atbilst saga­tavošanās noziegumam stadijā, tikai šīs darbības ietvertas vai nu skaid­rojumā par mēģinājumu vai atsevišķos nozieguma sastāvos. Vairākos gadījumos, kad noziegumu sagatavojošās darbības tiek ietvertas mēģi­nājuma stadijā, rodas grūtības ar šādu darbību norobežošanu.

Anglo-amerikāņu krimināltiesībās, kur tradicionāli tiek pausts uz­skats, ka sagatavošanās noziegumam nav krimināli sodāma, tomēr izdalīti trīs gadījumi, kas raksturo nepabeigta nozieguma stāvokli - uz-kūdīšana, vienošanās un mēģinājums. Nav šaubu, ka tā ir personas iepriekšēja noziedzīga darbība, kas vēl nerada reālu kaitējumu.

Francijas Kriminālkodekss, nosakot nozieguma mēģinājumu kā kriminālsodāmu nodarījumu, paredz, ka kriminālsodāmi ir arī vairāki nepabeigta nodarījuma gadījumi, kas atzīti par patstāvīgiem noziegu­miem. Piemēram, vienošanās jēdziena ietvaros paredzēts tāds

132 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

pabeigts jau ar pašas prettiesiskās darbības vai bezdarbības akta izdar šanu.

Ja likumdevējs kā pabeigta noziedzīga nodarījuma obligātu pras bu kopā ar darbību vai bezdarbību nodarījuma sastāvā ietvēris arī kai tīgas sekas (nodarījuma materiāls sastāvs), tad noziedzīgs nodarījum skaitās pabeigts ar brīdi, kad tādas sekas iestājušās.

Tā, piemēram, slepkavība (KL 116.pants) skaitās pabeigts nozie­gums, ja vainīgā prettiesiskās darbības vai bezdarbības rezultātā iestā­jusies citas personas nāve.

Kaitīgās sekas var būt ietvertas ne vien attiecīgā noziedzīgā noda­rījuma pamatsastāvā, bet paredzētas arī kā nodarījuma kvalificējošs vai sevišķi kvalificējošs apstāklis.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 107.panta 1 .daļā paredzēta atbil­dība par meža tīšu aizdedzināšanu. Šāds nodarījums ir pabeigts ar brī­di, kad mežs ticis tīši aizdedzināts, jo netiek prasīts, lai mežs būtu izde­dzis kaut kādā platībā. Saskaņā ar šī panta 2.daļu kā meža tīšas aizde­dzināšanas kvalificējoši apstākļi var būt: šo darbību rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ izraisīta cilvēka nāve vai radušās citas smagas sekas. Tātad tikai tādā gadījumā nodarījumu var uzskatīt par pabeigtu, ja iestājušās kaut vienas no norādītajām sekām.

Noziedzīgi nodarījumi, kuri atbilstoši Krimināllikuma sevišķās da­ļas panta dispozīcijai skaitās pabeigti ar darbības vai bezdarbības akta īstenošanas brīdi, atbilst noziedzīga nodarījuma formālam sastāvam.

Tā, piemēram, neslavas celšana (KL 157.pants) ir pabeigts nozie­dzīgs nodarījums ar brīdi, kad vainīgais izplatījis apzināti nepatiesus, otru personu apkaunojošus izdomājumus.

Termini noziedzīga nodarījuma materiāls un formāls (nošķelts) sa­stāvs ir nosacīti un pieņemti vienīgi krimināltiesību zinātnē. Tomēr to lietojums ir attaisnojies, jo šāds noziedzīgu nodarījumu sastāvu iedalī­jums dod arī praktisku iespēju pabeigtu noziedzīgu nodarījumu pareizi norobežot no nepabeigta nodarījuma.

Noziedzīgu nodarījumu formālos sastāvos paredzēto nodarījumu beigu moments var būt dažāds, atkarībā no krimināltiesiskās normas konstrukcijas un arī no tās satura.

Likumdevējs noziedzīgu nodarījumu formālos sastāvos paredzēto nodarījumu pārsvarā gadījumu atzīst par pabeigtu, ja ir izdarīta pret­tiesiska darbība vai pieļauta bezdarbība.

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 133

Tā, piemēram, kukuļņemšana ir pabeigts noziegums, ja valsts

•iiutpersona kukuli ir pieņēmusi. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

plēnuma 1993.gada 21.jūnija lēmuma " P a r tiesu praksi kukuļošanas

lielās" 9.punktā ir izskaidrots, ka kukuļņemšana uzskatāma par pabeig­

tu no brīža, kad kukuļņēmējs saņēmis kaut vai daļu no kukuļa.

Krimināllikuma 110.panta 3.daļā paredzētais noziegums, kas iz­

paužas patvaļīgā zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanā, izmantojot elek-

liostrāvu, sprāgstošas vielas, indīgas vielas vai citus vispārbīstamus lī­

dzekļus vai paņēmienus, jāuzskata par pabeigtu ar aizliegto paņēmie­

nu vai līdzekļu izmantošanas uzsākšanas brīdi, neatkarīgi no tā, vai

ivis vai ūdensdzīvnieki ir iegūti vai nav iegūti.

Citā gadījumā noziedzīga nodarījuma formālā sastāvā paredzētais

nodarījums ir pabeigts līdz ar organizatoriskas vai citas darbības veik-

ianu, kas vērsta uz kaitējuma nodarīšanu noteiktām interesēm, kaut arī

liesa darbība, kas kaitētu ar likumu aizsargātām interesēm, vēl nav

veikta.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 83.panta 2.daļā paredzēta

kriminālatbildība par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas

Republikas teritoriālās vienotības graušanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 183.panta 1.daļu izspiešana, tas ir,

pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai

izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, pastiprinot pieprasījumu ar

piedraudējumu radīt cietušajam vai viņa tuviniekiem kaitējumu, ir pa­

beigts ar mantiskā labuma pieprasījuma brīdi un nemaz nav nepiecie­

šams, lai vainīgais šo mantisko labumu iegūtu (nodarījuma nošķelts

sastāvs).

Bandītisms (KL 224.pants) ir pabeigts ar brīdi, kad notikusi vairāk

nekā divu personu apvienošanās organizētā, ar ieroci bruņotā grupā

(bandā) noziegumu izdarīšanai. Tātad šis noziegums ir pabeigts ar

bandas noorganizēšanas brīdi.

Tie ir īpatnēji noziedzīgo nodarījumu formāli sastāvi, kurus krimi­

nāltiesību teorijā dēvē par nodarījumu nošķeltiem sastāviem, jo nozie­

dzīgā nodarījuma pabeigtības brīdis ir ievērojami atvirzīts no kaitīga­

jām sekām un sastāda daļu (nošķelts) no veicamajām darbībām vai vēl

nav sasniegts iecerētais rezultāts, kas apdraudētajai interesei nodarītu

vislielāko kaitējumu, turklāt tas nav ietverts noziedzīga nodarījuma sa­

stāva pazīmēs.

134 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

Turpināts noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā vairākas savsta pēji saistītas tādas pašas uz kopēju mērķi vērstas noziedzīgas darbības ja tās iekļaujas vainīgās personas vienotā nodomā, skaitās pabeigts ar brīdi, kad izdarīta pēdējā ar vienotu nodomu veiktā noziedzīgā darbī­ba.

Ilgstošs noziedzīgs nodarījums, kas īstenojas kā nepārtraukts viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizējums un saistās ar sekojošu ilg­stošu to pienākumu nepildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai, ir pabeigts ar brīdi, kad konkrētais nodarījuma sastāvs ir realizēts, kā, piemēram, bēgšana no soda izciešanas vietas (KL 310.pants). Noziedzīgā darbība vai bezdar­bības akts turpretī beidzas tikai ar uzliktā pienākuma pildīšanas atsāk­šanu.

Salikts noziedzīgs nodarījums, kas sastāv no vairākām darbībām vai kas ir izraisījis vairākas kaitīgas sekas, ir pabeigts ar brīdi, kad pa­beigta pēdējā nodarījuma sastāvā ietvertā darbība vai iestājušās visas sastāvā paredzētās sekas.

Noteikt noziedzīga nodarījuma pabeigtības momentu ir būtiski svarīgi, lai: 1) noziedzīgu nodarījumu pareizi kvalificētu; 2) noteiktu kriminālatbildības noilguma termiņa tecējuma sākuma brīdi; 3) pie­spriestu likumam atbilstošu sodu; 4) pareizi risinātu jautājumu par lab­prātīgu atteikšanos no nozieguma izdarīšanas līdz galam, jo pabeigta nodarījuma izdarīšanas gadījumā labprātīga atteikšanās nav iespējama.

6 . 3 . S a g a t a v o š a n ā s n o z i e g u m a m

P a r s a g a t a v o š a n o s n o z i e g u m a m a t z ī s t a m a l ī d z e k ļ u v a i r ī k u s a m e k l ē š a n a v a i p i e l ā g o š a n a v a i c i t ā d a t ī š a l a b v ē l ī g u a p s t ā k ļ u r a d ī š a n a t īša n o z i e g u m a i z d a r ī š a n a i , j a t u r k l ā t t a s n a v t u r p i n ā t s n o v a i n ī g ā g r i b a s n e a t k a r ī g u i e m e s l u d ē ļ ( K L 1 5 . p a n t a 3 . d a ļ a ) .

Šī panta tajā pašā daļā pateikts, ka kriminālatbildība iestājas tikai par sagatavošanos smagiem un sevišķi smagiem noziegu­miem.

Sagatavošanās nozieguma izdarīšanai var izpausties visdažādāka­jās darbībās, bet visām tām kopējs ir tas, ka šīs darbības rada labvēlī­gus apstākļus iecerētā nozieguma izdarīšanai.

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 135

Kaut gan darbības nozieguma sagatavošanās stadijā ir tīšas, to­mēr, atšķirībā no nozieguma mēģinājuma, sagatavošanās stadijā veik­las darbības vēl nav tieši vērstas pret aizsargājamo interesi.

Sagatavošanās stadijai tāpat kā mēģinājumam ir raksturīgs tas, ka persona nedomā savu noziedzīgo darbību ierobežot vienīgi ar jau veik­lajām darbībām, kas veido nepabeigtu noziegumu, bet viņas nodoms II noziedzīgo ieceri realizēt līdz galam, tas ir, izdarīt konkrētu nozie­gumu.

Par sagatavošanos nozieguma izdarīšanai nav pamata uzskatīt kā­das personas gatavošanos noziedzīgai darbībai vai bezdarbībai vispār, la kā šāda darbība nav uzskatāma par sagatavošanos Krimināllikuma sevišķās daļas konkrētā pantā vai panta daļā (punktā) paredzētā no­zieguma izdarīšanai, tad tā nav arī šī nozieguma stadija.

Sagatavošanās noziedzīgam nodarījumam objektīvās pazī­mes ir šādas: 1) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdzekļu un rīku sameklēšana; 2) nodarījuma izdarīšanas līdzekļu un rīku pielāgošana; 3)citāda labvēlīgu apstākļu radīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Katrai šādai pazīmei ir sava sevišķa nozīme, kad tiek veidota saga-

lavošanās noziegumam objektīvā puse. Par nodarījuma izdarīšanas līdzekļiem tiek uzskatīti, piemēram,

indīgas vai stipri iedarbīgas vielas (slepkavības izdarīšanai), viltoti do­kumenti (mantas nolaupīšanai), materiāli ar apzināti nepatiesiem ap­galvojumiem par citu personu (neslavas celšanai), materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi (kukuļdošanai) u.c. Tātad nozie­dzīgu nodomu ir iecerēts realizēt, izmantojot šāda veida līdzekļus.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki ir ikviens priekšmets, lajā skaitā arī sadzīves, ar kuriem persona tieši var iedarboties uz noda­rījuma priekšmetu vai cietušo, apdraudot aizsargājamo interesi vai ra­dot tai kaitējumu.

Priekšmeti var atrasties pie kādas personas, bet, ja tie nav izgata­

voti, iegādāti vai glabāti kāda konkrēta nozieguma izdarīšanai, nav

pamata vainīgās personas darbības uzskatīt par sagatavošanos nozie­

guma izdarīšanai.

Ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdzekļu vai rīku sameklē­šanu jāsaprot to iegūšana jebkādā veidā, arī nelikumīgā ceļā. Tos var

iegūt nopērkot, iemainot, aizņemoties, nozogot, arī krāpšanas ceļā

u.tml.

ļ 36 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 137

Noziedzīga nodarījuma līdzekļu un riku pielāgošana ir priekš­metu fizisko īpašību izmainīšana, lai tos varētu labāk izmantot nodarī­juma izdarīšanai vai tajā pašā nolūkā tie tiek izgatavoti no jauna. Kad ir izmainītas šo nozieguma izdarīšanas līdzekļu un rīku īpašības, tie kļūst par tādiem, kas ir derīgi konkrēta nozieguma izdarīšanai un kurus ir iecerēts izmantot noziedzīgai vajadzībai.

Ja par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdzekļu vai rīku izgata­vošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai citādām darbībām, kurus iecerēts izmantot kāda nodarījuma izdarīšanai, paredzēta kriminālatbildība, kā, piemēram, Krimināllikuma 233.pantā par šaujamieroču izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez at­tiecīgas atļaujas, tad personai ir jāatbild gan par šīm nelikumīgajām darbībām, gan par sagatavošanos citam konkrētam noziegumam.

Ar citādu labvēlīgu apstākļu radīšanu nozieguma izdarīšanai ir jāsaprot visdažādākās darbības, kas atvieglo nodarījuma realizēšanu, un tās var būt vietas, izdevīgākā laika vai iespējamo šķēršļu izpētīšana, nodarījumā izdarīšanas plāna izstrādāšana, šķēršļu novēršana, sava ārējā izskata izmainīšana pirms nozieguma izdarīšanas (parūkas, mas­kas sagādāšana, matu krāsas izmaiņa u.tml.).

Šķēršļu novēršana nozieguma izdarīšanai var izpausties arī tādās darbībās, kas pašas par sevi veido patstāvīgu pabeigtu noziedzīgu no­darījumu.

Tā, piemēram, lai varētu apzagt veikalu, iepriekšējā naktī griestos vai sienās tiek izsisti caurumi, lai pa tiem iekļūtu telpā, kur glabājas dažādas preces. Ja nākamajā naktī kaut kādu no vainīgā gribas neatka­rīgu iemeslu dēļ plānoto noziegumu nav iespējams realizēt un nemaz netiek mēģināts telpā iekļūt, tad ir izdarīti divi noziegumi: mantas tīša bojāšana (KL 185.panta l.daļa) un sagatavošanās mantas zādzībai, kas saistīta ar iekļūšanu telpā (KL 1 75.panta 3.daļa).

Labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai var izpausties līdzdalībnieku savervēšanā, organizētas grupas izveidošanā, sadalot lomas iecerētajā kopīgi izdarāmajā noziegumā.

Tā var būt darbība, kas izpaužas kā vietas sameklēšana un sagata­vošana, kur noziedzīgi iegūto noslēpt, vai kā vienošanās par iegūtā realizācijas veidu.

No šo darbību uzskaitījuma, un tas nebūt nav visu aptverošs, re­

dzams, ka Krimināllikumā nemaz nav iespējams norādīt ikvienu reāli

pastāvošo apstākli, kas var sekmēt noziedzīgu nodarījumu, jo tie ir ļoti

daudzveidīgi.

Labvēlīgus apstākļus nozieguma izdarīšanai lielākoties var realizēt

ar aktīvu darbību, bet tas var notikt arī bezdarbības situācijā, kā, pie­

mēram, tādā, kad apsardzes darbinieks pēc darba beigām atstāj neaiz­

slēgtas tās telpas durvis, kurā glabājas materiālas vērtības, un tādā vei­

da paver iespēju zādzības izdarītājiem netraucēti tajā iekļūt.

Likumdevējs atsevišķas noziegumu sagatavojošās darbības atzīst

par patstāvīgiem noziegumiem, uzskatot tos par nodarījumu nošķel­

tiem sastāviem. Piemēram, bandītisms izpaužas kā vairāk nekā divu

personu apvienošanās organizētā, ar ieroci bruņotā grupā (bandā)

noziegumu izdarīšanai (KL 224.panta l.daļa). Tās ir darbības, kas sa­

gatavo iespēju izdarīt noziegumus bandas sastāvā. Par noziegumiem,

kas pastrādāti bandas sastāvā, atbildība ir paredzēta šā panta otrajā

daļā.

Sagatavošanās noziegumam subjektīvā puse izpaužas tieša no­

doma veidā, jo vainīgais, sagatavodamies nodarījuma izdarīšanai, ap­

zinās, ka ar tādām darbībām viņš apzināti rada labvēlīgus apstākļus

iecerētā nodoma realizēšanai, kā arī vēlas izdarīt tieši to noziegumu,

kuram viņš gatavojies.

Tiesu praksē krimināllietu par sagatavošanos nozieguma izdarīša­

nai ir bijis maz, kaut arī saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 15.pantu

bija noteikts, ka persona ir saucama pie kriminālatbildības par gatavo­

šanos ikvienam ar tiešu nodomu izdarāmam nodarījumam. Tas izskaid­

rojams ar to, ka pārsvarā gadījumu vainīgais ir turpinājis realizēt no­

ziedzīgo nodomu, un tādējādi noziegums ir kvalificējams kā mēģinā­

jums vai kā pabeigts nodarījums. Bieži vien darbībām, kas izpaudušās

kā sagatavošanās noziegumam, ir bijusi zema kaitīguma smaguma

pakāpe.

Tā kā Krimināllikuma 15.panta 3.daļā noteikts, ka kriminālatbildī­

ba iestājas tikai par sagatavošanos smagiem un sevišķi smagiem no­

ziegumiem, tad šādu krimināllietu skaits tikai vēl vairāk samazināsies.

Jāpiebilst gan, ka sagatavošanās nozieguma izdarīšanai ir kaitīgā­

ka darbība nekā nodoms to izdarīt, tāpēc par sagatavošanos noziegu­

mam arī Krimināllikumā ir paredzēta atbildība.

Tā, piemēram, nozieguma sastāva nebūs gadījumā, kad kāda per­

sona dara zināmu, ka viņa grib izdarīt liela apmēra zādzību no nolikta­

vas. Bet, ja šī persona pielāgo noliktavas durvju atslēgu vai par zādzību

1 3 8 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 1 3 9

Nozieguma mēģinājums ir tādas tīšas darbības, kas jau satur konkrēta nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes un ar tām tieši tiek apdraudētas noteiktas intereses, kuras aizsargā konkrē­ta krimināltiesiskā norma.

Apdraudējums izpaužas tādā veidā, ka reāli rodas situācija, kas

nozieguma objektam var nodarīt reālu kaitējumu, jo, realizējot noda­

lījumu līdz galam, iestāsies Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzē­

tas kaitīgās sekas.

Nozieguma mēģinājumā jau ir visas nodarījuma sastāva pazīmes:

objekta apdraudējums, prettiesiska darbība, kas vērsta uz noziedzīgā

PftZuitāta sasniegšanu, nodarījuma subjekts ar visām tā pazīmēm un

subjektīvā puse. Minētajā gadījumā, atšķirībā no pabeigta nozieguma, visā pilnībā

nav realizēta vienīgi nodarījuma objektīvā puse, tas ir, nav iestājušās Krimināllikuma pantā vai panta daļā (punktā) paredzētās kaitīgās sekas (materiālos sastāvos) vai nav izdarītas visas nodarījuma sastāva objektī­vajā pusē paredzētās darbības (formālos sastāvos).

Šo apstākļu pareiza noskaidrošana ir svarīgs priekšnosacījums, lai konkrētu noziedzīgu nodarījumu pareizi kvalificētu. Uz to ir norādīts, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24. februāra lēmuma " P a r krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām" 9.punktā, kurā tiek izskaidrots, kā ir jākvalificē divu vai vairāku personu slepkavība, piebilstot, ka šāda kvalifikācija iespējama, ja darbības, kuru rezultātā noslepkavotas divas vai vairākas personas, aptvēris vainīgā vienots nodoms un tās parasti izdarītas vienā laikā.

Turpretī, ja noziedzīgais nodoms nogalināt vismaz divas personas nav īstenots no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, pie tam viena persona noslepkavota, bet otra palikusi dzīva, tad to nevar uzskatīt par pabeigtu noziegumu - divu personu slepkavību.

Vienas personas noslepkavošana un mēģinājums atņemt dzīvību

otrai personai, neatkarīgi no šo noziegumu secības, ja vien abu cietušo

dzīvības atņemšanu aptvēris vainīgā vienots nodoms, ir jākvalificē kā

mēģinājums noslepkavot divas personas. Šādu nodarījuma kvalifikāciju nosaka nozieguma sastāva uzbūve,

paredzot, ka noziegums, kurš paredzēts Krimināllikuma 118.panta 2.punktā, ir pabeigts, ja vainīgā nodoms ir bijis vērsts uz vismaz divu personu noslepkavošanu un tāds nodoms arī ticis realizēts.

vienojas ar iecerētā nozieguma atbalstītājiem, viņa ir jau izdarījusi no ziegumu, jo nav taču apšaubāms tas, ka otrajā gadījumā personas iz­darītās darbības ir ar samērā lielu kaitīguma pakāpi.

Kā izņēmums no vispārējā noteikuma, ka sagatavošanās stadijā izdarītais cits patstāvīgais nodarījums jākvalificē atsevišķi (noziedzīgu nodarījumu kopība), ir uzskatāmi gadījumi, kad, piemēram, nelikumīgi iegādātais nozieguma rīks ietilpst iecerētā nozieguma sastāvā kā objek­tīvās puses pazīme.

Organizētu grupu par bandu jāuzskata tikai tad, ja tā ir bruņota ar ieroci, tajā skaitā ar šaujamieroci. Šaujamieroča iegādāšanās bandas vajadzībām vai tā glabāšana saskaņā ar Krimināllikuma 233.panta 3.daju nav atsevišķi jākvalificē, ja ir pamats tādas darbības uzskatīt par sagatavošanos bandas organizēšanai (KL 15.panta 3.daļa un 224.panta 1 .daļa).

Rezumējot varam teikt, ka s a g a t a v o š a n ā s n o z i e g u m a m ir K r i m i n ā l l i k u m a s e v i š ķ a j ā d a ļ ā t i e š i n e p a r e d z ē t a t īša p r e t t i e ­siska d a r b ī b a , k u r a v e i d o n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a n o d o m a ī s t e n o š a n a s s ā k o t n ē j o s t a d i j u , u n t ā i z p a u ž a s l a b v ē l ī g u a p ­s t ā k ļ u r a d ī š a n ā p a b e i g t a t īša n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a r e a l i z ē š a n a i , j a d a r b ī b a n a v t u r p i n ā t a n o v a i n ī g ā g r i b a s ne­a t k a r ī g u a p s t ā k ļ u d ē ļ .

Ja persona ir labprātīgi atteikusies no turpmākās noziedzīgās dar­bības īstenošanas un jau izdarītais neatbilst kāda cita noziedzīga noda­rījuma sastāvam, tad gan tādu darbību nav pamata atzīt par krimināli sodāmu.

6 . 4 . N o z i e g u m a m ē ģ i n ā j u m s

N o z i e g u m a m ē ģ i n ā j u m s ( c o n a t u s ) i r a p z i n ā t a d a r b ī b a ( b e z d a r b ī b a ) , k a s t i e š i v ē r s t a u z t ā i z d a r ī š a n u , j a n o z i e g u m s n a v i z d a r ī t s l īdz g a l a m n o v a i n ī g ā g r i b a s n e a t k a r ī g u i e m e s l u d ē ļ ( K L 1 5 . p a n t a 4 . d a ļ a ) .

Šā panta 6.daļā ir pateikts, ka par mēģinājumu izdarīt krimi-nōlpōrkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.

Nozieguma mēģinājumu raksturo trīs objektīvi kritēriji: 1) izdarītā darbība jau ir tieši vērsta uz tīša nozieguma izdarīšanu; 2) noziegums nav izdarīts līdz galam; 3) līdz galam noziegums nav izdarīts no vainī­gā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

140 6.nodala. Noziedzīga nodarījuma stadijas

Vienotais nodoms atņemt vismaz divām personām dzīvību faktiski dod iespēju šo noziegumu norobežot no Krimināllikuma 118.panta 3.punkta prasībām, kurā ir paredzēta atbildība par slepkavību, ja to pastrādājusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību.

Šādā gadījumā nodoms nogalināt citu personu bija radies gan at­šķirīgā laikā, gan citādos apstākļos. Nav arī obligāti nepieciešams, lai katra slepkavība būtu pabeigts noziegums. Atkārtotu slepkavību veido vismaz divas kā pabeigtas, tā nepabeigtas slepkavības, kā arī līdzdalībā izdarītas slepkavības.

Nozieguma neizdarīšana līdz galam ir viena no galvenajām pazīmēm, ar ko nozieguma mēģinājums atšķiras no pabeigta no­zieguma, tāpēc nozieguma mēģinājums tiek atzīts par patstāvīgu nozieguma stadiju.

Raksturojot nozieguma mēģinājuma objektīvo pusi, tiek pausts viedoklis, ka ir gadījumi, kad mēģinājuma stadija iespējama arī noda­rījumos, kas izdarīti bezdarbības veidā. Kā piemērs tiek minēta situāci­ja, kad māte pēc bērna piedzimšanas viņu nebaro, lai tādējādi no viņa atbrīvotos, bet notikumu gaitā iejaucas medicīnas darbinieki un bērnu izglābj no nāves.

Ir jāatzīst, ka nozieguma mēģinājums ir personas tīša apzināta un aktīva darbība, kas vērsta uz noziedzīgā rezultāta sasniegšanu, un viņa pati to vēlas. Noziegumos, kuri izpaužas tikai bezdarbībā, mēģi­nājuma stadija nav iespējama.

Konkrētajā gadījumā mātes rīcība ar bērnu izpaužas darbībā, jo viņa, atstādama bērnu nebarotu, jau veikusi tādu darbību, kas rada situāciju, ka bērns nav spējīgs izdzīvot. Bērna turpmākā nebarošana jau ir iepriekšējās darbības tālāka izpausme, kurai bija jārada iecerētās se­kas, tas ir, bērna nāve.

Darbība nozieguma mēģinājumā ir tāda, bez kuras veikša­nas izdarīt konkrēto noziegumu nav iespējams. Tieši tāpēc tā pare­dzēta konkrētu noziegumu sastāvu objektīvās puses pazīmju skaitā. Darbība ir tieši vērsta pret nozieguma tiešo objektu (cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu u.c.) un to apdraud.

Jāatzīmē, ka ne vienmēr pabeigta darbība veido pabeigtu nozie­gumu. Piemēram, lai nogalinātu vainīgais no bises izšauj uz cilvēku. Cietušais nokrīt zemē, un vainīgais, būdams pārliecināts, ka cilvēku nošāvis, no notikuma vietas aizbēg. Vēlāk izrādījies, ka cietušais ir bijis smagi ievainots un viņa dzīvību mediķiem izdevies glābt.

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 141

Šādā gadījumā vainīgā darbība ir pabeigta, jo viņš pēc sava ieska-

la ir izdarījis visu, kas nepieciešams, lai nogalinātu otru cilvēku, bet

noziedzīgo nodomu tomēr nav realizējis līdz galam no viņa gribas ne­

atkarīgu iemeslu dēļ, tāpēc noziegums ir jākvalificē kā slepkavības mē­

ģinājums.

Kā pabeigts ir jākvalificē nodarījums, ja no tā kaitīgās sekas nav ie­

stājušās uzreiz, bet tikai pēc noteikta laika. Tādā gadījumā ir nepiecie­

šams konstatēt, ka šīs sekas ir tiešā un nepieciešamā cēloņsakarībā ar

vainīgā darbību. Piemēram, vainīgais nolūkā nogalināt kādu personu izdarījis vai-

lakus dūrienus ar nazi viņa dzīvībai bīstamās vietās, bet cietušā nāve, neskatoties uz mediķu pūlēm, iestājusies pēc nedēļas slimnīcā. Šāds nodarījums ir jākvalificē kā pabeigts noziegums, šajā gadījumā kā slep­kavība, jo vainīgais tomēr savu nodomu ir realizējis, ja vien ir konsta­tēts, ka cietušā nāve iestājusies vainīgā darbību rezultātā.

Ne vienmēr gan ir tā, ka kaitējuma nodarīšana, tas ir, kaitīgu seku

iestāšanās liecina par pabeigtu nodarījumu. Piemēram, noziedznieku grupa uzbrukusi liela uzņēmuma kasie­

rei, kura, saņēmusi naudu, atgriezusies no bankas. Uzbrucēji cerējuši iegūt naudu tādā daudzumā, kas pārsniedz to summu, kāda raksturīga liela apmēra nolaupīšanai. Bet, kā izrādījies, kasieres somā bijusi ievē­rojami mazāka summa, nekā iecerēts.

Kaut arī nozieguma rezultātā kaitīgas sekas ir iestājušās - nolaupī­ta ievērojama naudas summa, tomēr vainīgo nodoms nav realizējies, jo uzbrukuma rezultātā nav iegūta tāda naudas summa, kas raksturo liela apmēra laupīšanu.

Tā kā plānotais noziegums līdz galam nav izdarīts no vainīgo gri­bas neatkarīgu iemeslu dēļ - kasieres somā nav atradusies cerētā nau­das summa, tad nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta 4.daļu un 176.panta 3.daļu ir jākvalificē kā laupīšanas mēģinājums nolūkā iegūt mantu lielā apmērā.

Gadījumos, kad iecerētā noziedzīgā nodoma rezultāts nav nozī­mīgi atšķirīgs no reāli sasniegtā un saskaņā ar Krimināllikuma atbilsto­šo nodarījuma sastāvu tiek vērtēts tāpat kā plānots rezultāts, noziedzī­gais nodarījums ir jākvalificē kā pabeigts.

Piemēram, vainīgais gribējis nozagt mantu aptuveni divsimt latu apmērā, bet izdevies nozagt mantu tikai par sešdesmit latiem. Kaut arī

1 4 2 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

iecerētais noziedzīgais rezultāts pilnībā nav sasniegts, tomēr šis apst lis nozieguma kvalifikāciju neietekmē.

Noziegums atzīstams par pabeigtu, jo mantas nolaupīšana tom ir notikusi. Jāatceras, ka saskaņā ar Krimināllikumu nolaupītās mant apmērs nodarījuma kvalifikāciju ietekmē tikai divos gadījumos - ja n ziedzīgais nodoms ir bijis vērsts uz mantas nolaupīšanu lielā vai neliel apmērā, piemēram, zādzība lielā vai nelielā apmērā attiecīgi saskaņā <n KL 1 75.panta 4.daļu un 180.pantu.

Nozieguma neizdarīšana līdz galam nozīmē to, ka noziedzī­go nodomu vainīgajam nav izdevies realizēt tādu objektīvu ap­stākļu dēļ, kurus viņš iepriekš nav paredzējis un kas viņam ir biju­ši negaidīti.

Apstākļi, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam, var būt vis­dažādākie, bet tie ir reālajā pasaulē pastāvoši un nav atkarīgi no vainī­gā gribas. Tas nozīmē, ka nozieguma izdarīšana mēģinājuma stadijā tiek pārtraukta nevis vainīgā iekšēju pamudinājumu dēļ (nožēla, bailes no soda u.tml.), bet gan ārējo apstākļu ietekmē.

Šie ārējie apstākļi ir bijuši par šķērsli tam, lai sekmīgi pabeigtu ie­cerēto noziegumu, vai ievērojami apgrūtinājuši tā izdarīšanu. Nozie­guma mēģinājuma pazīme - nozieguma neizdarīšana līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ dod iespēju nozieguma mēģi­nājumu norobežot no tādiem gadījumiem, kad ir notikusi labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam. Tas ir apstāklis, kas personu saskaņā ar Krimināllikuma 16.pantu atbrīvo no kriminālatbil­dības.

Nozieguma mēģinājumu var izdarīt ar nodomu (tīši) un tur­klāt - tikai ar tiešu. Vainīgais apzinās, ka viņa darbība vērsta tieši uz konkrēta tīša nozieguma izdarīšanu un tā vēlas to izdarīt (formālos sastāvos).

Noziegumu materiālos sastāvos nodoma saturā ietilpst arī kaitīgo seku paredzēšana un vēlēšanās sasniegt noziedzīgo rezul­tātu.

Nozieguma mēģinājuma subjektu raksturo tās pašas īpašības, kas piemīt pabeigta noziedzīga nodarījuma subjektam.

Mēģinot izdarīt noziegumu, kas atbilst materiālam sastāvam, vai­nīgais apzinās savas darbības kaitīgumu, paredz kaitīgo seku iespēja­mību vai neizbēgamību un vēlas, lai tās iestātos. Mēģinājumam izdarīt

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 143

M M , iegurņu ar formālu sastāvu ir raksturīgi tādi faktori kā darbības kai­tīguma apzināšanās un vēlēšanās izdarīt prettiesisko darbību.

Krimināltiesībās pieņemts izšķirt divus nozieguma mēģinā­jumu veidus - pabeigtu un nepabeigtu mēģinājumu.

Šāds nozieguma mēģinājumu iedalījums ir ļoti nozīmīgs, kad jā­izlemj jautājumus par labprātīgu atteikšanos no nodarījuma izdarīšanas lid/ galam, kā arī tad, kad jānosaka vainīgajam sods, jo situācijā, kurā pārējie apstākļi ir līdzīgi, nodarījuma pabeigts mēģinājums parasti ir kaitīgāks nekā nepabeigts mēģinājums.

Nozieguma pabeigta mēģinājuma gadījumā vainīgais ir veicis

i ,u, ko uzskatījis par nepieciešamu, lai izdarītu noziegumu, bet vēla­

mais rezultāts nav iestājies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Pa­

beigta nozieguma mēģinājumam ir raksturīgi tas, ka pēc vainīgā ieska­

ta prettiesiskā darbība pati par sevi jau ir pietiekama, lai sasniegtu vē­

lamo rezultātu.

Tā, piemēram, vainīgais, gribēdams aiz greizsirdības nogalināt sa­

vu bijušo sievu, iedūris viņai vairākas reizes ar nazi kaklā. Būdams pār­

liecināts, ka viņš cietušo nodūris, no dzīvokļa aizgājis. Cietušai savlaicī­

gi tika sniegta medicīniskā palīdzība, un viņas dzīvība tika izglābta.

Minētais gadījums ir pabeigts slepkavības mēģinājums, jo vainīgais ir

veicis visu, pēc viņa ieskata, nepieciešamo, lai nogalinātu savu bijušo

sievu, bet no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vēlamās sekas nav ie­

stājušās. Nozieguma nepabeigts mēģinājums ir tādos gadījumos, kad

vainīgais no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav paveicis visu, ko viņš uzskatījis par nepieciešamu, lai izdarītu nodarījumu līdz galam.

Šāda mēģinājuma raksturīga iezīme ir tāda, ka vainīgā veiktā dar­bība pati par sevi vēl nevar dot vēlamo noziedzīgo rezultātu. Tātad vainīgais domājis pielikt papildu pūles, lai nodarījumu izdarītu līdz ga­lam, bet objektīvu apstākļu dēļ tas nav izdevies.

Tā, piemēram, vainīgais, kurš gribējis ar nazi nodurt cietušo, pa­

spējis viņu notriekt pie zemes, bet iedurt ar nazi nav varējis, kaut ne­

atlaidīgi to centies izdarīt, jo piesteigusies cilvēki, kas nav ļāvuši viņam

tā rīkoties, atņemot nazi.

Krimināltiesību teorijā saistībā ar nozieguma mēģinājuma jēdzie­

nu lieto tādu apzīmējumu kā nederīgs mēģinājums.

Viens no nederīga mēģinājuma veidiem ir tāds, ka darbība vērsta pret nederīgu objektu. Tādā gadījumā personai ir kļūdains

1 4 4 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

priekšstats par to, ka viņa apdraud noteiktu objektu, kura faktis ki nav.

Tā, piemēram, gribēdams izdarīt slepkavību, vainīgais caur logu izšauj uz it kā gultā gulošu cilvēku, kura patiesībā tur nav. Kļūda radu­sies tāpēc, ka nekārtībā atstātā gultas sega un veļa no attāluma atgā­dinājusi guloša cilvēka apveidu. Tātad šajā gadījumā vainīgais, kā viņš pats domā, ar savām darbībām vēršas pret noteiktu ar Krimināllikumu aizsargātu objektu, tas ir, pret citas personas dzīvību, bet faktiski šo objektu neapdraud un ar savu konkrēto darbību nevar radīt šim objek­tam reālu kaitējumu.

Mēģinājums ar nederīgiem līdzekļiem ir tādos gadījumos, kad vainīgais vēlamo kaitīgo seku sasniegšanai lieto tādus lī­dzekļus, metodes, paņēmienus vai nozieguma izdarīšanas veidu, kas objektīvi nekad nevar nodrošināt nozieguma pabeigšanu un kaitīgā rezultāta sasniegšanu. Kā piemēru varētu minēt slepkavības mēģinājumu, kad vainīgais kļūdās un indes vietā tējā ieber miega zā­les.

Nederīga mēģinājuma (nederīgs objekts, nederīgi līdzekļi) pama­tā ir faktiska kļūda. Tā kā šāds, kaut arī kļūdains, nozieguma mēģinā­jums atbilst visām tām pazīmēm, kas raksturīgas darbībai, kura virzīta pret īstu konkrētu nozieguma objektu, nodarījums jāatzīst par iecerētā nozieguma mēģinājumu.

Ja nozieguma izdarīšanai lietoti tādi līdzekļi, ar kuriem ne tikai nav iespējams izraisīt kaitīgas sekas, bet tie vienlaikus liecina arī par to, ka persona, kura šādus nederīgus līdzekļus izmantojusi, ir primitīva un viņas bīstamība nav liela, tad būtu apsverams jautājums, vai tāda dar­bība ir kaitīga un tātad - vai tā var būt noziedzīga.

6 . 5 . L a b p r ā t ī g a a t t e i k š a n a s n o n o z i e g u m a

i z d a r ī š a n a s

Juridiskā aspektā labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam nozīmē to, ka tas ir īpašs faktors, kas izslēdz kriminālatbildī­bu par nepabeigtu noziegumu.

Labprātīgas atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam in­stitūts saglabā iespēju personai, kas uzsākusi noziegumu, bet nav to realizējusi līdz galam, atteikties no turpmākās noziedzīgās rīcības un

6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 145

dod iespēju par jau izdarīto tikt atbrīvotai no kriminālatbildības un so-

.l.i.

Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam pa­usti izpaužas pasīvā uzvedībā. Tas nozīmē, ka persona neizdara tās darbības, kuras viņa uzskata par nepieciešamām, lai sasniegtu kaitīgo i<'/ultātu. Tā kā kaitīgās sekas nav iestājušās, tad runa ir par labprātīgu atteikšanos no sagatavošanās noziegumam un atteikšanos no nozie­guma izdarīšanas līdz galam mēģinājuma stadijā.

Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam jāat­šķir no aktīvas izdarītā nožēlošanas. Aktīva izdarītā nožēlošana izpaužas ka aktīvā uzvedībā jau pēc nozieguma pabeigšanas. Aktīva nožēlošana liek pausta tādās darbībās, kādas pēc vainīgā domām nepieciešamas, lai mazinātu kārtīgās sekas, kuras pats agrāk izraisījis.

Aktīva nožēlošana neizslēdz kriminālatbildību, bet, nosakot sodu, la saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 1 .daļas 1.punktu var būt atbil­dību mīkstinošs apstāklis.

Labprātīgas atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam in­stitūts krimināltiesībās reglamentēts Krimināllikumā. Labprātīgās at­teikšanās institūta galvenā nozīme ir tajā apstāklī, ka tā novērš reāla kaitējuma nodarīšanu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 16.panta 1 .daļu l a b p r ā t ī g a a t t e i k ­šanās n o n o z i e g u m a i z d a r ī š a n a s l īdz g a l a m i r p e r s o n a s uz­s ā k t ā n o d a r ī j u m a p i l n ī g a p ā r t r a u k š a n a p ē c šīs p e r s o n a s g r i ­bas, t a i a p z i n o t i e s , k a p a s t ā v i e s p ē j a n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u izdarīt l īdz g a l a m .

Tātad, lai atzītu, ka notikusi labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam, ir jāievēro vairāki svarīgi nosacījumi.

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka atteikšanās no noziedzīga nodarī­juma izdarīšanas līdz galam ir bijusi labprātīga, tas ir, nav bijusi ārēju apstākļu, citu cilvēku uzspiesta u.tml.

Šāds nosacījums gan neizslēdz iespēju atteikties no nodarījuma izdarīšanas līdz galam, ja iniciatīva to darīt nākusi no radiniekiem vai jebkuras citas personas un ja vien tā nav bijusi piespiedu atteikšanās. Tomēr ir nepieciešams, lai pēc tādas ietekmēšanas persona pati pēc savas gribas būtu nākusi pie secinājuma, ka ir jāatsakās no tālākas pret­tiesiskas darbības, ar kuru nodarījums realizējams līdz galam.

Motīvi, kas pamudinājuši personu atteikties no turpmākās darbī­bas, var būt dažādi: līdzjūtība, žēlums, nožēla, sirdsapziņas pārmetumi,

1 4 6 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 147

Pirmkārt, labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas lulz galam ir apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību par nepa­beigtu noziegumu.

Otrkārt, persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma Izdarīšanas līdz galam, tomēr saucama pie kriminālatbildības, ja las faktiski izdarītajās darbībās ir cita patstāvīga noziedzīga no­darījuma sastāvs.

Piemēram, gadījumā, kad notikusi labprātīga atteikšanās no izva-lošanas izdarīšanas līdz galam, atkarībā no konkrētiem apstākļiem per­sonas izdarītās darbības līdz labprātīgas atteikšanās brīdim var atbilst t.idiem noziedzīgiem nodarījumiem kā huligānisms, miesas bojājumu nodarīšana, cietušās goda un cieņas aizskaršana.

Kādā veidā var notikt labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarī­šanas līdz galam, tas ir atkarīgs no nozieguma stadijas, kurā atteikša­nās notiek, no personas lomas nodarījumā un no to darbību rakstura, kuras izdarītas līdz labprātīgās atteikšanās momentam.

Izdarītāja labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam iespējama sagatavošanās stadijā. Tā nav obligāti jāsais­ta ar kādu aktīvu rīcību, pietiek tikai ar to, ka tālāk iecerētā darbība netiek veikta. Taču tā var izpausties arī kā aktīva darbība, piemēram, kā nodarījuma izdarīšanas rīku iznīcināšana.

Izdarītāja labprātīga atteikšanās mēģinājuma stadijā atka­rīga no tā, vai izdarīts pabeigts vai nepabeigts nozieguma mēģi­nājums.

Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz ga­lam iespējama jebkura nepabeigta mēģinājuma gadījumā, ja no­ziedzīga nodarījuma pabeigšanai nepieciešamas vēl papildu darbības, kuru izdarīšana vai neizdarīšana ir atkarīga vienīgi no tās personas gri­bas, kura uzsākusi prettiesisku darbību, kas tieši vērsta uz nodarījuma izdarīšanu. Tādā gadījumā pietiek ar pasīvu uzvedību, tas ir, persona neizdara noziedzīga nodarījuma pabeigšanai nepieciešamās darbības.

Par to, vai pabeigta mēģinājuma gadījumā ir iespējama labprātī­

ga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam, tiek pausti atšķirī­

gi viedokļi.9

Krimināltiesību teorijā pastāv uzskats, ka noziedzīga pabeigta mēģinājuma gadījumos labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīša­nas līdz galam nav iespējama, jo persona jau ir paveikusi visu, kas ne­pieciešams, lai sasniegtu noziedzīgo rezultātu, un vienīgi neparedzētu,

bailes no soda, riebums pret upuri, upura bezpalīdzība, lūgšanās, izmi­sums u.tml.

Nevar uzskatīt atteikšanos par labprātīgu, ja persona neturpina noziegumu tāpēc, ka to izdarīt līdz galam nav iespējams radušos šķēr­šļu vai citu apstākļu dēļ, piemēram, nav izdevies atvērt seifu, kurā gla­bājas nauda, cietušā izrādījusi aktīvu pretestību izvarotājam u.tml.).

Tāpat atteikšanās nav atzīstama par labprātīgu, ja sākta noziegu­ma fakts ir kļuvis zināms izmeklēšanas iestādēm vai citām personām un tāpēc vainīgais noziegumu neturpina.

Otrkārt, ir jākonstatē, ka personai ir pastāvējusi iespēja iece­rēto noziegumu izdarīt līdz galam un sasniegt vēlamo rezultātu un ka šī persona to ir apzinājusies.

Piemēram, kāds uzbrucis sievietei, norāvis viņai drēbes un, ar fi­zisku spēku pārvarot cietušās pretošanos, centies viņu izvarot. Juzda­ma, ka pretoties vairs nav spēka, cietusī pateikusi, ka viņa slimo ar ve­nērisku slimību. Aiz bailēm saslimt ar šādu slimību uzbrucējs pārtraucis uzmākties cietušai un viņu pametis, kaut gan apzinājies, ka var viņu izvarot, jo faktiski cietušās pretošanās jau bijusi pārvarēta, ko viņa sa­vās liecībās apstiprinājusi.

Šajā piemērā saskatāma personas labprātīga atteikšanās izdarīt iz­varošanu līdz galam, jo pastāvējusi iespēja nodomu realizēt, taču no nozieguma izdarīšanas līdz galam persona atteikusies pēc savas gribas.

Treškārt, ir jākonstatē, ka persona pilnīgi atteikusies no no­zieguma izdarīšanas līdz galam, tas ir, no nodarījuma pabeigša­nas, nevis atlikusi tā izdarīšanu līdz galam uz kādu laiku vai līdz izdevīgākai situācijai.

Nav uzskatāma par labprātīgu atteikšanos no nozieguma izdarī­šanas līdz galam personas atteikšanos atkārtoti izdarīt prettiesisko dar­bību pēc tam, kad iepriekšējā darbība nebija izdevusies vai nebija izrai­sījusi vēlamās sekas.

Piemēram, persona zādzības nolūkā iekļuvusi kāda uzņēmuma bi­roja telpā, bet tikusi iztraucēta un aizbēgusi. Tāpēc vien, ka šī persona nav mēģinājusi vēlreiz izdarīt zādzību no biroja telpas, nav pamata uzskatīt, ka viņa labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam.

Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz ga­lam rada noteiktas juridiskas sekas.

1 4 8 6.nodaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas

no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav izdevies to izdarīt līdz lam. Tā kā pēc vainīgā ieskata viss gribētais jau ir izdarīts, lai nozie go rezultātu sasniegtu, tad nav no kā turpmāk atteikties, jo neko rāk veikt nav gribēts.

Juridiskajā literatūrā norāda uz gadījumu, kad ar paša prettiesis darbību izdarītāja aktīvu palīdzību ir iespējams pabeigta mēģinājum stadijā novērst kaitīgās sekas vai mazināt to smagumu, pirms vēl kaili gais rezultāts iestājies.

Tā, piemēram, lai noslepkavotu cilvēku, viņam tiek iedota lēna, iedarbības inde, bet tūlīt pēc tam indes devējs, iekšēja pamudinājuma vadīts (piemēram, kļuvis žēl cietušā), nolemj šo upuri glābt. Tāpēc vlf l sāk aktīvi rīkoties un mēģina novērst cietušā nāvi, ko gan pirms tam bija vēlējies. Ja tas indes iedēvējam izdodas, tad tiek uzskatīts, ka viņš Ir labprātīgi atteicies no noziedzīgā rezultāta sasniegšanas (cita cilvēka nonāvēšanas).

Ja kaitīgās sekas šādā gadījumā nav izdevies novērst vai tās If vieglākas, nekā sākotnēji iecerēts, tad vainīgajai personai jāatbild par sekām, kas faktiski ir iestājušās (nāve, miesas bojājumi).

Minot šo piemēru, tiek pieļauts, ka labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam iespējama arī pabeigta nozie­guma mēģinājuma gadījumā, bet tikai pastāvot nosacījumam, ka starp darbību, kas vērsta uz noziedzīgā rezultāta sasniegšanu, un vēlamajām sekām ir zināms laika periods, kurā prettiesiskās dar­bības izdarītājs var novērst sākotnēji gribētās kaitīgās sekas.

Pret šādu analizētā gadījuma risinājumu ir izteikti arī iebildumi. Tiek uzskatīts, ka, iedodot indi cietušajam, persona jau esot izdarījusi visu, ko nodomājusi noziedzīgā rezultāta sasniegšanai, un viņas tur­pmākā rīcība jau sekojusi pēc nozieguma pabeigta mēģinājuma izdarī­šanas, tāpēc runa varot būt vienīgi par aktīvu izdarītā nožēlošanu.

Nopietni argumentēts ir arī pirmais viedoklis. Labprātīgas atteik­šanās institūta jēga pastāv apstāklī, ka pats nozieguma uzsācējs pēc savas gribas novērš kaitējuma rašanos ar likumu aizsargātām intere­sēm. Ja analizētajā gadījumā nozieguma uzsācējam izdodas novērst kaitīgās sekas, kas raksturo slepkavību kā pabeigtu noziegumu, tad labprātīgas atteikšanās institūta mērķis ir sasniegts. Tā kā personas darbības izdarītas, pirms nozieguma sekas vēl nav iestājušās, tad šāda rīcība ir kaut kas vairāk nekā aktīva nožēlošana, kas raksturīga gadīju­mos, kad kaitīgās sekas jau ir iestājušās, un šoreiz tās ir cilvēka nāve.

p.-oilaļa. Noziedzīga nodarījuma stadijas 1 4 9

i 11 liecina analīze, labprātīgas atteikšanās no nozieguma izdarīša-

lidz galam nosacījumu realizēšanās ir atkarīga no iecerētā nozie-

|i II i i.i īpatnībām, kā arī no tā, kādā nepabeigta nozieguma stadijā ir

Ifkojusi labprātīga atteikšanās.

labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam ir at-

ni(),i arī no personas lomas iecerētajā noziegumā. Par šo apstākli pla-

ii runāts, iztirzājot līdzdalības institūtu krimināltiesībās. Līdzdalībnie­

ku labprātīgas atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam īpatnī-

IM'.( ņemot vērā viņu lomu noziegumā, ir reglamentētas Kriminālliku-

III.I /0.pantā, kas īpaši veltīts līdzdalības institūtam.

150 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

7 . n o d a ļ a

V A I R Ā K U P E R S O N U P I E D A L Ī Š A N Ā S N O Z I E D Z Ī G Ā

N O D A R Ī J U M Ā

7 . 1 . D a l ī b a s u n l ī d z d a l ī b a s k o p ī g ā s p a z ī m e s

Līdz ar divu vai vairāku personu piedalīšanos noziedzīga nodarī­juma izdarīšanā mainās nodarījuma forma, kā arī tā saturs, jo palielinās noziedzīga nodarījuma kaitīguma pakāpe.

Kopīgu darbību izraisīts paaugstināts kaitīgums noziedzīgā noda­rījumā izpaužas tajā apstāklī, ka, izjūtot savstarpēju atbalstu, personām nostiprinās pārliedba, ka kopīgais nodarījums noritēs sekmīgāk un, pieliekot kopīgas pūles, iespējams lielāks guvums. Noziedzīgos noda­rījumos, kuru sekas ir materiāla rakstura, kopīgās darbības ar likumu aizsargātajām interesēm nodara smagāku kaitējumu - lielāku materiālo zaudējumu vai fizisku kaitējumu.

Vairāku personu kopīgās darbības paaugstinātais kaitīgums Kri­mināllikumā tiek akcentēts noziedzīgu nodarījumu īpašu pamatsastāvu konstrukcijā (KL 224.pants - bandītisms, 184.pants - izspiešana orga­nizētā grupā) vai kā kvalificējošs apstāklis (KL 11 7.pants - slepkavība, ja to izdarījusi personu grupa).

Likumdevējs kopīgo darbību lielāka kaitīguma novērtējumu ir de­vis, nosakot bargākas sankcijas tajās Krimināllikuma normās, kurās sais­tībā ar kādu noziedzīga nodarījuma sastāvu ir uzsvērta vairāku personu kopīgā noziedzīgā darbība.

Krimināllikumā ir dots teorētiski izstrādāts un tiesu praksē apro­bēts dalības un līdzdalības jēdziens, kā arī vairāki citi ar šo jēdzienu saturu saistīti juridiski risinājumi.

Izdalot noziedzīgos nodarījumos atsevišķi izdarītāju un līdzdalīb­niekus un norādot uz viņu funkcijām nodarījumā, Krimināllikumā ie­strādāts praktiskai darbībai svarīgs noteikums, ka vainīgo lomas noda­rījumos ir atšķirīgas. Šis noteikums ir jāievēro, kvalificējot noziedzīgus nodarījumus un nosakot nodarījumā vainīgajam sodu.

Kā zināms Latvijas Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā divu vai vairā­ku personu kopīgā darbība nozieguma izdarīšanā bija reglamentēta salīdzinoši šaurāk. Šā likuma 17.pantā bija dots vienīgi līdzdalības

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījuma 151

noziegumā īss formulējums, kā arī līdzdalībnieku veidu uzskaitījums un

to laksturīgākās pazīmes.

Krimināllikuma 18.pantā dotas vairākas pamatnostādnes attiecībā

u/ personu piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā, tāpēc citās attiecīgās

normās ir iespējams formulēt detalizētus šī ļoti svarīgā krimināltiesību

institūta realizēšanas nosacījumus. Saskaņā ar Krimināllikuma 18.pantu d i v u v a i v a i r ā k u p e r s o n u

k o p ī g a a p z i n ā t a p i e d a l ī š a n ā s t īša n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a iz­d a r ī š a n ā ( c o n c u r s u s d e l i n q u e n t i u m ) i r d a l ī b a v a i l ī d z d a l ī b a .

No šī panta satura izriet, ka kriminālatbildība par vairāku personu kopīgi izdarītajiem nodarījumiem ir jārisina, ievērojot šādus likumā icglamentētus objektīvos un subjektīvos nosacījumus: 1) nodarījumā piedalās vismaz divas personas; 2) prettiesiskās darbības šīs personas veic ar kopīgām pūlēm; 3) pastāv cēloņsakarība un savstarpēja saikne slarp atsevišķu personu kopīgajām darbībām un iecerēto rezultātu (objektīvie nosacījumi); 4) kopīgās darbības ir tīšas. Tas nozīmē, ka šīs personas apzinās gan veicamā nodarījuma faktiskos apstākļus, tajā skaitā arī kaitīgo seku iestāšanos, gan arī to apstākli, ka nodarījumā ļ>iedalās vēl kāda persona, un ka viņas visas vēlas kopīgi izdarīt nozie­dzīgu nodarījumu; 5) vairāku personu kopīga piedalīšanas iespējama tikai ar nodomu (tīši) izdarāmos noziedzīgos nodarījumos (subjektīvie nosacījumi).

Kopīga noziedzīgā nodarījuma izdarīšana nozīmē divu vai vairāku personu izdarīto darbību savstarpējo saistību un nosacī­tību.

Tā ir objektīvā saikne starp vairākām noziedzīgo nodarījumu izda­rījušām personām, kas izpaužas kā viņu katra veikta noziedzīga darbība kopējā mērķa sasniegšanā.

Tā, piemēram, viens no viņiem atvieno signalizāciju, lai cits varētu

netraucēti atlauzt veikala durvis un pēc tam no veikala izdarīt zādzību,

bet vēl kāds cits automašīnā gaida, lai zādzībā iegūto aizvestu un no­

slēptu.

Šāda savstarpējā sadarbība liecina par to, ka zādzība ir izdarīta

kopīgi un katra izdarītais sekmējis kopīgā noziedzīgā rezultāta sasnieg­

šanu, jo ikviena veikums ir tuvinājis kopīgā mērķa sasniegšanu. Tas

nozīmē, ka noziedzīgais rezultāts ir radies, visiem kopīgi cenšoties to

sasniegt, bet viņu katra veiktā daļa kopīgā mērķa sasniegšanā gan var

būt atšķirīga.

152 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā 7.nodala. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 153

Nodoma gribas momentu vairāku personu izdarītā nodarījumā

veido vēlēšanās kopīgi sasniegt iecerēto rezultātu vai apzināta šāda

ic/ultāta pieļaušana.

Tas, ka vairāku personu izdarītā nodarījumā ir bijis kopīgs no­

doms, nenozīmē, ka tiek noliegta individuāla vaina, neizslēdz dažādību

to personu apziņā un gribā. Apziņas un gribas moments ir atkarīgs no

so personu lomas un dalības apjoma saskaņotajās darbībās, kas vērstas

uz kopīgā noziedzīgā rezultāta sasniegšanu.

Nodoma saskaņotība tiek sasniegta vienojoties, ka noziedzīgais

nodarījums tiks izdarīts. Tāda vienošanās parasti ir mutiska, bet tā var

būt arī rakstiska. Samērā bieži kopīga vienošanās tiek panākta klusējot,

un tā izpaužas saskaņotās darbībās.

Piemēram, laikā, kad divi zādzības izdarītāji atrodas dzīvoklī, iero­

das dzīvokļa saimnieks. Viens no zagļiem sagrābj viņu, bet otrs padod

nazi, ar kuru pirmais saimniekam iedur, nodarot vidēja smaguma mie­

sas bojājumus. Tādā veidā kopīgi pārvarējuši dzīvokļa saimnieka pre­

testību, zagļi paņem vērtīgākās mantas un no dzīvokļa aiziet. Šādā

gadījumā par laupīšanu ir jāatbild abiem, jo viņi saskaņotu darbību

veidā bija izdarījuši laupīšanu, kaut gan sākotnēji bija iecerējuši izdarīt

tikai slepenu zādzību.

Nodoma veids kopīgi izdarītā noziedzīgāka nodarījumā ir

atkarīgs no katra lomas nodarījumā, un pārsvarā gadījumu tas ir

tiešs nodoms. Noziedzīga nodarījuma organizētāja un vadītāja, kā arī uzkūdītāja

nodoms kopīgi izdarītajā nodarījumā ir tiešs, jo viņi, iesaistot vai uzkū­

dot noziedzīgā nodarījumā citas personas vai vadot viņu darbību no­

darījuma izdarīšanas laikā, realizē savu nolūku un tāpēc vēlas noziedzī­

gā rezultāta sasniegšanu.

Noziedzīga nodarījuma atbalstītāji, tāpat kā izdarītāji, arī pārsvarā

gadījumu vēlas ar kopīgām pūlēm sasniegt kopīgu rezultātu. Tomēr

var būt arī tādi gadījumi, kad viņi tikai apzināti pieļauj kaitīgo seku

iestāšanos.

Kopīgs nodoms noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nebūt ne­nozīmē visu nodarījumā iesaistījušo personu vienādus noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas motīvus un mērķus.

ja Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā motīvs vai mēr­

ķis nav norādīts kā obligāta konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

subjektīvās puses pazīme, tad noziedzīgo nodarījumu kopīgi izdarījušo

Savstarpējās saiknes nav starp personām, kas prettiesisk darbības izdarījušas neatkarīgi viena no otras, kaut arī tas būt noticis līdzīgos apstākļos. Tādā gadījumā katra izdarītais ir jākvalific kā patstāvīgi izdarīts nodarījums, neņemot vērā darbību savstarpējā saistības.

Teiktā paskaidrošanai minēsim šādu piemēru. Automašīnas šofe­ris, kam uzdots izvest preces no ostas teritorijas, ir atvēris šajā teritorija esošo konteineri un no tā izzadzis vairākus pārus kurpju. To redzējis cits šoferis un pirmā zādzības izdarītāja klātbūtnē no tā paša konteine­ra arī izzadzis kurpes.

Šādā gadījumā katrs šoferis zādzību ir izdarījis atsevišķi, jo nav sa­skatāmas kopīgas saskaņotas darbības ne konteinera atvēršanā, ne arī kurpju paņemšanā no konteinera.

Noziedzīga nodarījuma kopīgas izdarīšanas svarīgs nosacījums ir cēloņsakarība starp katra nodarījumu kopīgi izdarījušā darbību un noziedzīgo rezultātu, ko viņi visi centušies sasniegt.

Cēloņsakarība nozīmē tādu objektīvo saikni starp atsevišķu perso­nu darbībām un kopīgi sasniedzamo rezultātu, kad viņu katra veiktais laika ziņā ir noticis pirms noziedzīgā rezultāta sasniegšanas un ir to izraisījis.

Ar cēloņsakarības laika faktoru ir saistīts tas, ka persona var iesais­tīties cita iecerētajā vai jau sāktajā noziedzīgajā nodarījumā un kļūt par tā izdarītāju vai līdzdalībnieku, kamēr noziedzīgais nodarījums nav pa­beigts, tas ir, tikai nepabeigta nozieguma stadijās.

Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā obli­gāts subjektīvais nosacījums ir nodoms.

Tas Krimināllikumā ir īpaši uzsvērts, norādot uz tīšu piedalīšanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Šāda rakstura norāde liecina par saikni starp nodarījumu izdarījušo personu objektīvajām pazīmēm un subjektīvo pusi, tas ir, par nodarījumu izdarījušo personu darbības ob­jektīvo pazīmju atspoguļojumu viņu apziņā un gribas izpausmē.

Kopīgais nodoms sasniegt noziedzīgu rezultātu nozīmē, ka perso­nu nodoma intelektuālajā momentā kā sastāvdaļas ietilpst viņas pašas izdarītās darbības kaitīguma apzināšanās un citu personu izdarīto dar­bību kaitīguma apzināšanās, kā arī kopīgi iecerētā kaitīgā rezultāta pa­redzēšana.

1 5 4 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

personu motīvs un mērķis uzskatāms kā atšķirīgi faktori. Piemēram viens no viņiem slepkavību izdara aiz greizsirdības, bet cits tās paša personas nogalināšanā piedalās aiz mantkārības vai atriebības.

ja motīvs vai mērķis noziedzīga nodarījuma sastāvā ietverts kā ob ligāta subjektīvās puses pazīme, tad par kopīgi izdarāma nodarījum subjektiem var būt vienīgi tās personas, kuras ir zinājušas par nodari juma izdarīšanas mērķi vai nodarījumu izdarījušas konkrētu motīv mudinātas, arī kopīgi darbojušās noziedzīgā rezultāta sasniegšanā.

Tā, piemēram, zādzību kopīgi var izdarīt, tikai apzinoties, ka pret­tiesiskās darbības, kas vērstas uz svešas mantas paņemšanu, tiek izdarī­tas aiz mantkārības un nolūkā iedzīvoties uz citu rēķina.

V a i r ā k u p e r s o n u k o p ī g a n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a izdarīša­n a n a v i e s p ē j a m a n o d a r ī j u m o s , k u r u s v a r i z d a r ī t v i e n ī g i aiz n e u z m a n ī b a s , j o t i k a i v ē l ē š a n ā s s a s n i e g t n o z i e d z ī g o r e z u l t ā t u v a i a p z i n ā t a t ā p i e ļ a u š a n a , k o p ī g i i z d a r o t p r e t t i e s i s k ā s dar­b ī b a s , v a r d o t k o p ī g i i e c e r ē t o n o z i e d z ī g o r e z u l t ā t u .

Ir noticis, piemēram, tāds gadījums. Veicot celtniecībā darbus tie­šā elektrolīnijas tuvumā, netiek ievēroti darba drošības noteikumi un rezultātā iet bojā vairāki strādnieki. Izmeklēšanā noskaidrojas, ka darba drošības noteikumu pārkāpšanā ir vainojamas divas personas un viņām būs jāatbild par smagajām sekām. Kaut arī smagās sekas iestājušās abu personu noziedzīgas nevērības rezultātā, viņu nevērība nav bijusi sa­skaņota un kopīgi pieļauta, tā nav tīši vērsta uz smago seku nodarīša­nu, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šīs personas vainojamas kopīgi izda­rītā nodarījumā.

Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav sa­skatāma arī tādos gadījumos, kad kādas citas personas aiz ne­uzmanības izdarīts nodarījums sekmējis cita tīša noziedzīga no­darījuma izdarīšanu.

Ja, piemēram, valsts amatpersonas dienesta nolaidība aiz neuz­manības atvieglojusi citai personai izdarīt mantas nolaupīšanu lielā apmērā, tad tādā gadījumā katra šī persona atbild par to patstāvīgo noziedzīgo nodarījumu, ko viņa ir izdarījusi. Persona, kas izdarījusi no­ziedzīgu nodarījumu, izmantojot citas personas neuzmanību, atbild kā nodarījuma tiešais izdarītājs.

Latvijas 1933.gada Sodu likums vairāku personu piedalīšanos no­ziedzīga nodarījuma izdarīšanā arī iedala dalībā un līdzdalībā.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā Ī S S

Šī likuma 49.panta 1 .daļā ir formulēts noziedzīga nodarījuma da­

lībnieka jēdziens un reglamentēti divi līdzdalībnieku veidi: uzkūdītājs

un atbalstītājs. Par noziedzīga nodarījuma dalībniekiem atzīstami tie, kas apzināti

kopīgi piedalījušies noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Par līdzdalībnie-I II m tiek atzīti, kas: 1) tīši uzkūdījuši citu izdarīt noziedzīgu nodarīju­mu vai ņemt tajā dalību (uzkūdītāji); 2) tīši piegādājuši līdzekļus vai novērsuši kavēkļus, vai arī snieguši palīdzību noziedzīgā nodarījuma i/darīšanā ar padomu, norādījumu vai apsolījumu nekavēt tā izdarīša­nu vai noslēpt to (atbalstītāji).

Sodu likuma 49.panta 4.daļā ir nosacījums, ka sevišķām personī­gam attiecībām un apstākļiem, kas palielina, pamazina vai izslēdz kāda atsevišķa dalībnieka vai līdzdalībnieka sodāmību, nav iespaida uz pā­rējo dalībnieku vai līdzdalībnieku atbildību.

Turpretī sevišķās attiecības un apstākļi, kas noteic nodarījuma no-/iedzīgumu, neizslēdz tā līdzdalībnieka atbildību, kurš personīgi šādās attiecībās vai apstākļos neatrodas, bet viņam sods mīkstināms (49.panta 5.daļa).

Sodu likumā ietverts arī noteikums, ka noziedzīgu grupējumu da­lībnieki vai līdzdalībnieki atbild tikai par tiem nodarījumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Kā teikts šī likuma 50.pantā, tad tas, kas ir vienojies piedalīties apvienībā smaga nozieguma vai nozieguma izdarīšanai vai bandā, kura nodibinājusies vairāku smagu noziegumu vai noziegumu izdarīšanai, un nav atteicies no turpmākās dalības, bet nav arī bijis smaga nozieguma vai nozieguma dalībnieks vai līdzdalībnieks, ir so­dāms likumā sevišķi norādītos gadījumos tikai par piedalīšanos apvie­nībā vai bandā.

Atbildība par piedalīšanos bandā paredzēta Sodu likuma

243.pantā. Minētajā pantā ir norādīti noziedzīgi nodarījumi, kuru izda­

rīšanai banda var būt izveidota, piemēram, lai zagtu, laupītu, izspiestu

vai krāptu, ievestu kontrabandu, lai izdarītu smagus noziegumus ar

ieroču, spridzināmu vielu, spridzekļu vai citu vispār bīstamu līdzekļu

palīdzību u.c. Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā

līdzdalībai noziegumā izdalīta atsevišķa 7.nodaļa, kurā ir dots līdzdalī­bas jēdziens (aptver gan dalību, gan līdzdalību), kā arī formulēti līdz­dalībnieku veidi (nozieguma izpildītājs, organizētājs, uzkūdītājs un at­balstītājs). Atsevišķas normas nosaka līdzdalībnieku atbildību, attiecas

1 5 6 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā 1 5 7

pēc Krimināllikuma sevišķās daļas panta vai panta daļas (punkta), kurā ietverts atbilstošais sastāvs - noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā.

Latvijas Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā īpaši nebija minēta un reglamentēta vairāku tiešo nozieguma realizētāju darbība. Krimināltie­sību teorijā noziedzīgo grupu dalībnieku - to nozieguma izpildītāju darbību, kuri tieši realizēja nozieguma sastāvu, dēvēja par vienkāršo līdzdalību, bet noziedzīgo darbību, kad reizē ar nozieguma tiešajiem izpildītājiem tajā piedalījās arī vēl tādas personas, kuras tikai organizē­ja, uzkūdīja vai atbalstīja nozieguma izdarīšanu, sauca par komplicēto līdzdalību.

Nozieguma tiešā realizētāja (izpildītāja) jēdziens bija dots Latvijas

Kriminālkodeksa 1 7.panta 3.daļā, bet satura ziņā bija formulēts šaurāk

nekā jaunajā likumā - par izpildītāju tika uzskatīta persona, kas nozie­

gumu tieši izdarījusi. Atbilstoši Krimināllikuma 1 7.pantam noziedzīga nodarījuma tiešos

realizētājus sauc par nodarījuma izdarītājiem (līdzizdarītājiem). Kā teikts Krimināllikuma 17.pantā, n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī t ā j s i r p e r s o n a , k a s n o z i e d z ī g o n o d a r ī j u m u p a t i t i e š i izdarī jusi v a i t ā i z d a r ī š a n ā i z m a n t o j u s i c i t u p e r s o n u , k u r a s a s k a ņ ā a r l i k u ­m a n o s a c ī j u m i e m n a v s a u c a m a p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s .

Tātad par noziedzīga nodarījuma izdarītāju, tāpat arī par līdzizda-rītāju, tiek atzīta persona, kas pilnīgi vai daļēji ar savām rokām, ar teh­nisku līdzekļu palīdzību, izmantojot dzīvniekus vai tādu personu, kura, piemēram, savas mazgadības, psihiskās atpalicības dēļ u.tml. nespēj savas darbības saprast.

Lai kādu personu atzītu par nozieguma izdarītāju, nav obligāti

nepieciešams, lai viņš paveic visu to, kas paredzēts pabeigta noziedzī­

ga nodarījuma sastāvā. ja noziedzīgā nodarījumā ir līdzizdarītāji, tad katrs no viņiem tieši

izpilda kādu daļu no Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā norādītajām darbībām, kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. Tā kā nodarījumu viņi izdarījuši kopīgi, to apzinoties, tad viņu visu darbībās ir jākvalificē kā līdzizdarītāju darbības, jo tās veiktas kopī­gā mērķa sasniegšanas interesēs.

Uz šādu kopīgo darbību novērtējumu ir akcentējis uzmanību Lat­vijas Augstākās tiesas plēnums 1992.gada 24.februāra lēmumā Nr. l " P a r krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām", kura 22.punktā norādīts, ka lietās par slepkavībām, kuras izdarītas grupā, ir

uz noziedzīgiem grupējumiem, kuru sastāvā visos gadījumos ietilpst divas un vairāk personas (grupa bez iepriekšējas vienošanās, grupa pēc iepriekšējas vienošanās, organizēta grupa un noziedzīga organizācija), kā arī uz nozieguma izpildītāja ekscesu.

Rietumvalstu kriminālajā likumdošanā (Vācijas Federatīvās Repub­likas, Francijas, ASV u.c.) bez nozieguma tiešā izpildītāja paredzēts arī uzkūdītājs un atbalstītājs. Nozieguma organizētājs kā līdzdalībnieks netiek izdalīts, bet kriminālkodeksu sevišķās daļas atsevišķās normās nozieguma organizētājs tiek minēts. ASV un Francijas kriminālkodeksos atsevišķi tiek izdalīta persona, kas noziegumu vadījusi.

Pārsvarā valstu krimināltiesībās līdzdalība tiek atzīta tikai tīšos no­ziegumos. Bet tādās valstīs kā Anglija, ASV, Francija krimināltiesības līdzdalību pieļauj arī noziegumos aiz neuzmanības. Kā piemērs tiek minēts gadījums, kad blakus sēdētājs mudinājis šoferi braukt ātrāk un šoferis, pārkāpjot satiksmes noteikumus, sabraucis cilvēku. Šādā gadī­jumā šoferis atbild par nonāvēšanu aiz neuzmanības, bet blakus sēdē­tājs atbild kā līdzdalībnieks šajā noziegumā.

Krimināllikums šādu līdzdalības konstrukciju nepieļauj, jo saskaņā ar 18.pantu dalība un līdzdalība iespējama tikai tīši (ar nodomu) izda­rītos noziedzīgos nodarījumos.

Atkarībā no tā, kāda ir bijusi katra loma vairāku personu kopīgi izdarītajā nodarījumā, saskaņā ar Krimināllikuma 18.pantu var būt divi veidi, kādā vairākas personas piedalās noziedzīgā nodarījumā, tas ir, dalība un līdzdalība noziedzīgā nodarījumā.

7 . 2 . D a l ī b a s j ē d z i e n s u n d a l ī b a s f o r m a s

P a r d a l ī b u ( l ī d z i z d a r ī š a n u ) u z s k a t ā m a a p z i n ā t a n o z i e ­d z ī g a d a r b ī b a , a r k u r u t īšu n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u k o p ī g i , t o a p z i n o t i e s , t i e š i izdarī jušas d i v a s v a i v a i r ā k a s p e r s o n a s ( t a s ir, g r u p a ) u n k a t r a n o š ī m p e r s o n ā m i r n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u ­m a d a l ī b n i e k s ( l ī d z i z d a r ī t ā j s ) ( K L 1 9 . p a n t s ) .

Tātad dalība noziedzīgā nodarījumā ir tādos gadījumos, kad divas vai vairākas personas tīši kopīgi tieši piedalās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Katra no šīm personām iesaistās tās darbības izdarīšanā, ar kuru tiek realizēts konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, un visi viņi ir līdzizdarītāji, tāpēc viņu kopīgi veiktais nodarījums ir jākvalificē tikai

1 5 8 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā

jānoskaidro katra grupas dalībnieka līdzdalības pakāpe, kā arī v i ņ i darbību raksturs izdarītajā noziegumā. Par nozieguma izpildītājiem atzīstamas tikai tās personas, kuras rīkojušās kopīgi un ar vienotu no­domu, izdarot slepkavību, un kuras tieši piedalījušās dzīvības atņemša­nas procesā.

Minēsim šādu piemēru. Lai nogalinātu, viens no vainīgajiem cie­tušo tur, bet otrs dur viņam ar nazi, vai tādā pašā nolūkā dur abi, bel tikai viena dūriens ir nāvējošs. Abos gadījumos nāve ir iestājusies abu vainīgo kopīgu darbību rezultātā, tāpēc viņu nodarījums ir jākvalificē kā divu izdarītāju (līdzizdarītāju) veikta slepkavība.

Izdarītāja un līdzizdarītāju darbības atšķiras no līdzdalībnieku (organizētāja, uzkūdītāja un atbalstītāja) darbībām ar to, ka pirmie tieši kopīgi izpilda visu vai katrs atsevišķi kādu dalu no tām darbībām, kas ietilpst Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētā pa­beigta vai nepabeigta noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajā pusē.

Dažos gadījumos noziedzīga nodarījuma izdarītāju lomas ir ļoti atšķirīgas, bet tomēr to būtība ir kopīgā noziedzīgā mērķa sasniegša­na.

Tā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 19.oktobra lēmuma Nr.6 "Par tiesu praksi, piemērojot li­kumus, kas nosaka kriminālatbildību par dzimumnoziegumiem" 7.punktā ir norādīts, ka par līdzizpildītājiem atzīstamas arī tās vīriešu dzimuma personas, kuras, ja arī pašas ar cietušo dzimumaktu nav izda­rījušas, tomēr pret cietušo ir lietojušas vardarbību vai draudus vai arī citādi viņu ietekmējušas, lai pārvarētu cietušās pretošanos un atvieglo­tu citiem izdarīt ar viņu dzimumaktu.

Vienmēr būtu gan jāievēro, ka tad, ja personas ir tikai atradušās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, bet nav tieši piedalījušās no­darījuma izdarīšanas procesā vai nav veikušas citas darbības, kas at­vieglo nodarījuma izdarīšanu, piemēram, stāvējušas sardzē, lai tiešos nodarījuma izdarītājus brīdinātu par situācijas izmaiņām, viņas nav uzskatāmas ne par līdzizdarītājiem, ne par līdzdalībniekiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1 7.pantu par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma arī tā persona, kas nodarījuma izdarīšanai izman­tojusi citu personu, kura nav apzinājusies, ka izdara kriminālsodāmu nodarījumu, un tāpēc netiek saukta pie kriminālatbildības. Tādā gadī­jumā persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā izmantojusi citu personu, tiek saukta pie atbildības kā nodarījuma tiešā izdarītāja.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījuma 159

Tā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma I '>()7.gada 22.decembra lēmuma Nr.6 "Par likumu piemērošanu kri­mināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu" 8.punktā ir skaidrots, ka gadījumos, kad koku nelikumī­gas (patvaļīgas) ciršanas tiešie izdarītāji nav apzinājušies, ka viņi rīkojas piettiesiski, nodarījuma organizētāju un uzkūdītāju darbības ir jākvalifi­cē kā nodarījuma tieša izdarīšana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 20.pantu ir pamats koku patvaļīgas cir­

šanas organizētāju, uzkūdītāju vai atbalstītāju darbības kvalificēt kā

līdzdalību tad, ja viņi koku patvaļīgā ciršanā tieši nav piedalījušies, bet

koku cirtēji ir apzināti izdarījuši Krimināllikuma 109.pantā paredzētās

darbības. Izdarītāja subjektīvo pusi raksturo noziedzīga nodarījuma faktisko

apstākļu un tā kaitīguma apzināšanās un vēlēšanās sasniegt noziedzīgo rezultātu. Izdarītājs arī apzinās, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu viņš izdara kopā ar citiem dalībniekiem. Noziedzīga nodarījuma mate­riālu sastāvu gadījumos izdarītājs paredz arī kaitīgo seku iestāšanos un vēlas kopā ar citiem tās sasniegt vai apzināti pieļauj kaitīgo seku iestā­šanos.

Krimināltiesību teorijā, iespējams, saglabāsies viedokļu atšķirība

jautājumā par to, kad vairāku personu piedalīšanos noziedzīgā noda­

rījumā dēvēt par veidiem un kad - par formām. Šī darba autors uzska­

ta, ka veidi, kādos vairākas personas piedalās noziedzīgā nodarī­jumā, ir dalība un līdzdalība, bet formas - Krimināllikumā pare­dzēti noziedzīgi grupējumi.

Ņemot vērā kopīgo darbību izdarītāju subjektīvo saikņu raksturu

un viņu prettiesisko darbību saskaņotības pakāpi un organizētību, Kri­

mināllikumā ir izdalītas šādas d a l ī b a s f o r m a s : g r u p a b e z i e p r i e k ­šējas v i e n o š a n ā s , g r u p a p ē c i e p r i e k š ē j a s v i e n o š a n ā s , o r g a n i ­z ē t a g r u p a u n b a n d a .

Crupa bez iepriekšējas vienošanās ir tādos gadījumos, kad divas vai vairākas personas apzināti kopīgi tieši piedalās tīša no­ziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Lai atzītu, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts grupā bez iepriekšējas vienošanās, pietiek konstatēt, ka vismaz divas personas nodarījumu izdarījušas kopīgiem spēkiem, lai sasniegtu iecerēto noziedzīgo rezultā­tu, kā, piemēram, Krimināllikuma 11 7.panta 10.punktā paredzēto -

1 6 0 7.nodaja. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

slepkavība, ko izdarījusi personu grupa vai 159.panta 2.daļā paredzēto izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa.

Šādā noziedzīgā grupējumā kopīgā piedalīšanās noziedzīga noda­rījuma izdarīšanā ir vismazāk saskaņota, jo netiek prasīts, ne lai lomas iepriekš būtu sadalītas, ne arī veiktas kādas citas sagatavošanās darbī­bas, kuru mērķis ir kopīgi izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Subjektīvai saiknei, kas pastāv starp grupas dalībniekiem, ir rak­sturīgs tas, ka nodarījuma līdzizdarītāji zina vienīgi to, ka nodarījumā piedalīsies vēl kāds, un viens nodarījuma izdarītājs par otra dalību ko­pīgajā nodarījumā uzzina tikai tad, kad noziedzīga darbība ir sākusies vai tās norises laikā.

Šajā ziņā grupa bez iepriekšējas vienošanās ir raksturīga kā izvaro­šanu kvalificējošs apstāklis. Lai konstatētu šo izvarošanu kvalificējošo apstākli, iepriekšēja vienošanās starp grupas dalībniekiem nav nepie­ciešama, bet tā var arī būt. Pietiek, ja ir noskaidrots, ka izvarošana iz­darīta, piedaloties vismaz divām personām cietušās pretošanās pārva­rēšanā, un tā rezultātā kaut vai viena persona ir izdarījusi dzimumaktu pret cietušās gribu. Visu šo personu darbības ir jākvalificē kā izvaroša­na, kas izdarīta grupā (KL 159.panta 2.daļa).

Noziedzīgs grupējums bez iepriekšējas vienošanās var izveidoties, gan uzsākot vardarbības vai vardarbības draudu lietošanu pret cietušo, gan vēlāk, izvarošanas procesā palīdzot citai personai pārvarēt cietušās pretošanos.

Dalība bez iepriekšējas vienošanās ir jānorobežo no divu vai vairā­ku personu vienlaicīgi izdarītiem atsevišķiem noziedzīgiem nodarīju­miem, kaut arī viņas būtu bijušas savstarpēji informētas par katras iz­darīto nodarījumu, taču darbības nav bijušas kopīgas un saskaņotas.

Grupa pēc iepriekšējas vienošanās pastāv tajos gadījumos, kad vismaz divas personas par kopīgi izdarāmo nodarījumu vie­nojušās pirms prettiesisko darbību uzsākšanas, kas jau tieši vēr­stas uz noziedzīgā nodoma realizēšanu, kā, piemēram, Kriminālli­kuma 176.panta 2.daļā minētā laupīšana, ja to izdarījusi personu gru­pa pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienošanās starp grupas dalībniekiem var būt par viena vai vairā­ku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Vienošanās var būt vispārēja noruna par kopīgi izdarāmu nodarījumu, bet norunas gaitā var arī vie­noties par nodarījuma konkrētu izdarīšanas vietu, laiku, izmantoja­miem līdzekļiem, rīkiem un paņēmieniem u.tml.

7.nodala. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 161

Vienošanās par iecerēto kopīgi veicamo nodarījumu var būt mu­

tiskas un rakstiskas, tās var veikt ar mīmikas vai ķermeņa kustību palī-

d/ibu, kā arī nodarījuma iesākumā izpildot savstarpēji saskaņotas

(konkludentas) darbības. Pirms uzsākt nākošās dalības formas analīzi, būtu lietderīgi paka­

vēties pie atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par to, vai divu personu kopīgi realizētu noziedzīgu nodarījumu var uzskatīt par grupā izdarītu, ja tikai viena no viņām ir pieskaitāma persona vai tikai viena no tām ir sasniegusi kriminālatbildības vecumu, bet otrai nav šīs Krimināllikumā noteiktās noziedzīga nodarījuma subjekta obligātās īpašības.1 0

Autori, kuri šādā situācijā noliedz dalību noziedzīgā nodarījumā, balstās uz apsvērumu, ka visiem grupas dalībniekiem būtu jāapzinās kopīgās darbības raksturs un nozīme, ka grupā pēc iepriekšējas vieno­šanās ar nepieskaitāmu vai kriminālatbildības vecumu nesasniegušu personu nevar pastāvēt subjektīvā saikne, jo viens no noziedzīga noda­rījuma izdarītājiem nav spējīgs apzināties ne savas darbības kaitīgumu, ne cēloņsakarību starp darbību un kaitīgajām sekām, ne arī citu noda­rījuma faktisko apstākļu nozīmi, tāpēc ar tādu personu nav iespējams vienoties par kopīgi izdarāmu nodarījumu.

Tiek ierosināts tādus gadījumus, kad persona, kurai piemīt visas nepieciešamās nodarījuma subjekta īpašības, kopīgi ar mazgadīgo vai nepieskaitāmu personu izdara noziedzīgu nodarījumu, nezinādama par nodarījuma otra subjekta nepilnvērtību, kvalificēt kā mēģinājumu attiecīgo noziegumu izdarīt personu grupā.

Šādus argumentus un juridiskās atbildības risinājumu apstrīd tiesu prakse, kam pamatā ir arī savs teorētisks skaidrojums.

Vērtējot subjektīvo saikni starp personām, kas kopīgi izdara no­ziedzīgu nodarījumu, ir jāievēro, ka nodarījuma faktiskos apstākļus ap­zinās persona, kurai piemīt visas subjektam nepieciešamās īpašības, un ka tikai šī persona atbild kriminālā kārtā par nodarījumu. Viņa ir apzi­nājusies, ka kopā ar citu personu izdara nodarījumu, i r to vēlējusies, un kopīgi izdarītās prettiesiskās darbības apliecina, ka viņa veikusi saska­ņotu darbību.

Tieši darbību faktiskā saskaņotība kopīgi izdarāmajā nodarījumā ir

tā nepieciešamā saikne, kas apvieno vairākas personas kopīgām darbī­

bām, arī kopā ar nepieskaitāmu personu vai, piemēram, trīspadsmit-

gadīgu pusaudzi.

162 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā

Krimināllikuma prasībām atbilstoša nodarījuma subjekta psihisk attieksme pret kopīgi ar otru personu veiktajām darbībām izpaužas tieša nodoma veidā un aptver visus nodarījuma faktiskos apstākļus, tajā skaitā arī apstākli, ka nodarījums tiek izdarīts grupā, un kopējās darbības liecina par to saskaņotību. Šādā gadījumā nekāda cita vieno­šanās starp grupas dalībniekiem vairs nav nepieciešama.

Daudzos gadījumos nepieskaitāmas personas vai divpadsmit, trīs* padsmit gadus veca pusaudža saprašana sadzīviskā līmenī nemaz nav tik izteikti primitīva, kas neļautu apjēgt, ka tiek veiktas kopīgas darbī­bas, bet to juridiskais novērtējums šādā gadījumā nemaz nav nepiecie­šams, jo nav jau runa par to, ka šīm personām ir jāatbild kriminālā kār­ta un ka šajā sakarībā ir jāvērtē viņu saprašanas un notiekošā novērtē­šanas spējas.

Nepieskaitāma vai kriminālatbildības vecumu nesasniegusī perso­na taču netiek saukta pie kriminālatbildības, un viņas subjektīvā attiek­sme pret nodarījuma objektīvajiem apstākļiem līdz ar to neietekmē otras personas vainu.

Bieži vien persona, kuras īpašības atbilst noziedzīga nodarījuma subjekta obligātajām prasībām, nemaz nezina par otras personas kā nodarījuma subjekta nepilnvērtību. Viņa pilnībā saprot, ka nodarījumu izdara kopā ar vēl kādu citu personu un, realizējot savu gribu, rēķinās ar šīs personas palīdzību.

Noziedzīgas grupas darbības kaitīgums jau tieši izpaužas tādējādi, ka palielinās noziedzīgā nodarījuma efektivitāte, ka darbība grupā vei­cina tās dalībnieku apņēmību nekaunīgāk un drošāk darboties, reali­zējot nodarījumu, palīdz ātrāk un iespaidīgāk ietekmēt cietušā gribu vai to pilnīgi paralizēt.

Tas nozīmē, ka tieši fiziskā saikne starp grupas dalībniekiem ir iz­šķirošais faktors vairāku personu kopīgai darbībai un, ja tāda pastāv, tad abpusējai psiholoģiskajai saiknei starp nodarījuma tiešajiem realizē­tajiem nav būtiskas nozīmes.

Ne velti Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1994.gada

19.decembra lēmuma Nr.7 "Par likuma piemērošanu lietās par svešas

mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu" 20.punktā ir

noradīts, ka Latvijas Kriminālkodeksa 139. un 141.pantā (atbilstoši KL

175. un 176 :pantā) paredzētie noziegumi ir jāatzīst par izdarītiem

grupas sastāvā arī tad, ja tiesai tiek nodots tikai viens no grupas dalīb­

niekiem, bet pārējie saskaņā ar likumu pie kriminālatbildības nav

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījuma 163

bukti, izņemot tos gadījumus, kad nozieguma izdarīšanā ir izmantotas

mazgadīgas vai nepieskaitāmas personas, vainīgajam apzinoties, ka šīs

personas mazgadības vai garīgās slimības dēļ nav spējīgas saprast savu

darbību noziedzīgo raksturu un nozīmi.

Tātad kas izriet no šī skaidrojuma?

Pirmkārt, noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā neizslēdz ap­

stāklis, ka otra persona, ar kuru kopīgi tieši tiek izdarīts noziedzīgs no­

darījums, ir izrādījusies nepieskaitāma vai nav sasniegusi kriminālatbil­

dības vecumu. Šie apstākļi ir kriminālatbildību izslēdzoši faktori, par

kuriem norādīts plēnuma skaidrojumā.

Otrkārt, noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā izslēdz tikai ap­

stāklis, ka nodarījuma izdarītājs apzināti izmanto otra - mazgadīgā

vai psihiski slimā (nepieskaitāmā) - nesapratni, lai realizētu paša iecerē­

to nodarījumu, piemēram, pierunā mazu bērnu, lai tas iekļūst dzīvoklī

un paņem svešas mantas.

Nav domstarpību par to, ka šādā gadījumā noziedzīgā nodarīju­

ma tiešais izdarītājs ir persona, kas mazgadīgo vai nepieskaitāmu per­

sonu uzkūdījusi izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai citādi viņu izman­

tojusi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Ir runa par vainīgā apzinātu

darbību, kas vērsta uz to, lai nodarījumā izmantotu personu, kura par

savu darbību kriminālā kārtā neatbild, tāpēc šādas personas izmanto­

tājs sava noziedzīgā nodoma realizēšanai atbild kā nodarījuma tiešais

izdarītājs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 17.pantu par noziedzīga nodarījuma

izdarītāju uzskatāma arī tāda persona, kura nodarījuma izdarīšanā iz­

mantojusi citu personu, kas saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav

saucama pie kriminālatbildības.

Kā redzams, arī šajā pantā tiek īpaši uzsvērts apstāklis, ka persona

otru izmantojusi, tātad apzināti to darījusi, lai realizētu savu iecerēto

noziedzīgo nodarījumu.

Ja noziedzīgais rezultāts tiek sasniegts vismaz divu personu kopī­

gas tiešas darbības rezultātā, kaut arī vēlāk tiek konstatēts, ka viena no

viņām ir nepieskaitāma vai nepilngadīga, tad tomēr ir pamats uzskai­

tīt, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts personu grupā. Tas, protams, nav

attiecināms uz maziem bērniem, kuru notiekošā nesapratni otrs ir iz­

mantojis noziedzīgos nolūkos. Tas katrā konkrētā gadījumā ir fakta

jautājums.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.ga 19.oktobra lēmuma Nr.6 "Par tiesu praksi, piemērojot likumus, k nosaka kriminālatbildību par dzimumnoziegumiem" 7.punkta 2.daļā ir nepārprotami pateikts, ka tādu personu darbības, kuras ir bijušas II-dzizpildītāji noziegumā (izvarošanā), ir jākvalificē kā nozieguma izdari šana grupā neatkarīgi no tā, vai viņi ir šī nozieguma subjekti un vai viņi tiek saukti pie kriminālatbildības.

Tā kā izvarošanu, kas paredzēta ar Krimināllikuma 159.panta 2.daļā, var izdarīt personu grupā gan pēc iepriekšējas vienošanās, gan bez iepriekšējas vienošanās starp grupas dalībniekiem, tad, kā to nosa ka minētā lēmuma punkts, izvarošana grupā būs ikviens tāds gadi jums, kad noziegumu izdara vismaz divas personas, no kurām viens izvarotājs var būt arī nepieskaitāms vai pat mazgadīgs, ja vien viņš pa­līdzējis pārvarēt kaut vai tikai cietušās pretošanos, lai cita persona varē­tu izdarīt izvarošanu.

Lai pamatotu tādu nozieguma kvalifikācijas risinājumu, ir pieņe­mams, ka likumdevējs, nosakot par daudzu noziedzīgu nodarījumu kvalificējošu tādu apstākli, ka tas ir izdarīts grupā, ir ņēmis vērā tieši to, ka vairāku personu kopīgi izdarīts noziedzīgs nodarījums ir daudz kai­tīgāks nekā vienas personas veikts šāds nodarījums.

Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, īpatnēja situācija veidojas ga­dījumā, kad viens no noziedzīgo darbību tiešajiem izdarītājiem ir spe­ciālais subjekts, bet cits (citi) tāds nav.

Piemēram, māte dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izrai­sītā psihiskā vai fizioloģiskā stāvokļa ietekmē izdarījusi sava bērna slep­kavību. Nogalināt jaundzimušo ir palīdzējusi vēl kāda cita persona. Tātad kaitīgās sekas - jaundzimušā nāve, kas ir obligāta slepkavības gadījumos, iestājusies divu personu kopīgu darbību rezultātā. Tas no­zīmē, ka arī šī otrā persona ir slepkavības tiešā izdarītāja.

Par jaundzimuša bērna slepkavību saskaņā ar Krimināllikuma 11 9.pantu atbild vienīgi šī bērna māte. Viņa šajā noziegumā ir speci­ālais subjekts, tāpēc neviena cita persona par jaundzimuša bērna slep­kavību saskaņā ar šo pantu nav atbildīga.

Jaundzimuša bērna slepkavību, ko izdarījusi šī bērna māte Krimi­nāllikuma 119.pantā norādītajā situācijā, ir slepkavība, kas izdarīta mīkstinošos apstākļos, un tas ir atspoguļots šī panta sankcijā, kurā pa­redzētais sods ir daudz mīkstāks salīdzinājumā ar Krimināllikuma

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 165

I I6 .pantu, ar kuru noteikta atbildība par slepkavību bez mīkstinošiem

Vai pastiprinošiem apstākļiem.

Tā kā konkrētā nozieguma speciālā subjekta stāvoklis attiecas vie­nīgi uz jaundzimuša bērna māti, tad pat to personu darbības, kuras liesi piedalījušās jaundzimuša bērna slepkavībā vai bijušas šāda nozie­guma līdzdalībnieces, nav pamata kvalificēt saskaņā ar Krimināllikuma I I9 .pantu. Atbilstoši tam, kāda loma katrai personai ir bijusi jaundzi­mušā bērna slepkavībā, viņas arī atbild par izdarīto slepkavību, tikai vērā netiek ņemts Krimināllikuma 119.pantā paredzētās slepkavības mīkstinošais apstāklis.

No teiktā varam secināt: ja kāda persona kopīgi ar jaundzimušā

bērna māti izdarījusi šī bērna slepkavību, tad viņas darbības ir kvalifi­

cējamas kā slepkavība, ko izdarījusi personu grupa, kā to paredz Kri­

mināllikuma 11 7.panta 10.punkts.

Turpretī tādas jaundzimuša bērna mātes darbības, kas saistītas ar

sava bērna noslepkavošanu dzemdību izraisītā īpašā psihiskā vai fizi­

oloģiskā stāvoklī un veiktas kopīgi ar citu personu, nav pamata kvalifi­

cēt kā izdarītas personu grupā; līdz ar to nav arī pamata, lai jaundzi­

mušā bērna māti sauktu pie kriminālatbildības atbilstoši Kriminālliku­

ma 11 7.panta 10.punktam.

Šādā gadījumā ir spēkā krimināltiesisko normu konkurences no­

teikumi un noziegums ir jākvalificē, ievērojot tikai konkrēto noziegu­

m u , tas ir, slepkavību mīkstinošos apstākļos.

Nodarījuma kvalifikācijas ziņā tas ir atšķirīgs gadījums. Citās situ­

ācijās, kad Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētā

nodarījumā izdarītājs ir speciālais subjekts, citas personas, lai kāda arī

viņu loma būtu bijusi nodarījumā, nav pamata atzīt par tā izdarītājiem

un līdz ar to arī par nodarījuma līdzizdarītājiem personu grupā. Piemē­

ram, dezertēšanā (KL 333.pants) persona, kas nav militārpersona, ne­

var būt līdzizdarītāja, bet gan tikai līdzdalībniece, piemēram, atbalstī­

tāja.

Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota sta­bila apvienība, kas radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus no­darījumus vai smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuras da­lībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus (KL 21.panta 1 .daļa).

166 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā 167

184 panta 1 .daļā, piemēram, atbildība ir paredzēta par organizētas grupas izveidošanu un piedalīšanos tajā izspiešanas nolūkā, šī likuma 190.panta 3.daļā noteikta atbildība par kontrabandu, ja to izdarījusi organizēta grupa, 192.pantā - par viltotas naudas vai valsts vērtspapī-IU izgatavošanu vai izplatīšanu organizētā grupā.

Vēl viens no Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem grupēju­miem pēc iepriekšējas vienošanās ir banda. Banda ir vairāk nekā divu personu apvienošanās organizētā, ar ieroci bruņotā grupā noziegumu izdarīšanai.

Krimināllikuma 224.panta 1 .daļā paredzēta atbildība par vairāk

nekā divu personu apvienošanos organizētā, ar ieroci bruņotā grupā

noziegumu izdarīšanai, bet šī panta 2.daļā - par piedalīšanos bandas

izdarītajos noziegumos vai to vadīšanu. No Krimināllikuma 224.panta satura izriet, ka bandu, tāpat kā or­

ganizēto grupu, raksturo vienas un tās pašas pazīmes. Atšķirība izpau­žas tajā ziņā, ka banda tiek organizēta tikai noziegumu (ne krimināl-pārkāpumu) izdarīšanai, tas ir, lai realizētu kaut vai vienu mazāk sma­gu, smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Bandas neatņemama pazīme ir bruņojums ar ieroci. Ar ieroci jā­saprot šaujamierocis vai aukstais ierocis, bet par ieroča esamību nozie­dzīgā grupējuma rīcībā, kuru paredzēts izmantot noziegumu izdarīša­nai, ir jāzina visiem noziedzīgās grupas dalībniekiem.

Pieņemamu ieroča jēdzienu dod Latvijas Republikas Augstākās tie­sas plēnums 1997.gada 2.jūnija lēmuma Nr. 5 "Par tiesu praksi krimi­nāllietās par neatļautām darbībām ar ieročiem, munīciju, sprāgstvie­lām un speciāliem līdzekļiem" 2.punktā. Tajā teikts, ka ieroči ir priekšmeti un ierīces, kas speciāli radītas uzbrukumam vai aktīvai aiz­sardzībai un kuru tehniskās īpašības spēj izraisīt apdraudējumu cilvēka dzīvībai, radīt veselībai vai dzīvībai bīstamas izmaiņas cilvēka organis­mā, vai arī būvju un citu objektu sagrūšanu vai iznīcināšanu.

Kā skaidrots minētā plēnuma lēmumā, ar ieročiem Krimināllikuma ietvaros tiek saprasti šaujamieroči un aukstie ieroči. Arī to tehniskās īpašības ir norādītas šajā 1997.gada 2.jūnija plēnuma lēmumā.

Šaujamieroči ir tehniskas ierīces, kam piemīt ieroču pazīmes un kas paredzētas uzbrukumam vai aizsardzībai no attāluma ar noteiktā virzienā raidīta lidojoša šāviņa, tas ir, ar lodes, renkuļa, skrošu, bultas, granātas vai t iem līdzīgu priekšmetu palīdzību.

Organizēta grupa ari ir noziedzīgs grupējums pēc iepriekšēj vienošanās, bet no izanalizētā grupējuma tas atšķiras ar augstāku o ganizētības pakāpi un skaitlisko sastāvu.

Grupas stabilitāte nozīmē to, ka šis noziedzīgais grupējums v būt izveidots vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, tam ir stabi sastāvs, grupai ir vadība, rūpīgākā ir noziedzīgās darbības izplānošan precīzāka pakļautība un uzdevumu sadalījums pirms noziedzīgo nod rījumu izdarīšanas, pastāvīgas darbības formas un metodes, kas gara tē nodarījuma sekmīgāku izdarīšanu u.tml.

No organizētas grupas formulējuma izriet, ka organizēta grup var tikt izveidota vai nu vairāku mazāk smagu noziegumu vai kriminā pārkāpumu izdarīšanai vai atsevišķu smagu vai arī sevišķi smagu n ziegumu izdarīšanai.

Atbilstoši uzdevumu sadalei ne jau visi noziedzīgās grupas dali nieki tieši piedalās noziedzīga nodarījuma objektīvās puses sastāva r alizēšanā. Tātad bez tiešajiem nodarījuma izdarītājiem ar nodarījum vēl var būt saistītas personas, kuru lomas izpaužas tikai kopīgi realiz jamā nodarījuma organizēšanā, vadīšanā vai atbalstīšanā.

Tā kā organizētā grupā lomas tiek sadalītas un ne visi šāda nozie dzīga grupējuma dalībnieki piedalās tieši noziedzīga nodarījuma reali­zēšanā, tad ir svarīgi noteikt, kāda ir katra organizētās grupas dalībnie­ka loma un atbildība kopīgi izdarītajā nodarījumā.

Organizētās grupas izveidotājs vai tās vadītājs atbild par visiem šās grupas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā. Pārējie organizētās grupas dalībnieki atbild par tiem nozie­dzīgiem nodarījumiem, kuros viņi piedalījušies.

Krimināllikuma 21 .panta 2.daļā noteikts, ka atbildībai par nozie­dzīga nodarījuma izdarīšanu organizētā grupā, jābūt paredzētai Krimi­nāllikuma sevišķās daļas normā.

Ja Krimināllikuma sevišķajā daļā uzskaitītajās konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēs organizēta grupa nav paredzēta ne pamatsastāvā, ne arī kā kvalificējošs apstāklis, tad tāda nodarījuma izdarīšana organizētā grupā var tikt atzīta par vainīgā atbildību pastip­rinošu apstākli (KL 48.panta 1 .daļas 2.punkts).

Neatkarīgi no personas uzdevuma grupā katrs no viņiem ir noda­rījuma izdarītājs grupas sastāvā. Uzdevums var izpausties kā organizē­tās grupas izveidošana un vadīšana vai arī kā piedalīšanās noziedzīgu nodarījumu sagatavošanā vai nodarījumu izdarīšanā. Krimināllikuma

1 6 8 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

Aukstie ieroči ir priekšmeti, kam piemīt ieroču pazīmes un kas pa­redzēti bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu enerģiju.

Juridiskajā literatūrā šaujamieroču un auksto ieroču definīcijas var atšķirties, jo katrā tajā tiek uzsvērta kāda cita īpašība. Tikai tas, ka ar šiem ieročiem iespējams iznīcināt dzīvas būtnes vai nodarīt tām citādu kaitējumu, ir visu definīciju kopēja īpašība.

Priekšmeti, kas domāti saimniecisku vai sadzīves uzdevumu veik­šanai, nav uzskatāmi par bandas bruņojumu, kaut arī tie tiktu izmanto­ti noziedzīgās grupas izdarītajos uzbrukumos.

7 . 3 . L ī d z d a l ī b a s j ē d z i e n s u n l ī d z d a l ī b n i e k u v e i d i

L ī d z d a l ī b a i r a p z i n ā t a d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a , a r k u r u p e r s o n a ( l ī d z d a l ī b n i e k s ) k o p ī g i a r c i t u p e r s o n u ( i z d a r ī t ā j u ) p i e d a l ī j u s i e s t īša n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n ā , b e t p a t i n a v b i j u s i t ā t i e š ā i z d a r ī t ā j a ( K L 20.panta 1.daļa).

Atšķirībā no dalības, kurā visas personas, kas kopīgi izdara nozie­dzīgu nodarījumu, ir noziedzīga nodarījuma izdarītāji, līdzdalībā veiktā nodarījumā bez tiešā izdarītāja (izdarītājiem) piedalās arī tādas perso­nas, kuras neņem tiešu dalību noziedzīgā rezultāta sasniegšanā, bet kurām ir noteikti citi uzdevumi, kurus veicot, kopīgi tiek panākta no­domātā mērķa sasniegšana, tas ir, ar kopīgām pūlēm tiek realizēts no­ziedzīga nodarījuma sastāvs.

Līdzdalība iespējama visās noziedzīga nodarījuma stadijās - gan sagatavojoties nodarījuma izdarīšanai, gan uzsākot nodarījumu, kā arī nodarījuma izdarīšanas laikā, bet tikai līdz noziedzīga nodarījuma pa­beigšanas brīdim, tātad visā tajā laikā, kad tiek realizēta noziedzīga nodarījuma objektīvā puse.

Iepriekš neapsolītas, bet ar noziedzīgu nodarījumu saistītas darbī­bas, kas tiek veiktas jau pēc nodarījuma pabeigšanas, var veidot pie-saistību noziedzīgam nodarījumam, bet tās nav līdzdalība.

Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki, atkarībā no viņu uz­devuma kopīgi veicamajā noziedzīgā nodarījumā, ir organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.

Šādu personu darbība kopīgi veiktajā nodarījumā ir jākvalificē, at­saucoties uz Krimināllikuma 20.panta attiecīgo daļu, kurā ir reglamen­tēts atbilstošais līdzdalībnieka veids, kā arī uz to sevišķās daļas pantu

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā 1 6 9

vai panta daļu (punktu), kurā ir paredzēta atbildība par izdarītāja veik­

to noziedzīgo nodarījumu, ja tas ietverts līdzdalībnieku nodomā.

Atbilstoši Krimināllikuma 20.panta 5.daļai līdzdalībnieks nozie­dzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību (accesorium sequi tur principale).

O r g a n i z ē t ā j s i r p e r s o n a , k a s n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a izda­r ī š a n u o r g a n i z ē j u s i v a i v a d ī j u s i . N o d a r ī j u m a o r g a n i z ē t ā j a m i r p a t i n o t e i c o š ā k ā l o m a k o p ī g a j ā n o d a r ī j u m ā , j o v i ņ š i z p l ā n o n o d a r ī j u m u , i e s a i s t a t a j ā c i t a s p e r s o n a s , o r g a n i z ē u n b i e ž i v i e n a r ī v a d a t ā i z d a r ī š a n u .

Tātad organizētāja darbība var izpausties: 1) noziedzīga nodarī­juma organizēšanā, tajā skaitā noziedzīga grupējuma izveidošanā; 2) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas vadīšanā, tajā skaitā noziedzīgu grupējumu vadīšanā. Viņš var vadīt arī citas personas izveidotu nozie­dzīgu grupējumu (bandu, organizētu grupu).

Organizētas grupas vadītājs informē grupas dalībniekus par gru­pas darbības mērķiem, sadala pienākumus un izstrādā sakaru formas starp noziedzīgās grupas dalībniekiem, grupas darbības metodes u.tml., tādā veidā apvienojot visu noziedzīgā grupējuma dalībnieku pūles kopēja noziedzīga mērķa sasniegšanai.

Ja noziedzīga nodarījuma organizētāja darbības aprobežojas ar nodarījuma sagatavošanu vai vadīšanu un ja pats viņš tieši nodarījuma objektīvajā pusē ietilpstošo darbību izpildīšanā nepiedalās, viņa kā no­ziedzīga nodarījuma organizētāja darbības kvalificējamas, pamatojoties uz Krimināllikuma vispārīgās daļas attiecīgā panta daļu (20.panta 2.daļa) un sevišķās daļas pantu vai panta daļu (punktu), kas atbilst no­darījuma izdarītāja veiktajam.

Tā, piemēram, kāda persona ir noorganizējusi zādzības izdarīšanu

personu grupā, bet pati tieši svešas mantas prettiesiskā paņemšanā

nav piedalījusies. Šādā gadījumā personas organizatoriskās darbības ir

jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 20.panta 2.daļu un 1 75.panta

2.daļu. ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi organizēta grupa vai banda

un saskaņā ar Krimināllikuma atbilstošā panta dispozīciju, kas attiecas uz izspiešanu organizētā grupā (KL 194.pants) un uz bandītismu (KL 224.pants), šāds nodarījums skaitās pabeigts jau ar noziedzīgo grupē­jumu noorganizēšanu. Tādā gadījumā noziedzīgā nodarījuma

1 7 0 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīga nodarījuma

organizētājs pat tad, ja viņš konkrēta nodarījuma izdarīšanā tieši nav piedalījies, viņš kā organizētās grupas vai bandas loceklis atbild par šo noziedzīgo nodarījumu kā izdarītājs.

Noziedzīga nodarījuma organizētāja vai vadītāja subjektīvā attiek­sme pret nodarījumu izpaužas tieša nodoma veidā. Noziedzīga gru­pējuma organizētājs zina, ka noziedzīgus nodarījumus izdarīs viņa or­ganizētā grupa, paredz grupas darbības iespējamo rezultātu un vēlas tā sasniegšanu.

U z k ū d ī t ā j s i r p e r s o n a , k a s p a m u d i n ā j u s i c i t u p e r s o n u iz­d a r ī t k o n k r ē t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u , b e t n e v i s p ā r u z no­z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u i z d a r ī š a n u .

Uzkūdītāja loma izpaužas tādējādi, ka viņam rodas doma par no­darījuma izdarīšanu, bet noziedzīgā nodoma realizēšanai viņš izvēlas citu personu un ar tās palīdzību tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums. Uzkūdīšanas rezultātā citai personai arī rodas vēlēšanās izdarīt nozie­dzīgu nodarījumu. Uzkūdītā persona atšķirībā no uzkūdītāja pilnīgi vai daļēji realizē nodarījumu, uz kuru viņa tikusi uzkūdīta.

Uzkūdītāja subjektīvā attieksme izpaužas tieša nodoma veidā. Uzkūdītājs pilnībā apzinās, ka viņš citu personu iesaista noziedzīgā no­darījumā. Tāpat viņš apzinās tā nozieguma faktisko pusi, kuru izdara uzkūdītais, paredz kaitīgo rezultātu un vēlas tā sasniegšanu ar citas personas palīdzību.

Uzkūdīšana ir izdevusies citas personas ietekmēšana tādā pakāpē, ka šī persona izdara noziedzīgu nodarījumu. Nodarījuma izdarītāja ap­ziņu un gribu uzkūdītājs var ietekmēt dažādā veidā, kā, piemēram, ar pārliecināšanu, lūgšanu, draudiem, glaimošanu, piespiešanu, uzpirkša­nu u.tml.

Uzkūdītāja darbības atšķiras no noziedzīga nodarījuma organizē­tāja darbībām. Uzkūdītājs vienīgi pamudina citu personu izdarīt nozie­dzīgu nodarījumu; ar to viņa loma šajā nodarījumā beidzas. Nodarīju­ma organizētājs var arī pamudināt citas personas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, bet ar to viņa loma neaprobežojas. Viņš turpina darbo­ties, lai izdarītāji realizētu nodomāto noziedzīgo nodarījumu.

Uzkūdīšana pielietotie līdzekļi un paņēmieni var izpausties mutis­kā vai rakstiskā veidā, vai ar mīmikas vai žestu palīdzību, kā piedrau­dējums un arī fiziska ietekmēšana.

Citas personas ietekmēšanas līdzekļi un paņēmieni var būt visda­žādākie, un ietekmēšana ir saistīta ar ietekmējamā personiskajām

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā 1 7 1

īpašībām, viņa atkarības no ietekmētāja, ietekmējības rakstura un arī paša izdarāmā noziedzīgā nodarījuma. Ietekmēšanai var tikt pakļauti arī ietekmējamās personas tuvinieki.

īpašs uzkūdīšanas gadījums ir nepilngadīgā iesaistīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tiesu praksē šajā sakarībā ir sastopami dažādi nepilngadīgā fiziskas un psihiskas ietekmēšanas veidi, kā, piemēram, pārliecināšana, iebiedēšana, uzpirkšana, krāpšana, atriebība, skaudība vai citu zemisku tieksmju modināšana, priekšlikumi izdarīt nodarījumu, solījumi iegādāties vai realizēt nolaupīto, padomu došana par nodarī­juma izdarīšanas vietu, laiku un veidu vai par nodarījuma pēdu slēpša­nu, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu kopīga lietošana, lai nepilngadīgo vieglāk pamudinātu izdarīt noziedzīgu nodarījumu u.tml.

Ja uzkūdīšana ir devusi rezultātus, tad persona, kura nepilngadīgo

bija iesaistījusi noziedzīgā nodarījumā, atbild par kopīgi izdarīto noda­

rījumu, piemēram, zādzību, kā arī par nepilngadīgā iesaistīšanu nozie­

dzīgā nodarījumā (KL 1 72.pants), ja uzkūdītājs pats tajā laikā ir sasnie­

dzis pilngadību. Kukuļošanas gadījumā viens no uzkūdīšanas paņēmieniem ir m u ­

dinājums dot naudu vai citas vērtības uzkūdītājam, kuras viņš kā kukuli nodotu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarī­šanu kukuļdevēja interesēs, bet šis uzkūdītājs kā starpnieks materiālās vērtības piesavinās. Šādas starpnieka darbības ir jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 321 .pantu kā kukuļa piesavināšanos un 20.panta 3.daļu un 323.pantu - kā uzkūdīšanu dot kukuli.

Uzkūdīšana šajā gadījumā izpaudusies tādējādi, ka tiek izteikts ie­rosinājums devēja interesēs dot kukuli valsts amatpersonai, nauda vai citas materiālas vērtības no devēja tiek arī saņemtas, jo devējs uzkūdī­tāja ietekmē nonācis pie pārliecības, ka ir noziegums jāizdara, valsts amatpersonai kukulis ir jādod. Tā kā nauda vai citas materiālās vērtības uzkūdītājs ir piesavinājies, tad no kukuļdevēja gribas neatkarīgu ie­meslu dēļ noziegums nav ticis izdarīts līdz galam (kukulis nav nodots).

Uzkūdītājs var pamudināt otru personu (izdarītāju), lai viņa izdarī­tu sev vēlamu noziedzīgu nodarījumu, un var būt arī tā, ka otra perso­na tiek ietekmēta izdarīt arī citādas noziedzīgas darbības, lai realizētos uzkūdītāja vēlamais nodarījums, piemēram, otra persona tiek pamudi­nāta atbalstīt vēl kādas citas personas noziedzīga nodarījuma izdarīša­nu vai slēpt citas personas izdarītu nodarījumu.

1 7 2 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā

Ja uzkūdītājs dara visu, ko uzskata par nepieciešamu, lai pamudi­nātu kādu personu izdarīt noziegumu, bet nesekmīgi, tad pamudinā­šana nesekmējas un uzkūdītājam ir jāatbild par sagatavošanos šim no­ziegumam.

Uzkūdīšana parasti notiek pirms noziedzīga nodarījuma izdarīša­nas. Novēlots mēģinājums uzkūdīt kādu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu nav sodāms, jo tāda darbība nav varējusi izraisīt otrā per­sonā tieksmi izdarīt nodarījumu, tāpēc, ka tas jau ir pastrādāts.

Ja uzkūdītājs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pats tieši nepie­dalās, viņa nodarījuma kvalifikācija ir atkarīga no tā nozieguma juridis­kā novērtējuma, kuru izdarījis uzkūdītais.

Piemēram, ja uzkūdītais, paklausot uzkūdītāja pamudinājumam izdarīt svešas mantas zādzību lielā apmērā, to arī ir izdarījis, tad uzkū­dītāja darbības ir jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 20.panta 3.daļu un 1 75.panta 4.daļu kā zādzība lielā apmērā.

ja turpretī ir bijis tā, ka uzkūdītais, tas ir, nodarījuma tiešais izdarī­tājs noziedzīgo nodarījumu realizējis tādā veidā, kas nav sakritis ar uz­kūdītājā nodomu, tad uzkūdītājs atbild tikai par uzkūdīšanu izdarīt viņa iecerēto nodarījumu, bet tiešais nodarījuma izdarītājs atbild par faktiski veikto.

Ir, piemēram, šāds gadījums. Uzkūdītājs aiz atriebības ir pamudi­nājis kādu nogalināt, bet tiešais slepkavības izdarītājs, piekrizdams ie­rosinājumam, bija iecerējis gūt arī mantisku labumu. Pastrādājis slep­kavību, viņš arī paņēmis vairākas vērtīgas nogalinātā mantas. Tādējādi uzkūdītājs atbild par uzkūdīšanu izdarīt slepkavību (KL 20.panta 3.daļa un 116.pants), bet slepkavības tiešais izdarītājs - par slepkavību aiz mantkārības (KL 11 7.panta 9.punkts).

Par uzkūdīšanu atbild tikai pieskaitāma persona un tāda, kura ir sasniegusi kriminālatbildības vecumu. Uzkūdāmais var būt arī nozie­dzīga nodarījuma speciālais subjekts. Uzkūdītā speciālā subjekta īpašī­bas uzkūdītāja nodarījuma kvalifikāciju var ietekmēt tikai tādā gadīju­mā, ja uzkūdītājs par šīm īpašībām jau ir zinājis uzkūdīšanas laikā un tieši tādu noziedzīga nodarījuma subjektu (uzkūdāmo) konkrētā noda­rījuma izdarīšanai izvēlējies.

Tā, piemēram, uzkūdītājam jau ir bijis zināms, ka persona, kuru viņš uzkūda pieņemt kukuli, ir valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli kādā valsts varas vai pārvaldes iestādē. Uzkūdītājs šādā gadī­jumā atbild saskaņā ar Krimināllikuma 20.panta 3.daļu un 320.panta

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījuma 1 7 3

3.daļu, kurā ir paredzēta atbildība par kukuļņemšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Ja izdarīt noziedzīgu nodarījumu apzināti tiek uzkūdīta nepieskai­tāma persona vai mazgadīgais un kāds no viņiem arī izdara noziedzīgo nodarījumu, tad uzkūdītājs atbild kā šī nodarījuma tiešais izdarītājs.

Uzkūdītājs, izmantodams dažādus ietekmēšanas līdzekļus, nepa-ralizē uzkūdāmā gribu, bet tikai izraisa viņā tieksmi izdarīt noziedzīgu nodarījumu, un uzkūdītājs pats izlemj, ka nodarījums ir jāizdara. Ja uz­kūdītājs ar vardarbību vai draudiem pilnīgi paralizē uzkūdāmā gribu vai izmanto viņa kļūdīšanos, vai nezināšanu un tāpēc uzkūdāmais izda­ra noziedzīgu nodarījumu, tad tādā gadījumā uzkūdītājs atbild kā no­ziedzīgā nodarījuma netiešs izdarītājs.

A t b a l s t ī t ā j s i r p e r s o n a , k a s a p z i n ā t i v e i c i n ā j u s i noziedzī­g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n u , d o d o t p a d o m u s , n o r ā d ī j u m u s , lī­d z e k ļ u s v a i n o v ē r š o t šķēršļus t ā i z d a r ī š a n a i , k ā a r ī p e r s o n a , k a s i e p r i e k š a p s o l ī j u s i n o s l ē p t n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a izdarī­t ā j u v a i l ī d z d a l ī b n i e k u , n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a i z d a r ī š a n a s r ī k u s u n l ī d z e k ļ u s , n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a p ē d a s v a i n o z i e ­d z ī g ā k ā r t ā i e g ū t o s p r i e k š m e t u s v a i ar ī i e p r i e k š a p s o l ī j u s i i e g ā d ā t i e s v a i r e a l i z ē t š ā d u s p r i e k š m e t u s .

Atbalstītājs var atbalstīt ne tikai noziedzīga nodarījuma izdarītāja veikto, bet viņš var sekmēt arī nodarījuma organizētāja vai pat uzkūdī­tāja prettiesiskās darbības.

Atbalstīšanas viens veids, ņemot vērā šīs darbības realizēšanas pa­zīmes, ir intelektuālā atbalstīšana. Šāda veida atbalstīšana izpaužas padomu un norādījumu došanā, kā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, vai iepriekš apsolītā noziedznieka, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīku un līdzekļu vai nodarījuma pēdu slēpšanā, vai iepriekš apsolot iegādā­ties vai realizēt noziedzīgi iegūtos priekšmetus.

Otrs atbalstīšanas veids ir fiziskā atbalstīšana, kad tiek doti lī­dzekļi noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai novērsti nodarījuma izda­rīšanas šķēršļi.

Intelektuālā atbalstīšana veicina noziedzīga nodarījuma realizēša­nu, ietekmējot nodarījuma izdarītāja apziņu un gribu.

Intelektuālā atbalstīšana, kas izpaužas padomu un norādījumu formā, tiek izmantota ne vien tam, lai nostiprinātu noziedzīga nodarī­juma izdarītāja apņēmību nodarījumu veikt, bet tā ir arī palīdzība

1! 74 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

viņam sagatavoties nodarījuma izdarīšanai un rezultātā atvieglo noda­rījuma izdarīšanas procesu.

Fiziskā atbalstīšana ir tādas darbības izdarīšana vai neizdarīšana, kas palīdz noziedzīga nodarījuma izdarītājam realizēt nodarījuma ob­jektīvās puses pazīmes.

Sagādājot vai pielāgojot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kas kavētu izdarīt nodarījumu, tiek veicināta iecerētās prettiesiskās darbības sekmīga realizācija.

Teorētiski pamatots un tiesu praksē ievērots ir viedoklis, ka nozie­guma slēpšana, kā arī mantas iegādāšanās vai realizēšana, ja ir zināms, ka tā iegūta noziedzīgā ceļā, ir atzīstama par līdzdalību, ja šīs darbības jau bijušas apsolītas pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vai tieši izdarīšanas laikā, vai kādu citu iemeslu dēļ (piemēram, ja tās izdarītas sistemātiski, iepriekš to neapsolot) devušas izdarītājam reālas cerības uz tamlīdzīgu atbalstu nākotnē.

No teiktā izriet šādi secinājumi: 1) iepriekš apsolīta mantas iegā­dāšanās vai realizēšana, ja ir bijis zināms, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā, tiek pielīdzināta iepriekš apsolītai šādi iegūtās mantas slēpšanai; 2) sistemātiska mantas iegādāšanās vai realizēšana bez iepriekšējas apsolīšanas uzskatāma par piekrišanu, kaut arī klusu ciešot, atbalstīt mantas nolaupīšanu arī nākotnē, jo pats fakts, ka manta tiek iegādāta no viena un tā paša noziedzīga nodarījuma izdarītāja sistemātiski, dod viņam pamatu rēķināties ar to, ka arī kādā citā gadījumā būs nodroši­nāts noziedzīgi iegūtās mantas uzpircējs vai realizētājs; 3) atbalstīšana solījuma veidā var būt dažāda - ne vien mutiska vai rakstiski dota, bet arī konkludenta.

Atbalstīšana bezdarbības formā var izpausties tikai tad, kad ne­pieļaut noziedzīga nodarījuma izdarīšanu bijis personas pienākums, ko viņa apzināti nav pildījusi. Pienākums nepieļaut noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu var būt saistīts, piemēram, ar personas dienesta funkcijām, profesionālo pienākumu, nolikuma vai cita tiesību normatīva akta pra­sībām un tamlīdzīgiem faktoriem.

Kā piemēru var minēt šādu gadījumu. Pēc veikala slēgšanas per­sona, kurai bijis uzticēts pieslēgt veikalu signalizācijai, apzināti to nav darījusi, lai atvieglotu kādai citai personai izdarīt zādzību no veikala telpām.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīku un līdzekļu sagādāšana vai pielāgošana var izpausties dažādās darbībās, piemēram, to

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 175

i/gatavošanā, nopirkšanā, transporta līdzekļa sagādāšanā, viltota do­

kumenta sagādāšanā u.tml.

Noziedzīga nodarījuma intelektuālā un fiziskā atbalstīšana vien­

mēr atrodas cēloņsakarībā ar nodarījuma tiešā izdarītāja darbībām un

ar šo darbību izraisītajām kaitīgajām sekām. Tas nozīmē, ka atbalstītājs

noziedzīga nodarījuma izdarītāja iecerētā realizēšanas procesā iesaistās

tikai pēc tam, kad izdarītājam nodoms veikt noziedzīgo nodarījumu

ļ.iu bija radies, bet, sniegdams izdarītājam palīdzību ar savu darbību

vai bezdarbību, atbalstītājs veicina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Fiziskā atbalstīšana uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad nozie­

dzīgā nodarījuma izdarītājs realizējis atbalstītāja veicināto nodarījumu.

Tas attiecas arī uz padomu un norādījumu došanu kā intelektuālās at­

balstīšanas veidu. Turpretī līdzekļu sagādāšana, šķēršļu novēršana un

iepriekš apsolītās darbības pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

(nozieguma izdarītāja, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu slēpšana

u.c.) uzskatāmas par pabeigtu atbalstīšanu reizē ar šo nodarījumu vei­

cinošo darbību izdarīšanu.

Tas apstāklis, ka izdarītājs noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā

vai pēc tam nav izmantojis atbalstītāja sagādātos vai pielāgotos rīkus

un līdzekļus, vai arī telpu, kura bijusi atvēlēta laupījuma noslēpšanai, ja

tas viss izrādījies nevajadzīgs, neietekmē atbalstītāja atbildību, ja vien

pati apsolītā palīdzība tomēr bija nostiprinājusi izdarītāja apņēmību

noziedzīgo nodarījumu veikt, un tāpēc ir cēloņsakarībā ar izdarītāja

realizēto nodarījumu.

Atbalstītājam kā noziedzīga nodarījuma subjektam jābūt pieskai­

tāmam un sasniegušam kriminālatbildības vecumu. Nav obligāti, lai

atbalstītājam piemistu tās īpašības, kas raksturo konkrētā nodarījuma

speciālo subjektu, kura noziedzīgo nodarījumu tas atbalstījis. Taču, ja

atbalstītājs apzināti veicinājis tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

kura tiešais izdarītājs ir speciālais nodarījuma subjekts, v iņam ir jāatbild

par izdarītāja, tas ir, speciālā nodarījuma subjekta izdarītā noziedzīgā

nodarījuma a t b a l s t ī š a n a ^

Tā, piemēram, persona, kas mudinājusi valsts amatpersonu pār­

sniegt savas dienesta pilnvaras, kā rezultātā radies būtisks kaitējums

valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām citas per­

sonas tiesībām un interesēm, atbild saskaņā ar Krimināllikuma

20.panta 3.daļu un 31 7.panta 1 .daļu.

1 7 6 7.nodaja. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījuma

Kā no šī piemēra secināms, nozieguma tiešā izdarītāja un līdzda­lībnieka (uzkūdītāja) vecums, sākot ar kuru iestājas kriminālatbildība, ir atšķirīgs. Par valsts amatpersonu var būt tikai pilngadīga persona, bet uzkūdītājs (arī organizētājs vai atbalstītājs) amatnodarījumos var būt arī nepilngadīga persona, sākot ar četrpadsmit gadu vecumu.

Savukārt, ja pašam noziedzīga nodarījuma atbalstītājam ir rakstu­rīgas tādas īpašības, kas ietekmē viņa nodarījuma kvalifikāciju, tad šāds fakts ir jāņem vērā. Piemēram, tāda persona, kas jau ir agrāk izdarījusi krāpšanu, atbalsta zādzības izdarīšanu, atbild par atkārtotu zādzību saskaņā ar Krimināllikuma 1 75.panta 2.daļa, kaut arī zādzības tiešais izdarītājs to pastrādājis pirmo reizi.

Šādi teorētiski apsvērumi ir atspoguļoti Krimināllikuma 20.panta 6.daļā, kurā ir teikts, ka individuālās noziedzīga nodarījuma sastā­va pazīmes, kas attiecas uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, neietekmē citu izdarītāju vai līdzdalībnieku atbil­dību!.

Atbalstītāja subjektīvā attieksme pret viņa izdarīto izpaužas no­doma formā. Viņš apzinās, kādu noziedzīgu nodarījumu gatavojas iz­darīt vai izdara tiešais izdarītājs, paredz arī to, kādas sekas izdarītāja prettiesiskā darbība var izraisīt, un vēlas, lai konkrētais noziedzīgais nodarījums ar viņa atbalstu tiktu veikts, vai arī apzināti pieļauj, ka no­ziedzīgais nodarījums notiks un kaitīgās sekas iestāsies.

ļa atbalstītājs apzinās, ka noziedzīgā nodarījuma pamatsastāvu vai kvalificējošo apstākli raksturo īpašs mērķis vai motīvs, piemēram, slep­kavība aiz mantkārības ( KL 11 7.panta 9.punkts), tad viņam ir jāatbild par līdzdalību šāda nodarījuma izdarīšanā.

Izdarītāja ekscesa gadījumā, ja tas izpaudies cita mērķa realizēšanā vai noziedzīgais rezultāts sasniegts citu motīvu dēļ, kas nav ietilpuši atbalstītāja nodomā, tad par šādu nodarījumu atbild tikai izdarītājs, bet atbalstītājam ir jāatbild par nodarījumu bez atbilstošās pamatpa-zīmes vai kvalificējošā apstākļa. Piemēram, vainīgais atbalstījis slepka­vību aiz atriebības, bet izdarītājs to realizējis aiz mantkārības. Atbalstī­tājam ir jāatbild par slepkavību, neņemot vērā šo kvalificējošo apstākli (KL 116.pants), bet izdarītājam - par slepkavību mantkārīgā nolūkā (KL 11 7.panta 9.punkts).

Organizētājam, uzkūdītājam un atbalstītājam ir jāatbild kā par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, tā arī par nepabeigtu no­ziegumu.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīgā nodarījumā 177

Tādos gadījumos, kad nozieguma izdarītājs to nav realizējis līdz

galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, organizētājs, uzkūdītājs

un atbalstītājs atbild par iecerētā nozieguma mēģinājuma organizēša­

nu, uzkūdīšanu to izdarīt vai atbalstīšanu. Tā, piemēram, zādzības tiešais izdarītājs no viņa gribas neatkarīgu

iemeslu dēļ nav izdarījis zādzību, uz kuras izdarīšanu viņš ticis uzkūdīts. Tādā gadījumā uzkūdītāja izdarītā nozieguma kvalifikācijā ir jānorada uz abām normām, kas reglamentē nozieguma stadijas un līdzdalību. Tas nozīmē, ka šajā zādzības mēģinājuma gadījumā uzkūdītāja darbī­bas jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta 4.daļu un 20.panta atbilstošo daļu, kā arī 175.panta atbilstošo daļu.

Ja noziedzīga nodarījuma organizētājs, uzkūdītājs vai atbalstītājs pats arī piedalās tieši nodarījuma izdarīšanā, viņš kļūst par tā līdzizdarī-tāju, un tad viņa iepriekšējā loma nodarījuma kvalifikācijā netiek norā­dīta, bet viņa darbību nodarījumā kopumā tiesa var ņemt vērā, nosa­kot sodu.

Noziedzīgos nodarījumos, kas atbilst materiāla sastāva pazīmēm,

līdzdalība iespējama līdz nodarījuma sastāvā paredzēto seku iestāšanas

brīdim, bet nodarījumos ar formālu sastāvu - līdz nodarījuma faktiska­

jam beigu momentam.

7 . 4 . L ī d z d a l ī b a s ī p a š i e j a u t ā j u m i

īpaši izdalīti un Krimināllikumā reglamentēti ir šādi dalības un līdzdalības jautājumi: i z d a r ī t ā j a ( i z p i l d ī t ā j a ) e k s c e s s , l ī d z d a l ī b ­n i e k a l a b p r ā t ī g a a t t e i k š a n ā s n o n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a t ā l ā ­k a s i z d a r ī š a n a s u n n e i z d e v u s i e s l ī d z d a l ī b a .

Krimināllikuma 20.panta 7.daļā ir teikts: ja l ī d z d a l ī b n i e k s n a v a p z i n ā j i e s k ā d u n o i z d a r ī t ā j a u n c i t u l ī d z d a l ī b n i e k u i z d a r ī t a ­j i e m n o z i e d z ī g a j i e m n o d a r ī j u m i e m , v i ņ š p a r t i e m n a v s a u c a ­m a s p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s .

Panta minētajā daļā ir reglamentēts krimināltiesībās atzītais izdarī­tāja (izpildītāja) ekscess. Ar izdarītāja ekscesu (excessus mandāti) saprot gadījumus, kad noziedzīga nodarījuma tiešais izdarītājs pārkāpj starp noziedzīgās grupas dalībniekiem pastāvošo vieno­šanos par noteikta veida noziedzīga nodarījuma kopīgu izdarīša­nu un viens pats izdara citu nodarījumu.

1 7 8 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanas noziedzīga nodarijumā 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīga nodarījumā 1 7 9

Līdzdalībnieku labprātīga atteikšanās no noziedzīga noda­rijumā izdarīšanas līdz galam atkarīga no lomas, kāda bijusi pa­redzēta līdzdalībniekam.

Līdzdalībnieku darbības ir savstarpēji saistītas, it īpaši ar noziedzī­

ga nodarījuma izdarītāju darbībām, tāpēc šis apstāklis būtiski ietekmē

katra līdzdalībnieka labprātīgas atteikšanās iespēju un veidu, kā to var

izdarīt. Krimināllikuma 20.panta 9.daļā pateikts, ka organizētāja un uz­

kūdītāja labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīša­nas līdz galam uzskatāma par tādu tikai tajos gadījumos, kad viņi sav­laicīgi darījuši visu iespējamo, lai novērstu ar viņu līdzdalību iecerētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un šis nodarījums nav izdarīts.

Atbalstītājs nav saucams pie kriminālatbildības, ja viņš līdz no­ziedzīgā nodarījuma sākuma brīdim ir paspējis labprātīgi atteikties, proti, atteicies sniegt apsolīto palīdzību.

Tātad tiek prasītā organizētāja un uzkūdītāja aktīva darbība, un ti­kai tad, ja ir izdevies novērst noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir pa­mats viņu atbrīvot no kriminālatbildības. Atbalstītāja atbrīvošana no kriminālatbildības būtu iespējama arī tādos gadījumos, kad noziedzī­gais nodarījums tomēr ir ticis izdarīts, taču atbalstītājam par labprātīgo atteikšanos sniegt atbalstu pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ir jāinformē vismaz nodarījuma izdarītājs.

Neizdevusies līdzdalība ir tādos gadījumos, kad nozieguma organizētājs, uzkūdītājs vai atbalstītājs ir izdarījuši visu, kas no viņiem atkarīgs, lai noziegums tiktu izdarīts, izdarītājs to nemaz nav sācis realizēt vai arī ir sācis to darīt, tomēr labprātīgi attei­cies no nozieguma izdarīšanas līdz galam.

Šādos gadījumos organizētājs, uzkūdītājs un atbalstītājs atbild par sagatavošanos noziegumam, ja nodomātais noziegums ir bijis smags vai sevišķi smags, jo par sagatavošanos mazāk smagam noziegumam vai kriminālpārkāpumam saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta 3.daļu kriminālatbildība nedraud.

7 . 5 . P i e s a i s t ī b a n o z i e d z ī g a m n o d a r ī j u m a m

īpašu vietu krimināltiesību teorijā ieņem piesaistība noziedzīgam nodarījumam, jo pēc vairākām ārējām pazīmēm piesaistībai ir līdzība ar līdzdalību noziedzīgā nodarījumā. Taču pēc savām objektīvajām un

Par ārpus kopējās vienošanās izdarītu nodarījumu atbild vienīg pats izdarītājs, bet līdzdalībnieki atbild tikai par piedalīšanos tajā no ziedzīgā nodarījumā, par kuru iepriekšēja vienošanās pastāvējusi.

Piemēram, ir noticis šāds gadījums. Kāds agrāk sodītais vienoji ar nepilngadīgo par zādzību no kāda gados veca vīra lauku mājām Nogaidījuši, kad mājās vairs neviena nav, viņi caur logu ielīduši mājā tur pārmeklējuši skapi, gultu un vēl dažas vietas, paņēmuši dažas ne vērtīgas lietas un devušies no mājas ārā, tagad - pa durvīm. Kad viņi atradušies vējtverī, tajā ienācis mājas saimnieks. Agrāk sodītais paķēris vējtverī nolikto metāla priekšmetu un ar to vairākas reizes iesitis veca­jam vīram pa galvu. Pēc tam abi zagļi aizskrējusi. No iegūtajiem miesas bojājumiem vecais vīrs notikuma vietā miris.

Tā kā iepriekšējās vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem bijusi noruna izdarīt vienīgi slepenu zādzību, bet vecajam vīram pa galvu agrāk sodītais iesitis bez jebkādas nepilngadīgā dalības vai piekrišanas, tad agrāk sodītā izdarītā slepkavība uzskatāma par izdarītājā ekscesu.

Ja ir šādi nodarījuma izdarīšanas apstākļi, agrāk sodītā darbības ir jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 11 7.panta 9.punktu kā slepkavība aiz mantkārības un kā nepilngadīgā iesaistīšana noziedzīgā nodarījumā (KL 1 72.pants), bet nepilngadīgā nodarījums - kā zādzība, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (KL 1 75.panta 2.daļa).

Ja līdzdalībnieki veic kādu citu noziedzīgu nodarījumu, par ko vi­ņiem nav bijusi vienošanās ar nodarījuma tiešajiem izdarītājiem vai citiem līdzdalībniekiem, tad viņi arī atbild par šo citu atsevišķo nodarī­jumu. Par līdzdalībnieku ekscesu šādu gadījumu nosaukt ir nepieņe­mami, jo līdzdalībnieku izdarītās darbības nav saistītas ar izdarītāja darbībām vienošanās ietvaros. Šādā situācijā runa var būt par vienu un to pašu personu, kas kādu nodarījumu ir veikusi kopā ar tiešo izdarītā­ju, par to vienojoties, un vēl par kādu citu nodarījumu, par ko vieno­šanās nav bijusi.

Ja nepastāv savstarpējā saikne starp līdzizdarītāju vai izdarītāju un līdzdalībnieku veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad vispār nav pamata runāt par izdarītāja ekscesu un vēl jo mazāk - par līdzdalībnie­ku ekscesu. Līdzdalībnieku izdarītā juridiskais novērtējums ir atkarīgs no nodarījuma izdarītāja darbību kvalifikācijas, bet ne otrādi, tāpēc līdzdalībnieka ekscess tā faktiskajā nozīmē reāli nav iespējams.

1*0 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

subjektīvajām pazīmēm piesaistība noziedzīgam nodarījumam būtis atšķiras no līdzdalības, tāpēc piesaistība nodarījumam jāuzskata par patstāvīgu krimināltiesību institūtu.

P i e s a i s t ī b a n o z i e d z ī g a m n o d a r ī j u m a m ( c o n c u r s u t s u b s e q u e n s ) i r p e r s o n a s t ā d a t ī š a d a r b ī b a v a i a p z i n ā t a bez d a r b ī b a , k a s saist ī ta a r c i t a s p e r s o n a s i z d a r ī t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u , b e t n a v t o izraisī jusi v a i p a l ī d z ē j u s i t o izdarīt.

Atšķirībā no līdzdalības piesaistība noziedzīgam nodarījumam nav saistīta ar prettiesisko darbību kopīgu veikšanu, tas ir, ar to darbību, kas veido noziedzīgu nodarījumu, kuram pēc tā izdarīšanas persona piesaista savu darbību vai bezdarbību.

Persona, kas veikusi darbību vai bezdarbību piesaistība ar nodarī­jumu, nav iepriekš vienojusies ar vainīgo par viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma realizēšanu.

Tātad piesaistība noziedzīgam nodarījumam izdarītās darbības vai apzināta bezdarbība neatrodas cēloņsakarībā ar noziedzīgo nodarīju­mu, jo neizraisa noziedzīgo rezultātu.

Personas, kuras darbība vai bezdarbība veido piesaistību nozie­dzīgam nodarījumam, subjektīvā attieksme nav saistāma ar apzinātu palīdzību personai, kura tieši izdara noziedzīgo nodarījumu. Tā kā reāli nepastāv objektīva un subjektīva saikne ar citas personas izdarīto no­ziedzīgo nodarījumu, tiek uzskatīts, ka piesaistība nodarījumam nevei­do līdzdalību.

Nepieciešamību stingri ievērot atšķirību starp piesaistību nozie­dzīgam nodarījumam un līdzdalību nodarījumā diktē apstāklis, ka mi­nētajām saistības formām ar noziedzīgu nodarījumu ir dažāda kaitī­guma smaguma pakāpe un atšķirīgs juridiskais novērtējums.

Līdzdalība noziedzīgā nodarījumā kā vairāk kaitīga parādība ir so­dāma visos gadījumos. Turpretī par piesaistību noziedzīgam nodarīju­mam personu saukt pie kriminālatbildības ir iespējams tikai Kriminālli­kumā īpaši paredzētos gadījumos.

Piesaistība noziedzīgam nodarījumam ir patstāvīgs krimināltiesību institūts. Personas rīcību saistībā ar vienu un to pašu nodarījumu nav iespējams vienlaicīgi atzīt gan par piesaistību noziedzīgam nodarīju­mam, gan par līdzdalību nodarījumā.

Tā gadījumi, kad noziedzīgā ceļā iegūtas mantas iegādāšanās vai realizēšana bijusi iepriekš apsolīta, ir mantas nolaupīšanas atbalstīšana, un tad vainīgā darbības jākvalificē kā līdzdalība mantas nolaupīšanā.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 181

Par līdzdalību kļūst sistemātiska nolaupītās mantas iepriekš neap­solīta iegādāšanās no viena un tā paša mantas nolaupītāja, jo persona, k.is tādu mantu iegādājas, apzinās, ka tādējādi mantas nolaupītājam liek dota iespēja rēķināties ar nolaupītās mantas realizētāja palīdzību, nostiprinot viņa nodomu turpināt noziedzīgi iegūt mantu.

Ja nav iepriekš apsolītas vai arī nav notikusi iepriekš neapsolīta sis­

temātiska noziedzīgā ceļā iegūtās mantas iegādāšanās vai realizēšana,

l.id nav arī līdzdalības noziedzīgā nodarījumā. Tādā gadījumā vainīgā

darbības ir piesaistība mantas nolaupīšanai, kas ir krimināli sodāma

saskaņā ar Krimināllikuma 314.pantu kā noziedzīgā kārtā iegūtas man­

tas iegādāšanās un realizēšana.

Pēc saistības rakstura ar citas personas izdarīto noziedzīgo noda­

lījumu un kaitīguma smaguma krimināltiesību teorijā pieņemts iz­dalīt šādus piesaistības nodarījumam veidus: iepriekš neapsolītu slēpšanu, neziņošanu un noziedzīga nodarījuma pieļaušanu, ku­riem kopīgs ir tas, ka pastāv līdzīgi rašanās apstākļi - citas per­sonas izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Visiem piesaistības noziedzīgam nodarījumam veidiem ir kopīgas

pazīmes. Līdzīgi ir piesaistības noziedzīgam nodarījumam rašanās ap­

stākļi, proti, citas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums. Pārsvarā

gadījumu piesaistības situācija veidojas pēc citas personas izdarīta no­

darījuma. Piesaistība noziedzīgam nodarījumam kavē nodarījuma atklāšanu,

bremzē savlaicīgu pirmstiesas izmeklēšanu un apgrūtina efektīvu soda piemērošanu. Tātad piesaistība ir vērsta pret jurisdikcijas interesēm.

Kopīgs šiem trijiem piesaistības noziedzīgam nodarījumam vei­diem ir arī tas, ka kriminālatbildība par piesaistību noziedzīgam noda­rījumam iestājas tikai Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētajos gadī­jumos. Citkārt piesaistība noziedzīgam nodarījumam ir morāles normu pārkāpums, ja vien atbildība nav paredzēta citu tiesību nozaru normās.

Ar slēpšanu kā piesaistību noziedzīgam nodarījumam saskaņā ar Krimināllikuma 22.panta 1 .daļu saprotam nozieguma izdarītāja vai līdzdalībnieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, noziegu­ma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu.

Nozieguma iepriekš neapsolīta slēpšana ir krimināli sodāma tikai

Krimināllikumā paredzētos gadījumos. Saskaņā ar Krimināllikuma

1 8 2 7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

31 3.pantu atbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu draud, ja slēpju mais noziegums ir smags vai sevišķi smags.

Ja tiek slēpti priekšmeti vai līdzekļi, kuru glabāšana bez attiecīgai atļaujas aizliegta (šaujamieroči, sprāgstvielas, narkotiskās vai psiholro» pās vielas u . c ) , tad tas ir patstāvīgs noziegums un veidojas noziegumu kopība.

Par neziņošanu kriminālatbildība draud Krimināllikuma 315.pantā paredzētos gadījumos. Neziņošana kā piesaistības veid» izpaužas tajos gadījumos, kad persona, droši zinādama, ka tiek gala vots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un ka pastāv reāla iespēja tādu informāciju sniegt tiesībsargājošām vai varas iestādēm, tomēr to nav darījusi.

Lai noziedzību sekmīgi apkarotu, katras personas morāls piena kums ir ziņot par likumpārkāpumiem. Saskaņā ar krimināltiesībām par juridisku pienākumu tas kļūst, ja tiek izdarīti noziegumi ar paaugstinā­tu kaitīguma pakāpi. Tādi ir smagi un sevišķi smagi noziegumi.

Krimināllikuma 22.panta 2.daļā ir paredzēts humāns noteikums -par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un mā­sas, vecvecāki un mazbērni. Likumā noteiktos gadījumos par neziņo­šanu neatbild arī citas personas, piemēram, advokāts, kas veic aizstāvja pienākumus krimināllietā.

Neziņošana tāpat kā slēpšana ir tīšs noziegums. Tādi gadījumi, kad persona apzinās, ka neziņo par droši zināmu gatavošanos smagam vai sevišķi smagam noziegumam vai par jau izdarītu tādu noziegumu, apzinās arī tā faktiskos apstākļus un nodarījuma kaitīgumu, bet vēlas noklusēt to.

Ja persona, droši zinot, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai se­višķi smags noziegums, nav par to paziņojusi, un pēc tam, iepriekš neapsolot, slēpusi noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un lī­dzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtus priekšmetus, ja slēpjamais noziegums ir smags vai sevišķi smags, tad šādas personas nodarījums ir jākvalificē atbilstoši noziedzīgu nodarījumu kopības no­teikumiem atbilstoši Krimināllikuma 315. un 313.pantam.

Mantas iegādāšanās vai realizēšana, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, ja nav notikusi iepriekš neapsolīta noziedzīgā kārtā iegūto priekšmetu slēpšana, ir jākvalificē tikai saskaņā ar Krimināllikuma 314.pantu.

7.nodaļa. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā 1 8 3

Ja turpretī kāda persona, iepriekš neapsolot, slēpusi noziedzīgā

kaita iegūtus priekšmetus (slēpjamais noziegums ir smags vai sevišķi

smags) un pēc tam šos priekšmetus ir realizējusi, tad viņas nodarījums

li jākvalificē atbilstoši Krimināllikuma 313. un 314.pantam, kā to pa-

icdz noziedzīgu nodarījumu kopības noteikumi.

Ar noziedzīga nodarījuma pieļaušanu jāsaprot nodarījuma iz­

darīšanas nenovēršana, ja to nav izdarījusi persona, kurai noziedzīgais

nodarījums bija jānovērš sakarā ar amata, profesionālajiem vai citā­

diem pienākumiem un kurai bija reāla iespēja to izdarīt. Noziedzīga nodarījuma pieļaušana, tāpat kā neziņošana, izpaužas

bezdarbībā.

Arī novērst noziedzīgu nodarījumu ir katras personas morāls pie­

nākums. Krimināllikumā nav īpaši atsevišķā pantā reglamentēta atbil­

dība par noziedzīga nodarījuma pieļaušanu.

Par noziedzīga nodarījuma pieļaušanu paredzēta tikai tādu perso­

nu kriminālatbildība, kurām bijis īpašs pienākums nepieļaut vai novērst

konkrēto noziedzīgo nodarījumu vai tā sekas. Tādas ir valsts amatper­

sonas, piemēram, policijas darbinieki, kuru pienākumos ietilpst nozie­

dzīgu nodarījumu nepieļaušana, nodarījumu izdarījušo personu aiztu­

rēšana, apsargāšana u.tml. Šādas amatpersonas atbild kriminālā kārtā

par dienesta ļaunprātību vai dienesta bezdarbību (KL 318. un

319.pants).

Par noziedzīga nodarījuma pieļaušanu jāatbild ne tikai valsts

amatpersonai. Tā Krimināllikumā paredzētos gadījumos var būt arī cita

persona.

Tā, piemēram, kriminālatbildība draud personai, kurai bija uzdots

apsargāt mantu, bet viņa pret saviem pienākumiem izturējusies neap­

zinīgi un nevērīgi, kas bijis par iemeslu apsargājamās mantas nolaupī­

šanai, bojāejai vai bojāšanai lielā apmērā (KL 189.pants).

Bez noziegumu slēpšanas, neziņošanas un noziedzīga nodarījuma

pieļaušanas Krimināllikumā paredzēti vēl daži citi gadījumi, kad piesais-

tība noziedzīgam nodarījumam ir krimināli sodāma.

Tā, piemēram, kriminālatbildība draud par mantas iegādāšanos

vai realizēšanu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā (KL 315.pants).

Šādos gadījumos personas darbība ir saistīta ar jau cita izdarītu mantas

nolaupīšanu, un tāpēc tas ir kriminālsodāms piesaistības noziegumam

gadījums.

~ ^ l i - ^ ! l ! ^ p e r s o n u piedalīšanās n o z i e d z T o ā ^ ^ n ^

Tāpat kriminālatbildība draud par acīm redzamas neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvokli, ja vainīgais ir apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēku nāvi vai citas smagas sekas (KL 141 .panta 1 .daļa).

Cietušais dzīvībai bīstamā stāvoklī var nonākt arī citas personas izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šī Krimināllikuma norma uz­liek ikvienam pienākumu darboties, lai novērstu vēl smagāku seku ie­stāšanos.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība 185

8 . n o d a ļ a

N O Z I E D Z Ī G U N O D A R Ī J U M U D A U D Z Ē J A D Ī B A

8 . 1 . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a u d z ē j ā d ī b a s

j ē d z i e n s

Noziedzības izpēte pārliecinoši pierāda, ka viena un tā pati perso­

na, prettiesiski rīkojoties, bieži vien vienā un tajā pašā reizē vai dažādā

laikā izdara vairākus noziedzīgus nodarījumus, kuri katrs juridiski jāno­

vērtē.

Persona, kas izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, parasti

ar likumu aizsargātām interesēm nodara lielāku kaitējumu, tāpēc viņas

prettiesiskajai darbībai kopumā ir smagāka kaitīguma pakāpe.

Arī pati vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir ne-

gatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabied­

rībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk

par citu cilvēku tiesībām un interesēm.

Šādas personas noziedzīgā darbība kaitīgi ietekmē cilvēkus, ku­

riem ir nosliece uz noziedzīgu rīcību. Viņos rodas pārliecību, ka iespē­

jams kaut vai uz laiku izvairīties no atbildības par noziedzīga nodarīju­

ma izdarīšanu. Protams, ka visi vienas personas izdarītie noziedzīgie

nodarījumi arī netiek atklāti, tāpēc daļā sabiedrības rodas nesodāmības

ilūzija.

Tāpat kā personām, kuras jau izdarījušas vairākus noziedzīgus no­

darījumus, arī tādām personām, kurām ir nosliece uz noziedzīgām

darbībām, kā brīdinājums nepieciešami vēl stingrāki kriminālie pie­

spiedu līdzekļi. Tagad to garantē Krimināllikuma normas, kuras jāievē­

ro, kvalificējot nodarījumus un nosakot sodu personām, kas ir vainīgas

vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Lai varētu juridiski atbilstoši novērtēt personas, kuras izdarījušas

vairākus noziedzīgus nodarījumus, krimināltiesību teorijā ir izveidots

noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūts. Tas tagad nostiprināts

Krimināllikumā; tā atsevišķās normās reglamentēti noziedzīgu nodarī­

jumu daudzējādības jēdziena aspekti, formulēti konkrēti daudzējādības

veidi, kā arī noteikti nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas jautājumu

risinājumi un attiecīga soda noteikšanas principi.

1 8 6 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība

Tātad, lai runātu par noziedzīgu nodarījumu daudzējādību, jākon-•.l.ile vismaz divi vienas personas izdarīti patstāvīgi noziedzīgi nodarī-ļuini. Šie patstāvīgie nodarījumi ir atsevišķi (vienoti) noziedzīgi noda-iiļiimi, ja uz tiem raugās no to sastāva uzbūves (konstrukcijas) viedok-

Risinot prakse jautājumu par atsevišķu (vienotu) noziedzīgu noda-igurnu, jāvērtē divi svarīgi savstarpēji saistīti apstākļi: 1) noziedzīga nodarījuma sastāva uzbūves īpatnības; 2) personas, kas izdara nozie­dzīgu nodarījumu, psihiskā ievirze, tas ir, vai vairākas darbības vai bez­darbības akti, kaitīgās sekas tiek aptvertas ar vainīgā vienotu nodomu, vai katrs nodarījums izdarīts, realizējot atsevišķi radušos psihisko ievirzi; i) arī nodarījuma realizēšanas konkrētie apstākļi.

Pēc noziedzīgu nodarījumu sastāvu satura īpatnībām atsevišķus (vienotus) nodarījumus juridiskā nozīmē var iedalīt tādos pašos nozie­dzīgos nodarījumos, viena veida un dažādos noziedzīgos nodarījumos.

Tādi paši noziedzīgi nodarījumi pilnīgi sakrīt pēc viena un tā paša nodarījuma sastāva objektīvajām un subjektīvajām pazīmēm, piemē­ram, krāpšana un krāpšana, kontrabanda un kontrabanda u.c. Parasti šādi noziedzīgi nodarījumi paredzēti vienā un tai pašā Krimināllikuma sevišķās daļas normā. Noziedzīgu nodarījumu atsevišķu pazīmju nesa­kritība - nodarījuma izdarīšanas vieta, nodarījuma priekšmets, izdarīša­nas paņēmiens u.tml. apstākļi neizslēdz iespēju tos atzīt par tādiem

pašiem nodarījumiem.

Viena veida noziedzīgi nodarījumi ir tādi, kuru nodarījuma sastāva pazīmes sakrīt, ņemot vērā būtiskākās pazīmes (objektu, kaitīgās sekas u . c ) , bet tie paredzēti Krimināllikuma sevišķās daļas dažādos pantos vai pantu daļās (punktos), piemēram, zādzība un krāpšana, laupīšana un izspiešana u.tml.

Dažāda veida noziedzīgi nodarījumi pēc nodarījuma sastāva pa­

zīmēm ir būtiski atšķirīgi, un tie paredzēti Krimināllikuma sevišķās daļas

dažādos pantos vai pantu daļās (punktos), piemēram, kontrabanda un

krāpšana, izspiešana un patvaļīgas medības u.tml. Tā kā atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma sastāva uzbūve

vairākos gadījumos ir komplicēta un dažreiz tā atgādina noziedzīgu nodarījumu daudzējādības pazīmes, tad pie atsevišķa (vienota) noda­rījuma pazīmju analīzes jāpakavējas īpaši, jo no šīs problēmas risināju­ma atkarīga šo divu krimināltiesību institūtu savstarpēja norobežošana un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija.

Definējot šī krimināltiesību institūta vispārējo jēdzienu, tiek atkl.i noziedzīgo nodarījumu daudzējādības saturs, par pamatu ņemot p zīmes, kas šo saturu pietiekami pilnīgi raksturo un atklāj, turklāt ievr« rojot, ka vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšana ir samērā daudz* šķautnaina parādība un atsevišķie tās gadījumi ir atšķirīgi.

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības vispārējā jēdzienā ietvera­mas arī tādas pazīmes, kas ļautu to norobežot no līdzīgām nozied/i gām parādībām, kā, piemēram, komplicēts atsevišķs (vienots) nodarī­jums, un atklātu vienas personas izdarītu vairāku noziedzīgu nodarīju­mu dažādo veidu kopīgās sakarības un pazīmes, jo vienas person.r, izdarītie vairāki noziedzīgie nodarījumi dažādi virknējas gan laika ziņa, gan atkarībā no tā, vai nodarījumi izdarīti ar vienu vai vairākām darbi bām vai bezdarbības aktiem, vai persona, kas izdara no jauna nozie dzīgu nodarījumu, par kādu no agrāk izdarītajiem ir vai nav sodīl.i kriminālā kārtā.

Juridiskajā literatūrā ir izteikti diezgan atšķirīgi viedokļi par to, kā­das pazīmes būtu jāietver noziedzīgu nodarījumu daudzējādības vispā rējā jēdzienā. Liekas, ka noziedzīgu nodarījumu daudzējādības saturu varētu pietiekami pilnīgi atklāt, ja galvenokārt vērā tiktu ņemtas šādas pazīmes: 1) vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona; 2) viena un tā pati persona izdarījusi vismaz divus nozie­dzīgus nodarījumus; 3) vienas un tās pašas personas izdarītās darbības vai bezdarbības akti ir patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi; 4) vismaz par diviem noziedzīgiem nodarījumiem nav dzēstas krimināltiesiskās juri­diskās sekas; 5) nav procesuālu šķēršļu, lai atzītu, ka persona izdarījusi vismaz divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus.

Par pirmo un otro pazīmi īpaši komentāri nav nepieciešami. Vie­nīgi ir jāatzīmē, ka nav svarīgi, vai noziedzīgo nodarījumu kopumu (vismaz divu) veido vienas personas izdarīti pabeigti vai nepabeigti noziedzīgi nodarījumi vai nodarījumi izdarīti dalībā vai līdzdalībā, jo tie visi ir noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā paredzētām nodarījuma sastāva pazīmēm.

Patstāvīgs ir tāds noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Kri­mināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) kā at­bilstošs tur formulētam konkrētam noziedzīga nodarījuma sastā­vam. Patstāvīgie noziedzīgie nodarījumi ir atsevišķi (vienoti) noziedzīgi nodarījumi, kas atšķiras ar noziedzīga nodarījuma sastāva uzbūves īpatnībām.

1 8 8 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

Krimināltiesībās, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma sastāva kon strukcijas īpatnības, atsevišķus (vienotus) noziedzīgus nodarījumus ie dala vienkāršos un komplicētos nodarījumos.

Problēmas nerodas, ja noziedzīgs nodarījums tiek realizēts ar vie­nu darbību vai bezdarbības aktu. Tādu noziedzīgu nodarījumu krimi nāltiesībās pieņemts dēvēt par vienkāršu atsevišķu (vienotu) noda­rījumu.

Vienkāršu atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu raksturo šā­das pazīmes: 1) izdarīts viens noziedzīgs nodarījums; 2) darbība vai bezdarbība apdraud vienu nodarījuma objektu; 3) nodarījumam ir vie­na vainas forma; 4) darbība vai bezdarbība atbilst vienam noziedzīga nodarījuma sastāvam; 5) nodarījums jākvalificē atbilstoši Kriminālliku ma vienam pantam vai panta daļai (punktam).

Šajā sakarībā jāuzsver, ka atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarī­juma būtību nemaina apstāklis, ja personas viena prettiesiska darbība ir tikai posms galīgā mērķa sasniegšanai, kaut arī laika ziņā sākotnējā darbība nesakrīt ar to darbību, kas devusi noziedzīgo rezultātu.

Tā, piemēram, kādai personai no viņas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav izdevies nogalināt otru, bet pēc kāda laika viņa citos apstākļos šo nodomu realizē, un tomēr to pašu personu nogalina.

Šādā gadījumā ir izdarīts tikai viens atsevišķs (vienots) noziegums, jo visas darbības noziedzīgā mērķa sasniegšanai aptver vainīgā vienots nodoms, tāpēc realizēts līdz galam tikai viens noziegums - slepkavība.

Tāpat sagatavošanās kāda nozieguma izdarīšanai, mēģinājums to izdarīt un tā paša nozieguma izdarīšana līdz galam ir viens atsevišķs (vienots) noziegums, jo vainīgā katra darbība ir tikai etaps viena no­ziedzīga rezultāta sasniegšanā, tāpēc šis galarezultāts aptver visas ie­priekšējās vainīgā darbības.

Arī atšķirīgiem noziedzīga nodarījuma sastāviem atbilstošas un pat laika ziņā nošķirtas darbības var veidot vienu patstāvīgu noziedzī­gu nodarījumu, ja tās saistītas ar vienas un tās pašas intereses apdrau­dējumu.

Piemēram, draudi izdarīt slepkavību (KL 132.pants) un pēc tam šīs personas tīša nogalināšana (KL 116.pants) jākvalificē tikai kā slep­kavība. Te jāvadās pēc principa, ka smagākais kaitējums aptver vieglā­ko kaitējumu.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 1 8 9

Šādos gadījumos jāpatur prātā krimināltiesībās atzīts princips, ka

lielākais aptver mazāko ( lex c o n s u m e n s d e r o g a t l e g i c o n s u m p

I n e ) .

Krimināltiesību teorijā un tiesu praksē parasti nerodas problēmas,

ja vienkāršs atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums jānorobežo no

nodarījumu daudzējādības. Sarežģītāki ir tie gadījumi, kad noziedzīgs nodarījums, kas atbilst

viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, tiek realizēts ar vairā­kām atsevišķām, bet savstarpēji saistītām prettiesiskām darbībām vai bezdarbības aktiem.

Tad, ja tiek konstatēts, ka vairākas prettiesiskās darbības vai bez­

darbības akti tiek realizēti viena mērķa sasniegšanai un noziedzīgais

rezultāts sasniegts ar personas vienotu nodomu, tas ir atsevišķs

(vienots) noziedzīgs nodarījums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 23.panta 1 .daļu a t s e v i š ķ s ( v i e n o t s ) n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s i r v i e n s n o d a r ī j u m s ( d a r b ī b a v a i bez­d a r b ī b a ) , k a m i r v i e n a n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a pazī­m e s , v a i a r ī d i v i v a i v a i r ā k i s a v s t a r p ē j i saist ī t i n o z i e d z ī g i n o ­d a r ī j u m i , k u r u s a p t v e r v a i n ī g ā s p e r s o n a s v i e n o t s n o d o m s u n k u r i a t b i l s t t i k a i v i e n a n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a s a s t ā v a pazī­m ē m ( K L 2 3 . p a n t a 1 . d a ļ a ) .

Tādus gadījumus, kad atsevišķs (vienots) noziedzīga nodarī­juma sastāvs satur vairāk nekā vienu prettiesisku darbību vai bezdarbības aktu, krimināltiesībās pieņemts dēvēt par komplicē­tu atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu.

Komplicētu atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, tāpat kā

vienkāršu nodarījumu, veido viens nodarījuma sastāvs, un tas jākvalifi­

cē atbilstoši Krimināllikuma vienam pantam vai panta daļai (punktam),

bet atšķirībā no vienkārša atsevišķa (vienota) nodarījuma tā objektīva­

jai pusei ir sarežģīta uzbūve.

Šādu noziedzīgu nodarījumu var izdarīt gan ar vienu darbību, gan

ar vairākām darbībām, var iestāties vienas vai vairākas sekas, vainīgā

psihiskā attieksme var izpausties gan vienā, gan divās vainas formās,

bet visos gadījumos noziedzīgais nodarījums tomēr neatbilst nodarī­

jumu daudzējādības pazīmēm.

Kriminālajā likumdošanā paredzēti trīs komplicēta atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma veidi: 1) salikts noziedzīgs

1 9 0 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarīļumu daudzējadība 1 9 1

nodarījums; 2) turpināts noziedzīgs nodarījums; 3) ilgstošs nozi dzīgs nodarījums.

Turpmākajā iztirzājumā ir ņemts vērā tieši šāds komplicētu ats višķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu iedalījums. Juridiskajā literatūr gan iespējams atrast arī citādus viedokļus. Bez salikta, turpināta u ilgstoša noziedzīga nodarījuma komplicētam atsevišķam (vienotam nodarījumam tiek pieskaitīts, piemēram, 1) nodarījums ar divām obli gātām darbībām; 2) nodarījums ar divām vai vairākām alternatīvā darbībām (nodarījums skaitās pabeigts, ja izdarīta kaut vai viena no darbībām; 3) nodarījums ar divām alternatīvām sekām (nodarījums skaitās pabeigts, ja iestājušās kaut vai vienas no sekām). 1 1

Šāda komplicētu atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu klasi­fikācija izraisa nopietnus iebildumus, jo tā ir pretrunīga un tajā trūkst loģiskas secības.

Pirmkārt, atklāts paliek jautājums, kāpēc noziedzīgs nodarījums, kurš atbilstoši krimināltiesiskās normas dispozīcijai satur divu nodarī­jumu apvienojumu (laupīšanā - miesas bojājumu nodarīšana (vardarbība) un mantas prettiesiska paņemšana), ir salikts noziegums, bet divu darbību izdarīšana viena nozieguma sastāva ietvaros (kukuļošanas starpniecībā - kukuļa saņemšana no kukuļdevēja un ku­kuļa nodošana kukuļņēmējam) ir patstāvīgs atsevišķa (vienota) noda­rījuma veids.

Otrkārt, rodas jautājums, vai ir pamats apgalvot, ka noziedzīgi nodarījumi, kas Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā formu­lēti kā tādi, kas var izpausties vairākās alternatīvās darbībās (piemēram, KL 233.panta 3.daļa - šaujamieroča izgatavošana, iegādāšanās, glabā­šana, nēsāšana, pārsūtīšana vai realizēšana bez attiecīgas atļaujas) vai var izraisīt vairākas alternatīvas sekas, (piemēram, KL 125.panta 1 .daļa - tīšs smags miesas bojājums, kas bijis par iemeslu grūtniecības pār­traukšanai vai tas izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā), ir patstāvī­gi atsevišķa (vienotā) nodarījuma veidi, ja pastāv noteikums, ka katra no alternatīvajām darbībām vai alternatīvajām sekām satur Kriminālli­kumā paredzēta konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes.

Faktiski katra no šīm prettiesiskajām darbībām vai kaitīgajām se­kām ir atsevišķa noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazī­me. Tātad, ja kāda persona glabā šaujamieroci (šauteni) un tajā pašā

laika bez attiecīgas atļaujas iegādājas vel vienu šaujamieroci (revolveri), Ir izdarīti divi Krimināllikuma 233.panta 1 .daļā paredzēti noziegumi.

Vai tikai tāpēc, ka abas šīs prettiesiskās darbības ir paredzētas Krimināllikuma panta vienā un tai pašā daļā, tās uzskatāmas par vienu noziegumu? Ja šīs pašas darbības būtu paredzētas viena panta dažādās daļās, tad taču tās nevarētu uzskatīt par vienu noziegumu. Kāda tad būtu atšķirība? Vai minēsim šādu piemēru. Ja par vienu no šīm darbī­bām persona būtu jau notiesāta un izcietusi sodu, bet par otru tiesāta pēc pirmā soda izciešanas, vai tad arī varētu teikt, ka izdarīts viens no­ziegums? Taču nē.

Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība pastāv tieši tajā apstāklī, ka liek izdarīti vismaz divi nodarījumi un ka tie ir patstāvīgi, jo paredzēti Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā), un tas ir atšķirīgais salīdzinājumā ar atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, kuru veido viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Tātad ikvienas analizējamā panta dispozīcijā paredzētās alternatī­vās darbības izdarīšana vai alternatīvo kaitīgo seku izraisīšana veido patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Ja tādi nodarījumi ir vairāki, tad viņi veido noziedzīgu nodarījumu daudzējādību.

Vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu kvalificējošās pazīmes ir sagrupētas panta vai panta daļas punktos. Tādi ir panti, kuros paredzēta atbildība par slepkavību (KL 117. un 118.pants), par smaga miesas bojājuma (KL 125.panta 2.daļa), vidēja smaguma miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (KL 126.panta 2.daļa).

Personas izdarītā darbība (slepkavība, smaga vai vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšana) var atbilst vairākām šajos pantos vai pan­tu daļās paredzētajām nodarījumu kvalificējošām pazīmēm. Tādos ga­dījumos nodarījums ir jākvalificē atbilstoši katrai no tām, jo ikviena no šīm kvalificējošām pazīmēm atbilst atsevišķa (vienota) nozieguma sa­stāva pazīmēm, ļa pastāv vairāki šos noziegumus kvalificējoši apstākļi, tad tiek apdraudētas atšķirīgas intereses (dažādi objekti), un tātad dar­bība, kas satur katru pamatsastāvu kvalificējošu pazīmi, ir patstāvīgs noziegums un kā tāds atsevišķi jākvalificē.

Tieši uz šādu noziegumu kvalifikāciju norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmuma Nr.1 "Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām" 25.punktā: slepkavība, kas izdarīta apstākļos, kuri paredzēti Latvijas Kriminālko­deksa 99.panta (atbilstoši Krimināllikuma 117. un 118.pants) vairākos

192 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejadiba

punktos, jākvalificē pēc visām šajos punktos paredzētajām pazīmēm. Tālāk šajā lēmuma punktā teikts, ka sods atbilstoši katram katru minē­tā panta punktam atsevišķi nav jānosaka. Tas ir saprotams, jo sankcija analizētajos pantos ir tikai viena.

Faktiski šajos Krimināllikuma pantos ir ietverti alternatīvi kvalifi­cējoši apstākli, kas katrs veido patstāvīgu noziegumu. Ja kādas perso­nas vienā darbībā ir konstatēti vairāki šādi alternatīvi kvalificējoši ap­stākļi, tie vērtējami kā patstāvīgi noziegumi un veido noziegumu ide­ālo kopību.

Noziedzīgu nodarījumu kopība jāatzīst arī tādos gadījumos, kad kāda persona izdara vairākas darbības, kas paredzētas Krimināllikuma sevišķās daļas viena un tā paša panta vai tā daļas dispozīcijā (piemēram, KL 233.panta 3.daļā - šaujamieroča, munīcijas, sprāgsto­šas vielas vai spridzināmās ietaises izgatavošana, iegādāšanās, glabāša­na, nēsāšana, pārsūtīšana vai realizēšana bez attiecīgas atļaujas).

Ikviena no šādām darbībām, kas veikta ar kādu no norādītajiem priekšmetiem, veido patstāvīgu noziegumu. Bet vairākas šā panta dis­pozīcijā norādītās vienas personas darbības ar šiem priekšmetiem vei­do noziegumu reālo kopību.

Tikai tāpēc vien, ka šie noziegumu sastāvi ietverti vienā panta daļā, nav iespējams katru prettiesisko darbību kvalificēt atsevišķi, bet sods, tāpat kā nodarījuma vairāku kvalificējošu apstākļu gadījumā, jā­nosaka viens, jo sankcija ir viena visiem panta dispozīcijā norādītajiem nodarījumiem.

Atšķirīgu teorētisko viedokļu pamatā ir apstāklis, ka dažādi tiek iz­prasts noziedzīga nodarījuma apjoms. Vienā gadījumā par atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu tiek atzīts viss, ko izdarījusi viena per­sona un ko var kvalificēt pēc viena panta vai panta daļas (punkta) kā atbilstošu tur norādītajām noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm.

Citā gadījumā tiek uzskatīts un tam piekrīt arī šī darba autors, ka tad, ja Krimināllikuma sevišķās daļas panta vai panta daļas dispozīcijā paredzētas alternatīvas darbības vai alternatīvas sekas, katra šādi pare­dzēta darbība vai ikviena no šādi paredzētajām sekām ir patstāvīga noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes un, izpaudu­šās reālajā dzīvē kā kādas personas darbība vai bezdarbība, tās veido patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.

8 nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejādība 193

Pirmā viedokļa autori, iespējams, sajauc krimināllikuma panta dis­

pozīciju (viena noziedzīga nodarījuma alternatīvas darbības) ar nozie­

dzīgu nodarījumu kā darbību vai bezdarbību, kas atbilst vienam nozie­

dzīga nodarījuma sastāvam (katra panta dispozīcijā ietvertā alternatīva

darbība veido konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi).

Tie gan ir tīri teorētiska rakstura jautājumi, kam praksē nav īpašas

nozīmes, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, un ir apšaubāms, vai,

ievērojot izteiktos apsvērumus, tie ir jāsaista ar salikta noziedzīga noda­

rījuma jēdzienu.

Katrā ziņā nodarījuma kvalifikāciju tas neietekmē. Saprotams, ka

vairākas alternatīvas darbības vai alternatīvas sekas, kaut arī satura ziņa

tās būtu atšķirīgas vai pat nesakristu laikā, ja tās paredzētas Kriminālli­

kuma vienā un tajā pašā pantā vai panta daļā, kopumā ir jākvalificē

saskaņā ar atbilstošo pantu vai panta daļu un nevis katra alternatīva

darbība vai sekas atsevišķi.

Ievērojot Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu sastā­

vu īpatnības, pie komplicētiem atsevišķiem (vienotiem) saliktiem noziedzīgiem nodarījumiem pieskaitāms:

1) noziedzīgs nodarījums, kas realizējas divu dažādu obligātu

darbību veidā. Šāds nodarījums paredzēts Krimināllikuma 322.pantā -

starpniecība kukuļošanā, ko veido kukuļa priekšmeta saņemšana no

kukuļdevēja un tā nodošana kukuļņēmējam. Noziegums pabeigts tikai

abu norādīto darbību izdarīšanas gadījumā;

2) noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā iestājušas vismaz divas

kaitīgas sekas. Krimināllikuma 125.panta 3.daļā paredzēta atbildība

par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības

dēļ bijis cietušā nāves iemesls. Šis noziedzīgais nodarījums skaitās pa­

beigts, ja iestājušās abas kaitīgās sekas;

3) noziedzīgs nodarījums, kurā apvienotas darbības, kas atbilst

vairākiem citiem Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētiem nodarīju­

ma sastāviem. Krimināllikuma 1 76.pantā paredzēta atbildība par lau­

pīšanu, kas izpaužas kā svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja ta sais­

tīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Tātad šajā nodarī­

jumā apvienota mantas nolaupīšana un miesas bojājumu nodarīšana

cietušajam;

4) noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts, pastāvot kvalificējošiem ap­

stākļiem. Krimināllikuma 175.panta 2. daļā, piemēram, paredzēta at­

bildība par zādzību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas

194 8.nodala. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādiba

vienošanās. Tātad tiek izdarītas darbības, kas paredzētas šī panta 1 .daļā - svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, un to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās;

5) noziedzīgs nodarījums, kas izpaudies kādu profesionālu vai pie­sardzības noteikumu pārkāpšanā un kura rezultātā iestājušās kaitīgas sekas. Krimināllikuma 260.panta 1 .daļā noteikta atbildība par ceļu sa­tiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vismaz viegls miesas bojājums ar veselības traucējumu. Tikai noteikumu pārkāpums un likumā norādītās sekas kopumā veido šo noziegumu;

6) noziedzīgs nodarījums, kas sastāv no divām atkārtotām prettie­siskām darbībām vai bezdarbības aktiem, ja katrs no tiem pats par sevi nav noziedzīgs nodarījums, bet abi izdarīti gada laikā. Krimināllikuma 218.panta 1 .daļā paredzēta atbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākuma, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 23.panta 3.daļu atsevišķu (vienotu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, un tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā šādas darbības veido vienu noziedzīgu nodarījumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1994.gada 19.decembra lēmuma Nr.7 "Par likuma piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu" 25.punktā ir izskaidrots, ka par turpinātu nolaupīšanu uzskatāma tāda svešas man­tas vairākkārtēja nelikumīga izņemšana no viena un tā paša īpašnieka valdījuma, kura sastāv no vairākām vienveidīgām noziedzīgām darbī­bām, kam ir viens kopējs mērķis - nolaupīt noteiktu svešu mantu, ko aptver vienots nodoms un kas kopumā veido vienu noziegumu, pie­mēram, vainīgais no viena un tā paša avota - dzīvokļa, noliktavas vai citas glabātavas mantu iznes vairākos paņēmienos ar nelielu starplaiku.

Savukārt Augstākās tiesas plēnuma 1997.gada 22.decembra lē­muma Nr.6 "Par likumu piemērošanu krimināllietās par koku neliku­mīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu" 4.punktā teikts, ka par turpinātu patvaļīgu koku ciršanu varētu liecināt koku cir­šanas laiks un vieta, laika intervāls starp ciršanas gadījumiem, kokma­teriālu izmantošanas veids un citi lietas apstākļi.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejadība 195

Atsevišķam (vienotam) turpinātam noziedzīgam nodarījumam ir raksturīgi, ka visas darbības izdarītas ar nelielu laika atstarpi, ir tādas pašas, vērstas pret vienu un to pašu interesi (nozieguma tiešo objektu) un izdarītas ar vienu vainas formu.

Atbilstoši Krimināllikuma 23.panta 4.daļai atsevišķs i l g s t o š s n o ­ziedzīgs n o d a r ī j u m s ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu nepildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai.

Ilgstošam noziedzīgam nodarījumam ir raksturīgi, ka nodarījums uzskatāms par pabeigtu ar Krimināllikumā norādītās darbības izdarīša­nu, bet persona tomēr pēc tam nepārtraukti vēl izdara to pašu nozie­dzīgo nodarījumu, kas izpaužas kā kaut kāda ar likumu uzlikta pienā­kuma nepildīšana un par kura nepildīšanu paredzēts kriminālsods.

Piemēram, Krimināllikuma 310.pantā paredzēta atbildība par bēgšanu no ieslodzījuma vietas. Šis nodarījums skaitās pabeigts ar brī­di, kad ieslodzījuma vieta bez atļaujas pamesta, taču notiesātais arī pēc bēgšanas joprojām izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas. Tas nozīmē, ka bēgšana no ieslodzījuma vietas ir ilgstošs noziegums.

Ilgstošs noziedzīgs nodarījums tiek pārtraukts tikai ar brīdi, kad vainīgais tiek aizturēts vai pats piesakās par vainīgu, vai izbeidzas ar likumu uzliktais pienākums, piemēram, ļaunprātīgas alimentu nemak­sāšanas gadījumā (KL 1 70.pants), kad bērns ir sasniedzis pilngadību.

Ilgstošs noziedzīgs nodarījums var izpausties gan kā aktīva darbī­bā, piemēram, šaujamieroča nēsāšana bez attiecīgas atļaujas (KL 233.panta 3.daļa), gan kā pasīva rīcība, piemēram, šaujamieroča gla­bāšana bez attiecīgas atļaujas (KL 233.panta 3.daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 23.panta 5.daļu atsevišķu (saliktu) no­ziedzīgu nodarījumu veido šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos atkārtoti gada laikā izdarīti tādi paši likumpārkāpumi, par kuriem kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja pastāv to kopums, tas ir, ja tiek konstatēts, ka likumpārkāpumi šajā laikā izdarīti ne mazāk kā divas reizes, turklāt ja iepriekšējā reizē tie likumā noteiktā kārtībā ir fiksēti, par ko zina arī likumpārkāpējs.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1999.gada 23.jūlija lēmuma Nr.7 " P a r likuma atsevišķu normu piemērošanu krimināllietās sakarā ar krimināllikuma spēkā stāšanos" 3.1.punktā kā pārkāpuma

fiksācijas piemērs minēts par iepriekšējo likumpārkāpumu uzlikts a ministratīvais sods, par pārkāpumu sastādīts protokols u.c.

Tātad, ievērojot noziedzīgu nodarījumu sastāvu uzbūves īpatn bas, par atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu uzskatām darbība vai bezdarbība, kas satur viena noziedzīga nodarījum sastāva pazīmes, vai arī divu vai vairāku savstarpēji saistītu n darījuma sastāvu realizāciju dzīvē, ja tos aptver vainīgā vieno nodoms un tie atbilst tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāv pazīmēm.

Ņemot vērā analizētos kritērijus, par noziedzīga nodarījum daudzējādību (concursus delictorum) atzīstami vienas person izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas a bilst vairāku nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena no darījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgā vienots n doms, kā arī vienas personas izdarīts viens noziedzīgs noda jums, kas satur divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu p zīmes, ja vismaz par diviem izdarītajiem nodarījumiem saglāb jušās juridiskās sekas un nav procesuālu šķēršļu.

Juridiskās sekas noziedzīgam nodarījumam ir saglabājušās, ja no­darījumiem, kas veido noziedzīgu nodarījumu daudzējādību, nav ie­stājies Krimināllikumā paredzētais noilgums personas saukšanai pie kriminālatbildības vai Krimināllikumā noteiktais laika tecējums nav dzē­sis sodāmību, vai tā nav noņemta likumā noteiktā kārtībā personai, kas agrāk bijusi sodīta (KL 56.un 63.pants).

Turpināta noziedzīga nodarījuma gadījumā kriminālatbildības no­ilguma termiņa tecējums sākas no šāda nodarījuma pēdējās epizodes izdarīšanas brīža.

Ilgstoša noziedzīga nodarījuma kriminālatbildības noilgums jāskai­ta no brīža, kad ilgstošais nodarījums tiek pārtraukts.

Procesuāla rakstura šķērslis saukšanai pie kriminālatbildības var rasties, piemēram, tādā gadījumā, kad par personas nodarījumu pie kriminālatbildības saskaņā ar kriminālprocesuālo likumu var saukt tikai pēc cietušās personas iesnieguma (KL 156., 157.pants, 159.panta 1 .daļa), bet tāda iesnieguma nav, vai persona ir atbrīvota no krimināl­atbildības sakarā ar izlīgumu (KL 58.panta 2.daļa), notikusi labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam (KL 16.pants) u.c.

Arī apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību (Krimināllikuma vispārī­gās daļas 3.nodaļa), ir procesuāls šķērslis noziedzīgu nodarījumu

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 1 9 7

daudzējādības atzīšanai, jo, pastāvot šādiem apstākļiem, personas dar­

bības, kas atbilst kādam Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta

daļā (punktā) paredzētam noziedzīga nodarījuma sastāvam, nav no­

ziedzīgas. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādību veido noziedzīgu no­

darījumu atkārtotība, noziedzīgu nodarījumu kopība un nozie­dzīgu nodarījumu recidīvs (KL 24.panta 2.daļa).

Latvijas 1933.gada Sodu likumā nav dots ne noziedzīgu nodarī­jumu daudzējādības jēdziens, ne arī norādīti tā atsevišķi veidi. Krimi­nāltiesību teorijā tomēr tiek formulēts gan vienīga noziedzīga nodarī­juma, gan noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziens. Vienīgs no­ziedzīgs nodarījums tiek formulēts kā viena noziedzīga sastāva izpildī­šana. Atsevišķi tā gadījumi tiek analizēti, bet vienīga noziedzīga noda­rījuma analīzē tiek ietverti arī normu konkurences gadījumi. Noziedzī­gu nodarījumu daudzējādība aptver gadījumus, kad tiek realizēti vairā­ki dažāda veida noziedzīgu nodarījumu sastāvi vai kad atkārtojas viens un tas pats sastāvs. Risinot jautājumu par noziedzīgu nodarījumu dau­dzējādības atsevišķiem veidiem, tos galvenokārt saista ar soda noteik­šanu noziedzīgu nodarījumu kopības gadījumos. Šajā sakarībā tiek mi­nēti tādi noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidi kā nodarījumu reālā kopība, atkārtotība un recidīvs. Norādīts arī uz tādiem atkārtotī-bas paveidiem kā noziedzīgs paradums un amatveidīga noziedzīga nodarbība.1 2

Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksā nav formulēts

noziegumu daudzējādības jēdziens. Bet tajā pirmo reizi Krievijas krimi­

nālās likumdošanas vēsturē doti noziegumu daudzējādības atsevišķu

veidu jēdzieni: noziegumu vairākkārtīgums, noziegumu kopība un no­

ziegumu recidīvs. Rietumvalstu krimināllikumos nav paredzētas atsevišķas normas,

kurās būtu doti analizējamie jēdzieni, bet, piemēram, gan Vācijas Fe­deratīvās Republikas, gan Francijas kriminālkodeksā ir nodaļa, kurā analizēti soda noteikšanas jautājumi, tajā norādīti arī tādi daudzējādī­bas veidi kā noziegumu kopība, recidīvs.

1 9 8 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

8 . 2 . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a u d z e j a d i b a s

v e i d i

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziens attiecināms uz vi-i sai atšķirīgām nodarījumu situācijām. Šis krimināltiesību institūts kļūst jo nozīmīgāks sakarā ar to, ka noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir cieši saistīta ar nodarījumu kvalifikācijas jautājumu risināšanu, tāpēc tai ir praktiska nozīme krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāša­nā.

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūta nozīmīgums no­saka nepieciešamību teorētiski izstrādāt un nostiprināt likumā kopīgās sakarības un radīt priekšnosacījumus, lai vienas personas vairāku no­ziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumus varētu sagrupēt pēc to kopīgajām pazīmēm un vienlaicīgi tos savstarpēji norobežot.

Krimināllikuma 24.panta 1 .daļā formulēts noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziens, ietverot tajā arī nodarījumu daudzējādības atsevišķu veidu pamatpazīmes.

N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a u d z ē j ā d ī b a i r g a n t a d , k a d v i e n a p e r s o n a i z d a r a d i v u s v a i v a i r ā k u s p a t s t ā v ī g u s noziedzī­g u s n o d a r ī j u m u s , k a s a t b i l s t v a i r ā k u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u p a z ī m ē m (nodarījumu reālā kopība, recidīvs) v a i a r ī t i k a i v i e n a n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m ē m , j a t o s n e a p ­t v e r v a i n ī g ā s p e r s o n a s v i e n o t s n o d o m s (speciālā atkārtotība), g a n a r ī t a d , k a d p e r s o n a i z d a r a v i e n u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u ­m u , k a s a t b i l s t v i s m a z d i v u d a ž ā d u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u p a z ī m ē m (nodarījumu ideālā kopība).

Ievērojot Krimināllikuma 24.pantā dotā noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziena saturā ietvertās pazīmes, šī panta 2.daļā tiek izdalīti noziedzīgu nodarījumu daudzējādības atsevišķi veidi: noziedzī­gu nodarījumu atkārtotība, kopība un recidīvs.

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības atsevišķu veidu formulē­jumi ir doti Krimināllikumā. Tā kā šie noziedzīgu nodarījumu daudzē­jādības gadījumi ir viena krimināltiesību institūta dažādi veidi, tie ir atšķirīgi, bet atsevišķiem nodarījumu daudzējādības veidiem ir arī visai būtiskas kopīgas, pie tam savstarpēji ietverošas pazīmes.

Tas dod iespēju krimināltiesību teorētiķiem izteikt visai atšķirīgus viedokļus par noziedzīgu nodarījumu daudzējādības klasifikāciju (veidiem).

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 1 9 9

Tā, piemēram, kā patstāvīgi noziedzīgu nodarījumu daudzējādī­

bas veidi tiek minēti vairākkārtēja vai sistemātiska nodarījumu izdarīša­

na. Vērojama arī pretēja tendence - samazināt nodarījumu daudzējā­

dības veidu skaitu - par daudzējādības veidiem tiek atzīti tikai nodarī­

jumu atkārtotība un kopība vai nodarījumu atkārtotība un nodarījumu

ideālā kopība.

Pēdējais viedoklis nav bez juridiska un loģiska pamata, jo reālā

nodarījumu kopība un nodarījumu recidīvs ir arī noziedzīgu nodarīju­

mu atkārtotības gadījumi, kaut arī atšķiras pēc satura apjoma. Atkārto-

tības pazīme faktiski nav saskatāma vienīgi noziedzīgu nodarījumu

ideālās kopības gadījumā.

Kas attiecas uz nodarījumu vairākārtīgumu un sistemātiskumu,

tad tie ir jāuzskata par atkārtotības atsevišķiem gadījumiem

(paveidiem).

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir sociāli tiesiska parādība.

Tai ir sava forma, un tas nozīmē, ka šai parādībai ir robežas, kuru ietva­

ros pastāv un realizējas noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziena

saturs.

Turpmāk aplūkosim noziedzīgu nodarījumu daudzējādības trīs

veidus - nodarījumu kopību, atkārtotību un recidīvu. Analizējot tos,

tiks ņemts vērā, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvam un nodarījumu

reālajai kopībai ir atšķirīgas pazīmes salīdzinājumā ar nodarījumu at­

kārtotību, kā arī ievērojot noziedzīgu nodarījumu daudzējādības reg­

lamentāciju Krimināllikumā. 8 . 3 . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u k o p ī b a

N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u k o p ī b u v e i d o v i e n a s p e r s o n a s iz­d a r ī t s v i e n s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s v a i v a i r ā k i n o z i e d z ī g i n o ­d a r ī j u m i , k a s a t b i l s t d i v u v a i v a i r ā k u d a ž ā d u n o z i e d z ī g u n o ­d a r ī j u m u s a s t ā v u p a z ī m ē m , j a š ī p e r s o n a n a v n o t i e s ā t a n e p a r v i e n u n o š i e m n o z i e d z ī g a j i e m n o d a r ī j u m i e m ( K L

2 6 . p a n t a 1 . d a ļ a ) . Tātad līdz tiesas spriedumam persona ir izdarījusi vismaz divus

patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus. Tas ir pamatnosacījums. Tomēr ar to visi noziedzīgu nodarījumu kopības jautājumi vēl nav atrisināti, jo izrādās, ka vairāki patstāvīgi nodarījumi var veidot atšķirīgas kombinā­cijas, kas pēc sava satura un savstarpējās saistības ir dažādas. Atkarībā

2 0 0 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība. 201

nav bijusi notiesāta, un attiecībā uz kuriem nav iestājies kriminālatbil­

dības noilgums.

Kā piemēru varam minēt šādu gadījumu. Persona, kura izdarījusi

zādzību, pēc kāda laika kautiņā cietušajam nodarījusi vidēja smaguma

miesas bojājumus, un par abiem šiem nodarījumiem viņa ir saukta pie

kriminālatbildības un tiek tiesāta.

Laika atstarpe starp vismaz diviem noziedzīgiem nodarījumiem,

kas veido nodarījumu reālo kopību, var arī būt visai neliela. Iespējams

pat tā, ka atsevišķo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laiks kaut kādā

brīdī sakrīt.

Iespējama situācija, ka ilgstoša noziedzīga nodarījuma laikā per­

sona izdara kādu citu nodarījumu, piemēram, persona izbēgusi no

ieslodzījuma un izdara slepkavību. Tātad šī persona slepkavības izdarī­

šanas brīdī vēl arvien izdara arī otru nodarījumu, jo viņa pēc izbēgša­

nas no ieslodzījuma tur atpakaļ nav atgriezusies. Bet tā kā bēgšana no

soda izciešanas vietas jau ir pabeigts nodarījums no izbēgšanas brīža,

tad otrs noziegums - slepkavība, kaut arī tā izdarīta vienā laikā ar citu

nodarījumu, veido noziegumu reālo kopību, jo tā ir izdarīta ar atšķirīgu

darbību, kas nav tieši saistīta ar bēgšanu no ieslodzījuma vietas un vē­

lāko izvairīšanos no soda izciešanas (ilgstošu noziegumu). Šo apstākļu

dēļ abus nodarījumus nav pamata uzskatīt par nodarījumu ideālās ko­

pības gadījumu.

Kā zināms, noziedzīgu nodarījumu reālā kopība vienlaikus ir arī

nodarījumu atkārtotība. Taču šis apstāklis neizslēdz iespēju nodarījumu

kopību un nodarījumu atkārtotību uzskatīt par diviem patstāvīgiem

daudzējādības veidiem, jo pēc būtības tie ir atšķirīgi.

Ar noziedzīgu nodarījumu kopību saprot ne tikai nodarījumu re­

ālo kopību, bet arī nodarījumu ideālo kopību; tā nekādos apstākļos

nesakrīt ar nodarījumu atkārtotības pazīmēm. Savukārt ar noziedzīgu

nodarījumu atkārtotība saprot arī tādus gadījumus, kad persona ir bi­

jusi agrāk sodīta par kādu noziedzīgu nodarījumu un izdara jaunu no­

darījumu. Šādi gadījumi nekad nav saistāmi ar noziedzīgu nodarījumu

kopību, jo, kā zināms, to veido tikai tādi nodarījumi, par kuriem per­

sona nav bijusi sodīta.

P e r s o n a s i z d a r ī t s v i e n s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s , k a s a t b i l s t

v a i r ā k u d a ž ā d u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u s a s t ā v u p a z ī m ē m ,

v e i d o n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u i d e ā l o k o p ī b u ( K L 2 6 . p a n t a

2 . d a ļ a ) .

no šādiem faktoriem nodarījumu kvalifikācijas jautājumi vienmēr m» tiek risināti vienveidīgi.

Viens no svarīgākajiem apstākļiem, kas nosaka noziedzīgu noda­rījumu kopības atšķirības, ir nodarījumu izdarīšanas laiks. Atkarībā no tā, vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi izdarīti vienā lai kā vai arī starp tiem bijusi kaut kāda laika atstarpe, noziedzīgu nodarījumu kopību dala reālā un ideālā kopībā.

Sakritīgas pazīmes abiem noziedzīgu nodarījumu kopības gadīju miem ir:

1) viena un tā pati persona ir izdarījusi divus vai vairākus patstāvī­gus noziedzīgus nodarījumus, un ne par vienu no tiem viņa nav bijusi notiesāta;

2) patstāvīgie nodarījumi paredzēti dažādos Krimināllikuma seviš­ķās daļas pantos vai pantu daļās (punktos), izņemot gadījumus, kad nodarījumu reālā kopība veido Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu atkārtotību vai nodarījumu ideālo kopību - viena panta vai panta daļas dispozīcijā paredzēti alternatīvi apstākļi.

P e r s o n a s i z d a r ī t i d i v i v a i v a i r ā k i s a v s t a r p ē j i n e s a i s t ī t i n o d a r ī j u m i , k a s a t b i l s t v a i r ā k u d a ž ā d u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u ­m u s a s t ā v u p a z ī m ē m , v e i d o n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u r e ā l o k o ­p ī b u ( K L 2 6 . p a n t a 3 . d a ļ a ) .

Noziedzīgu nodarījumu reālā kopība atbilst šādām pazīmēm:

1) viena un tā pati persona izdarījusi divus vai vairākus noziedzī­gus nodarījumus;

2) katrs no šiem nodarījumiem satur kāda noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (patstāvīgi nodarījumi);

3) katrs nodarījuma sastāvs paredzēts atsevišķā Krimināllikuma se­višķās daļas pantā vai panta daļā (punktā), izņemot iepriekš norādītos gadījumus;

4) ne par vienu no noziedzīgo nodarījumu kopībā ietilpstošajiem nodarījumiem persona nav bijusi notiesāta;

5) ne par vienu no tiem nav iestājies kriminālatbildības noilgums vai nav bijis cits pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības.

Tātad ar noziedzīgu nodarījumu reālo kopību saprotam gadī­jumus, kad viena un tā pati persona ar laika ziņā nošķirtām darbībām vai bezdarbības aktiem citu pēc cita izdara divus vai vairākus patstāvī­gus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem viņa līdz sprieduma taisīšanai

2 0 2 8.nodaja. Noziedzīgu nodarījumu daudzejādība

Tātad noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība iespējama tādos gadījumos, kad viena un tā pati persona ar savu darbību vai savstarpēji saistītām darbībām vienā šo darbību realizēšanas procesā izdara vis­maz divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem viņa līdz sprieduma taisīšanai nav bijusi notiesāta un attiecībā uz kuriem nav iestājies arī kriminālatbildības noilgums.

Noziegumu ideālās kopības klasisks piemērs ir gadījums, kad izva­rošanas laikā vainīgais cietušo aplaidis ar venērisku slimību (KL 159.panta atbilstošā daļa un 134. pants).

Vai cits piemērs. Persona ļaunprātīgu huligānisku darbību laikā tīši nogalina kādu personu. Huligāniskās darbības ir personas gribas reali­zācijas process un, realizējot savu gribu darbībā, viņa šajā gadījumā ir izdarījusi vēl vienu patstāvīgu noziegumu. Tādas vainīgā savstarpēji saistītās prettiesiskās darbības veido noziegumu ideālo kopību, un tās jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta 2.daļu (huligānisms, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam) un 116.pantu (slepkavība, ja nav slepkavību kvalificējošu apstākļu).

Pārsvarā gadījumu noziedzīgu nodarījumu ideālai kopībai raksturīgi, ka personas sāktā noziedzīgā darbība vērsta uz viena mērķa sasniegšanu, bet šīs darbības realizācijas procesā rodas kādas citas kaitīgas sekas, kuras neaptver viena noziedzīga no­darījuma sastāva pazīmes.

Tātad sākotnēji bijis nodoms sasniegt vienu noziedzīgu rezultātu, bet nodoma realizācija izraisījusi citas atšķirīgas sekas, kas bieži vien ir pat smagākas par sākotnēji gribētām vai pieļautām kaitīgajām sekām.

Parasti noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumos, kaut arī noziedzīgās darbības var neatšķirties, tiek apdraudēti atšķirīgi nodarī­jumu tiešie objekti. Tas ir visai svarīgs faktors, lai būtu pamats atzīt, ka izdarīti divi patstāvīgi nodarījumi.

Piemēram, izdarot slepkavību vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, tiek nogalināta persona, kuru vainīgais gribējis nonāvēt, bet tajā pašā laikā ir tīši nodarīti smagi miesas bojājumi personai, kuras dzīvība ir bijusi apdraudēta tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kas izmantoti pirmās personas nonāvēšanai.

Tiesu prakse juridiski pareizi vērtē šādu situāciju, kvalificējot no­ziegumu saskaņā ar nodarījumu ideālās kopības nosacījumiem gan kā slepkavību, gan kā smagu miesas bojājumu nodarīšanu, jo apdraudēti ir divi objekti (vienas personas dzīvība, otras - veselība) un līdz ar to

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejādība 203

izdarīti divi patstāvīgi noziegumi, kas paredzēti Krimināllikuma sevišķās daļas dažādos pantos un tāpēc katrs atsevišķi arī atbilstoši jākvalificē.

Kā skaidrots Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmuma Nr.1 "Par krimināllikumu piemēroša­nu lietās par tīšām slepkavībām" 1 3.punktā, gadījumos, kad slepkavī­ba izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā un ja vainīgais no­dara citām personām dažāda smaguma miesas bojājumus, viņa noda­rījums jākvalificē ne tikai saskaņā ar Krimināllikuma 117.panta 3.punktu, bet atkarībā no nodarīto miesas bojājumu smaguma pakā­pes arī atbilstoši Krimināllikuma 125., 126. vai 1 30.pantam.

Arī laupīšanas gadījumā tiek apdraudēti divi objekti - personas mantiskās intereses un viņas veselība. Taču laupīšana, kas izpaužas kā svešas kustamas mantas nolaupīšana, pielietojot vardarbību vai var­darbības piedraudējumu, ir jākvalificē vienīgi saskaņā ar Kriminālliku­ma 1 76.pantu, jo likumdevējs vienā nozieguma sastāvā ir apvienojis abu šo objektu apdraudējumu, tāpēc jebkura smaguma miesas bojā­jumu nodarīšana laupīšanas uzbrukuma laikā atsevišķi nav jākvalificē.

Dažreiz arī vainīgā subjektīvā attieksme (vainas forma) pret darbī­bu un sekām ir atšķirīga, piemēram, huligānisku darbību laikā cietušais ir ticis nonāvēts aiz neuzmanības. Arī atšķirīgā subjektīvā attieksme pret izdarītā objektīvajiem apstākļiem liecina par katra nodarījuma pat­stāvību, un līdz ar to veidojas nodarījumu ideālā kopība un katrs no­ziegums ir jākvalificē atsevišķi.

Teorētiski un praktiski samērā sarežģīti ir noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību norobežot no atsevišķa (vienota) salikta noziedzīga no­darījuma, kas apdraud divus objektus vai izraisa divas sekas (piemēram, laupīšana). No tā, vai šie divi gadījumi norobežoti pareizi, ir atkarīga nodarījuma kvalifikācija.

Nodarījumu ideālās kopības gadījumā, kad arī tiek apdraudēti divi objekti, katrs nodarījums jākvalificē atsevišķi, jo ar vienu darbību ir iz­darīti divi patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, bet atsevišķa (vienota) sa­likta nodarījuma gadījumā izdarītais ir jākvalificē tikai pēc Kriminālli­kuma sevišķās daļas viena panta vai panta daļas (punkta), jo ir izdarīts tikai viens noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vienam noteiktam Krimi­nāllikumā paredzētam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Jāatzīmē, ka Krimināllikumā vērojama tendence noziedzīgu noda­rījumu ideālās kopības gadījumus samazināt, veidojot nodarījumu sa­stāvus, kuros apvienotas divu noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes,

204 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 205

vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, atsevišķi nav jākvalificē, jo ir izdarīts tikai viens patstāvīgs noziegums.

Tādā gadījumā, kad viens noziedzīgs nodarījums ir kā līdzeklis, lai sasniegtu citu noziedzīgu rezultātu, un tas nav paredzēts šī cita nozie­dzīgā nodarījuma sastāva pazīmju skaitā, katrs nodarījums jākvalificē atsevišķi, kā to paredz noziedzīgu nodarījumu reālās kopības noteiku­mi. Piemēram, valsts amatpersona viltojusi oficiālu dokumentu un pēc tam, izmantojot šo viltoto dokumentu, piesavinājusies svešu mantu, kas amatpersonai bijusi uzticēta. Šādas personas darbības jākvalificē atbilstoši Krimināllikuma 327. pantam un 1 77.panta 1 .daļai.

Ja noziedzīgais nodarījums ir līdzeklis, veids vai paņēmiens cita nodarījuma izdarīšanai un tas ietverts šī cita nodarījuma sastāva pa­zīmju skaitā, bet ir par to smagāks, tad vainīgās personas darbības jāk­valificē atbilstoši noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības noteikumiem. Piemēram, kā izspiešanas paņēmiens ir tikusi lietota vardarbība, kas tīši izraisījusi cietušā nāvi. Šādā gadījumā vainīgā darbības jākvalificē sa­skaņā ar Krimināllikuma 183.panta 2.daļu un 11 7.panta 9.punktu.

8 . 4 . N o r m u k o n k u r e n c e

Risinot noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jautājumus, sasto­

pamies ar daļēji līdzīgu krimināltiesību institūtu - krimināltiesisko nor­

mu konkurenci. Arī normu konkurences gadījumos ir viena noziedzīga

darbība vai bezdarbības akts, un tāpat jāvērtē vismaz divas krimināltie­

siskās normas. Krimināllikumā, tāpat kā Latvijas Kriminālkodeksā, nav panta, kas

reglamentētu normu konkurenci. Normu konkurences izpratnes aspek­ti tiek risināti krimināltiesību teorijā un tiesu praksē.

Atšķirība starp normu konkurenci un noziedzīgu nodarījumu ko­pību ir pēc būtības - normu konkurences gadījumā viens noziedzīgs nodarījums atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, bet nodarījumu ideālās kopības gadījumā - ar vienu darbību tiek izdarī­ti vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi.

Ja pastāv normu konkurence, noziedzīgais nodarījums jākvalificē tikai pēc vienas krimināltiesiskās normas, bet noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumā katrs nodarījums jākvalificē atsevišķi.

Normu konkurences kopēja pazīme ir tāda, ka šo konkurenci vei­dojošie Krimināllikuma sevišķās daļas panti vai pantu daļas paredz

tādā veidā radot atsevišķus (vienotus) saliktus nodarījumu sastāvus; pārsvarā gadījumu tie ir kvalificēti nodarījumu sastāvi.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 320.panta 2.daļā ir paredzēts šāds kvalificējošs apstāklis, proti, kukuļdošanu izdarījusi valsts amatpersona. Krimināllikuma 11 7.panta 6.punktā noteikta atbildībā par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 269.panta 2.daļu atbildība draud par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amat­personai, ja izraisītas smagas sekas.

Latvijas Kriminālkodeksa 165.panta 2.daļā, 99.pantā, 186.panta 2.daļā šādi kvalificējoši apstākļi nebija paredzēti, ja nodarījumi tika iz­darīti šādos kvalificējošos apstākļos, tad veidojās nodarījumu ideālā kopība un katrs nodarījums bija jākvalificē atsevišķi.

Krimināllikuma 320.panta 2.daļā, 117.panta 6.punktā un 269.panta 2.daļā konstruēti atsevišķi (vienoti) salikti noziegumu sastā­vi, kuros nodarījumu ideālo kopību veidojošie Krimināllikumam atbil­stošie nodarījuma sastāvi apvienoti vienā nozieguma sastāvā.

Tiesu praksē diezgan bieži ir jāsastopas ar gadījumiem, kad viens noziedzīgs nodarījums rada labvēlīgus apstākļus cita nodarījuma izdarī­šanai vai ir nosacījums tā realizēšanai.

Ja viens noziedzīgs nodarījums rada labvēlīgus apstākļus cita no­darījuma izdarīšanai, tad tie katrs jākvalificē kā patstāvīgs nodarījums. Piemēram, slepkavības izdarīšanai neatļauti tiek iegādāts šaujamierocis un ar to izdarīta slepkavība. Šādas vainīgā darbības jākvalificē saskaņā ar noziegumu reālās kopības noteikumiem atbilstoši Krimināllikuma 116.pantam, ja nav slepkavību kvalificējošu apstākļu, kā arī saskaņā ar 233.panta 3.daļu.

Ja viens noziedzīgs nodarījums ir veids (līdzeklis, paņēmiens), ar kura palīdzību tiek izdarīts cits nodarījums, tad var rasties vairāki šāda nodarījuma kvalifikācijas varianti.

Gadījumos, kad kāda noziedzīga nodarījuma sastāvā paredzētā prettiesiskā darbība ir cita nodarījuma objektīvās puses pazīme, nozie­dzīgais nodarījums uzskatāms par komplicētu atsevišķu (vienotu) no­darījumu. Piemēram, izspiešanas gadījumā, lai piespiestu cietušo atdot mantu bez tiesiska pamata, pret viņu tiek pielietota vardarbība, kas saistīta ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu.

Izspiešanas gadījumā vardarbība, kas kalpojusi kā noziedzīgā re­zultāta sasniegšanas līdzeklis, ir Krimināllikuma 183.panta 2.daļā pare­dzētā nozieguma sastāva pazīme, tāpēc vardarbība, kas izraisījusi

2 0 6 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 2 0 7

Tātad atšķirībā no noziedzīgo nodarījumu ideālās kopības normu konkurence neveido noziedzīgu nodarījumu daudzējādību, kam rak­sturīga vienas personas vairāku patstāvīgu nodarījumu izdarīšana. Normu konkurences gadījumā ir izdarīts tikai viens noziedzīgs nodarī­jums un kā viens nodarījums tas saskaņā ar Krimināllikuma atbilstošo pantu vai panta daļu (punktu) arī kvalificējams.

Normu konkurence nenozīmē, ka te ir runa par gadījumiem, kad nepilnīgi konstruēta krimināltiesiskā norma. Salīdzinot konkurējošas normas, pārliecināsimies, ka viens no konkurējošiem noziedzīga noda­rījuma sastāviem palīdz konkretizēt, pilnīgāk parādīt nodarījuma kon­krēto izpausmi, darbības (bezdarbības) vai tās seku kaitīgumu noteik­tām interesēm (noziedzīga nodarījuma objektam). Līdz ar to ir iespē­jams nodarījumu izdarījušai personai individualizēti noteikt sodu, kas ir atšķirīgs konkurējošajos pantos vai panta daļās (punktos).

Tātad normu konkurences gadījumā jāizvēlas viens noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas vainīgai personai inkriminējams, atbilstoši at­spoguļojot to noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā. Par to krimināltiesī­bu teorijā domstarpības nepastāv.

Nedaudz sarežģītāks ir jautājums, kurš no konkurējošajiem nozie­dzīgo nodarījumu sastāviem būtu jāizvēlas, kvalificējot nodarījumu. Krimināltiesību teorijā tam ir dots pietiekami pilnīgs skaidrojums, un arī tiesu praksē īpašas grūtības tas nerada, jo normu konkurences no­sacījumi principā ir risināti vairākos Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmumos.

Krimināltiesību teorijā tiek izdalīti vairāki krimināltiesisko normu konkurences veidi, ņemot vērā gan to kopējās, gan atšķirīgās pazīmes.

Samērā bieži i r sastopama v i s p ā r ī g ā s un s p e c i ā l ā s n o r m a s k o n k u r e n c e . Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir normas, kuras pēc sa­v ā m objektīvajām un subjektīvajām pazīmēm visumā sakrīt. Tomēr vienā no tām ir dots vairāk vispārināts noziedzīga nodarījuma sastāva apraksts, turpretī kādā citā sastāvā izdalīta kāda konkrētāka darbība vai bezdarbības akts, par kura izdarīšanu likumdevējs pastiprinājis vai mīk­stinājis atbildību, atspoguļojot šo apstākli otrās normas sankcijā, pie­mēram, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (KL 318.pants) un kukuļņemšana (KL 320.pants) vai slepkavība (KL 11 6.pants) un jaun­dzimuša bērna slepkavība (KL 119.pants).

Šādā normu konkurences gadījumā vispārīgā norma aptver visas

atsevišķās konkurējošās normas. Speciālās normas ir vispārīgās normas

atbildību par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību, bet viena no normām pilnīgāk izsaka konkrētā noziedzīgā nodarījuma saturu vai izceļ kādu tā daļu, paredzot atbilstošu sankciju. Tas nozīmē, ka krimi­nāltiesisko normu konkurences gadījumos konkurējošo normu apjoms un saturs sakrīt tikai daļēji.

Jāatzīmē, ka pats apzīmējums - normu konkurence - nav visa precīzs, jo vairākos gadījumos sastopamies ar situāciju, kad savā starpā konkurē ne tikai atsevišķas krimināltiesiskās normas (panti), bet arī pantu daļas. Šādā gadījumā konkurē normu daļas vai vēl precīzāk -noziedzīgu nodarījumu sastāvi. Tātad konkurence notiek vienas krimi­nāltiesiskās normas ietvaros.

N o r m u k o n k u r e n c e j e b kol īz i ja ( n o l a t . c o l l i s i o - p r e t ē j u s p ē k u , c e n t i e n u v a i i n t e r e š u s a d u r s m e ) v e i d o j a s t ā d o s g a d ī ­j u m o s , k a d k ā d a s p e r s o n a s i z d a r ī t s v i e n s n o z i e d z ī g s n o d a r ī ­j u m s a t b i l s t v a i r ā k i e m c i t i e m n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a sastā­v i e m , k a s p a r e d z ē t i K r i m i n ā l l i k u m a d a ž ā d o s p a n t o s v a i p a n ­t u d a ļ ā s ( p u n k t o s ) , n o k u r ā m t a d j ā i z v ē l a s v i e n a , k a s v i s p i l ­n ī g ā k a t b i l s t r a d ī t a j a m k a i t ē j u m a m , j o i z d a r ī t s i r t i k a i v i e n s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s .

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība un Krimināllikuma normu (nodarījuma sastāvu) konkurence ir stingri norobežojami krimināltiesī­bu institūti. Šo institūtu nepareiza izpratne bieži vien ir pamatā kļūdai­nai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai.

Atkarībā no noziedzīgo nodarījumu sastāvu uzbūves īpatnībām krimināltiesību teorijā tiek izdalīti vairāki normu konkurences veidi. Tomēr visos normu konkurences gadījumos nodarījums jākvalificē pēc viena panta vai panta daļas (punkta), ņemot vērā konkurējošo nozie­dzīgo nodarījumu sastāvu uzbūves īpatnības un tajos ietverto pazīmju atšķirības.

Ar to, ka, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, normu konkurences gadījumos ir jāizvēlas tikai viens pants vai panta daļa (punkts), jo izda­rīts ir tikai viens noziedzīgs nodarījums, kura pazīmes atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, normu konkurence atšķiras no no­ziedzīgu nodarījumu ideālās kopības, kad veicot vienu noziedzīgu dar­bību (bezdarbības aktu), tās realizācijas procesā tiek izdarīti vairāki pat­stāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificējami atsevišķi, saskaņā ar at­tiecīgajiem Krimināllikuma pantiem vai pantu daļām.

208 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 209

paveidi, un tāpēc minētajā gadījumā ir pamats runāt par normu kon kurenci pēc apjoma.

Pārsvarā gadījumu speciālā norma nosaka bargāku atbildību salī dzinājumā ar vispārīgo (piemēram, KL 318.pants - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un 320.pants - kukuļņemšana). Taču nav izslēgts, ka speciālajā normā tiek izdalīts nodarījuma sastāvs, kurā pa­redzēts vieglāk sodāms nodarījums (piemēram, KL 318.pants un 327.pants - dienesta viltojums).

Vispārīgās un speciālās normas konkurences gadījumā ir piemē­rojama speciālā norma, jo citādi nav jēgas noteikt īpašu normu, kurā paredzēts atsevišķs dienesta ļaunprātības gadījums, bet otrajā piemērā - atšķirīgs slepkavības gadījums.

Šajā sakarībā jāmin kāds nedaudz sarežģītāks gadījums. Krimināl­likuma 1 77.pantā noteikta atbildība par krāpšanu. Savukārt 192.pantā ir paredzēts īpašs krāpšanas gadījums - viltotas naudas izplatīšana (realizēšana), piemēram, par viltotu naudu tiek nopirkts kāds priekš­mets (manta), tādējādi apkrāpjot viltotās naudas saņēmēju.

Noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība minētajā gadījumā nevei­dojas, jo izdarīts viens nodarījums - krāpšana, kas atbilst Kriminālliku­ma divām normām, kuras savā starpā konkurē, tāpēc jāizvēlas viena no tām - konkrētajā situācijā speciālā norma (KL 192.pants), kurā pa­redzēts īpašs krāpšanas gadījums, paredzot šā panta sankcijā bargāku sodu.

Vēl viens normu konkurences veids rodas tādos gadījumos, kad kādas n o r m a s d a ļ a k o n k u r ē a r c i t u v e s e l u n o r m u . Tad veselās normās var būt ietverts vēl kāds cits Krimināllikumā paredzēts nozie­dzīga nodarījuma sastāvs. Tātad ir runa par gadījumiem, kad Krimināl­likuma normas pamatsastāvā blakus citām pazīmēm vai arī kā nozie­dzīgu nodarījumu kvalificējošs apstāklis tiek uzrādītas tādas pazīmes, kas pilnībā atbilst kādā citā pantā vai panta daļā (punktā) paredzēta­jam noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Tā, piemēram, Krimināllikuma 260.panta 2.daļā noteikta atbildī­ba par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja vainīgā neuzmanības dēļ bojā gājis cilvēks. Nonāvēšana aiz neuzmanības ir krimināli sodāma arī saskaņā ar Krimināllikuma 123.pantu. Tas ir normu konkurences gadījums, kad jāizvēlas viena no konkurējošām normām, un konkrēti -Krimināllikuma 260.pants, jo tā ir plašāka satura norma un arī sods par nodarījumu paredzēts bargāks.

Minēsim citu piemēru. Krimināllikuma 176.panta 4.daļā paredzē­

ta atbildība par laupīšanu, ja tā saistīta ar smaga miesas bojājuma no­

darīšanu. Tātad kā laupīšanu kvalificējoša pazīme uzrādītas sekas -

smaga miesas bojājuma nodarīšana. Bet atbildība par smaga miesas

bojājuma nodarīšanu paredzēta Krimināllikuma 125.pantā. Tas nozī­

mē, ka veidojas normu konkurence. Arī šādā gadījumā abas normas

satura apjoma ziņā atšķiras - pirmā norma ir plašāka, jo bez smagiem

miesas bojājumiem tā ietver sevī arī laupīšanas faktu, tāpēc nodarījums

jākvalificē pēc plašāku saturu ietverošās normas, tas ir, konkrētajā ga­

dījumā saskaņā ar Krimināllikuma 1 76.panta 4.daļu.

Te gan jāatzīmē, ka normu konkurence iztirzājamā veidā atzīsta­

ma tiktāl, ciktāl šaurāka satura konkurējošā norma tajā paredzētā sma­

gākā kaitīguma dēļ neiziet ārpus plašākās normas robežām, ja tas ir tā,

tad veidojas noziegumu ideālā kopība.

Piemēram, par izspiešanu organizētā grupā, ja darbība saistīta ar

smagu seku izraisīšanu, atbildība paredzēta Krimināllikuma 184.panta

3.daļā. Par smagām sekām uzskatāma smaga miesas bojājuma tīša

nodarīšana cietušajam, par ko paredzēta kriminālatbildība Kriminālli­

kuma 125.panta 1 .daļā. Tādā gadījumā smagu miesas bojājumu noda­

rīšana aptverama ar plašāko normu.

Ja turpretī izspiešana organizētā grupā saistīta ar slepkavību, tad

tādas sekas Krimināllikuma 184.panta 3.daļa vairs neaptver, jo tās

smaguma ziņā jau iziet ārpus plašākā nozieguma sastāva pazīmēm un

tādēļ ir bargāk sodāmas. Tā kā ar vienu darbību izdarīti divi patstāvīgi

noziedzīgi nodarījumi, tad nodarījums jākvalificē kā noziegumu ideālā

kopība, tātad saskaņā ar Krimināllikuma 184.panta 3.daļu un

11 7.panta 9.punktu kā slepkavība, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Šī normu konkurences veida iztirzājuma nobeigumā jāpiebilst, ka

plašākā satura norma nav vērtējama kā vispārīgā norma attiecībā pret

šaurāka satura normu, jo plašākā satura norma satur atšķirīgas pazī­

mes, kādu nav šaurāka satura normā. Gluži otrādi - šaurākā satura

norma tika ietverta plašākajā normā. Tas ir teorētiskais pamatojums,

kas devis iespēju normas daļas konkurenci ar veselu normu atzīt par

patstāvīgu normu konkurences veidu.

Tādos gadījumos, kad vairākas noziedzīgu nodarījumu sastāvu

pazīmes sakrīt un nodarījumi atšķiras tikai pēc kādas vienas pazīmes,

nav pamata runāt par normu konkurenci; ir tikai savstarpēji jānorobe­

žo šādi noziedzīgu nodarījumu sastāvi.

210 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 211

Krimināllikuma 271 .pantā, piemēram, paredzēta atbildība par va ras pārstāvja vai citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu bet 339.pantā - par militārpersonas goda aizskaršanu. Šīs normas sav starpā nekonkurē. Katrs no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir pa' stāvīgs, jo apdraud dažādas intereses, un tie jākvalificē, ņemot vēr cietušā statusa. Bez tam abas šīs normas ir speciālas attiecībā pret vi pārējo normu - goda aizskaršanu (KL 156.pants).

Nereti savā starpā k o n k u r ē s p e c i ā l ā s n o r m a s . Šādam norm konkurences veidam iespējami vairāki varianti.

Noziedzīgs nodarījums izdarīts, pastāvot gan nodarījumu pastiprinošiem, gan mīkstinošiem apstākļiem. Piemēram, tīša slep­kavība izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko izraisījusi cie­tušā vardarbība vai smags goda aizskārums (KL 120.pants), bet tajā pašā laikā - ar sevišķu cietsirdību (KL 11 7.panta 4.punkts).

Ir izdarīts viens noziedzīgs nodarījums - slepkavība, bet vienlaicīgi apstākļos, kas paredzēti dažādos Krimināllikuma pantos. Tā kā arī šis ir normu konkurences gadījums, tad nodarījums jākvalificē pēc viena no tiem, un proti, pēc tā, kas paredz vieglāku atbildību.

Tāda nostāja izriet no Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992.gada 24.februāra plēnuma lēmuma "Par krimināllikumu piemē­rošanu lietās par tīšām slepkavībām" 12.punktā teiktā, ka slepkavība, kas izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi cietušā vardarbība vai smags goda aizskārums, vai ari, ja tā izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, kaut arī satur sevišķas cietsirdības pazīmes, jākvalificē attiecīgi pēc KL 120. vai 1 2 1 . panta.

Savā starpā konkurē arī noziedzīgu nodarījumu mīkstinoši apstākļi. Piemēram, tīšu slepkavību var izdarīt, pārkāpjot nepiecieša­mās aizstāvēšanās robežas (KL 121.pants), vienlaikus atrodoties piepe­šā stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi cietušā vardarbība vai smags goda aizskārums (KL 120.pants). Atkal izdarīts viens nozie­dzīgs nodarījums - slepkavība. Tādā gadījumā nodarījums jākvalificē pēc panta, kas paredz vieglāku atbildību - par slepkavību, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas (KL 121 .pants).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995.gada 29.maija lēmuma 14. punktā ir izteikts šāds viedoklis - gadījumos, kad slepkavī­ba izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas (KL 121.pants), un ja persona, kura aizstāvas pēkšņa stipra psihiska

uzbudinājuma stāvoklī (KL 120.pants), šīs robežas pārkāpusi, vainīgā

darbībās kvalificējamas pēc Krimināllikuma 121 .panta.

Tātad visos šādos normu konkurences gadījumos priekšroka do­

dama priviliģētai normai.

Viens noziedzīgs nodarījums izdarīts, pastāvot vairākiem nodarījumu kvalificējošiem apstākļiem, kas paredzēti Kriminālli­kuma dažādos pantos vai dažādās panta daļās (punktos). Piemē­ram, zādzība izdarīta grupā pēc iepriekšējas vienošanās (KL 1 75.panta 2.daļa) un tā saistīta ar iekļūšanu telpā (KL 1 75.panta 3.daļa).

Loģiski, ka tāda zādzība jākvalificē pēc tās panta daļas, kura pa­redz smagāku atbildību. Tādā gadījumā jāievēro princips, ka norma, kas nosaka smagāku atbildību, aptver vieglākās sekas vai mazāk kaitīgu darbību (piemēram, slepkavība aptver tīšus smagus miesas bojājumus, kas bijuši par cēloni cietušā nāvei).

Kā skaidrots Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1994.gada 19.decembra lēmuma " P a r likumu piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu" 24. punktā, tādos gadījumos, kad ir konstatēti vairāki zādzību vai laupīša­nu kvalificējoši apstākļi, noziedzīgais nodarījums kvalificējams attiecīgi pēc Krimināllikuma 1 75. vai 176.panta daļas, kurā paredzēta atbildība par smagāko noziedzīgo nodarījumu kvalificējošo apstākli. Tā kā, no­sakot sodu, ir svarīgi ievērot visus nodarījuma izdarīšanas apstākļus, tad ne vien apsūdzības formulējumā, bet ari spriedumā ir jānorāda visi noziedzīgo nodarījumu kvalificējošie apstākļi, motivējot par katru ap­stākli izdarītos secinājumus.

Analizēsim tādu gadījumu, kad arī konkurē vairāki noziedzīgu no­darījumu kvalificējoši sastāvi, bet tie ietverti dažādās Krimināllikuma normās. Krimināllikuma 11 7.pantā paredzēti slepkavību pastiprinoši apstākļi, bet 11 8.pantā - tā paša nozieguma sevišķi pastiprinoši ap­stākļi. Var izveidoties situācija, ka kāda persona izdarījusi slepkavību, pastāvot pastiprinošiem apstākļiem, kas paredzēti gan Krimināllikuma 117.pantā (slepkavību izdarījusi personu grupa (10.punkts), gan 11 8.pantā (noslepkavotas divas vai vairākas personas (2.punkts) vai kāds no vainīgajiem jau agrāk izdarījis slepkavību (3.punkts).

Arī šādā gadījumā veidojas normu konkurence un nodarījums kvalificējams tikai pēc smagākās slepkavību kvalificējošās pazīmes (attiecīgi pēc KL 118.panta 2. vai 3.punkta), apsūdzībā uzrādot arī otru slepkavību pastiprinošo apstākli.

2 1 2 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

Kas apstiprina to, ka šāds nodarījuma kvalifikācijas risinājums pareizs?

Jau tika analizēts gadījums, kad konkurē slepkavību mīkstinoši ap» stakli, kas tāpat paredzēti Krimināllikuma dažādās normās (KL 120. un 121.pantā) un nodarījums tika kvalificēts tikai pēc vienas no konkurē­jošām normām - tajā gadījumā pēc vieglākās normas (KL 121.pant,i) Tā kā arī slepkavību pastiprinošie apstākļi, kaut paredzēti dažādās Kn mināllikuma normās, savstarpēji konkurē, tad nodarījuma kvalifikācija jārisina pēc normu konkurences noteikumiem un jāizvēlas viena no tām - šajā gadījumā smagākā, un proti, Krimināllikuma 11 8.pantā pa redzētā.

Tiesu praksē ir jāsaskaras ar diezgan sarežģītu gadījumu, kad no­ziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienlaicīgi sevī satur arī nodarījumu sastāvu konkurenci. Taču arī tāds gadījums iekļaujas normu konkuren ces vispārīgo noteikumu prasībās.

Analizēsim situāciju, kad tiek izdarīta zādzība, kas saistīta ar iekļu šanu telpā (KL 1 75.panta 3.daļa). Pēc kāda laika tā pati persona nozog narkotiskas vielas (KL 1 75.panta 4.daļa).

Kā teikts Krimināllikuma 25.panta 3.daļā, ja k o n s t a t ē t i v a i r ā k i vienas personas izdarīti un vienā un tajā pašā pantā paredzēti nodarī­jumi, kas veido šā panta dispozīcijā paredzēto atkārtotības pazīmi, tad visi atkārtotie nodarījumi jākvalificē tikai pēc tās panta daļas, kurā pa­redzēta atbildība par atkārtotu noziedzīgu nodarījumu.

Tātad analizētajā gadījumā vainīgā nodarījums kvalificējams sa­skaņā ar Krimināllikuma 175.panta 2.daļu, kurā atkārtotas zādzības pazīme ir paredzēta.

Tā tas būtu, ja izdarītās zādzības neveidotu vēl vienu situāciju, kas būtiski ietekmē nodarījuma kvalifikāciju. Izrādās, ka analizējamā gadī­jumā atkārtotību veidojošie gadījumi (zādzības) atbilst vēl divām citām zādzību kvalificējošām pazīmēm, kas veido smagākus nodarījuma sa­stāvus - iekļūšanu telpā (KL 175.panta 3.daļa) un narkotisko vielu zā­dzību (KL 175.panta 4.daļa).

Tas nozīmē, ka veidojas triju nodarījuma sastāvu konkurence, jo viens nodarījums (zādzība) atbilst vairāku nodarījuma sastāvu pazī­m ē m , tāpēc atbilstoši normu konkurences noteikumiem jāizvēlas sma­gākajam nodarījuma sastāvam atbilstoša kvalifikācija, tas ir, Kriminālli­kuma 175.panta 4.daļa, apsūdzībā norādot visus analizētās zādzības kvalificējošos apstākļus.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 213

8 . 5 . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u a t k ā r t o t ī b a

Attiecībā uz saturu, kāds būtu iekļaujams noziedzīgu nodarījumu

atkārtotība, kas ir viens no nodarījumu daudzējādības veidiem, krimi­

nāltiesību teorijā pastāv atšķirīgi viedokļi. Vieni par nodarījumu atkār­

totību uzskata tikai tos gadījumus, kas īpaši paredzēti Krimināllikumā,

bet citi turas pie pārliecības, ka noziedzīgu nodarījumu atkārtotību

veido jebkādu divu patstāvīgu nodarījumu izdarīšana dažādā laikā.

Loģiskāk būtu domāt, ka ar noziedzīgu nodarījumu atkārtotī­bu tiek saprasta vienas personas divu vai vairāku citu citam se­kojošu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, ja par tiem saglabājušās juridiskās sekas.

Pretējs viedoklis balstās uz Krimināllikuma vispārīgajā daļā doto

noziedzīgo nodarījumu atkārtotības formulējumu. Krimināllikuma

25.panta l.daļā teikts, ka n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u a t k ā r t o t ī b a ir t a d , k a d v i e n a p e r s o n a i z d a r a d i v u s v a i v a i r ā k u s n o z i e d z ī g u s n o d a r ī j u m u s , k a s p a r e d z ē t i v i e n ā u n t a i p a š ā K r i m i n ā l l i k u m a p a n t ā , v a i a r ī d i v u s v a i v a i r ā k u s n o z i e d z ī g u s n o d a r ī j u m u s ,

Šāds nodarījuma kvalifikācijas risinājums atbilst Latvijas Republikas

Augstākās tiesas plēnuma 1999.gada 23.jūlija lēmuma Nr.7 " P a r liku­

ma atsevišķu normu piemērošanu krimināllietās sakarā ar Kriminālli­

kuma spēkā stāšanos" 2.5. punkta 2.daļā teiktajam - ja atkārtoti izdarī­

tajos tādos pašos noziedzīgos nodarījumos ir arī citas kvalificējošas pa­

zīmes, kas atbilst tādai tā paša panta daļai, kurā paredzēts smagāks

sods, nodarījums jākvalificē tikai pēc šī panta daļas, bet spriedumā jā­

norāda visas kvalificējošās pazīmes.

Nodarījumu reālā kopība analizētajā gadījumā neveidojas, jo

viens no konkurējošiem apstākļiem jau atbilst vienam no noziedzīgo

nodarījumu daudzējādības veidiem - atkārtotībai, tāpēc tos pašus no­

darījumus vēlreiz kvalificēt pēc vēl viena nodarījumu daudzējādības

veida, tas ir, pēc nodarījumu reālās kopības noteikumiem būtu nepa­

reizi, īstenībā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir tā pati nodarījumu

reālā kopība. Atšķirība izpaužas vienīgi tajā apstāklī, ka nodarījumu

reālā kopība Krimināllikumā parādās kā panta dispozīcijā ietverta kāda

noziedzīga nodarījuma pazīme, galvenokārt kā nodarījumu kvalificējo­

ša pazīme.

2 1 4 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

k a s p a r e d z ē t i d a ž ā d o s K r i m i n ā l l i k u m a p a n t o s , j a a t b i l d i p a r š ā d u a t k ā r t o t ī b u p a r e d z ē t a šajā l i k u m ā .

Taču arī pirmais viedoklis nav bez pamatojuma. Krimināllikunu vispārīgajā daļā ir norma, saskaņā ar kuru krimināltiesiska nozīme tiek atzīta arī sevišķajā daļā īpaši neparedzētai noziedzīgu nodarījumu al­ka rtotība i.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu par atbildi bu pastiprinošu apstākli ir uzskatāms tas, ja nodarījums izdarīts atkar toti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu. Nosakot sodu vainīgai jam tiesa, šādu atbildību pastiprinošu apstākli var ņemt vērā.

Šī panta 4.daļā norādīts, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Tas nozīmē, ka Krimināllikuma 25.panta 1 .daļā paredzētā nozie­dzīgu nodarījumu atkārtotība, nosakot sodu, nav vērā ņemama. Tātad par atbildību pastiprinošu apstākli var būt tikai tāda atkārtotība, kas Krimināllikuma sevišķās daļas pantā vai panta daļā (punktā) nav pare­dzēta kā atbilstošo noziedzīgo nodarījumu kvalificējoša pazīme. Tas nozīmē, ka, nosakot vainīgajam sodu par nodarījumu, vērā ņemami visi citi nodarījuma atkārtotības gadījumi. Ignorēt šādu apstākli, kas reglamentēts Krimināllikumā 25.pantā, nav pamata.

Lai rastu kompromisu starp abiem viedokļiem, tos gadījumus, kad izdarīti cits citam sekojoši divi vai vairāki noziedzīgi nodarījumi, sauk­sim par vispārējo atkārtotību, bet Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīcijas paredzētos - par speciālo atkārtotību.

Tātad krimināltiesiskā nozīmē noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir vai nu nodarījuma obligāta kvalificējoša pazīme (piemēram, KL 1 75.panta 2.daļa), kas ietekmē nozieguma kvalifikāciju, vai citā gadī­jumā - atbildību pastiprinošs apstāklis, ko tiesa var ņemt vērā, nosakot vainīgajam sodu, bet kas neietekmē nodarījuma kvalifikāciju (KL 48.panta 1 .daļas 1.punkts).

Noziedzīgu nodarījumu vispārīgā atkārtotība ir gadījumos, kad persona izdarījusi vismaz divus citu citam sekojošus laika ziņā nošķirtus jebkādus patstāvīgus nodarījumus un ja ir sagla­bājušās juridiskās sekas.

Noziedzīgu nodarījumu speciālo atkārtotību veido cits citam sekojošu divu vai vairāku tādu pašu vai arī viena veida patstāvī­gu nodarījumu izdarīšana.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādiba 2 1 5

Ar tādu pašu noziedzīgu nodarījumu jāsaprot noziedzīgi nodarī­

jumi, kas pēc būtiskākajām nodarījuma pazīmēm pamatsastāva ietva-

IOS atbilst cits citam, piemēram, zādzība un zādzība; slepkavība un

slepkavība u.c. Viena veida noziedzīgi nodarījumi ir tādi, kas vērsti pret līdzīga

satura.tiešo nodarījuma objektu, sakrīt pēc subjektīvajām pazīmēm, bet atšķiras pēc objektīvajām pazīmēm, piemēram, zādzībā un krāpša­na, slepkavība un tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana u.c.

Noziedzīgu nodarījumu speciālo atkārtotību veido vienas un tās pašas personas izdarīti divi vai vairāki noziedzīgi nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma sevišķās daļas vienā un tai pašā pantā (tādi paši nodarījumi) vai arī divu vai vairāku tādu nozie­dzīgu nodarījumu izdarīšana, kas īpaši paredzēti dažādos Krimi­nāllikuma sevišķās daļas pantos (viena veida nodarījumi) un par kuriem nav iestājies kriminālatbildības noilgums, nav dzēsta vai likumā noteiktā kārtībā noņemta sodāmība, ja persona par kādu no tiem agrāk bijusi sodīta.

Noziedzīgu nodarījumu speciālajā atkārtotība ir ietverts gan kvan­

titatīvais rādītājs - viena persona izdarījusi vismaz divus patstāvīgus

noziedzīgus nodarījumus, gan kvalitatīvais - izdarīti tādi paši vai viena

veida noziedzīgi nodarījumi.

Gan vispārīgā, gan speciālā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, ja

to veido vismaz viens nodarījums, par kuru persona ir bijusi sodīta, ja

sodāmība ir saglabājusies un persona izdarījusi jaunu nodarījumu,

vienlaicīgi atbilst arī noziedzīgu nodarījumu recidīvam.

Tajos gadījumos, kad izdarīti divi vai vairāki tādi paši nodarījumi

un ja nodarījumu atkārtotība paredzētā Krimināllikumā kā noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīme (piemēram, KL 1 75.panta 2.daļa), tad visi

vainīgās personas vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā paredzētie

noziedzīgie nodarījumi (piemēram, zādzība un zādzība) kvalificējami

tikai pēc tās panta daļas, kurā paredzēta atbildība par atkārtotu nozie­

dzīgu nodarījumu. Turpretī, ja izdarīti divi vai vairāki viena veida noziedzīgi nodarī­

jumi (piemēram, krāpšana un zādzība), tad tie kvalificējami pēc atkār­totības pazīmes (KL 175.panta 2.daļa), turklāt atsevišķi jākvalificē pirms tam izdarītais viena veida noziedzīgais nodarījums (krāpšana).

2 1 6 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

Abos šajos gadījumos noziedzīgu nodarījumu atkārtotības pazīmi veido atkārtoti izdarīti vismaz divi noziedzīgi nodarījumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pabeigti vai nepabeigti vai izdarīti līdzdalībā.

Šādam teorētiskam risinājumam piekrīt Latvijas Republikas Aug­stākās tiesas plēnums savā 1994.gada 19.decembra lēmumā Nr.7 "Par likuma piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu", kura 24.punktā teikts, ka atbildībai par svešas mantas apdraudējumiem, ja persona dažādos laikos izdarījusi divas vai vairākas zādzības, krāpšanas vai piesavināšanos, jāiestājas pēc tā panta daļas, kas paredz atbildību par atkārtotu mantas nolaupīšanu neatka­rīgi no tā, vai atsevišķi šie noziegumi bijuši pabeigti un vai vainīgais katrā no šiem noziegumiem bijis izdarītājs vai līdzdalībnieks. Atsevišķi nevajag kvalificēt personas izdarītos nepabeigtos un pabeigtos nozie­gumus vai tos noziegumus, kuros persona bijusi līdzdalībniece, ja šie noziegumi pieder vienam un tam pašam mantas apdraudējuma vei­dam.

Ja ir runa par noziedzīgu nodarījumu atkārtotības jautājumiem, būtu jāievēro, ka atkārtotību veido tikai noziedzīgi nodarījumi. Tādos gadījumos, kad Krimināllikuma sevišķās daļas panta dispozīcijā kā kriminālatbildības nosacījums paredzēta likumpārkāpumu atkārtota izdarīšana gada laikā, kas paši par sevi nav krimināli sodāmi, nodarīju­mu daudzējādība neveidojas, jo tādi gadījumi saskaņā ar Kriminālliku­ma 23.panta 5.daļu tiek atzīti par atsevišķu (vienotu) noziedzīgu noda­rījumu.

Jāatzīmē, ka Krimināllikuma sevišķās daļas pantu dispozīciju uzbū­vē kā noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīme nav izmantota ne admi­nistratīvā prejudīcija (iepriekšējā administratīva sodīšana par likumpār­kāpumu), ne agrākā sodāmība kriminālā kārtā kā attiecīgā nodarījuma kvalificējoša pazīme, kas tika paredzēta Latvijas Kriminālkodeksa seviš­ķās daļas vairākās normās.

Šāda kriminālās likumdošanas risinājuma pamatā ir atziņa, ka darbības vai bezdarbības sodāmību nenosaka personas, kas noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi, pazīmes, bet gan tas, kāda rakstura un sma­guma kaitējums ir nodarīts ar likumu aizsargātām citas personas tiesī­bām un interesēm.

Krimināllikuma priekšā visi ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no viņu perso­nības pazīmēm (nacionalitātes, raksturojuma, sodāmības u . c ) . Tas ir humāns cilvēktiesību princips, un demokrātiskā valstī pie tā ir jāturas.

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 217

Ziņas, kas raksturo personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,

lajā skaitā negatīvi raksturojošās, iespējams ņemt vērā, nosakot viņai

sodu par izdarīto konkrēto nodarījumu. Krimināllikuma vispārīgās daļas 48.panta 1 .daļā paredzēti atbildī­

bu pastiprinoši apstākļi, kādus tiesa var ievērot, nosakot sodu vainīga­jam, un pašā pirmajā punktā teikts - ja noziedzīgais nodarījums veido nodarījumu recidīvu. Krimināllikuma sevišķās daļas pantu sankcijas nav absolūtas, un tas dod iespēju personām, kas agrāk sodītas, noteikt bargāku sodu, atsaucoties uz šo atbildību pastiprinošo apstākli.

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība neveidojas gadījumos, kad, piemēram, zādzība, kas uzsākta slepeni, mainoties nozieguma izdarī­šanas apstākļiem, pārtapusi laupīšanā. Tas ir kopumā viens atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums, jo visām darbībām ir vienots nolūks -prettiesiski sagrābt svešu mantu. Vienotais nodoms apstiprina to, ka nav izdarīti divi patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, tāpēc nav arī nozie­dzīgu nodarījumu daudzējādības.

Kriminālajā likumdošanā ir pazīstami arī vairāki citi noziedzīgu

nodarījumu atkārtotības gadījumi - tādi kā: noziedzīgu nodarījumu izdarīšana vairākkārt, sistemātiski un nodarbošanās veidā (noziedzīgai darbībai ir nodarbošanās raksturs).

Šajos trijos gadījumos tāpat obligāti ir jākonstatē, ka viena un tā

pati persona citu pēc cita izdarījusi divus vai vairākus nodarījumus.

Ar vairākkārt izdarītu noziedzīgu nodarījumu saprot vismaz divu

tādu pašu nodarījumu izdarīšanu, turklāt ne par vienu no tiem persona

nav sodīta. Ar šādu atkārtotības apzīmējumu tiek uzsvērta personas

darbību sevišķa ļaunprātība. Noziedzīgu nodarījumu sistemātiskumam piekrīt noteikta nozie­

dzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu no­darījumu izdarīšanā. Vairāki tādi paši nodarījumi tiek izdarīti neilgā laika posmā, un subjektīvajai attieksmei ir raksturīgi tas, ka atsevišķie nodarījumi psiholoģiski ir vairāk savstarpēji saistīti kopā nekā citos at­kārtoti izdarītos noziedzīgos nodarījumos.

Ieskaitot noziedzīgo nodarījumu atkārtotības kopīgās pazīmes,

nodarījuma izdarīšanu nodarbošanās veidā raksturo arī personas

mērķis iedzīvoties. Vainīgais noziedzīgo darbību pārvērš par savu ienā­

kumu gūšanas avotu. Prettiesiskās darbības tiek izdarītas vairākkārt vai

sistemātiski, un darbību rezultātā iegūtais kļūst par viņa galveno vai

būtisku ienākuma avotu.

2 1 8 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejadiba 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejadiba 2 1 9

Krimināllikuma sevišķajā daļā šie noziedzīgo nodarījumu atkārto tības veidi gandrīz nemaz nav paredzēti, jo tos visai bieži veido nodu rījumi, kuriem pašiem par sevi nav lielas kaitīguma smaguma pakāpes. Ja atsevišķā nodarījumā tāda ir, tad atkārtotības pazīme jau ir pietie kams pamats, lai krimināltiesiskajā normā noteiktu smagāku atbildību. Krimināllikuma sevišķajā daļā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība kā attiecīgā nodarījuma kvalificējoša pazīme ir izmantota diezgan bieži.

Ja tādu likumpārkāpumu kopums, kuri paši par sevi nav krimināli sodāmi, ir tik kaitīgs, ka vainīgā sodīšanai nepieciešams izmantot kri­mināltiesiskus līdzekļus, tad Krimināllikuma panta dispozīcijā tiek no­rādīts uz attiecīgā likumpārkāpuma atkārtotu izdarīšanu gada laikā.

Lai noziedzīgu nodarījumu kvalificētu pareizi, ir svarīgi nodarīju­mu daudzējādību norobežot no turpināta nodarījuma. Tāda vajadzība jo īpaši rodas tad, ja Krimināllikuma sevišķās daļas pantā nodarījumu atkārtotība paredzēta kā kvalificējoša pazīme un nodarījumi (piemēram, zādzība) ir tādi, kas var veidot gan noziedzīgu nodarījumu daudzējādību, gan turpinātu nodarījumu.

Turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido tādas pašas savstarpēji saistītas noziedzīgas darbības, kuru pamatā ir vainīgā vienots nodoms un kas ir vērstas uz kopēja mērķa sasniegšanu. Salīdzinot ar turpinātu noziedzīgu nodarījumu, ir jāuzsver, ka nodarījumu atkārtotības gadī­jumā katra tā izdarīšanas nodoms ir radies atsevišķi un bieži vien tas ir atšķirīga satura un tam nav iekšējas saiknes ar iepriekš izdarīto.

8 . 6 . N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a r e c i d ī v s

N o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a r e c i d ī v u ( l e g ā l o r e c i d ī v u ) v e i d o p e r s o n a s i z d a r ī t s j a u n s n o z i e d z ī g s n o d a r ī j u m s p ē c šīs p e r s o ­n a s n o t i e s ā š a n a s p a r a g r ā k i z d a r ī t u n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u , j a s o d ā m ī b a p a r t o n a v n o ņ e m t a v a i d z ē s t a ( K L 2 7 . p a n t s ) .

Personas iepriekšējā sodāmība īpaši netiek ietverta Krimināllikuma sevišķās daļas pantos vai pantu daļās (punktos), jo nodarījuma kaitī­gums tiek noteikts pēc objektīviem kritērijiem nevis pēc nodarījuma izdarītāja individuālām īpašībām. Nodarījumu recidīvs var veidot no­ziedzīgu nodarījumu speciālo atkārtotību vai tas tiek ņemts vērā, nosa­kot vainīgajam sodu.

Nodarījumu recidīvs no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības tiek

izdalīts tāpēc, ka to raksturo lielāks kaitīgums, jo jauns noziedzīgs

nodarījums izdarīts pēc sprieduma taisīšanas par kādu jau agrāk izdarī­

tu nodarījumu vai pēc agrāk piespriestā soda izciešanas.

Noziedzīgu nodarījumu recidīvam ir pietiekami atšķirīga specifika,

tāpēc tas pamatoti tiek izdalīts no nodarījumu atkārtotības un uzskatīts

par patstāvīgu nodarījumu daudzējādības veidu.

Kā noteikts Krimināllikuma 27.pantā, noziedzīgu nodarījumu re­

cidīvu veido vismaz vēl viens jauns izdarīts noziedzīgs nodarījums pēc

šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu nodarījumu neatkarīgi no

vainas formas, ja vien sodāmība par iepriekšējo nav dzēsta vai noņem­

ta likumā noteiktā kārtībā.

Krimināltiesību teorijā ir zināmi vairāki legālā recidīva veidi: vien­

reizīgais un vairākkārtējais, vispārējais un speciālais. Krimināltiesiskajās

zinātnēs ir skaidrots arī penitenciārais un kriminoloģiskais jeb faktiskais

recidīvs.

Vienreizīgais un vairākkārtīgais recidīvs veidojas atkarībā no

tā, cik reižu persona ir sodīta par agrāk izdarītiem noziedzīgiem noda­

rījumiem. Šim apstāklim parasti ir nozīme, nosakot sodu pēdējā sprie­

dumā.

Vispārējais recidīvs veidojas tādos gadījumos, kad par ikvienu

noziedzīgu nodarījumu jau agrāk sodīta persona izdara jaunu nodarī­

jumu, ja vien sodāmība ir saglabājusies. Vispārējais recidīvs neietekmē

noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, bet saskaņā ar Krimināllikuma

48.pantu tiesa to var ņemt vērā, nosakot vainīgajam sodu.

Speciālais noziedzīgo nodarījumu recidīvs ir saistīts ar nozie­

dzīgu nodarījumu kvalifikāciju, bet tikai tādā gadījumā, ja Kriminālli­

kuma sevišķās daļas pantā kā nodarījuma kvalificējoša pazīme paredzē­

ta tā atkārtotība, tātad - ja agrāk ir izdarīts tāds pats vai viena veida

noziedzīgs nodarījums, par ko persona bijusi notiesāta.

Krimināllikuma 175.panta 2.daļā paredzēta atbildība par zādzību,

ja tā izdarīta atkārtoti. Noziegumu atkārtotība kā kvalificējoša pazīme

noteikta ari citos Krimināllikuma pantos, kuri paredz kriminālatbildību

par mantas nolaupīšanu (KL 176.pants - laupīšana; 177.pants - krāp­

šana; 1 79.pants - piesavināšanās). Tādi panti Krimināllikuma sevišķajā

daļā ir vairāki.

Krimināllikuma 175., 177. un 179.pantā par atkārtotu atzīstams

noziedzīgs nodarījums, ja to pastrādājusi persona, kura jau agrāk izda­

rījusi kādu no šajos pantos vai Krimināllikuma 176.pantā (laupīšana),

178.pantā (apdrošināšanas krāpšana), 180.pantā (zādzība, krāpšana,

2 2 0 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība

piesavināšanās nelielā apmērā), 224.pantā (bandītisms) vai 228.pant 3.daļā ( pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā, va pie apbedījuma urnas esošo priekšmetu nolaupīšana) paredzētajie noziedzīgajiem nodarījumiem (KL 181 .pants).

Krimināllikumā nav saglabāts sevišķi bīstama recidīvista institūts. Latvijas Kriminālkodeksa 24.pantā tika formulēts sevišķi bīstama recidi vista jēdziena saturs. Personu par sevišķi bīstamu recidīvistu tiesa atzi­na atkarībā no tā, cik smagus noziegumus viņa bija izdarījusi un cik reižu tā agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu, ja sodāmība pa Šiem noziegumiem saglabājusies.

Gadījumā, ja persona, kas iepriekš ar tiesas spriedumu citā krimi­nāllietā bija atzīta par sevišķi bīstamu recidīvistu, no jauna izdarījusi attiecīgu noziegumu, šāds apstāklis vairākos Latvijas Kriminālkodeksa pantos bija paredzēts kā attiecīgā nozieguma īpaši kvalificējoša pazī­me, līdz Latvijas Kriminālkodeksa izmaiņām 1995.gada 2 1 . septembrī, piemēram 99.panta 9.punktā - slepkavība, 1 39.panta 3.daļā - zādzība u.c.

Penitenciarais un kriminoloģiskais (faktiskais) recidīvs nav krimi­nāltiesiskā recidīva veidi, un tie neietekmē ne noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ne soda noteikšanu, izņemot gadījumus, kad tie veido Krimināllikumā paredzēto noziedzīgu nodarījumu atkārtotību.

Penitenciarais recidīvs rodas, ja persona, kas izcieš brīvības at­ņemšanas sodu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņu atkal notiesā ar reālu brīvības atņemšanu.

Ar kriminoloģisko (faktisko) noziedzīgo nodarījumu recidīvu saprot gadījumus, kad viena persona izdarījusi vismaz divus patstāvī­gus noziedzīgus nodarījumus, un turklāt neatkarīgi no tā, vai viņa par tiem ir vai nav sodīta, kā arī neatkarīgi no tā, vai par tiem ir vai nav saglabājušās juridiskās sekas (kriminālatbildības noilgums, sodāmība).

Krievijas Federācijas Krimināllikums nosaka, ka nodarījumu recidī­vu veido tikai tīši izdarīti nodarījumi. Šajā krimināllikumā ir saglabāts sevišķi bīstama recidīvista institūts, īpaši izdalot bīstamu recidīvistu.

8 . 7 . N o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a u d z ē j ā d ī b a s

k v a l i f i k ā c i j a

Tā kā noziedzīgu nodarījumu daudzējādība izpaužas vienas un tās pašas personas divu vai vairāku patstāvīgu nodarījumu izdarīšanā, tad

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība 2 2 1

pārsvarā gadījumu katram noziedzīgu nodarījumu daudzējādību vei­

dojošam nodarījumam jāpiešķir juridiska kvalifikācija.

Ir zināmi arī izņēmumi. G a n krimināltiesību teorijā, gan tiesu

praksē atrodam arī tādus noziedzīgu nodarījumu daudzējādības gadī­

jumus, kad divi vai vairāki daudzējādību veidojoši patstāvīgi noziedzīgi

nodarījumi tiek kvalificē tikai pēc Krimināllikuma viena panta vai panta

daļas (punkta).

Protams, ka runa ir par tiem gadījumiem, kad persona par vismaz

diviem noziedzīgiem nodarījumiem nav bijusi notiesāta. Tātad nozie­

dzīgu nodarījumu kvalifikācija jārisina vienā spriedumā par nodarīju­

miem, kas izdarīti pirms šī sprieduma taisīšanas.

Ja atkārtotību veido sodāmība par agrāk izdarītu noziedzīgu no­

darījumu, tad nav iespējama pēc tam izdarīto nodarījumu un nodarī­

juma, par kuru persona jau notiesāta, vienlaicīga atsevišķa kvalifikācija,

jo par iepriekš izdarīto viņa jau agrāk ir bijusi notiesāta.

Tad nu atliek analizēt noziedzīgu nodarījumu kopību un vienu no

nodarījumu atkārtotības gadījumiem, kad persona par atkārtoti izdarī­

tajiem noziedzīgiem nodarījumiem nav bijusi tiesāta. Pēdējā situācija

faktiski ir arī noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījums.

Noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikāciju sarežģī apstāklis, ka

to veidojošie nodarījumi virknējas visai atšķirīgās kombinācijās, kaut arī

tos izdarījusi viena un tā pati persona. Turpmāk analizēsim dažas no šādām situācijām.

Ja izdarīti divi dažādi patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi un atbildība

par tiem paredzēta Krimināllikuma sevišķās daļas dažādos pantos, tad

pēc tam, kad konstatēts, ka tie veido nodarījumu reālo kopību, nekā­

das noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas problēmas nerodas. Katrs pat­

stāvīgs noziedzīgs nodarījums ir jākvalificē atsevišķi, atbilstoši izdarīta­

jam. Vienīgā problēma ir un paliek - pareizi norobežot noziedzīgu no­

darījumu reālo kopību no atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma (salikta, turpināta u . c ) .

Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumi kļūst sarežģītāki

tajos nodarījumu reālās kopības gadījumos, kad izdarīti divi vai vairāki

tādi paši noziedzīgi nodarījumi. Šāda noziedzīgu nodarījumu kombi­

nācija vienlaikus ir arī nodarījumu speciālā atkārtotība.

Tā kā tādi paši noziedzīgi nodarījumi paredzēti vienā un tai pašā

Krimināllikuma pantā vai panta daļā (punktā), tad krimināllietu iz­

meklēšanas un tiesu praksē šie nodarījumi tiek kvalificēti pēc attiecīgā

panta vai panta daļas (punkta), piemēram, vairākas zādzības ( 175.panta 2.daļa; šaujamieroča iegādāšanās un tā glabāšana ( 233.panta 3.daļa).

Iebildumu pret minēto risinājumu nevarētu būt, jo nebūtu loģi un nav arī praktiskas vajadzības katram zādzības gadījumam, kam n darījuma sastāva pazīmju ziņā nav nekādas atšķirības, apsūdzībā atkā tot vienu un to pašu pantu vai panta daļu (punktu), vēl jo vairāk ta ja tie veido Krimināllikumā paredzētu nodarījumu atkārtotību kā nod rījumu kvalificējošu apstākli.

Pastāv dažādi viedokļi par to, vai nepabeigti nodarījumi vai līdz dalībā izdarīti atkārtoti nodarījumi kvalificējami atsevišķi, ja atkārtotība ietilpst arī kāds pabeigts nodarījums. Tātad kāds no noziedzīgu noda­rījumu atkārtotību (vienlaikus nodarījumu reālo kopību) veidojošiem nodarījumiem palicis mēģinājuma stadijā vai kādā no nodarījumiem vainīgais bijis, piemēram, nodarījuma atbalstītājs.

Risinot šo problēmu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas viedoklis nav bijis konsekvents. Augstākās tiesas nostāja ir bijusi atšķirīga, kas pausta, sniedzot skaidrojumus par dažādu kategoriju krimināllietām.

Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmuma Nr.1 "Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām" 16.punktā, izskaidrojot nozieguma kvalifikāciju atkārtotas slepkavības gadījumā, teikts: ja vainīgais nav bijis notiesāts par agrāk izdarītu slepkavību un izdarījis jaunu slepkavību, tad attiecī­bā par pirmo šāda veida noziegumu viņa nodarījums kvalificējams pat­stāvīgi, bet par pēdējo - pēc Latvijas KK 99.panta 8.punkta (atbilstoši KL 118.panta 3.punkta).

Pretējs viedoklis izteikts Latvijas Republikas Augstākās tiesas plē­numa 1992.gada 19.oktobra lēmuma Nr.6 " P a r tiesu praksi, piemē­rojot likumus, kas nosaka kriminālatbildību par dzimumnoziegumiem" 11.punktā: ja izdarītas divas vai vairākas izvarošanas, atbildība par ku­rām paredzēta Latvijas KK 121 .panta (atbilstoši KL 159.panta) dažādās daļās un ne par vienu no tām persona nav sodīta, nodarījums jākvalifi­cē tikai pēc tās panta daļas, kurā paredzēta atbildība par smagāko no­ziegumu, uzrādot visas nozieguma kvalificējošās pazīmes.

No šī skaidrojuma izriet, ka gadījumā, kad līdz sprieduma taisīša­nai izdarītas divas izvarošanas, kas veido šāda nozieguma kvalificējošu apstākli - izvarošanas atkārtotību, pirmā izvarošana atsevišķi nav jākva­lificē, bet tas darāms tikai saskaņā ar tā panta daļu, kas paredz

8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzējadība 2 2 3

izvarošanu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu

(KL 159.panta 2.daļu), un ja nav citu šo nodarījumu kvalificējošu pa­

zīmju.

Šādu viedokli Latvijas Republikas Augstākā tiesa paudusi vēl vienā

plēnuma lēmumā. 1994.gada 19.decembra lēmuma Nr.7 "Par likuma

piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzī­

bu vai laupīšanu" 24.punktā norādīts, ka atbildībai par svešas mantas

apdraudējumiem, ja persona dažādos laikos izdarījusi divus vai vairākus

noziegumus, kas paredzēti Latvijas KK 139., 142. vai 144.pantā

(atbilstoši KL 175., 177. vai 179.pantā), jāiestājas pēc tā panta daļas,

kurš paredz atbildību par atkārtotu mantas nolaupīšanu neatkarīgi no

tā, vai atsevišķi šie noziegumi bijuši pabeigti un vai vainīgais katrā no

Šiem noziegumiem bijis izpildītājs (atbilstoši KL 1 7.pantam - izdarītājs)

vai līdzdalībnieks. Turklāt nav nepieciešams atsevišķi kvalificēt personas

izdarītos nepabeigtos un pabeigtos noziegumus vai atsevišķi kvalificēt

noziegumus, kuros persona bijusi līdzdalībniece, ja šie noziegumi at­

tiecas uz vienu un to pašu mantas apdraudējuma veidu.

Šajā Augstākās tiesas plēnuma lēmumā abu analizējamo problē­

mu risinājums atbilst krimināltiesību teorētiskajām nostādnēm, un tas

konsekventi realizējams krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanā un iztie­

sāšanā tiesā.

Ja, piemēram, pirmais nodarījums izpaudies zādzības mēģināju­

mā, bet otrais - kā pabeigtā zādzība vai otrādi, tad atbilstoši Augstākās

tiesas skaidrojumam minētie nodarījumi jākvalificē tikai kā atkārtota

zādzība, jo izdarītas viena otrai sekojošas divas zādzības. Jāuzskata, ka

zādzības mēģinājums vai zādzības atbalstīšana arī ir zādzība un, ja tas

izdarīts divas reizes, tad tā ir noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, kas

veido Krimināllikuma 175.panta 2.daļā paredzēto zādzību kvalificējošo

apstākli.

Šī Augstākās tiesas plēnuma 1994.gada 19.decembra lēmuma

24.punktā atrodama svarīga piebilde, ka skaidrojums piemērojams

tiem mantas nolaupīšanas gadījumiem, kad noziegumi attiecas uz vie­

nu un to pašu mantas apdraudējuma veidu.

Tas nozīmē, ka nodarījumu kvalifikācijas jautājums ir risināms ci­

tādāk, ja noziedzīgu nodarījumu reālo kopību veido viena veida noda­

rījumi, kas atbilstoši Krimināllikuma kāda panta dispozīcijai uzskatāmi

par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību un vienlaikus ir šī nodarījuma

kvalificējoša pazīme. Tā, piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma

2 2 4 8.nodaļa. Noziedzīgu nodarījumu daudzejādība

175.panta 2.daļu atkārtotu zādzību veido krāpšana un zādzība, laupi šana un zādzība.

Tā kā noziedzīgu nodarījumu reālo kopību veidojošie nodarījumi pēc objektīvās puses pazīmēm būtiski atšķiras, tie var būt arī bargāk sodāmi nekā atkārtoti izdarītais (piemēram, laupīšana un zādzība), Tāpēc agrāk izdarītie nodarījumi - kā pabeigtie, tā nepabeigtie, dalībl vai līdzdalībā izdarītie - ir jākvalificē katrs atsevišķi, bet pēdējais - pec nodarījumu atkārtotības pazīmes.

Līdz ar Krimināllikuma stāšanos spēkā 1999.gada 1 .aprīlī tiek risi­nātas situācijas, kad atkārtotību veido tādi noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti gan pirms, gan pēc šī datuma, piemēram divas laupīšanas.

Kaut arī Saeimas 1998.gada 15.oktobra likuma "Par Kriminālli­kuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteikumi paredz, ka pirms 1999.gada 1 .aprīļa izdarītie noziedzīgie nodarījumi, ievērojot labvēlī­bas principu, ir jākvalificē atbilstoši Latvijas Kriminālkodeksam, tomēr likumā noteiktie izņēmumi ir jārespektē.

Tāpēc nav pieņemams viedoklis, ka tad, ja viena laupīšanas epi­zode izdarīta pirms 1999.gada 1 .aprīļa, bet otra - pēc šī datuma, vai­nīgā darbības būtu jākvalificē atbilstoši Latvijas Kriminālkodeksa 141.panta 1 .daļai (pirmā laupīšana) un Krimināllikuma 1 76.panta 2.daļai (atkārtota laupīšana).

Risinot šo problēmu, jāvadās no tā paša 1998.gada 15.oktobra li­kuma 19.panta, kurā izteikts principiāls noziedzīgu nodarījumu kvalifi­kācijas risinājums: personas, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzē­tus atsevišķus noziedzīgus nodarījumus (arī turpinātus un ilgstošus no­ziedzīgus nodarījumus), kas uzsākti līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, bet pabeigti vai pārtraukti pēc tā, saucamas pie kriminālatbil­dības un sodāmas pēc Krimināllikuma attiecīgā panta.

Arī noziedzīgu nodarījumu atkārtotība pēc būtības sastāv no di­vām noziedzīgām darbībām (laupīšanām), un noziegums kopumā vei­dojas, ja tās abas ir izdarītas. Atbilstoši 19.pantā izteiktajam principam, ja viena no noziedzīgajām darbībām, kas veido vienu nodarījumu (šajā gadījumā atkārtotu laupīšanu), izdarīta pēc 1999.gada 1 .aprīļa, noda­rījums jākvalificē tikai saskaņā ar Krimināllikuma 1 76.panta 2.daļu.

Saistībā ar noziedzīgu nodarījumu atkārtotības kvalifikācijas jau­tājumiem jāatzīmē, ka tādos gadījumos, kad viens noziedzīgs nodarī­jums ir veids, kā izdarīt citu smagāku nodarījumu, nevar būt runa ne normu konkurenci, ne arī par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību.

N o d a l a . Noziedzīgu nodarījumu daudzejādība 2 2 5

Nodarījums kopumā ir jākvalificē pēc smagāko seku pakāpes. Piemē-

i a m , cietušajam vispirms tiek nodarīti smagi miesas bojājumi, bet no­

galināts viņš tiek pēc tam. Šajā gadījumā noziegums jākvalificē tikai

atbilstoši Krimināllikuma 116.pantam, ja nav slepkavību kvalificējošu

apstākļu. Personas goda aizskaršana huligānisku darbību laikā ir jākva­

lificē tikai kā huligānisms (KL 231 .pants).

Patstāvīgie noziedzīgie nodarījumi, kas veido nodarījumu ideālo

kopību, ir jākvalificē k atrs atsevišķi atbilstoši izdarītajam.

Vairāki citi noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas jau­

tājumi ir risināti, analizējot daudzējādības un atsevišķa (vienota) noda­

rījuma jēdzienus vai atsevišķus noziedzīgu nodarījumu daudzējādības

veidus, tāpēc šajā darba sadaļā tos vairsneskaidrosim.

2 2 6 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 227

saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem

(3.daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu personu no kriminālatbildī­

bas var atbrīvot arī Krimināllikuma sevišķajā daļā īpaši paredzētos ga­

dījumos. Šādi gadījumi ir, ja persona:

1) labprātīgi nodevusi bez attiecīgas atļaujas izgatavotu, iegādā­

tu, nēsātu vai glabātu ieroci, munīciju, sprāgstošu vielu vai speciālo

līdzekli, ja viņas darbībās nav cita nozieguma sastāva (KL 235.pants);

2) labprātīgi nodevusi narkotiskās vai psihotropās vielas, kuras

bijušas neatļauti iegādātas, glabātas, pārvadātas vai pārsūtītas (KL

254.pants); 3) ja kukulis personai izspiests vai viņa pēc kukuļa došanas labprā­

tīgi paziņojusi, ka devusi kukuli (KL 324.panta 1 .daļa). Kaut arī juridiskās sekas ir līdzīgas kā tad, kad persona Kriminālli­

kumā paredzētos gadījumos tiek atbrīvota no Kriminālatbildības, tā arī situācijās, kad pastāv apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, tomēr starp šīm divām apstākļu grupām ir būtiskas atšķirības.

Ja pastāv apstākļi, kas dod pamatu personu atbrīvot no krimināl­atbildības, tas nozīmē, ka persona vienmēr būs izdarījusi darbības, kas atbilst kādam no Krimināllikuma sevišķās daļas pantā paredzētam no­ziedzīga nodarījuma sastāvam. Tātad šādas personas darbības ir bijušas prettiesiskas. Tikai likumdevējs ir bijis pret viņu labvēlīgs, ņemot vērā īpašos apstākļus, kas sekmējuši smagāka kaitējuma novēršanu, kā arī lai ekonomētu krimināltiesisko līdzekļu realizāciju, ja ar nodarījumu radī­tais kaitējums pēc sava rakstura ir maznozīmīgs aizsargājamai interesei, vai sekmētu citu mērķu sasniegšanu, kā, piemēram, noziedzīgu noda­rījumu atklāšanu, novēršanu, brīdināšanu u.c.

Ja turpretī tiek konstatēti apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību,

persona jau no paša savas darbības sākuma ir rīkojusies tā, lai sasnieg­

tu sociāli derīgu mērķi, tāpēc viņas darbībās, kaut arī ārēji tās ir līdzīgas

noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm, nav noziedzīga noda­

rījuma sastāva pazīmju kopuma. Kādos gadījumos ir pamats teikt, ka darbība ir noziedzīga? Perso­

nas darbība ir noziedzīga, ja tā ir prettiesiska, kaitīga noteiktām ar li­kumu aizsargātām interesēm, ja personas subjektīvā attieksme pret darbību un kaitīgajām sekām izpaužas nodoma vai neuzmanības for­mā (vaina) un darbība ir sodāma, tas ir, Krimināllikuma sevišķās daļas

9 . n o d a ļ a

A P S T Ā K Ļ I , K A S I Z S L Ē D Z K R I M I N Ā L A T B I L D Ī B U

9 . 1 . A p s t ā k ļ u , k a s i z s l ē d z k r i m i n ā l a t b i l d ī b u ,

j ē d z i e n s u n p a z ī m e s

Latvijas Kriminālkodeksā nebija dots apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību, vispārējs jēdziens. Turpretī Krimināllikumā tāds jē­dziens ir ietverts un šī likuma 28.pantā ir norādītas kopējās pazīmes visiem tiem gadījumiem, kas atbilstoši kriminālajai likumdošanai izslēdz kriminālatbildību.

A p s t ā k ļ i , k a s izslēdz k r i m i n ā l a t b i l d ī b u , k a u t a r ī šajos a p ­s t ā k ļ o s i z d a r ī t ā s d a r b ī b a s a t b i l s t K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t ā n o z i e d z ī g ā n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m ē m , i r n e p i e c i e š a m ā a i z s t ā v ē š a n ā s , a i z t u r ē š a n a , n o d a r o t p e r s o n a i k a i t ē j u m u , ga­lējā n e p i e c i e š a m ī b a , a t t a i s n o j a m s p r o f e s i o n ā l s r isks u n no­z i e d z ī g a s p a v ē l e s v a i n o z i e d z ī g a r ī k o j u m a i z p i l d ī š a n a .

Pirms sākam šo apstākļu analīzi pēc būtības, ir jānoskaidro, ar ko tie atšķiras no Krimināllikumā paredzētajiem apstākļiem, kad ir pamats personu atbrīvot no kriminālatbildības.

Krimināllikuma vispārīgajā un sevišķajā daļā tiek paredzēti vairāki apstākļi, kuriem pastāvot, persona tiek atbrīvotā no kriminālatbildības.

Krimināllikuma vispārīgajā daļā par tādu tiek atzīta labprātīga at­teikšanās no nozieguma izdarīšanas līdz galam (KL 16.pants), kā arī 58.pantā paredzētie apstākļi.

Krimināllikuma 58.pantā norādīts, ka atbrīvošana no kriminālat­bildības ir pamatota, ja persona:

1) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu (1 .daļa);

2) izdarījusi kriminālpārkāpumu un ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, izņemot gadījumus, kad cietušais ir nepilngadīgs (2.daļa);

3) būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par personas pašas izdarīto noziegumu, izņemot gadījumus, kad šī persona pati tiek

2 2 8 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 229

Latvijas Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā tika paredzēti tikai divi

apstākļi, kas izslēdz personas kriminālatbildību: nepieciešamā aizstāvē­

šanās (LKK 13.pants) un galējā nepieciešamība (LKK 14.pants).

Krimināltiesību teorijā un tiesu praksē nepieciešamās aizstāvēša­

nās institūtam tika pielīdzināta noziedznieka aizturēšana.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995.gada 29.maija

lēmuma Nr.3 "Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo

aizstāvēšanos" 5.punktā norādīts: personu, kas pilda sabiedriskās kār­

tības uzturēšanas pienākumus, kā arī citu personu darbības, ar kurām

nodarīts kaitējums personai sakarā ar sabiedriski bīstamā apdraudēju­

ma (noziedzīga nodarījuma) pārtraukšanu un aizturēšanu vai apdrau­

dētāja nogādāšanu uz attiecīgām varas iestādēm tieši pēc apdraudē­

juma, nav uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu, kaut gan tās atbilst

krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm. Šādas darbības atzīs­

tamas par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī.

Krimināllikumā kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu skaits ir lie­

lāks un tie uzskaitīti atsevišķā vispārīgās daļas nodaļā "Apstākļi, kas

izslēdz kriminālatbildību".

Atsevišķa nodaļa par šiem apstākļiem atrodama vēl vienīgi Krievi­

jas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksā, kur tās nosaukums ir

"Apstākļi, kas izslēdz noziedzīgumu". Šāds nodaļas nosaukums vairāk

raksturo darbību kā tādu, kas nav atzīstama par noziedzīgu nodarīju­

mu. Turpretī Krimināllikuma attiecīgās nodaļas nosaukums akcentē to,

ka personas darbība nav tāda, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības.

Latvijas 1933.gada Sodu likumā bez nepieciešamās aizstāvēšanās

un galējās nepieciešamības (44. un 45.pants) bija paredzēti vēl daži

apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Tās bija darbības, kas izdarītas,

izpildot likumu vai izpildot dienesta pavēli, ja tā neuzdod ko acīm re­

dzami noziedzīgu (42.pants) un dienestpersonas pilnvarojuma pārkāp­

šanu, pastāvot Sodu likuma 43.pantā norādītajiem nosacījumiem.

Latvijas pirmspadomju krimināltiesību teorijā bija izdalīti šādi ap­

stākļi, kas iznīcina nodarījuma nelikumību labuma tiesiskās apsardzības

trūkuma dēļ (profesora P.Minča redakcija): 1) likumīgs pienākums;

2) likumīga pavēle; 3) pienācīga līdzekļa izlietošana piemērota mērķa

sasniegšanai (šis apstāklis attiecināms uz profesionālo risku); 4) cietušā

piekrišana (ar to domāta iepriekšēja piekrišana radīt kaitējumu, kas gan

nebija paredzēta Sodu likumā un arī netika praktizēta tiesu praksē);

5) likumīga pašpalīdzība, ar ko saprata noziedznieka aizturēšanu (arī

panta vai panta daļas (punkta) sankcijā par šo darbību paredzēts k minālsods.

Darbībās, kas ārēji ir līdzīgas kriminālsodāma nodarījuma objekt vās puses pazīmēm un kas ir izdarītas apstākļos, kuri izslēdz krimināl­atbildību, nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju, un tātad nav ari Krimināllikuma 1.pantā paredzētā pamata personas saukšanai pie kriminālatbildības.

Darbības, ja tās izdarītas apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, nav ne tikai prettiesiskas, bet kļūst sociāli derīgas. Visos gadījumos, kad ar personas darbību radītas kaitīgas sekas kādām interesēm, bet tās izdarītas situācijā, kas izslēdz kriminālatbildību, radītais kaitējums kom pensējas ar nozīmīgāku labumu, kas tiek iegūts valsts, sabiedrības vai atsevišķa cilvēka ar likumu aizsargātām interesēm.

Bet tā kā personas realizētās darbības apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, tomēr var radīt kaitējumu citu personu visai nozīmī­gām interesēm (dzīvībai, veselībai, mantiskajām interesēm u . c ) , tad Krimināllikumā ir paredzēti nosacījumi, kas ir jāievēro, lai būtu pamats atzīt, ka persona apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, rīkojusies tie­siski.

Rezumējot varam izdalīt šādas kriminālatbildību izslēdzošu ap­stākļu kopējās pazīmes:

1) visos gadījumos ir saskatāma personas darbības līdzība ar kāda Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmēm;

2) šādos apstākļos darbības nav prettiesiskas, jo Krimināllikuma 28.pantā ir norādīts, ka pastāv īpaši apstākļi, kas izslēdz personas sauk­šanu pie kriminālatbildības;

3) šādos apstākļos darbības ir vērstas uz sociāli derīga mērķa sa­sniegšanu;

4) kaitīgums, kas ar šādām darbībām tiek nodarīts kādām citas personas interesēm, ir attaisnojams;

5) realizējot savas darbības apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildī­bu, personas subjektīvā attieksme pret šīm darbībām un kaitīgajām sekām nav noziedzīga, jo darbības vērstas uz sociāli derīga mērķa sa­sniegšanu;

6) persona ievērojusi Krimināllikumā paredzētos nosacījumus, kas nepieciešami, lai viņas darbības varētu atzīt par tādām, kas izslēdz kriminālatbildību.

2 3 0 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 3 1

nozieguma novēršana vai pārtraukšana; likumīga arestēšana; bēgšanas

no apsardzes novēršana.

Polijas 1997.gada Kriminālkodeksā ietverti šādi kriminālatbildību

izslēdzoši apstākļi: nodarījuma nelielais sabiedriskais kaitīgums; nepie­

ciešamā aizstāvēšanās; galējā nepieciešamība; jaunrades risks; pienā­

kumu kolīzija; pilnīga nepieskaitāmība; nozieguma prettiesiskuma at­

taisnojoša neapzināšanās; attaisnots šķietams pieņēmums, ka nodarī­

jums tiek izdarīts, pastāvot apstākļiem, kas atbrīvo no kriminālatbildī­

bas.

Ieskats ārvalstu kriminālajā likumdošanā liecina par to, ka apstākļi,

kas izslēdz kriminālatbildību vainīguma neesamības dēļ, netiek noro­

bežoti no tiem apstākļiem, kas var būt par pamatotu iemeslu personas

atbrīvošanai no kriminālatbildības, ja viņas darbībā vai bezdarbībā ir

noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Rietumvalstu kriminālajā likumdošanā netiek praktizēta krimināl­

atbildību izslēdzošo apstākļu izdalīšana atsevišķā krimināllikuma noda-

ļā.

9 . 2 . N e p i e c i e š a m ā a i z s t ā v ē š a n ā s

Lai sekmētu sabiedrības aktīvu un derīgu darbību valsts un sabied­

rības interesēs, kas izpaužas kā pretdarbība pret šo interešu apdraudē­

jumiem, krimināltiesības paredz nepieciešamās aizstāvēšanās institūtu.

Nepieciešamā aizstāvēšanās ir personas subjektīva tiesība. To iz­

mantot ir tiesīga ikviena persona neatkarīgi no tā, vai ir bijusi iespēja

meklēt citu personu palīdzību vai izvairīties no uzbrucēja u.tml. Likums

gan neuzliek personai pienākumu šādas tiesības izmantot ikvienā ga­

dījumā.

Tādām personām, kā, piemēram, policisti, karavīri, apsardzes

darbinieki u . c , kuru pienākumos ietilpst apkarot noziedzību, aizsargāt

valsts un cilvēku tiesības un intereses no prettiesiskiem apdraudēju­

miem, nepieciešamā aizstāvēšanās ir obligāts pienākums.

Aizstāvēšanās aktivitāti sekmē un tās personas, kura aizstāv valsts,

sabiedrības un citu personu svarīgas intereses, darbību tiesīgumu ga­

rantē Krimināllikuma 29.panta 4.daļā ietvertais noteikums, ka personai

ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairī­

ties no apdraudējuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām

vai varas iestādēs.

nebija paredzēta īpašā Sodu likuma normā), 6) nepieciešamā aizstā šanās un nepieciešamības stāvoklis (galējā nepieciešamība atbilsto pašreizējai terminoloģijai).1 3

Nepieciešamā aizstāvēšanās un galējā nepieciešamība kā apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, ir paredzēti daudzu valstu, kā, piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas, Krievijas Federācijas, ASV, Spānijas, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. kriminl* lajā likumdošanā.

Bez šiem diviem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, ārvalstu krimināllikumi paredz vēl vairākus citus.1 4

Tā Krievijas Federācijas 1996.gada Kriminālkodeksā kopā ar līdzi giem, kādi minēti Krimināllikumā, paredzēta arī fiziska un psihiska pie­spiešana, ievērojot atbilstošajā normā noteiktos nosacījumus.

Vācijas Federatīvās Republikas kriminālajā likumdošanā apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību (šādi apstākļi iekļauti ne tikai kriminālko deksā), tiek iedalīti divās grupās: 1) apstākļi, kas izslēdz prettiesiskumu (nepieciešamā aizstāvēšanās; atļautā pašaizsardzība; civiltiesiskā nepie­ciešamā aizstāvēšanās; tiesiskā galējā nepieciešamība; tiesisku interešu realizēšana; cietušā piekrišana; kaitējuma nodarīšana likumīga aresta laikā); 2) apstākļi, kas izslēdz vainu (kļūda aizliegumā; attaisnota galējā nepieciešamība).

Francijas kriminālajā likumdošanā kā pamatojums personas atbrī­vošanai no kriminālatbildības paredzēti šādi apstākļi: nepieskaitāmība; trīspadsmit gadu vecuma nesasniegšana; piespiešana izdarīt noziegu­mu; kļūda tiesībās; likuma priekšrakstu un valsts institūcijas likumīgas pavēles izpildīšana; likumīga aizsardzība (nepieciešamā aizstāvēšanās); vajadzības stāvoklis (galējā nepieciešamība).

Tā kā Anglijas kriminālā likumdošana nav kodificēta, tad apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, ir izstrādāti doktrināli, pamatojoties uz tiesu precedentiem, un tie ir šādi: nepieciešamā aizstāvēšanās un no­zieguma novēršana; nepieciešamība; priekšnieka pavēles izpildīšana; cietušā piekrišana; ja vīrs piespiedis sievu izdarīt noziegumu; fiziska vai psihiska piespiešana; faktiskā kļūda.

ASV federālajā un štatu kriminālajā likumdošanā paredzētie ap­

stākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, ir dažādi: kriminālatbildības vecu­

ma nesasniegšana; psihiska slimība; fiziska vai psihiska piespiešana;

provokācija; labprātīga atteikšanās; sevis paša un citas personas aizsar­

dzība; sava vai citas personas īpašuma aizsardzība; telpu aizsardzība;

2 3 2 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 3 3

1) darbības, kuras veic persona, kas aizstāvas, ir atbilstošas Krimi­

nāllikumā paredzēta kāda noziedzīga nodarījuma pazīmēm;

2) šīs darbības ir tīšas;

3) darbības nav noziedzīgas, jo pirms tām ir noticis uzbrukums vai

uzbrukuma draudi ar likumu aizsargātām interesēm, tāpēc tās ir sociāli

derīgas; 4) apdraudētājs ir fiziska persona;

5) aizsargātas no uzbrukuma ir valsts vai sabiedrības intereses, sa­

vas vai citas personas tiesības, kā arī persona;

6) apdraudējums ir kaitīgs šīm interesēm; 7) persona kaitējumu uzbrucējam nodarījusi aizstāvoties; 8) aizstāvot no apdraudējuma ar likumu aizsargātās intereses,

persona nav pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Saskaņā ar Krimināllikuma 29.panta 3.daļu par nepieciešamās aiz­

stāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīm redzama nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu apdraudējumu.

Tātad nepieciešamā aizstāvēšanās ir personas tiesiska darbība, kas

vērsta pret citas fiziskas personas kaitīgu apdraudējumu ar likumu aiz­

sargātām interesēm, nodarot uzbrucējam kaitējumu.

Tomēr, aizstāvoties pret uzbrukumu, lai kaitējuma nodarīšanu uz­

brucējam atzītu par tiesisku, ir jāievēro stingri noteikumi. Krimināltiesī­

bu teorijā un tiesu praksē ir izstrādāti nepieciešamās aizstāvēšanās tie­

siskuma nosacījumi. Tie attiecas gan uz tās personas darbībām, kura

aizsargājusi savas vai citas personas intereses, gan uz uzbrucēju.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma

1995.gada 25.maija lēmuma " P a r tiesu praksi, piemērojot likumus par

nepieciešamo aizstāvēšanos" 2.punktu nepieciešamā aizstāvēšanās ir pieļaujama, ja apdraudējums: 1) ir kaitīgs; 2) patiesi pastāv; un 3) ir īstens, tas ir, tiek izdarīts reāli. Tie ir apdraudējuma no­sacījumi.

Ar kaitīgu apdraudējumu saprot uzbrukumu personai, kura aizsargā savas vai citas personas likumīgas intereses un šis uz­brukums izpaužas prettiesiskā darbībā, kas Krimināllikuma seviš­ķajā daļā paredzēta kā kriminālsodāma.

Šai darbībai nav obligāti jābūt noziedzīgai. Uzbrukumu var būt

izdarījusi arī tāda persona, kas neatbild kriminālā kārtā, tas ir, viņa nav

Jāatzīmē, ka Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgajā 13.pantā šāda nepieciešamās aizstāvēšanās institūta nosacījuma nebija, kaut gan kri­mināltiesību teorijā un tiesu praksē tāds nosacījums tika pielietots.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995.gada 29.maija lēmuma Nr.3 " P a r tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos" 1.punktā ir teikts, ka katrai personai ir tiesības aktīvi aizstāvēties no sabiedriski bīstama apdraudējuma tādējādi, ka apdrau­dētājam tiek nodarīts kaitējums neatkarīgi no iespējām izvairīties no apdraudējuma, paslēpjoties vai aizbēgot no uzbrucēja vai griežoties pēc palīdzības pie citām personām vai varas iestādēm u.tml.

Tātad tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos ir ikvienai personai neatkarīgi no viņas dienesta vai profesionālās darbības.

Pie kriminālatbildības nav saucami varas pārstāvji, dabas aizsar­dzības un apsardzes darbinieki, kā arī citas personas par kaitējumu, ko viņas, pildot savus dienesta pienākumus, nodarījušas apdraudētājam, ja vien tās rīkojušās saskaņā ar likumu, reglamentu, nolikumu vai citu tiesību normatīvu aktu prasībām, kas paredz spēka, ieroču vai speciālu līdzekļu lietošanas pamatojumu un kārtību.

Tādās situācijās likumīgo interešu aizsardzība ir ne vien šo perso­nu tiesība, bet arī pienākums. Tāpēc pienākuma nepildīšana vai nepie­nācīga pildīšana Krimināllikumā paredzētos gadījumos (piemēram, KL 31 9.pantā noteikto atbildību par valsts amatpersonas bezdarbību) ir krimināli sodāma.

Runa ir par izņēmumiem no vispārējā noteikuma, ka nepiecieša­mā aizstāvēšanās ir tiesība, kuru persona var izmantot, bet var arī ne­izmantot.

Nepieciešamās aizstāvēšanās ( i n c u l p a t a t u t e l a ) institūts ir reg­lamentēts Krimināllikuma 29.panta 1 .daļā: n a v u z s k a t ā m a p a r n o ­z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u d a r b ī b a , k a s g a n a t b i l s t K r i m i n ā l l i k u m ā p a r e d z ē t ā n o d a r ī j u m a p a z ī m ē m , b e t i z d a r ī t a n e p i e c i e š a m ā s a i z s t ā v ē š a n ā s s t ā v o k l ī , t a s ir, a i z s a r g ā j o t p r e t b ī s t a m u a p ­d r a u d ē j u m u L a t v i j a s R e p u b l i k a s i n t e r e s e s , s a b i e d r ī b a s i n t e r e ­ses, s a v a s v a i c i t a s p e r s o n a s t i e s ī b a s v a i p e r s o n u t ā d ē j ā d i , k a a p d r a u d ē t ā k a m t i e k n o d a r ī t s k a i t ē j u m s , j a p i e t a m n a v p ā r ­k ā p t a s n e p i e c i e š a m ā s a i z s t ā v ē š a n ā s r o b e ž a s .

Šajā panta daļā ietverti visi nepieciešamās aizstāvēšanās institūta galvenie nosacījumi:

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

saukta pie kriminālatbildības vai ir atbrīvota no kriminālatbildība piemēram, nepieskaitāmības dēļ vai tādēļ, ka nav sasniegusi vecumu no kura iestājas kriminālatbildība, vai citu iemeslu dēļ. Šādi apstākļ neizslēdz tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos.

Tomēr morālu apsvērumu dēļ tiek ieteikts, ka iespēju robežās visai pārdomāti ir jāizvēlas aizstāvēšanās līdzekļi un paņēmieni, ja apdraudē­tājs ir persona, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem vai ir garīgi atpa­likusi (atrodas nepieskaitāmības stāvoklī), izmantojot pat iespēju izvai­rīties no apdraudētāja, kas netiek ieteikts citos nepieciešamās aizstāvē­šanās gadījumos.

Ja pret šādām personām tomēr ir jāizmanto nepieciešamās aizstā­vēšanās tiesības, tad būtu jācenšas viņām radīt pēc iespējas mazāku kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta 1 .daļu no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai šai personai vajadzētu piespriest kriminālsodu.

Tas nozīmē, ka nav pamata atzīt par atrašanos nepieciešamās aiz­stāvēšanās stāvoklī personu, kura nodarījusi kaitējumu citai personai sakarā ar to, ka šī cita persona ir izdarījusi darbības, kurās kaut arī ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet tās nav tik kaitīgas, lai viņu vajadzētu sodīt kriminālā kārtā.

Tāpat nav pamata atzīt par atrodošos nepieciešamās aizstāvēša­nās stāvoklī personu, kura pati tīšām izraisījusi uzbrukumu, lai izmanto­tu to kā ieganstu prettiesisku darbību izdarīšanai, piemēram, kautiņu, izrēķināšanos vai atriebības aktu u.tml.

Abos iepriekš minētajos gadījumos persona, kas radījusi kaitējumu citai personai, atbild uz vispārējiem pamatiem.

Nav uzskatāma par nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī izdarītu darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura pati aizstāvējusies, piemē­ram, pret personu, kura laupīšanas uzbrukumu atvaira ar fiziska spēka palīdzību, un laupītājs pret viņu lieto vardarbību, lai novērstu sev draudošā kaitējuma nodarīšanu.

Par apdraudējumu nav pamata uzskatīt likumīgu darbību, jo tādā gadījumā nerodas nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis un tāpēc per­sonai nav tiesības vērsties ar vardarbību vai citādi prettiesiski pret li­kumīgās darbības izdarītāju, piemēram, nav pieļaujama iestāžu, uzņē­mumu, organizāciju, firmu vai fizisku personu apsardzes darbinieku

9.nodala. Apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību 2 3 5

pretošanos varas pārstāvju likumīgām prasībām. Par nodarīto kaitēju­

mu tad ir jāatbild uz vispārējiem pamatiem atkarībā no kaitīgo seku

rakstura un smaguma pakāpes.

Nepieciešamās aizstāvēšanās nosacījumi nav spēkā, ja darbība tiek

vērsta pret personu, kas rīkojas galējās nepieciešamības stāvoklī vai

aiztur personu, kura gatavojas vai jau izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,

jo šādas darbības ir sociāli derīgas.

Taču tiek atzīts, ka tādā gadījumā, kad tiek pārkāptas nepiecieša­

mās aizstāvēšanās robežas, personai ir tiesības aizstāvēties pret šo ro­

bežu pārkāpēju, ja viņa darbības ir krimināli sodāmas.

Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis nebūs, ja kāds, gribēdams

izrēķināties ar kādu citu personu, uzbrukumu izprovocējis. Piemēram,

lai izprovocētu uz pretdarbību, personai tiek iesista pļauka sejā, bet,

kad cietušais mēģina vērsties pret iesitēju, viņš tiek piekauts.

Aizsargmehānismu un dažādu ierīču uzstādīšana, dzīvnieku iz­

mantošana, lai atvairītu uzbrukumu, ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja

tiek novērsta iespēja radīt kaitējumu personām, kuras nav vainojamas

uzbrukumā, un ja netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robe­

žas. Tātad: 1) kaitējums tiek nodarīts tikai tai personai, kura apdraud ar

likumu aizsargātas intereses, un laikā, kad pastāv šis apdraudējums;

2) apdraudētājam radītais kaitējums nav acīmredzami nesamērīgs salī­

dzinājumā ar uzbrukuma raksturu un kaitīguma smagumu.

juridiskajā literatūrā tiek diskutēts par to, vai nepieciešamā aizstā­

vēšanās pieļaujama pret valsts amatpersonas nelikumīgām darbībām.

Kaut arī pastāv noteikta kārtība amatpersonu nelikumīgo darbību pār­

sūdzēšanai un iespēja šādas amatpersonas saukt pie kriminālatbildības

par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai dienesta pilnvaru

pārsniegšanu (attiecīgi KL 318. un 319.pants), principā nav pamata

noliegt personas tiesības aizstāvēties pret amatpersonas acīmredzamu

nelikumīgu darbību, it īpaši tad, ja tā bijusi saistīta ar vardarbību.

Ir jāievēro, ka, piemēram, amatpersonas, kas pilda savus dienestā

pienākumus, pieprasījums vien izdarīt kādu noteiktai kārtībai neatbil­

stošu darbību vai atturēties no tās vēl nerada nepieciešamās aizstāvē­

šanās situāciju. Šādu amatpersonas nelikumīgu dienesta darbību ie­

spējams pārsūdzēt likumā noteiktā kārtībā.

Otrā nepieciešamās aizstāvēšanās tiesiskuma pazīme ir uzbrukuma patiesa pastāvēšana. Uzbrukumam ar likumu aizsargātām interesēm

ir jānotiek konkrētos apstākļos, kas par tā esamību objektīvi liecina.

2 3 6 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 3 7

un par viņam nodarīto kaitējumu iestājas atbildība uz vispārējiem pa­

matiem, atkarībā no kaitējuma rakstura un smaguma pakāpes.

Uzbrukuma nepārprotamas beigas nedod vairs tiesības uz nepie­

ciešamo aizstāvēšanos, bet dod tiesības aizturēt uzbrucēju.

Uzbrukuma īstenums ir trešais nepieciešamās aizstāvēšanās tie­

siskuma nosacījums.

Uzbrukums ir īstens, ja tas pastāv reālajā pasaulē, bet nevis personas iztēlē. Tas nozīmē, ka uzbrukums patiesībā ir spējīgs nodarīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm. Citādi ir gadījumos, kad uzbrukums kā tāds tiek novērtēts vienīgi personas apziņā. Šādu situ­āciju krimināltiesībās dēvē par šķietamo aizstāvēšanos.

Šķietamā aizstāvēšanās ir tad, kad faktiski nenotiek reāls uzbrukums ar likumu aizsargātām interesēm, bet persona kļūdas pēc domā, ka šāds uzbrukums notiek.

Kaut arī šķietamās aizstāvēšanās stāvoklī persona, aizstāvēdama ar

likumu aizsargātās intereses, rīkojas līdzīgi kā patiesa uzbrukuma ga­

dījumā, tomēr īstenībā uzbrukuma nav, un tas nav arī jānovērš. Šādā

situācijā izdarīto darbību, ja tā radījusi kaitējumu, pārsvarā gadījumu

var sodīt kriminālā kārtā.

Šķietamā aizstāvēšanās Latvijas Kriminālkodeksā nebija reglamen­

tēta. Pašreiz spēkā esošajā Krimināllikumā ir iekļauts 30.pants, kurā ir

dots ne vien šķietamās aizstāvēšanās jēdziens, bet skaidroti arī atbildī­

bas jautājumi, ņemot vērā to, kāda ir tās personas, kura it kā aizstāvas

no uzbrukuma, subjektīvā uztvere un kādi ir šķietamā uzbrukuma fak­

tiskie apstākļi.

Šajā pantā ietverti jau krimināltiesību teorijā un tiesu praksē iz­

strādātie trīs varianti, kā krimināltiesiski novērtējams kaitējums, ko per­

sona rada šķietamās aizstāvēšanās situācijā, atzīstot personas darbību

kā faktisko kļūdu un izvērtējot tās ietekmi uz viņas vainu un krimināl­

atbildību.

Personas darbības vērtējamas kā nepieciešamā aizstāvēšanās gadījumos, kad notikuma apstākļi devuši pamatu pieņemt, ka notiek reāls uzbrukums, bet persona, kura pielietojusi aizsardzī­bas līdzekļus, nav apzinājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, turklāt tā nevarēja un tai nevajadzēja to apzināties (KL 30.panta 2.daļa).

Piemēram, jaunieti naktī smagi piekāvušas trīs nepazīstamas per­

sonas. Mājupceļā viņš redz, ka viņam pretī nāk triju iereibušu vīriešu

Uzbrukuma patiesa pastāvēšana ir saistīta ar nepieciešamas aiz­stāvēšanās stāvokļa sākuma un beigu momenta noteikšanu.

Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis iestājas ne tikai paša kaitīgā apdraudējuma brīdī, bet arī tādos gadījumos, kad pastāv reāli uzbrukuma draudi.

Piemēram, ja laupīšanas uzbrukums sākas ar vardarbības piedrau­dējumu, tad šajā momentā cietušajam jau ir tiesības pret uzbrucēju pielietot fizisku spēku, lai aizsargātu savas mantiskās tiesības un savu personu, ievērojot gan nepieciešamās aizstāvēšanās nosacījumus.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās stāvokli nav atzīstama darbība, kas vērsta pret citu personu, kura tikai nākotnē var apdraudēt kādas ar likumu aizsargātas intereses, jo šādā gadījumā uzbrukums vēl patiesi nedraud.

Piemēram, lai aizsargātu savu mantu, tiek ierīkotas vispārbīstamas ietaises, kurās tiek izmantotas sprāgstošas vielas, elektrostrāva u.c. Šā­dā gadījumā konkrētas apdraudējuma briesmas reāli nepastāv un kai­tējums var tikt radīts ikvienai personai, pat tādai, kura tikai gadījuma pēc nonākusi saskarē ar šiem mantas aizsardzības līdzekļiem.

Darbības, kas izpaužas kā sagatavošanās aizstāvēties pat pret kā­das personas konkrētām prettiesiskām darbībām nākotnē, nerada ne­pieciešamās aizstāvēšanās stāvokli, jo tās ir iespējams novērst citādā veidā, piemēram, paziņojot varas iestādēm vai pašam sagatavojoties uzbrukuma atvairīšanai.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās beigu momentu uzskatāms brīdis, kad uzbrukums ir acīmredzami beidzies vai pārtraukts.

Tomēr nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis iespējams arī tad, ja aizstāvēšanās sekojusi jau pēc pabeigta uzbrukuma akta, bet personai, kas aizstāvas, nav bijis skaidrs uzbrukuma beigu moments.

Piemēram, sāktais uzbrukums pārtraukts sakarā ar to, ka uzbru­cējam atņemts uzbrukuma ierocis, bet pastāv reāla iespēja, ka uzbru­kuma turpināšanai viņš var izmantot citu priekšmetu.

Vērtējot šo apstākli, jāievēro, ka persona, kura aizstāvas pret uz­brukumu, bieži vien atrodas stiprā uztraukuma stāvoklī, tāpēc ne vienmēr ir spējīga pietiekami ātri un atbilstoši izvērtēt notiekošo.

Ja uzbrukums ir beidzies vai pārtraukts un tā turpināšana reāli nav iespējama, tad pret uzbrucēju vērsta darbība uzskatāma par atriebību

2 3 8 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminalalbildibu 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 3 9

aizstāvēšanās stāvoklis. Piemēram, nepieciešamās aizstāvēšanās stā­

vokļa nebūs, ja noziedzīgajā nodarījumā labprātīgi būs bijušas iesaistī­

jušās abas personas, kuru darbības veido atbilstošā noziedzīgā nodarī­

juma sastāvu, kā, piemēram, kukuļņemšanā, starpniecībā kukuļošanā,

krāpšanā u.c. Otrais nepieciešamās aizstāvēšanās tiesiskuma nosacījums izpau­

žas apstāklī, ka aizstāvoties kaitējums tiek nodarīts tikai uzbrucē­jam un nevis kādai trešai personai. Ja aizstāvēšanās rezultātā kaitējums tiek nodarīts kādai citai personai nevis uzbrucējam, tad likumā pare­dzētos gadījumos to var atzīt par galējo nepieciešamību.

Trešais nosacījums attiecas uz nepieciešamās aizstāvēšanās robe­žām - aizstāvoties uzbrucējam radītajam kaitīgumam jābūt sa­mērīgam ar apdraudējuma raksturu un kaitīguma smagumu. Tas nozīmē, ka nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par darbību, kas tiek vērsta pret uzbrucēju, ja nepieciešamās aizstāvēšanās robežas ir tikušas pārkāptas, iestājas kriminālat­bildība. Tāpēc ļoti būtiski ir noteikt, kādi ir tie apstākļi, kad iespējama nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 29.panta 2.daļu par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpumu atzīstama acīmredzama aiz­sardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un kaitīgumu, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepiecie­šams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

Tātad nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpums tiek saistīts

ar samērību starp aizsardzību, kuras rezultātā uzbrucējam tiek radīts

kaitējums, un uzbrukumu. Uzbrukuma raksturs un kaitīgums ir galvenie kritēriji, kas jāvērtē

izlemjot, vai likumīgo interešu aizsardzības rezultātā radītais kaitējums ir bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu. \

Ar uzbrukuma raksturu saprotam uzbrucēja fiziskās iespējas (dzimumu, vecumu, uzbrucēju skaitu, fizisko spēku, psihiskās ietekmē­šanas iespējas u . c ) , uzbrukumā izmatotos līdzekļus un situāciju (uzbrukuma vietu, laiku u . c ) .

Uzbrukuma kaitīgumu raksturo apdraudēto interešu nozīmī­

gums un iespējamās kaitīgās sekas, kas varētu iestāties, ja uzbrukums

netiktu novērsts vai atvairīts. Krimināllikuma 29.pantā ir norādīts, ka nesamērībai starp aizsar­

dzību un uzbrukumu ir jābūt acīmredzamai. Tātad, novērtējot

grupa, skaļi sarunādamies un plātīdamies ar rokām. Kad vīriešu grupa ir pietuvojusies šīm jaunietim, viens no viņiem devies pie piekautā jau­nieša. Jaunietis nobijies un, domādams, ka viņu atkal grib piekaut, iz­vilcis no kabatas nazi un iedūris vīrietim vēderā, nodarot vidēja sma­guma miesas bojājumus.

Kā vēlāk izmeklēšanā noskaidrots, vīrietis pie jaunieša devies, lai palūgtu cigareti. Taču konkrētie apstākļi, kad jaunietis jau pirms tam ticis piekauts un nakts laikā viņam atkal tuvojas trīs iereibuši vīrieši, no kuriem viens devies tieši pie viņa, varēja radīt aizdomas, ka viņu pie­kaus atkal, tāpēc viņš sevi aizstāvējis, iedurot šim vīrietim ar nazi. Šādu jaunieša darbību var vērtēt kā šķietamo aizstāvēšanos, jo konkrētajā situācijā viņš nevarēja un viņam nevajadzēja paredzēt, ka pieņēmums par draudošo uzbrukumu ir kļūdains.

Ja šādā šķietamās aizstāvēšanās situācijā persona pārkāpusi aizstā­vēšanās robežas, kas būtu pieļaujamas arī atbilstoša reāla uzbrukuma apstākļos, viņa atbild par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāp­šanu (KL 30.panta 3.daļa).

ja persona, kura kaitējumu, kas atbilst noziedzīga nodarījuma pa­zīmēm, šķietamajam uzbrucējam rada, neapzinādamās uzbrukuma šķietamību, lai gan konkrētajos apstākļos tai vajadzēja un tā varēja to apzināties, tad šī persona atbild par attiecīgo nodarījumu kā tādu, kas izdarīts aiz neuzmanības (KL 30.panta 4.daļa).

Ja konkrētie apstākļi kopumā nav devuši pamatu reāli baidīties no uzbrukuma, persona atbild par tīša kaitējuma nodarīšanu cietušajam.

Bez apstākļiem, kas raksturo uzbrukuma ar likumu aizsargātām in­teresēm prettiesiskumu, pastāv nosacījumi, kas attiecas uz aizsar­dzības no uzbrukuma tiesiskumu.

Pirmais no šiem nosacījumiem attiecas uz interešu apjomu, kuras persona ir tiesīga aizsargāt, realizējot nepieciešamo aizstāvēšanos.

Saskaņā ar Krimināllikuma 29.panta 1 .daļu ikvienai personai ir tiesības aizsargāt: 1) sevi un savas tiesības; 2) citu personu un viņas tiesības; 3) valsts intereses un 4) sabiedrības intereses.

Šajā Krimināllikuma pantā norādīto interešu un tiesību uzskaitī­jums liecina par to, ka ikviena ar likumu garantēta interese un tiesība var tikt aizsargāta, vēršoties pret šo interešu un tiesību apdraudētāju un nodarot viņam kaitējumu.

Ir gan jāzina, ka ne visos gadījumos, kad ar nodarījumu apdrau­dēta kāda ar likumu aizsargāta interese, var izveidoties nepieciešamās

2 4 0 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību ^1 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 4 1

Ja apdraudējumu izdara personu grupa, tad persona, kas aizstā­

vas, ir tiesīga pret jebkuru no uzbrucējiem lietot aizstāvēšanās līdzekļus

atbilstoši visas grupas bīstamībai un raksturam. Krimināllikuma 29.panta 3.daļā ietverts svarīgs noteikums - kai­

tējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbru­kumu, nav krimināli sodāma. Tas nozīmē, ka par radīto kaitējumu uzbrucējam aiz neuzmanības, pat pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēša­nās robežas, persona, kas aizstāvējusies, nav saucama pie kriminālat­bildības. Šāds likumdevēja viedoklis aktivizē sabiedrību aizsargāt savas un citu personu likumīgās tiesības, valsts un sabiedrības intereses.

Piemēram, trīs iereibuši vīrieši apturējuši smago automašīnu un pieprasījuši, lai šoferis viņus aizved uz kādu lauku māju. Kad šoferis atteicies to darīt tāpēc, ka šīs lauku mājas'nav bijušas viņam pa ceļam, viens no vīriešiem centies šoferi izraut no automašīnas kabīnes. Lai no šī vīrieša atbrīvotos, šoferis viņam iesitis. No saņemtā sitiena vīrietis atmuguriski kritis un ar galvu atsities pret ceļa cieto segumu, kā rezul­tāta guvis smagu galvas traumu un nākamajā dienā no tās slimnīcā miris.

Automašīnas šofera vaina pret sitiena sekām, tas ir, cilvēka nāvi izpaužas neuzmanības formā. Tā kā šofera darbība ir jāvērtē kā tāda, kas izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tad nav pamata viņa saukšanai pie kriminālatbildības atbilstoši Krimināllikuma 123. pantam.

Nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana krimināli sodāma tikai tajos gadījumos, kad izdarīta uzbrucēja slepkavība vai viņam tīši nodarīts smags vai vidēja smaguma miesas bojājums ( attiecīgi KL 1 2 1 . un 128.pants). Šādi noziegumi tiek atzīti par izdarītiem, ja pastāv no­darījumu mīkstinošs apstāklis.

Nav krimināli sodāma viegla miesas bojājuma nodarīšana, pār­

kāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, jo radītais kaitējums nav

vērtējams kā acīmredzami neatbilstošs apdraudētajai interesei, ja vien

persona ir atradusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Tā kā nonāvēšana aiz neuzmanības, personai atrodoties nepiecie­

šamās aizstāvēšanās stāvoklī, nav krimināli sodāma, tad gadījumā, kad tīšs smags miesas bojājums uzbrucējam nodarīts, pārkāpjot nepiecie­šamās aizstāvēšanās robežas un personas, kas aizstāvējusies, neuzma­nības dēļ tas bijis par iemeslu apdraudētāja nāvei, nav pamata noda­rījumu kvalificēt saskaņā ar Krimināllikuma 125.panta 3.daļu. Tas

nepieciešamās aizstāvēšanās tiesiskuma robežas, nav jāņem vērā kad* nesamērība.

Aizstāvības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un kaitīgumu atzīstama par acīmredzamu, ja lietotie aizsardzības līdzekļi un panē mieni konkrētajā situācijā objektīvi un nepārprotami nav bijuši vajad/l gi, lai novērstu apdraudējumu.

jāievēro, ka tādas personas darbības, kura aizstāvas, tikai tāpēc nav atzīstamas par izdarītām, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšana» robežas, ka personas radītais kaitējums uzbrucējam izrādījies lielāk» nekā novērstais. Piemēram, konkrētos apstākļos, aizstāvoties pret lau­pītāju vai izvarotāju, tiek pieļauta pat uzbrucēja dzīvības atņemšana.

Tāpat par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpumu nav pamata uzskatīt apstākli, kad radītais kaitējums uzbrucējam ir biji» smagāks par to, kāds būtu bijis pietiekams uzbrukuma novēršanai, ja vien nav bijis pieļauts aizstāvības nesamērīgums ar apdraudējuma rak stūru un kaitīgumu.

Bet gadījumos, kad uzbrucējam tīši tiek nodarīts pārāk smags kai tējums, kas konkrētos apstākļos nepārprotami ir bijis nevajadzīgs, ne­pieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpums noteikti būs.

Saistībā ar nepieciešamo aizstāvēšanos ir jāievēro, ka nav pieļau­jama smaga kaitējuma nodarīšana personai, kura apdraud mazvērtīgu labumu, piemēram, ieroča pielietošana pret bērniem, kuri iegājuši sve­šā dārzā pamieloties ar āboliem.

Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā nav obligāta arī aizstāvē­šanās līdzekļu un rīku pilnīga samērība ar uzbrukumā izmantotajiem.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1995.gada 29.maija lēmuma " P a r tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aiz­stāvēšanos" 11 .punktā īpaši uzsvērts, ka, izlemjot jautājumu par ne­pieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanas pazīmju esamību vai trūkumu, ir jāņem vērā ne tikai aizstāvības līdzekļu un uzbrukuma sa-mērīgums vai nesamērīgums. Jāievēro arī personai, kura aizstāvas, draudošo briesmu raksturs, viņas spēki un apdraudējuma atvairīšanas iespējas, kā arī visi citi apstākļi, kas varēja ietekmēt apdraudētāja un personas, kas aizstāvas, spēku samēru (apdraudētāju un aizstāvējušos skaits, viņu vecums, fiziskā attīstība, ieroču esamība, apdraudējuma vieta un laiks, apdraudējuma stadija utt.).

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

atbilstoši Krimināllikuma 128.pantam jākvalificē kā tīšs smags miel bojājums, kas nodarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robeža»,

Tiesu praksē ne vienreiz vien rodas nepieciešamība noroU- gļ slepkavību, tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīja» nu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas (KL 1 2 1 . un 128.pants), no tīšas slepkavības, tīša smaga vai vidēja smaguma mie­sas bojājuma nodarīšanas piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stā­voklī (KL 120. un 127.pants).

Noziegumos, kas izdarīti piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, raksturīgs ir tas, ka kaitējums cietušajam nav nodarīts aizst.i vešanās nolūkā. Obligāta pazīme noziegumiem, kas izdarīti piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru radījušas cietušā darbības, ir kaitējuma nodarīšana tieši tāda uzbudinājuma iespaidā. Turpretī no­darījumiem, kas izdarīti, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robe­žas, šī pazīme nav obligāta.

Tomēr nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana nereti no­tiek tad, kad persona ir stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī.

Ja persona, kas atrodas nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, pār­kāpusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un vienlaicīgi bijusi pēkšņa stipra psihiskā uzbudinājuma stāvolī, tad nodarījums ir jākvalificē sa­skaņā ar Krimināllikuma 1 2 1 . vai 127.pantu, jo, konkurējot šiem di­viem noziedzīgu nodarījumu mīkstinošiem apstākļiem, ir jāizvēlas norma, kurā paredzēta vieglāka atbildība.

Visos gadījumos, kad, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās ro­bežas, uzbrucējam tiek nodarīts kāds cits kaitējums, kas nav paredzēts Krimināllikuma 1 2 1 . un 127.pantā, noziedzīga nodarījuma kvalifikācija nemainās. Taču, nosakot vainīgajam sodu, tiesai saskaņā ar Kriminālli­kuma 47.panta 1 .daļas 8.punktu šis apstāklis ir jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs.

Latvijas 1933.gada Sodu likuma 44.pants nepieciešamo aizstāvē­šanos reglamentēja šādi: nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pie nepieciešamas aizstāvēšanās pret paša vai citas perso­nas personiska vai mantiska labuma nelikumīgu apdraudējumu.

Tātad atbilstoši šim pantam aizsargājamo interešu loks ir šaurāks salīdzinājumā ar Krimināllikuma 29.pantā paredzēto. Sodu likuma 44.pantā akcentētas personas un mantiskās intereses.

Atšķirīgs Sodu likumā ir nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pār­kāpšanas tiesiskais risinājums. Tā, piemēram, 44.panta 2.daļā ir

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 4 3

norādīts, ka nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana ar aizsar­

gāšanās pārmērību vai aizsargāšanos nelaikā sodāma tikai likumā se­

višķi norādītos gadījumos.

Nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana Krimināllikumā

paredzētos gadījumos, piemēram, tādos kā slepkavība, smaga vai vi­

dēji smaga miesas bojājuma nodarīšana ir šādu noziedzīgo nodarījumu

mīkstinošs apstāklis vai arī atbildību mīkstinošs apstāklis citu noziedzī­

gu nodarījumu izdarīšanas gadījumā, ko tiesa var ņemt vērā, nosakot

sodu. Profesors P.Mincs izdala šādus nosacījumus attiecībā uz nepiecie­

šamās aizstāvēšanās tiesiskumu: 1) pastāv uzbrukums, kuram nemaz nav jābūt noziedzīgam; 2) ir uzbrukuma tiešas briesmas (nav nepiecie­šams, lai uzbrukums jau būtu sācies); 3) samērs starp labumu, uz kuru vērsts uzbrukums, un labumu, kuram nodarīts kaitējums, nav vaja­dzīgs; 4) nepieciešamajai aizstāvēšanai nepiemīt subsidārs raksturs, tas ir, nav vajadzīgs, lai briesmas nebūtu novēršamas citādā ceļā.

Profesors P.Mincs pieļauj iespēju aizsargāties no uzbrukuma, vei­cot pasākumus nākotnē paredzama uzbrukuma atvairīšanai, ja zināms, ka tas noteikti sagaidāms. Tā ir sagatavošanās uzbrukuma atvairīšanai, piemēram, ar lamatu, automātiski izšaujošas šautenes u.tml. ieroču palīdzību. Taču šāda sagatavošanās uzbrukuma atvairīšanai ir tiesiska tikai tad, ja netiek pieļauts, ka cieš nevainīgas trešās personas.

Netiek noliegta nepieciešamā aizstāvēšanās pret dienestpersonas nelikumīgu darbību, bet tikai tajos gadījumos, kad dienestpersonas darbības nelikumīgums ir acīmredzams.

Nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārsniegšana iespējama: 1) laika ziņā, tas ir, pēc briesmu pāriešanas, kad uzbrukums jau bei­dzies, kad noziedzīgs nodarījums jau izdarīts; 2) apmēra ziņā, tas ir, kad salīdzināta aizstāvēšanās intensitāte ar uzbrukuma intensitāti.'5

9 3 . A i z t u r ē š a n a , r a d o t p e r s o n a i k a i t ē j u m u

Aizturēšana, radot personai kaitējumu, kā apstāklis, kas izslēdz

kriminālatbildību, Latvijas kriminālajā likumdošanā paredzēts pirmo

reizi, kaut gan tiesu praksē šis apstāklis par tādu jau bija atzīts, pama­

tojoties uz nepieciešamās aizstāvēšanās nosacījumiem. Šajā sakarībā

varētu gan rasties pārdomas, ka praksē tika pieļauta analoģija, kas kri­

mināltiesībās netiek atzīta.

2 4 4 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

Kaut arī aizturēšanai, radot kaitējumu, ir līdzība ar nepieciešam aizstāvēšanos, tomēr tas ir patstāvīgs krimināltiesību institūts.

Ja nepieciešamā aizstāvēšanās ir saistīta ar uzbrukuma atvairīšanu vai pārtraukšanu, aizstāvot ar likumu aizsargātas intereses, tad aizture šanas gadījumā darbības notiek pēc aizturētāju iniciatīvas un kaitējums tiek nodarīts tikai pēc tam, kad persona, kura izdara vai izdarījusi no­ziedzīgu nodarījumu, nav pakļāvušies vai izrādījusi pretošanos.

Aizturēšana un ar to aizturamai personai nodarītais kaitējums var rasties arī pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums jau ir izdarīts, tas ir, ar likumu aizsargātā interese jau agrāk ir bijusi apdraudēta. Nepiecieša­mās aizstāvēšanās gadījumā ar likumu aizsargātā interese tiek apdrau dēta ar uzbrukumu, pret kuru persona tūlīt arī pielieto nepieciešamo aizstāvēšanos.

Stingri izvērtējot nepieciešamo aizstāvēšanos un aizturēšanu, no­darot kaitējumu, ir jāatzīst, ka darbībām, ar kurām tiek realizēti abi šie kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi, kopējs abos gadījumos ir tikai izdarīto darbību sociāli derīgais mērķis.

Saskaņā ar Krimināllikuma 31.pantu a i z t u r ē š a n a , r a d o t per­s o n a i k a i t ē j u m u , i r d a r b ī b a , k a s v ē r s t a p r e t t ā d u p e r s o n u , k u r a i z d a r a v a i izdarī jusi n o z i e d z ī g u n o d a r ī j u m u . K r i m i n ā ­l a t b i l d ī b a p a r š o d a r b ī b u n e i e s t ā j a s , j a n a v p i e ļ a u t a p e r s o n a i r a d ī t ā k a i t ē j u m a a c ī m r e d z a m a n e a t b i l s t ī b a n o d a r ī j u m a , n e ­p a k ļ a u š a n ā s v a i p r e t o š a n ā s r a k s t u r a m .

Tātad kriminālatbildībā par aizturēšanu, radot personai kaitējumu, neiestājas, ja ir ievēroti vairāki nosacījumi, kas attiecas gan uz aiztura­mo un viņa noziedzīgo nodarījumu, gan uz darbībām, kuras tiek veik­tas, lai šādu personu aizturētu.

Aizturēšanai, radot personai kaitējumu, ir šādi tiesiskuma nosacī­jumi:

1) darbība, kas izpaudusies kā aizturēšana, ir vērsta pret personu, kas izdara vai jau izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tas ir, noziegumu vai kriminālpārkāpumu. Ar to jāsaprot, ka analizējamā institūta nozīmē nav pieļauts nodarīt kaitējumu personai, kura izdarījusi citu tiesībpār­kāpumu (administratīvu, civiltiesisku u . c ) .

Aizturēšana pieļaujama arī gadījumos, kad persona veic sagatavo­šanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanai vai izdarījusi no­zieguma mēģinājumu, ja vien viņa noziedzīgas darbības ir realizējusi un tāpēc nepieciešams to aizturēt.

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 4 5

Aizturēt drīkst arī tādu personu, kura ir jau notiesāta par nozie­

dzīgu nodarījumu, ja viņa izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas

vai ir citāds likumīgs pamats viņas aizturēšanai.

Nav izslēgts, ka rodas vajadzība aizturēt arī tādu personu, kas iz­

darījusi noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet iespējamā veidā

izvairoties no fiziska spēka lietošanas, lai nenodarītu aizturamam kai­

tējumu, kas neatbilst aiz neuzmanības izdarītā nodarījuma raksturam

un kaitīgumam.

Aizturēt personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir pieļau­

jams tikai tādā gadījumā, ja ir drošas ziņas, ka nodarījuma izdarītāja ir

bijusi tieši viņa nevis kāda cita persona. Arī kaitējumu drīkst radīt tikai

šai personai.

Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 120.pantu personu ir

tiesības aizturēt: 1) ja viņa pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai

tieši pēc tā izdarīšanas;

2) ja aculiecinieki, starp tiem arī cietušie, tieši norāda uz šo perso­

nu kā uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju;

3) ja uz aizdomās turētā vai viņa apģērba, pie viņa vai viņa dzī­

voklī atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma pēdas.

Ja ir citi fakti, kas var būt par pamatu turēt kādu personu aizdo­

mās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tad viņu drīkst aizturēt vie­

nīgi tādā gadījumā, ja tā mēģinājusi bēgt vai ja tai nav pastāvīgas dzī­

ves vietas, vai ja nav noskaidrota aizdomās turētā personība.

Personu, kas izdara vai ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, aiztu­

rēt, nodarot viņai kaitējumu, ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja šī

persona cenšas izvairīties no aizturēšanas. Nav pieļaujama kaitējuma

nodarīšana personai, kura, jau būdama aizturēta, neveic nekādas pret­

tiesiskas darbības. Kaut gan Krimināllikums neaizliedz personu aizturēt sakarā ar ik­

viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tomēr vajadzētu atturēties no kaitējuma nodarīšanas personai, kuru ir pamats saukt pie kriminālat­bildības par kriminālpārkāpumu, ja par to saskaņā ar Krimināllikuma sevišķās daļas atbilstošo pantu nedraud brīvības atņemšanas sods.

N a v pamata aizturēt personu par noziedzīgu nodarījumu, ja sa­

skaņā ar Krimināllikuma 56.pantu par šo nodarījumu iestājies krimināl­

atbildības noilgums. Tiesiskie nosacījumi aizturēšanai, radot personai kaitējumu, ir šādi:

2 4 6 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

1) persona ir izdarījusi vai izdara noziedzīgu nodarījumu; 2) personu, kura izdara vai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ii

tiesīga aizturēt ikviena cita persona. Aizturēt tādu personu ir katra sa­biedrības locekļa morāls pienākums, bet tas var būt arī obligāts, ja šādi noteikts likumā vai citos tiesību normatīvajos aktos;

3) kaitējums tiek nodarīts tikai tai personai, kuru aiztur. Persona tiek aizturēta, lai novērstu iesākta noziedzīga nodarījuma pabeigšanu vai lai nogādātu viņu tiesībsargājošā iestādē vai citā vietā, kur veikt kriminālprocesuālās darbības, vai viņu izolētu. Ja personas aizturēšana saistīta ar šaujamieroča vai speciālo līdzekļu pielietošanu, ir jāievēro noteikumi, kas šādu līdzekļu lietošanu reglamentē;

4) ar aizturētāja darbību personai, kura tiek aizturēta, ir radīts kai­tējums. Šāda darbība un iestājušās sekas pēc savām ārējām pazīmēm atbilst kaut viena Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm;

5) kaitējuma nodarīšana ir bijusi nepieciešami saistīta ar personas aizturēšanu. Tas nozīmē, ka kaitējuma nodarīšana ir bijusi vienīgā ie­spēja, kā aizturēt personu, kura izdara vai izdarījusi noziedzīgu noda­rījumu.

Pretošanās var izvērsties par vardarbībā pret aizturētāju, kas pēc tam kļūst par uzbrukumu, un tādā gadījumā aizturētājs nonāk nepie­ciešamās aizstāvēšanās stāvoklī.

Ja darbības, kuras aizturamai personai rada kaitējumu, nav bijušas nepieciešamas, lai viņu aizturētu, atbildība par radīto kaitējumu iestā­jas uz vispārējiem pamatiem;

6) nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstī­ba nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

Tātad - ne katra nodarītā kaitējuma neatbilstībā aizturamās per­sonas izdarītā nodarījuma kaitīguma smaguma pakāpei un viņa rīcībai aizturēšanas brīdī uzskatāma par apstākli, kas izslēdz aizturēšanas tie­siskumu.

Šai neatbilstībai ir jābūt objektīvi pastāvošai konkrētajā personas aizturēšanas situācijā un nepārprotamai. Ir jāvērtē aizturamās personas izdarītā nodarījuma kaitīgums, ar kādu intensitāti tas darīts, kādus rīkus (piemēram, šaujamieroci, auksto ieroci u.c.) un līdzekļus aizturamais izmantojis, kāda ir bijusi aizturēšanas situācija (vieta, laiks, citu personu palīdzība aizturamam, citi aizturēšanu traucējoši apstākļi un faktori u.tml.).

9.nodala. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 4 7

Arī aizturamā personību raksturojošiem datiem var būt sava no­

zīme, kad tiek izvērtēts pieļaujamais kaitējums, kā, piemēram, faktam,

ka viņš jau agrāk sodīts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarī­

šanu.

Aizturamai personai var būt radīts dažāda smaguma kaitējums. Jo

smagāks ir noziedzīgais nodarījumus, par kura izdarīšanu persona tiek

aizturēta, jo smagāks ir pieļaujamais kaitējums. Persona, kura, izdarot aizturēšanu, ir pārkāpusi aizturēšanas nosa­

cījumus, atbild par šo nosacījumu pārkāpšanu (KL 31.panta 2.daļa). Atbildība tādā gadījumā paredzēta tikai par tīša kaitējuma radīšanu aizturamai personai.

Krimināllikumā ir paredzētas speciālas normas, kurās noteikta at­bildība par slepkavību vai tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bo­jājuma nodarīšanu, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus (attiecīgi 122. un 129.pants). Personas aizturēšanas nosacījumu pār­kāpšana ir šādu noziedzīgu nodarījumu mīkstinošs apstāklis. Kā atbil­dību mīkstinošs apstāklis tas ir jāievēro, nosakot sodu, ja ir konstatēts, ka pastāv saistība arī ar kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (KL 47.panta 1 .daļas 8.punkts).

Tāpat kā nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā nav krimināli so­

dāma kaitējuma radīšana aizturamai personai aiz neuzmanības (KL

31 .panta 4.daļa).

9 . 4 . G a l ē j ā n e p i e c i e š a m ī b a

Saskaņā ar Krimināllikuma 32.pantu g a l ē j ā n e p i e c i e š a m ī b a ( n e c e s s i t a s c u l p a b i l i s ) i r d a r b ī b a , k o p e r s o n a i z d a r a , l a i n o ­v ē r s t u k a i t ē j u m u , k a s a p d r a u d v a l s t s v a i s a b i e d r ī b a s i n t e r e ­ses, šīs p e r s o n a s v a i c i t a s p e r s o n a s t i e s ī b a s , k ā arī š o v a i c i t u p e r s o n u , j a a t t i e c ī g o k a i t ē j u m u k o n k r ē t o s a p s t ā k ļ o s n a v bi j is i e s p ē j a m s n o v ē r s t a r c i t i e m l ī d z e k ļ i e m u n j a r a d ī t a i s k a i t ē ­j u m s i r m a z ā k s n e k ā n o v ē r s t a i s .

Visu šo nosacījumu pastāvēšana konkrētā situācijā veido galējo

nepieciešamību, un tas ir apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību.

Galējās nepieciešamības gadījumā saduras divas ar likumu aizsar­

gātas intereses un vienu no tām iespējams aizsargāt, tikai radot kaitē­

jumu otrai.

2 4 8 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

Piemēram, lai nodzēstu ugunsgrēku, kas izcēlies dzīvoklī, ar ūdeni tiek sabojātas tajā esošās mēbeles. Šādā gadījumā intereses ir divas: nodzēst uguni dzīvoklī un pasargāt mantu. Bet, kā izrādās, konkrētajā situācijā nodzēst uguni nav iespējams, nesabojājot dzīvoklī atrodošos mantu.

Galējās nepieciešamības tiesiskumu nosaka apstākļi, kas attiecas uz draudošajām briesmām, kā arī uz nodarīto kaitējumu, kas radies, novēršot briesmas.

Tiesiskuma apstākļi, kas attiecas uz draudošajām briesmām, ir vai­rāki: 1) ir briesmu avots, kas izraisa galējās nepieciešamības stāvokli. Briesmu avots var būt šādi visdažādākie apstākļi un procesi:

a) citas personas darbība, kuru novēršot vai izvairoties no tās se­kām, tiek nodarīts kaitējums kādai trešai personai. Darbība, kas rada apdraudējumu ar likumu aizsargātām interesēm, var būt un var arī nebūt prettiesiskā;

b) dabas stihiskie spēki - zemestrīce, zemes nogruvums, ūdens­plūdi, vētra, sniegputenis u.c, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, mantu utt;

c) paaugstinātas bīstamības avoti, tehnikas, mehānismu sabojā­šanās u.tml.;

d) dzīvnieku uzbrukumi;

e) cilvēka organisma fizioloģiskie procesi - slimība, bads, slāpes u.tml.;

f) vairāku pienākumu vienlaicīga esamība, kā, piemēram, saņemti divi ziņojumi par ugunsnelaimi, un ir jāizšķiras, uz kuru vietu doties vispirms, nepieciešamība vienlaikus vairākiem sniegt neatliekamu me­dicīnisko palīdzību transportlīdzekļu sadursmes vietā;

2) tās ir pastāvošas briesmas, tāpat kā tās ir nepieciešamās aizstā­vēšanās gadījumā. Galējās nepieciešamības situācijas konstatēšanā ir svarīgi noteikt arī briesmu sākuma un beigu momentu. Briesmu sā­kums saistāms ar brīdi, kad rodas reāli draudi radīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm. Briesmu beigu moments ir bīstamā apdraudē­juma izbeigšanās brīdis. Tas nozīmē, ka gan briesmas, kas ir beigušās, gan tās, kas nākotnē paredzamas, nerada galējās nepieciešamības stā­vokli;

Treškārt, briesmas ir reālas - tās nav šķietamas, tas ir, nav kļūdaini par tādām uzskatītas.

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 4 9

Nosacījumi, kas attiecas uz nodarāmo kaitējumu, kāds iespējams,

novēršot briesmas, ir šādi:

1) galējā nepieciešamība ir pieļaujama, ja tiek apdraudēta perso­

na, personas tiesības, valsts vai sabiedrības intereses. Katrā gadījumā ir

jāizvērtē, cik nozīmīga ir tā interese, kuru aizsargājot, tiek nodarīts kai­

tējums citai interesei. Galējās nepieciešamības stāvokli vienlaicīgi var

radīt vairāki briesmu avoti;

2) galējās nepieciešamības gadījumā, atšķirībā no nepieciešamās

aizstāvēšanās, kaitējums tiek nodarīts nevis apdraudētājam, bet citai

(trešai) personai, kura nav vainojama briesmu radīšanā, vai valsts un

sabiedrības interesēm (piemēram, aizsargājoties no savvaļas dzīvnieka

uzbrukuma). Tomēr nav izslēgta kaitējuma nodarīšana arī tai pašai

personai, kuras intereses ir apdraudētas. Piemēram, lai glābtu kādu

vērtīgu mantu ugunsgrēka gadījumā, tiek paņemta tai pašai personai

piederoša cita mazāk vērtīga manta (sega, tepiķis u.tml.), ar ko tiek

nodzēsta uguns;

3) kaitējuma radīšana citai ar likumu aizsargātai interesei pieļau­

jama tikai tādā gadījumā, kad draudošās briesmas novērst nav bijis

iespējams citādā veidā, kā vien radot kaitējumu. Tas nozīmē, ka kaitē­

juma radīšana vienai ar likumu aizsargātai interesei ir vienīgā iespēja,

kā novērst kaitējumu citai likumīgai interesei. Ja personai ir bijusi ie­

spēja izvairīties no briesmām, neradot kaitējumu, tad, atšķirībā no ne­

pieciešamās aizstāvēšanās situācijas, šajā gadījumā nav pamata uzska­

tīt, ka ir bijis galējās nepieciešamības stāvoklis, līdz ar to nodarītais kai­

tējums ir prettiesisks;

4) radītajam kaitējumam ir jābūt mazākam par novērsto. Tas ir

saprotams, jo nav jēgas novērst tādu pašu kaitējumu, kāds tiek no jau­

na radīts. Tāpēc ir ļoti svarīgi katrā konkrētā gadījumā salīdzināt un

novērtēt, cik nozīmīgas ir aizsargājamās intereses un tās intereses, ku­

rām tiek nodarīts kaitējums, piemēram, personas dzīvība un mantiskā

interese, manta kopumā un tās daļā u.tml. Šis nosacījums ir atšķirīgs

salīdzinājumā ar nepieciešamo aizstāvēšanos, kad uzbrucējam radītais

kaitējums var būt lielāks nekā novērstais.

Pēdējie divi galējās nepieciešamības nosacījumi, ka kaitējuma no­

darīšana ir vienīgā iespēja, kā novērst draudošās briesmas, un ka noda­

rītajam kaitējumam jābūt mazākam par novērsto, raksturo galējās ne­

pieciešamības tiesiskuma robežas.

2 5 0 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 5 1

kad persona galējās nepieciešamības stāvoklī briesmu avotam aiz ne­

uzmanības nodara tādu pašu vai lielāku kaitējumu nekā novērstais, nav

pamata, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības.

Galējās nepieciešamības stāvoklis var rasties arī situācijā, kad pats

kaitējuma nodarītājs ir briesmas radījis ar savu aiz neuzmanības izdarī­

tu darbību un situācijā, kad kaitīgo seku novēršanai kaitējums tiek ra­

dīts kādas citas personas ar likumu aizsargātām interesēm. Šādā gadī­

jumā citai personai nodarītajam kaitējumam ir jābūt pēc iespējas ma­

zākam.

Galējās nepieciešamības institūts (nepieciešamības stāvoklis) pa­

redzēts Latvijas 1933.gada Sodu likuma 45.pantā, kura 1 .daļā ir teikts:

nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījums, kas izdarīts, lai glābtu savu

vai citas personas dzīvību no briesmām, kuras tajā pašā laikā nav biju­

šas novēršamas ar citu līdzekli. Kā redzams no galējās nepieciešamības jēdziena formulējuma,

tiek minēta tikai viena aizsargājamā interese - cilvēka dzīvība. Taču šī panta 2.daļā aizsargājamo interešu loks ir jau paplašināts; tajā minētas savas vai citas personas personisks vai mantisks labums.

Atbilstoši Sodu likuma 45.panta 2.daļai nav uzskatāms par nozie­dzīgu nodarījums, kas izdarīts, lai glābtu savu vai citas personas perso­nisku vai mantisku labumu no briesmām, kuras tajā pašā laikā nav bi­jušas novēršamas ar citu līdzekli, ja nodarījuma izdarītājam ir bijis pie­tiekošs pamats uzskatīt paša izdarāmo kaitējumu par mazsvarīgāku, salīdzinot ar aizsargājamo labumu.

Šajā panta daļā uzsvērti divi galvenie galējās nepieciešamības tie­

siskuma nosacījumi: 1) briesmas aizsargājamai interesei nav bijis ie­

spējams novērst ar citu līdzekli; 2) radītais kaitējums ir mazāks par no­

vērsto. Profesors P.Mines galējās nepieciešamības stāvokli saskata šādos

apstākļos: 1) ir divu pienākumu kolīzija, un personai ir jāizlemj, kurš no tiem ir svarīgāks; ja abi ir vienādi svarīgi, tad viņa nesodīti var izvēlēties izpildīt vienu no tiem; 2) saduras mantiski labumi. Šādā gadījumā jā­vadās pēc principa, ka no diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais; 3) saduras mantisks labums ar personisku (ar to saprot personas dzīvī­bu un veselību). Šādā situācijā jācieš mantas īpašniekam; 4) saduras divi dzīvības labumi. Tad pirmajā vietā izvirzās pašuzturēšanas instinkts ( n é c e s s i t a s n o n h a b e t l e g e m ) . Kā piemērs tiek minēts gadījums, kad divu slīkstošo rīcībā ir viens glābšanas riņķis un izglābšanās

jautājums par to, vai briesmas novēršot, radītais kaitējums ir ma­zāks par jau iepriekš novērsto, ir jāizlemj, ņemot vērā katra gadījuma konkrētos apstākļus.

Nav pieļaujamā savas dzīvības saglabāšana, tīši atņemot dzīvību citai personai, vai, aizsargājot kādu citu savu labumu, nodarīt tādu pašu kaitējumu citai personai, jo nodarītais kaitējums šādos gadījumos nebūs mazāks par novērsto.

ja pastāv iespēja novērst briesmas, nodarot dažāda smaguma kai­tējumu, bet kaitējuma nodarītājs nav izvēlējies veidu, kā radīt pašu vieglāko no tiem, tad nav pamata uzskatīt, ka viņš ir pārkāpis galējās nepieciešamības robežas, ja vien radītais kaitējums ir mazāks par no­vērsto. Parasti galējās nepieciešamības stāvoklī nav iespējams detalizēti izvērtēt, kura no iespējamām darbībām nodarīs mazāko kaitējumu.

Tomēr, ja persona, lai novērstu draudošās briesmas tīši (piemēram, aiz atriebības, skaudības u.c.) no vairākām kaitējuma no­darīšanas iespējām izvēlās maksimālo un rada iespējami lielāko kaitē­jumu, kaut arī tas ir mazāks par novērsto, viņa darbības nav izdarījusi galējās nepieciešamības apstākļos.

Ir iespējami gadījumi, kad persona, novēršot briesmas, ir uzskatī­jusi, ka nodara mazāku kaitējumu nekā novērstais, bet, kā izrādījies, patiesībā tas ir tāds pats vai vēl lielāks. Tikai tādā gadījumā, kad, pie­ļaudama šādu kļūdu, persona nav paredzējusi un tai nevajadzēja pare­dzēt patieso samērību starp apdraudēto un radīto, personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

ja galējās nepieciešamības tiesiskuma robežas ir pārkāptas, perso­na par radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem, jo Kriminālli­kumā nav panta, kurā ir paredzēta personas atbildība par galējās ne­pieciešamības robežu pārkāpšanu.

Bet, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts, pārkāpjot galējās nepiecie­šamības nosacījumus, tad saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 1 .daļas 8.punktu tas atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli un ņemams vērā, nosakot vainīgajam sodu.

Spriežot par to, vai galējās nepieciešamības robežas ir pārkāptas vai nav pārkāptas, svarīgi ir noskaidrot tās personas subjektīvo attiek­smi pret robežu pārkāpumu, kura kaitējumu radījusi.

Gadījumos, kad persona galējās nepieciešamības stāvoklī nodara tādu pašu kaitējumu vai lielāku nekā novēršamais, kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja kaitējums radīts tīši. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā,

2 5 2 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

iespējama ir tikai vienam no viņiem. Tad kā attaisnojama tiek atzīta otras personas atgrūšana no glābšanas riņķa, kaut arī atgrūstais aiziet bojā, jo pirmā ir atradusies galējās nepieciešamības stāvoklī.

Latvijas Sodu likuma 45.panta 1 .daļu profesors P.Mincs traktē tā, ka pieļaujama svešas dzīvības glābšana uz citas dzīvības rēķina, neatka­rīgi no glābēja un glābjamā tuvuma pakāpes.1 6

Vērā ņemama ir norāde Latvijas Sodu likuma 45.panta 3.daļā, ka galējās nepieciešamības noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad pati izvairīšanās no briesmām ir noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka personas darbības ir krimināli sodāmas, ja šīs personas pienākums ir bijis briesmas novērst, bet viņa to nav darījusi.

9 . 5 . A t t a i s n o j a m s p r o f e s i o n ā l a i s r i s k s

Profesionālais un saimnieciskais risks Latvijas kriminālajā likumdo­šanā ir jauns kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis. Kaut arī praksē profesionālā riska tiesiskuma jautājumi tika risināti saskaņā ar galējās nepieciešamības nosacījumiem, tomēr profesionālā riska gadījumi ir pietiekami atšķirīgi, lai profesionālo risku izdalītu kā patstāvīgu apstāk­li, kas izslēdz kriminālatbildību.

Šāda vajadzība ir radusies sakarā ar sabiedrības intensīvu pilnvei­došanos, zinātnes un tehnikas tālāku attīstību, kas saistīta ar lielas sa­biedrības daļas profesionālo darbību, kura bieži vien rada kaitējuma cilvēku likumīgām interesēm. Robežas noteikšana starp attaisnojamu profesionālo risku sabiedrībai derīga sociāla mērķa sasniegšanai un neattaisnojamu profesionālo risku ir ļoti būtiska problēma, tāpēc pilnī­bā pamatots ir kriminālatbildības risinājums Krimināllikumā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 33.panta 1.daju k r i m i n ā l a t b i l d ī b a n e i e s t ā j a s p a r k a i t ē j u m u , k a s n o d a r ī t s a r p r o f e s i o n ā l u d a r b ī ­b u , k u r a i i r n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s a s t ā v a p a z ī m e s , j a š ī d a r b ī b a i z d a r ī t a , l a i s a s n i e g t u s o c i ā l i d e r ī g u m ē r ķ i , k u r u n e ­b i j a i e s p ē j a m s s a s n i e g t c i t ā d ā v e i d ā .

Tātad šādi tiek formulēts tādas profesionālās darbības, kas radījusi kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, jēdziens, tas ir, attaisno­jama profesionālā riska kā kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa jē­dziens.

Profesionālajam riskam ir raksturīgas šādas pazīmes: 1) tiek veikta

profesionāla darbība; 2) profesionālā darbība saistīta ar kaitējuma

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 5 3

radīšanu citu personu ar likumu aizsargātām interesēm; 3) darbība atbilst Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēta kāda noziedzīga noda­rījuma sastāva pazīmēm; 4) darbības mērķis ir bijis sasniegt sociāli de­rīgu mērķi.

Darbībai ir jābūt profesionālai. Tā ir iespējama dažādās cilvēka profesionālās darbības jomās, piemēram, izstrādājot jaunas ārstēšanas metodes medicīnā, pārbaudot jaunus medikamentus farmācijā, izmē­ģinot jaunu tehniku, ieviešot jaunas tehnoloģijas metodes rūpniecis­kajā ražošanā, komercijā, veicot saimnieciskus darījumus, arī tiesībsar-gājošo iestāžu profesionālajā darbībā u.c.

Juridiskajā literatūrā ir mēģināts galvenos profesionālā riska veidus sagrupēt pēc sfērām, kurās profesionālā darbība notiek, un tie ir:

1) ražošanas risks, kura jēga ir sasniegt sociāli derīgu mērķi sa­biedriskajā ražošanā vai novērst profesionālās darbības kaitīgās sekas, vienlaikus draudot radīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm;

2) saimnieciskais risks, kura nolūks ir sasniegt ekonomisku labu­mu, bet gan apstākļos, kad var tikt nodarīts kaitējums ar likumu aiz­sargātam citu personu materiālajām interesēm;

3) komerciālais risks, kura pamatā ir tieksme iegūt peļņu, izman­tojot tirgus konjunktūru banku, biržas, investīciju un citās uzņēmēj­darbības jomās, ja paredzamas kaitējuma radīšanas briesmas ar likumu aizsargātām interesēm;

4) zinātniski tehniskais risks, kad praksē tiek ieviestas jaunas iz­strādes, pētījumu rezultāti, jaunas metodes u.tml., un kad tas ir saistīts ar iespējama kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātām interesēm;

5) organizatoriskais un pārvaldes risks, reorganizējot, piemēram, valsts pārvaldes sistēmu, kas var radīt neprognozējamas kaitīgas sekas.

Par sociāli derīgu mērķi var uzskatīt cilvēku dzīvības glābšanu, ve­selības saglabāšanu, zinātnes atklājumus, valsts aizsardzību, uzņēmu­ma peļņu, līdzekļu ekonomiju valsts un sabiedrības neatliekamām va­jadzībām, cilvēku materiālās labklājības uzlabošanu u.c.

Līdz ar attaisnota profesionālā riska jēdzienu Krimināllikuma 34.panta 1 .daļā paredzēti arī tā tiesiskuma nosacījumi.

Lai profesionālo risku būtu pamats atzīt par attaisnotu un līdz a r t o par krimināli nesodāmu, ir jāievēro šādi nosacījumi:

7) profesionālais risks ir bijusi vienīgā iespēja, kā sasniegt sociāli derīgo mērķi;

2 5 4 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

2) persona, kas pieļāvusi profesionālo risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm (KL 33.panta 1.daļa);

3) nav pieļauti apstākļi, kas izslēdz profesionālā riska tiesis­kumu (KL 33.panta 2.daļa).

Sie nosacījumi tātad ir reglamentēti Krimināllikumā, un tie obligā­

ti ir jākonstatē, lai darbību, kas izpaudusies kā profesionālais risks, būtu

pamats atzīt kā kriminālatbildību izslēdzošu apstākli.

Pirmais no šiem nosacījumiem mobilizē profesionālā riska veicēja

apziņu un gribu, lai nepieļautu ar viņa darbību saistītā kaitējuma raša­

nos citu personu ar likumu aizsargātām interesēm un novērstu kaitē­

jumu, ja tas ir radies.

Profesionālā riska veicēja labvēlīga iznākuma iespējai jābalstās uz

viņa profesionālo prasmi un pieredzi, uz jaunākajiem sasniegumiem

zinātnē un tehnikā, uz jaunākajām teorētiskajām atziņām, uz objektī­

vajām likumsakarībām reālās dzīves procesos.

Vai profesionālā riska labvēlīgā iznākuma iespējas ir pietiekamas,

lai neiestātos iespējamais kaitējums, izlemj pats riska pieļāvējs. Tie ir

apstākļi, kuriem galīgo vērtējumu dod tiesībsargājošās iestādes.

juridiskajā literatūrā izteikta respektējama doma, ka profesionālais

risks ir tiesisks, ja personas darbība nepārkāpj tiešu aizliegumu, kas pa­

redzēts likumā vai citā tiesību normatīvajā aktā.

Persona, apzinādamās, ka sociāli derīgo mērķi nav iespējams sa­

sniegt bez riskantām darbībām, nevēlas radīt kaitīgas sekas, bet riskē­

jot pieļauj to iestāšanos kā savas profesionālās darbības iespējamību.

Turpretī, ja kaitīgās sekas profesionālā riska rezultātā tiek apzināti

pieļautas, tad nav pamata atzīt, ka profesionālais risks ir attaisnojams.

Nosacījums, ka profesionālais risks ir attaisnojams tikai tad, ja so­

ciāli derīgo mērķi nav bijis iespējams sasniegt citādā veidā, ir līdzīgs

vienai no galējās nepieciešamības tiesiskuma prasībām. Atšķirība ir tajā

apstāklī, ka galējās nepieciešamības stāvoklī draudošajām briesmām ir

obligāti jāpastāv un, ja tās netiks novērstas, iestāsies kaitīgas sekas.

Turpretī profesionālā riska gadījumā kaitīgo seku iestāšanās ir tikai var­

būtēja, var arī neizdoties to novērst un šis kaitējums var būt lielāks ne­

kā novērstais.

Risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir saistīts: 1) ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu; 2) ar draudiem izraisīt

9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 2 5 5

ekoloģisku katastrofu; 3) ar sabiedrisku postu; 4) ja šads kaitē­jums tiek pieļauts apzināti.

Profesionālais risks tiek atzīts par neattaisnotu, ja pastāv kaut vai

viens no Šiem apstākļiem.

Ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu jāsaprot gadījums, kad

risks profesionālajā darbībā apzināti rada reālus draudus vismaz divu

personu dzīvībai.

Ekoloģiskā katastrofa jāsaista ar liela skaita cilvēku dzīvības un ve­

selības apdraudējumu, ekoloģiskā kaitējuma nodarīšanu visos tā ie­

spējamos veidos, kas savukārt ir saistīts ar dziļām un paliekošām nelab­

vēlīgām izmaiņām apkārtējā dabas vidē (dzīvnieku un zivju masveida

bojāeja, koku un augu iznīcināšana lielā platībā, ūdeņu, zemes un

atmosfēras gaisa ievērojams piesārņojums lielā teritorijā) un ar sma­

giem zaudējumiem tautsaimniecībā.

Sabiedriskais posts ir sabiedrības drošības apdraudējums, kā pie­

mēram, izraisīts ugunsgrēks, eksplozijas, plūdi, zemes nogruvumi, epi­

dēmijas un citas tamlīdzīgas nevēlamas parādības un procesi.

Profesionālā riska gadījumā kaitējums ar likumu aizsargātām inte­

resēm tiek radīts apzināti, ja persona vēlas vai apzināti pieļauj šāda

kaitējuma iestāšanos (nodoms) vai, paredzot kaitējuma nodarīšanas

iespējamību, vieglprātīgi cer, ka tas neiestāsies (noziedzīga pašpaļāvī­

ba).

Profesionālā riska tiesisko nosacījumu neievērošana var but atbil­

dību mīkstinošs apstāklis, nosakot vainīgajam sodu (KL 47.panta

I.daļas 8.punkts).

9 . 6 . N o z i e d z ī g a s p a v ē l e s u n n o z i e d z ī g a

r ī k o j u m a i z p i l d ī š a n a

N o z i e d z ī g a s p a v ē l e s v a i n o z i e d z ī g a r ī k o j u m a i z p i l d ī š a n a p e r s o n a i , k a s t o i z p i l d ī j u s i , i r a t t a i s n o j a m a t i k a i t ā d o s g a d ī ­j u m o s , j a š ī p e r s o n a n a v a p z i n ā j u s i e s p a v ē l e s v a i r ī k o j u m a n o z i e d z ī g o r a k s t u r u u n t a s n a v bi j is a c ī m r e d z a m s ( K L 3 4 . p a n t a 1 . d a ļ a ) .

Lai atzītu, ka persona noziedzīgu pavēli vai noziedzīgu rīkojumu

i/pildījusi apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, ir jābūt šādiem

nosacījumiem: /) pavēle vai rīkojums, ko persona izpildījusi, ir no­ziedzīgi; 2) noziedzīgu pavēli vai noziedzīgā rīkojumu izpildījusī

2 5 6 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību 9.nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību

i pildītājs ir nodarījuma izdarītājs, jo viņi abi ir apzinājušies pavēles vai

flkojuma nelikumību.

Nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana var būt apstāklis, ku-

I I I liesa ievēro, vainīgajam nosakot sodu (KL 47.panta 1 .daļas

8, punkts).

Gadījumā, kad noziedzīgas pavēles vai rīkojuma izpildītājs to darīt

piespiests ar varu vai draudiem, piemēram, ar šaujamieroci, atbildības

ļlUtSjums izlemjams, ievērojot galējās nepieciešamības nosacījumu, ka

radītajam kaitējumam jābūt mazākam par novērsto kaitējumu, tas ir,

par to kaitējumu, kas draudēja nelikumīgās pavēles vai rīkojuma izpil­

dītajam.

Ja noziedzīga pavēle vai rīkojums izpildīts galējās nepieciešamības

stāvoklī, nepārkāpjot tās nosacījumus, ir pamats atzīt, ka šādas pavēles

vai rīkojuma izpildītājs darbojies apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildī­

bu.

Gadījumos, kad noziedzīgu pavēli vai noziedzīgu rīkojumu izpil­

dījusi persona, kura nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma nelikumību,

par noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšanu, kas radījis

kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, atbild persona, kura devu-

|| Jādu pavēli vai rīkojumu.

P e r s o n a , k a s n a v izpi ldī jusi n o z i e d z ī g u p a v ē l i v a i n o z i e ­d z ī g u r ī k o j u m u n a v s a u c a m a p i e k r i m i n ā l a t b i l d ī b a s .

P a v ē l e s v a i r ī k o j u m a n o z i e d z ī g u m s i r a c ī m r e d z a m s , j a iz­d a r ī t s n o z i e g u m s p r e t c i l v ē c i u n m i e r u , k a r a n o z i e g u m s v a i g e n o c ī d s ( K L 3 4 . p a n t a 1.daļa). Tie ir noziegumi, kas paredzēti

i i iiuināllikuma sevišķās daļas 9.nodaļā "Noziegumi pret cilvēci, mieru,

kara noziegumi, genocīds".

Noziedzīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana likumā paredzētos

(jadijumos kā apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, bija iekļauts Lat­

vijas 1933.gada Sodu likumā.

Atbilstoši Sodu likuma 42.pantam par noziedzīgu nav uzskatāms

ne nodarījums, kas izdarīts, izpildot likumu, ne arī nodarījums, kas iz­

darīts, izpildot dienesta pavēli, kuru devusi attiecīga vara savas piekri-

iibas robežās un saskaņā ar pastāvošiem noteikumiem, ja pavēle neuz­

dod ko acīmredzami noziedzīgu.

Šajā pantā doti pavēles tiesiskuma nosacījumi: 1) pavēli izdevis

priekšnieks, kas uz to pilnvarots; 2) pavēle izteikta noteiktā formā;

i) pavēle nesatur acīmredzamas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

persona nav apzinājusies to noziedzīgumu; 3) pavēles vai rīkoju­ma noziedzīgums nav bijis acīmredzams.

Pavēle vai rīkojums ir izpildīšanai obligāta prasība, ko priekšnieks izsaka padotajam tiesību normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, piemē­ram, rakstiski, mutiski vai ar citas personas starpniecību.

Priekšnieka pavēle vai rīkojums padotajam ir obligāti, ja tie izdoti tiesību normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, n atbilstošā formā un pēc sava satura ir likumīgi.

Pavēle vai rīkojums ir noziedzīgi, ja tie ir nelikumīgi un to izpildī­šanas rezultātā tiek radīts kaitējums ar likumu aizsargātām personu interesēm un par šāda kaitējuma radīšanu Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēta kriminālatbildība.

Pavēles vai rīkojuma nelikumīgums visbiežāk ir saistīts ar attiecīgās valsts amatpersonas vai uzņēmuma un organizācijas atbildīgās perso­nas kompetences robežu pārkāpšanu, kas rada kaitējumu ar likumu garantētām personas interesēm, kuras aizsargā Krimināllikums, vai pa­vēle vai rīkojums pēc sava satura ir bijis Latvijas Republikas Satversmē noteikto cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpums u.tml.

Likumīgas pavēles vai likumīga rīkojuma izpildītāja darbība, pat ja tā radījusi kādu kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, nav atzīs­tama par kriminālsodāmu darbību vai bezdarbību. Par kaitējumu, kas radies, izpildot šādu pavēli vai rīkojumu, atbild pavēles vai rīkojuma devējs likumā noteiktos gadījumos un apmēros.

Persona nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgumu, ja sakarā ar pavēles vai rīkojuma došanas vai izpildīšanas konkrētiem ap­stākļiem viņai nevajadzēja un viņa arī nevarēja zināt par pavēles vai rīkojuma nelikumību.

Persona ir apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgumu, ja viņa ir sapratusi, ka pavēle vai rīkojums ir nelikumīgi un, tos izpildot, viņa izdarīs Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu. Persona, ku­ra ir apzinājusies pavēles vai rīkojuma nelikumību un tīši izdarījusi no­ziedzīgu nodarījumu, atbild uz vispārējiem pamatiem.

Gadījumos, kad noziedzīga pavēle vai rīkojums ir izpildīti, apzino­ties to nelikumīgumu, un ja tā rezultātā izdarīts noziedzīgs nodarījums, par to atbild gan noziedzīgās pavēles vai rīkojuma devējs, gan izpildī­tājs.

Šādā gadījumā noziedzīgās pavēles vai rīkojuma devējs ir nozie­dzīgā nodarījuma organizētājs, bet šādas pavēles vai rīkojuma

Šādi nosacījumi personai, uz kuru pavēle attiecas, liek kritiski iz­vērtēt priekšnieka dotās pavēles likumīgumu, jo no tā ir atkarīga viņas kriminālatbildība par noziedzīgas pavēles izpildīšanu.

Latvijas 1933.gada Sodu likuma 43.pantā ir paredzēts īpašs die-nestpersonas darbību attaisnojošs apstāklis, ja viņas darbība veikta bez atbilstoša pilnvarojuma. N a v uzskatāma par pilnvarojuma pārkāpumu dienestpersonas ārkārtējos apstākļos izdarīta dienesta darbība, kuru izdarīt likums vai uzlikts uzdevums viņai nav devis tiesību, bet kura bi­jusi nepieciešama valsts labā vai kuru lielas spiedīgas vajadzības dēļ, lai acīmredzami nekaitētu dienestam, nav bijis iespējams atlikt līdz atļau­jas dabūšanai.

Norādes 2 5 9

N o r ā d e s

I Г Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 60.lpp. 1< к ю в н о е право. О б щ а я ч а с т ь . У ч е б н и к / под ред.

11 И.Ветрова и Ю . И . Л я п у н о в а - М.: Н о в ы й юрист, 1 9 9 7 . С . 1 7 7 . ' Г Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 75.lpp. I I I . I V M O B A . B . Р о с с и й с к о е уголовное право. О б щ а я ч а с т ь . Курс

л о к ц и й . М.: И з д . Б Е К , 1996. С . 1 4 9 . Курс уголовного права. О б щ а я часть. Т о м 1 : У ч е н и е о

п р е с т у п л е н и и . Под. ред. Н . Ф . К у з н е ц о в о й , И . М . Т я ж к о в о й . - М.:

изд. Зерцало, 1999. С.202. * I atviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987, 296.Ipp. " Курс уголовного права. О б щ а я часть. Т о м 1: У ч е н и е о

п р е с т у п л е н и и . Под. ред. Н . Ф . К у з н е ц о в о й , И . М . Т я ж к о в о й . - М.:

изд. З е р ц а л о , 1999. С.332. ' Уголовное право. О б щ а я ч а с т ь . У ч е б н и к / под ред.

Н.И.Ветрова и Ю . И . Л я п у н о в а - М.: Н о в ы й юрист, 1997. С.259. 111'.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 92.Ipp.

Курс уголовного права. О б щ а я часть. Т о м 1: У ч е н и е о

п р е с т у п л е н и и . Под. ред. Н . Ф . К у з н е ц о в о й , И . М . Т я ж к о в о й . - М.:

ИЗД. З е р ц а л о , 1999. С.501. " 11аумов А . В . Р о с с и й с к о е уголовное право. О б щ а я ч а с т ь . Курс

ПвКЦИЙ. М.: И з д . Б Е К , 1996. С.283. "' Уголовное право. О б щ а я ч а с т ь . У ч е б н и к / под ред.

11.И.Ветрова и Ю . И . Л я п у н о в а - М.: Н о в ы й юрист, 1997. С.324. Курс уголовного права. О б щ а я часть. Т о м 1: У ч е н и е о п р е с т у п л е н и и . Под. ред. Н . Ф . К у з н е ц о в о й , И . М . Т я ж к о в о й . -М.: и з д . Зерцало, 1999. С.389.

" Уголовное право. О б щ а я ч а с т ь . У ч е б н и к / под ред. 11.И.Ветрова и Ю . И . Л я п у н о в а - М.: Н о в ы й юрист, 1997. С.143.

' Г.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 156.Ipp. 1 11'.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 76.Ipp. м К р ы л о в а H.E., Серебренникова A . B . Уголовное право

з а р у б е ж н ы х стран ( А н г л и я , С Ш А , Ф р а н ц и я , Г е р м а н и я ) . М.:

| и з д . З е р ц а л о , 1998. С.134.

''' Р.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 82.Ipp. "' P.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārīgā daļa. Rīga, 1934, 86.Ipp.

S o u n a r ī c i t a s T i e s u n a m u a ģ e n t ū r a s i z d o t ā s J g r ā -m$&m V;M' ā?, " l i k š u n a m u a ģ e n t ū r a s t e l p ā s , M ā r s t a ļ u ielā 19, 1 .stāvā, i e p r i e k š p i e z v a ­n o t p a t ā l r u n i 7 2 2 8 1 2 6 .

P a š l a i k p ā r d o š a n a i r š ā d a s g r ā m a t a s :

• Latvijas Republikas Satversme. K.Dišlers. Raksti par Latvi­jas Republikas Satversmi

• Normatīvo aktu krājums ģimenes tiesībās

• Normatīvo aktu krājums par tiesu iekārtu un tiesnešu darbību

• LR Satversme. Par tautas nobalsošanu un likumu ierosinā­šanu. Saeimas vēlēšanu likums. Par centrālo vēlēšanu komisiju. Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlē­šanām

• Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa: Mācību grā­mata / Aut.kolektīvs U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre

• Civilprocesa likuma komentāri. Sagatavojis autoru kolek­tīvs prof. K.Torgāna un M.Dudeja vispārīgā zinātniskā re­dakcijā

•Apgabaltiesu prakses apkopojums krimināllietās 1998.gads

• Normatīvo aktu krājums valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā ar komentāriem.

• Latvijas Republikas apelācijas instances civillietu nolē­mumu apkopojums 1 998.-1999.gads

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

• Komerclikums. Komercķīlas likums. Koncernu likums. Ar V.Beļajeva, A.Strupiša un G.Višņakovas skaidrojumiem