saturs - meteo.lv · mission of newly established state agency is also expand-ed encompassing new...

B A P A P U B L I S K A I S G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 4

I Ievads 2

II Pårskata gadå notikußås bütiskåkås pårmaiñas 3

III Attîstîbas vésture 3Zinåtniskå kodolreaktora büvniecîba un darbîba 3Galvenie sasniegumi kodolener©ijas jomå 4Rîgas kritiskais stends 4Radiåcijas kontürs 5Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons” 5

IV Juridiskais statuss un struktüra 6

V Galvenie uzdevumi un prioritåtes 6

VI Darbîbas rezultåti un to izvértéjums 7Programmu rezultatîvo rådîtåju izpildes analîze un valsts budΩeta lîdzek¬u izlietojuma efektivitåtes izvértéjums 7Salaspils kodolreaktors 7Uzturéßana un demontåΩa 8Radioaktîvo atkritumu sagatavoßana un pårstråde 8Materiålu radioaktivitåtes testéßanas laboratorija 8Radiåcijas droßîbas dienests 10Aktualizétå Salaspils kodolreaktora likvidåcijas koncepcija 12Salaspils kodolreaktora likvidåcijas IVN veikßana 13Spectérpu dezaktivåcija 14Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons” 14Dubultu objekta dezaktivåcijas sagatavoßana 15Radiåcijas monitoringa programmu izpilde objektos 16

VII Starptautiskie projekti un jaunås iniciatîvas 19Pasåkumi, kas veikti pakalpojumu kvalitåtes uzlaboßanai, to rezultåti 20Pasåkumi, kas veikti vadîbas audita un iekßéjås kontroles ieteikumu realizåcijai 20Iekßéjås kontroles sistémas efektivitåte un plånotie uzlabojumi 20Sadarbîba ar paßvaldîbåm 20

VIII Finanséjums un tå izlietojums 21

IX Personåla izglîtoßana un kvalifikåcijas paaugstinåßana 21

X Vides aizsardzîbas projektu realizåcija 21

XI Valsts investîciju projektu realizåcija 22

XII Prognozes un plåni 23

Pielikums Nr. 1 - BudΩeta lîdzek¬u izlietojums 24

Saturs


Latvijå jau vairåkus gadu desmitus daΩådås zinåtnes untehnikas nozarés, kå arî medicînå sekmîgi tiek izman-totas kodoltehnolo©ijas. Íajå laikå ir tapußas simtiempublikåcijas, sañemti vairåki desmiti autorapliecîbu unpatentu, sagatavoti augstas klases speciålisti, zinåtñuma©istri un doktori, ir izveidojusies starptautiski atzîtaRîgas skola vairåkås zinåtñu nozarés, kurås tiek izman-totas radiåcijas un kodoltehnolo©ijas, pieméram,kodolfizikå, magnetohidrodinamikå u.c..

Apståk¬os, kad ir apturéta Salaspils kodolreaktora dar-bîba un tas tiek demontéts, Latvijas zinåtnieku, medi˚uun rüpniecisko raΩotåju iespéjas pielietot kodoltehno-lo©ijas ir stipri ierobeΩotas, pazeminås valsts zinåtniskitehniskais potenciåls.

Salaspilî gandrîz 40 gadus strådåja Salaspils zinåtnis-kais kodolreaktors. Reaktora darbîbas gados nav noticisneviens kaut cik nopietns incidents vai avårija, kas bü-tu ietekméjis Salaspils iedzîvotåjus vai apkårtéjo vidi.

Pårskata gada laikå ir pabeigta Bezpe¬ñas organizåcijasValsts SIA “RAPA” pårveidoßana par Radioaktîvo atkri-tumu pårvaldîbas valsts a©entüru, savukårt Radioaktîvoatkritumu pårvaldîbas valsts a©entüra ir ieguvusinozîmîgu funkciju paplaßinåjumu saskañå ar 2004.gada beigås pieñemtajiem Ministru Kabineta noteiku-miem par Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüras izveidoßanu. Jaunås valsts a©entüras misija irpaplaßinåta ar jauniem mér˚iem – “nodroßinåt bîstamoatkritumu pårstrådes valsts objektu, sadedzinåßanasiekårtu, poligonu un citu infrastruktüras valsts objektu,kå arî radioaktîvo atkritumu un kodolobjektu droßuapsaimniekoßanu”.

Neraugoties uz pédéjos gados veiktajåm vairåkkårtéjåmreorganizåcijåm, a©entüra ir veikusi apjomîgus darbusun realizéjusi nozîmîgus starptautiskus projektus. Pa-teicoties jaunajåm iniciatîvåm, skaidri iezîméjas iestå-des tålåkas attîstîbas perspektîvas.

Íis pårskats atspogu¬o 2004. gadå veikto darbîbu, kå arîsniedz nelielu ieskatu par kodolreaktora un Baldonesradioaktîvo atkritumu glabåtavas attîstîbas vésturi uniestådes nåkotnes perspektîvåm.

For several decades nuclear and radiation technologieshave been successfully used in various science andtechnology fields, as well as in medicine. During all thistime, hundreds of publications have been produced; tensof patents received, and high class specialists and doctorshave been prepared. Riga has been internationally recog-nized as a leading school in various science branches,where radiation and nuclear technologies are used, forinstance, in nuclear physics, magnetohydrodinamics, etc.

Under circumstances, when nuclear research reactor inSalaspils has been shut down and is presently under-going a decommissioning and dismantling process, theavailable options have dramatically been reduced forLatvian science community, as well as medical com-munity and industrial producers, thus lowering state’sscientific and technical potential.

Nuclear research reactor in Salaspils has been operatingfor almost 40 years. During all the years of operation,neither serious incident, nor accident has beenobserved there, which could have caused seriousimpact on inhabitants of Salaspils or the environment.

During the year 2004 reorganization of non-profit statelimited liability company “RAPA” into State Agency forRadioactive Waste Management. Moreover, State Agencyfor Radioactive Waste Management had been delegatedadditional expansion of functions and responsibilities inline with Cabinet of Ministers regulations on the establish-ment of State Agency for Hazardous Waste Management.Mission of newly established state agency is also expand-ed encompassing new goals – to ensure safe managementof hazardous waste processing, incineration plants, con-trolled landfills and other state infrastructure sites relatedto hazardous waste management, as well as to ensure safemanagement of radioactive waste and nuclear facilities.

Despite the fact that several reorganizations have takenplace over the last couple of years, the agency has managedto undertake extensive work and has implemented signifi-cant international projects. In addition, because of new ini-tiatives one may clearly see further development options.

This annual public report reflects the extensive workdone during 2004, as well as provides a brief historicalinsight of development of nuclear research reactor inSalaspils and radioactive waste repository in Baldone,as well as sketches the future developments.

I NODAÒA

2

Ievads

BAPA direktors A. Abramenkovs

B A P A P U B L I S K A I S G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 4 3

Pårskata gadå notikußas vairåkas bütiskas pårmaiñas.2004. gadå faktiski pabeigta Bezpe¬ñas organizåcijasValsts SIA “RAPA” reorganizåcija par Radioaktîvo at-kritumu pårvaldîbas valsts a©entüru atbilstoßi LR Mi-nistru kabineta 2003. gada 3. decembra RîkojumamNr. 744 “Par bezpe¬ñas organizåcijas valsts sabiedrîbasar ierobeΩotu atbildîbu “RAPA” reorganizåciju un Ra-dioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entürasizveidoßanu”. Savukårt Radioaktîvo atkritumu pår-valdîbas valsts a©entüra, pagåjußajå gadå ieguvanozîmîgu funkciju paplaßinåjumu saskañå ar 2004.gada 23. novembrî pieñemtajiem LR Ministru Kabinetanoteikumiem Nr. 968 “Bîstamo atkritumu pårvaldîbasvalsts a©entüras nolikums” no 2005. gada 1. janvåra

izveidota Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüra.

Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüra ir Videsministrijas pårraudzîbå esoßa valsts ieståde.

Jaunås valsts a©entüras funkcijas ir ievérojami papla-ßinåtas: “nodroßinåt radioaktîvo atkritumu un kodolob-jektu droßu apsaimniekoßanu, kå arî valsts bîstamoatkritumu apsaimniekoßanas infrastruktüras objektuapsaimniekoßanu Latvijå un nodroßinåt tiesîbu aktiemun programatiskajiem dokumentiem atbilstoßas ßoatkritumu apsaimniekoßanas sistémas izveidi Latvijå”.

II NODAÒAPårskata gadå notikußås bütiskåkås pårmaiñas

Zinåtniskå kodolreaktora büvniecîba undarbîba

Kodolener©étikas straujå attîstîba 20. gadsimta II puséskåra arî Latviju. Saskañå ar Padomju Savienîbas val-dîbas plåniem izvérst viså valsts teritorijå zinåtniskospétniecîbas darbus, kas saistîti ar atomener©ijas izman-toßanu, Rîgas tuvumå Salaspilî tika uzbüvéts LatvijasZinåtñu akadémijas Fizikas institüta Salaspils kodol-reaktors, kurß tika iedarbinåts 1961. gada 26. septembrîun bija paredzéts zinåtnisko pétîjumu veikßanai kodol-spektroskopijå, cietvielu radiåcijas fizikå un ˚îmijå,radiåcijas biolo©ijå, kodoltehnikå un citås zinåtnes uztehnikas nozarés.

Zinåtniskå kodolreaktora büvniecîbas lémumu pieñé-ma Maskavå, PSRS Ministru Padomé 1958. gada 26.aprîlî. Latvijas PSR valdîba, ñemot vérå PSRS MinistruPadomes pieñemto lémumu par reaktora celtniecîbu,deva rîkojumu (1958. g. 4. jülijs) veikt visus nepiecie-ßamos pasåkumus reaktora celtniecîbai, bet P. StuçkasLatvijas Valsts Universitåtei såkot ar 1958./1959. un1959./1960. måcîbu gadu uzsåkt studentu sagatavoßanudarbam reaktorå.

IRT tipa zinåtniskais kodolreaktors tika uzbüvéts pécMaskavas Valsts Speciålå Projektéßanas institüta(Gosudarstvennij Specializirovannij Projektnij Institutjeb GSPI) un Nauçno Issledovate¬skij InstitutKompleksnih Energetiçeskih Tehnolo©ij jeb NIIKET)

III NODAÒAAttîstîbas vésture

projekta, ßî projekta zinåtniskais vadîtåjs bija KurçatovaAtomener©ijas Institüts. IRT tipa kodolreaktors ir zinåt-niskais üdens–üdens baseina tipa reaktors. Lielåko da¬ureaktoram nepiecießamo iekårtu izgatavoja Gorkijasrüpnîca p/k 52 jeb Novoje Sormovo. Kodolreaktors dar-bîbu uzsåka 1961. gada 26. septembrî, izmantojotEK–10 tipa kodoldegvielas kasetes. Pirmå darba zonatika savåkta 1961. gada 28. septembrî un saståvéja no 26EK–10 tipa kasetém. Tajå laikå tika izmantota kodol-degviela ar bagåtinåjuma pakåpi 10%, ré˚inot pécuråna–235 izotopa.

Reaktora korpusa büvniecîba


Salaspils zinåtniskå kodolreaktora teritorijå atradås bü-tîbå divi kodolobjekti – (i) IRT tipa zinåtniskais kodol-reaktors, un (ii) Rîgas kritiskais stends (“nulles jaudas”reaktors) jeb RKS.

Kodolreaktors strådåja ar nominålo jaudu no 1500 lîdz2200 kW lîdz pat 1974. gadam, kad tika veikta reaktorarekonstrukcija – reaktora biolo©iskås aizsardzîbas kor-puså ievietojot jaunu båku no nerüséjoßå térauda, no-mainot kodolreaktora aktîvo zonu, paredzot reaktoradarbu ar jauna tipa kodoldegvielas kasetém ar bagåtinå-juma pakåpi 90% péc uråna-235, uzlabojot reaktoradzeséßanas sistému, uzstådot 4 jaunus siltummaiñusno nerüséjoßå térauda, 6 jaunus cirkulåcijas sükñus pir-majå dzeséßanas kontürå, kå arî uzbüvéjot 6 sekcijudzesétavu ar 4 sükñiem otrajå dzeséßanas kontürå. Gra-fîta neitronu atstarotåjs tika nomainîts ar metåliska be-rilija atstarotåju ar kopéjo berilija masu 250 kg, tådéjå-di ievérojami uzlabojås reaktora zonas kodolfiziskie pa-rametri un samazinåjås uråna patériñß.

Péc rekonstrukcijas reaktors tika nosaukts par IRT-M.Salaspils kodolreaktors bija pirmais zinåtniskais kodol-reaktors, kuram tika uzticéta jaunås augsti bagåtinåtåskodoldegvielas (90%) kaseßu IRT-3M pårbaude un iz-mantoßana reålajos darba apståk¬os. Péc rekonstrukci-jas pabeigßanas kodolreaktora termiskå jauda sasniedza5000 kW (5 MW) un ar ßådu jaudu tas strådåja lîdz patsavai apturéßanai 1998. gada vasarå.

Galvenie sasniegumi kodolener©ijas jomå

Kodolreaktors bija vienîgais civilais kodolcentrs Balti-jå, kur augstå zinåtniskå lîmenî tika veikti daΩåda veidapétîjumi: apkårtéjås vides un üdeñu piesårñojuma arsmago metålu joniem noteikßana izmantojot neitronuaktivåcijas analîzi, tåpat tika izstrådåtas metodes pus-vadîtåju materiålu radiåcijas tehnolo©ijå, radiofarm-

preparåtu raΩoßanå, medicînisko preparåtu un aparatü-ras sterilizéßanai un daudzås citås zinåtnes un tehnikasnozarés. Pétîjumu veikßanai tika izmantoti 10 horizon-tålie un 12 vertikålie eksperimentålie kanåli, kå arî ori-©inålas konstrukcijas radiåcijas kontürs.

Salaspils kodolreaktorå tika radîti jauni pret neitronu ungamma starojuma izturîgi materiåli, kas nepiecießamikodoltehnolo©iju un ar to saistîtås tehnikas pilnveidoßa-nai. Pie tådiem pétîjumiem jåmin elektroizolåcijas mate-riålu pétîjumi izmantoßanai kodolsintézes reaktoros, liti-ja saturoßi materiåli tritija ©eneréßanai, urånu saturoßisåls ß˚îdumi specifisku kodolreaktoru izstrådé u.c. Lielsdarbs tika ieguldîts daΩådu materiålu un elektroniskåstehnikas elementu radiåcijas izturîbas pétîjumos.

Rîgas kritiskais stends

Kritiskais stends RKS-25 (Rîgas kritiskais stends) tikauzbüvéts un pirmo reizi iedarbinåts 1966. gada 15. sep-tembrî. Tas bija nelielas jaudas kritiskais stends jebnulles jaudas pétnieciskais kodolreaktors, kas strådåjaar jaudu lîdz 25 W. Bütîbå tas bija otrs kodolreaktors Sa-laspilî. Pétniecîbas darbu izpildei tika izvéléts üdens-üdens baseina kodolreaktora tipu, ar üdens tilpumu 10m3. Projekta izstrådi veica Latvijas Zinåtñu akadémijasFizikas institüta darbinieki. Tå aktîvås zonas konfigurå-cija bija tießi tåda pati kå lielajam reaktoram, kuråneitronu lauka konfiguråcija abiem reaktoriem bijavienådi, bet neitronu plüsmas intensitåte RKS bijamiljons reiΩu mazåka, nekå “lielajå” reaktorå. RKS-25konstrukcija bija piemérota daΩåda tipa kodoldegvielaskaseßu izmantoßanai.

Divdesmit piecu gadu laikå bija izstrådåtas un izpétîtas30 daΩådas kodolreaktora kritiskås masas. Íajå laikå tikaiegüta liela pieredze darbå ar kodoldegvielu, jo izmantojakodoldegvielu ar 10%, 36% un 90% bagåtinåjuma

4

Nr. Pétîjumu objekti un tematiskie jautåjumi Laika periods

1. Pétnieciskå reaktora celtniecîba un problémas

2. Kritiskå stenda (nulles jaudas kodolreaktora) RKS-25 izstråde un izmantoßana zinåtnes un tautsaimniecîbas vajadzîbåm

3. Radiåcijas kontüra RKL (gamma staru avota) izstråde un izmantoßana zinåtnes un tautsaimniecîbas vajadzîbåm

4. Neitronu spektra mérîjumi atomelektrostacijås

5. Kodolreaktoru regulatoru sistému izstråde ar ß˚idru metålu un rotéjoßiem elementiem

6. Magnetohidrodinamisko iekårtu izstråde kodolreaktoriem

7. Kodoldegvielas elementu temperatüras un hermétiskuma mérîßana

8. Kodolreaktora elektromagnétisko un pneimatisko pastu radîßana

9. Materiålu radiåcijas izturîbas pétîjumi

10. Radiåcijas le©étu materiålu (Si) raΩoßana

11. Radiofarmaceitisko preparåtu (Tc – 99m, Xe -124) raΩoßana

12. DaΩådu materiålu radiåcijas sterilizåcija

1960.-1998.

1965.-1990.

1963.-1998.

1975.-1980.

1970.-2000.

1953.-2000.

1970.-1978.

1962.-1970.

1965.-1998.

1993.-1998.

1989.-1998.

1965.-1998.


pakåpi péc uråns-235 izotopa. Tika noteikti ne tikai reak-tora kritisko masu lielumi, bet arî izpétîts neitronu plüs-mu sadalîjums aktîvajå zonå un tås apkårtné, vadîbas unaizsardzîbas iekårtu ietekme uz kodolreaktora darbîbu unsiltumener©ijas izdalîßanås materiålos.

Uz RKS-25 båzes bija pårbaudîti un optimizéti atseviß˚iradiåcijas kontüra elementi ar viegli küstoßo indija-galli-ja-alvas metålisko sakauséjumu, kå arî pats radiåcijaskontürs kopumå. Iegütå informåcija par fizikåli-tehnis-kajiem raksturlielumiem bija izmantota kodolreaktoråIRT-M un radiåcijas kontüra RK-LM projekta izstrådé.RKS-25 izvérsås par nopietnu poligonu kosmoså izman-tojamo reaktoru regulatoru izstrådei un pétniecîbai.

Kopß 1993. gada februåra kritiskå stenda darbîba ir aptu-réta, aktîvå zona un vadîbas sistémas ir demontétas unkodoldegviela pårvietota uz kodoldegvielas glabåtavu.Faktiski Rîgas kritiskais stends ir pilnîbå demontéts.

Radiåcijas kontürs

Kodolreaktoram bija piesaistîts ori©inåls, ¬oti jaudîgsgamma starojuma avots – radiåcijas kontürs. Radiåcijaskontürs bija specifiska iekårta, kuras darbîbas rezultåtåneitronu plüsma tika konvertéta par augstas ener©ijasgamma starojumu. Projekta autori bija Latvijas Zinåtñuakadémijas Fizikas institüta darbinieki.

Radiåcijas kontürå tika izmantots viegli küstoßs (Tkuß –+11°C) metålu sakauséjums, indijs-gallijs-alva, kas cir-kulé no aktîvås zonas uz “karsto kameru”. Radiåcijaskontürs strådå péc ßåda principa: indijs, kas atrodas sa-kauséjumå nonåkot aktîvås zonas atstarotåjå tiek apsta-rots ar neitroniem, aktivéjas un ßim radioaktîvajam Inizotopam sabrükot, tiek izmesti augstas ener©ijas gam-ma kvanti, t.i., indijs k¬üst par spécîgu gamma staroju-ma avotu. Í˚idrais metålu sakauséjums cirkuléja caurapstaroßanas kameru, kur gamma starojumu izmantojadaΩådiem tehnolo©iskiem apstarojumiem. Grütåkais uz-devums bija atrasts tådu metålu sakauséjumu saståvu,kurß saglabåtos ß˚idrå ståvoklî istabas temperatürå kåciti metåli un sakauséjumi. Metålu sakauséjumå bijajåbüt elementam, kurß ¬oti viegli aktivétos, neitronustarojuma ietekmé un bütu ar pietiekoßi îsu pussabru-kßanas periodu, kas nodroßinåtu augstu starojuma in-tensitåti un iespéju veikt iekårtas apkopi un remontus.

Radiåcijas kontürs darbîbu uzsåka 1963. gada 15. jan-vårî. Péc rekonstrukcijas 1974. gadå radiåcijas kontürådarbojås divi starotåji ar kopéjo gamma staru jaudu 2,0MGy/h. Vélåk ßåda tipa dizaina radiåcijas kontürusizveidoja arî citos Padomju Savienîbas zinåtniski pét-nieciskajos kodolreaktoros Gruzijå (Tbilisi) un Krievijå(Tomskå un Obñinskå). Radiåcijas kontüru plaßi izman-toja pétniecîbå – radiåcijas fizikå, radiåcijas ˚îmijå unradiobiolo©ijå, kå arî praktisko jautåjumu risinåßanå,pieméram, medicînisko instrumentu un materiålu ste-rilizåcijå, koksnes, poliméru un citu materiålu modifi-

céßanai. Uz radiåcijas kontürå izstrådåto pétîjumu bå-zes tika re©istréti patenti vairåkås årvalstîs.

Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons”

Divdesmitå gadsimta piecdesmitajos gados un seßdes-mito gadu paßå såkumå lîdz radioaktîvo atkritumu gla-båtavas “Radons” izveidoßanai radioaktîvie atkritumitika uzglabåti vairåkås vietås – galvenokårt Zinåtñuakadémijas Fizikas institütå, Mikrobiolo©ijas institütå,Rîgas Politehniskajå institütå, Latvijas Universitåté,MeΩsaimniecîbas problému institütå u.c..

Såkot ar 1962. gada oktobri, visi radioaktîvie atkritumi,kas rodas Latvijå, tiek savåkti un transportéti uz cen-tralizéto radioaktîvo atkritumu uzglabåßanas, apstrådesun apglabåßanas punktu Baldoné, kuru paßreiz pårval-da Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüra“BAPA”.

Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons” atrodas ~ 5km no Baldones, 27 km uz dienvidaustrumiem noRîgas un aptuveni 23 km no Salaspils zinåtniski pét-nieciskå kodolreaktora. Baldones radioaktîvo atkritu-mu glabåtava “Radons” ir vienîgå vieta Latvijå, kur tiekveikta radioaktîvo atkritumu uzglabåßana un pårvaldî-ba. Radioaktîvo atkritumu glabåtava ir pieñémusi radio-aktîvos atkritumus no pétnieciskå kodolreaktora, kå arîaptuveni no 300 citåm Latvijas iestådém un organizåci-jåm, kå arî Ka¬iñingradas apgabala un PSRS karaspékada¬åm un militårajåm iestådém.

Objekta teritorija kopumå aizñem aptuveni septiñus he-ktårus. Såkotnéji glabåtava Baldoné tika celta kå slepensmilitårs objekts un tå pirmais nosaukums bija “Objektsp/k 33”. Glabåtava tika uzbüvéta saskañå ar tajå laikåspékå esoßajiem normatîvajiem aktiem un standartprasî-båm. Radioaktîvo atkritumu apglabåßanas punkts pirmosradioaktîvos atkritumus pieñéma apglabåßanai 1962.gada oktobrî.

Objekta teritorijå atrodas administratîvais korpuss, spe-cializétå autotransporta garåΩa ar katlu måju, artéziskåaka ar üdens rezervuåru un sükñu staciju, transforma-toru stacija, dezaktivåcijas punkts ar katlu måju, joni-zéjoßå starojuma avotu pagaidu glabåtavu un 7 radio-aktîvo atkritumu apglabåßanas tvertnes. Objektå ir sep-tiñas daΩåda tilpuma radioaktîvo atkritumu uzgla-båßanas/apglabåßanas tvertnes:• trîs betona tvertnes, katra ar tilpumu 200 m3 (aizpil-

dîtas un slégtas);• divas betona tvertnes, katra ar tilpumu 40 m3 (aiz-

pildîtas un slégtas);• viena betona tvertne ar nerüséjoßå térauda oderéjumu

ar tilpumu 200 m3 ß˚idro radioaktîvo atkritumu uzgla-båßanai (atrodas ~ 3 m3 mazaktîvu ß˚idro atkritumu);

• ekspluatåcijå esoßå betona tvertne ar kopéjo tilpu-mu 1200 m3 (aizpildîjums ~ 15%).


Saskañå ar apstiprinåto iestådes Nolikumu, Radio-aktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras galvenaisuzdevums ir nodroßinåt radioaktîvo atkritumu unkodolobjektu droßu apsaimniekoßanu.

A©entüras funkcijas:• radioaktîvo atkritumu un jonizéjoßå starojuma avo-

tu savåkßana, iepakoßana, uzglabåßana, apstrådåßa-na, pårstrådåßana un apglabåßana;

• slégto jonizéjoßå starojuma avotu un radioaktîvo at-kritumu transportéßana;

• Salaspils kodolreaktora iekårtu un kodolmateriåludroßa apsaimniekoßana;

• Salaspils kodolreaktora likvidéßanas un demontå-Ωas nodroßinåßana.

6

IV NODAÒAJuridiskais statuss un struktüraRadioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüra irVides ministrijas pårraudzîbå esoßa valsts ieståde.A©entüras ßtatu sarakstå uz 2004. gada 31. decembribija 50 ßtata darbinieku vietas.

Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entürå“RAPA” ietilpst ßådas galvenås struktürvienîbas:• Salaspils kodolreaktora likvidéßanas grupa;• Radiåcijas droßîbas dienests;• Radioaktîvo atkritumu glabåtavas “Radons” apsaim-

niekoßanas grupa;• Salaspils kodolreaktora apsaimniekoßanas grupa;• Darba droßîbas, ugunsdroßîbas un kvalitåtes nodro-

ßinåßanas grupa;• Radioaktîvo materiålu testéßanas un datu apstrådes

laboratorija.

Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras“RAPA” apsaimnieko ßådus objektus:• kodolreaktors (Salaspils, Miera iela 31);• radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons” (Rîgas

rajons, Baldones lauku teritorija);• bijußais spectérpu dezaktivéßanas iecirknis (Rîga,

Platå iela 11);• speciecirknis (Jürmala, Kapsétas ielå 1).

Iestådes struktüras shéma attélota 1. attélå. “RAPA”struktüra ir veidota vertikåli centralizéta, lai varétu sek-mîgi pildîtu uzdotås funkcijas un iestådes misiju:“droßu kodoliekårtu ekspluatåciju un radioaktîvo atkri-tumu apsaimniekoßanu”. Iestådes struktürvienîbu gal-venås funkcijas vérstas uz to, lai nodroßinåtu droßukodolobjektu ekspluatåciju un veiktu droßu radioaktîvoatkritumu apsaimniekoßanu.

V NNOODDAAÒÒAAGalvenie uzdevumi un prioritåtes

Direktors Administråcija

Salaspilskodolreaktora

likvidéßanas grupa

Radioaktîvo atkritumuglabåtavas "Radons"apsaimniekoßanas

grupa

Salaspils kodolreaktoraapsaimniekoßanas grupa

Darba droßîbasugunsdroßîbas un

kvalitåtesnodroßinåßanas

grupa

Radioaktîvo materiålutestéßanas un datu

apstrådes laboratorija

Radiåcijasdroßîbasdienests

Att. Nr. 1 Struktüras shéma


VI NNOODDAAÒÒAADarbîbas rezultåti un to izvértéjumsProgrammu rezultatîvo rådîtåju izpildes analîze un valsts budΩeta lîdzek¬uizlietojuma efektivitåtes izvértéjums

Rezultatîvå rådîtåjanosaukums

Pårskata perioda plåns Faktiskå izpildepårskata periodå

Radioaktîvo atkritumuapsaimniekoßana

6000 Cijeb 2,22 x 1014 Bq

11027 Cijeb 4,08 x 1014 Bq

2204 kgSpectérpu dezaktivåcija 2000 kg

A©entüras darbîbas virzieni:• apsaimnieko radioaktîvo atkritumu glabåtavu

“Radons”;• piedalås valsts nozîmes jonizéjoßå starojuma avotu

kontroles programmas izpildé; • testé radioaktîvos materiålus un slégtos starojuma

avotus, kå arî nodroßina nepiecießamos pétîjumusßo uzdevumu izpildei;

• veic radiåcijas monitoringu a©entüras valdîjumåesoßajås teritorijås;

• piedalås radiåcijas avåriju seku likvidéßanå;• uzglabå valsts materiålo rezervju dozas jaudas mér-

aparatüru, kas satur jonizéjoßå starojuma avotus;• sagatavo un îsteno vides aizsardzîbas projektus.

Reorganizéjot Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüru “RAPA” un Vides ministrijas pårraudzîbå iz-veidojot Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüru“BAPA” paplaßinåjås a©entüras darbîbas virzieni unmér˚i, tådéjådi nodroßinot radioaktîvo atkritumu unkodolobjektu droßu apsaimniekoßanu, valsts bîstamoatkritumu apsaimniekoßanas infrastruktüras objektuapsaimniekoßanu Latvijå un tiesîbu aktiem un program-matiskajiem dokumentiem atbilstoßas ßo atkritumu ap-saimniekoßanas sistémas izveidi Latvijå.

2004. gadå a©entüras prioritåtes un darbîba bija vérstauz kodolobjektu droßu uzturéßanu, kodolreaktora likvi-déßanas darbiem, kodolobjektu droßîbas palielinåßanuatbilstoßi normatîvo aktu prasîbåm, kå arî pakalpojumusniegßanu.

“RAPA” realizé valsts budΩeta programmas “Bîstamoun radioaktîvo vielu apsaimniekoßana” apakßprogram-mu “Radioaktîvo vielu apsaimniekoßana”. Aplükotsstruktürvienîbu darbîbas izvértéjums atbilstoßi a©entü-ras nolikumå noteiktajåm funkcijåm. Aplükoti arî gal-venie objekti.Savå darbîbå “RAPA” balstås uz ßådåm pamatnostådném: • kodolobjektu droßa uzturéßana;• Salaspils kodolreaktora likvidéßanas darbi;• radioaktîvo atkritumu apsaimniekoßana;• pakalpojumu sniegßana.

2004. gadå tika veikti ßådi organizatoriskie pasåkumi –pabeigta Bezpe¬ñas organizåcijas Valsts SIA “RAPA”reorganizåcija par Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbasvalsts a©entüru. 2004. gada laikå tika uzsåkta Radioak-tîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras reorganizå-cija par Bîstamo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüru,kas pabeigta 2005. gada janvårî. Minétås reorganizåci-

jas aplükotas sada¬å “Pårskata gadå notikußås bütiskå-kås pårmaiñas”.

Struktürvienîbas izveidotas saskañå ar a©entüras no-likumu un galvenajiem darbîbas virzieniem un priori-tåtém. Turpmåkajås pårskata sada¬ås aplükoti svarîgå-kie pårskata gadå paveiktie darbi.

Salaspils kodolreaktors

Salaspils kodolreaktorå veikti ßådi galvenie darbi:• Salaspils kodolreaktora zålé tika uzstådîta tritija

monitoringa iekårta, lai nodroßinåtu radiåcijas aiz-sardzîbas prasîbu izpildi kodolreaktora zålé;

• 2004. gadå tika turpinåta starptautiskå tehniskås sadar-bîbas projekta ar Starptautisko Atomener©ijas a©en-türu realizåcija par Salaspils kodolreaktora aprîkoßanuar radioaktîvo izmeßu kontroli. 2005. gadå plånots uz-stådît radioaktîvo izmeßu kontroles sistému;


• organizéta valsts iepirkuma procedüra par Salaspilskodolreaktora teritorijas aprîkoßanu ar neitronu ra-diåcijas kontroles sistémåm (2001. gada 16. oktobraMinistru kabineta sédes protokollémuma Nr. 50, 2.pararagråfa “Latvijas valdîbas rîcîbas plånå teroris-ma apkaroßanå“ punktå J.10 un Ministru kabineta2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 508 “Joni-zéjoßå starojuma avotu fiziskås aizsardzîbas prasî-bas” noteikto pasåkumu realizéßanai);

• Radiåcijas droßîbas dienests veica regulåru kontroleszonå strådåjoßå personåla dozimetrisko kontroli unkodolreaktora telpu un teritorijas monitoringu atbil-stoßi apstiprinåtajai monitoringa programmai.

Uzturéßana un demontåΩa• 2004. gadå pilnîbå tika demontéta horizontålo eks-

perimentålo kanålu biolo©iskå aizsardzîba, rezul-tåtå iegüstot, uzskaitot, pårstrådåjot, dozimetriskipårbaudot un iepakojot 628 daΩådus objektus ar ko-péjo masu 211 167,31 kg. No valsts uzraudzîbas at-brîvoti ßådi ar radioaktîvajiem atkritumiem saistîtiemateriåli:

• parafîns ar melnå metåla deta¬u pildîjumu –2 970 kg;

• parafîns – 7 560 kg;• melnå metåla lüΩñi – 118 340 kg;• betona büvgruΩi – 71 147 kg; • svina lüΩñi – 7 640 kg.

• DemontåΩas rezultåtå iegütie radioaktîvie atkritumitika pårstrådåti un péc pårstrådes ievietoti 10 A –172 tipa konteineros. Iepakoti konteineros un iece-mentéti 3330 kg radioaktîvi sasmérétu melnå metå-la lüΩñu un 150 kg svina lüΩñu, cementéßanas pro-ceså izmantojot 4750 litrus radioaktîvå üdens nopirmås 100 m3 tilpuma speckanalizåcijas båkas.Konteineros iepakoti 10521 jonizéjoßå starojumaavoti un KÛO-10 tipa konteineros iepakoti 652 jo-nizéjoßå starojuma avoti, kas saturéja ilgi dzîvojoßosizotopus. Kopéjais 2004. gadå iepakoto un apglabå-to jonizéjoßå starojuma avotu daudzums ir 11173.Dati par visiem minétajiem objektiem ievadîti ko-péjå elektroniskajå datu båzé.

• Uz radioaktîvo atkritumu glabåtavu “Radons” pår-vesti apglabåßanai un ilgstoßai uzglabåßanai 14 A-172 tipa radioaktîvo atkritumu konteineri ar kopéjomasu 56538 kg.

8

Salaspils kodolreaktora nojaukßanas proceså demontétie materiåli (1999.-2002.)

Materiåli/gads

MetållüΩñi (t)

Betons (t)

Citi materiåli (t)

Iepakoti radioaktîvie atkritumi (t)

Iepakoti lietotie slégtiejonizéjoßå starojuma avoti (Bq)

31

64

38

7

4,6 x 1012

48

230

9

16

1,8 x 1012

23

51

11

16

4858vienîbas5,2 x 1012

11,343

0

4,83

16,173

473vienîbas5,2 x 1012

118 340

71 147

18 170

20,762

11,234vienîbas7,02 x 1013

2000 2001 2002 2003 2004

• Salaspils kodolreaktora likvidéßanas pasåkumiveikti atbilstoßi apstiprinåtajam valsts investîcijuprojekta “EV69-04 Salaspils kodolreaktora demon-tåΩa un likvidåcija” plånam. Sagatavoti büvniecîbastehniskie projekti par radioaktîvo atkritumu kontei-neru pagaidu glabåtavas rekonstrukciju un kodol-degvielas pagaidu glabåtavas rekonstrukciju. Izbü-véta un nodota ekspluatåcijå radioaktîvo atkritumukonteineru pagaidu glabåtava.

• Pirms demontåΩas darbu uzsåkßanas tika veikta ko-dolreaktora personåla dezaktivåcijas un apkopestelpu rekonstrukcija.

• Veikta kodolreaktora radiåcijas droßîbas sistému re-konstrukcija.

Radioaktîvo atkritumu sagatavoßana un pårstråde

Saskañå ar a©entüras iekßéjåm nostådném, kopß 2002.gada visas darbîbas ar radioaktîvajåm vielåm un atkri-tumiem tiek veiktas radioaktîvo atkritumu pårstrådesiecirknî, kurß atrodas Salaspils kodolreaktora teritorijå.Iecirknî ir uzstådîta specializéta radioaktîvo atkritumupårstrådes iekårta. Radioaktîvo atkritumu glabåtavå“Radons” tiek veikta tikai radioaktîvo atkritumu uzgla-båßana/apglabåßana un tur esoßo atkritumu apsaimnie-koßana.2004. gada laikå pårstrådåti, iecementéti un sagatavotiapglabåßanai radioaktîvo atkritumu glabåtavå “Radons”14 konteineri ar atkritumiem, kas satur 1111223344 jonizé-joßå starojuma avotus un radioaktîvie atkritumus arkopéjo masu 2200776622 kg.

652 jonizéjoßå starojuma avoti, kuri saturéja ilgi dzîvo-joßos izotopus, sagatavoti ilgstoßai uzglabåßanai.

Materiålu radioaktivitåtes testéßanaslaboratorija

Materiålu radioaktivitåtes testéßanas laboratorija(MRTL) ir akreditéta LATAK atbilstoßi ISO/IEC 17025standartam un piedalås “Valsts nozîmes jonizéjoßå sta-rojuma objektu radiolo©iskås kontroles programmas”un starptautiskås programmas “Cîña pret nelegålu ko-dolmateriålu un radioaktîvo vielu transportu” izpildé,kå arî veic komerciåla rakstura radioaktivitåtes mérîju-


• 168 paraugi – kopéjås alfa un beta aktivitåtes mérîju-mi vides monitoringa programmas izpildes ietvaros;

• 48 tritija aktivitåtes mérîjumi vides monitoringa prog-rammas izpildes ietvaros un komerciålie pasütîjumi;

• 241 paraugi – gamma spektrometriskie mérîjumi,daΩådi komerciålie pasütîjumi.

Papildus paraugu testéßanai laboratorijå 2004. gadåveikta vesela virkne citu pasåkumu:• ekspertîzes péc LR Droßîbas policijas pasütîjuma

par atklåto dzelzce¬a vagona piesårñojumu ar radio-aktîvo jodu un atrasto uråna konteineru;

• ekspertîzes péc RDC pasütîjuma par P. StradiñaKlîniskajå universitåtes slimnîcå atrastajiem rådijaavotiem un uråna rüdas mineråliem;

• dokumentåcijas sagatavoßana LATAK akreditåcijasapliecîbas pårforméßanai un akreditåcijas saglabåßa-nai. Laboratorijas akreditåcijas apliecîba ir sañemta;

• dokumentu sagatavoßana LATAK uzraudzîbas pår-baudes veikßanai 2004. gada septembrî;

• atbilstoßi LATAK prasîbåm uzturéts MRTL kvali-tåtes nodroßinåjums. Veikti 8 iekßéjie auditi, iekårtuun instrumentu savlaicîga kalibråcija un dokumen-tu uzturéßana un aktualizåcija;

• péc LATAK ekspertu gadskårtéjås MRTL uzraudzî-bas veikßanas sañemts pozitîvs laboratorijas novér-téjums.

Reaktora horizontålo kanålu biolo©iskås aizsardzîbas

neradioaktîvo komponentu demontåΩa

DemontåΩas proceså iegütie parafîna atkritumi

Skats reaktora zålé horizontålo kanålu demontåΩas laikå

Radioaktîvo atkritumu cementéßanas iekårta

Konteineri ar sagatavotiem radioaktîvajiem atkritumiem

pirms transportéßanas uz Baldones RAG “Radons”

mus Latvijas un årvalstu klientiem. Laboratorija ir vie-na no nedaudzajåm akreditétajåm laboratorijåm Lat-vijas Republikå, kura veic radioaktivitåtes mérîjumus.

Materiålu radioaktivitåtes testéßanas laboratorijå veiktaradionuklîdu koncentråcijas noteikßana daΩådos parau-gos. 2004. gadå veikta 1516 paraugu testéßana un izs-niegti testéßanas pårskati, no kuriem:• 872 radiologu personålo aizsarglîdzek¬u testéßana;• 187 paraugi – gamma spektrometriskie mérîjumi

vides monitoringa programmas izpildes ietvaros;


2004. gadå laboratorijas darbinieki J. Bérziñß, D. Rieks-tiña un O. Véveris ar referåtiem piedalîjås Starptautiska-jås konferencés “Ecobalt 2004” (Rîga), starptautiskajåsimpozijå “International Symposium INSINUME 2004”(Albena, Bulgårija), starptautiskajå seminårå “Experiencein Combating Illicit Trafficking of Nuclear and Radio-active Materials” (Vi¬ña, Lietuva) un LU CFI 20. konfe-rencé. Laboratorijas darbinieki regulåri piedalîjußiesLATAK un LATLAB rîkotajos seminåros.

Radiåcijas droßîbas dienests

Radiåcijas droßîbas dienesta (RDD) funkcijås ietilpstdarba vides radiåcijas monitorings un Valsts nozîmesjonizéjoßå starojuma objektu vides monitoringa pro-grammas, kå arî pienåkumu izpilde saskañå ar iestådesNolikumu.

RDD savu darbu organizéja saskañå ar 2004. gada darbaplånu, darba vides radiåcijas monitoringa plånu kodol-reaktorå 2004. gadå un vides monitoringa programmu,t.i., radiåcijas darba vides monitoringu kodolreaktorå,kas sevî ietver virkni pasåkumu:• α -, γ- , β- un neitronu starojuma kontroli ar sta-

cionåriem un pårnésåjamiem kontroles aparåtiemun izdarîto secinåjumu, ka augsta starojuma lîmeñidarba vietås netika konstatéti;

• radioaktîvo aerosolu kontroli darba vietås kontroleszonå un izdarîto secinåjumu, ka ilgi dzîvojoßo β-aerosolu koncentråcija ≤≤0,2 Bq/m3, tåtad ilgi dzîvo-joßo β- aerosolu aerosolu koncentråcija nepårsniedzaerosolu minimåli nozîmîgås aktivitåtes limitus at-bilstoßi minimåli nozîmîgai gada dozai 1 mSv/ gadå(skat. 1. tabulu).

10

Tab.1. Aerosolu minimåli nozîmîgås aktivitåtes limiti

Nuklîds

Co60

Cs137

Pu239

Koncentråcijas limits gaiså Lm,Bq/m3, atbilstoßs 1mSv/gadå

14

60

0,009

Koncentråcijas limits gaiså Lm,Bq/m3, atbilstoßs 20 mSv/gadå

276

1200

0,18

Telpa

Reaktora zåle

Reaktora zåle

Reaktora zåle

Tehnolo©iskåstelpas

Pults

Radio˚îmiskålaboratorija

Citås telpas, kur strådåar radioaktîvajåmvielåm (JSA avotiem)Lietoto spectérpuglabåtavaÌérbtuves, dußas

Izejå no A zonas,B zonas Individuålå dozukontrole

Objekts, vieta,apståk¬i

1, 2, 3 ståvå

1, 2, 3 ståvå

1 vai 2 vai 3 ståvå

grîda, iekårtas, gaiss

grîda, iekårtas, gaiss

boksi, grîda,iekårtas, gaiss

telpas vidü unavotu tießå tuvumå

grîda, kaste

grîda, ierîces

ap©érbu, apavu unlietu kontrolepersonålam

Kontroléjamieparametri

γ- radiåcijas lîmeñakontrole ar 5 kanålusistému VRM-202γ- fons, virsmu α-βsasméréjumsaerosolu α-β aktivitåte

γ- fons, virsmu α-βsasméréjums, aerosolu ∞-å aktivitåte γ- fons, virsmu α-βsasméréjums, aerosoluα-β aktivitåteγ- fons, virsmu α-β sasméréjums, aerosoluα-β aktivitåteγ- fons, virsmu α-βsasméréjums, aerosoluα-β aktivitåteγ- fons, virsmu α-βsasméréjums γ- fons, virsmu α-βsasméréjumsvirsmu α-βsasméréjumsγ-β- individuålås dozasar TLD un citiem ID

BieΩums

paståvîgidarba laikå

darba laikå vai 1 x nedé¬å darba laikåvai 1 x ménesî darba laikå1 x ménesî

1 x ménesî

darba laikåvai 1 x ménesî

darba laikåvai 1 x ménesî

1 x ménesî

1 x ménesî

paståvîgi

paståvîgi

Kodolreaktora kontroles zonå

Tab.2. Darba vides radiåcijas monitoringa apjoms kodolreaktorå 2004. gadå


• darba vietu, iekårtu un instrumentu radioaktîvåsasméréjuma mérîjumus kontroles zonå, un izdarî-to secinåjumu, ka 2004. gadå reaktora zålé grî-das/sienu radioaktîvås sasmérétîbas lîmenis nepår-sniedz 0.4 Bq/cm2 β- aktîviem radionuklîdiem;

• darba térpa, apavu, individuålo aizsardzîbas lî-dzek¬u virsmu radioaktîvå sasméréjuma kontroliizejås no kontroles zonas un nav konstatéti gadîju-mi, kad bütu personåls izgåjis no kontroles zonassasmérétos apavos vai darba térpos;

• personåla individuålo dozu kontroli, izmantojot arîRDC piedåvåtos TLD dozimetrus un papildus indi-viduålos dozimetrus RADOS un Victoreen kon-troles zonå un radiåcijas lîmeni citu darbiniekudarba vietås pårraudzîbas zonå. Secinåjums – pa-augstinåtas un nepamatotas personåla apstarojumaindividuålås dozas nav fiksétas. RDD regulåri veicaarî personåla ikgadéjås veselîbas pårbaudes kontroliun var secinåt, ka RAPA darbinieki, kuri veic darbuar JSA, pietiekami regulåri veic ikgadéjås veselîbaspårbaudes;

• radioaktîvo atkritumu savåkßanas, pagaidu uzgla-båßanas un transportéßanas kontroli un kontroli, kådarbinieki ievéro radiåcijas droßîbas noteikumus uninstrukcijas;

• kodolreaktora noteküdeñu kontroli. Kodolreaktoranoteküdeñi saimnieciskajå un lietus kanalizåcijå irar zemu aktivitåtes lîmeni – maksimålå beta aktivi-tåte ≤0,7 Bq/l. Secinåjums – radionuklîdu dau-dzums, kurß 2004. gadå pa kanalizåcijas sistému iz-vadîts apkårtéjå vidé ir ievérojami mazåks nekå pie-¬aujamais radionuklîdu daudzums, ko gada laikåsaskañå ar normatîvo aktu prasîbåm drîkst izkliedétvidé.

Neparedzétas radiåcijas avårijas situåcijas, radiåcijasdroßîbas normu un pie¬aujamo radiåcijas lîmeñu pår-kåpumi 2004. gada laikå netika konstatéti.

Parauguradioaktivitåtestestéßanaslaboratorijatelpås Koridori, trepjutelpas u.c.Vestibils

Påréjås telpas

Noteküdeñi

1 m augstumå,grîda pie durvîm

1 m augstumå, grîdapie durvîmIzejå no reaktoraékas

1 m augstumå

Lietus un fekålajåkanalizåcijå

γ- fons, virsmu α-βsasméréjums

γ- fons, virsmu α-βsasméréjumaap©érba un lietu α-β- virsmu sasméréjumakontroleγ- fons, virsmu α-βsasméréjuma pårbaudeβ- aktivitåte

1 x ceturksnî

1 x ménesî

paståvîgi

2 x gadå

1 x ménesî

Kodolreaktora pårraudzîbas zonå

Radiåcijas mériekårtas uzstådîßana reaktora zålé

Radiåcijas mériekårta transporta kontrolei reaktora teritorijå

RDD darbinieki 2004. gadå ir veikußi virkni citu darbu:• radioaktivitåtes mérîjumu kvalitåtes nodroßinåßanas

pasåkumus;• radiometriskås aparatüras sagatavoßanu ekspluatå-

cijai un uzstådîßanu attiecîgås darba vietås kontro-les un pårraudzîbas zonå;

• piedalîjås vides monitoringa programmas izpildîßanå;• veica kodolreaktora stacionårås dozimetriskås apa-

ratüras regulåras pårbaudes, profilaksi un remontu.


Aktualizétå Salaspils kodolreaktoralikvidåcijas koncepcija

Ministru Kabineta 1999. gada 26. oktobra sédé (prot.Nr. 57 11. §) “Par Salaspils kodolreaktora likvidéßanuun demontåΩu” tika apstiprinåts Salaspils kodolreakto-ra likvidéßanas un demontåΩas koncepcijas 3. variants– reaktora pilnîga likvidéßana un demontåΩa lîdz“za¬ajam mauriñam” nåkamajos 10 gados. ˆemot véråto, ka no koncepcijas apstiprinåßanas bija pagåjußi jau5 gadi un bija atklåjußies jauni apståk¬i, kas radîja bü-tisku ietekmi uz paßu apstiprinåtås koncepcijas bütîbu,radås nepiecießamîba aktualizét un precizét koncepci-jas galamér˚i, kå arî jåpieñem principiåls lémums partålåkåm darbîbåm ar svaigo un lietoto kodoldegvielulîdz tås izveßanai årpus Latvijas Republikas teritorijas.2004. gada såkumå tika pieñemts lémums par aktual-izétås Salaspils kodolreaktora likvidéßanas un demon-tåΩas koncepcijas (2004.–2010. gads) izstrådåßanu. Íîlémuma pieñemßanas pamatå bija ßådi fakti:

1) reaktora demontåΩas un likvidéßanas darbi netikauzsåkti 2001. gadå, kå bija paredzéts demontåΩas kon-cepcijå. Valsts budΩeta lîdzek¬i 400 000 latu apméråSalaspils kodolreaktora likvidéßanai un demontåΩasdarbu veikßanai tika pieß˚irti tikai 2004. gadå;

2) netika panåkta starpvalstu vienoßanås par svaigåsun lietotås kodoldegvielas pårvietoßanu årpus Latvijasteritorijas 2003. gadå;

3) bija nepiecießams bütiski uzlabot kodoldegvielasuzglabåßanas droßîbu pieaugoßå starptautiskå terorismadraudu apståk¬os;

4) tika iegüta bütiska papildus informåcija par radio-ekolo©isko ståvokli kodolreaktora teritorijå.

2004. gadå kodolreaktora likvidéßanas un demontåΩaspasåkumi tika veikti atbilstoßi 1999. gada 26. oktobrîapstiprinåtajam iepriekßéjam koncepcijas variantam,kuru 1998. gadå izstrådåja Våcijas firma Preussag Noell– KRC “Conceptual study for the Decommissioning,dismantling and radioactive waste treatment of theSalaspils Nuclear Research Reactor. Total dismantlingto “green field” condition”, ñemot vérå jau paveiktosdarbus un precizéjot Salaspils kodolreaktora likvidéßa-nas un demontåΩas darbu galamér˚i un objekta izman-toßanas iespéjas nåkotné.

Saskañå ar LR Ministru Kabinetå 2004. gada 30. novem-brî apstiprinåto aktualizéto Salaspils kodolreaktora likvi-déßanas un demontåΩas koncepciju (LR MK 30.11.2004Lémums Nr. 958, prot. Nr. 68 47 §) tika nolemts atbalstîtsekojoßus problémas risinåßanas variantus:• pasåkuma “Lietotås kodoldegvielas uzglabåßana” ri-

sinåjuma 2. variantu – lietotås kodoldegvielas pa-gaidu uzglabåßana transporta un uzglabåßanaskonteineros, kuri izvietoti pårveidotå Salaspilskodolreaktora teritorijå esoßajå civilås aizsardzîbaspatvertné;

• pasåkuma “Kodoldegvielas izveßana årpus Latvijas”risinåjuma 2. variantu – kodoldegvielas izveßanapéc kodoldegvielas uzglabåßanas transporta unuzglabåßanas konteineros pårveidotå Salaspilskodolreaktora teritorijå esoßajå civilås aizsardzî-bas patvertné (saskañå ar lietotås kodoldegvielasuzglabåßanas risinåjuma 2. variantu). ˆemot vérå to,ka kodoldegvielas izveßana no Latvijas un pårstrådeir risinåma, noslédzot starpvaldîbu lîgumu, kodol-degvielas izveßanas termiñi un izmaksas (transpor-téßanas, kodoldegvielas pårstrådes) ir atkarîgas nostarpvaldîbu lîguma satura, kå arî papildus ne-piecießams risinåt jautåjumu par svaigås kodoldeg-vielas izveßanu;

• pasåkuma “Salaspils kodolreaktora likvidéßanas undemontåΩas darbi” risinåjuma 2. variantu – likvi-dét Salaspils kodolreaktoru nepilnå apjomå: izve-dot radioaktîvos atkritumus no kodolreaktora teri-torijas, pielågojot kodolreaktora sistémas un infra-struktüru citu jonizéjoßå starojuma tehnolo©iju (pie-méram, ciklotrons, jonizéjoßå starojuma avoti) dar-bîbas nodroßinåßanai, un péc likvidéßanas nodroßi-nåt valsts uzraudzîbas periodu – 60 gadu.

Ministru Kabinets uzdeva Vides ministrijai sagatavotun iesniegt noteiktå kårtîbå Ministru kabinetå Salaspilskodolreaktora likvidéßanas un demontåΩas program-mu. Vides ministrija ir atbildîga par koncepcijas îsteno-ßanu un koordiné Salaspils kodolreaktora likvidéßanasun demontåΩas programmas izpildi atbilstoßi iesaistîta-jåm valsts institücijåm pieß˚irtajai dotåcijai no vis-påréjiem ieñémumiem, kå arî årvalstu finansiålås palî-dzîbas programmu lîdzek¬iem.

12

Radiåcijas mériekårta personåla kontrolei


Pamatojoties uz apstiprinåto aktualizéto koncepciju unsaskañå ar valdîbas lémumu îpaßa uzmanîba ir jåpie-vérß Salaspils kodolreaktora papildu fiziskajai aizsar-dzîbai tå likvidéßanas un demontåΩas laikå un Salas-pils kodolreaktora likvidéßanas un demontåΩas laikåradußos apglabåto radioaktîvo atkritumu papildu fizis-kajai aizsardzîbai.

Årlietu ministrijai uzdots piesaistît årvalstu palîdzîbuSalaspils kodolreaktora likvidéßanas un demontåΩasprogrammas izpildei, kå arî sadarbîbå ar Vides minis-triju veicinåt sarunas ar Krievijas Federåciju par kodol-degvielas izveßanu årpus Latvijas, ja nepiecießams,sarunu risinåßanå iesaistot arî treßås valstis.

Apstiprinot aktualizéto koncepciju, savu spéku irzaudéjusi iepriekßéjå koncepcija, kura paredzéja reak-tora nojaukßanu lîdz “za¬ajam mauriñam” un Salaspilskodolreaktoram, kå objektam atkal parådås nåkotnesattîstîbas perspektîvas.

Salaspils kodolreaktora likvidåcijas IVNveikßana

Salaspils kodolreaktors tika apturéts 1998. gada péc 37gadu ekspluatåcijas. Kodolreaktora likvidéßana un de-montåΩa ir neatñemama kodolobjekta ekspluatåcijassaståvda¬a. Tå ir jåveic saskañå ar Latvijas normatîvoaktu, Eiropas Savienîbas un Starptautiskås atomener©i-jas a©entüras prasîbåm un rekomendåcijåm. 1999. gada26. oktobrî pieñemta koncepcija par kodolreaktora lik-vidéßanu, kas paredz reaktora pilnîgu likvidéßanu undemontåΩu. 2004. gada 30. novembrî Ministru kabinetsapstiprinåja aktualizéto Salaspils kodolreaktora likvi-déßånas un demontåΩas koncepciju.

Saskañå ar likumu "Par ietekmes uz vidi novértéjumu"kodolreaktoru demontåΩa vai likvidéßana ir objekts,kuram nepiecießams veikt ietekmes uz vidi novértéjumu.Ío procedüru 2002. gada 7. janvårî uzsåka Vides mi-nistrija, iesniedzot Ietekmes uz vidi novértéjuma valstsbirojå pieteikumu par Salaspils kodolreaktora likvidé-ßanu un demontåΩu. Péc programmas ietekmes uz vidinovértéjuma ziñojumam sañemßanas, SIA “Estonian,Latvian & Lithuanian Environment” sadarbîbå ar SIA“Eiroprojekts” ir sagatavojusi nosléguma ziñojumu.

Salaspils kodolreaktora komplekss atrodas 20 km uzaustrumiem no Rîgas Salaspils pilsétas lauku teritorijåapméram 2,5 km zieme¬austrumu – austrumu virzienåno Salaspils dzelzce¬a stacijas. Teritorija, ékas un büvesir valsts îpaßums Vides ministrijas personå, îpaßumapårvaldîbu realizé Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbasvalsts a©entüra. Slégtå teritorija ir pietiekama, lai veik-tu demontåΩas darbus. Kodolreaktoru aptuveni 500 mplatå joslå no visåm pusém ietver prieΩu meΩaudzespiemistrojumå ar bérzu, kas no biolo©iskås daudzvei-dîbas viedok¬a ir ar zemu vai vidéju vértîbu. Liela da¬a

no tuvumå esoßajiem purviem ir cilvéka darbîbas ietek-méti un zaudéjußi savu biolo©isko vértîbu. Pieguloßajåteritorijå nav konstatétas aizsargåjamås un retås auguun dzîvnieku sugas, kå arî aizsargåjamie un retiebiotopi. Salaspils kodolreaktora tießå tuvumå nav îpaßiaizsargåjamu dabas teritoriju. Objekta apkårtné pédéjopiecdesmit gadu laikå realizétå intensîvå saimnieciskådarbîba (karjeru izstråde, küdras ieguve, ce¬u büve u.c.)bütiski ietekméjusi paßreizéjo ainavas vizuålo un eko-lo©isko vértîbu. Sociålekonomiskie un dabiskie procesijoprojåm veicina intensîvas ainavas izmaiñas un tåsvértîbas pazeminåßanos. To rezultåtå da¬éji neapsaim-niekotie un pamestie objekti un lielåkoties aizaugoßåslauksaimniecîbas zemes Salaspils kodolreaktora ap-kårtné veido vizuåli nepievilcîgu ainavu.

Gruntsüdeñu monitoringa rezultåti noråda uz paaugs-tinåtu tritija îpatnéjo radioaktivitåti reaktora teritorijåun urbumos, kas izvietoti blakus reaktoram vai lejpustå (pazemes üdeñu plüsmas virzienå). Kontrolurbumosårpus SKR teritorijas gruntsüdens aktivitåte péc tritijasasniedza 40 Bq/l (dzeramå üdens norma - 100 Bq/l).Citu radionuklîdu klåtbütne netika konstatéta. Grunts-üdeñu piesårñojuma iemesls varétu büt atseviß˚asnelielas reaktora båkas üdens noplüdes, kuras kon-statétas reaktora darbîbas laikå astoñdesmitajos gados.

Salaspils kodolreaktora demontåΩa såkotnéji pamatojåsuz Latvijas Republikas Vides aizsardzîbas un re©ionålåsattîstîbas ministrijas 1999. gada septembrî izstrådåtoun Ministru kabineta 1999. gada 26. oktobrî apstiprinå-to “Salaspils kodolreaktora likvidéßanas un demontå-Ωas koncepcijas” 3. variantu. Íis variants paredzéja lie-totås kodoldegvielas pårvietoßanu no reaktora zåles uzpagaidu glabåtavu vai kådu citu valsti, kam sekotu visureaktora palîgsistému demontåΩa, radioaktîvo atkritu-mu apstråde un apglabåßana radioaktîvo atkritumuglabåtavå “Radons”. Bütîbå demontåΩu veidos divi gal-venie posmi:• kodoldegvielas izveßana;• radioaktîvo konstrukciju demontåΩa un apglabåßana.

DemontåΩa jau ir da¬éji uzsåkta, izmantojot bijußoSalaspils kodolreaktora ekspluatåcijas personålu,kuram ir pieredze darbå ar kodolobjektu Latvijå.

Pamatojoties uz Salaspils kodolreaktora demontåΩasietekmes uz vidi novértéjuma rezultåtå iegütajiemsecinåjumiem un ñemot vérå to, ka no iepriekßéjås kon-cepcijas apstiprinåßanas bija pagåjußi jau 5 gadi un bijaatklåjußies jauni apståk¬i, kas radîja ievérojamu ietekmiuz paßu apstiprinåtås koncepcijas bütîbu, radåsnepiecießamîba aktualizét un precizét koncepcijasgalamér˚i. Tas tika izdarîts 2004. gada 30.novembrîMinistru kabinetå apstiprinot aktualizéto Salaspilskodolreaktora likvidéßanas un demontåΩas koncepciju.Aktualizétå Salaspils Kodolreaktora likvidéßanas undemontåΩas koncepcija paredz kodolreaktora iekårtu


demontåΩu, saglabåjot ékas un nepiecießamås infra-struktüras sistémas. ˆemot vérå jauniegüto informåcijupar vésturiskå piesårñojuma kopéjo radioaktivitåti,rekomendéts Salaspils Kodolreaktora teritorijai noteiktierobeΩotas izmantoßanas statusu. Íåds risinåjums iriespéjams, pielågojot objekta sistémas un infrastruk-türu citu radiåcijas iekårtu darbîbas nodroßinåßanai,neveicot teritorijas sanåciju un atbrîvoßanu no valstsuzraudzîbas. ˆemot vérå radiåcijas tehnolo©iju sagai-dåmo attîstîbu Latvijå (pozitronu emisijas tomogråfijastehnolo©ijas ievießanu medicînå, tehnolo©iskå parkaattîstîbu Salaspilî u.c), ßåds variants nodroßina eko-nomisku lîdzek¬u izmantoßanu, atbilstîbu valsts attîs-tîbas interesém un bijußå Salaspils Kodolreaktora teri-torijas turpmåku lietderîgu izmantoßanu ar radiåcijusaistîtiem projektiem nemilitåråm vajadzîbåm. Nové-rßot jauna piesårñojuma raßanås iespéjas, ßo teritorijune vélåk kå péc 60 gadiem (pieci tritija pussabrukßanasperiodi), bet, ñemot vérå tritija dabisko izkliedéßanosvidé, iespéjams, jau ievérojami agråk varés atbrîvot novalsts uzraudzîbas.

Spectérpu dezaktivåcija

2003. gadå spectérpu dezaktivåcijas iecirkña funkcijasno Bolderåjas objekta tika pårceltas uz Salaspils kodol-reaktoru. Tika iegådåtas un uzstådîtas jaunas ekono-miskas ve¬as mazgåjamås maßînas un izveidota speciålasistéma mazgåßanas üdeñu uzkråßanai. Minétå sistémaat¬auj uzkråt mazgåßanas üdeñus speciålå tvertné. Péctvertnes piepildîßanas tiek veikta mazgåßanas notek-üdeñu dozimetriskå kontrole. Ja kontroles rezultåtåtiek konstatéts, ka noteküdeñu radioaktîvå piesårñoju-ma lîmenis ir zemåks par normatîvajos aktos noteikto,péc iestådes Radiåcijas droßîbas dienesta at¬aujas sa-ñemßanas, noteküdeñi tiek pårsüknéti uz pilsétas ka-nalizåcijas sistému. Gadîjumå, ja tiek piesårñots mazgå-ßanas üdeñu virsnormatîvais radioaktîvais piesårño-jums, noteküdeñi tiek uzskatîti par ß˚idrajiem radioak-tîvajiem atkritumiem un tålåkas darbîbas ar tiem notieksaskañå ar apstiprinåto ß˚idro radioaktîvo atkritumupårstådes tehnolo©iju.

Radiåcijas droßîbas centrs ir izsniedzis at¬auju Salas-pils kodolreaktora specializétås ve¬as mazgåtavas iz-mantoßanai.

2004. gadå izpildîti sekojoßi spectérpu dezaktivåcijasdarbu apjomi: • spectérpu dezaktivåcija – 914,6 kg;• individuålo aizsardzîbas lîdzek¬u dezaktivåcija –

1289,3 kg;• kopå – 2204 kg.

Bijußajå spectérpu dezaktivåcijas cehå Bolderåjå 2004.gadå veikti sekojoßi darbi:• veiktas noteküdeñu analîzes un ekolo©iskå piesår-

ñojuma novértéjums; • uzsåkta procedüra objekta nodoßanai Valsts nekus-

tamo îpaßumu a©entürai;• da¬a teritorijas un telpu tika iznomåti daΩådas saim-

nieciskås darbîbas veikßanai citå juridiskåm personåm.

Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons”

2004. gadå radioaktîvo atkritumu glabåtavå “Radons”tika veikti sekojoßi galvenie darbi un aktivitåtes:• realizéta Vides aizsardzîbas un re©ionålås attîstîbas

ministrijas apstiprinåtå “Valsts nozîmes jonizéjoßåstarojuma objektu kontroles programmas” sada¬a“Vides monitoringa programma RAG “Radons””;

• 2004. gadå tika veikta apglabåto un uzglabåjamo ra-dioaktîvo atkritumu datu båzes uzturéßana un ak-tualizåcija, kå arî apglabåto un uzglabåjamo ra-dioaktîvo atkritumu aktivitåtes pårré˚ins. Uz 2004.gada 31. decembri radioaktîvo atkritumu glabåtavå“Radons” tika uzglabåts sekojoßs daudzums radio-aktîvo atkritumu:

• tvertne Nr. 1 – 198,38 Ci (7,34 x 1012 Bq) arkopéjo radioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné200 m3;

• tvertne Nr. 2 – 0,19 Ci (7,01 x 109 Bq) ar kopéjoradioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné ~ 3 m3;

• tvertne Nr. 3 – 2621,62 Ci (9,70 x 1013 Bq) ar ko-péjo radioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné200 m3;

• tvertne Nr. 4 – 87,84 Ci (3,25 x 1012 Bq) ar kopéjoradioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné 40 m3 ;

• tvertne Nr. 5 – 0,06 Ci (2,27 x 109 Bq) ar kopéjoradioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné 40m3;

• tvertne Nr. 6 – 764,86 Ci (2,83 x 1013 Bq) ar kopéjoradioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné 200 m3.

• Tvertne Nr. 7 – 7351,35 Ci (2,72 x 1014 Bq) ar ko-péjo radioaktîvo atkritumu daudzumu tvertné ~136 m3.

• Jonizéjoßå starojuma avotu pagaidu glabåtavå –2,70 Ci (9,95 x 1010 Bq).

14

Radioaktîvo atkritumu glabåtavas operacionålå tvertne Nr. 7


• uzglabåjamo jonizéjoßå starojuma avotu aizsargkon-teineru fiziskå ståvok¬a pårbaude, tvertnes radiåci-jas monitorings;

• radioaktîvo atkritumu un jonizéjoßå starojuma avotuapsaimniekoßanas apjoms saståda ~4,08 x 1014 Bq jeb11027 Ci péc aktivitåtes un ~819 m3 péc to fiziskåapjoma;

• veikti radioaktîvo vielu iespéjamås migråcijas apse-koßanas darbi (tvertñu hermetizåcija, gruntsüdeñuradiåcijas kontrole, gamma fona kontrole).

Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras“RAPA” radioaktîvo atkritumu pårstrådes iecirknîSalaspils kodolreaktorå, konteineri ar kondicionéta-jiem radioaktîvajiem atkritumiem tiek pårvesti uz ra-dioaktîvo atkritumu glabåtavu “Radons”, mar˚éti un iz-vietoti 7. glabåtavas nodalîjumos.

2004. gadå radioaktîvo atkritumu glabåtavå uzglabåßanaipieñemto kondicionéto radioaktîvo atkritumu un jo-nizéjoßå starojuma avotu kopéjais apjoms ir 14 kontei-neri, ar summåro aktivitåti 7,02 x 1013 Bq jeb 189,7 Ci.

Dubultu objekta dezaktivåcijassagatavoßana

2004. gadå RAPA speciecirknî Dubultos tika veikti ßådidarbi: • veikta objekta radiolo©iskå apsekoßana atbilstoßi

Latvijas Vides Aizsardzîbas fonda administråcijas(LVAFA) apstiprinåtajam projektam par spec-iecirkña teritorijas radiolo©iskås izpétes program-mas realizåciju;

• izpétes darbu rezultåtå apzinåta radioekolo©iskåsituåcija minétajå objektå un sagatavota projektaNr.1-08/106/2004 “Radiåcijas piesårñojuma izpétesdarbi radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüras “RAPA” speciecirknî Dubultos” galaatskaite;

• pamatojoties uz izpétes darbu rezultåtå iegüto infor-måciju, sagatavota objekta dezaktivåcijas program-ma un LVAFA iesniegts projekta pieteikums par Du-bultu speciecirkña dezaktivåcijas veikßanu.

Konteiners ar pårstrådåtajiem radioaktîvajiem atkritumiem

Baldones RAG “Radons”

Radioaktîvo atkritumu transportlîdzeklis

2004. gadå Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüra “RAPA” ir pieñémusi pårstrådei un uzglabå-ßanai radioaktîvos atkritumus no 22 daΩådiem Latvijasuzñémumiem. Péc aktivitåtes lielåko da¬u no tå sastådaslégtie jonizéjoßå starojuma avoti no medicînas ie-stådém un daΩådiem uzñémumiem, bet péc tilpumalielåko da¬u saståda zemas aktivitåtes radioaktîvie at-kritumi, kas radußies kodolreaktora demontåΩas sagata-voßanas darbu realizåcijas laikå. Bez tam tika pår-strådåta da¬a no jonizéjoßå starojuma avotiem, kas tiekuzglabåti Salaspils kodolreaktorå un radioaktîvo atkri-tumu glabåtavas “Radons” jonizéjoßå starojuma avotupagadu glabåtavå. Péc radioaktîvo atkritumu pårstrådesun iepakoßanas konteineros, kas notiek

Dubultu speciecirkña laboratorijas ékas kopskats

Projekts realizéts, lai noteiktu radioaktîvi piesårñotasvietas un piesårñojuma apjomu bijußås Valsts uzñému-ma “Radons” t.s. radona laboratorijas teritorijå, tås ékås,büvés un piegu¬oßajås teritorijås årpus objekta adminis-tratîvajåm robeΩåm.

Izpétes darbu rezultåtå apzinåta radioekolo©iskå situå-cija minétajå objektå un sagatavota projekta Nr. 1-08/106/2004 “Radiåcijas piesårñojuma izpétes darbi


radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras“RAPA” speciecirknî Dubultos” gala atskaite. Atskaitésniegtas ziñas par projekta realizåcijas ietvaros veikta-jiem radioaktîvå piesårñojuma mérîjumu rezultåtiemobjekta ékås, büvés un teritorijå, paraugu testéßanasrezultåti, datu apstrådes metodes, iegüto datu analîzeun objekta radioaktîvå piesårñojuma prognoze, kå arîobjekta dezaktivåcijas programma.

Darbi tika veikti saskañå ar iepriekß izstrådåto un Ra-diåcijas Droßîbas centrå saskañoto mérîjumu program-mu, kur galvenie kontroléjamie parametri ir γ-staroju-ma dozas jauda objekta teritorijå un telpås, telpu radio-aktîvå alfa un beta sasmérétîba, augsnes radioaktîvaispiesårñojums. Mérîjumu rezultåti ir apkopoti un snieg-tas rekomendåcijas tålåkai rîcîbai, kå arî pievienots ob-jekta dezaktivåcijas plåns.

Izpétes darbu rezultåtå ir konstatéts samérå ievérojamsradioaktîvais piesårñojums laboratorijas ékå, kå arîneliels radioaktîvais piesårñojums ventilåcijas, spec-

kanalizåcijas un konvenciålås kanalizåcijas sistémås,kå arî atseviß˚ås vietås objekta teritorijå.

Lai bütu iespéjams veikt objekta kå radiåcijas bîstamaobjekta atbrîvoßanu no valsts uzraudzîbas (“brîvlaißa-nu”), ir sagatavota objekta dezaktivåcijas darbu pro-gramma, un 2005. gadå paredzéts uzsåkt objekta dezak-tivåcijas darbus.

Radiåcijas monitoringa programmuizpilde objektos

2002. gadå tika izstrådåta un Vides aizsardzîbas un re-©ionålås attîstîbas ministrijå apstiprinåta “Valsts no-zîmes jonizéjoßå starojuma objektu kontroles program-ma”. Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valsts a©en-türas pårvaldîbå atrodas divi valsts nozîmes kodolob-jekti – Salaspils kodolreaktors un Radioaktîvo atkritu-mu glabåtava “Radons”. Monitoringa programmå kat-ram no objektiem ir atvéléta sava sada¬a.

16

VALSTS NOZÈMES JONIZ‰JOÍÅ STAROJUMA OBJEKTU KONTROLES PROGRAMMAVIDES MONITORINGA PROGRAMMA RAG "RADONS""RAPA" veicamie pasåkumi

N.p.k.

1.

2.

3.

3.1.

3.2.

4.

4.1.

4.2.

5.

5.1.5.2.

6.

6.1.

6.2.

6.3.

Veicamais pasåkums

γ–fona merîjumi kontrolesun pårraudzîbas zonukontrolpunktos (2 punktos) γ–fona merîjumi kontroleszonas urbumos (28 urbumos) γ–fona merîjumikontroles zonå: • tehnolo©iskajå zonåar tîklu 5*5 m;• påréjå zonå ar tîklu 10*10 mγ–fona merîjumipårraudzîbas zonå:• tehnolo©iskå zonå ar tîklu 10*10 m• påréjå zonå ar tîklu 50*50 mγ–fona merîjumivirs apglabå-ßanastvertném (Nr. 1, 3, 4, 5, 6):• ar tîklu 1*1 m• ar konverta metodi piecås vietås Grîdas (ce¬u) radioaktîvåsnosmérétîbas noteikßana:• sanitårås caurlaidestelpås (2 vietås);• pagaidu glabåtuvé(1 vietå)• 7 glabåtuvé(karstå kamera,abi piebraucamie ce¬i)

MérîßanasregularitåteKatru darba

dienu

Vienu reiziceturksnî


Divas reizesgadå

Divas reizesgadå

Vienu reizi gadåVienu reizi

ménesî

Péc katra darba, betne retåk kå reizi ménesî

Mérîßanasmetode

Radiometrija(RM)

RM

RM

RM

RM

RM

RMRM

RM

RM

RM

Nosakåmaisparametrs

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/hDozas jauda, µSv/h

Nefiksétå nosmérétîba,Bq/cm2

Nefiksétå nosmérétîba,Bq/cm2

Mérîjumuskaits gadå

500

112

1100

880

220

260

200

60

575

50075

Ne mazåkkå 24

Ne mazåkkå 12

36


7.

7.1.

7.2.

7.3.

8.

9.

10.

10.1.

10.2.

11.

11.1.

12.

Pazemes üdenspiesårñojuma noteikßana:• B-4, B-3 kontrolurbumos

• visos kontrolurbumos

• B-4, B-3, 6, 7, 8kontrolurbumosVirszemes üdeñupiesårñojuma kontrole(2 vietås)Nokrißñu piesårñojumanoteikßana kontroles zonåAugsnes piesårñojumanoteikßana:• kontroles zonå (2 vietås) • pårraudzîbas zonå(4 vietås) Augu paraugupiesårñojuma noteikßana:• pårraudzîbas zonå(4 vietås -skujas) Gaisa piesårñojuma kontrole (filtréßanas laiks –100 stundas/ménesî)

Vienu reizi ménesî

Vienu reizi gadå




Divas reizesgadå

Divas reizesgadå

Vienu reizigadå

6 reizes gadå

RM, γ–SP

RM

RM, Radio-˚îmija(R), γ–SPRM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

Kopéjå beta îpatnéjåradio-aktivitåte (bez K40)

(KA), γ–emiteri, Bq/lKA, γ–emiteru

konc., Bq/ lKA, H3, Cl36

γ–emiteru konc., Bq/lKA, γ–emiteru

konc. Bq/l

KA, γ–emiteru konc., Bq/l, Bq/m2

KA, γ–emiteru konc.,Bq/kg, Bq/m2

KA, γ–emiteru konc.,Bq/kg, Bq/m2

KA, γ–emiterukonc., Bq/kg

KA, γ–emiteru konc.,Bq/m3

48

24

80

16

8

8

16

8

12

VIDES MONITORIONGA PROGRAMMA "REAKTORS""RAPA" veicamie pasåkumi

N.p.k.

1.1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

3.

4.

5.

6.

Veicamais pasåkumsγ–fona merîßana:• reaktora teritorijå ar tîklu 10*10 m• tehnolo©iskajåzonå (10 vietås)• årpus reaktora teritorijasar tîklu 200*200 mPazemes üdeñupiesårñojuma noteikßana:• reaktora teritorijå(8 urbumos)• reaktora teritorijå(urbumå-5V) • årpus reaktorateritorijas (urbumos-2A,2B,2V)• årpus reaktorateritorijas (6 urbumos)Virszemes üdeñu piesårñojuma kontrole(gråvis)Nokrißñu piesårñojumakontrole (4 uztvéréji)Augsnes piesårñojuma kontrole:• reaktora teritorijå (3 vietås)• årpus reaktora (2 vietås)

Gaisa piesårñojumakontrole specventilåcijåpirms izplüdes atmosférå

Mérîßanasregularitåte

Vienu reizi ceturksnî

Vienu reizi ménesî

Vienu reizi gadå


Divas reizes gadå

Divas reizes gadå



Divas reizes gadå

Vienu reizi gadå

Ventilåcijas darbîbas laikå,ne retåk kå reizi ménesî

Mérîßanasmetode

RM

RM

RM

RM, γ–SP

R

R

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

RM, γ–SP

Nosakåmaisparametrs

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

Dozas jauda, µSv/h

KA, γ–emiteri, Bq/l

H3, Bq/l

H3, Bq/l



KA, γ–emiteri, Bq/l,Bq/m2

KA, γ–emiteri, Bq/kg,Bq/m2

KA, γ–emiteri,Bq/m3

Mérîjumuskaits gadå

800

120

10

120

64

2

6

48

8

4

10

24


Radiåcijas fona mérîjumi objejkta teritorijå

Grunts paraugu ñemßana objekta teritorijå

Salaspils kodolreaktorsSaskañå ar apstiprinåto “Valsts nozîmes jonizéjoßå sta-rojuma objektu kontroles programmu” Salaspils kodol-reaktorå tika veikta gruntsüdeñu, nokrißñu, augsnes,virszemes üdens un gamma fona mérîjumi kodolreak-tora pårraudzîbas zonå (teritorijå) un reaktora teritori-jas tuvåkajå apkårtné. Programmas izpildes rezultåtusapkopo un sagatavo gada atskaiti, kuru iesniedz Radiå-cijas Droßîbas centram. Apkopojot visus mérîjumu re-zultåtus var izdarît secinåjumu, ka vides radioaktivitå-tes lîmenis ap kodolreaktoru 2004. gadå ir palicis ie-priekßéjå zemå lîmenî un atbilst dabiskajam videsradioaktivitåtes lîmenim minétajå teritorijå.

Radioaktîvo atkritumu glabåtava “Radons”Saskañå ar apstiprinåto “Valsts nozîmes jonizéjoßå sta-rojuma objektu kontroles programmu” Radioaktîvoatkritumu glabåtavå “Radons” tika veikta gruntsüdeñu,nokrißñu, augsnes, virszemes üdens un gamma fonamérîjumi glabåtavas teritorijå un tås tuvåkajå apkårtné.Katru ménesi Baldones paßvaldîbai tiek iesniegta infor-måcija par radioekolo©iskås kontroles programmasizpildes gaitu un ziñas par radioekolo©isko ståvokli ob-jektå. Programmas izpildes rezultåtus apkopo un saga-tavo gada atskaiti, kuru iesniedz Radiåcijas Droßîbascentram un Baldones paßvaldîbai. Radioaktîvo atkri-tumu glabåtavas darbîbas regulåras pårbaudes veic Ra-diåcijas Droßîbas centra inspektori un StarptautiskåsAtomener©ijas a©entüras eksperti.

Apkopojums par programmas izpildi Radioaktîvo atkri-tumu glabåtavå “Radons”:• radioekolo©iskå kontroles programma 2004. gadå ir

pilnîbå izpildîta;• vides radioaktîvå piesårñojuma lîmenis Radioaktîvo

atkritumu glabåtavå “Radons” un tås tuvumå 2004.gadå ir palicis iepriekßéjå zemå lîmenî un atbilst da-biskajam vides radioaktivitåtes lîmenim minétajåteritorijå;

• novirzes no kodoldroßîbas un radiåcijas droßîbasnoteikumu prasîbåm nav konstatétas;

• radiåcijas droßîbas un kodoldroßîbas kultüras pa-matprasîbas tiek ievérotas;

• glabåtavas kontroles zonå uzstådîts jauns personålakontroles monitors ar kura palîdzîbu var noteiktpersonåla radioaktîvå sasméréjuma lîmeni;

• tiek veikta darbinieku medicîniskå uzraudzîba, iz-mantojot konsultatîvås poliklînikas pakalpojumus;

• visi darbinieki, kuri strådå ar radioaktîvåm vielåmun citiem jonizéjoßå starojuma avotiem ir informétipar radiåcijas droßîbas prasîbåm un ir apmåcîti aiz-sardzîbai pret jonizéjoßo starojumu;

• mérinstrumenti un iekårtas tiek regulåri pårbaudî-tas un atestétas darbam jonizéjoßå starojuma laukå;

• visi iesaistîtie darbinieki ir nodroßinåti ar indivi-duålajiem dozimetriem. Individuålås dozas un me-dicînisko pårbauΩu rezultåti tiek ierakstîti darbinie-ku individuålo dozu uzskaites gråmatiñås un ieva-dîti datu båzé.

Radiåcijas mériekårta transporta kontrolei

Radiåcijas mériekårta personåla kontrolei


Baldones radioaktîvo atkritumu glabåtavas jaunbüvé-jamås tvertnes skiçu projekta sagatavoßana2004. gadå izmantojot ES pirmsieståßanås programmasPHARE 2001 finanßu lîdzek¬us tika uzsåkta radioaktîvoatkritumu glabåtavas “Radons” modernizåcija. Íîs mo-dernizåcijas ietvaros Austrijas firma “KWI” sadarbîbåar Çehijas firmu “EGP INVEST” sagatavoja skiçu pro-jektu divu jaunu radioaktîvo atkritumu tvertñu un jo-nizéjoßå starojuma avotu ilgtermiña glabåtavas izbüvei.2004. gada beigås uzsåkts un 2005. gadå plånots pa-beigt pétîjumu par paredzamås darbîbas ietekmes uzvidi novértéjumu.

dolreaktora teritorijå, nodroßinot tå izmantoßanu zinåt-niskiem, medicîniskiem un industriåliem mér˚iem, kåarî radioizotopu raΩoßanai.

2004. gada novembrî SAEA apstiprinåja projektuLAT/4/007 “Daudzfunkcionålås nacionålås ciklotronaraΩotnes izveide” (Establishment of a MultipurposeNational Cyclotron Facility).

Minétais tehniskås sadarbîbas projekts atbilst 16.08.2001.starp Latvijas valsti un ANO Starptautisko Atomener©i-jas a©entüru parakstîtajå tehniskås sadarbîbas ietvaraprogrammå (LATVIA Country Programme Frameworkfor technical co-operation) deklarétajiem mér˚iem, kasattiecîbå uz nåkotnes attîstîbas programmu medicînasjomå paredz, ka valdîbas uzmanîbas centrå büs moder-nas diagnostikas tehnikas, tajå skaitå arî tådas, kurabalstîta uz kodoltehnolo©iju izmantoßanu. Íajå doku-mentå îpaßi pieminéta arî Pozitronu Emisijas Tomo-gråfijas (PET) metodes ievießana Latvijå.

Projekts atbilst arî valsts ilgtermiña attîstîbas straté©ijai unVides ministrijas darbîbas straté©ijai, zinåtnes attîstîbasstraté©ijai, kå arî sabiedrîbas veselîbas straté©ijai. Ciklo-trona centra izveidoßana iek¬auta arî valdîbas deklaråcijå.

Projekta mér˚is ir izveidot daudzfunkcionålu na-cionålu ciklotrona raΩotni, kuras izmantoßana stiprinåszinåtniskås, rüpnieciskås un medicîniskås izman-toßanas iespéjas. Kopéjås projekta izmaksas varétu sa-stådît ap 15-20 miljonu eiro.

Projekta specifiskie mér˚i:• izveidot ciklotrona iekårtu raΩoßanai;• stiprinåt zinåtnes un pétniecîbas kapacitåti valstî

nodroßinot tehniskås iespéjas (ciklotrona iekårtu)zinåtnes un pétniecîbas vajadzîbåm, kå arî prak-tiskam pielietojumam daΩådås zinåtnes nozarés;

• uzsåkt radiofarmaceitisko preparåtu raΩoßanu Sa-laspilî agrînås diagnostikas mér˚iem.

Projekta aktivitåtes:• uzbüvét nacionålo ciklotrona centru;• ciklotrona sistému un komplektéjoßo iegåde un uz-

stådîßana;• radioizotopu raΩoßanas sistému iegåde un uzstådî-

ßana (Tl-201, Ga-67, F-18/FDG, C-11);• kvalitåtes vadîbas nodroßinåßana un laboratoriju

aprîkojuma iegåde un uzstådîßana;• radiåcijas droßîbas sistému un monitoringa sistému

uzstådîßana;• veikt sagatavoßanås aktivitåtes pétniecîbas, izglîtî-

bas un apmåcîbu aktivitåtém;

VVIIII NNOODDAAÒÒAAStarptautiskie projekti un jaunås iniciatîvas

Ciklotrona centra paredzamå büvlaukuma ©eotehniskå izpéte

Daudzfunkcionålås nacionålås ciklotrona raΩotnesprojekta dokumentåcijas sagatavoßanaLai celtu valsts zinåtniski tehnisko un tehnolo©isko lî-meni, raΩojot produktus ar augstu pievienoto vértîbu,ieviestu inovatîvås tehnolo©ijas, radîtu valsts zinåtnes,medicînas un industriålås raΩoßanas ilgtstspéjîgas attîs-tîbas perspektîvu, jau 2003. gadå Starptautiskajå Atom-ener©ijas a©entürå tika iesniegts tehniskås sadarbîbasprojekta pieteikums. Minétais projekts paredz augstasener©ijas ciklotrona centra izveidoßanu Salaspils ko-

Ciklotrona centra ékas kopskats datorgrafikå


• uzsåkt 18F/FDG raΩoßanu pozitronu emisijas tomo-gråfijas nolükiem.

Sadarbîba ar årvalstu partneriemPårskata gada laikå ir turpinåjusies aktîva Radioaktîvoatkritumu pårvaldîbas valsts a©entüras “RAPA” sadar-bîba ar starptautiskajåm un årvalstu institücijåm unorganizåcijåm. Nozîmîgåkie sadarbîbas partneri:• Starptautiskå atomener©ijas a©entüra (SAEA);• Zviedrijas kodolener©étikas inspekcija (SKI);• Zviedrijas radiåcijas droßîbas institücija (SSI);• ASV Ener©ijas departaments (DOE).

Starptautiskås sadarbîbas rezultåtå tika realizéti vairåkinozîmîgi starptautiskås tehniskås sadarbîbas projekti. Kånozîmîgåkos var minét projektus, kas saistîti ar droßîbaslîmeña paaugstinåßanu a©entüras kodolobjektos u.c.

Pasåkumi, kas veikti pakalpojumukvalitåtes uzlaboßanai, to rezultåti

Saskañå ar Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüras Nolikumu, a©entüra sniedz virkni publiskopakalpojumu:• materiålu un pårtikas produktu radioaktivitåtes tes-

téßana;• radioaktîvos atkritumu un jonizéjoßå starojuma avo-

tu savåkßana, iepakoßana, glabåßana, apstrådåßana,pårstrådåßana un apglabåßana;

• radioaktîvo vielu, radioaktîvo atkritumu un slégtostarojuma avotu transportéßana;

• individuålo aizsarglîdzek¬u pårbaudîßana pret joni-zéjoßo starojumu;

• lokålå radioaktîvå piesårñojuma kontroléßana unlikvidéßana;

• radioaktîvi piesårñotås teritorijas, objektu, speciålotérpu un transportlîdzek¬u dezaktivéßana;

• darbinieku apmåcîßana veikt radiolo©iskos mérîju-mus un metodisko pakalpojumu sniegßana.

Lai izpildîtu normatîvo aktu prasîbas, 2004. gadå tikaizstrådåts un apstiprinåts Publisko pakalpojumu cen-rådis, kas ¬auj precîzi noteikt pakalpojumu izmaksasun ievérojami samazina konfliktsituåciju iespéjamîbu.

2004. gada laikå netika sañemta neviena südzîba vaiiesniegums par a©entüras sniegto pakalpojumu kva-litåti vai izmaksu pamatotîbu.

Pasåkumi, kas veikti vadîbas audita uniekßéjås kontroles ieteikumu realizåcijai

2005. gada februårî – aprîlî saskañå ar Vides ministrijasIekßéjå audita departamenta darbîbas plånu 2005. ga-dam un Vides ministrijas 01.02.2005. rîkojumu Nr. 55“Par iekßéjo auditu” tika veikts finanßu vadîbas, perso-

nåla vadîbas un valsts iepirkumu sistémas audits Bîsta-mo atkritumu pårvaldîbas valsts a©entürå par laika pe-riodu no 01.01.2004. lîdz 01.02.2005.

Iekßéjås kontroles sistémas uzlaboßanai paredzéts uzla-bot iekßéjås kontroles sistému, aktualizét visus iekßéjosnormatîvos aktus un eksistéjoßås kvalitåtes vadîbasrokasgråmatas (Materiålu Radioaktivitåtes TestéßanasLaboratorijas, Salaspils kodolreaktora uzturéßanas ro-kasgråmata), kå arî izstrådåt un ieviest jaunas kvalitåtesvadîbas rokasgråmatas (RAG “Radons”), nodroßinåtefektîvu iestådes vadîbas sistému.

Iekßéjås kontroles sistémas efektivitåte unplånotie uzlabojumi

Saskañå ar VIDM Iekßéjå audita departamenta sagatavo-to atzinumu, iekßéjås kontroles sistéma, kas nodroßinaa©entüras likumîgu finansiålo darbîbu un materiålolîdzek¬u izmantoßanu, kå arî valsts iepirkumu veikßanuun personåla vadîbu atbilstoßi iestådes mér˚iem unspékå esoßajiem normatîvajiem aktiem ir ieviesta, taçuir tikußi konstatéti atseviß˚i trükumi.

A©entürå ir izstrådåts un apstiprinåts rîcîbas plåns au-dita laikå konstatéto trükumu novérßanai. Konstatétostrükumus paredzéts novérst lîdz 2005. gada 1. jülijam.

Sadarbîba ar paßvaldîbåm

Pårskata gada laikå Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbasvalsts a©entüra aktîvi sadarbojås ar tåm paßvaldîbåm,kuru teritorijå atrodas a©entüras kodolobjekti – Salas-pils un Baldones paßvaldîbåm.

Sadarbîba ar Salaspils paßvaldîbu notiek saistîbå arparedzamås darbîbas – Salaspils kodolreaktora demon-tåΩas un likvidåcijas ietekmes uz vidi novértéjuma pé-tîjuma pabeigßanu un ar to saistîto gala ziñojuma sa-biedrisko apsprießanu. Tika konstatéta Salaspils paß-valdîbas un iedzîvotåju pozitîvi neitråla attieksme pretkodolreaktora demontåΩu.

Salaspils paßvaldîba aktîvi atbalsta jauno iniciatîvu –nacionålå ciklotrona centra izveidoßanu Salaspilskodolreaktora teritorijå.

Pårskata gada laikå ir uzlabojußies kontakti ar Baldonespaßvaldîbu. Sadarbîbå ar Baldones paßvaldîbu 2004.gadå tika realizéts LVAFA finansétais projekts Nr. 1-08./103./2004. “Maksåjumu veikßana Baldones paßval-dîbai par radioaktîvo atkritumu apglabåßanu tås teri-torijå”. Projekta realizåcijas rezultåtå tika veikts Baldo-nes vidusskolas divu klaßu telpu remonts. Sagatavotsun iesniegts projekta pieteikums par maksåjumu veik-ßanu Baldones paßvaldîbai 2005. gadå.

20


Sakarå ar to, ka ir uzsåkta Radioaktîvo atkritumu glabå-tavas „Radons” rekonstrukcija, 2004. gadå tika uzsåktaparedzamås darbîbas – divu jaunu radioaktîvo atkritu-mu uzglabåßanas tvertñu un lietoto jonizéjoßå staroju-ma avotu ilgtermiña glabåtavas büvniecîbas ietekmesuz vidi novértéjuma izpétes veikßana un ar to saistîtå

såkotnéjå sabiedriskå apsprießana. Minétås procedürasrealizåcijå Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüra aktîvi sadarbojås ar Baldones paßvaldîbu. 2005. gadå plånots turpinåt aktîvu sadarbîbu ar abåmminétajåm paßvaldîbåm.

2004. gadå budΩeta lîdzek¬i apakßprogrammå 12.05.00.“Radioaktîvo vielu apsaimniekoßana” ir apgüti 100 %apmérå. Paßu ieñémumu plåns tika izpildîts par 102,6%.A©entüra aktîvi iesaistîjås pakalpojumu sniegßanå da-Ωådåm juridiskåm personåm Latvijå. Galvenie ekono-miskås darbîbas virzieni 2004. gadå bija:• radioaktîvo atkritumu pårstråde; • radioaktîvo materiålu transports;• daΩådu ierîçu, kas satur radioaktîvus materiålus,

demontåΩa un likvidéßana;• daΩådu materiålu noñemßana no valsts uzrau-

dzîbas;

• materiålu un pårtikas produktu radioaktivitåtestestéßana;

• iestådes pamatdarbîbai nevajadzîgo telpu un terito-rijas iznomåßana.

Lielåkie sadarbîbas partneri bija: PVAS RNIIRP, LatvijasOnkolo©ijas Centrs, P. Stradiña Klîniskå universitåtesslimnîca, LU Cietvielu fizikas institüts, SIA “SALEK”,Metrolo©ijas laboratorija u.c..

VVIIIIII NNOODDAAÒÒAAFinanséjums un tå izlietojums

IIXX NNOODDAAÒÒAAPersonåla izglîtoßana un kvalifikåcijas paaugstinåßanaVeicot reorganizåciju un izveidojot Radioaktîvo atkritu-mu pårvaldîbas valsts a©entüru, 2004. gadå paveiktssekojoßais: • optimizéts strådåjoßo skaits;• aktualizéti visu darbinieku amata apraksti un

pårslégti darba lîgumi atbilstoßi iestådes struktürasun funkciju izmaiñåm;

• notikusi personåla izglîtoßana un kvalifikåcijaspaaugstinåßana, piedaloties måcîbu kursos unSAEA organizétajos måcîbu un darba seminåros.

X NNOODDAAÒÒAAVides aizsardzîbas projektu realizåcija2004. gadå Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüra realizéja virkni Latvijas Vides AizsardzîbasFonda Administråcijas (LVAFA) finansétus projektus:• projekts Nr. 1-08/104/2004 “Radioaktîvo atkritumu

glabåtavas “Radons” katlu måjas un dezaktivåcijaspunkta rekonstrukcija.” Projekta izpildes gaitå tika

veikta logu, durvju un vårtu nomaiña, kå arî jumtaremonts RAG “Radons” dezaktivåcijas punkta ékai.Tika izstrådåts projekts par dezaktivåcijas punktasiltumapgådes sistémas rekonstrukciju, bet lîdzek¬utrükuma dé¬ tas netika realizéts;


• projekts Nr. 1-08/12/2003 “Salaspils kodolreaktoralikvidåcijas un demontåΩas koncepcijas aktualizéßa-na un rîcîbas programmas izstråde”. Projekta realizå-cija tika uzsåkta 2003. gadå. Projekta realizåcijas gaitåtika aktualizéta Salaspils kodolreaktora likvidéßanasun demontåΩas koncepcija, kå arî izstrådåta rîcîbasprogramma Salaspils kodolreaktora likvidéßanai.2004. gada 30. novembrî tika pieñemts LR MinistruKabineta Rîkojums Nr. 958 “Par Salaspils kodolreak-tora likvidéßanas un demontåΩas koncepciju”.

• projekts Nr. 1-08/103/2004 “Maksåjumu veikßanaBaldones paßvaldîbai par radioaktîvo atkritumu ap-glabåßanu tås teritorijå”. Projekts tika realizéts atbils-toßi LR Ministru Kabineta 2003. gada 26. jünija Rî-kojumam Nr. 414 “Par Radioaktîvo atkritumu gla-båßanas koncepciju”. Projekta rezultåtå tika veiktsBaldones vidusskolas klaßu remonts. Tika sagatavotsun iesniegts LVAFA projekta pieteikums par maksåju-mu veikßanu Baldones paßvaldîbai 2005. gadå.

• projekts Nr.1-08/107/2004 “Ietekmes uz vidi novérté-ßanas programmas izstråde un realizéßana radioaktî-vo atkritumu glabåtavas “Radons” rekonstrukcijai”.Projekta realizåcijas rezultåtå tika uzsåkta IVN , kas irnepiecießama, lai veiktu RAG “Radons” modernizåci-

22

ju atbilstoßi Ministru kabineta 2003. gada 26. jünijarîkojumam Nr. 414 “Par Radioaktîvo atkritumuglabåßanas koncepciju”. Tika sagatavots un iesniegtsLVAFA projekta pieteikums par IVN programmas real-izåcijas pabeigßanu 2005. gadå.

• projekts Nr.1-08/106/2004 “Radiåcijas piesårñoju-ma izpétes darbi radioaktîvo atkritumu pårvaldîbasa©entüras “RAPA” speciecirknî Dubultos”. Projektarealizåcijas gaitå tika izpildîta Dubultu Speciecirkñaapsekoßanas programma un sagatavota tå dezaktivå-cijas programma. Tika sagatavots un iesniegts LVAFAprojekta pieteikums par dezaktivåcijas darbu uz-såkßanu.

• projekts Nr. 1-08/274/2004 “Nacionålå daudz-funkcionålå ciklotrona centra projekta dokumentå-cijas sagatavoßana investîciju projekta realizåcijai2005.-2008.” Projekta realizåcijas gaitå tika veiktaciklotrona büvlaukuma izpéte un tika sagatavotstopogråfiskais plåns. Tika sagatavota nepiecießamådokumentåcija, lai uzsåktu iepirkuma procedürutehniski ekonomiskå pamatojuma izstrådei. Tikasagatavots un iesniegts LVAFA projekta pieteikumspar darbu turpinåßanu 2005. gadå.

XXII NNOODDAAÒÒAAValsts investîciju projektu realizåcija2004. gadå Radioaktîvo atkritumu pårvaldîbas valstsa©entüra realizéja valsts investîciju projektu EV69-04“Salaspils kodolreaktora demontåΩa un likvidåcija”.Valsts budΩeta apakßprogrammas 12.05.00. “Radioaktîvovielu apsaimniekoßana” ietvaros tika apgüti 400 000 Lsun veikti ßådi darbi : • personåla apkopes telpu remonts; • radioaktîvo atkritumu konteineru pagaidu glabå-

tavas izveidoßana;

• radioaktîvo materiålu pagaidu glabåtavas projektaizstråde;

• radiåcijas kontroles vårtu modernizåcija; • 48 radioaktîvo atkritumu konteineru iegåde;• kodolreaktora demontåΩas iekårtu iegåde; • kodolreaktora eksperimentålo kanålu aizsardzîbas

demontåΩa.


XXIIII NNOODDAAÒÒAAPrognozes un plåniAtbilstoßi valsts a©entüras “BAPA” darbu plånam 2005.gadam, 2005. gadå tiks turpinåti sekojoßi darbi:• kodolobjektu droßa uzturéßana atbilstoßi VIDM

apakßprogrammas 25.01.00 “Bîstamo atkritumupårvaldîbas a©entüra” pieß˚irtajam finanséjumam;

• bîstamo atkritumu pårvaldîbas objektu droßa uz-turéßana atbilstoßi VIDM apakßprogrammas 25.01.00.“Bîstamo atkritumu pårvaldîbas a©entüra” pieß˚ir-tajam finanséjumam;

• nelikvîdo bîstamo atkritumu iznîcinåßana;• dozimetrisko, radiometrisko un spektrometrisko

mérîjumu un valsts nozîmes jonizéjoßå starojumaobjektu kontroles programmas izpilde objektos;

• radioaktîvo atkritumu un jonizéjoßå starojuma avo-tu savåkßana, uzglabåßana, apstrådåßana un apgla-båßana;

• informåcijas apkopoßana un analizéßana par komer-santiem, kuri rada vai apsaimnieko bîstamos atkri-tumus, to radîto vai pårstrådåto atkritumu veidiemun daudzumu;

• sekojoßu publisko pakalpojumu sniegßana:• materiålu un pårtikas produktu radioaktivitåtes

testéßana;• radioaktîvo atkritumu un jonizéjoßå starojuma

avotu savåkßana, iepakoßana, glabåßana, apstrå-dåßana, pårstrådåßana un apglabåßana;

• radioaktîvo vielu, radioaktîvo atkritumu un slég-to starojuma avotu transportéßana;

• individuålo aizsarglîdzek¬u pårbaudîßana pretjonizéjoßo starojumu;

• lokålå radioaktîvå piesårñojuma kontroléßana unlikvidéßana;

• radioaktîvi piesårñotås teritorijas, objektu, spe-ciålo térpu un transportlîdzek¬u dezaktivéßana;

• bîstamo atkritumu savåkßana, uzglabåßana, pår-kraußana, pårvadåßana un apglabåßana;

• darbinieku apmåcîßana veikt radiolo©iskos mé-rîjumus un metodisko pakalpojumu sniegßana.

• kopå ar SAEA ekspertiem precizét kodolreaktorabiolo©iskås aizsardzîbas radiolo©iskos datus;

• turpinåt projektu ar Starptautisko Atomener©ijasA©entüru par kodolreaktora zåles aprîkoßanu ar ra-dioaktîvo izmeßu kontroles sistému;

• turpinåt ietekmes uz vidi novértéßanas procedüruradioaktîvo atkritumu glabåtavas “Radons” moder-nizéßanai;

• turpinåt uzlabot informåcijas aizsardzîbas sistémuobjektos un e-dokumentu ievießanu;

• uzsåkt procedüras nekustamo îpaßumu ierakstîßa-nai Zemesgråmatå.


PPIIEELLIIKKUUMMSS Nr.1

I

I.I I.II

I.III

I.IV

II 1000-70001000-3000

100011001115114911501210133014001413142114401450145114521453145514591479149014921493149915001511152015211523152815411590

4000-70004000418047007151

Sañemtie lîdzek¬i:

Dotåcijas no valsts budΩetaInvestîcijasVides aizsardzîbas fondaadministråcijas finanséjumsPaßu ieñémumi,t.sk.,telpu nomaradioaktîvo atkritumu savåkßana,pårstråde un apglabåßanaradiologu aizsarglîdzek¬u sertifikåcijaun materiålu testéßanaspectérpu dezaktivåcijapåréjie pakalpojumi

Izdevumi:Izdevumi kopå:Uzturéßanas izdevumi kopå:Kårtéjie izdevumiAtalgojumiPåréjo institüciju algasPåréjås piemakas pie darba algåmPabalsti un kompensåcijasValsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksasÅrvalstu komandéjumiPakalpojumi kopå:Påréjo sakaru pakalpojumu apmaksaDarba devéja apmaksåtie veselîbas izdevumiAr administråcijas darbîbas nodroßinåßanu saistîto pakalpojumu apmaksaRemonta darbu un ieståΩu uzturéßanas pakalpojumu apmaksa‰ku, büvju un telpu remontsTransportlîdzek¬u uzturéßana un remontsIekårtas, inventåra un aparatüras remonts, tehn. apkalpoßanaTransportlîdzek¬u valsts obligåtås civilties. apdroß., prémiju maksåjumiPåréjie pakalpojumiPåréjå îre un nomaNodok¬u un nodevu maksåjumiPVNNekust. îpaßuma nodoklisPåréjo nodok¬u un nodevu maksåjumiMateriålu, energoresursu, üdens un inventåra vértîba lîdz Ls 50 par 1 vien. IegådeKancelejas preces un materiåliIzdevumi apkurei, apgaismoßanai un energ. materiålu iegådeiMaksa par apkuriMaksa par elektroener©ijuMaksa par degvieluMedikamenti, ˚imikålijas, laboratorijas precesPåréjie materiåliIzdevumi kapitålieguldîjumiemKapitålie izdevumiPåréjie kustamie îpaßumiKapitålais remontsInvestîcijas valsts budΩeta finansétåm institücijåm no valsts budΩeta lîdzek¬iem

774995

23069240000096703

47600

18000

9500

120009007200

77499534799511326911326910884137097192550218501674486800135020350133673500388525080012823835049253750102015539926120030451108511420054003050522542700027000200025000400000

773216

23069240000096703

45821

13646

9285

1164589910346

7693813429871132691132691088413709719248891820165653650013252034613225214227562357511283683174913374210191523735659229932104271411153942832400042639426434153024904399960

PLÅNS IZPILDE

BudΩeta lîdzek¬u izlietojums

saturs - meteo.lv · mission of newly established state agency is also expand-ed encompassing new...

Documents