1

Labklājības ministrijas

ZIŅOJUMS

par ES fondu ieguldījumu horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanā 2014. gadā

Ieguldījums Tavā nākotnē!

Rīga, 2015

2

Izmantotie saīsinājumi

ES Eiropas Savienība

HP Horizontālā prioritāte

ESF Eiropas Sociālais fonds

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

KF Kohēzijas fonds

VSID Valsts stratēģiskais ietvardokuments

DPP Darbības programmas papildinājums

DP Darbības programma

MK Ministru kabinets

LM Labklājības ministrija

AI Atbildīgā iestāde

SI Sadarbības iestāde

SM Satiksmes ministrija

VM Veselības ministrija

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KM Kultūras ministrija

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra

VIS Vadības informatīvā sistēma

3

Saturs

Ievads

1. HP „Vienlīdzīgas iespējas” uzraudzības rādītāju progress 5

2. Darbības programmu aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas”

7

3. ESF dalībnieku raksturojums 9

3.1. Sieviešu un vīriešu līdzdalības raksturojums 15

3.1.1. Rīcība un darbības dzimumu disproporcijas mazināšanai 17

3.2. Dalībnieku raksturojums pēc piederības sociālās atstumtības grupām

19

3.2.1. Personas ar invaliditāti 20

3.2.2. Personu ar invaliditāti integrācija darba tirgū 22

3.2.3. Minoritātes un migranti 25

3.3. Dalībnieku raksturojums pēc statusa darba tirgū 263.4. Dalībnieku raksturojums pēc vecuma 27

4. Dalībnieku raksturojums DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas” 275. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros īstenotās darbības

vides un informācijas nodrošināšanai29

6. Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas labās prakses piemēri 347. HP „Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšana 2014. gadā 40

7.1. Informācija par atbildīgo/sadarbības iestāžu veiktajām pārbaudēm projektu īstenošanas vietās attiecībā uz HP „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu

40

7.2. Mērķa grupu apmācība un informēšana 44

7.3. HP “Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanas 2007.-2013. gadā rezultātu apkopojums un labās prakses popularizēšana

44

7.4. HP “Vienlīdzīgas iespējas” ietvara izstrāde 2014.-2020. gada plānošanas periodam

44

8. HP „Vienlīdzīgas iespējas” prioritātes 2015. gadā 46

4

IEVADS

Labklājības ministrijas ziņojums par ES fondu ieguldījumu horizontālās politikas „Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanu 2014. gadā (turpmāk – ziņojums) sagatavots atbilstoši 27.10.2009. MK noteikumiem Nr. 1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība” un Finanšu ministrijas vadlīnijām, kas nosaka horizontālo politiku ieviešanas uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un uzraudzības kārtību 2007.-2013. gada plānošanas periodā (Nr.10.6, 22.11.2013.).

Ziņojuma mērķis ir apkopot un analizēt informāciju par vienlīdzīgu iespēju politikas horizontālo principu – dzimumu līdztiesība, personu ar invaliditāti tiesības un aktīva novecošanās – īstenošanu ES fondu līdzfinansētajās aktivitātēs.

Vienlīdzīgu iespēju horizontālās politikas mērķis ir sekmēt visiem sabiedrības locekļiem, neatkarīgi no to dzimuma, vecuma un invaliditātes veida, vienlīdzīgas iespējas iesaistīties ES fondu līdzfinansēto projektu aktivitātēs un izmantot ES fondu līdzfinansēto projektu rezultātus. ES fondu atbalstīto prioritāšu īstenošanai ir jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimumu, rases, vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā arī ir jāatbalsta vienlīdzīgu iespēju veicināšana un to ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām paredzēto pienākumu izpildi, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pakalpojumu, vides un informācijas pieejamību.

ES fondu kontekstā 2007.-2013. gada plānošanas periodā jēdziens "Vienlīdzīgas iespējas" ietver dzimumu līdztiesības, invaliditātes un aktīvās novecošanās principus. Šiem aspektiem ES fondu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība kā mūsu sabiedrības locekļus visvairāk ietekmējošiem faktoriem, taču nekādā gadījumā netiek noliegta pārējo nediskriminācijas faktoru ietekme.

Sagatavojot salīdzinošo informāciju par sociāli ekonomiskajām tendencēm, tika izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts statistikas pārvaldes un EUROSTAT statistikas dati. Savukārt dati par mērķa grupu dalībniekiem un to raksturojums, labās prakses piemēri, informācija par veiktajām pārbaudēm projektu īstenošanas vietās balstās uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju sagatavotajiem ziņojumiem par horizontālo prioritāšu īstenošanu 2014. gadā.

Aprēķinot ESF dalībnieku skaitu, atsevišķos gadījumos, kad aritmētiski nesakrita atbildīgo iestāžu sniegtie dati par mērķa grupu portretu, vienas aktivitātes/apakšaktivitātes ietvaros tika piemērots best estimate princips, nodrošinot aritmētisku datu sakritību.

5

1. HP „Vienlīdzīgas iespējas” uzraudzības rādītāju progress

VSID HP „Vienlīdzīgas iespējas” sasniedzamais ietekmes rādītājs nodarbinātības jomā ir nodarbinātības līmeņa pieaugums līdz 70% (bāzes vērtība 2006. gadā – 66,3%), tajā skaitā, sieviešu nodarbinātības līmenis – līdz 66% un vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis – līdz 55%.

HP „Vienlīdzīgas iespējas” uzraudzības (ietekmes) rādītāji ir nodarbinātības līmenis dzimumu griezumā (bāzes vērtība 2006. gada 15-64 gadu vecuma grupā: vīrieši – 70,5%, sievietes – 62,3%), vecākiem cilvēkiem (bāzes vērtība 2006. gada vecuma grupā 55-64 gadi: 53,3%), cilvēkiem ar invaliditāti (bāzes vērtība nodarbināto invalīdu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā 15-64 gadi nosakāma ar izvērtējuma palīdzību plānošanas perioda sākumā: indikatīvs novērtējums 40-52%).

2014. gadā sasniegtie HP „Vienlīdzīgas iespējas” uzraudzības (ietekmes) rādītāji:

Nodarbinātības līmenis 15 - 64 gadu vecuma grupā 1 :

Vīriešiem – 69.9% (2013. g.- 68 %, 2012. g. - 64,6 %, 2011. g. - 62,8 %, 2010. g. - 59,2%) ; bāzes vērtība 2006.gadā - 70,5%. Rādītāja procentuālā izteiksme pret plānoto vērtību (74%) – 93.1 % .

Sievietēm – 63.3% (2013. g. – 62.8%, 2012. g. - 61,7 %, 2011. g. - 60,8 %, 2010. g. - 59,4%, bāzes vērtība 2006. g. – 62,3%). Rādītāja procentuālā izteiksme pret plānoto vērtību (66%) – 97 %.

Kopā vīriešiem un sievietēm – 66,5 % (2013. g.- 65,3 %, 2012. g. – 63,1%).

Nodarbinātības līmenis 55-64 gadu vecuma grupā 2 :

Kopā vīrieši un sievietes – 56.5 % (2013. g. –54.2 %, 2012. g. – 52,8%, 2011. g. - 51,3%, 2010. g. – 48,2%, bāzes vērtība 2006. g. – 53,3%). Rādītāja procentuālā izteiksme pret plānoto vērtību (55%) – 101.5% %.

Nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti 3 :

Nodarbinātības līmenis visās vecuma grupās – 24,5%, t.sk. (2013. g. - 23,3%, 2012.g. - 22,6%, 2011.g. - 20,7%, 2010.g. – 19,3%) pret kopējo personu ar invaliditāti skaitu, t.sk. 12.4 % sievietēm (2013.g. - 11,6 % sievietēm, 2012.g. - 11.2 %) un 12.11 % - vīriešiem ( 2013.g. – 11,8 % , 2012.g. – 11,3 %), (indikatīva bāzes vērtība 2006.gadā – 40-52%).

1 Eurostat, http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lfsq_ergan&lang=en 2 CSP dati par 2014.gadu, http://data.csb.gov.lv3 2014.gada decembrī VSAA uzskaitē bija 160 572 personas ar invaliditāti, t.sk. 83 684 sievietes un 76 888 vīrieši

6

1.tabula

Nodarbinātības līmenis 2014. gadā pret VSID plānoto vērtību (%)

VSID plānotā vērtība

Sasniegtā vērtība Laika periods, par kuru sniegti dati

Progress attiecībā uz iepriekšējo periodu (gadu/ceturksni)*

Nodarbinātības līmenis 70% 66,5% (15-64 gadi) 2014. gada 4.ceturksnis

+1.2 p.p. (2013. g. 4.cet.)

Nodarbinātības līmenis gados vecākiem cilvēkiem

55% 56.5% (55-64 gadi) 2014. gada 4.ceturksnis

+2.3 p.p. (2013. g. 4.cet.)

Nodarbinātības līmenis sievietēm 66% 63.3% (15-64 gadi) 2014. gada

4.ceturksnis+0.5 p.p. (2013. g.

4.cet.)

Nodarbinātības līmenis vīriešiem 74% 69.9% (15-64 gadi) 2014. gada

4.ceturksnis+1.9 p.p. (2013. g.

4.cet.)

Nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti visās vecuma grupās

40-52% 24,5%, 2014. gada 4.ceturksnis +1.1. p.p.(2013. 4.cet.)

Tabulā lietotie apzīmējumu un saīsinājumi:

p.p. – procentpunkts* LM aprēķins

Attiecībā uz VSID noteiktajiem HP „Vienlīdzīgas iespējas” uzraudzības rādītājiem, kopš 2010. gada ir vērojams stabils iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa pieaugums vidēji par 1.5 procentpunktiem katru gadu.

Attiecībā uz personu ar invaliditāti nodarbinātību vērojams šīs iedzīvotāju grupas nodarbinātības līmeņa stabils pieaugums no 2010. gada par vidēji 2 procentpunktiem katru gadu, izņemot 2013. gadu, kur pieaugums ir 0,7 procentpunkti.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm4, sagaidāms, ka līdz 2030.gadam iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis varētu palielināties par gandrīz 5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gadu, un sasniegt aptuveni 71% vecuma grupā no 15-74 gadiem. Vienlaikus augstākā iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte saglabāsies starp iedzīvotājiem vecumā no 25-54 gadiem. Turpretī nozīmīgākais ekonomiskās aktivitātes pieaugums sagaidāms starp iedzīvotājiem pirmspensijas vecuma grupā un virs 65 gadiem, ko noteiks pakāpeniska pensionēšanās vecuma palielināšana.Ekonomiskā izaugsme, situācijas uzlabošanās darba tirgū, kā arī pieaugošā darbaspēka nepietiekamība kopumā ilgtermiņā sekmēs iedzīvotāju līdzdalības palielināšanos darba tirgū. Darbaspēka pieprasījuma pieaugums ierobežotu darba resursu pieejamības apstākļos, pavērs plašākas darba iespējas virknei neaktīvo iedzīvotāju grupu (mājsaimniecēm, studentiem, pensijas vecuma iedzīvotājiem u.c.), vienlaikus būtiska loma iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā būs atalgojuma pieaugumam.

4 https://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf

7

VSID noteiktā HP „Vienlīdzīgas iespējas” rādītāja izpilde tiek mērīta pret CSP5 un EUROSTAT (attiecībā uz nodarbinātību dzimumu un vecumu griezumā) un VSAA6 (attiecībā uz nodarbinātību invaliditātes jomā) datiem, kas atspoguļo ne tikai ES fondu ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā, bet gan kopumā valsts mēroga nodarbinātības tendences, ko var ietekmēt kopējie valstī notiekošie ekonomiskie procesi, piemēram, jāņem vērā situāciju/datus, kas ir attiecināmi uz 2009.-2010. gadu, kad Latvijā ekonomiskās krīzes iespaidā, samazinoties nodarbinātības intensitātei un darba vietu skaitam, bija strauji pieaudzis bezdarba līmenis, līdz ar to nodarbinātības pieauguma temps samazinājās.

Ņemot vērā 2013. gadā veiktā izvērtējuma par HP „Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanas efektivitāti 2007. – 2013.gada plānošanas periodā un Revīzijas iestādes 2013.gada Horizontālā audita ziņojumā Nr.VIENL-VI/AI/SAI-12/28 izteiktās rekomendācijas, 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks izvirzīti Partnerības līgumā noteiktajiem mērķiem atbilstoši horizontālie rādītāji katrā nozarē, kā arī darbības programmas un papildinājuma līmenī tiks definēti konkrēti specifiskie pasākumi HP VI mērķu sasniegšanai, kuru izpildi būtu iespējams mērīt caur SAM projektu ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem.

2. Darbības programmu aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas”

Visās ES fondu darbības programmu aktivitātēm/apakšaktivitātēm ir paredzēta ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas". Iespējamais ES fondu projektu ietekmes līmenis uz vienlīdzīgu iespēju veicināšanu tiek iedalīts šādi: tieši ietekmē, netieši ietekmē un neietekmē7:

- Projektam ir tieša ietekme uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, ja projekta aktivitātes ir tieši vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu situācijas uzlabošanai, un projektā ir veikta mērķa grupas vajadzību un problēmu analīze un projektā tiek īstenoti mērķtiecīgi un jēgpilni pasākumi šo problēmu risināšanai vai mazināšanai.

- Projektam ir netieša ietekme uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, ja īstenojot projekta aktivitātes, netieši tiek veicināta sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu situācija un mazināta nevienlīdzība.

- Projektam nav ietekmes uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, ja tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu vai tml. Parasti šādi projekti nav saistīti ar ieguldījumiem cilvēkresursu kapacitātes palielināšanā vai infrastruktūras un vides pieejamības uzlabošanā.

- No darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā iekļautajām aktivitātēm/apakšaktivitātēm 2014. gadā tika īstenotas 24 aktivitātes/apakšaktivitātes8 (ja aktivitātei ir apakšaktivitāte, uzskaitītas tiek tikai apakšaktivitātes, jo ir iespējama situācija, kad vienas aktivitātes apakšaktivitātēm ietekmes līmenis uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”

5 Centrālā statistikas pārvalde6 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7 saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām, kas nosaka horizontālo politiku ieviešanas uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un uzraudzības kārtību 2007.-2013. gada plānošanas periodā (Nr.10.6, 22.11.2013.)8 informācija sniegta AI ziņojumos par horizontālo prioritāšu īstenošanu ES fondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ietvaros par 2014. gadu

8

atšķiras). No visām īstenotajām aktivitātēm/apakšaktivitātēm 22 jeb 96% aktivitātei/apakšaktivitātei ir tieša ietekme uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, 2 jeb 4% ir netieša ietekme. 2014. gadā netika īstenotas aktivitātes, kurām nav ietekmes iz HP „Vienlīdzīgas iespējas”. DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas” ir attēlota 1.attēlā.

1.attēls

DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz

HP “Vienlīdzīgas iespējas”

22; 92%

2; 8%

tieši ietekmē HP VI netieši ietekmē HP VI nav ietekmes HP VI

No darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā aprakstītajām aktivitātēm/apakšaktivitātēm 2014. gadā tika īstenotas 20 aktivitātes/apakšaktivitātes9. No visām aktivitātēm/apakšaktivitātēm 8 jeb 41 % ir tieša ietekme uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, 9 jeb 53 % aktivitātēm/apakšaktivitātēm ir netieša ietekme uz HP VI10 un 3 jeb 6 % nav ietekmes uz HP VI.

2. attēls

DP "Uzņēmējdarbība un inovācijas” aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas”

9 Atbildīgo iestāžu informācija par projektu īstenošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ietvaros par pārskata periodu no 01.01.2014. līdz 31.12.2014.10 Saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām, kas nosaka horizontālo politiku ieviešanas uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un uzraudzības kārtību 2007.-2013. gada plānošanas periodā (Nr.10.6, 22.11.2013.)

9

8; 40%

9; 45%

3; 15%

tieši ietekmē HP VI netieši ietekmē HP VI nav ietekmes uz HP VI

No 2014. gadā darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros īstenotajām 36 aktivitātēm/apakšaktivitātēm11 28 jeb 78 % ir tieša ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas”. Tas nozīmē, ka aktivitāšu/apakšaktivitāšu projektu atlases procesā tika piemēroti HP „Vienlīdzīgas iespējas” vērtēšanas kritēriji un projektos tika paredzēti specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai.

5 jeb 14 % aktivitātēm/apakšaktivitātēm bija netieša ietekme uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, kas nozīmē, ka projektā netika paredzētas specifiskas aktivitātes vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai, taču projekta atbalstāmās darbības netieši veicina HP “Vienlīdzīgas iespējas”. Piemēram, attīstot ceļu infrastruktūru, tiek veicināta pieejamība pakalpojumiem un informācijai visiem iedzīvotājiem.

3.attēls

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietekme uz HP “Vienlīdzīgas iespējas”

28; 78%

5; 14%3; 8%

tieši ietekmē HP VI netieši ietekmē HP VI nav ietekmes HP VI

3 jeb 8 % aktivitātes/apakšaktivitātēm nav ietekmes uz HP „Vienlīdzīgas iespējas”, tas nozīmē, ka projekti ir izteikti tehniski un tajos nav paredzēta vides un informācijas pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šādi gadījumi varētu attiekties uz lielajiem infrastruktūras objektiem enerģētikas jomā, ūdenssaimniecības attīstības, tehnoloģiju pilnveidošana vai nomaiņa u.c.

3. ESF dalībnieku raksturojums

11 Saskaņā ar AI ziņojumiem par horizontālo prioritāšu īstenošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ietvaros par pārskata periodu no 01.01.2014. līdz 31.12.2014.

10

2014. gadā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajās aktivitātēs kopumā piedalījās 99370 personas (2013. gadā – 206 485, 2012. gadā – 196 135, 2011. gadā - 219986, 2010. gadā – 128 963, 2009. gadā – 55 893), no kurām 57990 jeb 58% bija sievietes (2013. gadā - 62 %, 2012. gadā – 63%, 2011. gadā - 62,26 %, 2010. gadā - 56%, 2009. gadā – 55%) un 41380 jeb 42% bija vīrieši (2013. gadā - 38 %, 2012. gadā – 38.38%, 2011. gadā - 37,74 %, 2010. gadā - 44 %, 2009. gadā – 45%). Ņemot vērā, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits valstī pēc CSP datiem12 2014. gada 4.ceturksnī bija 982 800 personas, t.sk. 483 800 jeb 49,2 % sievietes un 499 000 jeb 50,8% vīrieši, var secināt, ka 10.11% (2013. gadā - 20,3 %, 2012. gadā - 16,26 %) no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita piedalījās ESF līdzfinansētajās aktivitātēs, t.sk. 12 % no ekonomiski aktīvo sieviešu skaita un 8.2 % no ekonomiski aktīvajiem vīriešiem.

2.tabulā ir apkopota informācija par ESF līdzfinansēto aktivitāšu dalībniekiem dzimumu, vecumu, invaliditātes griezumā, kā arī pēc statusa darba tirgū un pēc izglītības līmeņiem u.c. pazīmēm (minoritātes, migranti, personas pēc soda izciešanas).

2.tabula

Kopsavilkums par ESF dalībniekiem

Dalībnieku raksturojumsDalījums pa dzimumiem

Kopā, % Sievietes, % Vīrieši, %

Kopā dalībnieki DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 99370, 100% 57990, 58% 41380, 42%

Statusa darba tirgūdarba ņēmēji jeb darbinieki 24041 18429 5612pašnodarbinātās personas 1316 1059 257

bezdarbnieki, kas NVA uzskaitē ir līdz vienam gadam 10017 5092 4925

ilgstošie bezdarbnieki 18235 10745 7490

neaktīvas personas, kuras mācās vai tiek apmācītas 45279 22358 22921

 Vecuma grupaslīdz 14 gadiem 7513 3846 366715-24 gadi 34747 16452 1829525-54 gadi 42796 28764 1403255-64 gadi 13235 8148 508765 gadi un vairāk 1079 780 299Piederība sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām minoritāšu grupas 14208 8075 6133migranti 20 10 10personas pēc soda izciešanas 162 23 139personas ar invaliditāti, t.sk.: 5177 2752 2425 ar redzes traucējumiem 584 324 260 ar dzirdes traucējumiem 158 92 66

12 http://www.csb.gov.lv/en/dati/ekonomiski-aktivo-iedzivotaju-skaits-pec-dzimuma-30189.html

11

ar kustību traucējumiem 463 226 237 ar garīga rakstura traucējumiem 136 63 73 ar cita veida traucējumiem 3875 2060 1815Izglītības līmenisbez izglītības 4100    sākumskolas vai pamatskolas izglītība (ISCED1 un ISCED2) 42279    

vidējā un vidējā profesionālā izglītība (ISCED3) 29364    

augstāka par vidējo izglītību, kas nav augstākā izglītība (ISCED4) 3021    

augstākā izglītība (ISCED5 un ISCED6) 20606    

* Viena persona var tikt uzskaitīta vairākās pozīcijās (piemēram, bezdarbnieks tiek uzskaitīs arī invaliditātes griezumā un pēc izglītības), tāpēc procentuāli dalībnieku kopskaits neveido 100%.

5.attēls

Ilustrācija par ESF aktivitāšu dalībnieku skaita dinamiku (2009.-2014. g.)

2009 2010 2011 2012 2013 20140

50000

100000

150000

200000

250000

2538556856

83025 76087 7843541380

30508

72107

136961 130373 128050

57990

Vīrieši Sievietes

12

3.tabula

ESF dalībnieku raksturojums13

 Mērķa grupas dalībnieku iedalījums

 Dalībnieku dzimums un vecums  Dalībnieku izglītība

Sievietes

Sievietes

KOPĀ (1+2+3+4+5)

Vīrieši

Vīrieši KOPĀ (7+8+9+10+1

1)

Vīrieši un

sievietes

KOPĀ (6+12)

 Bez izglītīb

as

 Sākumskolas vai pamatsk

olas izglītība (ISCED1

un ISCED2)

 Vidējā un

vidējā profesionālā

izglītība

(ISCED3)

 Augstāka par vidējo

izglītību, kas nav

augstākā izglītība (ISCED4

)

 Augstākā

izglītība

(ISCED5 un ISCED

6)

Dalībnieku

skaits kopā

(14+15+16+17+18)

 Vecums (gadi) Vecums (gadi)

 ≤ 14  15–24  25–54  55–

64  65 ≤  ≤ 14  15–24  25–54  55–64  65 ≤

  1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19

 1. Dalībni

eku skaits gadā

1.1. Personu skaits, kas uzsāk darbības projektā, kalendāra gadā kopā 14 4134 24553 7819 707 37227 21 4625 14923 5560 349 25478 62705 182 15342 24876 4055 18250 62705

1.2. Personu skaits, kas turpina darbības projektā, kalendāra gadā kopā

100 6386 6703 1212 926 15327 109 7744 3092 554 568 12067 27394 200 14943 4227 920 7105 27395

1.3. Personu skaits, kas izstājas no dalības projektā, nepabeidzot darbības projektā, kalendāra gadā kopā

0 590 1767 512 94 2963 0 682 1542 627 58 2909 5872 19 1975 3004 235 639 5872

1.4. Personu skaits, kas izstājas no dalības projektā, pabeidzot darbības projektā, kalendāra gadā kopā

3944 7515 30582 8418 1518 51977 3768 7049 14034 4798 759 30408 82385 4220 22540 30854 2905 21864 82383

 2. Dalībnieku dalīju

ms pēc sociālā

s atstumt

ības riskam pakļautajām

Mērķa grupas dalībnieku skaits kalendāra gadā kopā (2.1. + 2.2.):

3846 16452 28764 8148 780 57990 3667 18295 14032 5087 299 41380 99370 4100 42279 29364 3021 20606 99370

 2.1.  Kopā dalībnieki pēc neaizsargātajām grupām saskaņā ar likumiem, no tām:

71 345 6670 3106 265 10457 71 418 4992 2386 136 8003 18460 275 4570 10127 1290 2198 18460

 2.1.1.  minoritāšu grupas

18 170 5265 2533 89 8075 18 173 3922 1971 49 6133 14208 109 3519 8292 1156 1137 14213

13 atbilstoši Komisijas 2006. gada 8. decembra Regulas (EK) Nr.1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, XIII pielikumam

13

 Mērķa grupas dalībnieku iedalījums

 Dalībnieku dzimums un vecums  Dalībnieku izglītība

SievietesSieviet

es KOPĀ (1+2+3+4+5)

VīriešiVīrieši KOPĀ (7+8+9+10+1

1)

Vīrieši un

sievietes

KOPĀ (6+12)

 Bez izglītīb

as

 Sākumskolas vai pamatsk

olas izglītība (ISCED1

un ISCED2)

 Vidējā un

vidējā profesionālā

izglītība

(ISCE

 Augstāka par vidējo

izglītību, kas nav

augstākā izglītība (ISCED4

 Augstākā

izglītība

(ISCED5 un ISCED

6)

Dalībnieku

skaits kopā

(14+15+16+17+18)

 Vecums (gadi) Vecums (gadi)

 ≤ 14  15–24  25–54  55–

64  65 ≤  ≤ 14  15–24  25–54  55–64  65 ≤

  1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19

grupām

saskaņā ar

likumiem

 2.1.2.  migranti 0 0 2 8 0 10 0 0 10 0 0 10 20 0 0 15 0 5 20

 2.1.3.  personas ar invaliditāti, no tām ar:

 53 168 1392 878 261 2752 53 251 1347 643 131 2425 5177 178 1408 2811 302 480 5179

 2.1.3.1.  redzes traucējumiem 4 22 64 54 180 324 1 12 92 54 101 260 584 40 179 266 14 85 584

 2.1.3.2.  dzirdes traucējumiem 7 28 40 11 6 92 0 24 35 3 4 66 158 4 77 73 1 3 158

 2.1.3.3.  kustību traucējumiem 2 21 90 81 32 226 2 42 124 59 10 237 463 3 129 228 15 86 461

 2.1.3.4.  garīga rakstura traucējumiem 2 30 24 7 0 63 3 36 29 4 1 73 136 6 107 23 0 0 136

 2.1.3.5.  cita veida funkcionāliem traucējumiem

 38 70 1181 728 43 2060 47 139 1088 526 15 1815 3875 125 917 2233 272 328 3875

 2.1.4.  personas pēc soda izciešanas 0 7 12 4 0 23 0 13 110 15 1 139 162 1 69 54 1 37 162

 2.2. Citas personas, kuras nav minētas šīs tabulas 2.1.apakšpunktā

3775 16107 22094 5042 515 47533 3596 17877 9040 2701 163 33377 80910 3825 37709 19237 1732 18408 80911

 3. Dalībni

eku dalīju

ms pēc statusa darba tirgū

Mērķa grupas dalībnieki pēc statusa darba tirgū kalendāra gadā kopā (3.1. + 3.2. + 3.3.):

3846 16451 28764 8149 780 57990 3667 18295 14032 5087 299 41380 99370 4100 42279 29364 3021 20606 99370

 3.1. Nodarbināto personu skaits kopā, no tām:

0 716 15298 3009 465 19488 0 415 4687 611 156 5869 25357 8 477 5800 944 18128 25357

 3.1.1.  darba ņēmēju jeb darbinieku skaits1 0 713 14526 2767 423 18429 0 412 4475 575 150 5612 24041 8 454 5571 930 17082 24045

 3.1.2.  pašnodarbināto personu skaits2 0 3 772 242 42 1059 0 3 212 36 6 257 1316 0 23 229 14 1046 1312

 3.2. Reģistrēto bezdarbnieku skaits kopā, no tiem:

0 551 10377 4909 0 15837 0 430 7593 4392 0 12415 28252 84 8345 16234 2025 1564 28252

 3.2.1. bezdarbnieki, kas Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir līdz

0 354 3248 1490 0 5092 0 317 3022 1586 0 4925 10017 30 3077 5490 625 795 10017

14

 Mērķa grupas dalībnieku iedalījums

 Dalībnieku dzimums un vecums  Dalībnieku izglītība

SievietesSieviet

es KOPĀ (1+2+3+4+5)

VīriešiVīrieši KOPĀ (7+8+9+10+1

1)

Vīrieši un

sievietes

KOPĀ (6+12)

 Bez izglītīb

as

 Sākumskolas vai pamatsk

olas izglītība (ISCED1

un ISCED2)

 Vidējā un

vidējā profesionālā

izglītība

(ISCE

 Augstāka par vidējo

izglītību, kas nav

augstākā izglītība (ISCED4

 Augstākā

izglītība

(ISCED5 un ISCED

6)

Dalībnieku

skaits kopā

(14+15+16+17+18)

 Vecums (gadi) Vecums (gadi)

 ≤ 14  15–24  25–54  55–

64  65 ≤  ≤ 14  15–24  25–54  55–64  65 ≤

  1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19vienam gadam

 3.2.2.  ilgstošie bezdarbnieki3 0 197 7129 3419 0 10745 0 113 4571 2806 0 7490 18235 54 5268 10744 1400 769 18235

 3.3. Neaktīvas personas (kopējais neaktīvo personu skaits, tai skaitā personas, kuras mācās, tiek apmācītas vai ir pensijā, personas, kuras atteikušās no nodarbinātības, pastāvīgi invalīdi, personas, kuras veic darbu mājās, un citi), no tām:

3846 15184 3089 231 315 22665 3667 17450 1754 84 143 23098 45763 4008 33457 7330 52 914 45761

 3.3.1.  neaktīvas personas, kuras mācās vai tiek apmācītas

3846 15178 3070 197 67 22358 3666 17448 1741 52 14 22921 45279 3964 33282 7141 45 847 45279

15

3.1. Sieviešu un vīriešu līdzdalības raksturojums

Saskaņā ar AI sniegto informāciju14 par ES fondu ieguldījumu horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP „Vienlīdzīgas iespējas”) īstenošanā 2014. gadā, ESF līdzfinansētajās aktivitātēs 2014. gadā piedalījās 99370 personas, t.sk. 57990 jeb 58 % sievietes un 41380 jeb 42 % vīrieši. Šāda situācija ir vērtējama kā līdzvērtīga vīriešu un sieviešu līdzdalība ESF līdzfinansētajās aktivitātēs, kur gan vīrieši, gan sievietes vienlīdzīgi ir labuma guvēji šajās aktivitātēs. Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējos gados, minētā proporcija nav viennozīmīgi vērtējama, ņemot vērā sieviešu un vīriešu līdzdalību aktivitāšu griezumā, kur parādās būtiskas atšķirības. Nemainīga tendence kopš plānošanas perioda sākuma ir dalībnieku vīriešu un sieviešu disproporcija 1.2. prioritātes „Izglītība un prasmes”, 1.3. prioritātes "Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā" aktivitātēs, 1.5. prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana” un 1.6. prioritātes „Tehniskā palīdzība” aktivitātēs.

4.attēls

Ilustrācija par sieviešu un vīriešu līdzdalību ESF aktivitātēs 2014. gadā

57990; 58%

41380; 42%

sievietes vīrieši

1.1. prioritātes „Augstākā izglītība un zinātne” aktivitātēs piedalījās 1214 personas, no kurām bija 603 sievietes un 611 vīrieši (proporcija 50% : 50%). Arī šīs prioritātes aktivitātēs saglabājas līdzīga sieviešu un vīriešu proporcija, kas ir pielīdzināma absolūtai dzimumu līdztiesībai skaitliskā izteiksmē.1.2. prioritātes „Izglītība un prasmes” aktivitātēs piedalījās 50 838personas, t.sk. 26 412 sievietes un 24426 vīrieši (proporcija 52% : 38%). Tomēr šajā prioritātē disproporcija izpaužas aktivitāšu/apakšaktivitāšu griezumā, t.i. :1.2.1.1.3. apakšaktivitātē „Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai” piedalījās 2256 personas, t.sk. 1287 sievietes un 969 vīrieši (proporcija 57%: 43%).Savukārt 1.2.1.1.4. apakšaktivitātē „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” piedalījās 28 380 personas, t.sk. 13 061 sievietes un 15 319 vīrieši (proporcija 46% : 54%), tātad vērojams neliels vīriešu pārsvars, kas izskaidrojams ar dzimumu segregāciju profesionālajā izglītībā, kur ir studējošo vīriešu pārsvars. 1.2.2.1.2. apakšaktivitātē "Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" piedalījās 3069 personas, t.sk. 2356 sievietes un 713 vīrieši (proporcija 77% : 23%), tātad šajā apakšaktivitātē

14 Atbildīgās iestādes ziņojums par horizontālo prioritāšu īstenošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ietvaros atbilstoši 27.10.2009. MK noteikumiem Nr. 1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība”

16

ir izteikta dzimumu disproporcija, kas tiek skaidrota ar izglītības nozarē strādājošo sieviešu pārsvaru. Izglītības nozarē joprojām saglabājas tendence, ka 80% no nodarbinātajiem izglītības nozarē ir sievietes.1.2.2.4.1. apakšaktivitātē „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana” piedalījās 16930 personas, t.sk. 9599 sievietes un 7331 vīrieši (proporcija 57%: 33%);

Savukārt 1.2.2.4.2. apakšaktivitātē „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” piedalījās 12202 personas, t.sk. 5492 sievietes un 6710 (proporcija 45%: 55%).

1.3. prioritātes „Nodarbinātība un veselības veicināšana darbā” aktivitātēs piedalījās 30614 personas, t.sk. 20360 sievietes un 10254 vīrieši (67% : 33%), kas norāda uz sieviešu pārsvaru šajās aktivitātēs. Šis prioritātes aktivitāšu/apakšaktivitāšu līmenī iezīmējas būtiska dzimumu disproporcija dalībnieku vidū.

1.3.1.1.3. apakšaktivitātē „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”, piedalījās 4397 personas, t.sk. 3981 sievietes un 416 vīrieši (proporcija 90%: 10%).

Bezdarba līmenis 2014. gada decembrī sievietēm un vīriešiem bija līdzvērtīgs, proti no kopējā bezdarbnieku skaita (82027) bija 45336 sievietes un 36691 vīrieši (proporcija 55% : 45%). Analizējot dalībnieku portretu projekta “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2" ietvaros sadalījumā pa izglītības programmām, var secināt, ka sievietes galvenokārt ir apguvušas valodas (angļu, vācu, franču, zviedru, norvēģu, igauņu, krievu), datorprasmes grāmatvedībā un datorzinības. Savukārt vīrieši apguva transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja prasmes un datorzinības. Analizējot ŅVA piedāvāto apmācību saturu, var secināt, ka sievietes galvenokārt izvēlas apmācību tādās jomās, kas vairāk saistās ar humanitārajām zinātnēm, savukārt vīrieši – izteikti tehniskas profesijas. Kā raksturīgākos iemeslu, kad kādā jomā ir vērojama izteikta disproporcija, var minēt pastāvošos stereotipus par “sieviešu” un “vīriešu” profesijām, mērķa grupas iepriekšējo izglītību, neatbilstošu apmācību piedāvājumu mērķa grupas interesēm, zemu motivācijas līmeni u.c. Lai izdarītu secinājums par dzimumu disproporcijas cēloņiem šajā projektā, ir nepieciešams veikt dziļāku pētījumu, ko iespējams iekļaut plānotajā HP “Vienlīdzīgas iespējas” izvērtējumā 2017. gadā.

1.3.1.4.aktivitātē “Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām" piedalījās 704 personas, t.sk. 642 sievietes un 62 vīrieši (proporcija 91% : 9%). Aktivitātes mērķa grupa ir Valsts darba inspekcijas darbinieki, un, kā rāda statistika, dzimumu disproporcija ir saistīta ar valsts pārvaldē strādājošo sieviešu skaita pārsvaru zemākajos valsts pārvaldes līmeņos.

1.3.2.3. aktivitātē „Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana” piedalījās 4397 personas, t.sk. 3981 sievietes un 416 vīrieši (proporcija 90%: 10%). Arī šajā aktivitātē ir vērojama izteikta dzimumu disproporcija, kas ir skaidrojama ar situāciju veselības un sociālās aprūpes nozarē, kur 83 % no visiem nozarē nodarbinātajiem ir sievietes un 17 % vīrieši.

1.4. prioritātes „Sociālās iekļaušanas veicināšana” aktivitātēs piedalījās 9490 personas, t.sk. 5310 sievietes un 4180 vīrieši (proporcija 56%: 44%%) un šāda situācija ir vērtējama kā līdzvērtīga abu dzimumu līdzdalība, kas saglabājas arī šīs prioritātes aktivitātēs. Lielākā daļa - 8627personas piedalījās apakšaktivātē 1.4.1.1.1. "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba

17

tirgū", kur mērķa grupa bija bezdarbnieki. Dzimumu līdzsvaru šajā prioritātē var saistīt ar to, ka, saskaņā ar NVA datiem15, 2014. gada decembrī bezdarbnieku skaits bija 82027, t.sk. 45336 jeb 55.3 % un 36691 jeb 44.7% no kopējā bezdarbnieku skaita. Tātad, var secināt, ka gan vīrieši, gan sievietes bija līdzvērtīgi iesaistīti projekta aktivitātēs.

1.5. prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” aktivitātēs piedalījās 6550 personas, t.sk. 4236 sievietes un 1765 vīrieši (proporcija 65%: 35%), kas norāda uz ir izteiktu dzimumu disproporciju. Līdzīga disproporcija saglabājas visās šīs prioritātes aktivitātēs/apakšaktivitātēs - 1.5.1.1.1. apakšaktivitātē „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”, 1.5.1.2. aktivitātē „Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana”, 1.5.2.2. „Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšana”, kur disproporcija sasniedz gandrīz 70% : 30%.

Šīs prioritātes mērķa grupa ir valsts pārvaldē un nevalstiskajā sektorā strādājošie, tādējādi dzimumu nevienlīdzība šajā prioritātē norāda uz minētajā sektorā nodarbināto sieviešu lielo īpatsvaru.

1.6. prioritātē „Tehniskā palīdzība” piedalījās 664 personas, t.sk. 520 sievietes un 144 vīrieši (proporcija 78%: 22%), kas norāda uz izteiktu dzimumu disproporciju valsts pārvaldē nodarbināto vidū.

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits 2014. gadā bija 58 600 personas, t.sk. 33100 sievietes 25 500 vīrieši (proporcija 56% : 44%), kas uzskatāms par līdzvērtīgu. Tomēr, disproporcija var rasties sadalījumā pa nozarēm, piemēram, aizsardzības un iekšlietu joma, kur lielākoties ir nodarbināti vīrieši. Šīs divas jomas nebija ES fondu finansējuma saņēmēji 2007.-2013. gada plānošanas periodā, kas daļēji izskaidro sieviešu pārsvaru citās nozarēs, kuras bija ES fondu tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējas.

3.1.1. Rīcība un darbības dzimumu disproporcijas mazināšanai

ESF dalībnieku raksturojums dzimumu griezumā norāda uz nemainīgu sieviešu un vīriešu līdzdalības disproporciju sadalījumā pa nozarēm, kas sasniedz gandrīz 80% sieviešu pārsvaru izglītības nozarē un nevalstiskajā sektorā, savukārt valsts pārvaldē un veselības aprūpē disproporcija sasniedz pat 90 % sieviešu pārsvaru.

Lai risinātu dzimumu segregāciju nodarbinātībā un izglītībā, kā arī mazinātu disproporciju atsevišķās nozarēs, dzimumu līdztiesības jautājumi tiek risināti, aptverot plašāku nozaru politiku rīcību, proti, īstenojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. LM Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam (turpmāk – plāns) ietvaros ir paredzēti rīcības virzieni dzimumu līdztiesības īstenošanai nozaru politikās. Plāna ietvaros tika īstenoti pasākumi sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana (EM rīcība); dzimumu līdztiesības jautājumu vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības mācību saturā aktualizēšana (IZM rīcība); sieviešu atgriešanās darba tirgū, darba drošības un darba iespēju un karjeras virzības darba tirgū veicināšana u.c. (LM rīcība). Lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, paredzēta LM / LDDK/ TS, LBAS IZM, EM, NVO rīcība, izstrādājot rekomendācijas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai segregētākajās nozarēs (pedagogi, sociālie darbinieki, uzņēmējdarbība u.c.), tēmas aktualizēšana medijos u.c. Informācija par Rīcības plāna izpildi 2014. gadā, saskaņā ar LM darba plānu, tiks apkopota 2015.jūnijā.

Plāna ietvaros 2014. gadā tika īstenota virkne pasākumu dzimumu līdztiesības veicināšanai nozarēs, tostarp pasākumi:

15 http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=470&txt=483&t=stat

18

1) Dzimumu lomu un stereotipu mazināšana:

2014. gadā tika organizēta diskusija ar Saeimā pārstāvēto partiju locekļiem par aktuālām dzimumu līdztiesības tēmām, rosinot diskutēt par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem un meklēt risinājumus, lai situāciju uzlabotu. Viena no diskusijām skāra Latvijas politisko sistēmu un vēlēšanu sistēmu Latvijā, kā arī politisko vidi, kā arī dzimumu nelīdzsvaroto pārstāvniecību pie varas esošajās politiskajās partijās. Tika meklēti iespējamie risinājumi, lai veicinātu aktīvāku sieviešu iesaisti politikā. Otras diskusijas ietvaros tika aktualizēts jautājums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, Latvijas uzņēmumu labās praksēm piemēriem kā to īstenot praksē, kā arī identificēti tie aspekti un problēmas, ar kuriem uzņēmumi saskaras un kas būtu tie jautājumi, kuru risināšanai būtu nepieciešams valsts atbalsts un iesaiste.

PROGRESS līdzfinansētā projekta „Dzimumu līdztiesība ekonomisko lēmumu pieņemšanā – instruments ekonomiskās konkurētspējas un vienlīdzības veicināšanai” (turpmāk – PROGRESS projekts) ietvaros tika īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa, lai veicinātu sabiedrības interesi un izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, mazinātu sabiedrībā eksistējošos stereotipus. Kampaņas ietvaros tika īstenota vides reklāma, uzmanība pievēršot stereotipiem par profesijas izvēli, līdzvērtīgām iespējām ieņemt vadošus amatus, kā arī uz vīriešu un sieviešu atšķirīgo darba samaksu. Pirmo reizi Latvijā tika organizēta laikmetīgās mākslas izstāde, piedāvājot mākslas skatījumu par sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā. Izstādes “Līderes. Iedvesma. Iespējas.” ietvaros tika atspoguļotas desmit Latvijas sabiedrībā zināmu un nozaru profesionāļu vidū cienītu sieviešu portreti. Izstādes mērķis bija ikvienu iedvesmot panākumiem un virzīties uz savu mērķu sasniegšanu.

Lai noskaidrotu sabiedrības izpratni par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem un to, kā tā ir mainījusies salīdzinājumā ar 2001. gadu, tika veikta iedzīvotāju aptauja. Galvenās atziņas ir, ka gandrīz puse jeb 47.3% aptaujāto sieviešu ir pārliecinātas, ka viņu iespējas realizēt sevi saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, savukārt vīrieši tā uzskata tikai 26.8%. Tāpat ir nostiprinājies viedoklis, ka vīrietis sabiedrībā tiek vērtēts augstāk nekā sieviete.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vardarbības arvien pieaugošajai izplatībai, 2014. gada nogalē, Labklājības ministrs iniciēja “Baltās lentītes” kampaņu, kuras ietvaros aicināja citus ministrus demonstrēt savu attieksmi pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Tāpat tika uzrunāti sabiedrībā zināmi cilvēki, kas ar savu darbu un attieksmi spēj uzrunāt dažādas sabiedrības grupas, lai aicinātu sabiedrību runāt un nebūt tolerantiem pret vardarbīgu ģimenē.

Lai attīstītu un stiprinātu starpinstitucionālo sadarbību vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā, kā arī spētu identificēt problēmas un šķēršļus, kas traucē to darīt, LM sadarbībā ar Resursu centrs sievietēm “Marta” īstenoja 2 izglītojošus seminārus sociālajiem darbiniekiem, policistiem, bāriņtiesu speciālistiem, ģimenes ārstiem. Semināra laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pagaidu aizsardzības mehānisma izmantošanai praksē, piedalījās 80 personas.

2014. gada 22. maijā Saeimā tika apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Ievērojot to, ka izglītības procesi tieši skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās, pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes. Pamatnostādnes paredz pilnveidot vispārējās izglītības saturu, ietverot arī dzimumu līdztiesības aspektus, kā arī paredz dažāda veida metodiskā atbalsta pasākumus izglītības procesā iesaistītajiem speciālistiem un mācību materiālu pilnveidošanu.

19

2) Sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū:

2014. gadā Dzimumu līdztiesības Komitejas ietvaros tika izveidota darba grupa, kura ir sākusi darbu pie rekomendāciju izstrādes uzņēmējdarbībai ar mērķi izstrādāt konkrētus priekšlikumus sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, īpaši, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tādu nozaru uzņēmumos, kuri ir ar augstākiem peļņas un rentabilitātes rādītājiem, kā arī sieviešu un vīriešu līdzsvarotākai pārstāvniecībai uzņēmumu lēmēj un izpildinstitūcijās.

Lai palīdzētu uzņēmumiem izprast jautājumus par vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu abu dzimumu pārstāvjiem savā uzņēmumā, PROGRESS projekta ietvaros ir izstrādātas gan individuālas rekomendācijas katram uzņēmuma, gan īpašas vadlīnijas, kas ļautu gūt plašāku ieskatu dzimumu līdztiesības principu ievērošanai uzņēmumos.

2014. gadā minētā projekta ietvaros tika veikts pētījums, lai noskaidrotu kavējošus un veicinošus faktorus sieviešu līdzdalības paaugstināšanai uzņēmumu lēmējinstitūcijās vismaz 50 Latvijas un 5 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu lielajos uzņēmumos. Balstoties uz pētījuma ietvaros gūtajām atziņām un rezultātiem, sagatavotas rekomendācijas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai uzņēmumu vadībā.

Lai sniegtu atbalstu nodarbinātajiem pēc iespējas veiksmīgāk saskaņot darba un ģimenes dzīvi, 2014. gadā ir pieņemti un 2015. gadā spēkā stājušies vairāki Darba likuma grozījumi. Piemēram, darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Tāpat ir ietverta jauna garantija darbiniekiem, kuru aprūpē ir bērni. Turpmāk darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, ir tiesības uz ne mazāk kā vienas darba dienas ilgu papildatvaļinājumu.

3.2. Dalībnieku raksturojums pēc piederības sociālās atstumtības grupām

2014. gadā ESF aktivitātēs piedalījās 18460 dalībnieki no sociālās atstumtības riska grupām bija jeb 18.6 % no kopējā ESF aktivitāšu dalībnieku skaita (2013. gadā 18,7% (2012. gadā – 19,21%, 2011. gadā – 21 %, 2010. – 34 %), t.sk. 10457 jeb 10.5 % sievietes un 8003 jeb 8 % vīrieši.

Lielākais sociālās atstumtības riskam pakļauto dalībnieku skaits ESF līdzfinansētajās aktivitātēs bija 2010. gadā, sasniedzot 34% no kopējā ESF dalībnieku skaita, īpaši 1.3.1.5. aktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts" ietvaros, kur mērķa grupa bija bezdarbnieki. 2010. gadā ekonomiskās krīzes iespaidā bezdarba līmenis sasniedza 14,3 %16. Pieaugot ekonomiskajai stabilitātei, reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājās no 14,3% 2010. gadā līdz 8,5%17 2014. gadā (reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), līdz ar to pakāpeniski samazinājās arī sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu dalībnieku skaits ESF aktivitātēs.

2014. gadā lielākais sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupas dalībnieku skaits bija 1.3.1.5.aktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts" ietvaros – 9819 personas jeb 51 % no visiem šīs aktivitātes dalībniekiem (t.sk. 4860 sievietes un 3596 vīrieši); 1.4.1.1.1. apakšaktivitātes „Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba

16 http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=31917 http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=470&txt=483&t=stat

20

tirgū” – 5491 persona jeb 63.6 % no visiem apakšaktivitātes dalībniekiem (t.sk. 3057 sievietes un 2434 vīrieši).

Minēto aktivitāšu tiešā mērķa grupa ir bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus (1.3.1.5.); bezdarbnieki un darba meklētāji, jaunieši bezdarbnieki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; jaunieši bezdarbnieki ar invaliditāti; bezdarbnieki, kuriem ir noteikta invaliditāte, personas ar I grupas redzes invaliditāti u.c. bezdarbnieki (1.4.1.1.1.), tātad personas, kuras ir visvairāk pakļautas sociālās atstumtības riskam.

Saskaņā ar CSP datiem, 2013. gadā18 Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7% iedzīvotāju19 (2012. gadā bija 35.1%) no iedzīvotāju skaita valstī. Līdz ar to var secināt, ka ESF aktivitātēs piedalījās mazāk nekā puse iedzīvotāju, kas ir pakļauti sociālās atstumtības riskam.

Analīzi par sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu līdzdalības rādītāju var veikt, padziļināti izpētot situāciju, piemēram, pētot bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku, bezdarbnieku, strādājošo ar zemiem ienākumiem u.c. mērķa grupu situāciju valstī un sasaistīt to ar sniegto ESF atbalstu. 2014-2020,gada plānošanas periodā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 9.1.2.1. “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” pasākuma 9.1.2.1.2. “Darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros tiks izstrādāti 7 ikgadēji novērtējumi par valsts rīcībpolitiku nabadzības mazināšanai, pētījums par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta jomā, nacionāla līmeņa metodoloģijas izstrāde un aprobācija par minimālā patēriņa preču un pakalpojumu grozu, t.sk. teritoriālā līmenī, raksturojot noteikto mērķa grupu sociālekonomisko situāciju, attiecīgi iegūstot nacionāla līmeņa datus, tendences un secinājumus šo mērķa grupu situācijas uzlabošanai.

3.2.1. Personas ar invaliditāti

2014. gadā ESF līdzfinansētajās aktivitātēs piedalījās 5177 personas ar invaliditāti (2013. gadā -13395, 2012.gadā – 12490) (t.sk. 2752 sievietes un 2425 vīrieši) jeb 5.2 % no kopējā ESF līdzfinansēto pasākumu dalībnieku skaita. Salīdzinot ar 2013. un 2012. gadu, šis skaits ir samazinājies, ņemot vērā, ka ir samazinājies īstenoto aktivitāšu apjoms un lielākā daļa aktivitāšu jau ir pabeigtas 2013. gadā.

1.1. prioritātes "Augstākā izglītība un zinātne" aktivitātēs piedalījās 7 personas ar invaliditāti (t.sk. 3 sievietes un 4 vīrieši).

1.2. prioritātes "Izglītība un prasmes" aktivitātēs – 764 persona ar invaliditāti (t.sk. 378 sievietes un 386 vīrieši) jeb 14.75 % no visiem ESF aktivitāšu dalībniekiem ar invaliditāti. Lielākais skaits personu ar invaliditāti piedalījās 1.2.2.1.2. apakšaktivitātē “Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai” (190 personas, galvenokārt vecumā 25-54 gadi) un 1.2.2.4.1. apakšaktivitātē "Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana” (158 personas, galvenokārt jaunieši vecumā līdz 14 gadiem, kuri agri pamet mācības un neturpina izglītību, jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem un citi sociālās atstumtības riskam pakļautie izglītojamie).18 Dati par mājsaimniecību ienākumiem 2014. gadā tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā 2015. gadā, kas noritēs no marta līdz jūnija beigām19 http://www.csb.gov.lv/notikumi/saglabajas-augsts-nabadzibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-ipatsvars-41759.html

21

1.3. prioritātes „Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā” aktivitātēs piedalījās 2415 personas ar invaliditāti (t.sk. 1238 sievietes un 1177 vīrieši) jeb 46,6 % no visiem ESF dalībniekiem ar invaliditāti, galvenokārt 1.3.1.5. apakšaktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts ” ietvaros – 2297 (2013. g. – 2240) personas ar invaliditāti (t.sk. 1148 sievietes un 1149 vīrieši). Minētās aktivitātes mērķa grupas bija sociālās atstumtības riskam pakļautie bezdarbnieki, kā arī aktivitāšu īstenošanā bija iekļautas izmaksas specifisku pasākumu nodrošināšanai, piemēram, specializētais transports invalīdam, kurš piedalās projekta aktivitātēs, surdotulka,ergoterapeita un asistenta pakalpojumi, kā arī apmācības tika nodrošinātas pielāgotās telpās (lifts, pacēlājs, panduss u.c.).

1.4. prioritātes "Sociālās iekļaušanas veicināšana" aktivitātēs piedalījās 1964 personas ar invaliditāti (t.sk. 1115 sievietes un 849 vīrieši) jeb 38 % no visiem dalībniekiem ar invaliditāti, t.sk.:

1.4.1.1.1. apakšaktivitātes "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū" ietvaros piedalījās 1837 (2013. g. – 1061, 2012. g. – 1487) personas ar invaliditāti jeb 35,5 % no visiem dalībniekiem ar invaliditāti (t.sk. 1036 sievietes un 801 vīrieši). Minētās apakšaktivitātes mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bezdarbnieki, t.sk. jaunieši ar invaliditāti, personas ar I grupas redzes invaliditāti. Tādi specifiski pakalpojumi kā asistenta un surdotulka pakalpojumi personām ar invaliditāti, kā arī ergoterapeita pakalpojumi personām ar invaliditāti veicināja šīs mērķa grupas dalībnieku iesaisti projekta aktivitātēs.

1.4.1.2.4. apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” projektos – 81 (2013. g. – 767, 2012. g. – 2242) persona ar invaliditāti jeb 1.5 % no visiem dalībniekiem ar invaliditāti (t.sk. 56 sievietes un 25 vīrieši), kur galvenā mērķa grupa bija personas ar funkcionāliem traucējumiem (personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas ar fiziska rakstura traucējumiem un personas ar psihiskām saslimšanām) u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. Šīs apakšaktivitātes ietvaros tika īstenotas sociālās rehabilitācijas programmas, kā arī projektu attiecināmajās izmaksās bija iekļauti dažādi specifiski pasākumi, piemēram, specializētā transporta invalīdiem izmaksas, personu ar invaliditāti individuālai aprūpei nepieciešamie līdzekļi, asistentu, surdotulku, ergoterapeitu, psihologu pakalpojumi u.c., kas veicināja personu ar invaliditāti līdzdalību projektu aktivitātēs. Salīdzinājumā ar 2013. un 2012. gadu ir vērojams šīs mērķa grupas samazinājums, kas ir skaidrojams ar to, ka lielākā daļa projektu noslēdzās jau 2013. gadā.

1.5. prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana" aktivitātēs piedalījās 27 (2013. g. – 704) personas ar invaliditāti (t.sk. 18 sievietes un 9 vīrieši) jeb 0.5 % no visiem sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu dalībniekiem, visas personas bija iesaistītas apakšaktivitātes 1.5.2.2.2. „NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Šīs apakšaktivitātes mērķa grupa bija biedrības un nodibinājumi un personas ar invaliditāti bija finansējuma, nevis pakalpojumu saņēmēji.

4.tabula

Personu ar invaliditāti dalījums pa invaliditātes veidiem

personas ar invaliditāti, t.sk.:Sievietes Vīrieši Kopā

5177 2752 2425 ar redzes traucējumiem 584 324 260 ar dzirdes traucējumiem 158 92 66

22

ar kustību traucējumiem 463 226 237 ar garīga rakstura traucējumiem 136 63 73 ar cita veida traucējumiem 3875 2060 1815

Kā rāda skaitļi, visvairāk ESF līdzfinansētajās aktivitātēs piedalījās personas ar cita veida funkcionāliem traucējumiem, kas nav redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura) traucējumiem, īpaši personas vecumā 25 līdz 54 gadiem (2269 personas).

Personas ar kustību traucējumiem bija 9 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita un piedalījās galvenokārt 1.2.prioritātes aktivitātēs – 114 personas, piemēram, 1.2.1.1.4. apakšaktivitātē “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” (89 personas) ; 1.3. prioritātes aktivitātēs – 184 persona, galvenokārt apakšaktivitātes 1.3.1.5. apakšaktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” (148 personas); 1.4. prioritātes aktivitātēs – 158 personas, galvenokārt 1.4.1.1.1. apakšaktivitātē „ Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū" (100 personas).

Personas ar dzirdes traucējumiem bija 158 personas jeb 3% no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita, galvenokārt piedalījās apakšaktivitātē 1.2.1.1.4. “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” (60 personas), 1.3.1.5. “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” (49 personas), 1.4.1.1.1. “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū" (24 personas).

Pavisam ESF aktivitātēs piedalījās 584 personas ar redzes traucējumiem jeb 11.2 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita. Lielākais personu ar redzes traucējumiem skaits piedalījās 1.3.1.5. apakšaktivitātes “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” (90 personas) un 1.4.1.1.1. apakšaktivitātes „Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū” (401 persona) projektos. Šīs apakšaktivitātes mērķa grupa ir bezdarbnieki ar invaliditāti, t.sk. ar redzes traucējumiem, arī tādi, kam redzes traucējumi ir viena no vairākām nopietnām veselības problēmām, līdz ar to projektos bija paredzēti specifiski pasākumi šīs mērķa grupas vajadzību nodrošināšanai un iesaistīšanai ESF līdzfinansētajās aktivitātēs, piemēram, asistenta pakalpojums.

ESF aktivitātēs piedalījās 136 personas ar garīga rakstura traucējumiem jeb 2,6 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita, galvenokārt 1.2.1.1.4. apakšaktivitātē “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” (106 personas), kur mērķa grupa ir izglītojamie profesionālās izglītības programmās.

Personu ar invaliditāti dalījums vecuma grupās

Vecumu griezumā cilvēki ar invaliditāti visvairāk bija pārstāvēti 25-54 gadu vecuma grupā - 2739 jeb 53 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita (t.sk. 1392 sievietes un 1347 vīrieši), kas norāda uz to, ka ESF atbalstu saņēmušie cilvēki ar invaliditāti galvenokārt ir darbspējas vecumā. Vecuma grupā līdz 14 gadiem piedalījās 106 personas jeb 2 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita (t.sk. 53 sievietes un 53 vīrieši), vecuma grupā 15-24 gadi – 419 personas jeb 8 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita (t.sk. 168 sieviete un 251 vīrietis), vecuma grupā 55-64 gadi – 1521 persona jeb 29 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita (t.sk. 878 sievietes un 643 vīrieši), vecuma grupā virs 65 gadi – 392 personas jeb 2 % no kopējā dalībnieku ar invaliditāti skaita (t.sk. 261 sievietes un 131 vīrietis).

23

3.2.2. Personu ar invaliditāti integrācija darba tirgū

Analizējot personu ar invaliditāti iesaisti ESF līdzfinansētajās aktivitātēs var secināt, ka augstāka šīs mērķa grupas personu iesaiste bija aktivitātēs, kuru tiešā mērķa grupa ir personas ar invaliditāti un projektu attiecināmajās izmaksās bija iekļauti specifiskas darbības personu ar invaliditāti atbalstam un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – asistentu, surdotulku, ergoterapeitu pakalpojumi, specializētais transports, sociālās rehabilitācijas programmas mērķa grupām ar noteikta veida invaliditāti u.c. pasākumi.

Kopējais personu ar invaliditāti skaits valstī 2014. gadā bija 160 572 personas (t.sk. 83 684 sievietes un 76 888 vīrieši). Nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti visās vecuma grupās 2014. gadā bija 24,5% (2013. g. -23,3%, 2012. g. - 22,6%, 2011. g. - 20,7%) pret kopējo personu ar invaliditāti skaitu, t.sk. 12.4 % sievietēm un 12.11 % - vīriešiem).

Attiecībā uz invalīdu nodarbinātību vērojams šīs iedzīvotāju grupas nodarbinātības līmeņa stabils pieaugums no 2010. gada aptuveni par 1.2 procentpunktiem katru gadu. Tomēr, ņemot vērā šādu tendenci, var prognozēt, ka indikatīvā bāzes vērtība 2006. gadā – 40-52% netiks sasniegta. Tas izskaidrojams gan ar to, ka izvirzītais mērķis ir bijis pārāk ambiciozs, gan arī ar to, ka 2006. gadā nebija pieejami pietiekami ticami dati par invalīdu nodarbinātību.

2014. gada beigās bija reģistrēti 8355 bezdarbnieki ar invaliditāti ( 10,2% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī). No tiem 51,4 % ( 4 297) ir sievietes un 48,6% ( 4 058) – vīrieši.

34,5% reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitu veido bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kam seko pirmspensijas vecumā esošie bezdarbnieki ar invaliditāti, t.i., 55 – 59 gadi jeb 26,5%. Tas nozīmē, ka gandrīz 2/3 bezdarbnieku ar invaliditāti ir personas vecumā no 45 gadiem.

Personu ar invaliditāti integrācija darba tirgū tika veicināta, īstenojot valsts budžeta un ESF līdzfinansētos pasākumus (1.2.2.1.2.apakšaktivitāte “Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”, 1.3.1.1.3. apakšaktivitāte “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”, 1.3.1.5. aktivitāte “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”, 1.4.1.1.1. apakšaktivitāte “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”, 1.4.1.1.2. apakšaktivitāte “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”).

Lai nodrošinātu iespēju saņemt atbalstu mūžizglītības apmācības pasākumos nodarbinātām personām vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem ieskaitot, personas ar invaliditāti ir noteiktas kā vienas no prioritāri iesaistāmajām šajos pasākumos, jo personas ar invaliditāti bezdarba riskam ir pakļautas visvairāk.

Īpaši personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai ir paredzēts pasākums “Pasākumi noteiktām personu grupām” (turpmāk – PNPG). (kopējais finansējums 4 416 521, t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums – 2 855 293 EUR, ESF līdzfinansējums – 1 561 228 EUR).

2014. gadā PNPG ietvaros izveidotas 402 (2013. gadā - 121, 2012. gadā – 390, 2011. gadā – 603) valsts līdzfinansētas darba vietas personām ar invaliditāti. Kopumā 2014. gadā PNPG tika iesaistīti 520 (2013. gadā - 289, 2012. gadā – 492, 2011. gadā – 715) bezdarbnieki ar invaliditāti (kas veido 40% no visiem šī pasākuma dalībniekiem un 3% no visiem nodarbinātības pasākumus uzsākušajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, t.sk. konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu informatīvās dienas).

24

2014. gadā, atbilstoši katra pasākumā iesaistāmā bezdarbnieka ar invaliditāti veselības stāvokļa novērtējumam, tika pielāgotas 474 (2013. gadā – 84, 2012. gadā – 308, 2011. gadā – 510) darba vietas.

2014. gadā dalību NVA organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos (t.sk. konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu informatīvās dienas) uzsāka 16 307 (vienai personai var būt sniegti vairāki pakalpojumi) bezdarbnieki ar invaliditāti (2013. gadā 16 231, 2012. gadā – 13 810, 2011. gadā – 13 051). Šajos pasākumos viņiem papildus tika nodrošināti tādi pakalpojumi, kā darba vietas pielāgošana, surdotulku un ergoterapeitu pakalpojumi. Karjeras konsultācijas 2014. gadā saņēma 4 474 personas ar invaliditāti, no tiem bezdarbnieki (darba meklētāji) – 4 372.

Informācija par bezdarbniekiem ar invaliditāti, kuri iekārtojušies darbā pēc dalības aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2014. gadā, t.sk. tie bezdarbniekiem ar invaliditāti, kuri pabeiguši pasākumu iepriekšējos gados, attēlota 6.attēlā.

6.attēls

Bezdarbnieki ar invaliditāti, kuri iekārtojušies darbā pēc dalības aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2014. gadā

Kon

ku

rēts

pēj

as p

aau

gsti

nāša

...

Nef

orm

ālā

izgl

ītīb

a

Pro

fesi

onāl

ā ap

māc

ība,

pār

kva.

..

Kom

ple

ksi

e at

bal

sta

pas

āku

mi

Alg

otie

pag

aid

u s

abie

dri

skie

...

Pas

āku

mi n

otei

ktā

m p

erso

n...

Jau

nie

šu g

aran

tija

s p

asāk

um

i

0

200

400

600

800

1000

1200

975

629

381 347 344231

107

611

394

235 211 218121

57

357231

145 132 12691 495 3 1 4 19 1

Kopā

III grupas invalid-itāte

II grupas invalid-itāte

I grupas invaliditāte

Kompleksajos atbalsta pasākumos, kuru mērķis ir ar kompleksu (vairāku mērķa grupu aptverošu un individuālām personas vajadzībām paredzētu) nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu veicināt mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un atbalstot mērķa grupu bezdarbnieku motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū, 2014. gadā kompleksajos atbalsta pasākumos tika iesaistītas 2 250 (2013. gadā – 1 185, 2012. gadā – 1 152, 2011. gadā – 686) personas ar invaliditāti (14% no visām nodarbinātības pasākumus uzsākušām personām ar invaliditāti) (2.attēls)

25

7.attēls

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

6

184 178

725

382

7

222

599

1586

318

19

2013.un 2014.gadā komplekso atbalsta pasākumu ietvaros personām ar invaliditāti sniegtas:

2013.gads2014.gads

3.2.3. Minoritātes un migranti

No sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām bija 14208 (2013. g. - 27 445 minoritāšu pārstāvji jeb 77 % no visiem sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu dalībniekiem (t.sk. 8075 sievietes un 6133 vīrieši).

1.2.2.1.2. apakšaktivitātes “Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai” piedalījās 560 minoritāšu pārstāvji (t.sk. 440 sievietes un 120 vīrieši). Jāatzīmē, ka šajā apakšaktivitātē pavisam piedalījās 3069 personas, no kurām 719 personas bija sociālās atstumtības riska grupās, no kurām 78% bija minoritātes. Minētās apakšaktivitātes mērķa grupa bija nodarbinātas un pašnodarbinātas personas, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam, t.sk. personas ar invaliditāti, personas, kuru apgādībā ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, personas, kuras ir atzītas par trūcīgām un personas, kas ir vecākas par 45 gadiem. Aktivitātes mērķis ir palielinātu pieaugušo dalību izglītības ieguvē, kas tiešā veidā veicināja minoritāšu dalību mūžizglītībā un šīs grupas sociālo iekļaušanu.

Lielākais minoritāšu pārstāvju dalībnieku skaits bija 1.3.1.5. aktivitātes "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts" (8456 personas) ietvaros, kur mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Jāatzīmē, ka minoritātes sastāda 86 % no visiem 1.3.1.5. aktivitātes dalībniekiem, kas ir pakļauti sociālās atstumtības riskam. Skaitļi norāda uz to, ka šajā aktivitātē tika sniegts tiešs atbalsts minoritāšu pārstāvjiem, kuri atbilst MK noteikumos definētās mērķa grupas pazīmēm.

1.4.1.1.1.apakšaktivitātes "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū" ietvaros piedalījās 4355 minoritāšu pārstāvji. Arī šīs apakšaktivitātes mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bezdarbnieki. Jāatzīmē, ka minoritātes 1.4.1.1.1. apakšaktivitātē pavisam piedalījās 8267 dalībnieki, un minoritātes sastāda 50 % no apakšaktivitātes dalībnieku kopējā skaita un 79 % no sociālās atstumtības riskam pakļautajiem minētās apakšaktivitātes dalībniekiem.

No kopējā ESF aktivitātēs iesaistīto minoritāšu grupu pārstāvju skaita lielākajai daļai jeb 8292 personai bija vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, 3519 personām – sākumskolas vai pamatskolas izglītība, 1137 – augstākā izglītība, bet 109 personas bija bez izglītības. Dalībnieki bez izglītības (49

26

personas) galvenokārt bija iesaistīti 1.2.2.4. aktivitātē "Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošas izglītības attīstība".

ESF līdzfinansētajās aktivitātēs 2014. gadā bija iesaistīts 20 migranti t.sk. 10 sievietes un 10 vīrieši. 1.1. prioritātes ietvaros aktivitātēs bija iesaistīti 3 minoritātes pārstāvji (1 sieviete, 2 vīrieši), 1.3. prioritātē - 16 migranti (t.sk. 9 sievietes un 7 vīrieši), 1.4. prioritātē – 1 migrants, sieviete.

No kopējā ESF līdzfinansētajās aktivitātēs iesaistīto migrantu skaita lielākajai daļai jeb 15 bija vidējā profesionālā izglītība, bet 5 personām bija augstākā izglītība.

3.3. Dalībnieku raksturojums pēc statusa darba tirgū

Pēc statusa darba tirgū 25357 (2013. g. – 69668) personas jeb 26 % no visiem ESF līdzfinansēto aktivitāšu dalībniekiem bija nodarbinātas (t.sk. 19488 sievietes un 5869 vīrieši), no kuriem 24041 bija darba ņēmēji (t.sk. 18429 sievietes un 5612 vīrieši) un 1316 personas bija pašnodarbinātas (t.sk. 1059 sievietes un  257 vīrieši).

28252 personas jeb 28 % no visiem ESF dalībniekiem bija bezdarbnieki (t.sk. 15837 sievietes un 12415 vīrieši), no kuriem 18235 bija ilgstošie bezdarbnieki (t.sk. 10745 sievietes un 7490 vīrieši), 10017 personas (t.sk. 5092 sievietes un 4925 vīrieši) bija bezdarbnieki, kas NVA uzskaitē ir līdz vienam gadam. Neaktīvas personas, kas piedalījās ESF aktivitātēs, bija 45279 (t.sk. 22358 sievietes un 22921 vīrieši).

1.3.1.5.aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts” - 19225 bezdarbnieki jeb 68 % no visiem bezdarbniekiem, kas piedalījās ESF aktivitātēs (t.sk. 10782 sievietes un 8443 vīrieši), kā arī 1.4.1.1.1. apakšaktivitātē „Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū” – 8250 bezdarbnieki jeb 29% no visiem bezdarbniekiem, kas piedalījās ESF aktivitātēs (t.sk. 4628 sievietes un 3622 vīrieši). Abās aktivitātēs mērķa grupa bija bezdarbnieki.

ESF līdzfinansētajās aktivitātēs piedalījās 45279 neaktīvas personas (t.sk. 22358 sievietes un 22921 vīrieši), kas sastāda 46 % no kopējā ESF dalībnieku skaita. Lielākais neaktīvo personu skaits bija 1.2.1.1.4. apakšaktivitātē “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” 28379 personas (t.sk. 13060 sievietes un 15319 vīrieši), galvenokārt vecuma 15-24 gadi, tātad jaunieši.

LM kā par nodarbinātības valsts politiku atbildīgā ministrija veic regulāru nodarbinātības un bezdarba situācijas analīzi, publicējot savā mājaslapā ikmēneša pārskatus20 par bezdarba situāciju, darba tirgus tendencēm un risinājumiem bezdarba mazināšanai valstī, t.sk. īstenojot ESF un valsts atbalstītus aktīvās nodarbinātības u.c. nodarbinātību veicinošus pasākumus.

Vienlaicīgi tiek veikti arī padziļināti pētījumi21, kuru ietvaros tiek veikta padziļināta mērķa grupu bezdarbnieku vajadzību analīze. Tā, piemēram, 2014. gadā veiktā pētījuma „Darba tirgus īstermiņa prognoze 2014. gada 1.pusgadam”22 ietvaros ir izstrādātas darba tirgus īstermiņa prognozes 2014. gada 1.pusgadam, kā arī izzinātas bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam, kā arī sniegtas konkrētas rekomendācijas NVA organizēto apmācību piedāvājuma veidošanai.

20 http://www.lm.gov.lv/text/252121 http://www.lm.gov.lv/text/2524 , http://www.lm.gov.lv/text/405 , 22 http://www.nva.gov.lv/docs/17_52e263c8cfc9e2.90821100.pdf

27

3.4. Dalībnieku raksturojums pēc vecuma

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014. gadā novērojamas būtiskas dalībnieku skaita atšķirības dzimumu griezumā vecuma grupā no 24 līdz 54 gadiem, kur sieviešu skaits ir 2 reizes lielāks nekā vīriešu skaits, galvenokārt 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana” ietvaros (3294 sievietes un 1479 vīrieši). Arī 1.3.1. pasākuma "Nodarbinātība" minētās vecuma grupas ietvaros ir vērojams sieviešu pārsvars (11521 sievietes un 6417 vīrieši).

Disproporcija starp dzimumiem vecuma grupā 25-54 gadi ir skaidrojama ar izglītības sistēmā strādājošo dzimumu un vecumu struktūru, kur 80% no nodarbinātajiem ir sievietes vecumā no 24 līdz 54 gadiem (attiecas uz 1.2.2. pasākumu). Arī 1.3.1. pasākumā vērojama atšķirība aktivitāšu dalībnieku vecuma griezumā, kur sievietes lielākoties piedalījās aktivitātē 1.3.1.5. „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”( 7326 sievietes un 5327 vīrieši). NVA 2014. gada decembra beigās reģistrēti 47775 bezdarbnieki vecumā 25-54 gadi jeb 69 % no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī, līdz ar to ESF nodarbinātību veicinošās aktivitātēs šī vecuma grupa tika pārstāvēta visvairāk.

5.tabula

ESF aktivitāšu dalībnieku raksturojums pēc vecuma

Dalībnieku vecums

 ≤ 14  15–24  25–54  55–64  65 ≤

Sievietes 3846 16452 28764 8148 780Vīrieši 3667 18295 14032 5087 299Kopā 7513 34747 42796 13235 1079% 7.6 16.5 29.0 0.13 0.01

4. Dalībnieku raksturojums DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Informācija par DP “Uzņēmējdarbība un inovācijas” dalībniekiem tika iesniegta tikai par 2.1.2.1.1..apakšaktivtātes „Kompetences centri” un 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” dalībniekiem. Šo apakšaktivitāšu projekta ietvaros piedalījās 808 personas (t.sk. 264 sievietes un 544 vīrieši), galvenokārt vecumā no 24 līdz 54 gadiem (524 personas).

28

6.tabula

Mērķa grupas dalībnieku portrets23

Mērķa grupas (dalībnieku) iedalījums

Sievietes VīriešiVecums (gadi) Vecums (gadi)

>15 25 - 54 55 - 64 65 + 15 - 24 25 - 54 55 - 6465+

Mērķa grupas (dalībnieku) skaits kopā: 12 191 38 23 78 333 88 45

1.No tiem personu ar funkcionāliem traucējumiem skaits kopā, tai skaitā ar:

- - - - - - - -

1.1. redzes traucējumiem - 20 13 5 0 29 9 9

1.2. dzirdes traucējumiem - - - - - - - -

1.3. kustību traucējumiem - - - - - 1 - -

1.4. garīga rakstura traucējumiem - - - - - - - -

1.5.citiem vai vairākiem funkcionāliem traucējumiem

- - 1 - - 2 6 1

2.

No tiem citas grupas, kas atbilst nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju raksturojumam:- personas vecākas par 50 gadiem,;- iepriekšējos 6 mēnešos nav bijis regulāri apmaksāta darba- citas

---

18-1

15--

20--

-2-

412-

70-4

25--

Attiecībā uz datiem par mērķa grupu līdzdalību, EM skaidro, ka 2.3.2.1. un 2.3.1.2. aktivitātes tika uzsāktas pirms tika izdoti 2009. gada 29. oktobra MK noteikumi Nr.1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība”, līdz ar to prasība sniegt mērķa grupas raksturojumu netika iekļauta līgumos ar finanšu saņēmējiem.

2.3.2.1. aktivitātes "Biznesa inkubatori" ietvaros ir noslēgti līgumi ar astoņiem biznesa inkubācijas pakalpojumu sniedzējiem un izveidoti 10 biznesa inkubatori, kuru pakalpojumus ir saņēmuši 1184 mikro, mazie un vidējie komersanti, kuros kopā ir vairāk nekā 1364 darbinieku. Līgums par projekta īstenošanu tika parakstīts 2009. gada 27. februārī, līdz ar to šajā aktivitātē prasības sniegt mērķa grupu raksturojumu netika iekļautas projektu īstenošanas līgumā. Līgumi par projektu īstenošanu ir beigušies 2014. gada decembrī.

2.3.1.2. aktivitātes "Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības attīstībai" ietvaros LIAA izsludina iepirkumus, kuru ietvaros izpildītāji organizē noteiktus pasākumus. Aktivitāte tika uzsākta 2009. gada 7. martā kopš aktivitātes uzsākšanas ir liels pieprasījums no interesentiem. Uzsākot aktivitātes īstenošanu, prasība sniegt mērķa grupas portretu nebija iekļauta projektu īstenošanas līgumos, līdz ar to šāda informācija netiek apkopota. EM norāda, ka īstenotajos pasākumos mērķis bija informēt pēc iespējas lielāku personu skaitu, neizdalot jebkādas mērķa grupas. Kā rezultātā EM šajā aktivitātē var uzskaitīt personu skaitu, bet ierobežoto administratīvo

23 2.1.2.1.1.apakšaktivtāte „Kompetences centri” un 2.1.2.4.aktivitāte „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

29

resursu dēļ ir ierobežotas iespējas apkopot mērķa grupas raksturojumu MK noteikumos noteiktajā kārtībā. Aktivitātes mērķa grupa ir pamatizglītības, vidējās, vidējās speciālās, augstākās izglītības iestāžu audzēkņi, potenciālie uzņēmējdarbības uzsācēji, komersanti, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, valsts institūcijas. Šīs aktivitātes ietvaros līdz 2014. gada 31. decembrim atbalstu ir saņēmušas 31 279 personas, tomēr nav pieejami dati par šo personu dzimumu, vecumu, invaliditāti vai izglītību.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, jāsecina, ka iegūto datu apjoms par mērķa grupām, kas ir iesaistītas EM pārziņā esošajās DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas” aktivitātēs, ir ierobežots un neļauj izdarīt secinājumus par mērķa grupas portretu un tendencēm attiecībā uz viena vai otra dzimuma līdzdalību šīs programmas aktivitātēs. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka šajās aktivitātēs tika rūpīgi pārbaudīta HP „Vienlīdzīgas iespējas” pamatprincipu ievērošana projektu īstenošanas vietās.

5. DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros īstenotās specifiskās aktivitātes

9.tabulā ir apkopota atbildīgo iestāžu sniegtā informācija par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāšu ietvaros īstenotajām specifiskajām aktivitātēm, kas veicinājušas HP „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu. Tā kā plānošanas perioda sākumā netika izvirzīti specifiski rādītāji horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” mērķu sasniegšanai infrastruktūras attīstības projektos, LM apkopo informāciju par projektos īstenotajām vienlīdzīgu iespēju specifiskām aktivitātēm, kuru rezultātā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar maziem bērniem.

7.tabula

DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāšu ietvaros īstenotās specifiskās aktivitātes, kas veicinājušas HP „vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu

N.p.k. Specifiskās aktivitātes nosaukums

2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kopā

1 Izveidota autostāvvieta personām ar invaliditāti

5 23 39 43 42 80 232

2 Izveidota uzbrauktuve (vai rampa, pacēlājs, panduss), pa kuru ēkā ērti var iekļūt persona, kas pārvietojas riteņkrēslā un personas ar bērnu ratiņiem

35 72 137 117 112 189 662

3 Ēkā izveidotās durvis nodrošina ērtu pārvietošanos personām, kas pārvietojas riteņkrēslā un personām ar bērnu ratiņiem (piemēram, atbilstošs durvju platums, automātisks mehānisms, pietiekami ilgs fiksēšanās laiks u.c.)

180 904 785 1033 1449 859 5210

4 Ierīkots cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem pielāgots lifts (piemēram, labi saskatāmas pogas, cipari Braila rakstā, saskatāms stāvu

5 44 56 48 49 53 255

30

N.p.k. Specifiskās aktivitātes nosaukums

2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kopā

numurs, sadzirdams skaņas signāls par sasniegto stāvu u.c.)

5 Teritorijā izveidoti celiņi no cieta seguma, pietiekami plati, ar līmeņu pārejām, bez apmalēm

11 46 66 123 143 140 529

6 Pie ēkas ieejas un/vai telpās izvietotas atbalsta margas vai vadmargas kontrastējošā krāsā

3 47 70 70 34 28 252

7 Ēkā ierīkota pielāgota tualete personām ar funkcionāliem traucējumiem

13 130 218 156 271 145 933

8 Pielāgota darba vieta personai ar funkcionāliem traucējumiem

3 19 49 25 16 16 128

9 Ēkas kāpņu pirmais un pēdējais pakāpiens, grīdas līmeņu maiņas, stikla sienas, virsmas un citas bīstamās vietas marķētas spilgtā krāsā

0 32 141 163 290 144 770

10 Ēkā izvietoti labi saskatāmi, viegli salasāmi, sataustāmi, izgaismoti apzīmējumi, vizuālā informācija, piktogrammas, norādes un/vai audio signāli

7 132 212 575 647 334 1907

11 Akustika telpās piemērota dzirdes aparātu lietošanai un/vai telpām nodrošināta troksni absorbējoša apdare vai arī telpas aprīkotas ar akustiskajām cilpām trokšņu mazināšanai.

73 6 92 25 54 10 260

12 Avārijas signāli aprīkoti ar skaņas signalizatoru, gaismas pulsāciju un/vai vibrāciju

145 38 240 156 550 169 1298

13 Ēkā ierīkota abu dzimumu personām pieejama speciāla bērnu pārtīšanas vieta

2 4 1320

12 10 61

14 Ēkā ierīkots rotaļu stūrītis vai istaba, lai atvieglotu bērnu uzturēšanos iestādē

2 7 15 27 18 20 89

15 Pie ēkas izveidota speciāla un droša vieta bērnu ratiņu atstāšanai

3 5 6 14 15 19 62

16 Ēkā vai teritorijā pie ēkas izvietotas pieejamas sēdvietas gados vecākiem apmeklētājiem (salīdzinoši augstākas, nekā pārējās sēdvietas)

7 16 52 56 71 45 247

17 Citi risinājumi 83 57 124 66 83 92 505

Specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai informāciju un tehnoloģiju jomā

18 Projektā nodrošināta īpaši pielāgota datortehnika un palīgierīces personām ar

0 1 83 10 11 6 111

31

N.p.k. Specifiskās aktivitātes nosaukums

2009 2010 2011 2012 2013 2014 Kopā

funkcionāliem traucējumiem (personām ar kustību, redzes, dzirdes un gadīga rakstura traucējumiem)

19 Citi risinājumi 5 45 16 17 45 4 132

Specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai uz ielām, ietvēm un sabiedriskajā transportā

20 Ietves ir pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem (piemēram, brauktuves šķērsošanas vietas izveidotas vienā līmenī ar brauktuvi, ietvju malās un krustojumos izveidots reljefs segums, kontrastējošs marķējums u.c.)

4 39 56 60 144 312 615

21 Ierīkots luksofors, kas ieslēdzams ar speciālu pogu (90 cm augstumā virs zemes līmeņa), aprīkots ar skaņas signālu, zaļais signāls deg pietiekami ilgi

1 1 5 5 167 15 194

22 Sabiedriskais transports ir pielāgots personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem

0 0 0 3 0 8 11

23 Sabiedriskā transporta pieturvietas ir pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem (piemēram, nojumes izveidotas tā, ka zem tām ir vieta gan personām ar ratiņkrēslu, gan cilvēkiem ar bērnu ratiņiem, izvietota saprotama informācija u.c.)

0 47 129 29 237 241 683

24 Citi risinājumi 0 71 35 16 29 44 195

2014. gadā ERAF un KF līdzfinansēto projektu ietvaros tika īstenotas specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, īstenojot 7.tabulā minētos vides pieejamības pasākumus personām ar funkcionāliem traucējumiem (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura traucējumiem), vecāka gadagājuma personām un personām ar bērnu ratiņiem.

IZM, VM, SM, VARAM un KM pārziņā esošo projektu ietvaros tika īstenotas dažādas specifiskas aktivitātes personu ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma personu un personu ar bērnu ratiņiem vides pieejamības uzlabošanai. Projektos, galvenokārt VARAM pārziņā esošajos, tika īstenotas darbības ietvju infrastruktūras uzlabošanai (brauktuves šķērsošanas vietas vienā līmenī ar brauktuvi, ietvju malās un krustojumos izveidots reljefs segums, kontrastējošs marķējums u.c.),

32

ierīkoti vai aprīkoti luksofori (ieslēdzams ar speciālu pogu, aprīkots ar skaņas signālu, zaļais signāls deg pietiekami ilgi), sabiedriskā transporta pieturvietas tika pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem (nojumes izveidotas tā, ka zem tām ir vieta gan personām riteņkrēslā, gan cilvēkiem ar bērnu ratiņiem, tostarp, izvietota saprotama informācija u.c.) un izveidota autostāvvieta personām ar invaliditāti.

Saskaņā ar AI sniegto informāciju, 2014. gadā ERAF un KF līdzfinansēto aktivitāšu ietvaros tika izveidotas 80 autostāvvietas personām ar invaliditāti, galvenokārt, VARAM pārziņā esošajās aktivitātēs - 60 (3.1.4.3. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, 3.1.4.4. Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai, 3.6.1.1. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai, 3.6.2.1. Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai aktivitāšu/apakšaktivitāšu ietvaros), kā arī EM pārziņā esošajās aktivitātēs – 17 (3.4.4.1. Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un 3.4.4.2.) Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi.

189 ietves tika pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākām personām un personām ar bērnu ratiņiem, tostarp, galvenokārt VARAM pārziņā esošajās aktivitātēs – 150.

Ēkās izvietoti labi saskatāmi, viegli salasāmi, sataustāmi, izgaismoti apzīmējumi, vizuālā informācija, piktogrammas, norādes un/vai audio signāli 334, no kuriem 129 tika izveidoti VARAM pārziņā esošajos projektos un 185 KM pārziņā esošajos projektos.

6 VARAM pārziņā esošo projektu ietvaros tika ēkās tika ierīkota abu dzimumu personām pieejama speciāla bērnu pārtīšanas vieta, telpās uzstādīti pandusi un nodrošināta iespēja paaugstināt krēslu augstumus bērnu ērtībai, kas ir nozīmīgs dzimumu līdztiesību veicinošs faktors.

EM pārziņā esošajos projektos pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijas nacionālajā stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs („Vakantiebeurs”, „MATKA”, „Tourest”, „Adventur”, „Raisen Hamburg”, „f.ree”, „ITB”, „MITT”, „OTDIH”, „IMEX”, „WTM”, „EIBTM”) izbūvēta uzbrauktuve, pa kuru pie stenda var piekļūt personas, kas pārvietojas ratiņkrēslā un personas ar bērnu ratiņiem.

Infrastruktūras uzlabošanas projektu ietvaros ietves tika pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem (piemēram, brauktuves šķērsošanas vietas izveidotas vienā līmenī ar brauktuvi, ietvju malās un krustojumos izveidots reljefs segums, kontrastējošs marķējums u.c.) 38 VARAM pārziņā esošajos projektos, kopā 309.

VARAM pārziņā esošajos projektos tika izbūvēta platāka ietve, kas ir nobruģēta divās kontrastējošās krāsās, tā nodalot gājēju celiņu no veloceliņa. Uzstādīts mākslīgais apgaismojums bērnu rotaļu nojumēs un izbūvēta „sajūtu istaba”, izbūvētas gājēju aizsargmargas. Izbūvējot papildus ielu apgaismojumu, visi tehniskie risinājumi projektā tika saskaņoti ar pašvaldības personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību. Ierīkoti 15 luksofori, kas ieslēdzami ar speciālu pogu (90 cm augstumā virs zemes līmeņa), aprīkots ar skaņas signālu, zaļais signāls deg pietiekami ilgi, lai personas ar pārvietošanaās traucējumiem spētu šķērsot ielu.

SM pārziņā esošajos projektos tika izbūvēta gājēju pāreja ar fluorescentu ietvaru; izbūvētas pielāgotas pieturvietu platformas - ierīkots platformas pacēlums virs sliežu ceļa klātnes +0,15 m, kas nodrošina platformu vienā līmenī ar tramvaja grīdu, ratiņkrēslu un redzes invalīdu vajadzībām.Pārskata periodā izbūvētas 204 sabiedriskā transporta pieturvietas, kas ir pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar bērnu ratiņiem

33

(piemēram, nojumes izveidotas tā, ka zem tām ir vieta gan personām ar ratiņkrēslu, gan personām ar bērnu ratiņiem, izvietota saprotama informācija).

Jāatzīmē tādas specifiskās aktivitātes kā durvju izveidošana, kas nodrošina ērtu pārvietošanos personām, kas pārvietojas riteņkrēslā un personām ar bērnu ratiņiem (piemēram, atbilstošs durvju platums, automātisks mehānisms, pietiekami ilgs fiksēšanās laiks u.c.). Atbilstoši AI sniegtajai informācijai, projektu ietvaros tika izveidotas 859 durvis, kas nodrošina ērtu iekļūšanu un pārvietošanos ēkās personām riteņkrēslā un personām ar bērnu ratiņiem, no tiem 563 vienība VARAM īstenotajos projektos, 227 vienības veselības aprūpes iestādēs (3.1.5.1.1. Ģimenes ārstu tīkla attīstība un 3.1.5.3.1. Stacionārās veselības aprūpes attīstība).

Projektu ietvaros ēkās tika izvietoti labi saskatāmi, viegli salasāmi, sataustāmi, izgaismoti apzīmējumi, vizuālā informācija, piktogrammas, norādes un/vai audio signāli, kopumā tika izvietoti 334 apzīmējumi, norādes, signāli un citi informācijas veidi, tostarp 129 vienības VARAM un 185 SM pārziņā esošajos projektos, tādējādi, uzlabojot informācijas pieejamību un uztveramību personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem.

Tika izveidoti avārijas signāli, kas ir aprīkoti ar skaņas signalizatoru, gaismas pulsāciju un/vai vibrāciju. Kopumā tika izveidoti 169 avārijas signāli, lielākoties VARAM un EM aktivitāšu ietvaros, kas drošības ziņā uzlabo personu ar funkcionāliem traucējumiem (personu ar kustību, redzes, dzirdes un gadīga rakstura traucējumiem) atrašanos ēkās.

Pārskata periodā ir izbūvēti 53 lifti, kas ir pielāgoti personām ar funkcionāliem traucējumiem (piemēram, aprīkoti ar labi saskatāmām pogām, cipariem Braila rakstā, saskatāmiem stāvu numuriem, sadzirdams skaņas signāls par sasniegto stāvu u.c.). Lielākā daļa no tiem – 33 - ir izbūvēti VARAM pārziņā esošajās aktivitātēs (3.1.4.3., 3.1.4.4., 3.2.2.1.1. Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana, 3.4.1.3. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide, 3.6.1.1. un 3.6.2.1), kopā 31.

Pārskata periodā ēkās tika ierīkota 145 pielāgotas tualetes personām ar funkcionāliem traucējumiem, galvenokārt VM pārziņā esošajos veselības aprūpes institūciju atbalsta projektos – 44, VARAM pārziņā esošajos projektos – 79.

VARAM pārziņā esošo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības projektos (3.2.2.1.1.) ar mērķi uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicināt publisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tika īstenoti dažādi risinājumi informācijas vides pieejamības nodrošināšanai - izstrādātie 2 elektroniskie pakalpojumi tiks publicēti portālā www.latvija.lv, kurš nodrošina vienādu iespēju informācijas saņemšanai un izmantošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, proti, portālā ir iespēja mainīt teksta izmēru, kas būtiski atvieglo e-pakalpojumu izmantošanas iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Arī EM pārraudzībā esošajos projektos ieviesta teksta palielināšanas funkcija tūrisma portālā www.latvia.travel, lai personas ar redzes traucējumiem tekstu var lasīt palielinātā formātā.

2014. gadā samazinājās īstenoto projektu skaits, līdz ar to samazinājās arī specifisko aktivitāšu intensitāte. ERAF un KF līdzfinansēto aktivitāšu ietvaros īstenoto vienlīdzīgu iespēju specifisko aktivitāšu klāsts liecina par mērķtiecīgiem, jēgpilniem pasākumiem, kas nodrošina ne tikai cilvēku ar invaliditāti tiesības, bet vienlīdzīgas iespējas arī dzimumu līdztiesības un novecošanās aspektā.

Ņemot vērā, ka Tehniskās palīdzības projekta līdzekļi vides pieejamības ekspertu konsultāciju īstenošanai bija izsmelti, 2014. gadā LM neīstenoja vides pieejamības ekspertu konsultācijas, līdz ar

34

to nebija iespējams izvērtēt infrastruktūras objektu pieejamības kvalitāti kopumā. Piemēram, vai projektos ir īstenotas aktivitātes visu funkcionālo traucējumu veidiem vai tikai viena veida specifiskas aktivitātes vienam funkcionālo traucējumu veidam.

ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā LM ir paredzējusi izmaiņas attiecībā uz ERAF un KF projektu iesniegumu vērtēšanu, piešķirot papildu punktus tikai tiem projektiem, kuri paredzēs projekta ietvaros īstenot specifiskās darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai appildu būvnormatīvos jau noteiktajām vides un informācijas pieejamības prasībām, tādējādi veicinot labās prakses un inovatīvu risinājumu īstenošanu projektos.

2014.–2020.gada plānošanas periodā īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. LM plāno piesaistīt vides pieejamības ekspertus KP fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, kā arī sekot, lai attiecināmos gadījumos KP fondu projekti paredzētu darbības un izmaksas projekta rezultātu pieejamības nodrošināšanai.

6. Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas labās prakses piemēri

Atbilstoši 27.10.2009. MK noteikumu Nr. 1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība” 2.pielikumam atbildīgās iestādes ir sniegušas informāciju par labās prakses piemēriem, kas veicinājuši horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu 2014. gadā. Saskaņā ar 22.11.2013. FM vadlīniju24 ieteikumiem, labās prakses piemēru identificēšanai piemērojami šādi kritēriji, piemēram, kā īstenotās specifiskas aktivitātes uzlabojušas vides un informācijas pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumiem), vai īstenoto vides un informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumu rezultātā uzlabojas personu ar funkcionāliem traucējumiem situācija kopumā, kā tas veicina šo personu piekļuvi informācijai, pakalpojumiem, darba tirgum, izglītībai un veicina mērķa grupas sociālo iekļaušanu u.c.

Labās prakses piemēri tika identificēti galvenokārt 1. un 3. darbības programmu aktivitāšu ietvaros īstenotajos projektos. Jāatzīmē, ka arī 2.darbības programmas aktivitāšu ietvaros īstenotajos projektos tika novērotas darbības, kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas, tomēr EM neuzsvēra atsevišķu projektu sniegumu, norādot, ka netika identificēti projekti, kuri atbilstu iepriekšminētajiem labās prakses piemēra kritērijiem. Projektos tika īstenotas atsevišķas aktivitātes, kas veicina aktīvu novecošanos un vienlīdzīgas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēram, tika ņemts vērā, ka vecāka gadagājuma dalībniekiem nebija angļu valodas zināšanas, lai veicinātu viņu iekļaušanu, apmācībās tika nodrošināti tulkošanas pakalpojumi. Tādējādi arī šai grupai tika nodrošināta iespēja apmeklēt ārzemju pasniedzēju vadītos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Citos apmācību kursos darbinieki tika apmācīti darbam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, tādējādi veicinot arī vecāka gadagājuma dalībnieku prasmju ilgtspēju aktīvajā darba tirgū.

24 22.11.2013. vadlīnijas Nr.10.6 „Vadlīnijas, kas nosaka horizontālo politiku ieviešanas uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un uzraudzības kārtību 2007.-2013.gada plānošanas periodā”

35

FM pārziņā esošās aktivitātes:

FM kā labās prakses piemērus min atbildīgo iestāžu veiktos pasākumus un iniciatīvas ES fondu Tehniskās palīdzības ietvaros īstenotos projektus.

NVA projekta „Tehniskā palīdzība Nodarbinātības valsts aģentūras - sadarbības iestādes darbības nodrošināšanai” (Nr. VSID/TP/CFLA/11/13/010) veikta atklātas projektu iesniegumu atlases projektu mērķa grupas aptauja "Klientu apmierinātība ar ES fonda projektu pakalpojumiem aptauja", kurā bija iekļauti arī jautājumi par pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzimuma vai invaliditātes. Saņemta 301 klientu aizpildīta anketa, kurās atbildes bija sniegušas 179 sievietes un 115 vīrieši, pārstāvot dažādas vecumu grupas. Uz jautājumu „Vai Jūs varējāt saņemt projekta pakalpojumu neatkarīgi no sava dzimuma?” atbildi sniedza 289 respondenti, un uz jautājumu „Vai piedāvātais projekta pakalpojums bija sasniedzams (pieejams) arī personai ar invaliditāti?” saņemtas atbildes no 290 klientiem. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka ES fondu projektos tiek ievērotas vienlīdzīgas iespējas, un par to liecina pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzimuma vai invaliditātes, kas nodrošināta 96,3% apmērā. VSID/TP/CFLA/11/13/010) veikta atklātas projektu iesniegumu atlases projektu mērķa grupas aptauja "Klientu apmierinātība ar ES fonda projektu pakalpojumiem aptauja", kurā bija iekļauti arī jautājumi par pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzimuma vai invaliditātes. Saņemta 301 klientu aizpildīta anketa, kurās atbildes bija sniegušas 179 sievietes un 115 vīrieši, pārstāvot dažādas vecumu grupas. Uz jautājumu „Vai Jūs varējāt saņemt projekta pakalpojumu neatkarīgi no sava dzimuma?” atbildi sniedza 289 respondenti, un uz jautājumu „Vai piedāvātais projekta pakalpojums bija sasniedzams (pieejams) arī personai ar invaliditāti?’ saņemtas atbildes no 290 klientiem. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka ES fondu projektos tiek ievērotas horizontālās prioritātes, un par to liecina pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzimuma vai invaliditātes, kas nodrošināta 96,3% apmērā. Ar šīs aptaujas rezultātiem projektu īstenotāji tika iepazīstināti sadarbības iestādes 26.02.2014. rīkotajā seminārā, tādējādi pievēršot uzmanību vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanai projektu īstenošanā.LM īstenotā projekta „Eiropas Savienības fondu administrēšana Labklājības ministrijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā (2012.-2015. gads)” (VSID/TP/CFLA/11/23/019) ietvaros tika organizēti 6 semināri (Tukumā, Rīgā, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā) par horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” ievērošanu ES fondu projektos (kopā informēti 240 dalībnieki); organizējot semināru telpas, telpu pieejamība personām ar funkcionālie ierobežojumiem tika izvirzīta kā viens no galvenajiem nosacījumiem telpu izvēlei. Visas semināru organizēšanas vietas bija nodrošinātas ar liftu, pacēlāju, uzbrauktuvi, pielāgotām sanitārām telpām. Jāatzīmē, ka projekta ietvaros lektora pakalpojumu sniedz persona ar redzes invaliditāti, līdz ar to TP projektā personas ar invaliditāti ir ne tikai projekta mērķa grupa, kas saņem mērķētus pakalpojumus, bet arī iesaistīti projekta īstenošanā.

IZM pārziņā esošās aktivitātes:

Īstenojot projektu „Zinātnieku grupas izveide kauleņkoku pavairošanas, ģeneratīvo procesu kvalitātes paaugstināšanas un augļu izmantošanas iespēju pētījumiem” (Nr. 2013/0048/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/008), ir iespējama iekļūšana LVAI telpās arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet pēc laboratoriju ēkas rekonstrukcijas un jauna laboratorijas korpusa būvniecības, kas 2015. gadā, šāda piekļuve tiks nodrošināta arī jaunajā laboratorijas korpusā un kabinetos. Arī sadarbības partnera (BIOR) telpās ir radīta šāda iespēja. Iesaistot zinātniskos darbiniekus projekta īstenošanā, iespēju robežās ievērota dzimumu līdztiesība (šobrīd projekta īstenošanā ir iesaistītas 11 sievietes un 5 vīrieši). Lai veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, projektā tiek ievērotas mērķa grupas vajadzības, lai nodrošinātu vecāku ar maziem bērniem iesaisti

36

projekta aktivitātēs (projekta administratīvā darbā ir iesaistīta projekta vadītāja un grāmatvede ar bērniem līdz 3 gadu vecumam, savukārt projekta zinātniskajā grupā darbojas pētnieks ar bērnu līdz 1 gada vecumam), tiek radīti darbam nepieciešamie apstākļi un darba laika plānošana. Bieži vien zinātnē pilnībā netiek izmantots vecākās paaudzes potenciāls un uzkrātā pieredze, tāpēc projektā ir iesaistīta zinātniece ar ilggadēju darba pieredzi, tādējādi nodrošinot iemaņu un profesionālo prasmju pēctecību jaunākajām paaudzēm un uzlabojot gan valsts, gan indivīda ekonomisko labklājību.Vidzemes Augstskolas īstenotais projekts „Vienota, moderna un personām ar funkcionāliem traucējumiem piemērota prioritāro studiju virzienu studiju kompleksa izveide Vidzemes Augstskolā”, (vienošanās Nr. 2010/0116/3DP/3.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/030) projekta ietvaros ir izveidotas autostāvvietas personām ar invaliditāti (2 gab.), izveidota uzbrauktuve (1gab.), ēkā izveidotas durvis, nodrošinot pārvietošanos personām ratiņkrēslā (46 gab.), ēkā ierīkots pacēlājs personām ar funkcionāliem traucējumiem (1 gab.), teritorijā izveidoti 3 celiņi no cieta seguma, ēkā ierīkotas tualetes personām ar funkcionāliem traucējumiem (3 gab.), pielāgotas 12 darba vietas personām ar funkcionāliem traucējumiem, kāpņu pirmais un pēdējais pakāpiens, grīdas līmeņu starpības, stikla sienas u.c, 10 vietās marķētas ar spilgtu krāsu, ēkā izvietoti 43 labi saskatāmi un viegli salasāmi apzīmējumi, akustika telpās piemērota dzirdes aparātu lietošanai 43 vietās, nodrošināta īpaši pielāgota datortehnika un palīgierīces personām ar funkcionāliem traucējumiem (12 gab.).

KM pārziņā esošās aktivitātes:

Bauskas novada domes projektā „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošana II kārta”, (Nr. 3DP/3.4.3.2.0/10/APIA/CFLA/012) pēc projekta pabeigšanas muzejs nodrošina kultūras vides pieejamību personām ar invaliditāti. Projekta ietvaros ir mainīts pils piebraucamā ceļa segums, lai pili varētu apskatīt personas ar kustību traucējumiem, personas un vecāki ar bērniem ratiņos, izveidoti pandusi sliekšņu un līmeņu starpības pārvarēšanai, pielāgotas pietiekami platas durvju vērtnes ratiņiem, pareizs to vēršanas virziens, iekārtotas sēdvietas atpūtai, personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks nodrošināta iespēja saņemt atbalsta personas palīdzību. Visiem izmantotajiem IT risinājumiem piedāvātas alternatīvas vai iespējas saņemt palīdzību. Pilī, atbilstoši projektam, ir izbūvētas speciālās tualetes telpas invalīdiem. Muzejā ir iekārtots lifts invalīdiem un ieejas panduss, sagatavota speciāla izstāde ar eksponātu anotācijām Braila rakstā. Muzeja piedāvājums piemērots dažādām sabiedrības interešu grupām.

Akciju sabiedrības “Laima” īstenotajā projektā “Baltijas šokolādes muzeja renovācija” (Nr. 3DP/3.4.3.3.0/11/APIA/CFLA/001), lai radītu iespēju aktīvi piedalīties muzeja aktivitātēs, iespēja saņemt informāciju cilvēkiem ar redzes traucējumiem uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena ir iestrādāts stāva numurs Braila rakstā; cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir izbūvēta ieeja ēkā vienā līmenī ar ietvi, izbūvētas atbilstoša platuma durvju ailes un pielāgotas tualetes telpas. Dažādu grīdas segumu materiālu salaiduma vietās nav līmeņu starpības. Neapmeklējot ražošanu, ir iespēja noskatīties videofilmu. Ekspozīcijas un publisko pasākumu telpās vismaz 3% vietu tiek nodrošinātas personām ar kustību traucējumiem; cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem akustika telpās ir piemērota dzirdes aparātu lietošanai, jo telpu apdare ir troksni absorbējoša. Telpu apgaismojums ir veidots, lai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir viegli sazināties ar citiem. Pie eksponātiem ir izvietots lasāms apraksts; dažādu grīdas segumu materiālu salaiduma vietās nav līmeņu starpības. Ģimenēm ar bērniem saistoša ir muzeja tematika par saldumiem – no vēstures līdz ražošanai apvienojumā ar degustācijām.

37

LM pārziņā esošās aktivitātes:

NVA projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” (Nr.1DP/1.3.1.1.3./09/IPIA/NVA/001) aktivitātēs 2014. gadā iesaistījušās 1576 personas ar invaliditāti, jeb 10,6% no kopējā pārskata periodā pasākumos iesaistīto personu skaita (14 917), tai skaitā 29 personas ir ar redzes traucējumiem, 5 ar dzirdes traucējumiem, 136 ar kustību traucējumiem un 1406 personas ar cita veida funkcionāliem traucējumiem. Lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaistīšanos projekta aktivitātēs, organizējot iepirkumus NVA izglītības iestādēm izvirza prasību apmācību iespējas nodrošināt arī personām ar invaliditāti. Projektā īstenotās aktivitātes „Specifisku pakalpojumu sniegšana mērķgrupu bezdarbniekiem apmācības laikā” ietvaros, tiek apmācīti bezdarbnieki/darba meklētāji ar invaliditāti (personas ar dzirdes un kustību traucējumiem, u.c. traucējumiem), kā arī papildus tiek sniegti šo personu vajadzībām atbilstoši pakalpojumi - surdotulks, bezdarbnieki/darba meklētāji ar invaliditāti asistents.

NVA projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” (Nr.1DP/1.3.1.5.0/12/IPIA/NVA/001) ietvaros 2014. gadā darba praktizēšanā tika iesaistīti 19 225 bezdarbnieki, no tiem 10 782 sievietes jeb 57% no iesaistīto skaita. Ņemot vērā minēto statistiku, var apgalvot, ka projektā pilnā mērā tiek ievēroti dzimuma līdztiesības pamatprincipi. Pasākuma īstenošanas kārtība nosaka gan vīriešiem, gan sievietēm līdzvērtīgas iespējas tikt iesaistītiem pasākumā (iesaiste pasākumā notiek rindas kārtībā). Pasākumos iesaistītas 2353 personas, kas saskaņā ar likumiem pieder pie neaizsargātajām grupām, no tām 2297 personas ar invaliditāti jeb 12% no kopējā pārskata periodā pasākumos iesaistīto personu skaita, (t.sk. 90 ar redzes traucējumiem, 49 personas ar dzirdes traucējumiem, 148 ar kustību traucējumiem, 2010 ar cita veida funkcionāliem traucējumiem), kā arī 56 personas pēc soda izciešanas.

Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” projekta „Alternatīvu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmu izstrāde un pilnveidošana - fizisko, intelektuālo, sociālo komunikāciju un pamatprasmju attīstīšana personām ar funkcionāliem traucējumiem VSAC „Latgale” filiālē „Kalkūni”” (Nr.1DP/1.4.1.2.4/11/APIA/NVA/020) ietvaros izstrādāta alternatīva sociālās rehabilitācijas programma personu ar funkcionāliem traucējumiem fizisko, intelektuālo, sociālo komunikāciju un pamatprasmju attīstīšanai un tās ieviešanā iesaistīti sociālie darbinieki, speciālie pedagogi, fizioterapeiti, mūzikas terapeits un ergoterapeits. Projekta ietvaros izveidota „Sensorā istaba”- speciāli radīta vide personām ar funkcionāliem traucējumiem dažādu maņu (redzes, dzirdes, taustes, garšas, ožas) attīstībai, kur ar rotaļu terapijas elementiem un speciāla aprīkojuma (ūdens gulta, burbuļkolonna un gaismu objekti, bumbiņu baseins, fizioterapijas aprīkojums – masāžas kušete, bumbas, diski, mūzikas instrumenti, sensoriku attīstošas rotaļlietas, dažādi nodarbību materiāli u.c.) palīdzību, izmantojot dažādu speciālistu profesionālās darba metodes, tiek veikts mērķtiecīgs sociālās rehabilitācijas process, tai skaitā uzlabojot cilvēka veselību, labsajūtu, attīstot un trenējot cilvēka maņas un veicinot sociālo komunikāciju.

SM pārziņā esošās aktivitātes:

Visos SM apstiprinātajos projektos tiek ievērotas būvniecību reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, t.sk. attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionāliem

38

traucējumiem. Specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, izņemot 3.2.1.2.aktivitāti, 3.2.1.3.1.apakšaktivitāti, 3.2.1.5. un 3.3.1.5.aktivitāti, nav paredzētas. 3.2.1.2.aktivitātē atsevišķos projektos ir paredzētas specifiskas nepieciešamības, t.i., trotuāru izbūve ar atšķirīgu segumu, dzelteno līniju iezīmēšana vājredzīgajiem.

3.2.1.1. un 3.3.1.1.aktivitāte: Autoceļu rekonstrukcijas projektēšanas stadijā ir ievērots, lai sabiedriskā transporta pasažieru platformas tiktu izveidotas tā, lai to galos būtu iespējams uzbraukt un nobraukt ar invalīdu ratiņiem, atbilstoši standarta LVS 190-8:2004 „Autobusu pieturu projektēšanas noteikumi” 5.2.1.punktam. Gājēju pāreju vietās tiek nodrošināta lēzena pāreja no ietves uz brauktuves seguma līmeni.

3.2.1.2.aktivitāte: projektā “Tranzīta maršruta "Pils iela" rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” (Nr.3DP/3.2.1.2.0/10/APIA/SM/001) izveidotās vertikālās konstrukcijas, kas robežojas ar gājēju ietvēm (ceļazīmju stabi, apgaismes stabi u.c.) nomarķētas ar spilgtu kontrastējošu krāsojumu, lai pastiprinātu gājēju joslas redzamību.

VARAM pārziņā esošās aktivitātes:

Pārskata periodā noslēdzās Salacgrīvas novada pašvaldības projekta „Speciālistu piesaiste Salacgrīvas novada pašvaldībā” (Nr.1DP/1.5.3.1.0/10/IPIA/VRAA/114) īstenošana, kura ietvaros tika piesaistīti - projekta koordinators, psihologs, vecākais datortīklu administrators. Psihologa darba vietas aprīkojums nodrošināts atbilstošs personām ar īpašām vajadzībām, tai skaita vides pieejamība tā klientiem.

Pārskata periodā pabeigts Saldus novada pašvaldības projekts „Saldus speciālās PII „Cerībiņa” piebūves būvniecība” (Nr.3DP/3.1.4.3.0/13/IPIA/VRAA/002). Laikā, kad valstī ir tendence samazināties bērnu skaitam, pirmsskolas vecuma bērnu ar speciālām vajadzībām skaits nepārtraukti pieaug. PII „Cerībiņa” nonāk bērni ar smagiem attīstības traucējumiem. Iestādē tiek uzņemti bērni ar redzes, valodas, fiziskās attīstības (kustību), garīgās attīstības, garīgās veselības un jauktiem attīstības traucējumiem.

Pirms projekta īstenošanas rindā uz vietām PII bija 16 bērni. Jo ātrāk tiek diagnosticēti attīstības traucējumi un sniegta speciālistu palīdzība, jo lielākas iespējas, ka bērns tiks sagatavots pamatizglītības apguvei vispārizglītojošajā skolā. Taču telpu trūkuma dēļ uzņemt lielāku skaitu un jaunāka vecuma bērnus nebija iespējams. Īstenojot projektu „Saldus speciālās pirmsskolas izglītības iestādes „Cerībiņa” piebūves būvniecība”, tika radīti priekšnosacījumi, lai papildus esošajiem 121 bērnam vēl papildus spētu uzņemt 16 bērnus ar īpašām vajadzībām, radot viņiem iespēju mācīties un uzturēties piemērotā vidē.

Projekta rezultātā veicinātas vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā, kā arī veicināta nodarbinātība un pakalpojumu pieejamība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrā Saldū, attīstot PII „Cerībiņa” infrastruktūru.

Jelgavas novada pašvaldības projekta „Jelgavas novada pašvaldības administratīvās ēkas rekonstrukcija, energoefektivitātes paaugstināšana un tās pieejamības nodrošināšana” (Nr.3DP/3.6.2.1.0/12/IPIA/VRAA/005) ietvaros izveidotas trīs uzbrauktuves, lai iekļūtu ēkā, izbūvēts pielāgots lifts, teritorijā izveidoti celiņi no cieta seguma, pietiekami plati un bez apmalēm, ēkā ierīkotas divas tualetes personām ar funkcionāliem traucējumiem, speciāla bērnu pārtīšanas vieta, avārijas signāli aprīkoti ar skaņas un gaismas signalizatoru, pielāgotas atbilstoša platuma durvis (13 gab.), kā arī izveidotas četras atbalsta margas pie ēkas.

39

Projekta “Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019) ietvaros veikti integrācijas darbi attiecībā uz EVK un IP izveidi, kā arī elektronizēti septiņi sabiedriskie pakalpojumi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, programmatūra pielāgota personām ar funkcionāliem traucējumiem - izstrādājamās programmatūras specifikācijās tika iekļauta prasība sniegt e-pakalpojumu lietotājiem teksta izmēra izvēles iespējas, lai nodrošinātu e-pakalpojumu pieejamību vājredzīgām personām.

Projekta “Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/005) rezultāts vērts uz horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” nodrošināšanu - visi mašīntulkošanas lietojumi tiks izstrādāti saskaņā ar W3C standartu vadlīnijām, nodrošinot materiāla pieejamību arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem (teksta izmēra pielāgošana), attiecīgi ir arī izveidota/uzlabota viena komunikācijas sistēma un elektronizēts viens pakalpojums.

Projekta “E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” (Nr.3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008) ieviešanā horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” nodrošinātas pielāgojot programmatūras personām ar funkcionāliem traucējumiem - izstrādājamās programmatūras specifikācijās tika iekļauta prasība sniegt e-pakalpojumu lietotājiem teksta izmēra izvēles iespējas, lai nodrošinātu e-pakalpojumu pieejamību vājredzīgām personām; E-veselības portāls nodrošinās teksta materiāla vizuālo un saturisko atbilstību pieejamībai vājredzīgām personām. Uzlabotas divas komunikācijas sistēmas, ka arī izveidota viena jauna.

VK pārziņā esošās aktivitātes:

Projekta “Latvijas būvniecības nozares nevalstisko organizāciju iesaistes paaugstināšana būvniecības nozares politikas veidošanas procesā, kā arī to kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā” (Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/163), kuru īsteno Biedrība "Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija" noslēguma semināra translācija nodrošināta tiešsaistē biedrības mājaslapas www.lbpa.lv sadaļā „Tiešraide”, tādējādi dodot iespēju pilnveidot zināšanas tiem biedrības, projekta sadarbības partneru biedriem un citiem interesentiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējams apmeklēt noslēguma semināru, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

VM pārziņā esošās aktivitātes:

Projektā „Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”” (Nr.3DP/3.1.5.3.1/11/IPIA/VEC/013) ir iekļautas aktivitātes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, funkcionāliem traucējumiem, kā arī vecāku cilvēku un bērnu pārvietošanās vajadzībām, tai skaitā jaunā sterilizācijas nodaļā rekonstrukcija tika veikta, lai iekļūšana jaunajā nodaļā būtu piemērota personām ar kustību traucējumiem (personas ratiņkrēslos). Ierīkota uzbrauktuve, izveidoti celiņi un margas, sterilizācijas nodaļā ir pietiekami platas durvis.

40

7. HP „Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšana 2014. gadā 7.1. Informācija par atbildīgo/sadarbības iestāžu veiktajām pārbaudēm projektu īstenošanas

vietās attiecībā uz HP „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu

Saskaņā ar 2010. gada 16. februāra Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) noteikumu Nr.140 „Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā” 13.4.4. minētās iestādes pārbauda vai projektā ir ievēroti vienlīdzīgu iespēju pamatprincipi saistībā ar dzimumu līdztiesību, invaliditāti un novecošanos (ja attiecināms). Savukārt saskaņā ar Vadošās iestādes apstiprināto metodiku „Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes metodika pārbaužu veikšanai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā 2007. – 2013.gada plānošanas periodā”, veicot pārbaudes ES fondu projektu īstenošanas vietās, atbildīgajām institūcijām ieteikts izmantot pārbaudes lapas25. Pārbaudes lapās ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz vienlīdzīgu iespēju principu kontroli un dod iespēju pārbaudīt vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu ievērošanu ES fondu (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonds) līdzfinansētajos projektos.

2014. gadā atbildīgās/sadarbības iestādes veica 415 pārbaudes projektu īstenošanas vietās, kuru ietvaros tika pārbaudīts, vai projektā tiek ievēroti vienlīdzīgu iespēju horizontālās politikas „Vienlīdzīgas iespējas” principi saistībā ar dzimumu līdztiesību, invaliditāti un novecošanos.

Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, projektu īstenošanas vietās tika veiktas 124 pārbaudes Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas vietās, kuru ietvaros ir veikta vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanas kontrole:

- 24 no minētajām pārbaudēm ir veiktas 1.1.2.1.1., 1.1.2.1.2. apakšaktivitāšu un 1.1.1.2.aktivitātes projektos, kuros saskaņā ar plānoto projektiem bija netieša ietekme uz HP VI. Trūkumi saistībā ar vienlīdzīgu iespēju principu ieviešanu projektos netika konstatēti;

- 100 (t.sk. 26 pārbaudes pēc projekta pabeigšanas) no minētajām pārbaudēm ir veiktas 3.1.1.1.aktivitātes un 2.1.1.3.1., 3.1.2.1.1., 3.1.3.3.1., 3.1.3.3.2. apakšaktivitāšu projektos, kuru ietvaros ir veikta HP VI kontrole. Trūkumi saistībā ar vienlīdzīgu iespēju principu ieviešanu konstatētas 4 (t.sk. 2 pārbaudēs pēc projekta pabeigšanas) pārbaudēs projekta īstenošanas vietā. Projektos, īstenojot horizontālo prioritāšu īstenošanu, kā problēmu var minēt Ministru kabineta noteikumu Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”” neievērošanu attiecībā uz uzbrauktuvju slīpuma un kāpuma attiecības nodrošināšanu, netiek nodrošināti atbilstoši marķējumi gan uz stiklotām virsmām, gan uz pirmā un pēdējā pakāpiena, u.c. vietās, uzbrauktuves nav aprīkotas ar margām. Piemēram, 3.1.2.1.1. aktivitātē Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotajā projektā „Latvijas Mākslas akadēmijas studiju kvalitātes uzlabošana” (vienošanās Nr. Nr.2010/0080/3DP/3.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/011) minētā prasība netika ievērota. Līdz ar to problēmas risināšanai izglītības iestāde pieaicināja ekspertus, kas radīja iespējamos risinājumus un variantus, kas konstatēto trūkumu novērsa, par saviem līdzekļiem izbūvējot divus pacēlājus pie izglītības iestādes ēkas. Kopumā konstatētie trūkumi 2014. gadā ir novērsti vai nav

25 http://esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/12.2.metodika_07.09.2012..pdf

41

beidzies to novēršanas termiņš, kā arī to novēršana tiks pārbaudīta projekta īstenošanas vietā 2015. gadā.

Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, tika veiktas 13 pārbaudes projektu īstenošanas vietās attiecībā uz HP VI ievērošanu (1.3.2.3.0., 3.1.5.3.1.), no tām 2 projektu īstenošanas vietās pārbaudes aktā tika atzīmēts, ka tiek nodrošināta vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu ievērošana. Savukārt pārējos projektos HP VI pārbaudes lapas vai nu netika aizpildītas, vai HP VI specifiskās aktivitātes nebija paredzēts īstenot, piemēram, ēkās, kas paredzētas ārstniecības funkciju veikšanai (noliktavas, ierīču uzglabāšanas telpas u.c.), vai arī atzinums ir bijis pozitīvs. Lai pārliecinātos par HP VI ieviešanu apmācības pieejamību ikvienai personai, kuras profesionālā darbība ir bijusi vai ir saistīta ar veselības aprūpes un veicināšanas jomu, kā arī nodrošinot vienlīdzīgas apmācības iespējas neatkarīgi no vecuma, projekta (Nr. 1DP/1.3.2.3.0/08/IPIA/VSMTVA/001) ietvaros tika izstrādāta izglītojamo personu reģistrācijas karte, kuras mērķis ir iegūt statistiku par izglītojamo personu vecumu, dzimumu u.c. ar apmācības programmu realizāciju saistītu informāciju. Tāpat projektā iesaistītajām personām bija nodrošināta iespēja aizpildīt anonīmu anketu par nodarbinātību un invaliditāti. Visa iegūtā informācija tiek ievadīta datu bāzē, apkopota un analizēta. Pārbaužu laikā minētās izglītojamo personu reģistrācijas kartes tiek pārbaudītas kā nodevumi pie apmācību līgumiem.

LM sniedza informāciju, ka pārbaudes tika veiktas 10 projektu īstenošanas vietās un visos projektos SI (NVA) guva pārliecību, ka projekta ietvaros tiek nodrošināta horizontālo prioritāšu ievērošana. Piemēra, projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” (Nr.1DP/1.4.1.1.1./09/IPIA/NVA/001) SI pārliecinājās, ka projekta ietvaros tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iesaistīties pasākumos mērķu grupu bezdarbniekiem visā Latvijas teritorijā iespējami tuvu dzīves vietai, atbilstoši mērķa grupu bezdarbnieku vajadzībām, kā arī projekta ietvaros mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti pēc ergoterapeita atzinuma tiek pielāgotas darba vietas, kā arī tiek piedāvāti surdotulka un asistenta pakalpojumi. Asistenta un surdotulka pakalpojumi nepieciešamības gadījumā tika nodrošināti arī projektos „Pasākumi noteiktām personu grupām” (Nr.1DP/1.4.1.1.2./08/IPIA/NVA/001) un „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” (Nr.1DP/1.2.2.1.2./09/IPIA/NVA/00).

VARAM sniedza informāciju, ka pārbaudes tika veiktas 62 projektu īstenošanas vietās, 3 no kurām pārbaudēs tika konstatēti trūkumi attiecībā uz HP VI ievērošanu. Piemēram, 4.3.1.4.3. aktivitātē „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” – 16 pārbaudes, no kurām trijās pārbaudēs konstatēti trūkumi, ieviešot HP „Vienlīdzīgas iespējas” specifiskās aktivitātes. 3.6.1.1. aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” (turpmāk – 3.6.1.1.aktivitāte) – veiktas 23 pārbaudes, no kurām 5 pārbaudēs konstatēti trūkumi, ieviešot HP „Vienlīdzīgas iespējas” specifiskās aktivitātes. 3.6.2.1. aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” (turpmāk – 3.6.2.1.aktivitāte) – veiktas 2 pārbaudes, no kurām abās pārbaudēs konstatēti trūkumi, ieviešot HP „Vienlīdzīgas iespējas” specifiskās aktivitātes. Kā trūkumi galvenokārt tika konstatēti: invalīdu tualetei nebija atbilstošas norādes (speciālā marķējuma) un netika gūta pārliecība par invalīdu tualetēs uzstādīto izlietņu piemērotību cilvēkiem ar kustību traucējumiem; marķējumu trūkums uz trepēm un durvīm, durvis nav izbūvētas pietiekamā platumā. Tika konstatēti arī tādi trūkumi kā personām ar invaliditāti pielāgotā tualetei autoostā nav speciālā marķējuma (norādes), kā arī tajā tiek glabāti dažādi telpu uzkopšanas līdzekļi un inventārs, kas var apgrūtināt telpas izmantošanu tai paredzētajam mērķim, sporta zālē personām ar invaliditāti pielāgotā tualete/dušas telpa tiek turēta aizslēgta, līdz ar to nav pieejama izmantošanai. Veicot objektu apskati, tika konstatēts, ka pieturvietas paviljons uzstādīts aiz gājēju barjeras un nav pieejams personām ar kustību

42

traucējumiem, nobrauktuve ēkai izbūvēta neatbilstošā augstumā, pārsniedzot 2 cm augstumu. Visas konstatētās nepilnības attiecībā uz HP VI ieviešanu tika novērstas.

SM 2014. gadā veica 39 pārbaudes projekta īstenošanas vietās, kuru ietvaros tikai veikta vienlīdzīgu iespēju principu kontrole. Pārbaudes laikā projekta īstenošanas vietā atbilstoši SM iekšējai kārtībai par projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tiek aizpildīta kontroles lapa, t.sk. par HP VI principu ievērošanu. Veiktajās pārbaudēs netika konstatēti būtiski trūkumi attiecībā uz HP VI nodrošināšanu.

Valsts kanceleja informē, ka pārbaudēs projektu īstenošanas vietās, tiek pārbaudīts, vai projekta īstenotājs projekta ieviešanas gaitā dod ieguldījumu horizontālo prioritāšu (HP) īstenošanā atbilstoši projekta iesniegumā plānotajam. Pārbaudes ietvaros tiek veiktas pārrunas ar projekta personālu, pārbaudīta dokumentācija, kas apliecina, ka projekts tiek īstenots saskaņā ar projekta iesniegumā noteiktajām HP. Ņemot vērā, ka projektu ietvaros HP VI ir netieša ietekme, tad pārbaudēs pamatā tiek pārrunāts, kā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma vai invaliditātes veida piedalīties ES fondu finansēto projektu aktivitātēs un gūt labumu no to īstenošanas.

Sabiedrības integrācijas fonds kā ES fondu SI 2014. gadā veica 21 pārbaudi projektu īstenošanas vietās projekta īstenošanas laikā. Dokumentu pārbaudes ietvaros attiecībā uz HP ievērošanu tiek pārrunāti arī jautājumi saistībā ar mērķa grupas statistikas uzkrāšanu, pārskata par HP ieviešanu sagatavošanu. Nevienā no pārbaudēm nav konstatēti trūkumi par HP ievērošanu.

Pamatā visi projektu ieviesēji, organizējot projekta pasākumus, neizvirza ierobežojošas prasības dalībniekiem, atbilstoši projekta pasākuma specifikai jebkurš interesents neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības u.tml. drīkst piedalīties īstenotajos pasākumos. VK problēmas, īstenojot HP VI pasākumus, nav konstatējuši.

EM informē, ka LIAA kā SI, veica 141 pārbaudi projektu īstenošanas vietās. 9 projektos tika konstatētas atkāpes attiecībā uz HP VI ieviešanu. Veicot pārbaudes projektu īstenošanas vietā projektiem, kuri ir īstenošanas stadijā vai uzraudzības periodā, pārbauda HP VI principu ievērošanu, ja projektā ir paredzētas attiecīgas aktivitātes, īpaši, ja projekta izvērtēšanas posmā par paredzētajiem pasākumiem ir piešķirts vērtējums punktos. Katras pārbaudes ietvaros tiek aizpildītas detalizētas pārbaužu lapas, kurās ir iekļauts arī jautājums par projekta iesniegumā norādīto vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu ievērošanu saistībā ar dzimumu līdztiesību, invaliditāti un novecošanos.

Projektos tika konstatētas atkāpes kā piemēram, ikgadējā pārskatā par ES fondu līdzfinansētā projekta mērķa grupām un horizontālo prioritāšu ieviešanu norādīts, ka finansējuma saņēmējs darbā ir pieņēmis personu ar invaliditāti, taču pārbaudē netika gūti pierādījumi, ka finansējuma saņēmējs ir pielāgojis darba vietu atbilstoši invalīda vajadzībām; pārbaudē finansējuma saņēmējs nespēja uzrādīt dokumentāciju par darbinieku sociālā portreta apzināšanu; pārbaudē netika uzrādīti apliecinoši dokumenti, ka projektā ir nodarbināti nelabvēlīgā situācijā esoši darba ņēmēji vai strādājošās personas ar invaliditāti, un šīs personas veido vismaz 15% no projektā nodarbināto darbinieku kopskaita, saskaņā ar projekta iesniegumu. Infrastruktūras attīstības projektos konstatētas šādas atkāpes: pārvietošanās personām ar funkcionāliem traucējumiem ezera promenādē ir nodrošināta daļēji, jo daudzās vietās ir laukakmens segums; nav ierīkots pacēlājs uz otro stāvu u.c. Visos gadījumos projekta īstenotājam tika noteiktas veicamās darbības, piemēram, sniegt skaidrojumu un apliecinošus dokumentus par nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju vai personu ar invaliditāti nodarbināšanu projekta ietvaros, norādot konkrēti, kas tās ir par personām un kādus darba

43

pienākumus minētās personas projekta ietvaros veica, kā arī iesniegt kopējo darbinieku sarakstu, kas tika tiešā veidā (piemēram, darbam ar iegādātām iekārtām) nodarbināti projekta ietvaros u.c.

KM

Saskaņā ar KM sniegto informāciju, tika veiktas 5 pārbaudes projektu īstenošanas vietās, no kurām 2 bija pozitīvs rezultāts un 3 projektos tika konstatēti trūkumi. Pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar 2012. gada 27. februāra iekšējo noteikumu Nr.6-28-3 „Kārtība, kādā Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde nodrošina tās pārziņā esošo aktivitāšu un to projektu īstenošanu, uzraudzību un kontroli 2007.-2013. gada plānošanas periodā” 5.pielikuma „Pārbaudes lapa par projekta realizācijas gaitu” 4.punktu „Horizontālās prioritātes ievērošana”. Pārbaudes lapās ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz vienlīdzīgu iespēju principu kontroli un dod iespēju pārbaudīt vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu ievērošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos. Pēc pārbaudes ar negatīvu rezultātu, projekti sniedza skaidrojumus par iebildumiem attiecībā uz HP VI neievērošanu, slēdziens par konstatēto iebildumu izpildes pārbaudi ir pozitīvs. KM 2014. gadā nav konstatējusi trūkumus vai saskārusies ar problēmām HP VI uzraudzībā.

Veicot projektu uzraudzību, kā galvenās problēmas, ieviešot HP VI specifiskās aktivitātes, AI nosauca:

1. Nav īstenotas vai daļēji īstenotas projektā plānotās aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai.

2. Īstenotās aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai neatbilst būvnormatīviem vai nenodrošina vienlīdzīgu iespēju HP mērķa sasniegšanu (nenodrošina personu ar funkcionāliem traucējumiem, vecāku ar bērniem vajadzību apmierināšanu attiecībā uz vides pieejamību, piemēram, uzbrauktuvju augstums neatbilst normatīvajiem aktiem, tualešu aprīkojums ir neatbilstošs personām ar funkcionāliem traucējumiem, izbūvēto/rekonstruēto durvju platums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

3. galvenās problēmas HP VI pasākumu ieviešanā ir saistītas ar to, ka finansējuma saņēmēji nav īstenojuši tās uz HP VI ieviešanu vērstās darbības, kuras ir aprakstījuši projektu iesniegumos un par kuriem ir noslēgti līgumi.

No AI/SI veiktajām 415 pārbaudēm, ar pozitīvu rezultātu bija 396 (95%), trūkumi HP „Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanā tika konstatēti 19 projektos (5%). Pārbaudes veicošās institūcijas norādīja, ka iebildumu gadījumā, tika veiktas atkārtotas kontroles, līdz institūcija pārliecinājās, ka konstatētie trūkumi ir novērsti. Korektīvās darbības un finanšu korekcijas piemērošana nebija nepieciešama, jo, atkārtoti veicot pārbaudi pārbaudes vietā, SI konstatētie trūkumi un nepilnības tika novērsti. Salīdzinājumā ar 2013.gadā veiktajām pārbaudēm, var secināt, ka situācija ir līdzīga, proti, no AI/SI veiktajām 369 pārbaudēm, ar pozitīvu rezultātu bija 346 (94%), trūkumi HP „Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanā tika konstatēti 23 projektos (6%). Kopumā tas ļauj secināt, ka projektos tiek īstenotas projektos paredzētās specifiskās HP VI aktivitātes un tiek ievēroti vienlīdzīgu iespēju principi. Jāatzīmē, ka visos gadījumos, kad tika konstatēti trūkumi attiecībā uz HP VI īstenošanu, tie tika novērsti.

Lielākajā daļā veiktajās projektu pārbaudēs tika izmantotas institūciju iekšējo normatīvo aktu veidlapas, daļā Vadošās iestādes apstiprinātās metodikas „Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes metodika pārbaužu veikšanai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā” ieteiktās pārbaudes lapas.

44

Balstoties uz AI sniegto informāciju, ir secināms, ka, HP VI aspekti ir iekļauti projektos un notiek to īstenošanas uzraudzību nodrošina sadarbības iestādes un sniegtā informācija pārliecinoši norāda, ka lielākais projektu vairums veicina HP VI.

7.2. Mērķa grupu apmācība un informēšana

2014. gadā LM turpināja konsultatīva atbalsta sniegšanu ES fondu īstenošanā iesaistītajiem un izpratnes par dzimumu līdztiesību, invaliditāti un aktīvo novecošanos veicināšanu, sniedzot informāciju projektu īstenotājiem semināros un konsultējot projektu īstenotājus. Uzmanība tika koncentrēta uz divām mērķa grupām – sociālās jomas speciālistiem un arhitektiem, plānotājiem u.c. būvniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem. Seminārā „Universālais dizains” dalībnieki tika iepazīstināti ar progresīviem un inovatīviem risinājumiem vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai, kā tika popularizēti labās prakses Latvijā un citur Eiropā.

2014. gadā Labklājības ministrija īstenoja 6 informatīvus semināros – Rīgā, Tukumā, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā, kopā semināros informētas 240 personas, bet kopš 2008.gada tās ir 3373 personas. Seminārus ir plānots turpināt arī 2015. gadā.

8. tabula

Personu skaits, kuras apmācītas par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu ES fondu līdzfinansētajās aktivitātēs

Gads 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. Kopā

Personu skaits

488 930 577 607 358 174 240 3373

7.3. HP “Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanas 2007.-2014. gadā rezultātu apkopojums

un labās prakses popularizēšana

Lai popularizētu HP VI principu īstenošanas rezultātus un labās prakses, 2014. gada 19. septembrī tika organizēta ESF noslēguma konference, kuras ietvaros tika novērtēts ESF ieguldījums sociālās iekļaušanas un nodarbinātības jomās, kā arī novērtēti HP „Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanas rezultāti 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Konferences ietvaros tika apbalvoti veiksmīgākie projekti, kuru īstenošana ir devusi ieguldījumu HP VI īstenošanā, sniedzot atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, kā arī vides un informācijas pieejamības risinājumi infrastruktūras attīstības projektos. Divpadsmit projektiem tika pasniegti atzinības raksti par ieguldījumu vienlīdzīgu iespēju veicināšanā, tādējādi popularizējot un veicinot izpratni par vienlīdzīgām iespējām.

LM interneta vietnē izveidota sadaļa, kur ir apkopoti HP VI labās prakses piemēri un konferences prezentācijas26.

7.4. Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” ietvara izstrāde 2014.-2020. gada plānošanas periodā

Balstoties uz 2007.-2013. gada plānošanas perioda pieredzi HP VI īstenošanā, izvērtējuma par HP „Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanas efektivitāti 2007. – 2013. gada plānošanas periodā (turpmāk – izvērtējums) veiktās analīzes rezultātiem un izteiktajām rekomendācijām, kā arī, Revīzijas iestādes

26 http://sf.lm.gov.lv/lv/esf_konf/

45

2013.gada Horizontālā audita ziņojumā Nr. VIENL-VI/AI/SAI-12/28 (turpmāk – audita ziņojums) izteiktajām rekomendācijām, LM īstenoja pasākumus ES fondu atbalstam piemērojamo instrumentu uzlabošanai un HP VI principu integrēšanu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas dokumentos.

Atbilstoši Vispārējās regulas 7. pantā noteiktajam, tika nodrošināts, ka programmu sagatavošanas laikā, tika ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana. Vienlaicīgi tika veikti atbilstīgi pasākumi, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes vai vecuma dēļ. Visā programmas sagatavošanā un īstenošanā jo īpaši tika ņemta vērā pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti.

Izvērtējuma un audita ziņojuma rekomendācijas attiecībā uz HP VI integrēšanu plānošanas dokumentos ir uzskatāmas par ieviestām (attiecībā uz Partnerības līgumu un darbības programmu) vai par daļēji ieviestām (attiecībā uz specifisko atbalsta mērķu ieviešanas Ministru kabineta noteikumiem un darbības programmas papildinājumu).

Rekomendācijās tika sniegti priekšlikumi par 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas dokumentos iekļaujamiem HP VI mērķiem, kuru izpildi iespējams mērīt caur specifisko atbalsta mērķu un projektu ietvaros sasniegtajiem horizontālajiem rādītājiem, kā arī darbības programmas un papildinājuma līmenī definējamiem konkrētiem specifiskiem pasākumiem HP VI mērķu sasniegšanai:

- Partnerības līgumā27 tika nodefinēts horizontālās politikas mērķis - salāgot ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai un definēti horizontālās politikas mērķi katrai nozarei (nodarbinātība, izglītība, veselība, uzņēmējdarbība, IKT, kultūra, infrastruktūras attīstība u.c.);

- DP “Izaugsme un nodarbinātība”28 katram SAM tika noteikta ietekme uz HP VI (tieša pozitīva ietekme, netieša pozitīva ietekme, nav ietekmes). SAM ar tiešu vai netiešu pozitīvu ietekmi uz HP VI tika veikta plānoto darbību analīze no dzimumu, vecumu, invaliditātes u.c. perspektīvām, mērķa grupu vajadzību un situācijas izpēte. Atbilstoši Partnerības līgumā izvirzītajiem mērķiem tika plānotas HP VI darbības mērķu sasniegšanai, proti, tika sniegti priekšlikumi par specifiskajām darbībām, kas risina problēmas dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, novecošanās un nediskriminācijas jomās sadalījumā un atbilstoši katras nozares specifikai;

- Tika izstrādāta metodika29 horizontālā principa „Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanas uzraudzībai 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ESF, ERAF un KF vadībā un ieviešanā iesaistītajiem (turpmāk – metodika). Metodikas mērķis ir sniegt informāciju par HP VI mērķiem, aspektiem, specifiskām HP VI darbībām, kritērijiem, koordināciju un uzraudzību, detalizētāk raksturot saistošajos Ministru kabineta noteikumos noteiktā horizontālā principa uzraudzības sistēmu, t.sk., precizējot ES fondu vadībā un ieviešanā iesaistīto institūciju veicamās darbības. ES fondu projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji metodiku var izmantot informācijas iegūšanai par HP VI principa ieviešanas un uzraudzības kārtību;

27 http://www.esfondi.lv/upload/Planosana/FMPlans_230714_Partn_lig_ar_grozijumiem_17.12.2014.pdf28 http://www.esfondi.lv/upload/Planosana/FMProg_270115_DP_2.pdf29 http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/

46

- sniegti priekšlikumi par projektu vērtēšanas kritērijiem, nodrošinot dažādu, bet pēc būtības līdzīgu specifisko atbalsta mērķu ietvaros vienādu pieeju kritēriju noteikšanā un vērtēšanā.

Ņemot vērā, ka 2007.-2013. gada plānošanas periodā KP VIS pielietojamība HP VI ziņojumu sagatavošanas procesā bija zema, lai to pilnveidotu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir nepieciešami uzlabojumi :

1) pārskatīt VIS funkcionālās iespējas uzkrāt informāciju par mērķa grupām projektu un programmas līmenī un tādā griezumā, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1304/2013 pielikums. Lai iegūtu plašāku informāciju par personu ar invaliditāti līdzdalību ES fondu līdzfinansētajos pasākumos, nepieciešams plašināt šo informāciju griezumā pa invaliditātes veidiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura invaliditāte);

2) nodrošināt horizontālo rādītāju vērtību ievadi KP VIS projektu un specifisko atbalsta mērķu līmenī;

3) nodrošināt informāciju par veiktajām pārbaudēm projektu īstenošanas vietās attiecībā uz HP VI un to rezultātiem;

4) paredzēt iespēju KP VIS iegūt informāciju par projektu skaitu un to ietekmi uz HP VI (tieša/ netieša/nav ietekmes) un nodrošināt iespēju iegūt informāciju par atskaites periodā īstenoto projektu (SAM) skaitu SAM) un to ietekmi uz HP VI.

Šajā gadījumā LM kā par HP VI koordināciju atbildīgā institūcija varētu izmantot KP VIS pieejamos, analizēt tos un gatavot HP VI ziņojumus iesniegšanai vadošajā iestādē, mazinot administratīvo slogu projektu īstenotājiem, sadarbības iestādēm un mazinot cilvēkresursu kapacitātes risku HP VI koordinējošai institūcijai.

8. HP „Vienlīdzīgas iespējas” prioritātes 2015. gadā

Lai nodrošinātu sistēmisku pieeju informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai par HP VI mērķiem un praktisku ieviešanu, 2015. gadā LM turpinās īstenot seminārus ES fondu vadībā un ieviešanā iesaistīto institūciju darbiniekiem, projektu iesniegumu vērtētājiem, projektu iesniedzējiem, būvniecības speciālistiem un studentiem, īpašu uzmanību pievēršot projektu īstenošanā iesaistītā personāla kompetences paaugstināšanai.

Lai veicinātu ne tikai izpratnes veidošanos, bet arī veicinātu izmaiņas dzimumu līdztiesības jomā, LM plāno īstenot seminārus ciklu veidā, atkārtojot vienai mērķa grupai, pievēršoties padziļinātai atsevišķu dzimumu līdztiesības jomu izpētei, piemēram, nodarbinātība, izglītība, uzņēmējdarbība, darba un ģimenes dzīves saskaņošana u.c., kā arī nodrošināt regulāras apmācības (t.sk. arī amatpersonām) par integrēto pieeju, piesaistot ekspertus vai lektorus no pētniecības vai augstākām mācību iestādēm.

Lai veicinātu vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu, LM tehniskās palīdzības līdzekļu ietvaros plāno īstenot vides pieejamības ekspertu konsultācijas projektu īstenotājiem projektu izstrādes un projektu īstenošanas procesā, kā arī konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā.

Lai iespējami efektīvi veiktu HP „Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros, 2015. gadā LM plāno aktivitātes, kas sniegs informāciju un paaugstinās ES fondu vadībā un ieviešanā mērķa grupu izpratni par horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas” un tā aspektiem (dzimumu līdztiesība, personu ar invaliditāti tiesības un iekļaušana, t.sk. vides un informācijas pieejamība, nediskriminācija vecuma un etniskās

47

piederības dēļ). Lai nodrošinātu horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” VI ieviešanu ES fondu atbalstītajos pasākumos, LM kā HP VI koordinējošā institūcija 2015. gadā plāno:

- sniegt priekšlikumus darbības programmas papildinājumam attiecībā uz SAM horizontālajiem rādītājiem un specifiskām darbībām HP VI mērķu sasniegšanai;

- sniegt priekšlikumus VI izstrādātajām metodikām/vadlīnijām (VI vadlīnijas par pārbaužu veikšanu, VI vadlīnijas, kas nosaka ES fondu uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un kārtību un VI izvērtēšanas vadlīnijas, attiecībā uz HP VI ieviešanas uzraudzību;

- piedalīties MK noteikumu par SAM īstenošanu izstrādē, sniegt priekšlikumus projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju metodoloģiju un projektu iesniegumu atlases nolikumu SI par projektu iesniegumu aizpildīšanas metodiku to izstrādes laikā;

- piedalīties projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju darbā, ja ir nepieciešama eksperta dalība uz HP VI kritēriju vērtēšanā;

- īstenot seminārus ES fondu vadībā un ieviešanā iesaistītajām institūcijām, projektu īstenotājiem u.c. iesaistītajiem par HP VI ieviešanas un uzraudzības jautājumiem;

- nodrošināt aktuālās informācijas par HP VI ieviešanas un uzraudzības jautājumiem LM interneta vietnē http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/ un publicitāti;

- atbildīgās institūcijas par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanu tehniskās palīdzības projekta (2015.-2018.) izstrāde un uzsākšana.

ESF regulas30 7. pantā ir noteikts, ka dalībvalstu pienākums visos darbības programmu aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmos ir savlaicīgi un saskaņoti ņemt vērā dzimumu līdztiesības mērķus, vienlaikus nodrošinot īpašus pasākumus, kas veicina dzimumu līdztiesību, sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību, kvalifikācijas celšanu un no vardarbības cietušu sieviešu reintegrāciju darba tirgū un sabiedrībā.

Lai īstenotu dzimumu līdztiesības politikas integrēto pieeju un veicinātu ESF regulā noteiktos pasākumus, kas veicina dzimumu līdztiesību, sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību, kvalifikācijas celšanu un no vardarbības cietušu sieviešu reintegrāciju darba tirgū un sabiedrībā, LM, saskaņā ar šobrīd izstrādes procesā esošo politikas attīstības dokumentu "Pamatnostādnes dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai 2015.-2020. gadam" 2015. gadā plāno:

1) Vardarbības pret sievietēm un vardarbības pret sievietēm ģimenē izplatības mazināšana: projekta pieteikums Eiropas Komisijas programmai "Action Grants to support Victims of Violence and Crime" par vardarbības riska novērtēšanas metodoloģijas izstrādi un projekta īstenošana apstiprināšanas gadījumā; informatīvais ziņojums Ministru Kabinetam par Latvijas situācijas atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) nosacījumiem.

2) pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošana un vīriešu un sieviešu iesaistes mājsaimniecības darbos un bērnu aprūpē līdzsvarošana, t.sk. projekta pieteikums Eiropas Komisijas programmai "Tiesības, pilsonība un vienlīdzība 2014-2020" par sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības stiprināšanu un projekta īstenošana apstiprināšanas gadījumā.

3) starpinstitūciju sadarbības stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos, tostarp darba grupa informācijas apmaiņai un datu apkopošanai, tostarp Stambulas konvencijas nosacījumu izpildei pēc tās parakstīšanas;

30 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris), par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (http://esfondi.lv/page.php?id=1153)

48

4) sadarbība ar Centrālo statistikas pārvaldi datu iegūšanā ērtākai un efektīvākai Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai.