sia „liepājas reģionālā slimnīca” pacientu viedokļi, kas raksturo

Liepājas Pedagoģijas akadēmija

Socioloģisko pētījumu centrs

SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” pacientu

viedokļi, kas raksturo vides, pacientu un

personāla komunikācijas kultūru

Liepāja 2007

Saturs

1. Pacientu raksturojums ........................................................................................................ 7

1.1. Pacientu dzīves vieta ................................................................................................... 7

1.2. Pacientu dzimums un vecums ..................................................................................... 7

1.3. Ārstēšanās fons: ierašanās, ārstēšanās ilgums, iepriekšējās ārstēšanās, pacientu

skaits palātā, veselības pašvērtējums ......................................................................... 8

2. Pacientu apmierinātība ar slimnīcu .................................................................................. 12

2.1. Pacientu apmierinātība ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem ............................ 12

2.2. Pacientu vērtējums par ārstu darbību ........................................................................ 18

2.3. Pacientu vērtējums par medmāsu darbību ................................................................ 19

2.4. Pacientu vērtējums par slimnīcas vidi ...................................................................... 22

3. Maksa par slimnīcas pakalpojumiem ............................................................................... 30

3.1. Pacientu norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem ............................................. 30

3.2. Pacientu gatavība piemaksāt, lai uzlabotu situāciju slimnīcā ................................... 31

3.3. Pacientu ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti .......................................... 32

4. Pacientu vērtējums ........................................................................................................... 35 Kopsavilkums ...................................................................................................................... 37

SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” pacientu

viedokļi, kas raksturo vides, pacientu un

personāla komunikācijas kultūru

Ievads

Pacientu apkalpošanas uzlabošana ir viens no veselības aprūpes uzdevumiem;

konkrētu pasākumu izstrādi var atvieglot informācija par to, kā pacienti vērtē

veselības aprūpes iestāžu darbu: kas viľus apmierina, pret ko viľiem ir

pretenzijas. Pēc Liepājas reģionālās slimnīcas pasūtījuma Liepājas Pedagoģijas

akadēmijas Socioloģisko pētījuma centrs veica pētījumu slimnīcā. Pētījuma

metodoloģiju izstrādāja kopīga pasūtītāja un izpildītāja darba grupa. Pētījuma

sponsors – Liepājas reģionālā slimnīca. Pētījuma metodoloģija tika izstrādāta

izpētot un pielāgojot lokālām vajadzībām Vispasaules veselības organizācijas

(WHO) slimnīcu darbības novērtēšanas projektā Performance Assessment Tool

for Quality Improvement in Hospitals (PATH)1 izmantotās metodes un ASV

slimnīcās lietoto pašnovērtējuma modeli Consumer Assessment of Healthcare

Providers and Systems (CHAPS)2.

Pētījuma mērķis. bija fiksēt patreizējo situāciju - pacientu viedokļus par slimnīcas

sniegtajiem pakalpojumiem, ārstēšanas gaitu, par mediķu attieksmi, lai, izmantojot

iegūtos šī pētījuma un turpmāko atkārtotu pētījumu datu analīzes rezultātus,

izvērtētu uzrādīto pretenziju iemeslu, konstatētu nepilnības pacientu apkalpošanā

un varētu izstrādāt pasākumu sistēmu slimnīcas darba pilnveidošanai.

Vispasaules veselības organizācija (WHO) iesaka

Pētījumā tika izmantota aptaujas metode – anketēšana. Tā aptvēra

pacientus, kuri izrakstījās no slimnīcas. Aptauja notika 2007. gada jūnijā triju

nedēļu laikā, katrs intervētājs strādāja 2 nedēļas. Anketā tika jautājumi, kas

atspoguļo objektīvo informāciju (ārstēšanās ilgums, slimnieku skaits palātā u. tml.)

un tādi, kas zināmā mērā parāda respondentu subjektīvo uztveri (apmierinātība ar

pakalpojumiem, ar mediķu attieksmi; vai ienākumu līmenis ietekmēja personāla

1 http://www.euro.who.int/path

2 https://www.cahps.ahrq.gov/default.asp

attieksmi; vai šo slimnīcu ieteiktu citiem; kā apmierina slimnīcas vide u.c.),

vienlaicīgi izgaismojot pilnveidojamās darbības jomas. Anketā iekļautie jautājumi

tika iepriekš pārrunāti un saskaľoti ar slimnīcas vadību, pieľemot, ka šāda

sadarbība varētu sekmēt problēmu atklāšanu. Tika fiksētas arī demogrāfiskās

pazīmes (dzimums, vecums), kas nepieciešamas iegūto datu analīzē. Balstoties

uz demogrāfijā pieľemto iedalījumu un papildus ievērojot konkrētā vecuma

īpatnības, kas nosaka gan varbūtību nokļūt slimnīcā, gan ārstēšanas un aprūpes

raksturu, respondentu kopumā izdalītas sekojošas vecuma grupas: 1 – 6 gadi; 7 –

10 gadi;11 – 14 gadi; 15 – 19 gadi; 20 – 29 gadi; 30 – 39 gadi; 40 – 49 gadi; 50 –

59 gadi; 60 – 69 gadi; 70 – 79 gadi, 80 un vairāk gadu.

Aptaujas veikšanai jeb lauka darbam tika speciāli apmācīti 7 intervētāji, kuri

pēc apmācības intervēja Liepājas Reģionālās slimnīcas pacientus. Kopumā tika

aptaujāti 444 pacienti, kuri aptaujas laikā tika izrakstīti no slimnīcas.

Aptauja aptvēra tikai pieaugušos – no 15 gadu vecuma; viedokli par bērnu

aprūpi izteica viľu mātes. Analīzes daļā īpaši pie katras tabulas vai attēla netiek

atrunāts, ka par pakalpojumiem bērniem līdz 14 gadu vecumam savu viedokli

izsaka pieaugušie.

Socioloģiskais pētījums pēc rakstura ir empīrisks, jo virzīts uz faktiskās

informācijas iegūšanu par pētāmo tēmu.

Veiktais pētījums ir kvantitatīvs, jo informācija tika iegūta no liela

respondentu skaita. Respondentiem tika uzdoti konkrēti jautājumi, kā rezultātā

iegūta precīza, skaitliski izteikta informācija par pētāmas parādības rādītājiem –

Liepājas Reģionālās slimnīcas pacientu viedokļi par slimnīcas apkalpošanu.

Ģenerālā kopuma noteikšanai tika izmantots 2006. gadā izrakstījušos

pacientu skaits – tas gadu gaitā īpaši nemainās. Lai iegūtu statistiskos rādītājus

par visām pieejamām slimnīcas nodaļām un varētu izvērtēt pacientu viedokļus par

katru no tām, pētījumā tika pielietota ligzdveida jeb sērijveida izlase: katrā no

ligzdām tika izvēlēts viens konkrēts skaitlis – 50 pacienti, kuri jāaptaujā, lai

kopējais aptaujāto pacientu skaits atbilstu aprēķinātai izlasei un tā būtu

reprezentatīva.

Nodaļu specifikas dēļ respondentu skaits ne visās sasniedza aprēķināto

skaitu (1. tabula).

1.tabula

Respondentu sadalījums pa nodaļām

Nr. Nodaļas nosaukums

2006.gads

Izrakstījās 2006. gadā

Respon-dentu skaits

Nodaļas respondentu īpatsvars, %

Bērnu terapijas bloks

1. Bērnu nodaļa (3.stāvs) 1332 51 11,5

2. Perinatālā nodaļa (8.stāvs) 294 13 2,9

Dzemdību un ginekoloģijas bloks

3. Dzemdību un grūtnieču aprūpes nodaļa (9.stāvs, 10.nodaļa)

1282 38 8,6

4. Ginekoloģijas nodaļa (10. stāvs, 11.nodaļa) 1724 50 11,3

Internās medicīnas bloks

5. Neiroloģijas nodaļa (11. stāvs, 3.nodaļa) 1010 48 10,8

6. Terapijas endokrinoloģijas nodaļa (11. stāvs,14.nodaļa)

1032 51 11,5

7. Terapijas kardioloģijas nodaļa (7.stāvs, 8. nodaļa)

2292 46 10,3

8. Infekciju slimību nodaļa (3. stāvs, 15.nodaļa)

1221 45 10,1

Ķirurģijas bloks

9. Ķirurģijas nodaļa (4. stāvs, 4.nodaļa) 1671 28 6,3

10. Ķirurģijas nodaļa (septiskā) (5. stāvs, 5.nodaļa)

757 24 5,4

11. Traumatoloģijas nodaļa (6. stāvs, 7 nodaļa)

2255 50 11,3

Kopā: 14870 444 100,0

Vislielākais pacientu skaits tika aptaujāts bērnu un terapijas nodaļā – 11,5%

no visiem aptaujātajiem pacientiem, ginekoloģijas nodaļā un traumatoloģijas

nodaļā katrā tika aptaujāti 11,3%, bet neiroloģijas nodaļā – 10,8%, tikai nedaudz

mazāk tika aptaujāts terapijas nodaļā – 10,3%, infekciju nodaļā – 10,1% pacienti

no kopējā aptaujāto pacientu skaita.

Vismazākais pacientu skaits tika aptaujāts perinatālās aprūpes nodaļā –

tikai 2,9%, ķirurģijas nodaļā (septiskā) – 5,4%, bet ķirurģijas nodaļā tika aptaujāti

6,3% no kopējā aptaujāto pacientu skaita. Savukārt dzemdību nodaļā tika aptaujāti

8,6% respondentu (1.attēls).

1. attēls

10,810,1

11,5

8,6

2,9

10,411,3

6,3

11,311,5

5,4

0

2

4

6

8

10

12

Intervijas vieta(%; n = 444)

Neiroloģijas nod. (11.stāvs) Infekciju nod.(3.stāvs)

Bērnu nod.(3.stāvs) Dzemdību nod.(9.stāvs)

Perinatālā nod.(8.stāvs) Terapijas nod.(7.stāvs)

Traumatoloģijas nod.(6.stāvs) Ķirurģijas nod. (4.stāvs)

Ginekoloģijas nod.(10.stāvs) Terapijas nod. (11.stāvs)

Ķirurģijas nod.(septiskā 5.stāvs)

Pētījuma rezultāti nav attiecināmi uz veselības aprūpes iestāžu darbu valstī,

Kurzemē vai Liepājas rajonā kopumā, tie atspoguļo pakalpojumu pieejamību un

pacientu vērtējumu par tiem tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā un kalpos kā

pamatojums pakalpojumu pilnveidošanai saskaľā ar pacientu vēlmēm un

slimnīcas iespējām. Vienlaicīgi šāda pieeja sava darba organizācijai būtu

izmantojama arī citās veselības aprūpes iestādēs.

Analīzes izklāstā ievērota zināma secība: pēc pacientu raksturojuma tiek

analizēta viľu apmierinātība ar slimnīcu – vidi, personālu, ārstēšanas gaitu, un

nobeiguma daļā ir aplūkotas atbildes uz jautājumiem par maksu par slimnīcas

pakalpojumiem un pacientu vērtējums: vai nepieciešamības gadījumā viľi atkal

izvēlētos šo slimnīcu un vai ieteiktu to citiem.

1. Pacientu raksturojums

1.1. Pacientu dzīves vieta

Pacientu skaitā dominēja liepājnieki – 73,4%, un nedaudz vairāk par ceturto

daļu ieradušies no citurienes (2.attēls), galvenokārt no Liepājas rajona.

2.attēls

73,4

21,4

4,3 0,9

0

20

40

60

80

Liepāja Liepājas

rajons

cits rajons nav atbildes

Dzīvesvieta

(%; n = 444)

1.2. Pacientu dzimums un vecums

No visiem respondentiem vairākums jeb 65,5% bija sievietes (3. attēls) –

tas saistīts ar dzemdību nodaļas atrašanos slimnīcā. Tas ietekmē arī respondentu

vecuma sastāvu – dominējošās vecuma grupas ir 20 – 29 gadi un 30 – 39 gadi

(2.tabula).

3.attēls

34,5

65,5

0

20

40

60

80

vīrietis sieviete

Dzimums

( %; n = 444 )

Liepājas reģionālās slimnīcas pacientu vidējais vecums ir 44 gadi.

2.tabula

Respondentu vecuma sastāvs Vecums, gadi Respondentu skaits Grupas īpatsvars, %

1 – 6 7 1,6

7 – 10 13 3,0

11 – 14 7 1,6

15 – 19 26 5,9

20 – 29 111 24,9

30 – 39 54 12,2

40 – 49 34 7,6

50 – 59 38 8,5

60 – 69 67 15,1

70 – 79 68 15,3

80 + 19 4,3

Kopā 444 100,0

Latviešu valodā runāja lielākā daļa aptaujāto pacientu – 72,7%, bet krievu

valodā runāja nedaudz vairāk par ceturto daļu aptaujāto pacientu – 25,7%.

(4.attēls).

4.attēls

72,7

25,7

1,6

0

20

40

60

80

latviešu krievu nav norādīts

Intervijas valoda

(%; n = 444)

1.3. Ārstēšanās fons: ierašanās, ārstēšanās ilgums, iepriekšējās ārstēšanās, pacientu skaits

palātā, veselības pašvērtējums

Aptuveni vienādā skaitā ir pacienti, kuri ierodas ar ģimenes ārsta

nosūtījumu vai paši ierodas slimnīcas uzľemšanas nodaļa, nedaudz retāk – tiek

atvesti ar ātro palīdzību (5.attēls): 30 % gadījumu slimniekus atvedusi ātrā

palīdzība.

5.attēls

33,330,2

34,7

1,8

0

5

10

15

20

25

30

35

ar ģimenes ārsta

nosūtījumu

atveda ar ātro

palīdzību

ieradās pats

uzľemšanas

nodaļā

cits

Ierašanās slimnīcā

(%; n = 444)

Vairākumam respondentu pēc viľu subjektīvā vērtējuma veselība ir laba:

17,8 % uzskata savu veselību par ļoti labu, vairāk nekā puse - 58,1% aptaujāto

pacientu to vērtē kā drīzāk labu. Neapmierināti ar savu veselības stāvokli ir mazāk

nekā ceturtā daļa – 23,7%, no kuriem 19,4% uzskata, ka viľu veselības stāvoklis ir

drīzāk slikts, bet 4,3% uzskata ka tas ir ļoti slikts (6.attēls).

6.attēls

17,8

58,1

19,4

4,3 0,2 0,2

0

20

40

60

tā ir ļoti

laba

tā ir drīzāk

laba

tā ir drīzāk

slikta

tā ir ļoti

slikta

nav

atbildes

viduvēja

Pacientu veselības pašvērtējums

(%; n= 444)

Pēdējā gada laikā Liepājas reģionālajā slimnīcā pirmo reizi ārstējās 66,9%,

otro reizi – 22,3% pacientu, bet trešo reizi un vairākas reizes šajā slimnīcā ārstējas

– 10,8% no aptaujātajiem pacientiem (7.attēls). Lielākā daļa respondentu šajā

slimnīcā bija pirmo reizi, un aptuveni 37 % ir ar pieredzi par to, kādi te ir apstākļi

un attieksme.

7.attēls

66,9

22,310,8

0

10

20

30

40

50

60

70

pirmo reizi otro reizi trīs un vairāk reizes

Respondentu sadalījums pec ārstēšanās gadījumu skaita pēdējā

gada laikā Liepājas reģionālajā slimnīcā

(%; n = 444)

No visiem aptaujātajiem pacientiem vislielākais pacientu skaits slimnīcā

ārstējas 3 dienas – 20,7%, tikai nedaudz mazāk pacientu slimnīcā ārstējas 4

dienas – 19,6%, bet 2 dienas – 15,8%. Aptaujāto pacientu vidējais ārstēšanās

ilgums Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir 6 dienas (3.tabula). Ir bijuši gadījumi, kad

ārstēšanās šajā stacionārā noritējusi ilgāk par divām nedēļām, pat 3, 4 nedēļas un

vēl ilgāk. Tas ir ļoti atšķirīgi pa nodaļām. Vienu dienu slimnīcā uzturējušās tikai 6

personas jeb 1,4 %.

3.tabula

Pacientu sadalījums pēc pēdējās ārstēšanās ilguma

Dienas Pacientu

skaits

Pacientu īpatsvars,

% Dienas

Pacientu skaits

Pacientu īpatsvars,

%

1 6 1,4 19 1 0,2

2 70 15,8 20 3 0,7

3 92 20,7 21 3 0,7

4 87 19,6 23 1 0,2

5 40 9,0 24 1 0,2

6 23 5,2 26 1 0,2

7 29 6,5 27 1 0,2

8 22 5,0 28 1 0,2

9 10 2,3 29 1 0,2

10 14 3,2 30 3 0,7

11 4 0,9 34 1 0,2

12 2 0,5 42 1 0,2

13 1 0,2 45 1 0,2

14 11 2,5 60 1 0,2

15 6 1,4 70 1 0,2

16 3 0,7 74 1 0,2

17 1 0,2 Kopā 444 100,0

18 1 0,2

No visiem aptaujātajiem pacientiem pa vienam palātā ārstējās 26,1%,

divatā – 35,6%, trijatā – 16%, četratā – 13,7%, bet lielās palātās, ar pieciem un

vairāk pacientiem nācies uzturēties 8,6% respondentu: slimnīca nodrošina

pieľemamus sadzīves apstākļus (8.attēls).

8.attēls

26,1

35,6

16 13,78,6

0

10

20

30

40

viens divi trīs četri vairāk

Pacientu skaits palātā

(%; n = 444)

2. Pacientu apmierinātība ar slimnīcu

2.1. Pacientu apmierinātība ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem

No visiem respondentiem vairāk nekā ¾ pozitīvi izteicās par slimnīcas

sniegtajiem pakalpojumiem (77,3 %), kas liecina par pakalpojumu atbilstību

pacientu vēlmēm un vajadzībām (9.attēls). Neapmierinātību no visiem

aptaujātajiem respondentiem izteica 4,7%, visbiežāk šos pacientus neapmierināja

slimnīcas ēdiens – 42,9%, telpas – 38%, kā arī ārstu un māsiľu attieksme –

28,6%. 18% no visiem aptaujātajiem uzskatīja, ka sniegto pakalpojumu kvalitāte

varēja būt arī labāka. Arī šos pacientus visbiežāk neapmierināja slimnīcas ēdiens

– 55%, kā arī telpas – 35%, savukārt daudz retāk šie pacienti nebija apmierināti ar

māsiľu attieksmi – 15% un ārstu attieksmi – 13,8%, kā arī tik pat lielu šo pacientu

daļu neapmierināja maksa par pakalpojumiem (4.tabula).

9.attēls

77,3

18 4,7

0

10

20

30

40

50

60

70

80

apmierina varēja būt labāk neapmierina

Pacientu apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti

(%; n = 444)

4. tabula

Pakalpojumu kvalitātes vērtējums Pakalpojumu vērtējums

Varēja būt labāk (n = 80)

Neapmierina (n = 21)

Atbilžu skaits

% Atbilžu skaits

%

Ārstu attieksme 11 13,8 6 28,6

Māsiľu attieksme 12 15,0 6 28,6

Ēdiens 44 55,0 9 42,9

Telpas 28 35,0 8 38,0

Aparatūras trūkums 5 6,3 4 19,0

Medikamentu trūkums 7 8,8 0 0

Maksa par pakalpojumiem 11 13,8 3 14,2

Cits iemesls 7 8,8 4 19,0

Vīriešu un sieviešu apmierinātība ar slimnīcas pakalpojumiem kopumā ir

vienlīdz augsta: 78,4 % no visiem aptaujātajiem vīriešiem un 76,6% sieviešu ar

tiem bija apmierināti. Labākus pakalpojumus vēlējās 15,7% vīriešu, bet sievietes

nedaudz biežāk – 19,2 %.

Neatkarīgi no vecuma pacienti ar slimnīcas pakalpojumiem biežāk ir

apmierināti nekā kritiski vai neapmierināti.

Ar to, kādus pakalpojumus un kā saľem bērni vecumā līdz 14 gadiem,

apmierināti ir 20 vecāki, jeb 74,1% no 27, bet neapmierināti ir tikai 4 vecāki, jeb

14,8% no visiem aptaujātajiem vecākiem. Vecāki, kuri uzskatīja, ka varēja būt arī

labāk no visiem aptaujātajiem 27 bija vien 3, jeb 11,1%. (5.tabula)

5.tabula

Pacientu apmierinātība ar slimnīcas pakalpojumiem vecuma grupās (skaits)

Vecums, gadi

Apmierinātība

Kopā Pilnībā apmierināti

Uzskata, ka varēja būt

labāk

Nav apmierināti

1 – 6 5 - 2 7

7 – 10 10 3 - 13

11 – 14 5 - 2 7

15 – 19 21 4 1 26

20 – 29 72 31 8 111

30 – 39 35 17 2 54

40 – 49 27 6 1 34

50 – 59 34 4 - 38

60 – 69 55 10 2 67

70 – 79 60 5 3 68

80 + 19 - - 19

Kopā 343 80 21 444

Arī pārējās vecuma grupās apmierinātība ir augsta, un līdz ar vecumu tā

pieaug. Izľēmums ir pacienti 20 – 29 gadu un 30 – 39 gadu vecumā: apmierināto

īpatsvars ir zemāks nekā vidēji – 64, 8%, un šo grupu pacienti salīdzinoši biežāk

izteikuši vēlmi pēc labākiem pakalpojumiem – attiecīgi 28 % un 31,5 % (6.tabula).

6.tabula

Ar slimnīcas pakalpojumiem apmierināto respondentu īpatsvars vecuma grupās

Vecums, gadi Apmierināto īpatsvars, %

Vecums, gadi Apmierināto īpatsvars, %

1 – 6 71,4 40 – 49 79,4

7 – 10 76,9 50 – 59 89,5

11 – 14 71,4 60 – 69 82,1

15 – 19 80,7 70 – 79 88,2

20 – 29 64,8 80 + 100,0

30 – 39 64,8 Vidēji 77,3

Visapmierinātākie ar slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti ir bijuši

pacienti, kuri dzīvo Liepājas rajonā, bet viskritiskāk noskaľoti – no citiem rajoniem.

No visiem aptaujātajiem liepājniekiem slimnīcas sniegto pakalpojumu

kvalitāte apmierināja 77%, 17,5% uzskatīja, ka varēja būt arī labāk, bet 5,5%

pacientu sniegto pakalpojumu kvalitāte neapmierināja. Liepājas rajonā

dzīvojošiem pacientiem slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāte apmierināja

81,1%, bet neapmierināja 3,2%. 15,8% rajonā dzīvojošo pacientu uzskatīja, ka

pakalpojumi varēja būt labāki. Savukārt no citos rajonos dzīvojošiem pacientiem

ar slimnīcas pakalpojumiem bija apmierināti 63,2%, bet 36,8% uzskatīja, ka varēja

būt arī labāk.

Ļoti reti bija gadījumi, kad pacienti nebija apmierināti ar ārstu un medmāsu

attieksmi: ar ārstu attieksmi nebija apmierināti 3,3% no visiem aptaujātajiem

vīriešiem un 4,1% sieviešu, bet ar medmāsu attieksmi nebija apmierināti 3,3%

vīriešu un 4,5% sievietes (7.tabula), ārstu attieksmi kritiski („varēja būt labāk”)

vērtēja 2,5 % respondentu, māsu attieksmi – 2,7 %.

7.tabula

Apmierinātība ar personāla attieksmi un dažādiem slimnīcas vides aspektiem pēc respondentu dzimuma

Vides aspekti Vīrieši Sievietes Kopā

Skaits % Skaits % Skaits %

Ārstu attieksme

Apmierināja 148 96,7 279 95,9 427 96,2

Neapmierināja 5 3,3 12 4,1 17 3,8

Māsiľu attieksme

Apmierināja 148 96,7 278 95,5, 426 95,9

Neapmierināja 5 3,3 13 4,5 18 4,1

Ēdiens

Apmierināja 133 86,9 258 88,7 391 88,1

Neapmierināja 20 13,1 33 11,3 53 11,9

Telpas

Apmierināja 140 91,5 266 91,4 406 91,4

Neapmierināja 5 3,3 10 3,4 15 3,4

palāta 4 2,6 10 3,4 14 3,2

tualete 4 2,6 3 1,0 7 1,6

visas telpas novecojušas 0 0 1 0,3 1 0,2

procedūru telpa 0 0 1 0,3 1 0,2

Aparatūras trūkums

Apmierināja 152 99,3 283 97,3 435 98,0

Neapmierināja 1 0,7 8 2,7 9 2,0

Medikamentu trūkums

Apmierināja 151 98,7 286 98,3 437 98,4


Maksa par pakalpojumiem

Apmierināja 147 96,1 283 97,3 430 96,8


Kopā 153 100,0 291 100,0 444 100,0

Ar ēdienu kopumā neapmierināto bija vairāk – vidēji 12 % no visiem

aptaujātajiem pacientiem, no vīriešiem 13,1%, bet no visām aptaujātajām

sievietēm 11,3% (7.tabula).

Analizējot sīkāk slimnīcas pacientu apmierinātību ar ēdiena kvalitāti,

izrādījās, ka vienmēr apmierināti ar ēdiena kvalitāti bija gandrīz puse no visiem

aptaujātajiem pacientiem – 48,2%, savukārt dažreiz apmierināti bija 35,6%, bet

neapmierinātību pauda 13,7% (10.attēls). Nedaudz vairāk kā pusi – 50,3%

aptaujāto vīriešu ēdiena kvalitāte apmierināja vienmēr, bet 34,6 % ēdiena kvalitāte

apmierināja dažreiz. Vispār nekad ēdiens neapmierināja 11,8% no aptaujātajiem

vīriešiem. Gandrīz pusi – 47,1% aptaujāto sieviešu ēdiena kvalitāte apmierināja

vienmēr, bet dažreiz tā apmierināja 36,1%. Vispār ēdiena kvalitāte neapmierināja

14,8% no aptaujātajām sievietēm (8.tabula). Kā redzams, pacienti ēdināšanu

slimnīcā vērtē diezgan skeptiski.

10.attēls

13,7

35,6

48,2

2,5

0

10

20

30

40

50

nekad dažreiz vienmēr cita atbilde

Apmierinātība ar ēdiena kvalitāti(%; n = 444)

8.tabula

Apmierinātība ar ēdiena kvalitāti pēc respondentu dzimuma

Dzimums Kopā

vīrietis sieviete


nekad 18 11,8 43 14,8 61 13,7

dažreiz 53 34,6 105 36,1 158 35,6

vienmēr 77 50,3 137 47,1 214 48,2

cita atbilde 5 3,3 6 2,0 11 2,5

kopā 153 100,0 291 100,0 444 100,0

Neapmierinātību ar telpām un vēlmi pēc labākām izteica tikai 3,3 %

respondentu, un problēmas sīkāka analīze parādīja, ka pretenzijas galvenokārt ir

pret palātām un tualetēm (9.tabula).

9.tabula

Apmierinātība ar telpām

Apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti Kopā

apmierināja varēja būt

labāk neapmierināja

Nav atbildes 342 52 12 406

Neapmierināja: 1 11 3 15

palāta 0 9 5 14

tualete 0 6 1 7

visas telpas novecojušas 0 1 0 1

procedūru kabinets 0 1 0 1

Kopā 343 80 21 444

Aparatūras trūkumu kā problēmu izjutuši tikai daži pacienti – 2%. Vēl

mazākai respondentu daļai (1,6 %) nācies izjust medikamentu trūkumu, arī šī nav

izplatīta problēma (10.tabula).

Nedaudz lielāks respondentu skaits (3,2 %) nav apmierināti ar pakalpojumu

maksu (10.tabula).

10.tabula

Pacientu apmierinātība ar sniegto pakalpojumu kvalitāti Varēja būt labāk Neapmierināja Kopā

Atbilžu skaits

% Atbilžu skaits

% Atbilžu skaits

%

Ārstu attieksme 11 2,5 6 1,4 17 3,9

Māsiľu attieksme 12 2,7 6 1,4 18 4,1

Ēdiens 44 9,9 9 2,0 53 11,9

Telpas 28 6,3 8 1,8 36 8,1

Aparatūras trūkums 5 1,1 4 0,9 9 2

Medikamentu trūkums

7 1,6 0 0 7 1,6

Maksa par pakalpojumiem

11 2,5 3 0,7 14 3,2

Cits iemesls 7 1,6 4 0,9 11 2,5

Kopā 125 28,2 40 9,1 165 37,3

Respondenti varēja atzīmēt arī kādu anketā neminētu aspektu, un šo

iespēju izmantoja 2,5% respondentu (10.tabula). No tiem tikai 0,7 precizēja, kas

viľus tieši neapmierina – lēna apkalpošana uzľemšanā – 0,2% un savukārt pilnīgi

ar visu nebija apmierināts 0,5% no visiem aptaujātajiem pacientiem.

2.2. Pacientu vērtējums par ārstu darbību

Pēc pacientu sniegtajām atbildēm atklājas, ka ārsti gan laipni izturas pret

saviem pacientiem – to atzina 89,6% respondentu, gan uzklausa pacientu teikto –

89,4%, kā arī izskaidro pacientiem ārstēšanās gaitu viľiem saprotamā veidā –

81,3% (11.attēls). Kā redzams, pacienti ārstu darbu kopumā vērtē pozitīvi, pauž

apmierinātību ar ārstu darba specifiku.

11.attēls

0,2 89,6 9,5 0,7

0,2 89,4 9,5 0,9

0,2 81,3 16 2,5

0% 20% 40% 60% 80% 100%

izturējās laipni

uzmanīgi klausījās

izskaidroja ārstēšanās

gaitu saprotamā veidā

Ārsta izturēšanās vērtējums

(%; n = 444)

nav atbildes vienmēr dažreiz nekad

Lielākā daļa – 92,8% aptaujāto vīriešu uzskatīja ka ārsts pret viľiem

izturējies laipni, 90,8% - ka ārsts viľos uzmanīgi klausījās un 85,6% atzīmēja, ka

ārsts vienmēr izskaidroja ārstēšanās gaitu saprotamā veidā. Tikai 0,7% gadījumu

vīrieši uzskatīja, ka ārsts pret viľiem izturējies nelaipni, bet 6,5% - ka ārsts pret

viľiem izturējies laipni tikai dažreiz. Arī lielākā daļa no aptaujātajām sievietēm –

87,9% uzskatīja, ka ārsts pret viľām vienmēr izturējies laipni. Tikai 0,7% sieviešu

bija saskārušās ar nelaipnu ārstu, bet 11% ar ārstu, kurš laipni izturējies tikai

dažreiz (11.tabula).

11.tabula

Ārsta izturēšanās vērtējuma pēc respondentu dzimuma

Ārsta izturēšanās Vīrieši Sievietes Kopā


bija laipns

nekad 1 2 3

dažreiz 10 32 42

vienmēr 142 256 398

nav atbildes 0 1 1

uzmanīgi uzklausīja

nekad 2 2 4

dažreiz 12 30 42

vienmēr 139 258 397

nav atbildes 0 1 1

saprotamā veidā izskaidroja ārstēšanās gaitu

nekad 2 9 11

dažreiz 20 51 71

vienmēr 131 230 361

nav atbildes 0 1 1

Kopā 153 291 444

2.3. Pacientu vērtējums par medmāsu darbību

Pacienti medmāsu darbu kopumā vērtē pozitīvi: lielākā daļa - 80% pacienti

izteicās, ka medmāsa pret viľiem izturējusies laipni. Tikai 17,6% pacienti uzskata,

ka tas bija atkarīgs no medmāsas, bet 1,8%, ka medmāsas pret pacientiem izturas

laipni tikai dažreiz (12.attēls). Gan lielākā daļa vīriešu – 85,6% no visiem

aptaujātajiem, gan arī lielākā daļa sievietes – 77% no visām aptaujātajām

uzskatīja, ka medmāsas izturējās laipni vienmēr. Tas, cik bieži medmāsas pret

pacientiem izturas laipni, no visām aptaujātajām sievietēm piektā daļa – 20,3%

uzskatīja ka tas bija atkarīgs no medmāsas (12.tabula).

12.attēls

3,2 2,5 482,5

43,9

4,3 11,5 64,2 9,2 10,8

0,74,1 77,9 15,8 1,6

1,8 80 17,6 0,7

0% 20% 40% 60% 80% 100%

bija laipnas

uzmanīgi klausījās

izskaidroja ārstēšanās gaitu

saprotamā veidā

palīdzības sniegšana pēc

signālpogas signāla

Medmāsu izturēšanās vērtējums(%; n = 444)

nekad dažreiz vienmēr bija atkarīgs no medmāsas cita atbilde

12.tabula

Medmāsu izturēšanās vērtējums pēc respondentu dzimuma

Medmāsu izturēšanās Vīrieši Sievietes Kopā


Bija laipnas

dažreiz 2 6 8

vienmēr 131 224 355

bija atkarīgs no medmāsas 19 59 78

cita atbilde 1 1 2

nebija nepieciešams 0 1 1

Uzmanīgi klausījās

nekad 1 2 3

dažreiz 7 11 18

vienmēr 130 216 346


cita atbilde 0 1 1

kad jautāja 1 0 1


Saprotami izskaidroja ārstēšanas gaitu

nekad 4 15 19

dažreiz 14 37 51

vienmēr 110 175 285


cita atbilde 1 1 2

kad jautāja 4 4 8


skaidroja ārsts 11 20 31

Pēc signālpogas nospiešanas palīdzība tika saľemta tik ātri, cik pacients vēlējās

nekad 9 5 14

dažreiz 3 8 11

vienmēr 82 131 213


cita atbilde 0 13 13


nav pogas 4 22 26

signālpoga nestrādā 0 1 1

12 0 1 1

Kopā 153 291 444

Lielākā daļa – 77,9% pacientu atzīmēja, ka medmāsas viľus uzmanīgi

uzklausījušas, savukārt 15,8% pacientu uzskata, ka tas bija atkarīgs no

medmāsas. No visiem aptaujātajiem vīriešiem 85% domā, ka tika uzklausīti

uzmanīgi, bet no visām aptaujātajām sievietēm tā uzskatīja 74,2%. Gandrīz piektā

daļai – 19,9% aptaujāto sieviešu bija pieredze, ka tas, cik uzmanīgi medmāsa

uzklausa pacientu teikto, ir atkarīgs no katras medmāsas individuāli.

Pēc pacientu sniegtajām atbildēm atklājās, ka medmāsas visumā labi pilda

uzdevumu – izskaidrot ārstēšanas procesu: vienmēr izskaidro pacientiem viľu

ārstēšanās gaitu – 64,2%, dažreiz – 11,5%, savukārt nekad – 4,3%, bet 7%

pacientu min, ka to darīja ārsts. Ľemot vērā, ka ārsta pienākums ir izskaidrot

pacientiem par viľu ārstēšanās gaitu, medmāsa izpilda ārsta norādījumus, tāpēc

medmāsām nav jāizskaidro pacientiem viľu ārstēšanās gaitu. Lielāka daļa –

71,9% no aptaujātajiem vīriešiem uzskatīja, ka medmāsas ārstēšanās gaitu

izskaidrojušas saprotami vienmēr, no visām aptaujātajām sievietēm tā uzskatīja

60,1%. 12,7% no aptaujātajām sievietēm uzskatīja, ka medmāsas saprotami

ārstēšanās gaitu izskaidroja tikai dažreiz. 6,9% no aptaujātām sievietēm un 7,2%

no aptaujātajiem vīriešiem ārstēšanās gaitu saprotamā veidā bija uzzinājuši no

ārsta, tāpēc acīm redzot nav bijusi nepieciešamība, lai kaut ko skaidrotu

medmāsas.

Uz jautājumu: „Cik bieži pēc signālpogas nospiešanas saņēmāt palīdzību

tik ātri, cik vēlējāties?” 48% pacientu atbildēja, ka tas noticis vienmēr, pēc

signālpogas nospiešanas palīdzību vēlamajā ātrumā saľēma 53,6% aptaujāto

vīriešu un 45% aptaujāto sieviešu. 34,7% pacientu tas nebija nepieciešams:

35,4% no aptaujātajām sievietēm un 33,3% no aptaujātajiem vīriešiem tādas

nepieciešamības nebija, tāpēc nespēj šo aspektu novērtēt. 6,1% pacientiem

signālpogas vispār nebija, tāpēc arī viľi nespēja novērtēt, cik bieži medmāsas

sniedz palīdzību šādā situācijā.

2.4. Pacientu vērtējums par slimnīcas vidi

Lai noskaidrotu pacientu viedokli par slimnīcas vidi, tika uzdoti dažādi

jautājumi par to; respondentiem bija jāatbild, izvērtējot, cik bieži katrā no situācijām

slimnīcas personāls efektīvi rīkojas.

13.tabula

Higiēnas prasību ievērošana un personāla palīdzība

Darbības Vīrieši Sievietes Kopā


Uzkopta palāta

nekad 1 1 2

dažreiz 2 4 6

vienmēr 150 286 436

Sniegta palīdzība, lai nokļūtu uz tualeti, vannas istabu

nekad 27 79 106

dažreiz 9 9 18

vienmēr 23 47 70

cita atbilde 3 11 14


pēc vajadzības 4 4 8

kad palūdza, pajautāja 0 1 1

nedrīkst staigāt 0 1 1

Mainīta gultas veļa

nekad 55 131 186

dažreiz 9 35 44

vienmēr 56 81 137

cita atbilde 1 7 8




Kopā 153 291 444

No visiem aptaujātajiem pacientiem uz jautājumu: „Cik bieži jūsu istaba

tika uzkopta?” ar atbildi vienmēr atbildējuši lielākā daļa pacientu – 98,2%, tātad

varam secināt, ka slimnīcas telpas tiek uzkoptas regulāri, pacienti ir apmierināti ar

to higiēnas stāvokli, paužot pozitīvu viedokli (13.attēls). Gandrīz visi aptaujātie

vīrieši – 98%, gan arī sievietes – 98,3% uzskatīja, ka istaba tika uzkopta vienmēr

(13.tabula).

13.attēls

0,5 1,4

98,2

0

20

40

60

80

100

nekad dažreiz vienmēr

Palātas uzkopšanas biežums

(%; n = 444)

Nedaudz vairāk kā pusei – 50,9% pacientu nebija nepieciešama palīdzība,

lai nokļūtu līdz vannas istabai / tualetei. Vienmēr palīdzība tika sniegta, kad tā

bijusi nepieciešama (15,8% gadījumu), bet nekad – 23,9%, visticamāk, ka

gadījumos, kad palīdzība netika sniegta, tā nav bijusi nepieciešama. Vairāk nekā

puse vīriešu (56,9%), gan arī lielai daļai sieviešu (47,8%) palīdzība, lai nokļautu

vannas istabā/ tualetē nebija nepieciešama. No visiem aptaujātajiem vīriešiem

palīdzība vienmēr tika sniegta 15%, bet no visām aptaujātām sievietēm tā tika

sniegta 16,2% gadījumu.

14.attēls

23,9

4,115,8

3,2

50,9

1,8 0,2 0,20

20

40

60

Personāla palīdzība nokļūšanai līdz vannas istabai / tualetei

( %; n = 444 )


cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības

kad palūdza, pajautāja nedrīkst staigāt

Gultas veļa no visiem aptaujātajiem pacientiem vienmēr tika mainīta

gandrīz trešajai daļai (30,9%), bet dažreiz 9,9% gadījumu. Vispār gultas veļa

nekad netika mainīta 41,9% pacientiem (15.attēls). Protams, ir jāľem vērā

ārstēšanās ilgums, jo, ja pacients uzturas slimnīcā tikai pāris dienas un viľam nav

vajadzības gultas veļu mainīt, protams, ka tas netika veikts. Salīdzinot pacientu

sniegtās atbildes par gultas veļas maiľas biežumu ar pacienta ārstēšanās ilgumu,

visticamāk, ka 172 pacientiem tas nav bijis nepieciešams, jo šie pacienti slimnīcā

uzturējās līdz 7 dienām, bet atlikušajiem 14 pacientiem acīmredzot kaut kādu citu

iemeslu dēļ gultas veļa netika nomainīta.

15.attēls

41,9

9,9

30,9

1,89,9

4,7 0,90

10

20

30

40

50

Gultas veļas mainīšanas biežums

(%; n = 444 )


cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības

kad palūdza, pajautāja

No visiem aptaujātajiem vīriešiem gultas veļa tika mainīta vienmēr 36,6%,

nekad – tik pat bieži – 35,9% respondentu, bet tas nebija nepieciešams 13,7%

respondentu. No visām aptaujātājām sievietēm – 27,3% gultas veļa mainīta tika

vienmēr, 12% - dažreiz, bet 45% sieviešu gultas veļa netika mainīta vispār

(13.tabula).

Lielākai daļai pacientu – 77% sāpes tika kontrolētas / uzmanītas vienmēr.

Savukārt nekad pacientu sāpes netika kontrolētas 3,6% gadījumu, arī šeit jāmin,

ka iespējams tas nav bijis nepieciešams, tāpēc arī tās netika kontrolētas /

uzmanītas (16.attēls). Gan lielākā daļa vīriešu – 77,1%, gan arī lielākā daļa

sieviešu 77% uzskatīja, ka viľu sāpes tika kontrolētas vienmēr (14.tabula).

16.attēls

3,6 9,9

77

1,8 6,8 0,9

0

20

40

60

80

Sāpju kontroles / uzmanīšanas biežums

(%; n = 444 )

nekad dažreiz vienmēr cita atbilde nebija nepieciešams pēc vajadzības

14.tabula

Palīdzība ārstniecības gaitā

Vīrieši Sievietes Kopā


sāpju kontroles / uzmanīšanas biežums

nekad 4 12 16

dažreiz 13 31 44

vienmēr 118 224 342

cita atbilde 3 5 8



pavadīšana uz procedūrām

nekad 7 20 27

dažreiz 13 30 43

vienmēr 103 191 294

cita atbilde 2 6 8


netika veikts, dots 6 8 14



pavadīšana uz izmeklējumiem/analīzēm

nekad 17 33 50

dažreiz 11 31 42

vienmēr 106 198 304

cita atbilde 4 2 6




pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots, kam tās domātas *

nekad 33 68 101

dažreiz 32 56 88

vienmēr 70 128 198

cita atbilde 1 1 2





pirms jaunu medikamentu došanas jums izskaidroja iespējamos blakus efektus

nekad 55 123 178

dažreiz 30 55 85

vienmēr 59 97 156

cita atbilde 1 2 3




veikto medicīnisko procedūru skaidrošana

nekad 23 37 60

dažreiz 43 85 128

vienmēr 71 144 215

cita atbilde 3 7 10




Kopā 153 291 444

Pēc respondentu vērtējuma slimnīcas personāls pārsvarā gadījumu ir

izpalīdzīgs un pildījis savus pienākumus – vairāk nekā puse 66,2% pacientu

vienmēr tika pavadīti uz procedūrām, bet 11,3% tas nav bijis nepieciešams. No

visiem aptaujātajiem vīriešiem vienmēr uz procedūrām tika pavadīti 67,3%, bet no

visām aptaujātajām sievietēm – 65,6%. Uz izmeklējumiem / analīzēm vienmēr tika

pavadīti nedaudz vairāk aptaujāto pacientu – 68,5%, savukārt tas nav bijis

nepieciešams 7,9% pacientu. Uz izmeklēšanām analīzēm vienmēr tika pavadīti

69,3% aptaujātie vīrieši un 68% sievietes.

17.attēls

6,1 9,7

66,2

1,811,3

3,2 1,6 0,2

0

20

40

60

80

Pavadīšana uz procedūrām

(%; n = 444 )


cita atbilde nebija nepieciešams netika veikts, dots

pēc vajadzības kad palūdza, pajautāja

18.attēls

11,3 9,5

68,5

1,47,9

1,4 0,2

0

20

40

60

80

Pavadīšana uz izmeklēšanām / analīzēm

(%; n = 444 )

nekad dažreizvienmēr cita atbildenebija nepieciešams netika veikts, dotspēc vajadzības

Tikai 44,6% pacientu pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots,

kam tās ir domāts, savukārt 3,6% tas nav bijis nepieciešams, bet 4,7% zāles

netika dotas, tāpēc nespēj novērtēt, cik bieži slimnīcas personāls izskaidrot, kam

tās ir domātas. Gandrīz pusei no aptaujātajiem vīriešiem – 45,6% pirms jaunu

medikamentu došanas vienmēr tika paskaidrota zāļu nepieciešamība un

iedarbība, bet no visām aptaujātajām sievietēm tas vienmēr tika paskaidrots 44%.

Nedaudz vairāk kā piektajai daļai no aptaujātajiem vīriešiem – 21,6% paskaidrots

netika nekad, bet sievietēm – 23,7%. 20,9% vīriešu un 19,2% sieviešu zāļu

lietošanas paredzamais iemesls tika paskaidrots dažreiz.

Savukārt 40,1% pacientu uzskata, ka viľiem par zāļu iespējamiem blakus

efektiem nav ticis izskaidrots nekad, bet dažreiz to ir uzzinājuši 19,8%

respondentu. Vienmēr skaidrojumu par iespējamo zāļu blakus efektus saľēma

44,6% pacientu. Jāatzīmē, ka ir arī pacienti, kuriem tas nav bijis nepieciešams;

pacienti, kuriem zāles vispār netika dotas, nevarēja novērtēt, cik bieži slimnīcas

personāls šo pienākumu veic – 3,7%. No visiem aptaujātajiem vīriešiem 38,6%

gadījumu tika vienmēr paskaidrots par jaunu medikamentu iespējamiem blakus

efektiem, bet 19,6% šādu skaidrojumu saľēma tikai dažreiz. Vispār nekas par to

netika paskaidrots 35,9% no aptaujātiem vīriešiem. Savukārt no visām

aptaujātajām sievietēm jaunu zāļu iespējamie blakus efekti vienmēr tika

paskaidroti – 42,3%, un tik pat lielai daļai tas netika skaidrots, bet dažreiz

informāciju saľēma – 18,9%.

19.attēls

22,7 19,8

44,6

0,5 3,6 4,7 0,2 3,8

0

50

%

1

Cik bieži Jums pirms jaunu medikamentu došanas tika izskaidrots, kam

tās domātas? ( n = 444 )



pēc vajadzības kad palūdza, pajautāja

20.attēls

40,1

19,1

35,1

0,7 2,3 1,4 1,4

0

50

%

1

Cik bieži pirms jaunu medikamentu došanas Jums izskaidroja

iesējamos blakus efektus? ( n = 444 )




Lai noskaidrotu cik bieži pacientiem tika skaidrots par viľiem veiktajām

procedūrām, respondentiem bija jāatbild, cik bieži tas tika veikts. Pēc

apkopotajiem datiem redzams, ka gandrīz pusei aptaujāto pacientu – 48,4% tas

tika izdarīts vienmēr, bet 28,8% slimnīcas personāls to darījis tikai dažreiz. Nekad

netika skaidrots par veikto procedūru gaitu 13,5% pacientu. No visiem

aptaujātajiem vīriešiem skaidrojumu par veiktajām medicīniska rakstura

procedūrām vienmēr saľēma 46,4%, bet pa retam 28,1%, vispār netika skaidrotas

veiktās medicīniskās procedūras 15% respondentu. Savukārt no visām

aptaujātajām sievietēm vienmēr veiktās procedūras tika skaidrotas 49,5%, bet

dažreiz – 29,2%, vispār tas netika skaidrots 12,7% sieviešu.

21.attēls

13,5

28,8

48,4

2,3 2,9 3,2 0,9

0

20

40

60

%

1

Cik bieži Jūms tika skaidrotas veiktās medicīniskās

procedūras? ( n = 444 )




3. Maksa par slimnīcas pakalpojumiem

3.1. Pacientu norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem

Lai noskaidrotu kādā veidā visbiežāk pacienti norēķinās par slimnīcas

pakalpojumiem, respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, kurā tika minēti dažādi

norēķināšanās veidi. Pēc apkopotajiem aptaujās rezultātiem atklājās, ka

vislielākais pacientu skaits – 63,5% norēķinās kasē, bet 13,5% respondentu par

slimnīcas pakalpojumiem nebija jāmaksā. Tikai 8,1% pacientu izmanto

apdrošināšanas pakalpojumus.

22.attēls

4,58,1

63,5

5,4 1,613,5

3,2 0,2

0

20

40

60

80

Norēķināšanās veids

(%; n = 444 )

apmaksāja slimokase (VOAVA) izmantoju apdrošināšanas polisi

par pakalpojumiem maksāju kasē nezinu

cits nav jāmaksā

tika noslēgts līgums Tika paľemts kredīts bankā

Vislielākā daļa no aptaujātajiem vīriešiem 69,3% par slimnīcas

pakalpojumiem maksāja slimnīcas kasē, bet 9,8% izmantoja apdrošināšanas

polises. Vispār nebija jāmaksā 11,1% aptaujātajiem vīriešiem. Arī sievietes, tāpat

kā vīrieši lielākā daļa – 60,5% par slimnīcas pakalpojumu maksāja kasē, bet 7,2%

izmantoja apdrošināšanas polises. Vispār par slimnīcas pakalpojumiem nebija

jāmaksā 14,8% sieviešu. Pēc iegūtajiem datiem varam konstatēt, ka vīrieši

nedaudz vairāk par sievietēm izmanto apdrošināšanas polises.

15.tabula

Norēķināšanās par slimnīcas pakalpojumiem (respondentu skaits)

Norēķināšanās veids Vīrieši Sievietes Kopā

apmaksāja slimokase (VOAVA) 7 13 20

izmantoju apdrošināšanas polisi 15 21 36

par pakalpojumiem maksāju kasē 106 176 282

nezinu 7 17 24

cits 1 6 7

nav jāmaksā 17 43 60

tika noslēgts līgums 0 14 14

tika paľemts kredīts bankā 0 1 1

kopā 153 291 444

3.2. Pacientu gatavība piemaksāt, lai uzlabotu situāciju slimnīcā

Ar mieru piemaksāt, ja zinātu, ka tad uzlabotos situācija, kas viľus

neapmierināja, no visiem aptaujātajiem respondentiem būtu gatavi 35,6%, bet jau

iepriekš to ir darījuši 1,1% pacientu. Savukārt 14,4% pacientiem tas būtu atkarīgs

no summas, kura būtu jāpiemaksā. Nedaudz mazāk kā vienu trešo daļu – 30% no

aptaujātajiem pacientiem viss apmierināja, tāpēc šie pacienti neuzskata, ka būtu

kas jāpiemaksā, lai kaut ko uzlabotu.

No visiem aptaujātajiem vīriešiem piemaksāt pavisam noteikti gatavi būtu

30,7%, bet noraidoši atbildēja 17%. Savukārt 15% aptaujāto vīriešu ir svarīga

cena, kura būtu jāpiemaksā, lai uzlabotu situāciju, kura viľus nepamierināja, bet

35,3% vīriešu viss apmierināja, tāpēc neuzskata, ka būtu vajadzība piemaksāt, lai

kaut ko uzlabotu. No visām aptaujātajām sievietēm – 38,1% gatavas piemaksāt,

lai kaut ko uzlabotu, bet 19,9% nepiemaksātu, savukārt 27,1% aptaujātās

sievietes viss apmierināja, tāpēc nav vajadzības neko piemaksāt.

23.attēls

35,6

1,1

18,9

14,4

30

0

10

20

30

40

Pacientu gatavība piemaksāt par pakalpojumiem

(%; n = 444 )

noteikti jā

jā, esmu to jau darījis

nē

tas atkarīgs no summas

mani viss apmierināja

16.tabula

Respondentu gatavība piemaksāt par pakalpojumiem

Viedoklis par piemaksas nosacījumiem Vīrieši Sievietes Kopā

noteikti jā 47 111 158

jā, esmu to jau darījis 3 2 5

nē 26 58 84

tas atkarīgs no summas 23 41 64

mani viss apmierināja 54 79 133

Kopā 153 291 444

3.3. Pacientu ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti

Lai noskaidrotu, vai pacientu ienākuma līmenis ietekmēja viľu aprūpes

kvalitāti, no visiem aptaujātajiem pacientiem šķita, ka tas pavisam noteikti

neietekmēja viľu aprūpes kvalitāti 30,4%, bet 37,2% liekas ka nē. Tātad kopumā

varam secināt, ka lielākai daļai pacientu nešķiet, ka viľu ienākuma līmenis kaut

kādā veidā ietekmētu slimnīcas personāla apkalpošanas kvalitāti attiecībā pret

pacientiem. Savukārt 14,4% aptaujāto pacientu šķitis, ka ienākuma līmenis ir

ietekmējis viľu aprūpes kvalitāti, bet 17,1% pacientu tā licies. No visiem

aptaujātajiem vīriešiem šķita, ka viľu ienākuma līmenis pavisam noteikti

neietekmēja apkalpošanas kvalitāti – 25,5%, bet 41,2% likās, ka neietekmēja.

Savukārt 13,1% vīriešu likās, ka viľu ienākuma līmenis ietekmēja slimnīcas

personāla apkalpošanas kvalitāti, bet 19% uzskatīja, ka viľu ienākuma līmenis

pavisam noteikti ietekmēja personāla darba kvalitāti. Visvairāk aptaujāto sieviešu –

35,1% likās, ka ienākuma līmenis neietekmēja personāla apkalpošanas kvalitāti,

bet 33% sieviešu uzskata, ka ienākuma līmenis pavisam noteikti neietekmēja

apkalpošanas kvalitāti.

24.attēls

14,417,1

37,2

30,4

0,9

0

20

40

noteikti

ietekmēja

liekas, ka

ietekmēja

liekas, ka

neietekmēja

noteikti

neietekmēja

nav atbildes

Ienākuma līmeņa ietekme uz aprūpes kvalitāti

(%; n = 444)

17.tabula

Respondentu uzskati par apkalpošanas saistību ar viņu ienākumiem

Ienākumu ietekme uz pakalpojumu kvalitāti


noteikti ietekmēja 29 35 64

liekas, ka ietekmēja 20 56 76

liekas, ka neietekmēja 63 102 165

noteikti neietekmēja 39 96 135

nav atbildes 2 2 4

Kopā 153 291 444

Aptaujas dati uzrāda, ka lielākai daļai – 96,2% no visiem aptaujātajiem

pacientiem nav nācies atteikties no kāda slimnīcas pakalpojuma finansiālu

apsvērumu dēļ. Tikai 3,8% pacientu finansiālu grūtību dēļ nevarēja atļauties dažus

pakalpojumus. Visbiežāk šiem pacientiem nācies atteikties no luksus palātas –

0,7%, un tik pat lielam skaitam pacientu nācies atteikties no masāžām.

18.tabula

Pacientu viedoklis par to, vai nācies atteikties no kādiem slimnīcas pakalpojumiem, jo nevarēja tos atļauties


nē 151 276 427

jā 1 5 6

jā, par luksus palātu 1 2 3

jā, no masāžām 0 3 3

jā, no zālēm 0 2 2

jā, no vingrošanas 0 1 1

jā, no vēlamā ārsta 0 1 1

jā, no fizioterapeita 0 1 1

Kopā 153 291 444

No zālēm finansiālu grūtību dēļ nācies atteikties 0,5% pacientu, bet no

vingrošanas – 0,2%, fizioterapeita pakalpojumiem – 0,2%, vēlamā ārsta

pakalpojumiem – 0,2%. No visiem aptaujātajiem vīriešiem nācies atteikties no

kādiem slimnīcas pakalpojumiem jo nevarēja to atļauties 1,3%, bet no visām

aptaujātajām sievietēm – 5,2%.

25.attēls

96,2

1,4 0,7 0,7 0,5 0,2 0,2 0,2

0

20

40

60

80

100

Pacientu viedoklis par to, vai nācies atteikties no kādiem

slimnīcas pakalpojumiem, jo nevarēja tos atļauties

(%; n = 444 )

nē jā jā par luksus palātu

jā, no masāžām jā, no zālēm jā, no vingrošanas

jā no vēlamā ārsta jā no fizioterapeita

4. Pacientu vērtējums

Kā rezultējošs slimnīcas pakalpojumu vērtējums izmantojama respondentu

atziľa – vai viľi šo slimnīcu ieteiktu arī citiem un vai paši to atkal izvēlētos.

Izrādās, ka ap 80 % to ieteiktu radiem, draugiem, paziľām un tik pat daudz

respondentu nepieciešamības gadījumā izvēlētos atkal. No visiem aptaujātajiem

pacientiem uz jautājumu: „Vai jūs ieteiktu šo slimnīcu saviem draugiem / ģimenes

locekļiem?”, 36,9% pacientu to noteikti ieteiktu, bet drīzāk to darītu 44,1%

aptaujātie pacienti. Savukārt noteikti neieteiktu šo slimnīcu saviem draugiem /

ģimenes locekļiem 6,4, bet drīzāk to nedarītu 12,4%.

26.attēls

36,9

44,1

12,4

6,30,2

0

15

30

45

noteikti jā drīzāk jā drīzāk nē noteikti nē nav atbildes

Pacientu vērtējums: vai ieteiktu šo slimnīcu saviem

draugiem / ģimenes locekļiem

(%; n = 444)

Valdošā attieksme respondentu vidū – vajadzības brīdi viľi priekšroku dotu

Liepājas reģionālajai slimnīcai. Ja aptaujātajiem pacientiem būtu iespēja izvēlēties,

kādā slimnīcā ārstēties, tad noteikti šo slimnīcu izvēlētos 39,4%, bet drīzāk to

darītu 38,5% pacientu. Savukārt drīzāk to nedarītu 13,5% pacientu, bet pavisam

noteikti Liepājas Reģionālo slimnīcu neizvēlētos 7,9% no aptaujātajiem

pacientiem.

27.attēls

39,4 38,5

13,57,9 0,7

0

10

20

30

40

noteikti jā drīzāk jā drīzāk nē noteikti nē nav atbildes

Pacientu vērtējums: vai nepieciešamības gadījumā

izvēlētos Liepājas Reģionālo slilmnīcu (%; n = 444)

Lielais pozitīvo atbilžu īpatsvars par to, ka respondenti labprāt izvēlētos

Liepājas reģionālo slimnīcu un ieteiktu to arī citiem apliecina šīs slimnīcas

pakalpojumu kvalitāti.

Kopsavilkums

Pacientu subjektīvo viedokļu analīze parāda, ka Liepājas reģionālā slimnīca

sekmīgi veic savus uzdevumus iedzīvotāju veselības aprūpē, un vienlaicīgi atklāj

vairākas problēmas, kuras, iespējams, attiecas ne tikai uz Liepājas reģionālo

slimnīcu. Pirmkārt, tā ir potenciālo pacientu attieksme pret savu veselību finansiālā

plāksnē – pārāk maz respondentu bija izmantojuši veselības apdrošināšanas

iespēju. Ļoti retos gadījumos ierobežoto materiālo iespēju dēļ pacienti nebija

varējuši izmantot kādus maksas pakalpojumu (pārsvarā gadījumu tā bija masāža

vai luksu palāta), var pieľemt, ka finansiālās iespējas nav tik zemā līmeni, kā

reizēm tas tiek atspoguļots presē. Otrkārt, vērojama nepietiekama uzmanība pret

pacientiem, tas attiecas kā uz ārstiem, tā medmāsām, bet jo sevišķi uz to

personāla daļu, kas nodrošina aprūpi, ieskaitot ēdiena gatavotājus. Pacientu

neapmierinātība šajā aspektā gan jāvērtē kritiski, jo cilvēciskās attiecības

atkarīgas ne tikai no slimnīcas personāla, bet lielā mērā arī no katra pacienta

individualitātes. Treškārt: slimnīcas telpas: telpu iekārtojums, vizuālais

noformējums, palātu lielums, komforta līmenis var kavēt vai sekmēt ārstēšanos,

bet šajā ziľā jārēķinās ar to izkārtojumu, kāds ir, un kā to var uzlabot, pielāgot

mūsdienu prasībā un vajadzībām pieejamo līdzekļu robežās.

Dati par katru nodaļu dod iespēju ieskatīties tās ikdienas darbā un atrast

ceļus, kā uzlabot atsevišķus slimnieku aprūpes aspektus.

Lielais respondentu skaits, kuri ir gatavi atkal izvēlēties Liepājas reģionālo

slimnīcu, ja būtu jāārstējas, un labprāt ieteiktu to arī draugiem un radiem, apliecina

šīs veselības aprūpes iestādes pakalpojumu kvalitāti.

sia „liepājas reģionālā slimnīca” pacientu viedokļi, kas raksturo

Documents