slo labdarības faktors_24032011_1

Irita LukšoFinanšu ministrijas

Nodokļu politikas departamenta

Nodokļu kopsavilkuma nodaļas vadītāja

Rīga 2011.gada 24.marts

• Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz:

labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības veicināšanu, zinātnes veicināšanu, kultūras veicināšanu, veselības veicināšanu, slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās

labklājības celšanu.

24.03.2011. SLO un sabiedriskā labuma darbība 2

Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

• darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanas kampaņu atbalstīšanu;

• darbību tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses;

• darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izmaksas

(Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta otrā daļa)


Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību

un ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss,

un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

(Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3.pants)


Kopš 2010.gada 1.janvāra:

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk – SLK) motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskas organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, norādot attiecīgo sabiedriskā labuma darbības jomu, vai atteikumu piešķirt;

Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam VID iesniedz:o iepriekšējā gada (finanšu) pārskatu;o iepriekšējā gada darbības pārskatu.

(Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.pants un 13.pants),


Sabiedriskā labuma komisija sniedz Valsts ieņēmumu dienestam atzinumus par:

biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas atbilstībusabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai;

par sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Sabiedriskā labuma organizācijas likuma noteikumiem.



Sabiedriskā labuma organizāciju likumā definētā sabiedriskā

labuma darbība

Organizācijas statūtos noteiktie mērķi

Iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās

darbības plānā paredzētie pasākumi

SLO un sabiedriskā labuma darbība 724.03.2011.

SLK saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6.panta otro daļu sniedz VID motivētu atzinumu, norādot konkrētas sabiedriskā labuma darbības jomas, izvērtējot:

organizācijas statūtos norādītos mērķus; iepriekšējā gada darbības pārskatā un turpmākās darbības

plānā norādītos pasākumus un aktivitātes; to atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.

! Katras organizācijas, kura vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pārstāvis tiek uzklausīts SLK.


FM vai VID lēmumā par sabiedriskā labuma

organizācijas statusa piešķiršanu norādītās jomas

Iepriekšējā gada (finanšu) pārskats, kas ietver detalizētu saņemto

ziedojumu izlietojumu

Iepriekšējā gada darbības pārskats


SLK saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6.panta otro daļu vērtē katras sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma nosacījumiem:

1) ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;



2) SLO administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem;

(Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumi Nr.11 «Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem»)

3) SLO nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.

(Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 11.panta trešā un piektā daļa)


Ziedojums Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā SLO ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

(Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9.panta pirmā un otrā daļa)


Ziedojumu veidi:Mērķziedojums – ziedojums ar noteiktu mērķi un ir lietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem;

Vispārējs ziedojums – ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kuru nav noslēgts rakstveida līgums. Tas ir izlietojams organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

! Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā radušos zaudējumus.



Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar SLO par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.

(Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9.panta trešā daļa)


Ziedošana un sponsorēšana ir atšķirīgi jēdzieni un tie ir nodalāmi, tāpēc arī ziedotie līdzekļi nav pielīdzināmi sponsorētajiem līdzekļiem.

Sponsors – organizācija, komercuzņēmums vai privātpersona, kas sniedz finansiālu atbalstu. («Svešvārdu vārdnīca», Jumava, 1999.gads)

Sponsorēšana – mārketinga instruments, kas salīdzinoši korektā un neuzkrītošā veidā nodarbojas ar sava tēla spodrināšanu sabiedrībā, palīdzot nodibināt ciešāku kontaktu ar mērķauditoriju. (www.alberts.lv)

Eiropas Sponsorēšanas asociācijas izstrādātā definīcija: «Sponsorēšana ir komunikācijas disciplīna, kas pamatā tiek izmantota komerciālu mērķu sasniegšanai – apmaiņā pret finansiālu vai cita veida ieguldījumu, nodrošinot sponsoram noteiktus labumus, tiesības un iespēju saistīt kompānijas, zīmola vai produkta tēlu ar sponsorēto objektu».


http://www.alberts.lv/

Ar nekustamo īpašuma nodokli neapliek SLO piederošās ēkas un būves, ja organizācija īpašumtiesības ir nostiprinājusi zemesgrāmatā.

(ikums «Par nekustamā īpašuma nodokli» 1.panta otrās daļas 18. un 12.punkts)

Labdarības vai filantropijas organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem, ievedot: - pirmās nepieciešamības preces izplatīšanai trūkumcietējiem, kā arī visdažādākās preces, kuras sūta ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrētas personas vai organizācijas, trūkumcietēju vajadzībām;- aprīkojumu un kancelejas preces, kuras sūta ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrētas personas izmantošanai savas darbības vajadzībām vai labdarībai un filantropijas mērķu īstenošanai.(Padomes regula (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas

nodokļiem)

Valsts vai pašvaldības mantu var nodot SLO bezatlīdzības lietošanā.(Likums «Par valsts un pašvaldību finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» 5.pants)


Juridiska vai fiziska persona, kura ir ziedojusi SLO, ir tiesīga izmantot:

4)likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» noteiktās nodokļu atlaides;

•Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktās atlaides.


Likums «Par uzņēmumu ienākuma (UIN) nodokli» nosaka, ka:•Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.•Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

(likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 20¹.panta pirmā un otrā daļa)


UIN atlaidi nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju;

3) rezidents un pastāvīgā pārstāvniecība, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus,kas apliecina tā atbilstību un tiem nosacījumiem, kādi ir Latvijā.

(likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 20¹.panta septītā daļa)


Likums «Par iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokli» nosaka, ka:

• pirms fiziska personas ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīta summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotabudžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem;

(likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 10.panta pirmā daļa)


IIN atlaidi piemērojot, jāņem vērā, ka:

• nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, šā panta izpratnē uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību;

2) IIN atlaidi nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis;

3) IIN maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 20% no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

(likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 10.panta pirmā daļa)


•SLO aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

•Ja persona saņem atlīdzību par darbību SLO, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.



Biedrību un nodibinājuma likuma 9.pants nosaka:

«Ja persona saņem atlīdzību (atalgojumu) par darbību biedrībā vai nodibinājumā, šī atlīdzība (atalgojums) nosakāma atbilstoši attiecīgās personas pienākumu apjomam un biedrības vai nodibinājuma finansiālajam stāvoklim.»


• Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā. Par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.

• Pēc personas pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

• Persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos.

• Par kaitējumu, kas radies personai, pildot brīvprātīgo darbu, biedrība un nodibinājums atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies vai arī kaitējums nodarīts biedrības vai nodibinājuma vainas dēļ.

(Biedrību un nodibinājuma likums 8.pants)


SLK iesaka VID pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja:

•sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi SLO likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;•Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;


3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta arstatūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas; 6) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.



• Ja atņemts SLO statuss, organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par SLO statusa atņemšanu;

• Ja SLO statuss atņemts nodokļu parādu dēļ vai organizācija pati ir lūgusi atņemt SLO statusu, tad iesniegumu par atkārtotu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu var izskatīt ne agrāk kā 6 mēnešus pēc dienas, kas stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu;

• Ja SLO statuss ir atņemts, pamatojoties uz SLO likuma normu neievērošanu, tad, lai izskatītu iesniegumu par atkārtotu SLO statusa piešķiršanu, ir jāiesniedz kompetentās iestādes apliecinājums par pārkāpumu novēršanu.


Skaits

Organizācijas, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2005.gadā

608


294


170


234


192


268


2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

Organizācijas, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss

608 294 170 234 192 268

Organizācijas, kurām atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss 0 30 52 64 48 41

Organizācijas, kurām atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statuss

22 10 11 11 29 22


Lai Jums veicas!

Ticība uz tālo mērķi,Cerība uz dienas darbu

Rainis


slo labdarības faktors_24032011_1

Economy & Finance