sniegotā naktī skujkoku mežā meklēju es dziestošu sveci. ja

4
2015./2016. Nr.3. Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad kāds palīdz otram, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad kāds izlemj sākt godīgu dzīvi, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad jūs viens otru uzlūkojat ar sirds acīm, ar smaidu uz lūpām, ir Ziemassvētki. Sniegotā nak Skujkoku mežā Meklēju es Dziestošu sveci. Ja paspēšu atrast Pirms dzisusi tā, Ik mājā pa logu Ienāktu prieks. Es nejūtu salu Un aso ziemeļvēju, Jo ceru, ka laime Būs mājā ikvienā. Te saprotu es Un priecīgs stājos. Man kājas nu aši Uz mājām nes. Pie ziemassvētku egles, Starp mīļajiem saviem Ir lielākā laime un prieks. Hugo Brīvlaiks nu klāt Slēpes jāmeklē man, Ar raguņām traukes var. Sniegs kā dūnu sega Klāj Latviju manu. Mājās mums eglīte zaļa Stalta kā svecīte. Un tajā gaismiņas Kā prieks mirdz. Nekad nav k labi Kā būt mājās Ziemassvētkos. Evelīna Zaļā eglīte, mūsu eglīte, Atnes ziemā siltumu. Kā silta, silta saulīte Kā zaļā zāle vasarā. Nes mājās prieku mums, Nes mājās svētkus mums. Paula Atver vārtus, atver durvis, Ziemassvētki nāk! Nāk e katru gadu Prieku nesot līdz. Gribas man lielas, baltas kupenas Pelēko lai baltais klāj! Ziemassvētkos gaidu es Baltu, mīkstu sniedziņu. Tā, mums pa lielākā Svētku dāvaniņa. Boneta Es sapņoju par laiku, Kad Ziemassvētki mājās nāk. Cik skaista egle un zem tās- Dāvanas pie dāvanām. Viena laba, otra skaista, Cita liela, cita maza. Klau! Vai dzirdi? Pie durvīm atskan Ilgi gaidītais zvans. Un kāda balss sauc Ohoho! Nu beidzot ir klāt Ziemassvētku vecīs! Krisāna Pie durvīm klauvē Ziemassvētku vakars, varbūt ne gluži balts, bet noteikti mīļš un gaidīts! Lai svētku labie novēlējumi piepildās un pārtop lielos un labos darbos! Lai nākamais gads ir labāks tiem, kuriem šķita, ka iepriekšējais neizdevās un lai atkal viss izdodas tiem, kam smaidīja veiksme. Priecīgus Ziemassvētkus katrā klasē, katrā ģimenē, katrā sirsniņā! Ogres 1. vidusskolas direktores vietniece Iveta Šimanska Jauks, balts sniedziņš Kādu dienu uzsnieg. Cenšas visus apklāt Prieks un gaišums apkārt. Iešu ārā spēlēes Un ar draugiem pikoes. Mājās nākšu nosalis- Kaut nu iesnas nesāktos! Vienmēr ziemā jautri ir Bērniem ziemas prieki klāt. Žēl – k ātri..... Šogad beidzās pirmais sniegs. Gustavs

Upload: trinhphuc

Post on 08-Feb-2017

218 views

Category:

Documents


1 download

TRANSCRIPT

2015./2016.

Nr.3.

Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram

piedod, ir Ziemassvētki.

Katru reizi, kad kāds palīdz otram, ir

Ziemassvētki.

Katru reizi, kad kāds izlemj sākt godīgu

dzīvi, ir Ziemassvētki.

Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir

Ziemassvētki.

Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu,

ir Ziemassvētki.

Katru reizi, kad jūs viens otru uzlūkojat ar sirds acīm, ar

smaidu uz lūpām, ir Ziemassvētki.

Sniegotā naktī

Skujkoku mežā

Meklēju es

Dziestošu sveci.

Ja paspēšu atrast

Pirms dzisusi tā,

Ik mājā pa logu

Ienāktu prieks.

Es nejūtu salu

Un aso ziemeļvēju,

Jo ceru, ka laime

Būs mājā ikvienā.

Te saprotu es

Un priecīgs stājos.

Man kājas nu aši

Uz mājām nes.

Pie ziemassvētku egles,

Starp mīļajiem saviem

Ir lielākā laime un prieks.

Hugo

Brīvlaiks nu klāt

Slēpes jāmeklē man,

Ar ragutiņām traukties var.

Sniegs kā dūnu sega

Klāj Latviju manu.

Mājās mums eglīte zaļa

Stalta kā svecīte.

Un tajā gaismiņas

Kā prieks mirdz.

Nekad nav tik labi

Kā būt mājās Ziemassvētkos.

Evelīna

Zaļā eglīte, mūsu eglīte,

Atnes ziemā siltumu.

Kā silta, silta saulīte

Kā zaļā zāle vasarā.

Nes mājās prieku mums,

Nes mājās svētkus mums.

Paula

Atver vārtus, atver durvis,

Ziemassvētki nāk!

Nāk tie katru gadu

Prieku nesot līdz.

Gribas man lielas, baltas kupenas

Pelēko lai baltais klāj!

Ziemassvētkos gaidu es

Baltu, mīkstu sniedziņu.

Tā, mums pati lielākā

Svētku dāvaniņa.

Boneta

Es sapņoju par laiku,

Kad Ziemassvētki mājās nāk.

Cik skaista egle un zem tās-

Dāvanas pie dāvanām.

Viena laba, otra skaista,

Cita liela, cita maza.

Klau! Vai dzirdi?

Pie durvīm atskan

Ilgi gaidītais zvans.

Un kāda balss sauc Ohoho!

Nu beidzot ir klāt

Ziemassvētku vecītis!

Kristiāna

Pie durvīm klauvē Ziemassvētku vakars, varbūt ne gluži balts,

bet noteikti mīļš un gaidīts! Lai svētku labie novēlējumi piepildās

un pārtop lielos un labos darbos! Lai nākamais gads ir labāks

tiem, kuriem šķita, ka iepriekšējais neizdevās un lai atkal viss

izdodas tiem, kam smaidīja veiksme. Priecīgus Ziemassvētkus

katrā klasē, katrā ģimenē, katrā sirsniņā!

Ogres 1. vidusskolas direktores vietniece Iveta Šimanska

Jauks, balts sniedziņš

Kādu dienu uzsnieg.

Cenšas visus apklāt

Prieks un gaišums apkārt.

Iešu ārā spēlēties

Un ar draugiem pikoties.

Mājās nākšu nosalis-

Kaut nu iesnas nesāktos!

Vienmēr ziemā jautri ir

Bērniem ziemas prieki klāt.

Žēl – tik ātri.....

Šogad beidzās pirmais sniegs.

Gustavs

Reiz dzīvoja kāda meitene Renesme

un tas viss notika ļoti senos laikos, šķiet,

V gadsimta sākumā.

Renesme dzīvoja bez vecākiem, taču

viņai bija draudzene kura bija…VALIS -

Rēza .

Abām neparastajām draudzenēm ļoti

patika eksperimentēt. Kādu dienu viņai

okeāna vidū iešāvās prātā kāda ideju un

nekavējoties to pačukstēja Rēzai. Un

kamēr Renesme runāja ar draudzeni,

Rēza jau sāka īstenot ieceri. Taču Rēza

pārcentās un lielās putas ,kuras viņa

izveidoja no ūdens, appludināja visu

salu ,uz kuras viņas dzīvoja. Ieraugot

lielo baltumu, Renesme par to priecājās

un līksmoja. Viņa izdomāja šo dabas

parādību nosaukt par sniegu. Bet tad no

kādas alas iznāca liels vīrs. Viņam bija

garš, liels, sarkans mētelis un balta, balta

bārda. Viņš nebija ne ļauns , ne

briesmīgs, ne ienīda bērnus. Tieši

pretēji!!! Noslēpumaino vīru sauca par

Santiņu.

Tagad abu draudzeņu jaunizgudrojums

SNIEGSpriecēja bērnus trīs mēnešus

gadā. Renesme ,vienojoties ar Santiņu un

Rēzu un nosauca šos trīs mēnešus par

Ziemu.

Bet vislielāko pārsteigumu un prieku

vienā ziemas dienā izdomāja sagādāt

Santiņš. Viņš sāka apdāvināt visus

bērnus ar jaukām dāvanām. Tā

pateicoties Eresmei, vaļu meitenei Rēzai

un Santiņam, radās Ziemassvētki.

Paula

Viss sākās ar to, ka kāds cilvēks, kurš

dzīvoja Latvijā, dievināja ziemu un nesaprata

kādēļ ziemā nevar būt kādi svētki. Viņš to

bija domājis kopš pašas bērnības, bet

neuzdrošinājās savu sapni piepildīt, jo tas taču

bija pats neiespējamākais sapnis.

Vīrs bija izaudzis, bet joprojām nespēja

piepildīt savu sapni, lai gan pats saprata, ka

nav nemaz mēģinājis. Viņš bija domājis tikai

par svētku nosaukumu, bet nevarēja izdomāt

neko loģisku. Šis cilvēks domāja, ka tas

varētu būt kāds saliktenis. Viņam sanāca

svētkdiena vai eglīšdiena un daudz citu

nesaprotamu salikteņu. ’’Labi,’’ vīrs sacīja, ’’Es

radīšu ziemā svētkus, lai kas arī notiktu!’’ Un

šoreiz viņš tiešām domāja nopietni.

Tad 24.decembrī viņš nogaidīja, kamēr visi

aiziet gulēt un pārģērbās sarkanā mētelī ar

baltām apmalēm un krāgu un devās piepildīt

savu sapni.

Vīrs gāja pa pasauli un katrā mājā ielika pa

zaļai, skaisti izrotātai eglītei. Bet zem katras

eglītes nolika pa dāvanai visiem tās mājas

iemītniekam.

No rīta bērni modās, ieraudzīja brīnumu un

sauca: ,,Cik interesanti Ziemassvētki!’’. Un

šajā brīdī vīrs saprata kā nosaukt svētkus: par

Ziemassvētkiem.

Neviens tā arī neieraudzīja, kas bija bijis šo

brīnumu radītājs.

Pēc tam vīrs pārcēlās uz Ziemeļpolu un tur

ar mini cilvēciņiem– rūķīšiem turpināja gādāt

par to, lai Ziemassvētki būtu jaukākie ziemas

svētki.

Tagad es jums stāstīšu ziemas pasaku. Reiz

dzīvoja vecs vīrs Santa Klauss. Viņš bija

drēbnieks .

Kādā aukstā ziemas dienā viņš uzšuva

sev baltu kombinezonu un devās to parādīt

savai meitai. Meita savā mājā pie ārdurvīm

krāsoja griestus. Šoreiz viņa bija

izvēlējusies sarkanu krāsu, lai būtu savādāk

kā citiem. Santa Klauss gāja iekšā pa durvīm

un krāsas bundža apgāzās un visa krāsa izlija

uz uz jaunā kombinezona. Vecītis nebēdāja,

jo tagad viņa apģērbs izskatījās pat labāk-

sarkans ar baltām malām.

No prieka vecītis nolēma iepriecināt arī

citus cilvēkus un sāka dāvināt dāvanas.

Lūk kā radās Ziemassvētki! Tici vai netici!

Evelīna

Reiz kādā ziemas dienā pār visu zemi plosījās liels putenis.

Dziļāk meža biezoknī bija maza, maza mājiņa. Tajā sēdēja vecs, vecs vecītis ar saviem palīgiem un domāja , kas gan notiek aiz loga!Tāds putenis vēl nebija redzēts!

Bet tuvējās pilsētas iedzīvotāji bija sapulcējušies, lai izdomātu šim milzīgajam PUTENIM nosaukumu. Viņi griezās pēc padoma pie pašas Sniega karalienes.

Arī vecītis devās uz pilsētā, lai redzētu un dzirdētu kādu vārdu Sniega karaliene liks šim lielajam putenim. Karaliene pavēlēja, lai viņai dod laiku , lai viņa var izlemt. Pagāja laiks, bet Sniega karaliene nebija neko izdomājusi un klusu aizlaidās no pilsētas. Taču vecītis ar saviem palīgiem nepadevās un netaisījās to tā atstāt.

Vecītis ātri ierausās ragavās un steidzās uz mājām, lai prasītu, vai palīgi jau kaut ko izdomājuši. Visi sauca, ka vajagot vēl laiku, lai izdomātu ko atbilstošu.

Tad vecītis pats salika vārdu Ziemas un Svētki kopā un teica, ka šo puteni sauks Ziemassvētki.

Nu putenim bija vārds, bet pats Putenis pēkšņi norima un tā arī vairs nekad nav parādījies. Visi nolēma, ka šo dienu tā arī turpmāk sauks par ZIEMASSVĒTKIEM.

Visa pasaule ar šo nosaukumu sadzīvoja. 25. decembri sauc par Ziemassvētkiem vēl šodien.

BONETA

Samanta

Kādu dienu lija lietus. Ilzīte sēdēja pie loga un domāja lielas un

svarīgas domas.

Kā tas būtu, ja dāvanas es varētu saņemt ne tikai vārda dienā,

dzimšanas dienā, Lieldienās, bet vēl kādā citā arī.-

Tā prātojot, viņa pēkšņi, ieraudzīja , lietus aiz loga pārvērties par baltu

un pūkainu sniegu. Tas gan bija brīnums!

Pagāja dažas dienas. Ilzīte bija pārnākusi no skolas -paveica mājas

darbus un saldi aizmiga savā gultiņā.

Bet tad , pavisam klusiņām, atvērās istabas logs un pa to iekāpa rūķis,

stiepdams uz muguras zaļu eglīti. Rūķītis izrotāja eglīti spožām

mantiņām un svecītēm. Visbeidzot zem eglītes viņš uzbūŗa dāvanas.

Tikpat klusiņām rūķītis pazuda caur logu.

No rīta atvērusi acis, Ilzīte neticēja tam, ko ieraudzīja. Viņa aiz lielas

sajūsmas tā iekliedzās, ka noskanēja visa māja.

Bija piepildījies Ilzītes sapnis. Tie taču ir īsti svētki ziemā... tie ir

Ziemassvētki! KRISTA

Ziemassvētkos piedzima Kristus

bērniņš. Mūsu žurnālisti nolēma

izpētīt, cik bērnu mūsu

sākumskolas klasēs ir dzimuši

Ziemassvētkos. Viņiem izdevās

sameklēt vairākus bērnus un

piedāvājam iepazīties ar trīs Ogres

1. vidusskolas Ziemassvētku

bērniņiem.

.

....Man ir mazs brālītis- vienu gadiņu vecs. Man ļoti

patīk spēlēties un darboties ar viņu. Visvairāk man

patīk zīmēt. Es zīmēju dažādas ainavas, iztēlojos un

zīmēju Ziemassvētku skatus. Tāpēc, mana mīļākā

stunda skolā ir vizuālā māksla. Man patīk lasīt, pēdējā

grāmata, kuru izlasīju bija ,,Princese Skella un Leta

kungs”.

Pēc stundām es dodos uz ,,Karsējmeiteņu” pulciņu.

Apmeklēju to pirmo gadu, bet man ļoti patīk.

Apmeklēju arī peldbaseinu, un es jau ļoti labi māku

peldēt. No dzīvniekiem vislabāk man patīk kaķi. It īpaši

man patīk omes kaķis, kurš var būt ļoti mīlīgs un

pieglaudīgs.

Ziemassvētkos dzimšanas dienas dāvanas man katrs

dāvina atsevišķi, bet zem eglītes mani gaida vēl

Ziemassvētku vecīša dāvanas. Dāvanu man ir ļoti daudz!

Par dzimšanas dienas dāvanām man nav jāskaita

dzejolīši.

Vai es ticu Ziemassvētku vecītim? Es neticu, jo

neesmu viņu redzējusi. Bet, tie, kas nāk uz skolām,

bērnudārziem? ...Nevaru īsti saprast, vai tie ir, vai nav

īstie.

Kad izaugšu liela, strādāšu par bērnudārza

audzinātāju, jo ļoti patīk mācīt mazus bērnus.

Paldies par interviju!

Amanda Gulbe.

Amanda mācās 3. d

klasē. Viņa ir gudra,

vienmēr smaidoša

meitene. Amanda

p a s t ā s t ī j a , k a

p i e d z i m u s i 2 5 .

decembra naktī.

1.e klasē mācās

divi bērni , kuri

dzimuši

Ziemassvētkos-

Beatrise Lipska

un

Anrijs Kaufmanis.

Anrijs stāsta par sevi-

Es dzīvoju Ogrē. Mēs ģimenē esam divi bērni. Ko

man visvairāk patīk darīt? Man visvairāk patīk darīt

blēņas- nu, ne jau lielas. Es labprāt spēlēju ar kaimiņu

draugu bumbu un lēkāju pa batutu. Vēl man patīk

ziemā slēpot un es māku arī slidot.

Parasti Ziemassvētkos es saņemu vienu dāvanu no

Ziemassvētku vecīša un vienu dāvanu dzimšanas

dienā, nē vairākas, jo dāvina arī citi tuvinieki.

Man šķiet, ka

Ziemassvētku vecītis

patiešām lido klusi un

nemanāmi, jo

neesmu to redzējis.

Bet

ja man priekšā

nostātos īstais

Ziemassvētku vecītis,

es vienkārši noģībtu!!

Beatrise

Man ir maza māsa. Arī es dzīvoju Ogrē. Man patīk skraidīt pa āru,

dzīvoties un spēlēties ar draugiem.

Ziemassvētkos parasti es saņemu kādas piecas dāvanas- nu vismaz.

Ziemassvētku vecītis, manuprāt, dzīvo Ziemeļpolā. Pie mums vienreiz

bija atnācis Ziemassvētku vecītis, uzlicis vectēva brilles! Citreiz viņš pats

neparādās, tikai atstāj dāvanu maisu. Ja es patiešām ieraudzītu īsto

Ziemassvētku vecīti, skrietu pie mammas un tūlīt izstāstītu, jo tas būtu

milzīgs pārsteigums.

Kad izaugšu liela, būšu skolotāja un mācīšu bērnus.

Pierakstīja Boneta un Samanta.

Kad izaugšu liels,

būšu policists un darīšu visu,

ko dara policisti- ķeršu

bandītus.

ĪSĀS ZIŅAS Šoreiz īsās ziņas pavisam īsas!

Uzrakstījāt milzums daudz

pārbaudes darbu?

-Jā ... x 20! ( TIK KLAŠU

SĀKUMSKOLĀ)

Gatavojāt rotājumus , izrotājāt

savas klases telpas?

-Jā .......x 20!

Mācījāties dzejoļus, dziesmas

par Ziemassvētkiem?

-Jā......x 20!

Gaidāt ziemas brīvdienas?

-Jāāāāāāāāā!!!

-Kā kaķi novēl priecīgus Ziemassvētkus? -Pūkainus Ziemassvētkus un murrrīgu Jauno Gadu!

- Mammu, vai es varu dabūt

Ziemassvētkos sunīti?

- Nē, dabūsi cūkas cepeti

tāpat kā visi citi!

3. avīzi veidoja:

BONETA

KRISTE

RS

PAULA

EVELĪNA

HUGO

KRISTA

GUSTAVS

KRIŠJĀ

NIS

KRISTIĀ

NA

SAMANTA

Ziemassvētki klāt

Tikko peldējos, tagad pikojos,

Tikko slinkoju, tagad mācos!

Cik ātri laiks skrien!

Cik ātri gadalaiki iet!

Decembris klāt, Ziemassvētki

nāk!

Gaidu- skat, jau pirmais sniegs

uzsnieg!

Gaidu-skat, jau otrais sniegs

uzsnieg!

Gaidu, gaidu, beidzot sagaidu

Ziemassvētki klāt!

Samanta

Poēma par skaisto

Ziemassvētku

gaidīšanas laiku.

Atnācis ir klusais laiks

Ārā snieg sniedziņš maigs.

Dvēsele mieru rod.

Aukstums iezogas negaidot.

Bērni priecīgi skatās caur logu,

Ierauga dārzā kādu ogu.

Pienāk pie dārza un ierauga viņu

Mazu svētku dāvaniņu.

Dāvana stāv zem egles kā priede

Bērni sajauc egli ar briedi.

Egles galotnē mirdz zvaigznes kā ogles.

Tuvumā skan daudz kokles.

Šīs skaņas pievilina Ziemassvētku

garu.

Gars ar briežiem lido ātrāk.

Viņš saka: Es to varu,

Tikai jālido straujāk.

Gars atlido pie bērniem

Ar maisu kā mākonis lielu .

Maisam piemīt maģiskas spējas.

Kas kustina vēju kā spēles.

Ziemassvētki nu jau klāt

Skrienam viņus sagaidīt!

Krišjānis