Sodāmība, apžēlošana, amnestija27.05.2009.

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanasvai soda noteikšanas juridiskās sekas, kuras ir spēkā tiesas vaiprokurora priekšraksā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arīpēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajākārtībā

-Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas (sk. KL 63.p. 2.d.)

-Persona, kura atbrīvota no soda ar tiesas spriedumu, nav uzskatāma par sodītu (sk. KL 63.p. 2.d.)

-Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona izcietusi pamatsodu un papildsodu (sk. KL 63.p. 4.d.)

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

- Par nesodītām atzīst (sodāmību dzēš), ņemot vērā piespriestā soda (pamatsoda) veidu, mēru, vai sods noteikts nosacīti, vai sods uzlikts ar prokurora priekšrakstu par sodu (sk. KL 63.p. 3.d.)

- Persona, kura pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu (sk. KL 65.p.5.d.)

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

Par nesodītām atzīstamas (sodāmība tiek dzēsta):

1) nosacīti notiesātas personas, ja gadu pēc pārbaudes laika, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – arī gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām tās neizdara noziedzīgu nodarījumu un ja pārbaudes laikā nosacītā notiesāšana nav atcelta saskaņā ar citiem likumā paredzētajiem noteikumiem;

2) personas, kuras notiesātas ar arestu, mantas konfiskāciju, piespiedu darbu vai naudas sodu, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tās neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) pēc diviem gadiem - personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;

4) pēc pieciem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

Par nesodītām atzīstamas (sodāmība tiek dzēsta):

5) pēc astoņiem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

6) pēc astoņiem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem, ja turklāt tiesa konstatē, ka nav nepieciešams uzskatīt tās par sodītām;

7) personas, kuras viena gada laikā no prokurora priekšrakstā par sodu uzliktā soda izpildes dienas nav izdarījušas jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

- Ja persona pirms termiņa atbrīvota no soda, sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad tā atbrīvota no soda izciešanas, ievērojot soda faktiskās izciešanas laiku (sk. KL 63.p. 5.d.)

-Sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts, ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu (sk. KL 63.p. 6.d.)

Sodāmības noņemšana (skat. KL 63.p.)

-Tiesa var noņemt sodāmību pirms KL 63.p. norādīto termiņu izbeigšanās, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pretdarbu pierādījusi savu labošanos (sk. KL 63.p. 7.d.)

- Sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā (sk. KL 63.p. 8.d.)

Sodāmība (skat. KL 63.p.)

Sodāmības dzēšana vai noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgānodarījuma krimināltiesiskās sekas (sk. KL 63.p. 9.d.)

Amnestija

- Grieķu val. – amnestia – aizmiršana, piedošana

- Amnestija ir pilnīga vai daļēja atbrīvošana no piespriestā soda, atbrīvošana no izmeklēšanas, sodu izcietušu personu atzīšana parnesodītām (sodāmības noņemšana).

- Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 45.pantam, tiesībaspieņemt amnestijas likumu ir Saeimai (amnestiju dod Saeima).

- Amnestijas likumā nav paredzēta kādu konkrētu personuatbrīvošana no kriminālsoda izciešanas vai soda mīkstināšanas, bet noteikti nosacījumi, kurus konstatējot, noteikts personu loks jāamnestē.

Amnestija

-Par amnestiju (23.10.1990.likums),

-Par militāros noziegumus izdarījušo personu amnestiju(15.01.1992.likums),

-Amnestijas likums (24.03.2004.likums),

- Amnestijas likums (20.11.1997.likums).

Amnestija

Amnestija var būt vispārēja vai daļēja.

Vispārēja amnestija attiecas uz visām personām, kuru nodarījumi kvalificējami pēc noteiktiem Krimināllikuma pantiem.

Daļēja amnestija attiecas uz noteiktām personu grupām.

Amnestija

Likumiem par amnestiju nav atpakaļejošs spēks – tos nevarpiemērot personām, kuras nodarījumu izdarījušas jau pēc likumastāšanās spēkā.

Apžēlošana

- Apžēlošana – notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no soda, soda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmībasnoņemšana, ko veic Valsts prezidents

(apžēlošana attiecas uz konkrētu notiesāto personu)

-Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 45. pantam Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot

- Apžēlošanas likums (16.06.1998.likums)

Apžēlošanas veidi (Apžēlošanas likumā):

1) nāves soda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu,

2) brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku soda veidu,

3) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas,

4) pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas,

5) sodāmības noņemšana.

Tiesības lūgt apžēlošanu:

1) personai, kura:- izcieš sodu Latvijas Republikā;- notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas

Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama;- notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja

attiecīgā ārvalsts iestāde ir piekritusi atzīt Latvijas Republikāpieņemtu lēmumu par personas apžēlošanu;

- izcietusi sodu Latvijas Republikā2) apžēlošanas lūgumu var iesniegt minētās personas aizstāvis;3) apžēlošanas lūgumu var iesniegt minētās personas likumiskais

pārstāvis;4) apžēlošanas lūgumu var iesniegt minētās personas vecāki, bērni,

laulātais.

Apžēlošana

Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot arī pats pēc savas iniciatīvas

Apžēlošanas lūguma iesniegšanas termiņi (iesniedz Valsts prezidentam):

1) apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu;

2) ja persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda;

3) ja persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums, - ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda

Ar nāves sodu notiesātas personas apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība:

- Ja piespriests nāves sods, apžēlošanas lūgums iesniedzams 10 dienu laikā no dienas, kas saņemts noraksts no tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā

- Ja notiesātā persona atsakās iesniegt šādu lūgumu, cietuma administrācija par šo faktu sastāda aktu, kuru triju dienu laikā no atteikšanās dienas nosūta Valsts prezidentam

- Apžēlošanas lūgums vai akts par atteikšanos iesniegt šādu lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim

Apžēlošana

- Apžēlošanas lūgumu var apmierināt (apžēlošanas gadījumā izdod apžēlošanas aktu) vai noraidīt

- Lēmumu par apžēlošanu vai tās noraidīšanu, kā arī apžēlošanas aktu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta iestādei, kura ir atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kura taisījusi spriedumu šajā lietā, un par to paziņo notiesātajai personai vai citam apžēlošanas lūguma iesniedzējam

Apžēlošanas lūguma atkārtota iesniegšana

- Ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums parapžēlošanas lūguma noraidīšanu

- Ja persona notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēcapžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi(smaga slimība, šī persona ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis vai citi apstākļi)