25G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 5

AIZKRAUKLES BANKA

PIEDÅVÅ JUMS

JAUNU SAZIˆAS

FORMÅTU AB.

LV 7

-77-

55-5

5

0037

1777

5555

FAKTI UN SKAITÒI

ÈSTSBAˆIERIS

BËT LABÅKAJAM

MANA RÈGA

RÈGASCEÒVEDIS

MÅJOKÒAJAUTÅJUMS

02

03

04

0610

131416

20

22

242564

MANA RÈGAMarija Naumova, Agnese Zeltiña, Mårtiñß Rîtiñß, Alvis Hermanispar Rîgu, tås neatkårtojamîbu un savåm jütåm pret to.

REDAKTORES V‰STULEJautåjums par izvéli un jauniem mekléjumiem bankas darbå.Ko un kåpéc izvéléjusies AB.LV.

JAUNUMI 2005Aiz ßiem notikumiem – Aizkraukles banka un cilvéki.Ekspresatskaite par müsu panåkumiem.

RÈGAS STILS BANKU BIZNESÅAB.LV lîdzîpaßnieka un valdes priekßsédétåja Ernesta Berña pårdomas par bankas ßodienu un müΩîgåm vértîbåm.

BËT LABÅKAJAMViñi ieguvußi titulu Labåkais. Apståk¬u sakritîba, liels gods vaismaga atbildîbas nasta?

P.S.AB.LV lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåja vietnieks O¬egs Fi¬s zina moderna uzñémuma panåkumu formulu.

CEÒVEDISMüsu “kaklarota” – no Rîgas türisma “pérlém”. Pielaikojiet arîsev!

MÅJOKÒA JAUTÅJUMSMés palîdzésim jums uzcelt måju un iekårtot to moderni,spilgti, måjîgi. Jüsu rîcîbå – AB.LV kredîtproduktu portfelis,ekspertu un dizaineru ieteikumi.

ATBALSTS Sociålå atbildîba – nopietna uzñémuma reputåcijas neatñema-ma da¬a. Par nozîmîgiem bankas atbalstîtiem projektiem2005. gadå.

FAKTI UN SKAITÒIUn vélreiz par müsu panåkumiem – lakoniski un uzskatåmi!Statistikas mî¬otåjiem un ne tikai.

KÅDS VIˆÍ IR – ÈSTS BAˆIERIS?AB.LV labåkie darbinieki zîmé vårdisku moderna bañ˚ieraportretu.

FINANÍU PÅRSKATIMés taçu tomér esam Banka.:)

HOROSKOPSNenopietni, bet varbüt mazliet nopietni par jüsu biznesu unfinansém...

saturs

Cienîjamås dåmas un godåtie kungi!

Bija nepiecießams zinåms laiks, lai izlemtu, kå man jüs

uzrunåt ßåjå bankai it kå neraksturîgajå izdevumå.

„Lasîtåji”, „klienti un partneri”, „draugi” – izvéles iespé-

jas ir, un tas ir svarîgi! Reiz jüs izdarîjåt savu izvéli, såkot

sadarbîbu ar Aizkraukles banku. Iespéjams, jüs vél jopro-

jåm esat ßådas izvéles priekßå, un pietrükst burtiski påris

argumentu, lai izveidotos lietiß˚ais kontakts. Íajå izde-

vumå jüs atradîsiet trükstoßos argumentus.

Íajå gadå arî més esam izdarîjußi savu izvéli par labu

neformålam un tåpéc patiesåkam saskarsmes veidam,

modernåkai saziñas valodai, cießåkam kontaktam ar

auditoriju, jo katrs lasîtåjs ir personîba, bet katrs klients – ¬oti svarîga persona (VIP). Tießi

tåpéc més pårveidojåm oficiozo, formas un satura ziñå sauso bankas gada pårskatu

spilgtå, pievilcîgå, informatîvi piesåtinåtå lifestyle Ωurnålå. Jüs esat pieradußi redzét ßådus

Ωurnålus lidostu uzgaidåmajås zålés, viesnîcu hallés vai jüsu interjera dizainera birojå.

Tagad jums ir vienreizéja iespéja atrast ßådu Ωurnålu arî müsu bankas klientu centrå vai

pårståvniecîbas birojå. Müsu Ωurnåls tåpat kå tå glancétie brå¬i veikalu plauktos paståstîs

jums par cilvékiem, tendencém, jaunumiem un iespéjåm, ko apvieno viens kopîgs stils,

kuru més, AB.LV, saucam par „Rîgas stilu banku bizneså”.

AB.LV stils ir uzasinåts gadiem ilgå, efektîvå komandas darbå, profesionålisma un müsu

speciålistu atdeves noslîpéts. Müsu stils veidojies un attîstîjies kopå ar banku, un tagad

tas strådå müsu reputåcijas labå. Lük, tie „pamatakmeñi”, no kuriem veidota AB.LV vés-

ture: stabilitåte un droßîba, precizitåte un akuråtums, taupîga attieksme pret laiku,

Eiropas tirdzniecîbas pilsétas tradîcijas. Bet ßîs véstures centrå – müsu klienti un viñu

uzticéßanås Aizkraukles bankai.

Lojalitåte – tas ir müsu stila kods. Més lepojamies, ka ßis kods mums ir zinåms. To veido-

joßos elementus jüs atradîsiet ßajå Ωurnålå. Jüs uzzinåsiet, kas müs iedvesmo, kå arî to, kå

vårdå més strådåjam, kådus panåkumus esam sasniegußi un péc kå tiecamies, kåpéc

esam tießi tådi, kådi esam, un kåpéc mums ar jums ir pa ce¬am. Taçu, ja kådu iemeslu dé¬

vårdi jüs nepårliecinås, esam atståjußi arî skait¬us. Müsu finanßu rezultåti paståstîs jums

par AB.LV ne mazåk dai¬runîgi!

Izvéloties jauno saskarsmes stilu, més nemainîgi paliekam patiesi Jüsu banka!

Viktorija Òakißeva, 2005. gada pårskata

redaktore,AB.LV Starptautiskås pårvaldes

Mårketinga noda¬as vadîtåja

Våks

Eksperimentålå AB.LV darbinieka

stila izstråde:

Modele – Baiba Jurkåne

Stils un foto – Dmitrijs Po¬akovs

VizåΩiste – Natålija Vozñesenska

Fotogråfijas un ilustråcijas

Dmitrijs Po¬akovs

Viesturs Masteiko (objektu foto)

Karlîna Vîtoliña (M. Naumovas foto)

A. Zeltiñas foto – no personiskås kolekcijas

“Måjok¬a jautåjuma” foto –

Ωurnåls “Müsmåjas”

Interjeru vizualizåcijas –

Aivars Burakeviçs

Rîgas centra plåns – Dita Målniece

Horoskopu ilustråcijas – Inga Rußmane

Radoßå grupa

Galvenå redaktore – Viktorija Òakißeva

Projekta måkslinieks – Dmitrijs Po¬akovs

Måkslinieciskå direktore – Ûanete Zariña

Radoßais direktors – Andris Romanovskis

Maketétåja – Inta Eihmane

Projekta vadîtåja – Lîga Saidåne

Izpilddirektore – Ilze Apine

Tekstu autori

Marija Naumova

Agnese Zeltiña

Mårtiñß Rîtiñß

Alvis Hermanis

Viktorija Òakißeva

Ernests Bernis

Irina Lastovska

Romåns Surnaçovs

Sergejs Mazurs

O¬egs Fi¬s

O¬egs Sirotins

Liena Britåne

Aivars Burakeviçs

Påvels Ínejersons

Tulkojums, korektüra

Roberts Lîsmanis

Antra Çigure

Natella Grigorjana

Idea Media

Koncepcija, idejas autortiesîbas

Rhino dizaina a©entüra SIA

Projekts, producéßana

Rhino dizaina a©entüra SIA

Visas tiesîbas tiek aizsargåtas ar Latvijas

Republikas likumu “Par autortiesîbåm un

blakustiesîbåm”. Pårpublicéßana bez iepriekßé-

jas saskañoßanas ar AB.LV un citiem tiesîbu

turétåjiem aizliegta.

Iespiests ES

redaktores véstule

Marija Naumova,dziedåtåja

Man patîk ßî pilséta – dienås,kad lîst silts lietus, kad Vecrîgåtantiñas ziedus tirgo un klaudzzirgu pakavi. Ziemassvétku, Jåñu, Lieldienutirdziñi, kuros no sava amatapratéjiem var nopirkt îstu meduun roku darinåjumus. Man patîkRîgas klusie nostüri – roman-tiskais mols, kur saule pår Dau-gavu laiΩas jürå, Kronvaldaparka taciñas un tiltiñi – tiknoslépumaini, it kå nemaznebütu pilsétå. Svaigas maizessmarΩa, kas plüst no be˚erejåm,un åra kafejnîcas, kur nesteidzî-gi baudît téju – mirk¬i, kas tik¬oti man atgådina Parîzi. Manpatîk pastaigas MeΩaparkå,klausoties zoodårza iemîtniekubalsîs, un klejot gar kråßñajåm,atjaunotajåm jügendstilamåjåm. Man patîk ßîs pilsétasnoslépums, jo katru dienu tusaskati ko jaunu. �

Agnese Zeltiña,aktrise

Rîgå ir milzums elegantu, skaistuvietu – ar pårdomåtiem interjeriem,kuros iegrimt, paslépties unaizmirsties ar pareizi sagatavotasza¬ås téjas krüzi rokås.Téjas namiñi, gråmatu veikali, mazas,måjîgas aptiekas, tirgi, mî¬i veikaliñivisneiedomåjamåkajås vietås.Vecrîga ir tik îpaßa, ka tur var staigåtkå pa daudzåm istabåm, nemitîgiatklåjot ko jaunu un nepamanîtu –vårti, baznîcas, bru©is, iekßpagalmi...ar ka˚iem, vînstîgåm. Måju jumti unbalkoni vien ir apjüsmoßanas vérti...Man Rîgå ir stikli, atspulgi, énas unvéja müzika, dakstiñi, torñu gai¬i unlietus uz bru©a! Fantastiskas smalk-maizîtes, ßokolåde un kliju kruasåni,kådu nav nekur citur pasaulé!Vislabåk es Rîgu sajütu, séΩotrestorånå FABRIKA. Rezervéjiet treßogaldiñu no ieejas pa labi! �

mana Rîga

Alvis Hermanis,reΩisors

Tås visnestilîgåkås vietas, manliekas, ir Vecrîga un Jürmala.Tåda, kåda ir Vecrîga, tießi tådapati vecpilséta ir Tallinå, Prågå,un nav nekådas atß˚irîbas. Vecrîgå rîdziniekiem vispår navko darît.Kad pie manis atbrauc cilvéki,kas pirmo reizi ir Rîgå, es viñusvedu pa nomalém – tå pati„Maskaçka“, Grîziñkalns, otråpusé Çaka ielai. Tas ir intere-santi! Protams, ejam uz Centråltirgu. Vecmîlgråvî ir viena pirts, tådariktîga, tåda „sovetskaja ba-ña“ – Emmas ielå. Kad ar teåtriesam årzemés, més interesé-jamies par pirtîm. Visås pilsétås,visås valstîs més mekléjam pirtis.Un jåteic, ka tos pårdzîvojumus,ko var izbaudît VecmîlgråvjaEmmas ielas pirtî, tådus nevarnevienå Budapeßtas pirtî vaiAråbu termås dabüt! Tur riktîgiveçi ar slotåm, kå saka, „runåar sirdîm“! �

esmu es, un man bija jåbég no ßîsbagåtîbas. Íokolådi? Cepumus katrudienu! Tå cilvéki, kas dzîvo pieNiagåras üdenskrituma vai greznåLasvegasas namå, spéj novértét to,ko daru es, staigåjot pa meΩu pårisminüßu brauciena attålumå no Rîgas,kur aug låçpurñi un 4000 daΩåducitu séñu paveidu, ieelpojot bagå-tîgås melnzemes smarΩu un priecå-joties par vientulîbu un klusumumeΩå, kas ir tik milzîgs, ka aizñemgandrîz pusi visas zemes teritorijas. �

Mårtiñß Rîtiñß,restoråna îpaßnieks

Rîgå savåkts tik daudz kultüras unvéstures jomå no visa tå, par ko estik maz zinåju, tåpéc tikßanås ar ßopilsétu bija tik satraucoßa. Rîga – tåir mazas valsts maza galvaspilséta.Te viss ir jaukås miniatürås proporci-jås, tåpéc vieglåk aptverams unapgüstams. Latvijas sirds un dvéseleåtri atveras un paråda savu spéku,våjumu un vienreizîbu. Lai mani iekarotu, Anglijai bijanepiecießams vairåk nekå 20 gadu,Kanådai apméram tikpat, bet Latvijamanu mîlestîbu ieguva no pirmå acuskatiena. Iemîléjos Latvijå kå no jütupårpilnîbas apreibis jauneklis eiforijåpar nåkotni un kå pusmüΩa vecumakrîzi sasniedzis ierindas cilvéks, kasvélas aplidot savu iemî¬oto un patsilgojas büt aplidots, bet tikai ßobrîdspéjîgs patiesi novértét savaspielügsmes objektu.

Médz teikt – „jo mazåk, jo labåk”,un tießi ßis novérojums vada manißobrîd, mekléjot skaistumu un lietas,ko ir vérts mîlét un cienît. Domåju,ka dzîve Rîgå ir palîdzéjusi tosaprast. Esmu redzéjis Lielo Kanjonu,TadΩmahalu, Kanådas klinßainoskalnus un Íveices Alpus, un tas vissaizrauj elpu! Bet man ir jåelpo. Es

AB.LV Jaungada balle bija saistîta

ar svinîga un priecîga notikuma

atzîméßanu. Apkopojot gada

rezultåtus, trîs müsu darbinie-

kiem tika pieß˚irts tituls „Labå-

kais bankas darbinieks”. Ja ñem

vérå, ka par galveno müsu balles

varoni k¬uva Viña Augstîba Kine-

matogråfs, més droßi varam ap-

galvot, ka mums ir savi Oskara

balvas ieguvéji!

2005. gada maijå AB.LV

Maskavas pårståvniecîbas

vadîtåja vietnieks pieda-

lîjås LR véstniecîbas Krie-

vijas Federåcijå rîkotajå

pieñemßanå, kuru par

godu uzvaras Otrajå pa-

saules karå 60. gadadie-

nai rîkoja Latvijas prezi-

dente. O¬egam Koro¬o-

vam bija tas gods uzstå-

ties ar îsu runu un tikties

ar valsts vadîtåju privåtå

sarunå. �

2005. gada 28. septem-brî LNT notika raidîjuma„Måjok¬a jautåjums”pirmizråde. Tå tapßanåir arî liels müsu bankasnopelns! Més uzdåvinå-jåm müsu klientiemjaunu stilu un iespéjas!(Sîkåku informåciju skat.16. lpp.)

Izglîtojoßå programma „Kas ir kredîts?” tika radîta

ar tießu AB.LV lîdzdalîbu. 2005. gadå banka pie-

saistîja ßo programmu popularizéjoßajam uzñé-

mumam Rîgas ekonomikas augstskolas studen-

tus. Tika izsludinåts konkurss jaunießiem „Kas ir

kredîts?”, noorganizéts pa-

såkums „Kredîta dienas”,

pilnveidota interneta måjas-

lapa www.kasirkredits.lv,

izveidoti un izdoti jauni buk-

leti. Viss tika darîts tådé¬, lai

Latvijas iedzîvotåji iegütu vis-

plaßåko informåciju par hipote-

kåro kreditéßanu un ar to saistîta-

jiem jautåjumiem. �

AB.LV pazemina hipo-

tekåro kredîtu % lik-

mi lîdz Eiropas banku

likmes lîmenim. Müsu klientiem

labåkais piedåvåjums tirgü – no

0,8% + starpbanku likme. Müsu

banka vélas sasniegt Eiropas

kvalitåtes standartus!

Labas idejas turpina dzîvot un

uzvarét! 2005. gadå turpinåjås akcija

„Draugam labåko”. Dalîbnieku skaits

salîdzinåjumå ar 2004. gadu bija

palielinåjies divkårt. Katrs bankas

klients Latvijå, kas bija sañémis

hipotekåro kredîtu AB.LV un atvedis

uz banku jaunu klientu kredîta

ñéméju, bija nopelnîjis kredîta brîv-

dienas. Veselu ménesi viñß nemakså-

ja kredîta procentus. To klienta vietå

darîja müsu banka! �

2005. gada vasarå banka såkapétît pasaules pieredzi biznesa pro-cesu optimizåcijå. No daudzajåmteorijåm un metodém esam izvé-léjußies „taupîgas raΩoßanas” stra-té©iju, kuras efektivitåti pierådîjußiuzñémuma Toyota sasniegumi.Bet no procesiem – hipotekårokreditéßanu, kas ir galvenais ban-kas darbîbas virziens Latvijas tirgü.Projekta „Hipotekårås kreditéßanas

kaidzen” mér i̊s ir zaudéjumu novérßana hipotekåråkredîta izsniegßanas un apkalpoßanas proceså gan noklienta, gan bankas puses. Starp citu, vårds kaidzentulkojumå no japåñu valodas nozîmé – nepårtrauktapilnveidoßanås. �

2005. gada 30. septembrî més uzaicinåjåm

müsu Latvijas klientus uz neparastu saviesîgu

vakaru Kitchen Party viesnîcå „Radisson SAS”,

precîzåk – uz tås virtuvi! Kur gan citur iespé-

jams izrunåties no sirds, ja ne virtuvé. Par pa-

nåkumiem un problémåm, par nåkotnes plå-

niem un cerîbåm. Un, protams, virtuvé iespé-

jams atrast daΩådus kårumus, såkot no tradi-

cionåliem çipsiem, lîdz pat eksotiskåm jüras

veltém. Bija iespéjams arî izmé©inåt savus

spékus marcipåna figüriñu veidoßanå un daΩådos

kulinårijas (un ne tikai) konkursos. Esam pårliecinåti,

klientiem ßajå vakarå bija jautri un cienasts garßoja! �

2005. gadå AB.LV k¬uva par Eiropas biznesa asociåci-

jas (EBA) Krievijå locekli. No 1995. gada EBA pårståv

350 Eiropas uzñémumu intereses Krievijå, veicina to

virzîbu Krievijas tirgü. K¬üstot par EBA locekli, esam

ieguvußi iespéju vienmér büt lietas kurså par

notiekoßo müsu biznesa intereßu centrå. �

Pasaules méroga müzikas zvaigΩñu viesoßanås Rîgå

– tas ir retums. Un nok¬üt viñu koncertos izdodas

ne visiem. Mums patîk sagådåt dåvanas un radît

prieku, tås dåvinot, îpaßi jau müsu klientiem!

2005. gada pavasarî AB.LV uzaicinåja savus Latvijas

klientus uz Moby koncertu. Spilgtais uzvedums

bankas klientiem ilgi paliks atmiñå arî ar to, ka pirms

un péc koncerta viñiem bija iespéja aprunåties ar

bankas darbiniekiem îpaßi tam iekårtotå pårrunu telpå. Esam

gatavi veidot uz uzticîbu balstîtas attiecîbas ar saviem klien-

tiem praktiski visas diennakts garumå!

2005. gada jünijå AB.LV atvéra savu

pårståvniecîbu Sanktpéterburgå. Mums

ir svarîgi, lai sadarbîba ar müsu årzemju

klientiem bütu efektîva un érta. Tåpéc

dodamies pie saviem klientiem, atverot

pårståvniecîbas birojus bankai straté-

©iski svarîgos centros. AB.LV årzemju

klientiem vienmér ir iespéja apmeklét

müsu biroju savå dzimtajå pilsétå un

konsultéties pie bankas speciålistiem

par jebkuriem viñus intereséjoßiem

jautåjumiem. �

Bankas, draudzésimies savå starpå! – noléma AB.LV

un Krievijas MDM bankas hokeja komandas. Un

2005. gadå noorganizéja divas draudzîbas spéles Rîgå

un Maskavå, kas rezultåtu kopsummå, protams, bei-

dzås ar draudzîgu neizß˚irtu! Més ticam, ka hokejs –

tas ir ne tikai lielisks sporta veids, bet arî droßas inves-

tîcijas abpuséji izdevîgu partnerattiecîbu veidoßanå. �Kas gan varéja iedomåties, ka müsu

bankå ir tik daudz radoßu personîbu,

îpaßi fotomåkslas jomå! Kå apliecinå-

jums tam k¬uva 2005. gadå izsludinå-

tais fotokonkurss. Uzvarétåju labåkie

darbi tika iek¬auti 2006. gada korpo-

ratîvajå kalendårå. �

Ar AB.LV

tießu lîdz-

dalîbu tika

izveidots

Latvijas-Amerikas

finanßu forums (LAFF).

Organizåcijas mér˚is – veicinåt Rîgas

kå re©ionålå finanßu centra attîstîbu,

stiprinåt valsts konkurétspéju starp-

tautiskajå mérogå, veidot Latvijas

uzñéméjdarbîbas vidi caurskatåmu

un atbildîgu. LAFF aktîvu darbîbu

såks 2006. gadå kå pétniecîbas un

izglîtîbas institüts, valsts un privåtå

sektora sadarbîbas struktüra, savu

dibinåtåju – vairåku Latvijas komerc-

banku – intereßu un vértîbu

pårståvis. �

2005. gadå piedåvåjåm saviem år-

zemju klientiem divus

jaunus pakalpojumu vei-

dus: karßu noré˚inu SMS

kontroli, kas garanté pil-

nîgu droßîbu maksåjumu

karßu darîjumos, un jaunu

finanßu instrumentu – kre-

ditéßanu pret ku©a ˚îlu.

Plaßåk par ßiem pakalpoju-

miem iespéjams uzzinåt

müsu korporatîvajå måjaslapå

www.ab.lv. �

2005. gada aprîlî Rîgå tika at-

vérts jauns klientu apkalpoßanas

centrs „Krasts”. AB.LV mér˚a

klients vietéjå tirgü – ekonomiski

aktîvs Rîgas iedzîvotåjs, tåpéc

cenßamies nodroßinåt müsu

klientiem kvalitatîvu un értu

apkalpoßanas servisu un vienmér

atrasties „pa rokai”! �

AB.NEWS jaunumi

autointervija

RÈGAS STILSBANKU BIZNESÅ

sniegßanå. Tå ir müsu darba saståvda¬a.

Lojalitåte kå veiksmes faktors. Bez klienta nav bankas –tas ir neapstrîdams fakts. Taçu pie-saistît klientu bankai – tå ir tikai pusedarba. Svarîgåkais ir viñu noturét, pa-darît viñu par savéjo uz ilgiem ga-diem – tas jau ir nopietns, daΩreiz arîsmags darbs, kas prasa nopietnus resur-sus un piepüli.Manupråt, lojalitåte ir tå, ko nevar no-pirkt un ko nav iespéjams ekspluatét.Tå rodas pékßñi, bet veidojas noteiktålaika posmå, veicot kopîgu darbu. ManAB.LV klientu lojalitåtes ˚îla ir müsuatvértîba un godîgums attiecîbås ar vi-ñiem. To, ko més sakåm, apsolåm sa-viem klientiem, to arî daråm. Ja kådåbrîdî müsu pakalpojumi, pieméram, iz-rådås ne visai konkurétspéjîgi, més ßofaktu necenßamies slépt aiz spilgtas iz-kårtnes. Ja neesam spéjîgi nodroßinåtto, uz ko klients cer, més to sakåmtießi. Lojalitåte ir tå, kas rodas kopîgå darbå.Tå ir tå, ko klients izjüt, vérßoties piemums ar kådu problému. Lojalitåte –tås ir îpaßas attiecîbas.

Konkréts piemérs. Ja kredîta menedΩe-ris un banka sadarbîbå nesaskata poten-ciålu, uzskata projektu par neperspek-tîvu, tad klientam korekti, viñam sapro-tamå veidå par to tiek paziñots jau paßåsåkumå. Esam kategoriski pret praksi,kad tiek parakstîta vienoßanås, taçu péckåda laika izvirzîti neizpildåmi nosa-cîjumi.

Tåda ir müsu politikas bütîba – korpo-ratîvo un profesionålo principu ievéro-

Par banku. Kad man jautå, komanå dzîvé nozîmé banka, es nemédzufilozofét. Banka – tas ir tas, kas manizdevies. Kopå ar maniem kolé©iem. Íobrîd banka ieguvusi dzîves nepiecie-ßamîbas statusu gandrîz ikviena cilvékadzîvé. Ja jåsniedz konkréts raksturo-jums, tad banka k¬uvusi par aktîva cil-véka sabiedroto, lîdzgaitnieku visasdzîves garumå. Kopå ar banku cilvékspårdzîvo gan labos, gan sliktos brîΩussavå dzîvé. Íobrîd nereti tiek ekspluatéts jédziens„banka kå finanßu lielveikals”, betneesmu vienispråtis ar ßådu viedokli.Aiz katra bankas piedåvåtå produkta,pakalpojuma ir cilvéki. Íeit ¬oti daudzkas atkarîgs no tås korporatîvås kultü-ras, filozofijas, kuru banka savå darbåievéro. Bezpersoniski produkti radaiespéjas izaugsmei, taçu paaugstina arîvirkni riska faktoru. Mums tas navpieñemami – banka nav maßîna, betdzîvs organisms, kas darbojas cilvékulabå un pateicoties cilvékiem.

No kå ßodien saståv bankas misija?Reiz man piedåvåja izvéléties vairåkusvariantus: labais, ¬aunais, lîdzsva-rojoßais faktors, virzoßais spéks. Teikßutå: nevajag ne idealizét, ne demonizétbankas lomu müsdienu pasaulé. Bankaun cilvéki, kas tajå strådå, veic noteik-tas nepiecießamas funkcijas. Banka –tas neapßaubåmi ir partneris. Pazîstudaudz cilvéku, kas jau desmitiem gaduizmanto vienas bankas pakalpojumus.Taçu ir arî klienti, kas bankas maina kåcimdus. Més, AB.LV, cenßamies attais-not pirmo uzticîbu, orientéjoties uzilgtermiña sadarbîbu. Taçu neatsakåmcilvékiem arî vienreizéju pakalpojumu

“Klientu lojalitåti nav iespéjams nopirkt, bet to var nopelnît.”Ernests Bernis, Aizkraukles bankas lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåjs

ßana. Neapßaubåmi, pårdomåjot unformuléjot savu politiku, més ñemamvérå müsu klientu vajadzîbas. Taçu,kad més to ievießam, jåbüt gataviempieñemt nepopulårus lémumus. Jaklienta darboßanås büs pretrunå ar mü-su politiku, mums nåksies ß˚irties. Tåtas ir bijis, un tå tas büs. To tad varsaukt par politiku.

Jau teicu, ka banku bizness – tas irattiecîbu bizness. Pateicoties personis-kiem kontaktiem ar mani un påréjiemvadîtåjiem, klientiem ir iespéjamssañemt atbildes uz tiem jautåjumiem,uz kuriem nevar atbildét mani darbinie-ki. Savukårt es güstu iespéju no klien-tiem uzzinåt par servisa kvalitåtes lîme-ni, ko nodroßina manas bankas darbi-nieki. Tas ir abpuséji noderîgs processgan klientiem, gan man. Tå veidojasmüsu pa¬åvîba vienam uz otru. Varuteikt, ka müsu attiecîbås 1 + 1 ir vairåknekå 2. Summéjas intereses, vajadzî-bas, zinåßanas, un rezultåts ir kas vai-råk par divu personîbu solo. Ar daΩiem klientiem esmu pazîstamstuvåk, uzturu attiecîbas, regulåri tiekos,viñi mani interesé kå personîbas. Do-måju, ka arî viñi analo©iski izjüt intere-si par mani. Tas, protams, ir diezganßaurs cilvéku loks, ar kuriem manisaista zinåmå veidå neformålasattiecîbas.

Par attîstîbu. Apkårtéjå pasaule,sabiedrîba atrodas paståvîgå kustîbå,attîstîbå, pårvértîbu proceså. Cenßosuztvert ßîs tendences. Iztéloties, mo-delét, uzminét, sajust ekonomisko,politisko un sociålo procesu attîstîbasvektorus gan müsu valstî, gan arî tajås

*

* paßam sevis izvaicåßana (latîñu cilmes saliktenis)

lpp

. 8

valstîs, ar kuråm müs saista bizness.Informåcija tiek iegüta no daΩådiemavotiem, arî kontaktos ar klientiem unpartneriem banku bizneså. Banku lietås grüti izdomåt ko jaunu.Agråk radîtais tiek piemérots noteik-tiem apståk¬iem. Neapßaubåmi, jaunidarbîbas veidi banku nozaré parådås,taçu bieΩåk tas ir labi aizmirsts vecais.Vienkårßi pienåk laiks, kad konkrétuspakalpojumus k¬üst viegli pårdot.Pieméram, ßobrîd es skaidri jütu, kapienåcis laiks Wealth managementpakalpojumiem. Gan Latvijå, ganårvalstîs. SprieΩot par banku, cilvéki mé©ina no-teikt müsu konservatîvisma lîmeni, aiz-mirstot par müsu iesaistîßanos apkårtnotiekoßajos procesos. Ritmu rada vide,kurå més dzîvojam, tåpéc es droßi varuapgalvot, ka banku bizness nudien navkonservatîvs. Tas ir mîts, ko, manupråt,radîjußi ar banku darbîbu nesaistîti cil-véki. Íobrîd viss attîstås tik strauji, unßå procesa åtrums palielinås no gadagadå. Divi trîs gadi – un datora modelisjau ir novecojis. Banku produktus untehnolo©ijas nepårtraukti jåpilnveido,tåpéc vien més nevaram strådåt konser-vatîvi. Tomér jåatzîst, ka müsu biznesåir zinåma da¬a konservatîvisma tajåapståklî, ka savu filozofiju més kåbanka neesam mainîjußi praktiski nopaßåm pirmajåm savas paståvéßanasdienåm. Kaut gan drîzåk tå bütu sauca-ma par „konsekvenci”. Tå ir principu,tai skaitå nerakstîto, ievéroßana. Tasattiecas arî uz jau teikto par klientulojalitåti, ko nav iespéjams nopirkt, betkas jånopelna.

Darbs ir darbs. Diezgan plaßiizplatîta attieksme pret savu uzñému-mu, kolektîvu kå pret ©imeni.Nekad neesmu pretendéjis uz to, kamüsu banka darbiniekiem spéj aizståt©imeni. Pilnîgi dabiski, ka paraléli dar-ba attiecîbåm maniem darbiniekiem arkolé©iem veidojas arî cita veidaattiecîbas. Tas ir normåli, taçu darbs –pirmajå vietå. Pie mums bankå strådåcilvéki, kas pårståv daΩådas tautîbas unkultüras. Pie mums strådå ©imenes,attåli radinieki, tuvi draugi. Toméruzsvérßu vélreiz – kolektîvs – tå pir-måm kårtåm ir profesionå¬u savienîba,un kontakts ar to aizñem kaut

nozîmîgu, tomér tikai da¬u cilvékadzîves. Cilvékus, kas strådå AB.LV, saista no-teiktas lietas. Tuvas un saprotamas vér-tîbas, pasaules uzskats un noteikts uz-vedîbas kodekss. Tas, ko més dévéjampar „korporatîvo kultüru”. Es teiktu, katå ir ¬oti smalka substance, vårdos gan-drîz neizsakåma, tomér cilvéki, kas piemums nostrådåjußi zinåmu laiku, uzsücto un faktiski ar savu darbu pauΩpiederîbu, piekrißanu ßai korporatîvajaikultürai. To naudå nevar izmérît un ne-var aizvietot. Taçu tå dod darbiniekiemiespéju sajust sevi kå liela uzñémumada¬u un sniegt savåm spéjåm un pras-mém atbilstoßu devumu.

Cilvéks augsto tehnolo©ijulaikmetå. Més ßobrîd daudz runå-jam par cilvéka lomu uzñémumå strau-jas tehnolo©iskas attîstîbas laikmetå.Vai banka var atrasties tehniskå pro-gresa avangardå, tajå paßå laikå ievérotsavu étikas kodeksu, saglabåt cil-vécîbu? Vai iespéjama simbioze unharmonija?Zinåms, ka uzñéméjdarbîbå nepiecießa-mi trîs komponenti. Cilvéki (darbinie-ki, klienti), tehniskå båze (datori uncita tehnika) un treßais – tas, ko méssaucam par tehnolo©ijåm. Tas ir tas,kas saista cilvékus un tehniku. Kådulomu tajå spélé cilvéki un kådu tehnikajeb måkslîgais intelekts – tas ir konkré-tå vésturiskå perioda jautåjums. Katrsjaunatklåjums tehnikas sférå cilvékiempiedåvå jaunu lîmeni savstarpéjås sa-darbîbas jomå, kur måkslîgais intelektspapildina cilvéku, nevis izstumj to. Jocilvéki visu ßo gadu garumå nav zau-déjußi dzîvo saikni cits ar citu. Cilvé-cisko attiecîbu siltumu tehnolo©ijasnevar aizståt, pat visprogresîvåkås ne.Parådås risks zaudét individualitåti,k¬üt bezpersoniskiem, bet tådå gadî-jumå tiek sagrauts visas sabiedrîbaspamats. Daba müs ieprogramméjusi arvélmi péc kontakta. Tåpéc Cilvékssavas pozîcijas neatdos. Müsu bankå tehnolo©ijas ir tådå dau-dzumå, kåds nepiecießams katrå kon-krétå gadîjumå. Mums ir operåcijas,kuras cilvéki tikai pårrauga, pieméram,automåtiskå maksåjumu apstråde. Unviss lieliski darbojas. Taçu, raugotiesno citas puses, tur, kur nav gatavu

algoritmu, valda cilvéki. Noteikt cil-véku un tehnikas darbîbas proporciju,manupråt, ir diezgan vienkårßi. Procesarealizåcija aplükojama no ekonomiskåslietderîbas viedok¬a. Kur kåds no ele-mentiem izrådås efektîvåks, to arî „ies-lédzam”. Íobrîd müsu bankå pat virkne procesu,kas saistîti ar hipotekåro kredîtu iz-sniegßanu, norit elektroniskå formåtå.Taçu cilvéku lomu ßajå proceså ne-drîkst nenovértét. Tießi cilvéki veidotehnolo©ijas, darbîbas algoritmus unseko izmaiñåm. Jo pasaule mums ap-kårt nepårtraukti mainås. Més cenßa-mies laikus rea©ét un atrasties priekß-galå, nepa¬aujoties tikai un vienîgi uztehnolo©ijåm. Mums ir paßiem savsnotiekoßo procesu redzéjums, saskañåar kuru més pieñemam savus lémumus.Gatavas cilvéka un tehnolo©iju sim-biozes receptes man nav. Taçu ir diviietekmes faktori: ekonomika un klientureakcija.

Rîgas stils. Man patîkami, ka arRîgas stilu banku darbîbå més sapro-tam tießi müsu biznesa stilu. Savas dar-bîbas laikå Aizkraukles banka, ja tå varteikt, ir k¬uvusi par vienu no bankumodes noteicéjåm.Íobrîd mums ir visi priekßnoteikumi uniespéjas izdarît tå, lai Rîgas stils k¬ütupasaulé plaßi pazîstams un saprotams.Rîga kå Eiropas finanßu centrs – tå irreåla perspektîva. Domåju, ka par re-zultåtiem büs iespéjams spriest jau pécdaΩiem gadiem, kad mums izdosiesnostiprinåt tos labvélîgos ©eogråfiskosun vésturiskos faktorus, kådi Rîgai bi-jußi un ir. Vél pirms 100 gadiem Rîgabijusi treßå, bet vienu laiku arî otrå pil-séta aiz Péterburgas un Maskavas rüp-nieciskås raΩoßanas apjomu un biznesaattîstîbas ziñå Krievijas impérijas teri-torijå. Ar to arî izskaidrojams, kåpécRîga ir tik skaista, kåpéc mums ir tikdaudz skaistu jügendstila éku, tajå skai-tå arî AB.LV centrålais birojs Elizabe-tes ielå. Protams, ka péc tam notikußastotålas izmaiñas pasaules kårtîbå, taçutas, kas notika pirms 100 gadiem, navnejaußîba. Un müsu uzdevums ir aplie-cinåt pilsétas kådreiz augsto ekonomi-kas statusu. Esmu dzimis un uzaudzis ßajå pilsétå,un man nekad nav gribéjies pamest

Rîgu. Lai arî Insbrukå ir siltåks,Zalcburga ir skaiståka, Luksemburgabagåtåka... Tikai ßeit es jütos pilnîbåkomfortabli. Pat tajås grütîbås, ar ku-råm esmu saskåries, dzîvojot un strå-dåjot Rîgå. Laikam jau tas ir savu sakñu apzinåßa-nås jautåjums. Man patîk daudzas vie-tas pasaulé, man ir interesanti tås ap-meklét, taçu bieΩi esmu uzdevis jau-tåjumu, vai vélos tur dzîvot? Un vien-mér mana atbilde bijusi viennozîmîga –né! Tomér, lai rastos ßîs sajütas, nepie-cießams ßad tad no Rîgas kaut kur aiz-braukt. Lai arî pie mums bieΩi ir sliktslaiks, saules maz, mitrs, ce¬i slikti ungrütîbu pietiek... Íeit ir müsu måjas,ßeit ir müsu pédas akmenî. Pie mums nepårtraukti ierodas klienti,partneri no Krievijas un citåm NVSvalstîm. Viñu interesei par Rîgu ir vai-råki iemesli. Tas nav tikai müsu izdevî-gais ©eogråfiskais atraßanås ståvoklis.Tas ir arî lielais skaits cilvéku, kas lie-liski saprot krievus. Beigu beigås – mésvisi esam ieguvußi vienlîdz lîdzîgu iz-glîtîbu un uzaugußi vienå un tajå paßåvalstî. Pat neñemot vérå daudzåstautîbas ßajå valstî, kuru péc tamsadalîja robeΩas, kaut kåda vienotîbastarp mums ir saglabåjusies. Més kåpartneri esam ¬oti érti un patîkami pir-måm kårtåm jau Krievijas iedzî-votåjiem. Més viñus labåk izprotam,més sarunåjamies vienå valodå. Méspazîstam un mîlam to valsti, kaskådreiz bija arî müsu måjas.Íobrîd Rîga nav ekonomisko reitingulîdere, bet tai ir reålas iespéjas pakåp-ties uz augßu ßajos reitingos, attîstîties.Tas var pavért milzîgas perspektîvasmüsu pilsétai un müsu bankai arî. Rîgamüsu Zieme¬eiropas re©ionå veidojaspar nopietnu finanßu centru. Un tas, parko ßobrîd nav vérts pat runåt, péc 5-10gadiem var k¬üt reåls un izpildåms.Atceros laiku pirms 11 gadiem, kadmés tikko såkåm savu darbîbu Rîgå unmüsu bankas ßtatu sarakstå bija 30 cil-véku, un biznesa darbîbas sféra bija100-150 reiΩu mazåka nekå ßobrîd. Tades pat iedomåties nespéju, ko més sa-sniegsim. Atzîstu, ka müsu bankas så-kotnéjå straté©ija bija intuitîva tiek-ßanås péc stabilitåtes un neatkarîbas.Müsu ßå brîΩa straté©ija atspogu¬omanu izpratni par nepiecießamîbu bütelastîgiem un gataviem pieñemt

izß˚iroßus lémumus. Tießi tåpéc esnepårspîléju straté©ijas nozîmi, kautgan, protams, banku bizneså bez tåsneiztikt.

Un tå, runåjot par Rîgas stilu, més no-nåkam pie trîs galvenajiem elemen-tiem: 1) paståvîba savu mér˚u sasnieg-ßanå; 2) iekßéjå brîvîba; 3) atvértîbavisam jaunajam. Vél es nevaru nedo-måt par veidu, kådå tiek sasniegti re-zultåti. Reiz kådas bankas vadîtåjsteica, ka nekad negribétu k¬üt lîdzîgskådam no 300 spartießiem. Uzskatu, ka

autointervijatas nav tålredzîgs viedoklis. Ziniet, ko saka viens nospartießu likumiem? „Kopå uzvarét vai kopå mirt”.Gudri bija Spartas valdnieki, kam kaut arî par savu300 kareivju dzîvîbas cenu izdevås parådît pårspékaziñå lielåkam un varenåkam pretiniekam, kas viñussagaida tålåk, Spartå. Spartießiem bija izvéles iespé-ja – padoties, nolikt ieroçus. Taçu viñi cînîjås4 dienas un 4 naktis un apkåva apméram 10 000 per-sießu kareivju. Un tad varenais persießu karaspéksatkåpås. Íis piemérs man ir paraugs. Ir iespéjamssakaut spéka ziñå spécîgåku pretinieku, ja atrodiesîstajå laikå un îstajå vietå, darbojies vienotåkomandå un tici, ka izvélétais ce¬ß ir pareizs.

Par esîbas jégu. Kåda ir müsu bankas paståvéßanas jéga? Banka pati par sevi paståvét nevar. Tie ir daudzie cilvéki, no kuriem katrs pilda savu zinåmufunkciju. No apmierinåtîbas, kuru savå darbå güst müsu darbinieki, no katra ieguldîjumakopîgå darbå tad arî veidojas ßî metafiziskå bankas paståvéßanas jéga. Íajå lietå ir daudzvektoru, kam jåsakrît. Banka – kaut kådå mérå tas ir paßrealizåcijas, paßattîstîbas instruments. Ja es bütu sliktsvadîtåjs, akcionåri lügtu man aiziet. Ja mani kå akcionåru neapmierinåtu bankas darbarezultåti, es droßi vien pårtrauktu ßo biznesu. Ja man kå darbiniekam nepatiktu ßeit strådåt,es no ßejienes aizietu. Turklåt runa nav par materiålo apmierinåtîbu. Es runåju par moråloatdevi, ko jüt visi – gan akcionåri, gan vadîtåji, gan darbinieki. Man patîk tas, ka gandrîzvienmér güstu gandarîjumu no visa, ko daru. Nekåda psiholo©iskå noguruma. Man intere-santa ir katra diena. Gan veiksmes, gan neveiksmes. Starp citu, arî tajås ir daudz noderîga:prasme pårvarét neveiksmes, tikt galå ar problémåm – tå ir rakstura pårbaude, stimuls turp-måkam darbam. �

lpp

. 11

lpp

. 10

Irina Lastovska,Kredîtoperåciju un noguldîjumuuzskaites noda¬as vadîtåja

Aizkraukles bankå strådå no 1996.gada. Savu karjeru såka, strådåjotKorespondentkontu uzskaites noda¬å.Íobrîd vada plaßu bankas darbîbassféru, kas saistîta ar kredîtoperåcijåmun noguldîjumiem, maksåjumu kartém,çeku operåcijåm, naudas pårskaitîju-miem. Visu pamana! Par to tiek augstuvértéta. Darbå nepatîk „våjie ˚édesposmi”, no kuriem tiek va¬å, pilnveido-jot darba procesu. Dzîves moto: „Sta-bilitåte un iekßéjais lîdzsvars – perso-niskås dzîves un darba kvalitåtesavots.” Kå pierådîjums tam ir 20 gadilaulîbå, 10 gadi – Aizkraukles bankå.Ar to arî lepojas.

„Esmu dzimusi Rîgå un nespéju iedo-måties piemérotåku dzîves un darbavietu. Íeit viss ir harmonisks – gan cil-véki, gan daba, gan arhitektüra. Pilsétaman asociéjas ar stabilitåti un paståvîguattîstîbu. Tajå saskatu lîdzîbu ar müsubanku, kur viss atrodas kustîbå. Mumsvienmér jåbüt priekßgalå, més nedrîk-stam atslåbt. Ne bankai, ne man ne-drîkst pienåkt brîdis, kad sev pateik-sim: „Nu arî viss, darbs izdarîts...”

Pret nominåciju izturos filozofiski. Tåir gan tießi no manis neatkarîgu ap-ståk¬u sakritîba, gan da¬éji arî mansnopelns, bet vissvarîgåkais – tas ir arîmanas noda¬as kolé©u darba novérté-jums. Bez viñu atbalsta un profesiona-litåtes bütu grüti kaut ko sasniegt.Attiecîbas noda¬å més veidojam uz ©i-meniskuma un savstarpéjas sapratnesprincipiem. Atrodamies nepårtrauktasattîstîbas stadijå. Kad darbinieki piln-vértîgi piedalås darba proceså, viñi la-båk izjüt paßu procesu un atbildîbu pardarba rezultåtu. Òoti svarîgi iedvesmotkolé©us, padarît viñus par saviem do-mubiedriem. Tikai tådå gadîjumåiespéjams sasniegt labus rezultåtus.

Kopumå es müsu bankå neko nemainî-tu. Labie rezultåti runå paßi par sevi.Jåteic, ka sieviete bankas vai lielasbankas struktürvienîbas vadîtåjas amatådrîzåk ir izñémums, nevis likumsakarî-ba. Iztéloties sevi par bankas prezidentivaru ar grütîbåm. Taçu zinu skaidri:naudai jåstrådå ar pråtu. Visbîstamå-kais bañ˚iera profesijå – nepareiza ban-

kas straté©ijas izvéle. Esmu plånveidî-gas, augßupejoßas attîstîbas piekritéja.Stabila, uzticama banka un attîstîbåesoßa ekonomika – divas nesaraujamisavå starpå saistîtas lietas. Tåpéc droßivien nodarbotos ar investîcijåm vietéjårüpniecîbå.

Uzsvarus liktu uz maksimålu informé-tîbu, gaißåm galvåm un gatavîbu izmai-ñåm, kå arî jaunu pakalpojumu ievießa-nu, banku tehnolo©iju pilnveidoßanu,operåciju apjoma palielinåßanu. Sakaråar labklåjîbas palielinåßanos valstî sa-gaidåma iedzîvotåju noguldîjumu skai-ta palielinåßanås, tådé¬ attiecîgi veici-nåtu jaunu, lîdzek¬us piesaistoßu ban-kas produktu izstrådi. Uzñémumi ar-vien efektîvåk rîkojas ar naudas atliku-miem kontos, tåpéc brîvu, nestrådåjoßunaudu iespéjams atrast tikai privåtajåsektorå.

Vienlaikus ar programmåm, kas paredzlîdzek¬u piesaisti „turîgiem” klientiem,piedåvåtu kredîtlînijas (pret nodroßinå-jumu) „ß˚érdétåjiem” ilgtermiñå ar re-gulåru kredîta summas pårskatu. Atka-rîbå no aizdevuma apmaksas lîmeñaklientam bütu iespéja no jauna izman-tot da¬u (viña paßa jau dzéstå) kredîta.Tådå veidå tiktu atvieglota darîjumaveikßanas forma bez nepiecießamîbaskatru reizi kårtot jaunu kredîtu. Cilvékspie labå pierod åtri. Viñß nesåks ap-skraidît citas bankas laimes mekléju-mos, zinot, ka, apliecinot sevi kå uzti-camu klientu, viñß bez papildu laikapatériña varés no konta noñemt naudu(viñam atvélétå limita ietvaros) nepie-cießamiem tériñiem. Pats svarîgåkais –vienkårßot procedüru lîdz minimumam,bet apetîte lai rodas édot.” �

Romåns Surnaçovs,Maksåjumu karßu noda¬as vadîtåjs

Darbu bankå såka 1999. gadå kå mak-såjumu operators. Péc tam strauji kå-pis pa karjeras kåpném – maksåjumukarßu speciålists, privåtbañ˚ieris, vecå-kais privåtbañ˚ieris – , kamér veiksmî-gi nok¬uva lîdz atbildîgajam Maksåju-mu karßu noda¬as vadîtåja amatam. Vi-ña cilvéciskais un profesionålais novér-téjums atklåjas tuvåko kolé©u atzinu-må: „Ir patîkami strådåt kopå ar viñuun viña vadîbå. Lîdzås visåm citåm Ro-måna prasmém uzdevumu un daΩådu ardarbu saistîtu problému risinåßanå vi-

Iepazîstieties ar 2005. gada labåkajiem AB.LV darbiniekiem – Irinu

Lastovsku, Romånu Surnaçovu un Sergeju Mazuru! Viñi ir ne tikai sava

darba profesionå¬i un patiesi bankas patrioti, bet arî spilgtas personîbas –

gudri, patiesi, ar humoru apveltîti cilvéki. Kontaktéties ar viñiem ir îsta

bauda, bet saruna par iemî¬oto darbu sniedz vielu nopietnåm pårdomåm.

BËT LABÅKAJAMMés uzdevåm müsu 2005. gada labåkajiem

vairåkus jautåjumus par dzîvi un darbu, un, pro-

tams, par Rîgu un îpaßo Rîgas stilu, ko katrs izjüt

citådi. Jautåjumi dabiskå veidå sagrupéjås çetrås

da¬ås: par Rîgas stilu; par nominåciju „Labåkais

darbinieks” un darbu kopumå; par bankas

attîstîbu un straté©iju – „Es prezidenta kréslå”;

noslégumå kolé©i izveidoja îsta bañ˚iera vårdisko

portretu (24. lpp.).

Müsu laureåtu atbildes piedåvåtas monologu

veidå, kas, kå més ceram, lasîtåjiem sniegs labåku

priekßstatu par visas AB.LV komandas cilvéciska-

jåm îpaßîbåm un motivåciju.

No kreisås uz labo pusi: Romåns Surnaçovs, Irina Lastovska, Sergejs Mazurs

lpp

. 12

ña labvélîgå un cieñas pilnå attieksme pret kolé©iempalielinås jebkura kolektîva strådåtgribu.” Par vis-spilgtåko notikumu savå dzîvé 2005. gadå uzskatameitas piedzimßanu.

„Rîgas stils. Ja jårunå par banku un darbu ar klien-tiem, tad tåds stils viennozîmîgi ir smags privåtbañ-˚iera darbs, kuru var raksturot vienkårßi un noteikti:saskarsme, saskarsme un vélreiz saskarsme. Par mü-su pakalpojumiem, par biznesu, par konkrétiem dar-biem, par problému risinåjumiem, par laika apståk-¬iem, par atpütu, par bérniem... Viss tå dé¬, laiklients, noliekot tålruña klausuli, pasmaidîtu un savåpiezîmju gråmatiñå ierakstîtu „AB.LV – OK”!

Rîga ir mana pilséta, manas måjas. Rîgå ir labi at-griezties no Maskavas, kad îpaßi skaidri izjüti: ak,Dievs, kå es mîlu savu pilsétu!

Tituls „Labåkais 2005. gada darbinieks” nåca tik ne-gaidîti, ka pat nepårsteidza, lai cik tas dîvaini arîneizklausîtos. Katrå ziñå uztraukuma noteikti nebija.Man vél svaigas bija izjütas par sañemto IV kvartålalabåkå darbinieka nosaukumu. Domåju, ka man tåpatkå DΩülijai Robertsai Oskars pieß˚irts par „nopel-niem jomå...”. Uzskatu, ka ßis ir visa mana darbaAB.LV novértéjums (turklåt pats augståkais). Kåpéces, nevis kåds cits, jo més visi strådåjam melnåsmiesås? Nezinu, droßi vien tiku bieΩåk pamanîts. Pécnominåcijas stiprinåjusies pårliecîba par izvélétå ce¬apareizîbu. Tåtad – kaut kas izdodas.

Uz AB.LV „troni” pat negrasos mér˚ét. Aizkrauklesbankas îpaßnieku autoritåte ir neapstrîdama un nesa-tricinåma. Praksé pierådîjies, ka lémumi, pat tie, kassåkotnéji neß˚iet pareizi, rezultåtå izrådås vienîgiepareizie. Ko es mainîtu? Paplaßinåtu darbinieku izglî-toßanas iespéjas. Mums nepiecießama nepårtrauktaattîstîba. Vél es såktu aktîvi attîstît Asset Manage-ment un veidot îsta Private Banking tradîcijas. Tammums ir visi priekßnoteikumi: esam izaudzinåjußilabus klientus kapitåla veidoßanås såkuma stadijå,ßobrîd pienåcis brîdis ßo kapitålu pårraudzît. Klientimüs labi pazîst un uzticas mums.

Un vél par patriotismu. Més patießåm esam AB.LVpatrioti. Dedzîgi sekojam lîdzi reitingiem, cenßamiespårspét savus iepriekßéjos sasniegumus un pret uzñé-mumu izturamies kå savu. Pårdzîvojam un lienamkaut no ådas laukå, lai viss, ko més daråm, bütu no-derîgs un izdevîgs müsu bankai.

Reiz kopå ar vienu no kolé©iem apguvåm lietiß˚åsang¬u valodas kursu. Grupu veidoja daΩådu bankudarbinieki, taçu bija arî årpus banku sektora strådå-joßie. Tad, lük, lai kådu arî tému diskusijås neuzså-kåm, iznåkums vienmér bija viens: AB.LV – labåkåbanka péc visiem rådîtåjiem! Més visus par to pårlie-cinåjåm. Viena no kursu apmeklétåjåm bija tik ¬otipårsteigta par ßådu korporatîvo patriotismu, ka atnåca

pie mums strådåt! Un nav to noΩélo-jusi. Es speciåli viñai par toapjautåjos.” �

Sergejs Mazurs,Biznesa procesu optimizåcijasspeciålists

2002. gadå atnåca uz banku kå Makså-jumu da¬as operators un drîzumå k¬uvapar apmåcîbu speciålistu AB.LV må-cîbu centrå. Noderéja bagåtå informå-tikas un ekonomikas pasniedzéja uzkrå-tå pieredze, strådåjot skolå. Péc tamk¬uva par visjaunåko analîti˚i Biznesatehnolo©iju pårvaldé un vadîja projek-tus, saistîtus ar vissareΩ©îtåko un atbil-dîgåko jomu biznesa procesu attîstîbå –banku sistému. 2005. gadå atklåja sevjaunu virzienu – taupîgå raΩoßana.Aizråvås tik ¬oti, ka ßobrîd nodarbojasar klientu apkalpoßanas biznesa proce-su optimizåciju. Un „saindé” ar savuaizraußanos arî visus påréjos! Pagüstdaudz: 2005. gadå k¬uva par krusttévu,ar draugiem apbraukåja lielåkås Igau-nijas salas, pabija Kijevå, Barselonå,savu dzimßanas dienu svinéja koman-déjumå Maskavå.

„Rîgas stils? Pirmais, kas nåk pråtå, –tå ir stipra melnå kafija kafejnîcå„13 krésli”, Doma laukumå. Rîgas stils – tå ir îpaßa dzîves ritma, pasaulesuztveres un vértîbu sistémas kombinå-cija. Rîgu es droßi varu saukt par vis-mî¬åko pilsétu zemes virsü, neñemotvérå to, ka esmu dzimis Rietumukrai-nas pilsétå Luckå. Man patîk sajustvéstures klåtbütni Vecrîgas ieliñås.Patîk Rîgas mazie attålumi un neatkår-tojamais måjîgums. Pilséta – tås, pro-tams, ir ne tikai celtnes, bet arî cilvéki,kas rada tås neatkårtojamo atmosféru.Rîdzinieku vienreizîba ir tajå, ka mésvienlîdz labi saprotam gan rietumu, ganaustrumu kultüru, atrodoties it kå uztilta starp Rietumeiropu un Austrum-eiropu. Rîdzinieki ir rietumnieciskiatturîgi un kårtîgi, bet arî slåviski vies-mîlîgi un dåsni, zina daudzas valodasun ¬oti saudzîgi izturas pret savåmmåjåm – Rîgu. Es mîlu Rîgu par to, kakatrå tås ieliñå un måjå jütama sav-dabîgå pilsétas dvésele, par tås kom-paktumu un visa nepiecießamå sas-niedzamîbu 1-2 kilometru attålumå,vienmérîgi kurséjoßo tramvaju un ¬otidaΩådo, bet stilîgo pilsétnieku dé¬. MîluRîgu tåpéc, ka te ir viss, ko saucu par

Darbinieka vértîba uzñémumå – tas navfilozofisks jautåjums, tå ir aksioma. Mésnovértéjam un cienåm savus darbiniekusne tikai vårdos. Nominåcija „LabåkaisAB.LV darbinieks”, kas tiek pieß˚irtamüsu kolé©iem katrå ceturksnî, bet péctam arî izvértéjot darba rezultåtus gadalaikå, ir tikai müsu attieksmes redzamåda¬a. Ar nominåciju parådåm saviem dar-biniekiem, ka bankas vadîtåji augstu vértésavus darbiniekus un ir ieintereséti viñuprofesionålajå izaugsmé. Pierasti un sa-protami, ka darbinieki sañem materiålunovértéjumu par savu ikdienas darbu ban-kas labå (t.i., algu). Vél bez tå més cenßa-mies atklåt un veicinåt personîbas attîstî-bu. Tam nepiecießama îpaßa pateicîbaspaußanas kultüra. Lük, kåpéc tituls„Labåkais AB.LV darbinieks” ir ne tikaiatzinîba par darba rezultåtiem, bet arî at-zinîba par jauna darbîbas lîmeña sasnieg-ßanu. Mums banku darbîbas sférå nepie-cießami konkurétspéjîgi profesionå¬i, kurusasniegumi palielina visas bankas konku-rétspéju. Cilvéki nåk pie mums. Nevaruteikt, ka konkursa atlases kårtîbå orienté-jamies uz kaut kådiem îpaßiem kritéri-jiem, bet varu apgalvot, ka pie mumsstrådå labåkie no labåkajiem.

Kad Aizkraukles banka 1995. gadå atvérasavu filiåli Rîgå, ßtatu sarakstå nebija patpussimts cilvéku. Íobrîd müsu ir gandrîzpustükstotis. AB.LV darbinieku vidéjaisvecums ir 30 gadu. Tas nozîmé, ka müsucilvéki atrodas visaktîvåkajå dzîves pos-må un gatavi mér˚tiecîgi veidot savu kar-jeru. Bet més savukårt piedåvåjam viñiemtam nepiecießamos apståk¬us.

Mani priecé tas, ka bankå redzu smaido-ßus un darbîgus kolé©us. Man tå ir visla-båkå motivåcija. Patîkami atzîmét arî fak-tu, ka müsu darbinieki savu brîvo laikulabpråt pavada ar kolé©iem. Més visi esam¬oti sportiski, tåpéc banka saviem darbi-niekiem piedåvå daudzveidîgas sportanodarbîbas, bet vasarå més visi kopå brau-cam uz lieliem AB.LV sporta svétkiem.

Neformålais kontakts ir ¬oti nepiecie-ßams, îpaßi jaunajiem darbiniekiem. Tasir parastais veids, kå iek¬auties kolektîvå.Müsu „vecå”, saliedétå komanda vien-mér ir atvérta papildinåjumam, jaun-pienåcéji tiek uzñemti labvélîgi,vajadzîbas gadîjumå viñiem tiekpalîdzéts gan ar padomu, gan konkrétudarbu.

Runåjot par korporatîvo kultüru AB.LV,atzîméßu, ka darbinieku ietekme uz ik-dienas darba procesu ir milzîga. Müsudarbiniekiem vienmér ir iespéja izteiktsavu viedokli un piedåvåt savus darbasituåciju risinåjumus. Müsu gadîjumåiniciatîva nekad netiks sodîta. Labi zi-nåms, ka barjera vai liela distance attie-cîbås starp bankas vadîbu un tås darbi-niekiem sareΩ©î lémumu pieñemßanasprocesu. Tajå paßå laikå sakårtots ko-mandas darbs vairåkas reizes palielinalémumu kvalitåti un efektivitåti.

Darbinieku lojalitåte – tå ir aktuåla témajebkuram müsdienu uzñémumam. Laiizprastu un novértétu müsu kolektîvavajadzîbas un vélmes, tå attieksmi pretsavu darbavietu, més veicam regulåraskorporatîvås aptaujas. Saskañå ar pédé-jiem aptauju rezultåtiem vairåk nekå84% AB.LV darbinieku ir apmierinåti arsavu darbu bankå un nåkotné raugås aroptimismu. Íis skaitlis liecina par daudzko, taçu nav müsu sapñu piepildîjums.Müsu mér˚is – 100% rådîtåjs.

Lai darbinieks bütu lojåls pret uzñému-mu, kurå strådå, viñam jåbüt lepnam, kastrådå tajå. Müsu darbinieki vienmér irinforméti par to, kas notiek bankå, kådiir müsu mér˚i, plåni un sasniegumi, kådsir müsu téls sabiedrîbå. Ja cilvéka rîcîbåir ßåda informåcija, viñß balstås uz reå-låm vértîbåm, saskata priekßrocîbas, koviñam dod darbs bankå. Un tad darbssniedz viñam gandarîjumu, savukårtbankai – lojålu darbinieku. Lük, tådavienkårßas veiksmes formula. �

savu dzîvi: ©imene, måja, draugi,darbs, intereses, atmiñas un plåni...Mîlu. Un viss.

Nominåcija man ir liels gods. Un lielaveiksme. Ik dienas strådåjot ar cilvé-kiem, esmu pårliecinåjies, ka lieliskudarbinieku AB.LV ir ¬oti, ¬oti daudz!Mums ir brîniß˚îgs talantîgu profesio-nå¬u kolektîvs, kas katru dienu strådåpéc labåkås sirdsapziñas. Bet tas, kapamanîts tießi mans darbs un tå rezul-tåti, da¬éji ir labvélîgu apståk¬u sakritî-ba: notikumu, laika, kurå tie notikußi,un pret tiem vérstås uzmanîbas...

Vai kaut kas ir mainîjies? Man liekas,ka pårmaiñas profesionålajå dzîvésaistîtas nevis ar paßu balvu, bet ar vél-mi attîstîties. Man paveicies: mansdarbs man sniedz milzîgu prieku ungandarîjumu, bet kad tas atnes labumubankai, tad tas ir dubults prieks! Uz-skatu, ka ne tikai labåkajam, bet katramdarbiniekam pirmåm kårtåm jåmîldarbs, ko viñß dara! Darbam més vel-tåm lîdz pat 40% müsu nomodå esoßålaika, un, ja veicam darbu, ko nemîlam,tad, pirmkårt, nespéjam büt pa îstamlaimîgi, bet, otrkårt, profesionåli neat-tîståmies.

Jå, büt par bankas vadîtåju nav viegli...Es vienlaikus izvélétos divus virzienusattîstîbai. Påris vårdos – tie ir pakalpo-jumi klientiem, kuriem ir nauda ßobrîd,un tiem, kam tå radîsies nåkotné. Vi-siem ßiem pakalpojumiem jåbüt vien-kårßiem noforméßanas un nevainoja-miem kvalitåtes ziñå.

Klientiem, kuru rîcîbå ir brîvais kapi-tåls un kuri vélas to pavairot, kå atbal-sta punktu es izvélétos investîciju pro-duktus – kopîgu ieguldîjumu fondus,individuålo investîciju portfe¬us.

Tiem, kas vélas uzlabot savu dzîvi jautagad, iegüstot stabilu darbu, es attîstîtupatériña kredîtus, turklåt uz vietas no-forméjamus pirkumus: lai tas bütu vei-kals, türisma a©entüra vai privåts dzî-voklis (kad kurjers piegådå internetåpasütîtu preci måjås).

Neapßaubåmi, arî par citu pieprasîtuproduktu attîstîbu es neaizmirstu. Pre-zidents galu galå...” �

p.s. O¬egs Fi¬s> Aizkraukles bankas

lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåja vietnieks

büt labåkajam

2. Restoråns „Fabrika”slavens ne tikai ar savuîpaßnieku – bijußo Latvijas

premjerministru, ßobrîd veiksmîgu uzñéméju un îstu „jüras vilku”Måri Gaili. Tas iecienîts savas izmeklétås virtuves un pirmklasîgåsapkalpoßanas dé¬. Kaimiños atrodas lielåkais izståΩu centrs„îpsala”, baseins un prestiΩs dzîvojamo måju rajons.

97

1

5

2

8

6

3

4

10

lpp

. 15

Pråtojot par stilu vispår un attiecîbå uzmüsu banku, par klienta vietu ßå stila

vértîbu hierarhijå, nonåc pie acîm redzamasdomas: bez klienta vispår nebüs nekå – nebankas, ne stila. Müsdienås visas pasaulesbankas tik ¬oti standartizéjußas savu piedåvå-jumu, ka pårsteigt klientu var tikai ar vienu – arîpaßu attieksmi. Tajå arî mekléjama bankas dar-bîbas unikalitåte – tas ir attiecîbu bizness. Jamums izdevies izveidot attiecîbas ar klientu untås uzturét gadiem, tas nozîmé, ka müsu biz-nesam ir nåkotne. Aizkraukles bankas klientikopå ar mums pårdzîvojußi sareΩ©îtus un grü-tus brîΩus. Arî més nekad neesam novérsußiesno klientiem, ja viñiem radußås problémas, betgan centußies atrast kopîgus efektîvus risinåju-mus. Vairumå gadîjumu klients pie mumsatnåk péc savu kolé©u, partneru vai drauguieteikuma. Lai ßîs rekomendåcijas bütu tikaipozitîvas, més strådåjam daudz un ar pilnuatdevi. Lai gan nevaru neminét, ka daudzusuzticamus ilggadéjus klientus esam ieguvußi,pateicoties daΩu müsu darbinieku harismai,kuru pårliecinåßanas spéjåm vienkårßi naviespéjams turéties pretî!

Müsu klientiem Rîga – tas ir komforts. Atbrau-cot pie mums, klients visas savas problémas unnepatikßanas atståj måjås, pie mums viñßATPËÍAS. Pieméram, müsu Krievijas klientiatzîmé, cik Rîgå ir kluss, it kå nekas nenotiek,nelieli attålumi... Padomåjiet tikai – no centralîdz lidostai var nok¬üt 15 minütés! Bet kad,apmetoties viesnîcå Rîgas centrå, klients prasa,kå aizbraukt lîdz müsu bankai, viñu sagaidagandrîz kultürßoks, kad més sakåm: 5 minüteskåjåm, cauri parkam. Rîga viñiem ir kå SPAkürorts. Taçu tießi tajå ir jéga – nekas tevi tenetraucé. Tu vari baudît mieru un lieliskiatpüsties no savas Krievijas megapoles trakåritma. Müsu klienti maskavießi brînås par Rîgasrestorånu un veikalu létajåm cenåm. Un, pro-tams, Jürmala. Jomas iela, jüra, kåpas unpriedes – tas viss viñiem ß˚iet eksotika unbauda.

Ja müsu viesim jåiesaka, kurp doties, teikßu, kabez Vecrîgas, Jürmalas un Siguldas neiztikt. Véljo vairåk tåpéc, ka laika müsu klientiem vien-mér ir maz un jåpaspéj apskatît vietéjos simbo-lus. �

O¬egs Sirotins,Starptautiskås pårvaldes

vadîtåjs

EKSPERTAVIEDOKLIS

1. AB.LV centrålå biroja éka Elizabetes ielå 23 –izcils Rîgas arhitektüras pérles – jügendstila paraugs.2004. gadå atjaunotais nams ieguva 1. vietu nomi-nåcijå „2004. gada rekonstrukcijas”. Pastaiga patuvåko kvartålu labas arhitektüras cienîtåjiem sniegsestétisku baudu.

3. Berga bazårs – tå ir îsta oåze trok-ßñainajå Rîgas centrå. Íeit var pastai-gåties pa flîzém klåtåm ejåm starprekonstruétåm ékåm, apmeklét måk-slas galerijas, modernus veikalus, iz-smalcinåtus restorånus un gastrono-mijas bodîtes. Neliels vecås labåsEiropas fragments!

4. Jürmala neapßaubåmi ir müsu„vizîtkarte”. Tå ir arî nostal©ija, atmiñas,vasaras nometnes, pirmås romantiskåstikßanås... Un ne tikai mums, rîdzinie-kiem, bet arî daudziem müsu viesiem. Jo-mas iela un Dzintaru koncertzåle, resto-råniñi, viesnîcas un SPA centri – tas vissjüs gaida vasarå.

5. „Aréna Rîga” tika uzbüvéta speciåli2006. gada pasaules çempionåtahokejå vajadzîbåm. Més vél nezinåm,kas plüks çempiona uzvaras laurus,bet ticam, ka ßajå sporta laukumå no-tiks spraiga, bet godîga cîña, tiks sa-sniegti jauni rekordi un paustas nevil-totas lîdzjutéju emocijas!

6. Latvijas Nacionålå opera – spilgtacélas klasiskås arhitektüras un müsdie-nu Ωanrisko risinåjumu saskaña. Nevelti Latvijas meistaru operu un baletuiestudéjumi ir notikums ne tikai Rîgå,bet arî aiz Latvijas robeΩåm. Skvérs lî-dzås operai – iecienîta rîdzinieku atpü-tas vieta.

7. Viesnîca „Gütenbergs” atrodas paßå Vecrîgassirdî – Latvijas türistu Mekå. Íî nelielå måjîgå viesnî-ca ieguvusi ne tikai türistu, bet arî rîdzinieku pelnîtuievérîbu arî tådé¬, ka uz tås jumta atrodas restoråns.Pat véså vakarå, ietinoties pükainå pledå, ar glåzikonjaka rokå var baudît burvîgo skatu, kas paverasuz vecpilsétu.

8. Bi¬etes uz Jaunå Rîgas teåtra izrådém nåkas re-zervét gadu iepriekß – tik savdabîgs un iespaidîgs irAlvja Hermaña un viña talantîgås trupas stils unredzéjums. Taçu müsu årzemju klientiem ir izredzesapmeklét izrådes Maskavå, uz kurieni teåtris médzdoties viesizrådés.

9. „Balzama bårs” – viena no populåråkajåm tu-siñu vietåm Vecrîgå. Íeit vienmér skan kvalitatîvamüzika, laipni bårmeñi gatavo îpaßus koktei¬us,apkårt jauki un patîkami cilvéki, gatavi lîksmot lîdzrîtam. Bet rîta pusé, izejot no båra, var apskatîtvisievérojamåko vecpilsétas celtni – Doma baznîcu.

10. Lielåkais restoråns nacionålajå stilåLIDO iecienîts ne tikai ar vérienîgumuun labu virtuvi, bet arî ar savu kokaarhitektüru, értu brîvdabas atpütas zo-nu un izklaidém. Garßîgi édieni (kå må-jås gatavoti), vislabåkås vietéjå alusß˚irnes, aizrautîga müzika – kas gan vélnepiecießams, lai atpüstos!

AB.GUIDEce¬vedis

lpp

. 17

Sava veida stils var rasties arî, ja budΩets ir ierobeΩots –mazs budΩets reizumis ¬auj realizét visori©inålåkås idejas!Fotoattélos redzamås pårvértîbas realizétas Rîgå – kontrastu

pilnajå pilsétå. Cik kontrastainasveidojas vienkårßu rîdziniekudzîves, tikpat kontrastaini veidojasarî stili, ko dizaineri ienes viñumåjok¬os. Tåpat kå ir lielas unmazas måjas, tåpat ir lielas unmazas istabas. Ai, kå gribas, laikatra cilvéka dzîvojamå telpånebütu nekå lieka! Lai to varétuat¬auties gan interjerists, gan patstelpas saimnieks.

Liena Britåne, Ωurnåla “Müsmåjas” galvenå redaktore

Hipotekårå kreditéßana irAizkraukles bankas prio-ritårais darbîbas virziensvietéjå tirgü.

Måjok¬a jautåjums –sapñi piepildås!Måjok¬a remonts – tå ir lielåka vai ma-zåka méroga katastrofa, kas notikusi ik-viena cilvéka dzîvé. Kå pauΩ tautasgudrîba, remontu nevar pabeigt, to vartikai pårtraukt. Daudzi no mums, ne-spékå sastingußi remonta izårdîta dzî-vok¬a vidü starp tapeßu lîmi un griestubalsinåtåju, sapñojußi – kaut atnåktukåds un pabeigtu remontu manå vietå!

2005. gada 28. septembrî LNT sadarbîbåar Aizkraukles banku noléma sniegtLatvijas iedzîvotåjiem palîdzîgu roku,piedåvåjot skatîtåju vértéjumam jaunuraidîjumu „Måjok¬a jautåjums”. Katrsraidîjums dara laimîgåku kådu Latvijas©imeni, kas sañémusi kredîtu müsu ban-kå. Laimîgajiem dota iespéja izremontétkådu no sava måjok¬a telpåm, sañemtprofesionåla dizainera padomus unaizñemties interesantas dizaina idejasnåkamajiem remonta projektiem. �

Vienaldzîgo nebüsRaidîjuma „Måjok¬a jautåjums” skatî-tåji ar lîdzpårdzîvojumu sirdîs véro, kåviñu acu priekßå pårvérßas raidîjumavaroñu måjok¬i. Dizainera ieteikumi unremontmeistaru prasme pårvérß pat„vispelécîgåko” istabu telpå no Ωurnåla„Labåkie gada interjeri” ilustråcijas.Raidîjuma finålå kå emocionålais de-serts skatîtåjiem tiek piedåvåts skats uzmåjokli pirms un péc remonta. To ir vérts redzét!Jau péc pirmås raidîjuma sérijas ar pårliecîbu varéja apgalvot, kaßis raidîjums katrå ©imené sace¬ îstu pozitîvo emociju vétru. Cil-véku vélme piedalîties ßådå eksperimentå ir pilnîbå saprotama: nevisi var at¬auties, remontéjot savu måjokli, samaksåt profesionåladizainera pakalpojumus, ori©inålås un bieΩi vien pårdroßås idejas.

Pateicoties AB.LV un LNT, tas iriespéjams! Parasti raidîjuma såkumå tådalîbnieki mé©ina iztéloties, kådu viñigribétu ieraudzît savu måjokli, taçugandrîz vienmér raidîjuma „Måjok¬ajautåjums” veidotåjiem izdodas viñuspårsteigt. Par to liecina izsaucieni unpirmie vårdi, ko pauΩ pårsteigtie rai-dîjuma varoñi, pårkåpjot sava jaunåmåjok¬a slieksni: „KAUT KO TÅDUmés tießåm nebijåm gaidîjußi!”2005. gadå, pateicoties raidîjumam„Måjok¬a jautåjums”, tika izremontéti18 Aizkraukles bankas klientu dzîvok¬i.Vérojot, kådu neaprakståmu prieku unneviltotu uztraukumu pårdzîvo raidîju-ma varoñi, ieraugot savus atjaunotosmåjok¬us, nevaram nedalîties ar viñiemßajås sajütås. Izremontéta vannas ista-ba, viesistaba, bérnistaba vai virtuve –tas ir stimuls turpinåt savas måjas lab-iekårtoßanu arî péc raidîjuma!

Par bankas lémumu piedalîties ßajåprojektå ståsta AB.LV Klientu ap-kalpoßanas pårvaldes vadîtåjs un valdesloceklis Påvels Ínejersons: „Mums bijainteresanti vérot, kå viss notiek dzîvé,kå dzîvo müsu klienti, kå viñi cenßasuzlabot savu dzîvi. Més gribéjåm arsavu klientu acîm ieraudzît paßi savadarba rezultåtu!”

DaΩi raidîjumi påréjo vidü izcélås arîpaßu emocionalitåti. Didzis Kurzem-nieks, kas televîzijas kameru priekßåuzdroßinåjås bildinåt savu draudzeni unar ßo savu soli aizkustinåja gandrîz vaivisus Latvijas iedzîvotåjus, ståsta:„Esmu ¬oti apmierinåts ar piedalîßanosraidîjumå „Måjok¬a jautåjums”. Bijåmpatîkami pårsteigti, kad ieraudzîjåm, kaizremontéta ir ne tikai vannas istaba,bet arî gaitenis, kå arî iekårtota un ap-rîkota atseviß˚a telpa tualetei. Visi re-montdarbi tika veikti augstå profesio-nålå lîmenî, viss darbojas nevainojami!

pirms péc

Péc raidîjuma pie mums ieradås draugi un bija pårsteigti, ka reali-tåté viss izskatås pat labåk nekå televizorå. Såkumå bija grütinoticét, ka atrodamies savås måjås, taçu diezgan åtri pieradåm piepårmaiñåm. Liels paldies raidîjumam par ßo piedzîvojumu!” �

AB.HOME måja

Iespéjams elektroniskipieteikt tikßanos ar klientu menedΩeriAizkraukles bankas måjaslapåwww.ab.lv kopß 2005. gada nogales iriespéja ne tikai atrast sev értåko klientuapkalpoßanas centru un apskatît kredîtumenedΩeru fotogråfijas, bet arîpieteikt tikßanos sev vélamålaikå pie konkrétå izvélétåmenedΩera.

Kredîta noforméßa-nas izmaksas iriespéjams pievienotkredîta summaiPéc klienta lüguma hipotéku kredîtanoforméßanas izmaksas ir iespéjams pie-vienot kredîta summai, kas dod iespéjuefektîvåk izmantot naudas lîdzek¬us –pieméram, iegådåtå måjok¬a labiekårto-ßanai. Atß˚irîba no citåm bankåm ir tå,ka parasti bankas piedåvå daΩådas komi-siju izmaksas iek¬aut kredîta summå, ko-pumå nepårsniedzot maksimåli pie¬au-jamo kredîta lielumu. Aizkraukles bankapiedåvå iespéju pievienot komisiju kre-dîtam arî tajå gadîjumå, ja tas tiek iz-sniegts maksimåli pie¬aujamå apmérå.

Måjok¬a labiekårtoßanaikredîts lîdz 85%Kopß septembra Aizkraukles banka ir uz-labojusi nosacîjumus arî kredîtam må-jok¬a labiekårtoßanai. Kredîtu var sañemtlîdz pat 85% apmérå no måjok¬a vértîbasuz termiñu lîdz 20 gadiem. Íis aizde-vums paredzéts dzîvok¬a vai privåtmåjasremontam, rekonstrukcijai un labiekår-toßanai.

Jaunos måjok¬us finanséjam no vértéjuma summas2005. gadå turpinåja strauji attîstîtiesjauno måjok¬u tirgus – arî Aizkrauklesbanka îpaßu vérîbu pievérsa elastîgåkaun izdevîgåka piedåvåjuma veidoßanaijauno måjok¬u kredîtu ñéméjiem.Aizkraukles banka piedåvå saviem klien-tiem finansét jaunå måjok¬a iegådi novértéjumå norådîtås summas, neñemotvérå pirkuma lîgumå norådîto iegådessummu. Tas ¬auj klientiem sañemt kredî-tu ne tikai 100% apmérå no måjok¬avértîbas, bet arî papildu summu måjok¬alabiekårtoßanai. ��

lpp

. 18

Pårcelßanås kredîtsPårcelßanås kredîts ir îpaßi izstrådåta hipotekåråskreditéßanas programma, lai atvieglotu klientiem pår-celßanås procesu uz jaunu måjokli. Gada laikå klien-tiem ir iespéja labiekårtot iegådåto jauno måjokli, ti-kai péc tam pårcelties uz to un pårdot lîdzßinéjo må-jokli. Galvenås kredîta priekßrocîbas:• gads laika pårcelßanås procesam; • ßå gada laikå klients bankai makså tikai kredîtaprocentu maksåjumus, atliekot pamatsummas mak-såjumus;• kredîts vairåk par 105% no måjok¬a vértîbas (parkredîta nodroßinåjumu kalpo abi îpaßumi – gan jau-nais, gan esoßais måjoklis).Papildu priekßrocîbas:• banka sedz valsts un kancelejas nodevas parhipotékas re©istréßanu Zemesgråmatå;• atlaides mébe¬u un interjera lietu iegådei.

Pirmås iemaksas kredîtsPirmås iemaksas kredîts ir paredzéts klientiem, ku-riem nepietiek lîdzek¬u pirmås iemaksas veikßanai,iegådåjoties måjokli jaunuzceltå daudzdzîvok¬u måjå. Bankas klienti var sañemt kredîtu lîdz pat 10% nojaunå måjok¬a vértîbas. Ar to pilnîbå vai da¬éji iriespéjams segt måjok¬a îpaßnieka prasîto rokasnau-das summu. Péc måjok¬a nodoßanas ekspluatåcijåbankas klientiem büs iespéjams sañemt hipotéku kre-dîtu ar îpaßi izdevîgiem nosacîjumiem.Pirmås iemaksas kredîts ir bez nodroßinåjuma. Pa-mats kredîta sañemßanai ir klienta noslégtais lîgumsar pårdevéju par måjok¬a iegådi. Ar ßå kredîta palî-dzîbu klienti var at¬auties jau måjok¬a celtniecîbaslaikå rezervét savåm iespéjåm un vélmém pieméro-tåko måjokli, bet péc tå nodoßanas ekspluatåcijå tur-pinåt maksåt jau hipotéku kredîtu, bütiski nemaino-ties kredîta maksåjuma lielumam.Aizkraukles banka 2005. gadå pakåpeniski samazinå-ja hipotéku kredîtu procentu likmes, septembrî sa-sniedzot Eiropas banku hipotéku kredîtu procentulikmju lîmeni. Íobrîd bankas klientiem ir iespéja sa-ñemt kredîta procenta likmi, såkot no 0,8% + starp-banku likme.

Kredîta termiñß 30 gadiPalielinåts kredîta termiñß lîdz 30 gadiem jauniem unrenovétiem måjok¬iem, kas nodoti ekspluatåcijå, så-kot no 2003. gada.

Notåra pakalpojumi bankåBankas Kredîtu centros “Elizabete” (Elizabetes ielå21, Rîgå), “Marija” (Marijas ielå 13, Rîgå) un"Vairogs" (Brîvîbas gatvé 226, Rîgå) klientu értîbåmuz vietas bankå tiek piedåvåti arî notåra pakalpojumi,kas ievérojami samazina klienta patéréto laikuhipotekårå kredîta noforméßanai.

Rîgå kå nekur pasaulé ir ¬oti prasmîgi cilvéki,kuri prot åtrå laikå, daudz neeksperimentéjot,radît interesantas lietas. Rîgå cilvékiem patîkkvalitatîvi materiåli un pårbaudîtas vértîbas.

Konsulté dizainers Aivars Burakeviçs

Rîgas stils ir funkcionåls minimålisms. Bet ne tikai. Cilvéki tiecasradît noskañu, mekléjot dé¬u grîdas, vecas metåla mantas, kaut ko noindustriålås maßinérijas un vecåm mébelém. Tiek mekléts neatkårtoja-mais. Aktuåli ir jaukt visu dabisko ar måkslîgo.

Rîgas biroju interjeriem raksturîgas tîras lînijas, monolîtas formas ungaumîga materiålu izvéle. Neapstrådåts vai puléts dabisks materiålsdzîvos lîdzås ar absolüto sintétiku. Wenge, tîkkoks, riekstkoks, stikls –un tad perforéts plastikåts, kas atgådina sievießu tîkliñze˚i. DaΩkårtabsolüti funkcionålå telpå uzrodas kåds pilnîgi nefunkcionåls måkslasinstalåciju cienîgs priekßmets.

Måjîguma meklétåjiem – siltås, gaißås kråsas ar nelieliem kon-trastiem: béßs ar tumßi brünu, za¬ß, visu nokråsu balts. Neliels kiçsapvienots ar austrumu etno – interjera jogi veido savu vidi saskañå arseniem austrumu kultüru måjok¬u likumiem.

Latviskå izpratne par måjîgumu – izmantojam etnogråfiskos elemen-tus apvienojumå ar modernås dzîves artefaktiem. Aktuåli büs piejauktklåt kaut ko no modernå skandinåvu un itå¬u mébe¬u dizaina. �

Aiv

ara

Bura

kevi

ça p

roje

kti

Kåds ir Aizkraukles bankas klients? Nav viegli atbildét uz ßo jautåjumu ßodien,

kad klientu skaits ir méråms tükstoßos.Cilvéki, kas izvélas müs kå sava måjok¬akredîta banku, ir ¬oti daΩådi. Statistika teic, ka Aizkraukles bankas kredîtañéméji lielåkoties ir cilvéki savå aktîvåkajåvecumå – no 25 lîdz 40 gadiem. Pårsvarå tieir ©imenes cilvéki ar vidéjiem ienåkumiem,kas var at¬auties iegådåties måjokli, aizñe-moties 25-30 tükstoßus latu. Viñi ir ganapiesardzîgi, ñemot kredîtu, un cenßas toatmaksåt péc iespéjas åtråk. Íiem cilvékiem més esam îstå banka. Cerî-bas, ar kuråm klienti nåk pie mums, katramir savas, un kontakts veidojas ¬oti individuåls.Més cenßamies rast kopîgu valodu un, vai tåbütu kredîta izsniegßana vai tikai kårtéjåmaksåjuma iemaksa, nepievilt cilvéka cerî-bas.Nav brînumlîdzek¬a, kå panåkt visu klientuaugstu apmierinåtîbu. Bet ir iespéjams ikdienu strådåt pie tå, lai katrs klients bütu pil-nîbå apmierinåts ar müsu pakalpojumiem.Un tas nozîmé vienu – pårsniegt klienta ce-rîbas ik dienas. Vai tas mums izdodas? Méssekojam tam lîdzi: gan uzdodam ßo jautåju-mu klientu aptaujå, gan aicinåm klientusteikt mums, ja müsu serviså pamanîtaskådas nepilnîbas (ja Jüs, lasîtåj, esat Aiz-kraukles bankas klients, es labpråt uzzinåßuJüsu viedokli par müsu servisu un palîdzéßuatrisinåt problému, ja tåda bijusi. Rakstietman – p.snejersons@ab.lv).

SprieΩot péc tå, ko zinåm – ka klientu skaitspieaug un klienti müs iesaka saviem drau-giem –, esam uz pareizå ce¬a. Zinu, kamums vél ir ko iet un ka nekad nevarésimpateikt, ka esam ce¬a galå.

Esmu pateicîgs katram müsu klientam paruzticéßanos mums vienå no svarîgåkajiemsavas dzîves finanßu lémumiem – måjok¬akredîta izvélé. Un més uzticamies saviemklientiem, jo viñu dé¬ paståv Aizkrauklesbanka. �

EKSPERTAVIEDOKLIS

Påvels Ínejersons,Klientu apkalpoßanas

pårvaldes vadîtåjs

måja

lpp

. 21

lpp

. 20

Muzejs sev izvirzîjis augstu mér˚i – savåkt starptau-tiska méroga måkslas darbu kolekciju – un aicinastrådåt vadoßos ekspertus måkslas zinåtniekus nodaudzåm Eiropas valstîm. Par tagadéjås Starptautiskoekspertu padomes priekßsédétåju ievéléts AB.LVlîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis.

Esam pårliecinåti, ka investét kultürå un måkslå navmazåk svarîgi, kå ieguldît lîdzek¬us citås valstij sva-rîgås dzîves un darbîbas sférås. Tåpéc müsu bankauzlüko savu sponsoréßanas darbîbu ßajå jomå kåprioritåru, kas veicinås un palîdzés radît piesåtinåtuemocionålo un ener©étisko fondu veselas sabiedrîbasveidoßanå.

O¬egs Fi¬s atzinis: „Gribam sabiedrîbå popularizétprincipu: uzñéméjiem ne tikai jåprasa no valsts, betarî jåpalîdz tai îstenot valstiski nozîmîgusprojektus.” �

Jau otro gadu turpinot sniegt atbalstulaikraksta „Diena” un televîzijas kanålaTV3 kopéjam projektam „Latvijas lep-nums”, 2005. gadå müsu banka piedalî-jås sabiedrîbai nozîmîga notikuma tap-ßanå – gråmatas „Personîbas Latvijasdemokråtijå” izdoßanå, kam saskañå arieceréto jåk¬üst par måcîbu lîdzekliLatvijas skolås. Gråmatå apkopoti ma-teriåli par demokråtijas procesiem, iz-maiñåm un spilgtåm personîbåm poli-tikå. Savås pårdomås par demokråtijuar lasîtåjiem dalås Latvijas prezidente,politologi, diplomåti, kå arî müsu ban-kas lîdzîpaßnieks O¬egs Fi¬s. �

2005. gada 18. novembrî par godu Lat-vijas neatkarîbas proklaméßanas gada-dienai LR ©enerålkonsulåts Sanktpéter-burgå organizéja brîniß˚îgu koncertu„Divu koru tikßanås”. Atjaunotajå, se-nåm tradîcijåm bagåtajå un ar lieliskuakustiku slavenajå M. G¬inkas ValstsAkadémiskås kapelas zålé uzståjås divikori – J. Mediña Rîgas müzikas vidus-skolas zénu koris un M. G¬inkas Sankt-péterburgas müzikas skolas zénu koris.

Citi nozîmîgi bankas atbalstîti projektiAtbalstot daΩådus projektus LatvijasNacionålajå operå, Aizkraukles banka2005. gadå k¬uva par DΩana Karlo Me-noti operas bérniem „Amåls un naktsviesi” ©enerålsponsoru. Íis brîniß˚îgaisiestudéjums, kas slavina neierobeΩotobérnu fantåziju, ticîbu brînumiem, pa-cietîbu un sapratni, lielå mérå sasaucasarî ar müsu cerîbåm. Més ticam, kabérni ir valsts un sabiedrîbas uzplauk-smes ˚îla nåkotné, tåpéc arî turpmåkvisådå veidå atbalstîsim müsu jaunopaaudzi, tås centienus péc jaunå unskaistå. �

2005. gadå kopå ar Latvijas Kultürasfondu AB.LV parakstîja nodomu proto-kolu, kas paredz såkt atbalsta program-mu trîs gadu garumå Rundåles pils attîs-tîbai. Íis arhitektüras un måkslas piemi-neklis ir îsta Latvijas vizîtkarte. Íî ir Lat-vijas kultüras pérle, kuru ierodas apbrî-not türisti un viesi no visas pasaules. Pa-lîdzét saglabåt ßådas vértîbas arî ir da¬ano müsu atbildîbas pret sabiedrîbu. �

AB.LV ar prieku sniedza finansiålu at-balstu müsu konsulåtam Sanktpéterbur-gå ßå koncerta rîkoßanå. Zéniem noLatvijas radås iespéja apmeklét vienuno skaiståkajåm pilsétåm pasaulé –krievu kultüras dårgumu glabåtåju, kåarî parådît Krievijas müzikas cienîtå-jiem savu meistarîbu un tradîcijåm ba-gåto Latvijas kora dziedåßanasmåkslu. �

2005. gadå AB.LV k¬uva par VI Starp-tautiskå Jaunå teåtra festivåla „HomoNovus” ©enerålsponsoru. Pirmoreiz ßisfestivåls notika pirms 10 gadiem Dau-gavpilî. Íajå laikå seßos „Homo No-vus” festivålos uz Latviju atvests vai-råk nekå 50 izråΩu, katru reizi pulcéjotapméram 8000 skatîtåju. Festivåls sa-ñémis Eiropas atzinîbu, ieguvis neatka-rîga, nekomerciåla kultüras projektastatusu, sañémis LR Kultüras ministri-jas prémiju un laikraksta „Diena” balvukå gada notikums kultüras dzîvé. Fes-tivåla devîze „Måksla kå dzîves pa-raugs” saskan arî ar müsu bankas izvir-zîtajiem mér˚iem. Büt sava darba pro-fesionålim, nevainojami un no sirds

2005. gada 23. septembrî LR Kultüras ministrija unAizkraukles banka noslédza sadarbîbas lîgumu, saskañå arkuru banka k¬uva par galveno jaundibinåtå Modernås måkslasmuzeja mecenåtu. AB.LV nodroßinås finansiålo atbalstu muze-jam tå tapßanas periodå no 2005. gada lîdz 2015. gadam,pieß˚irot tam Latvijå lîdz ßim vél nebijußu ziedojuma summukultüras un måkslas jomå – vienu miljonu latu.

strådåt – tå arî ir måksla, kuru més pår-valdåm un kuru pilnveidojam no gadagadå. �

Müsu banka vienmér ar îpaßu priekuatbalstîjusi interesantus müzikas pro-jektus. Jo müzika – tå ir katram sapro-tama valoda, kas vieno un nojauc jeb-kådas robeΩas. 2005. gadå müsu bankak¬uva par ©enerålsponsoru:

• izsmalcinåtam françu müzikas projek-tam „Nouvelle Vague”, kas rîdzinie-kiem piedåvåja kådreiz ¬oti populårusEiropas rokmüzikas skañdarbus ori©i-nålå, savdabîgå un jutekliskå sievießuvokåla interpretåcijå;

• Moby koncertam, kura måksla mumsir ¬oti tuva garîguma un vértîbu poten-ciåla ziñå: apvienojot daudzus muzikå-lus stilus, ßis müzi˚is savu uzståßanospadara par neaizmirstamu notikumu;

• lieliskå Zviedrijas dΩeza kvinteta TheReal Group koncertam, kas savi¬ñojamüsu pieredzéjußo Rîgas publiku arsavu virtuozo vokålo måkslu. �

AB.SUPPORTatbalsts

lpp

. 23

lpp

. 22

AB.FACTS fakti

cnh.

24

Irina LastovskaÈsts bañ˚ieris – pråta, nevis emociju cilvéks. Viñß ir progresîvs, tålredzîgs, prot klausîties, liet-pratîgi un precîzi izklåsta savas domas. Viña runa un lo©ika ir skaidra. Pretéjå gadîjumå viñßnetiek saprasts. Viñß ir sabiedrisks, demokråtisks. Nav stingri novilcis robeΩu starp darbu unprivåto dzîvi.

Romåns SurnaçovsKåds ir îsts bañ˚ieris? Bankas tiek uzskatîtas par ekonomikas indikatoriem, tåtad arî bañ˚ierim jåbütlietas kurså par notiekoßo ekonomikå un politikå, jåsaprot ekonomikas likumi gan makrolîmenî, gankonkrétas raΩotnes lîmenî. Bañ˚ierim jåpårzina arî tendences pasaulé kopumå. Bizness ieñem arvienglobålåkus apmérus, informåcijas apmaiñas åtrums strauji pieaug, un ekonomiska vai politiska rakstu-ra izmaiñas citås valstîs vai re©ionos var ietekmét müsu biznesu ne tikai ¬oti spécîgi, bet arî ¬oti åtri. Vél vairåk – kå zinåms, müsu interesantajå laikå likumi, kas izstrådåti citåm valstîm un vadoties nocitu valstu pieredzes, ñemot vérå specifiskås postsociålisma telpas îpatnîbas, ne vienmér piemérojamimüsu situåcijå. Tåpéc bañ˚ierim jåbüt apveltîtam ne tikai ar ¬oti asu lo©iku, bet arî ar intuîciju. Bañ-˚ieris – tå ir paståvîga kontaktu uzturéßana ar partneriem, klientiem, padotajiem, un ßajå jomå jåbütpsihologam, jo cilvéki ir ¬oti daΩådi un katram nepiecießama sava pieeja: vienam jåizråda stingrîba,citam – jåbüt gatavam uz kompromisiem. Kas attiecas uz bañ˚iera privåto dzîvi... Viss ir „kå pie cilvékiem”, kaut gan, skatoties uz Aizkrauklesbankas hokeja komandu, grüti iedomåties, ka ßie uz laukuma tik pårgalvîgie puißi darba laikå bankåuzvalkos un kaklasaités veic darbu, par ko runåju iepriekß?! Vai bankas elektroniskajå avîzé palasîtmüsu kolé©u ce¬ojumu aprakstus. Kur tikai savos ce¬ojumos nedodas bañ˚ieri! Tas liecina tikai par to,ka intereses un aizraußanås mums ir visdaΩådåkås un no darba brîvajå laikå més protam atpüsties unpriecåties!

Sergejs MazursKas attiecas uz îstu bañ˚ieri... Hmm... Nu, ko – lüdzu.• Darbå ierodas laikus. Bet, ja ne, tad viñam padomå ir desmit pårliecinoßu un attaisnojoßu iemeslu. • Prot skaitît naudu (kå gan citådi!) un lieliski orientéjas laikå: zina, lîdz cikiem jånosüta nauda vai kad to var gaidît. Bet,ja nezina to, tad noteikti zina kådu, kas to zina.• Darba dienas laikå viñam vissvarîgåkås ir klienta vértîbas. Un nekådu „ja”!• Nekad neatståj nepabeigtus darbus uz rîtdienu, pabeidz iesåkto, neré˚inoties ar savu laiku. Un kolé©u laiku. • Brîvi runå un raksta vismaz divås valodås. Påréjås viñam arî padodas bez aiz˚erßanås, jo svarîgåkais ir rezultåts –saprasties ar klientu. • Vienmér gatavs palîdzét kolé©iem un uzlabot kolektîva garaståvokli ar veselîga humora devu. Dzied, dejo un nekautréjasßîs prasmes divas reizes gadå atrådît visai bankai*.• Uz darbu brauc ar automaßînu un liftu, bet ar kåjåm iet un skrien sporta klubå, ko apmeklé trîs reizes nedé¬å. • Regulåri makså par kabe¬televîziju, bet nav laika to skatîties. • Lieliski orientéjas japåñu virtuvé, mobilajos telefonos un Vidusjüras piekrastes pilsétås. Patîk fotografét.• Kas vél raksturo? Åtrumå – AB.LV oranΩais lietussargs!

* Sergejs aktîvi piedalås korporatîvajos koncertos, kurus bankas darbinieki organizé Jaunajå gadå un vasaras sportasvétkos.

îsta bañ˚iera portrets

Saturs

Bankas padomes un valdes ziñojums 26

Bankas padome un valde 29

Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu 30

Finanßu pårskati

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins 31

Bilance un årpusbilances posteñi 32

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats 33

Naudas plüsmas pårskats 34

Pielikumi 35

Revidentu ziñojums 63

konsolidétais pårskatsAS “Aizkraukles banka” 2005. gada

lpp

. 26

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

SBankas padomes un valdes ziñojumsGodåtie Aizkraukles bankas akcionåri,klienti un sadarbîbas partneri!

2005. gadå, neñemot vérå sîvo konkurenci komercbanku

tirgü, AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Aizkraukles

banka vai Banka) ir izdevies sasniegt vérå ñemamus finansiå-

los rezultåtus. Pateicoties veiksmîgi izvélétai Bankas darbîbas

straté©ijai, Banka ir sasniegusi plånotos finanßu rådîtåjus un

pat tos pårsniegusi.

Saskañå ar Bankas pieñemtajiem straté©iskajiem virzieniem

arî 2005. gadå Aizkraukles bankå lielåka uzmanîba tika veltî-

ta kredîtu produktu attîstîbai vietéjå tirgü, kå arî pozîciju

nostiprinåßanai starptautiskajå tirgü.

2005. gads Bankai bija nozîmîgs arî ar strukturålåm

izmaiñåm Bankas vadîbå un tås pårvaldés, ievießot decentra-

lizåcijas procesus Bankas dzîvé, kas veicinåja vél efektîvåku

finanßu un operacionålo plånoßanu un analîzi.

Lai optimizétu Bankas valdes darbîbu, tika stingri nodefinétas

turpmåkås valdes funkcijas. Galvenås no tåm ir: biznesa

plånu apstiprinåßana – to virzieni, kontrole un izpildes

analîze, korporatîvås kultüras izveide, darbinieku motivåcijas

sistémas izveide, risku pårvaldîßanas sistémas izveide,

budΩetu apstiprinåßana un to izpildes kontrole, kå arî lielo

darîjumu izvértéßana.

Finanßu rezultåti2005. gads Bankai ir bijis kårtéjais veiksmîgais periods

finanßu jomå. Aizvadîtajå gadå Bankas neto pe¬na bija 18

miljoni latu, kas ir aptuveni 2,2 reizes vairåk nekå 2004. gadå.

Savukårt Bankas aktîvi 2005. gada beigås bija 547 miljoni

latu. Salîdzinot ar gada såkumu, Bankas aktîvi pieaugußi par

23%. Bankas bruto kredîtportfelis 2005. gada 31. decembrî

sasniedza 278 miljonus latu.

Péc 2005. gada finanßu rezultåtiem Bankai kapitåla atdeve

ROE (tiek mérîta kå gada pe¬ña pret vidéjo Bankas kapitålu)

sasniedza 49,34%, bet aktîvu atdeve ROA (tiek mérîta kå

gada pe¬ña pret aktîvu vidéjo gada vértîbu) bija 3,59%.

Kopumå, vértéjot Bankas finanßu rezultåtus, jåatzîmé, ka

gada såkumå izvirzîtie finanßu plåni tika pårsniegti. Bankas

aktîvu pieaugums nebija tik straujß kå plånots, kas saistîts ar

pastiprinåtu klientu izvértéßanu, kå rezultåtå Banka ir

atteikusies no virknes paaugstinåta riska klientu.

Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt

lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 30 latu apmérå

par akciju.

Vietéjais tirgus2005. gadå Aizkraukles banka turpinåja nostiprinåt savas

pozîcijas vietéjå tirgü hipotekåro kredîtu jomå. Pårskata peri-

oda beigås Bankas hipotekåro kredîtu apjoms sasniedza 188

miljonus latu, kas, salîdzinot ar gada såkumu, ir pieaudzis

par 123%.

Bankas nostiprinåßanos vadoßo privåtpersonu kreditéßanas

banku vidü apliecina fakts, ka Banka Rîgå un Rîgas rajonå

aizñem aptuveni 18% no visa privåtpersonu hipotekårå

kreditéßanas tirgus, kas ir viens no augståkajiem rådîtåjiem

Latvijas komercbanku vidü.

Teicamus rezultåtus kreditéßanas jomå nodroßina pårdomåta

Bankas kreditéßanas politika, elastîgums – spéja pielågoties

jebkura klienta vélmém, konkurétspéjîgs piedåvåjums, kå arî

augsta apkalpoßanas kultüra. Banka savå darbå ievéro aug-

stus kredîtriska pårvaldîßanas standartus.

Analizéjot Bankas darbîbu klientu apkalpoßanas jomå vietéjå

tirgü, ßå gada pirmajå pusé tika nolemts nodalît no Klientu

apkalpoßanas pårvaldes funkcijåm kredîtu administréßanas

(lémumu pieñemßanas) un kredîta riska novértéßanas funkci-

jas, apvienojot tås jaunå pårvaldé – Kredîtu administréßanas

pårvalde. Mér˚is ßådai funkciju nodalîßanai ir panåkt

neatkarîgu novértéßanu un lémuma pieñemßanu saistîbå ar

kredîtu riskiem.

2005. gada såkumå Aizkraukles banka optimizéja savas

klientu apkalpoßanas vietas. Aprî¬a ménesî Banka atvéra

jaunu klientu apkalpoßanas centru “Krasts”, kurå tika

apvienotas divas lîdzßinéjås apkalpoßanas vietas – noré˚inu

centrs “Motors” un klientu apkalpoßanas centrs “Imanta”.

Starptautiskais tirgusPapildu iepriekßminétajam darbam pie klientu struktüras

optimizåcijas un atsacîßanås no paaugstinåta riska klientiem

aizvadîtajå gadå Banka veltîja lielu uzmanîbu arî jaunu klien-

tu piesaistîßanai. Nozîmîga loma jaunu klientu piesaistîßanå

bija Bankas pårståvniecîbai Maskavå un Bankas sadarbîbas

partneriem Krievijå un citås NVS valstîs.

lpp

. 27

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

S

2005. gada nogalé tika nodibinåta atklåta sabiedriskå orga-

nizåcija “Latvijas – Amerikas finanßu forums”, kur viens no

dibinåtåjiem ir arî Aizkraukles banka. Foruma mér˚is ir

veicinåt Latvijas finanßu centra attîstîbu, tå starptautisko

konkurétspéju un biznesa vides caurredzamîbu un atbildîbu.

Foruma biedri vélas sekmét Latvijas un ASV ekonomisko

sadarbîbu, radot jaunu dimensiju ASV uzñémumiem un

investoriem, kå arî nodroßinot jaunas priekßrocîbas Latvijas

kapitåla darbam ASV.

2005. gadå Bankå piesaistîto noguldîjumu apjoms sasniedza

480 miljonus latu, kas ir par 25% vairåk nekå gada såkumå.

Pårskata periodå strauji audzis arî nerezidentiem izsniegto

kredîtu apjoms. Salîdzinot ar 2004. gada beigåm, nereziden-

tiem izsniegto kredîtu apjoms pieaudzis 1,7 reizes un 2005.

gada beigås sasniedza 29,4 miljonus latu.

InvestîcijasPar vienu no veiksmîgåkajiem aizvadîtå gada panåkumiem

Banka uzskata sasniegumus investîciju bizneså, kam pamatå

ir pårdomåta Bankas darbîbas straté©ija ßajå jomå.

Bankas likviditåtes portfe¬a vidéjais atlikums 2005. gada

beigås bija 37,5 miljoni latu, gada ienesîgums – 3,55%.

Likviditåtes portfeli veido OECD valstu kredîtieståΩu paråda

vértspapîri. Savukårt investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a

gada ienesîgums bija 12,5%, tå vidéjais apjoms 2005. gadå –

64,7 miljoni latu. Investîciju uz nenoteiktu laiku portfeli

veido Latvijas centrålås valdîbas, kå arî citu (ne-OECD) valstu

centrålo valdîbu, kredîtieståΩu un privåtuzñémumu paråda

vértspapîri. Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek

uzskaitîti péc patiesås vértîbas, portfe¬a gada ienesîgums

2005. gadå bija 11,6% gadå, vidéjais portfe¬a apjoms –

2,1 miljons latu.

“Zini savu klientu”Pårskata periodå, ñemot vérå Latvijas valdîbas un komerc-

banku kopéjo vélmi cînîties pret noziedzîgi iegüto naudas

lîdzek¬u legalizåciju, tika nolemts palielinåt Bankas izdevumus

risku novérßanai, kas saistîti ar iespéju negodpråtîgi izmantot

Banku ßådu darîjumu veikßanai.

2005. gada såkumå Bankå tika ieviests pastiprinåts

mehånisms noziedzîgi iegüto naudas lîdzek¬u legalizåcijas

novérßanai. Galvenå loma ßå mehånisma ievießanå bija

Klientu kontroles komitejai, kura aktîvi iesaistîjås ßo procesu

realizåcijå – tika izveidotas papildu kontroles struktüras,

apmåcîti Bankas darbinieki. Tåpat tika veikts konsultatîvs

darbs ar Finanßu un kapitåla tirgus komisiju, kå arî ar

Aizkraukles bankas korespondéjoßajåm bankåm.

2005. gada 15. jünijå visas Latvijas komercbankas parakstîja

Latvijas Komercbanku asociåcijas deklaråciju “Par noziedzîgi

iegütu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanas pastiprinåßanu”, kurå

Latvijas bankas deklaréja savu skaidro, nesamierinåmo un

nelokåmo pozîciju cîñas ar “netîrås naudas atmazgåßanu”

tålåkai pastiprinåßanai.

Noziedzîgi iegüto naudas lîdzek¬u legalizåcija ir globåla

pasaules finanßu institüciju probléma. Tå kaité klientu un

visas sabiedrîbas pårliecîbai par finanßu sistémas droßîbu gan

Latvijå, gan viså pasaulé. Cîña pret “naudas atmazgåßanu” ir

årkårtîgi sareΩ©îta, ikkatrå pasaules nostürî ir iespéjami

noziedznieku radîtie draudi. Tådé¬ bankas, finanßu institüci-

jas, to darbîbu reguléjoßås iestådes, kå arî tiesîbsargåjoßås

iestådes sadarbojas, lai veiktu ¬oti grüto darbu, kas saistås ar

noziedznieku atklåßanu.

Aizkraukles banka sabiedrîbaiAizkraukles banka 2005. gadå daΩådiem sponsoréßanas un

labdarîbas pasåkumiem ir ziedojusi kopumå 745 tükstoßus

latu.

Aizvadîtajå gadå Banka iesaistîjås valstiski nozîmîgå projektå –

Latvijas Laikmetîgås måkslas muzeja izveidé. Banka parakstîja

ilgtermiña sadarbîbas lîgumu ar LR Kultüras ministriju par

finanséjumu 1 miljona latu apmérå 10 gadu laikå muzeja

kråjumu izveidei.

Jau otro gadu Aizkraukles banka iesaistîjås laikraksta “Diena”

un televîzijas kompånijas “TV 3” organizétajå projektå

“Latvijas Lepnums”, kura mér˚is ir veicinåt labestîgumu,

sapratni un izpalîdzîbu sabiedrîbå. Pie sabiedrîbai nozîmîgiem

projektiem pieskaitåms arî Bankas atbalsts gråmatas

“Personîbas Latvijas demokråtijå” izdoßanå.

2005. gada martå Aizkraukles banka, Rundåles pils muzejs

un Latvijas Kultüras fonds parakstîja nodomu protokolu, kas

paredz Bankas atbalsta programmas uzsåkßanu Rundåles pils

attîstîbai. 2005. gadå Bankas valde noléma atbalstît Rîgas

Lutera Evañ©éliski Luteriskås draudzes jaunå centra celt-

niecîbu ar 35 000 LVL.

lpp

. 29

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

EU

NV

ALD

E

2005. gadå Banka sniedza atbalstu arî daΩådu müzi˚u kon-

certu organizéßanai Latvijå. To vidü ir pasaulé labi pazîstamais

müzi˚is Moby, grupas “Nouvelle Vague” un “The Real

Group”. Kultüras jomå nozîmîgi Bankas atbalstîti projekti bija

starptautiskais teåtra festivåls “Homo Novus” un Latvijas

Nacionålås operas bérnu operas izråde “Amåls un nakts

viesi”.

Sporta jomå Aizkraukles banka turpinåja atbalstît Latvijas

handbola federåciju un vadoßo handbola klubu

“ASK/AB.LV”, bérnu un jaunießu handbola klubu “Skrîveri un

Aizkraukle”.

Aizkraukles bankas vadîba izsaka pateicîbu par Jüsu uzticîbu

un lojalitåti Bankai!

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2006. gada 20. februårî

Bankas valde:

Valdes priekßsédétåjs:

EErrnneessttss BBeerrnniiss

Valdes priekßsédétåja vietnieks:

OO¬¬eeggss FFii¬¬ss

Valdes locek¬i:

PPååvveellss ÍÍnneejjeerrssoonnss

AAlleekkssaannddrrss PPååΩΩee

OO¬¬eeggss SSiirroottiinnss

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2006. gada 20. februårî

lpp

. 28

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

SBankas padome un valde

Bankas padome:

Padomes priekßsédétåjs:

AAlleekkssaannddrrss BBeerrggmmaanniiss

Padomes priekßsédétåja vietnieks:

JJåånniiss KKrrîîggeerrss

Padomes loceklis:

VVllaaddiimmiirrss KKuuttoovvoojjss

2005. gada 4. aprîlî Bankas padome par valdes locekli iecéla

O¬egu Sirotinu.

Bankas padomes un valdes ziñojums

lpp

. 30

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I PA

ZIˆ

OJU

MS

PAR

BAN

KA

SPA

DO

MES

UN

VA

LDES

ATB

ILD

ÈBU

lpp

. 31

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I PEÒ

ˆA

S U

NZA

UD

‰JU

MU

APR

‰IN

S

Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu

Bankas padome un valde (turpmåk tekstå – vadîba) ir atbildîga

par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu, kå arî par Bankas

un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå – Koncerns) kon-

solidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati

sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu,

Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumiem un citåm uz

kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas

prasîbåm.

Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 31. lappuses lîdz 62. lappu-

sei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem

un sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Koncerna finansiå-

lo ståvokli 2005. un 2004. gada 31. decembrî, kå arî par to

2005. un 2004. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju

izmaiñåm un naudas plüsmu.

Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi pielie-

tojot Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem atbilstoßus

uzskaites principus un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas

turpinåßanas principu. Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå

vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi

piesardzîgi un pamatoti.

Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas

nodroßinåßanu, Koncerna aktîvu saglabåßanu, kå arî par

kråpßanas un citu Koncernå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un

novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas

KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas

norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas

Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu.

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2006. gada 20. februårî

Interest income

Interest expense

Net interest income

Income from securities

Commission and fee income

Commission and fee expense

Net commission and fee income

Profit on trading with financial instruments

Other operating income

Operating income

Administrative expense

Depreciation of fixed assets and their value adjustmentsredit losses

Release of previously established provision

Extraordinary expense

Profit before corporate income tax

Corporate income tax

Net profit for the period

Procentu ienåkumi

Procentu izdevumi

Procentu ienåkumi, neto

Ienåkumi no vértspapîriem

Komisijas naudas ienåkumi

Komisijas naudas izdevumi

Komisijas naudas ienåkumi, neto

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña

Citi parastie ienåkumi

Pamatdarbîbas ienåkumi

Administratîvie izdevumi

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums un to vértîbas korekcijas

Citi parastie izdevumi

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas

Uzñémumu ienåkuma nodoklis

Pårskata gada pe¬ña

Notes

31.12.02.

31.12.01.

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins par 2005. un 2004. gadu

Pielikums

4

4

5

5

6

7

8

20

9

10

10

11

Koncerns

2005

LVL '000

24 383

(6 091)

18 292

14

6 944

(1 164)

5 780

9 334

413

33 833

(11 608)

(1 643)

(389)

(420)

817

20 590

(2 590)

18 000

Koncerns

2004

LVL '000

14 677

(2 760)

11 917

1

5 345

(1 068)

4 277

3 473

474

20 142

(8 922)

(1 274)

(250)

(765)

414

9 345

(1 234)

8 111

Banka

2005

LVL '000

24 383

(6 091)

18 292

14

6 944

(1 164)

5 780

9 334

411

33 831

(11 606)

(1 643)

(389)

(420)

817

20 590

(2 590)

18 000

Banka

2004

LVL '000

14 677

(2 760)

11 917

1

5 345

(1 068)

4 277

3 473

474

20 142

(8 921)

(1 274)

(250)

(765)

414

9 346

(1 234)

8 112

Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2006. gada 20. februårî

lpp

. 32

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BIL

AN

CE

UN

ÅRP

USB

ILA

NC

ES P

OST

EˆI

lpp

. 33

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I KA

PITÅ

LA U

NRE

ZERV

JU IZ

MA

IˆU

PÅ

RSK

ATS

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Prasîbas uz pieprasîjumu

Påréjås prasîbas

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti

péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå

Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå

Nemateriålie aktîvi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pårmaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Påréjie aktîvi

Aktîvi kopå

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Saistîbas uz pieprasîjumu

Termiñsaistîbas

Noguldîjumi

Pieprasîjuma noguldîjumi

Termiñnoguldîjumi

Atvasinåtie lîgumi

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Pakårtotås saistîbas

Pasîvi kopå

Kapitåls un rezerves

Apmaksåtais pamatkapitåls

Akciju emisijas uzcenojums

Rezerves kapitåls un påréjås rezerves

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve

Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña

Pårskata perioda nesadalîtå pe¬ña

Kapitåls un rezerves kopå

Pasîvi un kapitåls un rezerves kopå

Årpusbilances posteñi

Aktîvi pårvaldîßanå

Iespéjamås saistîbas

Galvojumi (garantijas)

Påréjås iespéjamås saistîbas

Årpusbilances saistîbas pret klientiem

Bilance un årpusbilances posteñi 2005. 31. decembrî un 2004. gada 31. decembrî

Pielikums

12

13

14

15

15

16

17

18

19

20

20

21

22

11

23

24

25

17

26

11

11

27

29

28

28

28

Koncerns

31.12.2005.

LVL '000

40 801

99 716

86 911

12 805

276 773

1 033

1 033

102 905

101 212

1 693

1 114

12

–

1 205

7 231

15 988

258

–

343

547 379

8 655

8 155

500

480 268

339 325

140 943

742

1 499

601

1 038

982

7 731

501 516

15 000

255

1 500

1 583

9 525

18 000

45 863

547 379

4 099

6 895

4 562

2 333

43 236

Koncerns

31.12.2004.

LVL '000

18 870

164 390

97 668

66 722

138 146

2 168

2 168

98 767

98 005

762

258

12

–

789

7 936

12 044

78

224

810

444 492

8 194

8 194

–

382 861

313 473

69 388

1 308

695

458

-

14 399

6 727

414 642

15 000

255

1 500

1 571

3 413

8 111

29 850

444 492

6 685

5 110

3 297

1 813

24 577

Banka

31.12.2005.

LVL '000

40 801

99 716

86 911

12 805

276 773

1 033

1 033

102 905

101 212

1 693

1 114

12

707

1 205

7 231

15 288

258

–

343

547 386

8 655

8 155

500

480 275

339 332

140 943

742

1 499

601

1 038

982

7 731

501 523

15 000

255

1 500

1 583

9 525

18 000

45 863

547 386

4 099

6 895

4 562

2 333

43 236

Banka

31.12.2004.

LVL '000

18 870

164 390

97 668

66 722

138 146

2 168

2 168

98 767

98 005

762

258

12

707

789

7 936

11 344

78

224

810

444 499

8 194

8 194

-

382 867

313 479

69 388

1 308

695

458

-

14 399

6 727

414 648

15 000

255

1 500

1 571

3 413

8 112

29 851

444 499

6 685

5 110

3 297

1 813

24 577

Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a. Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Pårdoßanai

Akciju pieejamo finanßu

Apmaksåtais emisijas Paßas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls

pamatkapitåls uzcenojums akcijas kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2004.

Izmaksåtås dividendes

Apmaksåtå pamatkapitåla palielinåßana

Rezerves kapitåla palielinåßana

Paßas akciju pårdoßana

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu

ienåkuma nodoklî

2004. gada pe–a

31.12.2004.

Izmaksåtås dividendes

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu

ienåkuma nodoklî

2005. gada pe–a

31.12.2005.

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2005. un 2004. gadu

10 000

–

5 000

–

–

–

–

–

–

15 000

–

–

–

–

–

15 000

255

–

–

–

–

–

–

–

–

255

–

–

–

–

–

255

(3)

–

–

–

3

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

1 250

–

–

250

–

–

–

–

–

1 500

–

–

–

–

–

1 500

2 926

–

–

–

–

177

(1 771)

239

–

1 571

–

2 789

(2 775)

(2)

–

1 583

10 463

(1 800)

(5 000)

(250)

–

–

–

–

8 112

11 525

(2 000)

–

–

–

18 000

27 525

24 891

(1 800)

–

–

3

177

(1 771)

239

8 112

29 851

(2 000)

2 789

(2 775)

(2)

18 000

45 863

lpp

. 35

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 34

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I NA

UD

AS

PLË

SMA

S PÅ

RSK

ATS

Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums

un to vértîbas negatîvå korekcija

Uzkråjumu nedroßiem parådiem (samazinåjums)/ pieaugums

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas zaudéjumi

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå

pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos

Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu pieaugums

Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu (pieaugums)

Påréjo aktîvu (pieaugums)

Påréjo saistîbu (samazinåjums)/ pieaugums

Èstermiña ieguldîjumu* (pieaugums)/ samazinåjums

Prasîbu pret kredîtiestådém samazinåjums/ (pieaugums)

Kredîtu (pieaugums)

Noguldîjumu pieaugums

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums

pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a

(Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis)

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums

pamatdarbîbas rezultåtå

Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå

Pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu îpaßumu (iegåde)

Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde)

Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu pårdoßana

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu

darbîbas rezultåtå

Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå

Pakårtoto saistîbu piesaistîßana

DividenΩu (izmaksas)

Paßas akciju pårdoßana

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums

finanséßanas darbîbas rezultåtå

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums

Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda såkumå

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas pe¬ña/ (zaudéjumi)

Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda beigås**

* Èstermiña ieguldîjumi apzîmé vértspapîrus, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas, un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

portfe¬u paråda vértspapîrus un akcijas.

** Naudas un tås ekvivalentu saståvda¬as skatît 32. pielikumå.

Naudas plüsmas pårskats par 2005. un 2004. gadu

Finanßu pårskatu pielikumi

Koncerns

2004

LVL '000

9 344

1 274

347

190

11 155

240

(37)

(602)

15 152

1 683

(14 707)

(73 679)

161 343

100 548

(1 883)

98 665

(13 049)

–

30

(13 019)

6 727

(1 799)

3

4 931

90 577

68 316

(190)

158 703

Banka

2004

LVL '000

9 345

1 274

347

190

11 156

240

(37)

(602)

15 152

1 683

(14 707)

(73 679)

161 349

100 555

(1 883)

98 672

(12 349)

(707)

30

(13 026)

6 727

(1 799)

3

4 931

90 577

68 316

(190)

158 703

Koncerns

2005

LVL '000

20 591

1 643

(631)

751

22 354

804

(173)

(389)

(13 984)

(2 763)

12 469

(138 229)

97 407

(22 504)

(1 186)

(23 690)

(5 325)

–

27

(5 298)

–

(2 000)

–

(2 000)

(30 988)

158 703

253

127 968

Banka

2005

LVL '000

20 590

1 643

(631)

751

22 353

804

(173)

(389)

(13 984)

(2 763)

12 469

(138 229)

97 408

(22 504)

(1 186)

(23 690)

(5 325)

-

27

(5 298)

–

(2 000)

–

(2 000)

(30 988)

158 703

253

127 968

1. Pamatinformåcija

AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå - Banka) tika re©istréta kå

akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå, 1993. gada 17. septem-

brî. Íobrîd Bankas juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.

Bankai ir septiñi klientu apkalpoßanas centri, divi kredîtu centri un divi

kredîtu biroji Rîgå un Jürmalå. Tås galvenie darbîbas virzieni ir kredi-

téßana, maksåjumu pårvedumi, årvalstu valütas maiñas operåcijas un

finanßu resursu pårvaldîßana.

Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas izsniegto

licenci, kas ¬auj veikt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu

pakalpojumus.

Finanßu pårskatu pielikumos iekavås sniegtå informåcija atbilst salîdzi-

noßiem 2004. gada rådîtåjiem, ja vien nav norådîts citådi.

2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém

Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2005. un 2004. gada laikå

konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pielietotie uzskaites principi.

Salîdzinåjumå ar gråmatvedîbas uzskaites metodém, kuras tika izmanto-

tas, sagatavojot iepriekßéjo periodu finanßu pårskatus, 2005. gada

finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås gråmatvedîbas uzskaites

metodes nav mainîtas, izñemot to, kas attiecas uz ieguldîjumu radniecî-

gajå uzñémumå (skatît skaidrojumu o)).

a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valütaFinanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL '000), ja vien nav

norådîts citådi.

b) Uzskaites pamatprincipiFinanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå

kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uzskaites re©istri ir

sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu,

ietverot atseviß˚u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas

izdarîtas, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem

(SFPS) un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie

finanßu pårskati sniegtu patiesu priekßstatu.

c) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principiÍie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SFPS un Finanßu un kapitåla

tirgus komisijas “Banku gada pårskatu sagatavoßanas noteikumiem”.

2004. gada 31. decembra bilancé, kå arî 2004. gada pe¬ñas un

zaudéjumu apré˚inå un naudas plüsmas pårskatå un pielikumos

uzrådîtie posteñi ir pårklasificéti.

Pårklasifikåcija nav ietekméjusi Koncerna un Bankas 2004. gada pe¬ñu.

Nåkamajå tabulå ir uzrådîtas korekcijas 2004. gada 31. decembra

bilancé.

31.12.2004. 31.12.2004.

Aktîvi

Prasîbas pret kredîtiestådém

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos

tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Noguldîjumi

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pakårtotås saistîbas

2004. gada

pårskata

dati

LVL ‘000

164 273

137 967

2 133

2 133

96 688

96 688

1 726

8 191

382 563

1 015

6 708

Koncerns

Veikto

korekciju

apjoms

LVL '000

117

179

35

35

1 317

1 317

(1 648)

3

298

(320)

19

2005. gada

pårskata

dati

LVL ‘000

164 390

138 146

2 168

2 168

98 005

98 005

78

8 194

382 861

695

6 727

2004. gada

pårskata

dati

LVL ‘000

164 273

137 967

2 133

2 133

96 688

96 688

1 726

8 191

382 569

1 015

6 708

Banka

Veikto

korekciju

apjoms

LVL '000

117

179

35

35

1 317

1 317

(1 648)

3

298

(320)

19

2005. gada

pårskata

dati

LVL ‘000

164 390

138 146

2 168

2 168

98 005

98 005

78

8 194

382 867

695

6 727

lpp

. 36

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 37

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

d) Finanßu aktîvu un saistîbu atzîßanaFinanßu aktîvi vai saistîbas tiek atzîti bilancé tikai un vienîgi brîdî, kad

Koncerns k¬üst par lîgumslédzéja pusi saskañå ar instrumenta lîguma

nosacîjumiem.

e) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz

uzkråßanas principu.

Procentu ienåkumi/ izdevumi finanßu aktîviem/ saistîbåm, kas tiek

novértétas amortizétajå vértîbå, tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚inå saskañå ar faktiskås procentu likmes metodi.

Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek gråmatoti pe¬ñas un

zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot komisi-

jas ieñémumus/ izdevumus, kas tießi attiecinåmi uz finanßu aktîviem/

saistîbåm, kas tiek uzrådîtas amortizétajå vértîbå – ßiem aktîviem/

saistîbåm komisijas ieñémumi/ izdevumi tiek iek¬auti faktiskås procentu

likmes apré˚inå.

f) Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksaiUzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai tiek apré˚inåti, summéjot

katra Bankas darbinieka neizmantoto atva¬inåjumu darba dienu skaitu,

kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe¬ñu atva¬inåjuma apmaksai saskañå ar

Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås apdroßinåßanas

obligåtås iemaksas.

g) Årvalstu valütu pårvértéßanaDarîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå

esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie

aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås

spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa.

Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe¬ña

vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai

zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas.

Nozîmîgåkie Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie Latvijas Bankas

noteiktie valütas maiñas kursi (lati par vienu årvalstu valütas vienîbu) bija

ßådi:

Pårskata periodu beigu datums USD EUR RUB

2005. gada 31. decembrî 0,593 0,703 0,0206

2004. gada 31. decembrî 0,516 0,703 0,0186

h) Uzñémumu ienåkuma nodoklisSaskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñé-

mumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 15% (15%) apmérå no

attiecîgajå nodok¬u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåku-

miem.

Atliktie nodok¬i, kas radußies no îslaicîgåm atß˚irîbåm, iek¬aujot atse-

viß˚us posteñus nodok¬u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir

apré˚inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok¬i attiecas uz

nåkotné iespéjamajåm nodok¬u prasîbåm un saistîbåm par visiem

darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok¬u

deklaråcijås. Atliktås nodok¬u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz

nodok¬u likmém, kuras ir paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås

atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas laika ziñå rodas no atß˚irîgajåm

gråmatvedîbas un nodok¬u vajadzîbåm pielietotajåm nolietojuma lik-

mém pamatlîdzek¬iem, portfe¬a uzkråjumiem nedroßiem parådiem un

uzkråjumiem darbinieku atva¬inåjumu apmaksai, kå arî no bilances aktî-

va posteñu, t.sk. vértspapîru un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu,

pårvértéßanas.

i) KredîtiAizñémumi un debitoru parådi ir neatvasinåti finanßu aktîvi ar fiksétu

vai nosakåmu maksåjumu grafiku, kuri netiek kotéti aktîvajå tirgü. Íådi

aktîvi tiek uzskaitîti amortizétajå vértîbå, izmantojot efektîvo procentu

metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (vértîbas samazi-

nåjums), kå parådîts 10. pielikumå. Pe¬ña un zaudéjumi tiek atzîti

pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå ßo aktîvu atzîßanas pårtraukßanas vai to

vértîbas samazinåßanås brîdî, kå arî amortizåcijas proceså.

Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu nomas lîgumiem izrietoßås

prasîbas ir klasificétas kå kredîti.

Kredîtus bilancé atspogu¬o brîdî, kad naudas lîdzek¬i tiek pårskaitîti uz

klienta noré˚inu kontu.

j) Finanßu noma, kur Banka ir iznomåtåjsNo finanßu nomas lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi,

kas atspogu¬oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai

minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu

nomas tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un

regulåru atdevi no neatmaksåtås summas.

Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéju-

mu apré˚inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

k) Uzkråjumi nedroßiem parådiemPar nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevu-

mus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå

paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm,

procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti,

par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas

vadîbai ir radußås ßaubas.

Banka pieß˚ir klientiem hipotekåros, komerciålos un patériña kredîtus.

Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåju-

mu), Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe¬a), gan speci-

fisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atse-

viß˚i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvok-

li, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu

un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma

ierobeΩojuma ievéroßanu. Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi tiek veidoti

tikai paståvoßiem kredîtu zaudéjumiem, kå arî zaudéjumiem no vértîbas

samazinåßanås, kas ir “radußies, bet nav zinåmi”. Izstrådåtå metodika

dod iespéju katru kredîtu grupu saistît ar pagåtnes zaudéjumu

pieredzes informåciju kredîtu aktîvu grupåm ar lîdzîgiem raksturlielu-

miem un atbilstoßiem tirgus noteiktiem datiem, kas atspogu¬o

paßreizéjos apståk¬us.

Atzîstot parådu par nedroßu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås

neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbil-

stoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus

faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéju-

mu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî

paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét

aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos

ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé iz-

sniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var

atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.

Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties

uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot

paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu

lielumu.

Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba

ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata perioda pe¬ñas un zaudéjuma

apré˚inå tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir ¬oti uzmanîgi

izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo

informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu¬otie uzkråjumi

nedroßiem parådiem ir pietiekoßi.

Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances

kontos, vienlaikus samazinot uzkråjumu atlikumu nedroßiem parådiem.

Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie

pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.

l) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri arfiksétu ienåkumuParåda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iedalîti divos pamatportfe¬os:

– vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås

vértîbas, portfelis;

– pårdoßanai pieejamais portfelis:

• likviditåtes portfelis,

• investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu atbilstoßo sadalîjumu portfe¬os Bankas

vadîba nosaka to iegådes brîdî. Visi vértspapîru ar fiksétu ienåkumu

pirkßanas un pårdoßanas darîjumi bilancé tiek atzîti noré˚inu dienå.

Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiekuzskaitîti péc patiesås vértîbas, portfelisVértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek uzskaitîti pe¬ñå vai zaudéjumos péc

patiesås vértîbas, ja tie iegådåti ar nolüku tuvåkajå laikå güt pe¬ñu no

cenu vai procentu likmju svårstîbåm. Íajå portfelî iek¬aujamos finanßu

aktîvus un saistîbas nosaka atseviß˚a Bankas politika.

Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to

iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek

noteikta, pamatojoties uz Bloomberg kotétajåm tirgus cenåm. Pe¬ña vai

zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas

atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo

vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina

postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña”.

Pårdoßanai pieejamais portfelisBankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfeli veido likvi-

ditåtes portfelis un investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.

Likviditåtes portfelisLikviditåtes portfe¬a mér˚is ir izveidot Bankas likviditåtes rezervi ar mi-

nimålu procentu risku un kredîtrisku. Likviditåtes portfeli veido paråda

vértspapîri ar augstu kredîtreitingu, ar augstu likviditåti tirgü un mainîgu

procentu likmi vai procentu likmi, kas fikséta ne ilgåk kå uz vienu gadu.

Investîciju uz nenoteiktu laiku portfelisPortfe¬a mér˚is ir güt maksimålu pe¬ñu no investîcijåm finanßu aktîvos

ilglaicîgå laika periodå. Portfeli veido paråda vérstpapîri ar augstu

kredîtrisku un/vai fiksétu procentu likmi, kas fikséta uz periodu, kas

ilgåks par gadu, ievérojot Bankå noteiktos ierobeΩojumus un pårvaldot

ar investîcijåm saistîtos riskus.

m) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétuienåkumuTirdzniecîbas nolükos izdarîtie ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås tiek

uzskaitîti to tirgus vértîbå. Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies

no birΩå kotétu akciju uzskaites to tirgus vértîbå, un pe¬ña vai zaudéju-

mi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un

zaudéjumu apré˚ina postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîju-

mu pe¬ña”.

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu, kas nav iegådåti

tirdzniecîbas nolükos, tiek iek¬auti pårdoßanai pieejamo vértspapîru

portfelî.

n) Lîdzdalîba saistîto uzñémumupamatkapitålåIeguldîjumi saistîtos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå

pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu,

tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi.

o) Ieguldîjums radniecîgajå uzñémumå2005. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjums radniecîgajå uzñé-

mumå, kurå Bankai tießi piederéja 100% no pamatkapitåla un kopéjåm

balsstiesîbåm.

Pamatojoties uz izmaiñåm 27. Starptautiskajå gråmatvedîbas standartå,

ir mainîti lîdzdalîbas meitas uzñémuma pamatkapitålå uzskaites principi.

Bankas finanßu pårskatå lîdzdalîba meitas uzñémuma pamatkapitålå

tiek uzskaitîta atbilstoßi izmaksu metodei. Iepriekßéjos finanßu pårskatos

tika pielietota paßu kapitåla metode. Iepriekß minéto uzskaites principu

izmaiñu rezultåtå veiktås korekcijas Bankas finanßu pårskatos nav

bütiskas.

Bankas un tås meitas uzñémuma finanßu pårskati tiek konsolidéti

Koncerna finanßu pårskatos péc pilnas konsolidåcijas metodes, apvieno-

jot attiecîgus aktîvus un saistîbas perioda beigås, kå arî ienåkumus un

izdevumus, kas radußies kopß iegådes brîΩa – 2004. gada 8. marta, un

izslédzot savstarpéjos bilances atlikumus un kopß iegådes brîΩa

notikußos savstarpéjos darîjumus (skatît 19. pielikumu).

Radniecîgå uzñémuma iegådes cena tiek attiecinåta uz ßå radniecîgå

uzñémuma aktîvu un saistîbu patiesajåm vértîbåm iegådes brîdî.

Iegådes cena, kas pårsniedz radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu

patieso vértîbu, tiek uzskaitîta kå ßå radniecîgå uzñémuma nemateriålå

vértîba.

p) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav

datortehnikas neatñemama saståvda¬a, un licences. Nemateriålie aktîvi

tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai to apléstajå liet-

derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi.

q) Pamatlîdzek¬i Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkrå-

tais nolietojums. Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u liet-

derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Péc grå-

matvedîbas apléßu maiñas katra ékas da¬a ar izmaksåm, kas ir bütiskas

attiecîbå pret ékas kopéjåm izmaksåm, tiek nolietota atseviß˚i.

Pamatlîdzek¬iem un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai

sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré˚inåts. Zemes vértîba nav

pak¬auta nolietojuma apré˚inam.

Banka pamatlîdzek¬iem ir piemérojusi ßådas nolietojuma likmes:

Pamatlîdzek¬u veids Gada likme

‰kas un îpaßuma uzlabojumi 5,5%

Transporta lîdzek¬i 20%

Datortehnika un programmnodroßinåjums 16-33%

Biroja aprîkojums 10-33%

lpp

. 38

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 39

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu

vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu

apré˚inå to raßanås brîdî.

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså

atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

r) Ieguldîjumu îpaßumiPårskata periodå Banka ir iegådåjusies nekustamo îpaßumu ar galveno

mér˚i güt nomas un îres ienåkumus, kå arî güt pe¬ñu no tå vértîbas

palielinåßanås. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ieguldîjumu îpaßumi,

un tiem tiek pieméroti uzskaites principi, kas atbilst iegådes vértîbas

modelim. Iegådes vértîbas modelis nosaka, ka ieguldîjumu îpaßumi tiek

uzskaitîti saskañå ar 16. SGS prasîbåm, kas piemérojamas ßim modelim.

s) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilancesfinanßu darîjumiAtvasinåtie lîgumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swaps)

darîjumos, birΩas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirΩas valütas

maiñas nåkotnes (forwards) darîjumos.

Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå,

kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu¬oti atseviß˚å bilances

postenî “Atvasinåtie lîgumi” attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Patieså

vértîba tiek noteikta péc kotétåm tirgus cenåm un diskontétås naudas

plüsmas mode¬iem. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas

rezultåtå radusies pe¬ña vai zaudéjumi tiek atzîti pe¬ñas un zaudéjumu

apré˚ina postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña”.

Citi årpusbilances finanßu darîjumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîju-

mos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un

akreditîvu noforméßanu. Íiem darîjumiem nav raksturîga ekonomisko

labumu aizplüde no Bankas, tådé¬ tie netiek uzskaitîti kå Bankas

saistîbas. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatu årpusbi-

lancé attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi

årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi w) skaidrojumå aprakstîta-

jiem uzkråjumu veidoßanas principiem nedroßiem parådiem.

t) Aktîvi pårvaldîßanåAktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek¬i, kurus Banka pårvalda savå vårdå klientu

uzdevumå. Íie lîdzek¬i netiek uzskatîti par Bankas aktîviem, un lîdz ar to

tie netiek atspogu¬oti Bankas bilancé.

u) Finanßu aktîvu un saistîbu patiesåvértîbaFinanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u

daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt

dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc Bankas

vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski

atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu

patieså vértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.

v) Nauda un tås ekvivalentiNauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasîju-

mu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, termiñnoguldîjumus

Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés ar såkotnéjo termiñu lîdz trîs

méneßiem un centrålås valdîbas îstermiña parådzîmes ar såkotnéjo

dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu

un termiñsaistîbas ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem vai

mazåk pret citåm kredîtiestådém (skatît 32. pielikumu).

w) UzkråjumiUzkråjumi tiek atzîti, kad Koncernam ir paßreizéjs pienåkums (juridisks

vai prakses radîts), ko izraisîjis kåds pagåtnes notikums, un paståv var-

bütîba, ka ßo saistîbu izpildei büs nepiecießama ekonomiskos labumus

ietveroßu resursu aizplüßana no Koncerna, un saistîbu apjomu iespéjams

pietiekami ticami novértét. Gadîjumå, kad bütiska ietekme ir naudas

laika vértîbai, uzkråjumi tiek apré˚inåti, diskontéjot paredzamo

nåkotnes naudas plüsmu, izmantojot pirmsnodok¬u likmi, kas atspogu¬o

naudas laika vértîbas paßreizéjo novértéjumu tirgü un riskus, kas

attiecas uz konkrétajåm saistîbåm, ja tådi bütu.

x) Apléßu izmantoßanaSagatavojot finanßu pårskatu saskañå ar SFPS, vadîbai nåkas pamatoties

uz zinåmåm aplésém un pieñémumiem, kas ietekmé atseviß˚us

pårskatos atspogu¬otos bilances un pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina

posteñu atlikumus, kå arî iespéjamo saistîbu apméru. Nåkotnes notiku-

mi var ietekmét pieñémumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecîgås

apléses. Íådas apléses un pieñémumi ir balstîti uz vadîbai pieejamo

ticamåko informåciju par attiecîgajiem notikumiem un darbîbåm.

Jebkåda apléßu izmaiñu ietekme tiek atspogu¬ota finanßu pårskatå to

noteikßanas brîdî.

3. Riska vadîba

Riska pårvaldîßana ir viena no Bankas straté©iskajåm vértîbåm. Banka,

veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finanßu riskiem, no

kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likviditåtes risks un tirgus riski, kurus

izraisa izmaiñas procentu likmés, valütas maiñas kursos un citi faktori.

Ío risku pårvaldîßanas nolükå Bankå ir izstrådåtas risku vadîbas poli-

tikas, kuras apstiprina Bankas valde un îsteno attiecîgås struk-

türvienîbas. Riska vadîbas politiku îstenoßanu Bankå uzrauga Riska

vadîbas pårvalde un Kredîtu administréßanas pårvalde.

Riska vadîba nozîmé potenciålo risku noteikßanu, novértéjumu, kontroli.

Riska vadîbas pårvalde ir neatkarîga, un tås funkcijas ir nodalîtas no biz-

nesa struktürvienîbu funkcijåm.

Riska vadîbas sistéma nepårtraukti tiek pilnveidota, ievérojot Bankas

darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu. Íå procesa regulåru kontroli veic

Iekßéjå audita noda¬a.

a) KredîtrisksKredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Bankas darîjumu partneris vai

parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret Banku.

Kredîtriska novértéßanai pirms sadarbîbas uzsåkßanas ar klientu Banka

veic visaptveroßu klienta maksåtspéjas un piedåvåtå nodroßinåjuma

novértéjumu. Aizñéméju finanßu ståvoklis tiek novértéts vismaz reizi

gadå. Privåtpersonu novértéßanas vajadzîbåm Bankå ir izstrådåta rei-

tingu pieß˚irßanas sistéma. Paßreiz tiek turpinåts darbs, lai tåda tiktu

ieviesta arî uzñémumiem.

Banka nosaka ierobeΩojumus viena aizñéméja, kå arî ©eogråfiskå

re©iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak¬autie darîju-

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.

Emitenti, kas re©istréti kådå valstî tikai lîdzek¬u piesaistes nolükå, at-

spogu¬oti atbilstoßi tai valstij vai re©ionam, kurå atrodas ßo saistîbu

galvotåji.

b) Likviditåtes risksLikviditåte ir Bankas spéja nodroßinåt vai apmierinåt sagaidåmo (ikdie-

nas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc naudas plüsmas

aktîvu pieauguma finanséßanai un savlaicîgai finansiålo saistîbu

izpildîßanai. Ar to saprot Bankas spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar

minimåliem zaudéjumiem vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu

samaksu. Bankas valde, pamatojoties uz aktîvu un saistîbu struktüru,

likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi augstu tekoßås likviditåtes

lîmeña uzturéßanu.

Riska vadîbas pårvalde veic likviditåtes riska novértéßanu un kontroli.

Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par likviditåtes nodroßinåßanu un

noteikto limitu ievéroßanu.

Eiropas Påréjås

Savienîbas OECD re©iona Citås

Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos

tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Årpusbilances saistîbas

Aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

kopå

38 325

2 688

248 370

–

2 703

–

25 057

317 143

38 534

355 677

1 482

27 070

865

99

–

–

–

29 516

437

29 953

986

51 578

554

–

28 080

130

281

81 609

688

82 297

8

5 933

21

–

12 954

–

793

19 709

12

19 721

–

12 447

26 963

934

57 475

1 563

27

99 409

10 460

109 869

40 801

99 716

276 773

1 033

101 212

1 693

26 158

547 386

50 131

597 517

Ikdienas likviditåtes riska pårvaldîßanå tiek izmantoti ßådi rådîtåji:

– likviditåtes neto pozîcijas kopå visås valütås un atseviß˚u valütu

griezumå;

– likviditåtes rådîtåji daΩådåm termiñu grupåm;

– lielo noguldîjumu uz pieprasîjumu attiecîba pret likvîdiem

aktîviem uz pieprasîjumu;

– viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas) termiñnoguldîju-

mu summa.

Visiem minétajiem rådîtåjiem ir noteikti ierobeΩojumi. Årkårtas situåciju

novértéßanai tiek izmantoti stresa testi.

Likviditåtes nodroßinåßanai Bankå izveidots vértspapîru Likviditåtes port-

felis, kurå iek¬autie vértspapîri atbilst ßådiem kritérijiem: augsta likvidi-

tåte tirgü, augsts kredîtreitings, mainîga procentu likme vai procentu

likmes fiksétas ne ilgåk kå uz vienu gadu. Påréjo vértspapîru portfe¬u

likviditåte tiek novértéta ne retåk kå reizi ceturksnî.

mi ar jebkuru aizñéméju, tajå skaitå banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek

pak¬auti tålåkiem ierobeΩojumiem, nosakot limitus.

Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Bankas Aktîvu novértéßanas komiteja

regulåri veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüs-

tamås vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek

noteikti uzkråjumu apjomi.

Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem

paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredîtiestådém.

lpp

. 40

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 41

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Aktîvu, saistîbu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota,

pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem:

– aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamajam pår-

doßanas termiñam;

– aktîvus, kas ieguldîti ar tiesîbåm tos sañemt péc pieprasîjuma, uzrå-

da termiña grupå “uz pieprasîjumu”;

– aktîvus vai to da¬u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm,

uzråda kå nokavétus aktîvus;

– aktîvus vai to da¬u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus

un noré˚inu kontu debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas

kavéjums ir mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå “uz pieprasîju-

mu”;

– par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba

neparedz noteiktu beigu termiñu, vai atmaksas vai pårdoßanas ter-

miñß nevar büt precîzi noteikts;

– visi Likviditåtes portfe¬a paråda vértspapîri tiek uzskatîti par augsti

likvîdiem un uzrådîti termiña grupå “lîdz 1 ménesim”;

– lai novértétu laiku, kådå bez ievérojamiem zaudéjumiem iespéjams

realizét Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc

patiesås vértîbas, portfe¬a un Investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a

paråda vértspapîrus, tiek aplükotas starpîbas (spread) starp pirkßanas

un pårdoßanas cenåm, kå arî vértspapîru cenas un to vésturiskås

svårstîbas. Sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, bal-

stoties uz ßo vértéjumu;

– saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu¬o atbilstoßi atlikußajam

lîguma izpildes termiñam;

– saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu vai ar pienåkumu tås izpildît

péc pieprasîjuma tiek uzrådîtas termiña grupå “uz pieprasîjumu”;

– netiek uzrådîtas izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radîtås

saistîbas, kas nodroßinåtas ar ßajå kredîtiestådé izvietotu

noguldîjumu.

Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi

ir uzrådîti neto vértîbå.

Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm Bankai jåuztur

likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30%

apmérå no Bankas tekoßo saistîbu kopsummas. 2005. gada 31. decembrî

saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré˚inåtais

Bankas likviditåtes rådîtåjs bija 50,7% (66,7%).

c) Valütas risksBanka ir pak¬auta riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas varétu ietek-

mét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem izrietoßais

valütas risks tiek apré˚inåts katrai valütai atseviß˚i un ietver årvalstu valütå

denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem finanßu instru-

mentiem izrietoßås naudas plüsmas.

Bankas Limitu politika nosaka vispårîgos limitu pieméroßanas un kontroles

principus, ierobeΩojumi katrai valütai un kopéjai atvértai pozîcijai tiek

noteikti atvérto valütas pozîciju limitos un tiek kontroléti katru dienu.

Termiñß Uz pie- Lîdz 1 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie

nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos

tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo

uzñémumu pamatkapitålå

Nemateriålie aktîvi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Påréjie aktîvi

Aktîvi kopå

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém

un centrålajåm bankåm

Noguldîjumi

Atvasinåtie lîgumi

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem

Påréjås saistîbas

Pakårtotås saistîbas

Kapitåls un rezerves

Pasîvi kopå

Årpusbilances posteñi

Galvojumi (garantijas)

Akreditîvi

Neizmantotås kredîtlînijas

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

Lîgumi par aktîvu pirkßanu

Årpusbilances posteñi kopå

Likviditåtes neto pozîcija

Likviditåtes kopéjå pozîcija

2004. gada 31. decembrî

Aktîvi kopå

Pasîvi kopå

Årpusbilances saistîbas

Likviditåtes neto pozîcija

LVL '000

–

–

337

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

337

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

172

–

–

LVL '000

40 801

86 909

6 454

–

–

–

1 114

–

–

–

–

258

–

135 536

8 155

340 078

742

1 499

–

2 020

13

–

352 507

65

418

17 982

2 197

23 030

27

43 719

(260 690)

(260 690)

118 265

324 901

23 836

(230 472)

LVL '000

–

3 116

4 847

1 016

95 067

–

–

–

–

–

–

–

–

104 046

–

52 342

–

–

–

–

9

–

52 351

511

231

–

–

–

–

742

50 953

(209 737)

136 603

30 971

488

105 144

LVL '000

–

8 936

41 880

11

5 115

–

–

–

–

–

–

–

–

55 942

–

58 966

–

–

–

–

–

–

58 966

839

1 633

–

–

–

–

2 472

(5 496)

(215 233)

26 790

13 715

1 938

11 137

LVL '000

–

474

42 231

6

551

1 662

–

–

–

–

–

–

–

44 924

–

20 391

–

–

–

–

–

–

20 391

662

51

–

–

–

–

713

23 820

(191 413)

47 868

28 269

892

18 707

LVL '000

–

281

67 664

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

67 945

–

8 498

–

–

–

–

7 709

–

16 207

1 478

–

–

–

–

–

1 478

50 260

(141 153)

42 236

14 354

1 364

26 518

LVL '000

–

–

113 360

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

113 360

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

113 360

(27 793)

48 982

–

–

48 982

LVL '000

–

–

–

–

–

31

–

719

1 205

7 231

15 288

–

343

24 817

–

–

–

–

601

–

–

45 863

46 464

–

–

–

–

–

–

–

(21 647)

(49 440)

21 591

30 309

–

(8 718)

LVL '000

–

–

–

–

479

–

–

–

–

–

–

–

–

479

500

–

–

–

–

–

–

–

500

–

–

–

–

–

–

–

1 992

1 980

–

LVL '000

40 801

99 716

276 773

1 033

101 212

1 693

1 114

719

1 205

7 231

15 288

258

343

547 386

8 655

480 275

742

1 499

601

2 020

7 731

45 863

547 386

3 555

2 333

17 982

2 197

23 030

27

49 124

444 499

444 499

28 518

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz

bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.

lpp

. 43

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 42

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Påréjås

LVL USD EUR RUB valütas Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos

tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo

uzñémumu pamatkapitålå

Nemateriålie aktîvi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nåkamo periodu izdevumi un

uzkråtie ienåkumi

Påréjie aktîvi

Aktîvi kopå

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un

centrålajåm bankåm

Noguldîjumi

Atvasinåtie lîgumi

Nåkamo periodu ienåkumi un

uzkråtie izdevumi

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem

Pakårtotås saistîbas

Påréjås saistîbas

Saistîbas kopå

Kapitåls un rezerves

Pasîvi kopå

Garå/ (îså) bilances pozîcija, neto

Årpusbilances årvalstu valütas maiñas

darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå garå/ (îså)

valütas pozîcija, neto

Procentos no paßu kapitåla (%)

2004. gada 31. decembrî

Aktîvi kopå

Pasîvi kopå

Årpusbilances årvalstu valütas

maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå garå/ (îså)

valütas pozîcija, neto

Bankas aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2005. gada 31. decembrî:

38 325

4

28 648

–

553

–

1 112

719

1 205

7 231

15 288

258

283

93 626

2 748

21 992

612

1 318

601

–

1 127

28 398

45 863

74 261

19 365

(11 621)

7 744

17,0%

59 260

51 769

(8 616)

(1 125)

1 483

67 314

56 214

934

90 979

593

2

–

–

–

–

–

25

217 544

3 828

358 213

106

141

–

7 731

534

370 553

–

370 553

(153 009)

153 427

418

0,9%

292 459

315 781

22 303

(1 019)

956

23 886

191 911

99

7 615

31

–

–

–

–

–

–

35

224 533

2 077

88 466

24

38

–

–

308

90 913

–

90 913

133 620

(140 621)

(7 001)

(15,4%)

68 801

51 985

(17 476)

(660)

–

4 848

–

–

2 065

853

–

–

–

–

–

–

–

7 766

–

8 593

–

2

–

–

30

8 625

–

8 625

(859)

173

(686)

(1,5%)

7 194

9 509

2 684

369

37

3 664

–

–

–

216

–

–

–

–

–

–

–

3 917

2

3 011

–

–

–

–

21

3 034

–

3 034

883

(108)

775

1,7%

16 785

15 455

47

1 377

40 801

99 716

276 773

1 033

101 212

1 693

1 114

719

1 205

7 231

15 288

258

343

547 386

8 655

480 275

742

1 499

601

7 731

2 020

501 523

45 863

547 386

–

444 499

444 499

Latvijas Republikas KredîtieståΩu likums paredz, ka atseviß˚as årvalstu

valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un

kopéjå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu

kapitåla.

Såkot ar 2005. gadu, saskañå ar FKTK lémumu ierobeΩojumi EUR valütas

atklåtajai pozîcijai nepaståv.

2005. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi minétås KredîtieståΩu liku-

ma prasîbas.

d) Procentu likmju risksProcentu likmju risks ir nelabvélîga tirgus likmju izmaiñu ietekme uz

Bankas finanßu ståvokli.

Riska vadîbas pårvalde veic procentu likmju riska kontroli un novértéßanu.

Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par procentu likmju riska uzturéßanu

noteikto limitu ietvaros.

Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta tå, lai péc iespéjas plaßåk

aptvertu visas procentu likmju riska saståvda¬as – pårcenoßanas risku,

ieñémumu lîknes risku, båzes risku un opciju risku.

Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta gan no ienåkumu perspektî-

vas, gan no ekonomiskås vértîbas perspektîvas. Ar terminu “ekonomiskå

vértîba” apzîmé paßu kapitåla ekonomisko vértîbu, kas ir starpîba starp

prasîbu ekonomisko vértîbu un saistîbu ekonomisko vértîbu. Årkårtas

situåciju novértéßanai tiek izmantoti procentu likmju stresa testi.

Lai ierobeΩotu procentu likmju risku, ir noteikti limiti pie¬aujamajam

ekonomiskås vértîbas samazinåjumam, kå arî Investîciju uz nenoteiktu

laiku portfe¬a modificétajam ilgumam (modified duration). Procentu lik-

mju riska ierobeΩoßanai tiek izmantoti risku ierobeΩojoßi atvasinåtie

finanßu instrumenti.

Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu

sadalîjums noteiktos termiñu intervålos atbilstoßi:

– îsåkajam termiñam no atlikußå atmaksas/izpildes/dzéßanas termiña –

finanßu instrumentiem ar fiksétu procentu likmi;

– termiñam lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam jeb

procentu likmju pårcenoßanas termiñam – finanßu instrumentiem ar

mainîgo procentu likmi.

Atlikumu sadalîßana noré˚inu kontos pa termiñstruktüras grupåm tiek

veikta, balstoties uz Bankas vésturisko pieredzi par noré˚inu kontu atliku-

mu jütîgumu pret izmaiñåm procentu likmés. Atvasinåtie lîgumi tiek

uzrådîti ar diviem ierakstiem – pirmais ieraksts ir nosacîtå båzes aktîva

vértîba, otrais ir kompenséjoßs ieraksts ar pretéju vértîbu.

lpp

. 45

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 44

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Procentu

likmju

Lîdz 1 – 3 3 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk ne- riskam ne-

1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Kredîti

Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos

tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Nemateriålie aktîvi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå

Påréjie aktîvi

Aktîvi kopå

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un

centrålajåm bankåm

Noguldîjumi

Påréjås saistîbas

Pakårtotås saistîbas

Kapitåls un rezerves

Pasîvi kopå

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

2004. gada 31. decembrî

Aktîvi kopå

Pasîvi kopå

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

37 130

88 734

6 990

–

21 506

–

–

–

–

–

154 360

8 647

110 046

–

–

–

118 693

–

35 667

297 396

58 617

–

238 779

–

5 921

10 660

–

16 214

–

–

–

–

–

32 795

–

261 135

–

–

–

261 135

38 413

(189 927)

11 285

269 336

16 292

(241 759)

–

3 009

230 444

–

1 738

–

–

–

–

–

235 191

–

37 434

–

–

–

37 434

–

197 757

26 976

5 335

–

21 641

–

474

20 251

–

2 428

–

–

–

–

–

23 153

–

20 391

–

–

–

20 391

–

2 762

18 433

14 677

–

3 756

–

281

6 599

487

26 862

–

–

–

–

–

34 229

–

48 030

–

7 709

–

55 739

(20 363)

(41 873)

35 672

49 474

(13 802)

–

98

527

30 535

–

–

–

–

–

31 160

–

–

–

–

–

–

(18 177)

12 983

26 282

–

(16 287)

9 995

3 671

1 297

1 731

19

1 929

1 693

1 205

7 231

15 288

2 434

36 498

8

3 239

4 862

22

45 863

53 994

–

(17 496)

28 455

47 060

–

(18 605)

40 801

99 716

276 773

1 033

101 212

1 693

1 205

7 231

15 288

2 434

547 386

8 655

480 275

4 862

7 731

45 863

547 386

(127)

x

444 499

444 499

5

x

e) Darbîbas jeb operacionålie riskiBankas darbîbå tiek identificéti arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus

zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k¬üdas vai

kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå

kontrole un procedüras u.tml. Banka cenßas saglabåt iespéjamo zemåko

riska lîmeni, vienlaikus tiecoties nepårsniegt sapråtîgu izmaksu lîmeni.

Iekßéjå kontrole Bankas struktürvienîbås un kontrole no Riska vadîbas pår-

valdes puses ir viens no iespéjamo zaudéjumu novérßanas lîdzek¬iem.

Operacionålå riska pårvaldîßanå liela nozîme tiek pieß˚irta automåtiskås

darîjumu kontroles sistémas pilnveidei. Izstrådåjot uzskaites un kontroles

procedüras, tiek noteikti pasåkumi operacionålo risku mazinåßanai.

4. Procentu ienåkumi un izdevumi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2005 2004

Procentu ienåkumi LVL ‘000 LV ‘000

no prasîbåm pret Latvijas Banku

no prasîbåm pret kredîtiestådém

no kredîtiem

no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu

påréjie procentu ienåkumi

Procentu ienåkumi kopå

Procentu izdevumi

par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

par nebanku noguldîjumiem

par pakårtotajåm saistîbåm

påréjie procentu izdevumi

Procentu izdevumi kopå

Procentu ienåkumiem un izdevumiem pak¬auto aktîvu un saistîbu gada vidéjås procentu likmes:

Aktîvi

Prasîbas pret Latvijas Banku

Prasîbas pret kredîtiestådém, neto

Kredîti, neto

Paråda vértspapîri

Påréjie aktîvi, neto

Aktîvi kopå

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Noguldîjumi

pieprasîjuma

termiñnoguldîjumi

Pakårtotås saistîbas

Påréjås saistîbas

Saistîbas kopå

Kapitåls un rezerves

Saistîbas, kapitåls un rezerves kopå

Procentu atdeves starpîba, %

Ieguldîjumu atdeves starpîba, %

386

3 837

13 945

6 203

12

24 383

82

4 665

463

881

6 091

72

1 625

7 554

5 426

–

14 677

74

1 985

123

587

2 760

Méneßa

vidéjais

atlikums

LVL ‘000

21 864

139 776

202 994

102 291

32 698

499 623

8 588

431 824

333 587

98 237

7 323

15 487

463 222

36 401

499 623

2005

Procentu

ienåkumi/

izdevumi

LVL '000

386

3 837

13 945

6 203

–

24 371

82

4 665

1 310

3 355

463

5 210

–

5 210

Vidéjå

procentu

likme

1,77

2,75

6,87

6,06

–

4,88

0,95

1,08

0,39

3,42

6,32

–

1,12

–

1,04

3,76

3,84

Méneßa

vidéjais

atlikums

LVL ‘000

14 082

95 546

101 477

105 739

21 284

338 128

5 145

291 664

234 258

57 406

2 040

13 353

312 202

25 926

338 128

2004

Procentu

ienåkumi/

izdevumi

LVL '000

72

1 625

7 554

5 426

–

14 677

74

1 985

561

1 424

123

–

2 182

–

2 182

Vidéjå

procentu

likme

0,51

1,70

7,44

5,13

–

4,34

1,44

0,68

0,24

2,48

6,03

–

0,70

–

0,65

3,64

3,69

lpp

. 47

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 46

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi

Komisijas naudas ienåkumi

par maksåjumiem klientu uzdevumå

par maksåjumu kartém

par servisa pakalpojumiem klientiem

par skaidras naudas operåcijåm

påréjie komisijas naudas ienåkumi

Komisijas naudas ienåkumi kopå

Komisijas naudas izdevumi

par korespondentbanku pakalpojumiem

par maksåjumu kartém

påréjie komisijas naudas izdevumi

Komisijas naudas izdevumi kopå

6. Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña

Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem

(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas

Kopå

Pe¬ña no pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårdoßanas

Pe¬ña/ (zaudéjumi) no vértspapîru pårdoßanas, kas pe¬ñå

vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Pe¬ña no vértspapîru pårvértéßanas, kas pe¬ñå

vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas

Kopå

Pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas ar citiem finanßu instrumentiem

(Zaudéjumi)/ pe¬ña no citu finanßu instrumentu pårvértéßanas

Kopå

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña kopå

7. Citi parastie ienåkumi

Ienåkumi no lîgumsodiem

Ienåkumi no telpu nomas

Ienåkumi no kredît˚îlu realizåcijas

Citi parastie ienåkumi

Citi parastie ienåkumi kopå

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

4 590

771

849

238

496

6 944

649

452

63

1 164

Koncerns/Banka

2004

LVL '000

3 621

738

499

211

276

5 345

556

466

46

1,068

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

6 642

(751)

5 891

3 030

72

11

3 113

458

(128)

330

9 334

Banka

2004

LVL '000

3 005

(190)

2 815

1 771

(37)

55

1 789

(1 136)

5

(1 131)

3 473

Banka

2005

LVL '000

271

108

–

32

411

Koncerns

2005

LVL '000

271

110

–

32

413

Koncerns/Banka

2004

LVL '000

183

128

135

28

474

8. Administratîvie izdevumi

Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums

Personåla atalgojums

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas

Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi

Reklåmas un mårketinga izdevumi

Ziedojumi

Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces

Starpbanku un citi sakaru izdevumi

Izdevumi darbinieku kvalifikåcijas celßanai

Nekustamå îpaßuma apsaimniekoßanas izdevumi

Citi administratîvie izdevumi

Administratîvie izdevumi kopå

2005. gadå vidéjais Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 466.

Bankas darbinieku skaits un sadalîjums pa kategorijåm:

31.12.2005. 31.12.2004.

Vadîba 8 7

PårvalΩu un noda¬u vadîtåji 75 62

Påréjie darbinieki 391 388

Kopå 474 457

9. Citi parastie izdevumi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2005 2004

LVL ‘000 LVL ‘000

Izdevumi par starpnieku pakalpojumiem 312 216

Citi parastie izdevumi 77 34

Citi parastie izdevumi kopå 389 250

Koncerns

2005

LVL '000

270

5 099

1 214

1 063

813

745

507

467

177

164

1 089

11 608

Koncerns

2004

LVL '000

132

3 883

951

913

735

322

437

512

151

129

757

8 922

Banka

2005

LVL '000

270

5 098

1 214

1 063

813

745

507

467

177

164

1 088

11 606

Banka

2004

LVL '000

132

3 882

951

913

735

322

437

512

151

129

757

8 921

lpp

. 49

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 48

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

10. Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå

Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi pårskata gada såkumå

Uzkråjumi pårskata gada såkumå kopå

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie vispåréjie uzkråjumi

Aktîvu norakstîßanas izdevumi

Uzkråjumi, kas iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå, kopå

Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Vispåréjo (portfe¬a) uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi kopå

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto

Aktîvu norakstîßanas izdevumi

Uzkråjumu samazinåjums valütas kursa svårstîbu rezultåtå

Speciålo uzkråjumu samazinåjums aktîvu norakstîßanas rezultåtå

Uzkråjumu izmaiñas pårskata gadå kopå

Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås

Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi pårskata gada beigås

Uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås kopå

Kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Speciålie Portfe¬a Speciålie Portfe¬a

uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kredîti 876 429 668 1 026

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu – – 226 –

Uzkråtie ienåkumi – – 9 –

Påréjie aktîvi – – 7 –

Kopå 876 429 910 1 026

11. Nodok¬i

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2005 2004

LVL ‘000 LVL ‘000

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 20 590 9 345

Teorétiski apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 3 089 1 402

Paståvîgås atß˚irîbas 149 86

Nodok¬a atlaides (619) (267)

Faktiskie uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi par pårskata gadu 2 619 1 221

Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok¬a korekcija (29) 13

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi kopå 2 590 1 234

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

910

1 026

1 936

414

–

6

420

(207)

(597)

(13)

(817)

(397)

7

74

(315)

(631)

876

429

1 305

Koncerns/Banka

2004

LVL '000

1 216

769

1 985

394

362

9

765

(302)

(105)

(7)

(414)

351

(2)

(31)

(367)

(49)

910

1 026

1 936

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ins:

31.12.2005. 31.12.2004.

Nodok¬a apré˚ina Nodok¬a apré˚ina

summa, kas pak¬auta Nodok¬a summa, kas pak¬auta Nodok¬a

laika atß˚irîbåm likme laika atß˚irîbåm likme

LVL ‘000 LVL ‘000

Pamatlîdzek¬u atlikußås vértîbas starpîba finanßu

gråmatvedîbå un nodok¬u vajadzîbåm 2 948 15% 2 397 15%

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve 1 861 1 848

Portfe¬a uzkråjumi un citas uzkråtås saistîbas (710) (1 273)

Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto (89) 80

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas 4 010 601 3 052 458

2005 2004

LVL ‘000 LVL ‘000

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada såkumå 458 600

Palielinåjums, kas iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå 141 97

Palielinåjums/ (samazinåjums), kas attiecinåts uz pårvértéßanas rezervi paßu kapitålå 2 (239)

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada beigås 601 458

Nodok¬u kustîbas pårskats:

Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå

ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma

nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2004. nodok¬a (saistîbas)

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts

31.12.2004. nodok¬u

pårmaksa/ (saistîbas)

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts/ (atgüts)

31.12.2005. nodok¬u

pårmaksa/ (saistîbas)

12. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL’000

Kase 3 671 3 774

Prasîbas pret Latvijas Banku 37 130 15 096

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm kopå 40 801 18 870

(522)

(1 124)

(13)

1 883

224

(2 477)

29

1 186

(1 038)

–

(881)

–

881

–

(1 059)

–

1 059

–

(74)

(1 282)

–

1 220

(136)

(1 465)

–

1 526

(75)

(3)

390

–

(125)

262

92

(39)

(301)

14

–

(51)

–

51

–

(113)

(1)

114

–

Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums 2005.

gada 31. decembrî.

Péc Latvijas Bankas norådîjumiem apré˚inåtais vidéjais korespondentkon-

ta atlikums Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas Bankas

padomes noteikto 8% (4%) rezervju prasîbu apméru, kas tiek noteikts

atbilstoßi piesaistîto lîdzek¬u apméram. 2005. gada 31. decembrî Banka

bija izpildîjusi ßîs rezervju prasîbas.

lpp

. 51

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 50

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

13. Prasîbas pret kredîtiestådém

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL’000

Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 78 637 148 991

Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 18 391 9 715

Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 2 688 5 684

Prasîbas pret kredîtiestådém kopå 99 716 164 390

Prasîbas pret kredîtiestådém

OECD Citås Kopå Kopå

re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Korespondentkontu atlikumi

Diennakts noguldîjumi

Droßîbas depozîti

Termiñnoguldîjumi

Prasîbas pret

kredîtiestådém kopå

Prasîbu pret kredîtiestådém koncentråcijas risks:

31.12.2005. 31.12.2004.

Atlikumi virs 15 000 000 LVL skaits skaits

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 1 4

Atlikumi no 5 000 000 lîdz 15 000 000 LVL

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 6 7

Citu valstu kredîtiestådes 1 –

Atlikumi lîdz 5 000 000 LVL

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 19 13

Citu valstu kredîtiestådes 26 23

Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 6 8

Kopå

Citu valstu kredîtiestådes 27 23

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 26 24

Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 6 8

2005. gada 31. decembrî Banka bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas

ar 23 (24) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém, 5 (8) Latvijå

re©istrétåm kredîtiestådém un 28 (26) citås valstîs re©istrétåm kredît-

iestådém.

21 646

46 604

–

10 387

78 637

459

745

605

879

2 688

17 457

–

–

934

18 391

39 562

47 349

605

12 200

99 716

49 236

48 432

289

66 433

164 390

14. Kredîti

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Kredîti LVL ‘000 LVL ‘000

Hipotekårie kredîti privåtpersonåm måjok¬a iegådei

Izmantoto kredîtlîniju atlikumi

Påréjie hipotekårie kredîti

Klientu noré˚inu kontu debeta atlikumi

Finanßu lîzings

Maksåjumu karßu debeta atlikumi

Droßîbas depozîti

Citi kredîti

Kredîti kopå

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Kredîti, neto

Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida:

Koncerns/Banka Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Aizñéméja veids LVL ‘000 LVL ‘000

Privåtuzñémumi

Bankas darbinieki

Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas

Paßvaldîbu uzñémumi

Citas privåtpersonas

Kredîti kopå

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Kredîti, neto

152 687

37 713

35 295

2 078

687

495

128

48 995

278 078

(1 305)

276 773

70 537

17 095

13 812

564

971

653

113

36 095

139 840

(1 694)

138 146

92 453

4 232

–

142

181 251

278 078

(1 305)

276 773

49 139

2 766

313

191

87 431

139 840

(1 694)

138 146

Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu

apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav

saistîta ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu

kapitåla. Savukårt visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu

kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla.

2005. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekßminétås prasîbas

par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu.

Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas (atzîßanas) principa:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Procentu uzkråjumu princips LVL ‘000 LVL ‘000

Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 277 223 139 124

Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 855 716

Kredîti kopå 278 078 139 840

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (1 305) (1 694)

Kredîti, neto 276 773 138 146

lpp

. 53

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 52

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Tautsaimniecîbas nozare* LVL ‘000 LVL ‘000

Tirdzniecîba

Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana

Büvniecîba

Finanßu starpniecîba

Rüpniecîba

Transports un sakari

Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba

Citas pakalpojumu nozares

Påréjås nozares

Uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå, bruto

* Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz 1 gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu Banka nosaka péc aizñéméja darbîbas veida, savukårt

kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par 1 gadu, – péc izsniegtå aizdevuma mér˚a (péc tås nozares, kuras attîstîbai tas izsniegts).

Visas finanßu lîzinga prasîbas izriet no transporta lîdzek¬u lîzinga. Finanßu

lîzinga prasîbas uzrådîtas atbilstoßi noslégtajiem lîguma termiñiem.

Bankas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru sadalîjums péc ieguldîjuma veida:

31 616

24 138

15 599

9 285

3 783

3 553

1 834

873

1 914

92 595

16 805

14 200

5 607

2 062

2 625

4 097

203

1 355

2 376

49 330

Finanßu lîzinga prasîbas:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Ieguldîjumi finanßu lîzingå, bruto LVL ’000 LVL ‘000

no 1 lîdz 5 gadiem 743 1 041

Ieguldîjumi finanßu lîzingå kopå, bruto 743 1 041

Atskaitot nenopelnîtos procentu ienåkumus (50) (67)

Finanßu lîzinga prasîbas, bruto 693 974

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (6) (3)

Finanßu lîzinga prasîbas kopå, neto 687 971

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Vértspapîru, kas Vértspapîru, kas

pe¬ñå vai zaudéjumos pe¬ñå vai zaudéjumos

Pårdoßanai tiek uzskaitîti péc Pårdoßanai tiek uzskaitîti péc

pieejamie patiesås vértîbas, pieejamie patiesås vértîbas,

vértspapîri portfelis vértspapîri portfelis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri

Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri

OECD re©iona valstu emitenti

Centrålo valdîbu paråda vértspapîri

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Citu valstu emitenti

Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri

Paßvaldîbu paråda vértspapîri

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Finanßu institüciju vértspapîri

Valsts uzñémumu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu kopå

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu, neto

15. Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

2 089

615

–

39 418

1 031

8 015

1 860

23 975

805

2 539

20 865

101 212

–

101 212

–

–

–

–

99

247

–

623

64

–

–

1 033

–

1 033

8 296

521

6 748

32 718

387

7 799

1 616

12 629

1 113

3 483

22 930

98 240

(235)

98 005

–

–

–

–

–

251

56

973

55

107

726

2 168

–

2 168

lpp

. 55

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 54

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Likviditåtes Investîciju uz neno- Likviditåtes Investîciju uz neno-

portfelis teiktu laiku portfelis portfelis teiktu laiku portfelis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri

Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri

OECD re©iona valstu emitenti

Centrålo valdîbu paråda vértspapîri

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Citu valstu emitenti

Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri

Paßvaldîbu paråda vértspapîri

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Finanßu institüciju vértspapîri

Valsts uzñémumu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu kopå

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu, neto

Bankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfe¬a sadalîjums:

2005. gada 31. decembrî Banka bija ie˚îlåjusi Latvijas centrålås valdîbas

paråda vértspapîrus bilances vértîbå 479 (1 962) tükst. latu repo darîjuma

veikßanai.

2005. gada 31. decembrî visi Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu tika kotéti birΩås. Arî 2004. gada 31. decembrî visi

Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tika

kotéti birΩås, izñemot viena privåtuzñémuma paråda vértspapîrus 1 589

tükst. latu apmérå.

Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo

finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu

valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem

sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir

ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.

Årvalstu valütas maiñas spot darîjumu rezultåts ir atspogu¬ots bilances posteños “påréjie aktîvi” un “påréjås saistîbas”.

2004. gada 8. martå Banka iegådåjås 100% kapitåla da¬u uzñémumå SIA

“Hanzas 16a”, kura darbîbas veids ir operåcijas ar nekustamo îpaßumu.

Meitas uzñémuma iegådes mér˚is bija uzñémumam piederoßå zemes ga-

bala iegåde. Kopéjå iegådes cena bija 702,6 tükst. latu. Meitas uzñému-

ma pamatkapitåls ir 130 tükst. latu, bet paßu kapitåls, ieskaitot kapitalizé-

jamo parådu, iegådes brîdî bija 125 tükst. latu. Iegådes cenas pår-

sniegums pår paßu kapitålu ir attiecinåts uz zemes gabala vértîbu. 2004.

gada aprîlî Banka ieguldîja vél 5 tükst. latu, apmaksåjot atlikußås kapitåla

da¬as. SIA “Hanzas 16a” juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.

–

615

–

37 354

–

–

–

–

–

–

–

37 969

–

37 969

2 089

–

–

2 064

1 031

8 015

1 860

23 975

805

2 539

20 865

63 243

–

63 243

496

521

5 228

32 718

–

–

–

–

–

–

–

38 963

–

38 963

7 800

–

1 520

–

387

7 799

1 616

12 629

1 113

3 483

22 930

59 277

(235)

59 042

16. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

2005. un 2004. gada 31. decembrî visi Bankas ieguldîjumi akcijås ir klasificéti

kå pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi.

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

BirΩå kotétås BirΩå nekotétås BirΩå kotétås BirΩå nekotétås

akcijas akcijas akcijas akcijas

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Årvalstu uzñémumu akcijas 1 662 31 731 31

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu kopå 11 666622 3311 773311 3311

17. Atvasinåtie lîgumi

Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba

Prasîbas Saistîbas

Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/

Banka Banka Banka Banka Banka Banka

31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2004.

Årvalstu valütas

maiñas darîjumi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Spot darîjumi 5 969 7 941 53 18 3 –

Atvasinåtie lîgumi

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 1 056 5 943 5 205 2 3

Valütas mijmaiñas darîjumi 154 890 22 897 1 107 14 610 1 271

Årvalstu valütas

maiñas darîjumi kopå 161 915 36 781 1 165 237 615 1 274

Procentu likmju atvasinåtie lîgumi

BirΩå tirgotie nåkotnes

lîgumi, pårdotie 38 413 16 292 2 39 130 34

Procentu likmju atvasinåtie

lîgumi kopå 38 413 16 292 2 39 130 34

18. Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå

Bankas lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås:

Uzñéméjdarbîbas Iegådes Kapitåla Iegådes Kapitåla

veids vértîba da¬a vértîba da¬a

31.12.2005. 31.12.2004.

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå LVL ‘000 (%) LVL ‘000 (%)

A/s “AB Konsultåcijas” Konsultatîvie pakalpojumi 12 30% 12 30%

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu

pamatkapitålå kopå 12 12

19. Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå

lpp

. 57

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 56

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

20. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Nemateriålie aktîvi

Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem

Nemateriålie aktîvi kopå

Zeme

‰kas un îpaßuma uzlabojumi

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi

Transporta lîdzek¬i

Biroja aprîkojums

EDA iekårtas

Påréjie pamatlîdzek¬i

Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem

Pamatlîdzek¬i kopå

Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i to atlikußajå vértîbå kopå

Izmaiñas Koncerna un Bankas nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñe-

mot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:

Kopå,

‰kas un Nomåtå atskaitot

Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa

aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

2005. gada 1. janvårî

Pårskata gadå iegådåtie

Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie

2005. gada 31. decembrî

2005. gada 1. janvårî

Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums

Nolietojuma norakstîßana

2005. gada 31. decembrî

2005. gada 1. janvårî

2005. gada 31. decembrî

Nolietojuma likme

(lineårå metode)

993

212

1 205

131

4 070

544

368

680

1 395

43

7 231

8 436

423

366

789

131

4 258

564

276

899

1 752

56

7 936

8 725

887

784

(3)

1 668

464

214

(3)

675

423

993

20%

131

–

–

131

–

–

–

–

131

131

–

4 555

14

–

4 569

297

202

–

499

4 258

4 070

5,5%

732

97

(73)

756

168

116

(72)

212

564

544

10–25%

469

197

(46)

620

193

94

(35)

252

276

368

20%

4 910

347

(91)

5 166

2 259

908

(76)

3 091

2 651

2 075

10–33%

11 684

1 439

(213)

12 910

3 381

1 534

(186)

4 729

8 303

8 181

21. Ieguldîjumu îpaßumi

Izmaiñas Koncerna un Bankas ieguldîjumos nekustamajå îpaßumå:

Koncerns Banka

Zeme ‰kas Kopå Zeme ‰kas Kopå

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Såkotnéjå vértîba 2005. gada 1. janvårî

Pårskata periodå iegådåtie

Såkotnéjå vértîba 2005. gada 31. decembrî

Uzkråtais nolietojums 2005. gada 1. janvårî

Pårskata periodå apré˚inåtais nolietojums

Uzkråtais nolietojums 2005. gada 31. decembrî

Atlikusî vértîba 2005. gada 1. janvårî

Atlikusî vértîba 2005. gada 31. decembrî

Nolietojuma likme

(lineårå metode)

10 070

4 003

14 073

–

–

–

10 070

14 073

2 136

50

2 186

162

109

271

1 974

1 915

5%

12 206

4 053

16 259

162

109

271

12 044

15 988

9 370

4 003

13 373

–

–

–

9 370

13 373

2 136

50

2 186

162

109

271

1 974

1 915

5%

11 506

4 053

15 559

162

109

271

11 344

15 288

2005. gada 31. decembrî Bankas ieguldîjumu îpaßumu tirgus vértîba bija

50 758 (44 967) tükstoßi latu, savukårt Koncerna ieguldîjumu tirgus vértî-

ba bija 52 372 (46 581) tükstoßi latu.

Péc Bankas vadîbas ieskatiem, nekustamå îpaßuma ticamåkå tirgus vértîba

tika noteikta, pamatojoties uz vairåku neatkarîgu nekustamå îpaßuma

vértétåju iesniegtajiem novértéjumiem. Nekustamo îpaßumu pårdoßanas

vértîba var atß˚irties no noteiktås tirgus vértîbas, jo ßådu nekustamo

îpaßumu tirgus nav pietiekami attîstîts.

Nomas un îres ienåkumi 2005. gadå no ieguldîjumu îpaßumiem bija

164 tükstoßi latu, t.sk. izdevumi ienåkumus nenesoßu ieguldîjumu îpaßu-

mu uzturéßanai – 26 tükstoßi latu.

22. Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Nåkamo periodu izdevumi 245 78

Påréjie uzkråtie ienåkumi 13 –

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi kopå 258 78

23. Påréjie aktîvi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Maksåjumu karßu klîringa atlikumi 194 288

Pårdoßanai paredzétais îpaßums, neto 35 23

Spot darîjumu rezultåts 53 18

Citi îstermiña aktîvi, neto 61 481

Påréjie aktîvi, neto 343 810

lpp

. 59

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 58

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

24. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Saistîbas pret Latvijas Republikå re©istrétåm kredîtiestådém 6 016 2 404

Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 2 139 2 427

Saistîbas pret Latvijas Banku 500 1 982

Saistîbas pret OECD valstîs re©istrétåm kredîtiestådém – 1 381

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8 655 8 194

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 5 955 6 212

Repo darîjums 500 1 982

Diennakts depozîti 2 200 –

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8 655 8 194

25. Noguldîjumi

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2005. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2004.

Noguldîtåja veids LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Privåtuzñémumi

Privåtpersonas

Valsts uzñémumi

Centrålås valdîbas

Paßvaldîbas

Finanßu institücijas

Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas

Noguldîjumi kopå

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2005. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2004.

Noguldîtåju rezidences vieta LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Rezidenti 49 183 49 190 26 818 26 824

Nerezidenti 431 085 431 085 356 043 356 043

Noguldîjumi kopå 480 268 480 275 382 861 382 867

427 843

46 980

3 652

–

1 100

509

191

480 275

427 836

46 980

3 652

–

1 100

509

191

480 268

348 568

28 577

2 965

1 073

1 001

525

152

382 861

348 574

28 577

2 965

1 073

1001

525

152

382 867

26. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai 281 247

Påréjie uzkråtie izdevumi 1 218 448

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi kopå 1 499 695

27. Påréjås saistîbas

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Nenoskaidrotås summas 282 14 192

Påréjås nodok¬u saistîbas 117 136

Nauda ce¬å 77 –

Maksåjamås dividendes 1 1

Citas saistîbas 505 70

Påréjås saistîbas kopå 982 14 399

28. Årpusbilances posteñi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

Iespéjamås saistîbas LVL ‘000 LVL ‘000

Galvojumi un garantijas

Akreditîvi

Iespéjamås saistîbas kopå

Saistîbas pret klientiem

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

Neizmantotås kredîtlînijas

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti

Noslégtie lîgumi par nemateriålo aktîvu iegådi

Noslégtie lîgumi par påréjo pamatlîdzek¬u iegådi

Saistîbas pret klientiem kopå

Iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem kopå

Postenî “Nenoskaidrotås summas” vairs nav iek¬autas sañemtås naudas

pårskaitîjumu summas, kuru apjoms 2004. gada 31. decembrî bija

13 468 tükstoßi latu un kuråm atbilstoßi Bankas naudas pårskaitîjumu

uzraudzîbas procedüråm bija nepiecießams veikt papildu izmekléßanu

attiecîbå uz to izcelsmi. Minétie naudas lîdzek¬i tika pårskaitîti, izpildot

spékå ståjußos tiesas nolémumu.

Aktîvi pårvaldîßanå 4 099 (6 685) tükstoßu latu apmérå iek¬auj kredîtus,

kas izsniegti, izmantojot klientu uzticétos lîdzek¬os. Par kredîtrisku un

citiem riskiem, kas saistîti ar ßådi izsniegtiem kredîtiem, atbild klients, kurß

ßos lîdzek¬us uzticéjis Bankai.

4 562

2 333

6 895

23 030

17 982

2 197

27

–

43 236

50 131

3 297

1 813

5 110

12 658

9 709

1 963

218

29

24 577

29 687

31. Darîjumi ar saistîtåm personåm

31.12.2005. 31.12.2004.

Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi

Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti LVL ‘000 LVL ‘000

Vadîbai 600 3-10% 605 4-10%

Saistîtåm juridiskåm personåm 1 946 6-18% 1 377 4-9%

Citåm saistîtåm privåtpersonåm 518 3-24% 465 4-13%

Kredîti saistîtåm personåm kopå 3 064 2 447

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 310 3-24% 92 4-10%

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (187) (171)

Kredîti un pieß˚irtie,

bet vél neizmaksåtie kredîti kopå, neto 3 187 2 368

Procentos no paßu kapitåla, % (skat. 34. pielikumu) 6,99 7,47

lpp

. 61

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 60

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

29. Pakårtotås saistîbas

% no visa Lîguma Lîguma

Aizdevuma Uzkråtie subordinétå Procentu noslégßanas atmaksas

apmérs procenti kapitåla likme Valüta datums datums

Aizdevéjs LVL ‘000

Multicross LLC

Euro swiss LLC

Lielåkie aizdevéji kopå

Påréjie aizdevéji

rezidenti

nerezidenti

Påréjie aizdevéji kopå

Kopå

Påréjo aizdevéju da¬a (katram aizdevéjam atseviß˚i) nepårsniedz 10% no subordinétå kapitåla kopsummas.

30. Apmaksåtais pamatkapitåls

Bankas lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas:

31.12.2005. 31.12.2004.

Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå

pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla

LVL ‘000 LVL ‘000

O¬egs Fi¬s 6 967 46,45 6 881 45,88

Saistîto akcionåru grupa

Ernests Bernis 6 813 45,42 6 727 44,85

Nika Berne 154 1,03 154 1,03

Kopå saistîto akcionåru grupa 6 967 46,45 6 881 45,88

2004. gadå Banka sañéma subordinétos aizdevumus 13 milj. ASV dolåru

apmérå. Subordinétie aizdevumi ir iek¬auti Bankas paßu kapitåla apré˚ina

otrajå lîmenî. Aizdevéjiem saskañå ar noslégto subordinétå aizdevuma

lîgumu nosacîjumiem nav tiesîbu prasît ßo aizdevumu pirmstermiña

atmaksu un nav tiesîbu pårvérst subordinétos aizdevumus Bankas

pamatkapitålå.

Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét

Koncerna darbîbu, padomes un valdes locek¬i, vadoßie darbinieki, viñu

tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un

Koncerna radniecîgie un saistîtie uzñémumi.

2005. gada 31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija

1 488 (629) tükst. latu.

Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek

maksåti atbilstoßi Bankas piedåvåtajai standarta procentu likmei.

Banka saistîtåm personåm ir izsniegusi arî garantijas par American Express

kredîtkartém 12 (10) tükst. latu apmérå.

2004. gadå Latvijas Republikas Valsts ieñémumu dienests (VID) Bankå

veica nodok¬u pårbaudes par 2002. un 2001. gadu. 2004. gada 2. jülijå

no VID tika sañemts lémums, kurå tas ir ierosinåjis veikt labojumus ßo

periodu nodok¬u apré˚inåßanå, kå rezultåtå ir apré˚inåti papildu nodok¬i

un soda naudas 597 tükst. latu apmérå.

Banka nepiekrita papildu nodok¬u apré˚inam un soda naudåm 553 tükst.

latu apmérå un ir pårsüdzéjusi ßo VID lémumu likumdoßanå noteiktajå

kårtîbå.

Administratîvå rajona tiesa 2005. gada 6. jülijå izskatîja Aizkraukles

bankas südzîbu par VID ©eneråldirektora lémumu noteikt kredîtiestådei

papildu apmaksåt uzñémuma ienåkuma nodokli un soda naudas. Tiesa

péc bütîbas apmierinåja Bankas prasîbu un atcéla visus VID lémumus, ar

kuriem Bankai nepamatoti tika papildu apré˚inåts uzñémuma ienåkuma

nodoklis un noteiktas soda naudas, kas kopumå bija 530 tükstoßi latu.

Minétais tiesas spriedums ir ståjies likumîgå spékå.

Procentu ienåkumi un izdevumi darîjumos ar saistîtåm personåm:2005. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais

pamatkapitåls bija 15 milj. (15 milj.) latu. Bankas pamatkapitålu veido

tikai parastås akcijas ar balsstiesîbåm. Vienas akcijas nominålvértîba ir

150 (150) latu.

2005. gada 31. decembrî Bankai bija 119 (146) akcionåri, tajå skaitå

22 (28) juridiskås un 97 (118) privåtpersonas, ar kopéjo akciju skaitu

100 000.

Bankas valdes locek¬iem tießå veidå pieder 92,13% (90,99%) no Bankas

pamatkapitåla un padomes locek¬iem – 4,35% (4,35%) no Bankas

pamatkapitåla.

2 965

2 965

5 930

385

1 394

1 779

7 709

2

13

15

2

5

7

22

38,46

38,46

76,92

5,00

18,08

23,08

100

6,30

5,50

7,50

7,50

USD

USD

USD

USD

USD

USD

USD

24.08.2004.

02.11.2004.

09.08.2004.

02.08.2004.

27.08.2009.

01.12.2009.

10.08.2009.

10.08.2009.

2005 2004

LVL ‘000 LVL ‘000

Procentu ienåkumi 135 85

Procentu izdevumi 23 11

32. Nauda un tås ekvivalenti

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2005. 31.12.2004.

LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 40 801 18 870

Prasîbas pret kredîtiestådém 95 822 148 027

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (8 655) (8 194)

Nauda un tås ekvivalenti kopå 127 968 158 703

33. Iespéjamås nodok¬u saistîbas

lpp

. 62

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

lpp

. 63

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I REV

IDEN

TUZI

ˆO

JUM

S

34. Kapitåla pietiekamîba

Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir apré˚inåts saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem par banku kapitåla pietiekamîbas rådîtåja

apré˚inåßanu.

31.12.2005. 31.12.2004.

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi LVL ‘000 LVL ‘000

Apmaksåtais pamatkapitåls

Akciju emisijas uzcenojums

Rezerves kapitåls

Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña

Nemateriålie aktîvi

Pårskata perioda auditétå pe¬ña (kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai)

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve (55%)

Subordinétais kapitåls (80%)

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi kopå

Paßu kapitåls kopå

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba

Pozîcijas riska kapitåla prasîba

Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba

Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma

Kapitåla prasîbu kopsumma, 8%

Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)

Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)

35. Tiesvedîbas

15 000

255

1 500

9 525

(1 202)

15 000

40 078

870

4 625

5 495

45 573

28 854

755

1 154

16

1 925

30 779

11,85

8,00

15 000

255

1 500

3 413

(789)

6 112

25 491

864

5 366

6 230

31 721

19 189

60

767

10

837

20 026

12,67

8,00

Parastås komercdarbîbas gaitå Banka ir iesaistîjusies atseviß˚os tiesvedîbas

procesos, kas ir saistîti ar parådu piedziñu, nodroßinåjuma saglabåßanu

kreditéßanas ietvaros atseviß˚iem darîjumiem. Bankas vadîba ir pårliecinå-

ta, ka lîdz 2005. gada 31. decembrim ierosinåtås tiesvedîbas neizraisîs

bütiskus zaudéjumus Koncernam.

SIA “Ernst & Young Baltic”11. novembra krastmala 23

Rîga, LV-1050Latvija

Tålr.: +371 7043801Fakss: +371 7043802

AS "Aizkraukles banka" akcionåriem

Més esam veikußi AS Aizkraukles banka un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå – Koncerns) 2005. gada konsolidéto finanßu

pårskatu un AS Aizkraukles banka (turpmåk tekstå – Banka) 2005. gada finanßu pårskatu, kas atspogu¬oti no 31. lîdz 62. lappusei,

revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Koncerna un Bankas 2005. gada 31. decembra bilanci, 2005. gada pe¬ñas un zaudéjumu

apré˚inu, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskatu, naudas plüsmas pårskatu un attiecîgos pielikumus. Par ßiem finanßu pårskatiem ir

atbildîga Bankas vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko izsakåm par ßiem finanßu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto

revîziju.

Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti

nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku k¬üdu.

Revîzija ietver finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertås informåcijas pamatojuma pårbaudi izlases

veidå. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu

pårskatu satura izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktå revîzija ir devusi pietiekamu pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai.

Müsupråt, iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna un Bankas finansiålo ståvokli 2005.

gada 31. decembrî, kå arî tås darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu 2005. gadå saskañå ar Starptautisko gråmatvedîbas standartu

valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem.

Ernst & Young Baltic SIA

Licence Nr. 17

Diåna Krißjåne

Personas kods: 250873-12964

LR zvérinåta revidente

Sertifikåts Nr. 124

Rîgå, 2006. gada 20. februårî

Revidentu ziñojums

AunsLai arî jüs reti uztrauc sî-

kumi, nauda ßajå ziñå ir izñémums. To dikté stipri

izteiktå nepiecießamîba bütneatkarîgam. Ja jums ir parådi, jüs patssevi iesédinåt parådnieku cietumå unjütaties kå nomåkts güsteknis, kamérjüsu saldo atkal nek¬üst pozitîvs. Tadgan jüs dejojat un priecåjaties! Naudajums sniedz brîvîbas sajütu, tåpéc pretfinanßu jautåjumiem izturaties nopietni.

Horoskops. Jüsu bizness un finanses

VézisJüsu domåßanas veids nav ori©inåls, jums ir nosliece uz

pårbaudîtåm lietåm un risinåju-miem, tåpéc nevajadzétu iejüg-

ties personiskajå bizneså. Labåk strådåtsakårtotå, stabilå sistémå, pilnveidojotdarba metodes un iemantojot kolé©u cie-ñu. Péc savas iekßéjås pårliecîbas jüs esatkarotåjs, tåpéc esat gatavs sliktåkajam.Uztraucoties, ka jüsu ©imenei kådå dienåvar nepietikt lîdzek¬u maizes riecienam, jüsesat spéjîgs sakråt pat veselu bagåtîbu.Taçu, lai baudîtu dzîvi, jums beidzot jå-pårståj par visu uztraukties!

SvariJums ir nosliece

ß˚iesties ar naudu, par to pat nedomåjot,

îpaßi, ja tas skar izklaidi – jüs dievinåtnakts dzîvi! Jums nepiecießama finanßudisciplîna – cieniet naudu, atverietuzkråjuma kontu! Pretéjå gadîjumåjüsu izdevumi daΩådåm izklaidém“aprîs” visas jüsu cerîbas par laimîgufinanßu nåkotni.

MeΩåzisJüs labi orientéjaties

finanßu lietås, tåpéc liela banka, apdroßinåßanas vai

investîciju uzñémums ir veik-smîga izvéle paßrealizåcijai. Kå zemeszîme un îsts darbarü˚is jüs apzinåtiesceltniecîbas nozîmîgumu, tåpéc biz-ness, saistîts ar nekustamo îpaßumu unceltniecîbu, jums büs îpaßi piemérots.Bet zinåma MeΩåΩa saistîba ar kauliemun zobiem var kalpot par ˚îlu veiksmî-gai zobårsta vai ortopéda karjerai.

VérsisFinanßu jomå jüs neesat

spélmanis. Jüsu attieksme pret naudu ir konservatîva,

ar ko jåsaprot ilgtermiña ieguldîju-mi un paståvîgi ienåkumi. Jums svarîgijusties pasargåtam, piedzîvojumi navdomåti jums. Taçu ßajå ainå ir viensmelnais plankums – jüsu izdaudzinåtåietiepîba! Skrienot ar pieri sienå, jüsvarat nesaskatît labas iespéjas. Nav slik-ti büt praktiskam – ßî îpaßîba jüs pasar-gås, taçu kådreiz jüsu nepiekåpîba varjums dårgi maksåt.

LauvaApbrînojami, taçu taisît kar-

jeru jums daΩreiz var bütprobléma. Dzîvojat ar pår-liecîbu, ka esat dzimis ka-

ralis, tåpéc jums bieΩi vien pietrükstpacietîbas metodiski virzîties uz priekßu.Jums nenåktu par sliktu nogaidît brîdi,kad jüsu spéjas pamanîs un novértéspriekßniecîba. Ja nevélaties strådåt citulabå, k¬üstiet pats sev saimnieks. Zi-nåms, ka Lauvas k¬üst par labiem aktie-riem, iespéjams arî veiksmîgi veidotsavu biznesu.

SkorpionsPateicoties unikålajåm spé-jåm visu kontrolét, jüs viegliso¬ojat augßup pa karjeras

kåpném. Jüsu pårbaudîtais ce¬ß uzpanåkumiem – tå ir cîtîga darba, talan-tîgu manevru un netveramas varas ma-©ijas kombinåcija. Jüsu iedzimtais aiz-domîgums atvairîs konkurentu uzbru-kumus, bet spéja manipulét aizvedîsîstajå laikå uz îsto vietu. Un pårtrauku-mos starp darbiem jüs neatlaidîgi cen-tîsities pierådît, ka jüs esat tas, kurßkontrolé, nevis kåds kontrolé jüs!

ËdensvîrsDaba jüs apveltîjusi ar analîtisku pråtu un spéju lo©iski spriest,

un tas palîdzés jums virzîties pakarjeras kåpném jomås, kas saistîtas

ar augstajåm tehnolo©ijåm. Tå kåßådam darbam parasti raksturîgas da-Ωåda veida garantijas un labs atalgo-jums un jums patîk uz lo©iku balstîtiuzdevumi, jüs gaida panåkumi ßajå biz-neså. Jüs alkstat ßo pasauli pårveidot,nevis iedzîvoties. Tåpéc nekas jüsnekaitina vairåk kå cilvéki, kas karjeruizvéléjußies naudas dé¬.

DvîñiJüsu talants – prasme kontaktéties. Jomas, kur nepiecießams cilvéciskais

kontakts: vai tå bütu pårdoßana vaipirkßana, ir jüsu “jåjamzirdziñß”. Jüsutalants ir dai¬runîba – aktîvs, kas jumsnoderés biznesa vadîbas, mårketingaun pårdoßanas sférå. Pat sañemot pa-augstinåjumu, jüs nesåksiet aizsédétieskabinetå, bet meklésiet arvien jaunuskontaktus ar visu pasauli.

JaunavaJüsu vienîgå finanßu våjîba – nosliece uz spéli. Lai kom pensétu dzîves stabilitåti, jüs

mekléjat piedzîvojumus, pieß˚irotasumiñu finanßu jomå. DaΩas Jaunavasgüst panåkumus kå profesionåli spél-mañi, ja spélé pieméro savas analîtiskåsspéjas un ievéro étiku, kas raksturîgamierîgåkåm profesijåm. Nav jau sliktipaspélét gan ßeit, gan tur, taçu nespé-léjiet “uz visu banku”, ja neesat spéleslietpratéjs!

StrélnieksFinanßu jautåju-

mos jüs esat pår liecinåts optimists.

Kas attiecas uz pirkumiem un azart-spélém, jüs nedaudz esat ß˚érdétåjs.Jüs domåjat: “Ai, drîz k¬üßu bagåts!”Tå jüs attaisnojat savus zaudéjumuszirgu skrießanas sacensîbås vai psiho-lo©iski uzmundriniet sevi, kad kårtéjoreizi esat iztéréjis visu kredîtu no savasmaksåjumu kartes. Pråtîgums pie jumsdodas pa apkårtce¬iem!...

ZivisSlavenåko Zivju sarakstå dominé måkslas pasaules

cilvéki. Bet kas notiek artiem, kas nav tik slaveni? Ir daΩi pår-baudîti varianti. Pirmkårt, viss, kam irjebkåda saistîba ar zivîm un üdeni.Jums piemérots darbs, kas saistîts aralkoholu radoßå vai sociålå plåksné,pieméram, bårmeña vai aldara darbs.Treßkårt, jums labi veiktos farmåcijå.Medikamenti – tå ir Zivju joma.

Aizkraukles banka

Elizabetes iela 23, Rîga, LV-1010, Latvija

Klienta lînija: +371 777 5555

Tålr.: +371 777 5222; fakss: +371 777 5200

www.ab.lv e-mail: bank@ab.lv