Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti un to izmantošana

LZA AKADĒMIĶE BAIBA RIVŽA

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA PROJEKTS“AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMU IZVĒRTĒŠANA UN PRIEKŠLIKUMI KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAI“VIENOŠANĀS NR.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001

10.09.2012. LAPA

Ziņojuma saturs1. Projekta īstenošanas gaita2. MK noteikumi par augstskolu, koledžu un

studiju virzienu akreditāciju3. Augstākās izglītības studiju programmu

starptautiskās konkurētspējas izvērtējums4. Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

Projekta īstenošanas gaita

Projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti• Eksperti novērtējuši 28 studiju virzienus,

tai skaitā sadalot studiju programmas trijās grupās un sniedzot ieteikumus studiju programmu pilnveidošanai. Vērtēšanā dalību ņēma 237 eksperti

• Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti prezentēti visu 28 studiju virzienu augstskolu pārstāvjiem, ziņojumi nosūtīti AII pārstāvjiem, kuri snieguši komentārus

• Ziņojumi par projekta īstenošanu vairākās konferencēs un semināros, tai skaitā Latvijas Augstskolu profesoru asociācijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, Rīgas Stradiņa universitātē, TV, radio pārraidēs u.c.

Nr Studiju programmas virziens Vēr-tētas I % II % III %

Potenciālās izmaiņas

Apvienrez.

IIIgr Kopā

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

12

1 Izglītība, t.sk. pedagoģija un sports 74 33 45 30 40

11

15

4 11 62

2 Māksla 40 20 75 8 20

2 5 - 2 5

3 Reliģija un teoloģija 11 11 100

- - - - - - 1

4 Vēsture, filozofija 11 7 64 4 36

- - - - -

5 Valodu un kultūras studijas (izņemot tulkošanu), dzimtās valodas studijas un valodu programmas

33 31 94 2 6 - - - 2* 35/37*

6 Tulkošana 17 8 47 7 41

2 12

1 2 30

7 Psiholoģija 16 10 63 2 12

4 25

- 4 10

8 Socioloģija, politoloģija, antropoloģija 25 23 92 2 8 - - - - -9 Ekonomika 51 27 53 22 4

32 4 - 2 9

10 Informācijas un komunikāciju zinātnes 24 21 88 2 8 1 4 - 1 511 Vadība un administrēšana, nekustamo

īpašumu pārvaldība136 55 40 62 4

619

14

- 19 30

12 Tiesību zinātnes 38 33 87 - - 5 13

- 5 10

13 Dzīvās dabas zinātnes 7 6 86 1 14

- - - - -

14 Ģeogrāfija un zemes zinātnes 6 6 100

- - - - - - 2

15 Ķīmija 10 10 100

- - - - - - 1

16 Fizika, matemātika un statistika 15 15 100

- - - - - - 1

17 Mehānika un metālapstrāde, izņemot materiālzinātnes, siltumenerģētiku, siltumtehniku un mašīnzinības

48 43 90 5 10

- - - - 3

28 virzienu vērtējumi

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

18 Enerģētika, izņemot siltumenerģētiku un siltumtehniku, un elektronika un automātika, izņemot automātiku un datortehniku, telekomunikācijas

74 33 45 30 40 11 15

4 11 62

19 Materiālzinātne, ražošana un pārstrāde, izņemot Pārtikas higiēnu

40 20 75 8 20 2 5 - 2 5

20 Arhitektūra un būvniecība 11 11 100

- - - - - - 1

21 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, Veterinārmedicīna, Pārtikas higiēna

11 7 64 4 36 - - - - -

22 Veselības aprūpe 33 31 94 2 6 - - - 2* 35/37*

23 Sociālā labklājība 17 8 47 7 41 2 12

1 2 30

24 Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija

16 10 63 2 12 4 25

- 4 10

25 Transporta pakalpojumi 25 23 92 2 8 - - - - -26 Vides aizsardzība 51 27 53 22 43 2 4 - 2 927 Civilā un militārā aizsardzība 24 21 88 2 8 1 4 - 1 528 Informācijas tehnoloģijas (datorika)

un inženierzinātņu tematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas (automātika un datortehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne, signālapstrāde)

136 55 40 62 46 19 14

- 19 30

Kopā 854

589 69 210

25

55

6 12 55/57*

266/268*

28 virzienu vērtējumi

III grupā ietverto studiju programmu vērtējums• Kopumā III grupā novērtētas 55 studiju programmas:

⁻ tai skaitā 30 tiek īstenotas valsts augstskolās, kas ir 4% no vērtēto programmu skaita

⁻25 tiek īstenotas privātajās augstskolās, kas ir 15% no vērtēto programmu skaita

MK noteikumi par studiju virzienu akreditāciju

Studiju akreditācijas komisijasizveidošana, tiesības un pienākumi24.Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju akreditācijas

komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina Studiju akreditācijas komisijas nolikumu.

 25. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj:25.1. vienu padomes pārstāvi;25.2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi;25.3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi;25.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi;25.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrības pārstāvi;25.6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi;25.7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens valsts dibināto

augstskolu pārstāvis, viens privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis)

25.8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi;

25.9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;25.10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības

ministrijas un Zemkopības ministrijas.

Studiju akreditācijas komisijasizveidošana, tiesības un pienākumi32. Studiju virzienu novērtēšanu organizē pilnvarotā

institūcija

AIP nominēšana ir būtiska, jo, īstenojot ESF projektu, ir iegūta vērā ņemama pieredze studiju virzienu un programmu vērtēšanā.

AIP ir koleģiālā institūcija ar plašu pārstāvniecību 12 cilvēku sastāvā, ko apstiprina Saeima uz četriem gadiem.

AIP statuss tai ļauj kļūt par institūciju, kas reģistrēta Eiropas kvalitātes novērtēšanas centra datu bāzē (būtiski diplomu atzīšanai ES valstīs)

.

Studiju virziena novērtēšanas komisija42. Lai novērtētu studiju virzienu, Studiju

akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecus ekspertus, no kuriem viens ir ◦ Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, ◦ viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas

deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm.

◦ Studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz desmit piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā.

.

80. ... attiecībā uz studiju virzieniem, kas ir novērtēti ESF projekta ietvaros, augstskola vai koledža iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu

Lēmumu par šāda augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu Studiju akreditācijas komisija pieņem, ņemot vērā fonda projekta ekspertu kopīgajā atzinumā un individuālajos atzinumos sniegtos vispārīgos komentārus, situācijas analīzi par kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/pārklāšanos, akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas saņemšanas un augstskolas vai koledžas pārstāvju uzklausīšanas.

.

• 82. Pēc augstskolas vai koledžas papildu informācijas iesniegšanas, kas apliecina fonda projekta ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par vienu līdz trīs ekspertu noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 42.punktam, kuri pārbauda un izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto informāciju. Ekspertu darba izmaksas sedz augstskolas vai koledžas no saviem līdzekļiem.

.

Ja studiju virziena akreditācijas laikā, Studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu atzinumiem, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai arī ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu.

.

Augstākās izglītības programmu

starptautiskās konkurētspējas

izvērtējums

Konkurētspējas novērtēšanas metodika

⁻ 40% vērtējuma - ekspertu atzinums par anketas novērtējuma grupām (kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība)

⁻ 60% vērtējuma – iegūtie punkti metodikas 5 kritēriju grupās

Konkurētspējas novērtēšanas metodika5 kritēriji:

⁻ 30% Izglītības kvalitāte (28 indikatori)⁻ 15% Izglītības iestādes vadības kvalitāte

(22 indikatori)⁻ 20% Augstākās izglītības iestādes

finansiālie resursi (3 indikatori)

Konkurētspējas novērtēšanas metodika_2

⁻ 20% Nodarbinātība pēc izglītības iegūšanas (4 indikatori)

⁻ 15% Pārējie faktori, kuri var ietekmēt AII reputāciju: (5%) Darbavietas (studiju) vide (7 indikatori)

(5%) Izglītības iestādes emocionālā pievilcība (13 indikatori)

(5%) Korporatīvā ētika (6 indikatori)

Piemērs. 12.virziens Tiesību zinātne. Maģistra programmas

AII SP Punkti kopā

UL Law Science 3,93UL Law Science 3,93

SBATuriba Law Science 3,89

RGSL Transborder Comercial Law 3,89

RGSL International/ European Law 3,89

RGSL EuropeanUnionLaw and Politics 3,89

RGSL Law and Finance 3,89

RGSL Public International Law and Human Rights 3,89

RSU Law Science 3,70RSU Law Science 3,70BIA Law Science 3,52

DU Law Science 3,48

RHEI Law Science 3,45

HSST Law Science 1,63

EIHSEBA Law Science 1,26

Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

Lūdzu, sniedziet viedokli par katru no zemāk norādītajām augstskolām un koledžām

Reģionālo augstskolu, tai skaitā filiāļu un koledžu pastāvēšanas nepieciešamība teritorijā

Reģionālo augstskolu, tai skaitā filiāļu un koledžu darbības kvalitāte

Ļoti nepiecie-šama

Nepie-ciešama

Vidēji nepiecie-šama

Maz nepiecie-šama

Nav viedokļa

1 2 3 4 5 Nevaru novērtēt

Augstskolas un koledžasLatvijas Lauksaimniecības universitāte, JelgavaJēkabpils Agrobiznesa koledža, JēkabpilsAugstskolu un koledžu filiālesBaltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola, OzolniekiBaltijas Starptautiskā akadēmija, OzolniekiRīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, JēkabpilsBiznesa augstskola Turība, JēkabpilsGrāmatvedības un finanšu koledža, Jēkabpils

Lūdzu, novērtējiet reģionālo augstākās izglītības institūciju, tai skaitā to filiāļu pastāvēšanas nepieciešamību un to darbības kvalitāti (vērtējot augstskolu un koledžu, kā arī to filiāļu kvalitāti, lūdzu, novērtējiet katru no tām skalā 1 – 5, kur 5 – ļoti laba kvalitāte, 4 – laba, 3 – vidēja, 2 - zema, 1 – ļoti zema, ja nav viedokļa, lūdzu, norādiet nevaru novērtēt)

Studiju virzieniKuru studiju virzienu speciālistiem pašvaldības teritorijā radīsies jaunas darbavietas (papildus

esošajām)?1 gada perspektīvā 5 gadu perspektīvā

1. Izglītība, tai skaitā pedagoģija, un sports2. Mākslas3. Reliģija un teoloģija4. Vēsture un filozofija5. Valodu un kultūras studijas (izņemot tulkošanu), Dzimtās valodas studijas un Valodu programmas6. Tulkošana7. Psiholoģija8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija9. Ekonomika10. Informācijas un komunikācijas zinātnes (žurnālistika, sabiedriskās attiecības, un tml.)11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība12. Tiesību zinātne13. Dzīvās dabas zinātnes (bioloģija)14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija16. Fizika, matemātika un statistika17. Mehānika un metālapstrāde, izņemot materiālzinātni, Siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības18.Enerģētika, Elektronika un automātika

Lūdzam atbildēt uz jautājumu par darbaspēka pieprasījuma potenciālajām izmaiņām pašvaldības teritorijā, atbilstošoatbildi apzīmējot ar x (iespējamas vairākas atbildes)

Starptautisko ekspertu priekšlikumi ES struktūrfondu

plānošanas periodam 2014 - 2020

Priekšlikumi valdībai (I)

noteikt par prioritāru Latvijas augstākās izglītības starptautisko dimensiju, finansiāli to atbalstot

izstrādāt stratēģiju sadarbības saišu attīstīšanai un stiprināšanai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas AII

izveidot pēcdoktorantūras (post-doc) programmu nacionālā līmenī, lai radītu starpposma darba vietas jaunajiem zinātniekiem un pasniedzējiem

turpināt ESF līdzekļu izmantošanu atbalstam doktora un maģistru studiju programmu īstenošanā

Priekšlikumi valdībai (II)

finansēt starptautiski citējamo izdevumu datu bāzēs iekļauto zinātnisko žurnālu izveidi Latvijā

finansiāli atbalstīt starptautisko publikāciju skaitu citējamos izdevumos

finansiāli atbalstīt Augstskolu likumā noteikto prasību AII sistemātiski veikt uzskaiti par absolventu darba gaitām

Priekšlikumi valdībai (III) dienesta viesnīcu renovācija augstskolās

un koledžās nodrošināt augstākās izglītības pieejamību

personām ar nelieliem ienākumiem, 2020.gadā sasniedzot vismaz 40% personu ar augstāko izglītību vecuma grupā 30 – 34 gadi.

palielināt un stingri noteikt augstākās izglītības finansējuma ikgada apjomu procentos no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), nodrošinot tā stabilu palielinājumu, lai iespējami īsā laikā sasniegtu vismaz Eiropā vidējo apjomu

Paldies par uzmanību!

Veiksmi un pleca sajūtu Jaunajā akadēmiskajā

gadā!