LIEPĀJĀ, DURBES UN AIZPUTES NOVADĀ

PAR GODĪGU, ATBILDĪGU UN KOMPETENTU POLITIKU

SVEIKI, MŪSU GUDRIE, DROSMĪGIE UN PRASĪGIE VĒLĒTĀJI! Šogad, pašvaldību vēlēšanu gaisotnē, sekojot līdzi notikumiem, vairāk nekā jebkad ir saasinājusies cīņa par deputātu krēsliem. Pamazām atklājas katras kandidējošās partijas neredzamās puses, kas bieži liek domāt – par ko tad patiesībā ir cīņa: par varu, statusu, savstarpējo ambīciju kārtošanu?! Cīņa, kura daudzus ir novirzījusi no pamatuzdevuma – domāt un strādāt sava novada un pilsētas iedzīvotāju labā. Šodien, kad atsevišķu uzņēmumu bezatbildīgas saimniekošanas dēļ esam spiesti domāt par bezdarbnieku skaita pieaugumu un jaunu emigrācijas vilni, gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kandidātu intervijās tiek runāts par atalgojuma samērīgumu deputātiem un domes priekšsēdētājiem, ka vieniem būtu savs intelekts jāiegulda bez maksas, savukārt citi varētu saņemt vismaz divkāršu Ministru prezidenta atalgojumu. Ne reizi vien dzirdēts, ka sarakstu sastādīšanā ticis likts uzsvars uz atpazīstamām personībām. Varam tikai pasapņot, kas notiktu, ja Liepājā vai kādā no mūsu Kurzemes novadiem uzvarētu

saraksts, kurā būtu tādas pazīstamas personības kā Aigars Kalvītis ar trekno gadu saukļiem, Atis Slakteris ar spārnoto atbildi „nekas īpašs”, Jānis Lagzdiņš, kura žesti runā vairāk par vārdiem, Valdis Zatlers ar saukli „Kas es esmu?”, šofera dēls Ainārs Šlesers, kurš apgalvoja, ka „krāniem un buldozeriem ir jāstrādā lidostā” u.c. Un te nu nāk prātā mūsu izcilās rakstnieces Zentas Mauriņas teiktais: „Vai tiešām cilvēks nekam tik labprāt nenotic kā ļaunām valodām par savu tuvāko? Tās nejauši kaut kur dzirdējis, viņš labprāt atkārto saprasto un pārprasto, pievienodams vēl savu porciju rauga. Pietiek laikrakstā vai kaut kur citur publiskā vietā izteikt negatīvu spriedumu, un jau to visur dzird pieminam, gan smejoties, gan liekulīgi skumstot. Nevienam neiekrīt prātā ļauno valodu čūskai uzmīt uz galvas, to iznīcināt vai arī pārliecināties, cik tur patiesības. Cik labprāt atkārto ļauno vārdu, tik nelabprāt labo. Dzirdētai uzslavai paiet garām, to nepamana, ātri aizmirst, apšauba, apdrupina, apgrauž.” Veidojot kopīgu Durbes, Aizputes novada un Liepājas pilsētas avīzi, esam ieskicējuši

tikai mazu daļu pārdomām par veicamajiem darbiem, raugoties šā brīža problēmu aspektā, kā arī novērtējot jau padarīto. Mēs, partijas VIENOTĪBA kandidāti novados un pilsētā, esam pārliecināti, ka šodien nevaram atļauties dzīvot sev vien: tūkstošiem šķiedru mūs vieno ar līdzcilvēkiem – no jaundzimušajiem līdz senioriem. VIENOTĪBAS saraksti piedāvā profesionāļu komandu, kas vēlas īstenot ģimenei un uzņēmējdarbībai draudzīgu politiku, lai ikviens justos piederīgs savai dzīvesvietai, mājām, ko saucam par Latviju. Mūsu mērķis ir atbalstīt ražošanu, jaunu darbvietu izveidošanu, bezdarba samazināšanu un konkurētspējīgu profesionālo izglītību, jo tikai tā var nodrošināt ilgtspējīgu labklājības kāpumu ikvienam iedzīvotājam. Kurortoloģijai un rūpniecībai Liepājā jākļūst par pilsētas balstu. Novadiem jākļūst par lielo pilsētu sadarbības partneriem. VIENOTĪBAS komandu pašvaldību vēlēšanās pārstāvēs 1142 kandidāti 70 pašvaldībās visā Latvijā. Mēs esam pret populismu un tukšiem priekšvēlēšanu trikiem!

NĀC UZ VĒLĒŠANĀM 1. JŪNIJĀ UN NOBALSO PAR PROFESIONĀLIEM CILVĒKIEM, PILSĒTAS UZPLAUKUMU UN LABĀKU DZĪVI!

NEESI VIENALDZĪGS, NEĻAUJ CITIEM IZLEMT TAVĀ VIETĀ!

2

PART

IJAS

VIE

NOT

ĪBA

DEPU

TĀTU

KAN

DIDĀ

TI LIEPĀJĀ

DURBES NOVADĀ

AIZPUTES NOVADĀ

1.IVARS ĶERVIS

8.ARMĪNS ROBEŽNIEKS

1.ALEKSANDRS FRĒLIHS

15.EMĪLIJA ZIEMELE

8.INTARS BUCIS

4.KRISTĪNE DZELME

11.LORITA SIKSNA

4.INĀRA KAIRE

18.IRINA KANDEVICA

2.ARNIS JEKSTE

9.MĀRIS MEŽECKIS

2.ANDRIS KAPIŅŠ

16.INGA SPIRĢE

9.SANITA CĀLE

5.ARTIS RIMMA

12.IMANTS RADAVS

5.NORMUNDS SOVINSKIS

3.GUNTIS ČUKURS

10.JĀNIS GALBĀLIŅŠ

3.GUNTARS BRIĶIS

17.ERIKA KURSA

10.DAIRIS BUŠMA

6.KRISTĪNE GRULLE-DRULLE

13.IVETA ĻESINA

6.MUDRĪTE LIEPIŅA

7.ULDIS BALODIS

14.IVARS DREIJERS

7.MIRDZA VENTASKRASTE

1.ROLANDS KLĒFELDS

8.ŽANIS BOGDANS

4.PĒTERIS FRĪDENBERGS

11.UĢIS RUNGOVSKIS

2.VITA BUZOVEROVA

9.DACE VĪDNERE

5.ZIGMUNDS KALNIŅŠ

12.SINTIJS CVEIGELS

3.ANITA LEIMANTE

10.AUSMA KIRHNERE

6.EDĪTE DOVKANTE

13.LINS JASAITIS

7.ALDIS OZOLS

14.DZINTRA CVEIĢELE

3

MĒS – PAR KONKURĒTSPĒJU UN LABKLĀJĪBU DURBES NOVADĀ!

Ir svarīgi, lai domes darbs būtu sa-protams novada iedzīvotājiem,

lai būtu izpratne par to, kā padarīt ie-dzīvotāju dzīvi pilnvērtīgu  – jautāju-mu, problēmu un ierosinājumu vien-kāršākā atrisināšanā. Iedzīvotājiem jābūt sajūtai, ka ikviens ir gaidīts domē un pagastu pārvaldēs. Novadā notiek daudz un dažādi procesi. Bet parasti ir tā, ka novada iedzīvotāji ir ļoti maz informēti par tiem. Tāpēc jā-maina līdzšinējā kārtība un jārod ie-spēja skaidrot procesus, notikumus. To paveikt var dažādi: rīkojot iedzīvo-tāju sapulces, rakstot novada laik-rakstā, atbildot jautājuma uzdevē-jam ar e-pasta starpniecību. Daudz un bieži ir dzirdams, ka novadam jā-piesaista investīcijas. Bet aktuāls ir jautājums, kas ir darīts, lai tas notik-tu? Domē ir izveidota Attīstības jau-tājumu komiteja, bet nav paredzēts finansējums tās darbības nodroši-nāšanai. Tomēr komitejas vadītājs Aleksandrs Frēlihs ir atradis laiku un iespējas, lai tiktos ar uzņēmējiem, kuri tika iepazīstināti ar iespējām iz-veidot ražotnes Durbes novadā. Laikā, kad aktuāli ir jautājumi, kas skar nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, jāpārskata domes iz-veidotās komitejas, jo vienā no tām komitejas locekļiem tiek maksātas salīdzinoši lielas algas. Vai tas ir tikai tāpēc, ka pastāv radniecīga saikne starp komitejas locekli un domes priekšsēdētāju? Arī šādi jautājumi prasa skaidrojumu, un iedzīvotājiem ir jāzina, kāpēc konkrētā amatper-

sona saņem atalgojumu (tajā pašā laikā citās komitejās nav šāda atal-gojuma politika) un ko tā ir paveikusi.

MŪSU PRIORITĀTES NOVADĀ:Uzņēmējdarbības veicināšana un iedzīvotāju skaita saglabāšana. Durbes pilsētā līdz šim bez tirdz-niecības un sadzīves pakalpojumu sniedzējiem nav bijuši ražošanas uzņēmumi. Pilsēta ir kalpojusi kā dzīvesvieta gan Liepājā, gan tuvāka-jā apkārtnē strādājošajai inteliģen-cei. Durbes novada pagastu eko-nomiskā attīstība balstās uz dabas apstākļiem un pieejamajiem resur-siem, attīstoties lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. Vienlaikus jāņem vērā fakts, ka līdz ar moderno tehnoloģiju ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā samazinās pieprasījums pēc dar-baspēka, tādēļ ir jādomā par jaunu uzņēmumu dibināšanu vai uzņēmēj-darbību veicinošiem pasākumiem, nepieļaujot nodarbināto iedzīvotāju skaita turpmāku samazināšanos. Izglītība. Lielākā daļa novada bērnu un jauniešu izglītību iegūst novada izglītības iestādēs. Novada pirms-skolas izglītības iestādes apmeklē 86% bērnu, pamatskolas – 96% sko-lēnu un vidusskolu  – 62% jauniešu. Salīdzinoši aktīvi tiek izmantota arī iespēja saņemt šos pakalpojumus Liepājā, kā arī vidusskolas izglītību – Grobiņā. Durbes novadā nav pro-fesionālās un augstākās izglītības iestāžu. Liela daļa Durbes novada

ŠOBRĪD IR SAJŪTA, KA PIENĀCIS LAIKS UN IESPĒJA MAINĪT DURBES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMU PAŠVALDĪBĀ, NODROŠINOT GODĪGU PĀRVALDI, VIENLĪDZĪGU ATTIEKSMI PRET VISIEM – IEDZĪVOTĀJIEM, DARBINIEKIEM, UZŅĒMĒJIEM.

Jau ilgāku laiku nav informācijas par Dunalkas sporta halles rekonstrukcijas gaitu un šā brīža situāciju: kad process varētu būt pabeigts, vai ir nodrošināts, ka laika apstākļu dēļ netiek bojātas jau uzstādītās konstrukcijas un materiāli (tādējādi radot papildu izdevumus).

jauniešu profesionālo un augstāko izglītību iegūst Liepājā. Tāpat profe-sionālās izglītības iestādes tiek ap-meklētas Aizputes novadā, savukārt augstākās izglītības iestādes – Rīgā un Ventspilī. Perspektīvā pašvaldībā ir jāsāk risi-nāt jautājumu par izglītības kvalitā-tes nodrošināšanu, izglītības iespē-ju dažādošanu novadā, jo mums ir svarīgi nepieļaut skolēnu mācību iestāžu maiņu jau vidusskolas pos-mā. Tāpat jāturpina sadarbība ar izglītības iestādēm ārpus novada un jāpilnveido ārpusstundu aktivi-tāšu iespējas, attīstot augstu e-vi-des pieejamību mācību procesā, kā arī materiāli atbalstot labākos skolēnus.Sports, atpūta, tūrisms. Izvērtējot novada iedzīvotāju apmierinātību ar sporta un aktīvās atpūtas iespēju pieejamību, nākas secināt: kopējais vērtējums tomēr ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs  – ļoti neapmierināto iedzīvotāju (20%) ir ievērojami vai-rāk nekā ļoti apmierināto (13%). Tas norāda uz nepieciešamību pilnveidot sporta un aktīvās atpūtas piedāvāju-mu novada iedzīvotājiem. Domājams, ka ikviens novada iedzīvotājs vēlētos, lai tiktu pilnveidotas iespējas sportot un aktīvi pavadīt brīvo laiku, atjaunot Dunalkas sporta halli, atjaunot asfal-tu stadionā, Tadaiķos izveidot sporta halli, uzcelt baseinu un dažādot spor-ta iespējas – izveidot trenažieru zāli, skolas pagrabtelpas izmantot fitnesa un aerobikas nodarbībām, kā arī uz-

sākt kopīgu veselīga dzīvesveida ak-tivitāšu – rīta, vakara skriešanu, nūjo-šanu u.c. pasākumu – organizēšanu. Tūrisms nākotnē varētu būt viena no Durbes novada prioritātēm, jo seviš-ķi ārvalstu tūristiem, nepiesārņotās un daudzveidīgās vides dēļ, kuras atjaunošana jāuzsāk, piesaistot ES investīcijas un privātos investorus. Sociālo problēmu risināšana. Darbs ārpus novada, kas bieži vien neatmaksājas, jo jāsedz papildu iz-devumi (piemēram, par transportu), un grūtības atrast darbu pirmspen-sijas vecuma iedzīvotājiem ir cēlonis iedzīvotāju dzīvesvietas maiņai vai emigrācijai, kas steidzami jāatrisina nākamo gadu laikā. Tāpat nav pieļau-jams trūcīgo iedzīvotāju skaita pie-augums pašvaldībā, ir jāspēj anali-zēt, kā iedzīvotājus iesaistīt pagaidu darbos, jāturpina darbs pie ES struk-tūrfondu līdzekļu piesaistes, kas var veicināt nodarbinātības jautājumu risināšanu un dzīves kvalitātes pa-augstināšanu.

4

AIZPUTES NOVADS IR MŪSU KOPĪGĀS MĀJAS. VEIDOSIM TO SKAISTU, DROŠU UN PĀRTIKUŠU!Ir pagājuši kārtējie četri gadi, kad ne tikai Aizputes novadā,

bet visā Latvijā 1. jūnijā mēs domāsim, kuram politiskajam spēkam uzticēt vadīt mūsu novadu nākamajā periodā. Aizputes novads ir vieta, kur, balstoties uz sabiedrības, uzņē-mēju un nevalstisko organizāciju aktīvu un kompetentu sadar-bību, nemitīgi var veidot un uzturēt pievilcīgu dzīves vidi. Taču finanšu un cilvēkresursu trūkums, likumdošana un novada iz-pildvaras kūtrā rīcība ļoti bieži ir šķērslis Aizputes un Aizputes novada pilnvērtīgai attīstībai. Trīs notikušajās diskusijās ar novada iedzīvotājiem „Inerces” scenārijs  – turpināt iesākto attīstību bez īpašām izmaiņām, cenšoties saglabāt esošo pašvaldības infrastruktūru  – un pašvaldības izstrādātais pilsētas un pagastu stratēģijas plāns

nav guvis atbalstu iedzīvotājos. Turpinot atbalstīt „Inerces” scenāriju, esošās infrastruktūras un būvju uzturēšana kļūtu nerentabla, pakāpeniski tiktu zaudēts kultūrvēsturiskais man-tojums, novadā aizvien vairāk padziļinātos sociālā un ekono-miskā depresija. Mēs, partija VIENOTĪBA, piedāvājam daudzpusīgu sava nova-da attīstību, kurā prioritāriem ir jābūt nodarbinātības jautāju-miem, ko var atrisināt, izstrādājot uzņēmējdarbības koncepci-ju; sociālā un kvalitatīva medicīniskā palīdzība ikvienam pilsē-tas un pagasta iedzīvotājam; izglītības iestāžu konkurētspēja un mūžizglītības iespējas ikvienam iedzīvotājam. Katram Aiz-putes novada pagastam ir jākļūst par sava veida centru, no-vērtējot to īpatnības un iespējas.

KĀPĒC VĒLOS IESAISTĪTIES POLITIKĀ? KĀPĒC MAN NAV VIENALGA, KAS NOTIEK AIZPUTES NOVADĀ UN LATVIJĀ?

Man ir jautāts, kāpēc es vēlos iesaistīties politikā. Atbilde

nav vienkārša, tomēr pamatā vi-sam ir mana vēlme dot ieguldīju-mu novada attīstībā, jo šīs nu jau vairāk nekā 15 gadus ir arī manas un manas ģimenes mājas. Tādēļ es nevēlos būt vērotājs no malas, bet gan aktīvi piedalīties nākot-nes veidošanā.Agrāk, vadīdams reģionālo tirdz-niecību, kā arī vēlāk, strādājot Lauku atbalsta dienestā, esmu apbraukājis vistālākos Kurzemes nostūrus un varu ar pilnu atbil-dību teikt  – ja tā turpināsies, arī mēs piedzīvosim „Latgales feno-

5.ZIGMUNDS KALNIŅŠ

menu”, kad atsevišķos pagastos, kur vien pamet acis, stāv tukšas, pamestas mājas. Lauki noveco! Tā ir visas Eiropas problēma, bet kāpēc mēs nevarētu būt pirmie, kas atrod veidu, kā piesaistīt jau-niešus laukiem? Es nesen lasīju kādu pētījumu, kurā aprēķināts, ka jau ap 2017. gadu Latvijā būs ka-tastrofāls darbaspēka trūkums, kas veicinās viesstrādnieku mas-veida ieplūšanu valstī. Tādējādi pēc 100 gadiem latvieši būs vien neliela etniskā minoritāte – folklo-ras kopa paši savā zemē. Vai mēs to vēlamies? Domājams, ka nē! Tādēļ ir pēdējais laiks celties un sākt darīt!Pēc Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes uzaicināju-ma, kopā ar vēl diviem jauna-jiem zemniekiem pārstāvot val-sti 1.  Jauno zemnieku kongresā, kas notika pagājušā gada nogalē Briselē, es nonācu pie daudziem secinājumiem, bet galvenais no tiem ir  – MĒS VARAM! Tas, ka, saņemot viszemākos atbalsta maksājumus ES, strādājot mazāk labvēlīgos reģionos un brīžiem izmantojot fiziski un morāli no-vecojušu tehniku, spējam turē-ties virs ūdens, attīstīties un pat daudzās jomās pārspēt citu val-

stu zemniekus, norāda uz mūsu tautas strādīgumu un sīkstumu, par ko pārliecinājos arī studiju lai-ka mācību praksēs ārzemēs, kur latvieši vienmēr skaitījās labākie strādnieki. Mēs esam sasnieguši tādu si-tuāciju, kad pilnīgi normāli līdzās tādiem pazīstamiem apzīmēju-miem kā Kurzemes Šveice vai Rīga – mazā Parīze, varētu teikt arī Latvija – Zviedrijas mežu zeme un mazā Dānija. Uz šī fona Abrenes jautājums un „reņģu kari” man šķiet tāda bezjēdzīga klaigāšana. Protams, tas ir tikai apsveicami, ka ārvalstu investori iegulda sa-vus līdzekļus Latvijā, nodrošinot jaunu darbvietu radīšanu, maksā nodokļus, sakārto pat tādus no-stūrus, kur latvieši ar sev pieeja-mo tehniku vēl kādus desmit ga-dus nebūtu rādījušies, tomēr tam ir arī ēnas puses. Mēs nedrīkstē-jām pieļaut, ka tiek pārdota mūsu tēvzeme. Ir daudz mehānismu, kā citādāk veicināt uzņēmēju pie-saistīšanu, piemēram, ilgtermiņa noma ar labiem nosacījumiem, nodokļu atvieglojumi utt. Mani patiešām biedē apziņa, ka mūsu bērni mums to nepiedos.Kāpēc mani viss iepriekš minē-tais satrauc? Atbilde ir gaužām

vienkārša: tas ir senču aicinā-jums – iekšējā balss, kas liek tur-pināt mūsu vecāku, vecvecāku un to sirmo sentēvu gaitas, kas ar pastalām kājās līda līdumus se-natnē. Otrs iemesls ir bērni, kas nākotnē noteikti daudziem uzdos jautājumu: kur palika mana vec-tēva vai vecvectēva zeme? Manā ģimenē nebūs kauns raudzīties savu četru bērnu acīs. Jau tagad ar prieku noraugāmies, kā pirms dažiem gadiem vecāko bērnu nelielā piemājas dobīte nu ir pār-augusi lielās zemeņu rindās, kar-tupeļu vagās un krāšņi ziedošās gladiolu un asteru dobēs. Tas arī dod spēku un cerību, ka nākotnē mūsu bērni turpinās mūsu ie-sāktās gaitas un to pašu zemes mīlestību ieaudzinās saviem bēr-niem.

Mūsu visu pienākums ir rūpēties, lai katrā ģimenē bērni izaugtu par krietniem, labi skolotiem jauniešiem un viņiem būtu sakārtota vide, kur īstenot nu jau savas idejas. Tieksimies uz to!

5

VIENOTĪBAS JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS DARBS LIEPĀJĀ

MĒS PAR JAUNĀM IESPĒJĀM LIEPĀJĀLIEPĀJA – lepna, mūsdienīga Rietumlatvijas pilsēta, kas ir spējusi pārdzīvot cara laiku, kad tika uzbūvēta vesela pilsētas daļa  – Karosta, vācu laiku, padomju laiku, kad Liepāja bija slēgta pilsēta. Kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam turpinājuši atjaunot un pilnveidot savu pilsētu. Daudz kas ir zaudēts, pietiekami daudz iegūts, taču nupat ir sajūta, ka pilsēta ir iesnaudusies vai tai pietrūkst spēka turpināt augt. Līdzīgi ir ar iedzīvotājiem, kuri ir noguruši no nemitīgās gaidīša-nas, jostu savilkšanas, no stāstiem par atsevišķu tautas kalpu labo dzīvi un eksotiskiem ceļojumiem vai nekau-nīgu uzņēmēju rīcības, izsaimniekojot uzņēmumus, par kuru kļūdām ir spiests maksāt ikviens no mums, tostarp seniori, kuri ir cēluši šo pilsētu, ticējuši Latvijas atmodai

un nodrošinātām vecumdienām. Ik reizi, piedaloties pašvaldību vēlēšanās, mēs, liepājnieki, esam gribējuši ievēlēt tādu lēmējvaru, kuras mērķis būtu liepājnieku labklājība, taču lēmējvaras un izpildvaras rī-cība bieži liecina par pretējo. Vairāku deputātu darbs ir bijis vērsts uz savstarpējo attiecību kārtošanu, lietojot ikvienu iedarbīgu metodi. Līdz ar to ir pienācis laiks ap-turēt šāda „ešelona braukšanu pa ierastām sliedēm”, ir pienācis laiks ievēlēt jaunu, zinošu, inovatīvu lēmējvaru un veikt izpildvaras revīziju.Šogad, piedaloties pašvaldību vēlēšanās, balsosim ne-vis pamatojoties uz citu ieteikumiem, bet uz savu indi-viduālo vērtējumu. Būsim tie, kuri spēj atšķir sēnalas no graudiem!

VIENOTĪBAS Jauniešu organizācijas (VJO) valdes priekšsēdētāja Linda

Medene ļoti precīzi ir definējusi mērķi, uz kuru tiecas mūsdienu jaunieši: „Mēs esam ne tikai partijas nākotne, mēs esam arī tās tagadne, tāpēc partijas darbā un veidošanā mums jāiesaistās jau tagad. Labklājīgai un plaukstošai valstij ir svarīgi kopt mūsu principus un vērtības.” Katru gadu kādā no Latvijas novadiem tiek rīkoti semināri jaunie-šiem, kuros runā par nodarbinātības un izglītības jautājumiem, jauniešu atpū-tas un izklaides iespējām, kā arī aktīvi iesaistās partijas darbā, sniedzot savus padomus un piedaloties pasākumu or-ganizēšanā. Liepājā 2012.  gada 11.  augustā tika sa-rīkots seminārs „Jauniešu nodarbinā-tības un izglītības iespējas Liepājā”. Semināra mērķis bija informēt jaunie-šus par augstskolu studiju programmu iespējām pilsētā, visbiežāk pieļautajām

Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību starp Liepā-jas pilsētas iedzīvotājam, Liepājas pilsētas paš-

valdība nepārtraukti analizē ģimeņu problēmas, ie-saista sabiedrību, sniedz priekšlikumus, pieņemot vienotu rīcību mērķa sasniegšanai sociālajā jomā, kā arī aktīvi iesaistās to risināšanā. Ikvienam Liepājas iedzīvotājam ārkārtas situācijā ir tiesības vērsties savas reģistrētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt vienreizēju pabalstu. Šo pabalstu mērķis ir nodro-šināt materiālo atbalstu visiem, kam tas ir nepie-ciešams. Liepājas pilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija sniedz atbalstu mājokļu jautājuma risināšanā Lie-pājas pilsētas iedzīvotājiem. Dzīvokļu komisijas sēdēs pieņem lēmumus par dzīvojamās telpas īres tiesību piešķiršanu, par dzīvojamās telpas īres lī-guma pagarināšanu, par dzīvojamo telpu apmaiņu, par dzīvojamās telpas īres līguma pārreģistrēšanu, par uzņemšanu uzskaitē pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā, par pašvaldības īrētās dzīvojamās telpas nodošanu apakšīrē, par ģimenes locekļu iekļaušanu dzīvoja-mās telpas īres līgumā.

Partijas VIENOTĪBA Liepājas pārstāvji vairākus gadus aktīvi iesaistās Liepājas pilsētas iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, un vēlamies turpināt iesāktos darbus, lai Liepājas pilsētas iedzīvotāji justos vajadzīgi savai pilsētai.

SEMINĀRS „JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBAS UN IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS LIEPĀJĀ”

kļūdām, ejot uz darba intervijām, un jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām. Pasākuma viesu vidū bija Rīgas Teh-niskās universitātes, Liepājas Universitātes un Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Tāpat jauniešus ieinteresēja biznesa inkubatora pārstāvja informācija par to, kāpēc nevajag baidī-ties realizēt jaunas biznesa idejas un būt drosmīgiem, pašiem kļūstot par darba devējiem.

VIENOTĪBA ATBALSTA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBU DARBU SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ

6

VAI LIEPĀJĀ IR VISS KĀ PA NOTĪM TŪRISMA JOMĀ?Vairākkārt nācies dzirdēt, ka liepājnieks uz

jautājumu: „Ko Liepājā iespējams apskatīt?” atbild: „Neko!” Šeit nu ir jāapdomā, vai tiešām Liepājā nav nekā, ko redzēt? Bet varbūt cilvēki paši nespēj novērtēt to, kas mums ir? Ir svarīgi veicināt Liepājas konkurētspēju Lat-vijas, kā arī Baltijas tūrisma tirgū, veicot darbu tūrisma infrastruktūras uzlabošanā un jaunu pakalpojumu ieviešanā. Tūrisma attīstība nav nepieciešama tikai, lai piesaistītu tūristus no citām valstīm. Tūristu plūsmas palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi – viesnīcas, transports, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, izklaides un sporta aktivitāšu infrastruktūra –, kuras sekmētu mūsu pilsētas attīstību.

KĀPĒC ESAM BEZMAKSAS SĒTNIEKI?KĀPĒC IEDZĪVOTĀJI, ATJAUNOJOT UN SAKOPJOT KOPLIETOŠANAS TERITORIJAS, NESAŅEM NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATLAIDES?

Gadu no gada, vai tā būtu ziema, pavasaris, vasara

vai rudens, daudzi privātmāju īpašnieki ir spiesti sakopt paš-valdības teritorijas, tādējādi kļūstot par bezmaksas sētnie-kiem. Kā lai citādi izskaidro fak-tu, ka 2012. gada 20. decembrī, pieņemot jaunos Liepājas pil-sētas domes saistošos notei-kumus Nr.  34 „Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”, atkārtoti ir noteikts, ka nekusta-majam īpašumam piegulošajās teritorijās tiesiskie valdītāji no-drošina teritorijas sakopšanu, zāliena nopļaušanu no zemes-gabala robežas līdz brauktuves vai veloceliņa malai, kā arī iet-vju (izņemot veloceliņa daļu), grāvju, caurteku uzkopšanu un ziemā ietvju (izņemot veloce-liņa daļu) attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Kāpēc pilsētas lēmējvara uzskata, ka iedzīvo-tājiem bez maksas var likt sa-kopt piegulošās teritorijas, to-starp grāvjus un caurtekas līdz brauktuves malai, iegādāties pretslīdes materiālus, savukārt pašvaldību teritoriju sakopšanā

LIEPĀJAS TŪRISMA NOZARES KONKURĒTSPĒJAS PAMATELEMENTI:

• Izklaides, atpūtas un sporta tūrisms, kur par pamatu kalpo Liepājas tēls – fes-tivāli, pilsēta, pludmale, jūra, sporta bāzes un tajās notiekošie masu pasākumi.

• Kultūrvēsturiskais tūrisms, kas galvenokārt balstās uz pilsētas militārās un in-dustriālās attīstības mantojumu.

• Biznesa un iepirkšanās tūrisms  – perspektīvs tūrisma attīstības segments, kurš attīstās, pateicoties pilsētas ekonomiskās un intelektuālās vides dina-miskai attīstībai, kā arī iepirkšanās centru plašā (reģionālā līmenī) piedāvāju-ma dēļ.

• Dabas tūrisms (Liepājas rajonā) – pilsēta ir pastarpināta ieguvēja arī no šī tū-risma veida, jo tiešā veidā dabas tūrisma attīstības iespējas pilsētā ir stipri ie-robežotas, taču Liepāja kalpo kā galvenā apmešanās un pakalpojumu sniegša-nas vieta tūristiem, kuri iepazīst Liepājas rajona tūrisma objektus.

algot sētniekus un no pilsētas budžeta iegādātos pretslīdes materiālus izmantot ceļu kaisī-šanai ziemā. Vai pašvaldības pienākumos vispirms neietilpst sakopt pri-vātmāju piegulošās teritorijas, atjaunojot segumu, un tad lūgt iedzīvotāju iesaistīšanos te-ritoriju sakopšanas darbos? Liepājā ir neskaitāmi daudz piemēru, kur 20 gadu laikā nav veikta trotuāra seguma maiņa. Iedzīvotāji, kuru pacietība mi-nētā jautājuma risināšanā sen zudusi, paši nobruģē vai noas-faltē koplietošanas teritorijas, nesaņemot ne nodokļu atlai-des īpašumiem, ne pateicību no pašvaldības.

Mēs panāksim, ka sabiedriskā apspriešana būs neatņemama sastāvdaļa daudzu pilsētas saistošo noteikumu izstrādē, kā arī tie tiks publicēti vietējā laikrakstā pēc to apstiprināšanas!

7

VAI BEZDARBS LIEPĀJĀ IR SAISTĀMS AR VĒJU, KURŠ ŠEIT PIEDZIMST, VAI PAŠU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU?Statistiskie dati par bezdarba līmeni

pilsētā vairāku gadu šķērsgriezumā ir tuvu vidējam līmenim. Ikvienai pašval-dībai, tostarp Liepājas, būtu jāveic siste-mātiska datu analīze un jāveicina ciešā-ka sadarbība ar uzņēmējiem bezdarba samazināšanā. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldībai ir mazsvarīgs iedzīvotāju skaita sarukums pilsētā, bet svarīgs ie-dzīvotāju algu lielums. Šādu definējumu mēs varētu lietot, ja Liepājā iedzīvotāju ienākumu līmenis būtu augsts, salīdzinot ar vidējiem ienākumiem valstī, un būtu droša pārliecība par ienākumu stabilu pieaugumu ilgtermiņā. Īstermiņa nodarbi-nātība un pārkvalificēšanās programmas, izmantojot ES piešķirtos finanšu resur-sus, nav būtiski ietekmējušas bezdarba samazinājumu. Un te nu ir jāatgādina, ka tikai atbalsts daudzveidīgu uzņēmējdar-bību, kur viena no prioritātēm varētu būt apstrādes ražošanas attīstība pilsētā, un

konkurētspējīgi pakalpojumi ir nodarbi-nātību palielinošie faktori. Mēs nevaram atļauties Liepājas attīstību balstīt tikai uz ostas infrastruktūras un metalurģi-jas izaugsmi, kas neapšaubāmi ir milzīgs pienesums pilsētai, taču krīzes situāci-jās makroekonomisko procesu ietekmē var radīt neatgriezeniskus zaudējumus pilsētai un valstij kopumā. Mēs nevaram pieļaut, ka pašvaldības prioritāte ir ostas izaugsme, lobējot atsevišķu uzņēmumu intereses, kas ir augstākas par pilsētas iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.Pilsēta nedaudz vairāk kā 20  gados ir zaudējusi tādus svarīgus uzņēmumus kā „Liepājas Maiznieks”, „Liepājas Piena kombināts”, „Liepājas Gaļas kombināts”, „Liepājas cukurfabrika” , Liepājas Kok-apstrādes kombināts „Baltija”, „Linoleja rūpnīca”, „Eļļas ekstrakcijas fabrika” u.c., kas neapšaubāmi ir veicinājis bezdar-ba pieaugumu pilsētā. Šodien ar zināmu

skaudību mēs varam lasīt informāciju par produktiem, kurus ražo un realizē Latvijā, piesaistot investorus, un kuri ir liels piene-sums pašvaldības budžetam. Piemēram: „Rīgas miesnieks”, „Rēzeknes gaļas kom-bināts”, „Spilva”, „Tukuma piens”, „Dobeles dzirnavnieks”, „Priekules maizes ceptuve”, SIA „Elpa” u.c. Mazajai un vidējai uzņēmēj-darbībai ir jābūt vienlīdz svarīgai attiecībā pret lielajiem ražotājiem pilsētas ekono-miskajā izaugsmē un nodarbinātībā. Nav pieļaujams, ka ES  struktūrfondu līdzekļi ir noteicošais instruments pilsētas in-frastruktūras attīstībā. Mums ir jāspēj ieslēgt zaļo gaismu pašmāju un ārval-stu investoriem, lai nebūtu jārunā, ka ES  fondu nepiešķiršana noteiktiem projektiem ir traģikomēdija, kuras re-zultāts ir bezdarbs un pilsētas iedzīvo-tāju emigrācija. Vai nākotnē pašvaldība ar savu attieksmi uzņēmējdarbības jautājumu risināšanā

varēs lepoties, ka Liepāja ir trešā lielā-kā Latvijas pilsēta, un saskaņā ar Latvi-jas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam varēs sevi saukt par Balti-jas jūras reģiona attīstības centru? Pār-liecinošas atbildes nav...

Nākamo četru gadu laikā viens no VIENOTĪBAS pamatmērķiem būs panākt uzņēmējdarbības uzplaukumu Liepājā, atbalstot mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kā arī lielo investoru ieguldījumus pilsētas attīstībā, izstrādājot īpašu programmu uzņēmēju atbalstam.

VAI INVALĪDI IR CILVĒKI VAI TIKAI LŪDZOŠI GARĀMGĀJĒJI?

CILVĒKI AR INVALIDITĀTI IR TĀDI PAŠI KĀ IKVIENS NO MUMS. MUMS JĀPANĀK, LAI PIEAUG INVALĪDU NODARBINĀTĪBA PILSĒTĀ UN LAI VIŅIEM BŪTU IESPĒJAS AKTĪVI PIEDALĪTIES VISOS SABIEDRĪBAS PROCESOS.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās statistikas,

2011.  gada decembrī Latvijā bija 148  919  cilvēki ar invaliditāti, bet 2008.  gada decembrī tikai 118  898  cilvēki. Igaunija, kura līdz ar iestāšanos ES nepārtraukti ir pilnveidojusi savu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti, spējusi ieviest viņiem speciāli paredzētus pielāgojumus. Arī vairākums SPA un atpūtas centru ir pilnībā pieeja-mi invalīdiem. Kā lielākais akcents jāuzsver mājaslapa, kas veltīta cilvēkiem ar ierobežotām pārvie-tošanās iespējām un ratiņkrēslu lietotājiem. Tās nosaukums – „Pār-vietošanās brīvība”. Katram, kurš kaut reizi izstaigā-tu Liepāju kājām, nāktos secināt, ka sauklis „Liepāja aug un attīs-tās” nebūt nesaskan ar darbiem invalīdu pārvietošanās jautājumu risināšanā. Gājēju tilts pie dzelz-ceļa stacijas ir kliedzošs piemērs invalīdu pārvietošanās iespējām ratiņkrēslos un redzes invalīdiem. Autoostā piekļuve biļešu kasēm ir ekstrēms piedzīvojams ikvienam ratiņkrēslā sēdošam invalīdam. Slīpā uzbrauktuve ziemā pie Lie-pājas Olimpiskā centra kļūst par slidotavu. Piekļuve Dienvidu mo-

lam Ziemeļu priekšpilsētā, pār-vietošanās Graudu ielā, vēlme iepirkties Centrāltirgus zivju pa-viljonā un citviet bez pavadošās personas praktiski ir neiespējama. Kad vīri ratiņkrēslos pilsētas do-mes amatpersonām lūdza aizbērt ieplaku starp Glābšanas staciju un „Daugavas” stadiona rezerves laukumu, pretī viņi saņēma diskri-minējošu ieteikumu cilvēkiem ra-tiņkrēslos nepārvietoties pa minē-to teritoriju, bet vietu apbraukt pa Jūrmalas parka celiņiem. Tā nav mūsdienīga domāšana, bet prob-lēmu vieglākais risinājums. Tā ir vienaldzība un bezatbildība, un par to domes atbildīgajām amatper-sonām nav jāsaņem atalgojums. Pašvaldībai un tās pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem jāspēj strādāt sabiedrības labā.

Mēs, VIENOTĪBA, panāksim izmaiņas Liepājā, nodrošinot invalīdiem iespēju aizvien vairāk integrēties pilsētas sabiedriskajā dzīvē!

Partija VIENOTĪBA savā VĒRTĪBU DEKLARĀCIJĀ ir paudusi: „Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību, par savu darbu saņemot taisnīgu samaksu. Mēs vēlamies redzēt tādu Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritāte, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē.”

8

Izdevējs: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.

PAR KO NERUNĀ, JA NAV IZDEVĪGI, JEB KATRS SPRIEŽ PAR CITA GODĪGUMU PĒC SAVA GODĪGUMAJĀŅA VILNĪŠA DIVKOSĪBA JEB „RĪKOJUMS NR. 3”

IVARS KESENFELDS – „SUPERUZŅĒMĒJS”

IVARS KESENFELDS – VĪRS UN VĀRDS JEB MAZĀ ENKURA LIELAIS PARAUGS

Tuvojoties Latvijas prezidenta vē-lēšanām 2011. gada 2. jūnijā laik-

rakstā „Kurzemes Vārds” ir publicēts raksts „Ja domnieki būtu Saeimas deputāti”, kurā Liepājas pilsētas do-mes deputāti atbild, par kuru no di-viem prezidenta kandidātiem balso-tu, ja būtu Saeimas deputāti. Rakstā Jānis Vilnītis pauž šādu nostāju: „Ne par vienu. Esmu iepazinis Valdi Zatle-ru kā ķirurgu, un otru tik labu ārstu kā viņš neesmu saticis. Labs cilvēks. Bet es kā uzņēmējs esmu ticies ar viņu arī kā ar prezidentu. Uzņēmēji viņam

stāstīja par problēmām, kā veidojas pelēkā ekonomika”. Nākamajā dienā J. Vilnītis visu bija pagriezis otrādi, un nu jau par V. Zatleru pauda sekojo-šo: „Viņam nav saprašanas par taut-saimniecību.” No iepriekš minētā ir skaidri nopro-tams, kā Valdi Zatleru vērtē mūsu pu-ses „godīgais” politiķis un uzņēmējs Jānis Vilnītis. Jau 2011. gada jūlijā Jānis Vilnītis vasaras karstumā (iespējams sau-les dūriena rezultātā), rīkojās pretē-ji iepriekš paustajam. Par to liecina

2011. gada 13. jūlija publikācija inter-neta portālā www.liepajniekiem.lv „Zatlera partijas veidošanā aktīvi ie-saistījies Vilnītis” – par vienu no aktī-vākajiem jaunās Zatlera reformu par-tijas veidotājiem kļuvis AS „Liepājas papīrs” prezidents, Liepājas domes deputāts, kādreizējais LPP/LC reģio-nālais līderis Jānis Vilnītis.Šeit mēs redzam, kādu divkosīgu po-litiku piekopj Jānis Vilnītis. Varam ti-kai minēt, kas sagaida Liepāju, ja viņš kļūtu par mēru. Tā vien liekas, ka la-bais draugs Ivars Kesenfelds ir iemā-

cījis Jānim Vilnītim melot un liekuļot, mest ar akmeni cita dārziņā ar pār-liecību, ka akmeni neviens nemetīs atpakaļ.

http://goo.gl/CilSA

Saruna ar Jāni Vilnītiportālā www.kurzemes-vards.lv:Dzīvot, kā ozolu iestādot („turp aizgāju pēc tam, kad dzīvē saradās smagas problēmas. Netīši gadījās izraisīt autoavāriju, kurā cieta cilvēks”)

http://goo.gl/Hjgkh

http://goo.gl/MwSVG

http://goo.gl/sysiWhttp://goo.gl/F6z5V

Pēdējo gadu laikā ļoti aktīvu dar-bību paša izveidotā portālā

www.irliepaja.lv ir izvērtis Liepājas Domes deputāts Ivars Kesenfelds, diezgan odioza persona, kura Liepājā pazīstama ar lielu aktivitāti uzņēmēj-darbības jomā. Protams, ka vispārējās krīzes iespaidā, kuras cēlonis bija ne-kustamā īpašuma t.s. ziepju burbuļa pārplīšana, Ivars Kesenfelds praktiski visus savas nekustamos īpašumus, kuri bija ieķīlāti bankās kredītlīniju sa-ņemšanai, zaudēja, un pašreiz notiek viņam piederošo nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs.Lai mazinātu zaudējumu rezultāta

radušos psiholoģisko spriedzi, Ivars Kesenfelds ir uzņēmies sabiedrisko interešu aizstāvja lomu, un sevi po-zicionē kā praktiķi, kas ir spējīgs būt par sabiedrības pārstāvi visās jomās. Taču tad rodas jautājums, kā varēja tik tālu attīstīties situācija ar paša Ivara Kesenfelda uzņēmējdarbību, ka tiek atņemti un izsolīti praktiski visi reiz iegādātie nekustamie īpašumi un pie-derošie uzņēmumi ir pasludināti par maksātnespējīgiem?Acīmredzot patiesā situācija nav tāda, kādu to gribētu iztēlot Ivars Kesen-felds. Un, ja tas ir tā, varbūt arī aktivi-tātes Liepājas domē ir tikai pseidoak-

tivitātes ar vienu mērķi – gatavoties 2013. gada pašvaldību vēlēšanām un iekļūt deputātu korpusā arī nākamajā sasaukumā.No kurienes Ivaram Kesenfeldam ir līdzekļi, lai, saņemot nelielus finan-šu līdzekļus kā darba algu par dar-bu Liepājas pilsētas domē, dažā-dās uzņēmējsabiedrībās (kā liecina amatpersonas 2010. gada dekla-rācija, tas kopsummā bija aptuveni ap 11 tūkstošiem latu), dzīvot lepni – mitināties prestižā dzīvoklī, braukt ekskursijās uz Āfriku un Dienvidame-riku, dzīvot, kā tautā saka, ar plašu vērienu.

Turklāt jāatzīmē, ka Ivaram Kesenfel-dam faktiski piederošie uzņēmumi ir parādā Liepājas pilsētas budžetam nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa veidā. Vai tādējādi Ivars Ke-senfelds, vārdos aizstāvot Liepājas ie-dzīvotāju intereses, īstenībā neatņem viņiem iespējas saņemt naudu sociālo pabalstu veidā? Tas liek aizdomāties par daudz ko.Domājam, ka pēdējais laiks liepājnie-kiem būtu uzzināt, ko patiesībā pārstāv un ko patiesībā aizstāv deputāts Ivars Kesenfelds – savas vai Liepājas iedzīvo-tāju intereses.

Mani visvairāk satrauc visatļautība mūsu valstī (P.S. Laika periodā, kad Liepājas „labāko” uzņēmēju blici vei-doja I. Kesenfelds, A. Griģis, A. Burģis, I. Kesenfeldu nesatrauca paša vis-atļautība, pērkot īpašumus Liepājā, kuri šodien ar tiesas lēmumiem tiek atsavināti; nesatrauc lielie parādi, tostarp pret Liepājas uzņēmumiem, kuri visdrīzāk veidojošies „pārdomā-tas” uzņēmējdarbības rezultātā.)

MANI POLITIKA KĀ TĀDA NEINTERESĒ... NEKĀDOS POLITISKOS PROCESOS ES ABSOLŪTI NEESMU IEKŠĀ

Lai gan gods un cieņa ir ļoti aiz-skarti, Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds nesūdzēs por-tālu pietiek.com tiesā par rakstu „Kam mums tāds deputāts Ke-senfelds...”, saka pats politiķis. (P.S. Taču VIENOTĪBA tiks ķen-gāta un tas būs ļoti cienīgi un neaizskaroši.)

NODOKĻU PARĀDI DEPUTĀTU NESATRAUC

Klausies, Sarmīt, mani te uztrauc viens teksts – nezinu, esmu to nosapņojis, vai tā ir taisnība: „Nekas nav tā, kā agrāk, nekas nav tā, kā bija. Tā pati vecā dziesma un melodija. Nekas nav tā, kā jābūt, neko vairs nevar dabūt, sen visas zelta zivis peld akvārijā, bet man vairs vietu nav.”

SOS Sarmīt! Izlasi un sāc domāt, ko darīt, galu galā fantāziju žanrā esi iebraukusi labi, galvenais spiest pa bremzēm līdz jūnijam, pēc tam – kā sanāks.

BRĪVBRĪDIS

Ivars jautā dēlam: „Saki, dēliņ, kas ir bankrots?” „Nūūūū, tas ir tad, kad paliek PĒDĒJĀ CERĪBA AR UZRAKSTU K...”