~~------------------------------------------------«Svetku laiks Rigas skoJas» Siikums 1. Jpp.

pasakuma vadTtajas lietoja zTmju valodu. ArT klatesosos sirsnTgi uzrunaja zTmju valoda skolas vadTba - Leonora Morozova.

17. junija - izlaidums visiem Raina 8. vakara/mainu vidusskolas beidzejiem notika Operas un baleta teatrt. Apliectbu par videjas izglWbas iegusanu salJema art 13 musejie nedzirdtgie un vajdzirdtgie jauniesi: Oksana un Romans Baikovi, Aldis Deksnis, Laura Gaile, Agnese Kalnaja, Jurijs Kozlovs, Irina Kristoforova, Rolands Barkans, Maris Evertovskis, Ineta Kraze, Vita RilJ~e, Rita Rotberga, Edgars Veckagans. Klases audzinatajas ir Aija Korpa un Inese Immure.

Jaunas vesmas tradieionalaja pasakuma radTja kultOras programma, kura makslinieks ZigfrTds Muktupavels katrai absolventu klasei veltTja dziesmu. Tas nebOtu nekas parsteidzoss, ja vien blakus ieverojamajam dziedatajam nestavetu un loti emoeionali neizpildTtu ITdzdziedasan'u mOsejie -Irina Kristoforova, Daina Plataee, Rolands Barkans. Nemaz nebOs par skalu teikts - mOsu makslinieki, jo viQu izpildTjums bija ITdzvertTgs. Malaci! Izlaiduma nosleguma notika dzirdTgo un nedzirdTgo kopgrupas dziesmas "Silavas valsis» izpildTjums zTmju valoda.

Pal"Va/mieras' ~ . " . .' ,, !J ~ ," .• !l, " . skalas:!.,J ~ l , / A" ... absolfteatiem

No skolas lielaja dztve devusies vientga 11.klases meitene - Lilita Lukina, ka art astolJi brasi zeniKaspars Gruntmanis, Druvis Klints, Janis Laduzans, Gatis Malkalns, Edgars Vovers, MartilJs Vezis, Andris Cvetkovs un Oskars Samodumovs. Kadi vilJi - St gada absolventi paliks skolotaju atmilJas, to jautajam klasu audzinatajam Antrai Rozenbergai, Lolitai Abolinai un Raitai Breidei.

Lilita - bijusi skolotajas Antras lielais palTgs un tulks, no viQas skolotaja maeTjusies zTmju valodu. Antrai loti patika, ka Lilita speja saQemties un atri

Jaunis' amatme/stari no!AlsvlJsielJfJ

22.junija - vajadzeja posties tala ce/a - uz AWksnes rajona Alsvi~iem. Ugosvetku prieksvakara brauciens diezgan problematisks, jo izlaiduma sakums tikai pl. 19, bet nebraukt art nevareja, jo beidzeju skaits nebija mazais - 13!

Tika "nofrakteta» Edgara Vorslova personTga automasTna un, lai arT dzTvsudraba stabiQs nepartraukti radTja 32 gradus, eelu veieam nedaudz vairak par 3 stundam. Uztraueamies tikai, vai ziedi bOs izturejusi lielo karstumu, viss normali! Nakosa karstuma izturibas parbaude skolas zale, kur sviedri lija gan absolventiem uz skatuves, gan zale sedosajiem, jo pasakums ilga 2,5 stundas.

MOsejie Alsvi~u profesionala skola maeTjusies dazadas profesijas. Viskuplaka - pavaru grupa 7 absolventi. Interesantakais, ka no tiem tikai viena meitene! Ne velti tauta valda uzskats, ka vTriesi ir labaki pavari, jo darbs arT nay viegls. Tatad viQu vidO: Marika Klava, Vadims Visnakovs, ArWrs, , Vindacs, Kaspars Lazdans, Andris

noorganizet dazadus pasakumus, iesaistot parejos skolenus, piemeram, "Popielu». leguvusi titulu "iV1is 11.klase».

Gatis - zens ar loti labu humora

Berzins, Mareks Vanags, Aleksejs HOdakovs. Pasakuma vadTtaja so grupu raksturoja ka skolas visaktTvako dazadu pasakumu organizetaju, karnevalu rTkotaju ar izdomas bagatam maskam utI. Man likas, ka skola bez viQiem kadu laieiQu bOs garlaieTgak, bet gan naks eiti ar svaigam vesmam! Parejas grupas mOsu meitenes maeTjas kopa ar dzirdTgajiem. Majsaimnieces - Airita Krasna, Vita Landrate, Evita Petrova, suvejas - Santa Kus~e, Inga Maurina, MarHe Dicpetere. Apavu remontetaju un datorspeeialistu vidO - mOsejo nebija.

ArT saja skola pee katras grupas pa profesijam apsveiksanas dziesmas skandeja uzaieinatas solistes. iV10sejie pateieas skolotajiem, savai tulcei Ritmai, ar kuru kopa bOts priekos un bedas, arT izbraukumos arpus Latvijas, davajot ne tikai ziedus, bet arT veltTjot dziesmu "Silavas valsis» zTmju valoda.

Pee svinTgas dalas sekoja kopeja fotografesanas gan grupas, gan individuali, ka arT saviesTgi pasakumi. Izskanejusi pedejie skolas valsi, durvis lielajai dzTvei atvertas. Ka jauniesi to veidos, tas katra pasa ziQa.

Kaut piepildrtos skolotaju teiktais: lai nepietrDkst dzive milestibas, ticibas savam spejam, izturibas. Novelejumiem pievienojas abu rakstu autore - izlaidumos klatesosa MARUTA PITERNIECE.

izjOtu, mTI jokot ik mirkli, ik dienu. Gatim ir aktiera talants.

Kaspars - loti labsirdTgs, izpalTdzTgs. Skolotaja Antra viQam pies~irtu titulu «Laba sirds». Lieliska humora iz..

)

par jauno

--------------------------------------------------------~~

jOta, sasmTdina ar saviem izteicieniem.

Edgars - cilveks, uz kuru var pa!auties un kuram var uzticeties dazadas situacijas. Inteligents puisis, ar viQu patTkami kontakteties, jo nekad nelieto rupjus vardus un zestus. Laipns, korekts.

Janis - patTkami parmainTjas pedeja gada laika. PatstavTgi domat un lemt spejTgs cilveks. Saja macTbu gada ieguva titulus «Skolas spekavTrs» un "Misters 11.klase».

Druvis - lielakais palTgs un glabejs visas ar video, foto un TV tehniku saistTtajas !ietas. Skolotaja Antra ir satraukusies: "Ka es nakosaja gada iztiksu bez Druvja?»

Oskars - kluss zens, loti precTzs, patTk un padodas darbs ar metalu. Sava vieta vi~a dzTve arT sportam,

( Aldua/itate

Par'Rlgas ska/as' celtnlealbu

Daudzi skolas absolventi, pasreizejo skolenu veeaki, ka arT Valmieras kolegi vairakkart jautajusi pee papiJdus informaeijas skolu.

Diemzel paslaik pieejama informacija par jauno bOvniecTbas projektu ir tikai no oficiala zi~u avota - LETA.

2006.gada 8.jOnija RTgas Domes prezidijs atbalstTja un nolema virzTt izskatTsanai domes sede informaciju un skolas vizualizacijas risinajumu no arhitektu biroja "Arho» par RTgas nedzirdTgo bernu internatskolas bOvniecTbu Jugla, MurjaQu iela.

Paslaik skola atrodas RTgas centra. 200S'/2006.gada taja macTjas 179 skoleni no visas Latvijas.

skriesanai. IzturTgs garajas distances. Andris - macoties skola, patika

organizet pasakumus, allaz rOpejas par mOziku. Klases audzinataja Lolita viQu raksturo ka loti atsaucTgu un precizu zenu, kuram var uzticeties. Savukart direktors atzTst, ka Andrim ir liela atbildTbas sajOta un ista «saimnieka acs». Vi~s bija !ietpratTgs palTgs ari datoru apkalposana.

Martins - vienmer smaidTgs, kluss, pieklajTgs: arT vi~am patTk sports. Speja apvienot macTbas skola ar veiksmTgam macTbam autoskola.

Bet kadi notikumi musu absolventiem visvairak paliks atmi~a no skola pavadTtajiem gadiem?

Lilita: Man skola atmi~a paliks ar jautram ekskursijam, piemeram, uz Igauniju, uz Rlgu - akvaparku. Man

viss loti patika. Pateicos visiem skolotajiem par to, ka mani labi macTja.

Kaspars: Es atceresos, ka sportoju, ka trenejos skriesana. Valmieras rajona ieguvu 3.vietu.

Gatis: Man skola patika sports sahs, skriesana, labprat piedalTjos teatra uzvedumos.

Janis: Man atmi~a paliks tiksanas ar spekavTru Raimondu Bergmani.

Edgars: Bet man ekskursija uz Teze 200S.gada vasara, «Popielas» pasakumi, ka ari tiksanas ar Raimondu Bergmani. Paldies saku savam skolotajam Antrai Rozenbergai un Egitai EglTtei.

Andris: Man visvairak patika brau,ciens uz festivalu Siovakija, kur piedalTjos izrade "PelnruS~Tte».

Telpas neatbilst mOsdienu prasTbam un normatTviem, tapec arT nelabvelTgi ietekme macTbu procesu. Nav arT sporta bazes, un tas mazina skolas audzek~u socialas rehagilitacijas un adaptacijas iespejas dzirdTgo vide.

RTgas Domes prezidijs pagajusa gada septembrT no Pilsetas attTstTbas fonda pies~Tra SIA «RTgas pilsetbovnieks» 260774 latus Rigas NedzirdTgo bernu internatskolas kompleksa jaunbOYes projekta dokumentacijas izstradei.

BOvniecTbas ieceri izstradaja SIA «Arho». Projekta paredzeta kopmTtnes un skolas ekas ar darbnicam, kabinetiem, ednTcas bloks, aktu zale ar 400 vietam un sporta zale ar peldbaseinu, ka arT visas teritorijas labiekartojums ar izmantojamu krastmalu, sporta laukumu un estradi.

Zemesgabals 45126 kvadratmetru platTba ir RTgas pasvaldTbas Tpasuma.

Tatad galTgo lemumu vel tikai pie~ems Rigas Dome.

LETA,2006.09.06.

lidzjutiba '1l' Cik gajums gars man nolemts bij,

Tik saja saule noiets ir.

Nu talak ceju skujas vij...

MOziba aizgajusi mOsu biedre Vija Kaugure, 1945.28.1- 2006. 19.VI

Rigas biedriba

'i[ Salciet klusi, dzimtie meii,

Muia dziesma beigusies.

Pari sirdij apklususai

Zeme smilsu segu klaj.

Izsakam visdzi!ako JidzjOtibu tuviniekiem, Annu Sig~eievu (1926. 14.V2006. 30. V) kapu kalniQa pavadot.

Oaugavpi/s biedriba

'i[ Ozivei mUZibas veji

Salkdami pari iet.

Viss, ko Tu, Oievs viQa seji

Brinis~a krasQuma zied.

Izsakam lidzjOtibu Aivaram Purmalim, audzumati smilsu kalniQa pava'd6r

Valmieras RB biedri

http:LETA,2006.09.06

~~====~~======~~~====~~~~~~

( Biedribiis )

Dafba fl;f1:teranU! - . " .J > ~'" > . ~

S:a'.~a!t»;~> > f lii ~"j

l!J - ~ ,i)8ZBn\8tl » >, » ., .19 " . j", -~ Veronika Kazule

17. jOnija Rezeknes biedrlba organizeja nedzirdlgo biedrlbas sistemas biedru - darba veteranu saietu.

Darba veteranu varda sakam lielu paldies par so pasakumu, Bija kopa 17 eilveki, kas daudzus gadus

aizvadTjusi darba Rezeknes MRU, Pasakums noriteja draudzTgi, interesanta gaisotne, Pie kafijas galda at

!aJiJia,~ ...,.. : ;:.;,.,~ ...... ~,

£lell'ajas " >

JaflJiais' " . , '" ,.' > u.1,;

Anita Gatava Liktenis mani nav ielo

jis. Nedzirdlga kluvu bernIba, parslimojot sarlaku. 13 gadu vecuma parcietu operaciju muguras sapju del un ~irurga klodas rezultata kluvu par I grupas invalldi uz mOiu...

Bet liktenis mani ir arT zelojis. Man ir laimejies sava dzTve bOt starp labiem, sirsnTgiem, izpalTdzTgiem cilvekiem Liepajas NedzirdTgo biedrTba.

-'-' d - uneerejamles savas zlves darba gaitas, Dazi biedri itin 'I> "t-'- d bvleg I torelz les aJas ar a

MRU, savukart eitiem naeas ilgi gaidTt "rinda» vietu trOk d I V" k t uma e,> lSI em, as s radaja, bija daudz darba, stradaJ'am pat main, as un virsstundas, Tadi laiki bija! Bet tagad?'

Biezi apmeklej'am biedrTbas kluba rTkotos pasaku-

Tapec saja rakstiQa velos pateikt lielu paldies cilvekiem, kas remonteja manu dZTvokli, palTdz majasdarbos, telpu uzkopsana, produktu iegade utI.

Tie ir Vaira HHava, Visvaris un Rita Jekuli, Gundega Pa~ko, Ivo Putra u.e.

mus, sta-sta-m el'tl'em no z'urnaliem un laikrakstiem uzzina-to l'nforma-cl'J'u par notl'kumiem Latvija un Eiropa, AktTvakie sai ziQa ir - JazepsLubgl'ns, Monl'ka Senka-ne,

Veronika Kazule, Antonija Caiea, Vija GarOza,

Paldies kluba vadTtajai Sandrai par so pasakumu un nenogurstoso darbosanos nedzirdTgo laba.

ViQi ir kopa ar mani arT tad, kad man ir kadi mazi svetki, - piemeram, varda diena mana izremontetaja skaistaja, gaisaja istaba sanaea kopa visi. Bija tik jauki un interesanti. Paldies jums visiem, mani draugi, labie cilveki!

IJz Vislan ka: tLZ ilubu'

Jau divus gadus datada vecuma, sociala stavok/a un profesiju nedzirdlgie iesaistijusies Vision International people group organizacijas aktivitates Latvija.

ST starptautiska kompanija Latvija darbojas jau desmit gadus ar devTzi: par veselTgu dzTvesveidu, Tas darbTba virzTta uz teieamas veselTbas nodrosinasanu, lietojot uztura bagatinatajus, ITdztekus ikvienam lietotajam do-dot iespeju uzsakt pasam biz-I b ' Inesu, uz a ot savu matena 0 stavokli.

.. d k'Ar kompanljas pro u tlem nedzirdTgie !audis var iepazTt' f' f' - k t t tles Irmas 0 Isa a ru ee ur d' 118 bet nodarb-Ibaslenu p, , par biznesa veidosanu notiek otrtdienas pI. 18.30. Tas vada un tulko B,Aldersone, Ofisa adrese: RTga, Valdemara iela 33 - 16, II stava.

B.Aldersone pastastTja: "Cilveki uz so ofisu nak ka uz klubir;lU. Paslaik aktTvi iesaistijies 30 - 50 cilveku ar gimenem - gan ka lietotaji, gan ari jau ka izplatitaji. Tie ir cilveki, kas izvelejusies veselibas un attistibas ce!u, kas piedava lielas iespejas - celot, piedalities loterijas ar vertTgam balvam, macities bezmaksas kursos, izklaideties un atpDsties domubiedru pulka, bet pari visam uzlabot un nostiprinat veselibu. To visu varu apliecinat no savas personiskas pieredzes. Tas noteikti ir ari ce/s uz cilveku pasapzif}as un pasapliecinasanas nostiprinasanu.".

hSSSS sssssssss ssssssss sssssssssssS!

Lidzjiiliba un teti mOziba pavadot. Annas Sig~ejevas tuvinie Jo gruva tavas dzives tilts,

'if Pie jums vairs nepamakSu, AWksnes grupas biedri kiem, viQu mOzTba aizvadot. Skumstam, zaudejot aktTvo Man sacies gajums svess, un Smiltenes biedriba Hermanis Amts, Valmiera biedri Viju Kauguri. ViQai Oziest dienas gaisma maiga, mOzTba aizejot, izsakam Tumst acis zalais mets. 'if Ar mDiiem ka ar svecem 'if Par to mums sirdis loti sap, ITdzjOHbu tuviniekiem. Serojam kopa ar Sarmni Oeg, kamer nopDs vejs... Ka baltsmilsu kalna jasanak, RB Jelgavas grupaRenci un viQas deli em, vTru Izsaku visdzi!ako ITdzjOtTbu Ka nebija tev vecums silts,

ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTJ. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI.

-------------------------------------------------------------~ ~

izglTtTbas studiju programma "Surdotulks », lai sagatavotu tulkus darbam gan integretajas klases, gan speciaI.. ESF ·tiDA lajas izglTtTbas iestades.

Tlek Iste1!lots'proiehts' surdatultu sagatavosanaf

Socia/as integracijas centrs un ta sadarblbas partneris Latvijas Nedzirdlgo savienlba Tsteno Eiropas Socia/a fonda projektu «/zg/ltlbas programmas «Surdotulks» izstradasana un ieviesana Socialiis integracijas centra».

Uguma nr. 2005/0231IVPD1/ESFI

,. la-UI15:---- - j .• . pitotll(Qjelfts;. tematlskle izde'VUllI,7 un~..~.

LNS realizacija esosais projekts «Klusas rokas)) konkursa kartlbii salJemis papildfinansejumu 43 tiikst. LVL apmera daiadu pasakumu veiksanai, lai veicinatu galveno mer~u sasniegsanu, kuri virzlti uz politikas un likumdosanas izmailJam, kas uzlabotu nedzirdlgo dzTves kvalitati.

Viena no galvenajam aktivitatem versta uz datu analTzi par surdotehnisko ITdzek!u kolektTvas lietosanas nepieciesamTbu un ieteikumiem situacijas uzlabosanai vispareja vides pieejamTba.

Ta notiks speciala pilotprojekta

-. fSFL ....•.... viens I!lIf(J;jekts' •. !:J

Sabiedrfbas integracijas fonds atba/stfjis LNS projektu "Abpus k/usuma robezam» ar kopejo finansejumu 79 290

PIAAl041AP K/3. 3.7./0001/0002. Projekta norises laiks: 2006.1.1

2007. 21.XII. Projektu ITdzfinanse Eiropas SavienTba.

Projekta ietvaros izstradata un Sociala integracijas centra koledza RRC no sT gada septembrT tiks ieviesta pirma ITmeQa profesionalas augstakas

•

ietvaros, kura vadftajs LNS Surdocentra specialists Raitis Freimanis (atte/a) informeja: "Pi/otprojekta tiks apzinati pas/aik esosie normativie akti par specia/a alba/sta, ipasi tehnisko pa/ig/idzekju, nodrasinajumu dzirdes invalidu nodarbinatibas, profesionalas apmacibas, parkvalifikacijas un vides pieejamibas procesos. Uz to pamata gatavosim priekslikumus /ikumdosanai, kas attiecas uz tehnisko pa/ig/idzekju kolektiva lietojuma nodrosinasanu prafesiona/as izglitibas iestades, tehniku-

LVL. Nauda savukart naks no Eiropas Socia/a fonda. Projekta realizacija saksies 2006.gada septembrf un iJgs 18 menesus. Projektu LNS izstradaja nedzirdfgo socia/as rehabiJitacijas programmas izveidosanai.

Sis ir pirmais projekts, kas guvis atbalstu no pavasarf Sabiedribas integracijas fonda iesniegtajiem cetriem. To mer~i bija dazadi, bet visi ar bOtisku ietekmi uz nedzirdfgo dzTvi - socialo RH, integraciju

Tiks sagatavoti surdotulki, ar kuru palTdzibu nedzirdfgie un vajdzirdfgie jauniesi vares apgOt profesiju un iesaistTties darba tirgu, tadejadi uzlabojot viQu dzives kvalitati un noversot invaliditates izraisftas negativas socialas sekas viQu dzTve.

Projekts dos ieguldTjumu arT visas Latvijas izglTtTbas sistema, jo sagatavotie surdotulki vares stradat gan integretajas klases, gan specialajas skolas.

Projekta ietvaros planots sagatavot 15 surdotulkus.

Eiropas kopienas iniciativas projekts cc:Klusas rokasn

mos, augstskolas, bezdarbnieku kursos, nodarbinatibas u.c. iestEides.

Citiem vardiem, japanak, /ai nedzirdigo integracijai sabiedriba btJtu pamats, kas nostiprinats likumdosana. Nedzirdigam cilvekam jajtJtas vien/idz komfortabli viQam pieejama vide, /ai ari kurp viQs dotos un kEidus jaulajumus ve/etos nokartot.»

Papildus pilotprojektam planots izdot tematiskus bukletus "Tu drTksti! Tu vari?" ar skaidrojumu par dzimumu ITdztiesTbu, diskriminacijas noversanas un integracijas iespejam, par to, ka nedzirdTgajiem iztureties sabiedrTba, lai dzirdTgie viQus labak saprastu · un pieQemtu.

Notiks arT vairaki specialie raidljurni TV, akcijas publiskos pasakumos un ievietotas dzirdTgo sabiedribai adresetas publikacijas prese. Projekts "Klusas rokas» turpinasies ITdz 2007.gada junijam.

sabiedriba, komunikaciju iespeju un nodarbinatfbas veicinasanu, izg/ftosanu, informacijas paplasinasanu.

Atliek arf tiem gaidft tikpat pozitfvu iznakumu un Eiropas naudu, kas !autu visu iecereto realize!.

.-.........,.--

Materiali par ES projektu rea/izaciju saja

Jpp. sagatavoti ar ES finansia/u atba/stu. Pa to saturu pi/niba atbild Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekada ziQa neatspogu/o ES vie.dokli.

rno~-------------------------------------------------jamas dzirdes aparatu pielagosanas un iela 2, talr. 3781775; KuldTga, Jelga~ Pee ./asltaju liiguma ] sanemsanas vietas. Kad klients izda vas iela 60, talr. 3320727; Daugavpils,

Sveicinati! Daudzi nedzirdJgie interesejas par

tehnisko paliglidzekju saQemsanas karfJbu. Sogad tos neizsniedz LNS surdocentrs, bet citas iestades.

LDdzam «KopsoIJ» rakstu par to, kur un ka var saQemt nedzirdJgajiem piemerotus tehniskos palJglJdzekjus (dzirdes aparati, modinataji, majokja signalizacijas iekartas utt.). Kadi palJgIJdzekji ir? Kadi dokumenti jaQem IJdz? Kura vieta var pasDtit un saQemt? Cik garas rindas? Kam ir tiesJbas tos sanemt bez maksas? Vai ir kadi tehniskie palJglJdzekji par maksu, ko neapmaksa valsts?

Ainars Osmanis, PjaviQas

/fa salilia_t~ . ~ , . ,~ " , ._ lV ., . . _ ._ _, sUlfdateil1iku?

Viktorija Blaua, TPC direktora vietniece

Par tiesrbiim piegadat dzirdes aparatus 2006.gadii Tehnisko palrgJrdzek/u centrs (TPC) konkursa kartrba ir nosledzis Jrgumu ar diviem tehnisko paJrgJrdzek/u piegadatajiem SIA «Baltictrons» un Latvijas Nedzirdrgo Savienrbas Surdotehniskas palrdzrbas centru.

Savukart invalTdiem dzirdes aparatus paslaik pielago Valmieras VajdzirdTgo bernu internatskolas aWstTbas centrs, SIA «Baltictrons» un Bikernieku Bernu dzirdes centrs.,

Dzirdes aparalu sanemsanai nepieciesams: , o Pieteikties Tehnisko palTglTdzek!u centra pa telefonu 7185455. Nepieciesamie dati, kas jamin piesakoties: yards, uzvards, personas kods, adrese, telefons. Pakalpojums pieejams invaITdiem un pensionariem; bernus ITdz 18 gadiem apkalpo arpus kartas; o TPC parbauda, vai ir pagajusi pieci gadi kops dzirdes aparata sa~emsanas. Pienakot rindai centralizetaja datu baze, klientam tiek zi~ots telefoniski; ja klients nay sazvanams, tiek sOntas vestules ar aicinajumu sa~emt dzirdes aparatu visdrTzakaja laika; o Klientam tiek piedavatas visas iespe

rTji~ izveli, tas tiek pazi~ots uz viQa izveleto vietu.

Nepieciesamie dokumenti o Pamatojoties uz LR MK 27.05.2003 noteikumiem Nr.285, sanemot dzirdes, aparatus, nepieciesams: ./ personas rakstisks iesniegums; ./ arsta otorinolaringologa sledziens par dzirdes aparata nepieciesamTbu (izzi~as derTguma termi~s 6 menesi kops izdosanas brTza);

./ audiogramma (izzi~as derTguma ter

mi~s 6menesi kops izdosanas brTza);

./ personas pase;

./ pensijas aplieciba, ja personai pie

skirta vecuma pensija;

.; invalTda apliecTba, ja personai no

teikta invaliditate;

Par iemaksam Sanemot tehnisko pallglldzekli

par valsts budzeta IIdzek!iem, persona pakalpojuma sniedzejam izdara vienreizeju iemaksu sada apmera: ./ ITdz 18 gadu vecumam - 0.50LVL; ./ pec 18 gadu vecuma - 2 LVL. Saska~a ar LR MK 26.07.2005 noteikumiem Nr.541.

No vienreizejas iemaksas ir atbrTvotas personas, kuram noteikts trOcTgas personas statuss. Tada gadTjuma jauzrada izzi~a par atbilstTbu sim statusam.

Ja papildus iegadajas dzirdes aparatam paredzetu bateriju komplektu, tad par to jamaksa.

Kas apkalpos JOsu ieverTbai iespejamas dzir

des aparatu saQemsanas un pielagosanas vietas:

SIA «Baltictrons» - «VIA Una» poliklTnika, KatrTnas dambis 10, Riga, talr. 7508012; SIA VeselTbas centrs «Bikernieki» - Latvijas Bernu Dzirdes' centrs Lielvardes iela 68/1, Riga talr. 7577270, 7576279; Valmieras vajdzirdTgo bernu internatpamatskola - attistTbas centrs L.Paegles iela 5/ 7, Valmiera, talr. 4222475, 4207665. Sis pakalpojums vel bOs pieejams arT TPC filiales - Rezekne, Raznas iela 41, talr. 4627468; Valmiera, Bastiona iela 24, talr. 4281773; Dobele, Adama

Stacijas iela 63, talr. 5424922.

Citas piezimes 2006.gada valsts pasOtTjuma ietva

ros skanas indikatorus un induktTvas spoles i~sniedz LNS SlJrdotehniskas palldzlbas centrs RTga, ElvTras iela 19, talr. 7611660.

Uzmanibu! No redakcijas: Viss ieprieks mine

tais attiecas uz tehniskajiem palTglTdzek!iem, ko nodrosina valsts bez maksas. Rindas ir, naksies gaidTt, tapec pieraksnties vajag savlaicTgi.

Parejie tehniskie palTglTdzek!i un pakalpojumi par maksu pieejami citas firmas un iestades, arT LNS Surdocentra tadi ir.

( Mana pieredze )

Ma~ak lietat~ la-bait Fedzet un'dfZ:lrraet Mirdza Ozolina, JOrmala

Kad pasliktinajas redze, devos pie acu arsta. Tas jau bija pirms kadiem desmit gadiem. Arsts izrakstlja brilles, bet pateica: Dariet ta ka es. Lietojiet (tis tikai tad, kad kaut ko neredzat. Pareja faika brilles fai ir kabata.

Vins tiesam iznema no kabatas savas brilles' un paradTja'... PaklausTju arsta padomam. Lietoju brilles tikai tad, ka tiesam nesaredzu skaidri. Tagad pee redzes parbaudes tiesam pieradTjas, ka, arsta padomam paklausTdama, esmu saglabajusi redzi (pat uzlabojusies nedaudz) tadu pasu ka pirmaja vizTte pie arsta. Arsts tikai noteiea: (( Vai es neteicu?" Bet bija pagajusi jau 10 gadi ...

Tagad pasliktinajusies dzirde. Lietoju dzirdes aparatu. Ne vienmer tas man paITdz. lenaea prata redzes arsta teiktais par brillem. Nolemu to pasu metodi pielietot arT dzirdes uzlabosanai. Agrak eauru dienu tureju aparaliQu ausL Tagad trTs dienas visur gaju bez dzirdes aparata. Sada rleTba deva atpOtu dzirdes nervam. Seeinaju - dzirdu labak, uztveru skaidrak skaQu aparatiQa. VarbOI kadam sT metode nelTdzes, bet, ja ir pamiris dzirdes nervs, notikusi ta degeneracija, tad noteikti ITdzes, ka tas bija mana gadTjuma.

-----------------------------------------------------------~

~ KC «R~ta!!!ma» )

JaUnl(1SBlzdejo' oaifala/ffl Uga PaunilJa

Viss sakas 5 gadus atpaka/, kad Dana KalpiQa saprata savu dzlves aicinajumu - k/ut par deju skolotaju.

Zieme!valstu gimnazija vi~a savaca skolenu grupu, meginajumu gaita versot tos par aborigeniem, veln iem, stradniekiem, citplanetiesiem un citiem

zTmi dejas ie~em arT zTmju valoda melodeklamacija. To visu spilgti un izteiksmTgi vareja verot koncerta..

Pateiciba Vislielakais Danas paldies visietn,

kas palidzeja ce!a uz koncertu un bakalaura gradu.

ViQu vidO: KG "Ritausma» valdes priekssedetaja Maruta Piterniece, gaismotajs un apskar;lOtajs Laimonis Kruze, nedzirdigo deju teatra grupa no Francijas «Artsourds" , nedzirdlgo jauniesu deju grupa, dejotaju vecaki un draugi.

dejot tapat ka dzirdTgie. Betta tas ir, tada ir mana ~erme~a dabiska sajOta - kusteties ritma, ko uztveru, kad sak skanet mOzika. Tapec joprojam vairakus gadus dejoju saja grupa un Tpasi priecajos par Danas sasniegumu un to, ka varejam vi~ai palTdzet iegOt tik labu atzTmi sava studiju darba.

Rita Fedotova: Dejot saku pirms 6 gadiem. Vel tagad atmi~a pirmais koncerts NedzirdTgo diena, kad, skatoties dejotajos, ciesi nolemu, ka dejosana bOs arT manas dzTves, mana brrva laika noteikta sastavda!a. PastasHju matei savu sapni, vi~a to atbalsHja, devamies

mosciem. uz KG "RTtausMazliet velak sa mu», kur arT guvam

direktores M. Piterkas ciesa sadarbTba ar nedzirdTgajiem jau nieces sapratni. Ta

ka man vienai apniesiem no KG "RTtausma», kas bija ie meklet meginajusaistTti vi~u iepriek mus bOtu skumj i, sejas vadHajas Anne pierunaju vel damarijas bakalaura zas meitenes, un koncerta « Dejotaja ta viss sakas. klusuma». Radosa Pirma skologaisotne radas spo taja bija RudTte . Vizas idejas turpma ~a vairak pieverkajai divu kolekUvu sas "klasikai»-ta sadarbTbai. ka uz baleta pusi,

Cetru gadu laika bet mani vilka uz LNS KG «RTtausma» modernam dejam. nedzirdTgie dejotaji Jauka, smaidTga Danas vadiba iesais deju grupas vadTta.titi daudzos dzirdigo un nedzirdigo kultoras pasakumos, festival os gan Latvija, gan Francija, atklajot dejas gan drOmas, gan gaisas un bezbedTgas noska~as, gan arT telu plasu daudzveidibu.

Tuvie draugi Francija tuvakie draugi ir Nedzir

digo deju teatra grupa «Artsourds». Kad Dana iestajas augstskola, vi~as vadHas deju grupas k!uva par eksperimentu trusisiem - viss apgOtais tika izmeginats prakse. Deju varo~i ce!oja laika un telpa, sakot ar 17.gadsimta galmu Eiropa, haremu Talajos Austrumos un beidzot ar Somiju pagajusa gadsimta vidO.

Dejotaji pieredzeja latviesu kultOras mantojuma saplOsanu ar mOsdienu deju stiliem, ka arT neskaitamu valstu - Francijas, LaH~amerikas, ASV atklasanu caur dejam.

"RHausmas» dejotajiem lielu no

13.maija notika KG "RHausma» jauniesu estrades deju kolekUva un Zieme!valstu deju studijas "DeKa» kopkoncerts, veltits so kolekUvu 5gadu darba jubilejai. Turklat " integreto» dzirdigo un nedzirdigo dejotaju kopuzvedumu ka savu bakalaura aizstavesanas darbu prezenteja abu kolektivu vadHaja Dana Kalpi~a .

SkatTtaju un macTbspeku komisijas novertejums vienpratigs - teicami!

Jiisu uzmanibai intervijas ar daiam dejotajam koncerta

~ena Baranova: Kolektiva mani uzaicinaja draudzene Rita Fedotova, kad KG "Ritausma» saka veidoties jauniesu deju grupa, Kaut arT nedzirdu, loti milu mOziku un dejoju pec ieksejas ritma izjOtas. Tas man sagada lielu prieku, sevis~i palik hip - hop stils. ArT pati medzu izdomat kadas ipasas deju kuslibas. Daudzi pat netic, ka speju

ja, kas nomainTja RudTti, Annemarija mOsu deju grupu ievirzTja sada stila. Pirmoreiz uzstajos pasdarbnieku festivala Rezekne. Annemarija sabija kopa. ar mums tikai gadu un aizbrauca uz arzemem - macH dejot vacu jauniesus.

Tad grupai uzradas nakama brio nis~iga vadTtaja Dana .Kalpi~a. Un sa.kas Tsts deju virpulis. Meginajam, piedalTjamies daudzos koncertos, arT kopa ar dzirdTgiem jauniesiem, dzirdTgiem skatTtajiem. Sa~emam aplausus, atzinTbas, labus vardus.

Tagad kadu laiku jau dzTvoju Be!gija, bet pec Danas IOguma atbraucu piedalTties speciali saja koncerta. Man ir liels prieks verot, ka deju grupa papildinajusies ar jauniem dejotajiem, ka ta aug un attTstas.

Velreiz paldies Danai par to, ka vi~a ir kopa ar mums, nedzirdTgiem jauniesiem, ka apguvusi zTmju valodu un ir tik..

~~---------------------------------------------------iauniesl izdejo bak'alauru Sakums 7. Ipp.

lielisks cilveks visada ziQa. Novelu turpinat radoso darbu ar jauniem panakumiem, kas sagada prieku pasai, visiem, kas dejo, un arT tiem, kas deju vero.

Manta Blu~e: Ar Ritu bijam klasesbiedrenes. ViQa bija ta, kas mani «ieveda» nedzirdTgo sabiednba, par kuru gandrTz neko IIdz tam nezinaju (augu dzirdTgo gimene). Tas pats sakams arT par deju. Ta bija nejausTba, ka saku apgOt SO makslu. Spilgtakie iespaidi bija Francijas deju festivala pagajusaja gada, kur iepazinu tik daudz makslas mTlotaju no dazadam valstlm.

Tagad macos Rigas AmatniecTbas vidusskola, tapec atliek maz laika deju nodarbTbam, tamer neveletos pavisam atiet mala un centlsos piedalities an turpmak. Deja mana dzTve nozTme daudz - tas ir gaisums, ko turklat varu davinat arT citiem. Danai novelu vel daudz jaunu, nebijusu ideju galva un to piepildTjumu dzTve visiem par prieku.

Sports )(......__~__________ CJ • " 1J1f'LZ1Qce·l'l Elro113 RaWs Ozols

20. - 28. maija Sveice, Muntere notika Eiropas 8. cempionats boulingao Latvijas komanda 3 speletaju sastava (Vladimirs Lagunovs, Guntars Beisons, Dainis ZariIJs - attela ) ar parstavi Raiti Ozolu sada pasakuma piedalijas pirmoreiz. Un tas arf nav nekads brfnums, jo boulingu Latvija nedzirdfgie saka spelet tikai pirms 5 - 6 gadiem.

Sakuma mazajai grupi~ai ta bija vienkarsi brTva laika pavadTsana, izklaide, bet pamazam krajas informacija par to, ka jau sen risinas sacensTbas Eiropa, pasaule utt. (sadi cempionati Eiropa notiek ik pec 4 gadiem). Ta radas doma - arT Latvijas speletajiem pamazam jadodas pasaule, japiedalas starptautiskas sacensfbas.

Saja Eiropas cempionata piedalljas 24 valstis ar 180 dalfbniekiem. Latviesu boulinga speletaji turejas godam, aiz sevis atstajot igau~us, ungarus U.C. SpecTgakas komandas ir Zviedrijai, Somijai, ltarijai, Holandei, Grie~ijai. Interesanti ir

Adamo, viesis no Francijas: Pagajusaja gada kultoras festivala Francija iepazinos ar lielisko latviesu jaunieSU deju grupu, un ta pamazam mums ir izveidojusies tuvaki kontakti. Pec Danas uzaicinajuma ar lielu interesi ierados Latvija uz festivalu, kas notika Jelgava un piedalfjos koncerta ar jauniesu ritma deju grupu. Patlkams parsteigums bija saQemta balva par veiksmfgo uzstasanos kopa ar latviesiem.

Un nu atkal man ir liels prieks piedalfties saja Danas vadHa kolektlva 5 gadu jubilejas koncerta.

Esmu nedzirdfgs hiphopa dejotajs no StrasbOras. Visadi gaja sakuma, parcelos kadu laiku pat uz Vaciju, kur mani «dreseja» dzirdfgs deju skolotajs. ViQs bijas tas, kas saskatlja manT so speju dejot hiphopu. Velak, kad atgriezos Francija, saku stradat par privatskolotaju un tagad macu visus, kuri velas apgOt so prasmi. Jamekle kontakti, nakas cTnHies par tiesTbam pastavet un attistit so makslas veidu. Mans sapnis

tas, ka speletaju sastavs ir loti daudzveidfgs: jauniesi, brieduma sasniegusie un arT daudz pensionari, it Tpasi zviedru vidO - kada zviedriete (63. g,) piedalTjusies visos cempionatos un savakusi 37

meda!as.

Latvijas nedzirdTgo boulingistu izlasi. Grupas parstavis skaidroja, ka tre

ni~u nodarbTbas, ka arT inventaru, terpu, apavu iegade utt. ir pasu speletaju zi~a. Latvija ir apmeram 15 labu boulinga speletaju, bet ka briva laika pavadTSanas

iespeju to izvelas ap pussimt cilveku, no tiem visvairak videja gadagajuma cilveki, parejie jauniesi un pensionari. Plasaku izplatfbu kaye tas, ka boulings ir dargs sporta veids: ik pa 2 - 3 gadiem jaatjauno inventars, ekipejums.

Speletajs G.Beisons atzTmeja, ka sTs sacensTbas deva labu pieredzi un arT turpmak Latvijas komanda centTsies piedalities dazadas sacensTbas. lecere ir par sadam: Zieme! - Baltijas valstu sacen

sTbas, Igaunija (2007); Deaflimpic, Taivana (2009); 9.Eiropas cempionats Grie~ija (2010).

Katru gadu arT Latvija notiek 5 dazada nme~a nedzirdfgo sacensTbas gan Latvijas, gan klubu, ka arT notiek ITdzdallba dzirdTgo sacensTbas (bet to ierobezo liela dardzTba).

No Sveices dallbnieki redzejusi visai maz, jo nepietika laika. Tik vien ka verojumi pa ce!am, parvietojoties personiska transporta turp - atpaka!.

Jasaka, ka boulings ir spele, kura japrot koncentreties, janospele tehniski katrs meliens. Turklat sacensfbas ir citada veida pildTjuma bumbas, pie tam bija japierod. MOsu speletaji prata piemerolies. Visvairak punktu savaca V.Lagunovs. Speles risinajas individuali, gan par~s, gan trijata, gan jaukta komanda.

Sacensfbas bija labi noorganizetas, noriteja pec plana no pl.8 rfla - pari pusnaktij. Dalfbas izdevumus sacensIbam apmaksaja LNSF,un speletaji parstaveja

ir to izplatft an nedzirdfgo vida. Tas sak fstenoties, ir arT nedzirdTgo vida hiphopa cienHaji.

Vel interesanti notikumi mana dzTve saistas ar dziesmam, kur medzu piedalfties ka pavadHajs - hiphopa izpildHajs dziesmas laika. Esmu piedalTjies vairakas dziesmas par nedzirdTbas tematiku, piemeram, dziesma «III pasauIe» vestlja par to, ka jOtas cilveki, kuri neredz un nedzird. Bija arT dziesmas «ZTmju valoda" un «Kohlearie implanti» (ar ievirzi pret tiem).

RTga esmu ieradies kopa vel ar diviem draugiem - saviem domubiedriem. Viens no viQiem ir nedzirdTgs, izstudejis medicfnu, tagad strada ka pasnodarbinatais - lasa lekcijas, maca zfmju valodu dzirdfgajiem.

Otrs ir mans dzirdfgais hiphopa privatskolnieks (15 g.), brlvi parvalda francu zTmju valodu, macas parastaja skola un apmekle nodarbfbas pie manis. Kopa ar mani uzstajas arf saja koncerta «RHausma".

___________

----------------------------------------------00

liilJ;8 SKVlSalla~" ~::~ ;~~~~~7k~iia~~~~~~~~~,SK~;: gUV~~~el~~:~~:~OI~i~~~;~:d~i~

y Ka vienmer - arT sogad kluba «SaDa» sahistu aktivitates nav mazinajusas. Nedzirdlgie sahisti piedalljusies daiados pasakumos.

Visinteresantakas sacensfbas noti~"s

__ ______ (~______S_ka_,~s_m_m_a_n_a_z_e_m_e_d_Z_imm ) ArT LNS !audis mekle sadas iespeSlgUlldJa jas ne tikai Ja~os, bet visa vasara. Seit

Vasaru sagaidam un aizvadam dazi piemeri pieredzes apmai~as un daiadi, bet ir viena raksturlga iezlme ieteikuma ITmenT. gandrlz visiem - Ul ir tieksanas /au- l'Jesen projekta «Klusas rokas» ka no cetram sienam, daba, OdeIJu, notikusas konferences starplaika plameiu, za/umu tuvuma. noto aktivitasu vida bija arT arzemju vie

~_____________--, su pastaiga pa glezgan vifciesiem, gan slOVifkiem un ceham. no Siguldas apvidu.

Viesi vareja verot Gaujas senleju no pilstor~a augstumiem, skatTt skulptoras Dainu parka un noklausTties mTlas legendu pie Turaidas Rozes kapa. Nosleguma iespaidus apspriest pie vakari~u

I::IIJ!~~~S~::~~~~~~~~~~ galda kada no pilszalem.

Ipasais sveiciens STAt;USLAVAI STRUPKAI 0 Velam tev mirdzosas debesis,

Tev za/us kalnusun lejas.

Lai piepildas velejums Sis

Ka sapnis no skaistas dzejas. • '

Vairak par mantu un zeltu

Spej davat cilveka sirds. oWk, tapec sIs rindas tev veitam,

Par to sis paldies tev mirdz.

Daudz laimites dzimsanas diena!

o ., Mijotais vIrs, berni, mazberni, vedekla, znots

JAUTRi'TEI ZIVEREI So dienu reizi gada svinam,

Bet gada dienu loti daudz, - 0.

Rit laika spoles grodais tinums,

Un pavediens uz prieksu trauc...

M1ji sveicam 65 gadu jubilejii!

01 0 Virs un meita

FEODESAI LEPESAI Ai, cik gadu kopa aizvadits,

Visvisadu - gaisi, skarbu...

Katrs no tiem apzeltits

Af tavu sirsnibu un darbu.

Mi!i sveicam jubileja, novelam saglabat all turpmiik labu veselibu un dZivesprieku!

.-) ., Marta, Inta

Neskumsti par to, ka gadi krajas, - 0.

Tie ba/ti laika darza zied.

Tev draugi ir, uz kuriem pace/t acis,

Kas prieka bridi preti roku sniedz.

Tev draugi ir, kam labus vardus sacit

Un kuriem bOt ar tevi kopa prieks.

Mili sveicam lielajii dzives jubilejii! Velam but vienmer likpat jaunai un mozai.

t} 0 Regina un Gaida

JANiNAI LUKINAI Kad seSdesmit jau tava dzive rakstits

Un vasara vet ziedos mirdz,

Tad velam rev no sirds,

Lai simts tiek tava mota rullos rakstits.

Lai prieka un saules pilna ir dzimsanas diena! 0 Anita, Aina - Anna

Ko velet tev sai diia jubileja?

Lai vaifi3k prieka atrast IOko,

Lai stipra veseliba, smaids lai seja,

Un dzeguze vel daudzus gat/us kOko.

Skaistajii dzives jubileja velam dzivesprieku, jaukus cilvekus apkart un visu, visu labiiko!

(& Klasesbiedrs Andris, Saldus

AUGUSTAM GOBINAM 0 Aiz kalniem jau jau;ibas trakums,

Aiz kalniem vel vecuma miers,

Pa vidu tie labakie gadi - 0

Ka abelei uzplaucis zieds.

Mili sveicu tevi 55 gadu jubilejii!

Andris

Pirms paris nedelam Lfgodienas noskat;las LNS mltnes laudis devas iepazTt Tervetes dabas parka takas.

Bija tadi, kuri tur staigajusi savos skolas gados; citi, kuri kadreiz - «kad berni bija mazi», bet dazlabs jau kuro reizi, zinot visas ta

Pirmsja~u skaistuma Latviju esam lJerojusi an citugad - Straupes pazemes ezeru apkaime, Pokai~os , KuldTgas smilsu alu un Maras kambaru takas u.c.

LTdztekus dabas skaistuma baudTsanai tads izbrauciens daba neapsaubami satuvina darbabiedrus, un tas nozTme - sekmTgaku sadarbTbu, arT kopTgos darbos dare!.

kas un meklejot 1:;;ii~~F->-~~~::=~:--="i:2'