swedbank ekonomikas apskats, jan.2018 latvijas … › latvian › ...2018/01/24 · swedbank...

Swedbank ekonomikas apskats, Jan.2018

Latvijas ekonomika: šogad turpināsies strauja izaugsme

Mārtiņš Kazāks Galvenais ekonomists, Swedbank Latvija

2018.gada 24.janvāris

1

© Swedbank

Public

Information class 2

Pasaules ekonomika: pērnā gada uzrāviens turpinās, un noskaņojums

joprojām ir labs; 2018.gadam prognozējam straujāko izaugsmi kopš 2011.gada

Pasaule Monetārā politika Baltija Latvija

© Swedbank

Public

Information class 3

Pasaules ekonomika: pērnā gada uzrāviens turpinās, un noskaņojums

joprojām ir labs; 2018.gadam prognozējam straujāko izaugsmi kopš 2011.gada


Nav tā, ka aug

visi, kam nav

slinkums, bet tālu

no patiesības arī

tas nav

© Swedbank

Public

Information class 4

Eirozona: jestrs eksporta kāpums; augsta jaudu noslodze un laba finanšu

veselība «atdzīvina» investīcijas; darbaspēka trūkums spiedīs uz augšu algas


© Swedbank

Public

Information class 5

Monetārā politika: uzmanīga normalizācija; Eiropā nauda joprojām ļoti

lēta, un 3M EURIBOR plusos vien nākamgad


© Swedbank

Public

Information class 6

Monetārā politika: uzmanīga normalizācija; Eiropā nauda joprojām ļoti

lēta un 3M EURIBOR plusos vien nākamgad


© Swedbank

Public

Information class 7

Bāzes scenārijs pasaulei 2018-2019: uzrāviens turpinās;

spējāka izaugsme 2018.gadā; mazliet lēnāka, bet joprojām jestra, 2019.gadā


2016 2017n 2018p 2019p

ASV 1.5 2.3 2.6 2.0

Eirozona 1.8 2.5 2.3 1.9

Vācija 1.9 2.5 2.4 2.0

Francija 1.1 1.9 2.1 1.9

Itālija 1.1 1.5 1.4 1.2

Spānija 3.3 3.1 2.7 2.2

Somija 1.9 3.1 2.5 1.9

Lielbritānija 1.9 1.8 1.6 1.6

Dānija 2.0 2.0 2.0 2.0

Zviedrija 3.0 2.6 2.7 2.1

Norvēģija 0.9 1.9 2.1 1.5

Japāna 0.9 1.8 1.4 0.9

Ķīna 6.7 6.9 6.6 6.3

Indija 7.9 6.5 7.3 7.6

Brazīlija -3.5 1.1 2.5 2.4

Krievija -0.2 1.6 2.3 2.0

Pasaules IKP (PP) 3.3 3.7 3.9 3.7

Avots: SVF and Swedbank 2018. gada janvāra prognozes

2018 2018 2018 2019 2019

18.jan 30.jūn 31.dec 30.jūn 31.dec

Federālo rezervju sistēma 1.50 1.75 2.25 2.50 2.50

Eiropas Centrālā banka 0.00 0.00 0.00 0.25 0.50

Anglijas Centrālā banka 0.50 0.50 0.75 1.00 1.25

EUR/USD 1.22 1.20 1.22 1.24 1.25

EUR/GBP 0.88 0.92 0.94 0.94 0.92

USD/RUB 56.8 55.0 53.0 51.0 50.0

USD/barelā 69 64 63 60 58

Avots: Macrobond and Swedbank 2018. gada janvāra prognozes

© Swedbank

Public

Information class 8

Riski pasaules ekonomikā: lielākie plusi un mīnusi


+ -

• POLITIKA

o Izaugsme mazina populismu un rada labvēlīgākus

priekšnoteikumus strukturālām reformām

o Cieša Francijas un Vācijas sadarbība paātrina ES

reformas un uzlabo izaugsmi

• TEHNOLOĢIJAS UN INOVĀCIJAS

o Digitalizācija/inovācijas paātrina ražīguma kāpumu

• INVESTĪCIJU BUMS

o Spējākas kā prognozēts investīcijas infrastruktūrā,

piem., ASV izmaiņu nodokļu politikā dēļ

o Straujš kāpums investīciju jomās, kas saistītas ar

klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju

• POLITIKA

o Protekcionisms un ģeopolitiska spriedze

o Vēlēšanas Itālijā rada turbulenci finanšu tirgos

o Populisms novājina institūcijas, sarūk ilgtermiņa

izaugsmes potenciāls

• FINANŠU TIRGI

o Centrālajām bankām pārāk strauji ceļot bāzes

likmes, finanšu tirgos krīt aktīvu cenas

• AUGSTS PARĀDU SLOGS

o Valdību parāds eirozonā, uzņēmumu kredīti Ķīnā,

mājsaimniecību kredīti Norvēģijā un Zviedrijā

• NAFTAS CENAS KĀPUMS

o Augstāka inflācija un straujāks likmju kāpums

© Swedbank

Public

Information class 9

Zviedrija: strauja izaugsme pasaulē un tai sekojošs eksporta kāpums

nodrošina «mīksto piezemēšanos» mājokļu tirgus korekcijas laikā


• Zviedrijas ekonomikai palīdz eksporta

pieprasījuma kāpums pasaules tirgos

• Eksporta un industriālo preču ražošanas kāpums

kļūst spējāks

• Mājokļu sektora investīcijas sarūk, bet aug

uzņēmumu un sabiedriskā sektora investīcijas

• Mājokļu cenas sarūk dārgo dzīvokļu segmentā

galvenajās lielpilsētās, bet stabilizējas citos

segmentos

• Riksbank bāzes likmes uzmanīgi sāks celt

2018.gada vasarā

© Swedbank

Public

Information class 10

Mājokļu tirgus Norvēģijā un Zviedrijā: problēmas koncentrētas

vien dažos segmentos


Tirgus

kopumā

Dec.2017

-2.5% YoY

Tirgus

kopumā

Dec.2017

-2.2% YoY

© Swedbank

Public


Mājokļu tirgus Norvēģijā un Zviedrijā: mājsaimniecību

noskaņojums ir uzlabojies, un patēriņš turpina augt


© Swedbank

Public


Apskatā: padziļināts skats uz sekojošām tēmām


Swedbank skats uz

Ilgtspējas indikatoriem

Zviedrijas un Norvēģijas

mājokļu tirgus

Demogrāfija, vēlme uzkrāt

un procentu likmes

© Swedbank

Public


Baltijas valstis: jestra un visaptveroša izaugsme turpināsies arī šogad;

izaugsme virs potenciāla – šie ir «labie laiki», bet izaugsme jau kļūst lēnāka


Reālā IKP gada izaugsme, %

3Q 2017 IKP

+4.2%

3Q 2017 IKP

+5.8% 3Q 2017 IKP

+3.1%

Avots: Macrobond

3.9%

3.0%

4.4% 4.7%

4.2%

3.2%

3.8%

3.2%

2.5%

© Swedbank

Public


Baltijas valstis: jestra un visaptveroša izaugsme turpināsies arī šogad;

izaugsme virs potenciāla – šie ir «labie laiki», bet izaugsme jau kļūst lēnāka


Reālā IKP gada izaugsme, %

3Q 2017 IKP

+4.2%

3Q 2017 IKP

+5.8% 3Q 2017 IKP

+3.1%

Avots: Macrobond

3.9%

3.0%

4.4% 4.7%

4.2%

3.2%

3.8%

3.2%

2.5%

IKP prognoze 2018.gadam

+4.2% un PCI inflācija

+3.7%

+3.0% un PCI inflācija

+3.4%

+3.2%un PCI inflācija

+3.3%

© Swedbank

Public


Latvijas ekonomika: izaugsme ir ļoti plaša, un noskaņojums ir

izaugsmei labvēlīgs


© Swedbank

Public


Latvijas ekonomika: izaugsme ir ļoti plaša; eksportam palīdz kāpums

pasaulē; ciklam nobriestot, iekšzemes pieprasījums kļuvis par galveno vilcēju


© Swedbank

Public


Investīcijas: pērn +20%, un divciparu kāpums būs arī 2018.gadā; kāda ir

apetīte investēt, un kas uzņēmējiem traucē ražot vairāk?


Igaunija

Zviedrija

Lietuva

© Swedbank

Public


Investīcijas: būvniecība pašlaik ir lielākais ieguvējs no investīciju kāpuma;

cik plašs ir investīciju kāpums, un vai labākais laiks investēt jau «nogulēts»?


-50

-25

0

25

50

75

0

50

100

150

200

250

2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017

Būvniecības apjomi un nodarbināto skaits

Apjomi, YoY, %, kal. izl., l.a. Apjomi, 2010=100, sez. izl.

Nodarbināto skaits, 2010=100Avots: CSP

125 tk., 11.9%

no nodarbināto

kopskaita

66 tk., 7.4% no

nodarbināto

kopskaita

(2016)

© Swedbank

Public


Kreditēšana: šogad beidzot plusos gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību

kreditēšana; patiesi strauju izrāvienu šajā biznesa ciklā tomēr neredzēsim


-25

0

25

50

75

100

125

2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017

Latvijas rezidentu kredīti Latvijas komercbankās

Mājsaimniecības, % no IKP Nefinanšu uzņēmumi, % no IKP

Mājsaimniecības, YoY, % Nefinanšu uzņēmumi, YoY, %

Avots: Latvijas Banka

-25

0

25

50

75

100

125

2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017

Latvijas rezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās

Mājsaimniecības, % no IKP Nefinanšu uzņēmumi, % no IKP

Mājsaimniecības, YoY, % Nefinanšu uzņēmumi, YoY, %

Avots: Latvijas Banka

© Swedbank

Public


Darba tirgus: sasilšana turpināsies; 2018.gadā būs cikla straujākais algu

kāpums; būtiska daļa no kāpuma minimālās algas un legalizācijas dēļ


9.0%

7.0%

7.5%

© Swedbank

Public


Darba tirgus: sasilšana arvien vairāk izplatīsies uz reģioniem un

zemākiem prasmju līmeņiem


0

5

10

15

20

25

2000 2003 2006 2009 2012 2015

Bezdarba līmenis, %

Rīga Pierīga Vidzeme

Kurzeme Zemgale Latgale

Avots: CSP

0

4

8

12

16

20

2012 2013 2014 2015 2016 2017

Bezdarba līmenis profesiju grupās, %

Kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori unizstrādājumu montieri, vienkāršās profesijasKalpotāji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificētilauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiVadītāji, vecākie speciālisti, speciālisti

Avots: CSP

© Swedbank

Public


Darba tirgus: spiediens kāps, bet uzņēmēji saprot, ka darbaspēka resurss

ir ierobežots; algas augs visiem, bet prasmes ļoti svarīgas


0

10

20

30

40

50

60

2013 2014 2015 2016 2017

Uzturēšanās atļaujas, tūkst.

Pastāvīgās

Termiņa, kopā

Termiņa, darbs

Avots: PMLP

© Swedbank

Public


Darba tirgus: spiediens kāps, bet uzņēmēji saprot, ka darbaspēka resurss

ir ierobežots; algas augs visiem, bet prasmes ļoti svarīgas


0

10

20

30

40

50

60

2013 2014 2015 2016 2017

Uzturēšanās atļaujas, tūkst.

Pastāvīgās

Termiņa, kopā

Termiņa, darbs

Avots: PMLP

58%

38%

4%

Plānotās izmaiņas darbinieku skaitā 2018.g., % organizāciju

Darbinieku skaitsnemainīsies

Darbinieku skaits tikspalielināts

Darbinieku skaits tikssamazināts

Avots: Fontes Vispārējais atalgojuma pētījums 2017

© Swedbank

Public


Inflācija: šogad soli augstāk, bet 2019.gadā jau atkal kļūs lēnāka; algu un

pensiju kāpums straujāks par inflāciju, un pirktspēja augs


© Swedbank

Public


Procikliska fiskālā politika: deficīts straujas izaugsmes laikā; šogad

izdevumu kāpums par tuvu 10%; tiek plānots arī deficīts


-40%

-20%

0%

20%

40%

60%

2006 2008 2010 2012 2014 2016

Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi

Kapitālie, % no kopējiem Kopā, YoY, % Kapitālie, YoY, %

Avots: Valsts Kase

-20% -10% 0% 10% 20% 30% 40%

Jūrmala

Rīga

Ventspils

Valmiera

Jelgava

Liepāja

Jēkabpils

Rēzekne

Daugavpils

Plānotās iemaksas (-) / dotācijas (+) pašvaldību izlīdzināšanas fondā pret vērtētajiem pašu ieņēmumiem, %

2018 2017

Avots: Finanšu ministrija, Valsts kase

© Swedbank

Public


Procikliska fiskālā politika: deficīts straujas izaugsmes laikā;

2018.gadā izdevumu kāpums par tuvu 10%; tiek plānots arī deficīts


-40%

-20%

0%

20%

40%

60%

2006 2008 2010 2012 2014 2016

Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi

Kapitālie, % no kopējiem Kopā, YoY, % Kapitālie, YoY, %

Avots: Valsts Kase

-20% -10% 0% 10% 20% 30% 40%

Jūrmala

Rīga

Ventspils

Valmiera

Jelgava

Liepāja

Jēkabpils

Rēzekne

Daugavpils

Plānotās iemaksas (-) / dotācijas (+) pašvaldību izlīdzināšanas fondā pret vērtētajiem pašu ieņēmumiem, %

2018 2017

Avots: Finanšu ministrija, Valsts kase

EUR 222mio

2017.gada konsolidētā

kopbudžeta (t.i., valsts plus

pašvaldību budžetu) deficīts

EUR 201mio

2018.gadā plānotais valsts

kopbudžeta deficīts

© Swedbank

Public


Bāzes scenārijs Baltijai 2018-2019: don’t worry, be happy… for now


2016 2017n 2018p 2019p

Igaunija 2.1 4.4 3.9 3.0

Latvija 2.1 4.7 4.2 3.2

Lietuva 2.3 3.8 3.2 2.5

Igaunija 6.8 6.0 7.0 7.2

Latvija 9.6 8.8 8.1 7.5

Lietuva 7.9 7.2 6.9 6.9

Igaunija 0.1 3.4 3.0 2.5

Latvija 0.1 2.9 3.7 2.5

Lietuva 0.9 3.7 3.3 2.5

Igaunija 7.6 6.8 6.0 5.5

Latvija 5.0 7.5 9.0 7.0

Lietuva 7.9 8.0 7.0 6.0

Avots: Nacionālā statistika un Swedbank 2018. gada janvāra prognozes

© Swedbank

Public


2018: pieci Latvijas simtgades rekordi


1. Straujākais vidējās bruto darba algas kāpums pēdējo 10 gadu laikā: +9% (vidējā neto

alga jeb alga «uz rokas» ap +11%)

2. Vēsturiski augstākā vidējā bruto darba alga mēnesī: EUR 1000

3. Vēsturiski augstākā aktivitāte darba tirgū (virs 69% gadā vidēji vecuma grupā 15-74) un

zemākais bezdarbs pēdējo 10 gadu laikā: 8.1%

4. Vēsturiski augstākais preču eksports faktiskajās cenās: vidēji virs EUR 1mrd mēnesī

5. Vēsturiski lielākie valsts un pašvaldību budžetu neto izdevumi: virs EUR 10mrd gadā

Bet arī… pēdējo 7 gadu augstākā inflācija un sarūkošs iedzīvotāju skaits,

t.i., vēl ir daudz ko darīt!

Paldies!

2

9

swedbank ekonomikas apskats, jan.2018 latvijas … › latvian › ...2018/01/24 · swedbank...

Documents