syl feiim-kok 171009-ivars-mag_prezent-ltg

2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–

17. oktobrī.

Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i

atškierteigais (piec O. Kokaļa 1926. - 1927. gg. savuoktūs

folklorys materialu tekstu)***

Sylajuoni-Feimani Latgalian dialect variety – shared and different to Latgalian literary written

language norm(according to the text corpus of folklore

materials gathered by Mr. O. Kokals in 1926 -1927)

Ivars Magazeinis15.10.2009.Rēzekne, RA, 2. Latgalistikys konfereņce


17. oktobrī.

Materiali salaseiti, pīrokstūt ar rūku, 1926.-27.gg., nu Rēzeknis apriņķa Sylajuoņu pogosta Feimaņu katuoļu

draudzis Guļānu sādžys /dzeraunis dzeivuotuoju i nūsyuteiti iz Reigu 1927.g. Atsarūn Latvijas Universitatis agenturys "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas

institūts" (LU LFMI) fondūs, kas 20.-30.godūs beja pazeistams kai Latviešu Folkloras krātuve, ar

lītys numeri 332 (īkšejuo numeraceja 1- 168).


17. oktobrī.

Vuociejs:Ontuons/Ontōns Kokaļs

(Antons Kokalis) Aglyunys gimnazejis skūlāns,


17. oktobrī.

Par vuocieju:Dzims – 1909.g. 21. februalī, Rēzeknis apriņķa Sylajuoņu pogosta Guļānūs,

krysteits Feimaņu bazneicā.Freimaņu pogosta pamatškolu beidz 1926.g.

Aglyunys gimnazeja – pabeidz pādejuos 4.klasis 1930 g.Latvejis Universitates, Filologejis i filozofejis fakultatis germaņu volūdu

nūdaļa, īsastuoj 1930.g. rudinīLatvijas Universitatis studentu akademiskuos vīneibys „Dzimtene” bīdrys,

Paraleli struodoj Latvejis Republikas Posta i telegrafa departamenta nūdaļuos, kur piec telefonista, telegrafista i posta darbinīka puorbaudejumim

ap desmit godu piļdeja vysaidus pīnuokumusNu 1937. goda oktobra vyds dīnastī Latvijas armejā. Dīnēja Zemgalis divizejis

11. Dobeles kuojinīku pulkā Daugavpiļs cītūksnī. Dīnēja kapraļa pakuopē, apvuiceja jaunūs karaveirus sakarnīka zinuošonom.

Paraleli ar izcileibu beidze lūžmetieju instruktoru kursus.


17. oktobrī.

Demobilizējās 1939. goda pavasarī, atsagrīze Rīgā, aptuveni goda laikā jau pi jaunuos īkuortys pabeidze studejis Latvejis Universitatē, sekmeigi beidzūt

mynātuos fakultatis germaņu filologejis nūdalis pylnu kursu ar lykumā nūsaceitajom orūdtīseibom.

No 1941. gada februara, O.Kokaļs īcalts par školuotuoju Varakļuonu Vaļsts vydsškolā, 1941. goda novembrī apstyprynuots par Aglonys Vaļsts ģimnazejis

vuocu volūdys školuotuoju, kur struodoj da 1944.g.1944. gada 23. februarī O.Kokaļs suoc dīnēt Latvīšu legionā voda komandīra

omotā.Ir pījāmumi, ka kryts 1944.goda septembrī. Pagaidom kopa vīta nazynoma.


17. oktobrī.

Materialu atradieja instituta fondūs - Silvija Assare, kas pazeistama kai:

- Feimaņu pogosta aktiva nūvodpietneica,- Feimanu kūka bazneicys (1756) restauracejis

iniciatore, organizātuoja i koordinatore


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Sylajuoņu (Silajāņu) izlūksne. Aptver bejušū Rēzeknis apriņķa Sylajuoņu pogosta teritoreju – da 1949.g.

Pogosts padūmu laika adm. reformuos sadaleits storp Rēzeknis i Preiļu rajonim, nu kura leluokuos dalis īguoja

-Rēzeknes raj. Feimaņu pog. -Preiļu raj.Sylajuoņu pog.,

bet mozukuos – Preiļu raj. Rībeņu (Riebiņu) i Rušyuna (Rušonas) pog., kai ari Rēzeknis raj. Sylmolys (Silmalas) pog.


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Okazionals termins Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne

Teik aprobāts nu referata autora – lai akcentātu teicieju pīdareibu Feimaņu katuoļu draudzei, kai lingvistiskū mikrovidi veidojūšam aspektam i kas

aptvēre tuo laika Sylajuoņu pogosta leluokū daļu, napalelai latvīšu-latgalīšu dzeivuotuoju daļai pīdarūt Rībeņu, Prezmu i Rušyunys draudzem.


17. oktobrī.

Pietejuma tiems/ mierks i zam vīna ari hipoteze - puorbaudeit i puorsalīcynuot, voi i cik daudz izlūksne īpas latgalīšu rokstu volūdys fonetiski morfologiskajūs i leksiskajūs kriterejūs, jamūt par pamatu

O.Kokaļa 1926.-27.g.g. salaseitūs tekstus.


17. oktobrī.

Autora uzdavumi:

• izceļt izlūksnei rakstureiguokuos morfologiskuos, leksiskuos i pa daļai ari fonetiskuos soveibys,

• saleidzynuot izlūksnis soveibys ar tuo laika i niulenejū kodificātū 2007.g. virsdialektālū latgalīšu rokstu volūdys normu,

• sastateit puorskotu, kai puorsavārtuos soveibys i sakareibys īsakļaun/ naīsakļaun latgalīšu rokstu volūdys normuos, resp., dasaistīkt izlūksnis i pastāvūšūs rokstu tradicejis saskarsmei, kas vyslobuok radzams morfologiskūs formu lītojumā i vuordu kruojumā.


17. oktobrī.

Deļ analīza i saleidzynuošonys autors kai golvonūs olūtus īsaisteja:

• Latgaliešu pareizrakstības noteikumi. LR Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs. Rīga-Rēzekne, 2008.,

• J.Cibuļs, L.Leikuma. Vasals! Latgaliešu valodas mācība. Rīga: n.i.m.s., 2003.;

• P.Strods. Pareizraksteibas vōrdneica. Atkōrtōts izdevums. Latvijas PSR Izglītības ministrija un Daugavpiļs Latgaļu saime. Daugavpilī, 1990.;

• Latviešu valodas dialektoloģijas atlanta materiālu vākšanas programa. Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūts. LPSR ZA izdevniecība, Rīga: 1954.;

• Svilke V. Silajāņu izloksnes apraksts. K. d. zin. vad. O. Vilāns.1952, No: LU Baltu valodu katedras Dialektoloģijas un toponīmikas kabineta materiāli, sakārtoti alfabēta secībā pēc izloksnēm.


17. oktobrī.

Tekstu i izlaseituo vuordu korpusa analizs

Tekstu pīroksts nu O.Kokaļa vysā vysumā ir izdareits zynomā sistemā, i, kai saceja pats vuociejs pavadviestulē Latvīšu folklorys kruotuvei: „Savos tautas

gara mantu krājumos, cik tālu man tas bij iespējams, pieturējos pie tautas izrunas”.

Nasaverūt iz itū, juonūruoda iz nazkurim specifiskim tekstu pīroksta momentim i zynomom napiļneibom.


17. oktobrī.

Pyrmais: Pīroksts nav dareits kaidā nu fonetiskuo pīraksta variantim, bet jamūt deļ pamata tymā laikā funkcionejušuos latgalīšu pareizraksteibys normys. Tekstūs vairuok voi mozuok ir jiutama „konfronteceja” storp tuo laika

latgalīšu rokstu normu i teicieju pogosta izlūksnis runys soveibom, kurys pīraksteituojam byutu juofiksej “iz papeira”, bet kas vairuokūs gadīņūs nav

dareits:


17. oktobrī.

Nav molkas ar kū vōrīt ēst - juobyun: molkys, vōreit, iāst (19), Raud gaļviņas (gaļvenis) sajāmuši (33-90),

Tōs preilīšu dāravōtas (dāravōtys); par naksniņas (naksnenis) gulējum (guliejum);(33-90);

smolas kotlu (piec tuo laika pareizraksteibys) - smolys kotly (pēc izrunas), obi varianti sadzeivoj sūplok asūšūs teikumūs (92);

muļkitis/ muļkīts (91) - obi varianti nav dūti piec izrunys, bet piec dažaidom tuo laika pareizraksteibom, juobyut – muļkeits.


17. oktobrī.

Ūtrais: pat ari fiksejūt teicieju runys soveibys, pīraksteituojs tū dora laiku pa laikam sovaiduokūs veidūs. Seviški tys atsatīc iz palataluo e, ē (ia, iā)

pīrokstu:

• ōbiāļam, bet tīpošat tuoļuok – ōbialias (100);

• meikles/ meikļas; kūdialias/ kūdeļas;

• zōle / zōlia / zōļa / zōla;

• nesia (pareizraksteiba da 1929.goda) – nese (raksteibys norma piec 1929.g. un ari niuled) – niasia (faktiskuo izruna pagostā) u.c.


17. oktobrī.

Trešais: autora pīroksta “individualuos” naprecizitatis, variativisms i klaidys. Juos pi vysa namaitoj pīroksta filoloģiskū vierteibu, bet šaļti pa šaļtei kaitej

deļ teksta korektuma:

• Guļānu / Guļanu (sādža),

• strādia / vajadzātu: sprādia,

• nabys / nabyus,

• griuz tu . gryuž tū,

• dzeivojut / dzeivojūt,

• atsāsas / vajadzātu: atsasāst,

• ias – pareizi: iast (ēst) u.c.


17. oktobrī.

Nasaverūt iz nūruodeitajom pīroksta napiļneibom, teksti sovā sovumā labi paruoda gon Sylajuoņu izlūksnis individualū specifiku, kas naīīt latgalīšu

rokstu volūdā, gon ari izlūksnis gramatiskuos i leksiskuos formys, kas kūpeigys ar latgalīšu rokstu volūdu.

Zamuok – rakstureiguokī pīmāri.

Pīzeime: vysi itī i tuoluokī pīmāri dūti piec rūkrosta tekstu korpusa, bez publiciešonai dūmuotajim redakcionalajim puorlobuojumim


17. oktobrī.

Morfologeja

Latgaliīšu rokstu volūdā pa vacam I konjugacejis darbeibys vuordus paguotnē lūka divejaidi: kai ā-calmus i kai ē-calmus. Latvīšu literarajā volūdā lūceišona

ir tykuse unificāta - ir tikai pyrmī. Itys ir labai radzams arī Sylajuoņu izlūksnē:

- augu, augi, auga, augom, augot - brauču, brauci, brauce, braucem, braucet.


17. oktobrī.

Latgalīšu rokstu volūdā I konjugacejis darbeibys vuordus, kurim sakne beidzās ar s, z, t, d, nuokūtnē lūka bez ī iesprausšonys.

Taipoš tys ir ari Sylajuoņu izlūksnē -vesšu, vessi, vess, vessim, vessit; - grīzšu, grīzsi, grīzs, grīzsim, grīzsit.


17. oktobrī.

Avā- calma formu liītuojums paguotnē, kas rakstureigs Dīnvydlatgolys izlūksnem, ir plošai puorstuovāts ari Sylajuoņu izlūksnē i kai paralela forma ir

lītojama ari latgalīšu rokstu volūdā:

• bōrineitia īskova golvu (93);

• tagad visi treis brōli dzeivova bogōtai un laimeigai (117);

• valny samoksova jam daudz naudys (119);

• jis pavysam nūsadzeivova, staigoj pat bez jiuzom (125);

• veceits nu jō vaicova: „voj tu satyki īdams dakū?” (128);

• jis jau nabyut ilgōk dzeivovs, jo nabyut dasagōdovs (168).


17. oktobrī.

Sylajuoņu izlūksnē ir sasaglobovušis senejuo kondicionaļa, resp. vielejuma izteiksmis formys, kur kotrai personai ir sova golūtne. Itys izteiksmis veids ir

pīļaunams ari atjaunynuotajā latgalīšu rokstu volūdā:

• Ka tu itūs naiznosōtim, vaira cytu napraseitim (par kraklim) (135-159);

• Apdzīduotum es padruškas, ka jōs manis nanūbūrt (33-90).

Ūtrymā pīmārā var redzēt ari taidu ratu paruodeibu latgaliskajuos izlūksnēs, bet cīši rakstureigu Sylajuoņu izlūksnei, kai golūtņu „nūraušona”.


17. oktobrī.

Ar prīdiekli atvasynuotajūos darbeibys vuordūs atgrīzenyskuo morfema -sa-, -za- pa vacam teik lītuota storp prīdiekli i sakni, otkon sakreitūt gon Sylajuoņu

izlūksnē, gon latgalīšu rokstu volūdā ar lītovīšu volūdā izmontuotū formu, navys latvīšu literaruos volūdys normu:

• vīns valns pasamuja jai zam kōju (21)

• Tad jis aizadusmoj (i) pīvorej vardūša jyudiņa (91)

• Bōrineitia vysu strōdōja un nī par kū nazažālova (93)


17. oktobrī.

Latgalīšu volūdā, tymā vydā ari Sylajuoņu izlūksnē ir sasaglobuojušis vacuos supina (vajadzeibys izteiksmis) formys, kuru vaira nav ari lītovīšu valodā. Saisteitais lītvuords palīk genitivā:

• Veirs īdams ortu pasceja sīvai (108a)

• Baba sorgojis ka tevis peipia nanūsystu (110)

• Bet pošis divōs nūgōja rudzu pļautu (133)


17. oktobrī.

Tekstūs ir pīvadumi ari ar pogostam rakstureigū galūtnis nūruovumu ar supinā:

• kab tevi valns pajimt – (96)

• īškuts maizis maklāt pasaulī (127)


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Sylajuoņu izlūksnei ir rakstureiga darbeibys vuorda īt, atīt lītuošana ar nuokt, atnuokt nūzeimi, kas ir norma arī latgalīšu

koinē formai kūpumā:

•Jōns īlīn maisā un gaida cikom saiminīks atīs pēc maisa (91);

•Tagat jis sajāmia zaltu un atgōja laimeigs uz sātu (117);

•Vīnu dīnu dāls kai nūgōjs uz krūgu tai i naatgōjs (125)


17. oktobrī.

Seņuok diskutejamais prīdieklis da-, kas niule ir “legalizāts” latgalīšu rokstu valūdā, ir plošai puorstuovāts ari Sylajuoņu

izlūksnē:

• Brōli mōsu izdavuši, dzīd kōjiniam dacērsdami, Ka daguoja maļti īt, raud gaļviņas sajāmuši (33-90),

• Snādzas pēc ōbuļu, bet navar dasniagt (93),

• Pīktā dīnā jei daauga da jumta (110).


17. oktobrī.

Prīdieklis nū- ar nūzeimi aiz- arī ir rakstureigs Sylajuoņu izlūksnei. Niule jis ir „legalizēts” latgalīšu rokstu volūdā, bet „ulmaņlaiku”

latgalīšu normā jū lītova ratai:

• Ubadzeņš nūņasia gaileiti iz klāv un pats atsagula (102),

• nakt nūviadia uz azaru (105);


17. oktobrī.

Sylajuoņu izlūksnei ir rakstueigi tagadnis (ar -s, -ūte; -eits; -ūt; -eit) i nuokūtnis (ar -škys, -škūte) aktivī atstuostejuma divdabi.

Niule nūsauktī divdabi ir aktivi lītojami ari latgalīšu rokstu volūdā, i ir unikala paruodeiba, kas pagaisuse latvīšu literarajā volūdā. „Ulmaņlaiku” latgalīšu normā ituos formas praktiski nalītova:


17. oktobrī.

• jo beja dzērdējusia ka valny nu gaiļia dzīdōšonas izgaistūts (92)

• tys cylvāks kuru šī vakar īspīduši pyunī ass dzeivs (117)

• Tod mōsa saceja uz brōli ka vylka pīns nikō napaleidzs i vajags īt da lopsai (162)

• malōja ka rožoncas pa tymsu navarējs atrast, reitā nūīškis un atneškis (97)

• saceja, ka nokušu riaizi braukškis, pajimškis leidza sakramentu (104)

• a citi saceja, ka izviļkškūts (izvilkšot) pēčōk (165)


17. oktobrī.

Latgalīšu volūdā daudzi prīvuordi daudzskaitlī kai seņuok bīdrojās ar genitivu, na unificātū dativa formu kai latvīšu literarajā normā.

Nūsauktais genitīvs ir īraugoms ari apsaveramajūs Sylajuoņu izlūksnis tekstūs:

• Vīns valns pasamuja jai zam kōju (21);

• Skombys tai i liācia nu duravu (92);

• sōka osorys bērt nu ocu. (104);

• paūšnōjs gaisu un kōps uz vōrciaļu (kārtis, uz kurām rijā liek labību kaltēties - sērst) (108).


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Sylajuoņu izlūksnei ir rakstureigys ari nazkuruos morfologiski fonetiskuos paruodeibys, kas nav normātys

latgalīšu literarajā normā


17. oktobrī.

Vīna no taidom ir velaruo - plotuo i skaņa, kas teik atruodeita ar burtu „y” 1. deklinacejis veir. dz. lītvuordim dsk.nominativā.

• Caur ziameiti dyumy īt (11)

• Svōty radzādami, ka bōrineitia dabōja zalta ōbulu (93)

• Vīna saiminīka bārnu kūmy vadia da bazneickunga lai nūkristeit (115)

• Bet lyny jam atsoka (134)


17. oktobrī.

Attīceigi “plotais „y” ir aktivs ari dsk. dativā:

• Catūrtā dīnā jei izauga da grīstym (110)

• Pōsoka par valnym (21)


17. oktobrī.

Nu latgalīšu valūdys normys atsaškir ari 5.deklinac. sīv. dz. lītvuordu lokativs, kuram golūtne ir -ī, navys, -ē.

• Kai dūmōts tai dareits, sakōpia eglī un siad (19)

• Vīnu dīnu īgōja dzeraunī veceits – ubadzeņš. (116)

• Ūtrā dīnā jis īgōja taida kēnestī kur beja brīsmeig daudz piaļu (117)

• Tys cylvāks kuru šī vakar īspīduši pyunī ass dzeivs (117)

• Bet mōsa tō pīna i mutī najāmia (162)


17. oktobrī.

Juoatzeimoj vēļ vīna Sylajuoņu-Feimaņu runys morfologiski fonetiskuo soveiba, kas nav rakstureiga daudzom Latgolis

izlūksnem i nav normāta latgalīšu rokstu volūdā, resp., akuzativa golūtne –y veir. i sīv. dz. lītv.

- u vītā:

• Siņcīs atroda nabašnīk un smolys kotly (92)

• Ōbuleitī byus vīna sākla, tu tū sākly īsiaj (93)


17. oktobrī.

Feimaņu apleicinē tyka i teik runuotys vacuos darb. v. tagadnis formys ar

-li, kas nav normātys latgalīšu rokstu volūdā:

• Īrōpoj taidā kai dūbī, tod pakoupli drusku uz augšu (109)

• Jis jau tyulen pēc pušdīņu nūīt da tai līpai īkōpli vydā un siād (120)


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Fonetiskuos soveibys

No fonetiskajom soveibom Sylajuoņu izlūksnē deļ suokuma ir juopīmiņ daudzuos atškierteibys vokalismā, resp. patskaņu sastuovā, kurys ir radzamys ari puorejuos

dziļajuos Latgolys izlūksnēs, i kas ir norma ari viersdialektalajā latgalīšu volūdā.

Galvenuos atškierteibys vokalismā:


17. oktobrī.

Latvīšu literaruo volūda

Sylajuoņu izlūksne/ latgalīšu rokstu

volūda

Pīmāri

a o kolps, bogōts, bolka, lobs, molka, golva

ā ō (uo) gōja, ōrā, brōļs, nīdrōjs, sōc, bōrineite

ē ie viejs, tiergs, siejiejs, skriejiejs, piec

e (plotais) a azars, malns, vacs, valns ē (plotais) ā tāvs, dāls, lātai, sāta, vāls, vāza

i y myza, cyts, vyss, zyrgs, vylks, lyns

ī ei dzeive, teirs, treis, sleikt, veist ū iu iudiņs, jiugt, giun, kiula, kiuļs ū yu ryugts, byut, styurs, pyune,

myusu ie ī dzīžu, izlīn, vīns, svīdrus, skrīšu

o (uo) ū pūga, rūka, dūt, ūla, jūsta, lūgs


17. oktobrī.

Latgalīšu rokstu volūdā, tymā skaitā ari Sylajuoņu izlūksnē, nūteik specifiska iepriekšejuos ziļbis patskaņu pārsaskaņuošona, kas nav

rakstureiga latvīšu literarajai normai:

a : e — azars – ezereņš; rats - reši; vacs – veceits; malns – meļneits;ā : ie — bārzs – bierzeņš; dāls – dieleņš, padieļs; lāns – lieneigs;o : a — kolns – kaļneņš, bolss – baļsteņa; smolks – smaļksne; y : i — zyrgs – zirdzeņš; vylks – viļceņš; sylts – siļteņš, siļteņks.


17. oktobrī.

Unikala paruodeiba Sylajuoņu izlūksnē nūteik patskaņu izlaisšona (“raušona) vuordu golūtnēs. Tei ir vysleluokuo Sylajuoņu izlūksnis atškierteiba no daudzom cytom Latgolys izlūksnem i latgalīšu rokstu normys, kas ir labi radzama ari analizejamā tekstu korpusā:


17. oktobrī.

• Sakiuria gun un vard putru (19)• Dzeivoj dzeds ar bab ceplī aiz žogor kiulia (20)• Pēc nagara laika jau sōc dauzeitīs pi siņč durav (92)• Bōrineitia izdzynusia lūps gonūs soka uz treisacteņ (93)• Bōrineitia izdzērdusia, ka jōs gūteņ kaus ziamī nūīt iz klāv (93)• Veirs dabovs vīna škērsta ar nabašnīk (95)• Tu nūbraukusia uz sāt nastōst nikam (95)


17. oktobrī.

Pogosta runuotuojm ir rakstureigs ari golūtnis noruovums supinā:

• Kab tevi valns pajimt! (96)


17. oktobrī.

Par hrestomatisku varātu nūsaukt „vīmyniskū nūraušon’ ”:

• „Pagaid, lai apsavalk, tūriaiz i nūīš” (108a)


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Nu fonetiskajom soveibom juoakcentej pīraksteituoja raudzejums grafiski paruodeit palatalū e skaņu ar grafemu ia (rakstureiga latgalīšu izlūksnem, latgal. koinē

formai, kai ari lītovīšu volūdai, kas 1929.goda un modernajā 2007.goda latgalīšu ortografejā nateik atruodeita, bet tekstu

pīroksta laikā asūšajā latg. ortografejā tyka pīmāruota tikai deļ tam, lai paruodeitu palatalizaceju darbeibys vuordu golūtnēs

paguotnē, nevis lītvuordu, darb. vuordu vai citu vuorduškiru saknē.


17. oktobrī.

Itamā aspektā pīraksteituojs, lai ari na par reizi i na vysod konsekventi, tūmār vairuma gadīņu dasatur pi izlūksnes runātāju

izrunys, navys latgalīšu tuo laika rokstu tradicejis:

• Caur ziameiti dyumy īt (11)• Sōksim mias nu gola (12)• Na puišam i te guliat (17)• Gaida, gaida vydyskōs miaitas, saceidama (19)• Jei īviadia tu puisi atseviškā kambareitī un tai kai jis variāja riadziat kai tī valny doncoj (100)


17. oktobrī.

Tekstūs, kā jau pīmynāts seņuok, ir sateikami pīraksteituoja varianti palatalizacejis atruodeišoanai/ naatruodeišonai:

redzēt – riadziāt; nese – niasia - nesia, kūdialias – kūdeļas; vēl – viaļ


17. oktobrī.

Leksiskuos soveibys

20.-30. godu (seviški 30.godu 2. pusē) latgalīšu rokstu volūdys normai vysaidu īmaslu dieļ nav rakstureiga vuordu kruojuma i morfologiskūs formu

papyldynuošona ar dialektaluos leksikys i gramatikys līdzeklim, kas atsašķir nu latvīšu literaruos volūdys normys. Tas atsatīc

gon iz baltu ciļmis vuordim, kai apleik – apkārt, vysod - vienmēr, giut – ķert, olkons – izsalcis, nūīt – ari: aizīt, atīt – atnākt; tai ari iz aizjāmumim: vīšņa – ķirsis, vapna – kaļķi, varganis/vargani – ērģeles, grebiņs-ķemme, struope-sods, sukne-kleita utt. Taipat nateik veicynuota semantiski i stilistiski atškierteigu vuordu lietuošona, kai solts – auksts, navys salts, dreiži – ātri, navys drīzi, soldons – salds, navys saldens utt.


17. oktobrī.

Deļ tam latgaliskūs izlūkšņu teksti, navys 20.-30.g.g.latgalīešu rokstu volūdys norma, bīži viņ ir eistuos i naasimilātuos latgalīšu

volūdys gramatiskūs i leksiskūs formu paraugi i globuotive. Tai tys ir ari apsaverajamūs tekstūs


17. oktobrī.

Leksikys pīmāri, kas izaceļ ar kaidu morfologisku voi fonetisku atškierteibu:

• Kod mes dzīžam puļceņā, tod myus skaiški sadarēja (13)• Nūgōjuši uz mežu sōka grīzt molku (19)• Gaida, gaida vydyskōs miaitas (19)• Eite ustobā (19)• Jis īraudzējis dālus i aizaprīcōja ka jī tik bogōti (19)• Pamōtia jau aiz laika vaicoj (93)• Saiminīkam tyka bais (94)• Bet reitā beja lelys vēputinis (105)• Tod jis palyka drūsōks (109)


17. oktobrī.

Vuordi, kas pavysam atsaškir nu latvīšu literaruos normys:• Vīns valns pasamuja jai zam kōju• Tod valns giun nazi (91)• Apsamesšu par dzagūzi, skrīš uz tāva sōdu (33-90)• Izaļcis sōka est plōciņus (91)• Pi vīna saiminīka beja dazalykuši staigōt valny (94)• Miaita stōsta, stōsta un navōšni pasceja (95)• apstōda sovus zyrgus (98)• pajāmia vāzu un rōvia vērseišam par sōnym (102)• Jam mōceibys klausūtīs sōka osorys bērt nu ocu (104)• damiatia jam aiz sōnkaulia atslāgu (104)• vysapleik myurs (109)• Tia kai riaizia tymā šaltī īt pa ceļu vīns cylvāks (115)• radzādams, ka jū saiminīks dadzeis (125)• jis nūļācia nu rotu ziamī un gōja atsprēklen (128)• Jis īraudzeja, ka pēc jō naskas īt, bet tī beja jō poša susātivs (133)• Vīnu reizi jis pļōvia sīnu un navōšni jam uz kōjis izliācia viardivia (132)• pōrmōvia par upi un da kučeram (165)• brōli syuteja uz aizlōdātōm patmaļam pēc putekļa (162)


17. oktobrī.

Sylajuoņu izlūksnei, taipat kai citom Latgolys izlūksnem, viesturiski ir rakstureigs vairuok voi mozuok nūzeimeigs slavismu (puorsvorā rusicismu i polonismu) lītuojums,

leidzeigi kai vydsdialekta (Vydzemis, Zemgalis, Kurzemis) izlūksnēs ir labai daudz germanismu


17. oktobrī.

• Rogona pasaver, ka „syvāny” kūdi (19)• jei beja ļūti zajadla uz dorbu (92)• Apdzīduotum es padruškas (33-90)• lōcs klupst vīnam valnam mugurā, klupst ūtram un pēc nagara laika visi valni beja kontuženy (94) • Pōsoka par šutku dareitōju Andrivu (98)• Pops bez vysaidys sporeišonos atdiavia naudu (98)• Jis tyuleņ diaviās uz tū dzerauni (99)• Jo atdūsi maņ sovu miaitu tod ias jius izlečeisu (99)• Mōtia pasyuta miaitu uz klēti pēc galis kū pažareit gostym (100)• Nūgōjs jis i namaneja kai tyka petļās (105)• Pōsoka par pracivnū sīvu (108 a)• pōreji divi znūty sōka ar jū sporeitīs (108a)• Jī dzeivova pa vysam bednai (117)• Pōsoka par smelaku (132)• gōja uz tērgu pēc blūdu, lizeiku un tvoroka (133)• dūmōdama, ka tī jū čorty apiāss (162)• dabova treju bucu poroka (162)• gaļu iadia kāžņu dīnu i pīkdīņu naizlaisdami (103)• Īgōjs šklepī jis attaiseja šķērstu (95)• nūgōja da brōļa pazīčeitu naudys (167)• atsasēdīs nacaukā braukoj pa ustobu (133)


17. oktobrī.

Lai arī ratai, tūmār izlūksnis tekstūs ir atrūnami ari nazcik ģermanismu:

• Atskrēja Zosīte myusu, myus puišu ļustem (33-90)• Tai jei i nūprota, ka Dīvs jū nūstrōpiāja par strōdōšonu „kūču dīnas” naktī (92)• ļautenim tai i gon lela strōpia, sadaga vysi rudzeiši (115)• lai uzlīk uz mutis skrytuļa mauli (167)

Kūpsavylkums:

O.Kokaļa salaseitī Feimaņu draudzis folklorys materiali, nasaverūt iz zynomom pīroksta napiļneibom, dūd gona lobu īsavierīni na tikai pogosta foklorys tematikā i puosoku/dzīšmu varūņu dorbūs i dūmuos, atrūnūt kūpsakareibys ar puorejūs Latvejis nūvodu, Eiropys i pat vysys planetys Zemis civilizaceju i mitologeju motivim, bet ir ari lobs lingvistisks olūts, lai caur teicieju mutem i pīraksteituoja spolvu i papeiru paruodeitu Silajāņu-Feimaņu izlūksnis raksturīguokuos soveibys, juos kūpeiguos i atškierteiguos iezeimis ar latgalīšu rokstu volūdys niulenejū normu, kai ari lai paruodeitu korelaceju ar latgalīšu viersdialektālo normu tekstu pīraksteišonys šaļtī (1926.-27.g.g.).Analizis ītumā, izaverūt O,Kokaļa salaseitūs materialus, var redzēt, ka Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne, nu vīnys pusis, izruoda gona lelu „tyveibu” latgalīšu literaruos rokstu volūdys normai, bet nu ūtrys – poša var byut par olūtu latgalīšu viersdialektaluos normys styprynuošonā.


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Tekstu materialus var izmontuot:

• kai Sylajuoņu-Feimaņu izlūksnis tuoļuokys i dziļuokys izpietis olūtu, • kai niulenejuos latgalīšu rokstu volūdys tradicejis styprynuošonys instrumentu, seviški morfologejis i leksikys sadaļā.


17. oktobrī.

Attīceibā iz pogosta izlūksnis „etnolingvistiskū statusu” – Silajuoņu-Feimaņu pogosta izlūksne, lai ari puordaleita

administrativūs reformu optimizacejuos, ir bejuse i vys ir populara i atpazeistama gon sova “aprautuma”, gon ari runuotuoju

“viesturisko drūsuma” dieļ, napalīkūt suonim, dīvamžāl nu taidu negativūs “modernūs determinantu”, kai puorsaceļšona iz

piļsātom i latvīšu sarunvolūdys pakuopeniska puorjimšona jaunajai paaudzei, respektivi runuotuoju autentiskuos vidis

sazašaurynuošona.


17. oktobrī.

Pogosta sovdabeiguo runa, kas varātu byut -ava darb.v lītuošonys “zīmeļu rūbežs”, byutu juopapietej pi autentiskajim myusdīnu

runuotuojim i juogūdynoj ari deļ to, ka jamā ar tai rakstureigajom „apraušonom” runova ari vīna no lelākajām Latgolys pūdnīku

grupom. Regionalajai i vysys vaļsts viesturiskajai īguoduošonai byutu

nozeimeigi taidi vītejuos toponimikys „zalta gryudi” kai Šembeļi, Dūbes, Jureiši, Babri, Eisāgi, Leinakolns, Cibli, Azara

Gaileiši, Antiniški, i.c. pogosta dzeraunis, kuruos šyupeļs kuorts deļ taidu ari aiz Latvejis rūbežu pazeistamu „keramikys metru” –

pūdnīku, kai A. Paulāns, P.Vilcāns, S.Kaļva, bruoli Riuči, brauoli Zagorski, P.Čerņavskis, J.Backāns, Ušpeļu dzymta i.c.


17. oktobrī.


17. oktobrī.

Tai kai tiulen uzastuos myusu gosti nu Lītovys i dasaistiks bieru i apglobuošonys tradiceju saskarsmei folklorā

latgalīšim i lītaunīkim, grybātum beigt ar zamuok radzamū apdzīduošonys četruriņdi, kurā bez pogosta gramatiskuos

specifikys i tuo laika „storppogostu etnopsihlogiskuo multukulturalisma” storp eileņom ir radzams ari sovs

pasavierīņs iz sābru pogosta (preilīšu) „funeral traditions”:


17. oktobrī.

Līlejōs šī preilīšiStypri veiri saauguši.Pīcūs syta vīnu vuti Tī pi mīta dasejuši.Jo nabyuti pīsejuši

Dīszyn vai byut nūsytuši. (65)


17. oktobrī.

Lels paļdis par uzmaneibu!Lels paļdis prezentacejis baļsteituojim:

E.Ulasei - informaceja par Freimaņu pog. i 1 foto ar Rēzeknis raj. pūdnīku izstuodi/ etnograf. ansambli;I.Blakunovam - prezentacejis dizains i realizaceja;

A.Lebedam - puorejī foto i prezentacejis slaidu fons.

syl feiim-kok 171009-ivars-mag_prezent-ltg

Education