tartu novada aizsargājamās dabas teritorijas un tūrisma takas 2012

Kēri-Karijerva ezera dabas rezervāts

[email protected]

ir

jaunākais no Tartu novada lielajām aizsargājamāmteritorijām. Šeit tiek aizsargātas Elvas upes palieņuteritorijas, divi lielāki un vairāki mazāki ezeri, kā arī bagātīgiapdzīvotais dabiskais mežs Elvas ielejas ziemeļu daļākādreizējā senā Vertsjerva līcī. Dabas rezervāta meži unmitrāji piedāvā dzīvesvietas daudzajām putnu sugām.Piemēram, šis rajons ir svarīga vidējā ērgļa dzīvesvieta. Vēlšeit ligzdo jūras ērglis, zivju ērglis un mazais ērglis, kā arīdaudzi citi starptautiskā mērogā aizsargāti putni. Palienēsligzdo kādi pārdesmit pāri griežu. Elva kopā ar ezeriem veidodabas rezervāta asi. Tie ir svarīgi no sugu aizsardzībasskatpunkta – no aizsargājamām zivīm šeit mājo, piemēram,meža vimba, akmeņgrauzis un dūņu pīkste. Ceļotājs varnovērot bebru darbošanos un meža cūku bara maltītessekas. Aizsargājamās teritorijas dienvidu daļā atrodasiezīmēta dabas taka un pārnakšņošanai piemērota ceļotājubūda pie Karijerva ezera. Nonākot dabas rezervātā pa Elvasupi, ceļotājs šeit atradīs laivu piestātni un līdzās tai nojumiatpūtas brīdim. Informāciju par pārvietošanās ierobe-žojumiem var iegūt no rezervāta vadītāja pa e-pasta adresi:

.

Alam-Pedjas dabas rezervāts

Selli–Sillaotsas mācību dabas taku

ir izveidots, lai

aizsargātu purvus, mitrāju mežus un palieņu teritorijas. Vienano lielākajām Igaunijas aizsargājamām teritorijām aptverVertsjerva ezera zemienes ziemeļu daļu. Pēc kontinentālāledāja atkāpšanās šeit vēl viļņojās senā Vertsjerva ūdeņi, betmūsdienās šī teritorija ir pārpurvojusies. Purvaino ainavusašķeļ vairāk nekā desmit lielāku upju un neskaitāmsdaudzums čalojošu strautu. Pazīstamākās upes ir Pedja,Peltsamā un Emajegi. Tam visam vēl pievienojas vairāk nekāpiecdesmit vecupju palieņu teritoriju, no kurām ir izveidojušāsunikālas ekosistēmas ar bagātīgu zivju pasauli. Plūdu laikāupes iziet no krastiem un var pārpludināt gandrīz trešo daļudabas rezervāta.

– .

Ar dabas rezervāta purva un meža pasauli var iepazīties,izstaigājot . Taka vedcauri siliem, kuros slejas augstas priedes, un pāri priedēmapaugušām purva salām. Lai aizsargātu augus, ūdeņainajāpārejas purvā un kokiem apaugušajā purvā ir uzbūvētas laipas.Lai pārāk netraucētu dabas mieram, ieteicams pārvietotiesnelielās (mazāk par 30 cilvēkiem) grupās. Uz mācību takassākuma punktu aizved Laevas–Palupehjas ceļš.

Š teritorija ir gandr z neapdz vota, t d to ir iecien jušas putnusugas, kuras baid s no cilv kiem, k ar t pied v labupatv rumu lielajiem meža zv riem. Seno mežu un purvumoza kveida ainav ir sastopami vilki, j ras un klinšu rg i,garastes p ces un apodzi i, meža un melnie st r i. Savuk rtplašaj s palie u p av s var iepaz ties ar bag t go putnu pasauli

it paši pavasaros un rude os g jputnu laik

ī ī ī ā ēļ īā ē ā ī ā ā ā

ē ēī ā ū ē ļ

ū ņ ā ķ āā ņ ļ ā ī ā ī

ī ņ ā ā

http://loodusegakoos.ee

Uz Alam-Pedjas dabas rezervāta dienvidu robežas atrodasotra dabas mācību taka –Piecus kilometrus garā taka ar putnu novērošanas torņiem unugunskuru vietām savieno Ilmatsalu zivju dīķus, kuros dzīvodaudz putnu, ar Emajegi piekrastes palienēm. Šeit ir reģistrētsvairāk nekā divsimt putnu sugu.

Kā dabas un vides izglītības iestāde unbrīvdabas mācību centrs aizsargājamāteritorijā darbojas

–

Kā Alam-Pedjas dabas rezervāta tur-pinājums austrumos, lai aizsargātu Ema-jegi upes palienes, apkaimes vecos mežusun to dzīvnieku pasauli, ir izveidots

. Applūstošās palienes šeit atrodas tieši pieTallinas–Tartu šosejas, kas piekļūšanu pļavām un dabasvērošanu padara ārkārtīgi vienkāršu. Tieši no Tallinas–Tartušosejas pie Kereveres tilta sākas dabas taka, kas ved paEmajegi krasta valni. Tā ir 14 kilometru gara

ar atpūtas vietām un piestātnēm upes malā.Dabas takas sākums pie Kereveres šosejas tilta ir vienīgā vietaIgaunijā, kur ir atļauts vērot Eiropā ļoti reti sastopamo ķikuturiestu. Pavasaros paliene pārvēršas par tūkstošiem ūdensgājputnu atpūtas vietu. Vasarās daudzie šeit perējošie putnipievilina plēsīgos putnus. Piekrastes zonā rosās visdažādākiedzīvnieki, piemēram, stirnas, brieži un lapsas.Gandrīz uz katrasoļa var redzēt bebru atstātās pēdas, bet paši dzīvnieki nocilvēkiem baidās.

.Ilmatsalu–Kereveres putnu ceļš

Palupehjas dabas skola

Kereveres dabas

rezervāts

Palienes taka

( )

www.palupohja.ee

Kereveres dabas rezervāts

Luharada



Emajē-Sūrso dabas rezervātā

Emajē-

Sūrso dabas centrā

Emajē mācību dabas taka

www.rmk.ee

ir iekļauti Emajegi

upes grīvas lielie purvi, kas atrodas Peipusa zemienē. StarpEmejegi upes pietekām un ar tām savienotajiem ezeriem irizveidojies zemais purvs.Tā līmenis ir tikai par metru augstāksnekā Peipusa ezera ūdens līmenis, un pavasara plūdi purvājupārvērš vienā lielā, viļņojošā ūdens laukā, virs kura paceļastikai augstākās, mežiem apaugušās purva salas. Patiesaūdensputnu paradīze, zivju nārsta un augšanas vieta, jūras unzivju ērgļu ligzdošanas vieta, rubeņu, purva dzērvju, vilku,lāču, briežu un citu tramīgu dzīvnieku dzīvesvieta – tāds irEmajē-Sūrso dabas rezervāts. Cilvēki šeit cauri laikiem irpārvietojušies pa ūdensceļiem, un arī ciemi atrodas ūdensmalā. Labākais veids, kā iepazīties ar dabas rezervātu, ir tāapceļošana, braucot pa upēm. Informāciju par aizsargājamoteritoriju un tās apmeklēšanas iespējām var iegūt

, kas atrodas Lūnjas pagasta Kavastuciemā. Pie viduslaiku nocietinājuma un vēlākā upes krogamūriem piebūvētajā ēkā ir iespējams apskatīt arī izstādes unfilmas par dabu. Pie centra sākas divarpus kilometru garā

, kura iepazīstina ar palieņuteritorijas augiem. Plūdu laikā taka var būt applūdusi un grūtiizejama vai arī pavisam necaurejama.

Tartu novadaaizsargājamās dabasteritorijasun tūrisma takas

No Kavastu ciema pa Kosas ceļu var doties ziemeļu virzienā uz, kas ir izveidota, lai

aizsargātu mantoto kultūrainavu. Gandrīz piecus kilometrusgarajā takā var izbaudītAlatskivi senlejas dabu un iepazīties kāar seno igauņu pilskalnu, tā arī ar lepno un labi restaurētoAlatskivi muižas galveno ēku.

Netālu no Alatskivi paliek , kurātiek aizsargātas skudru dzīvesvietas. Šeit atrodas Eiropālielākā zināmā ziemeļu meža skudru kolonija ar vairāk nekādiviem tūkstošiem pūžņu. Tos drīkst aplūkot tikai no mežaceliņa, kas ved cauri aizsargājamai teritorijai. Taču pat tikaiskats no ceļmalas uz skudrupūžņu virkni ir gluži neaiz-mirstams.Ar skudru dzīvi iepazīstina informācijas plāksnes.

paliek Tartumā dienvi-

daustrumu stūrī, un šeit dabas baudījumu sniedz pirmmežs.Piecus kilometrus garā dabas mācību taka iepazīstina arIgaunijas vecāko aizsargājamo meža teritoriju. Mežs tikaņemts aizsardzībā jau 1924. gadā, un tas līdz mūsdienām iraudzis bez cilvēka iejaukšanās un ieguvis patiesa senmežaizskatu. No putniem šeit var sastapt tipiskas šādās vietāsdzīvojošas sugas: pelēko dzilnu, apodziņu, garastes pūci,rubeņus un medņus.

No individuālajiem aizsargājamiem objektiem, kas atrodasJervseljā, ir vērts uzmeklēt vairāk nekā 360 gadu vecoKaralisko priedi ar vareno stumbru. Šeit ir arī vēl citi iespaidīgiun veci koki. Jervseljas mežu garāko egļu galotnes sniedzaspāri 40 metriem, un tas ir Igaunijas koku rekords.

Alatskivi ainavu aizsardzības teritoriju

Padakerves dabas rezervāts

Jervseljas dabas rezervāts



LAT

Text: Annereet Paatsi Layout: Triinu SarvPrint: Paar Photoes: Tartu County public photostock. 2013

www.visittartu.com

Tartu novadaaizsargājamās dabasteritorijas un tūrisma takas




1 3

5

7

6

8

4

2

11

12

Svarīgākie noteikumi par uzturēšanos dabā

Uz valsts zemes ārpus aizsargājamo teritoriju rajoniem, kurosir aizliegts uzturēties, pārvietošanās ir atļauta visās vietās.

Uz publiskās piekļuves tiesību pamata uz privātīpašumāesošas zemes bez īpašnieka atļaujas var uzturēties no sauleslēkta līdz saules rietam. Tomēr zemes īpašnieks var aizliegtpārvietoties pa savu zemi, taču šādā gadījumā šai teritorijai irjābūt apzīmētai un visiem saprotamā veidā norobežotai.

Publiskos ceļus var izmantot visi. Pa privātajiem ceļiemnedrīkst braukt ar automašīnu, tomēr dienas gaišajā laikā patiem drīkst pārvietoties kājām.

No māju pagalmiem ieteicams ieturēt vismaz 200 metrudistanci.

Publiski izmantojamo ūdenskrātuvju krastos pārvietošanās iratļauta pa krasta līniju (4-10 m).

Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst tikai šim nolūkamparedzētajās un apzīmētajās vietās.

Ja nav uzstādīta atkritumu urna, atkritumi ir jāņem līdzi.

Suņus nedrīkst laist brīvi skraidīt, tiem ir jāatrodas piepavadas.

Publiskajās ūdenskrātuvēs ikviens drīkst makšķerēt zivis bezmakšķerēšanas atļaujas ar vienu vienkāršas konstrukcijasmakšķeri. Tomēr ir jāievēro makšķerēšanas lieguma sezonas,vietas un citi ierobežojumi. www.kalastusinfo.ee

3,5km

14km

2,5km

4,5km

5km

Pusceļā no Tartu uz Otepē nokļūstam gleznainajā. Šejienes dabas galvenais

objekts ir pauguraine ar mainīgo reljefu un reljefa nosacītātradicionālā zemes izmantošana, kā arī zivīm bagātie ezeri ardaudzveidīgām krasta līnijām. Aizsardzības teritorija ietilpst„ “ dabas rezervātu tīklā. Lai atklātu dabas vērtības unizbaudītu skaistos ezeru skatus, šeit ir izveidotas divas dabastakas – , kas sākas pie peldvietas Pangodi ezerarietumu krastā, un otrpus ezeram , kassākas pie austrumu krasta pludmales.

Lai aizsargātu Vertsjerva ezeru un tā krasta zonu, kas atrodasuz Tartumā rietumu robežas, ir izveidots dabas liegums.

ir vidējā devona perioda Arukilas nogu-luma sarkanā smilšakmens atsegums, kas ir nozīmīgs artālaika jūrā pirms 380 miljoniem gadu dzīvojušo zivjufosilijām. Uz dabas takas, kas ved gar atseguma pamatni, irizvietotas informācijas plāksnes, ar kuru palīdzību variepazīties ar smilšakmeni un tā rašanās īpatnībām,Vertsjerva putniem un piekrastes augiem.

Natura

Piksāres taka

Palumē dabas taka

Tammes atsegums

Pangodi

ainavu aizsardzības teritorijā

Pikksaare pārgājienu taka

Palumägede pārgājienu taka

Tammes atseguma ainavu aizsardzības

teritorija

www.vortsjarv.ee


9

10

1km

1,5km

Tartumā visbiezākais dabas taku tīkls atrodas Elvas pilsētas

apkaimē.

atpūtas, mācību un

sportošanas pasākumus organizē īpašs fonds.

vērtība irdaudzveidīgais reljefs, Elva ar tās tīro ūdeni un tajā ietekošiestrauti, atjaunotās palieņu pļavas, kā arī ogām bagātie ungaismas pielietie sili. Dabas takām ir dažādas grūtībaspakāpes. Šeit atrodas Tartumā garākā kājām ejamā dabastaka (14,4 km), pa pauguraini ved Viti ezera taka ar stāviemkāpumiem un kritumiem, kā arī bērniem izveidotais rotaļulaukums un piedzīvojumu taka ar raganas māju.

s

Elvas-Vitipalu,Vapramē Vellaveres

ainavu aizsardzības teritorijās

un

Elvas-Vitipalu ainavu aizsardzības teritorija

Elvas upes senlejas dabas taka

Viti ezera dabas taka

Piedzīvojumu taka

Taka velotūristiem

www.vvvs.ee

14,4km

2,3km

1,5km

23,5km

Tartu Apmekl t ju centrsē ā

Raekoda, Tartu, IGAUNIJAPh/fax +372 744 [email protected]

Tartumā daudzveidīgā ainava ir bagāta ar dabas vērtībām.Aizsargājamās teritorijas un dabas liegumi, kā arī dabas re-zervāti un atsevišķi objekti aptver nozīmīgu daļu noTartu no-vada kopējās platības (17 %). Divi Tartumā dabas rezervāti –Alam-Pedja un Emajē-Sūrso – ir starptautiski nozīmīgimitrāji, kas iekļauti konvencijas sarakstā. Alam-Pedjas dabas rezervāts, Emajegi upes grīvas liegums,Pīrisāres ainavu aizsardzības teritorija un Kereveres dabasrezervāts ir pazīstami kā putnu rezervāti ar nozīmi visasEiropas mērogā. Vēl Tartumā atrodas daudzas mazākasaizsargājamās teritorijas, kurām katrai ir savs noteikts dabasaizsardzības uzdevums un sava vērtība.

Aizsargājamās teritorijas ir interesantas, taču to apcie-mošanas laikā jārēķinās ar vairākiem ierobežojumiem.Pirms aizsargājamās teritorijas apmeklēšanas iesakāmiepazīties ar noteikumiem. Igaunijā ir spēkā arī vispārīgākasprasības, kas attiecas uz uzturēšanos dabā. Ar visāmprasībām un noteikumiem detalizētāk var iepazītiesIgaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centra mājas lapā

.

Ramsāres

www.rmk.ee

13

Papildu informāciju par Vapramē–Vellaveres–Vitipalu fondapārvaldībā esošajām dabas takām un citām aktivitātēm variegūt mājaslapā .

ar saviem mežaparkiem ir mierīga mazpilsētiņa. Tāspriežu mežā ir izveidota īpaša

, kuras malās novietotas koka skulptūras ar igauņupasaku tēliem. Spēka taka sākas Elvas centrā pie vecāsdzelzceļa stacijas.

Glīti atjaunotajā stacijas ēkā mūsdienās atrodas Elvas tūrismacentrs, kurā var iegūt informāciju kā par Elvu un tās apkaimi, tāarī parTartumā novadu:

Tartumā ainavas ir piemērotas arī velotūrismam. Caurinovadam ved vairāki „ maršruti ( )un arī daļa no simtiem kilometru garā pārrobežu projektaietvaros Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā izveidotā velo-maršruta „ ( ). Populāra ir

140 kilometru garā , no kurasapmēram puse līkumo pa Tartumā novada ceļiem( ).

Viena no velotūrsima takām, kas paliek novada robežās, vedpa pauguraini. Uz šīs 30 kilometru garās, ar norādēmaprīkotās takas atrodas viena telšu vieta ar ugunskura vietu unKukemetsas meža būdiņa ( ).

Velotūrisma maršruti dabā ir iezīmēti arīainavu aizsardzības teritorijā (23,5 km), kā arī (8 un13 km; ) un apkaimē (8 km;

). Tomēr ir jārēķinās ar to, ka lielākā daļa noIgaunijas vietējiem velotūrisma maršrutiem ceļotāju bieži viennoved uz nelieliem un drošāki

EuroVelo“

Tour de LatEst“

Vertsjerva velotūrisma taka

Selgises

Elvas-Vitipalu

Vellaveres

Ilmatsalu

www.vvvs.ee

http://matkakeskus.elva.ee/

+372 733 0132

www.bicycle.ee

www.tourdelatest.eu

www.vortsjarv.ee/ tourism/maps

www.vvvs.ee

www.rmk.ee

Elva

Mazā spēka taka (

)

Väike

väerada

Velotūrisma takas


Vapramē ainavu aizsardzības teritorija

Vapramē dabas

māja

Vapramē dabas mācību taka

Vapramē velotaka un dabas taka

kājāmgājējiem

Vellaveres

Vellaveres velotaka

Veselīga dzīvesveida dabas taka

Elva

Elvas upes ūdensceļš

ir novada vecākāatpūtas zona, kas izvietota aizsargājamā teritorijā. Labāatrašanās vieta, mainīgais reljefs, daudzveidīgā meža biomaun bagātā kultūras vēsture ir tie iemesli, kādēļ aizsargājamāteritorija ir ieguvusi lielu popularitāti. Pa mežu un Elvas krastulīkumojošās dabas takas ir pieejamas visos gadalaikos. 2012.gada vasarā pie teritorijas ieejas atvērt

, kur varēs iegūt tūrisma informāciju, pasūtīt gidu vaidabas izglītības programmu, skatīties par vides jautājumiemizglītojošas ekspozīcijas.

rajona mainīgā ainava pirmām kārtām irpiemērota jaukiem tūrisma braucieniem ar velosipēdiem,taču šeit var veikt arī pārgājienus ar kājām. Kultūrasmantojuma objekti no dažādiem vēstures posmiem ir aprīkotiar informācijas plāksnēm, un tie pārvietošanos pa ciemuceliņiem vērš interesantāku.

ar atpūtas un telšu celšanas vietām, kā arī informācijasplāksnēm ir pārveidota par ūdenstūristu centrālo ūdensceļu,kas savieno arī šejienes aizsargājamās teritorijas. Ūdensceļš,kas sākas no Hellenurmes un beigu posmā pa Emajegi aizveduz Tartu, ir 66 kilometrus garš. Lai to izbrauktu, jārēķinās arvismaz trim ceļošanas dienām. Protams, pa ūdensceļu varnobraukt arī tikai kādu posmu.

s

:

3,5km

6,5km

13km

2km

66km

3km

ugunskura vieta

telšu celšana aizliegta

telšu vieta23,5km

garums

pajumte

skatu tornis

informācijasplāksne

piknika vieta

dēļu taka

peldvieta

4,5km

600m

7

6

542

1

3

8

9

1413

10

11

12

Tartu novada aizsargajamas dabas teritorijas

un turisma takasTartu novada aizsargajamas dabas teritorijas

un turisma takas

tartu novada aizsargājamās dabas teritorijas un tūrisma takas 2012

Documents