Apziņa

Starpapziņa

Zemapziņa

Tātad:1. Pasaule ir mūsu domu atspoguļojums2. Lai kaut ko mainītu pedagoģiskajā saskarsmē,

pirmām kārtām pedagogam jāmainās pašam3. Lai mainītos, pirmām kārtām jāmaina domas4. Savukārt, lai mainītu domas, aizvien biežāk

nepieciešams sazināties ar savu iekšējo saprātu. Vēl vairāk- to cilvēkam vajadzētu mācīt kopš bērnības, tāpat kā lasīt un rakstītprasmi

Kā skolotāji rada sev problēmas?1. Protams, mūsdienu skolas apstākļos saglabāt

harmoniju- tas nav tik vienkārši

2. Bet, ja harmonija ir izjaukta, to var atjaunot, jo vairāk tāpēc, ka pati cilvēka daba uz to tiecas

3. Konflikts- tas ir signāls par līdzsvara zudumu

4. Zemapziņa izpauž rūpes, lai pateiktu mums, ka kaut kas nav kārtībā

5. Tāpēc izturēsimies pret konfliktiem ar izpratni un cieņu, kā pret mācībstundu

Konflikts kā saprātīgs brīdinājums (1)

1. Vispirms mainīsim savu attieksmi pret konfliktu kā tādu un skolēnu neadekvāto uzvedību

2. Konfliktu radījis tikai paša skolotāja zemapziņas prāts

3. Tradicionālajā izglītības sistēmā cīņa pret skolēnu nemācīšanos un neadekvāto uzvedību vairumā cieš neveiksmi. Kāpēc?

Konflikts kā saprātīgs brīdinājums (2)

1. Nevar gaidīt harmonisku skolēnu uzvedību, tas ir, ja izvērš cīņu pret pašu skolēna uzvedību, tiecas apslāpēt to izpausmes vai novērst sekas

2. Tas skolotājiem ļauj ieņemt ļoti ērtu pozīciju “Es par katru palaidni nevaru atbildēt, lai šo problēmu risina vecāki”

Tātad: (1)1. Konflikts un jebkuras citas neveiksmes skolas

ikdienā nav skolēnu vai kolēģu ļaunprātība, neaudzinātība, bet skolotāja domu, jūtu, attieksmes ārējs atspoguļojums fiziskajā līmenī

2. Skolotājs ar savu agresivitāti pats pievelk šo konfliktu

3. Problēmu cēloņi meklējami nevis ārpusē pie skolēniem, bet gan pašos, tas ir, kroplīgajā pasaules uzskatā

Tātad: (2)

1. Iznāk, dusmīgie skolotāji zemapziņas līmenī cits cits iznīcina, bet pēc tam brīnās par nelabvēlīgu attieksmi un par agresīvajiem pusaudžiem un jauniešiem

2. Ja skolotājs sāk iekšēji mainīties, tad viņš problēmas atrisina pats un ap sevi rada labvēlīgu enerģētisko lauku, kas pozitīvi ietekmē viņa attiecības ar skolēniem

Oficiālajā izglītības sistēmā (1) valdošais modelis

1. Ir labā un sliktā pasaule, ļaunais un labais, pareizais un nepareizais

2. Mums nemitīgi uzbrūk ļaunie spēki (atrodamies aplenkuma stāvoklī): nabadzība, kriminālnoziegumi u.tml.

3. Mēs uzvaram tikai uzcītīgi cīnoties, piespiežot skolēnus mācīties ar varu

4. Ir viegli un sarežģīti mācību priekšmeti, nopietnāki un nenopietnāki, viegli saprotamas un grūti saprotamas tēmas

Oficiālajā izglītības sistēmā (2) valdošais modelis

1. Mācības- tā ir grūta, pacietīga cīņa2. Citādāka uzvedība ir traucēklis mācību

procesā3. Skolotāja uzdevums – palīdzēt skolēnam

pieveikt nesekmību, tāpēc jānosaka diagnoze, tas ir, jānosauc vārdā nesekmības “ienaidnieki” un pēc tam jānozīmē nežēlīgas cīņas paņēmieni

4. Nesekmība- tas ir ļaunums ar kuru jācīnās visiem spēkiem

Vēlamais izglītības modelis1. Konflikts, skolēnu nesekmība kā brīdinājums par

pedagoģiskā līdzsvara un elastības zudumu 2. Skolas vide ir skolotāju radīta pasaule3. Labas sekmes mācībās ne tik daudz liecina par

centību, cik par skolēna harmoniju pašam ar sevi un skolas vidi

4. Skolotājs, rūpēdamies par savu pozitīvo domu skaidrību, rūpējas gan par savu, gan skolēnu psiholoģisko vidi

5. Konflikts ir izpausme, kas liecina par tiekšanos uz harmoniju

Atbildības uzņemšanās1. Ja mēs, skolotāji, esam gatavi mainīties, tad

pirmais (un galvenais) – jāuzņemas atbildība par notiekošo pedagoģiskajā saskarsmē

2. Skolēna nesekmība, neadekvāta uzvedība ir viņa zemapziņas aizsardzība pret kādu skolotāja postošām domām, uzvedību

3. Uzņemties atbildību- tas nozīmē atteikties no pārdarījumiem, kritikas, apvainojumiem un dusmām gan pret sevi, gan skolēniem

Nemācīšanās slēptais nolūks

1. Nekas nenotiek tāpat vien2. Jebkura skolēna uzvedībai (tai skaitā

pasīvo pretošanos, tas ir, nemācīšanos) kontekstā ir arī sava pozitīvā funkcija

3. Otra funkcija- pašaizsardzība4. Tas, ka skolēns ar slimības palīdzību

īsteno savus nolūkus, nav nekā slikta5. Skolēnam vienkārši nav citas labākas

izejas

Izglītības problēmas- skolotāju domu rezultāts

1. Doma- tā ir enerģijas forma, kam piemīt gan radošs, gan postošs spēks

2. Kontroljautājumi: - Kādas postošas domas pastāvīgi rodas

jums?- Cik bieži dusmojaties, rājaties uz

skolēniem un par ko?- Cik bieži klaji pamācāt, pasakāt, ka tas ir

nepareizi, kritizējat, noliedzat, žēlojat?

Iedvesmas spēks

1. Daudzas domas vienkārši ir iedvestas

2. Tātad- mūsu zemapziņas programma ir radīta iedvesmas vai pārliecināšanas ceļā ar citu cilvēku palīdzību

3. Zemapziņa visu uztver burtiski

4. Tagad padomājiet, kādas frāzes jūs saskarsmē lietojat

Tātad:1. Skolotāji paši rada problēmas un tāpēc arī

paši tās var atrisināt, novēršot cēloņus2. Problēmu cēloņi ir mūsos pašos, nevis

ārpusē. Tie ir šādi:- Dzīves mērķa, jēgas un uzdevuma misijas

neizprašana un agresīvu domu esamība- Skolēnu agresīvā uzvedība ir skolotāju

postošo domu, uzvedības un nolūku ārējais atspoguļojums, kā arī skolēnu zemapziņas aizsardzības mehānisms pret skolotāju agresīvajām domām, uzvedību

Ko sēsi, to pļausi 1. Ikviens zina Dabas likumu attiecībā uz

enerģiju- to nevar iznīcināt, to var pārvērst tikai citā veidā, tāpēc:

2. Ja skolotājs sūta negatīvas domas, tad atgriezīsies atpakaļ (līdzīgs pievelk līdzīgu)

3. Tad atkal tiecas atbrīvoties no negatīvā, to nosūtot vēlreiz vai citam

4. Tas turpinās tik ilgi, kamēr šo burvju loku nepārtrauks vēl lielākas problēmas vai pat traģēdija

Skolotāja lepnība un augstprātība (1)

1. Nereti tieši skolotāja personiskā svarīguma izjūta ir problēmu un konfliktu cēlonis un avots

2. Ja skolotājs sāk sevi uzskatīt par gudrāku, labāku, tad viņš parasti sāk nosodīt, kritizēt, dusmoties, izvirzīt pretenzijas

3. Tas rada vēlēšanos pazemot4. Svarīguma izjūta rada milzīgu zemapziņas

agresiju, kas pēc tam pārvēršas pret pašu autoru

Skolotāja lepnība un augstprātība (2)1. Šāds skolotājs uzskata, ka viņa izpratne ir tā vienīgā

pareizā

2. Tiecas skolēnus pakļaut sev- nereti vardarbīgi

3. Jebkura neatbilstība viņa uzskatiem izraisa agresijas vētru

4. Klasē nekad nepieļauj nobīdi no viņam izdevīgā kursa, jo baidās nokļūt neērtā situācijā

5. Cīnoties ar skolēniem, tieši vai netieši pierādot savu taisnību, viņš iztērē savu enerģiju

6. Šāds skolotājs ir aizvērts, jo nevēlas pieņemt skolēna pasauli

Skolotāja lepnība un augstprātība (3)1. Šādam skolotājam būtu jāmācās ikvienu

pedagoģiskās saskarsmes situāciju bez pretenzijām un aizvainojuma

2. Izjust savu vērtību, tikai paceļoties pār skolēniem, - tas nozīmē zemapziņā izauklēt citu pasauļu iznīcināšanas programmu

3. Ja viens ir labāks, tad citi, likumsakarīgi, - sliktāki

4. Skolotāja lepnībai, protams, ir arī savs pozitīvais nolūks- tā ir tiekšanās pēc pilnības, vēlēšanās justies mierīgi un ērti, vēlēšanās pavēstīt par sevi visai pasaulei

Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (1)

1. Kritika- tas ir negatīvs spriedums par skolēnu

2. Skolotājs, kuri pastāvīgi rāj skolēnus, vēlas, lai visi atbilstu viņa priekšstatam

3. Šāds skolotājs vienkārši aizmirst, ka dzīvo tikai savā pasaulē

4. Ar savu kritizēšanu viņi izrāda neapmierinātību ar otra cilvēka pasauli

5. Zemapziņas līmenī uzbrūk citām pasaulēm

6. Vai tiešām ar pretenzijām un neapmierinātību iespējams mainīt skolēnu uzvedību?

Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (2)

1. Kritikas labie nolūki: vēlēšanās, lai skolēns mainītu uzvedību, attieksmi pret mācībām, pret skolotāju

2. Nolūki labi, bet vai labs veids, kā to īstenot?

3. Faktiski ar agresiju iznīcina otra unikālo pasauli

4. Agresija izsauc atbildes agresiju

Skolotāja pretenzijas, neapmierinātības un kritika (3)

1. Ja skolotājam kas nepatīk savā audzēknī, tad tas ir arī pašā skolotājā (līdzīgs pievelk līdzīgas agresijas izpausmes)

2. Ja skolotājs gribēs mainīt skolēna uzvedību, nemainot savu, tad nekas prātīgs tur nevar iznākt

3. Viss ir vienkārši- paužot neapmierinātību ar skolēniem, skolotājs izpauž savu neapmierinātību ar sevi

4. Mainīsim savu uzvedību, tad skolēns būs spiests reaģēt citādi

5. Ja skolotājs kritizē kādu skolēnu, tad patiesībā viņš no skolēna jau negaida nekā laba

Kā atbrīvoties no šādas postošas uzvedības?

1. Uzņemsimies atbildību un sāksim ar sevi: mainīsim savas domas, un tās radīs jaunas situācijas

2. Būsim elastīgi savās domās un uzvedībā, tas ir, mācīsimies pieņemt citas pasaules

3. Cienīsim skolēnus, jo katrs skolēns dod skolotājam kādu atklājumu, svarīgu informāciju

4. Atcerēsimies atzīt un uzslavēt, tas ir, skolēnos saskatīt tikai labo

5. Sajūsmināsimies par skolēnu pasauli

Nosodīšana

1. Ja kritizējam, izsakām neapmierinātību paši ar sevi

2. Nosodījums ir bīstamāks, jo, nosodot skolēnu, mēs viņiem piedēvējam to, kas ir mūsos

3. Nav ne labu labu, ne sliktu skolēnu- ir tikai dažādi skolēni- mēs paši viņus pataisām par labiem vai sliktiem- pataisām par savām domām

4. Ja mēs kādu skolēnu nosodām, tad skolotājs drīz vien pats tāds arī kļūst

5. Pirms kādu nosodīsim, savedīsim kārtībā savas domas

Nicinājums 1. Ja skolotāja zemapziņā ir nicinājums un

nosodījums, tad ar šīm domām, jūtām, emocijām pievilks negodīgus un zemiskus skolēnus

2. Ja skolotājs nicina negodīgu vai netikumīgu skolēnu, tas nozīmē, ka viņš savu godīgumu un tikumību vērtē augstāk var visu

3. Ja vēlamies atbrīvoties no negodīgiem skolēniem- mainīsim domas; pārtrauksim dalīt tos godīgajos un negodīgajos

4. Saskatīsim skolēnā vispirms pašu cilvēku, nevis mūsu radīto šā skolēna tēlu

Antipātija, riebums

1. Ja skolotājs savus cēlos nodomus īsteno caur kaut kā neatzīšanu, spēcīgā agresija, atstarodamās atgriežas atpakaļ

Naids

1. Neatzīšanas galējā izpausme; vēlēšanās savas domas, jūtas, tikumību, godīgumu pacelt pāri visam

2. Vienaldzība kā viena no naida izpausmēm

3. Bērni, kas ienīst vecākus, paši cieš no nesakārtotas dzīves un tādu pašu attieksmi saņem no saviem bērniem

Skolotāja dusmas, aizkaitinājums, niknums

• Tiklīdz jūtam emocionāli izvirdumu, darīsim kaut ko ne visai patīkamu, bet nepieciešamu.

• Ir svarīgi atbrīvoties no dusmām, bet arī transformēt tās

Skolotāja aizvainojums1. Aizvainojums ir dziļi apspiests niknums,

un briesmīgs veids, kā mainīt skolēnu attieksmi pret sevi

2. Vienīgais veids- sākt skolēniem piedot3. Prakse apstiprina, ka tad, kad skolotājs

sāk mainīt savu attieksmi pret sevi, apbrīnojamā kārtā mainās arī skolēni

4. Skolotājs, kurš apvainojas pats pievelk sev pāridarītājus. Pievelk ar savu attieksmi pret sevi

Skolēnu “pārmācīšana”

1. Tā ir vēlēšanās pazemot, ar varu piespiest mainīt skolēna attieksmi pret skolotāju

2. Vēlēšanās piespiest ar varu pret skolotāju godbijīgi, ar cieņu

3. Jo stiprāk skolotājs kādu vēlas pārmācīt, jo spēcīgāku atbildes reakciju saņem

4. Paši skolotāji pievelk sev pāridarītājus

Skolotāja sliktais garastāvoklis, vilšanās

1. Tas ir aizkaitinājuma, sapīkuma, neapmierinātības un bezspēcības izpausme

2. Tā ir zemapziņas agresija pašam pret sevi

3. Sliktais garastāvoklis rodas no neizpratnes, ka skolā nav uzvaru un zaudējumu; ir vienkārši rezultāts; tas nav ne labs, ne slikts

Skolotāja ļaunās domas un valodas

1. Kad skolotājs domā par skolēnu, tad starp viņiem izveidojas informatīvi enerģētiskais kanāls

2. Ar kādu domu skolotājs tiesās skolēnu, ar tādu tiks tiesāts pats

3. Ļaunas domas un valodas izraisa enerģētiskā līmeņa krišanos, sagrauj skolas vidi ar negatīvismu

Sodīšana un vainas izjūta

1. Vainas izjūta- viena no postošākajām parādībām

2. Vainas izjūta prasa sodu, bet sods meklē savu upuri

3. Sods māca, ko nedrīkstēja darīt, bet nemāca, ko darīt tā vietā

Kā atbrīvoties no vainas izjūtas?1. Jāuzņemas atbildība (nevis vaina) par savu dzīvi2. Nākamo reizi, kad mēs mēģināsim kaunināt

skolēnu, uzdosim sev jautājumu: “Kāpēc es mēģinu viņu piespiest justies vainīgam, ko man no viņa vajag?”

3. Piedosim sev, mīlēsim sevi, pieņemsim pasauli tādu, kāda tā ir

4. Vaina un sodīšana nedod izvēles iespējas5. Svarīgi ir ne tikai pārtraukt aut ko darīt, bet

iemācīties kaut ko jaunu, daudz pozitīvāku nekā vecais

Paškritika, sevis nosodīšana, neapmierinātība ar sevi

1. Tā ir agresija pašam pret sevi

2. Apkārtējo viedoklis tikai atspoguļo to, ko cilvēks domā pats par sevi

Bailes, nemiers, satraukums

1. Bailes ir patstāvīgs sasprindzinājums, kas neļauj skolotājam brīvi darboties

2. Vienmēr notiks tas, no kā mēs baidāmies

3. Pavaicāsim paši sev: “no kā es baidos?”

4. Priedēklis “ne”, noliegums, pavēle, brīdinājums, baidīšana ir hipnotiska pavēle saprātam izdarīt tieši to

Šaubas, pārliecības trūkums

1. Tās ir bailes kļūdīties, tāpēc sev un skolēniem vajag iedvest, ka jebkurš rezultāts ir vienkārši rezultāts

2. Pārliecinājums ir atvasinājums no ticības sev

3. Viss notiek pēc mūsu ticības

Atsevišķu skolēnu žēlošana, līdzcietība

1. Žēlums ir agresīvas jūtas

2. Atbrīvojoties no žēluma, skolotājs kļūst ļoti uzmanīgs un jūtīgs

3. Jo vairāk mīlestības, labestības un taisnīguma skolotāja dvēselē, jo mazāk jo mazāk vietas atliek žēlumam

4. Līdzcietība nozīmē “ciest kopīgi”

Skumjas, grūtsirdība, depresija

1. Skolotāja depresijas pamatā ir ilgā laika posmā uzkrātās negatīvās domas attiecībā pret sevi un apkārtējo pasauli – tādējādi viņš pats rada sev depresiju

2. Grūtsirdība ir pret apkārtējo pasauli un sevi vērstās agresijas atspoguļojums

Liekulība

1. Liekulības cēlonis- neticība sev un apkārtējai pasaulei

Meli, glaimi

1. No skolēnu puses meli ir normāla reakcija un nenormālu situāciju

2. Melošana ir nespēja uzticēties

3. Ja skolotājam bērnu bieži melo, tad tikai tāpēc, ka pats tic tā esamībai

4. Glaimi- uzslava savtīgos nolūkos, kas sevī nes zemapziņas agresiju

5. Glaimošana- arī cieņas trūkums pret sevi

Depresija, iespējamās sekas

• Pretošanās aizliegums• Nav konkrētas vietas

sociālajā struktūrā• Vilšanās, dusmas,

depresija kā valdošā sistēma

• “No kurienes pusaudžos tāds ļaunums?!”

• Psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas

Apziņa

Priekšapziņa

Bezapziņa