ti - atklĀtĪba uzŅĒmumu pĀrskatos

1

ATKLĀTĪBA UZŅĒMUMU PĀRSKATOS – pētījums par 20 lielākajiem uzņēmumiem Zviedrijā

Transparency International Zviedrija

Pārskats Nr. 1 | 2013

2

„Transparency International” Zviedrija, 2013, pirmais izdevums.

ISBN: 978-91-980090-9-5

Copyright © Transparency International Sweden

Grafiskas dizains: Šarlote Bakstrēma (Charlotte Backstrom) Tulkojums latviešu valodā: SIA Skrivanek Baltic, www.skrivanek.lv Tulkojuma tapšanu atbalstīja:

3

ATKLĀTĪBA UZŅĒMUMU PĀRSKATOS – pētījums par 20 lielākajiem uzņēmumiem Zviedrijā

“Transparency International” Zviedrija

Pārskats Nr. 1 | 2013

„Transparency International” Zviedrija

2013. gada janvārī

Atklātība uzņēmumu pārskatos 4

Saturs

SATURA RĀDĪTĀJS

Priekšvārds 5

Atklātība uzņēmumu pārskatos – pētījuma pamats 6

Kā TI Zviedrija veica pētījumu Zviedrijā 7

Svērtais atklātības indekss 8

Pārskats par korupcijas novēršanas programmām 9

Organizācijas struktūra 12

Pārskatu sniegšana par katru valsti 13

Ieteikumi 15

Zemsvītras piezīmes: 17

Tabulas:

1. Svērtais atklātības indekss 8

2. Korupcijas novēršanas programmas rezultāti 9

3. Organizācijas struktūras rezultāti 12

4. Rezultāti pārskatu sniegšanai par katru valsti 14

Diagrammas:

1. Dažādu jautājumu rezultāti par korupcijas novēršanas programmām 11

Pielikumi:

1. Anketa 18

2. Metodoloģija 20

3. Korupcijas novēršanas instrumenti un pamācības 22

5 Atklātība uzņēmumu pārskatos

Priekšvārds

PRIEKŠVĀRDS

Daudzi Zviedrijas uzņēmumi jau ilgi aktīvi darbojas citās valstīs. Pēdējos gados kontakti ir paplašinājušies. Arvien

vairāk uzņēmumu arvien vairāk valstīs iesaistās starptautiskā uzņēmējdarbībā. Aizvien vairāk tirgos palielinās

korupcija, un tas ir liels šķērslis komercdarbības attīstībai. Paralēli tam gan valstu, gan starpvalstu prasības

korupcijas novēršanai ir kļuvušas stingrākas, pieprasot uzņēmumiem ievērot šos noteikumus visos tirgos, kuros tās

darbojas.

„Transparency International” (TI) pārliecina uzņēmumus to darbībā piemērot augstus starptautiskus standartus,

tostarp arī TI izstrādātos uzņēmējdarbības principus kukuļošanas apkarošanai. TI periodiski pārbauda uzņēmumu

darbību, izmantojot tā dēvēto „Kukuļdevēju indeksu”. 2012. gadā TI starptautiskais sekretariāts (TI-S) veica pētījumu

par pārskatu atklātību 105 pasaules lielākajos uzņēmumos . Pētījumā tika pārbaudīta uzņēmumu pārskatu sniegšana

par korupcijas novēršanas programmām, uzņēmumu struktūra un pārskatu sniegšana par valstīm, kurās tie darbojas,

arī par izmaksām un ienākumiem. „Transparency International” Zviedrijā (TI Zviedrija) ir veicis pētījumu par

20 Zviedrijas lielākajiem uzņēmumiem, izmantojot to pašu pētījumu metodi, kas tika lietota starptautiskajā pētījumā.

Priecājamies, ka pētījuma rezultāti liecina, ka aptaujātie Zviedrijas uzņēmumiem veicas labāk, salīdzinot ar to

starptautiskajiem konkurentiem. Tomēr vēl arvien ir iespējams uzlabot sniegumu. TI Zviedrijā cer, ka Zviedrijas

pētījuma publicēšana uzsāks debates par to, kā visi uzņēmumi, jo īpaši tie, kas darbojas starptautiskā tirgū, varētu

uzlabot veidu, kā tie sniedz pārskatus.

Anna Vilkensa (Ann Wilkens)

„Transparency International” Zviedrijā vadītāja

„Transparency International” Zviedrija 6

Atklātība uzņēmumu pārskatos – pētījuma pamats

ATKLĀTĪBA UZŅĒMUMU PĀRSKATOS – PĒTĪJUMA PAMATS

„Transparency International” starptautiskais sekretariāts Berlīnē (TI-S) ir publicējis pētījumu par 105 pasaules lielāko

uzņēmumu pārskatu atklātību1. Tika pētīti trīs atklātības aspekti; pārskatu sniegšana par korupcijas novēršanas

programmām2, informācija par uzņēmuma struktūru un, piemēram, ienākumu un ieņēmumu nodokļa uzskaite katrā

valstī. Pētījuma pamatā ir informācija, kuru uzņēmumi ir publicējuši, piemēram, to tīmekļa vietnēs un/vai gada

pārskatos.

Izrādījās, ka lielākā daļa uzņēmumu ir izveidojuši labi izstrādātas korupcijas novēršanas programmas. Vidēji tika

sasniegt aptuveni 68% atbilstošajās programmās noteikto prasību. Vēl lielāks skaits uzņēmumu publicēja informāciju

par to meitasuzņēmumiem, kas tiem pieder un kur tie ir reģistrēti vai darbojas. Caurmērā tie bija 72%. Neviens

uzņēmums nesaņēma maksimālo punktu skaitu attiecībā uz paziņojumu sniegšanu par katru valsti. Aptuveni 40%

nebija vispār šādu pārskatu. Viens no svarīgākajiem iemesliem tam ir tas, ka tiesību akti nepieprasa uzņēmumiem

sniegt šādus pārskatus3.

Kopumā tika novērtēti un izsvērti dažādi pārskatāmības aspekti. Uzņēmumi, kuriem bija vislabākais rezultāts, bija

„Statoil”, „Rio Tinto” and „BH Billton”. Savukārt uzņēmumiem „Bank of China”, „Bank of Communication” un „Honda

Motor” bija vismazāk punktu. Zviedrijas uzņēmumi starptautiskajā pētījumā nebija iekļauti.

TI Zviedrijā šobrīd ir veikusi līdzīgu pētījumu tam, kuru veica TI-S, lai novērtētu kāda būtu Zviedrijas uzņēmumu vieta

starp lielajiem, starptautiskajiem uzņēmumiem attiecībā uz pārskatu sniegšanas un uzskaites atklātību. Zviedrijas

pētījuma veikšanai izmantots tas pats modelis, kuru lietoja TI-S.

Zviedrijas uzņēmumu rezultāti kopumā bija labāki, nekā starptautiskajiem uzņēmumiem. Svērtajā indeksā SEB un

Tele2 saņēma vairāk punktu, nekā „Statoil”, kas bija labākais uzņēmums starptautiskajā pētījumā. Vismazāk punktu

Zviedrijā veiktajā pētījumā saņēma „Handelsbanken” un „Investor”.


Kā TI Zviedrija veica pētījumu Zviedrijā

KĀ TI ZVIEDRIJA VEICA PĒTĪJUMU ZVIEDRIJĀ

Zviedrijas pētījumā tika aplūkoti 20 Zviedrijas lielākie uzņēmumi pēc to biržas vērtības.

Pētījumu vadīja Birgita Nīgrēnu (Birgitta Nygren), TI Zviedrija valdes locekle, kopā ar Emīliju Haselvu (Emily

Hasslev), „L’Institut d'études politiques (IEP) de Paris (Sciences Po)” mākslas bakalauri.

Lai atbildētu uz jautājumiem aptaujā par uzņēmumu pārskatu sniegšanu, tika izmantota uzņēmumu publicētā

informācija. Jautājumi bija vērsti uz korupcijas novēršanas programmām, organizāciju struktūru un pārskatu

sniegšanu par katru darbības valsti. Anketas kopija ir pievienota kā 1. pielikums4.

Aizpildītās anketas tika nosūtītas attiecīgajiem uzņēmumiem kopā ar vēstuli, kurā bija izskaidrots aptaujas mērķis un

to, kā tā dati tiks izmantoti. Uzņēmumiem bija laiks vairāk nekā vienu mēnesi, lai pārskatītu informāciju aizpildītajās

anketās un, ja nepieciešams, papildinātu tās vai veiktu izmaiņas. Visi uzņēmumi, izņemot „Electrolux” un „Nordea”,

sniedza atbildes. 2. pielikumā ir izklāstīti novērtējuma procedūras rezultāti.

Daudzi uzņēmumi pētījumu novērtēja pozitīvi. Vairāki uzņēmumi pētījumā saskatīja iespēju vairāk uzmanības

pievērst tam, kā viņi sniedz informāciju par savu darbību. Daži izteica vēlmi uzlabot savu darbu, ņemot vērā pētījuma

laikā atklātās nepilnības. Viens uzņēmums pētījuma laikā publicēja daļu no tā darbības plāna un līdz ar to ieguva

vairāk punktu.

Divi uzņēmumi nebija apmierināti ar to, ka netika ņemta vērā tā informācija, kas paredzēta tikai uzņēmuma iekšējai

lietošanai. Gan TI-S, gan TI Zviedrijā izvēlējās pētījumā izmantot vienīgi publiski pieejamo informāciju, jo tad, ja

uzņēmums vēlas saviem sadarbības partneriem skaidri norādīt, cik svarīgi ir piemērot tikpat stingrus noteikumiem, kā

tas piemēro sev, informācijai ir jābūt publiski pieejamai.


Svērtais atklātības indekss

SVĒRTAIS ATKLĀTĪBAS INDEKSS

Šeit ir izklāstīts svērtais atklātības indekss līdzīgi, kā tas ir veikts starptautiskajā pētījumā. Indekss ir vidējais

aritmētiskais rezultāts dažāda veida pārskatu sniegšanas novērtējumam, piemēram, par korupcijas novēršanas

programmu (KN), uzņēmuma struktūras atklātību (UA) un pārskatu sniegšanu par katru darbības valsti (PV).

Jāatzīmē, ka indeksa pamatā ir punkti par ļoti atšķirīgiem pārskatu veidiem. Piemēram, nav noteikts, ka pārskatu

sniegšana par katru valsti ir pilnībā precīza, jo iespējams, ka uzņēmumam ar mazāk filiālēm ir vieglāk iegūt augstāku

punktu skaitu, salīdzinājumā ar uzņēmumu, kuram ir daudz filiāļu.

1. TABULA – SVĒRTĀ INDEKSA REZULTĀTI

Indekss KN UA PV

SEB 8,7 100 100 60%

Tele2 8,6 88 100 70%

H&M 7,5 96 100 30%

Swedbank 7,5 88 100 37%

SCA 7,3 100 100 20%

Sandvik 7,0 96 100 15%

Atlas Copco 6,7 100 100 0%

SKF 6,7 100 100 0%

Swedish Match 6,7 81 100 20%

Ericsson 6,5 96 100 0%

Skanska 6,5 96 100 0%

Volvo 6,5 96 100 0%

Telia Sonera 6,4 92 100 0%

Alfa Laval 6,4 92 100 0%

Assa Abloy 5,6 100 67 0%

Scania 5,5 65 100 0%

Electrolux 5,2 92 50 15%

Nordea 4,9 77 50 18%

Handelsbanken 4,2 27 100 0%

Investor 2,7 15 67 0%


Pārskats par korupcijas novēršanas programmām

PĀRSKATS PAR KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS PROGRAMMĀM

ZVIEDRIJAS PĒTĪJUMĀ STARPTAUTISKAJĀ PĒTĪJUMĀ

100% 100%

Augstākais rezultāts: Atlas Copco, Assa Abloy, SCA, SEB,

SKF

85% 68%

Vidējais rezultāts

15% 0%

Zemākais rezultāts: Investor

Starptautiskajā pētījumā tikai trīs uzņēmumi saņēma augstāko punktu skaitu („BASF”, „BG Group” un „Statoil”).

Vidējā rezultāta vērtība bija 68%. „Bank of China”, „Bank of Communication” un „Gazprom” saņēma viszemāko

rezultātu – 0%. Saskaņā ar iepriekš minēto Zviedrijas uzņēmumiem ir augstāks rezultāts, nekā tiem uzņēmumiem,

kuri tika iekļauti starptautiskajā pētījumā.

2. TABULA – KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS PROGRAMMAS RESULTĀTI

Atlas Copco, Assa Abloy, SCA, SEB, SKF 100%

H&M, Ericsson, Sandvik, Skanska, Volvo 96%

Alfa Laval, Electrolux, Telia Sonera 92%

Swedbank, Tele2 88%

Swedish Match-

81%

Nordea 77%

Scania 65%

Handelsbanken 27%

Investor 15%



Lai saņemtu augstāko vērtējumu korupcijas novēršanas programmu sadaļā, uzņēmumiem bija jāparāda, ka to vadībai ir skaidra nostāja korupcijas apkarošanas jomā uzņēmuma darbībā, ka tas attiecas uz visiem darbiniekiem un sadarbības partneriem, ka ir skaidri noteikumi par dāvanām un izklaidi, ka ir aizliegts izmantot tā dēvētos „veicināšanas maksājumus”1 (piemēram, tas varētu ietvert maksājumus par paātrinātu lietas izskatīšanu). Ir jābūt skaidri noteiktai kārtībai, kā darbinieki, nebaidoties no atriebības, varētu paziņot par pārkāpumiem; tāpat jābūt arī veidam, kā tiek kontrolēta šīs kārtības ievērošana. Turklāt, ir jāpublicē informācija par ziedojumiem politiskajām partijām. Sadaļā ir 13 jautājumu. Diagrammā ir parādīti tie uzņēmumi (procentuāli), kuri par katru jautājumu saņēma vienu punktu, puspunktu vai nesaņēma nevienu punktu.

Šķiet, ka lielākā daļa uzņēmumu, kuri bija iekļauti pētījumā, apzinās spēcīgas korupcijas novēršanas programmas

sniegto labumu. Tomēr jānorāda, ka pētījumā konstatēta tikai šādas programmas esamība un tas, kāda tā ir, bet tās

pielietojums netika vērtēts.



1.DIAGRAMMA – DAŽĀDU JAUTĀJUMU REZULTĀTI PAR KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS PROGRAMMĀM

JAUTĀJUMS

Nr.

1 punkts 0,5 punkti 0 punkti

4. Kodekss attiecas uz visiem darbiniekiem 100% 0%

1. Absolūtas neiecietības politika 100% 0%

2. Atbilstība likumiem un saistībām 95% 5%

6. Kodekss attiecas uz piegādātājiem 90% 10%

12. Regulāra izpildes kontrole 90% 10%

5. Kodekss attiecas uz pārstāvjiem 90% 10%

3. Vadības viedoklis 85% 15%

10. Aizliegums atriebties paziņotājiem 85% 15%

8. Noteikumi par dāvanām, izklaidi un ceļojumiem 80% 15% 5%

11. Drošas paziņošanas kārtība 80% 20%

7. Pieejamas mācību programmas 70% 5% 25%

13. Paziņošana par ziedojumiem politiskām partijām 70% 5% 25%

14. Vispārējs tā dēvēto „veicināšanas maksājumu” aizliegums 50% 45% 5%

Šo jautājumu rezultāti visās jomās bija labāki, nekā starptautiskajā pētījumā, izņemot par drošiem paziņošanas

veidiem (11. jautājums), dāvanām un izklaidi (8. jautājums) un mācību programmām (7. jautājums). Abos pētījumos

paziņošana par ziedojumiem politiskajām partijām un tā dēvēto „veicināšanas maksājumu” aizliegums attiecīgi

ieņēma priekšpēdējo un pēdējo vietu.


Organizācijas struktūra

ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRA


100% 100%

Augstākais rezultāts: Alfa Laval, Atlas Copco, Ericsson,

Handelsbanken, H&M, Sandvik, SCA, Scania, SEB,

Skanska, SKF, Swedbank, Swedish Match, Telia

Sonera, Volvo

91,7% 72%


50% 25%

Zemākais rezultāts: Electrolux, Nordea

Starptautiskajā pētījumā 45 uzņēmumi, t. i. nedaudz vairāk nekā 40% uzņēmumu saņēma 100% vērtējumu par

organizācijas struktūras atklātību. Caurmērā tie bija 72%. „Anheuser-Busch Inbev” saņēma viszemāko vērtējumu –

25%. Arī šajā sadaļā Zviedrijas uzņēmumu rezultāti bija labāki, nekā starptautisko uzņēmumu rezultāti.

Pētījumā uzņēmumi sarindoti, ņemot vērā to pilnīgi vai daļēji piederošos meitasuzņēmumus un filiāles. Lai saņemtu

maksimālo punktu skaitu, uzņēmumam ir jāiesniedz pilnīgs to uzņēmumu saraksts, kuros tam pieder daļas, norādot,

cik procentu daļu tam pieder, kā arī uzņēmuma reģistrācijas vietu. Uzņēmuma organizācijas struktūras uzrādīšana

sniedz priekšstatu par uzņēmuma struktūru attiecībā uz daļām un interesēm dažādos citos uzņēmumos un valstīs, kā

arī vienkāršo pārskaitījumu un kapitāla plūsmas kontroli grupas iekšienē.

Šajā sadaļā 16 no 20 Zviedrijas uzņēmumiem saņēma maksimālo punktu skaitu.

3. TABULA – ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRSA REZULTĀTI

ALFA LAVAL, ATLAS COPCO, ERICSSON, HANDELSBANKEN, H&M, SANDVIK, SCA, SCANIA, SEB,

SKANSKA, SKF, SWEDBANK, SWEDISH MATCH, TELIA SONERA, VOLVO 100%

ASSA ABLOY, INVESTOR 67%

ELECTROLUX, NORDEA 50%


Pārskats par katru valsti

PĀRSKATS PAR KATRU VALSTI


70% 50%

Augstākais rezultāts: Tele2

14.5% 4%


0% 0%

Zemākais rezultāts: Alfa Laval, Assa Abloy, Atlas Copco,

Ericsson, Handelsbanken, Investor, Scania, Skanska,

SKF, Telia Sonera, Volvo

Starptautiskajā pētījumā par paziņojumu sniegšanu par katru valsti visvairāk punktu saņēma „Statoil” – 50%.

Caurmērā rezultāts bija 4%, bet 41 uzņēmums vispār punktus nesaņēma. Maksimālo punktu skaitu varēja saņemt, ja

uzņēmumā tiek veikta pilnīga ieņēmumu, investīciju, ienākumu nodokļa un ziedojumu uzskaite visās valstīs.

Zviedrijas uzņēmumu rezultāti bija augstāki nekā starptautiskajiem uzņēmumiem, tomēr tāpat tie bija samērā zemi.

Iespējamais iemesls tam, ka rezultāti bija zemāki nekā citās sadaļās, bija tāds, ka Zviedrijas tiesību aktos nav

prasības sniegt pārskatus par katru valsti. Lielākā daļa uzņēmumu sniedz pārskatus par ienākumiem un citās jomās

pa reģioniem. Daži norādīja, ka iemesls nesniegt pārskatus pa valstīm, ir konkurence.

Pārskatu sniegšana par katru valsti ir veids, kā pārliecināties, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās tie

darbojas un tas nozīmē, ka ir lielāka atklātība par uzņēmuma darbību. Šāda veida pārskatu sniegšana sākotnēji tika

pieprasīta uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar izejvielu, piemēram, naftas, gāzes vai citu derīgo izrakteņu ieguvi

attīstības valstīs. ASV Kongress nobalsoja par Doda-Frenka (Dodd-Frank) likumu, kurā noteikta prasība visiem tiem

uzņēmumiem, kuri darbojas ieguves rūpniecībā, sniegt pārskatus par katru valsti. ES Parlaments ir sagatavojis

priekšlikumu līdzīgam likumam. Ir arī ieteikumi attiecināt prasības par pārskatu sniegšanu ne tikai uz izejmateriālu

ieguves uzņēmumiem.


Pārskats par katru valsti

4. TABULA – REZULTĀTI PAR PĀRSKATU SNIEGŠANU PAR KATRU VALSTI

Tele2 70%

SEB 60%

H&M 30%

SCA, Swedish Match 20%

Nordea 19%

Electrolux, Sandvik 15%

Alfa Laval, Assa Abloy, Atlas Copco, Ericsson, Handelsbanken,

Investor, Scania, Skanska, SKF, Telia Sonera, Volvo

0%


Ieteikumi

IETEIKUMI

TI Zviedrija ieteikumi pamatā ir balstīti uz ieteikumiem, kuri ir iekļauti starptautiskajā pētījumā.

UZŅĒMUMIEM

Visiem uzņēmumiem vajadzētu apzināties korupcijas risku un cīnīties ar to

Visi uzņēmumi tiek rosināti sistemātiski analizēt korupcijas risku, ar kuru tie varētu saskarties savā darbībā un

atbilstoši rīkoties, lai to samazinātu. Tas nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma un darbības

nozares, ir nepieciešama labi izstrādāta un detalizēta iekšējā kārtība. Tomēr, uzņēmumu darbiniekiem un sadarbības

partneriem ir jābūt informētiem par uzņēmuma nostāju korupcijas jautājumos.

Korupcijas novēršanas programmām ir jābūt publiski pieejamām

Publicētas programmas, kurās izskaidrota cīņa ar korupciju, palielina uzticību uzņēmumam un ieinteresētajām

pusēm sniedz skaidru priekšstatu. Lielākajai daļai pētījumā iekļauto uzņēmumu bija publiski pieejamas programmas,

kas pilnībā vai gandrīz pilnībā atbilst TI uzstādītajām prasībām (skatīt 1.-13. jautājumu 1. pielikumā). Tie, kuri vēl nav

programmas pilnībā publicējuši, tiek aicināti to darīt.

Publicēt pilnu meitasuzņēmumu, kopuzņēmumu un citu tādu uzņēmumu sarakstu, kuros

mātesuzņēmumam ir daļas

Pētījumā uzņēmumi apliecināja, ka viņi ir publicējuši pilnīgu vai gandrīz pilnīgu informāciju par to daļām citos

uzņēmumos. Tie, kuri to vēl nav izdarījuši, tiek aicināti to darīt.

Publicēt datus par operatīvajiem ieņēmumiem un uzdevumiem, nodokļu maksājumiem un

ziedojumiem par katru valsti

Visi uzņēmumi, kuri darbojas dažādās valstīs, sagatavojot ikgadējo pārskatu, saņem informāciju no tām valstīm,

kurās tie darbojas. Šī informācija ir jāpadara publiski pieejama, lai palielinātu uzņēmuma darbības atklātību.


Ieteikumi

Īpaši būtiski finanšu uzņēmumiem

Ņemot vērā finanšu uzņēmumu nozīmi ekonomikā, viņi tiek aicināti uzlabot pārskatu sniegšanu visās jomās. Šiem

uzņēmumiem būtu jāpārliecinās, ka to korupcijas novēršanas programmas ievēro arī viņu pārstāvji un starpnieki.

VALDĪBAI

Aicināt uzņēmumus izveidot korupcijas novēršanas programmas

Valdībai būtu aktīvi jāmudina uzņēmumi izveidot korupcijas novēršanas programmas, veicinot aktīvu dialogu ar

uzņēmumiem un to organizācijām.

Uzlikt par pienākumu uzņēmumiem iesniegt grāmatvedībai pārskatus par katru valsti par uzņēmuma

pārdošanas apjomiem, investīcijām, nodokļu maksājumiem, u. c.

Kad 2014. gadā stāsies spēkā Doda-Frenka likums, tiem ASV uzņēmumiem, kuri darbojas naftas, gāzes un minerālu

ieguves nozarē, būs jāsniedz pārskati par katru valsti. Par līdzīgu noteikumu ieviešanu spriež arī ES. TI Zviedrija

iesaka ieviest prasību sniegt pārskatus par katru valsti visiem daudznacionālajiem uzņēmumiem.

INVESTORIEM

Gan iestāžu, gan privātajiem investoriem vajadzētu pieprasīt pārskatu sniegšanu par korupcijas novēršanas

programmām, organizācijas struktūru un pārskatu sniegšanu par katru valsti. Šādu informāciju vajadzētu izmantot,

pieņemot lēmumu par investīciju veikšanu.

TI Zviedrija aicina kredītreitingu aģentūras un iestādes, kuras publicē uzņēmumu sociālās atbildības indeksus,

vērtēšanā iekļaut arī uzņēmumu atklātību un korupcijas novēršanas programmas.

Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem vajadzētu ietvert arī pārskatu sniegšanu par organizācijas

pārskatāmību un grāmatvedības uzskaiti par katru valsti.


Zemsvītras piezīmes:

ZEMSVĪTRAS PIEZĪMES

1. Atklātība uzņēmumu pārskatos: Pasaules lielāko uzņēmumu novērtēšana, „Transparency International”

2012

2. Programmas, kuru mērķis ir korupcijas novēršana uzņēmuma darbībā.

3. Saskaņā ar tā dēvēto Doda-Frenka likumu ASV, uzņēmumiem, kas iegūst naftu, gāzi un citus derīgos

izrakteņus, būs jāveic pārskatu sniegšana pa valstīm. Tomēr, šā likuma nosacījumi stāsies spēkā ne ātrāk

kā 2012. gadā. Eiropas Parlamenta Juridisko jautājumu komiteja ir apstiprinājusi līdzīgu tiesisko regulējumu

ES.

4. Jautājumi sagatavoti balstoties uz „Transparency International” – ANO globālo līgumu par 10. principu pret

korupciju.

5. OECD Konvencijā ir šādi komentāri par nelieliem „veicināšanas” maksājumiem (Konvencijas 1. daļas

9. komentārs): „Nelieli „veicināšanas” maksājumi nav maksājumi, kas izdarīti „lai iegūtu vai saglabātu

darījumu vai cita veida neatbilstošas priekšrocības”, 1. punkta izpratnē un attiecīgi nav uzskatāmi par

pārkāpumu. Šādi maksājumi, kas dažās valstīs tiek veikti, lai rosinātu valsts un pašvaldību amatpersonas

pildīt savas funkcijas, tādas kā licenču vai atļauju izsniegšanu, visumā ir nelikumīgi attiecīgajās valstīs.”

ANO Konvencijā pret korupciju nav izņēmumu, kas attiektos uz nelieliem „veicināšanas” maksājumiem.


1. pielikums - anketa

1. PIELIKUMS – ANKETA

I. ATKLĀTĀS PROGRAMMAS KORUPCIJAS NOVĒRŠANAI

1. Vai uzņēmums ir publiski paziņojis par apņemšanos cīnīties pret korupciju?

2. Vai uzņēmums ir publiski apņēmies darboties saskaņā ar visiem attiecīgajiem likumiem, tostarp korupcijas

novēršanas likumu?

3. Vai uzņēmuma vadība izrāda atbalstu korupcijas novēršanai? Piemēram, vai paziņojums ir atrodams

korporatīvajā pavalstniecības pārskatā vai ir publiski paziņojumi par godīgumu?

4. Vai uzņēmuma uzvedības kodekss/korupcijas novēršanas politika nepārprotami attiecas uz visiem

darbiniekiem?


pārstāvjiem un starpniekiem?


darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem?

7. Vai uzņēmums darbiniekiem nodrošina mācību programmu par korupcijas novēršanu?

8. Vai uzņēmumam ir izstrādāta kārtība, kurā noteiktas piemērotas/nepiemērotas dāvanas, viesmīlība un

ceļojumu izdevumi?

9. Vai ir noteikumi, kas pilnībā aizliedz „veicināšanas” maksājumus?

10. Vai uzņēmums aizliedz atriebību par noteikumu pārkāpumu paziņošanu?

11. Vai uzņēmumā ir noteikti veidi, kā darbinieks var konfidenciāli paziņot par iespējamiem kārtības noteikumu

pārkāpumiem vai meklēt padomu?

12. Vai uzņēmums regulāri veic korupcijas novēršanas programmas kontroli?

13. Vai uzņēmumā ir noteikta kārtība, kas aizliedz ziedojumu veikšanu politiskajām partijām vai, ja šādi

maksājumi tiek veikti, vai tie ir pilnībā atklāti?

II. UZŅĒMUMA ATKLĀTĪBA

(INFORMĀCIJA PAR MEITASUZŅĒMUMIEM)

14. Vai uzņēmums pilnībā atklāj informāciju par visiem tā pilnībā saistītajiem meitasuzņēmumiem?

15. Vai uzņēmums atklāj, cik procentu kapitāldaļu tam pieder tā pilnībā saistītajos meitasuzņēmumos?

16. Vai uzņēmums atklāj informāciju par tā pilnībā saistīto meitasuzņēmumu dibināšanas valstīm?


1. pielikums - anketa

17. Vai uzņēmums atklāj informāciju, kurās valstīs darbojas tā pilnībā saistītie meitasuzņēmumi?

18. Vai uzņēmums pilnībā atklāj informāciju par visiem tā daļēji saistītajiem meitasuzņēmumiem?

19. Vai uzņēmums atklāj, cik procentu kapitāldaļu tam pieder tā daļēji saistītajos meitasuzņēmumos?

20. Vai uzņēmums atklāj informāciju par tā daļēji saistīto meitasuzņēmumu dibināšanas valstīm?

21. Vai uzņēmums atklāj, kurās valstīs darbojas tā daļēji saistītie meitasuzņēmumi?

III. PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KATRU VALSTI

Mūsu pētījumā „darbības valstis” ir tās valstis, kurās uzņēmums atrodas tieši vai kurās atrodas kāds no tā

saistītajiem meitasuzņēmumiem. Attiecīgo darbības valstu saraksts izveidots, balstoties uz informāciju, kuru ir

publicējis pats uzņēmums. Par katru no valstīm, kurās darbojas uzņēmums, tika uzdoti šādi jautājumi:

22. Vai valstī X uzņēmums atklāj savus ieņēmumus/izdevumus?

23. Vai valstī X uzņēmums atklāj savus kapitālieguldījumu izdevumus?

24. Vai valstī X uzņēmums atklāj savus bruto ienākumus?

25. Vai valstī X uzņēmums atklāj sava ienākuma nodokļa apmēru?

26. Vai valstī X uzņēmums atklāj savus ieguldījumus sabiedrības labā?


2. pielikums – metodoloģija

2. PIELIKUMS – METODOLOĢIJA

Aptaujā ir iekļauti jautājumi par dažādām tēmām, kas ietekmē uzņēmuma atklātību. Tā tika veidota līdzīgi

aptaujai, kuru izmantoja, sagatavojot jaunāko pārskatu „Veicinot atklātību par ieņēmumiem” (Promoting Revenue

Transparency) 2011. gadā, bet tā tika pielāgota, lai atbilstu šā pētījuma starpnozaru perspektīvai. Tas pievēršas

trīs galvenajiem aspektiem:

1. paziņojumu sniegšana korupcijas novēršanas programmu ietvaros;

2. organizācijas struktūras atklātība;

3. pārskatu sniegšana par katru valsti.

Pirmais aspekts ir pārņemts no „Transparency International” un ANO globālā līguma par 10. principu pret

korupciju. Tajā ietverti 13 jautājumi; katrs no tiem tika vērtēts skalā no 0 līdz 1. Maksimālais iespējamais punktu

skaits par šo sadaļu bija 13 punkti. Galīgais rezultāts par šo sadaļu katram uzņēmumam tika izteikts procentos

no maksimālā rezultāta (skalā no 0 līdz 100 procentiem).

Otrais aspekts novērtēja atklātības līmeni par pilnīgi vai daļēji saistītajiem uzņēmumiem un tajā bija astoņi

jautājumi. Tika izskatīti visu uzņēmumu publicētie nosaukumi, mātesuzņēmuma procentuālā dalība, dibināšanas

valstis un darbības valstis. Par katru jautājumu varēja saņemt punktus skalā no 0 līdz 1.

Maksimālais punktu skaits par organizācijas struktūras pārredzamību ir seši punkti (tika summēti saņemtie

punkti par 14.–16. un 18.–20. jautājumu), kaut arī šajā sadaļā ir astoņi jautājumi (17. un 21. jautājums tika

izslēgts no kopējā rezultāta, skatīt turpmāk). Uzņēmumi, kuriem nebija neviena daļēji saistīta meitasuzņēmuma,

tika vērtēti tikai par pilnībā saistītajiem uzņēmumiem (maksimāli – 3 punkti).

Datu apstrādes un izskatīšanas laikā daži uzņēmumi apstrīdēja dalījumu starp pārskatu sniegšanu par darbības

valstīm un reģistrācijas valstīm. Vairāki uzņēmumi, kuri izskatīja savus datus, uzskatīja, ka „reģistrācijas valsts”

un „darbības valsts” vienmēr ir viena un tā pati, tāpēc nav nepieciešams tās nošķirt. Pēc šādu komentāru

saņemšanas 17. un 21. jautājums tika izslēgts no punktu skaitīšanas. Tomēr rezultāti par 17. un 21. punktu ir

saglabāti „Transparency International” datu bāzē.


2. pielikums – Metodoloģija

Trešais aspekts – pārskatu sniegšana par katru valsti – ietver piecus jautājumus, no kuriem četri ir par finanšu

uzskaites pamatelementiem, bet viens – par maksājumiem sabiedrības labā/labdarībai. Maksimālais punktu

skaits par katru valsti bija 5. Visi šie pieci jautājumi attiecas uz katru darbības valsti. Kad ir saņemti punkti par

visām valstīm, tiek aprēķināts kopējais rezultāts pa valstīm, pievienojot to rezultātu, kas ir saņemts par katru no

pieciem jautājumiem.

Tiek apkopoti rezultāti par visām valstīm un tad rezultāts sadalīts ar valstu skaitu, tā iegūstot vidējo rezultātu par

katru valsti. Kopējais rezultāts par pārskatu sniegšanu par katru valsti tiek izteikts kā procentuālā daļa no

maksimāli iespējamā rezultāta (5 punkti par katru valsti).

Piemēram, uzņēmums darbojas 10 valstīs un uzrāda ienākumus par sešām no tām. Tas saņem vienu punktu

par katru no sešām valstīm par 22. jautājumu, kurš attiecas uz pārskatu sniegšanu par ieņēmumiem. Uzņēmums

nesniedz nekādu citu informāciju par valstīm, tāpēc tas saņem 0 punktus par 23., 24., 25. un 26. jautājumu.

Kopumā uzņēmuma rezultāts ir 6. Maksimālais iespējamais punktu skaits šim uzņēmumam ir 50 (pieci jautājumi

reiz 10 valstis). Faktiskais rezultāts par 6 punktiem ir 12 procenti no maksimālajiem 50 punktiem. Tādējādi šī

uzņēmuma rezultāts par pārskatu sniegšanu par katru valsti ir 12 procenti.


3. pielikums – Korupcijas novēršanas instrumenti un pamācības

3. PIELIKUMS – KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS INSTRUMENTI UN PAMĀCĪBAS

KONVENCIJAS:

OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos,

http://www.oecd.org/daf/briberyininternationalbusiness/anti-briberyconvention/38028044.pdf

Apvienoto Nāciju Organizācijas pretkorupcijas Konvencija,

http://www.unodc.org/unodc/en/treaties/CAC/index.html

IETEIKUMI/PAMĀCĪBAS

ICC Pretkorupcijas klauzula, http://www.iccwbo.org/Advocacy-Codes-and-Rules/Document-centre/2012/ICC-

Anti-corruption-Clause/

Starptautiskās Tirdzniecības kameras (ICC) pretkorupcijas klauzula ir sagatavota uzņēmumiem iekļaušanai

līgumos, ar kuru tie apņemas darboties saskaņā ar ICC noteikumiem korupcijas apkarošanā vai izveidos un

savā darbībā izmantos korupcijas novēršanas programmu.

„Institūts pret kukuļošanu”: Kodekss par dāvanām, apbalvojumu un citiem labumiem uzņēmējdarbībā.

http://www.institutetmotmutor.se/naringslivskod

OECD Rekomendācijas, 2. pielikums: Ieteikumi par iekšējo kontroli, ētiku un atbilstību tiesību aktiem:


„Transparency International”: Uzņēmējdarbības principi kukuļošanas apkarošanai.

http://www.transparency.org/whatwedo/tools/business_principles_for_countering_bribery/1/

„Transparency International”/UN Globālais līgums: Ziņojumu sniegšana

http://www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/Anti-Corruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf


http://www.unodc.org/unodc/en/treaties/CAC/index.html

http://www.institutetmotmutor.se/naringslivskod


http://www.transparency.org/whatwedo/tools/business_principles_for_countering_bribery/1/

http://www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/Anti-Corruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf


3. pielikums – Korupcijas novēršanas instrumenti un pamācības

Pasaules ekonomikas forums, korupcijas apkarošanas partnerība – kukuļošanas apkarošanas principi

https://members.weforum.org/pdf/paci/principles_short.pdf

www.business-anti-corruption.com

Portālā publicēti dažādi instrumenti un informācija, kuru var izmantot atsevišķi vai kopā:

• Par korupciju: Definīcijas, interpretācijas un atsauces uz starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem un

iniciatīvām attiecībā uz uzņēmumiem.

• 67 valstu profili;

• godīguma sistēma: Rīcības kodeksa paraugs

• Korupcijas novēršanas rīku krājums: Pilns pretkorupcijas konvenciju un līgumu saraksts, publisku un privātu

iniciatīvu krājums.

Mācības: Dažādi mācību moduļi par korupcijas novēršanu uzņēmējdarbībā, tostarp e-mācību programmas.

https://members.weforum.org/pdf/paci/principles_short.pdf

http://www.business-anti-corruption.com/

PAR „TRANSPARENCY INTERNATIONAL”

„Transparency International” (TI) ir tādu pasaules bezpeļņas organizāciju tīkls, kas nodarbojas ar korupcijas

apkarošanu un tā galvenā mītne atrodas Berlīnē. TI savā darbībā cīnās par atklātību un godīgumu. Kopš tā

dibināšanas 1993. gadā, TI ir veiksmīgi sasniedzis savu mērķi – padarīt korupciju par starptautiski svarīgu

jautājumu un ir kļuvusi par starptautisku autoritāti jautājumos, kas saistīti ar korupciju.

„Transparency International” Zviedrija (TI Zviedrija) ir TI nodaļa Zviedrijā. Kā neatkarīga bezpeļņas organizācija,

TI Zviedrija darbība saistīta ar plašiem izpratnes veicināšanas un interešu aizstāvības pasākumiem, lai izplatītu

zināšanas par korupcijas kaitīgo ietekmi un tā darbojas, lai palielinātu atklātību gan publiskajā, gan privātajā

sektorā.

TI Zviedrija finansējumu veido biedru maksas un ziedojumi, ko iemaksā gan privātpersonas, gan uzņēmumi.

Mums ir nepieciešams Jūsu atbalsts!

Gan privātpersonas, gan uzņēmumi var iestāties organizācijā „Transparency International” Zviedrija. Sazinieties

ar mums, ja vēlaties saņemt papildu informāciju par „Transparency International” Zviedrija darbību.

www.transparency-se.org

[email protected]

Tālr. 08-791 40 40

Bankas žiro rēķins: 5858-3519

„Transparency International” Zviedrija

Linnégatan 14, 6 stāvs, 114 47 Stokholma

ISBN: 978-91-980090-9-5

ti - atklĀtĪba uzŅĒmumu pĀrskatos

Documents