Tiesu psihiatrijaTiesu psihiatrija

A.ApsīteA.Apsīte20082008

1. lekcijas saturs1. lekcijas saturs I Tiesu psihiatrija (TP)– atsevišķa I Tiesu psihiatrija (TP)– atsevišķa

klīniskās psihiatrijas nozareklīniskās psihiatrijas nozare II Tiesu psihiatrijas (TP) vēsturiskie II Tiesu psihiatrijas (TP) vēsturiskie

aspektiaspekti III Tiesu psihiatrijas (TP) filosofiskais III Tiesu psihiatrijas (TP) filosofiskais

pamatojumspamatojums

Psihiatrija Psihiatrija – medicīnas zinātņu – medicīnas zinātņu nozare, kas pēta psihisko traucējumu nozare, kas pēta psihisko traucējumu rašanās cēloņus, to izpausmes, rašanās cēloņus, to izpausmes, nodarbojas ar ārstēšanu un profilaksinodarbojas ar ārstēšanu un profilaksi

PsiholoģijaPsiholoģija – zinātne, kas pēta – zinātne, kas pēta psihiskos procesus veseliem cilvēkiempsihiskos procesus veseliem cilvēkiem

Tiesu psihiatrijaTiesu psihiatrija - klīniskās - klīniskās psihiatrijas nozare, kas pēta psihiskos psihiatrijas nozare, kas pēta psihiskos traucējumus juridiski nozīmīgās traucējumus juridiski nozīmīgās situācijāssituācijās

TP un P kopīgās pazīmesTP un P kopīgās pazīmes

abas ir medicīnas nozaresabas ir medicīnas nozares vienādas diagnostiskās metodesvienādas diagnostiskās metodes vienādi ārstēšanas principivienādi ārstēšanas principi vienāda klasifikācija un terminoloģijavienāda klasifikācija un terminoloģija

TP un P atšķirībasTP un P atšķirības TP novērtē psihisko traucējumu smaguma TP novērtē psihisko traucējumu smaguma

pakāpipakāpi TP novērtē psihisko traucējumu esamību TP novērtē psihisko traucējumu esamību

juridiski nozīmīgā situācijājuridiski nozīmīgā situācijā TP novērtē psihisko traucējumu ietekmi uz TP novērtē psihisko traucējumu ietekmi uz

sociālo bīstamībusociālo bīstamību TP prognozē turpmāko psihisko TP prognozē turpmāko psihisko

traucējumu dinamikutraucējumu dinamiku TP iesaka medicīniska rakstura piespiedu TP iesaka medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļuslīdzekļus

TP uzdevumiTP uzdevumi konstatēt psihiskos traucējumus un noteikt to konstatēt psihiskos traucējumus un noteikt to

cēloņuscēloņus noteikt psihisko traucējumu smaguma pakāpinoteikt psihisko traucējumu smaguma pakāpi izvērtēt šo traucējumu ietekmi uz personas rīcību izvērtēt šo traucējumu ietekmi uz personas rīcību

kriminālprocesā nozīmīgā situācijā – dot tiesu kriminālprocesā nozīmīgā situācijā – dot tiesu psihiatrisko novērtējumupsihiatrisko novērtējumu

ieteikt procesa virzītājam piemērot kādu no ieteikt procesa virzītājam piemērot kādu no medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem (apsūdzētajām personām)(apsūdzētajām personām)

izvērtēt spēju adekvāti liecināt par lietā izvērtēt spēju adekvāti liecināt par lietā nozīmīgiem apstākļiem (cietušajiem, lieciniekiem)nozīmīgiem apstākļiem (cietušajiem, lieciniekiem)

Antīkie ārsti par psihisko traucējumu Antīkie ārsti par psihisko traucējumu iemesliem uzskatīja žults vai citu iemesliem uzskatīja žults vai citu ķermeņa dabisko šķidrumu ķermeņa dabisko šķidrumu pārmērīgu uzkrāšanos organismā, pārmērīgu uzkrāšanos organismā, pārmērīgu vīna lietošanu, spēcīgus pārmērīgu vīna lietošanu, spēcīgus dvēseles pārdzīvojumus.dvēseles pārdzīvojumus.

Senajos un Viduslaikos bija uzskats, Senajos un Viduslaikos bija uzskats, ka šādos cilvēkos iemiesojies svešs ka šādos cilvēkos iemiesojies svešs garsgars

HipokrātsHipokrāts - sengrieķu ārsts, - sengrieķu ārsts, klīniskās medicīnas tēvs, dz. ap 460.-klīniskās medicīnas tēvs, dz. ap 460.-377.g. p.m.ē. Viņa atziņa: cilvēka 377.g. p.m.ē. Viņa atziņa: cilvēka ķermenī vislielākā nozīme ir ķermenī vislielākā nozīme ir šķidrumiem, no kuru proporcijām šķidrumiem, no kuru proporcijām atkarīga cilvēka veselībaatkarīga cilvēka veselība

DemokrītsDemokrīts – sengrieķu filozofs, dz. – sengrieķu filozofs, dz. ap 460.-371.g. p.m.ē. Viņa uzskats: ap 460.-371.g. p.m.ē. Viņa uzskats: pasaulē ir tikai atomi un tukša telpa. pasaulē ir tikai atomi un tukša telpa. Atomi ir bezgalīgi skaitā un formā. Atomi ir bezgalīgi skaitā un formā. Mazākie atomi, griezdamies ap Mazākie atomi, griezdamies ap lielākiem, izveido jaunas pasaules. lielākiem, izveido jaunas pasaules. Lietu atšķirības rodas no atomu Lietu atšķirības rodas no atomu dažādības. Pasaulē no nekā nekas dažādības. Pasaulē no nekā nekas nerodas, un nekas nav iznīcināms.nerodas, un nekas nav iznīcināms.

Romas juristiRomas juristi: : „„Garā slimais, kas izdarījis noziegumu, jau Garā slimais, kas izdarījis noziegumu, jau

ir sodīts ar paša slimību”.ir sodīts ar paša slimību”.

Anglijas tiesnesis TreitonsAnglijas tiesnesis Treitons (1724.g.): (1724.g.): „Nepieskaitāms var būt tāds, kam „Nepieskaitāms var būt tāds, kam pilnībā trūkst prāta un atmiņas, kurš pilnībā trūkst prāta un atmiņas, kurš nesaprot, ko dara, ir līdzīgs mazam nesaprot, ko dara, ir līdzīgs mazam bērnam, lopam vai mežonīgam bērnam, lopam vai mežonīgam zvēram.”zvēram.”

Mūsdienu psihiatrijas Mūsdienu psihiatrijas vēsturiskie periodivēsturiskie periodi

Represīvā psihiatrija (19.gs.-20.gs. Represīvā psihiatrija (19.gs.-20.gs. sākums)sākums)

Paternitārā psihiatrija (20.gs. Paternitārā psihiatrija (20.gs. sākums-20.gs. 80-tie gadi)sākums-20.gs. 80-tie gadi)

Partnerattiecību periods (no 20.gs. Partnerattiecību periods (no 20.gs. 80-tajiem gadiem…)80-tajiem gadiem…)

Represīvā psihiatrija Represīvā psihiatrija (18.gs.-20.gs. sākums)(18.gs.-20.gs. sākums)

Filips Pinels (Pinel), Francijas psihiatrs Filips Pinels (Pinel), Francijas psihiatrs (1745.-1826.) atteicās no ķēžu (1745.-1826.) atteicās no ķēžu izmantošanas: „Pateicoties Pinelam izmantošanas: „Pateicoties Pinelam trakie tika paaugstināti līdz pacienta trakie tika paaugstināti līdz pacienta cienīgam līmenim”. Strādāja Salpetriēri cienīgam līmenim”. Strādāja Salpetriēri klīnikā.klīnikā.

D. Konnoli, angļu psihiatrs 1839.g. D. Konnoli, angļu psihiatrs 1839.g. attiecās no „trako krekla” pielietošanas attiecās no „trako krekla” pielietošanas un ieviesa „atvērto durvju” sistēmu un ieviesa „atvērto durvju” sistēmu psihiatriskās slimnīcas teritorijā.psihiatriskās slimnīcas teritorijā.

TP nozīmīgas norises:TP nozīmīgas norises:

pētījumi un TPE metodes pētījumi un TPE metodes bezpalīdzības stāvokļa novērtēšanabezpalīdzības stāvokļa novērtēšana personas spējām dot adekvātas personas spējām dot adekvātas

liecībasliecības noziedzīga nodarījuma rezultātā noziedzīga nodarījuma rezultātā

radīto psihisko traucējumu radīto psihisko traucējumu novērtēšananovērtēšana

Paternitārā psihiatrija Paternitārā psihiatrija (20.gs. sākums-20.gs. 80-tie (20.gs. sākums-20.gs. 80-tie

gadi)gadi)

TP nozīmīgas norises:TP nozīmīgas norises: pētījumi un metodoloģija bija veltīta pētījumi un metodoloģija bija veltīta

nepieskaitāmības kritēriju nepieskaitāmības kritēriju izstrādāšanaiizstrādāšanai

aprunāšanas un pašaprunas aprunāšanas un pašaprunas problēmaproblēma

pētījumi par personu liecību pētījumi par personu liecību sniegšanas īpatnībām sniegšanas īpatnībām

Partnerattiecību periods Partnerattiecību periods (No 20.gs. 80-tajiem gadiem)(No 20.gs. 80-tajiem gadiem)

TP nozīmīgas norises:TP nozīmīgas norises:

viktimoloģijaviktimoloģija bērni - vardarbības upuribērni - vardarbības upuri

TP filosofiskās TP filosofiskās koncepcijaskoncepcijas

Klasiskā un neoklasiskā skolaKlasiskā un neoklasiskā skola

Antropoloģiskā skola Antropoloģiskā skola

Socioloģiskā skolaSocioloģiskā skola

Psihoanalītiskā skolaPsihoanalītiskā skola

Klasiskā un neoklasiskā Klasiskā un neoklasiskā skolaskola

Immanuela Kanta un V.F. Hēgeļa Immanuela Kanta un V.F. Hēgeļa

mācība par gribu un prātumācība par gribu un prātu

KantsKants (Kant) Immanuels(1724.- (Kant) Immanuels(1724.-1804.), vācu filozofs, Prūsijā 1804.), vācu filozofs, Prūsijā Karaļauču universitātē profesors, Karaļauču universitātē profesors, lektors loģikā un metafizikā lektors loģikā un metafizikā

HēgelisHēgelis (Hegel) Georgs Vilhelms (Hegel) Georgs Vilhelms Fridrihs (1770.-1831.), vācu filozofs, Fridrihs (1770.-1831.), vācu filozofs, profesors Heidelbergā un Berlīnē. profesors Heidelbergā un Berlīnē. Kanta pēctecis, uzskatīja, ka prāts Kanta pēctecis, uzskatīja, ka prāts nosaka mūsu pasaules ainunosaka mūsu pasaules ainu

Griba, kā īpaša prāta kategorija, nepakļaujas Griba, kā īpaša prāta kategorija, nepakļaujas dabas likumiem. Tā nosaka visu cilvēka dabas likumiem. Tā nosaka visu cilvēka apzināto darbību.apzināto darbību.Galvenās atziņas:Galvenās atziņas: cilvēks pauž savu brīvu gribu, noziegums ir viņa cilvēks pauž savu brīvu gribu, noziegums ir viņa

brīva izvēlebrīva izvēle lēmuma pieņemšana par plānotu noziegumu ir lēmuma pieņemšana par plānotu noziegumu ir

racionāla, cilvēks izdara noziegumu tikai tad, ja to racionāla, cilvēks izdara noziegumu tikai tad, ja to uzskata par izdevīgu, pasverot visus „par” un „pret”uzskata par izdevīgu, pasverot visus „par” un „pret”

ar soda pastiprināšanu sabiedrība rada nozieguma ar soda pastiprināšanu sabiedrība rada nozieguma izdarīšanu par nepievilcīgu tirgus pasākumuizdarīšanu par nepievilcīgu tirgus pasākumu

likumdevēja mākslai jābūt humānai un jāizpaužas tā, likumdevēja mākslai jābūt humānai un jāizpaužas tā, lai soda bargums kļūst nepievilcīgs, nevis „jo bargāk, lai soda bargums kļūst nepievilcīgs, nevis „jo bargāk, jo labāk”jo labāk”

Antropoloģiskā skola Antropoloģiskā skola Čezāre Lombrozo 1836.-1909. – itāļu Čezāre Lombrozo 1836.-1909. – itāļu

psihiatrs, antropologs, Turīnas psihiatrs, antropologs, Turīnas universitātes profesorsuniversitātes profesors

Enriko Ferri 1856.-1928. - Romas Enriko Ferri 1856.-1928. - Romas universitātes profesors, juristsuniversitātes profesors, jurists

Noziegumus izskaidro ar bioloģiskiem Noziegumus izskaidro ar bioloģiskiem iemesliemiemesliem

Cilvēks jau piedzimst noziedznieks, ja Cilvēks jau piedzimst noziedznieks, ja viņam konstatē noteiktas anatomiskas viņam konstatē noteiktas anatomiskas pazīmespazīmes

Galvenā atziņa:Galvenā atziņa: cilvēka uzvedība un noziedzīgas cilvēka uzvedība un noziedzīgas

tendences atkarīgas no konstitucionāli tendences atkarīgas no konstitucionāli ģenētiskajiem faktoriemģenētiskajiem faktoriem

Socioloģiskā skolaSocioloģiskā skola Pamatlicējs – Itāļu jurists Enriko Ferri Pamatlicējs – Itāļu jurists Enriko Ferri

(1856.-1928.) (1856.-1928.) Galvenās atziņas:Galvenās atziņas: bez konstitucionāliem faktoriem noziegumu bez konstitucionāliem faktoriem noziegumu

izdarīšanā svarīga loma ir sociālajiem izdarīšanā svarīga loma ir sociālajiem apstākļiem (bezdarbs, alkoholizācija, apstākļiem (bezdarbs, alkoholizācija, prostitūcija, nabadzība). Uzsvēra, ka nevis prostitūcija, nabadzība). Uzsvēra, ka nevis nabadzība pati par sevi, bet gan nabadzības nabadzība pati par sevi, bet gan nabadzības apziņa ir nelabvēlīgais faktorsapziņa ir nelabvēlīgais faktors

personas ar nestabilu nervu sistēmu, personas ar nestabilu nervu sistēmu, atrodoties nelabvēlīgā sociālajā vidē, kļūst atrodoties nelabvēlīgā sociālajā vidē, kļūst par potenciāliem noziedzniekiempar potenciāliem noziedzniekiem

Psihoanalītiskā skolaPsihoanalītiskā skola Pamatlicējs - Zigismunds Freids Pamatlicējs - Zigismunds Freids

(1856.-1939.), Vīnes psihiatrs.(1856.-1939.), Vīnes psihiatrs. Freida sekotājs Eriks Fromms Freida sekotājs Eriks Fromms

uzskata, ka cilvēks, moderns cilvēks, uzskata, ka cilvēks, moderns cilvēks, ir pakļāvies lietu un tehnikas varai ir pakļāvies lietu un tehnikas varai (dara tāpat kā citi, lai arī gribētos (dara tāpat kā citi, lai arī gribētos rīkoties atšķirīgi), pazaudējis sevi un rīkoties atšķirīgi), pazaudējis sevi un rezultātā kļuvis agresīvs.rezultātā kļuvis agresīvs.

Galvenās atziņas:Galvenās atziņas: bērnībā pārciestie pārdzīvojumi bērnībā pārciestie pārdzīvojumi

pārvietojas zemapziņā un izpaužas pārvietojas zemapziņā un izpaužas cilvēka rīcībā šifrētā veidā cilvēkam cilvēka rīcībā šifrētā veidā cilvēkam pašam to neapzinotiespašam to neapzinoties

noziegumus cilvēki izdara zemapziņas noziegumus cilvēki izdara zemapziņas tendenču ietekmētendenču ietekmē

„„moderns cilvēks, pakļāvies lietu un moderns cilvēks, pakļāvies lietu un tehnikas varai, ir pazaudējis sevi un tehnikas varai, ir pazaudējis sevi un rezultātā kļuvis agresīvs”- Eriks rezultātā kļuvis agresīvs”- Eriks FrommsFromms