un dizainparaugi) b daĻa izskatĪŠana · 2.7.2 faktiskā situācija tirgū un patērētāju...

Absolūtie atteikuma pamatojumi

Pamatnostādnes izskatīšanai “Birojā”, B daļa “Izskatīšana” 1. lappuse DRAFT VERSION 1.0 01/08/2014

PAMATNOSTĀDNES KOPIENAS PREČU ZĪMJU IZSKATĪŠANAI IEKŠĒJĀ TIRGUS

SASKAŅOŠANAS BIROJĀ (PREČU ZĪMES UN DIZAINPARAUGI)

B DAĻA

IZSKATĪŠANA

4. SADAĻA

ABSOLŪTIE ATTEIKUMA PAMATOJUMI



Satura rādītājs

2.6 Sabiedriskā kārtība vai morāles principi, KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts ............................................................................................ 4

2.6.1 “Sabiedriskā kārtība” ...................................................................................... 4 2.6.1.1 Jēdziens un kategorijas ............................................................................... 4 2.6.1.2 Augu šķirņu nosaukumi ............................................................................... 5

2.6.2 Vispārpieņemtie morāles principi.................................................................... 7

2.7 Maldinošs raksturs, KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts .............. 10

2.7.1 Preču zīmes maldinošā rakstura izvērtēšana ............................................... 10

2.7.2 Faktiskā situācija tirgū un patērētāju paradumi un uztvere .......................... 11

2.7.3 Preču zīmes ar netiešu ģeogrāfisko norādi uz pieteicēja atrašanās vietu vai preču un pakalpojumu izcelsmes vietu ................................................... 12

2.7.4 Preču zīmes, kas ietver norādi uz “oficiālu” apstiprinājumu, statusu vai atzīšanu ........................................................................................................ 13

2.7.5 Saistība ar citiem KPZR noteikumiem .......................................................... 14

2.8 Karogu un citu simbolu aizsardzība — KPZR 7. panta 1. punkta h) un i) apakšpunkts .......................................................................................... 15

2.8.1 Ģerboņu, karogu, citu valsts simbolu, kā arī oficiālu kontroles un garantijas zīmju, tostarp raudzes zīmju, aizsardzība saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu un Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu ........................................................ 16 2.8.1.1 Zīmju, kuras sastāv no kādas valsts karoga vai ietver to, ekspertīze ........ 19 2.8.1.2 Zīmju, kuras sastāv no ģerboņiem un citiem valsts simboliem vai ietver

tos, ekspertīze ........................................................................................... 23 2.8.1.3 Zīmju, kuras sastāv no oficiālām zīmēm vai raudzes zīmēm vai ietver

tās, ekspertīze ........................................................................................... 25

2.8.2 Ģerboņu, karogu, citu simbolu un starptautisku starpvaldību organizāciju saīsināto un pilno nosaukumu aizsardzība saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu un Prīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu ........................................................................................ 26

2.8.3 To simbolu, emblēmu vai ģerboņu aizsardzība, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6.ter pants saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu .............................................................................................. 32

2.9 KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts ................................................. 38

2.9.1 Ievads ........................................................................................................... 38

KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta piemērošana ............................................ 40 2.9.2.1 Attiecīgie ACVN/AĢIN ............................................................................... 40 2.9.2.2 Situācijas, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. pantu un

Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. pantu ....................................................... 41 2.9.2.3 Attiecīgās preces ....................................................................................... 49

2.9.3 ACVN/AĢIN, kuras neaizsargā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1308/2013 un Regulu Nr. 110/2008 .................................................................................... 51 2.9.3.1 ACVN/AĢIN, ko aizsargā valsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm .............. 51 2.9.3.2 Trešo valstu ACVN/AĢIN .......................................................................... 51

2.10 KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts ................................................ 53

2.10.1 Ievads ....................................................................................................... 53

2.10.2 KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkta piemērošana ............................... 54 2.10.2.1 Attiecīgie ACVN/AĢIN ............................................................................... 54 2.10.2.2 Situācijas, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta

1. punktu.................................................................................................... 55 2.10.2.3 Attiecīgās preces ....................................................................................... 64

2.10.3 ACVN/AĢIN, kuras neaizsargā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1151/2012 ..... 67



2.10.3.1 ACVN/AĢIN, ko aizsargā valsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm .............. 67 2.10.3.2 Trešo valstu ACVN/AĢIN .......................................................................... 68

2.11 Kopienas kolektīvās preču zīmes ............................................................ 69

2.11.1 Kolektīvo preču zīmju raksturs ..................................................................... 69

2.11.2 Īpašumtiesības ............................................................................................. 70

2.11.3 Īpaši nosacījumi saistībā ar absolūtajiem atteikuma pamatojumiem ........... 71 2.11.3.1 Aprakstoši apzīmējumi .............................................................................. 71 2.11.3.2 Maldinošais raksturs attiecībā uz tās būtību .............................................. 72 2.11.3.3 Lietošanas noteikumi, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai un morāles

principiem .................................................................................................. 72

2.12 Iegūtā atšķirtspēja .................................................................................... 73

2.12.1 Ievads ....................................................................................................... 73

2.12.2 Pieprasījums ................................................................................................. 73

2.12.3 Periods, uz kuru ir jāatteicas pierādījumiem ................................................. 73 2.12.3.1 Ekspertīze ................................................................................................. 73 2.12.3.2 Preču zīmes darbības pārtraukšanas procedūra ....................................... 74

2.12.4 Patērētājs ...................................................................................................... 74

2.12.5 Preces un pakalpojumi ................................................................................. 74

2.12.6 Teritoriālie aspekti ........................................................................................ 75 2.12.6.1 Īpaši noteikumi saistībā ar jauno dalībvalstu pievienošanos ..................... 75 2.12.6.2 Telpiskas preču zīmes, krāsu zīmes kā tādas un grafiskas preču zīmes .. 75 2.12.6.3 Valoda ....................................................................................................... 75 Vācu valoda ............................................................................................... 76 Grieķu valoda ............................................................................................ 76 Angļu valoda .............................................................................................. 76 Franču valoda ............................................................................................ 76 Holandiešu valoda ..................................................................................... 76 Zviedru valoda ........................................................................................... 76

2.12.7 Kas ir jāpierāda ............................................................................................. 77

2.12.8 Pierādījumi un to novērtējums ...................................................................... 78 2.12.8.1 Iesniedzamo pierādījumu veidi .................................................................. 78 2.12.8.2 Pierādījumu novērtējums kopumā ............................................................. 79 2.12.8.3 Tirgus daļa ................................................................................................. 79 2.12.8.4 Sabiedriskās domas aptaujas un pētījumi ................................................. 79 2.12.8.5 Apgrozījums un reklāma ............................................................................ 80 2.12.8.6 Netieši lietošanas pierādījumi .................................................................... 80 2.12.8.7 Ekstrapolācija ............................................................................................ 81 2.12.8.8 Lietošanas veids ........................................................................................ 81 2.12.8.9 Lietošanas ilgums ...................................................................................... 81 2.12.8.10 Pierādījumi pēc pieteikuma datuma .......................................................... 82

2.12.9 Iegūtās atšķirtspējas sekas .......................................................................... 82



2.6 Sabiedriskā kārtība vai morāles principi, KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts

KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts aizliedz reģistrēt preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pamatojums ir neļaut reģistrēt preču zīmes, ja monopoltiesību piešķiršana būtu pretrunā tiesību sistēmai vai ja relevantā sabiedrības daļa to uztvertu kā tiešu sabiedrībā vispārpieņemto morāles principu pārkāpumu. Birojs uzskata, ka “sabiedriskā kārtība" un “vispārpieņemtie morāles principi" ir divi dažādi jēdzieni, kas bieži pārklājas. Jautājums, vai preces vai pakalpojumus, kuriem zīme ir pieteikta, var likumīgi piedāvāt konkrētās dalībvalsts tirgū, nav būtisks, izskatot jautājumu, vai pats apzīmējums ir pretrunā ar KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem (13.09.2005. spriedums, T-140/02, “Intertops”, 33. punkts). To, vai preču zīme ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, nosaka, balstoties uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturīgajām iezīmēm, nevis uz apstākļiem, kas saistīti ar tās personas rīcību, kura pieteikusi preču zīmi reģistrācijai (13.09.2005. spriedums, T-140/02, “Intertops”, 28. punkts). Savā 20.09.2011. spriedumā, T-232/10, “Soviet Coat of Arms”, Vispārējā tiesa nosprieda, ka jēdzieni “sabiedriskā kārtība” un “vispārpieņemtie morāles principi” ir jāinterpretē, ne tikai atsaucoties uz apstākļiem, kas kopīgi visām dalībvalstīm, bet jāņem vērā arī “atsevišķu dalībvalstu īpašie apstākļi, kas var ietekmēt šajās dalībvalstīs esošās konkrētās sabiedrības daļas uztveri” (34. punkts). Šajā kontekstā var ņemt vērā arī dažu dalībvalstu tiesību aktus un administratīvo praksi (t. i., lai novērtētu subjektīvas vērtības), nevis to normatīvo vērtību dēļ, bet kā pierādījumu faktiem, kas ļauj novērtēt relevantās sabiedrības daļas uztveri šajās dalībvalstīs (20.09.2011. spriedums, T-232/10, “Soviet Coat of Arms”, 57. punkts). Šādā gadījumā pieteiktās KPZ nelikumība nav noteicošais faktors, lai piemērotu KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu; tam drīzāk ir pierādījuma spēks saistībā ar relevantās sabiedrības daļas uztveri attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka atsevišķu dalībvalstu īpašie apstākļi varētu nebūt plaši zināmi Eiropas teritorijā, pieprasījumu vēstulē šādi apstākļi ir skaidri jāapraksta, lai nodrošinātu, ka pieteicējs pilnībā izprot pieprasījuma pamatojumu un var attiecīgi reaģēt.

2.6.1 “Sabiedriskā kārtība” 2.6.1.1 Jēdziens un kategorijas Šis pieprasījums balstās uz novērtējumu, kura pamatā ir objektīvi kritēriji. “Sabiedriskā kārtība” attiecas uz Savienības tiesību aktu kopumu, ko piemēro kādā konkrētā jomā, kā arī uz tiesisko kārtību un tiesību sistēmu, kā noteikts Līgumos un ES sekundārajos tiesību aktos, kas atspoguļo vienotu izpratni par dažiem pamatprincipiem un vērtībām, piemēram, cilvēktiesībām. Zemāk ir sniegts nepilnīgs saraksts ar piemēriem, kad uz zīmēm tiks attiecināts šis aizliegums.

1. Eiropas Savienības Padome 27.12.2001. pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L



344, 28.12.2001., 93. lpp.), kas vēlāk atjaunināta ar Padomes Kopējo nostāju 2009/67/KĀDP (OV L 23, 27.01.2009., 37. lpp. un pieejama interneta vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:023:0025:0029:EN:PDF), kura iekļauj to personu un grupu sarakstu, kas veicina, mēģina īstenot vai ir īstenojušas terora aktus ES teritorijā. Jebkura reģistrācijai pieteiktā KPZ, ko var uzskatīt par tādu, kas atbalsta vai dod labumu šajā sarakstā iekļautajām personām vai grupām, tiks noraidīta kā zīme, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai.

2. Vācijā (§ 86a dt. StGB (Vācijas kriminālkodekss), BGBl. Nr. I 75/1998) un Austrijā (§ 1 öst. Abzeichengesetz (Austrijas Likums par zīmotnēm), BGBl. Nr. 84/1960 kopā ar § 1 öst. Verbotsgesetz (Austrijas Likumu par aizliegumiem) BGBl. Nr. 25/1947) būs aizliegta nacistu organizāciju simbolu un nosaukumu izmantošana. Jebkura reģistrācijai pieteiktā KPZ, kurā izmantoti šādi simboli vai nosaukumi, tiks noraidīta kā zīme, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai.

3. Ievērojot, ka jēdziens “sabiedriskā kārtība” ietver arī konkrētus ES tiesību aktus,

kas ir spēkā attiecīgā jomā, un tā kā ir gan ES regula, gan starptautiska konvencija, kura ir saistoša Eiropas Savienībai un neļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības Eiropas Savienībā reģistrētam augu šķirnes nosaukumam, ir jāsecina, ka ekskluzīvu preču zīmes tiesību piešķiršana Eiropas Savienībā reģistrētam augu šķirnes nosaukumam, kurš atbilstoši likumam ir uzskatāms par aprakstošu, ir pretrunā Eiropas sabiedriskai kārtībai.

2.6.1.2 Augu šķirņu nosaukumi Augu šķirņu nosaukumi apzīmē augošu augu vai lauksaimniecības kultūru sēklu kultivētās šķirnes vai pasugas. Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (KAŠAR) izveido Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēmu kā vienīgo un ekskluzīvo Kopienas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības veidu, kas attiecas uz augu šķirnēm. Šķirnes nosaukumam jānodrošina skaidra un nepārprotama šķirnes identifikācija un jāatbilst vairākiem kritērijiem (KAŠAR 63. pants). Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas pretendentam jānodrošina piemērots šķirnes nosaukums, ko izmantos ikviens, kas tirgo šo šķirni tādas valsts teritorijā, kura ir Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) locekle, pat pēc selekcionāra tiesību izbeigšanās (KAŠAR 17. pants). Kopš 2005. gada Eiropas Savienība ir pievienojusies Starptautiskajai konvencijai par jaunu augu šķirņu aizsardzību (UPOV konvencija), kas kļuvusi par Savienības tiesību sistēmu sastāvdaļu. Saskaņā ar UPOV konvencijas 20. panta 1. punktu šķirni apzīmē ar nosaukumu, kas būs tās vispārējais apzīmējums. Turklāt katra līgumslēdzēja puse nodrošina, ka nekādas tiesības uz apzīmējumu, kas reģistrēts kā šķirnes nosaukums, netraucēs šī nosaukuma brīvu lietošanu saistībā ar šķirni pat pēc selekcionāra tiesību izbeigšanās.

Tādējādi gan KAŠAR, gan UPOV konvencija paredz, ka ir jālieto šķirņu nosaukumi, lai laistu tirgū aizsargātas šķirnes vai šķirnes, kuru aizsardzība ir beigusies.

Šķirņu nosaukumu lietošana ļauj ieinteresētajai personai pazīt šķirni, kuru tā lieto vai

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:023:0025:0029:EN:PDF



http://www.bgbl.de/Xaver/media.xav?SID=anonymous340715670235&bk=Bundesanzeiger_BGBl&name=bgbl/Bundesgesetzblatt%20Teil%20I/1998/Nr.%2075%20vom%2019.11.1998/bgbl198s3321.pdf

http://www.ris.bka.gv.at/Dokument.wxe?Abfrage=Bundesnormen&Dokumentnummer=NOR11005346

http://www.ris.bka.gv.at/GeltendeFassung.wxe?Abfrage=Bundesnormen&Gesetzesnummer=10000207



iegādājas, un iespējams arī noteikt šķirnes selekcionāru un izcelsmi. Prasība lietot šķirņu nosaukumus veicina tirgus regulēšanu un darījumu drošību lauksaimniecības un pārtikas nozarē, izvairoties no sabiedrības iespējamas maldināšanas un viltojumiem. Tādējādi atbilstoša šķirnes nosaukuma lietošana saistībā ar attiecīgo šķirni atbalsta sabiedrības intereses un drošību.

Saskaņā ar KAŠAR 18. panta 2. punktu trešā persona var traucēt brīvu šķirnes nosaukuma lietošanu tikai tad, ja šīs tiesības uz apzīmējumu, kas ir identisks šķirnes nosaukumam, tika piešķirtas pirms šķirnes nosaukuma noteikšanas, ievērojot KAŠAR 63. panta nosacījumus. A contrario, saskaņā ar KAŠAR 18. panta 2. punktu nekādas ekskluzīvas tiesības netiek piešķirtas uz apzīmējumu, kas ir identisks šķirnes nosaukumam, pēc šāda šķirnes nosaukuma noteikšanas saskaņā ar KAŠAR 63. pantu. Tāpēc ITSB uzskata, ka tādas KPZ reģistrācija, kura varētu traucēt brīvi lietot šķirnes nosaukumu pēc Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas attiecīgajai šķirnei, ir pretrunā sabiedriskai kārtībai. Tādējādi pret KPZ pieteikumiem, kurus veido vai kuri iekļauj apzīmējumus, kuru reģistrācijas gadījumā tiktu pārmērīgi monopolizēts šķirnes nosaukums, kas apzīmē šķirni, kurai piešķirta Kopienas augu šķirņu aizsardzība, vai šķirni, kuru vairs neaizsargā Kopienas augu šķirņu aizsardzība, ir jāiebilst, jo tie ir pretrunā sabiedriskai kārtībai, pamatojoties uz KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu saistībā ar KAŠAR 18. panta 2. punktu, kas paredz, ka trešā persona var brīvi lietot augu šķirnes nosaukumu saistībā ar attiecīgo šķirni (t. i., aprakstoša lietošana). Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO), kas atrodas Anžē (Francijā), ir Eiropas Savienības aģentūra, kas atbild par augu šķirņu aizsardzības sistēmas ieviešanu. CPVO uztur aizsargāto augu šķirņu reģistru. Aizsargātās šķirnes un šķirnes, kuru Kopienas augu šķirņu aizsardzība tika izbeigta, var meklēt pēc to nosaukuma un/vai citiem meklēšanas kritērijiem, izmantojot CPVO šķirņu meklētāju1, kas pieejams biroja

iekštīklā un kurš ekspertiem jāizmanto kā atsauces avots, ja to nosaka preces un/vai pakalpojumi, kas norādīti KPZ pieteikumā. Jo īpaši, ja KPZ pieteikums attiecas uz augošiem augiem, lauksaimniecības kultūru sēklām, svaigiem augļiem, svaigiem dārzeņiem vai iekļauj līdzvērtīgu formulējumu, ekspertam jāpārbauda, vai termins vai termini, kas veido preču zīmi, nesakrīt ar reģistrētu šķirnes nosaukumu vai ar šķirnes nosaukumu, kura aizsardzība ir atteikta, izbeigta vai beigusies. Eksperts pārbaudīs CPVO datubāzi, lai pārliecinātos, vai termins vai termini, kas veido KPZ pieteikumu, nesakrīt ar šķirnes nosaukumu, kurš jau ir iekļauts iepriekš minētajā CPVO reģistrā. Meklēšanā būtu jāaprobežojas vienīgi ar Eiropas Savienībā reģistrētiem šķirņu nosaukumiem. Ja pārbaudē atklājas, ka pieteikto KPZ veido vai tā iekļauj identisku šķirnes nosaukuma atveidojumu (gan vārdiskas, gan grafiskas preču zīmes gadījumā), ekspertam ir jāiesniedz pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu saistībā ar attiecīgo augu, sēklām un augļiem, kā arī žāvētiem, konservētiem un saldētiem augļiem, jo tādas KPZ reģistrācija, kuru veido šķirnes nosaukums, kas ir iekļauts iepriekš minētajā ES reģistrā, ir pretrunā sabiedriskai kārtībai. Piemēram, ja KPZ, kas pieteikta attiecībā uz “ziediem’’, ietver rožu šķirnes nosaukumu, preču saraksts būs jāierobežo, lai tas izslēgtu nosaukumu “rozes’’. Turklāt, ja pieteiktajā KPZ ir norādīts

1 http://www.cpvo.europa.eu/main/en/home/databases/cpvo-variety-finder



vairāk nekā viens šķirnes nosaukums, piemēram, viens “ābolu’’ šķirnes nosaukums un viens “zemeņu’’ šķirnes nosaukums, preču saraksts būs jāierobežo, lai izslēgtu preces, uz kurām attiecas šķirnes nosaukumi, proti, ābolus un zemenes. Visbeidzot, ja augu šķirnes nosaukumu lieto tirgū, bet tas nav reģistrēts vai publicēts CPVO, vai ja augu šķirnes nosaukumu aizsargā valsts īpašuma tiesības, iespējams piemērot 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu (sk. 2.3. un 2.4. sadaļu).

2.6.2 Vispārpieņemtie morāles principi Šis pieprasījums saistās ar subjektīvām vērtībām, taču ekspertam tās jāpiemēro pēc iespējas objektīvāk. Šis noteikums aizliedz reģistrēt kā Kopienas preču zīmes zaimojošus, rasistiskus vai diskriminējošus vārdus vai frāzes, bet tikai tad, ja pieteiktā preču zīme skaidri un nepārprotami pauž šādu nozīmi; kā standarts jāpiemēro viedoklis, kāds varētu būt saprātīgam patērētājam ar vidēju uztveri un tolerances pakāpi (09.03.2012. spriedums, T-417/10, “¡Que buenu ye! Hijoputa”, 21. punkts). Parasti ir jāņem vērā preces un pakalpojumi, kuriem tiek prasīta zīmes reģistrācija, jo relevantā sabiedrības daļa dažādām precēm un pakalpojumiem var atšķirties, līdz ar to var atšķirties arī patērētāju uztvere par to, kas ir klaji un nepieņemami aizskarošs. Piemēram, Paplašinātā padome sava 06.07.2006. lēmuma, R 0495/2005-G, “SCREW YOU”, 29. punktā secināja, ka “ir maz ticams, ka personu, kura izrāda zināmu interesi [par seksa rotaļlietām], ievērojot preču zīmi, ar kādu tās tiek tirgotas, aizskars nosaukums ar piedauzīgu seksuālu pieskaņu.” Tomēr, lai gan Tiesa ir atzinusi, ka pieteiktās preces un pakalpojumi ir svarīgas, lai identificētu relevanto sabiedrības daļu, kuras uztvere ir jāizvērtē, tā ir arī skaidri noteikusi, ka relevantā sabiedrības daļa ne vienmēr ir tikai tā, kas pērk preces un pakalpojumus, kurus aizsargā preču zīme, jo ar preču zīmi var sastapties arī plašāka sabiedrība, nevis tikai patērētāju mērķgrupa (05.10.2011. spriedums, T-526/09, “Paki”, attiecīgi 17. un 18. punkts). Tādējādi preču zīmes komerciālais konteksts jeb tie patērētāji, kuriem attiecīgās preces un pakalpojumi paredzētas, ne vienmēr ir noteicošais faktors, nosakot, vai konkrētā preču zīme būtu pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem (09.03.2012. spriedums, T-417/10, “¡Que buenu ye! Hijoputa”, 24. punkts). Sk. arī 15.03.2012. lēmumu, R 2073/2012-4, “CURVE”, 17.–18. punkts (T-266/13 — tiek izskatīta). Ne tikai zīmes ar “negatīvu” blakus nozīmi var būt aizskarošas. Lietojot banālā veidā dažas zīmes, kurām ir ļoti pozitīva blakus nozīme, arī var rasties aizskarošs efekts (piemēram, terminus ar reliģisku nozīmi vai valsts simbolus ar garīgu un politisku vērtību, piemēram, vārds “ATATURK” varētu šķist aizskarošs turku izcelsmes eiropiešiem (17.09.2012. lēmums, R 2613/2011-2, “ATATURK”, 31. punkts). Lai varētu piemērot KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, nav obligāti jākonstatē nelikumība: ir vārdi vai simboli, kuru lietošanas rezultātā netiks iesniegta prasība izskatīšanai tiesā vai attiecīgās iestādēs, bet kuri plašākai sabiedrībai ir pietiekami aizskaroši, lai tos nevarētu reģistrēt kā preču zīmes (01.09.2011. lēmums, R 0168/2011-1, “fucking freeezing! by TÜRPITZ!”, 16. punkts). Bez tam ir jānodrošina, lai bērni un jaunieši pat tad, ja viņi nav attiecīgo preču un pakalpojumu mērķgrupa, neieraudzītu aizskarošus vārdus veikalos, kuri ir pieejami plašākai sabiedrībai. Vārda definīcija vārdnīcā principā sniedz provizorisku norādi par to, vai konkrētajam vārdam ir aizskaroša nozīme attiecīgajā valodā (01.09.2011. lēmums, R 0168/2011-1, “fucking freeezing! by TÜRPITZ!”, 25. punkts), taču noteicošais faktors būs relevantās



sabiedrības daļas uztvere konkrētā kontekstā, kā un kur viņi sastapsies ar šīm precēm vai pakalpojumiem. No otras puses, Apelācijas padome uzskatīja, ka vārdam “KURO” Ungārijas patērētāju uztverē nav tādas pašas aizskarošas nozīmes kā vārdam “kúró” (kas angļu valodā nozīmē “fucker”), jo patskaņi “ó” un “ú” ir divi atšķirīgi burti, kuri atšķiras no patskaņiem “o” un “u”, un tos izrunā atšķirīgi (22.12.2012. lēmums, R 482/2012-1, “kuro”, 12. un nākamie punkti). Pastāv noteikts risks, ka KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta formulējumu var piemērot subjektīvi, lai izslēgtu preču zīmes, kuras neatbilst eksperta personīgajai gaumei. Taču, lai pret vārdu(-iem) iebilstu, cilvēkiem ar normālu uztveri tas(-ie) jāuztver kā ļoti aizskarošs(-i) (09.03.2012. spriedums, T-417/10, “¡Que buenu ye! Hijoputa”, 21. punkts). KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētais morāles principu jēdziens nav saistīts ar sliktu gaumi vai indivīda jūtu aizsardzību. Lai būtu pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktam, relevantai sabiedrības daļai vai vismaz ievērojamai tās daļai jāuztver preču zīme kā tāda, kas tieši pārkāpj sabiedrībā vispārpieņemtos morāles principus. Nav nepieciešams pierādīt, ka pieteicējs vēlas šokēt vai aizvainot attiecīgo sabiedrības daļu; pietiek ar objektīvu faktu, ka reģistrācijai pieteikto KPZ varētu uztvert kā tādu, kas izraisa šoku vai aizvaino (23.10.2009. lēmums, R 1805/2007-1, “Paki”, 27. punkts, ko apstiprina 05.10.2011. spriedums, T-526/09, “Paki”, 20. un nākamie punkti). Visbeidzot, KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanu neierobežo vārda brīvības princips (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants), jo reģistrācijas atteikums nozīmē tikai to, ka apzīmējumam netiek piešķirta aizsardzība saskaņā ar preču zīmju likumu, bet tas neliedz apzīmējumu lietot — pat uzņēmējdarbībā (09.03.2012. spriedums, T-417/10, “HIJOPUTA”, 26. punkts). Noraidīto KPZ pieteikumu piemēri (sabiedriskā kārtība un/vai morāles principi)

Zīme Attiecīgais patērētājs

Sabiedriskā kārtība/morāles principi Lieta Nr.

BIN LADIN Vidusmēra patērētājs

Morāles principi un sabiedriskā kārtība: plašākā sabiedrība uztvers pieteikto preču zīmi kā bēdīgi slavenās teroristu organizācijas “Al Qaeda” līdera vārdu; teroristu noziegumi ir sabiedriskās kārtības un morāles principu pārkāpums (17. punkts).

R 0176/2004-2

CURVE 300 Vidusmēra patērētājs Morāles principi: rumāņu valodā vārds “CURVE” ir aizskarošs un vulgārs (tas nozīmē “ielasmeitas”).

R 0288/2012-2

CURVE Vidusmēra patērētājs Morāles principi: rumāņu valodā vārds “CURVE” ir aizskarošs un vulgārs (tas

nozīmē “ielasmeitas”).

R 2073/2012-4 (T-266/13 — tiek

izskatīta)

Vidusmēra patērētājs

Morāles principi: angļu valodā vārds “fucking” ir aizskarošs un vulgārs.

R 0168/2011-1

Vidusmēra patērētājs Morāles principi: spāņu valodā vārds “HIJOPUTA” ir aizskarošs un vulgārs.

T-417/10





Vidusmēra patērētājs

Sabiedriskā kārtība: Ungārijas kriminālkodekss aizliedz lietot konkrētus “despotisma simbolus”, tostarp sirpi un āmuru, kā arī piecstūrainu sarkanu zvaigzni, kas simbolizē bijušo PSRS. Šo likumu piemēro kā pierādījumu konkrētās sabiedrības daļas uztverei, nevis tā normatīvās vērtības dēļ (59.–63. punkts).

T-232/10

PAKI Vidusmēra patērētājs Morāles principi : angļu valodā “PAKI” ir rasistisks apvainojums.

T-526/09

SCREW YOU

Vidusmēra patērētājs (attiecībā uz produktiem, kas nav intīmpreces)

Morāles principi: ievērojama daļa vidusmēra Lielbritānijas un Īrijas pilsoņu varētu uztvert vārdus “SCREW YOU" kā aizvainojošus un nepieņemamus (26. punkts).

R 0495/2005-G

FICKEN Vidusmēra patērētājs Morāles principi: vācu valodā vārds “FICKEN” ir aizskarošs un vulgārs (tas nozīmē “drātēties”).

T-52/13

ATATURK Vidusmēra turku izcelsmes patērētājs Eiropā

Lietojot banālā veidā apzīmējumus ar ļoti pozitīvu blakus nozīmi, var rasties aizskarošs efekts saskaņā ar 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu. “ATATURK”

ir valsts simbols ar garīgu un politisku vērtību turku izcelsmes vidusmēra patērētājiem Eiropā.

R 2613/2011-2

Reģistrēto KPZ piemēri



KURO Vidusmēra patērētājs

Fakts, ka citvalodu termins, nosaukums vai saīsinājums zināmā mērā atgādina aizskarošu vārdu (piemēram, “kúró”), pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai noraidītu pieteikto KPZ (20. punkts). Ungāru valodā patskaņi “ò” un “ù” izteikti atšķiras no patskaņiem “o” un “u” bez uzsvara zīmes. Turklāt ungāru valodā vārdi nekad nebeidzas ar “o” bez uzsvara zīmes (15.–18. punkts).

R 482/2012-1

SCREW YOU Vidusmēra patērētājs (attiecībā uz intīmprecēm)

Ir maz ticams, ka pircēju, kas iepērkas intīmpreču veikalā, aizvainos preču zīme, kurā iekļauts rupjš nosaukums ar seksuālu pieskaņu (26. punkts).

R 495/2005-G

DE PUTA MADRE Vidusmēra patērētājs

Lai gan “puta” spāņu valodā nozīmē “ielasmeita”, izteiciens “DE PUTA MADRE” spāņu valodā (žargonā)

nozīmē “ļoti labi”.

KPZ 3 798 469 KPZ 4 781 662 KPZ 5 028 477



2.7 Maldinošs raksturs, KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts

2.7.1 Preču zīmes maldinošā rakstura izvērtēšana KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts nosaka, ka nereģistrē preču zīmes, kas pēc savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojumu būtību, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi. Saskaņā ar judikatūru, kas attiecas uz Pirmās preču zīmju direktīvas (PZD) 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kura formulējums ir identisks KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta formulējumam, KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto reģistrācijas atteikuma nosacījumu pamatā ir priekšnoteikums, ka pastāv faktiska maldināšana vai ir pietiekami nopietns risks, ka patērētājs tiks maldināti (sk. 30.05.2006. spriedumu, C-259/04, “Elizabeth Emanuel”, 47. punkts un tajā minētā judikatūrā). Saskaņā ar iepriekš minēto Birojs praksē izvirza divus saistītus pieņēmumus: 1. Nav iemesla uzskatīt, ka preču zīme tiek apzināti pieteikta ar mērķi maldināt

patērētājus. Nevar izteikt pieprasījumu maldinoša rakstura dēļ, ja preču zīmi saistībā ar norādītajām precēm un pakalpojumiem iespējams lietot veidā, kas nav maldinošs, t. i., ir izteikts pieņēmums, ka zīmi varēs lietot veidā, kas nav maldinošs.

2. Vidusmēra patērētājs ir samērā uzmanīgs un viņu nevajadzētu uzskatīt par īpaši

neaizsargātu pret maldināšanu. Parasti pieprasījumu var izteikt tikai tad, ja preču zīme dod skaidru norādi, kas acīmredzami neatbilst, piemēram, preču īpašībām, kvalitātei vai ģeogrāfiskai izcelsmei.

Pieprasījums jāizsaka tad, ja preču/pakalpojumu saraksts ir formulēts tā, ka nav iespējams preču zīmi lietot veidā, kas nebūtu maldinošs. Tālāk ir sniegti divi piemēri, kad preču zīmes tika atzītas par maldinošām attiecībā uz visām vai dažām no pieprasītajām precēm2.

Zīme un preces Pamatojums Lieta

LACTOFREE

attiecībā uz laktozi 5. klasē

Ieraugot šādu apzīmējumu, attiecīgie patērētāji būs pārliecināti, ka konkrētais produkts, t. i., “laktoze”, nesatur laktozi. Ir saprotams, ka, ja prece, kas tiek laista apgrozībā ar apzīmējumu “LACTOFREE”, patiesībā arī ir laktoze, tad zīme nepārprotami būs maldinoša. Piezīme: preču zīme ir ari apstrīdama saskaņā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

R 892/2009-1

2 Šajos piemēros ir vienīgi aplūkots jautājums, vai pieprasījums par maldinošu raksturu ir jāizsaka vai ne. Šajā punktā netiek apskatīti pieprasījumi, kas varētu rasties citu absolūto atteikuma pamatojumu dēļ. Tāpēc šeit netiek izskatīta iespēja, ka attiecīgā preču zīme varētu sākotnēji šķist tāda, kas ir pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam un/vai c) apakšpunktam (vai citiem noteikumiem šajā sakarā).




TITAN (“titāna” apzīmējums vācu valodā)

attiecībā uz pārvietojamām ēkām; pārvietojamām moduļu ēkām, kuras izmanto saliekamu, pārvietojamu ēku būvniecībā; saliekamām pārvietojamām ēkām, kas būvētas no pārvietojamiem, saliekamiem konstrukciju elementiem, neviena no iepriekš minētajām precēm nav izgatavota no titāna un nesatur to,

6. un 19. klasē.

Apelācijas procesā pieteicējs, mēģinot atspēkot pieprasījuma maldinošo raksturu, piedāvāja ierobežot specifikācijas abās klasēs, beigās pievienojot norādi — neviena no iepriekš minētajām precēm nav izgatavota no titāna un nesatur to. Padome uzskatīja, ka, ja šāds ierobežojums tiktu pieņemts, preču zīme varētu maldināt vācu valodā runājošos patērētājus, jo viņi uzskatītu, ka preces ir izgatavotas no titāna, lai gan patiesībā tas tā nav.

R 789/2001-3

Pieprasījums jāizsaka tad, ja detalizēti formulētajā preču/pakalpojumu sarakstā ir iekļautas preces un pakalpojumus, kuriem preču zīmi nav iespējams lietot veidā, kas nav maldinošs. (Izdomātas) preču zīmes “KODAK VODKA’’ gadījumā, kura reģistrēta attiecībā uz degvīnu, rumu, džinu, viskiju, pieprasījums jāizsaka attiecība uz konkrētām precēm, kurām preču zīmi nav iespējams lietot veidā, kas nebūtu maldinošs, t. i., rumu, džinu, viskiju. Šādi gadījumi ievērojami atšķiras no tiem (sk. tālāk), kad tiek lietots plašs formulējums/kategorijas un kad ir iespējams apzīmējumu lietot veidā, kas nav maldinošs. Piemēram, pieprasījums netiks izteikts par “KODAK VODKA’’, kuras pieteikums iesniegts attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, jo šī plašā kategorija ietver degvīnu, attiecībā uz kuru preču zīme nav maldinoša. Pieprasījums nav jāizsaka, ja preču/pakalpojumu sarakstam ir tik plašs formulējums, ka preču zīmi ir iespējams lietot veidā, kas nav maldinošs. Ja preču/pakalpojumu sarakstā lietotas plašas kategorijas, rodas jautājums, vai pieprasījums jāizsaka attiecībā uz visu kategoriju, ņemot vērā to, ka zīme ir maldinoša tikai attiecībā uz dažām precēm/pakalpojumiem šajā kategorijā. Biroja politika paredz neizteikt pieprasījumu šādā situācijā. Ekspertam jāpieņem, ka zīme tiks lietota veidā, kas nav maldinošs. Proti, pieprasījums netiks izteikts, pamatojoties uz maldinošu raksturu, gadījumos, kad būs iespējams precīzi noteikt (kategorijā) lietošanas veidu, kas nav maldinošs. Tāpēc atbilstoši noteikumiem KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu nepiemēro, ja specifikācijā norādītas plašas kategorijas, kurās ietvertas preces/pakalpojumi, kuriem preču zīmi var lietot veidā, kas nav maldinošs. Piemēram, preču zīmes “ARCADIA” gadījumā, kura pieteikta “vīniem’’, nevarētu izteikt pieprasījumu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, jo plašajā kategorijā “vīni” ir iekļauti arī vīni no Arkādijas apgabala (un tā kā Arkādija, kas ir vīna ražošanas reģions Grieķijā, nav Kopienas līmenī aizsargāta ģeogrāfiskā norāde, pieteicējam nav jāierobežo specifikācija, norādot tikai tos vīnus, kuru izcelsmes vieta ir Arkādija).

2.7.2 Faktiskā situācija tirgū un patērētāju paradumi un uztvere Izvērtējot, vai konkrētā preču zīme ir maldinoša vai nav, ir jāņem vērā faktiskā situācija tirgū, kā arī patērētāju paradumi un uztvere.



Lai novērtētu preču zīmes maldinošo raksturu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, ir jāņem vērā faktiskā situācija tirgū (t. i., veids, kādā preces un pakalpojumus parasti izplata, laiž apgrozībā, iegādājas, sniedz u. tml.), kā arī patēriņa ieradumi un uztvere, kāda ir relevantajai sabiedrības daļai, ko parasti veido samērā labi informēti, vērīgi un piesardzīgi pircēji. Piemēram, izvērtējot (izdomātu) preču zīmi “ELDORADO CAFÈ LATINO”, kas pieteikta attiecībā uz kafiju, šokolādi, šokolādes aizstājējiem; tēju, kakao; cukuru, rīsiem, tapioku, sāgo; miltiem un graudaugu izstrādājumiem, maizi, mīklas un konditorejas izstrādājumiem, saldējumu; medu, sīrupu; raugu, cepamo pulveri; sāli, sinepēm; etiķi, garšvielu mērcēm; garšvielām; ledu 30. klasē, izskatīšanas laikā vajadzētu rasties šādiem secinājumiem:

Pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu būtu pamatots saistībā ar izstrādājumiem, kurus izmanto kā kafijas aizstājējus, kafijas aizstājējiem, cigoriņiem, cigoriņu aromatizētājiem, jo preču zīmes lietošana šīm precēm noteikti būtu maldinoša. Pircējs varētu domāt, ka iegādājas kafiju, taču patiesībā tas tā nebūtu.

Pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu arī būtu pamatots attiecībā uz šokolādi, tēju un kakao (pieņemot, ka šie produkti nesatur kafiju). Ņemot vērā, ka šādas preces var pārdot iepakojumā, kas ir diezgan līdzīgs iepakojumam, kādā pārdod kafiju, un ka tās bieži vien iegādājas steigā, ir iespējams, ka daudzi patērētāji neiedziļināsies iepakojuma aprakstā, bet paņems šīs preces no plaukta, (kļūdaini) pieņemot, ka iegādājas kafiju.

Tomēr attiecībā uz pašu kafiju nav “acīmredzamas pretrunas” starp prasību par kafiju un nosaukumu “CAFÈ LATINO”, jo pati par sevi kategorija “kafija” var ietvert arī kafiju no Latīņamerikas. Tādējādi saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu nav jāizsaka pieprasījums pret kafiju kā tādu. Tādus pašus apsvērumus piemēro precēm, kas varētu ietvert kafiju kā aromatizētāju (piemēram, šokolāde, saldējums un mīklas un konditorejas izstrādājumi) — ir jāpieņem, ka zīme netiks lietota maldinošā veidā, tāpēc uzreiz nerodas pretruna starp minēto formulējumu un precēm.

Visbeidzot, attiecībā uz pārējām pieteikumā ietvertajām precēm, proti, medu, maizi, etiķi u. c., formulējums “CAFÈ LATINO” vispār neizraisīs nekādas asociācijas. Saistībā ar šīm precēm šāds formulējums noteikti netiks uztverts kā aprakstošs un tādējādi tas nevar būt maldinošs. Faktiskajā tirgū kafiju neizvieto tajos pašos plauktos un tajās pašās veikala nodaļās, kur tiek tirgota maize, medus vai etiķis. Bez tam attiecīgās preces izskatās un garšo atšķirīgi, un parasti tām ir arī atšķirīgs iepakojums.

2.7.3 Preču zīmes ar netiešu ģeogrāfisko norādi uz pieteicēja atrašanās vietu vai preču un pakalpojumu izcelsmes vietu

Ja preču zīmes ietver netiešu “ģeogrāfisku” norādi uz pieteicēja atrašanās vietu vai preču un pakalpojumu izcelsmes vietu, ir jāņem vērā šādi aspekti. Parasti Birojs neizteiks pieprasījumu saistībā ar maldinošu raksturu, pamatojoties uz pieteicēja ģeogrāfisko atrašanās vietu (adresi). Principā ģeogrāfiskajai atrašanās vietai



nav nekādas saistības ar preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, t. i., faktisko, ar zīmi aizsargāto, preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas vietu. Piemēram, pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu nebūtu jāizsaka par grafisku zīmi, kas ietver vārdus MADE IN USA, kuru apģērbiem 25. klasē iesniedzis uzņēmums, kura juridiskā adrese ir Zviedrijā. Šādos gadījumos Birojs pieņem, ka zīmes īpašnieks to nelietos maldinošā veidā. Maldināšana tomēr būtu iespējama tādā gadījumā, ja grafisku zīmi, kas ietver vārdus MADE IN USA, būtu iesniedzis uzņēmums, kura juridiskā adrese atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, attiecībā uz ļoti ierobežotu preču sarakstu, proti, Vjetnamā izgatavotiem apģērbiem, tomēr ir maz ticams, ka šādi gadījumi praksē varētu rasties. Atsevišķos gadījumos apzīmējums patērētājiem varētu radīt priekšstatu/iespaidu par preču vai to dizainera ģeogrāfisko izcelsmi, kas varētu neatbilst patiesībai. Piemēram, ieraugot preču zīmes ALESSANDRO PERETTI vai GIUSEPPE LANARO (izdomāti piemēri), kas aizsargā apģērbu vai modes preces, relevantā sabiedrības daļa varētu pieņemt, ka šādu preču dizainers ir itālis un ka tās ražotas Itālijā, kas varētu neatbilst patiesībai. Tomēr šāds apstāklis pats par sevi nav pietiekams, lai šīs zīmes uzskatītu par maldinošām. Preču zīmes radīto “nepareizo priekšstatu/iespaidu” nevar pielīdzināt īstai maldināšanai. Šādos gadījumos nav skaidras atšķirības starp zīmes radīto priekšstatu/iespaidu un to preču un pakalpojumu īpašībām, uz kuriem tā attiecas.

2.7.4 Preču zīmes, kas ietver norādi uz “oficiālu” apstiprinājumu, statusu vai atzīšanu

Jāatzīmē, ka Biroja praksē par pieņemamām tiek atzītas preču zīmes, kas varētu radīt iespaidu, ka tām ir oficiāls apstiprinājums, statuss vai atzīšana, neradot pārliecinošu iespaidu, ka attiecīgās preces un pakalpojumus nodrošina vai ir apstiprinājusi kāda valsts iestāde vai organizācija. Tālāk sniegti divi piemēri, kad attiecīgās preču zīmes, kuras bija netieši norādošas vai asociācijas izraisošas, netika atzītas par maldinošām.


THE ECOMMERCE AUTHORITY

uzņēmējdarbības pakalpojumi, proti, reitingu un citas informācijas sniegšana par elektroniskās

komercijas pakalpojumu sniedzējiem, precēm un pakalpojumiem internetā 35. klasē; izpētes un konsultācijas pakalpojumi un informācijas sniegšana elektroniskās komercijas jomā 42. klasē.

Padome konstatēja, ka preču zīme nav maldinoša, jo tā nerada pārliecinošu iespaidu, ka pakalpojumus sniedz valsts iestāde vai organizācija (tomēr Padome apstiprināja atteikumu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka tai trūkst atšķirtspējas, jo angliski runājošā sabiedrība to uztvertu kā vienkāršu pašreklāmu, kad tiek reklamēts zināms pakalpojumu sniedzēju kompetences līmenis).

R 803/2000-1




cita starpā slēpošanas apmācība

41. klasē.

Padome atzina, ka franciski runājošie patērētāji varētu saprast, ka preču zīme ietver norādi par to, ka pakalpojumus sniedz franču mācību centrs Francijā un ka tiek mācīta slēpošana “franču stilā”. Padome piebilda, ka tikai tāpēc, ka zīme iekļauj trīskrāsainu logo (kas nav Francijas karoga atveidojums), franciski runājošai sabiedrībai nav pamata uzskatīt, ka pakalpojumus sniedz vai ka to sniegšanu ir atļāvušas šādas iestāde.

R 235/2009-1

apstiprinājusi Vispārējā tiesa lietā T-41/10

2.7.5 Saistība ar citiem KPZR noteikumiem Iepriekš minēto paskaidrojumu mērķis ir noteikt KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanas jomu. Lai gan jau aplūkoti pamatnostādņu attiecīgajās sadaļās, tālāk izklāstītie noteikumi varētu būt īpaši nozīmīgi saistībā ar absolūto atteikuma pamatojumu izskatīšanu un iespējamiem maldinoša rakstura scenārijiem. KPZR 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts Atbilstoši Biroja līdzšinējai praksei, ja pēc tam, kad izteikts pieprasījums preču zīmes aprakstošā rakstura un/vai atšķirtspējas neesamības dēļ, KPZ pieteicējs ierosina ierobežojumu, lai to novērstu, un ja ierosinātie ierobežojumi atbilst noteiktajām prasībām (neparedz nosacījumus un ir attiecīgi formulēti), sākotnējais preču un/vai pakalpojumu saraksts tiks attiecīgi ierobežots. Taču, ja, piemērojot konkrēto ierobežojumu (lai arī tas ierosināts, lai atsauktu sākotnējo pieprasījumu), preču zīme kļūst maldinoša, ekspertam būs jāiesniedz pieprasījums par preču zīmes maldinošo raksturu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Šis piemērs raksturo šādu scenāriju: Preču zīme “ARCADIA” sākotnēji bija pieteikta attiecībā uz vīniem, spirtotajiem dzērieniem un liķieriem 33. klasē. Eksperts izteica pieprasījumu, jo preču zīme bija aprakstoša attiecībā uz vīnu ģeogrāfisko izcelsmi, jo Arkādija ir slavens vīna ražošanas reģions Grieķijā (tomēr jāatzīmē, ka Arkādija nav aizsargāta ģeogrāfiskā norāde). Pieteicējs piedāvāja ierobežot preču aprakstu, lai izslēgtu Grieķijā ražotus vīnus vai vajadzības gadījumā iekļautu tikai Itālijā ražotus vīnus. Eksperts uzskatīja, ka piemērojot ierosināto ierobežojumu, preču zīme kļūtu maldinoša, jo sniegtu nepatiesu informāciju par preču izcelsmi. Izskatot apelāciju, Padome apstiprināja eksperta pamatojumu (sk. 27.03.2000. lēmumu, R 246/1999-1, “ARCADIA”, 14. punkts). KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts Šis noteikums aizliedz reģistrēt KPZ, kas sastāv no vai ietver karogus un citus valstu simbolus, kā arī starptautisku starpvaldību organizāciju karogus un citus simbolus, kuri ir aizsargāti saskaņā ar Parīzes Konvencijas 6.ter pantu un kuru iekļaušanai preču zīmēs kompetentās iestādes nav devušas skaidru atļauju. Kas attiecas uz starptautisku starpvaldību organizāciju karogiem un citiem simboliem, problēmas rodas tad, ja patērētāji varētu kļūdaini pieņemt, ņemot vērā attiecīgās preces un pakalpojumus, ka



starp KPZ pieteicēju un starptautisko organizāciju, kuras karogs vai simbols ir iekļauts KPZ, pastāv kāda saistība. KPZR 7. panta 1. punkta j) un k) apakšpunkts (aizsargātas ģeogrāfiskās norādes) Šie noteikumi neattiecas uz preču zīmēm, kas pieteiktas vīniem vai spirtotajiem dzērieniem, kā arī citiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, kuros iekļauta vai kurus veido aizsargāta ģeogrāfiskā norāde vai aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ja to preču sarakstā nav norādīts, ka konkrētajām precēm ir tieši šāda ģeogrāfiskā izcelsme. Saskaņā ar tieši piemērojamiem attiecīgo ES regulu noteikumiem, uz kuriem balstīti šie noteikumi, Birojam jāiesniedz pieprasījumi pret KPZ pieteikumiem, kuros aizsargātā ģeogrāfiska norāde lietota ļaunprātīgi vai kuri dod kādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi par attiecīgo produktu pirmavotu, izcelsmi, raksturu vai būtiskām īpašībām. KPZR 17. panta 4. punkts (tiesību nodošana) Saskaņā ar šo noteikumu, ja no tiesību nodošanas dokumentiem ir skaidrs, ka tiesību nodošanas dēļ KPZ varētu maldināt sabiedrību attiecībā uz preču vai pakalpojumu, kuriem preču zīme ir reģistrēta, būtību, kvalitāti un ģeogrāfisko izcelsmi, Birojs tiesību nodošanu reģistrēs tikai tad, ja tiesību pārņēmējs piekrīt ierobežot KPZ reģistrāciju tikai uz precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem maldināšana nebūtu iespējama (sk. arī E daļas 3. sadaļas 1. nodaļas 3.6. punktu). KPZR 51. panta 1. punkta c) apakšpunkts (pamatojums reģistrācijas atcelšanai) Ja, veicot preču zīmes ekspertīzi saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, eksperts novērtē tikai nozīmi, ko preču zīme rada saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (veidam, kādā apzīmējums tiek faktiski lietots, nav nozīmes), tad, saskaņā ar KPZR 51. panta 1. punkta c) apakšpunktu, noteicošais ir veids, kādā apzīmējums tiek lietots, ņemot vērā, ka saskaņā ar šo noteikumu reģistrētu KPZ var atcelt, ja apzīmējuma īpašnieka lietošanas rezultātā vai ja tas noticis ar tā piekrišanu, preču zīme varētu maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz konkrēto preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

2.8 Karogu un citu simbolu aizsardzība — KPZR 7. panta 1. punkta h) un i) apakšpunkts

Parīzes Konvencijas 6.ter panta mērķis ir aizliegt reģistrēt un lietot tādas preču zīmes, kuras ir identiskas vai līdzīgas valsts simboliem vai starptautisku starpvaldību organizāciju simboliem, saīsinātiem un pilniem nosaukumiem. “Tas tiek darīts tāpēc, ka šādu zīmju reģistrēšana vai lietošana pārkāpj valsts tiesības kontrolēt tās suverenitātes simbolu lietošanu un turklāt varētu maldināt sabiedrību par to preču izcelsmi, kurām šādas preču zīmes tiktu piemērotas.’’ (G. H. C. Bodenhauzens, “Vadlīnijas Parīzes Konvencijas piemērošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā”, versija, kas pārskatīta 1967. gadā Stokholmā, 96. lpp.). Par izcelsmi šajā sakarā uzskata attiecīgo valdību vai tās apstiprinājumu, nevis šīs valsts teritoriju, kurā prece izgatavota, vai ES gadījumā — konkrēti Eiropas Savienību.



Tāpēc 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts attiecas uz šādiem simboliem:

ģerboņiem, karogiem, citiem simboliem, oficiālām zīmēm un raudzes zīmēm, kas pieder kādai valstij un par kuriem tās paziņojušas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai (WIPO), lai gan karogu gadījumā šāds paziņojums nav obligāts;

ģerboņiem, karogiem, citiem simboliem, saīsinātiem nosaukumiem un starptautisku starpvaldību organizāciju nosaukumiem, par kuriem paziņots WIPO, izņemot simbolus, kurus jau aizsargā starptautiski nolīgumi (sk., piemēram, 12.08.1949. Ženēvas Konvenciju par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu, kuras 44. pants aizsargā Sarkanā Krusta emblēmu uz balta pamata, vārdus “Sarkanais Krusts’’ un “Ženēvas Krusts”, kā arī līdzīgas emblēmas).

Tiesa ir skaidri noteikusi, ka šos noteikumus var piemērot neatkarīgi no tā, vai pieteikums attiecas uz precēm vai pakalpojumiem, un ka KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanas jomas ir līdzīgas. Tāpēc jāpieņem, ka abi panti nodrošina vismaz vienādu aizsardzības līmeni, jo tiem ir vienāds mērķis, t. i., aizliegt lietot konkrētas valsts nozīmes simbolus bez kompetento iestāžu piekrišanas (sk. 16.07.2009. spriedumu apvienotajās lietās C-202/08 P un C-208/08 P, “RW feuille d’érable”, 78., 79. un 80. punkts).

2.8.1 Ģerboņu, karogu, citu valsts simbolu, kā arī oficiālu kontroles un garantijas zīmju, tostarp raudzes zīmju, aizsardzība saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu un Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu

Saskaņā ar Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punktu ģerboņi, karogi un citi Savienības valstu simboli (t. i., to valstu, uz kurām attiecas Parīzes Konvencija) vai oficiālas zīmes un raudzes zīmes, ko valstis lieto kā kontroles un garantijas norādi, kā arī jebkurš to atdarinājums no heraldikas viedokļa tiks noraidīts reģistrēšanai kā preču zīmes vai kā to elementi, ja vien kompetentā iestāde nav izdevusi atļauju šādai reģistrācijai. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm piemēro vienādu aizsardzību saskaņā ar TRIPS 2. panta 1. punktu, atbilstoši kuram PTO dalībvalstīm jānodrošina atbilstība Parīzes Konvencijas 1.–12. un 19. pantam. Tāpēc, lai būtu pretrunā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu, KPZ ir:

jāsastāv vienīgi no iepriekš minēto simbolu identiska atveidojuma vai “atdarinājuma no heraldikas viedokļa”;

jāietver iepriekš minēto simbolu identisks atveidojums vai “atdarinājums no heraldikas viedokļa”;

Turklāt kompetentā iestāde nedrīkst būt devusi atļauju to reģistrēšanai. Ģerboņus veido uz vairoga attēlots zīmējums vai attēls. Sk. piemēru.



Bulgārijas ģerbonis — 6.ter panta datubāzes Nr. BG2 Valstu karogiem parasti ir atšķirīgs dizains taisnstūra formā, ko lieto kā valsts simbolu. Sk. piemēru.

Horvātijas karogs Jēdziens “citi valsts simboli” ir diezgan neskaidrs. Tas parasti apzīmē jebkuras emblēmas, kas ir valsts suverenitātes simboli, tostarp valdošo namu ģerboņus, kā arī federatīvas valsts sastāvā iekļauto pavalstu emblēmas, ja šīs federatīvās valstis ir pievienojušās Parīzes Konvencijai. Sk. piemēru.

Dānijas valsts emblēma — 6.ter panta datubāzes Nr. DK3 Oficiālo zīmju un raudzes zīmju, ko lieto kā kontroles un garantijas norādi, mērķis ir apliecināt, ka valsts vai organizācija, ko valsts likumīgi izraudzījusies šim nolūkam, ir pārbaudījusi, ka konkrētās preces atbilst īpašiem standartiem vai noteiktam kvalitātes līmenim. Vairākās valstīs ir oficiālas zīmes un raudzes zīmes, ko lieto kā kontroles un garantijas norādes uz dārgmetāliem vai produktiem, piemēram, sviests, siers, gaļa, elektriskās iekārtas u. t. t. Oficiālās zīmes un raudzes zīmes var piemērot arī pakalpojumiem, piemēram, tiem, kas saistīti ar izglītību, tūrismu, u. t. t. Sk. piemērus.

Spānijas oficiālā eksporta veicināšanas zīme Nr. ES1

http://www.wipo.int/ipdl/IPDL-IMAGES/SIXTERXML-IMAGES/images/bg2.jpg

http://www.wipo.int/ipdl/IPDL-IMAGES/SIXTERXML-IMAGES/images/dk3.jpg



Britu proves zīme platīna izstrādājumiem Nr. GB 40 Jāatzīmē, ka Parīzes Konvencijas 6.ter pants neaizsargā iepriekš minētos simbolus pret visiem atdarināšanas veidiem, tikai pret “heraldiskiem atdarinājumiem". Jēdziens “heraldiski atdarinājumi" jāsaprot kā “…emblēmas atdarināšanas aizliegums attiecas vienīgi uz tās atdarinājumiem no heraldikas viedokļa, proti, tiem, kuros ir heraldiskas norādes, kas atšķir emblēmu no citiem apzīmējumiem. Tādējādi aizsardzība pret jebkuru atdarinājumu no heraldikas viedokļa attiecas nevis uz pašu attēlu, bet gan tā heraldisko izpausmi. Lai noteiktu, vai preču zīme ietver atdarinājumu no heraldikas viedokļa, jāizvērtē arī attiecīgās emblēmas heraldiskais apraksts” (sk. EST 16.07.2009. spriedumu apvienotajās lietās C-202/08 P un C-208/08 P, 48. punkts). Tādējādi, veicot salīdzinājumu “no heraldikas viedokļa” Parīzes Konvencijas 6.ter panta izpratnē, ir jāņem vērā attiecīgās emblēmas heraldiskais apraksts, nevis jebkurš tās pašas emblēmas ģeometriskais apraksts, kas pēc būtības ir daudz detalizētāks. Ja tiktu ņemts vērā emblēmas ģeometriskais apraksts, tad “...Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā emblēmas aizsardzība tiktu liegta, līdzko abi apraksti kaut vai mazliet atšķirtos. Otrkārt, gadījums, kad preču zīme grafiski atbilst tajā lietotajai emblēmai, ir jau paredzēts šīs tiesību normas pirmajā daļā, un tādējādi formulējums “jebkurš atdarinājumu no heraldikas viedokļa” jāizprot plašāk” (sk. turpat, 49. punkts). Piemēram, ekspertam būtu jāņem vērā Eiropas emblēmas heraldiskais apraksts

— “uz debeszila fona divpadsmit zelta krāsas piecstaru zvaigznes veido apli tā, ka to stari nesaskaras”, nevis tā ģeometriskais apraksts: “zils taisnstūra karogs, kura garums ir pusotras reizes lielāks par platumu. Divpadsmit zelta krāsas zvaigznes, starp kurām atstarpes ir vienādas, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu no karoga platuma. Katrai zvaigznei ir pieci stari, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no karoga platuma. Visas zvaigznes ir novietotas stateniski, proti, ar vienu staru vertikāli un diviem stariem uz taisnas līnijas, kas veido taisnu leņķi pret iztēloto mastu. Zvaigznes ir izvietotas kā pulksteņa ciparnīcas skaitļi. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs.” Turklāt ģerboņi un citi heraldiskie simboli ir attēloti, balstoties uz salīdzinoši vienkāršu grafiskā izkārtojuma un pamatkrāsas aprakstu, kā arī simbolu veidojošo dažādo elementu uzskaitījumu (piemēram, lauva, ērglis, puķe u. t. t.), norādot to krāsas un izvietojumu simbolā. Tomēr heraldiskais apraksts nesniedz detalizētas norādes par

simbola dizainu un īpašiem elementiem, kas to veido, kā rezultātā, pamatojoties uz vienu un to pašu heraldisko aprakstu, ir iespējamas vairākas viena un tā paša simbola

http://www.wipo.int/ipdl/IPDL-IMAGES/SIXTERXML-IMAGES/images/es1.jpg

http://www.wipo.int/ipdl/IPDL-IMAGES/SIXTERXML-IMAGES/images/es1.jpg



mākslinieciskas interpretācijas. Lai gan katra no šīm interpretācijām, salīdzinot ar citām, detaļās var būt atšķirīga, tās visas tik un tā ir attiecīgā simbola atdarinājumi “no heraldikas viedokļa” (T-215/06, 28.02.2008., 71. un 72. punkts). Tādējādi Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkts var attiekties arī uz preču zīmi, kurā gluži nav precīzi valsts simbols, ja relevantā sabiedrības daļa to uztver kā šāda simbola atdarinājumu. Kas attiecas uz šajā noteikumā minēto formulējumu “atdarinājums no heraldikas viedokļa”, šajā ziņā ne visas heraldikas mākslas speciālista ievērotās atšķirības pieteiktās preču zīmes un valsts simbola starpā noteikti uztvertu vidusmēra patērētājs, kurš, par spīti atšķirībām heraldikas elementu līmenī, preču zīmē var saskatīt attiecīgā simbola atdarinājumu, (sk. EST 16.07.2009. spriedumu apvienotajās lietās C-202/08 P un C-208/08 P, 50. un 51. punkts). Turklāt, lai varētu piemērot Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu, nav nepieciešams novērtēt preču zīmes radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā arī citus tās elementus (vārdus, elementus u. t. t.). Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro ne tikai uz preču zīmēm, bet arī uz zīmju elementiem, kuros atveidoti vai atdarināti valsts simboli. Tāpēc atteikumam reģistrēt kā Kopienas preču zīmi pietiek ar to, lai kāds pieteiktās preču zīmes elements būtu šāds simbols vai tā atdarinājums (sk. arī 21.04.2004. spriedumu, T-127/ 02, “ECA”, 40.–41. punkts). 2.8.1.1 Zīmju, kuras sastāv no kādas valsts karoga vai ietver to, ekspertīze Zīmju, kuras sastāv no kādas valsts karoga vai ietver to, ekspertīzei ir trīs soļi: 1. Jāatrod aizsargātā karoga oficiāli atzīts atveidojums. 2. Jāsalīdzina karogs ar pieteikto preču zīmi. Vai pieteiktā zīme pilnībā sastāv no

identiska karoga atveidojuma vai ietver identisku karoga atveidojumu (a)? Vai zīme pilnībā sastāv no karoga heraldiska atdarinājuma vai ietver karoga heraldisku atdarinājumu (b)?

3. Jāpārbauda, vai lietā ir kādi pierādījumi, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi karoga reģistrēšanu.

1. Jāatrod aizsargātais karogs Kā redzams no iepriekš minētā, valstīm nav obligāti jāiekļauj karogi emblēmu sarakstā, ko iesniedz WIPO, jo karogus uzskata par labi zināmiem simboliem. Tomēr daži karogi ir iekļauti sarakstā, kas ir pieejams, izmantojot WIPO “6.ter panta strukturētās meklēšanas” rīku. Pārējos gadījumos ekspertiem jāmeklē valsts karoga precīzs atveidojums attiecīgo valstu valdības tīmekļa vietnēs, enciklopēdijās un/vai vārdnīcās. 2. Jāsalīdzina karogs ar pieteikto preču zīmi: a) vai pieteiktā zīme pilnībā sastāv no identiska karoga atveidojuma vai ietver

identisku karoga atveidojumu? Ja tas tā ir, jāveic nākamais solis; b) vai zīme pilnībā sastāv no karoga heraldiska atdarinājuma vai ietver karoga

heraldisku atdarinājumu?



Karogu gadījumā zīme ir jāsalīdzina ar konkrētā karoga heraldisko aprakstu. Piemēram, 05.05.2011. lietā T-41/10 (ESF Ecole du ski français) Francijas karogs bija aprakstīts kā taisnstūrveida vai kvadrātveida karogs, ko veido trīs vertikālas vienāda platuma joslas zilā, balta un sarkanā krāsā. Lai izdarītu secinājumus par heraldisku atdarinājumu, eksperts izmantos heraldisko aprakstu, kurā norādīts izkārtojums un pamatkrāsa, uzskaitīti dažādi elementi (piemēram, lauva, ērglis, puķe u. t. t.), kas veido karogu, kā arī aprakstīti krāsu toņi, to izvietojums un proporcijas. Jāņem vērā, ka līdzībai starp karogu un zīmi (vai zīmes daļu, kurā redzams karoga atveidojums) ir jābūt diezgan izteiktai, lai to varētu uzskatīt par heraldisku atdarinājumu. Sk. piemēru, kurā tika konstatēts karoga “heraldisks atdarinājums”:

Karogs Atteikts KPZP

Šveices karogs KPZP 8 426 876

Arī melnbalta karoga lietošanu var uzskatīt par heraldisku atdarinājumu, ja karogs sastāv no unikāliem heraldiskiem elementiem vai ietver tos. Piemēram, par heraldisku atdarinājumu tiek uzskatīts šāds melnbalts Kanādas karoga atveidojums.

Karogs Atteikts KPZP

Kanādas karogs KPZP 2 793 495

No otras puses, tādu karogu, kuri sastāv vienīgi no svītrām trīs krāsās (vertikālām vai horizontālām), melnbalts atveidojums netiks uzskatīts par heraldisku atdarinājumu, jo šāda veida karogi ir diezgan izplatīti. Kā redzams no iepriekš minētā, citu elementu klātbūtne preču zīmēs nav būtiska. Ja elementa forma atšķiras no karoga formas, piemēram, tas ir apaļš, to neuzskata par heraldisku atdarinājumu. Tālāk sniegti piemēri, kad elementi, kas atveidoti citādās formās, nav heraldiski atdarinājumi:



Karogs Pieņemts KPZP

KPZP 5 851 721

Itālijas karogs KPZP 5 514 062

Šveices karogs KPZP 6 015 473

Somijas karogs KPZP 7 087 281

Karogs Pieņemts KPZP

Zviedrijas karogs KPZP 8 600 132



Dānijas karogs KPZP 8 600 173

Francijas karogs KPZ 4 624 987, T-41/10

Būtu jāatzīmē atšķirība starp lietām, izskatot KPZP Nr. 8 426 876 (kurā izteica pieprasījumu) un KPZP Nr. 6 015 473 (kurā neizteica pieprasījumu). Tika nolemts neizteikt pieprasījumu par pēdējo no minētajiem pieteikumiem vairāku atšķirību dēļ, proti, mainīta forma (no kvadrāta pārveidota par apli), mainītas proporcijas (baltās līnijas KPZP Nr. 6 015 473 iekļautajā krustā ir garākas un šaurākas nekā karogā) un mainītas krāsas, jo KPZP Nr. 6 015 473 iekļautais krusts ir ieēnots. 3. Jāpārbauda, vai reģistrācija ir apstiprināta Pēc tam, kad eksperts ir konstatējis, ka zīme sastāv no karoga vai tā heraldiska atdarinājuma vai ietver to, viņam/viņai jāpārbauda, vai lietā ir kādi pierādījumi, ka kompetentā iestāde ir apstiprinājusi reģistrāciju. Ja šādu pierādījumu nav, ekspertam būs jāizsaka pieprasījums par preču zīmes reģistrāciju. Pieprasījumā būs atveidots krāsains oficiālais karoga un norādīts šī atveidojuma avots. Šādu pieprasījumu var atsaukt vienīgi tad, ja pieteicējs iesniedz pierādījumus, ka attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir atļāvusi zīmes reģistrāciju. Atteikuma apjoms: valstu karogu gadījumā preču zīmes, kuras ir pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktam, ir jāatsaka visām precēm un pakalpojumiem, kuriem tā pieteikta.



2.8.1.2 Zīmju, kuras sastāv no ģerboņiem un citiem valsts simboliem vai ietver tos, ekspertīze

Zīmju, kuras sastāv no ģerboņiem un citiem valsts simboliem vai ietver tos, ekspertīzes laikā tiek izpildīti tie paši soļi, kas minēti saistībā ar valstu karogiem. Tomēr, lai ģerboņus un citus valsts simbolus varētu aizsargāt, tiem ir jābūt iekļautiem “ģerboņu un valsts simbolu sarakstā”. Šis saraksts ir pieejams, izmantojot “6.ter panta strukturēto meklēšanas” rīku WIPO tīmekļa vietnē http://www.wipo.int/ipdl/en/6ter/. WIPO 6.ter panta datubāze sniedz informāciju par rakstiskiem elementiem un atsauces uz Vīnes klasifikācijas kategoriju kodiem. Tāpēc vislabāk veikt meklējumu, izmantojot attiecīgo kodu. Šādos gadījumos līdzībai starp aizsargāto simbolu, kas bieži vien pilnībā vai daļēji sastāv no elementiem, kuri atkārtojas, piemēram, kroņiem, vienradžiem, ērgļiem, lauvām u. t. t., vai ietver tās, un zīmi (vai zīmes daļu, kurā simbols atveidots), ir jābūt diezgan izteiktai. Pamatinformācija par šādiem gadījumiem un heraldiskiem aprakstiem ir izklāstīta 2.8.1.1. punktā “Zīmju, kuras sastāv no kādas valsts karoga vai ietver to, ekspertīze”. Tālāk norādīti divi piemēri, kuros konstatēts valsts simbolu “heraldisks atdarinājums”:

Aizsargāti simboli Atteikts KPZP

Britu simboli: 6.ter panta datubāzes numurs: GB4 KPZP 5 627 245, T-397/09

.

Kanādas simbols: 6.ter panta datubāzes

numurs: CA2 KPZP 2 785 368 (EST lieta Nr. C-202/08)

Vispārējā tiesa norādīja, ka papildu elementi, kas ietverti KPZP Nr. 5 627 245, bija gandrīz identiski tiem, kuri kā simboli tiek aizsargāti ar apzīmējumu GB4. Vienīgi kroņi atšķīrās abās zīmēs. Tomēr Vispārējā tiesa nolēma, ka ne visas atšķirības, ko zīmes un valsts simbola starpā pamanījis heraldikas eksperts, uztvertu vidusmēra patērētājs, kurš, par spīti atšķirībām heraldiskajos elementos, zīmē var saskatīt attiecīgā simbola

http://www.wipo.int/ipdl/en/6ter/



atdarinājumu. Tāpēc Vispārējā tiesa secināja, ka Padome bija pamatoti atzinusi, ka pieteiktā preču zīme ietver heraldisku simbola Nr. GB4, kurš ir aizsargāts saskaņā ar Parīzes Konvencijas 6.ter pantu, atdarinājumu (lieta T-397/09, 24.–25. punkts). No otras puses, zemāk norādītās KPZ Nr. 6 832 571 gadījumā

netika konstatēts, ka tā ietver iepriekš minētā britu simbola heraldisku atdarinājumu. Kā minēts iepriekš, lauvas un vienradži patiešām tiek bieži lietoti šādos simbolos. Jāatzīmē, ka ģerboņu un citu valsts simbolu melnbaltus atveidojumus arī var uzskatīt par heraldiskiem atdarinājumiem, ja aizsargājamais simbols sastāv no unikāliem heraldiskiem elementiem vai ietver tos (sk. Kanādas simbola piemēru). Bez tam citu elementu klātbūtne noraidītajās preču zīmēs nav būtiska. Pat tad, ja aizsargātais simbols ir atveidots tikai daļēji, tas tik un tā tiek uzskatīts par heraldisku atdarinājumu, ja daļēji atveidotā simbola daļa parāda būtisku(-s) aizsargātā simbola elementu(-s) un unikālu(-s) heraldisku(-s) elementu(-s). Tālāk ir sniegts daļēja heraldiska atdarinājuma piemērs, jo būtisks aizsargājamā simbola elements, t. i., ērglis ar bultām virs emblēmas, ir unikāls heraldisks elements, kura heraldiskās īpašības ir atdarinātas KPZP:

Aizsargātais simbols Atteikts KPZP

ASV Tieslietu departamenta simbols, 6.ter panta datubāzes

numurs: US40 KPZP 4 820 213



Nākamajā piemērā nav valsts simbola heraldiska atdarinājuma:

Aizsargātais simbols Pieņemts KPZP

6.ter panta datubāzes numurs: AT10

KPZP 8 298 077

KPZP Nr. 8 298 077 nav Austrijas simbola heraldisks atdarinājums, jo tā forma atšķiras, bet līnijas, kas atrodas Austrijas simbola baltā krusta iekšpusē, KPZP vispār nav iekļautas. Pēc tam, kad eksperts ir konstatējis, ka zīme atveido simbolu (vai ir tā heraldisks atdarinājums), ir jāpārbauda, vai lietā ir kādi pierādījumi, ka kompetentā institūcija ir atļāvusi reģistrāciju. Ja šādu pierādījumu nav, ekspertam ir jāiesniedz pieprasījums par pieteiktās zīmes reģistrāciju. Pieprasījumā būs iekļauts aizsargātā simbola atveidojums, citējot tā 6.ter panta datubāzes numuru. Šādu pieprasījumu var atsaukt tikai tad, ja pieteicējs iesniedz pierādījumus, ka attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir atļāvusi zīmes reģistrāciju. Atteikuma apjoms: valsts simbolu gadījumā preču zīmes, kuras ir pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktam, ir jāatsaka visām precēm un pakalpojumiem, kuriem tā pieteikta. 2.8.1.3 Zīmju, kuras sastāv no oficiālām zīmēm vai raudzes zīmēm vai ietver tās,

ekspertīze Ekspertam ir jāizpilda tie paši soļi, kas minēti iepriekš attiecībā uz valstu karogiem, ģerboņiem un citiem valsts simboliem. Taču atteikuma apjoms ir ierobežots. Preču zīmes, kuras sastāv no oficiālām kontroles un garantijas zīmēm, tostarp raudzes zīmēm, identiskiem atveidojumiem/heraldiskiem atdarinājumiem vai ietver tos, tiks atteiktas tikai tām precēm, kuras ir identiskas vai līdzīgas precēm, uz kurām attiecas minētie simboli (Parīzes Konvencijas 6.ter panta 2. punkts).



2.8.2 Ģerboņu, karogu, citu simbolu un starptautisku starpvaldību organizāciju saīsināto un pilno nosaukumu aizsardzība saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu un Prīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

Saskaņā ar Prīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu ģerboņi, karogi un citi simboli, starptautisku starpvaldību organizāciju (kuru valsts vai valstis ir pievienojusies(-šās) Parīzes Savienībai) saīsinātie un pilnie nosaukumi, kā arī jebkuri to atdarinājumi no heraldikas viedokļa tiek atteikti reģistrācijai kā preču zīmes vai kā to elementi, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde. PTO dalībvalstīm piemēro vienādu aizsardzību saskaņā ar TRIPS 2. panta 1. punktu, atbilstoši kuram PTO dalībvalstīm jānodrošina atbilstība Parīzes Konvencijas 1.–12. un 19. pantam. Turklāt preču zīmei ir jābūt tādai, kas liktu sabiedrībai uzskatīt, ka starp attiecīgo organizāciju un konkrēto ģerboni, karogu, simbolu, saīsināto un pilno nosaukumu pastāv kāda saistība, vai kas varētu maldināt sabiedrību par saiknes pastāvēšanu starp īpašnieku un organizāciju. Starptautiskas starpvaldību organizācijas ir, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules Pasta savienība, Pasaules Tūrisma organizācija, WIPO u. c. Šajā sakarā Eiropas Savienība nav ne starptautiska organizācija parastajā izpratnē, ne valstu apvienība, bet gan “pārnacionāla organizācija”, t. i., autonoma struktūra ar suverēnām tiesībām un tiesisko kārtību, kura nav atkarīga no dalībvalstīm, bet kura dalībvalstīm un to pilsoņiem jāievēro ES kompetences jomās. No vienas puses, noslēgto Līgumu rezultātā ir izveidojusies neatkarīga Savienība, kurai dalībvalstis ir nodevušas dažas no savām suverēnajām pilnvarām. Eiropas Savienībai uzticētie uzdevumi krasi atšķiras no citu starptautisku organizāciju uzdevumiem, kas galvenokārt ir skaidri definēti tehniska rakstura uzdevumi, kamēr ES ir atbildības jomas, kas kopā veido būtiskus valsts statusa atribūtus. No otras puses, arī ES institūcijām ir tikai pilnvaras īstenot Līgumos izvirzītos mērķus konkrētās jomās. Tās nevar kā suverēna valsts brīvi izvēlēties savus mērķus. Turklāt ES nav ne visaptverošas jurisdikcijas, kāda ir suverēnām valstīm, ne pilnvaru noteikt jaunas atbildības jomas (“jurisdikcija pār jurisdikciju”). Neraugoties uz ES īpašo juridisko statusu, kā arī tikai tāpēc, lai varētu piemērot 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu, Eiropas Savienība tiek pielīdzināta starptautiskām organizācijām. Praksē tiks ņemts vērā apstāklis, ka ES darbības joma ir ļoti plaša (sk. 15.01.2013. spriedumu, T-413/11, “EUROPEAN DRIVESHFT SERVICES”, 69. punkts), tāpēc ir ļoti iespējams, ka eksperts atradīs saikni starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un ES darbību. Tālāk ir parādīti nozīmīgākie Eiropas Padomes aizsargātie ES karogi un simboli:



6.ter panta datubāzes numurs: QO188


Šie ir Eiropas Komisijas aizsargātie simboli:

6.ter panta datubāzes numurs: Nr. QO245

6.ter panta datubāzes numurs: Nr. QO246


Šie Eiropas Centrālās bankas aizsargātie simboli:

6.ter panta datubāzes numurs: QO852 6.ter panta datubāzes numurs: QO867

Lai veiktu zīmes, kuras sastāv no starptautiskas starpvaldību organizācijas ģerboņa, karoga vai cita simbola vai ietver to, ekspertīzi, ir jāizpilda četri soļi: 1. Jāatrod aizsargātā simbola (kas var būt saīsināts vai pilns nosaukums) oficiāls

atveidojums. 2. Jāsalīdzina simbols ar pieteikto preču zīmi. 3. Jāpārbauda, vai pieteiktā preču zīme liek relevantajai sabiedrības daļai uzskatīt,

ka starp īpašnieku un starptautisko organizāciju ir kāda saikne, un vai tā varētu maldināt sabiedrību par šādas saiknes pastāvēšanu.

4. Jāpārbauda, vai lietā ir kādi pierādījumi, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi

reģistrāciju.



1. Jāatrod aizsargātais simbols (vai saīsinātais vai pilnais nosaukums) Lai starptautisku starpvaldību organizāciju simbolus varētu aizsargāt, tiem jābūt iekļautiem attiecīgajā sarakstā. Atšķirībā no valsts karogiem šī prasība attiecas arī uz starptautisko organizāciju karogiem. Attiecīgā datubāze ir pieejama, izmantojot WIPO “6.ter panta strukturētās meklēšanas” rīku. Arī šajā gadījumā ir ieteicams meklēt vajadzīgo informāciju, izmantojot Vīnes klasifikācijas kodu. 2. Jāsalīdzina simbols ar pieteikto preču zīmi Vai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no identiska starptautiskas starpvaldību organizācijas aizsargātā simbola atveidojuma vai ietver to? Vai pieteiktā preču zīme sastāv no heraldiska tā atdarinājuma vai ietver to? a) Vai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no identiska aizsargātā simbola atveidojuma

vai ietver to? Ja tas tā ir, jāveic nākamais solis. b) Vai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no heraldiska tā atdarinājumu vai ietver to? Pārbaude ir tāda pati kā valsts karogu un simbolu gadījumā, proti, aizsargātajam simbolam un zīmei (vai tās daļai, kurā atveidots aizsargātais simbols) ir jābūt izteikti līdzīgiem. Tas pats attiecas uz starptautisku starpvaldību organizāciju saīsinātajiem un pilnajiem nosaukumiem (sk. Padomes lēmumu, R 1414/2007-1, “ESA”). Tālāk attēlotās preču zīmes tika noraidītas, jo tika konstatēts, ka tās ietver Eiropas Savienības karoga, kurš ir aizsargāts ar Nr. QO188, “heraldisku atdarinājumu”:

KPZP 2 305 399 KPZP 448 266 KPZP 6 449 524



KPZP 7 117 658 KPZP 1 106 442 (T-127/02) KPZ 4 081 014 (1640 C)

KPZP 2 180 800 (T-413/11)

Lai Eiropas Savienības karoga (sk. iepriekš Nr. QO188) atveidojumu atzītu par heraldisku atdarinājumu, ir būtiski, ka tajā ir a) 12 piecstaru zvaigznes, b) zvaigznes ir izkārtotas aplī un cita citai nepieskaras un c) zvaigznes atrodas uz kontrastējoša tumšāka fona. Jo īpaši ir jāņem vērā, ka “aplī izvietotas divpadsmit zvaigznes ir svarīgākais Eiropas Savienības emblēmas elements (“emblēma”), jo tas izraisa spēcīgas asociācijas: a) aplī izkārtotās zelta zvaigznes simbolizē solidaritāti un harmoniju starp Eiropas tautām, bet b) skaitlis divpadsmit saistās ar pilnību, pabeigtību un vienotību. Otrs emblēmas elements ir atbilstošas krāsas fons, uz kura šis elements izceļas” (sk. Apelācijas padomes lēmumu, R 1401/2011-1, 21. punkts). No iepriekš minētā izriet, ka ES karoga melnbaltu atveidojumu tik un tā var uzskatīt par heraldisku atdarinājumu, ja zvaigznes izceļas uz tumša fona tā, lai rastos iespaids, ka tas ir melnbalts ES karoga atveidojums (sk. KPZP 1 106 442 iepriekš).

Salīdzinājumam minētais piemērs ilustrē gadījumu, kad aplī izkārtotu zvaigžņu melnbalts atveidojums nerada iespaidu, ka tas ir ES karoga melnbalts atveidojums.

CTMA accepted KPZP pieņemts

CTMA 4 114 062 KPZP 4 114 062

Nākamie trīs gadījumi netiek uzskatīti par Eiropas Savienības karoga heraldiskiem atdarinājumiem, jo tajos nav atveidotas 12 aplī izvietotas zvaigznes (t. i., visas trīs zīmes tika pieņemtas):



KPZP 7 142 731 KPZP 5 639 984 KPZP 6 156 624

Šī zīme arī nav heraldisks atdarinājums, jo, lai gan zvaigznes ir dzeltenas, tās nav uz zila (vai tumšas krāsas) fona:

CTMA accepted KPZP pieņemts

CTMA 4 926 804 KPZP 4 926 804

3. Jāpārbauda, vai pieteiktā preču zīme liek relevantajai sabiedrības daļai uzskatīt,

ka starp īpašnieku un starptautisko organizāciju ir kāda saikne, un vai tā varētu maldināt sabiedrību par šādas saiknes pastāvēšanu.

Uz saikni norāda ne tikai tas, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka tās ir konkrētās organizācijas preces vai pakalpojumi, bet arī tas, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka šī organizācija ir apstiprinājusi vai garantējusi attiecīgās preces vai pakalpojumus vai ir kā citādi ar tiem saistīta (sk. Vispārējās tiesas 15.01.2013. spriedumu, T-413/11, “EUROPEAN DRIVESHAFT SERVICES”, 61. punkts). Lai pienācīgi novērtētu apstākļus, ekspertam ir jāņem vērā šādi aspekti: - preces un/vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas KPZ pieteikums; - relevantā sabiedrības daļa; - zīmes radītais kopējais iespaids. Saistībā ar Eiropas Savienības karogu ekspertam ir jānovērtē, vai pieteikumā minētās preces un/vai pakalpojumi un Eiropas Savienības darbības nepārklājas, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība aktīvi darbojas daudzās nozarēs un nosaka preču un pakalpojumu apriti visās rūpniecības un tirdzniecības jomās, kā liecina lielais pieņemto direktīvu skaits. Tāpat ekspertam ir jāņem vērā, ka pat vidusmēra patērētāji varētu būt informēti par šādām darbībām, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu šādu saikni būs iespējams atrast. Visbeidzot, atšķirībā no Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) apakšpunkta, kas nosaka, ka pietiekams pamatojums ir tas, ka apzīmējums sastāv no simbola vai tā



heraldiska atdarinājuma vai ietver to, saskaņā ar Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir nepieciešams kopējs novērtējums. Tādējādi atšķirībā no valsts simboliem un karogiem ekspertam ir jāņem vērā arī citi zīmē iekļautie elementi. Jo nevar izslēgt iespēju, ka citi apzīmējuma elementi varētu likt sabiedrībai secināt, ka apzīmējums nav saistīts ar starptautisku starpvaldību organizāciju (sk. 15.01.2013. spriedumu, T-413/11, “EUROPEAN DRIVESHAFT SERVICES”, 59. punkts). Saistībā ar ES karogu ir jāatzīmē, ka parasti KPZP ietvertie vārdiskie elementi, piemēram, “EURO”/”EUROPEAN”, varētu radīt vēl pārliecinošāku iespaidu par saiknes pastāvēšanu, jo tos varētu uztvert kā norādi uz kādu oficiālu ES aģentūras apstiprinājumu, kvalitātes kontroli vai garantiju nodrošinājumu saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Tālāk sniegti divi piemēri, kuros tika konstatēta saikne ar ES:

Preces un pakalpojumi

16. klase: periodiskie izdevumi un citas publikācijas 42. klase: ziņojumu vai pētījumu sagatavošana saistībā ar automobiļiem, motocikliem un velosipēdiem

Pamatojums

Zīme tika noraidīta visām precēm un pakalpojumiem šādu iemeslu dēļ (26): patērētāji šajā tirgū apzinās, cik svarīga patērētāju uzticēšanās ir uzņēmumiem, kas sagatavo aptaujas un ziņojumus par dārgām un potenciāli bīstamām precēm, piemēram, transportlīdzekļiem. Patērētāji, iespējams, arī zina, ka pati Eiropas Savienība arī īsteno šādus pasākumus saistībā ar programmu Euro E.N.C.A.P., kura sniedz patērētājiem neatkarīgus novērtējumus par Eiropas tirgū pieejamo automobiļu drošību un veiktspēju. Ņemot vērā šos faktus un apstākli, ka īpašnieka zīme satur labi zināmu heraldisku Eiropas simbola elementu, sabiedrība, visticamāk, uzskatīs, ka ES simbola divpadsmit zelta zvaigžņu iekļaušana KPZ norāda uz saikni starp īpašnieku un ES.

Preces un pakalpojumi

9. klase: datoru aparatūra, datoru programmatūra, ierakstīti datu nesēji 41. klase: kolokviju, semināru, simpoziju, kongresu un konferenču organizēšana un vadīšana; mācību, instruktāžas un apmācību nodrošināšana; konsultācijas apmācības un tālākapmācības jautājumos 42. klase: datorprogrammu izveide, atjaunināšana un uzturēšana; programmatūras izstrāde; konsultāciju pakalpojumi datoru jomā; datoru un programmatūras iznomāšana; piekļuves laika iznomāšana darbam ar datoru datu bāzēm



Pamatojums

Zīme tika atteikta visām precēm un pakalpojumiem šādu iemeslu dēļ: Apelācijas padome konstatēja, ka pretēji pieteicēja apgalvojumam starp pieteicēja precēm un pakalpojumiem un Eiropas Padomes un Eiropas Savienības darbības jomām pastāvēja zināma saistība. Cita starpā Apelācijas padome minēja Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi, kas ir pieejams kompaktdiskā (t. i., ierakstītā datu nesējā), Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rīkotos seminārus, apmācību programmas un konferences dažādās jomās, kā arī dažādas šo institūciju publiski pieejamās datubāzes, jo īpaši EUR-Lex.

Ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības piedāvāto plašo pakalpojumu un preču klāstu, nevar izslēgt, ka relevantā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka saistībā ar preču zīmes pieteikumā iekļautajām precēm un pakalpojumiem pastāv saikne starp pieteicēju un šīm institūcijām. Tādējādi Apelācijas padome pamatoti konstatēja, ka sabiedrībai varētu rasties iespaids, ka starp pieteikto preču zīmi un attiecīgajām iestādēm pastāv zināma saikne.

4. Jāpārbauda, vai reģistrācija ir atļauta Ja nav pierādījumu, ka pieteiktās zīmes reģistrācija ir atļauta, ekspertam ir jāiesniedz pieprasījums pret tās reģistrāciju. Pieprasījumā jāatveido aizsargātais simbols, citējot 6.ter panta datubāzes numuru. Ekspertam arī skaidri jānorāda atteiktās preces un pakalpojumi, kā arī jānorāda iemesli, kāpēc zīme var likt sabiedrībai uzskatīt, ka pastāv saikne ar konkrēto organizāciju. Šādu pieprasījumu var atsaukt vienīgi tad, ja pieteicējs iesniedz pierādījumus, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi zīmes reģistrāciju. Atteikuma apjoms: starptautisku starpvaldību organizāciju karogu un simbolu gadījumā atteikumā jānorāda attiecīgās preces un/vai pakalpojumi, t. i., tās preces un/vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem, pēc eksperta domām, sabiedrībai varētu rasties iespaids, ka starp preču zīmi un organizāciju pastāv kāda saikne.

2.8.3 To simbolu, emblēmu vai ģerboņu aizsardzība, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6.ter pants saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu

Saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu preču zīmes nereģistrē, ja tās ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6.ter pants un par kuriem ir īpaša sabiedrības interese, ja vien kompetentā iestāde nav piekritusi to reģistrācijai. Kā izklāstīts iepriekš, KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts attiecas uz visiem pārējiem simboliem, emblēmām vai ģerboņiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar Parīzes Konvencijas 6.ter panta 3. punkta a) apakšpunktu, neatkarīgi no tā, vai tie ir valstu vai starptautisku starpvaldību organizāciju simboli Parīzes Konvencijas 6.ter panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta izpratnē vai tādu valsts iestāžu vai pārvaldes iestāžu, piemēram, provinču un pašvaldību, simboli, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6.ter pants. Turklāt saskaņā ar judikatūru gan KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktam, gan KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktam ir līdzīgs piemērošanas apjoms un tie nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.



Tas nozīmē, ka KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu piemēro ne tikai tad, ja iepriekš minētie simboli ir identiski atveidoti kā preču zīmes vai tās daļa, bet arī tad, ja preču zīme sastāv no šo simbolu heraldiska atdarinājuma vai ietver to. Interpretējot šo noteikumu citādi, KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts nodrošinātu mazāku aizsardzību nekā KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts. Balstoties uz līdzīgiem apsvērumiem, KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu piemēro tad, ja zīme varētu maldināt sabiedrību par saiknes pastāvēšanu starp preču zīmes īpašnieku un iestādi, ar kuru ir saistīti iepriekš minētie simboli. Citiem vārdiem sakot, aizsardzība, ko nodrošina saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ir atkarīga no saiknes starp zīmi un simbolu. Pretējā gadījumā preču zīmes, kurām tiek piemērots KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts, iegūtu plašāku aizsardzību nekā saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu (sk. 10.07.2013. spriedumu lietā T-3/12, “MEMBER OF EURO EXPERTS”). KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts nedefinē simbolus, par kuriem ir “īpaša sabiedrības interese”. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka tie varētu būt dažādi simboli, piemēram, reliģiski simboli, politiski simboli vai tādu valsts iestāžu vai pārvaldes iestāžu, piemēram, provinču un pašvaldību, simboli, kurus aptver Parīzes Konvencijas 6.ter pants. Jebkurā gadījumā ar tiem saistītajai “īpašajai sabiedrības interesei” jābūt atspoguļotai publiskā dokumentā, piemēram, valsts vai starptautiskā tiesību aktā, noteikumos vai citā normatīvā aktā. Vispārējā tiesa norādīja, ka “īpaša sabiedrības interese” pastāv tad, ja simbols ir īpaši saistīts ar kādu no starptautiskas starpvaldību organizācijas īstenotajām darbībām (sk. 10.07.2013. spriedumu, T-3/12, “MEMBER OF EURO EXPERTS”, 44. punkts). Tiesa īpaši atzīmēja, ka KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu piemēro arī tad, ja simbols tikai asociējas ar kādu no Eiropas Savienības darbības jomām, pat ja šī darbības joma attiecas tikai uz dažām ES valstīm (sk. turpat 45. un 46. punktu). Tas apstiprina, ka KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta nodrošinātā aizsardzība attiecas arī uz simboliem, par kuriem ir īpaša sabiedrības interese tikai vienā dalībvalstī vai tās daļā (KPZR 7. panta 2. punkts). Veicot zīmju, kuras ietver simbolus, emblēmas un ģerboņus, par kuriem ir īpaša sabiedrības interese, ekspertīzi, ir jāizpilda četri soļi: 1. Jāatrod simbols, par kuru ir īpaša sabiedrības interese. 2. Jāsalīdzina simbols ar pieteikto preču zīmi. 3. Jāpārbauda, vai pieteiktā preču zīme liek relevantajai sabiedrības daļai uzskatīt,

ka starp īpašnieku un attiecīgo organizāciju, ar kuru šis simbols ir saistīts, ir kāda saikne un vai tā varētu maldināt sabiedrību par šādas saiknes pastāvēšanu.

4. Jāpārbauda, vai lietā ir kādi pierādījumi, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi

reģistrāciju. 1. Jāatrod simbols, par kuru ir īpaša sabiedrības interese Šobrīd nav tāda saraksta vai datubāzes, kurā eksperti varētu atrast simbolus, par kuriem ir īpaša sabiedrības interese, jo īpaši kādā no dalībvalstīm vai tās daļā. Tāpēc, visticamāk, trešo personu apsvērumi joprojām būs pieprasījumu pamatā pret šādiem simboliem.



Piemēram, viens no simboliem, par kuru ir īpaša sabiedrības interese, ir Sarkanais Krusts, ko aizsargā Ženēvas Konvencija par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu (http://www.icrc.org/ un http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/genevaconventions). Šādus attēlotos simbolus aizsargā Ženēvas Konvencija:

Ne tikai paši simboli, bet arī to nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, (no kreisās uz labo) “Sarkanais Krusts", “Sarkanais Pusmēness” un “Sarkanais Kristāls”. Vēl viens simbols, par kuru ir īpaša sabiedrības interese, ir olimpiskais simbols, kā noteikts Nairobi Līgumā par olimpiskā simbola aizsardzību. Atbilstoši definīcijai Nairobi Līgumā “olimpisko simbolu veido pieci savstarpēji savienoti apļi zilā, dzeltenā, melnā, zaļā un sarkanā krāsā, kuri sarindoti šādā secībā no kreisās puses uz labo. To veido tikai olimpiskie apļi, kas attēloti dažādās krāsās vai vienkrāsaini”.

Nākamo simbolu neuzskata par simbolu, par kuru ir īpaša sabiedrības interese:

Netika uzskatīts, ka atkritumu pārstrādes simbols (pa kreisi) būtu jāaizsargā saskaņā ar šo noteikumu, jo tas ir komerciāls simbols.

http://www.icrc.org/

http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/genevaconventions



2. Jāsalīdzina simbols ar pieteikto preču zīmi Vai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no identiska simbola, par kuru ir īpaša sabiedrības interese, atveidojuma vai ietver to? Vai pieteiktā preču zīme sastāv no heraldiska tā atdarinājuma vai ietver to? a) Vai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no identiska simbola atveidojuma vai ietver

to? Ja tas tā ir, jāizpilda nākamais solis. b) Vai pieteiktā preču zīme sastāv no simbola heraldiska atdarinājuma vai ietver to? Pārbaude ir tāda pati kā karogiem un starptautiskām starpvaldību organizācijām, proti, simbolam un preču zīmei (vai zīmes daļai, kurā simbols atveidots) ir jābūt ļoti līdzīgiem. Tālāk sniegti to zīmju piemēri, kuras tika noraidītas, jo iekļāva Sarkanā Krusta simbolu vai heraldisku tā atdarinājumu.

Atteiktie KPZP

WO 964 979 KPZP 2 966 265 KPZP 5 988 985

No otras puses, ir vairāki labi zināmi sarkani krusti, kas tradicionāli tika un joprojām tiek lietoti, taču to iekļaušanu zīmē neuzskata par “Sarkanā Krusta” atveidošanu. Daži populāro krustu piemēri ir šādi:

Templiešu krusts Svētā Jura krusts Maltas krusts

Nākamā KPZ tika pieņemta, jo tā ietvēra divus Templiešu krusta atveidojumus.



CTM 5 832 373 KPZ 5 832 373

Pieprasījums nav jāiesniedz pret preču zīmi, kas ietver melnbaltu (vai pelēku) krustu. Tāpat nav jāiesniedz pieprasījums, ja krusts ir atveidots jebkurā citā krāsā, izņemot sarkano, saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

Reģistrētie KPZP

KPZP 8 986 069 KPZP 9 019 647 KPZP 9 025 768

3. Jāpārbauda, vai pieteiktā preču zīme liek relevantajai sabiedrības daļai uzskatīt,

ka starp īpašnieku un attiecīgo organizāciju, ar kuru šis simbols ir saistīts, ir kāda saikne un vai tā varētu maldināt sabiedrību par šādas saiknes pastāvēšanu.

Uz saikni norāda ne tikai tas, ka relevantā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka tās ir konkrētās iestādes preces vai pakalpojumi, bet arī tas, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka šī iestāde ir apstiprinājusi attiecīgās preces vai pakalpojumus un par tiem galvo vai ir kā citādi ar tiem saistīta (sk. Vispārējās tiesas 10.07.2013. spriedumu, T-3/12, “MEMBER OF EURO EXPERTS”, 78. punkts). Lai pienācīgi novērtētu apstākļus, ekspertam ir jāņem vērā šādi aspekti: - preces un/vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas KPZ pieteikums; - relevantā sabiedrības daļa; - zīmes radītais kopējais iespaids. Ekspertam ir jānovērtē, vai pieteikumā minētās preces un/vai pakalpojumi un konkrētās iestādes darbības jomas nepārklājas un vai relevantā sabiedrības daļa varētu būt par to lietas kursā. Īpaši attiecībā uz Eiropas Savienību ekspertam ir jāņem vērā, ka tā aktīvi darbojas vairākās jomās, par ko liecina lielais pieņemto direktīvu skaits.



Turklāt ekspertam ir jāņem vērā arī citi zīmē iekļautie elementi, jo nevar izslēgt iespēju, ka citi zīmē iekļautie elementi varētu likt relevantajai sabiedrības daļai secināt, ka zīme nav saistīta ar konkrēto iestādi (sk. Vispārējās tiesas 10.07.2013. spriedumu, T-3/12, “MEMBER OF EURO EXPERTS”, 107. punkts). Saistībā ar ES ir jāatzīmē, ka parasti KPZP ietvertie vārdiskie elementi, piemēram, “EURO”/”EUROPEAN”, varētu radīt vēl pārliecinošāku iespaidu par saiknes pastāvēšanu, jo tos varētu uztvert kā norādi uz kādu oficiālu ES apstiprinājumu (sk. Vispārējās tiesas 10.07.2013. spriedumu, T-3/12, “MEMBER OF EURO EXPERTS”, 113. punkts). Piemēram, Vispārējā tiesa (lietā T-3/12) apstiprināja, ka zemāk norādītā zīme (KPZP Nr. 6 110 423, kas pieteikta uz 9., 16., 35., 36., 39., 41., 42., 44. un 45. klasēm)

ir pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta i) apakšpunktam, jo tā ietver “eiro” simbola (heraldisku) atdarinājumu.

4. Jāpārbauda, vai reģistrācija ir atļauta Vai lietā ir kādi pierādījumi par to, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi reģistrēt zīmi? Ja šādu pierādījumu nav, eksperts iesniegs pieprasījumu par preču zīmes reģistrāciju. Pieprasījumā būs iekļauts simbola atveidojums un tiks sniegta visa pieteicējam nepieciešamā informācija un pamatojums, kāpēc par konkrēto simbolu ir “īpaša sabiedrības interese” (piemēram, ja to aizsargā kāds starptautisks tiesību akts, ir jānorāda atsauce uz to; Sarkanā Krusta gadījumā tā ir Ženēvas Konvencija par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu (http://www.icrc.org/ un http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/genevaconventions). Šādu pieprasījumu var atsaukt tikai tad, ja pieteicējs iesniedz pierādījumus, ka kompetentā iestāde ir atļāvusi zīmes reģistrāciju.

http://www.icrc.org/

http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/genevaconventions



Atteikuma apjoms: simbolu, par kuru ir “īpaša sabiedrības interese”, gadījumā atteikumā jānorāda attiecīgās preces un/vai pakalpojumi, t. i., tās preces un/vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem, pēc eksperta domām, sabiedrībai varētu būt īpaša interese.

2.9 KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts

2.9.1 Ievads KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemēro KPZ, kuras ir pretrunā noteikumiem par ģeogrāfiskajām norādēm vīniem un spirtotajiem dzērieniem. Proti, saskaņā ar šo noteikumu vīniem tiek noraidītas tādas KPZ, kuras ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas norādes, vai spirtotajiem dzērieniem tiek noraidītas tādas KPZ, kuras ietver vai sastāv no alkoholu identificējošas ģeogrāfiskas norādes, attiecībā uz vīniem vai spirtotajiem dzērieniem, kuriem nav šādas izcelsmes. KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā nav tiešas atsauces uz konkrētiem ES noteikumiem par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību vīniem un spirtotajiem dzērieniem. Šajā sakarā Birojs īsteno sistemātisku pieeju un interpretē KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. panta k) apakšpunktu. T. i., Birojs piemēro KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu kopā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem ES noteikumiem par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību vīniem un spirtotajiem dzērieniem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/20133 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Regulu Nr. 110/20084. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. pantu: a) “cilmes vietas nosaukums" ir reģiona, īpašas vietas vai — ārkārtējos

gadījumos — valsts nosaukums, ko lieto, lai aprakstītu vīnu, kas atbilst šādām prasībām:

i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā

vide ar tai raksturīgajiem dabas un cilvēka faktoriem; ii) vīnogas, no kurām tas ražots, ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā

apgabalā, iii) tā ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un (iv) tas ir iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogu šķirnēm;

b) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" ir norāde uz reģionu, īpašu vietu vai —

ārkārtējos gadījumos — valsti, ko lieto, lai aprakstītu vīnu, kas atbilst šādām prasībām:

i) tam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir saistītas ar tā

ģeogrāfisko izcelsmi; ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, ir augušas tikai

attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

3 Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido

lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju. 4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro

alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89.



iii) tā ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un iv) tas iegūts no Vitis vinifera šķirnes vīnogulājiem vai Vitis vinifera

krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 110/2008 15. panta 1. punktam ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir norāde uz kāda stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsmi kādas dalībvalsts teritorijā, teritorijas reģionā vai apvidū, ja attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir izskaidrojamas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi. Tāpēc aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (ACVN) ir ciešāka saikne ar vietu. Tomēr šī atšķirība neietekmē aizsardzības apjomu, kas ir vienāds gan ACVN, gan AĢIN (aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu) gadījumā. Tas nozīmē, ka KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts vienādā mērā attiecas uz visiem apzīmējumiem, kuru lietošanu reglamentē Regula (ES) Nr. 1308/2013, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti kā ACVN vai AĢIN. Savukārt Regula Nr. 110/2008 attiecas tikai uz AĢIN, nevis ACVN. Aizsardzību ACVN/AĢIN piešķir, lai cita starpā aizsargātu patērētāju un ražotāju likumīgās intereses. Šajā sakarā ir arī jāatzīmē, ka jēdzieni ACVN un AĢIN atšķiras no “vienkāršas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”. Kas attiecas uz AĢIN, tad nav tiešas saiknes starp produkta īpašu kvalitāti, reputāciju vai citu īpašību un tā konkrēto ģeogrāfisko izcelsmi, tāpēc AĢIN neietilpst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta vai Regulas (EK) Nr. 110/2008 15. panta 1. panta piemērošanas apjomā (sk. pēc analoģijas 07.11.2000. spriedumu, C-312/98, “Warsteiner Brauerei”, 43. un 44. punkts). Piemēram, “Rioja” ir ACVN vīniem, jo tas apzīmē vīnu ar noteiktām īpašībām, kas atbilst ACVN definīcijai. Taču vīnam, kas ražots “Tabarca” (“vienkārša ģeogrāfiskā norāde", kura apzīmē nelielu salu netālu no Alikantes), nevar piemērot ne ACVN, ne AĢIN, ja vien tas neatbilst noteiktām prasībām.

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1308/2013 102. panta 1. punktam tādai preču zīmei, kurā ir ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura neatbilst attiecīgajai produkta specifikācijai, vai uz kuras lietošanu attiecas 103. panta 2. punkts, kā arī kura attiecas uz tādu produktu, kas pieder pie kādas no VII pielikuma II daļā uzskaitītajām kategorijām, reģistrāciju atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai ir iesniegts vēlāk, nekā Komisijai ir iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.

Turklāt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 110/2008 23. panta 1. punktam “tādām preču zīmēm, kurās ir ietverta kāda III pielikumā reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai kas sastāv no tādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, atsaka vai atzīst par nederīgu reģistrāciju, ja preču zīmes lietojums varētu izraisīt kādu no 16. pantā minētajām situācijām”. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkts un Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. pants nosaka situācijas, kad tiek pārkāptas tiesības saistībā ar ACVN/AĢIN, t. i., i) jebkāda tieša vai netieša ACVN/AĢIN komerciāla lietošana; ii) jebkāda ļaunprātīga lietošana, atdarināšana vai aplinku norādījumi uz ACVN/AĢIN; iii) citu maldinošu norāžu lietošana. Ir nepieciešami trīs kumulatīvi nosacījumi, lai varētu piemērot KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu.



1. Attiecīgajiem ACVN/AĢIN jābūt reģistrētiem ES līmenī (sk. 2.9.2.1. punktu). 2. Lietojot KPZ, kura sastāv no vai ietver ACVN/AĢIN vīniem vai AĢIN spirtotajiem

dzērieniem, ir jāizveidojas vienai no situācijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. pantā (sk. 2.9.2.2. punktu).

3. KPZ pieteikumā ir jāiekļauj preces, kas ir identiskas vai “salīdzināmas” ar

precēm, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN (sk. 2.9.2.3. punktu). Saistībā ar šiem trim nosacījumiem ir dotas atsauces, proti: i) pret kādiem ACVN/AĢIN būtu jāiesniedz pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1 punkta j) apakšpunktu; ii) kādiem ir jābūt apstākļiem, lai KPZ, kura sastāv no vai ietver ACVN/AĢIN, varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. pantu; iii) KPZ pieteikumā ietvertās preces, kuras ietekmē ACVN/AĢIN piešķirtā aizsardzība. Visbeidzot, tālāk ir arī dota atsauce, kā preces iespējams ierobežot, lai atsauktu pieprasījumu.

KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta piemērošana 2.9.2.1 Attiecīgie ACVN/AĢIN KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemēro, ja ACVN/AĢIN (no ES dalībvalstī vai trešās valsts) ir reģistrēta saskaņā ar Regulā Nr. 1308/2013 un Nr. 110/2008 noteikto procedūru. Par trešo valstu ACVN/AĢIN, kuras aizsargā Eiropas Savienībā saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, sk. 2.9.3.2. punktu. Attiecīgo informāciju par ACVN/AĢIN vīniem var atrast Komisijas datubāzē “E-Bacchus”, kas pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/markets/wine/e-bacchus/index.cfm?language=LV. AĢIN stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir uzskaitītas grozītās Regulas Nr. 110/2008 III pielikumā (Regulas Nr. 110/2008 15. panta 2. punkts), kas ir pieejams tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32008R0110&qid=1415879205512&from=EN. Komisija uztur arī stipro alkoholisko dzērienu datubāzi “E-Spirit-Drinks”, kas pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/spirits/. Taču tā kā tas nav oficiāls reģistrs, datubāzei ir tikai informatīvs raksturs. Aizsardzību piešķir vienīgi ACVN/AĢIN nosaukumam un tā ipso iure neattiecas uz apakšreģionu, mazāku pārvaldes vienību, vietējo administratīvo teritoriju vai apvidu nosaukumiem ACVN/AĢIN jomā. Šajā sakarā ir jānodala Vispārējās tiesas doktrīna 11.05.2010. spriedumā, T-237/08, “Cuvée Palomar”, un pašreizējais tiesiskais regulējums. Šis spriedums attiecas uz dalībvalstu piekritības sistēmu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīniem, kura pastāvēja saskaņā ar iepriekšējo Regulu (EK) Nr. 1493/1999, bet vairs nav spēkā. Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 67. pantu (sk. arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta g) apakšpunktu) šo mazo ģeogrāfisko apgabalu nosaukumus šobrīd uzskata vienīgi par papildu norādēm uz etiķetēm, kuras nav obligāti jāiekļauj.

http://ec.europa.eu/agriculture/markets/wine/e-bacchus/index.cfm?language=LV

http://ec.europa.eu/agriculture/markets/wine/e-bacchus/index.cfm?language=LV

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32008R0110&qid=1415879205512&from=EN

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32008R0110&qid=1415879205512&from=EN

http://ec.europa.eu/agriculture/spirits/



No otras puses, tirdzniecības nolīgumiem, ko ES parakstījusi ar trešām valstīm, parasti ir pievienoti saraksti ar ES līmenī reģistrētajiem ACVN/AĢIN, kas jāaizsargā arī attiecīgajās trešās valstīs (sk. 11.05.2010. spriedumu, T-237/08, “Cuvée Palomar”, 104.–108. punkts, un 19.06.2013. lēmumu, R 1546/2011-4, “FONT DE LA Figuera”). Tomēr ekspertiem nevajadzētu izmantot šos sarakstus avotus informācijai par ES ACVN/AĢIN, bet gan izmantot iepriekš minētās datubāzes. Pirmkārt, saraksti ar ES ACVN/AĢIN, kas jāaizsargā ārzemēs, katrā nolīgumā var atšķirties atkarībā no to satura. Otrkārt, nolīgumu pielikumus parasti groza un atjaunina, izmantojot “vēstuļu apmaiņu”. KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemēro tikai tiem ACVN/AĢIN, kas tika pieteikta pirms KPZ un tiek reģistrēta KPZ ekspertīzes laikā. Attiecīgie datumi, lai noteiktu preču zīmes un ACVN/AĢIN prioritāti, ir KPZ pieteikuma iesniegšanas datums (jeb tā sauktā Parīzes Konvencijas prioritāte, ja pieprasīta) un datums, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ACVN/AĢIN aizsardzību. Tāpēc saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu pieprasījumu neiesniedz, ja pieteikums ACVN/AĢIN aizsardzībai tika iesniegts pēc KPZ pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja piemērojams). Kas attiecas uz vīniem, ja attiecīgais datums nav norādīts “E-Bacchus” izrakstā, tas nozīmē, ka konkrētais ACVN/AĢIN jau bija reģistrēts pirms 01.08.2009., kad tika izveidots reģistrs. Ja ACVN/AĢIN vīniem ir pievienota vēlāk, “E-Bacchus” izrakstā ir atsauce uz publikāciju Oficiālajā Vēstnesī, kur atrodama vajadzīgā informācija. Kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pirmais publicētais Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikums iekļāva visas AĢIN stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuras pastāvēja līdz 20.02.2008., kad stājās spēkā minētā regula. Attiecībā uz AĢIN stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuras pievienotas vēlāk, attiecīgā informācija ir iekļauta regulā, ar ko grozīta iepriekšējā regula. Neraugoties uz iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā to, ka ļoti daudzu ACVN/AĢIN pieteikumu sagatavošana parasti tiek galīgi pabeigta tikai reģistrācijas gaitā, pieprasījums tiks izteikts, ja ACVN/AĢIN pieteikums tika iesniegts pirms KPZ pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja piemērojams), bet vēl nav reģistrēts KPZ pieteikuma izskatīšanas brīdī. Ja KPZ pieteicējs apgalvos, ka attiecīgais ACVN/AĢIN vēl nav reģistrēts, lietas izskatīšana tiks apturēta līdz brīdim, kad būs zināms ACVN/AĢIN reģistrācijas procedūras iznākums. 2.9.2.2 Situācijas, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. pantu un Regulas

(EK) Nr. 110/2008 16. pantu KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemēro (ja eksistē arī pārējie nosacījumi) šādos gadījumos: 1) ja KPZ sastāv tikai no ACVN/AĢIN (“tieša lietošana”); 2) ja KPZ ietver visu ACVN/AĢIN papildus citiem vārdiskiem vai grafiskiem

elementiem (“tieša vai netieša lietošana”); 3) ja KPZ sastāv no vai ietver ACVN/AĢIN atdarinājumu vai aplinku norādījumu; 4) ja ir citas maldinošas norādes un prakse; 5) ja ACVN/AĢIN ir reputācija.



KPZ sastāv tikai no ACVN/AĢIN (“tieša lietošana”) Šis ir ACVN/AĢIN “tiešās lietošanas” gadījums, kad Kopienas preču zīme sastāv tikai no ACVN/AĢIN nosaukuma. Piemēri

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīme

MADEIRA

(PDO-PT-A0038)

MADEIRA

(Kolektīvā KPZ Nr. 3 540 911)

MANZANILLA

(PDO-ES-A1482)

MANZANILLA

(Kolektīvā KPZ Nr. 1 723 345)

Ja preču zīme sastāv tikai no ACVN/AĢIN, KPZ var piemērot KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo tiek uzskatīts, ka zīme apraksta attiecīgo preču ģeogrāfisko izcelsmi. Tas nozīmē, ka eksperta pieprasījums vienlaicīgi veidos absolūtos atteikuma pamatojumus gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šim nosacījumam ir izņēmums saskaņā ar KPZR 66. panta 2. punktu, ja KPZ ir kolektīva preču zīme, un noteikumi, kas reglamentē tās lietošanu, iekļauj datus, kas paredzēti 67. panta 2. punktā (pretējas situācijas gadījumā, kad iesniegts individuālas preču zīmes pieteikums, sk. 07.03.2006. lēmumu, R-1073/2005-1, “TEQUILA”, 15. punkts). Ja attiecīgo preču ierobežošana (lai nodrošinātu atbilstību ACVN/AĢIN specifikācijām) ir parastais veids, kā atsaukt pieprasījumu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu (sk. 2.9.2.3. punktu), šādam ierobežojumam nav nozīmes saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Piemēram, pret vārdiskas preču zīmes “Bergerac” pieteikumu vīniem pieprasījums tiks iesniegts gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo zīme sastāv vienīgi no ACVN “Bergerac” un tāpēc tā ir aprakstoša. Ja preces tiktu ierobežotas un iekļautu vienīgi vīnus, kas atbilst ACVN “Bergerac” specifikācijām, pieprasījumu, kas iesniegts atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam, varētu atsaukt, taču preču zīme joprojām ir aprakstoša un pret to var iesniegt pieprasījumu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja vien tā netiktu pieteikta reģistrācijai kā kolektīva preču zīme, kas atbilst KPZR 67. panta 2. punktam. KPZ ietver visu ACVN/AĢIN papildus citiem vārdiskiem vai grafiskiem elementiem (“tieša vai netieša lietošana”) Šis arī ir ACVN/AĢIN “tiešās lietošanas” gadījums, kad KPZ atveido ACVN/AĢIN nosaukumu kopā ar citiem elementiem. Tālāk sniegti to KPZ piemēri, kurām piemēro KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, jo tās pilnībā atveido ACVN/AĢIN.




BEAUJOLAIS

(PDO-FR-A0934)

BEAUX JOURS BEAUJOLAIS

(KPZ Nr. 1 503 259)

CHAMPAGNE

(PDO-FR-A1359)

CHAMPAGNE VEUVE DEVANLAY

(KPZ Nr. 11 593 381)

BEAUJOLAIS

(PDO-FR-A0934)

(KPZ Nr. 1 561 646)

Saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu nav būtiski, vai kāds cits vārds vai grafiskie elementi varētu nodrošināt preču zīmes atšķirtspēju. Apzīmējumu var pieņemt kopumā saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un pret to var iesniegt pieprasījumu (tāpat kā iepriekš aprakstītajos gadījumos) saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. ACVN/AĢIN iespējams “netieši lietot”, piemēram, iekļaujot ACVN/AĢIN kombinētā preču zīmē (piemēram, etiķetes attēlā) un atveidojot to mazākiem burtiem kā informāciju par produkta izcelsmi vai veidu vai kā ražotāja adreses daļu. Šādos gadījumos pieprasījums būs jāiesniedz neatkarīgi no ACVN/AĢIN (ja redzama) novietojuma vai ACVN/AĢIN burtu lieluma preču zīmē kopumā.


OPORTO

(PDO-PT-A1540)

KPZ Nr. 11 907 334 un Nr. 2 281 970)

KPZ sastāv no vai ietver ACVN/AĢIN atdarinājumu vai aplinku norādījumu Jēdzieni “atdarinājums” vai “aplinku norādījums” nav definēti ne KPZR, ne Regulā Nr. 1308/2013, ne arī Regulā Nr. 110/2008. Lielā mērā šie jēdzieni ir cieši saistīti.



Tiesa atzina, ka “aplinku norādījums” attiecas uz “situāciju, kurā jēdziens, kas lietots produkta apzīmēšanai, ietver aizsargātā nosaukuma daļu tādā veidā, ka tad, kad patērētājs saskaras ar produkta nosaukumu, viņš iedomājas produktu, kura nosaukums ir aizsargāts” (04.03.1999. spriedums, C-87/97, “Cambozola”, 25. punkts, un 26.02.2008. spriedums, C-132/05, 44. punkts). Iepriekš minētais nozīmē, ka var būt aplinku norādījums, ja KPZ atveido ACVN/AĢIN daļu, piemēram, (vienu no tās) ģeogrāfiski nozīmīgajiem vārdiskajiem elementiem (kas nav vispārīgs elements, kā, piemēram, “Cabernet” vai “ron” ACVN/AĢIN “Cabernet d'Anjou” vai “Ron de Granada”) vai pat vārda daļu, piemēram, atpazīstamu vārda sakni vai izskaņu (piemēri ir minēti tālāk). Bez tam Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. pants aizsargā ACVN/AĢIN pret ļaunprātīgu lietošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, “pat tad, ja norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots”, “atdarinājums” (..) vai tamlīdzīgi vārdi”; proti, pat tad, ja patērētāji netiek maldināti. Ģenerāladvokāts uzskata (17.12.1998. atzinums, C-87/97, “Cambozola”, 33. punkts), ka “termins “aplinku norādījums” ir objektīvs, tāpēc nav jāpierāda, ka zīmes īpašnieks ir gribējis radīt asociācijas ar aizsargāto nosaukumu". Šajā sakarā un KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta vajadzībām Birojs izvērtēs tālāk aprakstītās situācijas vienlīdz objektīvi, neņemot vērā KPZ pieteicēja patieso nodomu. Turklāt Birojs uzskata, ka termini “atdarinājums” un “aplinku norādījums” būtībā apzīmē vienu un to pašu. Preču zīme “atdarina” (imitē, atveido elementus u. t. t.), tāpēc rodas asociācijas ar produktu, kas apzīmēts ar ACVN/AĢIN, (tas tiek atsaukts atmiņā). Ņemot vērā iepriekš minēto, Birojs uzskata, ka pastāv ACVN aplinku norādījums vai atdarinājums, ja: a) KPZ ietver ACVN/AĢIN ģeogrāfiski nozīmīgu daļu (kas nav lietots kā vispārīgs

elements); b) KPZ ietver līdzvērtīgu īpašības vārdu/lietvārdu, kas norāda uz to pašu

ģeogrāfisko izcelsmi; c) ACVN/AĢIN ir tulkota; d) KPZ ietver ar konkrēto ģeogrāfisko vietu nesaistītu apzīmējumu papildus

ACVN/AĢIN vai tās aplinku norādījumam. KPZ ietver daļu no ACVN/AĢIN Tiesa uzskata (04.03.1999. spriedums, C-87/97, “Cambozola”, un 26.02.2008. spriedums, C-132/05, citēti iepriekš), ka KPZ ir jāliek patērētājam iedomāties produktu, kura nosaukums ir aizsargāts. Tiesa arī norādījusi, ka “ir iespējams (..) izraisīt asociāciju ar aizsargātu nosaukumu pat tad, ja nepastāv sajaukšanas iespējamība starp attiecīgajiem produktiem” (04.03.1999. spriedums, C-87/97, “Cambozola”, 26. punkts).



Jāatzīmē, ka aplinku norādījumu neizvērtē tāpat kā sajaukšanas iespējamību (sk. ģenerāladvokāta 17.12.1998. atzinumu, C-87/97, “Cambozola”, 37. punkts). Ir jānosaka saikne starp produktu, kura nosaukums ir aizsargāts. Tāpēc aplinku norādījumu iespējamība netiks analizēta saskaņā ar principiem, kas noteikti EST 11.11.1997. spriedumā, C-251/95, “Sabèl”. Kā norādīts iepriekš, par aplinku norādījumu uzskata ne tikai to, ka KPZ ietver (vienu no) ACVN/AĢIN ģeogrāfiski nozīmīgu(-s) vārdisku(-s) elementu(-s) (pretstatā vispārīgiem), bet arī to, ja KPZ atveido citas ACVN/AĢIN daļas, piemēram, raksturīgu vārda sakni vai izskaņu. Lai gan tālāk sniegtie piemēri attiecas uz pārtikas produktiem, tie tikpat labi ilustrē “atdarinājumu” un “aplinku norādījumu” vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

ACVN/AĢIN Preču zīme Paskaidrojums

CHIANTI CLASSICO

(IT/PDO/0005/0108)

(KPZ 9 567 851)

Jēdziens “chianti” ir ACVN “Chianti Classico” aplinku norādījums. (R 1474/2011-2, “AZIENDA OLEARIA CHIANTI”, 14.–15. punkts)

GORGONZOLA

(IT/PDO/0017/0010)

CAMBOZOLA

“... patiesi rodas asociācija ar aizsargāto nosaukumu, jo vārdam, kas lietots produkta apzīmēšanai, ir tāds pats zilbju skaits, kā arī abu vārdu izskaņu veido divas vienādas zilbes, tādējādi vārdi ir gan fonētiski, gan vizuāli ļoti līdzīgi."

(C-87/97, 27. punkts)

Ja ACVN/AĢIN ietver vai izraisa asociācijas ar produkta nosaukumu, kuru uzskata par vispārīgu, aizsardzība uz šo vispārīgo elementu neattiecas. Piemēram, ir labi zināms, ka vārds “ron” (“rums” spāņu valodā) AĢIN “Ron de Málaga” ir vispārīgs un tādējādi tas nav aizsargājams. Tāpēc pieprasījums netiks iesniegts tikai tāpēc vien, ka KPZ ir iekļauts vispārīgs jēdziens, kas ir daļa no ACVN/AĢIN. Ja, izmantojot standarta vārdnīcas definīciju, ir iespējams noteikt, ka ACVN/AĢIN iekļautais elements ir vispārīgs, noteicošais ir sabiedrības viedoklis ACVN/AĢIN izcelsmes valstī. Piemēram, aplūkojot iepriekš citētos gadījumus, tas, ka Spānijas patērētāji uztver vārdu “ron” kā vispārīgu jēdzienu, ir pietiekams pamatojums, lai secinātu, ka tas ir vispārīgs, neskatoties uz to, vai to sapratīs sabiedrība citās Eiropas Savienības daļās. Turpretī, ja parastā standarta vārdnīcā nav atrodama vārda definīcija, tas, vai vārds ir lietots vispārīgā nozīmē, ir jāvērtē, piemērojot Tiesas noteiktos kritērijus (sk. 26.02.2007. spriedumu, C-132/05, un 12.09.2007. spriedumu, T-291/03, “Grana Biraghi”), piemēram, attiecīgos valstu un ES tiesību aktus, to, kā sabiedrība uztver konkrēto jēdzienu, kā arī to, kā attiecīgais produkts tiek laists apgrozībā.



Visbeidzot, dažos gadījumos KPZ var vienlaikus tieši/netieši lietot vai izraisīt asociācijas ar vairāk nekā vienu ACVN/AĢIN, piemēram, ja KPZ ietver elementu (kas nav vispārīgs), kurš ir iekļauts vairākos ACVN/AĢIN.

ACVN/AĢIN RIOJA (PDO-ES-A0117)

SANTIAGO (Čīles AĢIN)

Kopienas preču zīme RIOJA SANTIAGO

Paskaidrojums

Pieteiktā preču zīme sastāv no vārdiem “RIOJA” un “SANTIAGO”, un tie abi sakrīt ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vīniem, proti, apzīmējums “RIOJA” ir aizsargāts Eiropas Savienībā, bet apzīmējums “SANTIAGO” ir ģeogrāfiskas izcelsmes norāde vīnam, kas nāk no Čīles, un to aizsargā saskaņā ar divpusēju nolīgumu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku (..) Nav pieņemami ierobežojumi, iekļaujot “vīnu”, kas ražots teritorijā, ko apzīmē ar kādu no abiem cilmes vietas nosaukumiem, jo šāds ierobežojums automātiski izslēgtu vīnu, kas ražots teritorijā, kura apzīmēta ar otru cilmes vietas nosaukumu, kas neizbēgami novestu pie situācijas, kad pieteiktā preču zīme radītu pārpratumu. Tāpat hipotētiski ierobežojot preču sarakstu un iekļaujot tajā tikai vīnu, kas ražots teritorijā, ko apzīmē ar kādu no abiem cilmes vietas nosaukumiem, piemēram, “vīni no vietas, ko apzīmē ar Rioja cilmes vietas nosaukumu, un vīni no vietas, ko apzīmē ar Santiago cilmes vietas nosaukumu", 33. klasē, izveidotos situācija, kad zīmi būtu aizliegts reģistrēt saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, jo preču zīme neizbēgami (un maldinoši) apzīmētu vīnus ar ģeogrāfisko izcelsmi, kas nav cilmes vietas nosaukums, kurš iekļauts preču zīmē. Šī panta galvenais mērķis ir novērst šādu iespējamību. (R 0053/2010-2, “RIOJA SANTIAGO”)

Gadījumā, ja KPZ ietver attiecīgās preces, pieprasījums jāsniedz pret visiem attiecīgajiem ACVN/AĢIN. Tomēr eksperts norādīs, ka pieprasījums nav atspēkojams, jo, ierobežojot preces, lai būtu iekļautas tikai tās preces, kas atbilst vienam vai visiem ACVN/AĢIN, neizbēgami tiktu izraisīts vēl viens pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, jo šāds ierobežojums nenovēršami un maldinoši apzīmētu vīnus, kuru ģeogrāfisko izcelsmi neapzīmē attiecīgais ACVN/AĢIN. Līdzvērtīgi īpašības vārdi/lietvārdi Līdzvērtīgu īpašības vārdu/lietvārdu lietošana, lai norādītu to pašu izcelsmi, veido ACVN/AĢIN aplinku norādījumu.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīmes

(izdomāti piemēri) Paskaidrojums

IBIZA

(PGI-ES-A0110)

IBICENCO Lietvārds ACVN → īpašības vārds KPZ

AÇORES

(PGI-PT-A1447)

AÇORIANO Lietvārds ACVN → īpašības vārds KPZ

BORDEAUX

(PDO-FR-A0821)

BORDELAIS Lietvārds ACVN → īpašības vārds KPZ



Tulkoti ACVN/AĢIN Līdzīgi pastāv ACVN/AĢIN aplinku norādījums vai atdarinājums, ja KPZ ietver vai sastāv no visas ACVN/AĢIN vai tās daļas tulkojuma kādā no ES valodām.


Paskaidrojums

COGNAC KONJAKKI

(izdomāts piemērs)

Tiks uzskatīts, ka KPZ, kas ietver vārdu “Konjakki”, izraisa asociācijas ar vārdu “Cognac” somu valodā.

BOURGOGNE

KPZ 2417269

Vārds “Borgoña” ir franču ACVN “Bourgogne” tulkojums spāņu valodā.

Preču zīmes, kas sastāv no šiem vārdiem, jāatsaka saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, nevis tikai ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Izteicieni, ko lieto papildus vietas norādei Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. panta b) apakšpunktu ACVN/AĢIN aizsargā “pat tad, ja norādīta produkta (..) patiesā izcelsme vai ja aizsargātajam nosaukumam (..) ir pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots”, “atdarinājums” (..) vai tamlīdzīgi vārdi”. Tāpēc fakts, ka KPZ atveidotie ACVN/AĢIN vai to aplinku norādījumi ir papildināti ar šiem izteicieniem, nav iemesls, lai nepiemērotu KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja sabiedrība tiek informēta par produkta faktisko izcelsmi, pieprasījums joprojām tiks iesniegts saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Neraugoties uz to, preču zīme būs maldinoša saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, jo pastāv pretruna starp precēm (kuras ierobežotas ar konkrētu ACVN/AĢIN) un preču zīmes sniegto informāciju (ka preces nav “īstie” ACVN/AĢIN produkti), kas neizbēgami liks iesniegt nākamo pieprasījumu saskaņā ar šo pantu.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīmes (izdomāti piemēri)

Paskaidrojums

RIOJA

(PDO-ES-A0117)

RIOJA STYLE RED WINE

Tiks uzskatīts, ka KPZ, kas iekļauj, piemēram, vārdus “Rioja Style Red Wine”, izraisa asociācijas ar ACVN “Rioja” pat tad, ja tas norāda uz to, ka attiecīgais produkts nav “īsts” ACVN Rioja vīns.

Nav nozīmes tam, kur atrodas pieteicēja juridiskā adrese, lai novērtētu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta



1. punkts nosaka, ka aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu. Tādējādi, ja preces atbilst attiecīgajai ACVN/AĢIN specifikācijai (kas tiek nodrošināts, attiecīgi ierobežojot preces), nav nozīmes, kur atrodas KPZ pieteikumā norādītā pieteicēja juridiskā adrese. Piemēram, uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir reģistrēta Polijā, var piederēt vīnogu audzētava Spānijā, kurā ražo vīnu, kas atbilst ACVN “Ribera del Duero” produkta specifikācijai. Citas maldinošas norādes un prakse Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts un Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. panta c) un d) apakšpunkts aizsargā ACVN/AĢIN pret vairākām viltus vai maldinošām norādēm par produkta izcelsmi, veidu vai būtiskām īpašībām. Lai gan ļoti daudz nosaka katra atsevišķa gadījuma īpatnības un tāpēc katrs no šādiem gadījumiem ir jāizvērtē atsevišķi, KPZ var uzskatīt par maldinošu, ja tā, piemēram, ietver grafiskus elementus, kas parasti asociējas ar konkrēto ģeogrāfisko teritoriju (piemēram, slaveni vēsturiski pieminekļi). Iepriekš minētais jāinterpretē ierobežojoši: tas attiecas tikai uz tām KPZ, kuras attēlo plaši pazīstamus un specifiskus tēlus, ko parasti uzskata par tās konkrētās vietas simboliem, kura norādīta kā izcelsmes vieta produktiem, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN.



PORTO

(PDO-PT-A1540)

KPZ attēlo Luiša I tiltu Porto pilsētā

Luiša I tilta un krastmalas skats ir pazīstama Porto pilsētas vizītkarte. Šī attēla lietošanai attiecībā uz vīniem, uz ko neattiecas ACVN “Porto”, būtu jāpiemēro

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts.

Ņemot vērā to, cik grūti ir noteikt grafiskos elementus, kuri varētu izraisīt asociācijas, jo īpaši, ja šāda saikne nav acīmredzama, šādos gadījumos Birojs galvenokārt paļausies uz trešo personu iesniegtajiem pieprasījumiem. ACVN/AĢIN reputācija Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. panta a) apakšpunktu reģistrētus nosaukumus aizsargā, ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija. Šī aizsardzība attiecas pat uz dažādiem produktiem (sk. pēc analoģijas 12.06.2007. spriedumu apvienotajās lietās T-53/04 līdz T-56/04, T-58/04 un T-59/04, “Budweiser”, 176. punkts). Tomēr šādas aizsardzības apjoms jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 102. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, kas ierobežo preču zīmes atteikumu tikai attiecībā uz produktiem, kuri uzskaitīti tās VII pielikuma II daļā. Tāpēc Birojs uzskata, ka, ņemot vērā to, ka tiek aplūkoti absolūtie atteikuma pamatojumi, ACVN/AĢIN aizsardzība aprobežojas ar identiskiem vai salīdzināmiem produktiem.



Tomēr saistībā ar KPZR 8. panta 4. punktu (sk. pamatnostādņu C daļas “Iebildumi” 4. sadaļu “Tiesības saskaņā ar KPZR 8. panta 4. punktu”) var paplašināt aizsardzības apjomu ACVN/AĢIN, kurām ir reputācija. 2.9.2.3 Attiecīgās preces Salīdzināmi produkti Pieprasījumus, kas balstīti uz KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, var iesniegt vienīgi attiecībā uz konkrētām KPZ pieteikumā iekļautām precēm, proti, attiecībā uz tām, kas ir identiskas vai “salīdzināmas” ar tām, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN. Atšķirīgos jēdzienus, kas izmantoti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 102. panta 1. punktā un 103. panta 2. punktā (attiecīgi “tādi produkti, kas pieder pie kādas no VII pielikuma II daļā uzskaitītajām kategorijām” un “salīdzināmi produkti”), Birojs uzskata par sinonīmiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu. Lai būtu vieglāk orientēties, VII pielikuma II daļā uzskaitītās kategorijas var iedalīt šādi: i) vīns; ii) dzirkstošais vīns; iii) vīnogu misa; iv) vīna etiķis. Jēdziens salīdzināmas preces ir jāsaprot šauri, un tas nav atkarīgs no preču līdzīguma analīzes atbilstoši preču zīmju tiesību aktiem. Tādējādi 29.09.1998. spriedumā, C-39/97, “Canon”, noteiktie kritēriji nav obligāti jāievēro, lai gan daži no tiem var būt noderīgi. Piemēram, ņemot vērā, ka ACVN/AĢIN mērķis ir norādīt ģeogrāfisko izcelsmi un specifiskas produkta īpašības, daži kritēriji, piemēram, produkta veids vai sastāvs, ir svarīgāki nekā, piemēram, tas, vai starp precēm pastāv papildinoša saikne vai ne. Turklāt EST (14.07.2011. spriedums apvienotajās lietās C-4/10 un C-27/10, “BNI Cognac”, 54. punkts) ir uzskaitījusi šādus kritērijus, lai noteiktu, vai preces ir salīdzināmas:

vai tām ir kopīgas objektīvas īpašības (piemēram, izstrādes metode, produkta izskats vai to pašu izejvielu izmantošana);

vai, no relevantās sabiedrības daļas viedokļa, tās tiek patērētas lielākoties vienādos apstākļos;

vai tās tiek izplatītas, izmantojot tos pašus kanālus un atbilstoši līdzīgiem tirdzniecības noteikumiem.

Lai gan šajās pamatnostādnēs nav iespējams uzskaitīt visus iespējamos scenārijus, tālāk sniegti daži salīdzināmu produktu piemēri.

Produkti, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN Salīdzināmi produkti

Vīns Visi vīna veidi (tostarp dzirkstošais vīns); vīnogu misa; vīna etiķis; vīna dzērieni (piemēram, “Sangria”).

Spirtotie dzērieni Visa veida spirtotie dzērieni; dzērieni uz spirta bāzes.



Preču saraksta ierobežošana Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 1. punktu aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo vīnu, kas atbilst attiecīgajai specifikācijai. Pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, var atsaukt, ja attiecīgais preču saraksts tiek ierobežots tā, lai tas atbilstu konkrētā ACVN/AĢIN specifikācijām. Preču saraksta ierobežošana ir sarežģīts uzdevums, kas lielā mērā varētu būt atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma izskatīšanas.

Tā paša tipa produkti, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, ir jāierobežo, lai nodrošinātu atbilstību ACVN/AĢIN specifikācijām. Pareizs formulējums ir “[produkta nosaukums] atbilst [ACVN/AĢIN “X”] specifikācijām". Neviens cits formulējums nebūtu jāierosina vai jāatļauj. Nav pieņemami tādi ierobežojumi kā “[produkta nosaukums] ar [ACVN/AĢIN “X”]” vai “[produkta nosaukums], kura izcelsmes vieta ir [vietas nosaukums]”.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīmē Pieņemams preču saraksts

Slovácká

(PDO-CZ-A0890)

Vīns, kas atbilst ACVN “Slovácká” specifikācijām

Produktu kategorija, kas ietver produktus, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, ir jāierobežo, lai tā apzīmētu “vīnus", kas atbilst ACVN/AĢIN specifikācijām. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ierobežojumā jābūt norādītai precīzai produktu kategorijai (piemēram, “viskijs”, “rums”, “augļu spirts” atbilstoši Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumam), kura atbilst ACVN/AĢIN specifikācijām.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīmē

Oriģinālā specifikācija (nepieņemama)

Pieņemams preču saraksts

Paskaidrojums

TOKAJI

(PDO-HU-A1254)

Vīni Vīns, kas atbilst ACVN “Tokaji” specifikācijām

KPZ pieteikumu var pieņemt vienīgi attiecībā uz vīnu, uz ko attiecas ACVN.

Salīdzināmi produkti ir tikai tie produkti, kas ietilpst to salīdzināmo produktu kategorijā, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN.


Oriģinālā specifikācija (nepieņemama)


Paskaidrojums

MOSLAVINA

(PDO-HR-A1653)

Alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)

Vīns, kas atbilst ACVN “Moslavina” specifikācijām; alkoholiskie dzērieni, izņemot vīnus

KPZ var pieņemt tikai attiecībā uz vīnu, uz ko attiecas ACVN, kā arī attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot vīnus.



Varētu būt gadījumi, kad pieprasījumu nevar atspēkot, ierobežojot preču sarakstu, piemēram, ja pieteiktās preces, lai gan ir “salīdzināmas”, neiekļauj produktu, uz ko attiecas ACVN/AĢIN (piemēram, ja AĢIN attiecas uz “viskiju”, bet pieteiktās preces ir “rums”).

2.9.3 ACVN/AĢIN, kuras neaizsargā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1308/2013 un Regulu Nr. 110/2008

2.9.3.1 ACVN/AĢIN, ko aizsargā valsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm Tiesa ir noteikusi (08.09.2009. spriedumā, C-478/07, “Bud”), ka ES aizsardzības sistēmai, ko piemēro lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ACVN/AĢIN, kura izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 [kas toreiz bija spēkā], ir “izsmeļošs raksturs”. Birojs piemēro līdzīgu pieeju ACVN/AĢIN vīniem un spirtotajiem dzērieniem tālāk izklāstīto iemeslu dēļ. Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (EK) Nr. 110/2008 šobrīd uzskatāmas par ACVN/AĢIN, iepriekšējā aizsardzība dalībvalsts līmenī tika attiecīgi pārtraukta pēc tam, kad minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tika reģistrētas ES līmenī (sk. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 107. pantu un Regulas (EK) Nr. 110/2008 15. panta 2. punktu un 20. panta 1. punktu). Vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras šobrīd uzskatāmas par ACVN/AĢIN saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un kurām iepriekš piemēroja aizsardzību saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, nepiemēro KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Tādējādi tās pašas par sevi un vienīgi šī iemesla dēļ nevar būt par pamatu atteikumam atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam, ja vien tās nav reģistrētas arī ES līmenī. Tāpēc, piemēram, ja trešā puse apgalvo, ka KPZ ietver vai sastāv no vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura iepriekš tika reģistrēta dalībvalsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm, eksperts pārbaudīs, vai šāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta arī ES līmenī kā ACVN/AĢIN. Ja tā nebūs reģistrēta ES līmenī, tiks uzskatīts, ka trešo personu apsvērumi neradīs nopietnas bažas attiecībā uz KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu. 2.9.3.2 Trešo valstu ACVN/AĢIN Tālāk aprakstītie gadījumi attiecas uz tādiem trešo valstu ACVN/AĢIN, kuri nav reģistrēti arī ES līmenī. Ģeogrāfisko norādi aizsargā vienīgi izcelsmes valstī atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu nepiemēro, jo trešo valstu ģeogrāfiskās norādes netiek atzītas un aizsargātas expressis verbis saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka TRIPS līguma noteikumi nerada situāciju, kad privātpersonas iegūst tiesības, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar ES tiesību aktiem (14.12.2000. spriedums apvienotajās lietās C-300/98 un C-392/98, 44. punkts).



Tomēr, ja KPZ ietver vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās norādes, ir jāizvērtē, vai KPZ var uzskatīt par aprakstošu un/vai maldinošu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) un g) apakšpunktu atbilstoši šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem. Piemēram, ja trešā persona norāda, ka KPZ veido vārdi “Murakami” (izdomāts piemērs), kas ir AĢIN spirtotajiem dzērieniem saskaņā ar X dalībvalsts tiesību aktiem, KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts netiks piemērots iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ, taču ir jāizskata, vai attiecīgie ES patērētāji neuztvers KPZ kā aprakstošu un/vai maldinošu apzīmējumu. Ģeogrāfisko norādi aizsargā saskaņā ar nolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Savienība ES ar trešām valstīm ir parakstījusi vairākus tirdzniecības nolīgumus, kuri aizsargā ģeogrāfiskās norādes. Šie instrumenti parasti ietver ģeogrāfisko norāžu sarakstu, kā arī nosacījumus, kad starp tām un preču zīmēm izveidojas pretrunas. Tomēr katra nolīguma saturs un precizitātes pakāpe atšķiras. Trešo valstu ģeogrāfiskās norādes aizsargā ES līmenī pēc tam, kad ir stājies spēkā attiecīgais nolīgums. Šajā sakarā pastāvīgā judikatūra nosaka, ka ES ar trešām valstīm noslēgtā nolīguma noteikumus uzskata par tieši piemērojamiem, ja, ņemot vērā nolīguma formulējumu, mērķi un būtību, var secināt, ka tā noteikumi paredz skaidru, precīzu un beznosacījuma pienākumu, kurš tā izpildes vai seku ziņā nav atkarīgs no jebkāda vēlāka akta pieņemšanas (14.12.2000. spriedums apvienotajās lietās C-300/98 un C-392/98, 42. punkts). Trešo valstu piešķirtās aizsardzības apjoms šīm AĢIN ir noteikts attiecīgā nolīguma noteikumos. Ja agrāk noslēgtajos nolīgumos parasti bija iekļauti vienīgi vispārīgi noteikumi, nesenākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos attiecības starp preču zīmēm un AĢIN regulē nosacījumi, kas ir līdzīgi tiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1208/2013 102. un 103. pantā (sk., piemēram, “Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses", 210. un 211. pants, OV L 354, 21.12.2012.). Ņemot vērā iepriekš minēto, KPZ, kas ietver vai sastāv no trešās valsts ACVN/AĢIN, kura ir aizsargāta saskaņā ar nolīgumu, kuru parakstījusi ES (bet kura nav vienlaikus reģistrēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013), izvērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi atbilstoši īpašiem attiecīgā nolīguma būtiskajiem noteikumiem, lemjot par atteikumu reģistrēt preču zīmes, kas ir pretrunā noteikumiem, pamatojoties uz iepriekš minēto judikatūru. Pats apstāklis, ka trešās valsts ACVN/AĢIN ir aizsargāta ar šiem instrumentiem, automātiski nenozīmē, ka ir jāatsaka tāda KPZ, kura ietver vai sastāv no ACVN/AĢIN: tas būs atkarīgs no attiecīgā nolīguma satura un darbības jomas. Ģeogrāfisko norādi aizsargā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko parakstījušas vienīgi dalībvalstis Saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem, kas attiecas uz ACVN/AĢIN, aizsardzību nepiemēro ģeogrāfiskajām norādēm atbilstoši nolīgumiem, kuri noslēgti starp divām dalībvalstīm (sk. doktrīnu 08.09.2009. spriedumā, C-478/07, “Bud”, ko Birojs pēc analoģijas piemēro ACVN/AĢIN vīniem un spirtotajiem dzērieniem). Šādi nolīgumi ir lieki un tiem nav juridiska spēka. Kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, ko parakstījušas vienīgi dalībvalstis ar trešām valstīm (jo īpaši Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību



un to starptautisko reģistrāciju), kā arī vienīgi absolūto atteikuma pamatojumu pārskatīšanas kontekstā, ES nav šo nolīgumu līgumslēdzēja puse un tie ES neuzliek nekādus pienākumus (sk. pēc analoģijas 14.10.1980. spriedumu, 812/79, 9. punkts).

2.10 KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts

2.10.1 Ievads KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro KPZ, kuras ir pretrunā nosacījumiem, kurus piemēro lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem/aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ACVN/AĢIN), kuras reģistrētas ES līmenī. Proti, saskaņā ar šo apakšpunktu KPZ atsaka, ja KPZ ietver vai sastāv no lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ACVN/AĢIN, kura ir reģistrēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/20125, ar nosacījumu, ja situācija atbilst vienai no šajā regulā aprakstītajiem gadījumiem. Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1151/2012 ACVN/AĢIN attiecas uz produktiem, starp kuru ģeogrāfisko izcelsmi un konkrētās preces vai pārtikas produkta īpašībām pastāv cieša saikne. Proti, “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura: 1) izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos — valstī, vai konkrētā vietā; 2) kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar

tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru; un 3) visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura: 1) izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā; 2) konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā

ģeogrāfisko izcelsmi; un 3) vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. ACVN ir termins, ko lieto, lai apzīmētu pārtikas produktus, kas ražoti, apstrādāti un sagatavoti konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, izmantojot atzītu tehnoloģisko kompetenci (“know-how”). AĢIN norāda uz saikni ar apgabalu vismaz vienā produkta ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmā. Tāpēc ACVN ir ciešāka saikne ar apgabalu. Tomēr šī atšķirība neietekmē aizsardzības apjomu, kas ir vienāds gan ACVN, gan AĢIN gadījumā. Tas nozīmē, ka KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts vienādā mērā attiecas uz visiem nosaukumiem, kuru lietošanu reglamentē Regula (ES) Nr. 1151/2012, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti kā ACVN vai AĢIN. Aizsardzību ACVN/AĢIN piešķir, lai panāktu, ka šie nosaukumi tiek lietoti godprātīgi, un lai novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus (sk. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 29. apsvērumu).

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par

lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes sistēmām, kura tika aizstāta un atcelta ar Regulu (EK) Nr. 510/2006.



Šajā sakarā ir arī jāatzīmē, ka jēdzieni ACVN un AĢIN atšķiras no “vienkāršām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Kas attiecas uz pēdējām, nav tiešas saiknes starp produkta īpašu kvalitāti, reputāciju vai citu īpašību un tā konkrēto ģeogrāfisko izcelsmi, tāpēc tā neietilpst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punkta piemērošanas apjomā (sk. 07.11.2000. spriedumu, C-312/98, “Haus Cramer”, 43. un 44. punkts). Piemēram, “Queso Manchego” ir ACVN sieram, jo tas apzīmē produktu ar noteiktām īpašībām, kas atbilst ACVN definīcijai. Taču “Queso de Alicante” (“vienkārša ģeogrāfiskā norāde") nevar būt ne ACVN, ne AĢIN, jo tai nav tādu īpašību un tā neatbilst tādām prasībām. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 14. panta 1. punktu:

ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrāciju, kuras lietojums būtu pretrunā 13. panta 1. punktam un kura attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkts nosaka situācijas, kad tiek pārkāptas tiesības, kas izriet no ACVN/AĢIN, t. i., i) tiešs vai netiešs ACVN/AĢIN komerciāls lietojums; ii) ļaunprātīga lietošana, atdarināšana vai atsaukšanās uz tiem; iii) cita maldinoša prakse. Ir nepieciešami trīs kumulatīvi nosacījumi, lai varētu piemērot KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu:

attiecīgajiem ACVN/AĢIN jābūt reģistrētiem ES līmenī saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1151/2012 noteikto procedūru (sk. 2.10.2.1. punktu);

lietojot KPZ, kuru veido vai kas ietver lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ACVN/AĢIN, ir jāizveidojas vienai no situācijām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktā (sk. 2.10.2.2. punktu);

KPZ pieteikumā ir jābūt iekļautām precēm, kas ir identiskas vai “salīdzināmas ar” precēm, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN (sk. 2.10.2.3. punktu).

Saistībā ar šiem trim nosacījumiem tālāk ir sniegtas atsauces, proti: i) kuri ACVN/AĢIN izraisīs pieprasījumu saskaņā ar 7. panta 1 punkta k) apakšpunktu; ii) kādiem ir jābūt apstākļiem, lai KPZ, kura ietver vai sastāv no ACVN/AĢIN, varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktu; iii) KPZ pieteikumā ietvertās preces, kuras ietekmē ACVN/AĢIN piešķirtā aizsardzība. Visbeidzot, tālāk ir arī sniegta atsauce, kā iespējams ierobežot preces, lai atsauktu pieprasījumu.

2.10.2 KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkta piemērošana 2.10.2.1 Attiecīgie ACVN/AĢIN KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro, ja ACVN/AĢIN ir reģistrēta (ES dalībvalstī vai trešā valstī) saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1151/2012 noteikto procedūru.



Saistībā ar trešo valstu ACVN/AĢIN, kuras aizsargā Eiropas Savienībā saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, sk. 2.10.3.2. punktu. Attiecīgo informāciju par ACVN/AĢIN, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, var atrast Komisijas datubāzē “DOOR”, kas pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/quality/door/list.html. Aizsardzību piešķir vienīgi tādam ACVN/AĢIN nosaukumam, kāds ir reģistrēts (sk. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktu), un tā ipso iure neattiecas uz apakšreģionu, mazāku pārvaldes vienību, vietējo administratīvo teritoriju vai apvidu nosaukumiem ACVN/AĢIN jomā. Šajā sakarā ir jānodala Vispārējās tiesas doktrīna 11.05.2010. spriedumā, T-237/08, “Cuvée Palomar”, un pašreizējais tiesiskais regulējums. Šis spriedums attiecas uz dalībvalstu piekritības sistēmu attiecībā uz ģeogrāfiskajam norādēm vīniem, kura pastāvēja saskaņā ar iepriekšējo Regulu (EK) Nr. 1493/1999, bet vairs nav spēkā. No otras puses, tirdzniecības nolīgumiem, ko ES parakstījusi ar trešām valstīm, parasti ir pievienoti saraksti ar ES līmenī reģistrētajiem ACVN/AĢIN, kas jāaizsargā arī attiecīgajās trešās valstīs (sk. 11.05.2010. spriedumu, T-237/08, “Cuvée Palomar”, 104.–108. punkts, un 19.06.2013. lēmumu, R 1546/2011-4, “FONT DE LA Figuera”). Tomēr ekspertam nevajadzētu izmantot šos sarakstus atsaucei, meklējot informāciju par ES ACVN/AĢIN, bet gan izmantot iepriekš minētās datubāzes. Pirmkārt, saraksti ar ES ACVN/AĢIN, kas jāaizsargā ārzemēs, katrā nolīgumā var atšķirties atkarībā no to satura. Otrkārt, nolīgumu pielikumus parast groza un atjaunina, izmantojot “vēstuļu apmaiņu”. KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro tikai tiem ACVN/AĢIN, kas tika pieteiktas pirms KPZ un kas KPZ ekspertīzes laikā ir reģistrētas. Datumi, kas jāņem vērā, nosakot preču zīmes un ACVN/AĢIN prioritāti, ir KPZ pieteikuma iesniegšanas datums (jeb tā sauktā Parīzes Konvencijas prioritāte, ja pieprasīta) un datums, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ACVN/AĢIN aizsardzību. Tāpēc saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu pieprasījums netiks iesniegts, ja pieteikums ACVN/AĢIN aizsardzībai tika iesniegts pēc KPZ pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja piemērojams). Precīzu pieteikuma iesniegšanas datumu ACVN/AĢIN reģistrācijai var uzzināt datubāzē “DOOR”. Neraugoties uz iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā to, ka ļoti daudzu ACVN/AĢIN pieteikumu sagatavošana parasti tiek galīgi pabeigta tikai reģistrācijas gaitā, pieprasījums tiks izteikts, ja ACVN/AĢIN pieteikums tika iesniegts pirms KPZ pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja piemērojam), bet vēl nav reģistrēts KPZ pieteikuma izskatīšanas brīdī. Ja KPZ pieteicējs apgalvos, ka attiecīgais ACVN/AĢIN vēl nav reģistrēts, lietas izskatīšana tiks apturēta līdz brīdim, kad būs zināms ACVN/AĢIN reģistrācijas procedūras iznākums. 2.10.2.2 Situācijas, kad piemēro Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktu KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro (ja eksistē arī pārējie nosacījumi) šādos gadījumos: 1) ja KPZ sastāv tikai no ACVN/AĢIN (“tieša lietošana”);

http://ec.europa.eu/agriculture/quality/door/list.html



2) ja KPZ ietver visu ACVN/AĢIN papildus citiem vārdiskiem vai grafiskiem elementiem (“tieša vai netieša lietošana”);

3) ja KPZ ietver vai sastāv no ACVN/AĢIN atdarinājuma vai aplinku norādījuma; 4) ja ir citas maldinošas norādes un prakse; 5) ja ACVN/AĢIN ir reputācija. KPZ sastāv tikai no ACVN/AĢIN (“tieša lietošana”) Šis ir ACVN/AĢIN “tiešās lietošanas" gadījums, kad Kopienas preču zīme sastāv tikai no ACVN/AĢIN nosaukuma. Piemēri


DRESDNER CHRISTSTOLLEN

(DE/PGI/005/0704)


(Kolektīva KPZ Nr. 262 949)

PROSCIUTTO DI PARMA

(IT/PDO/0117/0067)

PROSCIUTTO DI PARMA

(Kolektīva KPZ Nr. 1 116 458)

Ja preču zīme sastāv tikai no ACVN/AĢIN, KPZ var piemērot KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo tiek uzskatīts, ka zīme apraksta attiecīgo preču ģeogrāfisko izcelsmi. Tas nozīmē, ka eksperta pieprasījums vienlaicīgi veidos absolūtos atteikuma pamatojumus gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šim nosacījumam ir izņēmums saskaņā ar KPZR 66. panta 2. punktu, ja KPZ ir kolektīva preču zīme, un noteikumi, kas reglamentē tās lietošanu, iekļauj datus, kas paredzēti 67. panta 2. punktā (pretējas situācijas gadījumā, kad iesniegts individuālas preču zīmes pieteikums, sk. 07.03.2006. lēmumu R-1073/2005-1, “TEQUILA”, 15. punkts). Ja attiecīgo preču ierobežošana (lai nodrošinātu atbilstību ACVN/AĢIN specifikācijām) ir parastais veids, kā atsaukt pieprasījumu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu (sk. 2.10.2.3. punktu), šādam ierobežojumam nav nozīmes saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Piemēram, pret KPZ, ko veido vārdi “PROSCIUTTO DI PARMA” un kura pieteikta attiecībā uz gaļu, pieprasījums tiks iesniegts gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, gan saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo zīme sastāv vienīgi no ACVN “Prosciutto di Parma”, kas ir aizsargāts gaļas produktiem, proti, īpaša veida šķiņķim, un tāpēc tā ir aprakstoša. Ja preces tiktu ierobežotas un iekļautu vienīgi šķiņķi, kas atbilst ACVN “Prosciutto di Parma” specifikācijām, pieprasījums, kas iesniegts atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktam, tiktu atsaukts, taču preču zīme joprojām ir aprakstoša un pret to var iesniegt pieprasījumu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja vien tā netiktu pieteikta reģistrācijai kā kolektīva preču zīme, kas atbilst KPZR 67. panta 2. punktam. KPZ ietver visu ACVN/AĢIN papildus citiem vārdiskiem vai grafiskiem elementiem (“tieša vai netieša lietošana”) Šis arī ir ACVN/AĢIN “tiešās lietošanas" gadījums, kad KPZ atveido ACVN/AĢIN nosaukumu kopā ar citiem elementiem.



Tālāk sniegti to KPZ piemēri, kurām piemēro KPZR 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, jo tās pilnībā atveido ACVN/AĢIN.


PROSCIUTTO DI PARMA

(IT/PDO/0117/0067)

CONSORZIO DEL PROSCIUTTO DI PARMA

(KPZ Nr. 6 380 141)


(DE/PGI/005/0704)

(KPZ Nr. 5 966 668)

PARMIGIANO REGGIANO

(IT/PDO/0117/0016)

(KPZ Nr. 6 380 141)

WELSH BEEF

(UK/PGI/0005/0057)

(KPZ Nr. 10 513 729)

Saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu nav būtiski, vai kāds cits vārds vai grafiskie elementi varētu nodrošināt preču zīmes atšķirtspēju. Apzīmējumu var pieņemt kopumā saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un pret to var iesniegt pieprasījumu (tāpat kā iepriekš aprakstītajos gadījumos) saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu. ACVN/AĢIN iespējams “netieši lietot”, piemēram, iekļaujot ACVN/AĢIN kombinētā preču zīmē (piemēram, etiķetes attēlā) un atveidojot to mazākiem burtiem kā informāciju par produkta izcelsmi vai veidu vai kā ražotāja adreses daļu. Šādos gadījumos pieprasījums būs jāiesniedz neatkarīgi no ACVN/AĢIN (ja redzama) novietojuma vai ACVN/AĢIN burtu lieluma preču zīmē kopumā.




WELSH LAMB

(UK/PGI/0005/0081)

(KPZ Nr. 11 927 472)

QUESO MANCHEGO

(ES/PDO/0117/0087)

(KPZ Nr. 5 582 267)

KPZ sastāv no vai ietver ACVN/AĢIN atdarinājumu vai aplinku norādījumu Jēdzieni “atdarinājums” vai “aplinku norādījums” nav definēti ne KPZR, ne Regulā (ES) Nr. 1151/2012. Lielā mērā šie jēdzieni ir cieši saistīti. Tiesa atzina, ka “aplinku norādījums” attiecas uz “situāciju, kurā jēdziens, kas lietots produkta apzīmēšanai, ietver aizsargātā nosaukuma daļu tādā veidā, ka tad, kad patērētājs saskaras ar produkta nosaukumu, viņš iedomājas produktu, kura nosaukums ir aizsargāts” (04.03.1999. spriedums C-87/97, “Cambozola”, 25. punkts, un 26.02.2008. spriedumu, C-132/05, 44. punkts). Iepriekš minētais nozīmē, ka var būt aplinku norādījums, ja KPZ atveido ACVN/AĢIN daļu, piemēram, (vienu no tās) ģeogrāfiski nozīmīgajiem vārdiskajiem elementiem (kas nav vispārīgā nozīmē lietots vispārīgs jēdziens) vai pat vārda daļu, piemēram, atpazīstamu vārda sakni vai izskaņu (piemēri ir minēti tālāk). Bez tam Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts aizsargā ACVN/AĢIN “pret ļaunprātīgu lietošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots”, “atdarinājums” vai tamlīdzīgi vārdi” (izcēlums pievienots); proti, pat tad, ja patērētāji netiek maldināti. Ģenerāladvokāts uzskata (17.12.1998. atzinums, C-87/97, “Cambozola”, 33. punkts), ka “jēdziens “aplinku norādījums” ir objektīvs, tāpēc nav jāpierāda, ka zīmes īpašnieks ir gribējis radīt asociācijas ar aizsargāto nosaukumu”. Šajā sakarā un KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkta vajadzībām Birojs izvērtēs tālāk aprakstītās situācijas vienlīdz objektīvi, neņemot vērā KPZ pieteicēja patieso nodomu.



Turklāt Birojs uzskata, ka termini “atdarinājums” un “aplinku norādījums” būtībā apzīmē vienu un to pašu. Preču zīme “atdarina” (imitē, atveido elementus u. t. t.), tāpēc rodas asociācijas ar precēm, kas apzīmētas ar ACVN/AĢIN (tās tiek atsauktas atmiņā). Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv ACVN aplinku norādījums vai atdarinājums, ja: a) KPZ ietver ACVN/AĢIN ģeogrāfiski nozīmīgu daļu (kas nav vispārīgā nozīmē

lietots vispārīgs jēdziens); b) KPZ ietver līdzvērtīgu īpašības vārdu/lietvārdu, kas norāda uz to pašu

ģeogrāfisko izcelsmi; c) ACVN/AĢIN ir tulkota; d) KPZ ietver ar konkrēto ģeogrāfisko vietu nesaistītu apzīmējumu papildus

ACVN/AĢIN vai tās aplinku norādījumam. KPZ ietver daļu no ACVN/AĢIN Tiesa uzskata (04.03.1999. spriedums, C-87/97, “Cambozola”, un 26.02.2008. spriedums, C-132/05, citēti iepriekš), ka KPZ ir jāliek patērētājam iedomāties produktu, kura nosaukums ir aizsargāts. Tiesa arī norādījusi, ka “ir iespējams (..) izraisīt asociāciju ar aizsargātu nosaukumu pat tad, ja nepastāv sajaukšanas iespējamība starp attiecīgajiem produktiem” (04.03.1999. spriedums, C-87/97, “Cambozola”, 26. punkts). Jāatzīmē, ka aplinku norādījumu neizvērtē tāpat kā sajaukšanas iespējamību (sk. ģenerāladvokāta 17.12.1998. atzinumu, C-87/97, “Cambozola”, 37. punkts). Ir jānosaka saikne starp produktu, kura nosaukums ir aizsargāts. Tāpēc aplinku norādījumu iespējamība netiks analizēta saskaņā ar principiem, kas noteikti EST 11.11.1997. spriedumā, C-251/95, “Sabèl”. Kā norādīts iepriekš, par aplinku norādījumu uzskata ne tikai to, ka KPZ ietver (vienu) no ACVN/AĢIN ģeogrāfiski nozīmīgu(-s) vārdisku(-s) elementu(-s) (pretstatā vispārīgiem), bet arī to, ja KPZ atveido citas ACVN/AĢIN daļas, piemēram, raksturīgu vārda sakni vai izskaņu.


CHIANTI CLASSICO

(IT/PDO/0005/0108)

(KPZ Nr. 9 567 851)

Vārds “chianti” ir ACVN “Chianti Classico” aplinku norādījums. (R 1474/2011-2, “AZIENDA OLEARIA CHIANTI”, 14.–15. punkts)




GORGONZOLA

(IT/PDO/0017/0010)

CAMBOZOLA

“... patiesi rodas asociācija ar aizsargāto nosaukumu, jo vārdam, kas lietots produkta apzīmēšanai, ir tāds pats zilbju skaits un abu vārdu izskaņu veido divas vienādas zilbes, tādējādi vārdi ir gan fonētiski, gan vizuāli ļoti līdzīgi."

(C-87/97, 27. punkts)

NÜRNBERGER BRATWÜRSTE/NÜRNBERGER

ROSTBRATWÜRSTE

(DE/PGI/0005/0184)

NUERNBERGA

(KPZ Nr. 9 691 577)

“tā kā apzīmējumi ir fonētiski līdzvērtīgi, apzīmējums NUERNBERGA tiks uztverts kā ģeogrāfiskā norāde Nürnberger"

(R 1331/2011-4, “NUERNBERGA”,

12. punkts)

Ja ACVN/AĢIN ietver vai izraisa asociācijas ar produkta nosaukumu, kuru uzskata par vispārīgu, aizsardzība uz šo vispārīgo elementu neattiecas (sk. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta beigas un 12.09.2012. spriedumu, T-291/03, “Grana Biraghi”, 58. un 60. punkts). Piemēram, AĢIN “Maçã de Alcobaça” un AĢIN “Jambon d'Ardenne” ir labi zināms, ka vārds “maçã” (“ābols” portugāļu valodā) un vārds “jambon” (“šķiņķis” franču valodā) ir lietoti kā vispārīgi jēdzieni, tāpēc tiem nepiemēro aizsardzību. Tādējādi pieprasījums netiks iesniegts tikai tāpēc vien, ka KPZ ir iekļauti vispārīgi jēdzieni, kas ir daļa no ACVN/AĢIN. Tāpat jāatzīmē, ka vārdi “camembert” un “brie” ir vispārīgi jēdzieni (sk. 26.02.2008. spriedumu, C-132/05, 36. punkts). Citi piemēri ir “cheddar” un “gouda” (sk. Regulu (EK) Nr. 1107/96, zemsvītras piezīmes saistībā ar ACVN “West Country farmhouse Cheddar” un “Noord-Hollandse Gouda”). Tāpēc šādā gadījumā pieprasījums netika iesniegts:


(nav, jo “camembert” nav ģeogrāfiska norāde, bet gan vispārīgs jēdziens)

(KPZ Nr. 7 389 158)

Ja, izmantojot standarta vārdnīcas definīciju, ir iespējams noteikt, ka ACVN/AĢIN iekļautais elements ir vispārīgs, noteicošais ir sabiedrības viedoklis ACVN/AĢIN izcelsmes valstī. Piemēram, aplūkojot iepriekš citētos gadījumus, tas, ka Portugāles patērētāji uztver vārdu “maçã”, bet Francijas patērētāji uztver vārdu “jambon” kā vispārīgu jēdzienu, ir pietiekams pamatojums, lai secinātu, ka tie ir vispārīgi, neskatoties uz to, vai to sapratīs sabiedrība citās Eiropas Savienības daļās. Turpretī, ja parastā standarta vārdnīcā nav atrodama vārda definīcija, tas, vai vārds ir lietots vispārīgā nozīmē, ir jāvērtē, piemērojot Tiesas noteiktos kritērijus (sk.



26.02.2008. spriedumu, C-132/05, un 12.09.2007. spriedumu, T-291/03, “Grana Biraghi”), piemēram, attiecīgos valstu un ES tiesību aktus, to, kā sabiedrība uztver konkrēto jēdzienu, kā arī to, kā attiecīgais produkts tiek laists apgrozībā. Visbeidzot, dažos gadījumos KPZ var vienlaikus tieši/netieši lietot vai izraisīt asociācijas ar vairāk nekā vienu ACVN/AĢIN, piemēram, ja KPZ ietver elementu (kas nav vispārīgs), kurš ir iekļauts vairākos ACVN/AĢIN.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīme Paskaidrojums

Amarene Brusche di Modena

(KPZ Nr. 11 338 779)

KPZ iekļauj elementu “MODENA”, kas izraisa

asociācijas ar visiem ACVN/AĢIN, kas ietver vārdu “MODENA".

Aceto Balsamico di Modena

Aceto balsamico tradizionale di Modena

Cotechino Modena

Zampone Modena

Prosciutto di Modena

Gadījumā, ja KPZ ietver attiecīgas preces, pieprasījums jāsniedz pret visiem attiecīgajiem ACVN/AĢIN. Tomēr eksperts norādīs, ka pieprasījums nav atspēkojams, jo, ierobežojot preces, lai būtu iekļautas tikai tās preces, kas atbilst vienam vai visiem ACVN/AĢIN, neizbēgami tiktu izraisīts vēl viens pieprasījums saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, jo šāds ierobežojums nenovēršami un maldinoši apzīmētu preces, kuru ģeogrāfisko izcelsmi neapzīmē attiecīgais ACVN/AĢIN. Līdzvērtīgi īpašības vārdi/lietvārdi Līdzvērtīgu īpašības vārdu/lietvārdu lietošana, lai norādītu to pašu izcelsmi, veido ACVN/AĢIN aplinku norādījumu:



JAGNIĘCINA PODHALAŃSKA

(PL/PGI/0005/00837)

JAGNIĘCINA Z PODHALA Īpašības vārds ACVN → lietvārds KPZ

MEL DO ALENTEJO

(PT/PDO/0017/0252)

MEL ALENTEJANA Lietvārds ACVN → īpašības vārds KPZ

SCOTTISH WILD SALMON

(GB/PGI/0005/00863)

WILD SALMON FROM SCOTLAND

Īpašības vārds ACVN → lietvārds KPZ

Tulkoti ACVN/AĢIN Līdzīgi pastāv ACVN/AĢIN aplinku norādījums vai atdarinājums, ja KPZ ietver vai sastāv no visas ACVN/AĢIN vai tās daļas tulkojuma kādā no ES valodām.



ACVN/AĢIN Kopienas preču zīme (izdomāts piemērs)

Paskaidrojums

PÂTES D'ALSACE

(FR/PGI/0005/0324)

ALSATIAN PASTA Tiks uzskatīts, ka KPZ, kas iekļauj frāzi “Alsatian Pasta”, izraisa asociācijas ar AĢIN “Pâtes d'Alsace".

Preču zīmes, kas sastāv no šiem vārdiem, jāatsaka saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, nevis tikai ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu . Izteicieni, ko lieto papildus vietas norādei Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu ACVN/AĢIN aizsargā pat tad, “ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātajam nosaukumam (..) ir pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots”, “atdarinājums” ... vai tamlīdzīgi vārdi”. Tāpēc fakts, ka KPZ atveidotie ACVN/AĢIN vai to aplinku norādījumi ir papildināti ar šiem izteicieniem, nav iemesls, lai nepiemērotu KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja sabiedrība tiek informēta par produkta faktisko izcelsmi, pieprasījums joprojām tiks iesniegts saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu. Neraugoties uz to, preču zīme būs maldinoša saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, jo pastāv pretruna starp precēm (kuras ierobežotas ar konkrētu ACVN/AĢIN) un preču zīmes sniegto informāciju (ka preces nav “īstie” ACVN/AĢIN produkti), kas neizbēgami liktu iesniegt nākamo pieprasījumu saskaņā ar 7. pantu.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīme (izdomāts piemērs)

Paskaidrojums

FETA

(EL/PDO/0017/0427)

GREEK STYLE PLAIN FETA

ARABIAN FETA

Tiks uzskatīts, ka KPZ, kura ietver izteicienus, piemēram, “Greek Style Plain Feta” vai “Arabian Feta”, izraisīs asociācijas ar ACVN “Feta” pat tad, ja tās mērķis ir informēt, ka attiecīgais produkts nav siers, kas apzīmēts ar “īsto ACVN Feta”.

Nav nozīmes tam, kur atrodas pieteicēja juridiskā adrese, lai novērtētu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 1. punkts nosaka, ka aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu. Tādējādi, ja preces atbilst attiecīgajai ACVN/AĢIN specifikācijai (kas tiek nodrošināts, attiecīgi ierobežojot preces), nav nozīmes, kur atrodas KPZ pieteikumā norādītā pieteicēja juridiskā adrese. Piemēram, uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir reģistrēta Lietuvā, var piederēt rūpnīca Spānijā, kurā ražo produktus, kas atbilst ACVN “Chorizo de Cantimpalos” specifikācijai.



Citas maldinošas norādes un prakse Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts aizsargā ACVN/AĢIN pret vairākām viltus vai maldinošām norādēm par produkta izcelsmi, veidu vai būtiskām īpašībām. Lai gan ļoti daudz nosaka katra atsevišķa gadījuma īpatnības un tāpēc katrs no šādiem gadījumiem ir jāizvērtē atsevišķi, KPZ var uzskatīt par maldinošu, ja tā, piemēram, ietver grafiskus elementus, kas parasti asociējas ar konkrēto ģeogrāfisko teritoriju (piemēram, slaveni vēsturiski pieminekļi) vai, ja tā atveido produkta īpatnējo formu. Iepriekš minētais jāinterpretē ierobežojoši: tas attiecas vienīgi uz tām KPZ, kuras attēlo plaši pazīstamus un specifiskus tēlus, ko parasti uzskata par tās konkrētās vietas simboliem, kura norādīta kā izcelsmes vieta tiem produktiem, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, vai atveido produkta specifisko formu, kas aprakstīta ACVN/AĢIN specifikācijās.



MOULES DE BOUCHOT DE LA BAIE DU MONT-SAINT-

MICHEL

(FR/PDO/0005/0547)

KPZ, kas iekļauj Monsenmišelas abatijas attēlu

Monsenmišelas abatijas attēls ir populārs simbols, kas raksturo Monsenmišelas pilsētu un salu, kura atrodas Normandijā. Šī attēla lietošanai attiecībā uz jūras veltēm, uz ko neattiecas ACVN “Moules de Bouchot de la Baie du Mont-Saint-Michel”, būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts.

QUESO TETILLA

(ES/PDO/0017/0088)

KTZ attēlo konusa formas sieru

Produkta specifiskā forma ir aprakstīta ACVN “Queso Tetilla” specifikācijās.

Ņemot vērā to, cik grūti ir noteikt grafiskos elementus, kuri varētu izraisīt asociācijas, jo īpaši, ja šāda saikne nav acīmredzama, šādos gadījumos Birojs galvenokārt paļausies uz trešo personu iesniegtajiem pieprasījumiem. ACVN/AĢIN reputācija Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu reģistrētus nosaukumus aizsargā, ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija. Šī aizsardzība attiecas pat uz dažādiem produktiem (sk. 12.06.2007. spriedumu apvienotajās lietās T-53/04 līdz T-56/04, T-58/04 un T-59/04, “Budweiser”, 176. punkts). Tomēr šādas aizsardzības apjomu jānosaka saskaņā ar Regulas 14. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, kas ierobežo preču zīmes atteikumu tikai attiecībā “uz tā paša tipa” produktiem. Tāpēc Birojs uzskata, ka, ņemot vērā to, ka tiek aplūkoti absolūtie atteikuma pamatojumi, ACVN/AĢIN aizsardzība aprobežojas ar identiskiem vai salīdzināmiem produktiem.



Tomēr saistībā ar KPZR 8. panta 4. punktu (sk. pamatnostādņu C daļas “Iebildumi” 4. sadaļu “Tiesības saskaņā ar KPZR 8. panta 4. punktu”) var paplašināt aizsardzības apjomu ACVN/AĢIN, kurām ir reputācija. 2.10.2.3 Attiecīgās preces Salīdzināmi produkti Pieprasījumus, kas balstīti uz KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var iesniegt vienīgi attiecībā uz konkrētām KPZ pieteikumā iekļautām precēm, proti, attiecībā uz tām, kas ir identiskas vai “salīdzināmas” ar tām, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN. Atšķirīgos jēdzienus, kas izmantoti Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. pantā un 14. pantā (attiecīgi “salīdzināmi produkti” un “tā paša tipa produkti”), Birojs uzskata par sinonīmiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu. Jēdziens salīdzināmas preces ir jāsaprot šauri, un tas nav atkarīgs no preču līdzīguma analīzes atbilstoši preču zīmju likumam. Tādējādi 29.09.1998. spriedumā C-39/97, “Canon”, noteiktie kritēriji nav obligāti jāievēro, lai gan daži no tiem var būt noderīgi. Piemēram, ņemot vērā to, ka ACVN/AĢIN mērķis ir norādīt ģeogrāfisko izcelsmi un specifiskas produkta īpašības, daži kritēriji, piemēram, produkta veids vai sastāvs, ir svarīgāki nekā, piemēram, tas, vai starp precēm pastāv papildinoša saikne vai ne. Turklāt EST (14.07.2011. spriedums apvienotajās lietās C-4/10 un C-27/10, “BNI Cognac”, 54. punkts) ir uzskaitījusi šādus kritērijus, lai noteiktu, vai preces ir salīdzināmas:

vai tām ir kopīgas objektīvas īpašības (piemēram, izstrādes metode, produkta izskats vai to pašu izejvielu izmantošana);

vai, no relevantās sabiedrības daļas viedokļa, tās tiek patērētas lielākoties vienādos apstākļos;

vai tās tiek izplatītas, izmantojot tos pašus kanālus un atbilstoši līdzīgiem tirdzniecības noteikumiem.

Lai gan šajās pamatnostādnēs nav iespējams uzskaitīt visus iespējamos scenārijus, tālāk sniegti daži salīdzināmu produktu piemēri.


Īpaša gaļa un īpaši gaļas izstrādājumi Jebkāda gaļa un jebkādi gaļas izstrādājumi

(R 659/2012-5, 14.–17. punkts)

Piens Siers un citi piena produkti

Svaigi augļi

Konservēti, saldēti, žāvēti un vārīti augļi (želejas, ievārījumi un kompoti nav “salīdzināmi produkti", bet augļi, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, var būt komerciāli nozīmīga sastāvdaļa, sk. tālāk tekstā “Produkti, ko izmanto kā sastāvdaļas”).




Svaigi dārzeņi

Konservēti, saldēti, žāvēti un vārīti dārzeņi (želejas, ievārījumi nav “salīdzināmi produkti”, bet dārzeņi, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, var būt komerciāli nozīmīga sastāvdaļa, sk. tālāk tekstā “Produkti, ko izmanto kā sastāvdaļas").

Preču saraksta ierobežošana Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 1. punktu “aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo produktus, kuri atbilst attiecīgajai specifikācijai”. Pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var atsaukt, ja attiecīgais preču saraksts tiek ierobežots tā, lai tas atbilstu konkrētā ACVN/AĢIN specifikācijām. Preču saraksta ierobežošana ir sarežģīts uzdevums, kas lielā mērā varētu būt atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma izskatīšanas.

Tā paša tipa produkti, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, ir jāierobežo, lai nodrošinātu atbilstību ACVN/AĢIN specifikācijām. Pareizs formulējums ir “[produkta nosaukums] atbilst [ACVN/AĢIN “X”] specifikācijām". Neviens cits formulējums nebūtu jāierosina vai jāatļauj lietot. Nav pieņemami tādi ierobežojuma formulējumi kā “[produkta nosaukums] ar [ACVN/AĢIN “X”]” vai “[produkta nosaukums], kura izcelsmes vieta ir [vietas nosaukums]”.

ACVN/AĢIN Kopienas preču zīmē Pieņemams preču saraksts

WELSH BEEF

(UK/PGI/0005/0057)

Liellopu gaļa, kas atbilst AĢIN “Welsh Beef” specifikācijām

Datubāzē “DOOR” var atrast informāciju par produktu kategoriju, kas ietver produktus, uz kuriem attiecas konkrētais ACVN/AĢIN. Šajā datubāzē arī var uzzināt, kādi tieši produkti ir iekļauti, iepazīstoties ar pieteikuma dokumentu, kas pievienots publikācijai Oficiālajā Vēstnesī.

Produktu kategorija, kas ietver produktus, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN, ir jāierobežo, lai tā apzīmētu tieši tos produktus, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN un kuri atbilst to specifikācijām.


Oriģinālā specifikācija (kas nav pieņemama)


Paskaidrojums

WELSH BEEF

(UK/PGI/0005/0057) Gaļa

Liellopu gaļa, kas atbilst AĢIN “Welsh

Beef”

specifikācijām

“Gaļa” ietver produktus (piemēram, cūkgaļu), kas neatbilst attiecīgā ACVN/AĢIN specifikācijām, kas attiecas uz konkrēto produktu, t. i., “liellopu gaļu”.






Paskaidrojums

POMME DU LIMOUSIN

(FR/PDO/0005/0442

Augļi

Āboli, kas atbilst ACVN “Pomme du

Limousin”

specifikācijai

Kategorija “augļi” ietver produktus, piemēram, bumbierus vai persikus, kuri neatbilst ACVN specifikācijai, kas attiecas tikai uz āboliem.

Salīdzināmi produkti ir tikai tie produkti, kas ietilpst to salīdzināmo produktu kategorijā, uz kuriem attiecas ACVN/AĢIN.




Paskaidrojums

POMME DU LIMOUSIN

(FR/PDO/0005/0442

Konservēti, saldēti, žāvēti un vārīti augļi

Konservēti, saldēti, žāvēti un vārīti āboli,

augļi, kas atbilst ACVN “Pomme du

Limousin” specifikācijai

“Konservēti, saldēti, žāvēti un vārīti augļi” ietver produktus, kas izgatavoti no citiem augļiem, kuri neatbilst ACVN specifikācijai, kas attiecas tikai uz āboliem. Jāatzīmē, ka ierobežojums nedrīkst attiekties tikai uz “āboliem”.

Varētu būt gadījumi, kad pieprasījumu nevar atspēkot, ierobežojot preču sarakstu, piemēram, ja pieteiktās preces, lai gan ir “salīdzināmas”, neiekļauj produktu, uz ko attiecas ACVN/AĢIN (piemēram, ja AĢIN attiecas uz “sieru”, bet preču zīme pieteikta uz “pienu”).

Produkti, ko izmanto kā sastāvdaļas: ja preces, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN, var izmantot kā komerciāli nozīmīgu sastāvdaļu (tādā nozīmē, ka tā var noteikt galvenā produkta izvēli) kādā no precēm, kas iekļautas KPZ pieteikumā, tiks pieprasīts ierobežojums. Tas tiek darīts tāpēc, ka Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka aizsardzības apjoms tiek paplašināts ACVN/AĢIN, kas reģistrēta konkrētam produktam, “ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa”.




Paskaidrojums

POMME DU LIMOUSIN

(FR/PDO/0005/0442)

Ievārījumi un kompoti

Ābolu ievārījumi un kompoti, kas atbilst ACVN “Pomme du

Limousin” specifikācijām

Augļi ir galvenā ievārījumu un kompotu sastāvdaļa.

PROSCIUTTO DI PARMA

(IT/PDO/0117/0067)

Picas

Picas ar šķiņķi, kas atbilst ACVN

“Prosciutto di Parma” specifikācijām

Šis picas garnējums ir galvenā picas sastāvdaļa, kas nosaka patērētāja izvēli.

Ierobežojums nav nepieciešams, ja preces, uz kurām attiecas ACVN/AĢIN, tiek izmantotas kā konkrēto preču papildu sastāvdaļas, kas nav komerciāli nozīmīgas.




Oriģinālā specifikācija Pieņemams preču

saraksts Paskaidrojums

ACEITE DE LA ALCARRIA

(ES/PDO/0005/0562)

Konditorejas izstrādājumi Konditorejas izstrādājumi

Preces nav jāierobežo tikai tāpēc, ka konkrēto preču izgatavošanā tiek izmantota eļļa. “Eļļa" ir papildu sastāvdaļa, kas nav komerciāli nozīmīga.

2.10.3 ACVN/AĢIN, kuras neaizsargā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1151/2012 2.10.3.1 ACVN/AĢIN, ko aizsargā valsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm Tiesa ir noteikusi (08.09.2009. spriedumā, C-478/07, “Bud”), ka ES aizsardzības sistēmai, ko piemēro lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ACVN/AĢIN, kura izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 (kas toreiz bija spēkā), ir “izsmeļošs raksturs”. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 9. pants nosaka, ka:

dalībvalsts — vienīgi pārejas laikā — var nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot ar dienu, kad pieteikums iesniegts Komisijai. Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu. Šie dalībvalstu veiktie pasākumi rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.

Šis nosacījums atbilst tās pašas regulas 24. apvērumam, kurā teikts: lai cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm varētu piemērot aizsardzību dalībvalstu teritorijās, tie būtu jāreģistrē vienīgi Savienības līmenī. Sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums šādai reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

Turklāt ir jāiekļauj atsauce arī uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību. Minētās regulas (kas bija spēkā vispirms un ko atcēla ar Regulu (EK) Nr. 510/2006) 17. panta 1. punktā bija noteikts, ka dalībvalstīm bija “jādara zināms Komisijai, kurus no to likumīgi aizsargātajiem nosaukumiem (..) tās vēlas reģistrēt” saskaņā ar šo regulu. Papildus 3. punktā bija noteikts, ka dalībvalstis var “saglabāt saskaņā ar 1. punktu paziņoto nosaukumu valsts aizsardzību līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju” (sk. šajā sakarā 04.03.1999. spriedumu, C-87/97, “Cambozola”, 18. punkts). Tā rezultātā lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu iepriekšējā aizsardzība valsts līmenī tika pārtraukta pēc tam, kad minētās ģeogrāfiskās norādes tika reģistrētas ES līmenī. Šāda veida produktu ģeogrāfiskajām norādēm, kurām iepriekš piemēroja aizsardzību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, nepiemēro KPZR 7. panta 1. punkta



k) apakšpunktu. Līdz ar to tās pašas par sevi un vienīgi šī iemesla dēļ nevar būt par atteikuma pamatojumu atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktam, ja vien tās nav reģistrētas arī ES līmenī. Tāpēc, piemēram, ja trešā puse apgalvo, ka KPZ ietver vai sastāv no lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās norādes, kas iepriekš tika reģistrēta valsts līmenī kādā no ES dalībvalstīm, eksperts pārbaudīs, vai šāda ģeogrāfiskā norāde ir reģistrēta arī ES līmenī kā ACVN/AĢIN. Ja tā nebūs, tiks uzskatīts, ka trešo personu apsvērumi neradīs nopietnas bažas attiecībā uz KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu. 2.10.3.2 Trešo valstu ACVN/AĢIN Tālāk aprakstītie gadījumi attiecas uz tādiem trešo valstu ACVN/AĢIN, kuras nav reģistrētas arī ES līmenī. Ģeogrāfisko norādi aizsargā vienīgi izcelsmes valstī atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunktu nepiemēro, jo trešo valstu ģeogrāfiskās norādes netiek atzītas un aizsargātas expressis verbis saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka TRIPS nolīguma noteikumi nerada situāciju, kad privātpersonas iegūst tiesības, uz kurām viņas varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar ES tiesību aktiem (14.12.2000. spriedums apvienotajās lietās C-300/98 un C-392/98, 44. punkts). Tomēr, ja KPZ ietver vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās norādes, ir jāizvērtē, vai KPZ var uzskatīt par aprakstošu un/vai maldinošu saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) un g) apakšpunktu atbilstoši šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem. Piemēram, ja trešā persona norāda, ka KPZ veido vārdi “Tea Murakami" (izdomāts piemērs), kas ir AĢIN saskaņā ar X valsts tiesību aktiem, KPZR 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts netiks piemērots iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ, taču ir jāizskata, vai attiecīgie ES patērētāji neuztvers KPZ kā aprakstošu un/vai maldinošu apzīmējumu. Ģeogrāfisko norādi aizsargā saskaņā ar nolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Savienība ES ar trešām valstīm ir parakstījusi vairākus tirdzniecības nolīgumus, kuri aizsargā ģeogrāfiskās norādes. Šie instrumenti parasti ietver ģeogrāfisko norāžu sarakstu, kā arī nosacījumus, kad starp tām un preču zīmēm izveidojas pretrunas. Tomēr katra nolīguma saturs un precizitātes pakāpe atšķiras. Trešo valstu ģeogrāfiskās norādes aizsargā ES līmenī pēc tam, kad ir stājies spēkā attiecīgais nolīgums. Šajā sakarā pastāvīgā judikatūra nosaka, ka ES ar trešām valstīm noslēgtā nolīguma noteikumus uzskata par tieši piemērojamiem, ja, ņemot vērā nolīguma formulējumu, mērķi un būtību, var secināt, ka tā noteikumi paredz skaidru, precīzu un beznosacījuma pienākumu, kurš tā izpildes vai seku ziņā nav atkarīgs no jebkāda vēlāka akta pieņemšanas (14.12.2000. spriedums apvienotajās lietās C-300/98 un C-392/98, 42. punkts). Trešo valstu piešķirtās aizsardzības apjoms šīm AĢIN ir noteikts attiecīgā nolīguma noteikumos. Ja agrāk noslēgtajos nolīgumos (jo īpaši saistībā ar vīniem un spirtotajiem dzērieniem) parasti bija iekļauti vienīgi vispārīgi noteikumi, nesenākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos attiecības starp preču zīmēm un AĢIN regulē nosacījumi, kas ir līdzīgi tiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. un 14. pantā (sk.,



piemēram, “Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses", 210. un 211. pants, OV L 354, 21.12.2012.). Ņemot vērā iepriekš minēto, KPZ, kas ietver vai sastāv no trešās valsts ACVN/AĢIN, kura ir aizsargāta saskaņā ar nolīgumu, kuru parakstījusi ES (bet kura nav vienlaikus reģistrēta arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012), izvērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi atbilstoši īpašiem attiecīgā nolīguma būtiskajiem noteikumiem, lemjot par atteikumu reģistrēt preču zīmes, kas ir pretrunā noteikumiem, pamatojoties uz iepriekš minēto judikatūru. Pats apstāklis, ka trešās valsts ACVN/AĢIN ir aizsargāta ar šiem instrumentiem, automātiski nenozīmē, ka ir jāatsaka tāda KPZ, kura ietver vai sastāv no ACVN/AĢIN: tas būs atkarīgs no attiecīgā nolīguma satura un darbības jomas. Ģeogrāfisko norādi aizsargā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko parakstījušas vienīgi dalībvalstis Saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ACVN/AĢIN, aizsardzību nepiemēro ģeogrāfiskajām norādēm atbilstoši nolīgumiem, kuri noslēgti starp divām dalībvalstīm (08.09.2009. spriedums, C-478/07, “Bud”). Šādi nolīgumi ir lieki un tiem nav juridiska spēka. Kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, ko parakstījušas vienīgi dalībvalstis ar trešām valstīm (jo īpaši Lisabonas vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju), kā arī vienīgi absolūto atteikuma pamatojumu pārskatīšanas kontekstā, ES nav šo nolīgumu līgumslēdzēja puse un tie ES neuzliek nekādus pienākumus (sk. pēc analoģijas 14.10.1980. spriedumu, 812/79, 9. punkts).

2.11 Kopienas kolektīvās preču zīmes

2.11.1 Kolektīvo preču zīmju raksturs Kopienas kolektīvā preču zīme (KKPZ) ir īpaša tipa KPZ, kuru saskaņā ar KPZR 66. panta 1. punktu “tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kas ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem”. Kopienas kolektīvās preču zīmes mērķis ir nošķirt to apvienības locekļu preces un pakalpojumus, kuriem zīme pieder, no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, kuri nav šīs apvienības locekļi. Tādējādi Kopienas kolektīvā preču zīme nosaka konkrētu preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi, informējot patērētājus par to, ka preču ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs ir kādas konkrētas apvienības loceklis un ka viņam ir tiesības lietot šo preču zīmi. Parasti uzņēmumi lieto KKPZ kopā ar savām individuālajām preču zīmēm, lai parādītu, ka ir konkrētas apvienības locekļi. Piemēram, Spānijas Apavu ražotāju apvienība varētu reģistrēt kolektīvu preču zīmi “Asociación Española de Fabricantes de Calzado”, kuru lietotu visi tās locekļi, lai gan preču zīme piederētu konkrētajai apvienībai. Apvienības loceklis varētu lietot kolektīvo zīmi papildus savai individuālajai preču zīmei, piemēram, “Calzados Luis”. Kolektīvās preču zīmes ne vienmēr apliecina preču kvalitāti, lai gan dažreiz tā tiešām ir. Piemēram, noteikumi, kas reglamentē preču zīmju lietošanu, bieži paredz nosacījumu,



ka kolektīvai preču zīmei ir jāapliecina apvienības locekļu preču un pakalpojumu kvalitāte, un tas ir pieņemami (sk. 10.05.2012. lēmumu, R-1007/2011-2, 13. punkts). Pieteicējam ir jāizlemj, vai preču zīme atbilst kolektīvās vai individuālās preču zīmes prasībām. Būtībā tas nozīmē, ka zīmi var pieteikt gan kā individuālu KPZ, gan kā kolektīvu KPZ, ja tā atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Tas, vai preču zīme ir individuāla un kolektīva zīme, nav atkarīgs no zīmes kā tādas, bet to drīzāk nosaka citi parametri, piemēram, īpašuma tiesības uz preču zīmi vai tās lietošanas nosacījumi. Piemēram, apvienība var iesniegt pieteikumu par vārdisku preču zīmi “Tamaki” kā individuālu vai kolektīvu preču zīmi atkarībā no plānotā zīmes lietošanas veida (vai to lietos tikai pati apvienībai vai arī tās locekļi). Ja zīme tiek pieteikta tā KKPZ, būs jānokārto dažas papildu formalitātes, piemēram, būs jāiesniedz lietošanas noteikumi u. c. Pēc pieteikuma iesniegšanas mainīt preču zīmes veidu (no kolektīvas zīmes uz individuālu vai otrādi) iespējams vienīgi noteiktos apstākļos (sk. pamatnostādņu B daļas “Izskatīšana” 2. sadaļas “Formalitātes” 8.2.5. punktu). KKPZ piemēro KPZR noteikumus, ja vien KPZR 67.–74. pantā nav noteikts citādi. Tādēļ, no vienas puses, KKPZ piemēro vispārējo KPZ režīmu, bet, no otras puses, uz tām attiecas daži izņēmumi un īpaši noteikumi. Pirmkārt, tas nozīmē, ka KKPZ kopumā veic to pašu ekspertīzi un piemēro tos pašus nosacījumus kā individuālām preču zīmēm. Kopumā preču un pakalpojumu klasifikācija, formalitāšu un absolūto atteikumu pamatojumu pārbaude tiek veikta, ievērojot to pašu procedūru, kādu piemēro individuālām preču zīmēm. Piemēram, eksperti pārbaudīs preču un pakalpojumu sarakstu vai valodas prasības tādā pašā veidā, kā to darītu, izskatot individuālu preču zīmju pieteikumus. Tāpat tiks izvērtēts, vai KKPZ nevajag piemērot kādu no KPZR 7. panta atteikuma pamatojumiem. Otrkārt, izskatot KKPZ pieteikumu, tiks ņemti vērā arī izņēmumi un īpašie noteikumi, ko piemēro šāda veida preču zīmēm. Šie izņēmumi un īpašie noteikumi attiecas gan uz formālajiem, gan būtiskajiem nosacījumiem. Attiecībā uz formalitātēm zīmes lietošanas reglamentējošie noteikumi nosaka, ka jābūt, piemēram, konkrētai KKPZ raksturīgai īpašībai. (Detalizētu informāciju par formalitāšu pārbaudi saistībā ar KKPZ, tostarp preču zīmes lietošanas noteikumiem, sk. pamatnostādņu B daļas “Izskatīšana” 2. sadaļas “Formalitātes” 8.2. punktā “Kolektīvās zīmes”). Būtiskie izņēmumi un īpašie noteikumi, ko piemēro KKPZ, ir aprakstīti tālāk.

2.11.2 Īpašumtiesības KKPZ var piederēt vienīgi i) izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju apvienībām, kurām atbilstoši reglamentējošajiem tiesību aktiem savā vārdā ir visu veidu tiesības un pienākumi, lai slēgtu līgumus vai veiktu citas juridiskas darbības un iesniegtu prasību tiesā, kā arī būtu par šādas prasības subjektu; un ii) juridiskām personām, kas ir publisko tiesību subjekti. Pie pirmā veida īpašniekiem parasti pieder privātas apvienības ar kopīgu mērķi vai interesēm. Šīm apvienībām ir jābūt juridiskās personas statusam un rīcībspējai. Tāpēc



KKPZ nevar piederēt privātiem uzņēmumiem, piemēram, sociedades anónimas, Gesellschaften mit beschränkten Haftung u. t. t., vairākiem pieteicējiem ar atsevišķas juridiskas personas statusu vai uzņēmumu pagaidu savienībām. Kā norādīts pamatnostādņu B daļas “Izskatīšana” 2. sadaļas “Formalitātes” 8.2.1. punktā: “kolektīvs nenozīmē, ka preču zīme pieder vairākām personām (līdzpieteicējiem/līdzīpašniekiem), ne arī to, ka tā apzīmē/attiecas uz vairāk nekā vienu valsti”. Otrā veida īpašnieki jeb “juridiskās personas, kas ir publisko tiesību subjekti”, ir jāinterpretē plašāk. No vienas puses, šis apzīmējums iekļauj apvienības, korporācijas un citas juridiskas personas, kuras ir publisko tiesību subjekti. Atbilstoši Spānijas tiesību aktiem šādiem nosacījumiem atbilst, piemēram, “Consejos Reguladores” vai “Colegios Profesionales”. No otras puses, tas ietver arī citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību subjekti, piemēram, Eiropas Savienība, valstis vai pašvaldības, kurām ne vienmēr ir korporatīva vai apvienības struktūra, bet kurām tomēr var piederēt KKPZ. Šādos gadījumos nepiemēro prasību par dalības nosacījumiem saskaņā ar KPZR 67. panta 2. punktu (sk. 22.11.2011. lēmumu, R 828/2011-1, 18. punkts, un 10.05.2012. lēmumu, R 1007/2011-2, 17., 18. punkts). Proti, ja KKPZ pieteicējs ir juridiska persona, kas ir publisko tiesību subjekts, kurai nav obligāti jābūt veidotai kā korporācijai vai apvienībai, piemēram, Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, tad zīmes lietošanas reglamentējošos noteikumos nav jāiekļauj informācija par dalību.

2.11.3 Īpaši nosacījumi saistībā ar absolūtajiem atteikuma pamatojumiem KKPZ piemēro absolūtos atteikuma pamatojumus, kas uzskaitīti KPZR 7. panta 1. punktā. Tas nozīmē, ka vispirms šīm zīmēm tiks veikta ekspertīze atbilstoši šiem noteikumiem, lai pārliecinātos, piemēram, vai tām piemīt atšķirtspēja, vai tās nav maldinošas un vai nav kļuvušas par vispārpieņemtu apzīmējumu. Piemēram, ja preču zīmei nav atšķirtspējīgu īpašību atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, to atteiks (sk. 18.07.2008. lēmumu, R 229/2006-4, 7. punkts). Tomēr ir daži izņēmumi un īpaši nosacījumi, kas arī jāņem vērā, pārbaudot KKPZ absolūtos atteikuma pamatojumus. Papildus KPZ pieteikuma atteikuma pamatojumiem, kas izklāstīti KPZR 7. panta 1. punktā, eksperti novērtē arī šādus īpašus pamatojumus:

aprakstoši apzīmējumi;

maldinošs raksturs attiecība uz tās būtību;

lietošanas noteikumi, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai un morāles principiem. Arī trešo personu iesniegtie apsvērumi varētu būt viens no šādiem īpašiem atteikuma pamatojumiem. 2.11.3.1 Aprakstoši apzīmējumi Apzīmējumi vai norādes, kuras var lietot tirdzniecībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var būt Kopienas kolektīvās preču zīmes (sk. 15.10.2003. spriedumu, T-295/01, 32. punkts, un 25.10.2005. spriedumu, T-379/03, 35. punkts). Tā rezultātā apzīmējumu, kas vienīgi apraksta preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi (un kurš ir jāatsaka, ja tas tiek pieteikts kā individuāla KPZ), var reģistrēt, ja i) tas tiek likumīgi pieteikts kā KKPZ un ii) ja tas atbilst atļaujai, kas paredzēta KPZR 67. panta 2. punktā (sk. 05.10.2006. lēmumu, R 280/2006-1, 16., 17. punkts).



Saskaņā ar šo nosacījumu, noteikumiem, kas regulē aprakstošas KKPZ lietošanu, jāatļauj jebkurai personai, kuru preču vai pakalpojumu izcelsmes vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir zīmes īpašnieks. Piemēram, saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu būtu jāatsaka vārdiskas preču zīmes “Alicante” pieteikums attiecībā uz tūrisma pakalpojumiem, ja tas tiktu pieteikts kā individuāla KPZ, ņemot vērā, ka tā apraksta pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Tomēr izņēmuma kārtā, ja zīme ir likumīgi pieteikta kā KKPZ (t. i., to ir pietikusi apvienība vai juridiska persona, kura ir publisko tiesību subjekts, un tā atbilst citām prasībām, kas noteiktas Kopienas kolektīvajām preču zīmēm) un zīmes lietošanu reglamentējošie noteikumi ietver atļauju, kas paredzēta KPZ 67. panta 2. punktā, tās pieteikums tiks pieņemts saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šo izņēmumu piemēro tikai tiem apzīmējumiem, kuri apraksta preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Ja KKPZ apraksta citas preču vai pakalpojumu īpašības, šo izņēmumu nepiemēro un pieteikumu atteiks saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Piemēram, ja vārdiska preču zīme “Do-it-yourself” ir pieteikta kā KKPZ instrumentiem 7. klasē, to uzskatīs par tādu, kas apraksta paredzēto preču izmantošanas veidu. Tā kā apzīmējums apraksta konkrētas preču īpašības, nevis to ģeogrāfisko izcelsmi, to atteiks saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, neskatoties uz to, ka zīme pieteikta kā KKPZ (sk. 08.07.2010. lēmumu, R 934/2010-1, 35. punkts). 2.11.3.2 Maldinošais raksturs attiecībā uz tās būtību Ekspertam ir jānoraida pieteikums, ja zīme var maldināt sabiedrību attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši, ja to varētu uztvert kā kādu citu, nevis kolektīvu preču zīmi. Kolektīvā preču zīme, kuru drīkst lietot tikai tās apvienības locekļi, kurai zīme pieder, varētu maldināt sabiedrību, ja tā radītu iespaidu, ka to var lietot ikviens, kurš spēj nodrošināt atbilstību noteiktiem objektīviem standartiem. 2.11.3.3 Lietošanas noteikumi, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai un morāles

principiem Ja noteikumi, kas reglamentē zīmes lietošanu, ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, KKPZ pieteikums ir jānoraida. Šis atteikuma pamatojums ir jānošķir no KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktā pamatojuma, kas aizliedz reģistrēt tādas preču zīmes, kuras pašas par sevi ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. KPZR 68. panta 1. punktā paredzētais atteikums attiecas uz situācijām, kad, neskatoties uz preču zīmi, zīmes lietošanu reglamentējošie noteikumi ietver nosacījumu, kas ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai pieņemtiem morāles principiem, piemēram, nosacījumu, kas diskriminē dzimuma, ticības vai rases dēļ. Piemēram, ja noteikumi ietver punktu, kas aizliedz sievietēm lietot zīmi, KKPZ pieteikumu atteiks pat tad, ja preču zīme nav pretrunā KPZR 7. panta 1. punkta f) apakšpunktam.



Eksperta pieprasījumu var atsaukt, ja noteikumi tiek grozīti, lai svītrotu pretrunīgo nosacījumu. Iepriekš minētajā piemērā KKPZ pieteikums tiks pieņemts, ja punkts, kas aizliedz sievietēm lietot zīmi, tiks svītrots no noteikumiem.

2.12 Iegūtā atšķirtspēja

2.12.1 Ievads Saskaņā ar KPZR 7. panta 3. punktu preču zīmi tomēr iespējams reģistrēt, neskatoties uz to, ka tā neatbilst KPZR 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktam, ar nosacījumu, ka “preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta”. KPZR 7. panta 3. punkts ir izņēmums no 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā paredzētā, kas nosaka, ka nereģistrē preču zīmes, kurām pašām par sevi trūkst atšķirtspējas, aprakstošas zīmes, kā arī zīmes, kas sastāv vienīgi no norādēm, kuras ir kļuvušas par vispārpieņemtām attiecīgajā valodā vai tirdzniecības bona fide un iedibinātajā praksē. Atšķirtspēja, kas iegūta lietošanas rezultātā, nozīmē, ka, lai gan ab initio zīmei nav bijusi atšķirtspēja saistībā ar pieteiktajām precēm un pakalpojumiem, pateicoties tās lietošanai tirgū, relevantā sabiedrības daļa ir sākusi to uztvert kā zīmi, kas identificē KPZ pieteikumā norādītās preces un pakalpojumus, ko piedāvā konkrēts uzņēmums. Tādējādi apzīmējums ir kļuvis par tādu, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, jo tie tiek uztverti kā tādi, ko nodrošina konkrētais uzņēmums. Tādā veidā apzīmējums, kuru sākotnēji nevarēja reģistrēt saskaņā ar KPZR 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, var iegūt jaunu nozīmi un blakus nozīmi; tas vairs nav tikai aprakstošs vai bez atšķirtspējas, tāpēc vairs nevar piemērot šos absolūtos atteikuma pamatojumus, kuri citkārt tiktu piemēroti, lai preču zīmi nereģistrētu.

2.12.2 Pieprasījums Birojs izvērtēs iegūto atšķirtspēju, vienīgi saņemot no KPZ pieteicēja pieprasījumu, kuru var iesniegt jebkurā brīdi ekspertīzes laikā.

2.12.3 Periods, uz kuru ir jāatteicas pierādījumiem Pierādījumiem ir jāpierāda, ka atšķirtspēja iegūta lietošanas rezultātā pirms KPZ pieteikuma datuma. Starptautiskās reģistrācijas gadījumā attiecīgais datums ir reģistrācijas datums starptautiskajā birojā. Ja ir pieprasīta prioritāte, attiecīgais datums ir prioritātes datums. Tālāk tekstā visi šie datumi tiek dēvēti par “pieteikuma datumu”. 2.12.3.1 Ekspertīze Tā kā preču zīmei piemēro aizsardzību, sākot no tās pieteikuma datuma, un tā kā reģistrācijas pieteikuma datums nosaka, kurai no preču zīmēm ir prioritāte, preču zīmei ir jābūt reģistrējamai šajā datumā. Attiecīgi pieteicējam ir jāpierāda, ka zīme ieguvusi atšķirtspēju tās lietošanas rezultātā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (11.06.2009. spriedums C-0542/07P, “Pure Digital”, 49. un 51. punkts, un 07.09.2006.



spriedums, C-0108/05, “Europolis”, 22. punkts). Nevajadzētu automātiski neņemt vērā pierādījumus par preču zīmes lietošanu pēc šī datuma, jo tie varētu sniegt indikatīvu informāciju par situāciju pirms pieteikuma iesniegšanas datuma (28.10.2009. spriedums, T-137/08, “Green/Yellow”, 49. punkts). 2.12.3.2 Preču zīmes darbības pārtraukšanas procedūra Preču zīmes darbības pārtraukšanas procedūras laikā preču zīmi, kas reģistrēta, pārkāpjot KPZR 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, tomēr varētu nepasludināt par spēkā neesošu, ja tās lietošanas rezultātā pēc reģistrācijas zīme ir ieguvusi atšķirtspēju precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta (KPZR 52. panta 2. punkts). Šīs normas mērķis ir saglabāt to zīmju reģistrāciju, kuras to lietošanas rezultātā pa šo laiku, t. i., pēc to reģistrācijas, ir ieguvušas atšķirtspēju precēm vai pakalpojumiem, kuriem tās reģistrētas, neskatoties uz to, ka reģistrācijas brīdī šīs zīmes bija pretrunā ar KPZR 7. pantu (14.12.2011. spriedums, T-237/10, “Louis Vuitton”, 86. punkts, un 15.10.2008. spriedums, T-405/05, “Manpower”, 127. punkts).

2.12.4 Patērētājs Apzīmējuma atšķirtspēja, tostarp lietošanas rezultātā iegūtā, ir jāizvērtē, ņemot vērā vidusmēra patērētāja iespējamo uztveri saistībā ar konkrēto preču vai pakalpojumu kategoriju. Tiek uzskatīts, ka šie patērētāji ir samērā labi informēti, pietiekami vērīgi un piesardzīgi. Relevantās sabiedrības daļas noteikšanai tiek ņemti vērā tie pircēji, kuriem attiecīgās preces vai pakalpojumi ir paredzēti, jo preču zīmei ir jāveic tās pamatfunkcija tieši attiecībā uz šiem pircējiem. Līdz ar to šāda definīcija ir jānosaka, ņemot vērā preču zīmes pamatfunkciju, proti, nodrošināt patērētājiem vai galalietotājiem ar preču zīmi aizsargāto preču vai pakalpojumu izcelsmes identitāti, ļaujot tiem bez jebkādas sajaukšanas iespējamības atšķirt šīs preces vai pakalpojumus no citām precēm vai pakalpojumiem ar atšķirīgu izcelsmi (29.09.2010. spriedums, T-378/07, “RED/BLACK/GREY (traktora virsma)”, 33., 38. punkts). Tādējādi relevantā patērētāju daļa nav tikai cilvēki, kuri faktiski iegādājušies preces un pakalpojumus, bet arī visi tie varbūtējie interesenti, kuri tiešā nozīmē ir potenciālie pircēji (29.09.2010. spriedums, T-378/07, “RED/BLACK/GREY (traktora virsma)”, 41. punkts). Potenciālos pircējus nosaka pēc konkrētā produkta vai pakalpojuma, kuriem tiek prasīta reģistrācija. Ja pieprasītās preces vai pakalpojumi ir plaši (piemēram, somas vai pulksteņi), nav nozīmes tam, ka faktiskie produkti, kuri marķēti ar apzīmējumu, ir ļoti dārgas luksusa preces: sabiedrības daļa ietvers visus potenciālos pircējus, kuri varētu iegādāties KPZP iekļautās preces, tostarp preces, kas nav luksusa preces, un lētākas preces, ja tiek aptverta plaša kategorija.

2.12.5 Preces un pakalpojumi Tā kā viena no preču zīmes galvenajām funkcijām ir garantēt preču un pakalpojumu izcelsmi, iegūtā atšķirtspēja ir jānovērtē saistībā ar konkrētajām precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to pieteicēja pierādījumiem ir jāpierāda saikne starp apzīmējumu un precēm un pakalpojumiem, kuriem apzīmējums pieteikts, nosakot, ka



relevantās aprindas vai vismaz ievērojama to daļa identificē preces kā tādas, kuru izcelsme, balstoties uz preču zīmi, ir konkrēts uzņēmums (04.05.1999. spriedums, C-0108/97 un C-0109/97, “Chiemsee”, 52. punkts, un 19.05.2009. spriedums, T-0211/06, “Cybercrédit et al.”, 51. punkts).

2.12.6 Teritoriālie aspekti Saskaņā ar KPZR 1. pantu Kopienas preču zīme ir vienota un tai ir vienāds spēks visā Eiropas Savienībā. KPZR 7. panta 2. punkts nosaka, ka preču zīmes reģistrācija jāatsaka, ja absolūtais pamatojums pastāv tikai Eiropas Savienības daļā. No tā loģiski izriet, ka iegūtā atšķirtspēja ir jānosaka visā teritorijā, kurā preču zīmei ab initio nebija šādas īpašības (22.06.2006. spriedums, C-0025/05P, “Sweet wrapper”, 83., 86. punkts, un 29.09.2010. spriedums, T-0378/07, “RED/BLACK/GREY (traktora virsma)”, 30. punkts). Tas tāpēc, ka Kopienas preču zīmei, lai tā būtu vienota visā Eiropas Savienībā, ir jābūt atšķirtspējai, kura tai piemīt vai kuru tā ieguvusi lietošanas rezultātā (17.05.2011. spriedums, T-7/10, “υγεία”, 40. punkts). Būtu paradoksāli, ja, no vienas puses, saskaņā ar Preču zīmju direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstij būtu jāatsakās reģistrēt kā nacionālo zīmi apzīmējumu, kuram trūkst atšķirtspējas tās teritorijā, bet, ka, no otras puses, šai pašai dalībvalstij būtu jārespektē šāds apzīmējums kā Kopienas preču zīme tikai tāpēc, ka tas ieguvis atšķirtspēju citā dalībvalstī (14.12.2011. spriedums, T-237/10, “Louis Vuitton”, 100. punkts). 2.12.6.1 Īpaši noteikumi saistībā ar jauno dalībvalstu pievienošanos Saskaņā ar ES pievienošanās līgumu noteikumiem KPZ, kuras pieteiktas pirms konkrētās dalībvalsts pievienošanās datuma, var noraidīt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kuri pastāvēja jau pirms pievienošanās datuma. Tādējādi Biroja ekspertīzē iegūtā atšķirtspēja ir jāpierāda tikai saistībā ar tām dalībvalstīm, kuras atradās ES sastāvā KPZ pieteikuma iesniegšanas brīdī, nevis saistībā ar tām dalībvalstīm, kuras pievienojās ES vēlāk. 2.12.6.2 Telpiskas preču zīmes, krāsu zīmes kā tādas un grafiskas preču zīmes Ja pieprasījums attiecas uz visu Eiropas Savienības teritoriju, kā tas parasti notiek telpisku preču zīmju, krāsu zīmju kā tādu un grafisku preču zīmju gadījumā, kuras sastāv tikai no konkrēto preču attēliem, iegūtā atšķirtspēja ir jāpierāda visā Eiropas Savienībā. Saistībā ar iespēju ekstrapolēt pierādījumus sk. 2.12.8.7. punktu. 2.12.6.3 Valoda Ja KPZ pieteikums tiek noraidīts dēļ preču zīmes nozīmes konkrētā valodā, lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja jādemonstrē vismaz tajās dalībvalstīs, kurās šī valoda ir oficiālā valoda. Īpaša vērība jāpievērš valodām, kuras ir oficiālās valodas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī. Šādos gadījumos, izskatot absolūtos atteikuma pamatojumus, balstoties uz formulējuma nozīmi kādā noteiktā valodā, lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ir



jāpierāda katrā dalībvalstī, kurā šī valoda ir oficiālā valoda (kā arī jebkurā citā dalībvalstī vai tirgū, kur šo valodu saprot).

(a) To valodu, kuras ir oficiālās valodas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, piemēri:

Vācu valoda

Vācu valoda ir oficiālā valoda Vācijā un Austrijā, kā arī Luksemburgā un Beļģijā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz tās formulējuma nozīmi vācu valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar visām šīm valstīm.

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir oficiālā valoda ne tikai Grieķijā, bet arī Kiprā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz tās formulējuma nozīmi grieķu valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar abām šīm valstīm.

Angļu valoda

Angļu valoda ir oficiālā valoda Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Maltā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz tās formulējuma nozīmi angļu valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar visām šīm valstīm.

Franču valoda

Franču valoda ir oficiālā valoda ne tikai Francijā, bet arī Beļģijā un Luksemburgā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz tās formulējuma nozīmi franču valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar visām šīm valstīm.

Holandiešu valoda

Holandiešu valoda ir oficiālā valoda ne tikai Nīderlandē, bet arī Beļģijā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz tās formulējuma nozīmi holandiešu valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar abām šīm valstīm.

Zviedru valoda

Zviedru valoda ir oficiālā valoda ne tikai Zviedrijā, bet arī Somijā. Jebkura prasība, ka lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ļauj pieteiktajam apzīmējumam atspēkot absolūto pamatojumu pieprasījumu, balstoties uz



tās formulējuma nozīmi zviedru valodā, ir automātiski jāizvērtē saistībā ar abām šīm valstīm.

(b) Kādas dalībvalsts valodas saprašana citās dalībvalstīs, kur šī valoda nav oficiālā valoda

Papildus dalībvalstīm, kurās valoda, kādā formulēts apzīmējums, ir ES oficiālā valoda, ir jāņem vērā arī tas, vai attiecīgo ES oficiālo valodu saprot citās dalībvalstīs, kur tā nav oficiālā valoda. Tā tas var būt, jo ir iespējams, ka atkarībā no KPZP pieprasītajām precēm un pakalpojumiem relevantajai sabiedrības daļai šajā dalībvalstī ir elementāras konkrētās valodas zināšanas vai relevanto sabiedrības daļu veido speciālisti, kuri saprot noteiktus tehniskus terminus citas ES dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā iegūtā atšķirtspēja ir jāpierāda saistībā ar relevanto sabiedrības daļu šajās citās ES dalībvalstīs, ne tikai dalībvalstīs, kurās konkrētā valoda ir oficiālā valoda. Piemēram, VT ir atzinusi, ka ļoti lielai daļai Eiropas patērētāju un profesionāļu ir elementāras angļu valodas zināšanas (26.09.2012. spriedums, T-301/09, “Citigate”, 41. punkts). Tāpēc atkarībā no attiecīgo preču un pakalpojumu relevantās patērētāju daļas un fakta, vai apzīmējums sastāv no elementāra vārda angļu valodā, iegūtā atšķirtspēja varētu būt jāizvērtē arī saistībā ar pārējām dalībvalstīm. No plašākas sabiedrības pārejot uz patērētājiem, kuri ir speciālisti jomā, kurā tiek piedāvātas attiecīgās preces un pakalpojumi, VT ir atzinusi, ka noteiktus terminus angļu valodā medicīnas jomā (29.03.2012. spriedums, T-242/11, “3D eXam”, 26. punkts), tehniskajās jomās (09.03.2012. spriedums, T-172/10, “Base-seal”, 54. punkts) un finanšu jomā (26.09.2012. spriedums, T-301/09, “Citigate”, 41. punkts) attiecīgie speciālisti sapratīs visā Eiropas Savienībā, jo angļu valoda ir darba valoda, ko parasti izmanto šajās jomās. No otras puses, tā kā valodas zināšanas neierobežo striktas ģeogrāfiskās robežas, iespējams, ka, pateicoties kultūrvēsturiskiem apstākļiem vai pārrobežu tirdzniecībai, plašāka sabiedrības daļa, jo īpaši robežu tuvumā dzīvojošie cilvēki, citās dalībvalstīs varētu saprast (parasti elementārus) izteicienus un vārdus konkrētajā valodā. Piemēram, vācu un franču valodu bieži izmanto attiecīgi Itālijas Trentīno-Alto Adidžes un Aostas ielejas reģionos.

2.12.7 Kas ir jāpierāda Tiesa ir sniegusi norādījumus par nosacījumiem, kas ļauj secināt, ka preču zīme lietošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju: “Ja kompetentā iestāde konstatē, ka, pateicoties preču zīmei, liela relevanto aprindu daļa identificē preci kā tādu, kuras izcelsme ir konkrēts uzņēmums, tiek uzskatīts, ka ir pamatots iemesls preču zīmi reģistrēt.” (04.05.1999. spriedums, C-0108/97 un C-0109/97, “Chiemsee”, 45. un nākamie punkti). Attiecīgi pierādījumiem ir jāparāda, ka liela relevantās sabiedrības daļa, kurai paredzētas pieprasītās preces un pakalpojumi attiecīgajā teritorijā, uzskata, ka preču zīme identificē konkrēta uzņēmuma attiecīgās preces vai pakalpojumus, citiem vārdiem sakot, ka preču zīmes lietošanas rezultātā relevantās sabiedrības daļas uztverē ir izveidojusies noteikta saikne ar konkrēta uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ka attiecīgajam formulējumam trūktu atšķirtspējas, lai radītu šādu saikni, ja preču zīme nebūtu lietota.



Attiecībā uz to, cik lielā mērā preču zīmei ir jābūt pazīstamai tirgū un cik lielā mērā relevantajai sabiedrības daļai tā ir jāatpazīst, lai varētu demonstrēt, ka preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju tās lietošanas rezultātā, jo relevantā sabiedrības daļa to uztver kā tādu, kas atšķir viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, judikatūra neparedz fiksētu procentuālo vērtību, cik lielā mērā relevantajai sabiedrības daļai ir jāatpazīst preču zīme tirgū. Tā vietā, lai izmantotu fiksētu procentuālo vērtību, cik lielā mērā relevantā sabiedrības daļa atpazīst preču zīmi konkrētā tirgū, pierādījumiem būtu drīzāk jāliecina, ka ievērojama sabiedrības daļa uzskata, ka zīme identificē konkrētas preces vai pakalpojumus. Visbeidzot, pierādījumiem ir jāattiecas uz katru no KPZ pieteikumā pieprasītajām precēm un pakalpojumiem. Pēc sākotnējo absolūto pamatojumu pieprasījumu iesniegšanas atbilstoši KPZR 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktam, būs reģistrējamas tikai tās pieteikumā pieprasītās preces un pakalpojumi, saistībā ar kuriem būs pierādīta lietošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja.

2.12.8 Pierādījumi un to novērtējums Nosakot iegūto atšķirtspēju, varētu ņemt vērā šādus pierādījumus: zīmes iegūto tirgus daļu; šīs preču zīmes lietošanas intensitāti, ģeogrāfisko apjomu un ilgumu; uzņēmuma veikto ieguldījumu apjomu, lai popularizētu zīmi; relevantās sabiedrības daļas, kura šīs preču zīmes dēļ identificē preces vai pakalpojumus kā tādus, kuru izcelsme ir konkrētais uzņēmums, īpatsvaru; kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu un citu profesionālo apvienību paziņojumus (04.05.1999. spriedums, C-108/97 un C-0109/97, “Chiemsee”, 31. punkts, un 29.09.2010. spriedums T-378/07, “RED/BLACK/GREY (traktora virsma)”, 32. punkts). Birojam nav jāpārbauda fakti, kuri pierāda, ka pieprasītā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju lietošanas rezultātā 7. panta 3. punkta nozīmē, ja vien pieteicējs nebūs lūdzis Biroju to darīt (12.12.2002. spriedums, T-247/01, “ECOPY”, 47. pants). 2.12.8.1 Iesniedzamo pierādījumu veidi Kā pierādījumus, kas apliecina dažus vai visus no iepriekš minētajiem faktoriem, lai pierādītu zīmes iegūto atšķirtspēju, var iesniegt, piemēram, pārdošanas brošūras, preču katalogus, cenrāžus, rēķinus, gada pārskatus, apgrozījuma rādītājus, datus un ziņojumus par reklāmas investīcijām, sludinājumus (izgriezumus no avīzēm, plakātus, reklāmas televīzijā) kopā ar pierādījumiem par to intensitāti un izplatību, kā arī klientu aptaujas un/vai tirgus pētījumus. Pieteicējiem jānodrošina, lai pierādījumi apliecinātu ne tikai pieteiktās zīmes lietošanu, bet lai būtu norādīti arī šādas lietošanas datumi un konkrēts ģeogrāfiskais apgabals ES teritorijā, kur tā lietota. Parasti nepietiek ar pierādījumiem, kas nav datēti, lai pierādītu, ka zīme bija ieguvusi atšķirtspēju pirms pieteikuma datuma, un pierādījumi par zīmes lietošanu ārpus ES nevar apliecināt, ka relevantā sabiedrības daļa ES zīmi pietiekamā mērā atpazīst tirgū. Bez tam, ja pierādījumi ietver materiālus attiecībā uz ES un ārpus ES teritorijas un neļauj Birojam noteikt, cik lielā mērā zīme lietota vienīgi ES, arī šādiem materiāliem nebūs pierādījumu vērtības saistībā ar relevanto ES sabiedrības daļu.



KPZR 78. pants ietver nepilnīgu sarakstu, kurā uzskaitīti pierādījumu sniegšanas vai iegūšanas līdzekļi, kurus Birojs izmanto lietas izskatīšanas laikā, ko pieteicēji var izmantot atsaucei. 2.12.8.2 Pierādījumu novērtējums kopumā Tā kā Birojam ir jānovērtē visi pierādījumi kopumā (R 0159/2005-4, “Metavit/MEXA-VIT C et al”, 37. punkts), katram no iesniegtajiem pierādījumiem atsevišķi nav jāapliecina konkrētais apgalvojums izskatāmajā jautājumā. Šādu pierādījumu var sniegt visu iesniegto materiālu kopējais novērtējums (07.06.2005. spriedums, T-303/03, “Salvita”, 42. punkts, un 08.03.2006. lēmums, R 0358/2004-4, “MediQi/MEDICE”, 34. punkts). Lai novērtētu dokumenta pierādījuma vērtību, ir jāņem vērā tā ticamība. Tāpat ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā sagatavošanas apstākļi un adresāts, kā arī tas, vai dokuments šķiet pamatots un uzticams (07.06.2005. spriedums, T-303/03, “Salvita”, 42. punkts, un 16.12.2008. spriedums, T-86/07, “DEITECH” (graf. zīme), 46. un nākamie punkti). 2.12.8.3 Tirgus daļa Preču zīmes tirgus daļa varētu būt nozīmīga, jo tā ļautu novērtēt, vai šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju lietošanas rezultātā tādā mērā, lai, balstoties uz tās iekļūšanu tirgū, Birojs varētu secināt, ka relevantā sabiedrības daļa atpazītu zīmi kā tādu, kas identificē konkrēta uzņēmuma preces vai pakalpojumus, un tādējādi atšķirtu šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Arī publicitātes apjoms attiecīgajā tirgū pieprasītajām precēm un pakalpojumiem (ko atspoguļo reklāmas investīcijas zīmes popularizēšanai) varētu būt svarīgs, lai novērtētu, vai zīme ieguvusi atšķirtspēju lietošanas rezultātā (22.06.2006. spriedums, C-0025/05P, “Sweet wrapper”, 76. un nākamie punkti). Taču daudzkārt neizdodas pierādīt preču zīmes lietošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, jo pieteicēja pierādījumi nav pietiekami, lai, no vienas puses, pierādītu saikni starp tirgus daļu un reklāmu un, no otras puses, pierādītu patērētāju uztveri. 2.12.8.4 Sabiedriskās domas aptaujas un pētījumi Sabiedriskās domas aptaujas, kurās tiek noskaidrots, cik lielā mērā relevantā sabiedrības daļa atpazīst preču zīmi attiecīgajā tirgū, ja tiek pienācīgi veiktas, var kalpot par vienu no vistiešākajiem pierādījumiem, jo tās var demonstrēt relevantās sabiedrības daļas faktisko uztveri. Taču nav viegli pareizi formulēt aptaujas jautājumus un veikt aptauju, lai to varētu uzskatīt par patiesi neitrālu un raksturojošu. Būtu jāizvairās no uzvedinošiem jautājumiem, paraugiem, kas neraksturo sabiedrību, kā arī no pārmērīgas atbilžu rediģēšanas, jo tas var iedragāt šādu aptauju pierādījuma vērtību. VT ir konstatējusi, ka principā ir iespējams, ka pirms kāda laika vai pirms pieteikuma datuma veikta aptauja varētu būt noderīgas norādes, lai gan ir skaidrs, ka aptaujas pierādījuma vērtība visticamāk atšķirsies atkarībā no tā, vai aptvertais periods ir tuvu vai tālu no preču zīmes pieteikuma datuma vai prioritātes datuma. Turklāt tās pierādījuma vērtība ir atkarīga no izmantotās aptaujas metodes (12.07.2006. spriedums, T-277/04, “Vitacoat”, 38.– 39. punkts).



Tāpēc jebkuri sabiedriskās domas aptaujas pierādījumi ir rūpīgi jāizvērtē. Uzdotajiem jautājumiem ir jābūt būtiskiem, taču tie nedrīkst būt uzvedinoši. Ir rūpīgi jāizvērtē intervēto sabiedrības pārstāvju atlases kritēriji. Respondentiem ir jāraksturo visa relevantā sabiedrības daļa, un tie ir jāizvēlas pēc nejaušības principa. Ir jāņem vērā arī tie pierādījumi, ko iesniegušas neatkarīgas tirdzniecības apvienības, patērētāju organizācijas un konkurenti. Parasti mazāku nozīmi piešķir pierādījumiem, ko snieguši piegādātāji vai izplatītāji, jo ir maz ticams, ka viņi pārstāv neatkarīgu trešās puses viedokli. Tāpēc viņu neatkarības pakāpe ietekmēs to, cik lielu nozīmi Birojs piešķirs šiem pierādījumiem (28.10.2009. spriedums, T-137/08, “Green/Yellow”). 2.12.8.5 Apgrozījums un reklāma Informācija par apgrozījumu uzņēmumiem ir viens no visvienkāršāk pieejamajiem pierādījumu veidiem. Tas pats attiecas uz reklāmas izdevumiem. Šie skaitļi varētu lielā mērā ietekmēt pierādījumu novērtējumu, taču lielākajā daļā gadījumu ar šiem skaitļiem vien nepietiek, lai pierādītu, ka preču zīme lietošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju. Apgrozījums/reklāmas izdevumi vieni paši bez atbilstošas papildu informācijas bieži vien sniedz pārāk vispārīgu informāciju, lai ļautu izdarīt konkrētus secinājumus par kādas noteiktas preču zīmes lietošanu, proti, ir jābūt iespējai skaidri nodalīt apgrozījumu/reklāmas izdevumus un pierādījumus, kas attiecas uz pieteikto preču zīmi, tāpat arī attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ir jābūt identificējamiem. Bieži vien preces un pakalpojumi tiek laisti apgrozībā, marķēti ar vairākām preču zīmēm, tāpēc ir grūti noteikt, kā relevantā patērētāju daļa uztver pieteikto preču zīmi vienu pašu, bet apgrozījuma/reklāmas rādītāji bieži vien var iekļaut arī citu preču zīmju rādītājus vai attiekties uz pavisam cita veida preču zīmēm (piemēram, grafiskām preču zīmēm, nevis vārdiskām vai grafiskas preču zīmes dažādiem vārdiskiem elementiem), vai arī šādi rādītāji ir pārāk vispārīgi, lai ļautu noteikt konkrēto tirgu attiecīgajā gadījumā. Tādējādi vispārīgi apvienoti apgrozījuma vai reklāmas rādītāji varētu būt nepietiekami, lai pierādītu, vai relevantā sabiedrības daļa uztver attiecīgo preču zīmi kā izcelsmes norādi vai ne. Ja tiek iesniegti apgrozījuma un reklāmas rādītāji, tiem būtu jāattiecas ne tikai uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bet arī konkrēti uz tām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī preču zīme. Apgrozījuma rādītāji būtu jānodala atsevišķi pa gadiem un pa tirgiem. Konkrēts lietošanas periods vai periodi (tostarp informācija par to, kad lietošana uzsākta) būtu jāapliecina ar pierādījumiem, lai Birojs varētu pārliecināties, ka pierādījumi apstiprina, ka preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju pirms pieteikuma datuma. 2.12.8.6 Netieši lietošanas pierādījumi Pierādījumus var veidot vai tie var ietvert reģistrācijas dalībvalstī, pamatojoties uz iegūto atšķirtspēju. Datums, uz kuru attiecas dalībvalsts līmenī iesniegtie pierādījumi, parasti atšķirsies no KPZ pieteikuma datuma. Šīs reģistrācijas var ņemt vērā, lai gan tās nav saistošas, ja ekspertam ir iespēja novērtēt pierādījumus, kuri tika iesniegti dalībvalsts intelektuālā īpašuma birojā.



2.12.8.7 Ekstrapolācija Pierādījumu izvērtēšanā vēl viens svarīgs jautājums ir tas, vai Birojs var ekstrapolēt selektīvus pierādījumus, lai izdarītu plašākus secinājumus. Tas ir saistīts ar to, cik lielā mērā pierādījumus, kas apliecina noteiktās dalībvalstīs lietošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju, var izmantot, lai izdarītu secinājumus par situāciju tirgū citās dalībvalstīs, par kurām nav iesniegti pierādījumi. Šādā veida ekstrapolācija, lai izdarītu plašākus secinājumus, ir īpaši svarīga paplašinātajā Eiropas Savienībā, kurā ietilpst daudzas dalībvalstis, jo ir maz ticams, ka puse spēs sniegt pierādījumus attiecībā uz visu Eiropas Savienību, bet drīzāk koncentrēsies uz konkrētiem apgabaliem. Ekstrapolāciju var veikt, ja tirgus ir viendabīgs un ja ir iesniegti vismaz daži pierādījumi. Tirgus apstākļiem un patērētāju ieradumiem ir jābūt salīdzināmiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pieteicējs sniegtu informāciju par tirgus lielumu, par savu un, ja iespējams, par savu galveno konkurentu tirgus daļu, kā arī par mārketinga izdevumiem. Tikai tad, ja visi dati ir salīdzināmi, Birojs var ekstrapolēt rezultātus, piemērojot tos arī citai teritorijai. Piemēram, ja KPZ tiek lietota visā attiecīgajā teritorijā, bet pierādījumi attiecas tikai uz tās daļu, secinājumus iespējams izdarīt tad, ja apstākļi ir salīdzināmi. Taču, ja KPZ tiek lietota tikai kādā no attiecīgās teritorijas daļām (un pierādījumi attiecas uz šo apgabalu), būs diezgan grūti ekstrapolēt šos faktus uz citām teritorijas daļām. 2.12.8.8 Lietošanas veids Pierādījumiem ir jādemonstrē, kā preču zīme tiek lietota (brošūras, iepakojums, preču paraugi u. c.). Nedrīkst ņemt vērā tādu lietošanu, kad preču zīme ievērojami atšķiras. Dažkārt apzīmējums, kura lietošana tiek parādīta, pats par sevi ir atšķirīgs, lai gan ir līdzīgs pieteiktajai zīmei. Šādos gadījumos pierādījumi nav jāņem vērā. Ir jādemonstrē pieteiktā apzīmējuma iegūtā atšķirtspēja. Tomēr saskaņā ar KPZR 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir pieļaujamas nelielas izmaiņas, kuras nemaina apzīmējuma atšķirtspēju (15.01.2010. lēmums, R 0735/2009-2, “PLAYNOW”, un 09.02.2010. lēmums, R 1291/2009-2, “EUROFLORIST”). Ir iespējams pierādīt tāda apzīmējuma iegūto atšķirtspēju, kurš ir lietots kopā ar citām preču zīmēm (28.10.2009. spriedums, T-137/08, “Green/Yellow”, 27. punkts), ja relevantā patērētāju daļa uzskata, ka konkrētais apzīmējums veic identifikācijas funkciju (07.07.2005. spriedums, C-353/03, “Have a break”; 30.09.2009. spriedums, T-75/08, “!” (graf. zīme), 43. punkts, kā arī 28.10.2009. spriedums, T-137/08, “Green/Yellow”, 46. punkts). 2.12.8.9 Lietošanas ilgums Pierādījumiem būtu jānorāda, kad lietošana uzsākta, kā arī jādemonstrē, ka lietošana ir bijusi nepārtraukta, vai arī jānorāda iemesli, kāpēc lietošanas laikā bijuši pārtraukumi.



2.12.8.10 Pierādījumi pēc pieteikuma datuma Pierādījumiem ir jāapliecina, ka pirms pieteikuma datuma preču zīme bija ieguvusi atšķirtspēju lietošanas rezultātā. Taču pierādījumus nevar noraidīt tikai tāpēc, ka tie attiecas uz periodu pirms pieteikuma datuma, jo tie var raksturot situāciju pirms pieteikuma datuma. Līdz ar to šādi pierādījumi ir jāizvērtē un attiecīgi jāņem vērā. Piemēram, iespējams, ka preču zīme, kura dažus mēnešus pēc pieteikuma datuma ir pietiekami labi atpazīstama tirgū vai aptver būtisku tirgus daļu, bija ieguvusi atšķirtspēju jau pieteikuma datumā.

2.12.9 Iegūtās atšķirtspējas sekas Preču zīmei, kas reģistrēta saskaņā ar KPZR 7. panta 3. punktu, piemēro tādu pašu aizsardzību kā jebkurai citai preču zīmei, kura ekspertīzes rezultātā tika atzīta par reģistrējamu. Ja KPZ pieteikums tiek pieņemts, pamatojoties uz KPZR 7. panta 3. punktu, šo informāciju publicē KPZ biļetenā, izmantojot INID kodu 521.

un dizainparaugi) b daĻa izskatĪŠana · 2.7.2 faktiskā situācija tirgū un patērētāju...

Documents