…vai recesija jau beigusies, vai esam veiksmes stāsts? · 2019-06-07 · sez. izl. reāla ikp...
TRANSCRIPT
1© Swedbank
Latvijas makro tendences…vai recesija jau beigusies, vai esam veiksmes stāsts?
MārtiņšKazāks, PhD
Galvenais ekonomists
AS Swedbank
2010.gada 27.aprīlis
© Swedbank
Pasaules ekonomika:stimuli ir nostrādājuši, tomēr nenoteiktība ir augsta un vidēja termiņa riski pieaug
3© Swedbank
IKP, anualizētas ceturkšņa izmaiņas (si)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
1Q 08 1Q 09
Vācija Zviedrija Lielbritānija ASV
2010 2011
Avots: Reuters, Swedbank prognozes
Pasaules ekonomika: recesija ir beigusies, bet atgūšanāsbūs nevienmērīga
Lielākajās ekonomikās recesija ir beigusies, darba tirgus pamazām sāk uzlaboties, lai gan
arvien svārstīga, riska apetīte ir augusi …
… bet dažādi vidēja termiņa riski kļūst arvien redzamāki, t.i. cikliski instrumenti nevar
atrisināt strukturālas problēmas!
Iepirkumu menedž eru indekss (PMI)
20
30
40
50
60
70
Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
Eirozona ZviedrijaLielbritānija ASV Avots: Reuters
virs 50nozīmē izaugsmi
4© Swedbank
Pasaules ekonomika: akūtas strukturālas problēmas (1)
Bezdarba kāpums mitējies un produktivitāte pieaug, bet bezdarbs vēl ilgstoši būs augsts
(t.i. jobless recovery?)
Augsti budž eta deficīti un kāpjoši parāda līmeņi …kāda būs to samazināšanas stratēģija? Kad
Vācija un Ķīna tērēs, bet ASV krās?
Bezdarba līmenis, % (s.i.)
4
6
8
10
1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09 Jan.09
US UK SE Eurozone
Avots: Reuters EcoWin
Valdības finanses, % no IKP
0
20
40
60
80
100
120
US UK SE EA FR DE GR IT ES
Parāds 2008.g. beigās budžeta deficīts 2009.g.
Avots: The Economist, Eurostat
5© Swedbank
5 gadu CDS likmju starpība (pret Zviedriju)
0
200
400
600
800
1000
Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10 Apr.10
LV LT EE GR ES IRAvots: Reuters Ecowin
Pasaules ekonomika: akūtas strukturālas problēmas (2)
Vāja fiskālā disciplīna un efektīvu kontroles mehānismu trūkums: kas notiks ar eiro un eiro zonu kā tādu, ekonomiku un procentu likmju konverģence vai diverģence, kā ar too big
to fail finanšu sektorā, u.t.t.?
© Swedbank
Latvija:vai recesija jau beigusies?
7© Swedbank
Sez. izl. reāla IKP ceturkšņa izaugsme, %
-15
-10
-5
0
5
10
1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09
IKP Iekšzemes patēriņš Eksports
Avots: CSP
IKP: iespējams, recesija jau ir beigusies… bet straujas un noturīgas izaugsmes tik drīz vēl nebūs
IKP ir samazinājies par ¼. Eksports un ne tik slikts patēriņšsāk stabilizēt ekonomiku. Esam
zemākajā vai tuvu zemākajam punktam…
… optimisms pieaug, bet fundamentālas izmaiņas ekonomikas struktūrā vēl tikai sāk
iezīmēties…
Ekonomikas konjunktūras indekss un IKP
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
Ekonomikas konjunktūras indeksIKP gada izmaiņas, % (l.a.)
Avots: Eurostat
8© Swedbank
Nozares: dinamika ļoti atšķirīga pa sektoriem, t.i. eksports vs. iekšzemes pieprasījums
Apstrādes rūpniecībā kopumā straujas un noturīgas izaugsmes vēl nav, būtiski pieaug
eksporta īpatsvars nozaru kopējā apgrozījumā…
… līdzšinējā dinamika ir ļoti atšķirīga pa nozarēm dalījumā eksports vs. iekšzemes
pieprasījums, pēdējiem klājas sliktāk.
Apstrādes rūpniecības izlaide
60
70
80
90
100
110
120
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
-30
0
30
60
90
gada izmaiņas (la) indekss, 2005=100 (si)Avots: Reuters
Apstrādes rūpn. izlaide, 2005=100 (si)
60
70
80
90
100
110
120
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
Metālapstāde Pārtikas rūpn. Kokrūpniecība
Avots: Reuters
9© Swedbank
Darba tirgus: bezdarba kāpums rimstas, bet atgūšanās būs lēna un “vilks līdzi” virkni ilgstošu strukturālu problēmu
Darbaspēka izmaksu mazināšana ļāvusi uzlabot produktivitāti, bet šīs metodes nenodrošinās
pastāvīgu konkurētspējas izaugsmi
Vājšdarba tirgus = vājšpatēriņš. Strukturālas problēmas, t.sk. emigrācija, bezdarbs, augstāku
nodokļu risks, bremzēs patēriņa kāpumu.
Mazumtirdzniecības apjoms, 2005=100 (si)
40
60
80
100
120
140
160
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
gada izmaiņas (la) indekss
Avots: CSP
Darba tirgus rādītāji, %
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
1Q 07 1Q 08 1Q 09
Darba meklētāju īpatsvarsDarba samaksas gada pieaugumsNominālās bruto algas izmaiņas Avots: CSP
10© Swedbank
Konkurētspēja: uzlabošanās dēļ deflācijas, bet turpmāka dinamika atkarīga no strukturālām reformām
Vai un cik ilgi deflācija turpināsies? Pēdējos trīs mēnešus patēriņa cenas ir kāpušas, arī
raž otāju cenas kāpj.
Konkurētspēja ir uzlabojusies, bet deflācijas scenārija veiksmīgu realizāciju noteiks
strukturālo reformu gaita.
Patēriņa cenu indeksa izmaiņas, %
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
-2
0
2
4
6
8
10
12
mēneša izmaiņas (la) gada izmaiņas
Avots: Reuters
Reālais efektīvais kurss (izmantojot PCI)
90
100
110
120
130
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
EE LV LTAvots: Reuters
11© Swedbank 11
Deflācijas sāpes: pieaug kredītsaistību slogs (1)
Ienākumiem krītoties, pieaug kredītsaistību slogs un parāda apkalpošanas izmaksas…
… dēļ kāpjošām importa cenām un krītošām iekšējām cenām esošā parāda apkalpošana
būs īpaši grūta iekšējā pieprasījuma sektoram.
Izsniegtie kredīti apstrādes rūpniecībā
0
25
50
75
100
1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09
0
375
750
1125
1500
% no pievienotās vērtībasmilj. latu (la) Avots: FKTK, CSP
Izsniegtie kredīti iekšzemes tirdzniecībā
0
20
40
60
1Q 05 1Q 06 1Q 07 1Q 08 1Q 09
0
400
800
1200
% no pievienotās vērtībasmilj. latu (la) Avots: FKTK, CSP
12© Swedbank 12
Deflācijas sāpes: pieaug kredītsaistību slogs (2)
The Economist: „Kredītsaistību samazināšanas process ir neglīts apzīmējums sāpīgam
procesam”
Reālo procentu likmju pieaugums palielina parāda slogu gan mājsaimniecībām, gan
uzņēmumiem
Vidējās svērtās nominālas procentu likmes izsniegtiem kredītiem eiro, %
0
2
4
6
8
Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
MājsaimniecībāmNefinanšu uzņēmumiem
Avots: Latvijas Banka
Vidējās svērtās reālas procentu likmes izsniegtiem kredītiem eiro, %
-15
-10
-5
0
5
10
15
Jan.06 Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
Mājsaimniecībām (PCI deflēts)Nefinanšu uzņēmumiem (RCI deflēts)
Avots: CSP,Latvijas Banka
13© Swedbank
Cikliski koriģētā konsolidētā kopbudžeta bilance, % no IKP
-10
-8
-6
-4
-2
0
2005 2006 2007 2008 2009
EE LV LT
Avots: DG ECFIN Autumn2009
Vispārējās valdības nodokļu ieņēmumi un izdevumi, % no IKP
0
10
20
30
40
50
EE LV LT
Nodokļu ieņēmumi, 2000-2007Nodokļu ieņēmumi, 2008Nodokļu ieņēmumi, 2009Izdevumi, 2000-2007Izdevumi, 2008Izdevumi, 2009 Avots: Eurostat
Fiskālā situācija: nepieciešama dziļāka konsolidācija
Izdevumu un nodokļu ieņēmumu plaisa ir augusi visās valstīs, un tikai 3Q 2009 šī tendence lūza. Nodokļu ieņēmumu īpatsvara mazināšanās IKP
norāda uz akūtu ēnu ekonomiku LV.
Arī turpmākajos gados tiek prognozēti lieli budž eta deficīti, piem. 2010.gadā 9.5% LT,
8.5% LV, un tikai 2.2% EE.
14© Swedbank
Vai Latvija ir/ būs veiksmes stāsts?… cik drosmīga būs valdība pēc Saeimas vēlēšanām? Kādus pārsteigumus varam gaidīt?
15© Swedbank
Tendences: divriteni izdomāt nevajag! Vienkārši konsekventi īstenojam to, ko esam apņēmušies.
15
2008 2009 2010p 2011p
Reālā IKP izaugsme, %
Igaunija -3.6 -14.1 1.5 4.5
Latvija -4.6 -18.0 -2.5 4.0
Lietuva 2.8 -15.0 -2.0 3.0
Darba meklētāju īpatsvars, % no ekon. aktīvajiem
Igaunija 5.5 13.8 14.0 12.0
Latvija 7.5 16.9 21.5 19.5
Lietuva 5.8 13.7 16.0 15.5
Patēriņa cenu izmaiņas, %
Igaunija 10.4 -0.1 0.5 1.8
Latvija 15.4 3.5 -3.0 0.0
Lietuva 10.9 4.5 1.0 1.0
Reālas neto algas izaugsme, %
Igaunija 3.2 -5.2 -5.3 1.5
Latvija 6.3 -5.9 -8.0 2.0
Lietuva 10.1 -7.5 -5.0 0.0
Avots: Nācionāla statistika un Swedbank
Lai izaugsme būtu noturīga vidējā termiņā un “atsitiena” efektam nesekotu stagnācija, nepieciešams pabeigt strukturālās reformas!
16© Swedbank
Kredītrisku aģentūras uzlabo Latvijas kredītriska nākotnes redzējumu no negatīva uz stabilu, bet kredītreitings vēl arvien ļoti vājš… CDS likmes ļoti augstas, bet dēļ Grieķijas neveiksmēm Latvija jau sāk izskatīties pēc mazliet pārprasta veiksmes stāsta, kam var
sekot arī pozitīvāks viedoklis risku jomā…
5 gadu CDS likmju starpība (pret Zviedriju)
0
200
400
600
800
1000
Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10 Apr.10
LV LT EE GR ES IRAvots: Reuters Ecowin
Naudas tirgus: relatīva stabilitāte
17© Swedbank
Preču eksports 2009.g. javāris – 2010.g. februāris, milj. LVL
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Pārtika unlauksaimn.
prod.
Koks un tāizstr.
Mehānismiun iekārtas
Metāli Kīmiskieprod.
Minerālprod. Satiksmeslīdz.
Tekstils unapavi
Mēbeles Plasmasasizstr.
Celuloze un papīrs
Būvniecībasmat.
Citi Optiskāsierīces
Avots: CSP
Preču eksports: situācija uzlabojas dēļ krītošām vietējām izmaksām un kāpjošām cenām pasaulē
Preču eksports
0
100
200
300
400
Jan.09 Apr.09 Jūl.09 Okt.09 Jan.10
-40
-20
0
20
40
milj. LVL gada izmaiņas (la)
18© Swedbank
Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (1)
Dž ini koeficients, 2000-2008
10
15
20
25
30
35
40
LV LT EE EU25 NMS10 SE
Avots: Eurostat
Latvijas IKP un nodarbinātība, 2002-2015
600
800
1000
1200
1400
2002 2005 2008 2011 2014
20
30
40
50
60
Nodarbinātība, tūkst. cilvēkuIKP uz 1 iedz., % no ES15 (l.a.)
Avots: Eurostat, Sw edbank prognozes
Krīzes dēļ nevienlīdzība pieaugs vēl izteiktāk gan sociālo slāņu, gan valsts reģionu starpā…
… ekonomika ilgstoši būs mazāka nekā iepriekš, tāpat nodarbināto skaits...
19© Swedbank
Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (2)
IKP pēc izlietojuma (2008), % no kopējā
-80%
-40%
0%
40%
80%
120%
160%
2003 2007 2015
Preču un pakalpojumuimports
Preču un pakalpojumueksports
Bruto pamatkapitālaveidošana
Valdības patēriņš
Mājsaimniecībupatēriņš
Avots: Eurostat, Swedbank
… sabiedrība noveco, emigrācija pieaugs, kas nozīmēs lielāku slogu uz strādājošajiem…
… cita ekonomikas struktūra ar krietni mazāku patēriņa īpatsvaru...
Iedzīvotāju vecuma struktūra (2009), cilvēku skaits
0 10 000 20 000 30 000 40 000
0 g.
10 g.
20 g.
30 g.
40 g.
50 g.
60 g.
70 g.
80 g.
90 g.
100+ g.
Avots: CSBL
Emigrācijas robs?
20© Swedbank
Bez nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanās ilgtspējīga un strauja izaugsme nav iespējama… nodokļi ir jāmaksā un pretim jāprasa efektīva nodokļu naudas izlietošana!
Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (3)
21© Swedbank
Nenoteiktība, lēns strukturālo reformu process un lēmumu atlikšana tiek iecenota procentu
likmēs, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un nākotnes ienākumus…
Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (4)
Kredītu vidējās procentu likmes (EUR), %
0
2
4
6
8
10
Jan.07 Jan.08 Jan.09 Jan.10
EE LV LT
Avots: CSP, Igaunijas Banka, Lietuvas Banka
22© Swedbank
Tendences: ekonomikas struktūra mainīsies (5)
• Nodokļu sistēma– … progresivitāte pieaugs? – … nodokļu slogs pieaugs?– … kuri nodokļi kāps?
• Policentriska attīstība– … vai maz ir reāli par kaut ko tādu sapņot?– … pieaugs ekonomiska un politiska spriedze Rīga vs. Ārrīga vs. Latvija?
• Īpašnieku struktūras maiņa un reģionāla integrācija– … lielāka ārvalstu kapitāla klātbūtne, mazāka ēnu ekonomika, sociāli orientētāks ekonomikas
modelis?– … kā kompensējam to, ka igauņi ātrāk ieviešeiro?
• Reformas valsts pārvaldē– … maza un profesionāla valsts pārvalde ar šādām algām un motivācijas sistēmu?– … vai pieaugs korupcijas riski?
• Kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt– … kādēļ ar līdzīgu IKP kritumu Igaunijā kredītmaksājumu kavējumu skaits ir reizes 3 mazāks
nekā Latvijā? … tas tiks iecenots nākotnes procentu likmēs un apgrūtinās konkurētspēju.
23© Swedbank
Paldies!