Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes“Radošā Latvija

2014 – 2020”

22.03.2013. Kultūras forumsFoto: J. Dripe

“Radošā Latvija” plānošanas hierarhijā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija «Latvija 2030»

15 kultūras nozaru un starpnozaru

stratēģijas

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

Radošā Latvija 2014-2020

Izglītībaspolitikas

pamatnostādnes

Reģionālās politikas

pamatnostādnes

Industriālās politikas

pamatnostādnes

Nacionālās identitātes un

integrācijas pamatnostādnes

Nozaru un starpnozaru stratēģijas “Radošajā Latvijā”

• muzeji • bibliotēkas • arhīvi • kultūras pieminekļi• nemateriālais kultūras

mantojums• kultūras digitalizācija• kultūrizglītība

• literatūra un grāmatniecība• mūzika• teātris• deja• vizuālās mākslas• filmas• arhitektūra• dizains

Mērķu saskaņotība un sinerģija

• Latvija 2030: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi

• NAP 2020: ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam

• Radošā Eiropa: sekmēt Eiropas kultūras un lingvistiskās daudzveidības aizsardzību un popularizēšanu, un stiprināt kultūras un radošā sektora konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar Eiropa2020 stratēģiju

• Radošā Latvija 2020: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu Latvijas konkurētspējai un labākai dzīves kvalitātei

“Radošās Latvijas” prioritāšu bloki

• Kultūra kā identitātes un radošuma pamats (Latvija 2030)

• Kultūras un radošās industrijas (Tautas saimniecības izaugsme – NAP2020)

• Radošā izglītība (Cilvēka drošumspēja – NAP2020)

• Radošās teritorijas, kultūras pieejamība (Izaugsmi atbalstošas teritorijas – NAP2020)

Makrosituācijas raksturojums

• Finanšu krīzes globālā un lokālā ietekme

• Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā (novecošanās, migrācija)

• Digitālais laikmets un jaunās tehnoloģijas

• Izmaiņas kultūras patēriņā (jaunas vajadzības un paradumi)

Gaidāmie nacionāli nozīmīgie notikumi

2014 – Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta

2015 – Latvijas prezidentūra ES

2015 – Rainim un Aspazijai 150

2018 – Latvijas Valsts simtgade

Finanšu ietvars un avoti

• NAP2020 ietvaros kultūrai un sabiedrības integrācijai – LVL 235 125 000 (fiksēts ES fondu finansējums + mainīgs valsts

budžets atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai)

• NAP2020 ietvaros pieejamais finansējums citu ministriju administrētajās programmās, uz kuru var pretendēt kultūra

• Valsts pamatbudžets (bāze, VKKF, SIF)

• Citi finanšu avoti (pašvaldību finansējums, Radošā Eiropa, citu fondu un privātais finansējums)

Kultūras rādītāji

Mājsaimniecību patēriņš kultūrai

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

6.2% 6.7% 7.5% 8.2% 8.3% 8.0% 7.0% 6.7%

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

Transports

ATPŪTA UN KULTŪRA

Veselība

Dažādas preces un pakalpojumi

Apģērbi un apavi

Sakari

Restorāni, kafejnīcas, viesnīcas

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

Alkoholiskie dzērieni un tabaka

Izglītība

28.8%

16.6%

12.4%

6.7%

6.1%

5.6%

5.5%

4.9%

4.4%

4.1%

3.4%

1.5%

MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU STRUKTŪRA (%) 2011. GADĀ

MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMI (%) ATPŪTAI UN KULTŪRAI

2012. gadā 18.73 milj. apmeklējums

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Pašvaldību publiskās bibliotēkas

KN /TN norises

Valsts un pašvaldību muzeji

LNB un Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Profesionālie teātri un cirks

LNO un valsts koncertorganizācijas

7.067.37

7.697.91

9.32

9.949.76 9.77

4.92 4.95 5.16 5.41

3.56 3.26 3.374.40

1.89 1.99 2.18 2.331.97 2.00 2.25 2.27

0.60 0.65 0.83 0.79 0.76 0.76 0.78 0.97

0.67 0.67 0.79 0.72 0.72 0.73 0.78 0.93

0.27 0.27 0.28 0.44 0.33 0.30 0.40 0.39

Apmeklējumu skaits valsts un pašvaldību kultūras iestādēs (milj.)

Apmeklētāji - ārzemnieki grupās valsts un pašvaldību muzejos(tūkst.)

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

180.3169.0

178.4 179.2

134.1137.7

167.8188.4

140.4

127.5

144.8138.2

116.0 113.5

138.9

157.6

21.6 25.619.5

26.015.8

21.8 24.6 26.3

18.3 15.9 14.215.0

2.3 2.4 4.2 4.4

PAVISAM

Kultūras ministrijas pārziņā

Pašvaldību muzeji

Citu ministriju pārziņā

Vīzija• Latvija ir valsts ar spēcīgu nacionālo un eiropeisko identitāti, kas saglabā un kopj savu kultūras

mantojumu, attīsta daudzveidīgu kultūras dzīvi. • Latvijā ir radoša vide, kas veicina cilvēka radošo spēju attīstību un izmantošanu inovāciju

radīšanai citās jomās (ekonomikā, izglītībā, sociālajā sfērā, vides u.c.).

• Kultūra ir sabiedrībā pieprasīta un pieejama, augusi izpratne par kultūras lomu attīstībā.

• Kultūras nozarē strādājošiem ir motivējošs atalgojums un darba apstākļi, nodrošinātas profesionālas izaugsmes iespējas un sociālā aizsardzība.

• Arvien nozīmīgāku vietu Latvijas eksportā ieņem kultūras un radošo industriju devums, izcilāko Latvijas kultūras pārstāvju pakalpojumi un radošo industriju zīmoli ir pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā tirgū.

• Kultūras dzīves un procesu nodrošināšanā izveidojusies laba, savstarpēji atbalstoša sadarbība starp valsti, pašvaldībām, nevalstisko un privāto sektoru.

Vērtības

• Identitāte• Tradīcijas• Daudzveidība• Izcilība• Radošums• Pieejamība

Foto: J. Dripe

Galvenie principi

• Ilgtspēja• Attīstība• Sadarbība• Līdzdalība• Inovācijas• Konkurētspēja

Prioritātes

• Kultūra kā identitātes un radošuma pamats• Kultūras un radošo industriju attīstība• Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums

mūžizglītībā• Kultūras pieejamība visiem un sabiedrības

līdzdalība

SVID

Foto: O. Žitluhina

Stiprās puses

• Bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums, aktīvs radošais process.• Daudzveidīgs kultūras piedāvājums.• Sabiedrības pieprasījums pēc kultūras, stabila auditorija. • Starptautiski panākumi, kultūra kā Latvijas tēla veidotāja.• Uz izcilību orientēta profesionālā izglītība. • Aktīvs kultūras nevalstiskais sektors.

Vājās puses• Nepietiekami resursi bāzei un attīstībai. • Nozares sadrumstalotība, sadarbības trūkums.• Mazs vietējais tirgus.• Sabiedrības izpratnes trūkums par kultūru kā vērtību un attīstības

faktoru.• Nepietiekamas tālākizglītības iespējas.• Vāji attīstīts kultūras menedžments, biznesa domāšana.• Radošo personu sociālā neaizsargātība.• Infrastruktūras nepietiekamība (LMM, koncertzāle, deju stadions,

muzeju krātuve u.c.).• Resursu trūkums kultūras institūciju modernizācijai.• Vāji attīstīta kultūras pētniecība, kritika, analīze.

Iespējas• Attīstīt konkurētspējīgus kultūras un radošo industriju produktus un

pakalpojumus, izmantojot bagāto kultūras kapitālu.• Veidot izglītotu un radošu sabiedrību, attīstīt starptautiski konkurētspējīgu

kultūrizglītību.• Attīstīt kultūras eksportu, veidojot kopīgu informācijas un menedžmenta

tīklu,• Attīstīt radošuma un inovāciju centru, veidojot Tabakas fabriku kā kultūras,

izglītības un radošo industriju klasteri.• Palielināt kultūras ietekmi sabiedrībā un tautsaimniecībā, sociālajos

procesos un ārpolitikā.• Attīstīt kultūras un kultūrpolitikas pētniecību. • Palielināt kultūras auditoriju, mērķtiecīgāk izmantojot medijus un sociālos

tīklus kultūras pieejamībai, sabiedrības iesaistei un izglītošanai.

Draudi• Profesionāla un kvalitatīva darbaspēka aizplūšana no nozares.

• Bez atbalsta infrastruktūras modernizācijai un satura veidošanai apdraudēta kultūras un kultūras mantojuma iestāžu konkurētspēja

• Nepiesaistot jaunas auditorijas un neizglītojot sabiedrību, neveidosies izpratne par kultūras vērtībām, nacionālā identitāte un piederība Latvijai, neveidosies pieprasījums pēc kvalitatīva kultūras piedāvājuma

• Kultūras daudzveidības samazināšanās un popkultūras dominante.

Kultūra kā identitātes un radošuma pamats

Foto E. Mickus

Kultūras resursu, tostarp cilvēkresursu, saglabāšana, attīstība, pieejamība

• Kultūras mantojuma saglabāšana, pētniecība, pieejamība

infrastruktūras modernizācija • Atbalsts radošo procesu daudzveidībai un pieejamībai • Kultūrā strādājošo motivēšana (atalgojums, tālākizglītība,

sociālā aizsardzība• Nacionāla mēroga kultūras infrastruktūras izveide prioritārās

jomās(modernās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle u.c.)• Sadarbības veicināšana resursu apvienošanai un labākai

izmantošanai sabiedrības labā

Kultūras jūtamāka klātbūtne un lielāks pieprasījums sabiedrībā

• Mērķauditorijas izpēte un monitorings • Mediju plašāka iesaiste sabiedrības izglītošanā un

informēšanā, diskusiju platformu izveide• Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības

nodrošināšana, sabiedrības līdzdalības veicināšana kultūras procesos

• Atbalsts kultūras nevalstiskajam sektoram

Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums mūžizglītībā

Foto I. Kempe

Radoša izglītība visiem

• Radošo spēju attīstīšana formālajā un neformālajā izglītībā

• Kultūras skolas soma – kultūras pasākumu un programmu piedāvājums bērniem un jauniešiem

• Kultūras kanons identitātes stiprināšanai • Daudzveidīga mūžizglītības piedāvājuma veidošana

kultūras institūcijās plašai sabiedrībai

Profesionālā kultūrizglītība

• Izcilības attīstīšana

• Profesionālās izglītības programmu piedāvājuma paplašināšana atbilstoši darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām

• Divu profesionālās izglītības kompetenču centru izveide

• Kultūras nozares speciālistu un radošajās profesijās nodarbināto tālākizglītības programmu attīstība

Profesionālā kultūrizglītība

• Augstskolu stiprināšana un starptautiskā konkurence trīs kultūras augstskolu sadarbības modelis – radošais klasteris, kultūras un radošo industriju mijiedarbības veicināšanai, atbalsts mācību bāzes pilnveidei utt.

• Pētniecības un zinātniskā potenciāla attīstīšana – Kultūrpolitikas pētniecības centra izveide uz KM augstskolu bāzes, kultūras pētniekiem kopīga starptautiski citējama zinātnes izdevuma – žurnāla izveide

Kultūra un radošās industrijas

Foto no “RIIJAS” arhīva

Labvēlīgas vides veidošana kultūras un radošo industriju attīstībai un eksportspējas stiprināšanai

• Atbalsts inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai;

• Radošo industriju kompetences centra izveide Miera ielā 58, Rīgā;• Uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošana radošajā sektorā;• Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai;• Kultūras un radošo industriju eksporta un starptautiskās

konkurētspējas veicināšana;• VKKF mērķprogrammas RI atbalstam stiprināšana;• Sadarbības veicināšana starp kultūras, izglītības un

uzņēmējdarbības sektoriem.

Kultūras tiešās un netiešās ietekmes palielināšana Latvijas tautsaimniecībā

• Kultūras mantojuma un amatniecības tradīciju pārnese jaunos dizaina produktos un pakalpojumos

• Dizaina zināšanu plašāka pielietojums uzņēmējdarbībā sekmēšana

• Radošo industriju iekļaušana Latvijas inovāciju un pētniecības sistēmā.

Radošās teritorijas – kultūras pieejamība un sabiedrības līdzdalība

Vietai piemītošā savdabīgā kultūras un radošā potenciāla izmantošana teritoriju attīstībai

• Kultūras un radošo pilsētu, teritoriju “iezīmēšana”• Materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšana • Jaunu kultūras tūrisma produktu veidošana uz mantojuma

bāzes• Profesionālās mākslas pieejamība reģionos (reģionālās

multifunkcionalās zāles, vizuālās mākslas rezidences)• VKKF mērķprogrammu stiprināšana reģionālās kultūras

aktivitāšu atbalstam

Kultūras pakalpojumu pieejamība ikvienam

• Minimālā kultūras pakalpojuma groza pārdefinēšana

• Kultūras infrastruktūras modernizācija atbilstoši funkcijām

• Digitālā kultūras satura attīstība (kompetenču centra izveide, mantojuma digitalizācija, iekļaušana Europeana)

• Jaunu kultūras tiešsaistes pakalpojumu izstrāde (e-pakalpojumi, esošo sistēmu attīstība)

Izstrādes laika grafiks

Nozaru stratēģiju izstrāde marts

“Radošās Latvijas” tēžu un prioritāšu ietvars marts

Paplašinātā nozaru ekspertu diskusija 22.marts

Dokumenta projekta, t.sk. finanšu sadaļu, izstrāde aprīlis

Sabiedriskā apspriešana un diskusija maija vidus

Dokumenta precizēšana maija beigas

“ Radošās Latvijas” iesniegšana VSS un MK jūnijs

Diskusijas jautājumi

• Kādas trīs prioritātes savā nozarē un kultūrā kopumā Jūs piedāvājat nākamajiem septiņiem gadiem politikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija”?

• Kādas jaunas, konkrētas nozaru vai institūciju sadarbības

iespējas saredzējāt, strādājot pie savas nozares stratēģijas? Kurus sadarbības partnerus Jūs vēlētos pieaicināt „Radošās Latvijas” (un savas nozares) mērķu īstenošanā?

Paldies par uzmanību!

Jolanta TreileKM Kultūrpolitikas departamenta direktore

Jolanta.Treile@km.gov.lv

http://www.kulturaskarte.lv

http://www.kkf.lv http://www.km.gov.lv

http://www.kultura.lv