APZĪMĒJUMI

12 34

SaulkrastiSaulkrasti sÇka veidoties 19. gs. sÇkumÇ kÇ VidzemesmuiÏnieku peldvieta ar greznÇm vasarn¥cÇm. Pie Inãupesietekas jrÇ pace∫as apm. 18 m augstÇ BaltÇ kÇpa, no kuras paveras pla‰s skats uz R¥gas l¥ci. Pie BaltÇs kÇpas sÇkas ar¥ 3,6 km garÇ Saulrieta taka.T. 67952641 www.saulkrasti.lv

Minhauzena muzejs un meÏa takaMuzeja ekspoz¥cijÇ ir aplkojami materiÇli par baronaMinhauzena gaitÇm Duntï, kÇ ar¥ vaska figru izstÇde“Izcilas person¥bas Latvijas vïsturï”. No muiÏas l¥dz jrai ved “Minhauzena meÏa taka” 5,3 km garumÇ.T. 64065633 www.minhauzens.lv

Vidzemes akme¿ainÇ jrmalaDabas liegums no Tjas l¥dzDze¿iem. Akme¿iem un o∫iemklÇtÇs pludmales 10 km garumÇnorobeÏo krauja ar alÇm unni‰Çm. Dabas liegumÇ atrodasVeczemju klintis — krlj¿ÇkaissarkanÇ smil‰akmens atsegumsjras piekrastï LatvijÇ.T. 64041254 www.salacgriva.lv

AinaÏiPïc K. ValdemÇra iniciat¥vas te 1864. gadÇ nodibinÇta pirmÇ jrskolaLatvijÇ, kas bija pieejama ar¥vienkÇr‰ajiem ∫aud¥m. Tagad vecajÇjrskolas ïkÇ darbojas AinaÏu jrskolasmuzejs. Pie pa‰as Igaunijas robeÏas jrÇ vairÇk nekÇ puskilometru iestiepjasZieme∫u mols, bvïts 20. gs. sÇk.T. 64043241 www.ainazi.lv

StaicelePamatoti tiek uzskat¥ts, ka pilsïtas vïsture sÇkusies arStaiceles pap¥rfabrikas celtniec¥bu 19. gs. beigÇs. LielÇ

iela, kas kÇdreiz bija lauku ce∫‰,ir senÇkÇ vïstures lieciniece —te atradusies pap¥rfabrika,fabrikas strÇdnieku mÇjas.LielajÇ ielÇ atrodas ar¥ Staicelesl¥bie‰u muzejs “Pivälind”.T. 26127813 www.staicele.lv

MazsalacaMazsalaca ce∫otÇjus piesaista ar skaisto Salacas ieleju,smil‰akmens atsegumiem un alÇm tÇs krastos, kurizveidots Ska¿Çkalna parks. Mazsalacas novada muzejÇapskatÇma kokgriezïja Valtera Hirtes rad¥tÇ velnu pasaule.T. 64251776, 28374774 www.mazsalaca.lv

Rjiena15. gs. sÇk. Rjas krastÇ uzcelta Livonijas orde¿a pils. No pilskalna paveras skats uz Imantas densdzirnavÇm.RjienÇ tiek raÏots Rjienas saldïjums un ‰ovasar ¥pa‰ssaldïjuma piedÇvÇjums ce∫otÇjus sagaida kafejn¥cÇ “Tr¥s draugi”. RjienÇ apskatÇmi K. Zemdegas pieminek∫i —“TÇlavas taurïtÇjs”, “Sïjïjs” un “Madonna Orans”.

Apm. 8 km no Rjienas JerupagastÇ atrodas z/s “Klimpas”,kuras laukos ganÇs vairÇk parpusotru simtu aitu. Apm. 12 kmno Rjienas Jïãu dabas takÇsvar apskat¥t taurgovis.T. 64263278, 29464888www.rujiena.lv

μo¿u dzirnavasDzirnavÇs saglabÇtas autentiskÇsiekÇrtas un tÇ ir vien¥gÇ vietaLatvijÇ, kur vienkopus tiek maltigraudi un vïrpta vilna, ‰tas segasun spilveni, kas pild¥ti ar aitu vilnu.DzirnavÇs iekÇrtota viesu mÇja,ier¥kotas piknika vietas.T. 64264260, 26424567

KÇr˙u luterÇ¿u bazn¥caViena no jaunÇkajÇm bazn¥cÇm LatvijÇ (iesvït¥ta 2002. g.).Bazn¥ca celta, kÇ piebvi iek∫aujot tajÇ veco akmens mra baronu kapliãu.T. 64740671

îrÆemes pilsdrupasPils celta 14.—15. gs. L¥dz msdienÇm saglabÇju‰Çs 2,2 mbiezas pils sienas un divu tor¿u apjomi 11—13 m augstumÇ.

Valka/ValgaPa VarÏup¥ti plsto‰Ç Latvijas un Igaunijas robeÏl¥nija,kas atdala Valku no Valgas, nosprausta 1920. gadÇ.Valkas pilsïta tolaik tika sadal¥ta — lielÇkÇ da∫a ar pilsïtasvïsturisko un saimniecisko centru tika iedal¥ta Igaunijaiun radÇs Valga, bet Latvijai paliku‰Çs pilsïtas da∫asnosaukums palika Valka.T. 64725522 www.valka.lv

VijciemsVijciema luterÇ¿u bazn¥ca (celta 1852. g.) uzman¥bu piesaistaar savu vienreizïjo fasÇdes ap‰uvumu — zv¥¿veida kokadïl¥‰iem. 5 km no Vijciema atrodas Vijciema ãiekurkalte,kas ir viena no visvecÇkajÇm EiropÇ un joprojÇmsaglabÇta darba kÇrt¥bÇ.www.vijciems.lv

SmiltenePirms 1359. g. Smiltenï R¥gas arhib¥skaps uzcïla mrapili. PilsïtÇ vïrts izstaigÇt Jauno un Veco parku Abula upes krastos, apskat¥t Smiltenes muiÏaskompleksu jeb KalnamuiÏu.

Lazdukalna skatu torn¥ no 19 maugstas skatu platformas iriespïjams apskat¥t Smiltenespilsïtu. Apm. 4 km no pilsïtascentra atrodas Cïrtenespilskalns ar pastaigu takÇm,atptas un piknika vietÇm.T. 64707575 www.smiltene.lv

Drusku pilskalnsDrusku pilskalns ir viens nostÇvÇkajiem un iespaid¥gÇkajiempilskalniem LatvijÇ. No pilskalnapaveras br¥ni‰˙¥gs skats uz Alksnespauguraini un HÇnjas augstieniIgaunijÇ, no pilskalna saskatÇms ar¥ Igaunijas augstÇkais kalns —Lielais MunameÆis, 318 m vjl.

AlksneRakstos Alksne pirmo reiziminïta 12. gs., 1342. gadÇLivonijas ordenis Alksnes ezerasalÇ sÇka celt mra pili. Alksnes ievïrojamÇkÇs vietas —JaunÇ pils, kur iekÇrtotsNovadpïtniec¥bas un mÇkslasmuzejs, kÇ ar¥ dabas muzejs“Vides labirints”, Temp∫a kalns, Saules tilts, Pilssala, E. Glika B¥beles muzejs un vi¿a stÇd¥tie ozoli. Te ar¥ galastacija 33 km garajai ‰aurslieÏu dzelzce∫al¥nijai Gulbene—Alksne.T. 64322804 www.aluksne.lv

Kodolra˙e‰u bÇze pie Zelti¿iemBiju‰Çs PSRS armijas kodolra˙e‰u bÇzï pie Zelti¿ieminteresenti var iepaz¥ties ar bÇzes vïsturi (1963.—1988. g.), apskat¥t ra˙e‰u uzglabljanas angÇrusun palai‰anas laukumus, kÇ ar¥ πe¿ina pieminekli.

T. 22332887, 28359738 www.bazezeltinos.lv

Kalncempju pagasta Viktora μirpa Ates muzejsMuzejÇ var aplkot Vidzemes sïtas kompleksu ar saimes mÇju, pirti, smïdi, ‰˙¿iem, ratn¥cu un nogar‰otturpat ceptu rudzu maizi ar ka¿epju sviestu.T. 29400393, 26563597

VecstÇmerienaStÇmerienas pils ir viens no sava laika spoÏÇkajiemfranãu neorenesanses stilaparaugiem LatvijÇ (celta 19. gs. 20. gados).StÇmerienas Sv. øevasAleksandra pareiztic¥go bazn¥cas pamati likti 1902. g.www.stamerienaspils.lv

GulbeneL¥dz pat 20. gs. sÇkumam kÇ apkÇrtnes centrs te bijaVecgulbenes muiÏa. KompleksÇ ir divas kungu mÇjas:BaltÇ un SarkanÇ pils. 1903. g. sÇka veidoties otrs centrs —

ap jaunizbvïtÇ ‰aurslieÏudzelzce∫a staciju, kur tagad ar¥ atrodas galastacija 33 kmgarajai ‰aurslieÏu dzelzce∫al¥nijai Gulbene—Alksne,vien¥gajai BaltijÇ, pa kurujoprojÇm ik dienas kursïpasaÏieru vilciens.T. 64497729 www.gulbene.lv

Jaungulbenes muiÏas pilsPils ir ievïrojams eklektisma arhitektras piemineklis. TÇ bvïta ap 1878. g. MsdienÇs muiÏas kompleksÇietilpst sta∫∫i, manïÏa, pagrabs, “bi‰u mÇja”,

ugunsdzïsïju mÇja, kalïja mÇja. Pie pils iekÇrtots liels ainavu parks, parka malÇ Jaungulbenes

luterÇ¿u bazn¥ca (1892.—1893. g.).

Cesvaines pilsNo kaltiem laukakme¿iem celtÇmed¥bu pils (1890.—1897. g.) ir spilgts eklektisma paraugs.Tristi gida pavad¥bÇ var ieskat¥tiespils telpÇs, uzkÇpt 30 m augstajÇskatu torn¥, no kura paverasapkÇrtne 20 km rÇdiusÇ.T. 64852225 www.cesvaine.lv

MadonaMadona kÇ apdz¥vota vieta sÇkusi veidoties pie biju‰ÇsBirÏu muiÏas 19. un 20. gs. mijÇ l¥dz ar P∫avi¿u—Gulbenesdzelzce∫a bvi. Tristi pilsïtÇ var apmeklït Madonasnovadpïtniec¥bas un mÇkslasmuzeja izstÇÏu zÇles, kerami˙aJÇ¿a Seiksta darbn¥cu, saldïtopÇrtikas produktu raÏotni SIA“Lat Salta”, kÇ ar¥ atpstiespilsïtnieku iecien¥tÇ atptas vietÇ M¥lest¥bas gravÇ.T. 64860573 www.madona.lv

Tru‰u dÇrzs “Sve˙i”LielÇkÇ un modernÇkÇ tru‰uferma BaltijÇ, kur dz¥vniekusaudzï ne tikai bros, bet ar¥pla‰os aplokos. Ekskursija patru‰u dÇrzu, kÇp‰ana tru‰udÇrza novïro‰anas torn¥.T. 29494665

Kalsnavas arborïtumsViena no Latvijas lielÇkajÇm (130 ha) dekorat¥vo koku unkrmu kolekcijÇm, kur ir iespïjamsapskat¥t tÇdus retumus kÇtulpjukoku, sniegpÇrslukoku,magnolijas u. c.T. 29233063

Kalsnavas pinumiApmeklïtÇji var vïrot pinïju darbu, daÏÇdu veidu p¥tusgrozus, mïbeles un daÏÇdus sadz¥ves priek‰metus.Iespïja iegÇdÇties pinumus.T. 64826331, 29173930

KokneseArhib¥skapa mra pilsDaugavas un Pïrses satekÇcelta 13. gs. sÇk. 1900. g. piepilsdrupÇm izveidots parks.T. 65161296 www.koknese.lv

Aizkraukles vïstures un mÇkslas muzejs “Kalna Ziedi”Muzejs kop‰ 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensïtÇ, kurpastÇv¥gajÇ ekspoz¥cijÇ atspogu∫ota Aizkraukles novadavïsture. 200 m no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns.T. 65161296 www.aizkraukle.lv

Skr¥veru dendroloÆiskais parks·osejas R¥ga—Daugavpils malÇ atrodas Skr¥verusve‰zemju koku stÇd¥jumi, bet ce∫a otrÇ pusï starp‰oseju un Daugavu — Skr¥veru dendrÇrijs. DendrÇrijÇatrodamas ap 300 koku un krmu sugas un pasugas.

KuÆ¥tis Jaunjelgava—Skr¥veriKatru dienu no plkst. 6.00 l¥dz 22.00 ik pa stundai no Jaunjelgavas pÇri Daugavai kursï pasaÏieru kuÆ¥tis. L¥dz msdienÇm saglabÇjies Jaunjelgavas senais ielu plÇnojums.T. 65152497

LielvÇrdeLielvÇrdï apskatÇma 13. gs.celta R¥gas arhib¥skapa pils.Pils nopost¥ta pïc 1579. g.Livonijas kara laikÇ. PiepilsdrupÇm ple‰as LielvÇrdesparks, kurÇ uzstÇd¥tas eposa“LÇãplïsis” tïlu koka skulptras. Andreja PumpuraLielvÇrdes muzejÇ apkopoti materiÇli par dzejnieku uneposu “LÇãplïsis”. MÇkslinieks Agris Liepi¿‰ rad¥jisLielvÇrdes pilsnovada virsai‰a Uldevena pili. Te varapskat¥t virsai‰a mÇju, iepaz¥ties ar 9.—11. gs. sadz¥vi.Blakus pilij atrodas LielvÇrdes Putnu dÇrzs.T. 65071883 www.lielvarde.lv

DendroloÆiskais parks “Lazdukalni”ParkÇ 8,5 ha plat¥bÇ ir vairÇk nekÇ 7000 stÇd¥jumu, aug412 sugu koki, ko‰umkrmi u. c. ParkÇ ir ier¥koti skatulaukumi, var izstaigÇt Purvataku, pasïdït Filozofu krogÇ.T. 65067503

Ik‰˙iles bazn¥cas drupasB¥skaps Meinards 1185. un 1186. g.Daugavas malÇ uzcïla mra piliun bazn¥cu — pirmÇs vïsturesavotos minïtÇs mra celtnesBaltijÇ. Tagad iekonservïtÇsbazn¥cas drupas sakarÇ ar R¥gasdenskrÇtuves izveido‰anu atrodas uz mÇksl¥gÇs Sv. Meinarda salas un apskatÇmas no Daugavas krasta.

Daugavas muzejsBiju‰ajÇ Doles muiÏas kungu mÇjÇ 1977. gadÇ iekÇrtotsDaugavas muzejs. MuiÏas parkÇ iekÇrtota br¥vdabasekspoz¥cija — Daugavas zvejnieku sïta ar zvejas r¥ku kolekciju, sadz¥ves priek‰metiem un darbar¥kiem.T. 67216367 www.daugavasmuzejs.lv

JrmalaJrmala ir lielÇkÇ Baltijas valstu krortpilsïta, ko izsenisslavenu dar¥ju‰i dabas Çrstnieciskie faktori — maigais

klimats, jra, vesel¥gais gaiss,medic¥niskÇs d¿as unminerÇlde¿i. ±pa‰u pievilc¥bukrortam dod 32 km garÇ smil‰upludmale, pla‰ie prieÏu meÏi unpilsïtas dabiskÇ robeÏa — Lielupe.Akt¥vÇs atptas cien¥tÇji varpavad¥t laiku tenisa kortos,

vizinÇties ar jahtÇm un dens motocikliem, spïlït biljarduun boulingu, doties izjÇdïs, apmeklït izklaides pasÇkumus,koncertus slavenajÇ Dzintaru koncerzÇlï, izbaud¥t densatrakcijas “L¥vu akvaparkÇ”, vai pastaigÇties pa Jomas ielu.T. 67147900 www.jurmala.lv

Atptas parks “RÇmkalni”Atptas parks piedÇvÇ daÏÇdu atptu visai Æimenei —400 m garu rode∫trasi, “jautrÇs gumijas”, “Dullo bumbu”, “lidojo‰o krïslu”, bïrnu autoskolu, kÇ ar¥ laivu un velonomu.T. 67977277, 29100280 www.ramkalni.lv

Sigulda1207. gadÇ ZobenbrÇ∫u ordenis te sÇka celt mra pili, kas 18. gs.sÇkumÇ nopost¥ta. L¥dz msudienÇm saglabÇjies konventaïkas DR korpuss un galvenaisvÇrtu tornis. Turpat blakus atrodasSiguldas JaunÇ pils, bvïta

19. gs. beigÇs. No 10. l¥dz 12. augustam Sigulda ikvienuaicina uz vïrien¥gÇm pilsïtas 800 gadu jubilejassvin¥bÇm. Varat aizstaigÇt l¥dz atjaunotajam Serpent¥nace∫am, Gtma¿a alai, μeizarkrïslam vai Velnalai. Laiskat¥tu Gaujas senieleju no putna lidojuma, jÇdodasbraucienÇ ar vien¥go gaisa tro‰u ce∫a vagoni¿u BaltijÇ.Akt¥vÇs atptas cien¥tÇjiem Sigulda piedÇvÇ pla‰asiespïjas — Bobsleja trasï var nobraukt ar vasaras bobu,Siguldas pilsïtas trasï atvïrta 400 m gara rode∫u trase, bet piedz¥vojumu parkÇ “MeÏaka˙is” ikvienam ir iespïjaizmïÆinÇt savu spïku “pastaigÇ” pa kokiem.T. 67971335 www.sigulda.lv

Turaidas muzejrezervÇts42 ha lielÇ teritorijÇ iespïjamsiepaz¥ties ar vïstures, kultras,arhitektras un arheoloÆijaspieminek∫iem, kas vïsta parnotikumiem tksto‰ gadu garumÇno 11. gs. l¥dz msu dienÇm.ApmeklïtÇjiem pieejama Turaidasviduslaiku pils, tautas dziesmaivelt¥ts skulptru dÇrzs — Dainu kalns, 18. gs. bvïtÇluterÇ¿u bazn¥ca, Turaidas muiÏas saimnieciskÇ apbve.T. 67971402 www.turaida-muzejs.lv

L¥gatneL¥gatnes pilsïtas vïsturiskÇatt¥st¥ba cie‰i saist¥ta ar L¥gatnes pap¥rfabriku, kurasaizsÇkumi meklïjami 19. gs.sÇkumā. MsdienÇs L¥gatnespopulÇrÇkais apmeklïjumaobjekts ir L¥gatnes dabas takas, kas dod iespïjubr¥vdabas aplokos ieraudz¥t LatvijÇ dz¥vojo‰us savva∫asdz¥vniekus. UnikÇls objekts ir pïdïjÇ saglabÇjusiespÇrceltuve uz Gaujas — L¥gatnes pÇrceltuve, to varizmantot gan kÇjÇmgÇjïji un velobraucïji, gan tie, kasce∫o ar auto. Dabas parkÇ “Vienkoãi” (Aug‰l¥gatnï)vairÇkÇs zonÇs, apskatÇmas dažādas koka skulptras.T. 24153313 www.turisms.cesis.lv

Ieri˙u dzirnavasApmeklïtÇjiem iespïja aplkot 16. gs celto dzirnavu drupas,skaistos Melderupes denskritumus un izmïÆinÇt gaisa trosu atrakcijas.T. 26493739, 28396804 www.ierikudzirnavas.lv

Årai‰u ezerpilsSeno latga∫u 9. gs.dz¥vesvietas rekonstrukcija.TÇs pamatÇ irarheoloÆiskajos izrakumosatrasto koka celt¿upaliekas un senlietas.T. 64197288

Cïsis un apkÇrtneL¥dz msu dienÇm samïrÇ labi saglabÇjies Cïsu vïsturiskaiscentrs, kur ar¥ atrodas lielÇkÇ da∫a ievïrojamo objektu —Sv. JÇ¿a luterÇ¿u bazn¥ca, Pils parks, Raunas vÇrti.IevïrojamÇkais Cïsu apskates objekts ir 13. gs. sÇkumÇceltÇ Cïsu viduslaiku pils. Apm. 3km no pilsïtas centraatrodas Svïtavots. ·¥ avota deni kop‰ senatnes uzskatapar dziedniecisku. Turpat netÇlu eso‰Çs C¥rul¥‰u dabas takasaicina apciemot Gauju un iepaz¥t tÇs vïsturi. Bet 7 km no Cïs¥m viesu namÇ “Rak‰i” piedÇvÇ apskat¥t lamas.T. 64121815, 28318318 www.turisms.cesis.lv

Raunas pilsdrupasDomÇjams, ka Raunas pilsceltniec¥ba uzsÇkta 14. gs. vidū.VarenÇ pils post¥ta 16. gs. vid un17. gs. beigÇs. L¥dz msdienÇmsaglabÇju‰ies pils galvenie korpusidrupu veidÇ. www.rauna.cesis.lv

ValmieraPilsïtÇ iespïjams aplkot Livonijas orde¿a pilsdrupas,Veco aptieku (1735. g.), Valterkalni¿u u. c. vietas.Valmieras Sv. S¥ma¿a bazn¥ca celta 1283. g. No bazn¥cas

tor¿a skatu laukuma var vïrotValmieras panorÇmu. Ar Valmierasnovada vïsturi var iepaz¥tiesValmieras novadpïtniec¥bas muzejÇ.Apm. 15 km no Valmieras atrodasSieti¿iezis. BaltijÇ lielÇkais baltÇsmil‰akmens atsegums, kraujasaugstums sasniedz 15 m. IzveidotalabiekÇrtota lokveida taka.T. 64207177 www.valmiera.lv

UngurmuiÏaUngurmuiÏa ir unikÇls 18. gs.koka barokÇlÇs celtniec¥basparaugs. UngurmuiÏasapmeklïjuma laikÇ iespïjamsapskat¥t labi saglabÇju‰osiek‰telpu gleznojumus, baud¥t muiÏas ¥pa‰o gaisotni, pastaigÇjoties pa parkuzem ozoliem vai dzerot tïju Tïjas nami¿Ç.T. 64158223 www.ungurmuiza.et.lv

LimbaÏiLimbaÏos iespïjams apmeklït LimbaÏu viduslaikupilsdrupas (13. gs.), jaunizveidoto pils skatu torni,LimbaÏu muzeju. Pilsïtas centra radiÇlais ielu plÇnojumssaglabÇjies no viduslaikiem.Lielezera zieme∫austrumu galÇ3,6 km garumÇ izveidotaLielezera dabas taka, izbvïtsputnu novïro‰anas tornis, ier¥kots bïrnu rota∫u laukums.T. 64070608 www.elimbazi.lv

Lïdurgas dendroparksParks izveidots 1973. g. un augu daudzveid¥bas zi¿Ç tasir viens no bagÇtÇkajiem LatvijÇ. Apmïram 10 ha plat¥bÇieaudzïts ap 1000 daÏÇdu sugu un varietlju dekorat¥voaugu un krmu.T. 29432663 www.ledurgasdendroparks.lv

mar‰ruts

ApkÇrt Vidzemei

mar‰ruts

Vidzemes Zelta loks

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

31

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

32

33

34

M 1 : 50 000