Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums

Novembris ir jubilejas mēnesis vienam no mūsdienu Valmieras simboliem - aprit pieci gadi, kopš valmieriešiem un vidzemniekiem durvis vēra Vidzemes Olimpiskais centrs (VOC).

Šajā laikā VOC ne vien attaisnojis nepieciešamību, bet arī spējis augt un attīstīties, pulcējot arvien vairāk veselīga un aktīva dzīvesveida cienītājus, kā arī piedāvājot arvien jaunus pakalpojumus. Līdztekus ledus hallei un sporta spēļu zālei SIA ”Vidzemes Olimpiskais centrs” paspārnē ir arī viesnīca “Naktsmājas”, futbola stadions, J. Daliņa stadions un mūsdienīgs Sporta rehabilitācijas centrs ar viesnīcu.

Vidzemes Olimpiskais centrs darbu uzsāka 2005. gada nogalē ar mērķi veicināt sporta attīstības iespējas Valmierā un Vidzemes reģionā, radīt kvalitatīvu mācību treniņu bāziaugsta līmeņa nacionālo un starptautisko sportistu sagata-vošanai Olimpiskajos sporta veidos, kā arī uzlabot iedzīvo-tāju sporta kultūru un veselības līmeni.

Ik dienu VOC piedāvājumu izmanto ap 1000 sportistu un līdzjutēju ne vien no Valmieras, bet arī apkārtējiem novadiem. Piecu gadu laikā VOC norisinājušies ne tikai vie-tēja vai reģiona līmeņa hokeja, basketbola, vieglatlētikas un florbola sacensības, bet centrs arī ir spējis uzņemt pasaules līmeņa pasākumus – divus Eiropas čempionātus basketbolā dāmām un Eiropas čempionvienību kausa izcīņu florbolā. Sporta spēļu sporta zāle kļuvusi par mājām Valmieras basketbola un florbola klubiem. Tā praksē ir izrādījusies arī laba vieta biznesa izstāžu un gadatirgu organizēšanai. Katru vasaru VOC sporta bāzē Valmierā ierodas un sezonas startiem gatavojas komandas no Krievijas, Igaunijas, Zviedrijas un Latvijas. Jau pierasts, ka savus sezonas pirmos treniņus šeit aizvada Rīgas “Dinamo” hokejisti. Sportistu rehabilitācijas un SPA pakalpojumi valmieriešiem tiek attīstīti Jāņa Daliņa stadiona viesnīcas telpās J.Daliņa ielā 2. SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” no šā gada Valmieras pilsētas dome uzticējusi arī J. Daliņa stadiona apsaimniekošanu, un patreiz top skices sporta bāzes telpu un teritorijas labiekārtošanas darbiem.

SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” direktors Artis Jansons:“Šie pieci gadi ir pagājuši saspringtā darbā, jo VOC sporta laukumos ikdienu trenējas un aizvada sacensības vismaz 12 individuālo un komandu sporta veidu pārstāvji, gada laikā norisinās vairāki simti sacensību un spēļu, un mūsu

Vidzemes Olimpiskajam centram – 5 gadi

uzdevums ir censties visiem nodrošināt teicamus darba un līdzi jušanas apstākļus, jo vārds “Olimpiskais”, manuprāt, ir kā kvalitātes zīme jebkurām darbībām sporta jomā. Šodien, VOC piecu gadu jubilejas gaidās, es gribētu teikt lielu paldies visiem mūsu sportiskā kolektīva darbiniekiem un treneriem, no kuru ikdienas darba ir atkarīga mūsu sniegtopakalpojumu kvalitāte!”

Sagaidot jubileju, novembra beigās VOC notiks dažādi sporta pasākumi, kurus tiek aicināts apmeklēt visiem valmieriešiem.

26.novembrisplkst.19:00 Rekorda uzstādīšana aerobikā.Visi interesenti, lieli un mazi valmierieši un vidzemnieki,

aicināti pulcēties Vidzemes Olimpiskā centra sporta spēļu zālē, kur norisināsies rekorda uzstādīšana aerobikā un par godu VOC jubilejai tiks veidots skaitlis “5”, kas tiks iemūži-nāts fotogrāfijā. Aicinām visus dalībniekus ierasties sporta tērpā un zāles sporta apavos.

27.novembrisplkst.12:00 “Disko uz ledus”.Publiskā slidošana disko mūzikas ritmos draugu lokā ar

siltu tēju. no plkst.16:00 universālajā zālē basketbola spēle.

Laukumā tiksies BK “Valmiera” un BK “Barons”. Spēles starp-laikā ielu dejotāju uzstāšanās, kā arī stūrītis mazākajiem spēles apmeklētājiem.

28.novembrisplkst.12:00 līdz 14:15 Latvijas bērnu meistarsacīkstes

hokejā (U-18) grupā. Laukumā tiksies HK “Valmiera” un HK “Jelgava”.

plkst.12:00 “Disko uz ledus”. Publiskā slidošana disko mūzikas ritmos draugu lokā ar siltu tēju.

plkst.15:00 Latvijas virslīgas čempionāts hokejā. Lau-kumā tiksies HK “Ogre”(Latvija) un HK “Elektrenai Energia- Orakulas”(Lietuva).

Pasākumu plāns vēl tiks papildināts!Inese Kazuša,

Valmieras pilsētas pašvaldībā

SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” komanda

2010.gada novembrisNr. 5

SIA “VTU Valmiera” informē, ka saskaņā ar darba dienu pārcelšanu šajā gadā sabiedriskais transports Valmieras pilsētā 13.novembrī kursēs kā darba dienā, savukārt 18.un 19.novembrī – kā brīvdienās.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦Lai novērtētu Valmieras tūrisma produktu un

pakalpojumu kvalitāti, Valmieras pilsētas pašval-dība portālā www.valmiera.lv aicina pilsētas viesusaizpildīt “Valmieras ceļotāju aptauju”. Tās mērķis ir noskaidrot šā brīža aktuālākos un interesantā-kos tūrisma produktus un pakalpojumus, kā arī apzināt nepieciešamos uzlabojumus, lai Valmieras pusē labi un ērti justos ikviens viesis.

24.novembrī plkst.19:00 Valmieras Kultūras centrā ikviens interesents aicināts uz aizraujošu un provokatīvu bez tabu komēdiju “Sekss un grēkpilsēta”. Izrāde ir stāsts par izskaidrošanos Ņujorkas augstākajā sabiedrībā, ko izraisījuši negaidīti gaismā nākušie lugas varoņu intīmās dzīves fakti. Izrādē, ko iestudējis režisors Oļeģs Šapošņikovs (izrādes “Kailie brieži” režisors), darbosies advokāts Sems Rigss (Jānis Jarāns), psihoterapeite un profesore Filisa Rigsa (Inese Kučinska), rakstnieks Hovards (Ainārs Ančevskis), rakstnieka sieva Kerola (Sigita Jevgļevska) un kāda baņķiera meita Džuljeta (Ērika Eglija). Vudijam Alenam raksturīgā manierē notikumi izrādē attīstās ļoti strauji un tos pavada asprātīgujoku un komentāru virkne. To apmeklēt aicināti intelektuāla, veselīga un ciniska humora cienītāji, kā arī cilvēki, kas mīl fantastikas un detektīva žanru, psiholoģisko drāmu, stilīgu apģērbu un,protams, dzīvi. Izrādi piedāvā starptautiskā teātrakompānija “Domino teātris”, kas kļuva plaši pazīstama, pateicoties visizpārdotākajai izrādei Latvijā – “Kailie brieži”. Biļetes iepriekšpārdo-šanā nopērkamas Valmieras Kultūras centra kasē un internetā www.bilesuparadize.lv.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦Valmieras pilsētas pašvaldība izsludinājusi

konkursu uz būvinženiera un transporta/tīklu inže-niera darba vietām. Šos speciālistus pašvaldība nodarbinās Eiropas Sociālā fonda atbalstītās projekta pieteikumu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma aktivitātes “Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” ietvaros. Būv-inženiera pienākumos noteikts veikt Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā esošo ēku teh-nisko apsekošanu un sagatavot ēku tehniskās apsekošanas atzinumus, izstrādāt pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un renovācijas plānu, sagatavot darba uzdevumus pašvaldības īpašumā esošo ēku tehnisko projektuizstrādei un veicamo darbu sarakstus un tāmes neliela mēroga pašvaldības īpašumā esošo ēkurenovācijai, veikt atsevišķu pašvaldības īpašumāesošo ēku renovācijas būvuzraudzību u.tml. Savukārt transporta/ tīklu inženiera pienākumos būs pašvaldības īpašumā esošo ielu, tiltu un laukumu tehnisko apsekošanu un atzinumu sagatavošana, ielu apsaimniekošanas un reno-vācijas programmu sagatavošana, Valmieras pilsētas transporta tīkla analīzes veikšana, pasažieru plūsmas apsekošana u.tml. Projektā “Speciālistu piesaiste Valmieras pilsētas pašvaldībai” kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 28 000. Speciālisti darbu pašvaldībā uzsāks 2011.gadā. Projekta finansējumu 100% apmērā nodrošina Eiropas sociālais fonds (ESF).

2010.gada novembris ♦ 2

4.novembrī Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstip-rināja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, kas Valmieras pilsētā būs spēkā no 2011.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā izmaiņas dabas resursu nodokļa apmērā, kā arī prasības par atkritumu apstrādi pirms noglabāšanas, un SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organi-zācija” (ZAAO) investīcijas poligona Daibe infrastruktūras pilnveidošanā, no jaunā gada sadzīves atkritumu apsaimnie-košanas maksa Valmieras pilsētā mainīsies no LVL/m3 6,71uz LVL/m3 7,95 (+PVN).

SIA “ZAAO” Mārketinga daļas vadītāja Ieva Tabūne skaidro, ka izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā nepieciešamas, jo “ZAAO” ir jāpilda prasības par atkritumu apstrādi pirms noglabāšanas, kas noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”, kā arī pieņemtās izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poli-gonos pieaugumu no 3 latiem par katru apglabāto tonnu uz5 latiem. Lai varētu izpildīt likumdošanā noteiktās prasības,“ZAAO”, realizējot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdz-finansēto projektu “Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkri-tumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona “Daibe”

infrastruktūras pilnveidošana”, ir izveidojis atkritumu mehā-niskās priekšapstrādes centru un ir iegādājies atkritumu smalcināšanas un šķirošanas iekārtas, kas nodrošinās sadzīves atkritumu šķirošanu un priekšapstrādi pirms atkritumu noglabāšanas, tādējādi samazinot noglabājamo atkritumu apjomu. Projekta realizācijai “ZAAO” ir saņēmis 85% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kā rezultātā nebija nepieciešams papildus finansējums centra izveides investīcijām, tomēr “ZAAO” jānodrošina atkritumu mehānis-kās priekšapstrādes centra ekspluatācijas izmaksu segšana.Uzsākot ekspluatēt mehāniskās šķirošanas iekārtas apglabā-jamo atkritumu daudzums tiks samazināts vismaz par 20% un atkritumu apglabāšanas šūna kalpos ilgāk.

Jāpiebilst, ka “ZAAO” ir radījusi iespējas arī samazināt maksājumu apmēru par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. “ZAAO” aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot atkritumu šķirošanas iespējas – EKO punktus, EKO lauku-mus, konteinerus PET pudelēm, jo par šo konteineru tukšošanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. Tāpat arī uzņēmēji var ietaupīt līdzekļus, šķirojot atkritumus, jo par šķiroto atkritumu izvešanu ir jāmaksā krietni mazāka summa nekā par sadzīves atkritumiem. Tāpat uzņēmēji šķirotos atkri-tumus var nogādāt uz reģiona EKO laukumiem.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Mainīsies sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa

Arvien biežāk nākas sastapties ar situāciju, ka meža dzīvnieki barības meklējumos ienāk pilsētā, liekot cilvēkiem kļūt uzmanīgākiem un pastiprināti domāt par savu drošību. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā rīkoties dažādās situācijās, atbildes sniedz Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Kā rīkoties, ja pilsētā cilvēks sastopas ar meža dzīvnieku?

Pirmkārt, noteikti nevajag dzīvniekam tuvoties un mēģināt to samīļot. No tā īpaši jāattur bērni. Ja dzīvnieks nejauši ieklīdis pilsētā un ir vesels, tas no jums visdrīzāk bēgs prom. Ja dzīvnieks no cilvēka nebēg, tas nozīmē, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Iespējams, ka dzīvnieks ir traumēts – cietis sadursmē ar automašīnu, ievainots medībās, to notrenkājuši klaiņojoši suņi, taču, protams, pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir inficēts ar trakumsērgu. Šādā situācijā, ko nosaka arī Medību noteikumi, jāgriežas Valsts meža dienestā un, ja dzīvnieks redzēts konkrēti Valmieras pilsētā, tad jāvēršas Valmieras mežniecībā vai Ziemeļvidzemes virsmežniecībā.

Kā rīkoties, ja tiek atrasts meža dzīvnieka līķis?Šajā gadījumā atradējam tas jāpaziņo Valsts meža

dienestam. Pašam gan noteikti nevajadzētu aiztikt dzīvnieka līķi. Ja tas tomēr tiek darīts, tad noteikti jāievēro piesardzības pasākumi, piemēram, jālieto cimdi vai kādi citi aizsarglīdzekļi,piemēram, jāpārvieto dzīvnieka līķis ar dakšu vai lāpstu.

Kā rīkoties, ja pilsētā iedzīvotājs sastopas ar klaiņo-jošiem suņiem, kaķiem, ievainotiem mājdzīvniekiem vai to līķiem?

Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta otrajai daļai- “jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai”. Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešajai daļai- “saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība

organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.” Atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 21.1 pantam- “pašval-dības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.” Valmieras pilsētas pašvaldībā par klaiņojošiem dzīvniekiem jāziņo SIA “Valmieras Komunālā saimniecība” dzīvnieku patversmei, zvanot 64232093. Uzņēmums iespēju robežās, informējot sabiedrību, dzīvniekiem mēģina atrast esošos un pazaudētos saimniekus vai jaunus īpašniekus.

Pārtikas un veterinārais dienests iesaistās tajos gadī-jumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka dzīvnieks gājis bojā infekcijas slimības rezultātā vai, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka dzīvnieks ir slims ar kādu no infekcijas slimībām, piemēram, trakumsērgu.

Jāatgādina, ka trakumsērga ir viena no bīstamākajām dzīvnieku infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gandzīvnieku veselību un dzīvību. Slimības ierosinātājs ir vīruss,kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un izdalāsar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas nesen kā aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām.

Savvaļas dzīvniekiem, kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, var notikt arī to inficēšanās ar trakumsērgu, tāpēc arī saviem četrkājainajiem draugiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. No mājdzīvniekiem biežāk saslimst kaķi un suņi. Vienīgais veids, kā pasargāt mājdzīvniekus no saslimšanas, ir to savlaicīga profilaktiskā vakcinācija. Veterinārmedicīnas likums nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību. Par šīs prasības neievērošanu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju var saukt pie administratīvās atbildības.

Elīna Neimane, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Aktuāli – meža dzīvnieki pilsētā

- Kļuvis zināms, ka ir mainījušies SIA “Val-mieras Veselības centrs” īpašnieki. Kas notiks ar ēkas Bastiona ielā 24 apsaimniekošanu?

Atbild Valmieras pilsētas pašvaldība:

- 26.oktobrī pēc Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Ineša Boķa iniciatīvas kopējā sanāksmē pulcējās pašvaldības speciā-listi un ēkas Bastiona ielā 24 telpu nomnieki. Kopumā namā telpas nomā 26 uzņēmumi un mediķu privātprakses. Tikšanās laikā tika pār-runāti jautājumi kas saistīti ar ēkas ērtāku apsaim-niekošanas formu un iespējamiem uzlabojumiem koplietošanas telpās. Pašvaldība šajās telpās pēdējo gadu laikā ieguldījusi jau vairāk nekā 130 tūkstošus latu, taču nepieciešams turpināt mazāka apjoma uzlabojumus. Sanāksmē pie-dalījās arī SIA “Valmieras Veselības centrs”, kas ir lielākais Bastiona ielas 24 nama telpu nomnieks, jaunie īpašnieki, kas izklāstīja darbības plānus veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanā un modernizēšanā Valmieras pilsētā. Ņemot vērā, ka līdz šim ēka Bastiona ielā 24 kalpojusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, Valmieras mērs apstiprināja, ka namu arī turpmāk plānots izmantot šim nolūkam. Taču šovasar spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kā arī 08.07.2010. spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas izno-māšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacī-jumiem”. Ņemot vērā Bastiona ielas 24 nama specifisko izmantošanu, pašvaldība lūgs tiesību normu skaidrojumu atbildīgajām ministrijām.

- Kas saimnieko SIA “Vidzemes Slimnīca” morgā?

Atbild SIA ““Vidzemes Slimnīca” pārstāve Benita Brila:

- Patoloģijas nodaļa ar morgu joprojām ir Vidzemes slimnīcas struktūrvienība, kas nodro-šina ar ārstnieciskām darbībām un histoloģiskās laboratorijas izmeklējumiem saistītu funkciju veikšanu. Saimnieciskās darbības ietvaros SIA “Vidzemes slimnīca” Patoloģijas nodaļa ar morgu atsevišķas telpas ir iznomājusi diviem nomniekiem – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un SIA “Kapsētu pārvalde”.

- Vai un kā pašvaldība var ietekmēt ielu rekonstrukciju darbu tempu?

Atbild Valmieras pilsētas pašvaldība:

Pašvaldība bieži saņem pārmetumus par to, ka kādā no ielu rekonstrukcijas objektiem netiek nodrošināts, novērotājuprāt, pietiekams strād-nieku skaits vai, ka darbi nenorit ātrākā tempā. Pašvaldības kā pasūtītāja attiecības ar izpildītāju regulē līgums, kura viena no sastāvdaļām ir darbu izpildes termiņš. Ņemot vērā Latvijai raksturīgo sezonalitāti, īpaši ielu rekonstrukciju darbos, kas liedz pārbūves darbus veikt visa gada garumā, līguma termiņi parasti tiek noteikti saprātīgi. Visos līgumos noteiktas arī soda sankcijas par līguma nosacījumu, to vidū arī termiņa, nepildīšanu. Tas, kādā veidā konkrētais komersants organizē darbu, nav atkarīgs un regulējams no pašval-dības puses. Varam vien piebilst, ka darbu organizēšana, piemēram, divās maiņās kā obli-gāts nosacījums no pasūtītāja puses, ņemot vērā valstī pastāvošās tiesību normas, ievērojami sadārdzinātu visu projektu norisi un par pie-ejamo naudu, kas ielu rekonstrukciju gadījumā ir ES finansējums, samazinātos sakārtojamās infrastruktūras ielu, ietvju, apjoms. Pašvaldība seko līdzi darbu norisei objektos, ar būvniekiem tiekoties ne vien iknedēļas sanāksmēs, bet arī objektā. Arī ikvienam valmierietim, kam ir viedoklis vai vēlme sekot līdzi ielu rekonstrukciju gaitai, ir iespēja personīgi piedalīties darba sanāksmēs, kas katru piektdienu notiek pašval-dības administratīvajā ēkā.

Valmierieši jautā!

Pasludinot 2011. gada 30. aprīli par ikgadējo mūsu zemes sakopšanas dienu, Lielās Talkas organizatori aicina ikvienu Latvijas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju piedalīties konkursā un iesūtīt informāciju par savu pagalmu, kam nepieciešama palīdzība. Konkursa kārtībā tiks izvēlēti 3 līdz 5 pagalmi, kuriem Talkas organizatori sadarbībā ar piesaistītajiem sponsoriem, atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nozaru ekspertiem izstrādās labiekārtošanas plānus un kopā ar pašiem iedzīvotājiem Lielās Talkas dienā, 30.aprīlī,uzsāks reālus sakopšanas darbus.

Kamēr zemi vēl neklāj sniegs, aicinām apsekot savu daudzdzīvokļu mājas pagalmu un iesūtīt informāciju par tā reālo stāvokli, iedzīvotāju vēlmēm un iespējām. Veidojot aprakstu konkursam, lūdzam aptaujāt arī savus kaimiņus -

kādu viņi vēlētos redzēt pagalmu, kas pagaidām traucē pagalmā labi justies, kā palīdz pašvaldība un namīpašnieki, ko katrs pats gribētu un varētu darīt pagalma sakopšanas labā?

Pieteikumus konkursam lūdzam sūtīt foto (derēs arī īss video) un apraksta veidā līdz šī gada 30. novembrim uz e-pastu pagalmi@talkas.lv vai uz adresi: Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 (ar norādi - Lielās Talkas “Pagalmu sakopšanas un labiekārtošanas projekts”).

Konkursa pieteikumus izvērtēs ekspertu žūrija, un priekšroka tiks dota tiem pagalmiem, kur pašu iedzīvotāju aktivitāte un līdzdarbošanās būs visaugstākā. Konkursa rezultāti un labiekārtošanai izvirzītie pagalmi tiks paziņoti decembrī.

Aicina iedzīvotājus pieteikt savus daudzdzīvokļu namu pagalmus Lielās Talkas konkursam

2010.gada novembris ♦ 3

Valmiera svētkos

Laikiem mainoties Šogad 18.novembrī svinēsim mūsu valsts deviņdesmit

otro gadskārtu. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīti svinīgi pasākumi, tostarp arī Valmieras Kultūras centrā. Māju logus izgaismos sveces, radot svētku noskaņu ikvienā sirdī, savukārt galvaspilsēta aicinās uz bruņoto spēku parādi, kas ir neiztrūkstoša tradīcija kopš valsts pastāvēšanas sākuma. Tāda tradīcija savulaik bijusi arī mūsu pilsētā. Gados visvecākie valmierieši vēl atceras enerģisko skolu jaunatni un brašos 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīrus, kuri parādes solī devās uz Garnizona (no 1935. gada Vienības) laukumu. Par godu svētkiem pilsēta vienmēr bija svinīgi saposta – tika izvie-toti karogi un īpaši svētku rotājumi. Lielākais notikums, protams, bijusi tieši ikgadējā vietējā militārā parāde. Zīmīgi, ka toreizējais Valmieras pilsētas galva no 1934. līdz 1940.gadam - Jānis Ruģēns (1890 -1969), pats bijis Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris.

Pēc padomju režīmā pavadītājiem piecdesmit nebrīvesgadiem un iegūstot neatkarību, varējām atkal brīvi svinēt un pieminēt visus mūsu varoņus, bez kuru ziedotajām dzīvībām Brīvības cīņās nebūtu arī Latvijas. Atkal varējāmaizdegt sveces un nolikt ziedus Pilsētas (Centra) Brāļu kapos. Tagad gan to darām ne vairs 17. novembrī, bet gan nedēļu ātrāk, 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Prieks un gandarījums, ka, mainoties valmieriešu paaudzēm, svētku svinēšanas tradīcijas nav zudušas.

Sākums. Klusie divdesmitie. Izrādās, ka savulaik 18. novembris divdesmitajos un

trīsdesmitajos gados aizvadīts ļoti atšķirīgi. 1923. gadā, kad Latvija svinēja piecu gadu jubileju, vēl bija jaušamas kara sekas. Cilvēki vairāk bija norūpējušies par savām ikdienas gaitām, tāpēc sevišķas svinības nebija paredzē-tas. Savukārt desmitajā neatkarības pasludināšanas gadadienā dzīve jau bija ekonomiski un politiski nostabili-zējusies. To gan Saeimā, gan preses izdevumos uzsvēra kā galveno pirmās desmitgades (1918.-1928.g.) sasnie-gumu. Jau pieminētajā 1928.g. valsts varēja atļauties sarīkot cilvēkiem svētkus - krāšņākus nekā citus gadus. Piemiņas pasākumi, parāde un svinīga fotografēšanās notikusi arī Valmierā. Taču jau gadu vēlāk, 1929.gadā,svinības noritējušas tik nemanāmi, ka laikrakstā “Valmie-rietis” lasāms: “[..] 18. novembris šogad Valmierā noritēja sevišķi klusi, bez jebkādas sajūsmas. Ja nebūtu karo-gotās ielas, šī valsts svētku diena gandrīz neatšķirtos no citām pelēkām rudens dienām. [..] Pēc ļoti steidzīgās un īsās karaspēka parādes, vakaram iestājoties, aina nemai-nījās. Ielas patumšas, kā arvien Valmierā. Svecītes uz logiem bija aizdedzinātas vienīgi valsts bankas nodaļas un pasta kantora logos, turpretim citas valsts un pašval-dības iestādes bija pilnīgi tumšas. Retos veikalu skatlogos izstādīti valsts ģērboņi un dažu valstsvīru ģīmetnes. Privāto dzīvokļu logi, gandrīz bez izņēmuma, nekur nebija iluminēti. Pietiktu jau ar pāris svecītēm dzīvokļa pat vienā logā, lai pierādītu, ka še priekā par atbrīvoto tēviju pukst latviešu sirdis”.

Svētku noskaņa. Trīsdesmitie. Jāteic, ka valmierieši krietni sasparojās un labojās jau

piecus gadus vēlāk - ar vērienu nosvinot Latvijas valsts 16. proklamēšanas gadadienu. Ar virsrakstu “Atjaunotās Latvijas 18. novembris” lasītājiem tika atgādināts, ka “[..] svētki Valmierā sākušies 17. novembrī, ar lāpu gājienu no tirgus laukuma uz Brāļu kapiem. Gājienā dalību ņēma aizsargi, vidusskola, komercskola, lauksaimniecības skola, pamatskolas, Latvijas Vanagi, skauti, ugunsdzēsēji, dzelzceļnieki, pilsētas valdes, Zemes bankas, pasta u.c. valsts iestāžu darbinieki, kā arī Līča fabrikas strādnieki. Gājiens bija vairāk kā kilometru garš un tajā dalību ņēma

vairāk kā 2500 personas. Bet 18. novembra rīts sācies ar aizsargu pulka orķestra spēlētajiem skaņdarbiem no baznīcas torņa. Vēlāk visi aicināti piedalīties svinīgajā pilsētas valdes sēdē. Zāle greznota lauru kokiem. Iera-dušies valsts iestāžu vadītāji un ievērojamākie sabiedriskie darbinieki. Tiek nolasīts lēmums, ka Pēterpils iela turpmāk sauksies par Lāčplēša ielu. Svētku sarīkojumā ar lielu sajūsmu publika noskatījusies teātra izrādi “Aust jaunais rīts”, un beigās visi kopā nodziedājuši “Lai līgo lepna dziesma, tev brīvā Latvija”. Vēlā vakarā Valmieras ielās iedegās svētku ugunis. Gandrīz visu veikalu skatlogi bijuši greznoti ar valsts vīru ģīmetnēm un zaļumu vītnēm”.

Izskaņā. Pēdējie. Īpašas izvērtās valsts divdesmitās dzimšanas dienas

svinības 1938.gadā. Valsts dibināšanas 20. gadadiena bija iekritusi piektdienā un valmierieši varēja rēķināties vēl ar divām brīvdienām. Svētku noskaņa bija jaušama jau ceturtdien, 17. novembrī. Agrā priekšpusdienā skolās mācības vairs nenotika, arī pilsētas uzņēmumi pārtrauca darbu. Cilvēki steidzās mājup, lai apdarītu svarīgākos darbus un sagatavotos svinībām, kuras jau šur tur sākās jau tās pašas dienas vakarā. Valsts dibināšanas atceres svētkus ievadīja dažādas svinīgas norises sabiedriskajās un pašvaldības iestādēs. Pēc toreizējās tradīcijas vakarā ar lāpām rokās cauri pilsētai gājiena dalībnieki devās uz Brāļu kapiem, kur pie varoņu pieminekļa notika piemiņas dievkalpojums. Godinot kritušos, tika nolikti vainagi pie pieminekļa Jāņa (Dīvala) kapos un Kauguru nemieros kritušo atdusas vietās.

18. novembrī pilsētas izdaiļošana, iestāžu, namu un skatlogu dekorēšana bijusi jāpabeidz līdz astoņiem rītā. Gandrīz pusstundu baznīcas tornī skanēja zvani, kas svinīgi ievadīja svētku dienu. Tornī spēlējis orķestris. Desmitos no rīta notikusi Valmieras pilsētas valdes sēde, pēc tās svētku dievkalpojums Valmieras baznīcā. Pus-divos dienā Vienības laukumā notika tik ļoti gaidītā svinīgā militārā parāde. Dalībniekus - karavīrus, aizsargu organizācijas, pilsētas skolu un citu organizāciju pārstāv-jus - laukumā komandēja 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis Jansons. Parādi pieņēma garnizona priekšnieks, pulkvežleitnants Jaunsniķeris. Pēcpusdienā Latviešu biedrība aicināja uz Ziemeļlatvijas teātra pirmizrādi, latviešu rakstnieka A. Grīna patriotisko lugu “Tēvu zeme”. Tai sekojošā uguņošana likusi “Valmierai atmirdzēt dižā svētku spožumā. Valsts prezidenta K. Ulmaņa svētku runu tie pilsētas iedzīvotāji, kas nebija ieradušies Latviešubiedrībā, varēja noklausīties pie skaļruņiem pilsētas valdē, 1. un 2. pamatskolu zālēs”. Pašā vakarā pilsētnieki starp logu rūtīm vai uz palodzes novietoja aizdegtās sveces. Pēdējie, 1939. gada 18. novembra svētki svinēti pieticīgāki. Tie noritēja politiski nemierīgākā gaisotnē, jo Latvijas teritorijā jau bija izvietotas Sarkanās armijas militārās bāzes. Togad notika pēdējā armijas parāde ne vien Rīgā, bet arī Valmierā –Vienības laukumā. Vēl pēc gada Latvija jau bija okupēta, taču tas jau ir pavisam cits stāsts.

Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Pilsētas valdes svinīgā sēde 1938. gada 18. novembrī. 1. no kreisās valdes loceklis Jānis Lodziņš, 2. pilsētas galva Jānis Ruģēns, 3. valdes loceklis, pulkvedis Jēkabs Gustavs,

4. sekretārs Aleksandrs Tamisārs

Svinam 20 ! Pilsētas ūdenstornis svētku rotā 1938.g.

Valsts svētki Valmierā

11. novembrī plkst.16.00Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens un

piemiņas brīdis Pilsētas kapos.Pulcēšanās plkst.15:45 pie Kultūras centra.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

18. novembris

• VārdiSvētkos vēlēsim labus vārdus Latvijai. Rakstīsim

savus vēlējumus interneta vietnē 3darbi.lv. Ierakstītie vārdi veidos Lielvārdes jostas rakstu – mūsu seno zīmju spēku. Mēs sakoposim savu gaišo enerģiju un spēks, kas būs ieausts mūsu vēlējumos, veidos Latvijas nākotni.

• GaismaSvētkos vairosim gaismu iededzot uguni – svecīti

logos, ugunskuru pagalmā, kalna galā. Sveiksim Latviju ar gaismu!

• DziesmaSvētkos dziedāsim “Dievs, svētī Latviju”. Visi kopā,

vienlaicīgi, lai vai kurā pasaules malā mēs katrs atrastos. Tā mēs stiprināsim kopības sajūtu un lepnumu par to, kas esam un kas mums ir dots – sava valsts un brīvība.

Valmieras Kultūras centrā18. novembrī plkst. 18.00

LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS92.GADADIENAI VELTĪTS SARĪKOJUMS

“GAISMĀ, VĀRDOS, DZIESMĀ MĪLESTĪBU LIEKU”

Piedalās: komponists Māris Lasmanisaktrise Vita Baļčunaite

dziedātājs Mārtiņš RuskisMāra Briežkalna bigbends

Ieeja bez maksas.

Plkst. 20.00 pie Kultūras centraValmieras pirmsskolas iestāžu

bērnu zīmējumu video projekcijas“Es zīmēju Latviju”

Plkst. 21.00Lai mūs vieno gaisma, labas domas un

mūsu Valsts Himna!

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Valmieras Kultūras centrā19. novembrī no plkst. 12.00 – 15.00

Spēļu diena visai ģimeneiPrāta, atjautības un izklaides spēles

Ieeja bez maksas.

Valmieras Kultūras centrā20. novembrī plkst. 21.00

SVĒTKU BALLESpēlē grupa VELVES

Ieeja Ls 2,00.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

2010.gada novembris ♦ 2

4.novembrī Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstip-rināja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, kas Valmieras pilsētā būs spēkā no 2011.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā izmaiņas dabas resursu nodokļa apmērā, kā arī prasības par atkritumu apstrādi pirms noglabāšanas, un SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organi-zācija” (ZAAO) investīcijas poligona Daibe infrastruktūras pilnveidošanā, no jaunā gada sadzīves atkritumu apsaimnie-košanas maksa Valmieras pilsētā mainīsies no LVL/m3 6,71uz LVL/m3 7,95 (+PVN).

SIA “ZAAO” Mārketinga daļas vadītāja Ieva Tabūne skaidro, ka izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā nepieciešamas, jo “ZAAO” ir jāpilda prasības par atkritumu apstrādi pirms noglabāšanas, kas noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”, kā arī pieņemtās izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poli-gonos pieaugumu no 3 latiem par katru apglabāto tonnu uz5 latiem. Lai varētu izpildīt likumdošanā noteiktās prasības,“ZAAO”, realizējot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdz-finansēto projektu “Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkri-tumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona “Daibe”

infrastruktūras pilnveidošana”, ir izveidojis atkritumu mehā-niskās priekšapstrādes centru un ir iegādājies atkritumu smalcināšanas un šķirošanas iekārtas, kas nodrošinās sadzīves atkritumu šķirošanu un priekšapstrādi pirms atkritumu noglabāšanas, tādējādi samazinot noglabājamo atkritumu apjomu. Projekta realizācijai “ZAAO” ir saņēmis 85% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kā rezultātā nebija nepieciešams papildus finansējums centra izveides investīcijām, tomēr “ZAAO” jānodrošina atkritumu mehānis-kās priekšapstrādes centra ekspluatācijas izmaksu segšana.Uzsākot ekspluatēt mehāniskās šķirošanas iekārtas apglabā-jamo atkritumu daudzums tiks samazināts vismaz par 20% un atkritumu apglabāšanas šūna kalpos ilgāk.

Jāpiebilst, ka “ZAAO” ir radījusi iespējas arī samazināt maksājumu apmēru par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. “ZAAO” aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot atkritumu šķirošanas iespējas – EKO punktus, EKO lauku-mus, konteinerus PET pudelēm, jo par šo konteineru tukšošanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. Tāpat arī uzņēmēji var ietaupīt līdzekļus, šķirojot atkritumus, jo par šķiroto atkritumu izvešanu ir jāmaksā krietni mazāka summa nekā par sadzīves atkritumiem. Tāpat uzņēmēji šķirotos atkri-tumus var nogādāt uz reģiona EKO laukumiem.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Mainīsies sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa

Arvien biežāk nākas sastapties ar situāciju, ka meža dzīvnieki barības meklējumos ienāk pilsētā, liekot cilvēkiem kļūt uzmanīgākiem un pastiprināti domāt par savu drošību. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā rīkoties dažādās situācijās, atbildes sniedz Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Kā rīkoties, ja pilsētā cilvēks sastopas ar meža dzīvnieku?

Pirmkārt, noteikti nevajag dzīvniekam tuvoties un mēģināt to samīļot. No tā īpaši jāattur bērni. Ja dzīvnieks nejauši ieklīdis pilsētā un ir vesels, tas no jums visdrīzāk bēgs prom. Ja dzīvnieks no cilvēka nebēg, tas nozīmē, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Iespējams, ka dzīvnieks ir traumēts – cietis sadursmē ar automašīnu, ievainots medībās, to notrenkājuši klaiņojoši suņi, taču, protams, pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir inficēts ar trakumsērgu. Šādā situācijā, ko nosaka arī Medību noteikumi, jāgriežas Valsts meža dienestā un, ja dzīvnieks redzēts konkrēti Valmieras pilsētā, tad jāvēršas Valmieras mežniecībā vai Ziemeļvidzemes virsmežniecībā.

Kā rīkoties, ja tiek atrasts meža dzīvnieka līķis?Šajā gadījumā atradējam tas jāpaziņo Valsts meža

dienestam. Pašam gan noteikti nevajadzētu aiztikt dzīvnieka līķi. Ja tas tomēr tiek darīts, tad noteikti jāievēro piesardzības pasākumi, piemēram, jālieto cimdi vai kādi citi aizsarglīdzekļi,piemēram, jāpārvieto dzīvnieka līķis ar dakšu vai lāpstu.

Kā rīkoties, ja pilsētā iedzīvotājs sastopas ar klaiņo-jošiem suņiem, kaķiem, ievainotiem mājdzīvniekiem vai to līķiem?

Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta otrajai daļai- “jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai”. Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešajai daļai- “saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība

organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.” Atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 21.1 pantam- “pašval-dības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.” Valmieras pilsētas pašvaldībā par klaiņojošiem dzīvniekiem jāziņo SIA “Valmieras Komunālā saimniecība” dzīvnieku patversmei, zvanot 64232093. Uzņēmums iespēju robežās, informējot sabiedrību, dzīvniekiem mēģina atrast esošos un pazaudētos saimniekus vai jaunus īpašniekus.

Pārtikas un veterinārais dienests iesaistās tajos gadī-jumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka dzīvnieks gājis bojā infekcijas slimības rezultātā vai, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka dzīvnieks ir slims ar kādu no infekcijas slimībām, piemēram, trakumsērgu.

Jāatgādina, ka trakumsērga ir viena no bīstamākajām dzīvnieku infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gandzīvnieku veselību un dzīvību. Slimības ierosinātājs ir vīruss,kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un izdalāsar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas nesen kā aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām.

Savvaļas dzīvniekiem, kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, var notikt arī to inficēšanās ar trakumsērgu, tāpēc arī saviem četrkājainajiem draugiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. No mājdzīvniekiem biežāk saslimst kaķi un suņi. Vienīgais veids, kā pasargāt mājdzīvniekus no saslimšanas, ir to savlaicīga profilaktiskā vakcinācija. Veterinārmedicīnas likums nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību. Par šīs prasības neievērošanu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju var saukt pie administratīvās atbildības.

Elīna Neimane, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Aktuāli – meža dzīvnieki pilsētā

- Kļuvis zināms, ka ir mainījušies SIA “Val-mieras Veselības centrs” īpašnieki. Kas notiks ar ēkas Bastiona ielā 24 apsaimniekošanu?

Atbild Valmieras pilsētas pašvaldība:

- 26.oktobrī pēc Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Ineša Boķa iniciatīvas kopējā sanāksmē pulcējās pašvaldības speciā-listi un ēkas Bastiona ielā 24 telpu nomnieki. Kopumā namā telpas nomā 26 uzņēmumi un mediķu privātprakses. Tikšanās laikā tika pār-runāti jautājumi kas saistīti ar ēkas ērtāku apsaim-niekošanas formu un iespējamiem uzlabojumiem koplietošanas telpās. Pašvaldība šajās telpās pēdējo gadu laikā ieguldījusi jau vairāk nekā 130 tūkstošus latu, taču nepieciešams turpināt mazāka apjoma uzlabojumus. Sanāksmē pie-dalījās arī SIA “Valmieras Veselības centrs”, kas ir lielākais Bastiona ielas 24 nama telpu nomnieks, jaunie īpašnieki, kas izklāstīja darbības plānus veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanā un modernizēšanā Valmieras pilsētā. Ņemot vērā, ka līdz šim ēka Bastiona ielā 24 kalpojusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, Valmieras mērs apstiprināja, ka namu arī turpmāk plānots izmantot šim nolūkam. Taču šovasar spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kā arī 08.07.2010. spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas izno-māšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacī-jumiem”. Ņemot vērā Bastiona ielas 24 nama specifisko izmantošanu, pašvaldība lūgs tiesību normu skaidrojumu atbildīgajām ministrijām.

- Kas saimnieko SIA “Vidzemes Slimnīca” morgā?

Atbild SIA ““Vidzemes Slimnīca” pārstāve Benita Brila:

- Patoloģijas nodaļa ar morgu joprojām ir Vidzemes slimnīcas struktūrvienība, kas nodro-šina ar ārstnieciskām darbībām un histoloģiskās laboratorijas izmeklējumiem saistītu funkciju veikšanu. Saimnieciskās darbības ietvaros SIA “Vidzemes slimnīca” Patoloģijas nodaļa ar morgu atsevišķas telpas ir iznomājusi diviem nomniekiem – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un SIA “Kapsētu pārvalde”.

- Vai un kā pašvaldība var ietekmēt ielu rekonstrukciju darbu tempu?

Atbild Valmieras pilsētas pašvaldība:

Pašvaldība bieži saņem pārmetumus par to, ka kādā no ielu rekonstrukcijas objektiem netiek nodrošināts, novērotājuprāt, pietiekams strād-nieku skaits vai, ka darbi nenorit ātrākā tempā. Pašvaldības kā pasūtītāja attiecības ar izpildītāju regulē līgums, kura viena no sastāvdaļām ir darbu izpildes termiņš. Ņemot vērā Latvijai raksturīgo sezonalitāti, īpaši ielu rekonstrukciju darbos, kas liedz pārbūves darbus veikt visa gada garumā, līguma termiņi parasti tiek noteikti saprātīgi. Visos līgumos noteiktas arī soda sankcijas par līguma nosacījumu, to vidū arī termiņa, nepildīšanu. Tas, kādā veidā konkrētais komersants organizē darbu, nav atkarīgs un regulējams no pašval-dības puses. Varam vien piebilst, ka darbu organizēšana, piemēram, divās maiņās kā obli-gāts nosacījums no pasūtītāja puses, ņemot vērā valstī pastāvošās tiesību normas, ievērojami sadārdzinātu visu projektu norisi un par pie-ejamo naudu, kas ielu rekonstrukciju gadījumā ir ES finansējums, samazinātos sakārtojamās infrastruktūras ielu, ietvju, apjoms. Pašvaldība seko līdzi darbu norisei objektos, ar būvniekiem tiekoties ne vien iknedēļas sanāksmēs, bet arī objektā. Arī ikvienam valmierietim, kam ir viedoklis vai vēlme sekot līdzi ielu rekonstrukciju gaitai, ir iespēja personīgi piedalīties darba sanāksmēs, kas katru piektdienu notiek pašval-dības administratīvajā ēkā.

Valmierieši jautā!

Pasludinot 2011. gada 30. aprīli par ikgadējo mūsu zemes sakopšanas dienu, Lielās Talkas organizatori aicina ikvienu Latvijas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju piedalīties konkursā un iesūtīt informāciju par savu pagalmu, kam nepieciešama palīdzība. Konkursa kārtībā tiks izvēlēti 3 līdz 5 pagalmi, kuriem Talkas organizatori sadarbībā ar piesaistītajiem sponsoriem, atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nozaru ekspertiem izstrādās labiekārtošanas plānus un kopā ar pašiem iedzīvotājiem Lielās Talkas dienā, 30.aprīlī,uzsāks reālus sakopšanas darbus.

Kamēr zemi vēl neklāj sniegs, aicinām apsekot savu daudzdzīvokļu mājas pagalmu un iesūtīt informāciju par tā reālo stāvokli, iedzīvotāju vēlmēm un iespējām. Veidojot aprakstu konkursam, lūdzam aptaujāt arī savus kaimiņus -

kādu viņi vēlētos redzēt pagalmu, kas pagaidām traucē pagalmā labi justies, kā palīdz pašvaldība un namīpašnieki, ko katrs pats gribētu un varētu darīt pagalma sakopšanas labā?

Pieteikumus konkursam lūdzam sūtīt foto (derēs arī īss video) un apraksta veidā līdz šī gada 30. novembrim uz e-pastu pagalmi@talkas.lv vai uz adresi: Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 (ar norādi - Lielās Talkas “Pagalmu sakopšanas un labiekārtošanas projekts”).

Konkursa pieteikumus izvērtēs ekspertu žūrija, un priekšroka tiks dota tiem pagalmiem, kur pašu iedzīvotāju aktivitāte un līdzdarbošanās būs visaugstākā. Konkursa rezultāti un labiekārtošanai izvirzītie pagalmi tiks paziņoti decembrī.

Aicina iedzīvotājus pieteikt savus daudzdzīvokļu namu pagalmus Lielās Talkas konkursam

2010.gada novembris ♦ 3

Valmiera svētkos

Laikiem mainoties Šogad 18.novembrī svinēsim mūsu valsts deviņdesmit

otro gadskārtu. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīti svinīgi pasākumi, tostarp arī Valmieras Kultūras centrā. Māju logus izgaismos sveces, radot svētku noskaņu ikvienā sirdī, savukārt galvaspilsēta aicinās uz bruņoto spēku parādi, kas ir neiztrūkstoša tradīcija kopš valsts pastāvēšanas sākuma. Tāda tradīcija savulaik bijusi arī mūsu pilsētā. Gados visvecākie valmierieši vēl atceras enerģisko skolu jaunatni un brašos 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīrus, kuri parādes solī devās uz Garnizona (no 1935. gada Vienības) laukumu. Par godu svētkiem pilsēta vienmēr bija svinīgi saposta – tika izvie-toti karogi un īpaši svētku rotājumi. Lielākais notikums, protams, bijusi tieši ikgadējā vietējā militārā parāde. Zīmīgi, ka toreizējais Valmieras pilsētas galva no 1934. līdz 1940.gadam - Jānis Ruģēns (1890 -1969), pats bijis Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris.

Pēc padomju režīmā pavadītājiem piecdesmit nebrīvesgadiem un iegūstot neatkarību, varējām atkal brīvi svinēt un pieminēt visus mūsu varoņus, bez kuru ziedotajām dzīvībām Brīvības cīņās nebūtu arī Latvijas. Atkal varējāmaizdegt sveces un nolikt ziedus Pilsētas (Centra) Brāļu kapos. Tagad gan to darām ne vairs 17. novembrī, bet gan nedēļu ātrāk, 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Prieks un gandarījums, ka, mainoties valmieriešu paaudzēm, svētku svinēšanas tradīcijas nav zudušas.

Sākums. Klusie divdesmitie. Izrādās, ka savulaik 18. novembris divdesmitajos un

trīsdesmitajos gados aizvadīts ļoti atšķirīgi. 1923. gadā, kad Latvija svinēja piecu gadu jubileju, vēl bija jaušamas kara sekas. Cilvēki vairāk bija norūpējušies par savām ikdienas gaitām, tāpēc sevišķas svinības nebija paredzē-tas. Savukārt desmitajā neatkarības pasludināšanas gadadienā dzīve jau bija ekonomiski un politiski nostabili-zējusies. To gan Saeimā, gan preses izdevumos uzsvēra kā galveno pirmās desmitgades (1918.-1928.g.) sasnie-gumu. Jau pieminētajā 1928.g. valsts varēja atļauties sarīkot cilvēkiem svētkus - krāšņākus nekā citus gadus. Piemiņas pasākumi, parāde un svinīga fotografēšanās notikusi arī Valmierā. Taču jau gadu vēlāk, 1929.gadā,svinības noritējušas tik nemanāmi, ka laikrakstā “Valmie-rietis” lasāms: “[..] 18. novembris šogad Valmierā noritēja sevišķi klusi, bez jebkādas sajūsmas. Ja nebūtu karo-gotās ielas, šī valsts svētku diena gandrīz neatšķirtos no citām pelēkām rudens dienām. [..] Pēc ļoti steidzīgās un īsās karaspēka parādes, vakaram iestājoties, aina nemai-nījās. Ielas patumšas, kā arvien Valmierā. Svecītes uz logiem bija aizdedzinātas vienīgi valsts bankas nodaļas un pasta kantora logos, turpretim citas valsts un pašval-dības iestādes bija pilnīgi tumšas. Retos veikalu skatlogos izstādīti valsts ģērboņi un dažu valstsvīru ģīmetnes. Privāto dzīvokļu logi, gandrīz bez izņēmuma, nekur nebija iluminēti. Pietiktu jau ar pāris svecītēm dzīvokļa pat vienā logā, lai pierādītu, ka še priekā par atbrīvoto tēviju pukst latviešu sirdis”.

Svētku noskaņa. Trīsdesmitie. Jāteic, ka valmierieši krietni sasparojās un labojās jau

piecus gadus vēlāk - ar vērienu nosvinot Latvijas valsts 16. proklamēšanas gadadienu. Ar virsrakstu “Atjaunotās Latvijas 18. novembris” lasītājiem tika atgādināts, ka “[..] svētki Valmierā sākušies 17. novembrī, ar lāpu gājienu no tirgus laukuma uz Brāļu kapiem. Gājienā dalību ņēma aizsargi, vidusskola, komercskola, lauksaimniecības skola, pamatskolas, Latvijas Vanagi, skauti, ugunsdzēsēji, dzelzceļnieki, pilsētas valdes, Zemes bankas, pasta u.c. valsts iestāžu darbinieki, kā arī Līča fabrikas strādnieki. Gājiens bija vairāk kā kilometru garš un tajā dalību ņēma

vairāk kā 2500 personas. Bet 18. novembra rīts sācies ar aizsargu pulka orķestra spēlētajiem skaņdarbiem no baznīcas torņa. Vēlāk visi aicināti piedalīties svinīgajā pilsētas valdes sēdē. Zāle greznota lauru kokiem. Iera-dušies valsts iestāžu vadītāji un ievērojamākie sabiedriskie darbinieki. Tiek nolasīts lēmums, ka Pēterpils iela turpmāk sauksies par Lāčplēša ielu. Svētku sarīkojumā ar lielu sajūsmu publika noskatījusies teātra izrādi “Aust jaunais rīts”, un beigās visi kopā nodziedājuši “Lai līgo lepna dziesma, tev brīvā Latvija”. Vēlā vakarā Valmieras ielās iedegās svētku ugunis. Gandrīz visu veikalu skatlogi bijuši greznoti ar valsts vīru ģīmetnēm un zaļumu vītnēm”.

Izskaņā. Pēdējie. Īpašas izvērtās valsts divdesmitās dzimšanas dienas

svinības 1938.gadā. Valsts dibināšanas 20. gadadiena bija iekritusi piektdienā un valmierieši varēja rēķināties vēl ar divām brīvdienām. Svētku noskaņa bija jaušama jau ceturtdien, 17. novembrī. Agrā priekšpusdienā skolās mācības vairs nenotika, arī pilsētas uzņēmumi pārtrauca darbu. Cilvēki steidzās mājup, lai apdarītu svarīgākos darbus un sagatavotos svinībām, kuras jau šur tur sākās jau tās pašas dienas vakarā. Valsts dibināšanas atceres svētkus ievadīja dažādas svinīgas norises sabiedriskajās un pašvaldības iestādēs. Pēc toreizējās tradīcijas vakarā ar lāpām rokās cauri pilsētai gājiena dalībnieki devās uz Brāļu kapiem, kur pie varoņu pieminekļa notika piemiņas dievkalpojums. Godinot kritušos, tika nolikti vainagi pie pieminekļa Jāņa (Dīvala) kapos un Kauguru nemieros kritušo atdusas vietās.

18. novembrī pilsētas izdaiļošana, iestāžu, namu un skatlogu dekorēšana bijusi jāpabeidz līdz astoņiem rītā. Gandrīz pusstundu baznīcas tornī skanēja zvani, kas svinīgi ievadīja svētku dienu. Tornī spēlējis orķestris. Desmitos no rīta notikusi Valmieras pilsētas valdes sēde, pēc tās svētku dievkalpojums Valmieras baznīcā. Pus-divos dienā Vienības laukumā notika tik ļoti gaidītā svinīgā militārā parāde. Dalībniekus - karavīrus, aizsargu organizācijas, pilsētas skolu un citu organizāciju pārstāv-jus - laukumā komandēja 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis Jansons. Parādi pieņēma garnizona priekšnieks, pulkvežleitnants Jaunsniķeris. Pēcpusdienā Latviešu biedrība aicināja uz Ziemeļlatvijas teātra pirmizrādi, latviešu rakstnieka A. Grīna patriotisko lugu “Tēvu zeme”. Tai sekojošā uguņošana likusi “Valmierai atmirdzēt dižā svētku spožumā. Valsts prezidenta K. Ulmaņa svētku runu tie pilsētas iedzīvotāji, kas nebija ieradušies Latviešubiedrībā, varēja noklausīties pie skaļruņiem pilsētas valdē, 1. un 2. pamatskolu zālēs”. Pašā vakarā pilsētnieki starp logu rūtīm vai uz palodzes novietoja aizdegtās sveces. Pēdējie, 1939. gada 18. novembra svētki svinēti pieticīgāki. Tie noritēja politiski nemierīgākā gaisotnē, jo Latvijas teritorijā jau bija izvietotas Sarkanās armijas militārās bāzes. Togad notika pēdējā armijas parāde ne vien Rīgā, bet arī Valmierā –Vienības laukumā. Vēl pēc gada Latvija jau bija okupēta, taču tas jau ir pavisam cits stāsts.

Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Pilsētas valdes svinīgā sēde 1938. gada 18. novembrī. 1. no kreisās valdes loceklis Jānis Lodziņš, 2. pilsētas galva Jānis Ruģēns, 3. valdes loceklis, pulkvedis Jēkabs Gustavs,

4. sekretārs Aleksandrs Tamisārs

Svinam 20 ! Pilsētas ūdenstornis svētku rotā 1938.g.

Valsts svētki Valmierā

11. novembrī plkst.16.00Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens un

piemiņas brīdis Pilsētas kapos.Pulcēšanās plkst.15:45 pie Kultūras centra.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

18. novembris

• VārdiSvētkos vēlēsim labus vārdus Latvijai. Rakstīsim

savus vēlējumus interneta vietnē 3darbi.lv. Ierakstītie vārdi veidos Lielvārdes jostas rakstu – mūsu seno zīmju spēku. Mēs sakoposim savu gaišo enerģiju un spēks, kas būs ieausts mūsu vēlējumos, veidos Latvijas nākotni.

• GaismaSvētkos vairosim gaismu iededzot uguni – svecīti

logos, ugunskuru pagalmā, kalna galā. Sveiksim Latviju ar gaismu!

• DziesmaSvētkos dziedāsim “Dievs, svētī Latviju”. Visi kopā,

vienlaicīgi, lai vai kurā pasaules malā mēs katrs atrastos. Tā mēs stiprināsim kopības sajūtu un lepnumu par to, kas esam un kas mums ir dots – sava valsts un brīvība.

Valmieras Kultūras centrā18. novembrī plkst. 18.00

LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS92.GADADIENAI VELTĪTS SARĪKOJUMS

“GAISMĀ, VĀRDOS, DZIESMĀ MĪLESTĪBU LIEKU”

Piedalās: komponists Māris Lasmanisaktrise Vita Baļčunaite

dziedātājs Mārtiņš RuskisMāra Briežkalna bigbends

Ieeja bez maksas.

Plkst. 20.00 pie Kultūras centraValmieras pirmsskolas iestāžu

bērnu zīmējumu video projekcijas“Es zīmēju Latviju”

Plkst. 21.00Lai mūs vieno gaisma, labas domas un

mūsu Valsts Himna!

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Valmieras Kultūras centrā19. novembrī no plkst. 12.00 – 15.00

Spēļu diena visai ģimeneiPrāta, atjautības un izklaides spēles

Ieeja bez maksas.

Valmieras Kultūras centrā20. novembrī plkst. 21.00

SVĒTKU BALLESpēlē grupa VELVES

Ieeja Ls 2,00.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

2010.gada novembris ♦ 4

Bibliotēka šodien, kad cilvēkiem tik ļoti nepieciešams atbalsts, lai risinātu savas ikdienas problēmas, nevis izdzīvo, bet dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un attīstās, piedāvājot gan vienotu informatīvo telpu, gan mūsdienīgākos IT resursus, gan savas skaistās telpas, kur var atrast jaunāko un interesantāko lasāmvielu, mācību literatūru, dokumentus, filmas – Jums. Mēs izglītojam savus lieto-tājus par mūsu resursu izmantošanu. Katra mēneša pēdējā trešdienā plkst.18.00 Jums ir iespēja pusstundas laikā kopā ar bibliotekāru – konsultantu izstaigāt plašās bibliotēkas telpas un uzzināt, kā var ietaupīt laiku un naudu, prasmīgi izmantojot piedāvātos resursus un iespē-jas. Jau pusgadu apmācām arī mazas senioru grupas, piedāvājot apgūt datorprasmes.

Aicinām ikvienu aktīvāk piedalīties bibliotēkas pakal-pojumu uzlabošanā, izsakot viedokļus par mūsu darbu, par krājumu. Bibliotēkā būs tās grāmatas, kuras vajadzī-gas tieši Jums. Nākamajā gadā bibliotēka abonēs tos žurnālus, kurus Jūs vēlētos lasīt. Kā uzzināt par Jūsu vēlmēm? Lūdzu, izmantojiet jebkuru no piedāvātajām iespējām:

● izsakiet savas vēlmes bibliotekāram;● pirmajā stāvā pie grāmatu izsniegšanas letes stāv kaste “Jūsu ierosinājumi un ieteikumi”, tur varat atstāt savus vēlējumus; ● rakstiet bibliotēkai uz elektronisko pastu -

biblioteka.info@vcb.valmiera.lv;● zvaniet t.64250838, t.64281443.

VALMIERAS INTEGRĒTAI BIBLIOTĒKAI – 3 GADI!

Bibliotekāru joki1. Kas ir bibliogrāfiska uzziņa?

Jaunā bibliotekāre atnāk pie bibliotēkas direktores un vaicā:- Kas ir bibliogrāfiskā uzziņa? Cik lielā mērā man tas pakalpojums jānodrošina?Direktore, stratēģe ar lielu pieredzi, mirkli domā un saka:- Ja tev prasa visu par spinātu zupu, tev klientam jāpie-dāvā visi bibliotēkā atrodamie uzziņu avoti un pieejamie informācijas resursi, bet ... tev nav viņam šī zupa jāvāra!

2. Tajā laikā, kad publiskajās bibliotēkās tikko parādījās internets, arī Valmieras bibliotēkas lasītavā Cēsu ielā 4 bija viens dators pilsētniekiem. Blakus vienā rindā pie Vidzemes augstskolas datoriem sēdēja studenti.Kāda jauna māmiņa mēdza “sērfot” internetā, atstājot mazo dēlēnu savā nodabā dzīvojoties starp grāmatu plauktiem. Reiz bibliotekāre redz, ka bērns izmisis staigā gar datoru rindu un kaut ko meklē: - Vai tev kas pazudis?- Jā, mana mamma te kaut kur iegāja internetā.

3. Vai jums bibliotēkā beidzot ir ienācis maniaks? (domāta grāmata A.Grūtups “Maniaks”)

Pavisam drīz abonementā būs pieejamas 100 jaunas mākslas filmas uz DVD diskiem – gan pasaules visu laiku labākā kinoklasika, gan pēdējo gadu godalgotās lentes. Ar visu pieejamo filmu sarakstu ikviens var iepazīties bibliotēkas mājas lapā, sadaļā “Mēs piedāvājam – Skaties filmas bibliotēkā un mājās!”. Gribam atgādināt, ka Valmieras integrētajā bibliotēkā (kā arī visās Latvijas publiskajās bibliotēkās) jebkurš var nākt, lai portālā www.filmas.lv noskatītos Latvijas labākas filmas – gan mākslas filmas, gan arī multiplikācijas un dokumentālās. Ikviena no šajā portālā skatāmajām filmām savulaik tikusi apbalvota vai nominēta kādai balvai nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”. Filmu skatīšanai iekārtojām omulīgu vietu ar platekrāna televizoru, kur Jūs netraucēti varēsiet vienatnē noskatīties jebkuru iekāroto filmu. Tur pieejami arī 43 Lattelekom piedāvātie TV kanāli – jebkurai gaumei! Ne visiem tāda izvēle ir mājās…

Lasītāj! Katru mēnesi Tu vari meklēt bibliotēkā arījaunās grāmatas. Saraksti pieejami bibliotēkas mājas lapā, sadaļā “Jaunumi – Jaunieguvumi”. Daiļliteratūra atrodas saraksta beigās. Tiem, kuri lasa krievu valodā, esam iegādājušies daudz jaunu grāmatu septembrī.

Gaidām Jūs Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4, katru darba dienu no plkst.10:00 – 19:00, sest-dienās no plkst. 10:00 – 16:00.

Katra mēneša pēdējā ceturtdiena - spodrības diena (bibliotēka slēgta).

4. Puisītis bibliotēkas bērnu nodaļā prasa:- Man vajag latviešu tautas pasakas.Bibliotekāre, gribēdama precizēt, vaicā: - Par kādu tēmu tev tās pasakas jālasa?- Nu, es īsti vēl nezinu...Bibliotekāre ceļas un iet pie plaukta teikdama: - Tad es iedošu tev “Trīs vēja mezglus” (grāmatas nosaukums).Zēns satrūcies sauc: - Nevajag man trīs, man tikai vienu !

5. Bibliotekāre apkalpo klientu:- Jūsu lasītāja karte? Ak, nav! Tad sakiet, lūdzu, savu uzvārdu.- Liepiņš.- Un tagad izvēlieties vārdu...

6.- Man, lūdzu, to sievas un vīra grāmatu!Piedāvātie varianti klientu neapmierina. Nesekmīgi beidzas mēģinājumi precīzāk noteikt konkrētai grāmatai raksturīgās pazīmes. Pēc izmisīgiem pūliņiem izrādās, ka vajadzīgā grāmata ir Riharda un Māras Kūļu “Filosofija”.

13.11 plkst. 17:00 Valmieras integrētās bibliotēkas 3.dzimšanas dienā programmu

“Sirsniņa viegliņa” piedāvā dzejnieka Andra Akmentiņa projekts AKC:

Andris Akmentiņš (ģitāra, balss, teksti), Gvido Zālītis (ģitāra), VJ Wickiss (video).

Visi laipni aicināti! Ieeja bez maksas.

Būt vecākiem reizēm ir visai grūti, šī loma dzīvē var izrādīties visvērtīgākā un nest vislielākos augļus, ja vien tiem pietiek mīlestības, gudrības, pacietības un zināšanasaudzināt un rūpēties par savu bērnu.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā iekārtota grāmatu izstāde vecākiem “100 padomu, kā mīlēt, audzināt un rūpēties par savu bērnu”.

Katrai ģimenei var būt savi sāpīgi temati, kas rada saspridzinātu atmosfēru vai izraisa strīdus: tēvs neierodasnorunātajā laikā, vecmamma jau atkal krīt uz nerviem, māte un tēvs nevar par kaut ko vienoties. Pamats konfliktam ir arī bērnu mūžīgā tūļāšanās ceļoties vai gulēt ejot un daudz kas cits. Daudzus vecākus, it īpaši mātes, pārņem stress, ja kaut kas nenotiek tā, kā ieplānots.

Jans Ūve Roge grāmatā “Bez haosa neiztikt” secina: “Puse no dzīves ir haoss, un neviena ģimene nav perfekta, bet bērni ar to tiek galā daudz labāk, nekā viņu norūpējušies vecāki spēj iedomāties.” Galvenais - kā uzsver autors - nesaspringt nevienā dzīves situācijā.

Jana Ūves Roges un Betinas Mēleres grāmatā “Citādi bērni” ir tēmas par to, kā saprasties ar bērniem, kuri neietilpst valdošo priekšstatu rāmjos.

Kādi tik bērni nemēdz būt: tādi, kas nemāk spēlēties, destruktīvi, ar valodas un mācību traucējumiem, bailīgi un īpaši jūtīgi, bez fantāzijas un patērētāji, pārāk pielāgojušies un sadisti, nespējīgi kontaktēties un egoisti. Viņi sūkā īkšķi un apzināti dara citiem pāri, viņi grauž nagus un slapina biksēs. Bērni nav gatavi papūlēties, viņiem pietrūkst izturības, viņiem ir pārspīlēta riska uzvedība, viņi nespēj noturēt uzmanību.

Dažās publikācijās bērni attēloti kā mazi patēriņa monstri, kuriem neko nevar padarīt pa prātam un kuri dzimuši leiputrijai, nevis reālajai dzīvei.

Bērniem tiek daudz kas pārmests, un dažreiz rodasiespaids, ka pārmetumi kļūst par pašrealizējošos pare-ģojumu: mēs izveidojam konkrētu modeli un darboja-mies tam atbilstoši.

P. Stēnsgordas grāmatā “Māte, bērni un tēvs” ir 16 intervijas ar netradicionālām ģimenēm. Ģimene nekad nav bijusi pilnīgi stabils lielums, taču šobrīd kā vēl nekad agrāk tā ieraugāma jaunās versijās: brīvprātīgās vientuļās mātes ar adoptētajiem vai donoru bērniem, draugu ģimenes, geji un lesbietes, kas kopā rada bēr-nus, un apvienotās ģimenes neskaitāmās kombinācijās. Grāmatu var lasīt kā konkrētās pieredzes katalogu, kurā sievietes un vīrieši gremdējas pārdomās par ģimeni, tā ir iedvesmas avots it visiem.

Katrā ģimenē, kur aug pusaudžu vecuma bērns, vecākiem būtu interesanti iepazīties ar amerikāņu populārā autora Dž. Dobsona grāmatu “Gatavojoties pusaudžu vecumam”.

Autors raksta: “Ir tiešām dīvaini, ka mēs, vecāki, esam tik negribīgi pastāstīt saviem bērniem, kā mums pašiem klājās mūsu jaunībā. Viņiem ļoti noderētu tas, ko mēs esam iemācījušies, jo mēs jau esam bijuši tur, uz kurieni viņi dodas. Galvenais iemesls, kāpēc pusaudžu vecums rada tik daudz raižu, ir tāds, ka jaunieši nesaprot, kas ar viņiem notiek.” Grāmatā aprakstīta tipiska pusaudžu pieredze un tā atklāti apspriež delikā-tus jautājumus, tādus kā masturbēšana, menstruācijas, seksuālā morāle, vecāku - bērnu konflikti, narkotikas, pakļaušanās vienaudžiem u.c.

Doreen Virtue grāmatā “Kristāliskie bērni” stāstīts par bērniem ar augsti attīstītu intuīciju un garīgajām spējām.

Šie ir tikai daži piemēri no izstādē redzamā grāmatu piedāvājuma vecākiem.

Pie grāmatu izstādes redzams tēmai neparasts eksponāts – vienreiz lietojamais saliekamais podiņš maziem bērniem. Tas ir valmierietes Līgas Brasliņas patentēts izgudrojums, lai padarītu ērtu maza bērna higiēnu ārpus mājas.

Šīs izstādes mērķis ir iedrošināt vecākus meklēt, lasīt un atrast atbildes katram uz saviem aktuālajiem jautājumiem. Lai mums izdodas!

Vai vecākiem būt viegli…

Informāciju sagatavoja Valmieras Integrētās bibliotēkas kolektīvs

2010.gada novembris ♦ 5

Informācijas tīkls “Europe Direct” ir pārstāvēts visā Eiropas Savienībā. Informācijas centri sniedz vispārīgu informāciju par ES.

“Europe Direct” informācijas centrs Valmierā darbojas kopš 2005.gada.

Jūs varat saņemt šādu informāciju:• atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktos pare- dzētajām tiesībām, par finansējuma iespējām utt.;• ielūgumus uz informatīviem pasākumiem un sarīko- jumiem par ES;• dokumentus un publikācijas par ES;• norādes uz citiem informācijas avotiem;• kompetentu organizāciju kontaktinformāciju.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ar 2010. gada 1. janvāri koordinē un līdzfinansē Eiropas Savienības informācijas punktu darbību 32 Latvijas pilsētās, tajā skaitā Valmieras bibliotēkā. Informācijas punktos ir pie-ejama dažāda veida informācija un jaunākā literatūra par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un procesiem ES.

Visi ESIP tiek apgādāti ar grāmatām, bukletiem un dažādiem citiem materiāliem par Latvijas integrāciju ES un procesiem ES.

ES informācijas punkti regulāri organizē pasākumus saistībā ar Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā.

Lai informētu plašāku sabiedrību par mācību, prak-ses, profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņasiespējām, ko sniedz Eiropas Savienības Mūžizglītības programma, dažādas starpvalstu sadarbības pro-grammas, informatīvie tīkli un ES struktūrfondi, Valsts izglītības attīstības aģentūra ir izvietojusi informatīvos stendus ES informācijas punktos Latvijas bibliotēkās, tādējādi aicinot ikvienu ESIP apmeklētāju iepazīties ar VIAA darbību. Arī Valmieras bibliotēkā ir viens no 10 stendiem. Tā ir iespēja vietējiem cilvēkiem uz vietas jautāt un saņemt atbildes un informatīvos materiālus par ES izglītības programmām un iespējām tajās piedalīties.

VALMIERAS INTEGRĒTAI BIBLIOTĒKAI – 3 GADI! “Teiksmainie Ziemeļi”Mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīs ir jauka tradīcija vēlā

rudenī rīkot Ziemeļu Bibliotēku nedēļu. Šogad Latvijā to jau 13. gadu organizē Ziemeļvalstu Ministrijas Padomes Informācijas birojs, biedrība Norden Latvijā sadarbībā ar LNB un Bērnu literatūras centru.

Gadskārtējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa šogad notiks no 8. līdz 14. novembrim, kad vairāk nekā 2000 institūcijas no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm pārlaposvairākus Ziemeļvalstu autoru darbus. Šī gada tēma ir “Teiksmainie Ziemeļi” un izvēlēto daiļdarbu pamatā ir fantāziju rosinošas darbības un maģiskais reālisms.

Nedēļa iesāksies ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kad lasīsim mazajiem jauko grāmatiņu par leduslācēnu Illi. Viens no grāmatu autoriem Ivars Sīlis ir dzimis Rīgā, izaudzis Dānijā, 22 gadu vecumā devies uz Grenlandi. Šogad grāmatiņa ir iekļauta arī Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu žūrija (1.-2. klašu vecuma grupā). Pusaudžiem un jauniešiem tiek piedāvāts iepazīt dāņu rakstnieces L.Koberbēlas grāmatu “Kauninātājas meita”, kurā sirsnīgi, interesanti un aizraujoši apvienota dzīve un fantāzija.

Pasākumi Valmieras integrētajā bibliotēkā Ziemeļ-valstu bibliotēku nedēļā:

Pieaugušo apkalpošanas nodaļā:Literatūras izstāde “Teiksmainie ziemeļi - fantāzija un maģiskais reālisms”, 8.11-30.11.

Bērnu apkalpošanas nodaļā:• 8.novembrī plkst.15:00 - tikšanās ar Leduslācēnu Illi (priekšlasījums mazajiem lasītājiem kopā ar Valmieras 5.vidusskolas Bērnu žūrijas ekspertiem);• 11.novembrī plkst.15:30 - dāņu rakstnieces L.Koberbēlas grāmatas “Kauninātājas meita” nodaļas lasījums (teatralizēts fragmenta uzvedums) – piedalās radošo skolnieku grupa no Valmieras 5.vidusskolas (vad. skolotājas Līga Kliesmete un Silvija Adamoviča);• ieskats fantāzijas literatūras vēsturē (videomateriāls);• viktorīna- konkurss “Teiksmainie Ziemeļi” - visu nedēļu;• izstāde “Teiksmainie Ziemeļi” - visu nedēļu.

Mans stāstsKatram no mums ir savs stāsts - bērnības stāsts,

mīlestības stāsts, atmiņu stāsts….Arī Valmierai ir savi stāsti – vēsturiski, liktenīgi,

neparasti, interesanti, varbūt arī nedaudz spokaini… Tikai vajag kādu, kurš tos atceras un pastāsta pārējiem.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa jau otro gadu izsludina rakstu darbu konkursu “Manas dzimtas stāsts par Valmieru” un aicina ikvienu valmie-rieti atcerēties un aprakstīt savas ģimenes un pilsētas kopējos stāstus.

Varbūt tumšajos rudens vakaros vecmāmiņa vai vectētiņš savam mazbērnam var pastāstīt par agrāko Valmieru, par senajām ēkām, par savu darba vietu, par uzņēmumiem, kuru vairs nav, par savām mīlestības takām un randiņu vietām vai jaunības trakulībām pilsētā pie Gaujas, par savu skolu, kolorītākajiem pedagogiem, agrākajiem klases biedriem un viņu tālākajām gaitām, Valmieras vārdu nesot pasaulē.

Vecāki un pedagogi, iesaistieties rakstīšanā arī Jūs, rosiniet bērnus iztaujāt dzīvesgudros radiniekus, jo kas to zin, cik ilgi vēl lemts ar viņiem parunāties!

Uzrakstīto vēlams iesniegt interesantā noformējumā, jo arī tas tiks vērtēts.

Lai literārais darbs varētu piedalīties konkursā, jānorāda:

• autora vārds, uzvārds;• skola, klase, telefons, e-pasts (ja ir).Ja darbs veidots pēc citas personas stāstījuma, būtu

vēlama norāde par stāstītāju.Rakstu darbus nogādājiet Valmieras bibliotēkas

Bērnu apkalpošanas nodaļā. Darbu iesūtīšanas laiks no š.g.1.novembra līdz 2011. gada 1.martam.

Vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tiks uzaicināti literāti, bibliotekāri un pedagogi, noteiks uzvarētājus.

Balvas saņems konkursa uzvarētāji – labāko darbu autori, atsaucīgākās ģimenes un rosinošākie pedagogi.

Lūdzu, iesaistieties konkursā !

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

ES informācija vienuviet

Septembrī Valmieras pilsētas pašvaldībā pieņemts lēmums par 600 litru degvielas nodošanu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldei. Degviela piešķirta ar mērķi “Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai un noziedzības apkarošanas darbību izpildei Valmieras pilsētas administratīvā teritorijā”.

Kā atzīst Valmieras iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks, ieguvēji no savstarpējā līguma, pirmkārt, jau ir iedzīvotāji, kas var justies drošāk, jo papildus degviela sniedz iespēju pilsētā dienas un nakts laikā nodrošināt papildus policijas patruļas. Ieguvēji ir arī policijas darbi-nieki, jo iespējams plānot dažādas aktivitātes un rezultātā padarīt vairāk sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un uzturēšanai pilsētā. Lai arī par pirmajiem rezultātiem vēl pāragri spriest, jau tagad ir pieaudzis par dažādiem konstatējamiem pārkāpumiem sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits.

Plānots, ka, sākot ar novembra mēnesi, piešķirtā pa-pildus degviela ļaus pilsētas teritorijā nodrošināt papildus norīkojumus, un tas, savukārt, nozīmē, ka iedzīvotāji arvien vairāk ikdienā uz ielas un dažādu pilsētā rīkotu pasākumu laikā redzēs formās tērptus policijas darbinie-kus. Savukārt iecirkņa priekšniekam nebūs jāatbild noliedzoši uz darbinieku uzdoto jautājumu par iespēju piešķirt papildus degvielas normu policijas aktivitāšu un tai uzticēto pienākumu veikšanai.

Policija, tāpat kā līdz šim, aicina visus iedzīvotājus uz sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošinā-šanai pilsētā un izsaka vislielāko paldies Valmieras pilsētas pašvaldībai un arī citām novadu pašvaldībām par atrasto iespēju atbalstīt Valmieras policijas iecirkņa darbu.

Dace Jukāma,Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē

Pašvaldība sadarbosies ar Valsts policiju

Ceturtdien, 14.oktobrī, Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprināja Valmieras Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvu, kas strādās turpmākos divus gadus.

Līdzīgi kā iepriekš padomē darbosies 22 uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvēs Valmieras nodaļas vadītājs Juris Sleņģis, Valmieras Zontu klubu- Sarmīte Grāpēna, Valmieras Rotari klubu- Vladislavs Apše, savukārt SIA “Valmieras mēbeles” - Artis Petrovics. No biedrības “Klubs 13+” Valmieras Uzņēmēju konsultatīvajā padomē turpinās darbu Jānis Matisons, Jurģis Ābele, Aivars Flemings, Aivars Sirmais, Ainārs Počs, Indulis Frišfelds, Andris Oskars Brutāns, Rolands Gulbis.

Valmieras Direktoru padomi pārstāvēs Jānis Biernis un Inese Vīksna, bet Senioru akadēmiju - Inārs Poļaks, un apvienību “Ozols” - Jānis Lilienfelds. No Valmieras Uzņēmēju kluba būs trīs pārstāvji - Artis Jansons, Elmārs Pitura un Viktors Strāders. Biedrību “Lauvu klubs Valmiera” pārstāvēs Modris Zvirbulis, bet Vidzemes Tirgotāju savienību - Iveta Boša un Normunds Cercins.

Uz pirmo sanāksmi jaunajā sastāvā Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome pulcēsies novembrī, kad tiks ievēlēts arī jauns padomes priekšsēdētājs.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Apstiprina Valmieras Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvu

Ņemot vērā laika apstākļus, Valmieras pilsētas pašvaldība līdz 15.novembrim pagarina rudens lapu vākšanas akciju. Tās laikā valmierieši koku lapas un citus zaļus atkritumus varēs turpināt nogādāt uz EKO laukumu Dzelzceļa ielā 5, kur tos ar pašvaldības finansiālu atbalstu akcijas ietvaros pieņems bez maksas.

Atgādinām, ka vairākiem desmitiem mājsaimniecību Valmieras pilsētas pašvaldība pilnībā apmaksā zaļo atkritumu izvešanu. Tās ir adreses, kurās saskaņā ar pašvaldības atzinumu atrodas lielie vērtīgie ozoli. Katram īpašumam, ņemot vērā koku atrašanās vietu, noteikts, cik speciālo maisu ar rudens lapām izvešana būs bez maksas. Ar precīzu adrešu sarakstu var iepazīties pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pār-valdē, portālā www.valmiera.lv un Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā. Neskaidrību gadī-jumā valmierieši aicināti zvanīt pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes speciālistiem: 64207138.

Valmieriešiem, kuriem nav iespēju nogādāt zaļosatkritumus EKO laukumā Dzelzceļa ielā 5, SIA “Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) piedāvā zaļos atkritumus izvest par maksu.

Speciālos maisus lapu vākšanai var saņemt EKO laukumā Dzelzceļa ielā 5 vai, zvanot ZAAO darba laikā pa tālruni 29225862. Pieteiktajām adresēm maisu piegādi ZAAO speciālisti veic piektdienās. Maisu izvešana vai tukšošana jāpiesaka pa tālruni 29225862. Pieteikto maisu tukšošanu ZAAO nodrošina piektdienās.

Inese Kazuša,Valmieras pilsētas pašvaldībā

Lapu vākšanas akcija - līdz 15.novembrim

2010.gada novembris ♦ 4

Bibliotēka šodien, kad cilvēkiem tik ļoti nepieciešams atbalsts, lai risinātu savas ikdienas problēmas, nevis izdzīvo, bet dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un attīstās, piedāvājot gan vienotu informatīvo telpu, gan mūsdienīgākos IT resursus, gan savas skaistās telpas, kur var atrast jaunāko un interesantāko lasāmvielu, mācību literatūru, dokumentus, filmas – Jums. Mēs izglītojam savus lieto-tājus par mūsu resursu izmantošanu. Katra mēneša pēdējā trešdienā plkst.18.00 Jums ir iespēja pusstundas laikā kopā ar bibliotekāru – konsultantu izstaigāt plašās bibliotēkas telpas un uzzināt, kā var ietaupīt laiku un naudu, prasmīgi izmantojot piedāvātos resursus un iespē-jas. Jau pusgadu apmācām arī mazas senioru grupas, piedāvājot apgūt datorprasmes.

Aicinām ikvienu aktīvāk piedalīties bibliotēkas pakal-pojumu uzlabošanā, izsakot viedokļus par mūsu darbu, par krājumu. Bibliotēkā būs tās grāmatas, kuras vajadzī-gas tieši Jums. Nākamajā gadā bibliotēka abonēs tos žurnālus, kurus Jūs vēlētos lasīt. Kā uzzināt par Jūsu vēlmēm? Lūdzu, izmantojiet jebkuru no piedāvātajām iespējām:

● izsakiet savas vēlmes bibliotekāram;● pirmajā stāvā pie grāmatu izsniegšanas letes stāv kaste “Jūsu ierosinājumi un ieteikumi”, tur varat atstāt savus vēlējumus; ● rakstiet bibliotēkai uz elektronisko pastu -

biblioteka.info@vcb.valmiera.lv;● zvaniet t.64250838, t.64281443.

VALMIERAS INTEGRĒTAI BIBLIOTĒKAI – 3 GADI!

Bibliotekāru joki1. Kas ir bibliogrāfiska uzziņa?

Jaunā bibliotekāre atnāk pie bibliotēkas direktores un vaicā:- Kas ir bibliogrāfiskā uzziņa? Cik lielā mērā man tas pakalpojums jānodrošina?Direktore, stratēģe ar lielu pieredzi, mirkli domā un saka:- Ja tev prasa visu par spinātu zupu, tev klientam jāpie-dāvā visi bibliotēkā atrodamie uzziņu avoti un pieejamie informācijas resursi, bet ... tev nav viņam šī zupa jāvāra!

2. Tajā laikā, kad publiskajās bibliotēkās tikko parādījās internets, arī Valmieras bibliotēkas lasītavā Cēsu ielā 4 bija viens dators pilsētniekiem. Blakus vienā rindā pie Vidzemes augstskolas datoriem sēdēja studenti.Kāda jauna māmiņa mēdza “sērfot” internetā, atstājot mazo dēlēnu savā nodabā dzīvojoties starp grāmatu plauktiem. Reiz bibliotekāre redz, ka bērns izmisis staigā gar datoru rindu un kaut ko meklē: - Vai tev kas pazudis?- Jā, mana mamma te kaut kur iegāja internetā.

3. Vai jums bibliotēkā beidzot ir ienācis maniaks? (domāta grāmata A.Grūtups “Maniaks”)

Pavisam drīz abonementā būs pieejamas 100 jaunas mākslas filmas uz DVD diskiem – gan pasaules visu laiku labākā kinoklasika, gan pēdējo gadu godalgotās lentes. Ar visu pieejamo filmu sarakstu ikviens var iepazīties bibliotēkas mājas lapā, sadaļā “Mēs piedāvājam – Skaties filmas bibliotēkā un mājās!”. Gribam atgādināt, ka Valmieras integrētajā bibliotēkā (kā arī visās Latvijas publiskajās bibliotēkās) jebkurš var nākt, lai portālā www.filmas.lv noskatītos Latvijas labākas filmas – gan mākslas filmas, gan arī multiplikācijas un dokumentālās. Ikviena no šajā portālā skatāmajām filmām savulaik tikusi apbalvota vai nominēta kādai balvai nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”. Filmu skatīšanai iekārtojām omulīgu vietu ar platekrāna televizoru, kur Jūs netraucēti varēsiet vienatnē noskatīties jebkuru iekāroto filmu. Tur pieejami arī 43 Lattelekom piedāvātie TV kanāli – jebkurai gaumei! Ne visiem tāda izvēle ir mājās…

Lasītāj! Katru mēnesi Tu vari meklēt bibliotēkā arījaunās grāmatas. Saraksti pieejami bibliotēkas mājas lapā, sadaļā “Jaunumi – Jaunieguvumi”. Daiļliteratūra atrodas saraksta beigās. Tiem, kuri lasa krievu valodā, esam iegādājušies daudz jaunu grāmatu septembrī.

Gaidām Jūs Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4, katru darba dienu no plkst.10:00 – 19:00, sest-dienās no plkst. 10:00 – 16:00.

Katra mēneša pēdējā ceturtdiena - spodrības diena (bibliotēka slēgta).

4. Puisītis bibliotēkas bērnu nodaļā prasa:- Man vajag latviešu tautas pasakas.Bibliotekāre, gribēdama precizēt, vaicā: - Par kādu tēmu tev tās pasakas jālasa?- Nu, es īsti vēl nezinu...Bibliotekāre ceļas un iet pie plaukta teikdama: - Tad es iedošu tev “Trīs vēja mezglus” (grāmatas nosaukums).Zēns satrūcies sauc: - Nevajag man trīs, man tikai vienu !

5. Bibliotekāre apkalpo klientu:- Jūsu lasītāja karte? Ak, nav! Tad sakiet, lūdzu, savu uzvārdu.- Liepiņš.- Un tagad izvēlieties vārdu...

6.- Man, lūdzu, to sievas un vīra grāmatu!Piedāvātie varianti klientu neapmierina. Nesekmīgi beidzas mēģinājumi precīzāk noteikt konkrētai grāmatai raksturīgās pazīmes. Pēc izmisīgiem pūliņiem izrādās, ka vajadzīgā grāmata ir Riharda un Māras Kūļu “Filosofija”.

13.11 plkst. 17:00 Valmieras integrētās bibliotēkas 3.dzimšanas dienā programmu

“Sirsniņa viegliņa” piedāvā dzejnieka Andra Akmentiņa projekts AKC:

Andris Akmentiņš (ģitāra, balss, teksti), Gvido Zālītis (ģitāra), VJ Wickiss (video).

Visi laipni aicināti! Ieeja bez maksas.

Būt vecākiem reizēm ir visai grūti, šī loma dzīvē var izrādīties visvērtīgākā un nest vislielākos augļus, ja vien tiem pietiek mīlestības, gudrības, pacietības un zināšanasaudzināt un rūpēties par savu bērnu.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā iekārtota grāmatu izstāde vecākiem “100 padomu, kā mīlēt, audzināt un rūpēties par savu bērnu”.

Katrai ģimenei var būt savi sāpīgi temati, kas rada saspridzinātu atmosfēru vai izraisa strīdus: tēvs neierodasnorunātajā laikā, vecmamma jau atkal krīt uz nerviem, māte un tēvs nevar par kaut ko vienoties. Pamats konfliktam ir arī bērnu mūžīgā tūļāšanās ceļoties vai gulēt ejot un daudz kas cits. Daudzus vecākus, it īpaši mātes, pārņem stress, ja kaut kas nenotiek tā, kā ieplānots.

Jans Ūve Roge grāmatā “Bez haosa neiztikt” secina: “Puse no dzīves ir haoss, un neviena ģimene nav perfekta, bet bērni ar to tiek galā daudz labāk, nekā viņu norūpējušies vecāki spēj iedomāties.” Galvenais - kā uzsver autors - nesaspringt nevienā dzīves situācijā.

Jana Ūves Roges un Betinas Mēleres grāmatā “Citādi bērni” ir tēmas par to, kā saprasties ar bērniem, kuri neietilpst valdošo priekšstatu rāmjos.

Kādi tik bērni nemēdz būt: tādi, kas nemāk spēlēties, destruktīvi, ar valodas un mācību traucējumiem, bailīgi un īpaši jūtīgi, bez fantāzijas un patērētāji, pārāk pielāgojušies un sadisti, nespējīgi kontaktēties un egoisti. Viņi sūkā īkšķi un apzināti dara citiem pāri, viņi grauž nagus un slapina biksēs. Bērni nav gatavi papūlēties, viņiem pietrūkst izturības, viņiem ir pārspīlēta riska uzvedība, viņi nespēj noturēt uzmanību.

Dažās publikācijās bērni attēloti kā mazi patēriņa monstri, kuriem neko nevar padarīt pa prātam un kuri dzimuši leiputrijai, nevis reālajai dzīvei.

Bērniem tiek daudz kas pārmests, un dažreiz rodasiespaids, ka pārmetumi kļūst par pašrealizējošos pare-ģojumu: mēs izveidojam konkrētu modeli un darboja-mies tam atbilstoši.

P. Stēnsgordas grāmatā “Māte, bērni un tēvs” ir 16 intervijas ar netradicionālām ģimenēm. Ģimene nekad nav bijusi pilnīgi stabils lielums, taču šobrīd kā vēl nekad agrāk tā ieraugāma jaunās versijās: brīvprātīgās vientuļās mātes ar adoptētajiem vai donoru bērniem, draugu ģimenes, geji un lesbietes, kas kopā rada bēr-nus, un apvienotās ģimenes neskaitāmās kombinācijās. Grāmatu var lasīt kā konkrētās pieredzes katalogu, kurā sievietes un vīrieši gremdējas pārdomās par ģimeni, tā ir iedvesmas avots it visiem.

Katrā ģimenē, kur aug pusaudžu vecuma bērns, vecākiem būtu interesanti iepazīties ar amerikāņu populārā autora Dž. Dobsona grāmatu “Gatavojoties pusaudžu vecumam”.

Autors raksta: “Ir tiešām dīvaini, ka mēs, vecāki, esam tik negribīgi pastāstīt saviem bērniem, kā mums pašiem klājās mūsu jaunībā. Viņiem ļoti noderētu tas, ko mēs esam iemācījušies, jo mēs jau esam bijuši tur, uz kurieni viņi dodas. Galvenais iemesls, kāpēc pusaudžu vecums rada tik daudz raižu, ir tāds, ka jaunieši nesaprot, kas ar viņiem notiek.” Grāmatā aprakstīta tipiska pusaudžu pieredze un tā atklāti apspriež delikā-tus jautājumus, tādus kā masturbēšana, menstruācijas, seksuālā morāle, vecāku - bērnu konflikti, narkotikas, pakļaušanās vienaudžiem u.c.

Doreen Virtue grāmatā “Kristāliskie bērni” stāstīts par bērniem ar augsti attīstītu intuīciju un garīgajām spējām.

Šie ir tikai daži piemēri no izstādē redzamā grāmatu piedāvājuma vecākiem.

Pie grāmatu izstādes redzams tēmai neparasts eksponāts – vienreiz lietojamais saliekamais podiņš maziem bērniem. Tas ir valmierietes Līgas Brasliņas patentēts izgudrojums, lai padarītu ērtu maza bērna higiēnu ārpus mājas.

Šīs izstādes mērķis ir iedrošināt vecākus meklēt, lasīt un atrast atbildes katram uz saviem aktuālajiem jautājumiem. Lai mums izdodas!

Vai vecākiem būt viegli…

Informāciju sagatavoja Valmieras Integrētās bibliotēkas kolektīvs

2010.gada novembris ♦ 5

Informācijas tīkls “Europe Direct” ir pārstāvēts visā Eiropas Savienībā. Informācijas centri sniedz vispārīgu informāciju par ES.

“Europe Direct” informācijas centrs Valmierā darbojas kopš 2005.gada.

Jūs varat saņemt šādu informāciju:• atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktos pare- dzētajām tiesībām, par finansējuma iespējām utt.;• ielūgumus uz informatīviem pasākumiem un sarīko- jumiem par ES;• dokumentus un publikācijas par ES;• norādes uz citiem informācijas avotiem;• kompetentu organizāciju kontaktinformāciju.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ar 2010. gada 1. janvāri koordinē un līdzfinansē Eiropas Savienības informācijas punktu darbību 32 Latvijas pilsētās, tajā skaitā Valmieras bibliotēkā. Informācijas punktos ir pie-ejama dažāda veida informācija un jaunākā literatūra par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un procesiem ES.

Visi ESIP tiek apgādāti ar grāmatām, bukletiem un dažādiem citiem materiāliem par Latvijas integrāciju ES un procesiem ES.

ES informācijas punkti regulāri organizē pasākumus saistībā ar Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā.

Lai informētu plašāku sabiedrību par mācību, prak-ses, profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņasiespējām, ko sniedz Eiropas Savienības Mūžizglītības programma, dažādas starpvalstu sadarbības pro-grammas, informatīvie tīkli un ES struktūrfondi, Valsts izglītības attīstības aģentūra ir izvietojusi informatīvos stendus ES informācijas punktos Latvijas bibliotēkās, tādējādi aicinot ikvienu ESIP apmeklētāju iepazīties ar VIAA darbību. Arī Valmieras bibliotēkā ir viens no 10 stendiem. Tā ir iespēja vietējiem cilvēkiem uz vietas jautāt un saņemt atbildes un informatīvos materiālus par ES izglītības programmām un iespējām tajās piedalīties.

VALMIERAS INTEGRĒTAI BIBLIOTĒKAI – 3 GADI! “Teiksmainie Ziemeļi”Mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīs ir jauka tradīcija vēlā

rudenī rīkot Ziemeļu Bibliotēku nedēļu. Šogad Latvijā to jau 13. gadu organizē Ziemeļvalstu Ministrijas Padomes Informācijas birojs, biedrība Norden Latvijā sadarbībā ar LNB un Bērnu literatūras centru.

Gadskārtējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa šogad notiks no 8. līdz 14. novembrim, kad vairāk nekā 2000 institūcijas no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm pārlaposvairākus Ziemeļvalstu autoru darbus. Šī gada tēma ir “Teiksmainie Ziemeļi” un izvēlēto daiļdarbu pamatā ir fantāziju rosinošas darbības un maģiskais reālisms.

Nedēļa iesāksies ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kad lasīsim mazajiem jauko grāmatiņu par leduslācēnu Illi. Viens no grāmatu autoriem Ivars Sīlis ir dzimis Rīgā, izaudzis Dānijā, 22 gadu vecumā devies uz Grenlandi. Šogad grāmatiņa ir iekļauta arī Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu žūrija (1.-2. klašu vecuma grupā). Pusaudžiem un jauniešiem tiek piedāvāts iepazīt dāņu rakstnieces L.Koberbēlas grāmatu “Kauninātājas meita”, kurā sirsnīgi, interesanti un aizraujoši apvienota dzīve un fantāzija.

Pasākumi Valmieras integrētajā bibliotēkā Ziemeļ-valstu bibliotēku nedēļā:

Pieaugušo apkalpošanas nodaļā:Literatūras izstāde “Teiksmainie ziemeļi - fantāzija un maģiskais reālisms”, 8.11-30.11.

Bērnu apkalpošanas nodaļā:• 8.novembrī plkst.15:00 - tikšanās ar Leduslācēnu Illi (priekšlasījums mazajiem lasītājiem kopā ar Valmieras 5.vidusskolas Bērnu žūrijas ekspertiem);• 11.novembrī plkst.15:30 - dāņu rakstnieces L.Koberbēlas grāmatas “Kauninātājas meita” nodaļas lasījums (teatralizēts fragmenta uzvedums) – piedalās radošo skolnieku grupa no Valmieras 5.vidusskolas (vad. skolotājas Līga Kliesmete un Silvija Adamoviča);• ieskats fantāzijas literatūras vēsturē (videomateriāls);• viktorīna- konkurss “Teiksmainie Ziemeļi” - visu nedēļu;• izstāde “Teiksmainie Ziemeļi” - visu nedēļu.

Mans stāstsKatram no mums ir savs stāsts - bērnības stāsts,

mīlestības stāsts, atmiņu stāsts….Arī Valmierai ir savi stāsti – vēsturiski, liktenīgi,

neparasti, interesanti, varbūt arī nedaudz spokaini… Tikai vajag kādu, kurš tos atceras un pastāsta pārējiem.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa jau otro gadu izsludina rakstu darbu konkursu “Manas dzimtas stāsts par Valmieru” un aicina ikvienu valmie-rieti atcerēties un aprakstīt savas ģimenes un pilsētas kopējos stāstus.

Varbūt tumšajos rudens vakaros vecmāmiņa vai vectētiņš savam mazbērnam var pastāstīt par agrāko Valmieru, par senajām ēkām, par savu darba vietu, par uzņēmumiem, kuru vairs nav, par savām mīlestības takām un randiņu vietām vai jaunības trakulībām pilsētā pie Gaujas, par savu skolu, kolorītākajiem pedagogiem, agrākajiem klases biedriem un viņu tālākajām gaitām, Valmieras vārdu nesot pasaulē.

Vecāki un pedagogi, iesaistieties rakstīšanā arī Jūs, rosiniet bērnus iztaujāt dzīvesgudros radiniekus, jo kas to zin, cik ilgi vēl lemts ar viņiem parunāties!

Uzrakstīto vēlams iesniegt interesantā noformējumā, jo arī tas tiks vērtēts.

Lai literārais darbs varētu piedalīties konkursā, jānorāda:

• autora vārds, uzvārds;• skola, klase, telefons, e-pasts (ja ir).Ja darbs veidots pēc citas personas stāstījuma, būtu

vēlama norāde par stāstītāju.Rakstu darbus nogādājiet Valmieras bibliotēkas

Bērnu apkalpošanas nodaļā. Darbu iesūtīšanas laiks no š.g.1.novembra līdz 2011. gada 1.martam.

Vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tiks uzaicināti literāti, bibliotekāri un pedagogi, noteiks uzvarētājus.

Balvas saņems konkursa uzvarētāji – labāko darbu autori, atsaucīgākās ģimenes un rosinošākie pedagogi.

Lūdzu, iesaistieties konkursā !

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

ES informācija vienuviet

Septembrī Valmieras pilsētas pašvaldībā pieņemts lēmums par 600 litru degvielas nodošanu Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldei. Degviela piešķirta ar mērķi “Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai un noziedzības apkarošanas darbību izpildei Valmieras pilsētas administratīvā teritorijā”.

Kā atzīst Valmieras iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks, ieguvēji no savstarpējā līguma, pirmkārt, jau ir iedzīvotāji, kas var justies drošāk, jo papildus degviela sniedz iespēju pilsētā dienas un nakts laikā nodrošināt papildus policijas patruļas. Ieguvēji ir arī policijas darbi-nieki, jo iespējams plānot dažādas aktivitātes un rezultātā padarīt vairāk sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un uzturēšanai pilsētā. Lai arī par pirmajiem rezultātiem vēl pāragri spriest, jau tagad ir pieaudzis par dažādiem konstatējamiem pārkāpumiem sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits.

Plānots, ka, sākot ar novembra mēnesi, piešķirtā pa-pildus degviela ļaus pilsētas teritorijā nodrošināt papildus norīkojumus, un tas, savukārt, nozīmē, ka iedzīvotāji arvien vairāk ikdienā uz ielas un dažādu pilsētā rīkotu pasākumu laikā redzēs formās tērptus policijas darbinie-kus. Savukārt iecirkņa priekšniekam nebūs jāatbild noliedzoši uz darbinieku uzdoto jautājumu par iespēju piešķirt papildus degvielas normu policijas aktivitāšu un tai uzticēto pienākumu veikšanai.

Policija, tāpat kā līdz šim, aicina visus iedzīvotājus uz sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības nodrošinā-šanai pilsētā un izsaka vislielāko paldies Valmieras pilsētas pašvaldībai un arī citām novadu pašvaldībām par atrasto iespēju atbalstīt Valmieras policijas iecirkņa darbu.

Dace Jukāma,Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē

Pašvaldība sadarbosies ar Valsts policiju

Ceturtdien, 14.oktobrī, Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprināja Valmieras Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvu, kas strādās turpmākos divus gadus.

Līdzīgi kā iepriekš padomē darbosies 22 uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvēs Valmieras nodaļas vadītājs Juris Sleņģis, Valmieras Zontu klubu- Sarmīte Grāpēna, Valmieras Rotari klubu- Vladislavs Apše, savukārt SIA “Valmieras mēbeles” - Artis Petrovics. No biedrības “Klubs 13+” Valmieras Uzņēmēju konsultatīvajā padomē turpinās darbu Jānis Matisons, Jurģis Ābele, Aivars Flemings, Aivars Sirmais, Ainārs Počs, Indulis Frišfelds, Andris Oskars Brutāns, Rolands Gulbis.

Valmieras Direktoru padomi pārstāvēs Jānis Biernis un Inese Vīksna, bet Senioru akadēmiju - Inārs Poļaks, un apvienību “Ozols” - Jānis Lilienfelds. No Valmieras Uzņēmēju kluba būs trīs pārstāvji - Artis Jansons, Elmārs Pitura un Viktors Strāders. Biedrību “Lauvu klubs Valmiera” pārstāvēs Modris Zvirbulis, bet Vidzemes Tirgotāju savienību - Iveta Boša un Normunds Cercins.

Uz pirmo sanāksmi jaunajā sastāvā Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome pulcēsies novembrī, kad tiks ievēlēts arī jauns padomes priekšsēdētājs.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Apstiprina Valmieras Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvu

Ņemot vērā laika apstākļus, Valmieras pilsētas pašvaldība līdz 15.novembrim pagarina rudens lapu vākšanas akciju. Tās laikā valmierieši koku lapas un citus zaļus atkritumus varēs turpināt nogādāt uz EKO laukumu Dzelzceļa ielā 5, kur tos ar pašvaldības finansiālu atbalstu akcijas ietvaros pieņems bez maksas.

Atgādinām, ka vairākiem desmitiem mājsaimniecību Valmieras pilsētas pašvaldība pilnībā apmaksā zaļo atkritumu izvešanu. Tās ir adreses, kurās saskaņā ar pašvaldības atzinumu atrodas lielie vērtīgie ozoli. Katram īpašumam, ņemot vērā koku atrašanās vietu, noteikts, cik speciālo maisu ar rudens lapām izvešana būs bez maksas. Ar precīzu adrešu sarakstu var iepazīties pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pār-valdē, portālā www.valmiera.lv un Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā. Neskaidrību gadī-jumā valmierieši aicināti zvanīt pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes speciālistiem: 64207138.

Valmieriešiem, kuriem nav iespēju nogādāt zaļosatkritumus EKO laukumā Dzelzceļa ielā 5, SIA “Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) piedāvā zaļos atkritumus izvest par maksu.

Speciālos maisus lapu vākšanai var saņemt EKO laukumā Dzelzceļa ielā 5 vai, zvanot ZAAO darba laikā pa tālruni 29225862. Pieteiktajām adresēm maisu piegādi ZAAO speciālisti veic piektdienās. Maisu izvešana vai tukšošana jāpiesaka pa tālruni 29225862. Pieteikto maisu tukšošanu ZAAO nodrošina piektdienās.

Inese Kazuša,Valmieras pilsētas pašvaldībā

Lapu vākšanas akcija - līdz 15.novembrim

2010.gada novembris ♦ 6

Ar sportiskām aktivitātēm 21.oktobrī tika atklāta jaunās Valmieras pamatskolas ēkas sporta zāle. Moderni aprīkotajā un plašajā telpā skolēni varēs pilnvērtīgāk darboties sporta nodarbībās – būs pieejams viss nepieciešamais inventārs, ērtas ģērbtuves un dušas telpas.

“Nenoliedzami telpas, kādās notiek sporta nodarbī-bas, ļoti ietekmē skolēnu vēlmi sportot, tāpēc jaunā zāle skolai ir liels ieguvums. Cerams, tas motivēs bērnus vēl aktīvāk piedalīties nodarbībās un attīstīt savus talantus, lai nākotnē mēs varētu lepoties ar jaunu, spēcīgu sportistu paaudzi,” sacīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.

“Ir liels prieks un gandarījums par jauno sporta zāli, kovislabāk var redzēt bērnu sejās, viņu mirdzošajās acīs,”atzina Valmieras pamatskolas direktors Artūrs Skrastiņš.“Tas mums visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, ir liels ieguvums, kas nav aprēķināms naudā. Esmu pārliecināts, ka jaunās telpas rosinās bērnus uz lielāku aktivitāti un radīs vēlmi vairāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, līdz ar to pievēršot viņu uzmanību veselīga dzīvesveida un kustību nozīmei cilvēka ikdienā.”

Atklāj Valmieras pamatskolas sporta zāli

Kustīgs, vesels bērns – mūsu Zelta atslēdziņa!Izglītības iestādes sporta skolotājas sniedz vecākiem

ne tikai praktiskas nodarbības un padomus, bet arī teorē-tiskas atziņas par bērnu fizisko attīstību. Mūsu audzēkņu stājas korekcija notiek ārsta uzraudzībā, papildus ikdienas nodarbībām bērni saņem masāžas kursu.

Cilvēka dabā ir tiekties pēc kaut kā jauna un nebijuša, eksperimentēt. Laba sadarbība mums ir izveidojusies ar Valmieras Futbola klubu, kura paspārnē Limbažu ielas stadionā rīkojam sporta pasākumus.

Pirms gada izveidojās jauka sadarbība ar Vidzemes Olimpisko centru, ģimenēm piedāvājām izbaudīt īstu spor-tisku atmosfēru. Sporta spēļu organizēšanā un tiesāšanā iesaistījās invalīdu sporta klubs “Stars S”. Organizējot šo pasākumu, nezinājām, kā būs. Izdevās!

Šīs sporta spēles bērnu un vecāku vidū gūst plašu atsaucību. Tās iedvesmoja ģimenes arī 28.oktobrī atrast brīvu brīdi un labu garastāvokli, lai piedalītos sporta aktivitātēs.

Bagātīgi aizpildīts laiks paskries vēja spārniem. Nemanot mācību gads noslēgsies. Arī tas būs saistīts ar jaukām tradīcijām. Jūnijā grupiņas dosies ekskursijās, pārgājienos vai sarīkos noslēguma pasākumus savos rotaļu laukumos. Spēles, jautrība, ceptu desiņu smarža atgādinās par vēl vienu interesantu, radošu un sporta aktivitātēm, tradīcijām bagātu mācību gadu.

Mūsu paldies Vidzemes Olimpiskajam centram par iespēju izmantot sporta zāli, Valmieras Futbola klubam, bērnu vecākiem un visiem, kas mūs atbalstījuši!

Valmieras pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības skolotāja Ingrida Vītola

Vasaras tveici nomainījis lapu zelts. Brāzmainais vējš saceļ lapu vērpetes. Tās visas šķiet tik vienādas, bet tomēr katra ir atšķirīga ar savu krāsu paleti.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Buratino” savu atšķirīgo seju iemantoja jau 1993./94. mācību gadā, kā pirmie sākot realizēt speciālu programmu bērniem ar stājas un kustību, kā arī ar valodas traucējumiem. Šajos astoņ-padsmit gados uzkrāta bagāta pieredze, atrastas veiksmīgas sadarbības formas ar ģimenēm.

Ikdienā bērniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, kas saistās ar kustībām. Pārdomāti un bērniem interesanti aprīkotajā sporta zālē gaismas dziest vēlā pievakarē. Kustības sniedz patiesu prieku, gandarījumu un laimes sajūtu. Katrs gadalaiks ir atšķirīgs un arī sporta dienas piemērojas gadalaikiem. Ziemā mūs nebaida sals, bet ļauj baudīt hokeja azartu un slidkalniņa priekus. Kas gan var būt aizraujošāks par sportošanu svaigā gaisā?

Bērni ar prieku gaida asprātīgos un noslēpumainos ceļojumos no vienas grupas uz citu, katrā atrodot kādu uzdevumu, kas liek doties tālāk un ļauties atklājēja priekam. Tādējādi esam gan kārtīgi sportojuši, gan iepazinuši savas iestādes telpas.

Bērnībā nekas nevar būt svarīgāks par vecāku mīlestību un atbalstu. Dzīves steiga diemžēl ienes savas korekcijas, arvien mazāk laika un spēka atliek kopīgiem pasākumiem. Tas bija iemesls, lai pēc iespējas vairāk pasākumus organizētu kopā ar bērnam vismīļākajiem cilvēkiem – vecākiem. Tā radās sporta pēcpusdienas ģimenēm. Arī vecvecāki tiek aicināti iejusties mazuļu lomāun izpildīt vingrojumus. Jautrības netrūkst ne bērniem, ne vecvecākiem.

Valmieras peldbaseinam – 35 gadi!

2. v. Latvijas sprinta čempionātā, 1. v. Latvijas Junioru čempionātā, 1. v. Latvijas Ziemas čempionātā, 1. v. Latvijas Skolēnu sporta spēlēs un 1.v. Latvijas čempionātā peldēšanā. Sindija Siliņa (tr. I.Andrejānova) – 1.v. Latvijas Junioru čempionātā, 2.v. Latvijas Ziemas čempionātā, 2.v. Latvijas Skolēnu sporta spēlēs, 2.v. Latvijas čempio-nātā. Eduards Lismanis (tr. V.Širjājevs) – 2.v. Latvijas Junioru čempionātā un 2.v. Latvijas Meistarsacīkstēs peldēšanā. Vēl jāpiemin Ieva Krūskopa, Baiba Vebruāle, Kalvis Lakučs, Oto Samušs un Gustavs Zālītis (tr. J.Liepiņš), Artūrs Valcis (tr. I.Andrejānova) un Raivis Bulmeistars (tr. V.Širjājevs). Peldbaseina pastāvēšanas laikā, patei-coties mūsu treneriem un sportistiem, Valmieras un Latvijas vārds ir skanējis tuvākos un tālākos sporta forumos. Ir izaudzināts ievērojams skaits augstas klases sportistu, kā arī daudzi labi peldētpratēji.

Par peldbaseina veiksmīgu darbību gadu gaitā arī ir rūpējušies: V.Fjodorovs, E.Mednis, A.Rudzītis, O. Gaiķēns, J. Ziemanis, I. Reise, E. Kripāne, A. Dobre, I. Lūsiņa, V. Negribe, I. Jaunīte, S. Koncjuha, A. Ziemane un D. Štifta.

VBSS metodiķis Z.Ezergailis

1975. gada 10. novembrī atklāj Valmieras 4. vidus-skolas peldbaseinu. 1997. gadā IM apstiprināja V.4.V sporta kompleksu, kurā ietilpa arī peldbaseins. Kompleksa vadītājs bija Gunārs Krūmiņš. Šinī laikā tiek ieviesta obligātā peldēt apmācība skolā, viena stunda nedēļā katrai klasei. No 1987. gada peldbaseinu vada Andris Kļaviņš, bet no 1989. gada peldbaseinu vada Kārlis Dārznieks. 1991. gadā, likvidējot Valmieras rajona Fiziskās kultūras un sporta apvienību, kuras pārziņā bija peldbaseins, tas nonāk Valmieras Bērnu sporta skolas rokās.

Laikam ejot peldbaseins ir piedzīvojis veiksmīgākus un mazāk veiksmīgus brīžus saimnieciskajā un finansiālajā jomā. Pateicoties darbinieku iniciatīvai un Pašvaldības atbalstam, katru gadu vasaras periodā peldbaseinā tiek veikti remonta un labiekārtošanas darbi. Šinī vasarā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras pilsētas pašvaldības ēkās” ietvaros tika nosiltināta baseina ēka un ielikti jauni logi, tā iegūstot jaunu un laikmetīgu ārējo izskatu. Savukārt baseinā ir uzstādīta iekārta ar Eiropas Reģionālās Attīstības fonda līdzfinansējumu, kasļaus ar ūdens procedūrām nodarboties cilvēkiem ar īpa-šām vajadzībām. 1995. gadā ar treneres Ilzes Butinas iniciatīvu nodibina peldēšanas klubu “AQUA”, kurā pul-cējas peldēšanas veterāni. Nodarbības peldbaseinā ir iecienījuši arī daudzi pilsētas un novada iedzīvotāji, saņemot enerģijas lādiņu jaunai dienai.

Bērnu sporta skola atver peldēšanas nodaļu un par treneriem sāk strādāt Ilze un Aleksandrs Butini. 1980. gadā treneru kolektīvam pievienojas Vladimirs Širjājevs, bet 1982. gadā - Inta Andrejānova un Aleksandrs Širjājevs. 1987. gadā par peldēšanas treneri sāk strādāt Juris Liepiņš, bet 2008. gadā kolektīvam pievienojas bijusī audzēkne Aiva Lapše. Šobrīd ar jaunajiem peldētājiem strādā Inta Andrejānova, Vladimirs Širjājevs, Juris Liepiņš un Aiva Lapše. Sporta skolas grupās trenējas 100 – 150 peldētāji gadā. Katru mācību gadu peldētprasmi apgūst pilsētas un novada skolu mazie audzēkņi. Pie Valmieras Bērnu sporta skolas peldētāju pēdējā gada spožākajiem sasniegumiem jāatzīmē Uvis Kalniņš (tr. V.Širjājevs) –

Aicina pieteikt sportiskos sasniegumus

Lai veicinātu veselīga dzīvesveida un jauno sportistu panākumu popularizēšanu, suminātu sportistus, komandas par sasniegumiem, Valmieras pilsētas pašvaldība līdz 2010.gada 12.novembrim aicina pieteikt kandidātus apbalvojumiem “Bērnu un jauniešu sporta laureāts” un “Sportiskie sasniegumi’’. Apbalvojuma “Jaunatnes sporta laureāts” pretendenti ir ikviens jaunietis un juniors vecumā no 12 - 19 gadiem, kurš izpildījis nolikuma “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” prasības, un viņa treneris. Savukārt pieteikumus apbalvojuma “Sportiskie sasniegumi” saņemšanai var iesniegt sportisti, treneri, sporta klubu vai organizāciju pārstāvji, sporta entuziasti. Pieteikumam jāpievieno ziņas par sportista un/vai komandas sasniegumiem sacensībās, tās pama-tojot ar oficiāla dokumenta kopiju vai precīzu interneta adresi juridiskas personas mājas lapā. Apbalvojumi “Bērnu un jauniešu sporta laureāts” un “Sportiskie sas-niegumi” tiks pasniegti Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajos pasākumos decembrī.

Janvārī Latvijā tiks uzsākta Eiropas Komisijas finansētā programma “Skolas auglis”. No pirmās mācību nedēļas aptuveni divus mēnešus 1.-6. klašu skolēni ik dienas ārpus ierastajām ēdienreizēm bez maksas saņems svaigus dārzeņus un augļus. Lai bagātinātu skolēnu ēdienkarti, programmā piedalīsies arī Valmieras pamatskola, Valmieras Pārgaujas pamat-skola, Valmieras 5.vidusskola, Valmieras Viestura vidus-skola, Valmieras 2.vidusskola un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs.

Plānots, ka porcijā, kura būs vismaz 100g smaga, skolēniem tiks piedāvāti āboli, bumbieri, lielogu dzēr-venes, kāposti, kolrābji, burkāni, kāļi – katrs atsevišķi vai šo augļu un dārzeņu asorti. Tie būs sagatavoti lietošanai – nomazgāti, notīrīti un safasēti. Papildus skolām būs jāveic arī izglītojoši pasākumi bērniem par augļu un dārzeņu nozīmi uzturā.

Piedalīsies programmā “Skolas auglis”

JC “Vinda” uzvar sacensībās30.oktobrī Rīgā norisinājās Latvijas skolēnu sacensības trases automodelismā, kurās godpilno pirmo vietu

izcīnīja Valmieras Jaunatnes centra (VJC) “Vinda” audzēkņu komanda. “Latvijas valsts mēroga sacensības norisinās divas reizes gadā – martā un oktobrī. Dalībnieki tajās var

piedalīties gan individuāli, gan komandās. Šoreiz kopumā startēja piecas komandas no Valmieras, Ventspils, Jelgavas, Daugmales un Rīgas,” informē VJC “Vinda” direktora vietniece izglītības jomā Guna Āboliņa. “Ļoti labus rezultātus audzēkņi uzrādījuši arī individuālajās sacensībās. Pēteris Dūnis ieguva 1. vietu G-12 un 3. vietu Open – 16 grupā. Kristers Matvējevs izcīnīja 6.vietu, Elgars Krūmiņš - 3.vietu, Ralfs Krūze - 2.vietu, savukārt Kristaps Nille - 1.vietu.”

2010.gada novembris ♦ 7

Precīzākai diagnostikaiLaba ziņa visiem, kurus savureiz piemeklē gremo-

šanas orgānu saslimšanas – Vidzemes slimnīcā Valmierā endoskopijas kabinetā tagad pieejams endoskopiskais izmeklējums ar modernu jaunākās paaudzes video-aparatūru.

Kad nepieciešamas endoskopijas? Gadījumos, kad cilvēks sūdzas par rīšanas traucē-

jumiem, par sāpēm un dedzināšanas sajūtu kuņģa apvidū, skābām atraugām, vēdera uzpūšanos, pilnuma sajūtu kuņģī, svešķermeni (vai tikai aizdomām par to) kuņģa zarnu traktā, asiņošanu no gremošanas sistēmas un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem. Augšējā endoskopija ir vienīgā metode gremošanas orgānu izmek-lēšanā un ārstēšanā, ar kuras palīdzību var izmeklēt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu “no iekš-puses”. Augšējā endoskopija ir arī visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai.

Ko pacientam nozīmē moderna aparatūra? Kā pastāstīja dr. Rita Baurovska, sertificēta un

pieredzējusi ārste, kas šobrīd strādā ar jauno iekārtu, pacients izmeklējuma laikā fiziski var nejust atšķirību, vai ārsts strādā ar jauno vai veco aparatūru. Toties starpību novērtē speciālists, kas veic izmeklējumu un pēc tā rezul-tātiem nozīmē ārstēšanu. Jaunajai videosistēmai piemīt augsta izšķirtspēja, salīdzinot ar standarta video iekārtām. Bet augstākā izšķirtspēja nozīmē ievērojami palielinātu informācijas daudzumu attēlā, kā rezultātā izveidotie attēli ir skaidri noteikti un asi. Endoskopists var redzēt pat vissīkākos asinsvadus un zemgļotādas struktūras. Un, jo vairāk detaļu ārsts var redzēt, jo precīzāka būs diagnoze un efektīvāku ārstēšanu varēs pielietot.

Kad un kā notiek izmeklējums?Endoskopijas nepieciešamību nosaka ārsts, un tā

parasti jāveic tajos gadījumos, ja ir aizdomas par jebkuru barības vada, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu slimību.

Augšējās endoskopijas laikā ārsts caur pacienta muti gremošanas sistēmā ievada optisku instrumentu un detalizēti apskata un novērtē barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu no iekšpuses. Lai uzlabotu endoskopijas kvalitāti un novērstu nepatīkamas izjūtas,endoskopijas laikā ārsts var izmantot speciālus medi-kamentus, ko parasti iesmidzina pacienta kaklā un/vai injicē vēnā. Daži medikamenti var izraisīt miegainību un samazināt reakcijas ātrumu uz vairākām stundām. Tādā gadījumā par to pacientu brīdina pirms endoskopijas. Lai augšējo endoskopiju varētu veikt pilnvērtīgi, vismaz 6

stundas pirms izmeklējuma pacients nedrīkst ēst, lietot caur muti ieņemamus medikamentus, bet 2 stundas nedrīkst dzert.

Endoskopijas laikā bez speciālas iepriekšējas saga-tavošanas var veikt dažādas citas darbības, piemēram, jaunveidojumu izgriešanu, svešķermeņu, piemēram, norī-tas pogas vai monētas izvilkšanu. Parasti diagnostikas augšējā endoskopija ilgst 5–10 minūtes. Kopējais ārstniecības iestādē pavadītais laiks ir apmēram 1–1,5 stunda.

Kā notiek izmeklējuma dokumentēšana?Jaunajai videosistēmai pievienota arī endoskopisko

datu apstrādes programma “Endobase”. Tajā ērti izveidot pacientu datu arhīvu, kas satur visus pacienta datus, arī vizuālo – endoskopisko informāciju. Izmeklēšanas laikā tiek ierakstīti fiksēti (foto) attēli. Pēc izmeklēšanas katrs pacients saņem izmeklējuma aprakstu kopā ar vizuālo informāciju. Šo aprakstu kopā ar vizuālo informāciju var nosūtīt ģimenes ārstam vai speciālistam, ja rodas nepieciešamība saņemt konsultāciju neskaidrā vai neti-piskā gadījumā. Datu bāze ir īpaši noderīga, pacientu izmeklējot atkārtoti, kad ārsts, pateicoties vizuālajai informācijai, var izvērtēt slimības gaitu attīstībā.

Kā uzlabot pacienta komfortu? Ievērojot pacientu vēlmes, ir iespēja saņemt endosko-

pisko izmeklējumu, izmantojot anestēziju un tādējādi aiztaupot ne visai patīkamās sajūtas instrumenta ievadī-šanas laikā. Anestēzijas izmantošana ir maksas pakal-pojums un pacienta brīva izvēle, par ko ieteicams iepriekš konsultēties ar anesteziologu. Vidzemes slimnīcā Valmierā anestēziju endoskopijas laikā veic sertificēta anestezioloģe Ilga Astrīda Mežale. Atsevišķos gadījumos anestēzijas nepieciešamību var nozīmēt ārsts.

Slimnīcas darbalaiks 18. un 19. novembrīLai nodrošinātu iedzīvotājiem mediķu pieejamību arī

valsts svētku brīvdienās, Vidzemes slimnīcā Valmierā piektdiena, 19. novembris, ir darba diena. Ambulatorā nodaļa, diagnostiskās radioloģijas un endoskopiju nodaļa, laboratorija Jumaras ielā 195 un analīžu pieņemšanas kabinets Pārgaujas aptiekā piektdien, 19. novembrī, strādās kā parastā darba dienā. Savukārt ceturtdien, 18. novembrī, valsts svētku dienā, Vidzemes slimnīcā Valmierā būs pieejama neatliekamā medicīniskā palī-dzība un traumpunkta pakalpojumi.

Benita Brila,Vidzemes slimnīcā

24.novembrī, plkst.18:00 SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” Sporta rehabilitācijas centrā (J.Daliņa ielā 2)ikmēneša tematiskajā vakarā “Pasaules uztveres iespē-jas” valmierieši un apkārtnes iedzīvotāji aicināti uz tik-šanos ar ārstu reanimatologu Pēteri Kļavu.

Pēteris Kļava ir pazīstams bērnu slimnīcas reanimā-cijas ārsts, anesteziologs. Viņš ir dzīves izzinātājs un harizmātiska personība, tāpēc ļoti iecienīts lektors, kurš piesaista daloties ar klausītājiem savās zināšanās par dzīvi un nāvi, reinkarnāciju, emocijām un mīlestību un daudzām citām tēmām.

Interesenti aicināti pieteikties iepriekš zvanot 64224184. Dalības maksa LVL5,-.

Tematiskie vakari Sporta rehabilitācijas centrā tiek organizēti no septembra. Reizi mēnesī mājīgā atmosfērā ir iespēja klātienē tikties ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri dalās savās zināšanās un pieredzē ar interesentiem.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Valmieriešiem būs iespēja tikties ar Pēteri Kļavu

Aicina topošās māmiņas uz nodarbībām ūdenī

SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” Sporta rehabili-tācijas centrs (J.Daliņa stadionā) aicina topošās māmiņas uz nodarbībām baseinā. Centrs piedāvā akciju - visām interesentēm pirmā nodarbība bez maksas.

Ūdens aerobika ir viena no retajām fiziskajām aktivitātēm, ar ko var sākt nodarboties tieši grūtniecības laikā, jo ir saudzīga gan pret topošo māmiņu, gan mazuli. Ūdenī gandrīz nav iespējams kaitēt sev vai mazulim, pretēji daudzām citām aktivitātēm uz sauszemes. Vingro-šana ūdenī labi palīdz sagatavoties dzemdībām, jo trenē un stiepj visas muskuļu grupas. Vingrojot var iemācīties pareizi elpot un atslābināties, kas dzemdībās ir ļoti svarīgi. Grūtniecei ūdens nodarbības ir vienīgā iespēja pagulēt uz vēdera, nejust savu svaru un atslogot mugur-kaulu, pilnībā relaksēties. Ūdens aerobikas nodarbības grūtniecēm ir ne tikai iespēja izvingrināt ķermeni, bet arī satikt topošās māmiņas ar līdzīgām interesēm un pro-blēmām. Vingrošana ūdenī ir piemērota ikvienai topošajai māmiņai – gan tām, kuras ir jau iepriekš sportojušas, gan tām, kas to dara pirmo reizi, jo ūdens aerobikā grūtnie-cēm slodze nav liela. Ja viss ir kārtībā un māmiņa ir apmierināta, vingrot var līdz pat dzemdībām, kas būtu apgrūtinoši vingrojot uz sauszemes.

Jāpiebilst, ka Sporta rehabilitācijas centrā ūdens aerobika tiek piedāvāta ne tikai grūtniecēm. Ikviens, gan sievietes, gan kungi, tiek aicināts uz nodarbībām baseinā, jo ūdens labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu,

elpošanas, kaulu un balsta sistēmu. Ūdens spiediens uzlabo asins apgādi sirds un asinsvadu sistēmā, kas savukārt stabilizē un uzlabo pulsu un sirdsdarbību, mazina stresu.

Sporta rehabilitācijas centrs piedāvā arī nodarbības baseinā mazuļiem no 7 mēnešu vecuma un viņu vecā-kiem. Mazuļu peldināšana tiek rekomendēta jau sākot no zīdaiņa vecuma, jo kustības ūdenī stimulē refleksu attīstību vājākiem bērniem un samazina uzbudinājumu aktīvākiem. Nodarbības ūdenī nostiprina imūnsistēmu un norūda. Mazajiem tiek piedāvāts sadraudzēties ar ūdeni, spēt atbrīvoties baseinā, pareizi iemācīties gulēt uz ūdens, pareizi elpot un pareizi kustināt rociņas un kājiņas. Nodarbības notiek spēļu un rotaļu formā.

Baseinā piedāvā bērniem arī individuālo peldētap-mācību. 4 – 5 gadi ir vecums, kad bērniem lielākoties, ja peldētprasmes iemaņas apgūtas no zīdaiņa vecuma, ir iespējams turpināt peldētprasmes apguvi trenera uzraudzībā bez vecāku klātbūtnes.

Papildus informācija:J.Daliņa stadiona“SPORTA REHABILITĀCIJAS CENTRS”J.Daliņa iela 2Tālr. 64224184

Inese Kazuša,Valmieras pilsētas pašvaldībā

Oktobra mēnesī noslēdzās Izglītības iniciatīvu centra (IIC) projekta “Kvalitatīva iekļaujoša izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām” īstenošanas pirmais gads, kurā līdzdarbojas arī Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs, Valmieras pamatskola un Valmieras Pārgaujas pamatskola.

Projekts tika uzsākts 2009.gada oktobrī un tā mērķis ir veicināt kvalitatīvu iekļaujošu izglītību un atbalstīt pedagogus, kas strādā iekļaujošas izglītības jomā. Galvenie uzdevumi ir veicināt sadarbību starp vispārizglītojošajām un speciālajām skolām, nodrošinot pieredzes, prasmju un zināšanu apmaiņu starp pedagogiem un izveidojot resursu centrus kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai. Projekta ietvaros norisinās skolotāju apmācība, sociālās partnerības veidošana starp skolām, vecākiem un vietējām pašvaldībām. Noslēgumā tiks apkopoti labās pieredzes piemēri un projekta norises vietās gūtie rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot rekomendācijas plašākām izmaiņām speciālās izglītības jomā, kas tiks iesniegtas Izglītības un zinātnes ministrijā. Atbilstošas izmaiņas tiks atbalstītas arī darbā ar vietējām pašvaldībām un profesionālās pilnveides nodarbībās vispārējo un speciālo skolu skolotājiem un citiem speciālistiem.

Projekta īstenošanas pirmajā gadā tika rīkots semi-nāru cikls par iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, apmācot pedagogus, vecākus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Katrā no 12 pro-jektā iesaistītajām skolām izveidotas pedagogu koman-das, kas izgājušas apmācības IIC vadītajos semināros “Kvalitatīva izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām” un “Izglītības iestādes un ģimeņu sadarbība”, kā arī radošajā darbnīcā “Individuālā izglītības plāna izstrāde”.

Papildus projektā plānotajām aktivitātēm 12 projekta skolu koordinatoriem bija iespēja piedalīties starptautiskā konferencē “Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā”, savukārt vēl sešiem projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties starptautis-kā seminārā “Interventions for Learners with Disabilities in the Preschools and Primary Inclusive Classrooms”, kas notika no 16.-20.augustam Kijevā, Ukrainā.

Visās projekta vispārizglītojošajās skolās uzsākta arī vecāku istabu vai stūrīšu (atbilstoši katras skolas iespējām) iekārtošana – atrastas atbilstošas telpas un šobrīd notiek nepieciešamo materiālu iegāde. Arī pro-jekta Konsultatīvā padome aktīvi turpina darbu, izstrādā-jot “Rekomendācijas sistēmisku izmaiņu īstenošanai, veicinot iekļaujošu izglītību”. Tika izstrādātas un izplatī-tas anketas 3. un 4. klašu skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem un šobrīd notiek informācijas analīze.

Profesionālās attīstības aktivitāšu jomā projekta ietvaros vēl paredzēts seminārs par dinamisko vērtēšanu bērnu ar speciālām vajadzībām apmācībā, kas būs vienīgā projekta aktivitāte, kurā satiksies visu projekta skolu pārstāvji. Semināru vadīs “Council for Exceptional Children” (ASV) eksperti.

Projekta aktivitātes turpināsies līdz 2011.gada septembrim.

Elīna Neimane, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Projekta “Kvalitatīva iekļaujoša izglītība bērniem

ar īpašām vajadzībām” pirmā gada aktivitātes

2010.gada novembris ♦ 6

Ar sportiskām aktivitātēm 21.oktobrī tika atklāta jaunās Valmieras pamatskolas ēkas sporta zāle. Moderni aprīkotajā un plašajā telpā skolēni varēs pilnvērtīgāk darboties sporta nodarbībās – būs pieejams viss nepieciešamais inventārs, ērtas ģērbtuves un dušas telpas.

“Nenoliedzami telpas, kādās notiek sporta nodarbī-bas, ļoti ietekmē skolēnu vēlmi sportot, tāpēc jaunā zāle skolai ir liels ieguvums. Cerams, tas motivēs bērnus vēl aktīvāk piedalīties nodarbībās un attīstīt savus talantus, lai nākotnē mēs varētu lepoties ar jaunu, spēcīgu sportistu paaudzi,” sacīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.

“Ir liels prieks un gandarījums par jauno sporta zāli, kovislabāk var redzēt bērnu sejās, viņu mirdzošajās acīs,”atzina Valmieras pamatskolas direktors Artūrs Skrastiņš.“Tas mums visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, ir liels ieguvums, kas nav aprēķināms naudā. Esmu pārliecināts, ka jaunās telpas rosinās bērnus uz lielāku aktivitāti un radīs vēlmi vairāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, līdz ar to pievēršot viņu uzmanību veselīga dzīvesveida un kustību nozīmei cilvēka ikdienā.”

Atklāj Valmieras pamatskolas sporta zāli

Kustīgs, vesels bērns – mūsu Zelta atslēdziņa!Izglītības iestādes sporta skolotājas sniedz vecākiem

ne tikai praktiskas nodarbības un padomus, bet arī teorē-tiskas atziņas par bērnu fizisko attīstību. Mūsu audzēkņu stājas korekcija notiek ārsta uzraudzībā, papildus ikdienas nodarbībām bērni saņem masāžas kursu.

Cilvēka dabā ir tiekties pēc kaut kā jauna un nebijuša, eksperimentēt. Laba sadarbība mums ir izveidojusies ar Valmieras Futbola klubu, kura paspārnē Limbažu ielas stadionā rīkojam sporta pasākumus.

Pirms gada izveidojās jauka sadarbība ar Vidzemes Olimpisko centru, ģimenēm piedāvājām izbaudīt īstu spor-tisku atmosfēru. Sporta spēļu organizēšanā un tiesāšanā iesaistījās invalīdu sporta klubs “Stars S”. Organizējot šo pasākumu, nezinājām, kā būs. Izdevās!

Šīs sporta spēles bērnu un vecāku vidū gūst plašu atsaucību. Tās iedvesmoja ģimenes arī 28.oktobrī atrast brīvu brīdi un labu garastāvokli, lai piedalītos sporta aktivitātēs.

Bagātīgi aizpildīts laiks paskries vēja spārniem. Nemanot mācību gads noslēgsies. Arī tas būs saistīts ar jaukām tradīcijām. Jūnijā grupiņas dosies ekskursijās, pārgājienos vai sarīkos noslēguma pasākumus savos rotaļu laukumos. Spēles, jautrība, ceptu desiņu smarža atgādinās par vēl vienu interesantu, radošu un sporta aktivitātēm, tradīcijām bagātu mācību gadu.

Mūsu paldies Vidzemes Olimpiskajam centram par iespēju izmantot sporta zāli, Valmieras Futbola klubam, bērnu vecākiem un visiem, kas mūs atbalstījuši!

Valmieras pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības skolotāja Ingrida Vītola

Vasaras tveici nomainījis lapu zelts. Brāzmainais vējš saceļ lapu vērpetes. Tās visas šķiet tik vienādas, bet tomēr katra ir atšķirīga ar savu krāsu paleti.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Buratino” savu atšķirīgo seju iemantoja jau 1993./94. mācību gadā, kā pirmie sākot realizēt speciālu programmu bērniem ar stājas un kustību, kā arī ar valodas traucējumiem. Šajos astoņ-padsmit gados uzkrāta bagāta pieredze, atrastas veiksmīgas sadarbības formas ar ģimenēm.

Ikdienā bērniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, kas saistās ar kustībām. Pārdomāti un bērniem interesanti aprīkotajā sporta zālē gaismas dziest vēlā pievakarē. Kustības sniedz patiesu prieku, gandarījumu un laimes sajūtu. Katrs gadalaiks ir atšķirīgs un arī sporta dienas piemērojas gadalaikiem. Ziemā mūs nebaida sals, bet ļauj baudīt hokeja azartu un slidkalniņa priekus. Kas gan var būt aizraujošāks par sportošanu svaigā gaisā?

Bērni ar prieku gaida asprātīgos un noslēpumainos ceļojumos no vienas grupas uz citu, katrā atrodot kādu uzdevumu, kas liek doties tālāk un ļauties atklājēja priekam. Tādējādi esam gan kārtīgi sportojuši, gan iepazinuši savas iestādes telpas.

Bērnībā nekas nevar būt svarīgāks par vecāku mīlestību un atbalstu. Dzīves steiga diemžēl ienes savas korekcijas, arvien mazāk laika un spēka atliek kopīgiem pasākumiem. Tas bija iemesls, lai pēc iespējas vairāk pasākumus organizētu kopā ar bērnam vismīļākajiem cilvēkiem – vecākiem. Tā radās sporta pēcpusdienas ģimenēm. Arī vecvecāki tiek aicināti iejusties mazuļu lomāun izpildīt vingrojumus. Jautrības netrūkst ne bērniem, ne vecvecākiem.

Valmieras peldbaseinam – 35 gadi!

2. v. Latvijas sprinta čempionātā, 1. v. Latvijas Junioru čempionātā, 1. v. Latvijas Ziemas čempionātā, 1. v. Latvijas Skolēnu sporta spēlēs un 1.v. Latvijas čempionātā peldēšanā. Sindija Siliņa (tr. I.Andrejānova) – 1.v. Latvijas Junioru čempionātā, 2.v. Latvijas Ziemas čempionātā, 2.v. Latvijas Skolēnu sporta spēlēs, 2.v. Latvijas čempio-nātā. Eduards Lismanis (tr. V.Širjājevs) – 2.v. Latvijas Junioru čempionātā un 2.v. Latvijas Meistarsacīkstēs peldēšanā. Vēl jāpiemin Ieva Krūskopa, Baiba Vebruāle, Kalvis Lakučs, Oto Samušs un Gustavs Zālītis (tr. J.Liepiņš), Artūrs Valcis (tr. I.Andrejānova) un Raivis Bulmeistars (tr. V.Širjājevs). Peldbaseina pastāvēšanas laikā, patei-coties mūsu treneriem un sportistiem, Valmieras un Latvijas vārds ir skanējis tuvākos un tālākos sporta forumos. Ir izaudzināts ievērojams skaits augstas klases sportistu, kā arī daudzi labi peldētpratēji.

Par peldbaseina veiksmīgu darbību gadu gaitā arī ir rūpējušies: V.Fjodorovs, E.Mednis, A.Rudzītis, O. Gaiķēns, J. Ziemanis, I. Reise, E. Kripāne, A. Dobre, I. Lūsiņa, V. Negribe, I. Jaunīte, S. Koncjuha, A. Ziemane un D. Štifta.

VBSS metodiķis Z.Ezergailis

1975. gada 10. novembrī atklāj Valmieras 4. vidus-skolas peldbaseinu. 1997. gadā IM apstiprināja V.4.V sporta kompleksu, kurā ietilpa arī peldbaseins. Kompleksa vadītājs bija Gunārs Krūmiņš. Šinī laikā tiek ieviesta obligātā peldēt apmācība skolā, viena stunda nedēļā katrai klasei. No 1987. gada peldbaseinu vada Andris Kļaviņš, bet no 1989. gada peldbaseinu vada Kārlis Dārznieks. 1991. gadā, likvidējot Valmieras rajona Fiziskās kultūras un sporta apvienību, kuras pārziņā bija peldbaseins, tas nonāk Valmieras Bērnu sporta skolas rokās.

Laikam ejot peldbaseins ir piedzīvojis veiksmīgākus un mazāk veiksmīgus brīžus saimnieciskajā un finansiālajā jomā. Pateicoties darbinieku iniciatīvai un Pašvaldības atbalstam, katru gadu vasaras periodā peldbaseinā tiek veikti remonta un labiekārtošanas darbi. Šinī vasarā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras pilsētas pašvaldības ēkās” ietvaros tika nosiltināta baseina ēka un ielikti jauni logi, tā iegūstot jaunu un laikmetīgu ārējo izskatu. Savukārt baseinā ir uzstādīta iekārta ar Eiropas Reģionālās Attīstības fonda līdzfinansējumu, kasļaus ar ūdens procedūrām nodarboties cilvēkiem ar īpa-šām vajadzībām. 1995. gadā ar treneres Ilzes Butinas iniciatīvu nodibina peldēšanas klubu “AQUA”, kurā pul-cējas peldēšanas veterāni. Nodarbības peldbaseinā ir iecienījuši arī daudzi pilsētas un novada iedzīvotāji, saņemot enerģijas lādiņu jaunai dienai.

Bērnu sporta skola atver peldēšanas nodaļu un par treneriem sāk strādāt Ilze un Aleksandrs Butini. 1980. gadā treneru kolektīvam pievienojas Vladimirs Širjājevs, bet 1982. gadā - Inta Andrejānova un Aleksandrs Širjājevs. 1987. gadā par peldēšanas treneri sāk strādāt Juris Liepiņš, bet 2008. gadā kolektīvam pievienojas bijusī audzēkne Aiva Lapše. Šobrīd ar jaunajiem peldētājiem strādā Inta Andrejānova, Vladimirs Širjājevs, Juris Liepiņš un Aiva Lapše. Sporta skolas grupās trenējas 100 – 150 peldētāji gadā. Katru mācību gadu peldētprasmi apgūst pilsētas un novada skolu mazie audzēkņi. Pie Valmieras Bērnu sporta skolas peldētāju pēdējā gada spožākajiem sasniegumiem jāatzīmē Uvis Kalniņš (tr. V.Širjājevs) –

Aicina pieteikt sportiskos sasniegumus

Lai veicinātu veselīga dzīvesveida un jauno sportistu panākumu popularizēšanu, suminātu sportistus, komandas par sasniegumiem, Valmieras pilsētas pašvaldība līdz 2010.gada 12.novembrim aicina pieteikt kandidātus apbalvojumiem “Bērnu un jauniešu sporta laureāts” un “Sportiskie sasniegumi’’. Apbalvojuma “Jaunatnes sporta laureāts” pretendenti ir ikviens jaunietis un juniors vecumā no 12 - 19 gadiem, kurš izpildījis nolikuma “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” prasības, un viņa treneris. Savukārt pieteikumus apbalvojuma “Sportiskie sasniegumi” saņemšanai var iesniegt sportisti, treneri, sporta klubu vai organizāciju pārstāvji, sporta entuziasti. Pieteikumam jāpievieno ziņas par sportista un/vai komandas sasniegumiem sacensībās, tās pama-tojot ar oficiāla dokumenta kopiju vai precīzu interneta adresi juridiskas personas mājas lapā. Apbalvojumi “Bērnu un jauniešu sporta laureāts” un “Sportiskie sas-niegumi” tiks pasniegti Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajos pasākumos decembrī.

Janvārī Latvijā tiks uzsākta Eiropas Komisijas finansētā programma “Skolas auglis”. No pirmās mācību nedēļas aptuveni divus mēnešus 1.-6. klašu skolēni ik dienas ārpus ierastajām ēdienreizēm bez maksas saņems svaigus dārzeņus un augļus. Lai bagātinātu skolēnu ēdienkarti, programmā piedalīsies arī Valmieras pamatskola, Valmieras Pārgaujas pamat-skola, Valmieras 5.vidusskola, Valmieras Viestura vidus-skola, Valmieras 2.vidusskola un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs.

Plānots, ka porcijā, kura būs vismaz 100g smaga, skolēniem tiks piedāvāti āboli, bumbieri, lielogu dzēr-venes, kāposti, kolrābji, burkāni, kāļi – katrs atsevišķi vai šo augļu un dārzeņu asorti. Tie būs sagatavoti lietošanai – nomazgāti, notīrīti un safasēti. Papildus skolām būs jāveic arī izglītojoši pasākumi bērniem par augļu un dārzeņu nozīmi uzturā.

Piedalīsies programmā “Skolas auglis”

JC “Vinda” uzvar sacensībās30.oktobrī Rīgā norisinājās Latvijas skolēnu sacensības trases automodelismā, kurās godpilno pirmo vietu

izcīnīja Valmieras Jaunatnes centra (VJC) “Vinda” audzēkņu komanda. “Latvijas valsts mēroga sacensības norisinās divas reizes gadā – martā un oktobrī. Dalībnieki tajās var

piedalīties gan individuāli, gan komandās. Šoreiz kopumā startēja piecas komandas no Valmieras, Ventspils, Jelgavas, Daugmales un Rīgas,” informē VJC “Vinda” direktora vietniece izglītības jomā Guna Āboliņa. “Ļoti labus rezultātus audzēkņi uzrādījuši arī individuālajās sacensībās. Pēteris Dūnis ieguva 1. vietu G-12 un 3. vietu Open – 16 grupā. Kristers Matvējevs izcīnīja 6.vietu, Elgars Krūmiņš - 3.vietu, Ralfs Krūze - 2.vietu, savukārt Kristaps Nille - 1.vietu.”

2010.gada novembris ♦ 7

Precīzākai diagnostikaiLaba ziņa visiem, kurus savureiz piemeklē gremo-

šanas orgānu saslimšanas – Vidzemes slimnīcā Valmierā endoskopijas kabinetā tagad pieejams endoskopiskais izmeklējums ar modernu jaunākās paaudzes video-aparatūru.

Kad nepieciešamas endoskopijas? Gadījumos, kad cilvēks sūdzas par rīšanas traucē-

jumiem, par sāpēm un dedzināšanas sajūtu kuņģa apvidū, skābām atraugām, vēdera uzpūšanos, pilnuma sajūtu kuņģī, svešķermeni (vai tikai aizdomām par to) kuņģa zarnu traktā, asiņošanu no gremošanas sistēmas un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem. Augšējā endoskopija ir vienīgā metode gremošanas orgānu izmek-lēšanā un ārstēšanā, ar kuras palīdzību var izmeklēt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu “no iekš-puses”. Augšējā endoskopija ir arī visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai.

Ko pacientam nozīmē moderna aparatūra? Kā pastāstīja dr. Rita Baurovska, sertificēta un

pieredzējusi ārste, kas šobrīd strādā ar jauno iekārtu, pacients izmeklējuma laikā fiziski var nejust atšķirību, vai ārsts strādā ar jauno vai veco aparatūru. Toties starpību novērtē speciālists, kas veic izmeklējumu un pēc tā rezul-tātiem nozīmē ārstēšanu. Jaunajai videosistēmai piemīt augsta izšķirtspēja, salīdzinot ar standarta video iekārtām. Bet augstākā izšķirtspēja nozīmē ievērojami palielinātu informācijas daudzumu attēlā, kā rezultātā izveidotie attēli ir skaidri noteikti un asi. Endoskopists var redzēt pat vissīkākos asinsvadus un zemgļotādas struktūras. Un, jo vairāk detaļu ārsts var redzēt, jo precīzāka būs diagnoze un efektīvāku ārstēšanu varēs pielietot.

Kad un kā notiek izmeklējums?Endoskopijas nepieciešamību nosaka ārsts, un tā

parasti jāveic tajos gadījumos, ja ir aizdomas par jebkuru barības vada, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu slimību.

Augšējās endoskopijas laikā ārsts caur pacienta muti gremošanas sistēmā ievada optisku instrumentu un detalizēti apskata un novērtē barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu no iekšpuses. Lai uzlabotu endoskopijas kvalitāti un novērstu nepatīkamas izjūtas,endoskopijas laikā ārsts var izmantot speciālus medi-kamentus, ko parasti iesmidzina pacienta kaklā un/vai injicē vēnā. Daži medikamenti var izraisīt miegainību un samazināt reakcijas ātrumu uz vairākām stundām. Tādā gadījumā par to pacientu brīdina pirms endoskopijas. Lai augšējo endoskopiju varētu veikt pilnvērtīgi, vismaz 6

stundas pirms izmeklējuma pacients nedrīkst ēst, lietot caur muti ieņemamus medikamentus, bet 2 stundas nedrīkst dzert.

Endoskopijas laikā bez speciālas iepriekšējas saga-tavošanas var veikt dažādas citas darbības, piemēram, jaunveidojumu izgriešanu, svešķermeņu, piemēram, norī-tas pogas vai monētas izvilkšanu. Parasti diagnostikas augšējā endoskopija ilgst 5–10 minūtes. Kopējais ārstniecības iestādē pavadītais laiks ir apmēram 1–1,5 stunda.

Kā notiek izmeklējuma dokumentēšana?Jaunajai videosistēmai pievienota arī endoskopisko

datu apstrādes programma “Endobase”. Tajā ērti izveidot pacientu datu arhīvu, kas satur visus pacienta datus, arī vizuālo – endoskopisko informāciju. Izmeklēšanas laikā tiek ierakstīti fiksēti (foto) attēli. Pēc izmeklēšanas katrs pacients saņem izmeklējuma aprakstu kopā ar vizuālo informāciju. Šo aprakstu kopā ar vizuālo informāciju var nosūtīt ģimenes ārstam vai speciālistam, ja rodas nepieciešamība saņemt konsultāciju neskaidrā vai neti-piskā gadījumā. Datu bāze ir īpaši noderīga, pacientu izmeklējot atkārtoti, kad ārsts, pateicoties vizuālajai informācijai, var izvērtēt slimības gaitu attīstībā.

Kā uzlabot pacienta komfortu? Ievērojot pacientu vēlmes, ir iespēja saņemt endosko-

pisko izmeklējumu, izmantojot anestēziju un tādējādi aiztaupot ne visai patīkamās sajūtas instrumenta ievadī-šanas laikā. Anestēzijas izmantošana ir maksas pakal-pojums un pacienta brīva izvēle, par ko ieteicams iepriekš konsultēties ar anesteziologu. Vidzemes slimnīcā Valmierā anestēziju endoskopijas laikā veic sertificēta anestezioloģe Ilga Astrīda Mežale. Atsevišķos gadījumos anestēzijas nepieciešamību var nozīmēt ārsts.

Slimnīcas darbalaiks 18. un 19. novembrīLai nodrošinātu iedzīvotājiem mediķu pieejamību arī

valsts svētku brīvdienās, Vidzemes slimnīcā Valmierā piektdiena, 19. novembris, ir darba diena. Ambulatorā nodaļa, diagnostiskās radioloģijas un endoskopiju nodaļa, laboratorija Jumaras ielā 195 un analīžu pieņemšanas kabinets Pārgaujas aptiekā piektdien, 19. novembrī, strādās kā parastā darba dienā. Savukārt ceturtdien, 18. novembrī, valsts svētku dienā, Vidzemes slimnīcā Valmierā būs pieejama neatliekamā medicīniskā palī-dzība un traumpunkta pakalpojumi.

Benita Brila,Vidzemes slimnīcā

24.novembrī, plkst.18:00 SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” Sporta rehabilitācijas centrā (J.Daliņa ielā 2)ikmēneša tematiskajā vakarā “Pasaules uztveres iespē-jas” valmierieši un apkārtnes iedzīvotāji aicināti uz tik-šanos ar ārstu reanimatologu Pēteri Kļavu.

Pēteris Kļava ir pazīstams bērnu slimnīcas reanimā-cijas ārsts, anesteziologs. Viņš ir dzīves izzinātājs un harizmātiska personība, tāpēc ļoti iecienīts lektors, kurš piesaista daloties ar klausītājiem savās zināšanās par dzīvi un nāvi, reinkarnāciju, emocijām un mīlestību un daudzām citām tēmām.

Interesenti aicināti pieteikties iepriekš zvanot 64224184. Dalības maksa LVL5,-.

Tematiskie vakari Sporta rehabilitācijas centrā tiek organizēti no septembra. Reizi mēnesī mājīgā atmosfērā ir iespēja klātienē tikties ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri dalās savās zināšanās un pieredzē ar interesentiem.

Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Valmieriešiem būs iespēja tikties ar Pēteri Kļavu

Aicina topošās māmiņas uz nodarbībām ūdenī

SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” Sporta rehabili-tācijas centrs (J.Daliņa stadionā) aicina topošās māmiņas uz nodarbībām baseinā. Centrs piedāvā akciju - visām interesentēm pirmā nodarbība bez maksas.

Ūdens aerobika ir viena no retajām fiziskajām aktivitātēm, ar ko var sākt nodarboties tieši grūtniecības laikā, jo ir saudzīga gan pret topošo māmiņu, gan mazuli. Ūdenī gandrīz nav iespējams kaitēt sev vai mazulim, pretēji daudzām citām aktivitātēm uz sauszemes. Vingro-šana ūdenī labi palīdz sagatavoties dzemdībām, jo trenē un stiepj visas muskuļu grupas. Vingrojot var iemācīties pareizi elpot un atslābināties, kas dzemdībās ir ļoti svarīgi. Grūtniecei ūdens nodarbības ir vienīgā iespēja pagulēt uz vēdera, nejust savu svaru un atslogot mugur-kaulu, pilnībā relaksēties. Ūdens aerobikas nodarbības grūtniecēm ir ne tikai iespēja izvingrināt ķermeni, bet arī satikt topošās māmiņas ar līdzīgām interesēm un pro-blēmām. Vingrošana ūdenī ir piemērota ikvienai topošajai māmiņai – gan tām, kuras ir jau iepriekš sportojušas, gan tām, kas to dara pirmo reizi, jo ūdens aerobikā grūtnie-cēm slodze nav liela. Ja viss ir kārtībā un māmiņa ir apmierināta, vingrot var līdz pat dzemdībām, kas būtu apgrūtinoši vingrojot uz sauszemes.

Jāpiebilst, ka Sporta rehabilitācijas centrā ūdens aerobika tiek piedāvāta ne tikai grūtniecēm. Ikviens, gan sievietes, gan kungi, tiek aicināts uz nodarbībām baseinā, jo ūdens labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu,

elpošanas, kaulu un balsta sistēmu. Ūdens spiediens uzlabo asins apgādi sirds un asinsvadu sistēmā, kas savukārt stabilizē un uzlabo pulsu un sirdsdarbību, mazina stresu.

Sporta rehabilitācijas centrs piedāvā arī nodarbības baseinā mazuļiem no 7 mēnešu vecuma un viņu vecā-kiem. Mazuļu peldināšana tiek rekomendēta jau sākot no zīdaiņa vecuma, jo kustības ūdenī stimulē refleksu attīstību vājākiem bērniem un samazina uzbudinājumu aktīvākiem. Nodarbības ūdenī nostiprina imūnsistēmu un norūda. Mazajiem tiek piedāvāts sadraudzēties ar ūdeni, spēt atbrīvoties baseinā, pareizi iemācīties gulēt uz ūdens, pareizi elpot un pareizi kustināt rociņas un kājiņas. Nodarbības notiek spēļu un rotaļu formā.

Baseinā piedāvā bērniem arī individuālo peldētap-mācību. 4 – 5 gadi ir vecums, kad bērniem lielākoties, ja peldētprasmes iemaņas apgūtas no zīdaiņa vecuma, ir iespējams turpināt peldētprasmes apguvi trenera uzraudzībā bez vecāku klātbūtnes.

Papildus informācija:J.Daliņa stadiona“SPORTA REHABILITĀCIJAS CENTRS”J.Daliņa iela 2Tālr. 64224184

Inese Kazuša,Valmieras pilsētas pašvaldībā

Oktobra mēnesī noslēdzās Izglītības iniciatīvu centra (IIC) projekta “Kvalitatīva iekļaujoša izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām” īstenošanas pirmais gads, kurā līdzdarbojas arī Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs, Valmieras pamatskola un Valmieras Pārgaujas pamatskola.

Projekts tika uzsākts 2009.gada oktobrī un tā mērķis ir veicināt kvalitatīvu iekļaujošu izglītību un atbalstīt pedagogus, kas strādā iekļaujošas izglītības jomā. Galvenie uzdevumi ir veicināt sadarbību starp vispārizglītojošajām un speciālajām skolām, nodrošinot pieredzes, prasmju un zināšanu apmaiņu starp pedagogiem un izveidojot resursu centrus kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai. Projekta ietvaros norisinās skolotāju apmācība, sociālās partnerības veidošana starp skolām, vecākiem un vietējām pašvaldībām. Noslēgumā tiks apkopoti labās pieredzes piemēri un projekta norises vietās gūtie rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot rekomendācijas plašākām izmaiņām speciālās izglītības jomā, kas tiks iesniegtas Izglītības un zinātnes ministrijā. Atbilstošas izmaiņas tiks atbalstītas arī darbā ar vietējām pašvaldībām un profesionālās pilnveides nodarbībās vispārējo un speciālo skolu skolotājiem un citiem speciālistiem.

Projekta īstenošanas pirmajā gadā tika rīkots semi-nāru cikls par iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, apmācot pedagogus, vecākus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Katrā no 12 pro-jektā iesaistītajām skolām izveidotas pedagogu koman-das, kas izgājušas apmācības IIC vadītajos semināros “Kvalitatīva izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām” un “Izglītības iestādes un ģimeņu sadarbība”, kā arī radošajā darbnīcā “Individuālā izglītības plāna izstrāde”.

Papildus projektā plānotajām aktivitātēm 12 projekta skolu koordinatoriem bija iespēja piedalīties starptautiskā konferencē “Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā”, savukārt vēl sešiem projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties starptautis-kā seminārā “Interventions for Learners with Disabilities in the Preschools and Primary Inclusive Classrooms”, kas notika no 16.-20.augustam Kijevā, Ukrainā.

Visās projekta vispārizglītojošajās skolās uzsākta arī vecāku istabu vai stūrīšu (atbilstoši katras skolas iespējām) iekārtošana – atrastas atbilstošas telpas un šobrīd notiek nepieciešamo materiālu iegāde. Arī pro-jekta Konsultatīvā padome aktīvi turpina darbu, izstrādā-jot “Rekomendācijas sistēmisku izmaiņu īstenošanai, veicinot iekļaujošu izglītību”. Tika izstrādātas un izplatī-tas anketas 3. un 4. klašu skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem un šobrīd notiek informācijas analīze.

Profesionālās attīstības aktivitāšu jomā projekta ietvaros vēl paredzēts seminārs par dinamisko vērtēšanu bērnu ar speciālām vajadzībām apmācībā, kas būs vienīgā projekta aktivitāte, kurā satiksies visu projekta skolu pārstāvji. Semināru vadīs “Council for Exceptional Children” (ASV) eksperti.

Projekta aktivitātes turpināsies līdz 2011.gada septembrim.

Elīna Neimane, Valmieras pilsētas pašvaldībā

Projekta “Kvalitatīva iekļaujoša izglītība bērniem

ar īpašām vajadzībām” pirmā gada aktivitātes

2010.gada novembris ♦ 8

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums. Metiens: 10 000. Bezmaksas izdevums.Iespiests: Valmieras tipogrāfija LAPA. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV- 4201).Tel.: 64207120, fakss: 64207125, e-pasts: pasts@valmiera.lvKontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa.Tel.: 64207136, fakss: 6420125, e-pasts: info@valmiera.lvPārpublicējot informāciju, atsauce obligāta. www.valmiera.lv

VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAAdrese: Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV- 4201Tel.: 64207120, fakss: 64207125, www.valmiera.lve-pasts: pasts@valmiera.lvDomes priekšsēdētājs: Inesis BoķisIzpilddirektors: Jānis BaiksIzpilddirektora vietnieks- administrācijas vadītājs:Aigars Vītols

Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti pieņem iedzīvotājus, iepriekš pierakstoties pašvaldības Apmeklē-tāju pieņemšanas centrā, Lāčplēša ielā 2, 1.stāvā, zvanot 64207120 vai rakstot: pasts@valmiera.lv.

Apmeklētāju pieņemšanas centrsIesniegumu un dokumentu pieņemšana, palīdzība iesnie-gumu noformēšanā, informācijas sniegšana apmeklētā-jiem, iedzīvotāju tikšanās ar domes priekšsēdētāju, domes deputātiem, izpilddirektoru organizēšana, dokumentu pārvaldības nodrošināšana pašvaldības administrācijā, domes sēžu un komiteju darbības koordinēšana. Tel.: 64207120, apc@valmiera.lvVadītāja: Ilze Brēdenfelde

Finanšu dienestsPašvaldības iestāžu budžeta plānošana un izpildes kontrole, finanšu plūsmas plānošana.Vadītāja: Inta Štefenberga

Juridiskā nodaļaPašvaldības darba tiesiskuma nodrošināšana, rekomen-dāciju sniegšana par juridisku jautājumu iespējamajiem risinājumiem, pašvaldības pārstāvēšana valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, tiesā, kā arī citās administra-tīvajās institūcijās.Vadītājs: Kaspars Ozoliņš

Attīstības un projektu vadības nodaļaValmieras ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrāde un ieviešana, projektu sagatavošana un realizēšana.Vadītāja: Zenta Iļķēna

Informācijas tehnoloģiju nodaļaElektroniskās pārvaldes ieviešana un darbības nodroši-nāšana pašvaldībā, informācijas tehnoloģiju infrastruk-tūras uzturēšana un darbības nodrošināšana, attīstība pašvaldības iestādēs, izmantoto datu bāzu pārraudzīšana un administrēšana.Vadītājs: Kaspars Urbāns

Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļaPlānot, vadīt un koordinēt pašvaldības darbību sabie-drisko attiecību, tūrisma un starptautiskās sadarbības jautājumos, nodrošināt pašvaldības publicitāti, reklāmu, atpazīstamību, nodrošināt pašvaldības publiskās informā-cijas pieejamību un kvalitāti.Vadītāja: Inese Kazuša

Sociālais dienestsIesniegumu pieņemšana sociālos jautājumos, pabalstu piešķiršana, sociālās palīdzības organizēšana, nakts patversmes darba vadīšana. Sociālā dienesta bezmaksas tālruņa numurs 80204206(darba dienās no plkst. 08:00 līdz plkst.12:00)Vadītāja: Iveta Liepiņa

Izglītības pārvaldeĪsteno pašvaldības kompetenci un funkcijas izglītības, sporta un jaunatnes darbā. Izglītības pārvalde savā darbā pilda uzdevumus un risina pārvaldes kompetencē esošus jautājumus, sadarbojoties ar pašvaldības struktūrvienī-bām, iestādēm un atsevišķām amatpersonām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām personām.Vadītāja: Inga Zariņa- Bojāre

BūvvaldeTeritorijas plānošana, detālplānojumu un zemes ierīcības plānu koordinēšana, iesniegumu iesniegšana par būv-niecības ieceri, plānošanas – arhitektūras uzdevumu izsniegšana, tehnisko projektu izskatīšana, būvatļauju izsniegšana, būvniecības kontrole, būves pieņemšana ekspluatācijā, vizuālās reklāmas saskaņošana.Vadītāja: Jolanta Brūniņa

BāriņtiesaAdopcijas, aizgādnības un aizbildniecības lietu kārtošana.Bērnu tiesību aizsardzība.Priekšsēdētāja: Ilze Polka

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldeDzīvesvietas deklarēšana, dzīvokļu jautājumi, pašvaldības piederošā un piekrītošā īpašuma apsaimniekošana, noma, privatizācijas un atsavināšanas organizēšana, vides aizsardzības jautājumu koordinēšana.Vadītāja: Rita Jemšika

Dzimtsarakstu nodaļaCēsu ielā 2, Valmiera Tel.: 64225913E-pasts: dzimtsaraksti@valmiera.lvLaulību, dzimšanas un miršanas reģistrēšana. Vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņa. Reģistru anulēšana, labošana, papildināšana, atjaunošana. Dokumentu izsniegšana no dzimtsarakstu arhīva.Vadītāja: Rita Viļumsone

Valmieras Kultūras centrsRīgas iela 10, ValmieraTel.: 64207201E-pasts: kulturas.centrs@valmiera.lvVadītāja: Vaira Dundure

Valmieras bibliotēkaCēsu iela 4, ValmieraTel.: 64281445E-pasts: bibliotēka@valmiera.lvVadītāja: Daiga Rokpelne

Pansionāts “Valmiera”Rīgas iela 55, Kauguru iela 3, ValmieraSabiedriskā pirtsTel.: 64207382E-pasts: pansionats@valmiera.lvVadītāja: Teiksma Rusmane

Valmieras muzejsBruņinieku iela 1, ValmieraTel.: 64224770E-pasts: muzejs@valmiera.lvhttp://muzejs.valmiera.lv/Vadītāja: Iveta Blūma

SIA “Valmieras Ūdens”Rūpniecības iela 50, Valmiera Tel: 64226000, fakss: 626001E-pasts: valmieras.udens@valmiera.lvwww.valmierasudens.lvValdes priekšsēdētājs: Ivars Ķiksis

SIA “Valmieras Namsaimnieks”Semināra iela 2A, Valmiera. Tel./fakss: 64207300 E-pasts: namsaimnieks@valmiera.lvwww.v-nami.lvValdes priekšsēdētājs: Valdis Jēgers

SIA “Valmieras Siltums”Rīgas iela 25C, Valmiera. Tel.: 64207002E-pasts: valmieras.siltums@valmiera.lvValdes priekšsēdētājs: Pēteris Streļčs

SIA “Valmieras Komunālā saimniecība”Rīgas iela 25C, Valmiera. Tel.: 64222423E-pasts: Helmuts.briezkalns@valmiera.lvValdes priekšsēdētājs: Helmūts Briežkalns

Iepazīsimies!

Šajā un turpmākajos pašvaldības informatīvā izde-vuma numuros varēsiet tuvāk iepazīt Valmieras pilsētas pašvaldības struktūrvienības, to darbiniekus un viņu pienākumus, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, pie kura speciālista vērsties. Šoreiz iepazīsimies arValmieras Sociālo dienestu.

Valmieras Sociālā dienesta galvenais uzdevums ir nodrošināt Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu.

Iveta Liepiņa – Valmieras Sociālā dienesta vadītāja Nodrošina un uzrauga dienesta darbību kopumā,

pārstāv Sociālā dienesta intereses, tiekoties ar citām institūcijām un organizācijām. Ārpus tiešajiem dienesta vadītājas pienākumiem Iveta Liepiņa sagatavo doku-mentāciju ģimenēm situācijās, kad bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, nepieciešama sociālā reha-bilitācija, kā arī sagatavo dokumentus ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai bērniem, par kuriem Valmieras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpes nepieciešamību.

Jana Skabe – Sociālā dienesta vadītājas vietniecePieņem iesniegumus no iedzīvotājiem un sagatavo

lēmumus gadījumos, ja nepieciešama uzturēšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

Liene Bukuma - Sociālā dienesta speciālisteVeic Valmieras Sociālā dienesta datu bāzes uztu-

rēšanu un papildina to ar aktuālāko informāciju. Liene Bukuma sagatavo arī dažādus lietvedības dokumentus un atskaites, pārbauda aprēķināto pabalstu pareizību un sagatavo sarakstus pabalstu izmaksai.

Antra Andersone un Ilze Kaupe - Sociālās palī-dzības organizatores

Viņu pārziņā ir sociālās palīdzības, pabalstu jautā-jumi un konsultāciju sniegšana Valmieras pilsētā dekla-rētajiem iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši grūtībās. Izvērtējot ģimenes finansiālos apstākļus, lemj par trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanu, kā arī informē par valsts garantētās palīdzības saņemšanas veidiem. Strādā pie dzīvokļa (centrālapkures un malkas) pabalstu, uzturmaksas atlaižu trūcīgajām ģimenēm, garantētā minimālā ienākuma (GMI) piešķiršanas, līdzdarbības pienākumu noteikšanas klientam pie sociālās palīdzības saņemšanas.

Līga Oliņa - Sociālās palīdzības organizatoreSniedz informāciju un pieņem iesniegumus sociālās

rehabilitācijas nepieciešamības gadījumos. Koordinē brīvpusdienu nodrošināšanu skolēniem Valmieras izglītības iestādēs, uzturmaksas atlaides pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī izsniedz talonus braukšanai Valmieras pilsētas autobusos cilvēkiem, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu.

Līga Jakobsone - Sociālā darbiniece (sociālā māja Valmierā Purva ielā 13)

Darba pienākumi saistīti ar sociālās mājas Valmierā Purva ielā 13 iedzīvotāju informēšanu par iespējamiem palīdzības sniegšanas veidiem dažādās problēmsituā-cijās. Darbs ar sociālās mājas sociālā riska ģimenēm, kā arī ziemas sezonā viņas pārziņā ir nakts patversmes darbības uzturēšana.

Iveta Vesmane - Sociālā darbinieceVeic sociālo darbu ar ģimenēm, kurās ir bērni. Risina

dažādas problēmsituācijas, strādājot ar ģimenēm. Pēc citu institūciju pieprasījuma izvērtē saņemto informāciju un strādā ar ģimenēm, kurās nav nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana.

Anita Zušmane, Elīna Neimane