LATVJU VISPĀRĒJIE

DZIESMU SVĒTKI

LATVJU VISPĀRĒJIE DZIESMUSVĒTKI

20., 21., 22. JŪNIJĀ 1931.

A P C E R Ē J U M I * P R O G R A M M A S V Ē T K U G A I T A

R e d i ģ ē j i s NIKOLAJS DAKERS Vāku, viņetes zīmējis ARTURS DREKSLERS

L a t v i e š u d z i e s m u s v e t k u b i e d r ī b a s i z d e v u m s Latvijas konservatorijā, Rīgā V

VII

Z DZIESMU SVĒTKIEM! — no jauna šis sauciens saviļņo sirmo Rīgu, atskan Latvijas laukos — rod atbalsi tāļu aiz Latvijas robe­žām, līdz pat aizjūŗai — visur, kur vien latvju sirdis pukst, kur vien latvis ilgās kavējas pie Baltās jū­

ras krastiem, pie tēvu zemes Uz dziesmu-svētkiem! — kā burvības vārds šis sauciens padara gaišas Latvijas darbarūķu stingrās sejas, ievada domas priecīgākā gultnē; bet arī aicina atmiņu kavēties pie seniem laikiem: kad māšu dziesmās un teikās dēli un meitas smēlās gribu un spēku mīlēt savu vergoto tēvuzemi; kad tēvu cietās rokas kala Latvijas tālās nākotnes likteņus — lai tagad, šodien, brīvi celtos pret debesim mūsu lūgums „Dievs , s v ē t i La tv i ju !"

Septito reizi aicina Latvijas tautu uz dziesmusvēt-kiem. Šī svētku rinda dod dzīvu ainu par mūsu tauti­skās apziņas augšanas gaitu, sākot no pirmajām vēl nedrošām gribas manifestācijām, līdz tagadējam pār­liecinātam gribas pildījumam. Daudz, ļoti daudz šie svētki devuši mūsu gara dzīvei. Tie, kā brīnuma rīkste, mums palīdzējuši uziet to mūsu ārkārt kuplo mantu, kas slēpjas mūsu tautas dziesmu neizsmeļamā avotā, tie mūs mācījuši šīs dziesmas arī pareizi izmantot — izcelt viņās to, kas patiesi latvisks, tās spodrināt Latvijas saulītē. Līdzīgi dziesmusvētki palīdzējuši no

jauna celt godā mūsu tautas ārējo krāšņumu — mūsu tautas tērpus, šo skaisto mantu, kas bez mūsu kup­lajiem svētkiem draudēja sapelēt mūsu māmiņu pūru lādēs. Ar to tika arī dots stiprs ierosinājums visai mūsu etnogrāfisko pētījumu kustībai; nenoliedzami tās tagadējais plašums, tās vispusība vedama sakarā ar šiem svētkiem, kas deva iemeslu pamatīgi parak­ņāties mūsu senču mantojumā. Mūsu tautas dziesmas iespaids uz mūsu skaņu mākslas brīvajiem veidoju­miem nepārprotams: mūsu jaunie skaņu mākslinieki, ja arī tie tieši nebalstās uz mūsu dziesmu, tomēr stājas ar to iespējami tuvējos idejiskos sakaros, rodot pamatus mūsu nākamai latvju skolai. Un vai tas, kas pateicoties dziesmusvētkiem vispirms notika latvju mūzikā, neatspoguļojas arī visos citos latvju mākslas laukos? Ar prieku atzīstam, ka latvju dziesmas pava­saris ievadīja līdzīgu arī dzejā, tēlojošā mākslā — visā mūsu mākslas dzīvē.

Tagad šis mūsu dziesmas pirmais, svaigais pava­saris pavadīts. Mūsu saule griežas uz zenīta pusi; mūsu darbadiena tapusi plašāka, bet arī karstāka: vairojas rūpes, kā visus pavasarī sētos graudus, dienas dažkārt nežēlīgajā tveicē, novest līdz nobriedumam, līdz gatavībai. Un putekļainā vasarā darba roka drīzāk nogurst nekā solījumu un cerību pārpilnajā pavasarī. Bagāts mūsu sējums; sargāsim to no nelāgiem iespai­diem. Koša mūsu dziesma; rūpēsimies par to, lai tā neapklustu, lai mums ar katriem jauniem dziesmu­svētkiem mostos jauns dziesmu prieks, jauns dziesmu pavasaris!

J. Wihtols

J ā n i s Z ā l ī t i s.

Mūsu mūzikas attīstības ceļi.

ik tāļu pagātnē aizvijušās senlatvju dziesmu tekas, to mums tagadējiem šo dziesmu daiļuma lieciniekiem un apbrīnotājiem, tieši zināt grūti. Ne­varam arī stingrāki noteikt daudzu tautasdziesmu rašanas laiku. Va­ram to tikai minēt, vai, la­bākā gadījumā, vienas pieskai-tīt agrākajam, otras velaka-

dzamais laiks, kad tautas kollektīvs radījis šo dziesmu un dainu bagātības, rāda, kāds košums un pilnība ir val­dījusi senlatvju pirmatnējās dzīves formās. Kāds domu dziļums un skaidrība, kādi sadzīves un daiļuma tikumi piemituši šo seno, tālo laiku cilvēkiem. Ideālie un mate­riālie centieni veidojušies vienoti, vēlamā saderībā. S i r ­dij un prātam bijušas līdzīgas tiesības. Kad lasām ve­cākās dainas, klausāmies kādu senu melodiju, tad pārlie­cināmies, cik brīvi, tīri un samērīgi tolaik strāvojušas do­mas un jūtas, cik harmoniski, dabīgi ritusi dzīve. Š ie tālās pagātnes šalcošie dziesmu un dainu dārzi joprojām met gaismu uz mūsu tagatnējās mūzikas ceļiem, neļauj tiem nomaldīties svešos virzienos.

Nav pagājis vēl ne gadusimtenis no tā laika kad ra ­dās pirmie mūsu sendziesmu aizstāvji, kas iedrošinājās no jauna atkarot šo novār tā pamesto «neglīto blēņu dziesmu» tiesības un cienu. Šiem savādniekiem, kas, īstenībā, bija mūsu pirmie nacionālās atmodas vēstneši, vērā ņemot tā laika svešo garīgo aizbildniecību, pat nopietnāki nesekoja jo, — vai vēr ts bija liegt tiem dažiem jūsmotajiem nodarboties ar «blēņu dziesmu» vāk­šanu un skandināšanu? Kam gan lai viņas vairs patiktu,

jam laikam. Bet tālais neparre-

kad visās malās tika dziedātas un slavētas smalkās kungu dziesmas, kas, apgādātas vislabākajam^ protekci-jām, ievestas no pašas Vācijas? Bet, izrādījās, šo nicināto, prasto dziesmu cienītāju pulki_ arvien pieauga, īpaši, kad tās sāka kori skandināt līdzīga četrbalsīga sa-balsojumā. Gan, īstenībā šis skaņuterps bija pasvešs, bet tomēr šķita kuplāks un košāks, neka tas, kura ikdie­nas un bez jebkāda apzināta sabalsošanas veida nacas šīs dziesmas klausīties. Melodiski daiļās latvju dzies­mas, ronot līdzīgu harmonisko tērpu, tadu pat ka viņu diž­ciltīgās vācu sāncenses, pārbaudi izturēja godam. Brāļi C i m z e s latvju tautasdziesmas pirmie rādīja m ā k s ­l a s t ē r p ā , gan neapzinādamies viņu savdabīgās stila prasības, un arī neprasdami viņu īpatnējām melodijām rast raksturīgi piedienīgu harmonizāciju. Abi Cimzes darīja kā mācēja, sekoja tiem šabloniem, kādus viņiem sniedza vācu kora dziesmu literatūra. Viņu darba no­zīme meklējama ne muzikāli būtiskajā, skaidrojošā vērie­nā, bet gan vairāk intereses modināšanā tautā par savu dziesmu vērtību un skaistumu. Pateicoties viņu vispā­rējai intelligencei, izcilām darba spējām, daudzas mūsu tautasdziesmas tika paglābtas ;no aizmirstības un jau­najā korveidīgajā sabalsojumu tērpā guva arī jaunu ko­šumu un pievilcību. Nacionālās atmodas centieniem plešoties, arvien pieauga arī darbinieku un interesentu rindas tieši muzikālajā novadā. Cimžu sāktais darbs rada rosīgus turpinātājus un sekmētājus. Latvju dzies­mas, latvju mūzika arvien tautā mantoja plašāku ievē­rību, īpaši, liela nacionāli kulturāla, virzoša nozīme v_i s p ā r ē j i e m d z i e s m u s v ē t k i e m , kas modi­nāja un spēcināja nacionālo apziņu, pacēla un piepildīja arvien jaunus mērķus. Mūzikas pasaulē radās jauni vār­di — Bētiņi, Vīgneru Ernests, Baumaņu Kārlis, Zīle, Šep-skis, Straumes Jānis, Sērmūkslis, Ore u. c , kuri katrs savā veidā sekmēja latvju skaņumākslas pasākumus. Dažs no šiem darbiniekiem rīkojās drošāki, dažs uzmanī­gāki. Ne visiem šķita vienādi skaidri nacionālie cen­tieni mūzikā; j>et_visiem bija enerģijas, darba gribas pa­pilnam, lai realizētu kaut dalu no saviem nodomiem un uzdevumiem. Bet pāri visiem šiem atmodas laika dar­biniekiem 80. un 90. gados paceļas J u r j ā n u A n d r ē j a monumentāla figūra. Latvju skaņumākslas gaitu sāku­ma Jurjanu Andrejam kā pirmajam akadēmisko tradiciju ievadītajam, sargam un sekmētājam, kā spēcīgākajam, atziņu bagātākajam latvju nacionālā stila radējam un pamatotajam ieradāma vispirmā vieta. Ar pilnu tiesību

12

viņu varam saukt par latvju mūzikas tēvu. Pirms viņa nacionālās mūzikas jēdziens bija tumšs, nenoteikts. Daž­kārt, sveši muzikāli elementi (īpaši vācu dziesmu ietek­mes) vairāk bija cieņā, nekā savēji. Jurjānu Andrejs, sākot jau no studiju gadiem Pēterburgas konservatorijā, veltījis visus savus spēkus latvju nacionālās mūzikas studijām, seno mūzikas materiālu vākšanai, sijāšanai, pētīšanai, tautas dziesmu un deju latviskā gaumē ieturē­tiem vokāliem un instrumentāliem sabalsojumiem. Šai viņa mūža darbā likti droši pamati mūsu tagad un turp­māk veidojamās nacionālās mūzikas ēkai. Cik savdabīgi krāšņa un diža šī ēka jau pacēlusies tās tālākajos veido­jumu posmos, to liecina mūsu vecākās un jaunākās skaņ­ražu ģenerācijas veiktais un veicamais darbs. Visos muzikālās izteiksmes novados — tautas dziesmu dažāda veida sabalsojumos, a capella koros, sōlō dziesmā, operā, simfoniskā mūzikā, kamerstilā — parādījušies muzikāli un techniski brieduši darbi, no kuriem daudzi ar savu kvalitāti pelna arī starptautiskā vērienā nopietnu ievē­rību. Jurjānu Andreja darbu sarakstā izceļami īpaši viņa stiliski iezīmīgie tautasdziesmu sabalsojumi. Korim a capella un sōlō balsij a r klavieru pavadījumu, arī dažas orķestra parti tūras (atjautīgi veidotas, raksturīgi instrū-mentētās tautas dejas), čello koncerts u. c. Jurjānu An­drejs uzskatāms kā nacionālā virziena ievadītājs. Viņš pats un viņa virziena pārstāvji lielu vērību piegriezuši l a t v j u m ū z i k ā)l a j a m f o l k l o r a m .

Lieli uopulni latviskā muzikālā stila konsekventajam veidotājam E m ī l a m M e l n g a i ļ a m , kura tautas­dziesmu sabalsojumi (koriem) meistariski un uzrāda spī­došu muzikālu un technisku erudīciju. Viņa sabalsojumi sākumā šķita it kā pasveši, jo tie stiliski krasi atšķīrās no Cimzes vācu dziesmu un korāļu garā ieturētajiem har-monizējumiem. Bet Melngaiļa raksturs un lībiskā neat­laidība uzvarēja. Viņa konsekventi diatoniskie sabal­sojumi latvju tautasdziesmu meldijām pavēra gluži citus daiļuma apvārkšņus, iedvesa gluži citu garu, citu rak­sturu. Tagad Jurjānu Andreja un Melngaiļa sabalsoša-nas principi jau vispāri atzīti un par tiem vairs intelligenti mūziķi nemēdz strīdēties. Arī vispāri tautā viņu pašu un viņu garīgo pēcnieku darbs gūst arvien plašākas tie­sības, cieņu un piekrišanu. Melodiju īpatnējais daiļums, viņu piedienīgais harmoniskais tērps ir jau pilnīgi apzi­nāti latvju nacionālā stila faktori. Šī stila kristallizēša-nās, protams, nav vēl galā; tā turpināsies vēl ilgi- Bet pamati ir nosprausti. Viss tālākais veidosies saskaņā ar

13

Jurjāna un Melngaiļa izvirzītajiem principiem. Lieli no­pelni Melngaiļam tautas dziesmu meldiju vākšanas darbā, viņu sijāšanā, pētīšanā. Simtiem skaistas meldijas būtu zudušas uz visiem laikiem, ja viņš tās neuzrakstītu brau­kādams uz sava divriteņa pa nomalēm. Folkloras krā­tuvē, tur šīs sendziesmas savāktas vienkopus lielā vai­rumā. Melngaiļa muzikālajā darbā plašākā vieta dota tautas dziesmu korveidīgajiem sabalsojumiem. Viņš pieskāries jo sekmīgi arī citiem muzikālās izteiksmes veidiem (sōlō dziesmai, simfoniskai mūzikai, oriģināl-dziesmām). , Tāpat tautasdziesmu garā iedzīvojies J ē k a b s G r a u b i ņ š un īpaši pēdējos gados snie­dzis daudz virtuozu sabalsojumu koriem. Šis autors arī apliecina ik darbā ļoti veiklu ^techniku. Vēl stiliski svaigus bet konsekventus tautās dziesmu sabal-sojumus devuši Ā d o l f s Ā b e l e un J ā n i s K a l ­n i ņ š . Viņi abi sekmīgi pieskārusies starp citu arī mu­zikālam humoram. Līdztekus Jurjānu Andreja izteikti nacionālajam virzienam, ļoti dzīvs un aktuāls otrs — i n-d i v i d u ā 1 a i s novirziens ar prof. J ā z e p u W i h -t o 1 u priekšgalā. "VVihtols, Jurjānu Andreja laika un do­mu biedrs, jau ilgus gadus veido un vada mūsu mūzikas dzīves likteņus. Viņš pirmā mūsu mūzikas autoritāte.

Ikviens izcilāks muzikāls notikums, vai pasākums darīts a r viņa ziņu, ar viņa tiešu vai netiešu līdzdalību un atbalstu. Pārnākot 1918. g. uz Latviju, VVihtols, rū­dīts svešatnē bagātiem piedzīvojumiem, stājas pie latvju operas, tagadējās Nacionālās operas organizēšanas un vadības; vēlāk viņam valdība uztic konservatorijas va­dību. Ja Latvijas konservatorija savos darbības gados strādājusi tik sekmīgi, tad tas jo lielā mērā ir viņas pa­stāvīgā rektora un dziļi erudītā kompozicijas klašu va­dītāja prof. Wihtola nopelns. Kā komponists Wihtols, izņemot vienīgi operu, teicis paliekamu vārdu vai visos citos muzikālās izteiksmes novados. Daudz klasiski briedošu darbu sarakstījis dažāda veida koriem (sōlō balsij, klavierēm, vijolei, simfoniskam orķestrim, stīgu kvarte tam u. t. t). Daudzi no tiem godalgoti gan Latvijā, gan ārzemju konkursos. VVihtols ir spīdošs teorētiķis. Kā kompozicijas klases profesors viņš jau agrāk Krie­vijā bija plaši iecienīts. Beidzamo desmit gadu ilgais darba posms Latvijas konservatorijā vaiņagojies jau­niem sasniegumiem. VVihtola vadībā šai laikā izaugusi vesela rinda jaunu latvju komponistu, kas darbā parādī­juši ievērojamu talantu un drošas techniskas zināšanas. Viena daļa šo autoru pieslējusies Jurjāna — Melngaiļa

14

nacionālajam virzienam, otra daļa — Wihtola individuā­lajam vērienam. Protams, šī klasifikācija domāta vis­pārējos vilcienos un nebūt nepretendē ierobežot autoriem dažas ekskursijas citos stilos.

Individuelā gaumē, ciešāki nepieskaroties tautas muzikālajam folkloram, strādā_Wihtola agrākie audzēkņi: H a r i j s O r e , Ā d o l f s Ā b e l e (orķestra darbos), J ā n i.s Z ā 1 ī t i s, no jaunākajiem J ā n i s V ī t o 1 i ņ š , P a u l a L ī c ī t e, L ū c i j a G a r ū t a , J ē k a b s G r a u b i ņ š (sōlō dziesmās un instrūmentāldarbos), J ē k a b s P o r u k s , V a l d e m ā r s O z o l i ņ š , J ā n i 51 C ī r u l i s (pa daļai), N o r v i l i s , V o l f ­g a n g s D ā r z i ņ š , S ī l i s , F e i l s u . c. Šai rindai pievienojami arī vēl sānī stāvošie Reinholds, Jēkabs Mediņš, A. Valle, J. Martinovskis un J. Sproģis.

Šie divi spārni, var teikt, aptver visu mūsu radošo mūziķu saimi. Palikuši neminēti vēl četri izcili vār­di — E i m ī l i s D ā r z i / ņ š , A l f r ē d s K a l n i ņ š , J ā ­z e p s M e d i ņ š un J ā n i s M e d i ņ š . Līdzās Jurjā-nam un Wihtolam, tie vispopulārākie, nopelnu bagātākie autori. Visi viņi ieauguši latvju mūzikas tradioijās un i adījuši lielas ievērības cienīgus darbus. Nevien mēs latvji, arī ikkura cita tauta ar viņu vārdiem varētu lepo­ties. Tomēr, grūti viņus pierindot kādam vienam flan­gam. Viņu stils, viņu mākslinieciskais credo drīzi šķietas tuvāks vienai pusei, drīzi atkal otrajai. Viņu vietā šo abu spārnu pašā vidū un pieder viņi vienlīdzi abām pusēm.

E m ī 1 i s D ā r z i ņ š , kas šimbrīžam tautā vispopulā­rākais latvju autors, tomēr savā mūzikā latviska stila zīmju uzrāda ļoti maz. Viņa koros, sōlōdziesmās un vie­nīgajā instrumentālajā kompozicijā (Melancholiskais val­sis orķestrim) vērojam dziļi emocionālu mūziku, kas vis-tuvāki pieskārās Čaikovska lirikai. Bet Emīlam Dārziņam bija lemts īss mūžs. Viņš mūsu mūzikā, īpaši vokālajās formās, būtu atstājis daudz patiesi izju­stu, augsti vērtējamu darbu.

A l f r ē d s K a l n i ņ š , kas kopš dažiem gadiem aiz­ceļoja uz Ameriku un tur nometās uz pastāvīgu dzīvi, viens no mūsu visražīgākajiem un oriģinālākajiem kom­ponistiem. Viņa kompoziciju saraksts ļoti plašs: vairāki simti īpatnējo sōlō dziesmu, daudz kora dziesmu, dažāda veida tautasdziesmu sabalsojumu, instrūmentālkompožicijas klavierēm, vojolei, čellam, ērģelēm, kantātes, divi plašas operas un vairāki simfoniski darbi. Visos šaīs darbos Kalniņš parā­

t s

dās kā dziļas intuicijas un spilgtas fantāzijas apvel­tīts mūziķis. Viņa meistarība visspilgtāki parādās s ō l ō d z i e s m ā . Motīvu bagātība, fantāzijas lokanība, melodiju un harmoniju savdabība, liecina, ka Kalniņš kā dziesmu autors var mēroties ar visspilgtākajiem šī žanra pārstāvjiem. Ne gluži tik ievērojamas sekmes Kalniņš uzrāda citos muzikālas izteiksmes novados. Abās ope­rās «Baņuta» un «Salenieki» izbārstītas dažādas patiesi jaukas, liriskas epizodes, bet izveidojumā itkā aptrūkst īs tākas celtniskas stingrības, dziļāka iekšēja dramatiska strāvojuma. Nule izteikto var attiecināt zināmā mērā ar i uz plašāko formu simfoniskiem darbiem. Kalniņš tau­tā ļoti iemīļots. Daudzas viņa sōlō dziesmas, īpaši no pirmā laikmeta, ieguvušas gandrīz jau tautasdziesmu po­pularitāti. Tāpat kā Griga mūzikā izteicas norvēģu sav­dabīgi sapņainā psīche, ainavojas Norvēģijas daba, tā Kalniņa mūzikā izteicas domīgā, viegli skumjā un viegli priecīga latviskā psīche, ainavojas Latvijas mierīgā da­ba. Kalniņa māksla ir dziļi latviska. Viņā atspoguļojas vai visas mūsu dzīves vibrācijas: ilgie nebrīves gadi, patriotiskie uzliesmojumi un brīvības cīņu atbalsis, da­bas romantika, sirds sapņi un jausmas. Visam tam Kal­niņš radis savās dziesmās, savās operās un instrumen­tālajos darbos gleznainu iedvesmotu muzikālu izteiksmi. Un savādi, "Kalniņš tikai retumis pieskaras tautas muzi­kālajam folkloram (izņemot tautas dziesmu sabalsoju-mus), tomēr viņa rastās oriģināltēmas un motīvi skan latviski. Mūsu muzikālajā lirikā Kalniņš jau sen ieņē­mis un joprojām patura sev pirmo vietu. Viņa čaklā spalva sniegs vēl daudz. J ā z e p s M e d i ņ š visplašāko ievērību guvis ar operu «Vaidelote», kura jau vairākas se­zonas rotā Nacionālās operas repertuāru. Šaī darbā vis­spilgtāk parādās autora/-spēcīgais talants, ievērojamās techniskās spējas, vispāri, vingrība un apzinība lielo for­mu veidojumos. Izstrādājuma, ansambļu kupluma un košuma vokālās un instrumentālās saskaņotības, celtni­skas stingrības ziņā, «Vaidelot-ei» ierādāma mūsu nacio­nālajā repertuārā izcila vieta. Mediņš erudīts mūziķis; viņam krāsu bagāts orķestris, dramatisks spars, liriska vijība muzikālajā raksturojumā, lokanība un loģika vo­kālajā izteiksmē. Pēdējos gados Mediņš, grūtas slimī­bas dēļ, radošam darbam nav varējis nodoties. Viņš sa­rakstījis senāk arī simfoniju, simfoniskus tēlojumus, vi-joļkoncertu, krietnu skaitu sōlō un.kora dziesmu. J ā n i s M e d i ņ š , Jāzepa Mediņa jaunākais brālis pēdējā laikā liek par sevi runāt visvairāk. Viņa dažāda veida un ap-

īc

mēra kompozīcijas tiek dziedātas un spēlētas visur: operā, simfoniskos un solistu koncertos, kamermūzikas vakaros.pūtējorķestros, radiofonā u. t, t. Mediņš ļoti ražīgs, raksta viegli. Viņam jau četras operas, kas arī jau visas uzvestas Nacionālā operā. Lielāko ievērību no tām izpelnījušās «Uguns un nakts» un «Sprīdītis». Mediņa rakstībā un īpaši orķestrī vērojamas Vāgnera ietekmes. Viņa faktūra kupla, skanīga; viss norāda, ka to veidojis pilnasinīgs mūziķis, kam nekad netrūkst ko teikt. Mediņš īstenībā, visu savu bagāto muzikālo eru­dīciju smēlies pašstudijās un praktiskā darbā. Me­diņa mūzika nav «taisīta», tā rodas viegli, brīvi spontāni. Tomēr, ja iepazīstamies ar Mediņa partitū­rām, redzam tur arī ne mazumu «galvas mūzikas». Bet tā nav sausa, nedzīva. Mediņa techniskās kombinācijas dabīgi iekļaujas mūzikas dzīvajā plūdumā. īpaši bei­dzamā laika darbi liecina, ka autora rakstība kļuvusi techniski droša, lokana, kontrastu bagāta. Viņa stiprākā un spilgtākā puse — instrumentālā mūzika. Vokālajā, kā senāk, tā arī pēdējā laika parti tūrās, nākas vēl jopro­jām sastapties ar dažām deklamācijas savādībām. Me­diņa mūzikā, līdzās Vāgnera ietekmēm, saklausāmi brī­žam arī citi svešādāki akcenti. Tomēr subjektīvi nacio­nālo, vienīgi Mediņa īpatnējo kolorītu dzirdam it visos viņa darbos. Arī Mediņš labi iztiek bez tautas senējā muzikālā folklora, bet viņa iejūta un stils liecina ik tei­kumā īpatnēji latvisko. Vēl autora darbu sarakstā : sim­fonija, vairākas monumentāli veidotas simfoniskas poē­mas (Imanta Zilais kalns), svītes, klavierdarbi, čello kon­certs, trio un liels skaits sōlō dziesmu. Jānis Mediņš, tāpat kā Wihtols un Kalniņš, ar saviem darbiem liek ru­nāt par Latviju un latvju mūziku arī jau ārzemēs.

Latvju mūzika vērtusēs plašumā īpaši pēdējos 25 gados. Šai laikā nākusi klāt vesela rinda jaunu apdāvi­nātu komponistu, kuru talants un techniskās spējas lie­cina, ka mūsu muzikālā kultūra arvien meklē plašākus apvārkšņus. Darbs, cildenas tradicijas, valsts un sabie­drības atbalsts lai ceļ latvju plaukstošo mūziku arvien augstāku mērķu virsotnēs.

Vl|a Lā6a Latv. PSR Valsts bibliotēka 17

J ē k a b s V i t o l i ņ š

Dziesmusvētki, mūsu mūzikas dzīves spogulis.

eptiņi vispārējie latvju dziesmusvēt­ki — septiņi etapi mūsu mūzikas dzīvē. 1873., 1880., 1888., 1895., 1910., 1926. un 1931. gads_— sep­tiņi pieturas punkti, kas rāda lat­viskās mūzikas līdz šim staigāto un noieto attīstības ceļu.

Jau pirmie latvju dziesmusvētki, kas notika Rīgā, no 26.—29. jū­nijam 1873. g., varēja atskatī­

ties ūz krietni ilgu priekšvēsturi, uz notikumiem latvie­šu sabiedriskajā un mūzikas dzīvē, kas tieši izaudzināja vispārējos dziesmusvētkus. Svarīgākajie no tiem ir pirmie novadu dziesmusvētki, pašā sākumā, 1864. gadā, Dikļos, kur ņēma dalību ap 80 dziedātāju (iniciators Ju­ris Neikēns), gadu vēlāk Bauņu muižā, un, jau krietni plašāki, 1870.gadā Dobelē, kur tos sarīkoja mācītājs A. Bīlenšteins. īpaši šo pēdējo novadsvētku labā izdo­šanās tieši ierosināja pirmo vispārējo dziesmusvētku domu. ko realizēt bij lemts trīs gadus vēlāk jau ievē­rojami plašākā apmērā. Dziedātāju skaits, ko izdevās apvienot pirmajos vispārējos dziesmusvētkos (1003 dzie­dātāji, no tiem 212 siev., 791 vīr.), bija tam laikam kas pavisam nepiedzīvots, un reprezentēja vai visā pilnībā tā laika latviešu dziedātāju korus (55 kori, no tiem 34 no Vidzemes, 11 no Kurzemes). Zīmīgs vīriešu balsu lielais pārsvars pār sieviešu balsīm — apstāklis, kas rāda, ka šajā laikā pie mums vēl pilnīgi ir dominējuši vīru kori; visa dziesmusvētku tālākā attīstības gaita rāda, ka mūsu koru dzīvē par noteicošo faktoru izveido­jas jauktie kori. Pirmie mūsu vispārējo dziesmusvētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle, pirmie latvju komponisti, kuru dziesmas tika vispārējos dziesmu-

18

svētkos dziedātas, — Baumaņu Kārlis, J. Cimze, D. Cim-ze. Pirmos dziesmusvētkus organizēja īpaša Rīcības komiteja, kuras priekšnieks bija pazīstamais tautas dar­binieks Rich. Tomsons; liela loma svētku sarīkošanā bi­ja arī architektam J. Baumanim, kas otros un trešos dziesmusvētlkos uzcēla lielās dziesmusvētku ēkas. Svēt­ku sarīkojumos ietilpa: pirmajā dienā garīgs koncerts Doma baznīcā, nākošajā laicīgais koncerts tagadējā Viestura dārzā un beidzamajā dziesmu karš , turpat. Šo koncertu programmas vislabāk rāda, cik tukša vēl to­laik ir bijusi mūsu dziesmu druva: no garīgā koncerta 9 dziesmām nebija nevienas latviešu orīģināldziesmas, no 16 laicīgā koncerta dziesmām gan tikai 4 bija 6it-tautu autoru dziesmas, pārējās latviešu komponistu, galvenokārt tautasdziesmu harmonizējumi. — Dziesmu karā piedalījās 15 kori, no tiem godalgoja 7 korus.

Otrie vispārējie dziesmusvētki notika pēc 7 gadiem, no 17. — 20. jūn. 1880. g.,/arī Rīgā, tiem bija īpaši celta ēka (arch. J. Baumanis), aprēķināta 15.000 apmeklētā­jiem, ar estrādi 2000 dziedātājiem. Svētku Rīcības ko­mitejas priekšgalā bija advokāts K. Kalniņš, svētku virs­diriģenti abi agrākajie — J. Bētiņš un J. Zīle. Dziedā­tāju skaits bija jau lielāks, 70 kori ar 1624 dziedātājiem (469 siev., 1155 vīr.). Līdzīgi pirmajiem svētkiem, noti­ka liels garīgs koncerts, laicīgais koncerts un dziesmu karš, visi svētku ēkā. Garīgā koncertā no 9 dziesmām tikai 1 bija latvieša komponēta (Baumaņu Kārļa «Mūsu tēvs debesīs»), un arī laicīgajā koncertā no 19 dziesmām (10 vīru koriem, 9 jauktam korim) bija tikai 10 latviešu komponistu dziesmas, citas ņemtas no sveštautiešiem. Latviešu dziesmu komponisti bija Baumaņu Kārlis, D. Cimze, J. Cimze, klāt bija nākuši vēl Jurjānu Andrejs un O. iŠepskis, visi reprezentēti galvenokārt ar tautas­dziesmu narmonizējumiem. Dažas cittautu dziesmas bi­ja ar orķestra pavadījumu, ko izpildīja vietējais Pabsta orķestris. Dziesmu karā no 18 koriem godalgoja 8 la­bākos.

Trešie vispārējie dziesmusvētki, Rīgā, 18.—21. jūn. 1888. g., architekta J. Baumaņa celtā ēkā Esplanādē, bi­ja ievērojami plašāki par abiem iepriekšējiem svētkiem, un rādīja jau vairākas ievērojamas jaunpienākušās se­jas mūsu mūzikas dzīvē. Rīcības komitejas priekšgalā bija Fr. Grosvalds, no agrākajiem virsdiriģentiem arī šajos svētkos piedalījās vēl Indr. Zīle, bet kā jauni virsdiriģenti bija klāt pienākuši Jurjānu Andrejs un Vīg-neru Ernests. Stipri bija pieaudzis koru un dziedātāju skaits—- tagad jau 117 kori (72 jaukti, 45 vīru)_ar 2618 dziedātājiem (907 siev., 1711 vīru). Lai arī svētku sa­

li)

gatavošanas laiks bija loti īss, tomēr izvēlētā dziesmu programma nebija šaurāka, un tagad jau ar ievērojami latviskāku nokrāsu, nekā iepriekšējos dziesmusvētkos. Garīgā koncertā jau puse bija latviešu dziesmu (5 dzies­mas), laicīgajā pat tikai 3 dziesmas (no 19 dziesmām) bija ņemtas vēl no sveštautu komponistiem. Pirmo rei­zi tika izsludināta kordziesmu sacensība, tajā ieguva di­vas dziesmas: A. Jurjāna «Svētku himna» un O. Šep-sika «Mūsu tēvs debesīs». Svētku koncertos reprezen­tētie komponisti bija: Baumaņu Kārlis (1 dziesma), D. Cimze (3), J. Cimze (4), Jurjānu Andrejs (5), .1. Kade (1), A. Ore (1), Straumes J. (1),_ Vīgneru E. (2), 0 . Šepskis (2) un J. "VVihtols (1). Ievērojams jaunievedums svētku sarīkojumos bija vokāli-instrūmentālais koncerts svētku trešajā dienā, kurā, bez koru dziesmām, spēlēja orķestris tādus zīmīgus latvju simfoniskās mūzikas dar­bus, kā Baumaņu K. «Dievs, svētī Latviju», Jurjānu Andreja «Svētku maršu» un 2 tautas dejas — «Jandā­liņu», «Tūdaliņ, tagadiņ» un J. Wihtola e-molla sim­fonijas pirmās 3 daļas. Notika arī dziesmu karš, kurā godalgas piešķīra 14 koriem.

Ceturtie vispārējie dziesmusvētki apzīmēja savā ziņā kulmināciju strauji augšup traucošā dziesmusvētku attīstībā, jo nākošo, piekto dziesmusvētku sarīkošanā jau ļoti asi izpaudās sabiedrības dažādu grupu dīverģējo-šās intereses un noskaņojums dziesmusvētku lietā. Ce­turtie svētki nenotika vairs Rīgā, bet Jelgavā, no 15.—18. jūnijam 1895. gadā, kur tos sarīkoja Jelgavas latviešu biedrība, a r Latvijas valsts bij. prezidentu J. Čaksti priekšgalā. Svētkus nolēma saukt par «IV vispārējiem dziesmu un mūzikas svētkiem», ar to pastrīpojot in­strumentālās mūzikas nozīmi svētku sarīkojumos; šāds vispārējais nosaukums palika arī piektajos un sestajos svētkos, tagad, septītajos latvju vispārējos diesmusvēt-kos, esam atkal atgriezušies pie agrākā, pirmā oficiālā mūsu dziesmusvētku nosaukuma, kā pie visplašākā jē­dziena, , kurā ietilpināmi visi mūsu jauno dziesmusvētku sarīkojumi.

Ceturtajiem dziesmusvētkiem bija pieteikti pavi­sam 203 kori (136 jaukti, 67 vīru) ar 5208 dziedātājiem; vēlāk gan šis skaits stipri samazinājās; bez tam svēt­kos dalību ņēma ap 200 cilvēku liels orķestris, sastādīts no lauku stīgu un pūtēju orķestriem. Koru un orķestru apmācība jau tika izdarīta atsevišķos rajonu mēģināju­mos, līdzīgi mūsu abu lielo pēdējo vispārējo dziesmu svētku kopmēģinājumu organizācijai. Svētku virsdiri­ģenti bija Jurjānu Andrejs, A. Kade un Vīgneru Ernests, goda virsdiriģenti J. Bētiņš un Indr. Zīle. Svētku kon-

20

cērti notika milzu svētku ēkā, kas bija celta pec arch. K. Rēkšēna projekta; šajā ēkā vietas 25.000 klausītā­jiem un 5000 dziedātājiem. Svētku sarīkojumi bija vei­doti līdzīgi iepriekšējiem, trešajiem dziesmusvētkiem, ar garīgu, laicīgu un vokāli - instrumentālu koncertu un dziesmu karu. Bija izsludināta sacensība svētku himnas sacerēšanai, godalgu piešķīra Jurjānu Andrejam par dziesmu «Līgojat, līgsmojat!» korim ar orķestri. P r o g ­rammu latviskuma ziņā bija iets solis atpakaļ, jo garīga koncertā no 10 dziesmām tikai 2 bija latviešu, un laicī­gajā koncertā — no 17 dziesmām arī vēl 5 bija sveš­tautiešu. Latviešu komponistu vārdi programmās bija apmēram tie paši, kas trešajos svētkos ar Jurjānu An­dreja dziesmām centrā, no J. Vv^ihtola pirmo reizi dzies-musvētkos atskanēja «Beveriņas dziedonis». Vokāli -instrumentālā koncertā dalību ņēma bez koriem no lau­ku mūziķiem sastādītais orķestris, izpildot A. Jurjāna «Ačkupu», «Latvju tautas brīvlaišanu», J. Jurjāna «Ju­bilejas maršu» un J. "VVihtola «Valsē grotesque». — Dzies­mu ka rā godalgas ieguva 13 kori.

Piektos svētkus no ceturtajiem šķir 15 gadu ilgs starplaiks. Tajā norisinājās krievu-japāņu karš, kas iz­jauca jau tālu sagatavoto nodomu, sarīkot piektos dzies­mu svētkus 1904. gadā; sekojošā 1905. gada revolūcija un tās izsauktās represijas aizbīdīja svētku sarīkošanu vēl uz vairākiem gadiem, līdz Rīgas latviešu biedrībai izdevās dabūt atļauju sarīkot dziesmusvētkus 1910. gadā.

Piektie vispārējie dziesmu svētki notika no 19.—21. jūnijam 1910. gadā, Rīgā, svē'tku ēkā, kas bija celta pēc arch. E. Poles projekta, laukumā starp Bruņinieku un Stabu ielas pagarinājumiem. Rīcības komitejas priekš­galā bija atkal Fr. Grosvalds, Rīgas latv. b-bas priekš­nieks. Piektajiem dziesmusvētkiem sākumā, kad tos organizēja sarīkošanai 1904. gadā, bija pieteikti pāri par 9000 dziedātāju, tā ka radās pat bažas pa r tik mil­zīga dziedātāju skaita novietošanu un bija nodoms, iz­darīt stingrus koru pārbaudījumus, lai dziedātāju skaitu ierobežotu. Visām šīm rūpēm nebija vairs vietas, kad svētki patiesi varēja notikt tikai 1910. gadā, jo sa­biedriskās dzīves depresija pēc neizdevušās revolūcijas nospieda piekto dziesmusvētku aktīvo dalībnieku -dziedātāju skaitu uz 2300, mazāku, nekā bija ceturtajos un pat trešajos svētkos. Šis dziedātāju skaits komplek­tajās no 82! koriem (65 jaukti, 8 vīru un 9 jaukti un vī­ru). Svētku virsdiriģenti bija prot. J. VVihtols, P . Jozuus, Jurjānu Andrejs un Pāvuls, goda diriģenti J. Bētiņš un J. Zīle. Notika, pēc agrāko svētku parauga, garīgs, lai-

21

cīgs un vokāli - instrumentāls koncerts un dziesmu karš . Arī šajos svētkos vēl nebija panākts pilnīgs program­mas latviskums, jo no garīgā koncerta 16. dziesmām ti­kai 6 bija' latviešu komponistu dziesmas; laicīgajā kon­certā vairs nebija patapinājumu no cittautu dziesmu dārziem, visas .24 dziesmas bija latviešu komponistu darbi, bet vokāli - instrumentālajā koncertā no 7 kora dziesmām 3 bija ne - latviešu, turpretim visi 5 simfo­niskā orķestra darbi visi bija pašu (Jurjānu Andreja — «Latvju brīvlaišana», «Svētku maršs» un «Tūdaliņ, ta-gadiņ», Alfr. Kalniņa — «Pie Staburaga» un prof. J. Wihtola «Līgo»). Sacensības ceļā jau 1903. gadā piekta­jiem dziesmusvētkiem bija iegūtas 4 dziesmas: J. Wih-tola «Karaļmeita», «Ceļinieks» un «Krīvu krīvs» un Alfr. Kalniņa «Rīgas svētki», bet galīgajā svētku prog­rammā 1910. gadā bija no šīm dziesmām tikai «Ceļi­nieks». Piekto dziesmusvētku programmās bija šādu mūsu komponistu vārdi: K. Baumanis («Dievs, svētī Latviju!») A. Jurjāns (9 dziesmas, starp tām «Mūsu tēvs», «Latvijas kalnājos», virkne tautas dziesmu har-monizējumu un c ) , prof. J. VVihtols (9 dziesmas, s tarp tām «Beverinas dziedonis» un «Dziesma» — korim ar or­ķestri, «Dieva lūgums», «Gājēja dziesma naktī», «Gais­mas pils»," «Ceļinieks», «Mana tēvija» un daži tautas dziesmu harmonizējumi), N. Allunāns (1), D. Cimze (2), J. Cimze (1), Em. Dārziņš (1, «Mēness starus stīgo»), J. Kade (1), Em. Melngailis (3. starp tām «Kā briedis brēc», «Ai, manu kumeļu»), P . Jurjāna (4, tautas dzies­mu harmonizējumi), Alfr. Kalniņš (1, «Imanta»), E. Vei-denbergs (1, «Uz jūras»). Dziesmu karu izcīnīja 13 jaukti un 2 vīru kori, no tiem godalgas ieguva 9 kori.

Pasaules karš , revolūcijas, Latvijas valsts tapšana, gari un grūti 16 gadi guļ atkal starpā līdz nākošajiem vispārējiem dziesmusvētkiem. Dziesmusvētku tradiciju šajā starplaikā no jauna atsāka Jaunatnes svētki 1922. gadā, kuros piedalījās 126 kori ar apm. 3000 dziedātā­jiem, virsdiriģentu Teod. Reitera un Em. Melngaiļa va­dībā, un it īpaši Dziesmu dienas 1923. gada 16. un 17. jūnijā, kur virsdiriģents bija P . Jozuus (virsdiriģents arī Jaunatnes svētkos, bet tajos nediriģēja saslimšanas dēļ) un Teodors Reiters. Abi šie svētki notika Rīgā, Espla­nādē, kur koriem bija celta īpaša estrāde; to program­mas bija pilnīgi latviskas, Dziesmu dienās a r retrospek­tīvu raksturu, sākot ar vienkāršākajiem tautas dziesmu harmonizējamiem (Cimzes, Jurjānu A. un c.) un beidzot ar tik komplicētiem mūsu mākslas kora dziesmas paraugiem, kā J. Wihtola^ «Dukņu sils», J. Zāhša «Biķeris miroņu salā» un c. Šie pirmie plašie

22

apvienoto koru sarīkojumi pēc Latvijas valsts nodibinā­šanās deva spēcīgus mudinājumus koriem, atsākt atkal jaunu darbību, sakopoja no jauna koru enerģijas un tā tieši iezvanīja nākamos, sestos vispārējos latvju dziesmu svētkus, pirmos brīvajā, neatkarīgajā Latvijā.

Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki notika Rīgā, no 19.—21. jūnijam 1926. gadā Esplanādē, kur pēc arch. doc. P . Kundziņa projekta bija celta dzies-musvētku estrāde koriem. Rīcības komitejas priekšgalā bija prof. J. VVihtols. Svētku virsdiriģenti bija p ro t P . Jozuus, Alfrēds Kalniņš, Emīlis Melngailis un Teodors Reiters; apvienoto kara orķestru diriģenti F. Košs un E. Kuškēvics. Uz svētkiem bija pieteikušies 158 kori (154 jaukti, 4 vīru), no tiem 34 Rīgas kori, 77 Vidzemes. 37 Kurzemes un Zemgales un 10 Latgales, kopā ar 6526 dziedātājiem (3861 siev., 2665 vīr.). Kori bija sada­līti 19 rajonos, kur virsdiriģenti līdz svētkiem tika no­turējuši pavisam 127 kopmēģinājumus. Dziesmusvēt-ku sarīkojumu centrā bija trīs lielie apvienoto koru kon­certi un apvienoto kara orķestru koncerts, visi šie kon­certi Esplanādē; ap tiem grupējās vesela virkne atse­višķu koru vienību, un mākslinieku koncertu (Reitera Ikora Mendelsona ōrātorijas «Elija» uzvedums Māras baznīcā un latvju moderno kompoziciju un tautas dzies­mu koncerts, Melngaila kora Dziesmu diena un lielā latviskā liturģija J. Gertrūdens baznīcā, Alfrēda Kalniņa ērģeļu koncerts Māras baznīcā, Malvīnes Vīgners-Grīn-bergs tautas dziesmu rīts, Amandas Rebānes sōlō dziesmu rīts), izrādes Nacionālā operā (Simfonisks kon­certs, veltīts latvju komponistu darbiem, Jāņa Mediņa opera «Uguns un nakts», vairāku citu operu un balletu izrādes), latviešu autoru dramatisko darbu izrādes Na­cionālā teātrī un Dailes teātrī, Rakstnieku diena, latvju mākslas izstādes un c. Dziesmusvētkos izpildāmām dziesmām bija izsludināta sacensība, kurā džūrijas kom-misija (virsdiriģenti P . Jozuus un T. Reiters, prof. R. Kajānuss — no Somijas, Juhāns Aaviks — no Igaunijas un J. Naujālis — no Lietuvas) godalgoja 3 prof. J. Wih-tola dziesmas («Rūķīši un Mežavecis», «No atzīšanas koka» — korim ar orķestri, un «Uguns milna» — vīru korim), 3 Alfr. Kalniņa dziesmas («Darbs un dziesma» — korim ar orķestri, «Brīvība» un «Romavas ozols»), Jā­zepa Mediņa «Jāņa nakts» un Harija Ores «Lauztās priedes» — korim ar orķestri, kā arī ieteica izpildīšanai prof. J. Wihtola «Miera dziesmu» un Vaid. Ozoliņa «Pa­pardes ziedu». Pav i sam dziesmusvētku programmā bi­ja 43 dziesmas no 13 autoriem: K. Baumanis — 1, J. Cimze 2, Era. Dārziņš 3 («Sapņu tālumā», «Senatne»,

23

«Mūžam zili»), A. Jurjāns 4 (tautas dziesmas, korālis), P . Jurjāns 4 (tautas dziesmas), Alfr. Kalniņš 7 (Iz 137. «Dāvida dziesmas», «Latvju himna», «Brīvība», «Dzim­tene», «Romavas ozols», «Līgsmošana», «Darbs un dziesma»), Jāz. Mediņš 1 («Jāņu nakts»), Em. Melngai­lis 8 («Mūsu tēvs», «Daba un dvēsele», virkne tautas dziesmu, starp tām «Bārenītes slavināšana»), H. Ore 1 («Lauztās priedes»), Vaid. Ozoliņš 1 («Papardes zieds»), O. Šepskis 1 (Motete), E. Vīgners 1, prof. J. Wihtols 6 («Gaismas pils», «Beveriņas dziedonis», «Karogs», «(Rū­ķīši un Mežavecis», «No atzīšanas koka» un 1 tautas­dziesma), Jānis Zālīts 3 («Biķeris miroņu salā», «Birzta-liņa», «Tā vēsma»). Dala no grūtākajām dziesmām (3 dziesmas simfoniska orķestra pavadījumā: «No atzīša­nas koka», «Darbs un dziesma» un «Lauztās priedes»; tad Jāz. Mediņa «Jāņu nakts», A. Kalniņa «Līgsmoša­na», J. VVihtola «iRūķīši un Meža vecis» un J. Zālīša «Tā vēsma») bija nošķirtas, kā ne visiem koriem obli-gātoriskas, un tās dziedāja tikai spēcīgākie kori svētku trešajā dienā.

Apvienotie kara orķestri atskaņoja pavisam jaunus latviešu skaņražu darbus pūtēju orķestriem: prof. J. "VVih­tola «Polonēzi» un «Sēru maršu», Em. Melngaiļa «Ga­lējā gaita», «Spēlēju, dancoju» un «Karavīra līgaviņa» un Jāņa Mediņa «Divi ievadi», «Dzimtene» un «Dancis».

Dziesmu karš šajos svētkos vairs nenotika. Kopā ar Valsts prezidentu dziesmu svētkus apmeklēja arī So­mijas valsts prezidents Dr. Lauri Kristiāns Relanders.

Jāatzīmē arī ļoti daudzie atsevišķu novadu dziesmu svētki, kādi, pēc Dziesmu dienām 1923. gadā, ir notikuši katru vasaru visās Latvijas malās, mūsu labāko diriģen­tu vadībā, bieži pulcējot jo lielu dziedātāju skaitu un veicot lielas, atbildīgas dziesmu programmas. Koru spēju izkopšanā un vispāri provinces sabiedriskās dzī­ves atsvaidzināšanā šiem ņovadsvētkiem ir ļoti liela nozīme.

Dziesmusvētkiem ir nesaraujams sakars ar visu mūsu tautas sabiedrisko un garīgo dzīvi, nerunājot ne­maz par tieši mūsu mūzikas dzīvi, kurā dziesmusvētki i r izveidojušies pa r tās spilgtāko manifestāciju. Sākumā spēcīgs tautiskās pašapziņas, tautisko centienu aplieci­nājums, ar varbūt pat lielāku sabiedrisko nozīmi, nekā tīri māksliniecisko, dziesmusvētki aizvienu jo vairāk ir gājuši pretī arī tīri mākslinieciskiem mērķiem, ār­kārtīgā mērā sekmējot koru dibināšanos un uzplaukša­nu mūsu zemē, izauklējot un iznesot plašā atklātībā latvju kordziesmu, arī lielāku formu instrumentālās mū­zikas — simfoniskās mūzikas darbus. Mēs redzam, ka

24

25

VI. visp. dziesmusvetku (1926) kopaina Esplanāde, Rīga.

diesmusvētku programmās, (kas tagad koriem ir div­kāršojušās!), ko sākumā pārvalda vāciskā kordziesma, mūsu pašu jaunrodošās dziesma pamazām izspiež no sveštautu, mūzikas apcirkņiem aizgūto mantu, ka līdzi pārveidojās visu koru repertuārs, līdz, pēc patstāvīgas valsts nodibināšanās, esam ieguvuši patstāvību arī mū­zikas, vismaz vokālās un it īpaši koru mūzikas lauka, esam iemācījušies un va ram jau iztikt ar p a š u kor-dziesmu literatūru. Ja mēs tagad arī metam skatus cit-tautu koru mūzikas druvā, tad ne vairs aiz pašu naba­dzības, bet tīri mūzikantiskas intereses, redzes apvārkš-ņa paplašināšanas dēļ. Mūsu kordziesmas lauks ir jau tik kupls, ka va ram tajā brīvi izvēlēties, taisīt izlasi, šķirot, nozīmīgo no nenozīmīgā. Viens no tagadējiem un turpmākajiem dziesmusvētku uzdevumiem nav vis vairs panākt latviskās dziesmas neaprobežotu valdonī­bu mūsu koru dzīvē un dziesmusvētku programmās — šīs cīņas jau izcīnītas —, bet skaidrot, kopt koru gaumi, rast ceļu plašajā tautā latviski īpatnējai, savdabīgai un vērtīgai mūzikai, pārvarēt lētu muzikālu diletantismu pašu mājās. No šā viedokļa arī tikai pilnīgi izprotamas visas cīņas mūsu tagadējo dziesmusvētku lietās. Kor-dziesma ir visplašāk izkoptais mūsu mūzikas novads, koŗdziesmā vispilnīgāk varam izteikt latviskās mūzi­kas košumu un patstāvību. Dziesmusvētki tāpēc ari viszīmīgākā mūsu mūzikas dzīves manifestācija, un tos nedrīkstam ļaut par pameslu neatbildīgām iegribām, vai iziet uz to līmeņa un nozīmības pazemināšanu. Dziesmu svētki būs savas lielās tradicijas cienīgi, ja tie arvienu gribēs atspoguļot mūsu mūzikas dzīvi iespējamā tās pil­nībā, augstākā vērt ībā un arī aktuālībā.

Rādīt ievērojamo, nozīmīgo no vecākās, jau pārbau­dītās kordziesmu literatūras, un dot vietu arī zīmīgam, spilgtam jaunajam, jaunām personībām, jauniem dar­biem.

Vēl va i rāk: dziesmusvētku saturu mēs saprotam tagad daudz plašāk, nekā dziesmusvētku jēdziens bija agrāk; mēs nevaram vairs iedomāties dziesmusvētku, ja tajos nebūtu mūsu operas, teātra izrāžu, daudzpusīgu koncertu vēl ārpus apvienoto koru koncertiem. Dziesmu svētki ir kļuvuši par visas mūsu garīgās kultūras svēt­kiem, kuros mēs it kā dodam paši sev norēķinu par zi­nāma starplaika ieguvumiem un radām spēcīgus ierosi­nājumus jaunam darbam, nākotnei.

26

J ē k a b s G r a u b i ņ š Mūsu koŗdziedāšanas mākslas turpmākie mērķi.

atri vispārējie dziesmusvētki liek nevien skatīties atpakaļ uz jau no­ieto ceļu tautas koru mākslas at­tīstībā, bet novērojot sasniegto, nospraust ari turpmāko ceļu stigas. Mērķiem jābūt skaidri apzinātiem,

Ja i izvēlētos vienmēr īsākos ceļus un novērstu maldīšanos. Mēģinā­sim šos mērķus uzstādīt.

. Esam labu gabalu jau nostaigājuši un diezgan tālu ti­kuši: koru skaits vairojies; koru kvalitāte un techniskā mana augusi (vismaz mums ir izcili kori, kuri gatavi jau krietni grūtiem uzdevumiem); koru dziedāšanai veltīti sarīkojumi, gan koncertu, gan jo plašu novadsvētku vei­dā, notiek ļoti bieži un atrod sabiedrībā jo dienas jo vai­rāk cieņas; dziesmu literatūra jauki sakuplojusi. Bet iedziļinoties šos daudzajos ieguvumos, drīz vien konsta­tēsim, ka ne visiem tiem tīra zelta vērtība, bet ka par zeltu bieži vien notur nospodrinātu misiņu; ka šie iegu­vumi ir tikai pakāpe uz augstākiem sasniegumiem.

Par koru skaita vairošanos varētu tikai priecāties, ja tā būtu pierādījums, ka dziesmu mīlestība tautā pie­aug. Bet šo šķietami pozitīvo parādību apēno tai līdzās novērojama negatīva. Tie ir kori — viendienīši, kas izaug ātri un negaidīti, bet tikpat ātr i un negaidīti atkal izjūk. Tādus nodibina vai nu kāda organizācija zinā­mai konkrētai vajadzībai, visbiežāk kādam priekšā stā­vošam izrīkojumam (zaļumu svētkiem, mūzikas vaka­ram, polītiskai sapulcei u. c ) , vai kāda persona, kam kora vadība rūp kā popularitātes līdzeklis, vai arī kāda viegli iejūsmināma jaunu ļaužu grupa, kas arī viegli «atjūsmi-nās» u. t. t. Kā sēnes pēc ražena lietus piepeži izauguši,

•27

kā sēnes tādi kori arī ātri iznīkst. Arī priekšā stāvoši dziesmusvētki vienmēr izsauc tādu koru — viendienīšu uzrašanos: sak', jauki būs svētkos padziedāties, palu-stēties, notis bez tam piesūta par brīvu, kāds diriģents arī uzrasies, — kamdēļ nenodibināt mums savu kori? Bet izturības, gribas piespiesties apmeklēt kārtīgi mēģinā­jumus un disciplinētā darbā iestudēt programmu — tā nav, un tāds korītis visbiežāk jau priekš svētkiem ir at­kal izputējis. Šo viendienīšu uzrašanos un izputēšanu jo sevišķi veicina īpašs klejojoša dziedātāja tips pilsētās. Tie ir dziedātāji, nereti ar labām balsīm ; kas pastāvīgi klejo no viena kora uz otru, nekur nenogruntēdamies uz ilgāku laiku, nekur nespēdami iedzīvoties un asimilēties. Katrs jaundibināms koris tiem liekas k ā a p s o l ī t ā zeme Kanaana, bet pēc neilga laika tas jau ir Ēģiptē, no kuras jābēg. No šiem viendienu dziedātājiem un koriem tau­tas dziedāšanas mākslai vairāk ļaunuma, nekā labuma. Tādi dziedātāji atbaida ar savu nepastāvību un nediscip­linētību no koriem labos, rūpīgos dziedātājus un, izsau­cot koros biežas sastāva maiņas, neļauj tiem izaugt par stabilām, augstākas pilnības spējīgām mākslas vienībām. Un viendieņi kori ar steigā pavirši iestudētām dziesmām savos izrīkojumos tikai profānē koru dziedāšanas māk­slu un nodibina nepareizu uzskatu sabiedrībā par šīs mākslas it kā otrās vai t rešās šķiras vērtību salīdzinot ar sōlōdziedāšanu. S t a b i 111 ā t e (dziedātāju sastāvā uz gadu gadiem ir visnepieciešamākais iepriekšnoteikums kora māksliniecisko spēju nepārtrauktai pieaugšanai. Lai palūkojamies tikai pār robežu citu, vecāku kultūrtautu pagalmos, kur koru dziedāšanas māksla stāv augstāk, nekā pie mums (čechi!): tur slavenākās, mākslinieciski augstvērt īgākās koru vienības ir arī tās vecākās un skaita savā mūžā gadu desmitus. Pa t (izglītotu, profesio­nālu mākslinieku ansambļiem (piem., stīgu kvartetiem) jāsaspēlējas un jāsaskaņojas gadiem ilgi. ja grib sasniegt savā mākslā lielāku pilnību. Tā tad lielāku, uz priekšu neatlaidīgi p i e a u g o* š u s t a b i 1 i t ā t i l a t v i e š u k o r o s !

Ja konstatējām, ka koru skaits pieaug, tad tikai ļoti mazā mērā to var attiecināt uz viendabīgajiem v ī r u un s i e v i e š u k o ŗ ii e m . To mums tik maz, ka abu roku pirkstu par daudz, lai tos saskaitītu. Latviešu dziesmu gara realizācijā šī parādība kvalificējama kā vispusības trūkums. Nenoliedzot jaukta kora lielākās izteiksmes līdzekļu bagātības, jāatzīst tomēr vīru kora specifisko īpašību vērtīgums. Tāpat sieviešu kora savdabīgais skai-

28

stums ir pelnījis daudz vairāk vērības, nekā tam esam līdz šim parādījuši, un sieviešu koru kultivēšana jāuz­skata kā neapstrīdams nākotnes uzdevums. Latvju sievie­te no sendienām ļir bijusj» galvenā tautas dziesmu radītājā un kopēja, koru darbībā tā vienmēr parādījusi lielāku cītī­bu, nekā vīrieši —vai tad īpatnēju sieviešu koru vairošanā un audzināšanā tā atsacītos savu aktivitāti parādī t? V ī r u u n s i e v i e š u k o r u d i b i n ā š a n u u n a t t ī s t ī b u katrā ziņā liksim nākotnes uzdevumu rindā.

Mūsu koru kvalitātes un techniskās vingrības prog­ress ir nenoliedzams. Bet arī te nākotnei vēl jāteic dažs labs ļoti svarīgs vārds. Līdz diezgan lielai pilnībai izci­lākajos koros izkopies d e k l a m ā t o r i s k a i s j e b r e č i t ē j o š a i s p r i e k š n e s u m a s t i l s , un vā­jākie koŗii cenšas šo stilu atdarināt. Tāda stila priekš­nesumā dzirdam labi izkoptu teksta-deklamāciju un fra-zēšanu, kuru, šķiet, diktējušas nevis mūzikas (melodijas, harmonijas, ritma) veidojuma prasības, bet teksta gram-matika un pantmērs. Rečitējošais stils var būt loti pie­mērots dažas dziesmas dabai (spilgtākais piemērs: mūsu tautas apdziedāšanās un Jāņu dziesmas), un latviešu kor-dziesmu literatūrā tādu ir liels (ja ne lielākais) vairums. Šajā ziņā latviešu koŗdziesmu komponisti ir modri seko­juši pagājušā gadu simteņa otrajā pusē skandinātajam skaļajam lozungam par mūzikas piekļaušanu un pakļau­šanu vārdam (Vāgners, Musorgskis). Bet ne mazāka ietekme uz daudzo rečitējamo dziesmu dzimstību būs bi­jusi koru negatavībai un nepiemērotībai citādam priekš­nesuma veidam. Jo rečitēšana ir v i e g l ā k a i s dzie­dāšanas veids, kurš sevišķi augstas techniskās prasības neuzstāda. Tā nu savā ziņā esam iekļuvuši burvja lokā: rečitējamās kordziesmas dzimst tamdēļ, ka koru spējas tām vislabāk atbilst, un — kori piekopj rečitatīvo stilu tamdēļ, ka komponisti komponē šī stila dziesmas. Bet blakus rečitatīvstilam stādams p l ū s t o š a i s j e b k a n t i l ē n a s s t i l s , kas ir kora technikas augstāks sasniegums, nekā pirmais. Rečitēšana nedod vietas me­lodiju un harmoniju plašākam plūdumam, nepārtrauktī­bai un gludumam, ar vienu vārdu: kantilēnai; priekšne­sumā nedabū attīstīties un izpausties skaņa visā pilnībā un skaistumā: viņa paliek vārda un skaidrruņas kalpībā. Plūstošais priekšnesums, turpretim, cenšas skaņai dot maksimālo attīstību, lokanumu un līdzenumu. Techn/iski tas daudz grūtāks par rečitatīvo dziedāšanas veidu un sevišķi nepieciešams dziesmās ar lēnu tempu. Vispusī­giem mākslinieciskiem uzdevumiem nobriedušu tamdēļ

29

skaitīsim tikai tādu kori, kas virtuozi pārvalda abus šos priekšnesuma stilus, jo vokālo skaņdarbu dažādais rak­sturs prasa te vienu, te otru. Tādas virtuozitātes pa­raugs ir Vakareiropā daudzinātais un arī Rīgā dzirdētais Donas kazaku koris, kurš, diemžēl, dzied savas techni-skās virtuozitātes necienīgu, mazvērtīgu repertuāru. Latviešu koriem tāda v i r t u o z i t ā t e k a n t i l ē n ā jā­uzstāda par turpmāko mērķi. Tā kā koris ir kollektīvs, tad viņa kantilēnas spēju attīstīšanā nepieciešamas citā­dākas metodes, nekā sōlōdziedāšanā, un šīm metodēm būs neatlaidīgā, rūpīgā darbā jāizstrādājas un jānostipri­nās. Ievadītie sakari un draudzība ar vecāko kultūrtautu koriem jāturpina tādā virzienā, lai jo produktivi varētu izmantot viņu piedzīvojumus un sasniegumus kā paraugu savam darbam.

Latviešu koru techniskajai maņai jāpalielinās ari vēl citā nozīmē. Latviešu tautas mūzikas viena īpatnība ir viņas noteiktais diatonisms. Latviešu dziedātājam tamdēļ sevišķi lielas grūtības vienmēr rada c h r ō m ā -t i s m s , m o d u l ā t o r i s k a s ' u n e n h a r m o n i -s k a s m a i ņ a s. To zinot, latviešu skaņražiem no laika gala nācies būt uzmanīgākiem un pieticīgākiem minēto mūzikas izteiksmes līdzekļu lietošanā, nekā citu tautu komponistiem (vokālā mūzikā vispār ar tiem rīkojas tau­pīgi). Mūsu kordziesmas daudzveidību, technikas daudz­pusību un izsmalcinātību šis apstāklis, protams, lielā mērā ierobežo. Neērti un bezpalīdzīgi jūtas paši kori, kad kādreiz spiesti ķerties pie cittautiešu izcilākiem skaņ­darbiem, kuru autori nav mūsējiem parasto pašierobežo-šanos atzinuši. Mēs tūliņ gatavi kapitulēt kad ierau­gam savā priekšā modernākas mūzikas krustu un be-molu raibumu. Atstatums starp mūsu spējām un laikme­tīgas mūzikas prasībām ir kļuvis pārāk liels, bīstami liels, jo šī mūzika iet taisni chrōmātisma un enharmoni-sma virzienā, kamēr mēs nevaram un nevaram pārvarē t bailes no katra nejauša dieza un bemola. Lai cienām savu tēvu tēvu tradicijas, lai sargājam un kopjam savas nacionālās īpatnības, bet lai asinām arī tos ieročus, kurus no mums prasa mūsu laikmets un vispārējā mūzikas at­tīstības gaita. Sāņus un ārpus tās mēs nedrīkstam pa­likt.

Minot dziesmu literatūru un priecājoties par tās zel­šanu, nevaram tomēr arī te paiet viegli garām kādai ne­gatīvai līdzteku parādībai: n e z ā ļ u l i t e r a t ū r a s sazelšanai. Nekad tā latviešu mūzikas druvā nebij tik kupli sazaļojusi, kā mūsu dienās. Nekad šo nezāļu kultivē­

t o

tāji nebij varējuši latviešu mūzikas dzīvē iegūt tik svarīgu lomu, kā tagad. Nekad tie nebij parādījuši tādu aktivi­tāti svarīgu poziciju iegūšanā, vadošu un noteicošu sa­biedrisku posteņu iekarošanā, atzītu, lielu autoritāšu un talantu apkarošanā un nomelnošanā kā mūsu dienās. Ja nu šiem diletantiem tāds spēks un iespaids vēl dažās sabiedrī­bas aprindās, ja atrodas diriģenti, kuri gatavi mācīt saviem koriem mūzikas analfabētu nevērtīgas dziesmas, un kori, kuri gatavi tādas dziesmas dziedāt, vai tad tas neliecina par bēdīgu kritērija t rūkumu? Vai no diriģenta un intelli-genta dziedātāja nedrīkstētu prasīt ja ne tik daudz zinā­šanu, tad vismaz tik attīstītu muzikālu nojautu, lai tas at­šķirtu sēnalas no graudiem? Un ja arī to nē, tad kaut vai drusciņu šaubu par savas gaumes pareizību un drus­ciņu paļāvības uz autoritāšu atzinumiem? Ja tava paša kritērijs nedibinās uz zināšanām un spējām, ja autoritā­tei tu spītīgi nepadodies, — kas tad paliek pāri? — Pie­sliešanās pirmajam demagogam, kurš kvēpina tev vī­raku un apmiglo skatu, tavus nopelnus, darbus un nozīmi cildinādams: sak', tu esi tas galvenais darītājs, tu esi tā darba dvēsele un autoritāte, tev lai slava, gods un visa noteikšana! Un tad tu eji labāk šī demagoga pavadā, nekā īstas autoritātes un talanta rādītā virzienā.

Te tūliņ paceļas jau ilgi cilātais jautājums par d i r i ­ģ e n t u i z g l ī t ī b u . Koru progress visnotaļ atkarīgs no šī jautājuma labvēlīga atrisinājuma, jo muzikāls, iz­glītots diriģents prot arī nomaļākā, tumšākā stūrītī izau­dzināt labu kori, nemaz savu repertuāru neapgrūtinā­dams un nesamaitādams ar diletantu «vieglajām» dzies­mām (uz savu dziesmu «vieglumu» tie vienmēr norāda kā uz lielāko priekšrocību). Paldies Dievam, valsts konservatorija jau devusi daudzus jaunus spējīgus diri­ģentus un to skaitu pamazām vairos arī uz priekšu. Bet valsts konservatorija vien nespēs pieprasījumus pēc la­biem diriģentiem apmierināt. Tamdēļ arī nākotnē gal­venie diriģentu audzinātāji paliks skolotāju institūti un pa daļai tautas konservatorijas. Skolotāju institūtos jā­pastiprina audzēkņu nodarbošanās ar mūzikas teoriju un dažādu instrumentu spēli, lai nākošie skolotāji izaugtu arī par muzikāli intelligentiem koru vadoņiem. Tie pa­cels muzikālo izglītību skolās, sagatavodami labus dzie­dātājus, un ārpus skolas sekmēs koru kultūru. Nav jā­aizmirst tomēr arī patlaban darbīgie koru diriģenti. Or­ganizācijām, kas spraudušas sev par mērķi kordziedā-šanas mākslas sekmēšanu, jāgādā arī tiem zināšanu uz-svaidzināšana un vairošana kursos un sanāksmēs, infor-

31

mācija par jaunākajiem paņēmieniem un sasniegumiem diriģēšanas mākslā, koru literatūras apskati u. t. t. Ne­drīkst ieviesties inertums, noslēgtība un pašapmierinā­tība. Jātur acis vaļā un jāredz, kas notiek mūsu pašu druvās, kas plašajā pasaulē. Šos pēdējos uzdevumus veikt būtu aicināts populārs m ū z i k a s ž u r n ā l s . Mums tādi žurnāli, neskatoties pat uz izdevēju un līdz­strādnieku materiāliem upuriem, nav varējuši līdz šim pastāvēt. Vai dziedāšanas skolotāji, diriģenti patiesi ne­sajūt vajadzības pēc žurnāla, kura programmā būtu in­formācija par savas un citu tautu mūzikas dzīvi, par skolas dziedāšanas metodiskiem jautājumiem, par jaunā­ko mūzikas literatūru, par koru organizēšanos, dziesmu­svētkiem un koncertiem u. t. t.? Līdz šim izdotie žur­nāli nebūtu bijuši spiesti apstāties, ja būtu spējuši izpla­tīties kaut vai tikai 500 eksemplāros! Mūsu kaimiņiem igauņiem un leišiem ir pat vairāki mūzikas žurnāli! Dzie­smusvētku biedrībai kopā ar jaunnodibināto Latvijas diri­ģentu biedrību būtu te jāsaka savs pozitīvs, izšķirošs vārds.

Tā, kaut arī tikai plaši tverot un svarīgāko atgādi-noties, esam konstatējuši vēl daudzus neaizsniegtus mērķus. Bet ceļā uz galveno un svarīgāko sastapsimies vēl ar daudziem sīkākiem uzdevumiem un mazākām va­jadzībām. Vēl tāli celi izstaigājami, vēl augsti augstumi uzkāpjami, lai savā koru mākslā tuvotos pilnībai. Bet mēs no tam nebaidāmies, jo jūtam savu spēku un ener­ģiju augam. Dziesmu mākslā neesam ari neapdāvināta tauta, senči mums atstājuši lielu un dārgu dainu manto-

p jumu, kas ir drošs un stiprs pamats vēl daiļākai, vēl aug­stākai celtnei. Bet kur spēks, enerģija un dabas balvas vienojas centībā uz mākslas pilnību, tur panākumi vien­mēr droši!

32

Pirmā dienā, 20. jūnijā, pīkst. 18. Jauktu koru koncerts Esplanādē

I.

Atklāšanas akts: Valsts Prezidenta runa. Dievs, svēti Latviju K. Baumanis

T. Reitera vadībā Mūsu Tēvs debesīs A. Jurjāns

E. Melngaiļa vadībā Gājēja dziesma naktī J. Wihtols

T. Reitera vadībā Dāvida 19. dziesma E. Melngailis

Autora vadībā.

II. Gaismaspils J. Wihtols

Autora vadībā Pie koklētāja kapa J. Zālītis

E. Melngaiļa vadībā Bērnu dienas V. Ozoliņš Laimiņai pavaicāju J. Graubiņš

Prof. P. Jozuusa vadībā Karaļmeita J. Wihtols

T. Reitera vadībā.

III. Trīcēj' kalni J. Graubiņš Maldi . . . . : J. Cīrulis Ceļš uz dzimteni J. Zālītis

T. Kalniņa vadībā Trīs meitiņas saderēja . A. Ābele Kur gāji puisīti A. Jurjāns

E. Melngaiļa vadībā Biķeris miroņu salā J. Zālītis Latvju himna A. Kalniņš

T. Reitera vadība

33

PROGRAMMA

Otrā dienā, 21. jūnija, pīkst. 18. Jauktu koru koncerts Esplanādē

I. Dievs dod Latvju zemītei E. Melngailis

Pilna upe baltu ziedu , • J. Straume

Cekulaina zīle E, Melngailis

E. Melngaiļa vadībā

Es izkūlu kunga riju A. Kauliņš

Upe un cilvēka dzīve • . J. Wihtols Prof. P. Jozuusa vadībā

II. Brīvība . . . . . . A. Kalniņš

Redz, kur jāja div' bajāri J. Kalniņš T. Reitera vadībā

Krēslā V. Ozoliņš

Kā gulbji K. Kažociņš Prof. P. Jozuusa vadībā

Incīti-kaķīli J- Graubiņš Kungi brauca Vāczemē . E. Melngailis

T. Kalniņa vadībā

III. Ganiņš • • P. t ī c l t e Tautumeita mellacīte E. Melngailis

T. Reitera vadībā

Mēness starus stīgo E. Dārziņš

Jāņu vakars E. Melngailis T. Reitera vadībā

34

Trešā dienā, 22. jūnija, pīkst. 18. Koru koncerts Esplanādē

I.

Ej, bāliņi, lūkoties • J. Cimze

Strauja upe . . E. Wiegners Vīru kori, T. Reitera vadībā

Mežā vasarā J. Poruks Sievie |u kori, T. Kalniņa vadībā

Toli dzeivoj A. Jurjāns

Precēj' mani preciniki A. Jurjāns

Pyuti, pyuti E. Melngailis Latgales jaukti kori, E. Melngaiļa vadībā

Ver vārtus. Mēnesi E. Melngailis Autora vadībā

Līksme . . . M. Zariņš

Aiz upītes meitas dzied . • A. Ābele T. Reitera vadībā

II.

Prom pa ceļu E Melngailis Autora vadībā

Saulessvētki . . . .' J. Wihtols

Dziesmu brīnums V. Ozoliņš Vidzemes jaukti kori, T. Reitera vadībā

Jauni puiši, jaunas meitas Pilsētu jaukti kori, T. Kalniņa vadībā

36

C i t t a u t u k o r i :

Mēs esam dzimuši lietuvji St. Šimkaus

Ei, jaunieši J. Gruodžio Lietuvju koris, prof. N. Martinonis vadlbH

Gavilēsim kori T. Vettik

Šeit reiz augs M. Lūdig Igauņu koris, V. Nerepa vadībā

III.

A p v i e n o t i e j a u k t i k o r i :

Lōpukoor . M. Hermann T. Reitera vadībā

Cekulaina zīle E. Melngailis E. Melngaiļa vadībā

Kungi brauca Vāczemē E. Melngailis T. Kalniņa vadībā

Jāņuvakars E. Melngailis T. Reitera vadībā

Gaismaspils J. Wihtols Prof. P. Jozuusa vadībā

36

Pirmā diena, 20. jūnija.

K. Baumanis.

Dievs, svētī Latviju. Himna.

Dievs, svētī Latviju, Mūs' dārgo tēviju, Svētī jel Latviju, Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet, Mūs' Latvijā!

A. Jurjāns.

Mūsu Tēvs debesīs. Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus,_ Ka arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā; Bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība, un «tas spēks, un tas gods mū­

žīgi. Amen!

37

D Z I E S M U TEKSTI

Qete - Alhmans.

Gājēja dziesma naktī. Tu, kas mīti debesīs, Ak, cik prāts man nepiekusa, Vaimanas un sāpes remdi, K o l ī d z P r i e < J u n P f i i f š

grūts? Tam, kas vairāk novārdzis, Salda dusa, salda dusa, Vairāk atspirgšanas dzemdi. Nac, ak nac iekš manas

krūts!

E. Melngailis.

Dāvida 19. dziesma.

Debesis daudzina Nav dziesmu, valodu, Dieva dižu garu. Kas Viņu niecina! Visa plaša pasaule Planētas peldošas Pauž Viņa varu. Bezgala baros,

Diena teic dienai, Zvaigžņunakts vizoša Nakts naktij liecina: Atsauļu staros,

Teic Dieva garu, Pauž viņa varu! Amen.

Auseklis.

Gaismas Kurzemes

Kurzemīte, Dievzemīte, Brīvās tautas auklētāj'. Kur palika sirmie dievi, Brīvie tautas dēliņi?

Tie līgoja vecos laikos, Gaismas kalna galotnē. Visapkārt egļu meži, Vidū gaiša tautas pils.

Asiņainas dienas ausa Tēvu zemes ielejā. Vergu valgā tauta nāca, Nāvē krita varoņi.

pils. teika.

Ātri grima, ātri zuda, Gaismas kalna staltā pils. Tur gul mūsu tēvu dievi, Tautas gara greznumi.

Sirmajam! ozolami Pēdīga jo ziedu dod: Tas slēpj svētu piles vārdu Dziļās siržu retinās

Ja kas vārdu uzminētu, Augšām celtos vecā pils! Tālu laistu tautas slavu, Gaismas starus margodam'.

38

Tautas dēli uzminēja Sen aizmirstu svētumu : Gaismu sauca, Gaisma ausa, Augšām cēlās Gaismas pils.

Antons Austriņl.

Pie koklētāja kapa.

Ar ziedu zariem nāk meitenes Caur dziesmām ziedos kūp Tavu drupušo kokli vīt, altāris,

Ar dziesmām vīri un jau- §a lc birze pakalnā. nekļi Kur koklētāja trūdi dus,

Tet raudzīt Tavs gars kur Grimst tauta lūgšanā. mīt.

Caur dziesmām ziedos kūp altāris. Šalc birze pakalnā, Kad Palestīnas rozes zied, Tad dvēsle Tava caur pasauli iet.

Plūdonis.

Bernu dienas.

Jau atkal tevi jausmās jūtu, Dzied strauti senā Mans mīļais bērnu dienu

laiks! Ar pavasara vēsmu pūtu Tu manu sirdi pildi maigs.

Kur augsti domas spārnos ceļas, No krūtīm kusis saltais .sniegs. Es sirdī jaunu dzīvi smeļos, Kā dzīvot, strādāt, mīlēt prieks!

teiksmu mēlē,

Zem sniega gravā dziļajā, Bet dzērves brīnišķīgi spēlē Ar zelta koklēm dzidrumā.

39

Tautas dziesma.

Laimiņai pavaicāju.

Padzīvoju, palīiksmoju, Ļaunu dienu neraudzīju.

Laimiņai pavaicāju, Kam labāka dzīvošan' .

Ļaunu dienu pabīdīju Zem savāmi kājiņām.

Meitiņāmi, māsiņāmi, Tām labāka dzīvošan'.

Kas kaitēja nedzīvoti Apaļai meitiņai?

Dzīvo bites vieglumiņu, Ābeļziedu baltumiņ'.

Kur meitiņas, kur māsiņas, Tur es arī gadījos.

Ar meitāmi dziedāt gāju, Man nav savas līgaviņ's.

But', man sava līgaviņa, Ar meitāmi nedziedāt'.

Rainis.

Karaļmeita..

Tanī niknā dienā asins šļācot šķīda, Grima zemē pils un karaļmeita.

Daiļā karaļmeita sēd tur dziļā pilī, Sēd un vērpj jau seši simti gadu. Pilī dzintarsienas, zaļa va ra grīda, Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas; " Daiļai karaļmeitai dunošs pērkoņratiņš, Dimantspole, zibens pavedieni; Sēd tā zelta krēslā, acis drūmi kvēlo, Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām. Melnais suns pa laikam norūc, paceļ galvu, Tālu augšā juzdams asins smaku

Viņā niknā dienā asins saitēm šļācot, Celsies augšā pils un karaļmeita. Karaļmeita audīs jaunas gaismas audus: Zibens meti, audi varavīksnas. Jaunas gaismas audi, līdzi saules segai, Silti apņems visus- sāpju bērnus.

40

Tautas dziesma.

Trrcej' kalni, skanej' meži.

Trīcēj' kalni, skanēj ' meži, Kad dziedāju, gavilēju. Saka ļaudis dzirdēdami: Lakstīgala skaisti dzied.

Auni kājas, lakstīgala, Dzīsim govis paganīt. Tu dziedāsi ievājāi, Es gotiņas ganīdams.

Kas va r mani aizrunāt, Kas va r mani aizdziedāt. Es jau biju to ļautiņu, Runātāju, dziedātāju.

Dziedot dzimu, dziedot augu, Dziedot mūžu nodzīvoju. Dziedot iesi, dvēselīte, Dieva dēlu dārziņā.

K. Skalbe,

Zili meži, zaļ ; meži, Zelta caune o^olā.

Zelta caune, zelta saule Liela meža dziļumos.

Kā es tevi meklē: gāju. Kā es tevis ilgojos!

Maldi.

Nokaltuši zaļie zari, Skujas manas kājas bada,

Pusvā smejas maldu gari, Visas tekas tumsā vada

Zili meži, zaļi meži. Zelta caune o^olā'

P. Bļaus.

No dzimtenes sapnis atnāca Un miegā mani apsveica Un teica: «Celies un stipri­

nies, Un raugies, kur ceļš uz

dzimteni ies.»

Ceļš uz dzimteni. Kur savieši stāv pie gruve­

šiem Un ilgu smaids uz vaiga tiem, Un prieki viņus apsveicot, Nāk drupu kopiņas apzeltot.

Es zinu, kur ceļš uz dzimteni iet:

Kur sārta saule vakaros riet, Kur birzes vēsmiņā sačuk­

stas, Kur burbuļo strautiņš pie

ceļmalas.

Tur āres latviski gav'lē, Tur visam mīļam ir piemītne, Kā ceļu uz turieni nezināt, Tu, mana mīļā dzimtenes

mā t ' ? !

41

Tautas dziesma.

Trīs meitiņas saderēja.

Trīs meitiņas saderēja P ā r Daugavu pārpeldēti.

Divas pāri pārpeldēja, Trešā grima dibenā.

Ta nogrima dibenai, Kam trejādi bāleliņi.

Dimtin dimda Rīgas pili, Ko tur kala, ko nekala.

Tai meitiņai kroni kala, Kas Daugavas dibenā.

Tautas dziesma.

Kur

Kur gāji, puisīti, Kur staigāji? Kur. šādu naksniņu Pārgulēj '?

Augstajā kalnā, Jaunajā klētī, Tur šādu naksniņu Pārgulēj ' .

Vai ņemsi atraitni, Vai mīlēsi? Vai dosi maizītes Atraitnes bērniem.

aji, puisīti?

Neņemšu atraitnes, Nemīlēšu, Nedošu maizītes Atraitnes bērniem .

Vai ņemsi meitiņu, Vai mīlēsi? Vai meitas vaiņagu Paglabās '?

Ņems' jaunu meitiņu To mīlēšu, Meitiņas vaiņagu Paglabās '?

J. Poruks.

Biķeris miroņu sala.

Tālu aiz kalniem, aiz jūrām, Bālajā miroņu salā Spīguļo milzīgs biķers Dzintara kalna galā.

Zelta biķerī, vīnā Dzeltenā laistās stari, Saulei lecot, kad mostas Mirušo dzērāju gari.

42

Dziesmai skanot pār jūru, Gari uz biķeri steidzas, Lai pie dzeltenā vīna Dvēseles sāpes reiz beidzas.

Biķerī dziļi, jo dziļi Nogrimst cilvēces slāpes, Mirušo gari pēc nāves Lai vairs nejustu sāpes.

Plūdonis.

Latvju himna.

Mēs gribam būt kungi, mūsu dzimtajā zemē, Mēs gribam te paši sev likumus lemt: Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, — Mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt.

Tā zeme ir mūsu,-tās pilsētas mūsu, •— Un mūsu šī Baltajā jūra mūždien; Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, — Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.

Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, — Tā zeme ir mūsu, ir mūsu — ja gan! Caur simtgadu vaidiem, zem varmāku spaidiem Šo baltdien vēl dzidri mūsu mēle te skan.

Tā zeme ir mūsu. Tā Dieva un Laimas Latvju tautai sensenis līdzdotais pūrs. Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem Ne zemgals, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs!

43

Otra diena, 21. jūnija.

Dievs, dod Latvju zemītei.

Dievs, dod Latvju zemītei Ugu mūžu nodzīvoti! Līgo! Saules mūžu nodzīvoti, Ziedu laikus piedzīvoti! Līgo!

Tautas dziesma.

Pilna upe baltu ziedu.

Pilna upe baltu ziedu, Dārgs bij manis zobentiuis, Nedrīkstēju pāri ieti. Vairāk zelta, ne sudraba.

Brālīt 's māsu žēlodamsi Es pazinu sav ' bāliņu Laipā lika zobentiņu. Simtiem kara pulciņā;

Ej, māsiņa, viegli pāri, No cepures Gaisma ausa, Nelauz manu zobentiņu, No zobena saule lēc',

No kumeļa iemauktiem Mēnestiņis ritinās.

Tautas dziesma.

Cekulaina zīle dzied.

Cekulaina zīle dzied Tec, māsiņa, dārziņā. Zelta spāres galiņā. Pušķo brāļa cepurīt'.

Tec, māsiņa, klausīties, Smiedamāsi vārtus ver, Kādu ziņu zīl' atnes. Raudādama rozes plūc.

Tādu ziņu zīl' atnes: Smiedamāsi appušķo, Būs brālimi karā iet. Raudādama galvā liek.

44

Tautas dziesma.

Es izkuļu kunga riju.

Es, izkuļu kunga riju, Nava salmu nesējiņ'.

Nes, māsiņa, salmu nastu, Došu baltu villainīt'.

Sīki vieni, mazi vieni, Kungu rijas kūlējiņ'.

Cits pakrita klājienāi, Cits jēlkulas kulītē.

Labāk eju rijas kulti. Nekā mālu ritināt.

Pieci, seši kūlējiņi, Viens mālīti ritināj'.

Elle, elle kunga rija, Elle kunga piedarbiņš.

Tur es savus sārtus vaigus Ik rudeņus balināj'.

Kr. Barons.

Upe un cilvēka dzīve.

Mazs avots kalnā ceļas Un saulei pretim smaid', Un jautri straujus viļņus Uz krēslu leju raid'.

Te krūts tam vareni ceļas, Tas droši un lepni plūst, Un gāžas pāri pār klintim, Kaut dziļumā iekšā grūst.

Tam prātā auglīgas druvas, Pēc spirgtas rasas kas tvīkst; Viņš sapņo no paradīzes, Kur dzīvības koks pat nīlkst.

Ir dažas klinšu drupas Ar troksni zemē irst, Un daža lāsīte slepen Kā asara mirdz un birst.

Bet klintis tam preti kraujas, Un ceļu žogotu redz, Jo tumšāki kalnu ēna Tur apakšā leju sedz.

Un lejā ar jaunu spēku Tas viļņodams tālāk iet, Un visas malu malas Zeļ, zaļo, kuplo, zied.

Auseklis.

Brīvība.

Kur tu augi, Brīvībiņa, — Es uzaugu pie Saulītes Kas tev nesa šaī zemē? Zītarkalna galiņā, Vai tev nesa Vēja māte, Pati nācu, pati braucu, Vai jūriņas gaigaliņas? Tautas dēliem laulāties.

45

Viesuls manim sagšas auda, Mēness kala sagtentiņus, Gaisma pina vainadziņus, Pērkons lēja gredzentiņus;

Laimas māte apveltīja Simtiem, simtiem gabaliem; Dieva dēli pūru kala, Saules meitas pielocīja.

Es atbraucu Latvijā Zvaigžņotiem kumeļiem: Zibens groži, vara rati, Pērkoņdēlii braucējiņi.

Nu es būšu Tautas māte, Tautas dēlu līgaviņa, Sērdienīšu saudzētāja, Tautas ziedu kuplotajā!

Tautas dziesma.

Redz, kur jāja div' bajāri.

Redz kur jāja div' bajāri, Dažu nakti tie baroja Zīda pušķi zemi slauka. Izjājamus kumeliņus.

Dažu sētu tie izjāja, Es neietu to celiņu, Dažus suņus lādināja. Kur bajāra dēliņš jāja.

Purvu bridu, niedras lauzu, No bajāra vairījosi.

Fr. Bārda.

Krēslā.

Man gribētos tevi ieaijāt, Kā krēslā vējš liepiņu aijā. Man lūgšanu gribētos pār tevi klāt, Kā zaļsirmu vakaru maijā, * Man gribētos tevi vest un vest Pa tumšzilām sapņu pļavām. Man gribētos tevi uz spārniem nest Uz debesim manām un tavām.

E. Veidenbaums.

Kā gulbji.

Kā gulbji balti padebeši iet, Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet; Tur tālumā, kur ziemas nepazīst, Kur rozes mūžam zied un n e n o v ī s t . . .

46

Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā, No saulainām lejām ir mirstīgais šķirts, Tam jādzīvo asaru dūksnajā slapa . . .

Tautas dziesma.

Incīti - kaķīti.

-Incīti, kaķīt', Es nesu kukuli. Eim' abi ciemā. Es iemu namā.

Tu nesi guntiņu, Tu ķeri pelīti Tu lieni klētī. Mazajiem inč'em.

Es ķeršu^ meitiņu, Sav ' līgaviņu.

Tautas dziesma.

Kungi brauca Vāczemēi.

Kungi brauca Vāczemēi, Pārbrauc kungi no Vācze-Mans brālītis līdzi brauca. m e s >

Mans brālītis neparbrauc' . Mans brālītis līdzi brauca D i e v i ņ u ^ D i e v i ņ U ļ

Uz.to viltus Vaczemi t . ^ n u k ļ Q t u a t p a f c a ļ !

Tur tam deva pupas malti, K a d n u i k ļ ū t u a t p a k a ļ j Vara bungas rībināt. • S a v a t ē v u z e m ī t ē !

Ne tu māki pupu malti, Tēvam auga rudzi, mieži, Ne to bungu rībināt. Stallē daili kumeliņ*.

Stallē daiļi kumeliņi, Ciemā daiļa līgaviņ'. Ai!

Rainis.

Ganiņš.

Spoža saule, kupla iazda, Otru pusi sasapņoju, Mīksta zāle pavēni. Debess p h v ā ganīdams Pusi dienas sagulēju, Baltas debess avitiuas.

47

Tautas dziesma.

Tautumeita, mellacīte.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi, Pa r meitiņu viegla dzīve.

Dzīvo bites vieglumiņu, Ābeļziedu baltumiņu.

Tautumeita, mellacīte, Mitosimi gredzeniņus.

Tev bij vara, man sudra­ba,

Tev jālieki piedeviņas.

Ja nav citu piedeviņu, Nāc tu pati piedevām.

Mij, puisīti, kur mīdamis, Es ar tevi nemitošu.

Neba mani Dievs audzēja. Gredzeniņa piedevām.

Kas kaitēja meitiņāmi Vainadziņa nevalkāti.

Ne kundziņi tiesas prasa, Ne bērniņi garoziņu.

Aspazija.

Mēness starus stīgo.

Mēness starus stīgo Dzelmē dzidrajā, It kā balsis mani Turpu aicina:

Nāc man līdzi, dodies Plašā tālumā. Ļaujies sevi aizvest Nāru laiviņā.

Buras tīra zelta, Irklis sudrabvīts, Zvaigznes ceļu rāda, Vada auseklīts.

Nāc man līdz, es zinu Malu Jaimīgu, Tur, kur mēness sastop Saules meitiņu,

Tur, kur stars ar staru Liesmās vienojas. Tur, kur gars ar garu Jūtās satiekas.

Zemes ilgošana Tur kā migla klīst, Mūžam nebeidzama Gaismas straume līst.

48

No E. Melngaiļa «Maijas».

Jānuvakars.

Līgo saule vakarai, Līgo gani sētiņai.

Līgo pati Mīla Māre Tēlitēmi vārtu vērti.

Jauni puiši, jaunas meitas, Pušķojati klētes jumtu.

Visu gadu Jānīt 's nāca, Nu atnāca šovakari .

Dimdēj' zeme atnākoti, Skanēj' pieši nolecot.

Jānīt 's nāca par gadskārtu Savu bērnu apraudzīti.

Vai ēduši, vai dzēruši, Vai Jānīti daudzināja.

Ij ēduši, ij dzēruši, Ij Jānīti daudzina]'.

Aj, Janīti, Dieva dēlis, Ko tu vedi vezumā.

Meitām vēžu zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.

Sit, Jānīti, vaŗabungas Vārtu staba galiņā.

Lai sanāca Jāņa bērni No maliņu maliņām.

Jāņu diena svēta diena, Pa r visāmi dieniņām.

Jāņu dienu Dieva dēlis, Saules meitu sveicināja.

Jauni puiši, jaunas meitas, Jāņu nakti negulati.

Līgo! Līgo!

49

Treša diena, 22. jūnija.

Tautas dziesma.

Ej, balini, lūkoties.

Ej, balini, lukotiesi, Ko dar ' tava malējiņ'.

Vaļā durvis, vaļā logi, Nerūc vaira dzirnaviņ's.

Velc, bāliņi, melnus svārkus, Seglo savu kumeliņ'.

Jāju, jāju vienu simtu, Dajāj' vienu augstu kaln'.

Uz tā viena augsta kalna Trejdeviņi spēlmanis'!

Labdien, mīli spēlmanīši, Ko jūs šei spēlējat?

Spēlējami to meitiņu, Ko šodienu garām ved'.

Jāju, jāju otru simtu, Dajāj' otru augstu kaln

Uz tā otra augsta kalna Trejdeviņi koklētāj'.

Labdien, mīli koklētāji, Ko jūs šei koklējat?

Koklējam to meitiņu, Ko šodienu garām ved'.

Jāju, jāju trešu simtu, Dajāj' vienu ozolmuiž'.

Visapkarti liepu dārzi, Pie vārtiemi atslēdziņ'.

Tautas dziesma.

Strauja upe.

Strauja, strauja upe teke Gar brālīša namdurēm. Nedrīkstēju pāri jāti: Baidās manis kumeliņš.

Jāj, brālīti, droši pāri, Neslīks tavis kumeliņš. Apakšāje balta smilkte, Virsū skaidris ūdentiņš.

50

Zobens grieza baltu smilikti, Uz akmeņa malku cirtu, gķir ūdeni kumeliņš. Strautā kūru uguntiņ'. Spoža spalva kumelame, Lai sildāsi tie ļautiņi, Vēl spožāki iemauktiņ'. Kas man laba nevēlēj ' .

Plūdonis.

Meža vasara.

Lai ir jauki, kur ir jauki, Augstu gaisu debestiņi,

Kad nalks bardu izsukāti. Sūnas džiga sienazit 's.

Lai ir jauki, kur ir jauki, Mežā jauki vasarā .

Tautas dziesma.

Toli dzeivoj muna milo.

Toli dzeivoj' muna milo, Da vortlmi nadajoju , Es navaru sazatikt. Iztak milo raudodama. Jemšu stallī sērmu zirgu, Vīnu rūku vortus vēra, Jošu milas apsavārtu. Utru slauka asariņas.

Mežā jauki vasarā! Žu'be velk, dūja dūc, Sēri zvana dzegūzīte.

Mirdz ka balti paladziņi, Saules meitu skaloti, Dieva dārzos baloti.

Meža malas kadiķīši Sēd kā rūķi pulciņā, Meža mātes gaidīdami,

Koku lapās vējiņš žvigo, Ozolzīles šūpo, līgo. Sūnas mīksti čaukst kā zīds,

Naraud gauži, muna milo* Es jau tevis napamesšu.

Tautas dziesma.

Precei mani preciniki.

Precej mani preciniki, Nū rudiņa da rudiņ.

Gon bogoti parn precēja, >

Šū rudini bogotoks.

P ā r a precēja, zyrgu zaglis, Šūgod klēšu lauzējiņš.

51

Tautas dziesma.

Leišu daina.

Ver vārtus, Mēnesi!

Veŗ vārtus, Mēnesi: Nu, mana māsiņa, Saulīte lēca, Deviņi ratiņi, Simts kumeliņu.

Sajāja tautiņas, Sarībināja, Skruzaini matiņi, Bruņoti svārki.

Ej, raudādama: Kam lepni staigāji, Kam augi skaista?

Ik dienas balts kreklis, Balt' snātenīte, Kurpītes, zeķītes Kājiņā.

M. Zariņš.

Līksme.

Kad sapņos nogrimst zaļais mežs Un zilā debess mala, Un vējš kad spirgtu dvesmu dveš, Skan gaišā priekā mana dziesma.

Kas sasaucas, kas sasaucas? Tas mežs un tālās atskaņas No tavas sirds tās nākušas, No tavas sirds, no tavas sirds.

52

Pyut, pyuti, vējiņu!

Pyut, pyuti, vējiņu, Slauk' pagalmiņu! Sajojia tauteņas, Sareibinoj'.

Ibāga moseņa Rūždārzeņāi, Nū rūžu dārzeņa Dzeipuru klētī.

Aizslēdza mameņa Ar etslēdziņu. Atslēdzia tauteņas Ar zūbesniņu.

Vaicāja mameņu Ug' auklējusi? Trejs godi, trejs godi, Simts dālderīšu.

Tautas dziesma.

Aiz upītes

Aiz upītes meitas dziedi Melnajāmi galviņāmi.

Viena pate baltgalvīte, Tā būs mana līgaviņa.

meitas dzied.

Tā būs mana līgaviņa, Atslēdziņas glabātāja.

To es stalti vizināšu Ar bēroi kumeliņu.

Tautas dziesma.

Prom pa ceļu.

Prom pa ceļu, prom pa ceļu, Tēvs, māmiņa gan ierauga, Tēvs, māmiņa neierauga. Bargi kungi neierauga.

Prom pa ceļu, prom pa ceļu, Bargi kungi neierauga.

Fr. Barda.

Saules svētki. Nu saulītei ataugt sāk zelta ragi! P a v a s a r s ! Nu badīties ies tā ar kupeni sētā! Pavasa r s ! Nu badīties ies tā ar šķūnīti, pļavā, Ar eglīti sarmā salīkušo! Pavasars , pavasars, pavasars! Tas paņem sauli pie zelta ragiem Un paved viņu zem paša jumta, Zem paša jumta, pie paša loga, Ar zirnekļu pinumiem aizēnota. Un iemet pa logu ta istabā tumšā, Ar veselu klēpi dzeltaina prieka! Pavasa r s ! Pavasars ! Pavasa r s ! Sēd sirmgalvis gultā un klusi sāk raudāt: Silts prieks līst uz 'galvas, Silts prieks līst uz rokām, Uz krūtīm silts prieks guļ saritinājies Kā dzeltains vaska ritenīts. Pavasa r s ! Pavasa r s !

53

M. Grimma.

Dziesmu brīnums.

Lielais dziesmu brīnum skani Kalnos, mežos, klajumos. Pasauls sirds kā milzu zvani Debešos skan augstākos.

Visu aptver, visu valda Dziesmu karaliskie skaldi, Laužu sirdis apburt prot.

Ko tu klusē cilvēks dzīvais, Kā tev izteikt sirds ko jūt? — Ja bez dziesmām manim

dzīvot, Tad gan negribu es būt! Dziesmu brīnišķīgā va ra Laužu sirdis cēlas dara. Dieviem līdz tās paceļot.

Klausās putni, klausās zvēri, Klausās cilvēks, mežs un

lauks. Klausās kalni, jūras, vēri. Kurp tos dziesmu brīnums

sauks. Zelta mēness, zvaigznes bal­

tās, Dzied gan soprānā, gan altā, Nedzīvs akmens dzirdīgs

Apdziedāšanas dziesmu vītne.

Jauni puiši — i.

Mīļā Laima, Dieva meita, Nāc dziesmiņu darināt. Teic dziesmiņu, dziedi pati Pa r jauniemi, par veciemi, P a r jauniemi, par veciemi, P a r puišiem, par meitāmi. Melni alkšņi, balti bērzi Cits pret citu locījās; Jauni puiši, jaunas meitas Cits uz citu raudzījās.

II. • Sanāca, saskrēja Ļautiņi kopā; Nu var cits citu Langāties.

jaunas meitas. Mēs labi ļautiņi. Jūs arī labi. Nū mēs cits citu Gānīsim.

III. Dziedāt, meitas, ko gaidāti, Vai jums rozes neziedēja? Es dziedāju, man ziedēja Deviņiemi žuburiemi. Meitu dēli rozes ziede, Meitu dēļi magonīt 's; Puišu dēļi neziedēja Ne nātriņa sētmalē. Ko tu dziedi, tautu meita, Kad nemāki gavilēt? Kad es sākšu gavilēti, No kokiemi lapas birs.

54

Auzu skaras, jauni puiši. Tie bij viena dzimumiņ'; Auzām gara čaumaliņa, Puišiem liela lielībiņ'.

i v .

Velt' meklēji smagu graudu Tik lielāsi pelavās; _ Velti gaidi gudru vārdu Garās meitu valodās. Laba būtu auzu maize, Tikai gara sēnaliņ'; Laba būtu tautu meita, Tikai sīva valodiņ'. Saka puisi gudru, gudru, Kāds puisīša gudrumiņš? Vilkam deva kumeliņu Par meitiņas augumiņu. Puiši mani sīvu teica, Bet neteica netikuš'; s Labāk mani sīvu teica, Nekā teica netikuš'.

V. Ko meitas lielāties, Kas jau jums t icēs? Jūs' pašu ādiņa, Jūs pašu kauli, Virsū bij lindraki Patapināti. — Tie nava, puisīti, Tav' paša zābaki; Es pati redzēju No ciema nesot. Vēl mane iedevi Dzeramu naudu, «Lūdzama, māsiņa, Nesaki citiem, Lūdzu, māsiņ, Neteic citiem.» — Es, laba būdama, Pateicu visiem,

Es bij' laba, Teicu visiem. — Neprašas, neprašas, Tās mūsu meitas. Ko puiši dziedāja, To viņas runā. Tie puiši dziedāja Kā suņi rēja; Meitiņas dainoja Kā eņģelīši.

VI.

Runāj, meitas, ko runāja, P a r puišiemi vien runaj', Ja tie būtu balta maiz', Sen jau būtu apēduš's.

VII. Gana nu, gana nu, Gana šai dieniņai, Gana nu dziedājuši, Gana nu gavilēj'ši, Gana nu dažam Žēl darījuši.

VIII. Saderami nu, puisīši Saderami nu, meitiņas! Neba mēsnu visu mūžu Ienaidiņu turēsim. Kas smieklami nesasmēja, Tas pats lieti nederēja!

IX. Spoži spīda mēnestiņis, Vēl jo spoži saule spīd; Diži bija tautu dēli, Vēl jo dižas tautu meitas. Ar Dieviņu sanācami, Ar Dieviņu aiziesim; Ar Dieviņu paliecieti, Lieli, mazi, veci, jauni!

55

St. Šimkus

Lietuviais esame mes gime.

Lietuviais esame mes gime, Lietuviais norime ir būt! Ta garbe gavome užgime, Jai ir neturim leist pražūt!

Kaip ažuols drūts prie Nemunēlio,

Lietuvis nieko neatbos, Kaip eglē kur prie

Šešupēlio, Ir vētroj ir žiern^ žaliuos!

J. Gruodžio

Ei jaunieji. Ei jaunieji sen j būri, Kas tik gera. bals^ turi, Trauksim daina, tegul eina, Ir plētojasi kaip gali. Tegul skamba, tegul eina, Gaidos garsios, meilios

narsios, Tegul ein ir plētojasi kaip

gali Po Lietuvos šventa. šalj.

Mēs esam dzimuši lietu vji. Mēs esam dzimuši lietuvji. Par lietuvjiem mēs gribam

būt! Šo godu saņemam mes

piedzimstot, To ari svēti sargāsim! Kā ozols brašs pie

Ņiemaniuas, Lietuvis būs nelaužams, Kā šmaugā egle Sešupltes

malā, Zaļos vētrā bargā, vai ziemas

salā!

Ei jaunieši! Ei jaunieši šurp pulciņā

nākat Visi, kam balstiņas skanīgas, Dziedāsim dziesmiņu jautru, Lai balstiņas mūs tāļu

aizlido. Lai skan un tāļu aizlīgo, Balsis spēcīgas, mīļas,

varenas, Plūstat skaņas plaši cik vien

jaudāt, Pā r Lietuvas svētajo zemi.

T. Wettik

Hōiskame kooris.

Hōiskame kooris, et pilweni kajab! Hōiskame kooris, et taewani lajab! Leelotame laulda laulu wiisi >• Laulus on elu ja laulu on wōimu,

56

helides ilo ja taewaste hōimu! Arkama paneb see ōilsamad meered, kōlama ōrnemad sūdame keeled, Kōrguste poole wiib hinge! Laulgem me' rōōmude. murede maale, wōimsana wiisina muistselle raale! Armastus laulust me kodule koidab, Armastus kodumaa leelost meil loidab! Kodule laulud kōik loome!

Tulk. A. Kampe

Gavilēsim korī.

Gavilēsim korī, lai mākoņos ceļas! Gavilēsim korī, lai debesīs plūst! Trallināsim dziedot dziesmu skaņas Dziesmā ir dzīve, dziesmā ir spēks, Skaņās ir jaukums, debesu tieksme! Dziesma mums modina cēlākās jūtas, Skandina maigākās dvēseles stīgas, Debesu augstumos garu mums cilā! Dziedāsim prieku un asaru zemei, Dziesma lai spēji plūst sentēvu takā! Dziesmās mīla mūs' tēvijai aust — Tēvijas dziesmās mums mīla kvēl! Radīsim tēvijai dziesmas!

M. Liidrg

Sāal kord kaswab.

Sāāl kus lained igawesti wastu kallast koha\vad, kus neēd metsad mere kf 'dal muinasjutu mūhawad,

57

kus see pāike sārasilmil sinu kodu kullatab, Ehatūtar ornal pilgul ōnne, rahu kuulutab, kus see pikne pōrutelles pilwerūnkaid pillutab, julge ļaewnik kotkapilgul kaugused kōik sillutab, sāāl kord kaswab kaunis kodu, kerkib kangelaste sugu Lāānekalda kaitsejaks. isamaa ilu hoidijaks!

Tur reiz uzplauks . . .

Tur kur vilnis dien' no dienas Pret ī klintīm veļas balts, Tur kur meži jūras krastā Senās teikas vēstot šalc, Tur kur saule zelta starus Dzimtai sētai dāvina, Rietas meita maigu skatu, Laimi, mieru sludina, Tur kur zibens dārdot, graujot Tumšos padebešus triec, Brašais ļaivnieks ērgļa skatu Tumšām tālēm droši sniedz, Tur reiz uzplauks jaukā zeme, Celsies varoņdēlu cilts Rietrum krasta sargātāja, Tēvu zemes glabātāja!

58

Tulk. A. Ķempe

F. Karlson.

Lōpukoor «Kalev ja Lindast».

Veel kaitse kange Kalev oma lapsi Ja ōpeta neid vahvalt vōitlema Ning Linda, ema, ōrnu vosukesi, Veel ikka kasvataja kosuta. Ja priius, kuldne Saada kodu sara Veel ūle puha, kaili kodumaa. Oh viibi veel, et sinu kotka tiivad. Ka vaimu kiitked eesti rahvast viivad!

Tulk. A. Ķempe.

Beigu koris no «Kalevs un Linda»

Alk, stiprais valdniek, sargi savus bērnus, Dod drosmi tiem, kad vajag cīņā s tā t : Un jaunām audzēm, labā Zemes māte, Lauj savā mīlā dzīves spēkus krā t ! Lai brīves ausma atplaukst zelta mirdzā Reiz pāri mūsu dārgai tēvijai! Ak nenovērs no tautas laipno vaigu, Bet ērgļa spārniem nes caur nakti baigu!

Līgotnes.

V i d z e m e .

Visiem vārt i appušķoti, līgo! Kaimiņami nepušķoti, līgo! Kaimiņami laiskas meitas,

līgo! Savu vārtu nepušķoja, līgo!

Atcel vārtus, Jāņa māte, līgo!

Nu nāk tavi Jāņa bērni, līgo! Jāņa bērni nokusuši, līgo! Jāņa zāles lasīdami, līgo!

59

K u r z e m e .

Labvakari , Jāņa māte, līgo, Jānīti,

Kā Dieviņis tev līdzējis, līgo! Līgojati, līgojati, līgo, Nav vairs tālu Jāņa diena,

līgo! Šī dieniņa, rītdieniņa, līgo! Par ī t pati Jāņa diena, līgo!

L a t g a l e .

Jonīts goja por pogolmu, leigū,

Savu bārnu apsavērtu, lei­gū!

Voj tī ēda, voj tī dzēra, lei­gū,

Voj Jonīti slavināja, leigū!

60

Svētku tapšanas gaita.

ktōbrī sestā 1929 sanāca p i r ­m a i s dziesmusvētku rīkotāju kongress uz Skaņražu kopas ai­cinājumu Rīgā, Latvijas konser­vatorijā. Kongress ar 189 da­lībniekiem, diriģentiem, biedrī­bu un koru pārstāvjiem kompo­nistiem, sabiedriskiem darbinie­kiem, atzina, ka vispārējiem dziesmusvētkiem jāpauž nevien

latviskas dziesmas, bet visas gara kultūras sasniegumi. Svētkiem jānotiek plašā jomā, piedaloties arī kaimiņu zemju koriem. Tiem jādibinās uz plašas sabiedriskas bāzes, bet rīkošanas darbs jāveic komisijām pēc darbības nozarēm tā, lai ikkatru darbu darītu sava aroda speciā­listi. Kongress noteica, ka svētkiem jānotiek 1931. gada vasarā un iecēla Rīcības komiteju ar prof. J. W i h t o 1 u priekšgalā, kā arī virsdiriģentus un komisijas. Pēc pa­pildināšanas nākošā sanāksmē un konstruēšanās Komi­teja izveidojās sekošā sastāvā:

Prezidijā: Priekšsēdētājs Tā biedri

Sekre tārs Tā biedrs Kasieris

Prof. J. V V i h t o l s . T. R e i t e r s, virsdiriģents. A. Ķ ē n i ņ š , Centrālā izgl. savienība. N. D a k e r s, Daina. V. D e i č s, Prezidiju konvents. Prof. P . J o z u u s, virsdiriģents, ī. Z ā l ī t i s , komponists. E. M e l n g a i l i s , virsdiriģents. J. K u p 1 i s, Latv. jaun. savienība.

61

Komitejā: T. K a l n i ņ š, virsdiriģents. Doc. A. Ā b e l e , virsdiriģents. J. S t ū r ī t i s , Līvānu izgl. bie­drība «Stars». J. V ī t o 1 i ņ š, Rīgas skolotāju institūts. V. B i š e r s, Cēsu viesīgā bie­drība. A. E z e r i ņ š , Talsu apr. skolot, arodb. , i J. P a m i 1 j e n s, Reitera koris.

- A. R o d e, Beverīnas dziedonis. . J ā n i s M e d i ņ š , komponists. Prof. J. K ā r k 1 i ņ š, komponists. J. P o r u k s , komponists. A. A r g a 1 i s, Rīgas latv. skolot, biedrība. J. R a i s k a, L. U. Studentu pa­

dome. \ A. B ē r z i ņ š , Nacionālā teātra direktors. J. M a d e r n i e k s , mākslinieks. A. Š i 11 e r s, Rīgas pils. III ģim­nāzija.

- Dr. A. B ī 1 m a n i s, Ārlietu mi­nistr, preses nod. vadītājs. A. R o d e, Dzelzsceļu virsvaldes galv. direktors. J. G r a u b i ņ š , komponists.

Komitejā bija balsstiesīgi arī komisiju priekšsēdētāji. Revīz. komisijā bija iecelti — A. M i 11 e r s, Liepājas fil­harmonija, J. B a n k a v s , žurnālists, J. P l a t o , Dzie-smuvara, A. L e g z d a Rīgas latv. dzied, biedrība. O t r o dziesmusvētku rīkotāju kongresu Komiteja sa­sauca 1930. g. 5. janvārī, Rīgā, konservatorijā.

Jau VI visp. dziesmusvētkus rīkojot noskaidrojās, ka darba sasniegumus būs vislabāki uzglabāt un tālāk vei­dot visiem svētku rīkotājiem apvienojoties īpašā juridi­skā organizācijā, Dziesmusvētku biedrībā.

Pagājušo, VI svētku Komiteja statūtu izstrādāšanai bija iecēlusi īpašu komisiju — T. R e i t e r s, P . J o z u u s , E. M e l n g a i l i s , A. A r g a l i s , G. K l a u s t i ņ š (vē­lāk līdzi nedarbojās).

62

63

Lat

vieš

u d

zies

mus

vetk

u bi

edrī

bas

pado

me.

I

rind

ā no

kre

isās

: A

. Ķ

ēniņ

š, p

rof.

J. J

urjā

ns,

V.

Dei

čs ;

(val

d. l

oc.)

, N

. D

aker

s (s

ekre

t),

T.

Rei

ters

(pr

iekš

sēd.

b.)

prof

. J.

Wih

tols

(pr

iekš

sēd.

), A

. A

rgal

is (

prie

kšsē

d b.

), pr

of.

P: J

ozuu

s (k

asie

ris)

, A

. R

ode

(vai

d. l

oc),

J. T

rasu

ns.

II

rind

ā no

kre

isās

: V

. B

išer

s, V

. O

zoliņ

š, J

. M

ader

niek

s,

J. P

amilj

ens,

T

. K

alni

ņš,

A.

Šille

rs,

A.

Leg

zda,

arc

h.

A.

Bir

zeni

eks,

.ī.

Gra

ubiņ

š, '

J. C

īrul

is,

A.

Ābe

le,

J. K

upli

s.

Revīzijas komisija.

No kreisās: L. Alberings, J. Stūrītis (priekšsēd. biedrs), J. Plato (sekret),

A. Millers (priekšsēdētājs), J. Ezergailis.

Šis komisijas priekša celto projektu kongress atzina par labu un uzdeva biedrību reģistrēt Rīgas apgabaltiesā.

T r e š a i s dziesmusvētku rīkotāju kongress sanāca 1930. g. 10. "martā, Rīgā, jau kā Latviešu dziesmusvētku biedrības dibinātāju sapulce.

Ar Dziesmusvētku biedrības nodibināšanu tika ra­sta izeja, kā apvienoties visiem svētku rīkotājiem, kas spēj ko darīt tautas svētku labā, līdz ar to nodrošinot no­teicošo vārdu kompetentiem svētku cēlējiem — diriģen­tiem, komponistiem, dziedātājiem, koru biedrībām.

Gan radās doma, vai nebūtu labāk dibināt dziesmu­svētku savienību, bet tika atmesta, jo tā nedotu iespēju dziesmusvētku rīkošanā tiesiski līdzdarboties fiziskām personām — speciālistiem mūzikā, ja viņas nav saistītas ar kādu juridisku organizāciju; vairums Latvijas koru nav juridiskas personas, un tāpēc ne viņu pārstāvji, ne šo koru diriģenti, būdami gan dziesmusvētku aktīvi dar­binieki, nevarētu tiesiski ņemt dalību dziesmusvētku jau­tājumu izlemšanā, kā tas līdz šim bijis un arī turpmāk vēlams mūsu nacionālās mūzikas veicināšanai.

Sapulce pārņēma 7. visp. dziesmusvētku rīkošanas darbus no Rīcības komitejas. Pa r biedrības p r i e k š -

64

s ē d ē t ā j u tika iecelts prof. J. W i h t o 1 s, bet P a ­d o m ē — virsdiriģenti T. R e i t e r s , T. K a l n i ņ š , P. J o z u u s , E. M e l n g a i l i s , A. Ā b e l e (vēlāk at­teicās); komponisti — J. Z ā l ī t i s , J. G r a u b i ņ š , V. O z o l i ņ š , J. C ī r u l i s ; diriģenti — J. V ī t o 1 i ņ š, A. Š i 11 e r s (Rīga), V. B i š e r s (Cēsis), A. E z e r i ņ š (Talsi), koru pārstāvji — J. P a m i l j e n s (Reitera ko­ris), N. D a k e r s (Daina), V. D e i č s (Prezidiju kon­vents), A. L e g z d a (Rīgas latv. dzied, biedrība); biedru pārstāvji — A 1 f r. R o d e (Beverinas dziedonis), A. K ē-n i ņ š (Centr. izgl. savienība), J. K u p l i s (Latv. jaun. savienība), J. T r a s u n s (Latgales tautas pils); sa­biedriski darbinieki — A n d r , R o d e , dzelzceļu virs­valdes galv. direktors, J. M a d e r n i e k s , māksli­nieks, J. B r i g a d e r s, direktors, A. A r g a 1 i s, skolo­tājs, A. B ē r z i ņ š , Nacionālā teātra direktors; kara orķestru pārstāvis kapellm. F. K o š s (Liepāja); simfōn. orķ. pārstāvis A . R o z e n b e r g s ; no pūtēju orķest­riem — prof. J. J u r j ā n s .

R e v ī z i j a s k o m i s i j ā iecēla A. M i 11 e r i (Lie­pājas filharmonija), J. S t ū r ī t i ^Livani) , . J. P l a t o (Dziesmuvara), J. B u m a n i (Matīši), J. E z e r g a i l i (Rīga).

Padome savukārt izraudzīja pirmo Valdi (1930. ga­dam), kas darbojās šādā sastāvā: prof. J. W i h t o 1 s, priekšsēdētājs, T. R e i t e r s un A. Ķ ē n i ņ š , viņa biedri, N. D a k e r s . sekre tā r s , prof. P . J o z u u s , ka­sieris, E. M e l n g a i l i s un J. K u p l i s .

Kad pirmie svētku rīkošanas darbi (par tiem šinī pārskatā minēts vēlāk) bija paveikti un viss solīja labu svētku izdošanos, Padome, pildīdama kongresu lēmu­mus, griezās pie V a l s t s P r e z i d e n t a A. K v i e š a kunga a r lūgumu uzņemties p r o t e k t o r ā t u p a r 7. l a t v j u v i s p ā r ē j i e m d z i e s m u s v ē t k i e m . Prezidenta kungs uzņēmās būt par Goda Kūrātorijas Prezidentu, kā arī apstiprināja Padomes priekšā celto Kūrātorijas sastāvu, kurā tika aioinātas valsts un paš­valdības vadošās amata personas, kā arī daži citi cie­nījami sabiedriski darbinieki, kam lieli nopelni pie agrāko un tagadējo dziesmusvētku sarīkošanas.

65

Goda kuratorijas prezidents: V a l s t s P r e z i d e n t s A. K v i e s i s .

Goda kūrātorijā: H. C e l m i ņ š , Ministru prezidents, E. Z i e m e l i s , Izglītības ministrs, E. L a i m i ņ š, Jekšlietu ministrs, L. A u s ē j s , Saeimas izgl. kom .priekšsēdētājs, A. K r i e v i ņ š, Rīgas pilsētas galva, A. B ļ o d n i e k s, Saeimas deputāts, J. B r e i k š s, Saeimas deputāts, A. B e r g s, Saeimas deputāts, J. T r a s u n s , Saeimas deputāts,

Bīsk. J. R a n c a n s , Saeimas deputāts. A. K r a s t k a l n s , Rīgas latv. biedrības priekš­

nieks, Dr. D. B i s k a p s, Jelgavas latv. biedrības

priekšnieks, A. Be n j a m i ņ š, šefredaktors, T. G r i n b e r g s , mācītājs Ventspilī, Dr. V. S a n d e r s , Saeimas deputāts, H. E n z e 1 i ņ š, Baltijas lauksaimn. biedrības

priekšnieks.

Tautas tērpu komisija. No kreisās: māksi. A. Dzērvi tis, A. Ķēniņš, M. G'rinberga kdze,

prof. R. Zarriņš, M. Eše kdze, M. Šiliņš, J. Kuplis (priekšsēdētājs).

66

Pre

ses

un p

ropa

gand

as

kom

isij

a.

Sēd

no k

reis

ās:

V.

Jure

vics

, A

. A

rgal

is,

J. A

kura

ters

(pr

iekš

sēd.

b.

), M

. A

rons

(pr

iekš

sēd.

b.)

prof

. J.

Wih

tols

, D

r. B

llman

is (

prie

kšsē

d.),

J.

Zāl

ītis

, E

. Z

ālīt

e;

J. P

oruk

s, M

. B

rēm

s, M

. Sa

ms

(sek

retā

rs),

R.

Līb

eks,

E.

Bru

subā

rda,

N.

Dak

ers,

J.

Cīr

ulis

, F

. Kru

sa,

0. R

īter

is,

„Rig

asch

e R

unds

chau

" pā

rstā

vis.

67

Divas reizes pirms svētkiem Goda Kūrātorija sapul­cējās, informēdamas par rīkošanas darbu gaitu, dodama norādījumus un atbalstu svētku rīkotājiem. Kā Goda Kūrātorija, tā rīkotāju sastāvā, līdz svētkiem nekādas pārgrozības, neskaitot pārmaiņas ieņemamos amatos, ne­notika. Šā gada biedrības pilnā sapulcē pārvēlēja treš­daļu no padomes, kas izstājās pēc lozes. Aizklātā balso­šanā uz nākošiem 3 gadiem ievēlēja tos pašus — virsdi­riģentus E. M e 1 n g a i 1 i, prof. P . J o z u u, T. K a l n i -ņ u, diriģentus A. E z e r i ņ u (Talsi, J. V ī t o 1 i ņ u (Rīga), dziedātāju pārstāvi N. D a k e r u (Pērkoņkoris, Daina), A l f r . R o d i (biedr. Beverīnas dziedonis), doc. A. A b e-1 i, komp. J. G r a u b i ņ u, no jauna diriģ. E. T i n t i (Kan­dava), agrāk slim. dēļ izstāj., J. Brigadera vietā.

Valdē nāca — priekšsēdētājs prof. J. W i h t o 1 s (pilnas sapulces iecelts), viņa biedri T. R e i t e r s, A. A r-g a 1 i s,* sekretārs N. D a k e r s , kasieris prof. P . Jozuus, valdes loc. V. D e i č s un A 1 f r. R o d e. Tā atzīmējuši biedrību vadošās personas, lai īsumā atskatāmies uz veikto darbu un godam minam darba darītājus. Pirmais, var teikt svarīgākais, jautājums, no kura atkarājas svēt­ku mākslinieciskā izdošanās, bija

p r o g r a m m a .

Pie šī darba, izraudzīt labāko dziesmu, kas būtu pie­mērota koru spējām, strādāja īpaša komisija. Bez priekšsēdētāja komp. J. G r a u b i ņ a komisijā vēl aktī­vi līdzdarbojās prof. J. W i h t o 1 s, visi virsdiriģenti — T. R e i t e r s, prof. P . J o z u u s, E. M e 1 n g a i 1 i s, T. K a l n i ņ š , diriģenti un komponisti — J. V ī t o l i ņ š (kom. sekretārs), J. Z ā 1 ī t i s, A. Š i 11 e r s, A. E z e -r i ņ š, doc. A. Ā b e l e , J. C ī r u 1 i s, J. K a l n i ņ š , prof. J. J u r j ā n s, J. N o r v i 1 i s, V. O z o 1 i ņ š,- A. K a u ­l i ņ š , V. B i š e r s , S. D u k s, A. S ī 1 i s, J. S t ū r ī ­t i s; A. O s ī t i s.

Kā no protokoliem redzams, noturētas 6 sēdes. Tanīs pieņemta tagadējā dziesmusvētku programma. Vēl jā­atzīmē, ka tika piegriezta vērība arī jaunu dziesmu iegū­šanai. Šinī nolūkā izsludināja aizklātu

s k a ņ d a r b u k o n k u r s u .

Žūrijā piedalījās prof. J. W i h t o 1 s, virsdir. T. R e i-t e r s, komp. J. "Z. ā 1 ī t i s, J ā n i s M e d i ņ š, K. P a u -c ī t i s, no Igaunijas komp. M. S a a r s, no Lietuvas valsts konservatorijas rektors, prof. J. G r u o d i s.

68

Izrīkojamu komisija. Sēd no kreisās: J. Vītoliņš (sekret.), A. Bērziņš (priekšsēd.)

Ed. Smilģis, prof. P. Sakss, T. Reiters. Stāv: T. Kalniņš, doc. A. Ābele, doc. A. Ozoliņš,

J. Zālītis (priekšsēd. b.)

Žūrija vienbalsīgi pieņēma izpildīšanai svētkos se-košas dziesmas (autori noskaidrojās vēlāk):

Jauni puiši, jaunas meitas — J. Graubiņa, Dziesmu brīnums — V. Ozoliņa, Pyut , pvuti vējiņu, — E. Melngaiļa, Ver vārtus, Mēnesi, — E. Melngaiļa, P rom pa ceļu, — E. Melngaiļa, Līksme, — M. Zariņa

Vēl atzina par muzikāli vērtīgām, bet techniski grū­tām, dziesmas:

Pē tera gailis — J. Kalniņa, Pūš vēji —• J. Norviļa, Dzērves — J. 'Norviļa.

Ieteica iegādāties, kā muzikāli vērtīgas, bet neatbil­stošas tieši svētku programmai:

Dusi — J. Graubiņa, Kātordznieka dziesma — A. Sīļa.

Tāpat ieteica iegādāties pūtējorkestŗu vajadzībām 3 kapellm. Ņicova darbus: Rīga dimd, maršs, Latgales polka, Sveiciens Estijai, maršs.

69

Pēc programmas izraudzīšanas to ziņoja visiem latviešu koriem, aicinot piedalīties vispārējos dziesmu-svētkos. Atsaukšanās bija necerrti laba. Drīzi vien koru skaits sniedzās dažos simtos. Dažādu iemeslu un nespējas dēl atteicās vai tika izslēgta maza dala, koru, kura šoreiz, neskatoties uz stingro kontroli, tomēr ma­zāka nekā agrākajos visp. dziesmusvētlkos. Šinī grā­matā iespiesti tikai tie kori, dziedātāji, kas svētkos pie­dalās.

Noskaidrojoties dziedātāju skaitam, rīkotāji ķērās pie nošu iespiešanas. It īpaši nopelni šeit E. Melngai-lim, kas daudz lielāku vairumu iespieda 4 reiz lētāk nekā 6. svētkos. Pie reizes jāatzīmē arī Melngailis kā kon­gresu, svētku organizētājs.

Tāpat darbvedības iekārtotājs. Naktis, kas līdz pat rīta gaismai tika pavadītas mazajā istabiņā Rēveles ielā apspriežot, kārtojot, sacerot, izsūtot, sniedzas desmitos. Arī vēlāk pašam kā virsdir. uzsākot kopmēģinājumus, Melngailis vienmēr bija darbvedības, kā mēs saucām «onkulis.»

Pirmais dziesmu krājums iespiests 18.000 eks. Tanī ietilpst dziesmas:

Karaļmeita — J. VVihtola, Upe un cilvēka dzīve — -J. Wihtola, Bērnu dienas — V. Ozoliņa, Jāņu va­kars, Tautumeita mellacīte, Kungi brauca Vāczemē, Ce ­kulaina zīle dzied — E. Melngaiļa, Es izkūlu kungu ri­ju — A. Kauliņa, Laimiņai pavaicāju — J. Graubiņa, Mežā vasarā .— J. Poruka, Pie koklētāja kapa — J. Zālīša, Kur gāji, puisīti — A. Jurjāna, Kā gulbji —

K. Kažociņa, Redz kur jāja — J. Kalniņa, Ceļš uz dzimteni — J. Zālīša, Ganiņš — P . Līcites, Saules-svētki — J. VVihtola, Mēness starus stīgo — E. Dār­ziņa, Incīti, kaķīti — J. Graubiņa, Dieva lūgums — J. VVihtoku Krēslā — V. Ozoliņa, Trīs meitiņas sa­derēja — Ad. Ābeles, Maldi — J. Cīruļa, Gājēja dzies­ma naktī — J. VVihtola, Dievs, svētī Latviju — K. Baumaņa.

Otrā krājumā (16.000) dziesmas: Strauja upe — E. Wiegnera, Trīcēj kalni, skanēj

meži — J. Graubiņa, Latvju himna — A. Kalniņa, Brīvība — Alfr. Kalniņa, Ej, balini, lūkoties! — J. Cim-zes, Gaismas pils — J. VVihtola, Biķeris miroņu sa­lā — J. Zālīša, Dievs dod Latvju zemītei', Dāvīda 19. dziesma — E. Melngaiļa, Pilna upe baltu ziedu — J. Straumes, Mūsu Tēvs debesīs — A. Jurjāna.

70

Trešā krājumā (16.000) godalgotas dziesmas, him­nas :

Aiz upītes — A. Ābeles, Vidzemes, Kurzemes, Lat­gales līgotnes . . . , Līgsme — M. Zariņa, Ver, vār­tus — E. Melngaiļa, Dziesmu brīnums — V. Ozoliņa, P rom pa ceļu, Pyut , pyuti — E. Melngaiļa, Toli dzei­voj, Precej mani — A. Jurjāna, Lopukoor — M. Her-manin, Igauņu himna — Paietus, Leišu himna — Kudir-kas, Jauni puiši, jaunas meitas — J. Graubiņa.

Šīs , programmas iestudēšanai notika kopmēģinā-jumi rajonos, ka t ram virsdiriģentam — T. Reiteram, P . Jozuum, E. Melngailim, T. Kalniņam pa vienam, ko­pā 4. Bez tam vēl tika noturēti pēc vajadzības papil­dus mēģinājumi, it sevišķi Rīgā.

Rosīgi darbojas mēģinājumu komisija diriģ. A. A u -z i ņ a un A. Š i 11 e r a vadībā.

Pie dziesmas «Jauni puiši jaunas meitas» iestudēša­nas virsdir. T. Kalniņa vadība dalību ņem kori no Rī­gas (10), Ventspils (2), Kandavas (1), Daugavpils (3), Cē­sīm (1), Valmieras (1), Valkas (2), Rūjienas (2).

Visu šo darbu izvešanai vajadzīgos līdzekļus deva valdība, uzņemot valsts budžetā kā aizdevumu Dziesmu­svētku biedrībai Ls 100.000.

Bija domāts, sagatavot arī putēju orķestru koncertu, bet tā kā šogad sakarā ar pāreju uz īsāku dienesta lai­ku, kara orķestri demobilizējas pirms svētkiem, nodomu atlika.

Pie Dziesmusvētku biedrības š. g. februārī nodibi­nājās preses un propagandas komisija a r Dr. A. Bīlmani

Satiksmes komisija. Sēd no kreisās: J. Kuplis, H. Mazkalniņš, A. Rode (priekšsēd.),

J. Kļaviņš, P. Beikmanis. Stāv: E. Bērziņš, J. Švarcs (sekret.), P. Miezans.

71

kā priekšsēdētāju un J. A k u r ā t e r u un J. Z ā l ī t i kā priekšsēdētāja biedriem, M. S a m u kā sekretāru. Ko­misijā aktīvi līdzi darbojās daudzi preses darbinieki. Kommisijas darbvedību noorganizēja agrāko Dziesmu­svētku darbiniece M. H i r š a jkze.

P reses propagandas komisija izsūtījusi pārskatus par Dziesmusvētku organizāciju un sagatavošanas darbiem, vietējai un provinces presei; tos tulkojusi vācu, franču, angļu valodās un izsūtījusi visām pārstāvībām ārzemēs, ārzemju pārstāvībām Rīgā un Rīgā rezidējošiem ārzem­ju laikrakstu korespondentiem. Pārskati arī nosūtīti tieši Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Čekos'lovāķijas, Dancigas laikrakstu redakcijām un šie laikraksti tos izlietojuši, ievietojot gan m extenso, gan izvilkuma veidā. Loti plaši Dziesmusvētkus atzīmējusi beļģu prese, pateicoties sūtņa J. Lazdiņa kunga seviš­ķai gādībai. Materiāli par dziesmusvētkiem nosūtīti arī žīdu avīzēm un organizācijām un raksti parādījušies žī­du presē Polijā, Lietuvā, Francijā, Anglijā un Beļģijā. Informācija nosūtīta arī lielākā eksemplāru skaitā Balti­jas jūras valstu žurnālistu konferencei un sadalīta starp ārzemju žurnālistiem, kas apmeklē ārlietu ministriju. Plašāki ziņojumi par Dziesmusvētkiem nosūtīti Rīgas radiofonam un noraidīti uz ārzemēm. Radiofonā nola­sītas lekcijas pa r Dziesmusvētkiem angļu (L. Marshall), franču (E. M. Sergeste), vācu (B. Lamey), igauņu (I. Lauk) un lietuvju (V. Kemežys) valodās, par ko plaši izziņots ārzemju pārstāvībām Rīgā un mūsu attiecīgām sūtniecībām ārzemēs. Izsūtītas dažādas fo­togrāfijas un «Tautisko tērpu propagandas lapa» .sūt­niecībām ārzemēs un ārzemju laikrakstiem. Tāpat iz­sūtīti arī plakāti pārstāvībām, vietējām laikrakstu re­dakcijām un ceļojumu birojiem. Sarīkotas arī vairākas intervijas ārzemju un vietējo laikrakstu pārstāvjiem.

Lielākus rakstus ievietojuši ārzemju laikraksti: Chi-kago Tribune, Dagens Nyheter, Baltische Presse , Lodzer Tageblatt, P rager Presse, L'Echo du Soir, Le Matin, Nep-tune, Morgenposten, Oslo u. c.

P a r pareiziem t a u t a s t ē r p u

paraugiem rūpējās komisija —• J. K u p I i s (priekšsēd.), prof. R. Z a r r i ņ š, māksi. A. D z ē r v ī t i s, M. G r ī n b e r g s kdze, M. E š e kdze, valsts vēst. mu­zeja dir. M. Š i l i ņ š, A. K ē n i ņ š. Pareizu tautas tēr­pu propagandai izdeva prof. R. Z a r r i ņ a un māksi. A.

Kārtības komisija. Sēd no kreisās: R. Plūme (priekšsēd. b.), plkv.-ltn_ Heine,

pref. Grinvalds (priekšsēd.), A. Kaija, insp. M. Štāls; Stāv: A. Osis; V. Deičs, K. Bauce, insp. Cekuls, Kugra.

D z ē r v ī š a redakcijā zīmējumus, paraugus līdz ar ap­rakst iem —

Latviešu tautas uzvalki: 1) Rīgas, Krustpils, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils,

Rēzeknes, Balvu novads; 2) Cēsu, Smiltenes, Limbažu •novads; 3) Valmieras, Rūjienas, Ainažu, Valkas, Alūkis-u e s un Gulbenes novads; 4) Jelgavas, Tukuma, Baus­kas novads; 5) Piebalgas; 6) Talsu apriņķis — Tāimnieki, Sabile; 7) Ventspils, Kuldīgas, Rendas, Aizputes, Saldus

"novads; 8) Nīcas, Bārtas, Liepājas, Priekulles novads; "9) Rucavas novads; 10) Krustpils novads (vīr.); 11 Nī­cas novads (vīr.); 12) Rucavas novads (vīr.).

Korus uzaicina ierasties tautas tērpos, pa r krāšņā­kiem izsniedz godalgas gan koriem, gan atsevišķiem dziedātājiem no Valsts Prezidenta, Izglītības ministra, Pieminekļu pārvalldes, Rīgas latv. b4>as un c. P a r g o-d a 1 g u izsniedzēju, k o m i s i j a s g o d a p r i e ik š-s ē d ē t ā j u laipni uzņēmās būt

Valsts Prezidenta Kvieša kundze.

/

Godalgu komisijā darbojās prof. R. Z a r r i ņ š (priekšsēdētājs), P ā v u 1 i ņ a kdze, G r ījn b e r g a kdze, dir. M. S i 1 'i ņ š, māksi. A. D z e r v ī t i s, dir. M. S u d m a 1 i s.

P a r vērtīgiem izrīkojumiem rūpi turēja komisija ar Nacionālā teātra direktoru A r t . B ē r z i ņ u priekš­galā. Komisijā darbojās komp. J. Z ā l ī t i s (prielkšs. b.) J ē k. V ī t o 1 i ņ š (sekret. vēlāk aizceļoja uz Vīni studiju nolūkā). Dailes teātra dir. E. S m i ļ ģ i s, Na­cionālās operas d_ir. T. R e i t e r s, virsdir. T. K a 1-n i ņ š , doc. A. Ā b e l e , doc. A. O z o l i ņ š , prof. P . S a k s s, V. D e i č s- (vēl. sekr.).

Komisija izraudzīja un noorganizēja visus svētku programmā uzņemtos sarīkojumus.

Satiksmes komisijā, kas rūpējās par dziedātāju pār­vadāšanu, darbojās Dzelzceļu galvenais direktors Andr. R o d e , (priekšsēd.), eikspluāt. dir. R. G a r s e l i s , fi-nanču dir. H. M a z k a 1 n i ņ š, ekspluāt. dir. pal. J. K 1 a v i ņ š, mašīnu dir. R. fieikmani s, tarifu nod. vaid. E. B ē r z i ņ š, pasaž. transp. biroja pārz . J. Š v a r c s (sekret.), pasaž. nod. vad. R. M i e z a n s un J. K u p 1 i s.

K ā r t ī b a s k o m i s i j ā d a r b o j ā s Rīgas pre­fekts T. G r i n v a i d s, (priekšsēdētājs), L. U. Stu­dentu padomes pārst . R. P l ū m e (priekšs. biedrs), Latv. skautu centr. organ. pārst . A. O s i s (sekretārs), Prefekta pal. B a u c e, II. iec. priekšu. K u g r a , Latv.

• gaidu centr. org. pārst. A. K a i j a jkdze, Kara min. pārst. pulkv.-iltn. H e i n e, Izglītības min. pārst . insp. V. C e k u 1 s, insp. M. Š t ā 1 s, Valdes pārst. V. D e i č s. Kontroles apakškomisijā, kas izstrādāja kon­troles un vietu ierādīšanas projektu, darbojās R. Plūme, A. Osis; kārtības apakškomisijā pref. p. Bauice un pulkv.-ltn. Heine; gājienu vada insp. V, Cekuls; Esplanādes lau­kuma komandants Kugra.

Darbvedībā, bez sekretāra darbojās J. K u p l i s, Jaunatnes svētku rīkotājs un organizētājs, V. D e i č s, E. S t r a v i n s k a kdze, M. H i r š a jkdze (prese), bez tiem vēl svētkiem tuvojoties līdzstrādāja J. O r e d z e n s, J. K r ū m i ņ š , B . K r ē s l i ņ a jkdze, E. L a i v a un daži citi.

Svētku plakātus zīmēja prof. R. Z a r r i ņ š un māksi. J. M a d e r n i e k s.

Izdotas arī dziesmusvētku programmas. Būvkomisijā, kas rūpējās arī par vietas izvēli, pastā­

vīgai celtnei, darbojās pils. virsarch. P . D r e i m a n i s , (priekšsēdētājs), doc. A. L a m z e, arch. A. B i r z e -

74

Dziesmusvētku celtne Esplanādē.

75

n i e k s , doc. A. K r ū m i ņ š (Latvijas archit. biedr. pārstāvis), arch. J. R u t m a n i s ; komisijā no P a d o ­mes puses iecelti A l f r . R o d e , A. L e g z d a , J. M a d e r n i e k s, A. Ķ ē n i ņ š .

VM vispārējie dziesmusvētki notiek uz Esplanādes laukuma. Ievērojot Esplanādes lielo platību un centrālo stāvokli pilsētā, uz viņas norisinās arī citi valsts svētki, un tādēļ celtne jābūvē steigā. Uz Esplanādes vēl 1. mai­jā notika svētku parāde, un 16. jūn. dziesmusvētku celt­nes jau nodeva koru diriģentu rīcībā, kopmēģinājumiem. Pie būves strādāja 200 namdari reizē. Pēc 'dziesmu svētkiem 3 nedēļu laikā celtnes jānovāc, un būvvieta jāsaved agrākā kārtībā.

Izstrādājot metu Esplanādes apbūvei "VII. dziesmu svētkiem architekts Birzenieks centās sasniegt tektonisku vienību s tarp klausītājiem un pašiem dziedātājiem. Dziedātāju estrādei kā pre t svars paceļas t r īs lielas t r i ­bīnes klausītājiem, uz kurām novietojas apm. 14 tūk­stoš personas. Bez optiskās vienības caur šo arī s a s ­niedz akustikas ziņā labus renzultātus. Kā zināms ska­ņu viļņi paceļas uz augšu. Izejot no šī akustikas liku­ma jau sengrieķi un romieši cēla savus teā t rus novieto­jot korus apakšā, bet klausītājus augšā. Pasaules slavu šai ziņā bauda Pompēju antīkais teātris un Romas koli-sejs. Ja kādreiz mūsu zemē tiktu celta pastāvīga dzies­mu svētku celtne, tad šo likumu vajadzētu ņemt pa r ize­jas punktu.

Aiz gluži techniskiem iemesliem architektam nebija iespējams šo domu pilnīgi konsekventi realizēt. Arī dzie­dātāji stāv uz paaugstinājuma, kurš gan pazemināts līdz minimumam. Šoreiz dziedātāju estrādes grīda augstā­kajā vietā paceļas tikai 3,5 mtr. virs zemes. Pret im estšās klausītāju tribīnes augstākajā vietā ir 5 mtr. virs zemes. To attālums no dziedātājiem ir kādi 100 mtr . liels. Dziesmu svētku celtņu pamatā ir liels aploks, a r esošās klausītāju tribīnes augstākajj vietā ir 5 mtr . virs celtņu kopsumma atgādina milzīgu lēznu bļodu, kuras platība ir 20,000 m. Uz šīs bļodas dibena un slīpās ma­las vērstās pret dienvidus rītiem (pret Brīvības bulvā­ru) novietojas apm. 35.000 klausītāji. Ja visas klausī­tāju vietas saliktu nepārtraukti vienu otrai blakus vienā līnijā, tad dabū 17 kilometru garu rindu. — Uz pretējās malas, ziemeļvakaros (pret Valdemāra ielu) nostājās dziedātāju kori, aiz kuriem paceļas uz stabiem balstīts lievenis ar slēgtu muguras sienu, kura domāta skaņu viļņu atsišanai un raidīšanai klausītāju virzienā.

Šim mērķim noder arī Mākslas mūzēja un komerc­skolas muri . Dziedātājiem, zem visas viņu estrādes,

76

Karogu tornis 7. dziesmusvētku celtne pee arch. A. Birzenieka meta

kura stiepjas 92 m. garumā, ierīkotas garderobes, vīrie­šiem un sievietēm. Estrādi abos sānos noslēdz torņi. To apakšstāvos atrodas dziesmu svētku biedrības bi­rojs un diriģentu istaba. Augšstāvos — divas plašas telpas sanitārai palīdzībai. Estrādes priekšā likta ēve­lētu dēļu grīda, apm. 400 kv . mtr . platībā tautas dejām, uzvedumiem, tautas apģērbu apskatei. Estrādes asī pa­ceļas 25 mtr . augsts tornis, kuru nobeidz liels, svinīgs valsts karogs un kora sākumu pušķo dekoratīvas ma­zāku karogu grupas. Šai simmetrijas asī vēl atrodas 1,5 mtr. augsta pabūve diriģentam un paaugstināta loža valsts prezidentam. Dziedātāju estrādei simmetriski abos sānos pieslēdzās virs zemes līmeņa nepaceltas stāvvie­tas un pārvada uz klausītāju tribīnēm.

Pieeja klausītāju vietām gar 10 kasēm, kas sadalītas 5 vietās ik pa divām. Pie kasēm novietots krāsains lau­kuma pilāns orientācijai.

77

Dziesmusvētku celtnēm ir izlietots mums vispieeja-mākais materiāls — koks, kura piegādāšanai, vajadzīgā daudzumā, būves vietā bij jāizlieto vairāki preču vil­cieni pilnā sastāvā. Ievērojot celtņu materiālu — sau­so koku — darba vietu, dienu nu nakti apsargā uguns dzēsēji.

Celtņu redzamās koka daļas krāsotas dzīlvos spilgtos toņos, lai dotu pēc iespējas piemērotu rāmu krāšņajiem tautas svētkiem.

Būvi izved būvuzņēmējs L. Neuburgs. Pie reizes jāsaka, ka Dziesmusvētku biedrība pastāvīgo celtni do­mā celt Uzvārās parkā, kam piekrīt arī pilsēta.

Nobeidzot īso pārskatu, jāatzīstas, ka steigā var­būt, viens otrs darbinieks piemirsts, jo dažas kommisijas sāka darboties tikai īsi pirms svētkiem, vienu otru sva­rīgu darbu i tā darītāju pienācīgi atzīmēt varēs tikai pēc svētkiem, sīkāki pētot dziesmusvētku rakstus. Zi­ņas galveniem darba darītājiem, diriģentiem, dziedātā­jiem sniedzam atsevišķi. N. Dakers .

78

V i r s d i r i ģ e n t i .

dzimis 25. martā 1884, Ļaudonas Muižniekos. Muzikālo izglītību guvis no 1907—17 Pēterpils konservatorijā, ērģeļu klasē pie Homiliusa, vijoļspēlē pie Nabaldjana, tad kompozicijas teorijā pie Kalafati, Ļadova, prof. J. VVih­tola, instrumentācijā pie Steinberga un spec. diriģentu klasē pie Čerepņina. Darbojās jau tad kā diriģents P ē ­terpils latviešu biedrību koros. 1916—17 vēl kā konser-vātorists diriģē Pēterpils muzikālā drāmā operu izrādes:

Teodors Reiters

79

DZĪVES APRAKSTI:

«Seviļas bārddzini», «Cara līgavu», «Jevgeņiju Oņegi-nu». 1917. beigās — kapellmeistars pie Latv. strēlnieku pulka (Pēterpilī) simfōn. orķestra, kas vēlāk radās par pamatu Nac. operas orķestrim. Ar noorganizētu orķest­ri dibināmai latvju operai, pārbrauc 1918 Rīgā, lai aktīvi un tuvu piedalītos operas noorganizēšanā. Kā Nac. Ope­ras I diriģents visā tās pastāvēšanas laikā iestudējis un diriģējis lielo vairumu no visa Nac. operas repertuāra, arī daudzus Nac. operas simfōn. koncertus. Kā operu, simfonisko koncertu un koru diriģents, R. ir pēdējos 10' gados bijis redzamākais visā Latvijā. Nac. operas gal­venais direktors. 1920. nodibinājis savu kori, kas vairāk­kārt koncertceļojumos izbraucis uz ārzemēm, gan uz mūsu kaimiņvalstīm, gan tālāko Vakareiropu. Diriģējis simfōn. koncertus kā pastāvīgs diriģents Rīgas jūrmalā, Liepājas filharmonijā. Virsdiriģents visos pēckara lie­lajos dziesmusvētkos un neskaitāmos novadu dziesmu-svētkos, rīc. komitejas priekšsēdētāja biedrs VI un VII dziesmusvētkos.

Pauls Jozuus dzimis 30. septembrī 1873 Ilūkstes apr. Vecbornā. Bei ­dzis Pēterpils konservatorijas ērģeļu klasi (pie prof. Iiomiliusa) ar brīvmākslinieka grādu (1890—95). Darbo-

80

jies no 1897—1903 kā ērģelnieks Pēterpils Jēzus baznīcā, pēc tam no 1903. gada Rīgā, ka kapellmeistars Rīgas Latv. teātrī un Rīgas latv. dziedāšanas biedrības kora diriģents. No 1906 ērģelnieks Jaunā Gertrūdes baznīcā. Abās pēdējās vietās darbojās vēl līdz šim laikam. Ar Rī­gas latv. dzied, b-ba kori piedalījies visos Latv. b-bas mūzikas komisijas koncertos. Kā Nac. operas kormei­stars, no operas dibināšanas, izaudzinājis šo kori par mū­su ievērojamāko vokālo vienību. Nac. operas koris 1928 pavasarī, piedaloties Šaļapina viesizrādēs Berlīnes liela­jos operteātŗos, Vācijā rada sensāciju. J. izcila kordiri-ģenta darbība izpaudusies arī ārpus Nac. operas kora, visos pēckara lielajos dziesmusvētkos J. ir virsdiriģents. Bija virsdiriģents jau arī V. visp. dziesmusvētkos. 1910 Latvijas konservatorijā J. darbojās kā ērģeļu klases va­dītājs no konservatorijas dibināšanas, kā kora klases va­dītājs, ilgu laiku bija tās prorektors . 1926 iegāja Nac. operas direkcijā, kā direkcijas loceklis, bija operas priekšgalā līdz 1929. pavasarim, p ē d ē j ā l a i k ā k ā v i e n ī g a i s t ā s d i r e k t o r s .

Emīlis Melngailis dzimis 3. februārī 1874 Līgatnes pagastskolā, kur viņa tēvs bija skolotājs. Mūziku mācās pa daļai kā autodi-

81

dakts, bet ar i Dresdenes konservatorijā kompoziciju pie Draezekes un Pēterpils konservatorijā kompoziciju pie N. Rimskij-Korsakova. Beidz Pēterpils konservatoriju 1900 kā eksterns. Jau kā zēns vada pats savu kori Pie-balgas draudzes skolā, vēlāk kā konservātorists atkal sastāda kori, ar ko koncertēt no Pēterpils brauc pat uz Rīgu. Pirmās kompozicijas izdod 1896. Pi rmā dziesma «Ciet, ciet» ar klavieru pavadījumu nodrukāta Šepska krājumā. Pirms ka ra un ka ra gados dzīvo Taškentā, no­darbodamies kā jauno valodu (vācu un angļu) skolotājs. Latvijā atgriežas 1920, nodibina savu kori, dodot ļoti daudzus koncertus Rīgā un provincē. Kā virsdiriģents piedalās dziesmudienās, VI dziesmusvētkos, Jaunatnes svētkos, kā arī vairākos novadsvētkos. Aktīvs VII dziesmusvētku organizators.

M. muzikālā darbība visa koncentrējās ap tautas mūziku. Kā tautas mūzikas kulta atdzīvinātājs, viņš ir ievadījis dziļā un plašā gultnē veselu virzienu, varbūt spēcīgāko, mūsu mūzikas dzīvē. Turpinādams Jurjānu Andreja darbu, M. krāj, pa ts meklē mūsu vistālākos dzimtenes stūros (sevišķi dažos Kurzemes novados) vēl dzīvās senlatviskās melodijas un savukārt laiž atpakaļ tās tautā, ļoti savdabīgos apstrādājumos. Vairākas viņa paša orīgināldziesmas, tautasdziesmas formā, ir iegāju­šas tautas mutē, kļūstot tā pašas par tautas dziesmām, kuru īstenās izcelšanās nezinātājs ne pateikt nevarētu. M. bija pirmais, kas latviešu tautasdziesmu muzikālos apstrādājumus nostādīja uz tīra diatonisma, un šo latvi­sko īpatnējo stilu tagad kopj arī citi mūsu jaunākie rado­šie mūziķi, strādādami ar tautas mūzikas materiālu. Tā ap Melngaili dabiski grupējās vesels mūsu radošās mū­zikas virziens, kuru varētu saukt par nacionālu šai vārda vistiešākajā nozīmē.

M. radošais darbs visvairāk izteicies vokālā mūzikā, viņa daudzie tautasdziesmu apstrādājumi jauktiem, sievu un vīru koriem iznākuši «Birzēs i norās» 6 krājumos, vairāki tautasdziesmu Ikoŗu apstrādājumi, k ā arī kora orīgināldziesmas iznākušas arī atsevišķi. Vēl minamas vairākas sōlqdziesmas ar klavieru pavadījumu, no kora orīģināldziesmām īpaši atzīmējams viņa «Latviešu rek-viema» cikls. Divi simfoniski darbi: simfoniskie tēloju­mi, «Zilais kalns» un «Velna rija», ballets «Turaidas Ro­ze» ar instrumentālās tautas mūzikas motīviem, vēl ne­pabeigts M. instrūmentējis Musogorska operu «Boriss Godunovs», pēc Musorgska orīģinālraksta, kādā veidā šo ievērojamo operu arī uzveda mūsu Nac. operā.

82

Teodors Kalniņš dzimis 1890. g. 24. nov. Tērbatā (Igaunijā). Muzikālo izglītību guvis Rīgas bij. Ķeizariskā mūzikas skolā un Pēterpils konservatorijā. Strādā kā profesionāls kordiriģents no 1921. g., kad iestājās Nacio­nālā operā. Vada L. U. Prezidiju konventa vīru un sieviešu korus, Nacionālās operas vīru kori. Pēdējos ga­dos K. ieguvis plašu pazīstamību arī kā virsdiriģents novadu dziesmusvētkōs provincē, bija arī virsdiriģents Jaunatnes svētkos Rīgā, 1928. g.

83

K o m p o n i s t i .

Ādolfs Ābele dzimis 24. janv. 1889, Smiltenes pag. Blomes skolā. Izglītojies Pēterpils konservatorijā, spec. kompozīcijas teorijā (harmonijā, kontrapunktā un fugā pie Sokolova, formās pie J. Wihtola, instrumentācijā pie J. Stein-berga) . Nodarbojās kā komponists, diriģents, ērģelnieks un paidagōgs. Pēc studiju beigšanas k a r a dienests uz ilgāku laiku pā r t rauc muzikālo darbību, kamēr 1917. g. viņu uzaicina 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā par kapellmeistaru. Latvijā neilgu laiku darbojās Nāc. operā, kā repeti tors, tad pāriet uz Liepāju, kur darbojās kā ērģelnieks Annas baznīcā, vada Liepājas latv. dziedāšanas biedrības

kori, diriģē simfōn. koncertus, Liepājas tautas konservatorijai a tve­roties, tiek iecelts par tās direktoru. 1924. g. pārnāk uz Rīgu par paidagōgu Latvijas konservatori jas spec. teorijas klasē, kur tagad darbojās ar vecākā docenta grādu. L. U. studentu' kora «Dziesmu-vara» diriģents.

No A. skaņdarbiem pirmā vietā simfoniskie darb i : «Leģenda»/, «Vizija», «Meditation», «Intermezzo», «Rudens skice», «Gana dziesma», Valsis, Polka u. t. t. Drukā no tiem iznākuši tikai daži klavierīz-vilkumi (Vizija), gandrīz visi tie izpildīti simfoniskos koncertos, daži vairākkārt īgi . Bez simfoniskās mūzikas rakstījis arī sōlō dziesmas.

Kārlis Baumanis, pirmais patstāvīgais latviešu skaņra­dis, t au tā visvairāk pazīs tams kā himnas «Dievs, svētī Latviju» autors (viņa sacerēti vārdi i mūzika) un «Kā Daugava vaida» komponists. Šīs dziesmas ir arī vienas no vispirma-jiem mūsu mūzikas pieminekļiem. No viņa kompozīcijām klajā nākuši vai­rāki dziesmu krājumi: «Austra» 1—III burtnīca, «Līgo» dziesmas vīru ko­rim, «Mortuos plango», «Latvju tau­tas liktenis», Zālamana māc. III nod.», to izdevumi tagad ir biblio­grāfisks retums. Mūziku mācījies pie ievērojamiem Pēterpi ls mūziķiem (klavieres pie prof. Černi, kompozī­cijas teoriju pie Tomasa un Hlavača).

84

Dzimis 11. maijā 1835. g., Viļķenes Indriķa pusmuižā, miris 10. jūnijā 1905. g. Limbažos. 1856. beidza Valkā Cimzes skolotāju se­mināru, vajāts, kā jaunlatvietis, dodas uz Pēterpili kā skolotājs vai­rākās skolās, beidzot kā vācu valodas skolotājs slavenajā Smoļņas institūtā. Piedalās aktīvi I un II vispārējo dziesmusvētku r īkošanā. Mūža galu trūcīgos apstākļos pavada Limbažos. 15 gadus pēc viņa nāves (1920) viņam Limbažos atklāja pieminekli (tēlnieka Šķil tera darbs) .

Jānis Cīrulis, dzimis 31. decembrī 1897, Umurgā. Sākumā mācās vijolspēli pie Jēkaba Mediņa Valmieras pilsētas skolā, tad pie J. Nabaldjana Pēterpilī un pie E. Lučini Latvijas konservatorijā. Karā ievainotās labās rokas dēl vijolspēli pamet un iestājās prof. J. "VVihtola kompozīcijas te- rijas klasē (1921) kur s t rādā harmonijā, kontrapunktā un fugā. Nodarbojās V. Olava ko­mercskolā kā dziedāšanas un mūzikas skolotājs. Rīgas tautas konserva to­rijā vada obligatoriskās teorijas kla­ses. Kā mūzikas kritiķis sāk s t rādāt 1922. g. Izgl. min. "mēnešrakstā, kur līdzdarbojās līdz 1926. g. «Rīgas Zi­nās» laikraksta pēdējā gadā. Tagad

mūzikas kritiķis «Latvī» un mēnešrakstā «Burtnieks». Rakstījis arī «Balsī», «Illūstrētā žurnālā» u. c. Darbojies arī kā kora vadonis L. N. J. S. Vadījis vairākus novadu dziesmusvētkus. Komponējis virk­ni kora dziesmu, harmonizējis tautas dziesmas, dažas no tām kļuvu­šas ļoti populāras. P i rmās kora dziesmas parādās iespiedumā 1924. J. Graubiņa «Skolēnu koru» I un II krājumā uh VI. visp. dziesmu­svētku rīc. komit. izdotajās «15 dziesmās».

Jānis Cimze dzimis 3. jūlijā 1814 Raunas drau­dzes Cimzas pusmuižā, miris Valkā 22. okt. 1881, skolotājs, sava mūža ilgāko laiku Valkas skolotāju semi­nāra direktors , latviešu mūzikas vē­sturē ieguvis paliekamu vietu kā pa­mata licējs kordziedāšanā un kā pir­mais latvju tautas dziesmu krājējs un

harmonizētais. Paidagōģisko izglī­tību Cimze guvis Vācijā no 1836—38. Veisenfelsas skolotāju seminārā, ko vadīja ievērojamais paidagōgs Har-nišs; pēc tam Berlīnes Universi tā tē ; apceļojis Vāciju, Sveici, Austriju, Žiem.-Italiju. 1830 kļuva par Vidze­mes skolotāju semināra direktoru, pirms Valmierā, tad Valkā, kur līdz mūža galam pats mācīja dziedāšanu, ērģeļu spēli un harmonijas mā­cību. Lielākā daļa viņa audzēkņu vēlāk kļuva labi diriģenti un ēr­ģelnieki, dibināja pirmos latviešu korus un tā sagatavoja I v ispārē­jos dziesmusvētkus. Ievērojamākais darbs «Dziesmu rota», I latvie-

85

šu kordziesmu krājums, kas iznācis vai rākās daļās un vairākos izde­vumos (pirmais izdevums 1874). «Dziesmu rota» 2 dalās : viena «Dārza puķes», kurā uzņemtas vācu komponistu koŗdziesmas ar lat­viskotiem tekstiem, otrā «Lauku puķes» — latv. tautas dziesmu har­monizējumi. Cimzes tautasdziesmu harmonizējumi, ja arī sveši lat­viešu tautas mūzikas tonālām un formas Īpatnībām, vēstur iskā per­spekt īvā skatīti, ir pirmais nopietnais mūsu vairākbals īgās nacio­nālās mūzikas pamats .

Emīlis Darztnš dzimis 22. oktobrī 1875i Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņa tēvs bija par skolotāju, t raģiskā nāvē mira vilcie­na sabraukts 18. augustā 1910. Pi r ­mo muzikālo izglītību guvis no ma­tēs, tad Jaunpiebalgas draudzes sko­lā, pie skolotāja Ulpja un Rīgā pie kapellmeistara Jegera. No 1898— 1901 mācās Pēterpi ls konservatorijā, kompozīcijas teoriju pie M. Rimskij-Korsakova un Bernharda, klavieres pie Vinklera. Līdzekļu t rūkuma dēl izstājās no konservatori jas to nepa-beidzis, apmetās Rīgā, nodarboda­mies kā mūzikas prīvātskolotājs, kri­tiķis. Šajā darbā palika līdz mūža beigām, tikai epizodiski s t rādādams

arī kā kordiriģents (kādu laiku vadīja igauņu biedrības Rīgā kori «Imanta», vēlāk arī Pē te rburgas Arr īgas dziedāšanas biedrības kori). D. apglabāts Rīgā, Mārtiņa kapos, kur viņam uzcelts arī skaists pie­mineklis.

D. atstājis samērā nedaudz darbus, bet tie visi ir izgājuši tautā un to popularitāte vēl līdz šai dienai nav mazinājusies. Kompoziciju sa raks tā : 19 sōlōdziesmas ar klavieru pavad., iznākušas 3 bur tnīcās uii dažas atsevišķi, 15 koŗdziesmas, «Melancholiskais valsis» simf. orķestrim, iznācis arī klavieru un citos aranžējumos. Opera «Ro­žainās dienas», 2 cēlienos (pēc E. Vulfa lugas) palika nepabeigta, un tās manuskripti izņemot dažus fragmentus, kopā ar pārējiem nelaiķa papīriem gājuši bojā kara laikā. Gājušas bojā vēl 3 orķes t ra kom­pozicijas: «Vientuļā priede», «Maza svīte» uri «Liriska fantāzija», kas visas savā laikā izpildītas arī simfōn. koncertos. D. mūziku raksturo dziļi izjusts melodisms, bieži ļoti spēcīgs un aizraujošs; vai rāk nekā citu mūsu komponistu darbos, viņa mūzikā izpaužas mī­la, erotiskais elements. Loti ievērojama ir D. mūzikas rakstnieka un kritiķa darbība. Mūzikas kritikas viņš rakstīja «Pēterburgas avī­zēs» (1901—03), «Baltijas Vēstnesī» — 1903', «Balsī» 1906—7, «Dzim­tenes Vēstnesī» 1907—10, «Latvijā» — 1910, arī žurnalos_ «Zalktis» 1906—09 un «Mūzikas druvā» 1906 un 1908. Dārziņa lielākie apce­rējumi: Kalniņš, P a r operas izcelšanos, Jurjānu Andrejs ka orķestru komponists, Josefs "VVihtols, u. c.

86

Jēkabs Graubiņš. Vecāki kurzemnieki no Zālītes

(agr. Grienvaldes) pag. Bauskas apr., ap 1870. g. aizgājuši uz Latgali, kur Preiļu pagastā Daugavpils apr. ren-

tēiuši .«Apteku» mājas- G. dzLmils 1886. g. 16. aprīlī. Nepilnu gadu ve­cam esot, vecāki atgriezušies Zālītes pagastā, kur kādus 2 gadus tēvs tu­rējis uz renti «Baložu» krogu. Zā­lītē audzis līdz apm. 10 gadu vecu­mam, pēc kam vecāki pārgājuši dzī­vot Rīgā. Pēc Klīversalas elemen-tārskolas beigšanas 1900. g. iestājies Katrinas II pilsētas skolā. 1902.— 1905. mācījies Valmieras skolotāju seminārā; vadījis semināristu kori un orķes t r i ; 1905—09 skolotājs^Tri-kātas draudzes skolā; kora diriģents Trikātas viesīgā biedrībā. No 1909—12 mācījies Pēterpils skolotāju insti tūtā; ņēmis klavieru stun­das pie konservātoris t iem Jāņa Zālīša un K. Zaķkājas; vadījis korus Pēterpils viesīgā un kādā latgaliešu biedrībās. Beidzis skolotāju institūtu, darbojies 1912—1919 Lubānas augstākajā tautskolā. Te uzmet «Mūzikas elementārteōriju», kuru pēc prof. Wihtola aizrādī­jumiem papildinātu 1920. g. izdeva Rīgā K. Priedīt is (pēc tam II un tālākos iespiedumus — A. Gulbis).

Kā Trikātā, tā Lubānā daudzreiz spēlē līdz teātrus vietējos di­letantu pulciņos. 1919. g. Rīgā, 1 gadu s t rādā kā darbvedis Izgl. min. pamatskolu nodaļā, kādu gadu kā «Izgl. min. mēnešraksta» re­daktora pal īgs; 2 gadus — valsts paraugpamatskolā kā dziedāšanas skolotājs. Tajā pašā laikā, mācījās Latvijas valsts konservatori jā prof. Wihtola spcciālteōrijas klasē, kuru beidz 1923. g. ar br īvmāk­slinieka grādu. Raksta mūzikas kritikas «Brīvā Zemē»; pēc tam — «Latvī», «Jaunākās Ziņās», «Illūstrētā žurnālā», «Daugavā» u. c. Pat laban s t rādā kā mūz. teorijas skolotājs Rīgas tautas konservato­rija. Darbi : Mūz. elementārteōrija, »Dziedonītis», tautasdziesmu krājumiņš māju un pirmskolas bērniem, «Skolēnu kori», t r īs krājumi dziesmu skolām (pāri par 2O0 tautasdziesmu un korāļu harmonizē-jumu un oriģīnāl. dziesmu), fl-molla sonāta klavierēm, «Spēlmanī-tis», 3 krājumi tautasdziesmu jauniem pianistiem, ap 40 oriģināl-dziesmu un daudz tautdziesmu harmonizējumu koriem, ap 10 sōlō dziesmu ar klav. pavadījumu, «Tumša nakte, zaļa zāle» variācijas 2 vijolēm un altvijolei.

No 1904. g. sākot ar maziem pārtraukumiem st rādā kā dažādu koru diriģents.

87

Andrejs Jurjāns dzimis 30. septembri 1856, Ērgļu pag . Meņģeļos, miris 28. septembrī 1922 Rīgā, apglabāts Meža kapos. Pirmo muzikālo izglītību gūst Vecpiebalgas draudzes skolā, pie sava skolotāja Sancbergu Pētera , tā laika populārā dziesmiņu un deju komponista. Aka­dēmisko mūzikas izglītību — Pēter ­pils konservatorijā, beigdams kursu 3 pr iekšmetos: ērģeļu spēlē pie Ho-miliusa 1880, gadu vēlāk kompozicijā pie Rimskij-Korsakova un 1882 — mežraga spēlē pie Homiliusa sen. Visa J. A. dzīve, izņemot br īvos brī­žus un mūža pavakar i , ir noritējusi

* ārpus dzimtenes, Charkovā, kur viņš darbojies Ķeiz. mūzikas skolā, k ā tās

ilggadīgs mūzikas, teorijas un mežaraga paidagōgs. «Un tomēr viņš tolaik bija spēcīgākais latviešu muzikālās dzīves centrs , ap viņu kustošies viļņi visdzīvāk, visvairāk novērojami bija paša dzimtenē, kur gan — sevišķi mūz.-sabiedriskā laukā nekas nenotika bez vecā Andreja ziņas un l īdzdarbības, sākot no dziesmusvētkiem, kuri J. A. laikā pacēlās līdz impozantam cēlumam, beidzot ar katru pa vasa ras brīvlaiku sarīkoto skolotāju teorijas kursu. Sevišķi 3. un 4. dziesmusvētki slavēja J. A., kā šo svētku dvēseli» (prōf. J. Wih-tols).

J. A. paliekamākais darbs ir viņa sakopotie zinātniski izpētītie un izdotie «Tautas mūzikas materiāli», 5 burtnīcas , darbs , kas mū­zikas laukā savas nozīmes ziņā s tādams blakus Kr. Barona «Latvju dainām». Neatsverama nozīme ir J. A. darbībai Latv. b-bas Mūzi­kas kommisijā, īpaši kā Mūzikas komisijas visu izdoto kordziesmu krājumu rediģētājam. Sie kordziesmu krājumi (pavisam 12) vēl līdz šim ir vieni no visvērtīgākajiem mūsu kor l i terā tūras krājumiem. J. A. ir arī pirmais latv. simfoniskās mūzikas komponists, ievērojamā­kie no viņa simfoniskiem darbiem ir 4 latvju tautas dejas. «Latvju tau tas brīvlaišana», vēl svētku maršs , kantā tes korim ar orķestr i -«Tēvijai», «Līgojat, līgsmojat» un c. No citiem lielākiem skaņdar­biem minams viņa čello koncerts ar orķ. pavadījumu, vai rākas brī­nišķas garīgas kordziesmas, tautasdziesmu harmomzējumi, kas ar savu mūsu tautasdziesmas īpatnībām "piemēroto raksturu rādījuši ceļu tālākajiem mūsu radošajiem mūziķiem.

88

Otto Kauliņš,

dz. 1867. g. 6. dec. Gaujenes Vec-Bindos. Apmeklējis Valkas dr. skolot. (Cimzes) semināru (1884--871). Mū­zikā izglītojies Pēterpi ls konservato­rijā (1888—93), kur beidzis ērģeļu klasi ar brīvmākslinieka grādu. Māk­slinieciskās gaitas uzsācis Viļņā, kur darbojies kā mūzikas skolotājs, koru un orķestru diriģents Viļņas Mūzikas Skolā un I vīriešu ģimnāzijā (1893^-95). No 1895—98 Kaunā 112. Uralas pulka kapellmeistars, bet no 1898. g. Jelgavā ērģelnieks, skolotājs un diri­ģents. Koncertējis uz ērģelēm Vid-un Kurzemes baznīcās. Izdevis dzie­dāšanas mācību skolām (krievu vai.), Dziesmu krāj. jaukt., siev. un vīr. koriem, 50 bērnu dziesmas ar klav. pavad., 5 burtn. skolēnu koriem, «Gaudeamus» 20 stud. dziesmas ar klav. pavad., kom. oper. «Jēcītis eksāmenu priekšvakarā», sastādījis dziesmu lugas «Senlatviešu svētki», «Gani un pieguļnieki», «Pušelnieku Ģilda» (ar orķ. pavad.), sacerējis mūziku Akuratera lugai «Sidraba birze», dažus gabalus kara orķestr im un balletu «Spārnotās meitas». Kā diriģents ilgus gadus vadījis mūz. biedr. «Liras» un Jelgavas Annas bazn. korus, pirmās goda biedrs, virsdiriģents trijos apriņķa dziesmu svētkos Je lgavā {1910, 1911, 1923), tāpat gadskārtējos pilsētas un apriņķa jaunatnes svētkos. Daudz darbojies l i teratūrā. Izdevis un rediģējis pirmo latvju mūzikas žurnālu «Mūzikas Druva» (1906, 1908—1909), rakst ī ­jis pa r dažādiem mūzikas mākslas jautājumiem, kritiskus apcerēju­mus, recenzijas, referātus un ziņojumus «Balsī», Balt. Vēstn.», «Die­nas L.», «Austr.», «Latv. Av.», «Tēvijā», «Mit. Zeitg.», «Rīgas Av.», «Vārdā», «Vērotājā», «Dzimt. Ziņās», «Zemgalietī», «Mūz. Nedēla», «Jaunajā Zemgalietī» u. c. Pseudonims: Bindu Atis. P rogrammas komisijas loceklis VII dz. sv.

Gruzna, Kažociņš, Kaktiņš), savā dzimtenē, Plāterē. Kar

Kārlis Kažociņš

dzim. 1886. g. 16. maijā P lā te res Lie-lūžos, miris 1920. g. 18. apr., pagla­bāts turpat ģimenes kapos. Atstājis 31 komp. korim un klavierēm, k ā arī pāris sōlō dziesmas ar klavierēm. Mācījies mūziku Rīgas Gižicka mū­zikas skolā (dziedāšanu un speciāl-teōriju), ar ī privāti kompoziciju pie Nik. Allunana. 1907. g. vēl kā stu-dents-ķīmiķis iestājas Rīgas Jaunā teātra korī, drīz tiek saistī ts kā di­riģents. Koris viņa vadībā daudzkār t koncertē ar lieliem panākumiem. Korī viņa vadībā dziedājuši daži tagadējie izcilus solisti un laba tiesa no Nāc. op. kora dziedātājiem. Viņš sastāda arī J. R. T. vīru kvar te tu (Kušķis,

Vasaras br īvlaikā parasti vadīja kori a gadus pavadīja armijā.

89

Alfrēds Kalniņš dzimis 23. augustā 1879 Cēsīs, pirmo muzikālo izglītību gūst Berlin kun­dzes mūzikas skolā, Rīgā, pie Mel-lerstena un Šepska, tad 1897 pāriet uz Pēterpils konservatoriju,- mācās pie Homiliusa ērģelspēli, pie Černija klavieres, pie Ļadova un Solovjeva kompoziciju. 1901 izstājās no kon­servatori jas, apmetās uz dzīvi Rīgā, kā priv. mūzikas skolotājs. 1903 .pie­ņem ērģelnieka vietu Pērnavā , 1911 pārnāk uz Liepāju, kā Annas baznī­cas ērģelnieks. 1919 iecelts par Iz­glīt ības ministrijas mūzikas nodaļas vadītāju un mūzikas padomes priekš­sēdētāju, no 1921—1924 s t rādā arī kā ērģelnieks Jēkaba baznīcā, Rīgā, no

1923—1926 Nac. operas direktors . VI dziesmusvētku virsdiriģents. Tagad dzīvo Amerikā, nodarbodamies kā ērģelnieks, kordiriģents un mūzikas skolotājs.

Lielākie skaņdarbi operas : «Baņuta» 4 cēlienos, pirmā latvju oriģinālopera, kas pieredzēja uzvedumu uz Nac. operas skatuves un guva ilgstošus panākumus; «Salenieki» opera 4 cēlienos, arī uzvesta Nac. operā 1926. Orķestr im ievērojamākais darbs ir simf. tēlojums «Latvija» (1919) agrāk komponēti vēl «Svētku uvert īra», «Dziesma par dzimteni», «Mana dzimtene», «Pie Staburaga». Korim ar or­ķes t r i : kantāte «Mūzika», «Pastardiena», «Latvju himna», «Darbs un dziesma». Sōlōdziesmas ar orķes t ra pavadījumu: Sapņu tālumā, Jau aiz kalniem, Šūpļa dziesma, Ceļinieks, Laipnā liesma. K. tuvu pie 200 sōlō dziesmas, ar klav. pavadījumu, to s tarpā arī dueti, ter-ceti, kas muzikālās vēr t ības un īpatnības ziņā pieskaitāmas mūsu muzikālās l i teratūras visnozīmīgākajiem pieminekļiem. Loti liels arī kordziesmu skaits (ap 70). Vēl minami pāris krājumu klavier­mūzikas, daži darbi ērģelēm, Elēģija vijolei ar klav., čello svī te , skatuves mūzika Raiņa lugām «Daugava», «Mušu ķēniņš».

Jānis Kalniņš, Alfrēda Kalniņa dēls, dzimis 3. no­vembrī 1904 Pērnavā . 7 gadu vecu­mā sāk mācīties pie tēva klavieres, vēlāk ērģeles un mūzikas teoriju. Vēlāk mācās Latvijas konservatori jas kompozicijas teorijas klasē pie prof. J. Wihtola. Kā ērģeļvirtuozs devis vairākus pats tāvīgus koncertus Rīgā. No 1924 darbojās Nacionālā teātr ī kā diriģents un muzikālās daļas va­dītājs.

Kā komponists J. K. ir zīmīga un spilgta figūra mūsu radikālākā «kreisākā» virziena mūzikā. īpaši laimīgi līdz šim viņa mūzika ir šķē­lusi humora, attapīga raksturojuma dzirkstis. Sacerējis Variācijas un sonātu klavierēm. Vairākas sōlō un skatuves mūziku ap 30 dažādam lugām.

kora dziesmas. Sarakstī j is

90

Paula Līcī te dzim. 20. aug. 1889 Rīgā. Pirmie muzikālie iespaidi nākuši no teva un brāļa jau ' agrā bērnībā. Pašmācība iegūtas pirmās zināšanas kā mūzikas teorijā, tā arī ērģeļu _spēle. Pirmais skolotājs klavieru spēle — A. Dau-gulis, tad O. Fogelmanis, bet mūzi­kas teorijā, harmonijā un kontra-punktā — M. Gubene. Dziedāšanas stundas ņēmusi pie Jur jānu , Pāvu la ; uzstājusies kā dziedātāja koncertos, arī Latvju operā — alta un mecco-soprāna part i jās . Strādājuša kā li-terā te ; sarakstījusi romānu «Lida Erik». Arī žurn. «Izglītība» parādī­jušās dzejas pantos un prozā. Tul­kojusi mūsu operai ap 16 libretu. — Karš pār t rauc operas darbību. Atgriezusies no Krievijas 1919 vairs operā neuzstājas, bet piepilda jau bērnibā loloto sapni: studē kom-poziciju pie prof. J. Wihtola. Beidz konservatori ju 1923. St rādā kā dziedāšanas u. c. priekšmetu skolotāja Rīgas pils. 28. pamatskolā. No 1924—1925 dramaturgs Latvju operā, 1930—1931 vada Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu kursos kori. Komponējusi prāvu skaitu sōlō dziesmu, ar klavieru un orķest ra pavadījumu. Drukātas tikai 4. No kora dziesmām atzīmējami krājumi «Dziesmas skolām»_ I un II dala un dziesmas jauktam korim, kuras izkaisītas pa dažādiem krājumiem. No citiem darbiem atzīmējami: sonāta un variācijas klavierēm, klavieru trio, kompozīcijas čellam, vijolei, korim ar or­ķestra pavadījumu, orķestr im (2 svītes) . Sagatavošanā daži lielāki darbi.

Valdemārs Ozoliņš

dzimis 5. nov. 1896 Vestienas Aizkal­nes. Studējis Pēterpils konservato­rijā pie prof. Handšina ērģeles, pie Kalafati spec. teoriju, pie Abrami-čeva — klavieres, no 1919. g. Maska­vā — kompozicijas teoriju pie G. Katuara, klavieres pie Gņesinas un Seļivanova. Jau Maskavā kompo­nējis va i rākas dziesmas («Naktī» siev. korim, «Jaunie argonauti» u. c.)° Darbojies kā paidagōgs dziedāšanā un klavierēs Mask. iatv. centr. pai-dagōģ. institūtā un pirmskolas darbi­nieku kursos . Maskavā vadījis vai­rākus latv. korus un rīkojis latv. mūzikas koncertus, kuros uzvedis arī savus darbus. 1921. g. pārbrauc

Latvija, iestājas Latv. konservatori jā prof. J. Wihtola kompoz. teo­rijas klasē. Komponējis ap 100 kora dziesmu, sōlō dziesmas, lielu garīgu dziesmu ērģeļu pavadījumā — «Asaru eņģelis», sonāti un va­riācijas klavierēm un va i rākas skices. VI visp. dziesmusvētkos kordziesmu sacensībā godalgo viņa dziesmu «Papardes zieds». Dar­bojās kā kordiriģents, dzied, skolotājs, rakstījis mūzikas kri t ikas. Vadījis novadu dziesmusvētkus Kalsnavā, Vestienā un Rīgas skolu

91

mūzikas tagadējais stāvoklis»

svētkos apvienotus pamatskolu korus. Vada novadsvētkus šovasar Tr ikā tē un Erglos. Izdevis «Dziesmu sauju» tautskolām, par kuru 1929. g. Kultūras fonds piešķir prēmiju. 1919. g. izdod vīru koru krājumu «Otrā dziesmu sauja», bet 1930. g. — 4 sōlō dziesmas.

Dziesmu sagatavošanā ņēmis dzīvu dalību kā virsdir iģenta T. Reitera vietnieks, sekmīgi vadīdams lielāko tiesu (25) rajonu kop-mēģinājumu pa Reitera slimības laiku.

Jēkabs Poruks dzimis 23. jūlijā 1895 Druvienas Tru-šlos. Muzikālo izglītību guvis Lat­vijas konservatorijā, prof. J. Wihtola kompozicijas teorijas klasē. S tudē­jis Pēterpils politechnikā un Psicho-Neiroloģiskā institūtā, beidzis ar i virsnieku skolu. No 1921 s t rādā kā mūzikas skolotājs. Ievērojams mūzi­kas rakstnieks un kritiķis, pastāvīgi kā mūzikas kritiķis s t rādā «Pēdējā Brīdī», bet kri t ikas rakstījis arī «Latvijas Vēstnesī», «Latvī», «Mūzi­kā», plašākus apcerējumus par mū­ziku devis vairākiem neperiodiskiem izdevumiem («Literatūra par mūzi­ku», — A. P randes grāmatā «Latvie­šu rakstniecība portrejās», «Latvju u. c. No 1929 rudens Nacionālās

operas dramaturgs. Iespiestas ap 20 kora dziesmas, rokraks tā labs skaits sōlōdziesmu, Variācijas un sonāta klavierēm. Visi darbi pa­zīstami no koncertiem. P. muzikālā valoda neietiecoties atonālismā, ir tomēr stipri droša harmonijas, smalka, stiliski skaidra un rūpīgi izslīpēta formās, izteiksmē bieži loti rezignētas jūtoņas.

Jānis Straume, dzimis 28. septembrī 1861, miris 20. novembrī 1925» Rīgā. Nodarbojās kā koru diriģents, kā mūzikas rakstnieks un žurnālists, komponēja koradzies-mas u. c. Viņa plašākā atklāt ības darbība sākās astoņdesmitajos gados, 3. vispārējo dziesmusvētku laikā. Viņš Rīgas Pēterburgas Ārr igas dzied, b-bas priekšnieks un kora diriģents. III dziesmusvētkos uzņem viņa dzie­smu «Ūdens meita», ko viņš arī pats vada kā virsdiriģents. 1888. g. pāriet uz Jelgavu, lai iestātos J. Čakstes vadī tā laikraksta «Tēvija» redakcijā, vada Je lgavas dzied, b-bas «Līra» kori. ar kuru izpelnās IV dziesmu­svētkos pirmo godalgu, nodibina un vada a r i Je lgavas latviešu biedr. jauktu un vīru kori. Aktīvi pie­dalās sabiedriskā darbā, organizē arī plašākus koru kopkoncertus

92

Jelgavā. Kara laikā pārnāk uz Rīgu, Latvijas laikā galvenokārt no­darbojās ar mūzikas rakstniecību un mūzikas paidagōģiju. Viņa spalvai pieder daudzi apcerējumi par latv. mūziku, kam nopietna mūzikas vēsturisku materiālu nozīme. St raumes raksti atrodami visvairāk žurnālos «Latvju mūzika» un «Mūzikas nedēla», pēdējā viņš bija no 1926 redaktors . Komponējis arī dažus militārus maršus .

Ernests Wiegners .

dzim. 19. janvārī 1850. Kuldīgas apr. Kalnamuižas Liekmaņos, viens no aktīvākajiem mūsu vecās paaudzes mūzikas darbiniekiem, var atskatī t ies uz lielu, ekspansīvu darbu latviešu mūzikas dzīvē, īpaši kā koru diri­ģents un paidagōgs, pa daļai arī kā radošs mūziķis. Mācījies pie Bētiņ-t ēva Irlavas skolotāju seminārā, bei­gās Maskavas konservatorijā, no 1873., klavieres, ērģeles oboju un kompozīcijas teoriju, pēdējo pie P. Čaikovska. Wiegnera muzikālās dar­bības loks sākumā ietver Maskavu, no 1886.—1896, Rīgu un Liepāju, tad līdz 1920. no jauna Maskavu un bei­dzot atkal Latviju. Maskavā W. strā­dāja galvenokārt kā paidagōgs, visvairāk vēr ības piegriezdams absolūtās dzirdes att īst ībai un izstrādādams tai savu īpašu metodi, tur uzsāk viņš arī savu diriģenta darbību. 1908. nodibina Maskavā savus mūzikas kursus, 1918, Fōnoloģisko institūtu. W. daudz darī­jis latviešu kora dziedāšanas izkopšanā, īpaši laikā no 1886.—1896., gan s t rādādams ar' savu priekšzīmīgo kori, gan sar īkodams dziedā­šanas kursus, arī kā virsdiriģents III un IV visp. dziesmu svētkos. Apvienotos korus W. diriģēja vēl 1923. g. Dziesmu svētku atskaņas, kas apzīmēja arī viņa 50 gadu mūzikas darbības jubileju. Pēdējos gados, Rīgā, darbojās tikai kā paidagōgs savā Fōnoloģiskā institūtā. Komponējis daudzas koŗdziesmas (1871. un 1874. izdevis tautas dziesmas savā krājumā «Latvija») no tām populārākās «Kā Daugava vaida», «Strauja upe», «Līgo dziesmu virkne».

93

Jāzeps WihtoIs.

Jāzepa W i li t o I a nozīme latvju mūzikā nav īsos vārdos ne­maz apskatāma. Pat ies ībā W. piepildījis visu mūsu mūzikas attīstī­bas gaitu pirmo posmu. Ja Jurjānu Andrejs bija mūsu mūzikas at­t īs t ības iezvanītais, W. ir pirmais tās meistars, plašu vērtību radī­tājs un sakopotājs. Viņa autori tat īvā personība pēdējos 40 gados latvju mūzikas dzīvē ir bijusi visu ievērojamāko muzikālo pasākumu priekšgalā. Kā radošs mūziķis, kas latvju mūzikas apcirkņus piepil­dījis vai visu formu, vienīgi operu atskaitot, gandrīz neskaitāmiem meistariskiem skaņdarbiem, kā mūsu ievērojamāko mūzikas mākslas institūtu — Nac. operas un Latvijas konservatori jas nodibinātājs un pēdējās izveidotājs un ilggadīgais vadītājs, kā gandrīz divu ģene­rāciju mūsu radošo mūziķu tiešais muzikālais tēvs un audzinātājs, Jāzeps Wihtols ir teicis latvju mūzikas dzīvē līdz šim lielāko, svar ī ­gāko vārdu.

Dzimis 26. jūlijā 1863, Valmierā, W. muzikālo izglītību guvis Pēterpfls konservatori jā kur mācās altvijoli, klavieres (von Ark) un kompoziciju (Johansens, Rimskij-Korsakovs). No 1886 pasniedz mūz. teoriju Pēterpils konservatori jā, 1901 profesors mūz. teorijas klasē, bet no 1908, pēc N. Riimskij-Korsakova nāves, formu un br īvās kom­pozīcijas klasē. 1911 Keiz. mūz. b-bas Pēterpils nodaļas goda biedrs un augstākās pakāpes profesors. Aktīvi piedalās Pēterpils latviešu mūzikāli-sabiedriiskā dzīvē, vadīdams korus. No 1898—1915 «St. Pe te r sburger Zeitung» mūzikas kritiķis. 1918 pirmais Latvju operas direktors. No 1919 Latv. konservatorijas profesors kompoziicijā un rektors . 1926 Latvijas konservatori jas goda biedrs. No 1926 ārš tata profesors Latv. universi tātē (baznīcas mūzikā). Ap W. grupējas vai visi mūsu radošie mūziķi Skaņražu kopā. Wihtola skaņdarbi iznā­kuši drukā pie M. Belajeva, Leipcigā un pie P . Neldnera Rīgā : 1) O r ķ e s t r i m : Līgosvētki op. 4, Dramatiska uver t ī ra op. 21, 7

94

latvju tautas dziesmas op. 29-^6. Uver t ī ra «Sprīdītis» op. 37, Svī te «Karalis Brusubārda un princese Gundega» op. 46.

2) K o r i m a r o r ķ e s t r i : Beverinas dziedonis, op. 28, Dzie­sma op. 42, Leģenda, Ziemeļblāzma, 4) V i j o l e i a r o r ķ e s t r i : Fantāzija par latv. tautas dziesmām, op. 49, Rapsodija par latviešu tautas dziesmām op. 39, 4) K a m e r m ū z i k a i : S t īgukvar te ts op. 27, 5) K l a v i e r ē m : Sonāte op. I Variācijas «Ej saulīte drīz pie Dieva» op. 6, Latviešu tautas dziesmas op. 29, op. 32, Variācijas, portrejas op. 54', Carmina, 49n prelūdijas, etīdes u. c. mazākas kom­pozicijas. Sonatine op. 631, 6) V i j o l e i a r k l a v i e r ē m : op. 2 Melodie im Mazurka : Recit op. 14, Romance op. 15, Berceuse op. 55, 7) V i o l o n č e l l o a r k l a v i e r ē m : Esquisse op. 12, 8) D z i e-s m a s v i e n a i b a l s i j : 14 opusi ar vairāk kā 80 dziesmām, 240 tautas dziesmas klav. pavadījumā, loti daudzas kora dziesmas izkai­sī tas pa visiem koru krājumiem.

Manuskriptos: Orķest r im: Simfonija mi-min., Simfonija do-min. (manuskripti pa juku laikiem pazuduši), Skatuves mūzika lugām: Sprīdītis, Vajdelote, Jāzeps un viņa brāļi, Spēlēju, dancoju un c. Svī te «Dārgakmeņi», Ballade b-moll. Pūtē jorķest r im: Sēru maršs , Polonēze. , .' >

Jānis Zālītis, dzimis 12. februārī 1884 Nītaurē. Pir­mie viņa muzikālie audzinātāji — Emīlis Dārziņš un H. Seifrics, pēc tam beidz Pēterpils konservatori jā speciālās teorijas kursu, kur mācās pie Homiliusa ērģeles, pie Ladova harmoniju un kontrapunktu, pie So-kolova fugu, J. Wihtola — formas un Steinberga — instrumentāciju. At­klātībā nāk pazīs tams ap 19051. gadu, ka mūzikas rakstnieks, kā pianists pavadītājs un kā dziesmu kompo­nists. Pirmais Nacionālās operas di­rektors (1919—1922, pēc tam no 1926—1928). Mūzikas kritiķis «Jau- » nākas Ziņās». Franču mākslas mini­strijas korrespondents . VI un VII dziesmusvētku r īcības komitejas loceklis.

No Zālīša skaņdarbiem tikai mazākā dala ir iznākuši drukā, un no tiem arī galvenokārt tikai koŗdziesmas, dažādos krājumos un da­žas sōlō dziesmas. Pavisam izdoto kompozīciju skaits ap 30, vai­rums — manuskriptā. Ar nedaudziem izņēmumiem Zālīša muzikāli radošais darbs izteicies tikai vokālajās formās — kora un sōlō dzie­smā. Viņa skaņdarbu ļoti sarežģī tā muzikālā uzbūve izpildītāju no­stāda bieži jo grūti pārvaramu problēmu priekšā,, tiklab technisku grūtību, kā arī muzikālā ziņā. Tāpēc piemēram, tik dažas vieglākas Z. dziesmas kļuvušas par plašāku koru īpašumu («Ceļš uz dzimte­ni», «Pie koklētāja kapa», «Biķeris miroņu salā» u. c ) , bet daudzas no viņa kora dziesmām īsti pa spēkam tikai pašiem kvalificētākiem

95

koriem, tā, piem. «Vasaras nakts», «Tā vēsma», «Tev šie lauki», «Kā sniegi kalnu galotnēs», «Kā oši šalc», «Lieldienu dziesma», vīru k o r i : «Pūšat vēji», «Kareivju dziesma» u. c ) . Muzikālās aistētikas un ieskatu zi?ā Z. pirmais no mūsu mūziķiem praktiski savos skaņ­darbos un idejiski — vārdā, cīņās par radikālākajiem mūzikas ce­ļiem, ap viņu kā idejisku centru grupējas viss mūsu jauno mūziķu avangards .

P ē c Em. Dārziņa nāves, Z. ir mūsu ievērojamākais mūzikas kr i ­tiķis, ar noteicošu iespaidu visos mūsu mūzikas dzīves jautājumos. Viņa spalvai pieder ne tikai ievērojamāko mūzikas notikumu kritiski vērtējumi, bet arī daudzi plašāki apcerējumi, gan latviešu gan cit-tautu izdevumos.

Marģeris Zariņš

dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpie­balgas draudzes skolā. Pirmo mu­zikālo izglītību klavieru un ērģeļu spēlē sniedz tēvs — skolotājs. 1923'. gadā iestājas Rīgā vidusskolā un konservatorijā. Mācās klavieres pie doc. Guben-Zanderes. 1925. g. pāriet uz Je lgavas skolot, institūtu. Konservatorijā studijas pā r t rauc . Je lgavā viņa skolotāji — Jēkabs Me­diņš (teorija) un E. Ot to-Drews (kla­vieres). 1928. g. beidz institūtu un turpina studijas konservatori jā. Mā­cās ērģeles pie prof." Jozuusa, tad klavieres pie prof. Dauguļa un vienu gadu speciālteōriju pie prof. Wihtola un doc. Ābeles. S t rādā Rīgā kā sko­lotais. Studē no 1930. g. L. universitātē dabas zinātnes. Korp. "Lettonia» loceklis. Darbojies ka ērģelnieks, pianisis pavadītājs un

korvadonis.

Dažu komponistu, diriģentu biogrāfijas ņemtas no J Vītoliņa grāmatas «Latvju skaņu mākslinieku portrejas».

96

Daži dziesmusvētku darbinieki. Ādams Srgals,

LDB priekšsēdētāja biedrs, dzim. 1&51 g. 26. oktobrī Skulberģu (tag. Skaņkalna) pag. Reinatos. 1865'—1871 apmeklējis Mazsalacas drau­dzes skolu. 1875 to beidzis ar godalgu. Tai gadā A. pieņem par skolotāju Rīgas latv. biedr. svētdienas skolā; vada kori', un izpilda arī bibliotekāra pienākumus līdz 18841 Darbojās kā dziedāšanas skolo­tājs va i rākās Rīgas skolās, kā arī vadījis Ģert rūdes baznīcas kori. No 1881—1884 skolotājs Rīgas latv. labd. biedr. 4-kl. meiteņu skolā. 1884 Rīgas latv. biedrības Reiņa 2-kl. meiteņu skolas pārzini's, kur sabija līdz 1918 kad vācu okupācijas laikā skolu slēdza. No 1919 janvāra s t rādā kā skolotājs 4. Rīg. pils. pamatskolā Lavīzes ielā 5, 1. sept. 1921 Rīg. pils. II. pirmskolas pārzinis līdz 1926. 1. okt., kad pensionējās.

Ar sevišķu interesi nodevies mūzikālai^darbībai . Mācījies pie A. Berndta, Aug. Pabs ta un K. Machta. No 1884 «Balt. Vēstn.» kon­certu referents. Sarīkojis vairākus koncertus, bet II visp. dziesmu-svētkos ar Rīgas latv. b-bas kori izpelnījies otro godalgu. Piedalī­jies visos sešos visp. dziesmusvētkos: I dziedātājs Baltijas skolotāju semināristu korī . II kora vadonis un dz. svētku komit. loceklis; III dziesmusvētku komit. loceklis — sekre tā r s ; IV — dz-sv. komit. lo­ceklis ; V — ka dziesmusvētku sekretārs ; VI — dziesmusvētku komit. loc. un raks tvedis . Arī «Dziesmu dienu» — 1923 komit. loc. Iestudēja un vadīja 1896 etnogrāfiskās izstādes tautisko uzvedumu muzikālo daļu, par ko no Jurjānu Andreja izpelnijas sevišķu atzinību. Ņēmis jo dzīvu dalību Rīg. latv. biedrības derīgu grām. nodaļā, bet sevišķi nopelni viņam ir Rīg. latv. biedrības mūzikas komisijā. P a r sekmīgu darbību skolas druvā, kurā nepārtraukti strādājis 51 g., apbalvots ar IV šķiras Triiu zvaigžņu ordeni.

Aleksandrs Birzenieks, architekts, dzim. 1893. g. Rīgā. Pēc reālskolas nobeigšanas studējis archi-tektūru Rīgas politechniskā institūtā, kuru nobeidzis 1932. g. Atstāts kā asistents pie Latvijas universi tā tes būvkonstrukciju katedras . Papildinā­jis savu izglītību ceļodams vai rākkār t pa Vakareiropu: Vāciju, Franciju Beļģiju un Itāliju. No 1923—1931 vadījis Brāļu kapu celtniecisko iz­būvi kā Rīgā, tā arī provincē. P ē c viņa projektiem un viņa vad ībā ir uzcelti 12 pieminekli kritušiem varo­ņiem Latvijā un 1 Igaunijā. S t rādā­jis Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu nodaļas un dzelzceļu virsvaldes uz­devumos. Bez tam cēlis Rīgā un p ro ­

vince daudzas privātas celtnes. 7. visp. dziesmusvētku celtnes projekta autors.

97

Sergejs Duks.

dzimis 1&. janv. 1902. Stāmerienes draudzē, Beļavā. Pi rmo muzikālo izglītību guvis Rīgas gar īgā skolā un seminārā, kur jau kā zēns sācis dziedāt katedrāli arķibīskapa korī. Vēlāk mācījās mūzikas paidagōģiju E. Wiegnera Fōnoloģijas institūtā, dziedāšanu pie Malv. Vigner-Grin-berģes un Latvijas konservatori jā pie prof. J. Kārkliņa teorētiskos pr iekš­metus, pie prof. J. Wihtola kompo­zīcijas teoriju un diriģēšanu pie prof. P . Jozuusa. S t rādā kā mūzikas pai­dagōgs Fōnoloģijas institūtā, Latvi jas kara skolā un Rēzeknē, Latgales mū­zikas skolā. Bez paša noorganizētā «Dainas» kora vada vēl kara skolas

kādi": ' ;:n korpor. «Līgusonis»/ vīru korus, Latgales tautas pils un Latvijas konservatori jas korporāciju jauktos korus . Vadījis daudzus novadu dziesmu svētkus. Virsdir. prof. P . Jozua slimības laikā notu­rējis 32 rajona kopmēģinājumus.

Jēkabs VItolinš

dzimis 5. aug. 1898 Sarkaņu Bākšanos, Vidzemē. Mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, Tomskas mūz. skolā, Latv. konserv. pie prof. J. Wihtola un Em. Kupera. Studē mūziku Vīnes ūniversit . filos. fak. No 1922 g. s t rādā kā Rīgas skolotāju institūta dzied, skol., kora diriģents. Daudz darbojies kā koru arī simfon. orķ. diriģents. Kā virsdiriģents vadījis daudzus novaddziesmusvētkus. 7. dz. virsdiri­ģenta T. Kalniņa vietā apmācījis korus 15 rajonos. Plaši pazīs tams kā mūz. rakstnieks un kritiķis.

A i n a ž i .

1. Ainažu kultūras biedrības koris (1926). Diriģents Jānis Miglavs.

Soprāni : Feldmanis Valija, Grants Mērija, Kalniņš Alise, Laiviņš Milija, Paju Ludmila, Paegle Hilda, Uldrichs Zenta, Vāverī t is Marta, Bergins Emma, Paegle Marta. Alti: Andersons Marija, Miglavs Lilija, Kosenkrānius Zenta,, Kosen-krānius Helms, Pre ise Platonida, Pūriņš Lonija, Tillers Valija. Tenori : Ķīsis Valdemārs, Gailītis Ernests , Jūrgens Pēter is . Basi: Apsitis Pēter is , Lūkins Richards, Vāverī t is Jānis.

2. Alojas nacionālās jaunatnes biedrības koris (1929). Diriģente Herta Pēkšens.

Soprāni: Zommers Marta, Timmermanis Valija, Lūkins Emma, Jan-sons Anna, Putniņš Milda, Tomsons Irēna, Bērziņš Alīda. Alti: Elbrets Alma, Bitmane Alma, Ķirsis Emīlija, Leitis Austra, Kū­ka Irēna, Jansons Eveiīna. Tenori : Miķelsons Alfrēds, Bunde Rober ts , Griķis Arnolds, Siltums Jānis. Basi: Rudzītis Tenis, Luika Jānis, Koucis Arnolds, Dzelzītis Arnolds, Korps Augusts.

3. Salacas-Ainažu izglītības biedrības «Salacstraume» koris. Diriģents Oskars Kušķis.

Soprāni: Feldmanis Helēna, Tkačevs Emma, Plūme Alma, Grāvī t is Julianna, Johansons Jūlija, Kalniņš Zelma,' Kalniņš Vilma, Pecis Nellija, Krūmiņš Erna, Bērziņš Austra.

99

DZIEDĀTĀJU SARAKSTI

Alti: Āboltiņš Helēna, Kalniņš Berta, Šturms Alma, Šmits Paulīne* Simsons Alma, Broms Alise. Tenori : Kušķis Oskars , Šturms Jānis, Pēcis Arnolds, Griķis Oļģerts* Juhansons Eduards. Basi : Kalniņš Ernests , Irmejs Georgs, Sārs Augusts, Knikulitis Lon-gins, Sārs Kārlis, Blate Augusts, Pēcis Jānis. 1

4. Staiceles dramatiskā pulciņa koris (1923, VI). Di­riģents Teodors O l i ņ š , palīgs Jānis Dzērve.

Soprāni : Eglītis Anna, Gertners Volfa, Kaņters Erna, Krūmiņš Au­stra, Krūmiņš Emīlija, Krūmiņš Erna, Karlsons Vilma, Medinieks Nellija, Pocis Glafira, Zaķis Milda, Šmlts Austra, Vāravs Malvine. Alti: Kaktiņš Fannija, Kalniņš Marta , Kalniņš Alma, 'Kanters Mildai, Podziņš Marta, Rūsa Alīda, Zariņš Lilija, Vanags Milda, Vītols Emma, Viņķis Vilmat 1

Tenori : Amprmanis Arnolds, Grlnbergs Kārlis, Kreicis Oskars , Līd-manis Eduards , Ozoliņš Augusts, Plūme Arnolds, Pocis Paulis, Voškins Leons. » Basi : Andersons Jānis,- Dzērve Jānis, Gūtenbergs Iānis, Gūtenbergs Viktors, Liepiņš Kārlis, Liepiņš Elmārs, Meistars Richards, Ozoliņš Jānis, Sildo Voldemārs, Tipsis 'Jānis.

A i z p u t e .

5. Aizputes apriņķa ģimnāzijas koris (1923). Diriģents Krišs Jankovskis. i

Soprāni: Rudzltis Helēne, Vīnkoks Elza, Gruntmans Annete, Krum-bergs Alise, Goba Vera, Ziverts Margare te , Baumanis Līna, Smiksts Milda, Zīraks Otilija, Celmiņš Velta, Sauleskalns Emma, Vīgriezis Milda, Oliņš Leontīne, Melņikovs Katr īna, Barons Ver& Alti: Blūms Emilija, Grīntāls Ilga, Rings Mirdza, Osvalds Alise, Un-tenbergs Irene, Bencīns Aus t ra .Kle insmid t s Emilija, Kat lāps Vera , Markavs Emilija, Pujens Alise, Ābele Helene. Tenor i : Birznieks Ādolfs, Kavanskis Ādolfs, Nebijs Aleksandrs , Šneiders Alberts, Šusters Gerhards, Bitmanis Fricis, Nebijs Kārlis. Basi : Ernstsons Krišis, Kleins Visvaldis, Kalniņš Ādams, Ulaševskis Alfrēds,. Gansons Andrejs, Knopkens Juris, Braunfelds Fricis, Spro-ģis Ādolfs, Liepiņš Edvards , Vasils Mārtiņš, Lejnieks Ernests , P ū -cens Voldemārs.

6. Aizputes latviešu biedrības koris. Diriģents E. Cit-skovskis.

Soprāni: Bluķis, Sīlis, Ekmans, Rudzīts , Rozenbachs, Bambergs , Štorchs, Blūms, Brošē, Rozenfelds, Jurševskis , Strazdiņš, Kipote, Slaviškens. Alti : Kopiņš, Ābelīts, Ekmans, Citškovskis, Novickis, Miķelsons. Tenori : Meisners, Pumpurs , Busse, Miestnieks, Kūlis, Michelsons, Jūber ts , Jūber ts 2. Bas i : Lovs , Eglītis, Kerls, Dūrējs, Balodis, Asītis, Teichmans.

100

7. Aizputes pagasta koris (1921, VI). Diriģents Aleksandrs Hertelis.

Soprāni : Priednieks Ženija, Sērmols Ieva, Zusters Līna, Kolizants Alvīne, Jansons Līze, Brālis Līna, Jakobsons Eliza, Hertelis Erna, Zeime, Marta. Alti: Zauls Elvira, Priekdnieks Alvine, Brākmanis Valija, Bergs Ma­rija, Araids Elza. Tenori : Nemani s 'Jānis, Andersons Jānis. Basi: Jansons Ģirts, Brālis Kārlis, Nebijs Kārlis.

8. Apriķu pamatskolas koris (1924). Diriģents Miķelis Kamerovskis.

Soprāni : Levics Valija, Dambergs Līza, Cāzers Vilma, Petrovics Ieva, Laugals Anna, Kamerovskis Marija, Savels Alma, Jorgenbergs Līna, Stārķis Lūcija, Roze Lūce, Baranovskis Emma. Alti: Landzbergs Irma, Liepiņš Emilija, Šulcs Alma, Gaikins Alida, Kristvalds E., Ulrichsons Elvira, Luters Lūce, Ermsons Lilija. Tenori : Šulcs Kārlis, Liepiņš Ernests, Cērmanis Antons, Kristvalds, Vīgriesis Jānis, Vīgriesis Otis, Smiltenieks Mārtiņš, Strazdiņš Alberts. Basi : Pele Alberts, Pe t rovics Ernests, Landzbergs Emils, Ulrichsons Kārlis, Cērmanis Pēter is , Dūrējs Jānis.

9. Latv. jaun. savienības Bases-Biržu org. koris (1928). Diriģents J. Rasmanis.

Soprāni : Janfelde Anna, Kalniņa Natālija, Knipša Grieta, Lagzdiņa Anna, Rence Ieva, Str īķis Anna, Valciņa Marija, Zarovska Anna, Ozoliņa Līze, Brūns Margrieta. Alti: Bunte Anna, Bunte Grieta, Gudiņa Lūcija, Kalniņa Elvīra, Ķez­bere Margarieta , Knapše Līze, Narkus Marja, Raikstiņa Made, Vītiņa Katrīne, Vītiņa Līze, Goldberģe Katrīna, Strazde Margrieta. Tenor i : Janševskis Andrejs, Ozoliņš Alberts, Raiikstiņš Jāzeps , Ren-cis Ernests , Valkovskis Jānis, Virbulis Fricis, Virbulis Kārlis, Vītīņš Jānis. Basi : Brūders Antons, Ercītis Alfrēds, Kezberis Jāzeps , Knipšis P ē ­teris, Mēters Jānis, Mūrnieks Alberts, Narkus Indriķis, Raikstiņš Pē ­teris, Valkovskis Indriķis, Virbulis Jānis.

10. Gudenieku dziedātāju koris (1924). Diriģente Otilija Aiviekste-Pantelovies.

Soprāni : Aniņš Katrīne, Brūklis Katrīne, Krievs Elizabete, Putniņš Elizabete, Perševics Veronika, Strelevics Anna, Zemītis Katrīne, Zemturis Helene. Alti: Aiviekste Otilija, Cepurīte Marija, Gulbis Emilija, Rūtens_Me­lita, Putniņš Marija, Vanags Elizabete, Priedole Katrīne, Bruders Marija. Tenori: Gudiņš Jēkabs , Strazd_s Pēter is , Polis Ādams, Mednis • Ma­tīss, Mednis Jēkabs , Mednis Jānis, Roze Pēter is . Basi : Aniņš Edvards , Bunts Jāzeps, Kārkliņš Jāzeps , Vērsis Jāzeps.

101

11. Sieksates-Kalnmuižas Izglītības biedr. koris (1929). Diriģents Vilis Kūt.

Soprāni : Zeima Alma, Kūtcs Aleksandra, Ramats Vera, Jekabsons Betija, Briedis Olga, Bergs Anna, Bergs Milda, Švāns Lida, Švātis Molli, Šmits Zelma, Laudiņš Anna, Kātiņš Ieva, Lapiņš Marija. Alti: Kūtcs Marta, Ramats Antonija, Grundmans Līze, Lauva Lidija, Švāns Paula, Bergs Elza. Tenori : Ansis 'Kulbārs, Fricis Gūtmanis, Jānis Liepiņš, Jānis Mir-bachs, Juris Vaskis. Bas i : Liepiņš Teodors , Kūtcs Vilis, Grīnvalds Jānis, Kronbergs Ža­nis, Šeflers Kārlis, Tamsons Ernests.

A l ū k s n e .

12. Latviešu jaunatnes savienības Alūksnes org. koris. Diriģents Jānis Zvirbulis.

Soprāni : Korbe Vilma, Gailis Anastasija, Kubulnieks Ida, Kodols Ag­nese, Sīlis Elza, Krēsliņš Vera, Agārovs Valija, Brūniņš Emma Mel-nītis Līna, Ābols Alide, Drille Anna, Zars Lidija. Alti: Čēms Emma, Zars Vilma, Vīksne Antonija, Malves Emma, Rat­nieks Helēna, Rikentāls Vera, Bērzciems Alma. Tenor i : Melderis Artūrs, Gailītis Arnolds, Skuja Aleksandrs, Velķe-r is Artūrs . Bas i : Jaunzems_Ādolfs , Čibals Rūdolfs, Mintāls Hugo, Radomiška Pēter is , Salaks Ādolfs.

13. Alsviķu bibliotēkas biedrības koris (1915). Diriģents Andrejs Akmentiņš.

Soprāni : Balodis Albertīne, Bērznņš Emma, Bērziņš Alma, Bērziņš Valija, Dzirneklis Auguste, Smiltiņš Elvīra, Smiltiņš Olga, Stabul­nieks Elza I, Stabulnieks Elza II, Zaube Anna. Alti: Adamsons Minna, Nīmanis Valija, Nīro Marianna, Ozoliņš El­vīra, Incekalns Marta , Rudzi tis Anna, Strazdiņš Lilija, Tilgass Milda. Tenori : Gailītis Alfrēds, Bušs Rūdolfs, Kodols Alfrēds, Kušķis Jānis, Reķis Alberts, Stabulnieks Jānis, Vītums Roberts , Strazdiņš Arturs . Miks. Bas i : Adamsons Eduards, Bībers Ādolfs, Krāmers Jānis, Laiviņš Arvēds, Līcis Augusts, Mednis Arvēds, Ozoliņš Jānis, Vējiņš.

14. Annas bibliotēkas biedrības koris (1902). Diriģents Jānis Kārkliņš, Sīmanis Stojažs.

Soprāni : Bite Lilija, Bite Ludmila, Blūms Lūcija, Cerbikovs Valija, Egle Lilija, Egle Vēra, Egle Holda, Ezīt is Leontīne, Kārkliņš Otilija, Mālkalns Austra, P i tka Milija, Pūriņš Erna, Helšteins Marta . Alti: Brūgans Milda, Bušs Elvīra, Dambergs Vēra, Galviņš Karlīne, S tāvauss Paulīne, Stojažš Lūcija.

102

Tenori : Blums Gotfrīds, Egle_Harijs, Gruntē J ā n i s , Mālkalns Paulis, Stojažs Sīmanis, Lesnieks Jānis. Basi : Galvinš Jūliūs, Galviņš Eduards, Klebalis Jānis, Kāirkliņš Jānis, Noriņš Voldemārs, Šķipsne Ernests , Ezītis Konstantīns.

15. Ilzenes bibliotēkas biedrības koris (1909). Diriģents Kārlis Atgāzis, Arturs Vārtiņš.

Soprāni: Borancs Elfrīda, Borancs Lūcija, Grāvis Berta, Langrāts Nannija, Olders Vēra, Trapāns Anna, Vārtiņš Vilma. Alti: Apinis Alma, Bārda Nellija, Bērziņš Elvīra, Grīnbergs Elza, Gribneris Skaidrīte, Puidze Marta . Tenori : ' Apinis Augusts, Bārda Aleksandrs, Bērziņš Ēvalds , Mellups Jānis, Dzelzkalējs Aleksandrs, Vārtiņš Artūrs . Basi: Atgāzis Kārlis, Bronka Ādolfs, Brūniņš Pēter is , Dzelzkalējs Edgars, Poķis Eduards, Tabaks Konstantīns, Puidze Jūlijs.

16. Mālupes izglītības biedrības «Vārds» koris (1914). Diriģents Alfrēds Ruņģis.

Soprāni: Pērkons Emma, Suders Olga, Stilve Olga, Puķī t is Milda, Tengjas Helēna, Korp Milda, Dobris Alma, Puķī t is Elza, Stilve Na­tālija, Tore Austra, Jaunbērziņš Milda. Alti: Drolle Aleksandra, Spilve Milda, Spilve Milda 0, Gražanskis Marta, Bundzens Olga, Jekabsons Alija, Abeltiņš Emma, Pētersons Lonnija. Tenor i : Štelmachers Teodors , Puķī t is Eduards, Pērkons Jānis , Ka-tais Jānis, Samsons Paulis, Ribans Rūdolfs, Skaliņš Augusts. Basi : Drolle Vilis, Skaliņš Ādolfs, Horns Kārlis, Pupa Valdemārs, Puķīt is Jānis, Spilve Jānis, Ribans Rober t s , Enslers Jūlijs, Klaviņš Brencis, Grīnbergs Paulis.

17. Opekalna izglītības biedrības «Strauts» koris (1909). Diriģents Emilis Rasa.

Soprāni: Silakalns Alma, Kambars Otīlija, Pops Paulīne Jānīt is Ida, Trapans Anna, Eniķis Ina, Brīdaks Marta, Krievans Liene, Āboliņš Alma. Alti: Silenieks Marta, Mīlbergs Elvīra, Ukis Lilija, Kambars Marta , Eichcnbergs Elfrīda, Padecs Marta, Bukalders Anna, Dzenītis Em­ma, Silakalns Berta, Odītis Hilda. Tenori : Eniķis Arvīds, Krūmiņš Fricis. Basi :Jānī t is Ralfs, Grūbe Ernests, Mednis Rūdolfs, Freimanis Rūdolfs.

18. Opekalna lauksaimniecības biedrības koris (1923, VI). Diriģents.Pēteris Akmentiņš.

Soprāni: Saliņš Alīde, Purakalns Eiženija, Akmentiņš Vēra, Reis-ners Anna, Liepkalns Irēne, Rožlaps Anna, Strautmans Erna, Pakai -nietis Elza, Supa Velta.

103

Alti: Brūvelis Zelma, Dālbergs Elizabete, Bremze Marta, Alksnitis Lilija, Gavars Marta, Bogens Valija. Tenori : Kalekaurs Jānis, Reisners Augusts, Ennits Richards. Basi : Brūvelis Oskars , Brūvelis Kārlis, Brūvelis Edgars , Akmen­tiņš Harijs, Dzenis Jānis, Vaivar iņš Jānis, Voss Eduards .

19. Lauru koris «Cerība». (Igaunijā.) Diriģents Pi. Don­berģis.

Soprāni : Kambergs Berta, Vilnītis Berta, Palms Elvīra, Lācīt is Leon­tīne. Alti: Elstiņš Leontīne. Tenori : Cimbuls Pēter is , Vītols Jānis. Basi : Donberģis Boriss, Donberģis Pāvils .

20. Zeltiņu bezmaksas bibliotēkas biedrības koris (1928). Diriģents Jānis Kalējs.

Soprāni: Āboltiņš Olga, Arājs Rute, Skrodels Anna, Ozoliņa Vilma, Čablis Vilma, Bormane Zenta, Zvaigzne Anna, Veinberga Antonija, Lazdiņa Marta , Zālīte Valija, Bārda Zenta, Kalējs Lilija. Alti: Zvaigzne Rute, Kalniņa Anna, Brūgana Anna, Pūr iņa Vilma, Cekuliņa Hilda, Ķiploks Austra. Tenori : Melecs Eduards, Voits Georgs, Kalējs Jānis, Kalējs Ar tūrs , Ķiploks Leonards, Laiva Pēter is , Aispurs Alfrēds, Pelēkais Kārlis. Basi : Bormans Jānis, Kļaviņš Roberts , Zvaigzne Kārlis, Bormans Rūdolfs, Lazdiņš Antons, Cepīts Arvīds.

B a u s k a .

21. Bauskas baznīcas koris (1926). Diriģents brīvmāksl. Augusts Feierabends.

Soprāni : Brikovskis Emīlija, Birzemnieks Berta , Dibens Lūcija, Dubin-skis Ella, Balodis Aliņa, Krieviņš Irma, Kurpnieks Erna, Melčs Ali­se, Košķins Anna, Ozols Austra, Plavenieks Mirdza, Lietiņš Valē­rija, Sula Milda, Sula Hermine, Skudriņš Vilma, Zvibulis Irma, Ušackis Lūcija, Vācele Anna. Alti: Hals Oetrūde, Jespers Zelma, Kibilde Marta , Ribe Anna, Ozols Lūcija, Stkalders Maria, Urbiņš Leontine. Tenori : Juksis Kārlis, Pelekis Jānis, Mūrnieks Kārlis, Bogis Kārlis, Lietiņš Emils, Straut iņš Ēvalds, Spalis Jēkabs , Veršuns Osvalds . Basi : Muzikants Arvids, Mincis Alberts, Spalviņš Jānis, Skudriņš Jānis, Zubovskis Voldemārs.

22. Ceraukstes dziedoņu koris (1904,VI). Diriģents Jē­kabs Indulis.

Soprāni : Kirvelis Milda, Saliņš Berta, Griķis Elza, Bergmans Zenta, Luntens Lizeta, Freimanis Elza, Tirels Lūcija, Līdaks Austra, P a ­dēls Lūcija, Franks Irma.

104

Alti: Padēls Irma, Pilka Anna, Kula Tekla, Turkis Lonija, Baltais Vera, Kula Irēna. Tenor i : Čepuls Valdemārs, Luntens Jānis, Kūla Žanis, Strautnieks Jānis. i ! Basi : Ņuka Vilis, Kivuls Rūdolfs, Rudzītis Egons, Kūla Mārtiņš, Vilciņš Verners .

23. Ceraukstes-Pāces pamatskolas koris (1929). Diri­ģents Žanis Smiltnieks.

Soprāni: Smiltnieks Ludmilla, Ilziņa Vēra, Vilks Milda, Stūre Elza, Stike Emīlija, Rullē Zenta, Turka Marta, Gasparene Lonniija, Zag-laucka Alma, Varnevica Austra, Berga Milda. Alti: Turka Alvīne, Turka Olga, Skujeniece Emīlija, Lasmane Al­vīne, Goba Emīlija, Gaile Zelma, Gaile Elza, Resne Milda, Varne­vica Zelma, Kuiva Alma. Tenori : Purvišķis Egons, Nolbergs Voldemārs, Liepiņš Voldemārs, Vilks Raimonds, Pēkals Voldemārs. Basi : Dabris Alfrēds, Turks Arvīds, Skujenieks Krišjānis, Stiķis, Feldbergs Jēkabs .

24. Krusas koris (1928). Diriģente Olga Trelle. Soprāni : Apse Austra, Bērziņa Elza, Bērzmārt iņa Emīlija, Grendziņa Elza, Kolberģe Olga, Ozoliņa Anna, Tenaucka Lūcija, Ziemele Vēra. Alti: Apse Emīlija, Dile Milda, Bērziņa Zelma, Grendziņa Katarīna, Ozoliņa L. Tenori : Abeltiņš Mārtiņš, Irbinsks, Kolbergs Gotfrīds, Dilis Jānis , Lavenieks Valdis. Basi : Anšants An., Apse Jānis, Bērzmārtiņš- Andrejs, Dilis Eduards , Kanniņš An., Meimers Viktors, Sīlis Vilis, Latonš Mārtiņš, Lave­nieks Valentins.

25. Stelpes Kultūras biedrības koris (1901, V). Diriģents Andrejs Spudiņš.

Soprāni : Rau t s Anna, Vanags Irma, Jumiķis Olga, Klaviņš Zelma* Jurovs Alma, Jurovs Milda, Dāboūīņš Emīlija, Mucenieks Vēra* Tiltnieks Katrina, Upenieks Irma. Alti: Kīsels Elza, Dzenis Elza, Puķe Alida, Jeske Ņina, Jeske Lonija. Tenori: Grūbe Vilhelms, Saldanais Arvīds, Kīsels Kārlis, Jumiķis Kārlis,' Aušmans Jānis, Skābuliņš Juris . Basi : Krūmiņš Oskars, Pelude Juris, Ceplis Voldemārs, Pūknāsis. Nikolajs, Kuiva Kārlis, Spudiņš Andrejs.

26. Skaistkalnes izglītības biedrības koris (1921, VI)* Diriģents Jānis Dūmiņš.

Soprāni: Barzdevičs Cecīlija, Dārziņš Anna, Dūmiņš Anna, Kra-stiņš Ludmilla, Kuzma Marianna, Ronis Anna, Sams Anna, Staņķis. Otilija, Staņķis Zelma, Sproģis Kate, Stūris Irma, Suneps_ Apolonija,, Silaiks Pauline, Sķēris Anna, Šteinbergs Kate, Vītoliņš' Vera, Zariņš-Anna, Zosans Anna, Zombergs Aipolonija, Lepsers Vilma.

1C5

Alti: Dāboliņš Marija, Krastinš Anastasija. Peizums Alma, Ozoliņš Alise, Staņķis Lūcija I, Staņķis Lūcija, Sams Marija, Skavarads Anna, Širmelis Antonija, Traumanis Helēna, Traumanis Emīlija, Traumanis Lūcija, Traumanis Alīda. Tenor i : Ābeltiņš Mārtiņš, Barzdevičs Jānis, Dāboliņš Augusts, Gros-bergs Albins, Kačenauskis Pēter is , Kandrovičs Leons, Krastinš An­drejs, Pesels Pēter is , Pīpiņš Alberts, Romanovs Filips, Traumanis Jānis, Upelnieks Augusts, Līdaks Alberts, Līdaks Andrejs. Basi : Bergs Kārlis, Bergs Voldemārs, Baņus Kārlis, Dāboliņš An­drejs, Glinda Jānis, Krastinš Bernards , Krastinš Juris , Līdaks Jānis, Rums Jānis, Skuja Jānis, Šķēris Voldemārs, Traumanis Ig­nats, Lukaševičs Pēter is , Valdmans Jāzeps, Vidovskis Voldemārs, Žagars Alberts.

C ē s i s .

27. Araišu dziedāšanas biedrības koris (1901, IV, V. VI). Diriģents Augusts Vilnītis.

Soprānli: Leimanis Marija, Dreimlanis Lūcija, Kaņepe Marianna, Upītis Alvīne, Bērs Marta, Marga Marija, Drēviņš Minna, Berkolcs Anna, Reķis A., Rēķis Milda, Melbārdis, Sliede Anna, Goba Emīlija, Pālens Anna, Vilnītis Amālija, Goba Elvīra. Alti : Ceriņš Emma. Tenori : Kaņeps Kārlis, Zīrāks Visvaldis, Rēķis Valdemārs, Avens Pēter is , Gusts Ēvalds, Ziediņš. Basi : Avens Jānis, Mieriņš Kārlis, Marga Jānis, Avens Kārlis, Berk-cholcs Kārlis, Berkcholcs Arnolds, Liepiņš Leonards , Pālens An­drejs, Berkcholcs Jūlijs, Vilnītis Jānis.

28. Cēsu pag. izglītības biedrības koris (1919, VI). Diri­ģents Kārlis Šmits.

Soprāni : Ulpe Emīlija, Rozenbergs Hermīne, Kalekrons Paulīna, Amats Antonija, Krēsliņš Alma, Runģis Alīda, Ramāts Elza, Marau-ska Zelma. Alti: Eglītis Elza, Krancmanis Austra, Kibers Hermīne, Lūkins Alīda, Bērziņš Ilona, Bērziņš, Kuncis Kristīne. Tenori : Kaleksons Jānis, Rozenbergs Artūrs , Zariņš Pēter is , Eval-tovičs Richards, Cielēns Viktors. Basi : Eglītis Kārlis, Šmītiņš Kārlis, Lūkins Jānis , Ruņģds Jānis, Evaltovičs Ādolfs, Kuncis Mārtiņš.

29. Cēsu viesīgās biedrības koris. Diriģents V. Bišers. Soprāni : Bankins Velta, Bušs Merija, Brakše Elza, Caunīt is Vilma, Ceriņš Lidija, Eglīte Emīlija, Ģermānis Anna, Izaijs Zenta, Kleimane Aleksandra, Knēzina Meta, Krastinš Alise, Lode Elza, Mastiņš Vil­ma, Meinhards Zelma, Mietiņš Marta, Paegle Alīda, Poor tens Kri-stina, Riekstiņš Johanna, Rozens Emma, Rozī te Berta, Vasmanis Alvīna, Nēģeris Lūcija1, Vīlips Lilija, Blūme Natālija, Ozols Ella

106

Oailīte Emīlija, Šmite Milda, Šmite Alvīne, Sproģis Elza Galdiņa Milda.

Alti: Bāliņš Velta, Balodis Irma, Bērziņš Zinaida, Grūbe Emīlija, Indans Marija, Iesmiņa Milda, Johansons Rozālija, Gravels Milda, Lielups Paulina, Ozols Zelma, Palmbachs Milda, Pe tersons Elza, Riekstiņš Elza, Sķerbergs Marija, Stabiņa Elza, Svikis Karlīna, Zirdziņš Lidija.

Tenori : Bērziņš Augusts, Bērziņš Jānis, Bērziņš Nikolajs, Bencis Pēter is , Circenis Alfrēds, Deičmanis Arvīds, Galviņš Voldemārs, Graudiņš Pēter is , Holsts Arturs, Kerpe Jānis, Krastiņš Kārlis, Rēķis Arturs, Lorencs, Čakstiņš. 1

Basi: Cībants Ludvigs, Klaviņš Juliāns, Kubuliņš Nikolajs, Kruškops Jānis, Kvēps Jānis, Liepiņš Paulis , Leimanis, Strazdiņš Arvīds, Š ī re Arturs, Zariņš Jānis, Vīlips Kārlis, Grīslis Arvīds, Andersons Oskars .

30. Jaunpiebalgas kultūras biedrības koris (1918). Diri­ģents Jānis Rubenis.

Soprāni: Šāvējs Milda, Avotiņš Milda, Drulle Alvīna, Lapiņš Marija, Jēps Alvina, Bulvītis Zelma, Pakūlis Berta, Kalnups Elza.

Alti: Odziņš Marta, Zivtiņš Anna*. Saruks Elza, Miesnieks Marta, Kīkeris Anna, Kīķeris Marta, Balodis Milda, Mūrnieks Antonija.

Tenori : Miesnieks Eduards, Sējējs Eduards, Drulle Hermanis, Stā­diņš Eduards, Pikurs Pēter is . Basi: Mūrnieks Jānis, Bāliņš Helmuts, Saruks Jānis, Badītājs Jānis, Bite Kārlis, Miesnieks Kārlis, Mednis Antons, Odziņš Jānis.

31. Jaunraunas mūzikas un dziedāšanas biedrības koris (1879, II, III, IV, V). Diriģents Kārlis Dievabērns.

Soprāni : Vējš Milda, Niklass Alviina, Vecgailis Marta, Vecgailis Emma, Rudzītis Anna, Ieviņš Austra, Niklass Elza. Alti: Vāvers Irma, Je ra t s Paulina, Ieviņš Hilda, Niklass Kristina, Kaldaus Marta. Tenori: Vējš Jānis, Jera ts Jānis, Niklass Pēter is , Zariņš Pēter is .

Basi: Lieleicens Kārlis, Kalniņš Jānis, Paucī t is Voldemārs, Niklass Kārlis, Dievabērns Kārlis, Nevidomskis Jānis.

32. Lenču izglītības biedrības koris (1921, VI). Diriģents Jānis Sedlenieks.

Soprāni: Sedlenieks Marta, Ozols Velta, Siiliņš Leontīne, Āboliņš Milda, Blanks Malija, Cinis Berta, Lejiņš Velta, Spunde Kristīne, Kalniņš Marta , Vītiņš Anna, Šiliņš Elfrīda. Alti: Dzirne Alvīne, Ābele Emīlija, G r a b e E m m a , Grabe Antonija, Ābele Alvīne, Linde Rozālija, Kalniņš Zelma. Tenori: Ivariņš Valdemārs, Spilners Mārtiņš, Pe tersons Eduards, Sedlenieks Jāois. Basi: Lejiņš Laimons, Šiliņš Jānis, Mieriņš Artūrs, Simsons Artūrs, Putniņš Jānis.

107

33. Priekuļu bibliotēkas biedrības koris (1887, VI). Di­riģents Aleksandrs Strazdiņš.

Soprāni : Brūvelis Anna. Jēkabsons Antonija, Grigorjeva Elza^ P e ­tersons Karlīna, Pilps Emīlija, Segliņš Irēna, Strazdiņš Marta, Ozo­liņš Vallija. Alt i : Eglīte Alma, Eglīte Emma, Ozols Marta, Sūr ī te Lidija, S t raz­diņš Vilma, Čakste Anna. Tenor i : Eizenbergs Alfrēds, Segliņš Arnolds, Sīmanis Arvīds , Spro­ģis Jūlijs, Grīnbergs Aleksandrs, Gaiķis Jānis, Ķieģelis Valdemārs, Zirnītis Jānis . Basi : Bērz iņš Kārlis, Lode Kārlis, Kaliksons Arnolds, Kārkliņš Kār­lis, Kampe Oskars, Pilps Pēteris , Rīsteris Pēter is , Sūrīt is Alberts, Žagars Augusts, Segliņš Arvīds.

34. Rāmuļu tautas nama savienības koris (1910). Diri­ģents Jānis Skrejtāls, Austra Skrejtāls.

Soprāni: Gailis Marta, Klētnieks Milda, Sproģis Vēra, Lablaiks Ka­zimira, Zalaiskalns Albertīne, Pauls Elfrīda, Sliede Elza, Ziediņš Elfrīda. Alti: Priedīt is Milda, Kaņepe Elza, Kurzemnieks, Dzeguze Anna. Tenor i : Dzeguze Arvīds, Liepiņš Jānis. Basi : Zalaiskalns Vilis, Kaņepe Mārtiņš, Liepiņš Jānis, Priedī t is Kārlis, Lapiņš Jānis .

35. Raunas, koris (1927). Diriģents Dr. Rūdolfs Skaidrais. Soprāni : Kalniņš Emma, Dūcmanis Austra, Kibermanis Zelma, Beb-ris Vēra, Paurniet is Minna, Brūvelis Austra, Vecozols Anna, Ķīsis Elza, Koliņš Elvīra, Klaviņš Lidija, Š ī re Marija, Mukauska Marta, Verters Ella, Pēčs Emma, Riekstiņš Aliņa, Ozoliņš Velta, Vībra Kri­st īne. « Alti: Platacis Ella, Nīmants Anna, Krēsliņš Anna, Kalniņš Milda, Zālīt is Elza, Vība Marta , Auka Valija. Tenor i : Stākalders Jūlijs, Bēniņš Jānis, Driba Pēter is , Strautnieks Edgars , Amats Arturs , Bariss Kārlis, Ozols Alberts, Palsiņš Kārlis. Bas i : Krūmiņš Arvīds, Ozols Pēter is , Muižnieks Jānis, Reitals Mier­valdis, Jemša Pē te rs , Ruska Augusts, Krēsliņš Alfrēds.

36. Spāres dziedātāju koris (1875, VI). Diriģents Rūdolfs Kornets, Milija Vērmans.

Soprāni : Bradzenieks Herta, Dubults Melānija, Grīnbergs Hermine, Rudzītis Elza, Rudzītis Ella, Feldmanis Zelma, Rozīte Emīlija, Skrast iņš Alma, Kāka Emma, Cepurī te Helēna, Tīkans Milda. Alti: Šleija Ella, Suits Elza, Rudzīt is Marta, Lūss Anna, Cepurī te Marija. Tenor i : Dubults Kārlis, Grīnbergs Voldemārs, Grīnbergs Mārtiņš, Sulcs Jānis, Kāka Jānis . Basi : Bērzmš Jānis, Rudzītis Jānis, Kaņeps Alfrēds, Rudmdesis Jānis, GabliVis Mārtiņš, Kazaks Pēter is .

108

37. Vaidavas «Briežu» skolas koris (1929). Diriģents Kārlis Graudiņš. !

Soprāni : Zirnītis Anna, Graudiņš Elza, Graudiņš Anna, Mastiņš Vil­ma, Zirnītis Alma, Norvelis Milda, Markavs Alvīne, Mastiņš Austra. Alti: Peka Elza, Milleris Vilma, Cēderis Emīlija, Kūrmanis Emma, Jobansons Elfrīda, Norvelis Elza, Rīderis Lonija. Tenor i : Zirnītis Pē ter i s , Hollanders Rober ts , Balodis Mārtiņš, Keņ-ģis Pēter is , Canka Mārtiņš, Markavs Arvīds, Bērziņš Juris , Gusts Jānis. Basi : Paeglī t is Hugo, Buliņš Jānis, Norvelis Jānis, Krūmiņš Pē te­ris, Keņģis Jānis, Milleris Jūlijs, Zibenis Jānis.

38. Biedrības «Latvju Jaunatne» Veselavas nod. koris (1930). Diriģents L. Vanags.

Soprāni : Bar isa Austra, Ceriņa Milda, Puču ra Elza, Zariņa Vēra, Sprancis Zelma, Sproģis Elza, Zušmanis Alma, Vīgants Elza. Alti: Banka Vilma, Bariss Elza, Kārkliņš Zenta, Knakse Anna, Plosa Alvīna, Saut iņš Irma, Vanderis^ Elza, Veģeris Paulīna. Tenor i : Ceriņš Alfrēds, Imša Eduards, Knēzins Kārlis, Liepa Ar tūrs , Kego Vilis, Ozoliņš Jānis, Sproģis Arturs . Basi : Banka Alfrēds, Leitis Kārlis, Zaķis Jānis, Vanders Jānis , Sprancis Pēter is , Klaviņš Jūlijs, Sīka Voldemārs, Sautiņš Jānis.

C e s v a i n e .

39. Cesvaines baznīcas koris (1923, VI). Diriģents Oto Zariņš.

Soprāni: Zariņš Austra, Grīnbergs Marta, Vītiņš Zelma, Andersons Marija, Kalniņš Anna, Kirsons Lauma, Melbārdis Valija, Blekte Ērika, Mūrnieks Ida, Strupīt is Zelma, (Jpītis Milda, Ozols Olga, Bulderis Marta , Stankevičs Berta , Ozoliņš Emma. Alti: Skopiņš Anna, Galējs Marija, Dickalns Helēna, Zommers Anna, Miķelsons Rorte, Lācis Kristīna, Rudzoga Anna, Kauss Vilma, Stankevičs Elza, Stradiņš Elza. Tenori : Grīnbergs Aleksandrs, Melbārdis Vijums, Šiliņš Jānis, Dic-kals Jūlijs, Stopiņš Arnolds, Bružans Ēriks, Celmiņš Alfrēds, Tau ­riņš Voldemārs. Basi : Kalniņš Jānis, Purmalis Oļģerts, Cerbulis Jēkabs , Ērglis Ha­rijs, Strupīt is Rober ts , Ger tners Jānis, Actiņš Antons, Zariņš Oļģerts.

40. Cesvaines valsts ģimnāzijas koris (1919, VI). Diri­ģents Mārtiņš Jansons.

Soprāni: Āboliņš Marta , Dūrītis Emma, Egle Dagmāra, Gailītis Marta, Galēns Melānija, Icis Milda, Kiršbergs Adīna, Komsārs Mil­da, Lielvaldis Milda, Stokmanis Alīne, Zariņš Laima, Zilbereizens Vilma, Balodis Alīda, Baltiņš Klāra, Mangulis Vilma, Mednis Milda,

109

Namnieks Valentīna, Rranks Nellija, Simsons Lūcija, Šmerliņš Aina, Ivankalns Milda, Jakovičs EJta, Kante Zelma, Klaviņš Mīce, Pre i -mats Milda, Sīmanis Marta, Sproģis Melānija, Šmits Līvija, Avens Anita, Ba tarags Olga, Cimdiņš Lūcija, Dundurs Velta, Ķirsons Au­stra, Mednis Vilma, Mednītis Marija, Mucenieks Daina, Ozoliņš Alise, Rudiks Kamilla, Sauja Zenta, Spāre Olga, Šuriņš Marta, Vaivars Anna, Vēzemnieks Biruta, Vīksna Ārija, Klauss Elza, Grī­slis Marga. Alti: Abrāms Anna, Baltiņš Olga, Driķis Marta , Grāmatiņš Ida, Grāvis Vilma, Greffs Tessija, Kalniņš Vēra, Kārkliņš Valda, Klav-kalns Alida, Krumbergs Rita, Ozdziņš Anna, Poruks Austra, Puiše Marta, Rullis Vēra, Šķut te Marija, Vanags Elza, Zaķis Marta, Zvej ­nieks Marta , Cicers Olga, Dakters Vēra, Jankavs Skaidr ī te , Ka-mars Anna, Lācgalvs Velta, Lucs Erna, Mednis Valija, Paeglī t is Marta, Torgāns Elza, Valdbergs Vilma, Zugna Antonija, Āboliņš Va-lentina, Kaugizers Elvira, Liedē Anna, Matis Nellija, Stērs te Marga, Zagats Ruta, Ādolfs Valentīna, Beitāns Lidija, Liedskalniņš Lūcija, Plensners Rasma, Tenori : Baltiņš Kārlis, Bērziņš Pēter is , Bīcis Arvīds, Brežģis Alek­sandrs, Dambekalns Valdemārs, Grīslis Jānis, Ielaidnis Arvīds , Kalniņš Andrejs, Krumberģis Oļģerts , Kurzemnieks Nikolajs, Kur­zemnieks Nikolajs, Lapiņš Ēvalds, Lapše Voldemārs, Šī rons Kār­lis, Treics Ādolfs, Bērziņš Jānis, Bērziņš Kārlis, Branders Arnolds, Lapiķens Nikolajs, Lapsa Valdemārs, Līcons Harijs, Sproģis Mier-valds, Varsberģis Boriss, Zakars Jānis, Alks Ēvalds, Jansons Ēvalds, J ēge r s Ēvalds, Kirsons Paulis, Plaviņš Jānis, Saulons Ēvalds , Seb-ris Kārlis, Skrabe Ilmārs, Grīnbergs Verners , Švaukalms Saša, Luk-stīns Kārlis, Richters Arvīds, Sauja Richards, Šmits Reinholds. Basi : Baumaniis Pēter is , Brenķis Alberts, Cepurīt is , Kauss Jānis, Lasis Pēter is , Ozoliņš Jānis, Seglis Pēter is , Dambekalns Jānis, Kro­nis Kārlis, Obulderis Otto, Treizis Pē te r s , Udris Jānis, Vecozols Alfrēds, Ādolfs Vasilijs, Alksnis Haralds, Gūts Paulis, Kevaskis Pēter is , Meistars Jānis, Mūrnieks Ēvalds, P a v ā r s Jānis, Pupons Visvalds, Straume Jānis, Bružans Ēriks, Jēkabsons Kārlis, Jurgi ts Harijs, Kristiņš Pēter is , Ozols Valdis, Piliņš Vilhelms, Sprincis Ja­rds, Tirziņš Aleksandrs, Treijs Benis, Rakovskis Vasilijs, Šmits Konrāds, Egle Valentīns.

41. Latvijas kult. veicin. biedrības Kārzdabas nod. koris (1925). Diriģents Jēkabs Plikausis.

Soprāni: Āboliņš Nelda, Bromults Marta, Keirāns Alīda, Lādītis Milda, Plikaus Olga, Rubenis Ksenija, Rubenis Marta , Namnieks Valentina, Namnieks Aleksandra, Pupaus Nelda, Klaviņš Marija, Klaviņš Antonija, Lauris Anna, Bika Aleksandra, Vītiņš Marija. Alti: Beķeris Marija, Bika Hermine, Br imerbergs Marianna, Bul-ders Vilma, Apīnis Aleksandra, Plikaus Marija, Stiprais Helēne, Namnieks Lidija. Tenori : Baumanis Kārlis, Dzedzieds Nikolajs, Klaviņš Alberts, Lā­dītis Alfrēds, Šiliņš Jānis, Bokmelders Aleksandrs, Priednieks Jā­nis, Lauris Jānis. Basi: Balodis Jēkabs , Stiprais Teodors, Vītiņš Jānis, Plikauss Val­demārs, Pupuriņš Jānis, Namnieks Nikolajs, Lūsis Jēkabs , Stabiņš Arnolds.

110

42. Kraukļu bibliotēkas biedrības koris (1919). Diriģents Jānis Lāpselis.

Soprāni : Cerbuks Emma, Zommers Kristīna, Lāpselis Anna, Ozols Elza, Āboliņš Milda, Majors Austra, Pērkonis Marta , Pērle Milda, Doks Ella, Āboliņš Marta, Klaviņš Lūcija, Pērkonis Velta. Alti: Pēr le Emma, Daukste Lauma, Barševskijs Rute, Roziņš Hor-tenz., Roziņš Lūcija, Rullē Daina, Lāpselis Alvīna, Teics Elza, Dzeguze Lūcija. Tenor i : Urbas t s Jānis , Urbas ts Jēkabs, Manguss Jānis. Pērkonis Alfrids. Basi : Barševski js Jēkabs , Kārkliņš Roberts , Račevskijs Mārtiņš, Liepiņš Artūrs , Roziņš Kārlis, Gūts Jānis, Mazsīlis Arnolds.

43. Kraukļu Nikolaja skolas koris (1929). Diriģents Os­kars Blūrns.

Soprāni: Upmals Emma, Ābeltiņš* Olga. Ābeltiņš Zenta, Tauriņš Anna, Bērziņš Marija, Kvēps Antonija, Majors Marta, Kalniņš Elza, Jaunzems Marta, Apīnītis Alvine, Jaunzems Marta. Alti: Rauze Anna, Ābeltiņš Vilma, Majors Anna, Mucenieks Vilma, Vīgrants Milda, Beitāns Milda. Tenori : Mucenieks Jānis, Sakarns Reinis, UpmaJs Vilis, Rikters Aleksandrs, Stradiņš Oskars. 1 Medenieks Arvīds, Majors Jānis, Beitāns Ādolfs. Basi : Banga Jānis, Rikters Jānis, Ritenis Jānis, Bērziņš Jānis, Upmals Kārlis, Vankins Jānis, Majors Jānis, Kaute Roberts , Kvēps Jānis, Ābeltiņš Ernests.

44. Virānes-Dzelzavas skolas koris (1920, VI). Diriģents Antons Krauklis.

Soprāni: Gube Vilma. Dravnieks Marta, Plostnieks Milda, Kreicums Alida, Liepiņš Marta, Bidurs Anna, Lāže Berta, Sarkanābols Emīlija. Alti: Zemītis Emma, Skulte Lonija, Pamše Adele, Lāže Ber ta . Van-ders Zelma, Plostnieks Marta, Krauklis Anna, Dankers Rute. Tenori : Vilmans Ādolfs, Bieziņš Jānis . Šuma Artūrs , Balodis Vilis. Basi : Cers Valdemārs, Zvirgzdiņš Pēter is , Krieviņš Roberts , Krauk­lītis Antons.

D a u g a v p i l s .

45. Daugavpils dzelzceļu mezgla kultūras veicin. biedrī­bas koris (1920, VI). Diriģents Berta Reinfelds.

Soprāni : Vīgants Alīda, Rozīte Vera, Alupe Olga, Dubanova Emma, Kronbergs Elza, Viesis Milda, Riters Marta, Šiliņš Natālija, Bunkš Zenta, Krops Vilma, Kaktiņš Arpa, Pauks te Elza, Krustāne Staņislava Vīksniņš Katrina, Kalniņš Anna, Ķoškins Olga, Rozenbergs Marija, Krūmiņš Natālija, Liepiņš Elza, Riekstiņš Herta, Zunde Vēra, Zunde Broņislava.

111

Alti: Freimanis Anna, Višs Emīlija, Dubanova Olga, Vestfāls Ērika,. Krumštate Elizabete._ Vestfāls Alīse, Voituls Vera, S tepe Lilija,. Mendriks Alvīna, Sturiņš Michalina, Meijers Ģetrūda, Poguls Otī-lija.

Tenor i : Kalnapuķe Artūrs , Vuškans Jāzeps , Pi tkevičs Pēter is , Bei-narovičs Jānis, Veide Kārlis. Vasriņš Artūrs , Freimans Nikolajs,. Koškins Arvīds, Sarkans Pēter is , Krops Pēter is .

Basi : Freimans Krišjānis, Kronbergs Valdemārs, Krūmiņš Indriķis, Vītoliņš Valdemārs, Podāns Artūrs . Celminskis Mamerts , Viesis Pēter is , Sturiņš Pēter is , Ābele Ludvigs, Kancans Rūdolfs, Kozlov-skis Pāvi ls .

46. Daugavpils latv. dzied, biedrības un ev.-lut. draudzes koris (1928). Diriģents Alfrēds Feils.

Soprāni : Daukste Anna, Drusts Marija, Dzenis Malvīne. Erdmans Ērika, Gūtbergs Emīlija, Graudiņš Zelma, Grēkers Irēne, Inka Elza, Krauksts I rmgarde. Keipāns Nadježda, Keipāns Zoja, Misiņš Minna,. Markitāns Pauline, Smeters Marta , Valuks Anna, Rubenis Marija* Kalnietis Alīda, Grundmanis Helēna, Baltacis Anna, Vīksne Emma.

Alti: Richters Mirdza. Strēlnieks Lilija, Til ts Erna, S t raume Berta* Krūmiņš Zelma, Markitāns Albertīne, Briske Irma, Liepiņš Alīde, Debesnieks Emma, Vītolnieks Marta , Daņiševskis Marija, Nautrāns Aleksandra. Ezis Helēna, Kalniņš Emma.

Tenor i : Sināts Aleksandrs, Pe t r ī t i s Verners , Grīnbergs Jānis, Au-ziņš Tālivaldis; Bite Voldemārs, Šķuburs Kārlis, Arājs Fricis, Au-ziņš Jānis , Tone Fricis, Graudiņš Žanis, Kiecs Ervins, Kalniņš Au­gusts. Basi : KeiPāns Eižens, Vīksne Alfrēds, Cīrulis Bernhards , Āboliņš Augusts, Pudāns Pēter is , Kaņeps Ernests, Ubelītis Kārlis, Liepiņš Jānis, Grundulis Boriss, Bērziņš Pēter is , Kalnietis Žanis, Špaks Jā­nis, Rozentāls Alberts, Rožkalns Žanis.

47. Valsts Daugavpils Skolotāju Institūta koris (1926). Diriģents Jānis Stabulnieks.

Soprāni : Trapāne Ērika, Stkrinda Helēna, Beinaroviče Albīna, Vēr­diņa Antonija, Purvinsķa Vilhelmīna, Daustere Milda. Dzendoleta Ženija, Špitāle Viktorija, Kokiņa Albīna, Kļaviņa Eiženija, Zariņa Il­ma, Lietapure Valija. Peisiniece Jūlija, Goldberģe Anna, Knipste Viktorija, Onskule Al^one, Krievāne Irma, Pantalone Zenta, Kupče Antonija, Adamovice Olga, Akmene Milda. Pūdže Veronika, Matu-ševska Apolonija, Cukuriņa Minna, P a ķ e r e Anna, Zeile Ieva, Vasi-levska Elizabete, Launaga Ērika. Kikuste Marija, Baika Jūlija, Ru-ģele Ženija. Alti: Kalkovska Marija, Liepiņa Lūcija, Krapāne Anna, Rubīne Franciska, Šveiferte Milda, Tora Marta, Žagata Helga, Kurtiše Helēna, Vērdiņa Helēna, Grosberģe Alīse, Zaļkalne Nīna, Priede Olga, Vērdiņa Ceslava, Pe t rova Aleksandra, Lace Zelma, Lepiksone Eleonora, Bumbērs Antonija, Muzikante Johanna, Veise Erna, Keire Aglaida, Gailīte Benita, Skendere Zelma, Purvinsķa Marija Aizpu-riete Helēna, Peisiniece Rozālija, Volonts Helēna, Suveizda Anna* Orste Zelma Jefimova Valentīne, Zaļkalne Luba, Althauzena Pēr le .

112

Tenor i : Grābeklis Jānis, Placinskis Juris, Jansons. Jānis, Rupšnieks Albīns, Tunte Jānis, Markevičs Antons, Grebežs Jānis, Bašķis Jēkabs, Vēvers Jānis, Ošāns Konrāds, Līdecis Jānis, Dūselis Emīls, Dundurs Kārlis, Māliņš Voldemārs, Kiksts Roberts , Ozoliņš Francis, Šteinhards Nikolajs, Grīnbergs Jānis, Pudovskis Vitolds, Spoģis Ādams, Ratnieks Pēter is , P iķēns Pēter is , Kucins Jānis, Gertmanis Antons. Visokinskis Staņislavs, Vaivods Broņislavs, Špoģis Pēter is , Podnieks Antons.

Basi: Barkovska Romnalds, Isajevs Nikifors, Plikšs Voldemārs, P a -stors Pēter is , Dakša Pēter is , Kronbergs Edgars , Svenčs Vladislavs, Bļaus Kārlis, Liepiņš Kārlis, Trapšs Alberts, Zasčerinskis Pāvils , Ubelītis Pē ter i s . Pronevskis Pēter is , Saulīts Jānis , Hansons Pēter is , Jukšinskis, Rēķis Vilis, Vanogelis Vladislavs, Grāvens Jānis, P a a s Herberts , Kundrāts Arvīds, Bražinskis Anatolijs, Marcinkevičs Me-česlavs. Michailovs Safrons, Ubelis Pēter is , Karpovičs Arvīds.

48. Dignājas «Daugavas» koris (1921). Diriģents Vilis Grīgals.

Soprāni: Miezītis Matilda, Balodis Vilma, Mačulans Erna Tvintiķis Milda. v

Alti: Kusiņš Mirdza, Stradiņš Anna, Dāboliņš Anna, Gurķis Berta, Gurķis Elza, Apīnis Ber ta . Kolkovskis Hilda. Tenori : Rišķa Jānis , Kusiņš Miervaldis, Kalvans Alberts, P ipurs Alberts, Priekuls Rober ts . Basi : Grigals Vilis, Miežans Valdis, Eglons Pēter is , Dāboliņš P ē ­teris, Kolkovskis Roberts , Kolkovskis Artūrs , Rubiķis Voldis.

49. Krāslavas valsts ģimnāzijas koris (1925). Diriģents Augusts Galans.

Soprāni: Ermanis Mirdza, Spruksts Anna, Upiņš Alīna. Tuķis So­fija, Sokolova Helēna, Ukovskis Helēna, Šumskis Anna, Saksons Anastasija, Saksons Anna. Krieviņš Anna, Meikša Elizabete, Ko-hanova Riva, Kozminskis Tatjana, Birkhane Tatjana, Zundans Ro­zālija, • . ' Alti: Briedis Ērika, Kolosovs Marisa, Likšans Marija, Ipiņš Stefā­nija, Vagals Anna, Eglīte Michalina, Ungurs Eiženija, Stillers Haja. Tenori: Bicans Antons, Bažinskis Vladimirs, Bicans Richards, Dud-ko Leons, Kurtichs Staņislavs, Grivans Pēter is , Malinovskis Do­nats, Netuneckis Stepans. Namnieks Donats, Zunda Nikolajs, Stek-lovs Pēter is , Pokulis Vintens. Basi : Griza Konstantins, Jankovskis Staņislavs, Hiršanovs Vasilijs, Lippers Antons, Podnieks Boleslavs, Rimšans Edvards . Ungurs T e ­odors, Ūdris Fēlikss, Urbāns Antons, Varslavs Boleslavs, Vanags Vintens, Romulis Zigismunds Boriss Broņislavs, Vadongala Au­gusts.

113

D z ē r b e n e .

50. Drustu draudzes koris (1884). Diriģents Augusts Ķī-bers, Jānis Kībers.

Soprāni : Per lbachs Berta, Per lbachs Anna, Gubate, Kristīne, Iva-nova Elza, Cīrulis Marta, Halko liela, Boche Lilija, Sīka Anna. P ruse Angelika, Stadze Olga, Veiklis Lilija, Gailis Marta, Leitens Marija, Bernats Zelma, Bruģis Olga, Tre ide Margarita, Zariņš Milda, Kersels Elza, Leimanis Ida, Augusts Ida, Bērziņš Ērika, Pu-liera Marta, Grigove Mar ta . Vimba Elza. Alti: Riba Milda, Ozoliņš Marija, Mežīte Elfrida, Kārkliņš Hermīne, Brants Milda, Zariņš Kristīne, Stabiņš Anna. Leimanis Anna, Lei­tens Hilda. Tenor i : Vitrungs Aleksandrs, Veiklis Teodors , Hofmanis Paulis , Gai­lis Pēter is , Puķī te Fridrichs, Staubens Kārlis, Brundejs Jānis, Ozols Roberts , Bērziņš Jānis. i Basi : Poduks Alberts, Riba Jēkabs , Per lbachs Jānis, Mellups Edu­ards, Sikāts Rober ts Cīrulis Jānis , Zaķis Roberts , Krevics Kārlis.

51. Dzērbenes lauksaimn. biedrības koris. Diriģents Ar­vīds Gaujers-Gaujiņš.

Soprāni : Kimenalis Erina, Skribis Marta, Kisters Emīlija, Balodis Anna, Gulbis Marta , Ruks Alvīna, Aniparts Alvīna, Rudzīt is Marta, Vītols Anna, Zvīgurs Berta, Dziedātājs Berta, Kanašniece Elza, Climpiņš Milda. Pētersons Erna, Lapsa Marta , Pipkalējs Anna>, Grī­slis Austra. Alti: Ozols Marta, Graudiņš Emma, Lesiņš Elza, Streipa Marta, Plicis Austra, Ozols Milda, Ozols A., Barkans Elza. Tenor i : Graudiņš Alberts. Ozols Juris, Āboltiņš Jānis , Druģis Kār­lis, Damroze Eduards, Vēveris Jānis, Vītols Jānis, Mednis Volde­mārs . Bas i : Brauers Roberts , Ciguzis Jānis, Llpītis Jānis, Liepiņš Jānis, Ābele Jānis, Kalniņš Valdemārs, Kalniņš Jānis, Niklašs Jānis. Mirķis Jānis, Stapans Jānis.

52. Dzērbenes draudzes koris. Diriģents Jānis Pikurs. Soprāni : Aleksis Alma, Aniparts Alvīne, Briedis Elza, Dziedātājs Marta, Dziedātājs Berta, Grīslis Austra, Gulbis Anna. Kesters Emīlija, Kimerāls Eriņa, Kamešnieks Elza, Lapsa Marta , Pētersons Erna, Pīkalē js Anna, Riekstiņš Alvīna, Ruks Alvīne, Skribis Marta . Vītols Anna. Alti: Briedis Marta , Barkans Elvīra, Plicis Austra, Strazds Marta. Tenor i : Āboliņš Jānis, Bormanis, Vītols Jānis. Basi : Cigusis Jānis, Brauers Roberts , Kalniņš Kārlis Kalniņš Val­demārs , Stapans Jānis, Upītis Jānis.

53. Jaunpiebalgas dziedāšanas biedrības koris (1884). Di­riģents Antons Šube.

Soprāni : Paberz is Alvīna, Damroze Alīse, Damroze Marija, Krū­miņš Vēra . Kārkliņš Hilda, Vimba Anna, Dolmane Alīda, Siģere Marija.

114

Alti: Spolltis Milda, Paberz is Marija, Vilciņš Emma, Spolīte Ber ta , Damroze Liene.

Tenori : Zīlīte Pēter is , Lācis Emīlis, Damroze Oskars, Lūsis Ernests , Arnis Emīlis, Zvirgzdiņš Pēter is , Bušovs P ē t e r i s , ' Paberz is Jānis.

Basi:, Bedeicis Hermanis , Kalniņš Kārlis, Ērglis Pēter is , Miesnieks Jānis, Vimba Pēter is , Bērziņš Pēter is , Siģers Jānis.

55. Skujenes Izglītības biedrības koris (1930). Diriģents Jānis Sakša.

Soprāni: Ābele Lilija, Pūr iņš Austra, Loks Anna, Loks Alīda, Pa -eglītis Emīlija, Klaviņš Helēna, Gaigals Vēra, Sakša Lidija, Sakša Milda, Mednis Erna, Akmens Zelma, Klaviņš Alvīna, Kazēks Mari­anna, Cinats Austra.

Alti: Kārkliņš Austra, Cinats Emīlija, Kimerāls Alvīna, S t razds Elza. Škerbergs Elza. Tenori : Klaviņš Jānis, Rieksts Jānis, Škerbergs Jānis, Bērziņš Jānis, Sīpols Jānis, Kusmans Voldis. Basi : Cinats Augusts, Kimerāls Kārlis, Aizpurietis Arturs, Kārkliņš Nikolajs, Kārkliņš Eižens.

56. Sērmūkšu izglītības biedrības koris (1928). Diriģents Arturs Barons.

Soprāni: Kramps Marija, Žīdiņš Zelma. S īka Marta, Piksis Emma, Piksis Alma, Neimanis Elma, Lazdiņš Alma, Cimbens Zelma, Amo­liņš Olga, Kārkliņš Olga, Ozols Berta .

Alti: Kramps Vēra, Lazdiņš Marija, Kimerāls Ella, Deisons Elfrīda, Ķeppīts Alma, Apīns Marija, Heidoks Elza, Freivalds Klāra Cim­bens Milda. Tenori : Kimerāls Kārlis, S p r a n d s Valdis, Riekstiņš Eduards, Lu­stīgs Jānis . Heidoks Jānis, Malītis Artūrs, Freivalds Alberts. Basi : Cimbens Ādolfs, Keppīts Pēter is , Deisons Kārlis, Barons Pē­teris, Barons Rūdolfs, Āpsīts Jānis , Barons Artūrs , Ozols Rūdolfs.

57. Vecpiebalgas labdarības biedrības dziedāšanas koris (1869, I, II, III, IV, V, VI). Diriģents Jānis Kornets.

Soprāni: Rasina Anna, Līdacis Marta, Ivans Zelma, Līnis Marta , Grasis Karlīne, Zirnis Marija, Skrābans Adina, Liepa Lūcija, Vieg­lais Vilma, Pras ta i s Elina, Baltputnis Milda, Broka Valija, Balodis Elza, Kamars Milda, Kažoks Otilija, Nebārs Antonija.

Alti: Šīrons Olga, Vieglais Erna, Lazdiņš Zelma, Hiršs Zelma, La-piņš Elīze. Pūga Anna, Akmens Marija, Veisters Lūcija, Melderis Marianna, Hiršs Helēna. Tenori : Kamars Jānis, Freimanis Artūrs . Broka Jānis, Kamerāds Jānis. Basi : Pe te r sons Roberts , Akmens Jānis, Kažoks Rūdolfs, Jēr iņš Jānis, Zeperis Arvīds , Tobijs Jānis, Azacis Jānis, Sīviņš Pēter is .

115

G u l b e n e .

58. Adulienas dziedāšanas biedrības koris (1887, III, IV, V). Diriģents Milda Freimans.

Soprāni: Krons Hilda, Vītols Emma, Beķers Emma, Ezernieks Alma, Freimanis Milda. Alti: Rudzīt is Milda. Vīksna Marta , Freimanis Jūlija, Liedē Emma. Āboliņš Natālija, Kukainis Alma. Tenori : Vīksna Pēter is , Gusars Jānis, Abeltiņš Roberts . Basi : Zauners EmīHs, Bērziņš Augusts, Laže Kārlis, Dubults Rū­dolfs, Liedē Roberts .

59. Beļavas pilsskolas dziedātāju koris (1890, V). Diri­ģents Ernsts Mārtinsons.

Soprāni: Pokuls Vilma, Kalniņš Anna, Kalniņš Austra, Ziemelis Li­lija, Zalups Lība, Eglītis Olga, Miks Marta , Elstiņš Anna, Irbe Olga, Erics Antonija, Jugans Ārija. Alti: Elstiņš Marija, Sniedzīte Berta, Lessiņš Antonija, Sniedzīte Milda, Mārtinsons Ludmila, Sarkans Ludmila, Mārtinsons Nella, Irbe Milda. Tenori : Pukstenis Ernests, Krēsliņš Teodors, Sarkans Jānis, Kubu­liņš Pēter is , Elstiņš Jānis, Duks Boriss, Polaks Arnolds, Skopans Jānis, Jaunzems Ērika, Jaunzems Jānis, Irbe Jānis, Ķauķis Vilis, Kla-pars Artūrs . Basi : Līsmanis Ernes ts , Zvirgzdiņš Edgars , Zariņš Emīlis, Vasilis Ernests , Līcītis Ādolfs, Eizans Vilis, Mārtinsons Jānis, Mārtinsons Ernests.

60. Blomes dziedāšanas biedrības «Klints» koris (1930). Diriģents Žanis Pakalns.

Soprāni : Ķiploks Austra, Pakalns Ada, Mednis Emma, Līkanss Mar­ta, Ostrovs Milda, Elgažnieks Anna, Dunkulis Milda, Ruiga Milda, Rudīte Elvīra, Krevičs Emma, Skalbe. Alti: Jaunzemis Her ta , Biezais Emīlija, Poiš Milda, Vēciņš Marija, Tepers Nelija. Tenori : Vītols Rūdolfs, Baltiņš Otto, Šķenders Alfrēds, Ilgažs Ed­gars, Bēdelis Jānis, Ilgažs Roberts , Baķis Jānis, Skonders Harijs, Preiss Kārlis. Basi : Ruiga Arvīds, Miezītis Artūrs , Aplociņš Otto, Ķiploks Hugo, Cintiņš Alfrēds, Dzilna Jānis, Silamiķelis.

61. Dziedāšanas biedrība «Velēnas koris» (1880). Diri­ģents Jānis Bumbers.

Soprāni : Augulis Vilma, Bisenieks Elza, Bāle Zenta, Drulle Milda, Lūsis Erna, Laivinieks Anna, Sarkans Milda, Sebris Lūcija, Stupclis Herta, Zariņš Anna. Alti: Bauska Emma, Pre imats Nelija, Rams Milda, Saltups Berta, Skrodelis Monika, Strupausis Anna, Sebris Ausma', Sebris Smuidra.

116

i Tenori: Bite Jānis, Bumburs Arveds, Graudiņš Jānis, Grasis Fr ic is , Sarkans Valdemārs, Asars Jān is , Sebris Kārlis. Basi: Apse_ Jānis, Bodnieks Roberts , Jeri tcs Edgars, Pērkons Ādolfs, Preiss Arturs , Spelītis Jānis , Drulle Ādolfs.

62. Jaungulbenes dziedāšanas biedrības koris (1872, I, II, III,IV, V). Diriģents Alfrēds Vārdauinis.

Soprāni: Niedra Austra, Deguns Austra, Karuls Hermīne, Ozoliņš Anna, Rozenbergs Nanija, Kanaviņš Elza, Duks Milda, īzaks Elma, Dzenis Milija, Kalniņš Zelma, Galējs Austra, Poišs Zenta, Vichmanis Irēna. Alti: Apīnis Tatjana, Lapss Zenta, Ūdris Vilma, Gusars Anna, Ce-purītis Ida, Lakstīgala Zelma, Makstenieks Emma, Kokars Alma, Miķīte Elza, Po i š s . Vitta, Dēķens Lauma. Tenori: Toms Antons, Akmens Jūlijs, Dārgais Ēvalds, Melngailis Arnolds, Karulis Arnolds, Stalšans Arnolds, Duks Antons, Ozoliņš Ēvalds, Gailītis Oskars, Rozenbergs Made. Basi : Ozoliņš Kārlis, Ozoliņš Indriķis, Balcers Jānis , Kanders A., Melngailis Rūdolfs, Poišs Boriss, Vārdaunis Alfrēds.

63. Jaungulbenes Siltā koris (1924). Diriģents Nikolajs Vāvers, Pēteris Mednis.

Soprāni: Seglis Laima, Ost rova Vēra, Krūmkalns Berta, Platais Zel­ma Grāvīt is Anna, Puisēns Paulīne, Drieže Anna, Lūsis Mirdza, Vārsbergs Hortenzija, Liepkalns Vēra, Poišs Olga, Ābeltiņš Anna, Putniņš Emma, Laucs Ella, Sāpe Zelma, Dundurs Austra. Alti: Vīlande Austra, ī sa ts Marija, Poišs Herta , Klaviņš Nannija, Rudušs Aldona, Pinnis Lūcija, Melberga Anna, Ceriņa Anna, Poišs-Glikerija, Platais Austra. Tenori : Klaviņš Jānis, Neilands Ādolfs, Sāpe Alberts, Platais A r ­vīds, Eņģis Augusts, Lapsis Roberts , Šūpols Ernests, Zakar ī t i s Ādolfs, Pinnis Jānis, Miezītis Alfons, Eglītis Ēriks, Biezais Paul i s , Sirmais Jānis. Basi: Radziņš Jānis, Radziņš Jūlius, Radziņš Antons, Magr ias

• Jānis, Jātnieks Jānis, Zakarīt is Jānis, Zvirbulis Jānis, Alberts Ro­lands, Zakarīt is Hugo, Radziņš Ēriks.

64. Valsts Gulbenes Komerc-Aroda skolas koris. Diri­ģents Alberts Mucenieks.

Soprāni: Leitlands Olga, Baltais Olga, Līnis Austra, Dzirkalis Emma, Astriņš Vilma, Blūms Austra, Garais Berta, Balodis Zelma, Sinkcvičs Lūcija, Francis Milda, Graudiņš Milija, Šķenders Ella, Bondiņš V a ­lija, Voss Anna, Bebris Milda, Gradovskis Elza, Rags Linde, Sile-nieks Emma, Plīsis Elza, Tilgass Elvīra, Incekalns Valija, Aulis Skaidrīte, Krēsliņš Tatjana, Blūms Lilija, Silenicks Marta, Krievans Mirdza, Dāboliņš Berta, Martinsōns Hanzīna Lazdiņš Melita, Asa r s Klāra, Kupče Vilma, Driķis Rūta, Pilmanis Maiga, Rags Zelma, Jan­sons Mirdza, Iesaliņš Elvīra, Vaivariņš Anna, Žīgurs Vilma, Šveics Valija, Lācis Berta, Aizpurietis Elza, Tiltiņš Zelma, Svārpstonis Zel­ma.

117

Alti: Lietuvietis Alīse, Ruņģis Tamāra , Sniedzītis Olga, Pupons Alla, Ķiploks Smuidra, Jūdskalns Erna, Martinovs Antonija, Pāvulī t is Anna, Mandaugs Ida, Leduskras ts Vilma, Ganiņš Maiga, Zemnieks Valija, Līcitis Ksenija, Pakaniet is Ņina, Pečs Alma, Banka Anna, Mazkalniņš Rūta, Grava Vilma, Puntaks Vēra, Caune Grieta, Lācis Alīse, Čūda Venta, Kubuliņa Zelma, Kanāviņš Agafija, Detlavs Anna, Vanags Elza, Mārtinsons Neonella, Toms Aldona, Brūniņš Grieta, Laucis Anna, Trečaks Klaudija, Lūsis Ņīna, Zieds Lūcija, Sproģis Kitija, Zeltiņš Marta , Kalniņš Rūta. Tenori : .launzemis Arvīds, Lūsis Artūrs , Palameiks Osvalds Ejups Ēvalds, Lazdiņš Edgars, Laucis Arvīds, Harijs Elmārs, Cepurnieks Laimonds, Ozoliņš Ādolfs, Mauliņš Jānis, Sīmanis Arnolds, Gavars Alfrīds, Radziņš Jānis, Caune Jānis, Bīdelis Ādolfs, Skraucs Ar­nolds, Cauka Valdemārs, Barbans Jānis, Jenēlis Kārlis, Jaunzemis Kondrāts . Basi : Ozols Rolands, Ūdris Arvīds, Lazdiņš Alfrēds, Sīga Verners , Bauga Teodors, Poļaks Ādolfs, Lesiņš Jānis, Rumpis Oskars , Kro­nis Ēriks, Vālinš Ēvalds, Upatnieks Roberts , Kavalis Antons, Na-gobads Ēriks, Ambats Arnolds, Bīriņš Valdemārs, Brūniņš Alek-sandris, Ausējs Antons, Baltiņš Artūrs, Salaks Herber ts , Ozoliņš Jā­nis, Miķelsons Arvīds, _Milbergs Arvīds, Vīksniņš Jānis , Līnis Au­gusts, Pūriņš Arnolds, Udris Bruno.

65. Gulbenes dzied, biedrības «Dziesmu vara» koris (1927, VI). Diriģents A. Mucenieks.

Soprāni: Bernats Milda, Līkans Elza, Priedkalns Berta, Lazdiņš Erna, Bagātais Marija, Šmits Eiženija, Tošiņa Elza, Kauliņš Lība, Meisītis Lība, Mucenieks Lilija,. Dziedātājs Vēra, Straut iņa Olga, Atraudzis Olga, Rikveilis Zenta, Lutes Elvīra, Ozols Elza, Laicans. Alti: Balodis Olga, Lūsis Anna, Zariņš Paulīne, Ozoliņš Marta , Ozo­liņš Emma, Ozoliņš Elza, Kinna Anna, Ozoliņš Milda, Šabraks , Liedskalns Minna, Mārtinsons Milija. Tenor i : Jansons Jānis, Caunītis Artūrs, Straut iņš Ernests , Kauliņš Kārlis, Makstenieks Ludvigs, Lange Jānis, Sar iks Otto Ozoliņš Rū­dolfs, i Basi : Gruzdiņš Valdemārs, Garais Sandis, Vēvers Jānis, Opsis Lud­vigs, Krūmiņš Oto, Krēsliņš Osvalds, Ozoliņš Aleksanders, Kaktiņš, Driķis Pēter is , Grigulis Vilis, Ruks Bruno, Šmits.

66. Lejasciema dzied, biedr. «Dziesmu gars» koris. Diri­ģents A. Mucenieks.

Soprāni : Tra lmaks Skaidrī te , Baltiņ Alvīne, Koruls Lūcija, Mak­stenieks Ida, Upmale Hermīne, Burka . Vera, Cams Anna, Galējs Anna, Esits Elma, Bisenieks Anna, Ozols Johanna, Berkolds Hilda, Burans Fanija. Alti: Līders Emma, Avotiņš Elvīra, Sisens Zelma, Batiņš Anna, Dziedātājs Alma, Gailis Emma. Tenor i : Tipans Ansis, Burka Kārlis, Ģermānis A., Avotiņš Aleksandris, Galējs Roberts , Leitis Julius, Gailīts Alfrēds, Dziedā­tājs Andrejs. Bas i : Ozols Kārlis, Gusars Viktors, Burka Arvīds, Balt iņš Augusts, Ozoliņš Vilis, Ploks Jānis, Sproģis Jānis, Ruks Rūdolfs, Baltiņš Au­gusts, Namatēvs Pēter is .

118

67. Stamerienes bibliotēkas biedrības koris (1906, VI). Diriģents Kārlis Lapiņš, Pēteris Lapiņš.

Soprāni : Gāršnieks Vilma, Magonis Vēra, Cepurītis Nadija, Vista Olga, Drillis Anna, Cepurītis Zinaida, Cepurītis Ludmila. Alti: Palameiks Elza, Cepurītis Olga, Gāršnieks Vanda, Sirmais Zenta, Avens Marta, Leduskras ts Vilma. Tenori : Vanags Jānis, Palameiks Arvīds, Zāmurs Jānis, Avens Al­berts . Basi: Lapiņš Pēter is , Pumpurs Valdis, Gavars Jānis, Ceplis Jānis. Purens Elmārs.

J ē k a b p i l s .

68. Ābeļu jaunatnes kultūras biedrības koris (1924). Diri­ģents Jānis Kalniņš.

Soprāni: Masulāns Alma, Kalniņš Viktorija, Romāns Lonija, Gal-viņš Olga, Galviņš Zenta, Galviņš Ženija, Beite Anna, Paegle Emīlija, Pers te ins Berta, Miežbrāls Tilda, Bandinieks Vilma, Vuš-kāns Zelma, Kārkliņš Marta, Asariņš Valija, Krūmiņš Alma, Kaktiņš Lilija, Zvaigzne Lidija. Alti: Kvilāns Ieva, Asariņš Elza, Skujiņš Marta, St iebriņš Marta . Tomiņš Milda, Miežbrāls Minna, Dārznieks Alvina, Laukirbe Elza, Krievārs Mirdza. Tenori : Skujiņš Valdemārs, Stiebriņš Valdemārs, Bebris Rūdolfs, Tomiņš Jānis, Skudre Oskars, Liģers Artūrs . Vuškāns Rūdolfs, Masulāns Osvalds, Kopmanis Jānis. Basi : Tomiņš Alberts, Skujiņš Jānis, Gulbītis Voldemārs, Asariņš Jānis, Bandinieks Pēter is , Bandinieks Alfrēds, Kalniņš Alfrēds, Skrūve Valdemārs, Jaunzems Oto.

69. Biržu izglītības biedrības «Darbs» koris» (1909, VI). Diriģents Bertmejs Kiops.

Soprāni : Namnieks Elza, Caunītis Olga, Viesis Ber ta , Domans Milda, Drozdovskis Emma, Arājs Irma. Alti: Girgens Līze, Kiops Marija, Vilnītis Berta , Zadināns Berta, Ozoliņš Veronika. A Tenori : Vlgestans Jānis, Bičulis Jānis, īstenais Valdemārs, Abat-nieks Valdemārs, Klaviņš Valdemārs, Meiers Mārtiņš, Namnieks Ēvalds, Jost iņš Kārlis, Okmanis, Birkavs Pēter is . Basi: Kiops, Krišjānis, Lēnspēlnieks Alberts, . Elksnī tis Alberts, Kiops Herber ts , Vilnītis Jānis, Mednis Jānis.

70. Jēkabpils izglītības biedrības koris (1921, VI). Diri­ģents Pēteris Vidulejs.

Soprāni: S t rauts Zilvija, Šiliņš Marta, Platais Tonija, Ozoliņš Emīlija, Šteinbergs Alma, Virsnieks Paulina, Vīksne Marta, Ariņš Leonora, Ozols Margarēta , Ērglis Berta, Klūdziņš Lonija, Kancāns Alma, Seržants Lidija.

119

Alti: Milskaudze Alvīna, Rudzītis Alma, Hermanovska Otiliia, Za­riņš Kristīne, Lesnieks Olga, Valdmans Austra, Perevožčikova Si-naida, Vanags Milda, Ozols Berta, Brunovskis Lina. Tenori : S t rau ts Vilis, _Grabovskis Valdemārs, Šiliņš Pēter is , Porie-tis Jānis, Sockis Andrejs, Bizainis Arvīds, Vaļuks Karolis, Šenhofs Kārlis, Līdaks Jānis, Osis Arvīds, Visockis Viktors, Beniņš Helmuts, Blakšenieks Valdemārs. Basi : Celmiņš Edvards , Pāvuliņš Ernests , Knaģis Alberts, Zālītis Rūdolfs, Rudzāns Pēter is , Matisons, Zvanītājs, Grāpis Kārlis, Grd-cans Jānis , Saliņš Kārlis, Elksnis Jānis , Līdumiņš Valdemārs.

71. Krustpils un apkārtnes kultūras biedr. koris. Diri­ģente B. Reinfelde, K. Paucītis.

Soprān i : Ezers Irma, Matvējeva Valija, Eglons Marta, Ozoliņš Zelma, Bērziņš Vilma, Bērziņš Made, Derkevics Elvīra, Kalniņš Zara, Virss Anna, Dābols Aleksandra, Eglons Marta , Ozoliņš Milda, Cīrulis Marija, Zīlāns Valija, Zālīte Nellija, Zālīte Lūcija, Klamars Marija, Klamars Vera. Alti: Jaksons Velta, Valūns Zelma, Virss Minna, Juškēvičs Tatja­na, Bērziņš Alma, Kļaviņa Alma, Karašinskis Alma, Dābols Emi­lija. Tenor i : Zigurs Alfrēds, Rūtiņš Pēter is , Klaviņš Indriķis, Ozoliņš Nikolajs, Dzenis Jānis, Reinfelds Jānis, Seržants Voldemārs, Kla­viņš Roberts , Līcis Voldemārs, Plūme Jēkabs , Litvens Konstantins, Melnis Bolislavs. , Basi : Jaunsētnieks Pēteris , Bērziņš Teodors , Rudzāns Pēteris , Ozoliņš Artūrs , Udris Valdemārs, Belickis Sergejs, Bajārs Alek­sandrs , Muižnieks Kārlis, Arne Paulis, Reinfelds Jānis, Vītoliņš Alberts.

72. Līvānu latv. biedr. «Stars» koris (1920). Diriģents Jānis Stūrītis.

Soprān i : Iesalnieks Anna, Zvanītājs Jūlija, Celms' Alvīne, Smeltis Elvīra, Kalvāns Marta, Karsnieks Elza, Nautrāns Solomea, Klin-džens Pauline, Cechanovsks Emilija, Zvaigzne Anna, Rušcevsks Marija. Alti: Darbiņš Vilma, Zelkāns Zofija, Lei t rants Marta, Klaviņš Ma-tilda, Zeps Rozālija, Paskansks L., Kozlovsks Z., Lācis Ērika. Tenor i : Iesalnieks Staņislavs, Zeltiņš Ludvigs, Mentiņš Vilis, Ju-merts Ādolfs, Zvaigzne Pēter is , Stūrī t is Jānis . Basi : Celms Alfrēds, Oedušs Pēter is , Zalaks Valdemārs, Spār-niņš Aleksandrs, Kāpostiņš Pēter is , Klimans Jānis, Dabars Jānis.

73. Mežmuižas lauks. veic. biedr. «Vaga» koris (1923). Diriģents Andrejs Bikaunieks.

Soprāni : Elksnis Elza, Hardels Helēna, Aparnieks Vanda, Pāķis Zigrida, Kārkliņš Milda, Neicinieks Milda, Klaviņš Elza, Stipris Minna, Grinbergs Ženija, Grinbergs Erna, Ozoliņš Elza, Melķins Nelda.

120

Alti: Kampans Lilija, Grinbergs Milda, Lovans Tekla, Vēvers Zinaida, Aparnieks Milda, Krastiņš Zelma, Straumnieks Milda. Tenori : Elksnis Pauls , Āriņš Nikolajs, Neicinieks Alberts, Auziņš Alfrēds, Priekuls Roberts . Basi : Rāviņš Pēter is , Auziņš Roberts , Celmiņš Valdemārs, Sal­tums Pēter i s .

74. Latvijas kult. veic. biedrības Salas-Sēlpils nod. koris (1928). Diriģents Juris Draudavietis.

Soprāni: Eglons Emma, Gērķis Milda, Ormanis Emma, Grīnberģis Elza, Ozoliņš Lilija. Alti: Grinberģis Katerina, Grinberģis Brunilda, Draudavietis Elvī­ra, Vikmanis Erna, Kalniņš Alma, Kalniņš Anna. Tenori: Kalniņš Ernests , Bremze Alfrēds, Grinšteins Jānis, Laksti-gals Kārlis, Smēķis Jūlijs, Gutmans Artūrs . Basi: Zvejnieks Artūrs , Gruzniņš Jānis, Gruzniņš Roberts , Drau­davietis Juris, Majors Jānis, Majors Kārlis, Kalniņš Jānis, Vikmans Jānis. 1

75. Sēlpils dziedās, biedrības «Lira» koris (1930). Diri­ģents Kārlis Grasbergs.

Soprāni : Kiperis, Alvīne, Zolbergs Helēne, Skudre Ārija, Dārz­nieks Valija, Dekmeris Alīse, Skudre Alīse, Apsalons Emīlija, Grasbergs Berta , Bajārs Milda, Pilskalns Austra, Reinbergs Zelma, Zolbergs Alma, Lielmanis Valentine, Grasbergs Ella, Zilvesters Elvīra, Mangulis Alma. Alti: Ju rušs Elvīra, Jurušs Marta, Kalējs Amālija, Stepe Austra, Vembre Marta , Veinbergs Marija, Auziņš Berta, Brēķis Malvīne, Tarakanovs Vilma. Tenori : Pe tersons Jēkabs, Zvirbulis Jānis, Grasbergs Bernhards, Brēķis Jānis , Veinbergs Jēkabs, Rācenājs Pēter is , Jurušs Ernests , Purens Artūrs , Pusvāciet is Jānis, Liepiņš Artūrs, Tarakanovs Jānis, Gērķis Eduards, Robežnieks Kārlis, Balodis Artūrs , Pa ikovs Au­gusts, Grasbergs Kārlis, Upe Andrejs. Basi: Apsalons Valdemārs, Petersons Artūrs, Bite Pēter is , Pa ikovs Pēter is , Klaviņš Pēter is , Vilks Teodors , Reinholds Kārlis, Karsons Arnolds, Grāvis Eduards, Niedre Jānis, Vītoliņš Alfrēds, Upmalis, Veinbergs Arnolds. Strupāns Oskars.

76. Seces jaunatnes koris. Soprāni: Pumpans Erna, Jēgeris Ērika, Ezerasis A., Bērziņš E., Medovsis K., Šķiliņš A., Jēkabsonis Elza, Jēkabsonis M , Jekabsonis Marija, Vītols A., Vītols M., Galviņš Zelma, Plocēn Z., Blumbergs Z., Rēķis Zinaida, Cekuls A., Pauriņš Elizabete, Odziņš Elza. Alti: Plaviņš Marta, Spalviņš A., Barisonis Lidija, Zālmanis E., Lapsa A. Tenori : Bumbiers Artūrs , Lencbergs Mārtiņš, Dolnieks J., Rū­siņš Alberts, Bīskaps K., Auglis A., Argulis A., Kalniņš Pēter is . Basi: Spalviņš A., Vītols O., Pumpans A., Paur iņš Osvalds, Pum­purs Arnolds, Auglis K., Laiviņš, Kaufmanis K., Kaufmanis J., Balt-rums F., Dūdiņš Jānis, Cekuls R., Lazdiņš J., Blumbergs Volde­mārs, Blumbergs Alberts, Rēķis Alfrēds.

121

77. Latv. jaunatn. sav. Sēlpils org. koris (1921, VI). Diri­ģents Pēteris Mierītis. .

Soprāni : Ozoliņa Alīda, Bite Zelma, Stāka Marta, Nikmane Zelma, Miezīte Alma, Miezīte Emīlija, Grāvī te Zelma, Grāvī tc , Emīlija, Elksne Livija, Kaufmane Alma, Vārpa Vilma, Vārpa Irma, Krēsliņa Mīle, Kārkliņa Marta, Vanags Milda, Zilberberga Marta . Alti: Grāvī te Mīle, Zolberga Mīle, Grantiņa Nellija, Dekmere Milda, Pusvāciete Minna, Legzda Herta, Miezīte Marta , Stāka Anna, Krēsliņa Milda. Tenori : Grozbergs Bernats , Smalcis Rūdolfs, Brūvers Edvards , Bite Heinrichs, Lodziņš Fricis, Jā tnieks Fricis, Tress Paulis , Kauf-mans Ēvalds. Bas i : Nikmans Pēter is , Nikmans, Mārtiņš, Brūvers Alberts, Aže Pēter is , Skudrīt is Ēvalds, Miezītis Artūrs, Skudre Kārlis, Dekmers Pēteris , Polans Kārlis, Aže Kārlis, Smalcis Alberts.

78. Latv. kult. veic. biedrības nod. «Staburags» koris (1920, VI). Diriģents Jānis Apsalons.

Soprāni: Lencbergs Alvīna, Bebris Ella, Lazdiņa Minna. Alti: Grundspeņķis Alvina, Vinčels Anna. Tenori : Lencbergs Jānis.

79. Vietalvas labdar. biedrības koris (1870, I, II, III, IV). Diriģents brīvm. Kārlis Gailītis.

Soprāni : Tupētāja Lidija, Tupētāja Elza, Pendera Emma, Žagata Anna, Rozī te Vera, Leivere Lidija, Auziņa Zelma, Skudre Emma, Grāvi te Zelma, Ozoliņa Vilma, PJavinskis Merija, Saul ī te Elza, Lapsa Marta . Alti: Zirnis Marianna, Zirnis Rūta, Sīlis Elizabete, Žaprauskis Zelma, Penģerota Anna, Lasis Paulīne, Eglīte Milda, Balodis Anna. Tenor i : Stradiņš Andrejs, Kupčs Kārlis, Pender s Jānis, Sīlis Valde­mārs, Grāvī t is Jānis, Grāvīt is Pēter is , Auziņš Jānis, Niedra Paulis , Lasis, Žaprauskis Mārtiņš. Basi : Auziņš Pēter is , Auziņš Jānis, Grasis Rūdolfs, Penders Pē te ­ris, Bumbers Pēter is , Maskavs Jānis, Žaprauskis Bernhards , Eglītis Gorijs, Vīksne Kārlis, Grāvīt is Kārlis,. Balodis Pēter is .

J e l g a v a .

80. Bēnes Kultūras biedrības koris (1929). Diriģents Mārtiņš Bergmanis.

Soprāni : Tomsons Lūcija, Veinbergs Dora, Bergmanis Erna, Drag-heims Ērika, Viedbergs Alīda, Januševskis Olga, Ramutis Zelma, Viedbergs Milda, Mežulis Zelma, Dvelis Elvira, Ozoliņa. Alti: Daugulis Ella, Rusa Paulina, Runa Marta , Eglīte Velta, Tam-berg» Kristīne, Lācis Alvine, Balodis Olga.

122

Tenori : Neilands Leopolds, Zariņš Augusts, Jukna Žanis, Kadiķis Žanis, Lācis Roberts , Feldmanis Arvīds . Basi : Stengels Roberts , Kupfers Eduards, Pūr iņš Oskars , Gedro-vics Jūlijs.

81. Bukaišu aizsargu nodaļas koris (bij. sadraudz. biedr.) 1921, VI). Diriģents Arnolds Helvigs.

Soprāni: Šurkus Zelma, Dauners Ženija, Kaufmanis Alma, Reters Lūcija, Melnsvārks Zelma, Krigers Olga, Krigers Alma, Zariņš Mil­da, Sēja Lilija. 1

Alti: Greiers Milda, Greiers Emīlija, Spaķis Johanna, Spaķis Her-mine, Krigers Marta, Zvaigzne Vēra, Zakovics Otīlija, Abermanis Olga, Meisters Elza, Kārkliņš Zelma. Tenori : Gredzens Fricis, Kārkliņš Valdis, Tentelis Jēkabs , Krigers Rūdolfs, Zakovics. Žanis, Possel ts Nikolajs. Basi : Grundulis Valdemārs, Kuļikovskis Žanis, Abermanis Eduards, Abermanis Valdemārs, Heisters Arvīds, Zariņš Rūdolfs, Šurkus Al­frēds, Vecvagars Arvīds.

82. Elejas izglītības biedrības koris (1925). Diriģents Jā­nis Biezais.

Soprāni : Blumfefds Lidija, Gaigals Lavīze, Kalniņš Olga, Krūmiņš Milda, Leja Melānija, Michelsons Zelma, Ozols Ella, Rubenis Zenta, Skujenieks Elza, Šteinchards Olga, Švītiņš Paulīne, Boze Olga. Alti: Biezais Olga, Brunenavs Marija, Celms Elza, Cimermanis Lizete.Freibergs Jūlija, Gošs Berta, Kārkliņš Milda, Liepiņš Vero­nika, Šteinchards Lidija, Kārkliņš Marta . Tenori : Ziemelis Kārlis, Klebers Jānis, Michelsons Rūdolfs, Stru-•pītis Edvards , Švītiņš Jānis , Vītols Krišs. Basi : Zariņš Valdemārs, Klauvētājs Valdemārs, Michelsons Fricis, Podnieks Andrejs, Strautiņš Alberts, Vītols Vilis.

83. Ezeres VI. kl. pamatskolas koris (1926). Diriģents Jānis Zariņš.

Soprāni: Salmiņš Vilma, Roga Marija, Stalmeistars Milda, Štein-bergs Milija, Mežiņš Antonija, Roze Alma, Griķis Malvīne, Raņķis Edīte. Alti: Grīviņš Vēra, Kankals Elma, Milzarajs Emīlija, Feldmanis Cecīlija, Blesse Emīlija, Kankāls Elza, Gutfrics Tosja, Jēgermanis Līga. Tenori : Bērziņš Roberts , Roze Arvīds,_ Jonušs Kārlis, Vitenbergs Arvīds, Fonovs Ernests, Korsaks Valdemārs. Basi: Kalniņš Richards, Belickis Ludvigs, Mēnesis Fricis, Kincis Valdemārs, Polencs Valdemārs, Ābols Leonards.

84. Ezeres Marijas skolas koris. Diriģents T. Ulmanis. Soprāni: Grantiņš Elza, Raņķis Elis, Kuncītis Elvīra, Vitenbergs Melānija, Griķis Alma.

123

Tenor i : Herbsts Roberts , Raņķis Eduards, Spuļģis Ādolfs, Ander-sons Rober ts . Basi : Raņķis Osvalds, Bergholcs Rūdolfs, Lideka Fricis, Grau­tiņš Arnolds.

85. Jelgavas latviešu biedrības koris (atjaun. 1930). Di­riģents Paulis Kunstmanis.

Soprāni : Bīskaps Edīte, Bīskaps Elga, Bičevskis Ludmila, Balgal-vis Anna, Barovska Otīlija, Veniņa Cecilija, Birete Natālija, Berg­manis Zelma, Berģis Elvīra, Bumbers Helēne, Adamaitis Vallija, J a -novskis Helēna, Fūrmanis Vēra, Gerts Hermīne, Kalniņš Emīlija, Lucis Lina, Kilkuts Alīda, Kulmane Berta, Polis Ella, Reinis Milda, Mēness Austra, Piekus Irma, Pods Elfrīda, Šmits Olga, Rukmanis, Helēne, Pē te r sons Milda, Zariņš Alma, Zariņš Zelma, Štāls Matilde, Dickale Elvīra. Alti: Baruncs Elza, Danbars Anna, Freimanis, Ina, Kasparsons Helene, Leijers Paula , Osmanis Marija, Rozenbergs Emma, Reinholds Alīse, Tions Lizete, Zombergs Milda, Ziemelis Erna, Šenfelds Olga, Čer-niševs Olga, Drēska Anna, Zariņa Lilija, Hermane Milda, Balodis Zenta. Tenor i : Ābelītis Žanis, Bālēns Pēter is , Bergmans Edgars , Melderis Pēter is , Osis Jānis, Polis Teofils, Šiliņš Artūrs , Salmiņš Ansis, Sple-cerisj Miķelis, Šmitmanis Bruno, Zviedris Jānis, Bergs Alfons. Bas i : Jurev ics Alberts, Kroms Alfons, Liepkalns Jānis, Lielkājs Jānis, Mitrevics Ernests , Trans Kārlis, Tillings Julius, Riekstiņš Ju­ris, Zilberts Valdemārs, 1 Žūniņš Kārlis, Grolls Augusts.

86. Mūzikas biedrības «Akords» koris (1930). Diriģents Alfons Ziemiņš.

Soprāni : Br īdaks Marta, Janv īksna Zelma, Pāvele Olga. Alti : Janēv.ičs Emīlija, Murevics Irma, Zulpa Berta, P imbers Erna , Strautmanis Alīse, Rītelis Marta . Tenori : Janēvičs Alfrēds, Stanģis Rūdolfs, Gulbis Edgars . Bas i : Retiķis Jānis, Rītelis Radvils, Ansons Rūdolfs, Ziemiņš Al­fons.

87. Mūzikas biedrības «Lira» koris (1864, II. III. IV, V). Soprāni : Bālams Auguste, Bīriņš Elfrīde, Cinis Natālija, Cinis Austra, Jansons Jochanna, Krūmiņš Elza, Gūtmanis Olga, Elterma-nis Lūcija, Legzdiņš Zelma, Mežjānis Paulīne, Veidemanis Emma, Neimanis Anna I., Neimanis Anna II., Lambergs Herta , Pē t e r sons Henriete, Reinbergs Anna, Zantelis Alīse, Strauss Olga, Vanaitis Brigite, Žuburs Olga, Žuburs Marta, Zusters Zelma, Zadeiks Zelma, Finks Olga, Pūr iņš Zelma, Putr iņš Zelma, Putr iņš Berta, Saulī te Mollija, Pē tersons Milda, Adamsons Alma, Švāne Ārija, Rozenbergs Alma, Grinbergs Mirdza, Lielgalvs Sofija. Alti: Bīriņš Ženija, Borovskis Milda, Barons Alma, Gulbis Zelma, Zvejnieks Katrīne, Kalderovskis Marta , Kone Lidija, Lediņš Ella, Š t rasburgs Alvīne, Šachs Vēra, Zommers Vilma, Alsiņš Anna, Lazdiņš Klaudija, Rute Alma, Barons Elza, Sanja Kate, Melbergs

124

"Vilma, Pūr iņš Velta, Romanova Milda, Zommers Alma, Melbārds Valija. Tenori:_ Bālams Teodors, Jansons Jānis, Krūzenvalds Inrdiķis, Kal­niņš Martiņš_, Lambergs Alfrēds, Melderis Aleksandrs, Sieks Al­frēds, Raubens Valdemārs, Pečunas Mārtiņš, Bolšteins Richards, Ozoliņš Jānis . Basi : Iklavs Kārlis, Neimanis Kārlis, Pelle Vilis, Borovskis Jāzeps, Veidemanis Roberts , Skadiņš Roberts , Cielavs Eduards, Logīmovs Paulis, Artums Andrejs, Pētersons Alfrēds, Uškauris Jānis, Hāzen-jegers Hugo, Pī lādzis Mārtiņš.

88. Jelgavas latviešu teātra koris (1925). Diriģents Alek­sandrs Vinters.

Soprān i : Švāne Ārija, Grinberga Mirdza, Barždels Erna, Grinbergs Erna , Rozenbergs Alma, Čakste Leontina. Alti: Mangaliņa Erna, Romānova Milda, Zommere Alma, Melberga Olga, Sauja Leontine, Pūr iņš Velta, Barune Elza. Tenor i : Bošteins Richards, Veide Jānis, Pečunas Aleksandrs, Jan­sons Nikolajs. Bas i : Uškaurs Pēter is , Hāzenjēgers Alfrēds, Pī lādzis Jānis, Iklavs Kārlis.

89. Latv. valsts darbinieku arodb. Jelgavas nod. koris (1921, VI). Diriģents Pauls Muraška.

Soprāni : Muraška Erna, Gauja Lūcija, Zirnis Hermīne, Grinberga Valida, Lapiņa Marta , Zalcmane Milda, Rukmane Emīlija, Taube Her ta , Liepiņa Elvira, Kalniņa Alma, Bilerte Anna, Muškeviča Lina, Hamers Alma, Ziediņa Elvīra-, Gaišs, Elvīra, Gešmane Irma, Ruše-viča Alma. Alti: Liepiņa Olga, Liepiņa Berta, Gulbis Milda, Pē te rsone Amālija, Freivalde Milda, Kempis Helēna, Mārtiņa Konstance, Ratfelde Erna, Kalniņa Emīlija, Jansone Milda, Kazaks Milda, Raiska Marija, Ul-šteine Liza. Tenor i : Muraška Pēter is , Šūts Nikolajs, Trapencieris Jānis, S t raz­diņš Jānis, Veinbergs Jānis, Dambis Jēkabs, Jeger ts Edmunds, Zi-nius Bernhardts , Zvejnieks Eduards Civželis Vladislavs. Basi: Kroms Alfons, Hamers Alfrēds, Zilberts Valdemārs, Štubis Eduards , Ulands Jānis , Nesterovs Georgijs, Verbickijs Feodors .

90. Latv. Zemn. savien. Jelgavas nod. koris. Soprāni : Bīmane E., Burkevica 0 . , Bērziņa A., Bērziņa II, Ruten-berga M., Feldmane M., Gaiķe, Zukovska Apol., Markevica A., Spa-kovska H., Romanova, Gincel L., Ziemelis L., Landsmane E., Šmidta B., Gāze, Šerčiks L., Miķelsone E., Rudulis A., Krontals A., Fomina, Vessman M., Jekabsons, Blome. Alti: Barnaks E., Bergmans M., Cauce B., Caucis J., Pr iede A., Ka­zaks M., Steinbergs M., Zusters J., Zusters E., Jurevica V., Gre -baums A., Bukevica L., Arājs, Sperliņš, Ziverts , Barnaks II. Tenor i : Jurevics E., Zvejnieks M., Šulcs K., Osītis K., Muraška P., Kiselis A., Milgravs R., Vassmanis M., Jansons V., Stefenhagens, Bitte, Gūtmans, Burkāns, Pačuns, Augusts, Osis.

125

Basi : Balodis E., Balodis V., Pētermanis K., Jurevics E., Grinbergs P., Mežkalns P., Gauja V., Krautmanis, Freimanis E., Michelsons ļ Gravers L., Upmanis, Stegmanis, Bērziņš, Jekabsons.

91. Valsts Jelgavas skolotāju institūta absolv. koris (1929). Diriģents Oskars Šiliņš.

Soprāni : Luce Līna, Veniņa Cecīlija, Auševica Alma, Kūlberga Eli­zabete, Pētersone Aina, Svelpe Otīlija, Veilande Alma, Pav lovska Adele, Krievane Maiga, Granovski Elza, Muceniece Lidija, Valkīra E., Elziņa V., Medne Austra, Timma A. Alti: Ozole Alma Baume Anna, Ezeriņa Vilma, Roze Emīlija, Bārene Lūcija, Ērgle Milda, Lulle Elza, Kapteine Anna, Pantelovičs Olga, Mauriņa Milda, Stana, Aizpurk M., Krenģele E., Zukovska Brigita, Liepiņa Velta, Saija Lūcija, Sveke T., Stilbiņa M., Tenori : Vasmanis Mārtiņš, Čermaks Jānis, Rebhuns Fricis, Strante Kārlis, Špechs Leonards, Ampermanis Jānis, Biernis Roberts , Jan-kevičs Vijlis, Klaviņš Vilhelms, Ralle Jānis, Grasis Valdemārs, Hau-ners Kārlis, Bachs Elmārs. Bas i : Krenģelis Juris, Butevics Kārlis, Jansons Augusts, Zavicks An­sis, Simtiņš Jānis, Brigzna Jānis, Dziedātājs Kristaps, Bēikerts Ni­kolajs, Valdemārs Jāzeps, Balcers Pēteris , Neimanis Vilis.

92. Kalnciema izglīt. biedr. «Rīts» koris (1920, VI). Diri­ģents Jānis Redlichs.

Soprāni : Zariņš Natālija, Putr iņš Anete, Dombrovskis Irma, Pinete Zenta, Lēpe Anna, Rūdolfs Austra, Grants Nora, Ber tuks Lidija, Simsons Marija. Alti: Lozenbergs Emīlija, Rūdolfs Cera, Pūr iņš Elvīra, Jaunzeme Ērika, Dombrovskis Anna, Remesis Alma. Tenori : Grāba Kārlis, Pūr iņš Mārtiņš, Belte Arnolds, Belte Valde­mārs» Siļķe Valdemārs. Basi : Pakalnis Augusts, Belte Kārlis, Belte Ludis, Lozenbergs An­sis, Čanka Ludvigs, Dakstiņš ' Žanis.

93. Kroņa Vircavas jaunatnes biedrības koris (1927). Di­riģents Osvalds Zīlīte.

Soprāni : Buks Malvīne, Zariņa Ella, Blumbergs Laura, Gulbe Alma, Sīmane Olga, Šņore Alvine, Gulbe Alma Šņore Antonija, Šņore Alma, Pētersone Ērika. Alti: Lapiņa Elza, Bušs Emma, Kociņa Ircne, Tkačeva Ņina, Kalvele Lūcija. Tenor i : Buks Fricis, Bālams Žanis, Pfafrots Teodors . Bas i : Šņore Eduards, Jānums Meinards, Pe te rsons Žanis, Pfafrots Arnolds. .

94. Taurkalnes pamatskolas koris (1926). Diriģents Jā­nis Maldups.

Soprāni : Maldupe Alma, Dandens Emma, Āboliņa Milda. Alti: Maldupe Alide, Liepkalns Johanna. Tenor i : Maldups Jānis, P laviņš Pēter is , Lodziņš Jānis. Bas i : Liepkalns Pēter is , Maldups Teodors. x

126

K u l d ī g a .

95. Kuldīgas sadraudzīgas biedrības koris (1893, IV). Diriģents Pēteris Venners.

Soprāni: Rūķīte Emīlija, Freimane Anna, Lielnora Konstantina, Grīnberga Elizabete, Vanaga Olga, Obermane Leonija, Nekļudova Katerina, Jansona Vēra, Jansona Betija, Jansona Alīse, Feldmane Ida, Sūna Marija, Freiberga Anna, S ta ra Jennija, Pē te rsona Marija I. Alti: Moiseieva Valentīna, Jāgera Hermina, Briedis Doroteja, Rau-dziņa Marija, Dreiša Anna, Burbe Līna, Pētersona Marija II, Frei­mane Emīlija, Freimane Grieta, Sternberga Kate, Klauģe Alīse, Jē-kabsona Līze . Tenori : Raudziņš Kārlis, Jakšcvičs Pāvils , Brūvers Roberts , Kra-stiņš Kārlis, Moisejevs Teodors, Jēkabsons Vilis, Ozolnieks Jēkabs , Vecrumba Jūlijs, Dziesma Vilis. Basi : Lielnors Aleksandrs, Freimanis Jēkabs , Vēveris Jūlijs, Gauš Ādolfs, Hofmanis Oskars, Pe te rsons Kārlis, Birziņš Mārtiņš, Kochs Juris, Malta Rūdolfs, Mežgailis Jānis, Vanags Arseņijs, Adamsons Eduards, Vēzis Helmuts, Vanags Miķelis, Stelbovičs Žanis.

96. «Latvju Jaunatne», Vārmes nod. koris (1920). Diri­ģents Fricis Berghards.

Soprāni : Sprūde Olga, Trijārs Olga, Ritmeisters Valija, Valdmanis Milda.

• Alti: Bergholds Līze, Bergholds Emma, Miķelsons Jūlija. Tenori : Bergholds Fricis, Kleķis Augusts, Blumbergs Jānis, Sniķeris Mārtiņš. Basi: Švīpiņš Mārtiņš, Klāsons Jēkabs, Frijārs Alfrēds, Broucs Žanis.

97. Raņķu bibliotēkas biedrības koris (1925). Diriģents Aleksandrs Loms.

Soprāni: Spēkainis Irma, Freimanis Marija, Zīders Marija, Grund-manis Karlīņe, Grīnbergs Marija. Alti: Tomsons Marija, Doniņš Līna, Zīders Alma, Zīders Anna. Tenori : Blūmtāls Krists, Dazar t s Rūdolfs, Zemrovskis Ansis, Jan-kovskis Jānis, Jankovskis Jēkabs , Blūms Krišus, Kemlers Jānis, Freijs Jānis . Basi: Čapants Valdemārs, Rumbenieks Jēkabs, Rumbenieks Ansis, Loms Aleksandrs.

L i e p ā j a .

98. Grobiņas pag. koris. Diriģents H. Jaunbrūns. Soprāni: Kliečis Anna, Plostnieks Alvīne, Krasts Līna, Skrunda Hed­viga, Vārtnieks Anna, Karulis^ Erna, Valdmanis Betija, Jaunbrūns, Paulīna, Keris Vēra, Kūlbergs "Alvīne.

127

Alti: Salms Otilija, Skrunda Alīse, Klasins 1 Marta. Tenori : Dambergs Andrejs, Keiris Indriķis, Jaunbrūns Hermanis , Plostnieks Juris , Plostnieks Rūdolfs, Pūķis Žanis. Basi : Klasiņš Andrejs, Kliecis Jānis, Kurpnieks Valdis, Skrunda, Val ­demārs, Keris Eduards, Šmits Artūrs, Keiris Ādolfs.

99. Kurzemes siev. apvien. koris (1928). Diriģents Jānis Beņkis.

Soprāni : Kaiperts Emma, Ermsons Lidija, Ints Anna, Pusars? Marija,. Pē rkons Elza, Jaunvalks Lūša, Šneiders Ženija, Zūre Anna, Zentiņa Elfrida, Gedsons Ženija, Krēbs Otīlija, Būda Līna, Kornels Lidija» Pe te rsons Katrine, Maisens Anna, Oilinska Marija, Kazaks Anna, Skuja Leontīne.

Alti: Gabaliņš Marija, Šimants Elvira, Kārkliņš Marta, Žalkovskis Zuzana, Juzups Anna, Bumbieris Elza, Lēmanis Austra, Ziemelis Elvira, Kārkliņš Velta, Skroderis Elza, S tēve Līna, Dobbertis Olga, Niedra Ilga, Ļaugzams Lilija, Plāciņš Erna, Pureniņš Emma, Andersons Līna, Kupše Alma, Skare Amālija, Zentiņš Auguste, 0 1 -ševska Helēne, Armisdals Anna, Grundmanis Ieva.

100. Latv. jaun. savienības Grobiņas organ. un Iļģu lauk-saimn. skolas koris. Diriģents Artūrs Žemītis.

Soprāni : Ūdriņš Alvīne, Zilais Erna, Elzbergs Milda, Puze Lilija, Bunķe Natālija, Bunķe Līna, Mūrnieks Milda, Markovs Natālija, Bum-buls Emīlija, S t rautmans Marija, Puchar ts Emīlija, Diernēns Emīlija, Runģe Alvīne, Zemgalis Katrīne, Zvirbuls Anna, Ozols Līna, Bakums Marija, Ozols Milda, Strādnieks Zelma, Strauss Alvīne, Zvirbuls Ženija, Grava Līna, Treifelds Alma, Muzikante Minna. Alti: Mitmans Erna, Jēgers Irma, Līdze Kitija, Pē te rmans Alvīne, Ellas Berta, Sunaitis Matilda, Brūns Anna, Jaunburna Elza, T a -mužs Anna, Lūks Made, Runts Lilija, Pēks Anna, Sedols Anna, Klie-ste Vēra, Pupe Elīze. Tenor i : S tā ras t s Juris, Namnieks Kārlis, Voge Arnolds, Markovskis Andrejs, Petris_ Rūdolfs, Droznieks Andrejs, Bušmans Jānis, Put iķ is Žanis, Sprūds Ādolfs, Grasmans Ernests. Bas i : Mackovs Andrejs, Robinsons Kārlis, Nātre Jānis, Šmits Ar­tūrs , Reķis Alfrēds Cīrulis Žanis, Kairi Jānis, Kimens Jānis, Kudis Jēkabs, Slienis Žanis, Paegle Indriķis, Eisters Žanis.

101. Latv. jaun. savienības Pāvilostas org. koris (1926). Diriģents Ž. Kudriņš.

Soprāni: Kudriņa Marija, Allažs Elizabete, Skujiņa_ Matilde, Rebo-ka Betija, Vilemsona Aleksandra, Doniņa Lina, Paspārne Lina. Alti: Kudriņa Emīlija, Štobis Vēra, Vilemsona Ženija, Kunstmane Malvīne, Gross Marija. Tenori : Valdmanis Jānis, Kudriņš Žanis, Karelis Arnolds, Balodis Indriķis, Miezis Ernests . Basi : Kudriņš Teodors, Valdmanis Emīls, Roze Ernests , Valdmanis Kārlis, Paspārnis Jānis.

128

103. Liepājas Filharmonijas koris (1928). Diriģents Bern­hards Kuņķis.

Soprāni : Ozols Alīse, Jātnieks Jūlija, Imše Lonija, Vilsons Emma,. Beiers Austra, Teterovska Helēne, Kappellers Helēna, Liepnieks Austra, Šulcs Anna, Tubelis Jolianna, Raudzeps Elizabete, Sisenis Anna, Grasmanis Alma, Sandere Erna, Sprincis Rita, Pluģis Otī-lija, Dreimane, Emma, Srālis Austra, Gūtmans Anna, Dadziņš Gu-ste, Francs Ženija, Krūmiņš Mērija, Sudmals Erna, Lankovskis Mai­ja, Sproģis Erna, Šiliņš Bille.

Alti: Gudriks Zuzanna, Zaharias Anna, Kaminskis v Elvīra, Gabaliņš Milda, Šmits Emīlija, Knito Anna, Liepa Alma, Jauģiete Alma, Dam-bergs Līna, Mažaiks Elija, Sleine Milda, Enģels Berta , Lube Vēra, Zusne Katrīne, Ciževskis Emma, Runģenieks Līna, Feldmane Hilda, Skalstiņš Olga, Gūtmans Anna, Rozentāls Lilija, Dipnere Alma, Trei-manis Elza, Gailis Berta .

Tenori : Balks Artūrs , Šulcs Kārlis, Neilands Hermanis, Tūbelis Te­odors, Zusne Jānis, Reķis Ēriks, Aizpors Jānis, Smilga Ādolfs, Jū­ber ts , Tūbelis Pauls , Niedols Jānis, cietis Jānis, Skuja Ernests .

Bas i : Sakss Aleksandrs, Buivids Osvalds, Freimans Ādolfs, Frei-denfelds Vilis, Osis Indriķis, Penkoks Osvalds, Runģis Artūrs , Graik-ste Ādolfs, Bergholds Fricis, Lukaišs Jānis, Kupsis Alberts, Fri-drichsons Fricis, Jansons Alfrēds, Spalviņš Jānis.

104. I Latvju vīru koru biedr. «Dziedonis», Liepājas nod. koris (1928). Diriģents Bernhards Kuņķis.

I. tenori : Krēbs A., Bergmanis M., Gūtmanis T., Elferts Z., Piekal-nīts P., Tūbelis P. , Nūja M., Kapuns R., Pag rabs M., P a v ā r s J., Blums M., Veņškēvics A., Zundmanis A., Reinfelds H., Kornets A., Voge A. II. tenori : Antmanis Z., Zīver ts J., Ozoliņš M.,_ Bleiks P., Laviņš Z., Simsons K., Tūbelis T., Kiecis J., Strautnieks Z., Tone K,, Strauss E., Špēkais K-, Oliņš F., Bokums G. I. basi : Jaunzems A., Eidemanis E., Zīverts G., Vensko K., Rūten-bachs 0 . , Freimanis A., Zaks A., Strazdiņš K., Liber ts V., Buivīds 0 . , Kronbergs A., Ķliests J., Baumanis Z. II. basi : Rāva Z., Šenbergs A., Doreds K., Sīlis R., Jansons A., Št rombergs A., Vensko A., Apogs Z., Vanags Z., Zars J., Apogs K., Fridrichsons F., Rieksts A., Knauts E., Jukna K-, Mūsiņš K., Kalējs I., Sitte F .

105. I Latvju vīru kora biedrības «Dziedonis» Alzvīku-Gramzdas nod. koris (1930). Diriģents Kārlis Lundbergs. Runiks Kārlis, Ezīt is Kārlis, JErnstsons Fricis, Eglītis Niko­

lajs, Augustovskis Arnolds, Lācis Žanis, Eidiņš Osvalds, Jansons Ernests , Samats Jānis, Timbars Alberts, Pāvils Žanis, Reinfelds Ed-vards , Stols Alfrēds, Siksnis Miķelis, Gārnis Ernests , Baltcepuris Jānis, Ukstiņš Žanis, Ukstiņš Jēkabs, Opelts Antons, Bormans Alberts OpeJts Nikolajs.

129

106. Laidu izglītības biedrības koris (1926). Diriģents Jānis Petrovics .

Soprān i : Belsone Alvīne, Burbe Late , Jaunskunga Otīlija, Jēger -mane Olga, Jēkabsone Hermīne, Jēkabsone Līne, Pre isa Sofija, Va­naga Anna. Alti: Blūme Ieva, Freimane Emīlija, Pe t roviča Natālija, Meždreija Marija, Muceniece Ella, Muceniece Irēna. Tenori : Āboliņš Jēkabs , Belsons Ernests , Fe r s t e r s Jānis, Rolmanis Kārlis, Pe t rovics Ansis, Zēlerts Eduards, Jēkabsons Herber ts . Bas i : Burbis Hermanis, Kārkliņš Kristaps, Ķrūmbergs Miķelis, Va­nags Jānis, Vanags Žanis, Zemurks Valdemārs.

107. Liepājas prefektūras koris (1926). Diriģents Dāniēls Ukstiņš.

Soprāni : Zīle Erna, Viesons Minna, Saurelis Šarlote, Kīburis Anna, P a g r a b s Elvīra, Statkēvičs Zelma, Kalniņš Līna, Mirons Aleksandra, Graudzeps Elizabete, Bērziņš Lilija, Treškaus Milda, Sudmalis Er­na, Piziks Erna, Piziks Olga, Jaunuls Paula, Seskis Staņislava, Šķel-te Anna, Zieberts Elizabete, Starpnieks Milda, Hūns Alīse. Alti: Gūtmanis Anna, Švāģer is Valija, Švāģer is Emma, Helmans Emīlija, Michelsons Frīda, Lieģis Anna, Senkevičs Anna, Zieverts Jūlija, Bendorfs Olga, Gibners Berta, Šube Valija, Balodis Olga, Eķis Līna, Landmanis Milda, Kere Emma, Stāls Lilija, Šteinbergs Emīlija, Možaiks Ella. Tenor i : Kīburis Jēkabs , Hūns Jānis, Prūs is Miķelis, Beks Harijs, Pelucus Miķelis, Almanis Ādolfs, Feldmanis Arnolds, Treimanis Jā­nis, Niedolis Jānis, Kalnarais Žanis, Reķis Jānis, Šmēdiņš Vilhelms. Bas i : Kārkliņš Fricis, Ķasperovics Dimo, Grīnvalds Žanis, Lund-bergs Alberts, Dziedātājs Žanis, Hūns Arturs, Hūns Vilis, Ziemelis Artūrs .

108. Liepājas Sv. Annas dr. jaunatnes koris (1924). Diri­ģents Richards Galiņš.

Soprāni : Galiņa Otīlija, Grīnbergs Marta , Budevics Tilla, Dzērve Lilija, Rugevics Ņina, Grīnfelde Alma, Ploce Anna, Katto Erna, Šen-bergs Elizabete, Lepše Alīse, Lepše Anna, Narkevics Alvīne, Krim-kels Ženija, Lepše Marija, Kviese Ieva, Millere Līna, Zasse Lūcija, Kukule Marija, Zaķe Valija, Mucenieks Elza, Jurkevics Lilija, Bunis Alma, Lagzdiņa Lilija, Jurkevics Marija, Sproģis Alvīne, Tauriņa Anna, Brumbergs Austra, Jurkevics Elza, Gūtmane Anna, Stube Milda. Alti: Roze Emīlija, Zelle Elza, Herbste Emīlija, Kārkliņa Elizabete, Zubrovics Anna, Zasse Elza, Diķe Hermine, S t rambergs Irma, Kron-bergs Valija, Kronbergs Irma, Treimanis Līza, Vāre Liza, Zīver ts Anna, Gulbe Tilla, Gravenieks Lūcija, Roze Lilija, Bumbiere Lūcija, Blūms Līza, Bierands Anna, Osis Marija, Salava Lidija, Korčenko Olga, Tilibs Zelma, Gaudiņa Austra, Tilibs Emma, Kloks Emīlija, Tilibs Elīna, Bergmans Alma. Tenor i : Zellis Andrejs, Dzērve Žanis, Laukgals Žanis, Salms Edvards Ošis Kristaps, Bērzups Fricis, Ruicens Roberts , Grīnblats, Roga

130

Žanis, Arenieks Rūdolfs, Ulmesis Hugo, Stelons Kārlis, Tilibs Fricis, Dukups Kārlis. Bas i : Birznieks Ernests , Jaunzemis Augusts, Dzērve Miķelis, Valks Klāvs, Kadeģis Rūdolfs, Runģis Valdemārs, Gravenieks Alfrēds, Kurmis Kārlis, Mucenieks Ādolfs, Etiķis Kārlis, Keris Ādolfs, Adolfijs Kārlis, Reinholds, Neilands, Peņķis .

109. Pērkones kult. veicin. biedrības «Blāzma» koris (1928). Diriģents Fomijs Ģeistauts.

Soprāni : Piļķis Anna, Paipa Lavīze , Spuntelis Anna, Briedis Erna. Jaunsleinis Valija, Jaunsleinis Anna, Jaunsleinis Zuzanna, Mucenieks Zuzanna, Zēģelnieks Zuzanna, Trūbe Katrīna, Kūla Anna. Alti: Pre iss Anna, Grospius Katrīna, Spuntelis Alrna, Straut iņš Marta, Goba Anna, Doma Minna, Dzintarnieks Alvīne, Cīpa Anna, Jekste Anna, Maliks Līze Novads Līze. Tenor i : Leiše Alfrēds, Juiga Eduards, Cauris Rūdolfs, Peņķis Miķe­lis, Riežnieks Žanis, Keiris Andrejs, Ģelzis Pēter is , Apilis. Bas i : Peņķis Žanis, Neilands Ādolfs, Bukovskis, Šuber ts Miķelis, Kūla Žanis, Jeks te Jānis, Laukgalis Jānis, Zūzans Žanis, Konrāds Indriķis;

110. Pērkones-Skatres pamatskolas koris (1925). Diri­ģents Jēkabs Cičis. ,

Soprāni : Šuklais Maiga, Smiltnieks Maiga, Lankas-Jēkulis Ilze, Lankas-Jēkulis Anna, Cičis Katrīna, Jar iks Olga, Smiltnieks Kate, Otaņķis Anna I., Otaņķis Anna II., Pankoks Anna, Ģelzis Ilze, Rei­nis Maiga, Nāģis Anna. Alti: Pankoks Anna, Doma Zuzanna, Sproģis Anna, Rāts Ieva, Jeksts Anna, Gailis. Tenor i : Zēģelnieks Jēkabs , Maļiks Eduards, Kronberģis Ermanis, Šiliņš Jānis, Sproģis Jānis, Smiltnieks Miķelis. Basi : Lankas-Jēkulis Andrejs, Sauka Miķelis, Sauka Žanis, Lauk-gals Eduards, Kalns Miķelis, Lukaižis Alberts, Skuja Kārlis.

111. Rucavas mūzikas dziedāšanas biedrības koris (1905). Diriģents Juris Krīgens.

Soprāni : Vindele Katrine, Kriģens Anna, Bēts Anna, Ruseckaja Mīla, Vasiljevs Ksenija, Veče Alvīne, Tomass Marguta, Karaitis Marija. Alti: Balčus Katrine, Brušvits Anna, Pūķis Anna, Pese Anna. Tenor i : Pūķis Jānis, Brušvits Jānis, Vasiljevs Nikolajs, P e s e Robis, Brušvits Aleksandrs, Magne Ādams, Pērkons Pēter is . Basi : Briedis Kārlis, Rubezis Miķelis, Rozenbergs Artūrs .

112. Tadaiķu skolas koris (1922). Diriģents Jānis Pēks . Soprāni : Lūse Olga, Otaņķe Lūcija, Šalme Maiga, Belzēja Līna, Simanoviče Emilija, Šulce Amālija, Sefere Lūcija, Brencena Anna, Burģelis Ieva, Burģelis Anna.

131

Alti: Zvīnberge Alvīne, Gulbe Olga, Sauka Erna, Dukstenieka Her­mīne, Ozola Milda, Kaņuta Emīlija, Gausēna Zelma, Placiņa Zelma. Tenori : Balks Visvalds, Ozols Jānis, Krievs Andrejs, Balks Ernests . Basi : ' Katlaps Jānis, Kirchners Gustavs, Laugalis Andrejs, Kandars Kārlis, Pe tersons Kārlis, Katlaps Jēkabs , Seržants Jēkabs .

113. Valsts karoga apvienības Liepājas nod. koris (1920). Diriģents Kārlis Jaunzemis.

Soprāni : Staros ts Lūcija, Ķēka Anna, Puķī te Ivonna, Medians Marga, Beķers Milda, Ozoliņš Anna, Lapiņš Līna, Kapiņa Emīlija, Pē rkons Elza, Andersons Luise, Pe t te r s Milda, Cildermans Marija, Neilands Alvīne, Stankus Lilija, Stengrevics Maija, Geduls Lidija. Alti: Kupše Emma, Starosts Viktorija, Andersons Līna, Olševskis Helēne, Kēka Ilze, Poņemeckis Stefānija, Sudmalis Emīlija, Kazaks Elza, Lēmanis Emīlija, Krauze Elija, Ruņenieks Anna, Treimanis Malvīne. Tenor i : Niedols Jānis, Kēka Jānis, Liepiņš Edmunds, Poņemeckis Vladislavs, Pet rovskis Eduards, Stede Arnolds, Zundmanis Arvīds, Bušņevics Kārlis. Basi : Grava Valdemārs, Pāvi ls Arnolds, Kronbergs Alberts, ' Junku-rēns Andrejs, Poņemeckis Jānis, Rukuts Jānis, Biezaitis Austris, Biezaitis Erins, Poļanskis Nikolajs, Baumanis Žanis.

L i m b a ž i .

114. Katvaru izglītības biedr. un Umurgas dzied, biedr. apvienots koris (Umurgas 1869, I, II, III, IV. Kat­varu 1928). Diriģents Daumants Vītols.

Soprāni : Apinis Vilma, Apinis Alvīne, Rudzītis Marta, Daugulis Anna, Jansons Anna, Jansons Milda, Kaktiņš Milda, Kurpnieks Em­ma, Spīgulis Anna, Jūlmanis Zelma, Liepiņa Nadina, Penka Melānija, Brunvalds Irma. Alti : Maldavs Mīla, Preimanis Milda, Sēklis Zelma, Amoliņš Emma, Rudzīt is Zenta, Numurs Karolina, Sarkanbārds Emma. Tenor i : Kalniņš Jānis, Vīķis Kārlis, Zvaigzne Jānis, Kaktiņš Alfrēds, Zirnis Pēter is . Bas i : Bušvechters Alfrēds, Maldavs Jānis, Ābele Arvīds, Fogels Kārlis, Sarkanbārds Jānis, Bērziņš Mārtiņš.

115. Liepupes mūzikas un dziedāšanas biedrības koris (1904, V, VI). Diriģents Pēteris Cimdiņš.

Soprāni : Daņsons Alma, Krastiņš Helēne, Kalniņš Anna, Treijs Jo-hanna, Rotinbergs Zelma, Gūtmans Marta, Menģels Alīna, Lielkalns 'Milda, Martinsons Alma. Alti: Līcite Elza, Cimdiņš Alma, Millers Erna, Rikards Skaidrīte. Tenor i : Bērziņš Arvīds, Emsis Jānis, Švalbe Jēkabs. Bas i : Apse Jānis, Krustiņš Pēter is , Jansons Remberts , Rotenbergs Eduards, Augusts Francis, Dūnis Jānis.

132

116. Limbažu saviesīgās biedrības koris (1868, VI). Di­riģents Jānis Epermanis, Pēter is Zvīgulis.

Soprāni : Andersons Lilija, Bērziņš Elza, Birzkalns Irma, Blom-kalns Kristīne, Brīvulis Velta, Bujans Milda, Celmiņš 'Elza, Deigls Jūlija, Impe Vilma, Jakobsons Elza, Jākobsons Vera, Liepiņa Alīda, Linde Merija, Meija Milda, Pommers Elvīra, Rudzītis Emma, Smits Anna, Smits Marta , Zālamans Alvīne. Alti: Brīvulis Zelma, Epermanis Anna, Kalniņš Kristīne, Lubavs Anna, Jakobsons Milda, Neibolts Marta, Vācietis Anna, Vācietis Zelma. Tenor i : Gailis Jānis, Lazdiņš Ādolfs, Līgants Jānis, Maurītis Ar­nolds, Meija Ernests, Vitenbergs Jānis. Bas i : Dīriķis Ernests , Graudiņš Edgars, Jākobsons Artūrs , Magonis Alfrēds, Pē te r sons Jānis , Polis Artūrs , Ozoliņš Jēkabs , Sedliņš Kār­lis, Strazdiņš Aleksandrs, Vīksniņš Eras ts .

117. Skultes dziedātāju koris (1868). Diriģents Pēteris Lože.

Soprāni : Krūmiņš Alīda, Brinkmanis Vilma, Zariņš Alma, Gobiņš Anna. Alti: Brinkmanis Alma, Tešs Mirdza, Mūrnieks Klāra, Urdziņa Li­lija, Putniņš Anna. Tenor i : Sleseris Jānis, Bite Reinholds, Vēveris Pēter is , Ozoliņš Arvīds . Bas i : Šmīdens Voldemārs.

118. Vainižu izglītības biedr. «Atmoda» koris (1926). Di-_ riģents Valdemārs Lībants.

Soprāni : Lībants Anna, Fr īdbergs Elfrīda, Golvers Alvīna, Golvers Emma. Alti: Krastinš Elza, Bergs Alīse Bergs Ella, Krūmiņš Edvīne. Tenor i : Golvers Alfrēds, Golvers Artūrs, Amoliņš Haralds, Ozo­liņš Jānis. 'Basi : Golvers Ernests , Zariņš Jānis, Bergs Kārlis, Krūmiņš Her­ber ts , Stepka Alfrēds, Mengelis Jānis.

119. Valsts Limbažu ģimnāzijas koris (1920, VI). Diri­ģents Eduards Dūnis.

Soprān i : Andersonu Erna, Āboltiņu Velta, Auciemu Antonija,_ Au­ciemu Marta , Bišofu Valija, Berneru Olga, Bērziņu Marta, Bērziņu Valija, Bindes Zenta, Bušu Malvīne, Celmiņu Edite, Celmiņu Grieta, Dūņu Elga, Eversu Vilma, Fogehr Elvīra, Gertneru Vera Glazeru Valija, Hanzenu Elza, Kaufmaņu Milda, _ Kleinbergu Elga, Krastiņu Elza, Krastiņu Zenta, Krieviņu Austra, Kruklu Emma, Krūmiņu Klāra, Kurliņu Vera, Lapiņu Valentīna, Lēnmaņu Ērika, Leskes Tatjana, Lustes Vilma, Magones Hermīne, Martinsonu Austra, Martinsonu Ella, Matisonu Elza, Maurīšu Ella, Maurīšu Milda, Miķelsonu Marta , Muižnieku Elvīra, Ozoliņu Alma, Palcmaņu Gaida, Paucīšu Jesija, Pētersonu Malvīna, Pikšēnu Anna, Robiņu Helēna, Smitu Vera, Sedliņu Elvīra , Spranču Irēna, Spēlmaņu Elza, Tomasu Skaid­r ī te , Vīriņu Elza, Vītiņu Lilija, Zariņu Velta Zeidmaņu Valija.

133

Alti: Argalu Elza, Apsīšu Emma, Bērziņu Marta, Bērziņu Vilma, Birkenfeldu Vilma, Braunu Valija, Kalniņu Margriete, Kalniņu Valija, Legzdiņu Elvīra, Lejas Zenta, Matisonu Milda, Meņģeļu Vilma, Mil-leru Alma, Neiju Emma, Pīlāgu Vera, Pļaviņu Milda, Pļaviņu Valija, Preimaņu Ida, Rozīšu Ženija, Rebaiņu Erna, Tomsonu Mirdza, Treiju Elfrida, Upmalu Vera, Žīguru Zenta.

Tenori : Āboltiņš Jānis, Aleris Augusts, Amanis Jānis, Bērziņš Al­berts, Binde Alfons, Bušmanis Ādolfs, Cilenbergs Jānis, Dambergs Artūrs , Didrichsons Valdemārs, Džindže Jānis, Kalniņš Rūdolfs, Ķir­sis Augusts, Lēnmanis Andrejs, Līdmanis Ernests , Maurīt is Alfrēds, Penka Hermanis, Pr iedī te Arvīds, Pr iedī te Kārlis, Riekstiņš Ēvalds, Skrast iņš Hugo.

Basi : Andže Jānis, Baumanis Edgars, Bērziņš Reinholds, Dunsis Jā­nis, Eichels Alberts, Francis Leonids, Jankevičs Alberts, Jansons Ēvalds, Greizis Augusts, Greizis Jānis, Ķirsis Augusts, Krastiņš Al­frēds, Krūmiņš Artūrs , Lācis Mārtiņš, Lapiņš Harijs, Leja Valteris, Lēnmanis Alfrēds, Linde Alfrēds, Liniņš Jānis, Magonis Artūrs , Mi-ruškins Ernests, Neija Pēter is , Ozoliņš Arveds, Ozols Vilhelms, Palcmanis Aleksejs, Pī lāgs Hermanis, Saukums Kārlis, Sedliņš Ed­gars, Zalaiskalns Oskars , Trekter is Bruno.

120. Vidrižu lauksaimniecības biedrības koris (1926). Di­riģents Roberts Dālmanis.

Soprāni : Buķis Alma, Timma Milda, Miezis Anna, Bērziņš Marta, Rozenblats Emma, Kicis Emma, Eglīte Emma, Pr iedī te Marta, Vī-gants Erna, Jēkabsons Emma, Nira Alma, Fogels Elvīra.

Alti: Cuiunfte Jūlija, Kurzemnieks Marta, Sedols Erna, Nira Her-mine, Šiliņš Vilma, Dimza Emīlija, Dimza Anna, Goba Emilija.

Tenori : Apsitis Artūrs, Goba Artūrs, Dimza Rūdolfs.

Bas i : Sedols Jorens , Goba Antons, Šteins Ādolfs.

M a d o n a .

121. Ērgļu izglītības biedrības koris (1909, V). Diri­ģents Pēteris Kalniņš.

Soprāni : Andriksons Berta, Augenbergs Alma, Bāliņš Marta , Bičev-skis Marija, Br imerbergs Alīda, Br imerbergs Marija, Kāpostiņš Olga, Ķimene Olga, Lūsis Alvīne, Treziņš Elza, Rozenfelds Velta, Zilbers Milda. Alti: Balodis Emma, Bērziņš Erna, Eglīte Paulina, • Kalniņš Olga, Kaugerts Hermīne, Melbārds Marta , Renckulbergs Emīlija, Rozen­felds Mirdza. Tenor i : Andriksons Kārlis, Augenbergs Vitauts, Dzenītis Augusts, Jaunozoliņš Kārlis, Kreicers Osvalds, Ozols Jānis, Saulītis Pēteris , Trēziņš Mārtiņš, Vītoliņš Kārlis. Basi : Āboltiņš Pēter is , Augenbergs Jānis, Augenbergs Pēter is , Ba­lodis Jānis, Dūzēlis Pēter is , Kalniņš Pēter is , Karps Jānis, Lūsis Pē­teris, Mačs Jānjs, Steiners Nikolajs, Šreibers Jānis, Šreibers Kārlis.

134

122. Grazdonas izglītības biedrības koris. Soprāni: Akmentiņš Marta , Baltenis Alma, Bergvolds Zelma, Ezers Olga, Ķeipans Zelma, Maizi tis Vilma, Maizītis Zinovija, Pinka Au-guste, Pinka Ksenija, Šiliņš Ede, Šiliņš Elza, Veismanis Zilvija, Van-kins Fanija. Alti: Bērziņš Tatjana, Cālītis Alma, Lakst lgals Alvīne, Ošs Zinaī­da, Ozoliņš Olga, Pakalns Austra, Pakalns Lūcija, Tauriņš Valija, Vītoliņš Vera, Zvirbulis Lidija, Vankins Ērika, Zobāns Anna. Tenori: Akmentiņš Jānis, Aveniņš Pēter is , Liepiņš Aleksandrs, Mei-ers Osvalds, Ozoliņš Valdemārs , Putniņš Andrejs, Virkstenis Jānis. Basi: Dzērvī t is Aļfrīds, Kauss Vladimirs, Meiers Jānis, Prūs is P ē ­teris, Viducis Pēter is , Kalniņš Pēter is , Kaminskis Ēriks.

123. Kalsnavas Jāņkalna skolas koris (1920, VI). Diri­ģents Aleksandrs Stērstiņš.

Soprāni:. Lapiņš Ede, Līcis Vilma, Liepiņš Marta, Pr iede Erna, Leit­nants Paul īne, Vītoliņš Antonija, Sausiņš Berta, Māliņš Alma, Spal-viņš Alma, Lācīt is Paulīne, Mailītis Lote, Banders Auguste, Grīslī-tis Marija, Mednis Milda, Mednis Vera. Alti: Stērst iņš Ieva, Lapiņš Anna, Balodis Zelma, Vītoliņš Elza, Laucenieks Herta, Lei t rants Marta. Tenori : Liepiņš Pēter is , Lapiņš Voldemārs, Mednis Voldemārs, Liepiņš Pēter is . Basi : Lapiņš Jānis, Lei t rants Augusts, Mednis Aleksandrs, Students Augusts, Liepiņš Aleksandrs.

124. Kusas patērētāju biedrības koris (1930). Diriģents J. Putniņš, P . Bieziņš.

Soprāni: Avotiņš Marija, Balodis Zigrida, Bomītis, Dāboliņš Olga, Dreimanis Lidija, Garkalns Milda, Līcis Hermine, Lūsis Lūcija, Pur -viņš Marianna, Pusplatais Marija, Putniņš Alma, Zuniņa Marta, Zu-niņa Ksenija, Saliņa Marta, Vestfāls Ida. Alti: Avotiņš Alvīne, Buķevičs Ženija, Klaviņš Aleksandra, Klaviņš Vera, Vanags Marija, Zallaps Marija, Rozentāls Asja. Tenori : Akmentiņš Pēteris* Barīss Jānis, Bērziņš Jānis, Lietavietis Ārijs, Ozols Eduards, Jaunķiķis Voldemārs. Basi: Arājs Pēteris , Bebriņš Jānis, Lietavietis Alfejs L Meijers P ē ­teris, Paulikijs Valdis, Pusplatais Konrāds, Saliņš Jānis, Ozoliņš Teodors, Zakss Osvalds.

125. Latv. jaun. savien. Bērzaunes organ. koris. Diri­ģents P . Zvaigzne.

Soprāni: Ramans Marija, Brizovskis Tamāra , Grāvī t is Erna, Ūdris Marija, Vilnītis Her ta . Alti: Janovičs Elme, Birstiņš-Birzovskaja Elīne, Baumanis Anna, Actiņš Albertine. Tenori : Brizovskis Pēter is , Kalniņš Jānis, Janovičs Andrejs, Ra-mānis Pē ter i s . Basi: Bī taks Jānis, Saulītis Jānis, Ozoliņš Jānis, Irbīt is Andrejs. Riks Pēter is .

135

126. Latv. Jaun. sav. Kalsnavas organ. koris (1926). Di­riģents R. Liepiņš.

Soprāni : RiSe Milija, Cīrulis Alīse, Abiņš Otīlija, Liepiņa Ber ta , Leitrants Anna, Kalviaks Alvīne. Alti: Salenieks Olga, Buliņš Vallija, Zaščerinskijs Marta , Eiduks Marta, Eglītis Marija, Dzenīte Auguste, Apsitis Mirdza, Birnis Milda. Tenor i : Budzītis Artūrs, Šmidts Artūrs . Basi : Grīviņš Pēter is , Dreimanis Valentins, Lapsiņš Pēter is , Jur­jāns Jānis.

127. Latv. kult. veic. biedr. Meirānu nodaļas koris. Di­riģents Arvīds Drinkēns.

Soprāni : Zirnītis Emma, Forstmanis Alīda, Dzirītis Alida, Kampe Olga, Smalkais Arvīde, Kumsārs Elza, Podziņš Alma. Alti: Alders Milda, Ruņgis Anna, Priednieks Zelma, Zirnītis Ida , Pe t rovs Leontīne, Reisels Alma. Tenori : Rudzons Alfrēds, Kumsārs Ernests, Resnis Jānis. Bas i : Dzirītis Konrāds, Korns Kārlis, Šēbriņš Eduards, Rudzons Jānis, Bišetrops Jānis.

128. Lazdonas draudzes koris (agrāk Lazdonas bezm. bibliot. koris) (1863, I, II, III, IV, V, VI).

Soprāni : Kalniņš Ieva, Kalniņš Vilija, Mangulis Alīde, Gailītis Em­ma, Vērpels Marianna, Bērt iņš Lūcija, Rīdūzs Alīde, Pommers Anna, Pērkons Marta , Sutta Alīse, Mednis Rita, Klaviņš Marija, Serdents Emma, Petersons Elvīra, Polfanders Velta, Kubulnieks Ida. Alti:- Aigars Milda, Daukšans Emma, Ši rava Elza, Māliņš Alīda, Māliņš Iraida, Turss Ella, Gailītis Emma, Ozoliņš Elza, Grieze Em­ma, Lapiņš Leontīne, Bika Marija, Brizovskis Alma, Kalniņš Ella, Priednieks Tusnelda, Grunduls Alīde, Vītoliņš Anna, Šepers Vilma, Linde Erna. Tenor i : Daukšans Kārlis, Indans Pēter is , Graudiņš Arvīds, Zaķis Viktors, Vismans Kārlis, Purens Pēter is , Liepiņš-Linde Arvīds , Ei-lands Fr., Grāvīt is Jūlijs, Āboliņš Kārlis, Āboliņš Aleksandrs, Jole Jānis, Kalniņš Vilis. Bas i : Rīnkušs Pēter is , Turss Jānis, Rocis Jānis, Rozenbergs Jānis, Graudiņš Pēter is , Kumsārs Pēter is , Malta Pēter is , Sut ta Kārlis, Me-dens Arnolds, Purgailis Eduards, Ajgars Jānis, Turjans Jānis , Finar-tijs Pēter is , Pr ī laps Jānis, Arājs Jānis.

129. Lubānas ģimnaz. koris (1919). Diriģents Arvīds Aizsils.

60 dziedātāju

130. Madonas ģimnāzijas koris (agrāk izgl. biedr. koris, 1919, VI). Diriģents Nikolajs Feldmanis.

Soprāni : Āboliņš Zelma, Jurašs Alma, Kubulnieks Alma, Polmanis Lidija, Garancis Marta , Znotiņš Anna, Kalniņš Alma, Grunduls M a -

136

rianna, Stērst iņš Olga, Čaks Vilma, Ozoliņš Mirdza, Herbsts Milda, Lejiņš Ilga, Dimpens Marga Āboliņš Lilija, Dzosens Vilma, Aleksis Daina, Paeglī t is Ženija, Vītoliņš Vera, Bidiņš Ieva, Žūniņš Ksenija, Cīrulis Elza, Dravnieks Daina, Brode Alma, Sprukts Lidija, Porie ts Alma, Kameruts Austra, Cepurīte, Breģis Milija, Blūms Lilija, Šau-loņs Daila, Rudzons Aldonija, Vīksnīts Aleksandra, Mangulis Lidija. Alti: Ezeriņš Ida, Kevers Lūcija, Dauģis Lidija, Dreika Aina, Auziņš Marija, Āboliņš Veronika, Pētersons Vilma, Kirchhofs Lidija, Lauga Dzidra, Zvirgzdiņš Anna, Zvirgzdiņš Berta, Priednieks Lūcija, Kušķis Olga, Gailītis Skaidrīte, Garais Veronika, Lietaviets Lucjja, Visma-nis Vilma, Vestfāls Marianna, Belorogs Marija, Cīrulis Vera, Gailītis Līvija, Piņķis Paulīne, Kalniņš Herta, Šteinbergs Zenta, Varkalis Elza. Tenor i : Rozentāls Ārijs, Varkalis Jānis, Cīrulis Aleksandrs, Dā­vids Jānis, Krafts Jūlijs, Trauciņš Jānis, Zupans Kārlis, Augstkal-niņš Arvīds, Pomers Aleksandrs, Vītoliņš Jānis, Beķers Paulis, Ar­nis Vilibalds, Sipans Bruno, Ūdris Nikolajs, Graudonis Jānis, Au­ziņš Jānis, Actiņš Pauls , Ķēniņš Ēvalds, Ozoliņš Pauls , Frejs Jānis, Pulvers Konstantins, Ozoliņš Jānis, Jēkabsons Arnolds, Sprukts Harijs, Dreika Arvīds, Goliass Arnolds. Basi : Rozentāls Vilis, Seržans Alfrēds, Raudups Harijs, Ārents Vla­dimirs, Spalviņš Jānis, Eilands Valdemārs, Zālītis Jūlijs, Gulbis Arnolds, Osītis Aleksandrs, P u t n i ņ i Jānis, Brežgis Kārlis, Zep_s Ar-vids, Romāns Augusts, Mīters Leonids, Laucinieks Alber t s 1 Arents Harijs, Bat rags Jānis, Pētersons Ādolfs, Purvlīcis Arvids, Varsbergs Pēter is , Grāvitis Nikolajs, Balodis Arvīds, Pelšs Konstantins, č a n k a Jānis, Jēkabsons Konrāds.

131. Mārcienas VI. kl. pamatskolas koris (1927). Diri­ģents Pēteris Trōpuliņš.

Soprāni: Trōpuliņš Anna, Kārkliņš Hermīne, Ozoliņš Olga, Riek­stiņš Vera, Peilāns Marianna, Auziņš Antonija, Švāgers Berta, Ber-ģis Vilija, Vestfāls Erna, Kārkliņš Marija, Gulbis Marija, Lācis Mil­da, Sniedze Milda, Celms Milda. Alti: Keipāns Anna, Asarīt is Ede, Berģis Anna, Vintengrīns Elza, Krastinš Otīlija, Udrovskijs Emma. Tenor i : Sirsniņš Andrejs, Kalējs Aleksandrs, Miezītis Jānis, Miezī­tis Andrejs, Zariņš Pēter is . Basi : Pr iede Andrejs, Deksnis Eduards, Peilāns Valdemārs, Saulī-tis Jānis, Ozoliņš Jānis, Kārkliņš Nikolajs, Udrovskijs Kārlis, Balt-bārds Jānis .

132. Praulienes koris (III, VI). Soprāni : Barlots Marta, Bērziņš Anna, Klaviņš Elza, Barbans Ma­rija, Akmens Marta , Kaminskis Ilga, Mangulis Paulīne, Johansons Alīne, Porietis Zelma, Vilškēvics Lūcija, Uiska Lilija, Bērziņš Irma, Bebrs Emīlija, Tola Marija, Vismanis Marija, Sibeckaja Broņa. Alti: Kalniņš O., Berķis E., Auziņš Elza, Lazdiņš Emma, Gailītis Marija, Klaviņš Alide, Kupčs Merija, Johansons Lilija. Tenori : Akmens J., Mainieks K., Bērziņš Pēter is , Bokmelders N., Sprūds Teodors , Rācenājs Andrejs, Seržans J. Basi : Kumsars Jānis, Cīrulis Otto, Vidučs Jānis, Medens Pēter is , Irands Vasilijs, Vismanis Jānis.

137

133. Saikavas dziedātāju koris. Diriģents J. Rubenis. Soprāni: Lapiņa Emīlija, Pusplatais Anna, Doniņa Lillija, Vanags Anna, Baltroks Alvīne, Seržans Anna, Seržans Milda, Radoviča Olga, Bērziņa Vallija, Lācis Emma, Gulbis Marija. Alti: Pusplatais Marta, Ozoliņa Emma, Usits Marija, Bērziņš Aina, Goldbergs Alvine. Tenor i : Vanags Ruberts , Smalkais Jānis, Smalkais Andrejs, L īdaks Jānis, Doniņš Jānis, Kupčs Alberts, Šutta Voldemārs, Ošs. Basi : Vāvers Teodors, Barbans Andrejs, Seržans Jānis, Radovičs Artūrs , Zālītis Pēter is , Bērziņš Harijs, Rubenis Osvalds, Rudenis Andrejs, Vanags Valdemārs .

134. Sarkaņu pagasta dziedātāju koris (1923). Diriģents Jēkabs Dāvis, Aleksandrs Kalniņš.

Soprāni: Avotiņš M., Ozoliņš E., Stāks A., Vītols D., Zēpers A., Cude A., Slesers A., Galiers A., Eglīte M., Baņukalns V., Rūlietis Ā., Avotiņš M., Lielgalvis M. Alti: Ezītis Z., Sēpers D., Daibe D., Dadzītis Z., Vītoliņš A., Eglīte M., Vītoliņš L., Rieba A., Pliķens L., Plikausis Erm., Plikausis V. Tenori : Graudiņš T., Zeltiņš R., Ābeltiņš J., Šnucītis P., Ozoliņš V., Rieba 0 . , Stoķis 0. , Klaviņš P . Basi : Vējons J., Kušķis P., Svārpstons J., Elksnī tis V., Rieba R.

135. Vestienas dziedātāju koris (1928). Diriģents Vilis Ūdris.

Soprāni : Bērziņš Elza, Miķelsone Anna, Līcī te Marija, Vizulis Mar­ta, Pr iede Milda, Villers Milda. Alti: Ozole Erna, Mednis Zelma, Pūce Alma, Fr īdbergs Elza, Ozols Erna. Tenor i : Pr iede Jānis, Mednis Jānis, Šiliņš Andrejs, Lapiņš Varai-dotis. Bas i : Stokmanis Pēter is , Pakalniņš Pēter is , Klaviņš Kārlis.

136. Viesienas lauksaimn. biedr. koris (1927). Diriģents Voldemārs Apinis.

Soprāni : Actiņš Zenta, Actiņš Marija, Pr ipans Elza, Cimermans, Alma, Kučurs Marija, Apinis Hilda, Dibens Alvine. Alti: Avotiņš Alīda, Apīnis Lūcija, Rasens Emma. Tenor i : Purviņš Ābels, Avotiņš Pēter is , Vītols Valdemārs. Bas i : Apīnis Teodors , Galaņins Aleksandrs, Ādams Pēter is , Abrīniets Teodors , Āboliņš Kārlis, Liepiņš Pēter is , Apins Valdemārs.

N ī t a u r e .

137. Nītaures jaunatnes biedr. «Darba rīts» koris (1925). Diriģents Roberts Mikus.

Soprāni : Barnaks Milda, Bērziņš Zinaida, Bļaus Marta, Gabliks Paulīne, Grīnbergs Velta, Grinbergs Margrieta, Mikus Lūcija, Mir-ķis Anna, Zilgalvis Alma, Bērziņš Hermine.

138

Alti: Bērziņš Alīda, Bērziņš Olga, Ivansons Marija, Ivansons Olga, Liepiņš Milda, Mikus Vilma, Krūmiņš Milda, Zīle Elfrīda. Tenori : Bērziņš Artūrs, Kalniņš Eduards, Krūmiņš Nikolajs, Mikus Jānis, Mikus Roberts , Rūsa Jānis, Strazdiņš Elmārs, Sīpols Ar tūrs , Sīpols Arvēds, Zicāns Augusts, Zicāns Eduards, Zicāns Jānis. Basi : Ābols Pēteris , Barnaks Jānis, Bekmanis Egons, Bekmanis Verners, Grinbergs Emīlis, Vilnis Artūrs, Kalniņš Augusts, Kalniņš Roberts , Tēviņš Vilhelms, Mednis Jānis.

138. Mores bibliotēkas biedr. koris. Diriģents Jāzeps Zil-galvs.

Soprāni: Jansons Matilde, Krieviņš Milda, Tupuriņš Elvīra, Tēviņš Hermīne, Birgers Anna, Linde Zelma, Vepris Zelma, Vīksnītis Alīda, Birgers Milda.

Alti: Lazdiņš Marta , Klavsons Hermīne, Birgers Olga, Raiskums Austra, Tupuriņš Emilija, Kviesītis Anna. Tenori : Bērziņš Artūrs, Tupuriņš Hugo, Kupcis Eduards, Krūmiņš Nikolajs, Kupcis Jānis, Raiskums Otto, Krieviņš Alberts , Riekst iņš Eduards, Krūmiņš Kārlis, Erns tsons Fricis, Teders Jānis. Basi : Bērziņš Rūdolfs, Bērziņš Jānis, Tērauds Pēter is , Ziemelis Ādolfs, Zariņš Pēter is , Linde Artūrs, Feders Aleksandrs. .

P r i e k u 1 e.

139. Bātes ev.-lut. draudzes koris (1917). Diriģents Kār­lis Karelis.

Soprāni: Freimanis Anna, Lukevicis Anna, Ernstsons Alma, Paupe Elza, Eglīt is Līna, Eglītis Marta, Strīķis Adela, Strautiņš Natālija. Alti: Kliests Līna, Nārķis A., Nārķis Alīse, Janševskis Olga. Tenori : Biķis Rūdolfs, Eglītis Žanis, Kauliņš Žanis, Zvagulis Otto. Basi : Karelis Kārlis, Sudmalis Teodors, Epneris Ernests , Bumbieris Fricis, Gobzemis Voldemārs.

140. Bunkas izglītības biedrības koris (1927). Diriģents Žanis Freimanis.

Soprāni: Skroderis Kate, Ruja Marija, Saulī te Anna, Podnieka Ol­ga, Upe Alvīne, Leinārte Ilze. Alti: Skroder is Ieva, Ruja Līze, Saulīte Lavīze, Zvirbule Alvine, Rēricha Ilze, Šuišele Kate, K'pste Lūoilja. Tenori : Freimanis Žanis, Svars Andrejs, Ruja Ernests , Bērz iņš Fričfs, Skroder is Toms, Deicis Kārlis. Basi: Sālavs Kārlis, Kūpelis Miķelis, Ruja Fr ic i»

141. Embūtes izglītības biedr. «Nākotne» koris (1920). Diriģents Fricis Redlichs.

Soprāni: Matisons Alma, Lagzdiņš Vera, Pūce Anna, Pūce Helma, Ruja Līna, Liepenieks Aurora, Birznieks Marta .

13»

Alti: Gulerts Olga, Redlichs Milda, Malkcirtis Dora, Pumpaitis Jū ­lija, Romanovs Fanija, Simsons Līna. Tenori : Romanovs Ernests , Boris Fricis, Millers Ernests , Millers Jānis, Fuglits Eduarts , Pe tersons Arvīds. Basi : Romanovs Fricis, ,Galerts Fricis, Štubis 2anis , Ķincis Valde­mārs, Millers Fricis, Balodis Alberts, Dobelis, Jurševskis Kārlis, Jēkabsons Žanis, Fanļslavs Augusts, Ranga Andrejs.

142. Gramzdas draudzes jaunatn. pulc. koris (1920). Di­riģents Eduards Reinfelds.

Soprāni: Auznieks J., Auznieks L., Mika I., Trumpenieks D., Felt-mans 0. , Inķis L., Kliests A. Alti: Balcers 0 . , Gārnis E., Reišmits A., Inķis Lūcija, Lukevicis I. Tenor i : Timbars A., Pavi ls Ž., Balcers Ž., Gārnis E., Piziks A. Basi : Eglītis A., Štolcs N., Štolcs A., Siksnis M., Reinfelds E., Gal-k'ints A.

143. Paplakas pamatskolas koris (1928). Diriģents Oto Frickops.

Soprāni : Kirpis Emīlija, Leja Paulīne, Straupnieks Paulīne, Dim-zēns Anna, Laudums Līna, Šuraitis Vēra, Vižņa Malvīne. Alti: Cīrulis Emīlija, Dzērve Alvīne, Kleins Anna, Doniņš Elza, Pelnēns Kate, Strauss Minna, Kopštāls Vallija. Tenor i : P iz iks 'Žanis , Piziks Jānis, Putiķis Roberts , Unguris Ādolfs, Grosmanis Eduards, Brikmanis Andrejs, Brumbergs Eduards. Basi : Eimanis Ernests , Herbsts Ansis, Ivanovs Fricis, Laipenieks Pēter is , Zīver ts Žanis, Strelevičis Jānis, Rokpelnis Jānis.

144. Purmsātu-Krūtes koris (1920). Diriģents M. Karelis. Soprāni: Kupšiļs Anna, Sprūds Berta, Sprūds Ermine, Kļava L īza , Kļava Paulina, Rukuts Anna, Šalmis Olga. Alti: Sprūds Zelma I., Sprūds Zelma II., Rukuts Eva, Salms Kat-rina, Stanga Erna. Tenori : Baušenieks Jēkabs , Leja Jānis, Freibergis Andrejs, Kļava Žanis, Grava, Valdis, Sprūds Roberts , Ruicēns Žanis. Basi : Sprūds Fricis, jun., Sprūds Friois sen., Stanga Fricis, Biģelis Fricis, Putiķis Žanis, Skābardis Vilis.

R ē z e k n e .

145. Latgales lauksaimn. vidusskolas koris. Diriģents Jānis Geģeris.

Soprāni: Zaube Elza, Spēlmanis Zelma, Cimdiņš Lidija, I Veikšs Ieva, Kastanovska Paulīna, Peps Larisa, Gailums Valentīne, Skaist­kalne Valentīne, Klaviņš Zilviia, Gēģeris Mirdza, Bērziņš Velta, Kūla Erna, Svarups Marta, Renbušs Velta, Ebelis Laima, Mellis Al-donija, Pas t e r s Lūcija, Tabors Matilda, Tauciņš Aina, Začesta Ge-

140

novēva, Pauks t s Faņina, Berģis Eiženija, Rozentale Elvīra, Beŗjķis Lūcija. Alti: Karps Leontīne, Šteinbergs Berta, Ramanis Nora, Umurs Elza, Jurovs Ksaverija, Briedis Vera, Briediņš Elfrīda, Vīksna Alida, Lie­piņš Lidija, Gutans Anna, Dreimanis Eleonora, Maslovskis Antonija, Adiens Velta, Pr iedī te Rita, Pupurs Valija, Ronis Aleksandra, Kvie­sis Milda, Eberts Nadine, Brilts Olga, Krims Elza, Kveders Jaņina, Paeglis Ksenija, Samsons Lūcija, Utelis Lonija, Zakrevska Marija. Tenori : Logins Staņislavs, Pušmucāns Vladislavs, Kiršteins Jānis, Tauniņš Kārlis, Kviesis Arvēds, Balods Jānis, Melders Aleksandrs, Seleckis Pēter is , Sīlis Teodors, Tomsons Jānis. Basi: Pāvi ls Valdis. Gura Jānis, Rīdūzis Jānis, Šmits Jānis, Klaviņš Voldemārs, Zadvinskis Aleksandrs, Zariņš Osvalds, Sorauņiks Edu­ards, Bīriņš Jānis, Miklucāns Aleksandrs, Arbeiters Andrejs, Maizīts Aleksandrs, Berģis_ Pēteris, Lācis Augusts, Rēdmanis Vilis, Vasulis Andrejs, Vīlands Pēter is , Ūdris Voldemārs, Krūmiņš Eduards.

146. Latgales tautas pils koris. Diriģents Sergejs Duks. Soprāni : Ankipāns Vilhelmīne, Bekers Broņislava, Cīrulis Anna, Kravals M'iļlda, Rublis Irma, Sidorovičs Olga, Vaivads Monika, Za­riņš Mirdza, Zariņš Milda, Rit ters Elizabete, Kaupušs Marija, Vilks Alma, Barkans Julianna, Čamans Eiženija, Cēlējs Marija, Geikins Jolanta, Kalniņš Anna, Lakšēvics, Loniia> Lazdans Veronika, Masals Emīlija, Ruciņš Elza, Jeromans Anna, Jaunzems Helēne. Alti: Austrums Alīde, BaluļeviCs Sofija, Camans Vanda, Daukste Felicija, Grāpis Nadežda, Jendriks Milda, Krampāns Aleksandra, Kulikovska Helēne, Zadvinskis Steolastika, Nesaule Valija, Žogots Anna, Bieevska Pauline, Ducmanis Austra, Macanovs Veronika, Riekstiņš Anna. Tenori : Viļlks Jānis, Salcevičs Arkādijs, Kalniņš Arveds, Silovs Ignats, Šmits Teodors , Elsiņš Jānis. Baritoni: Kravalis Pēter is , Lanka Teodors, Macanovs Miķelis, Pr iedī te Kārlis, Sileckis Jezups, Sabrovskis Staņislavs, V u c a n s ' J . , Mellups Rūdolfs. Basi : Austrums Andrejs, Barkans Vladislavs, Cīrulis Jānis, Cēlējs Kārlis, Grāpiļs Pēter is , Keišs Pēter is , Vītols Pēter is .

54. Jaunpiebalgas kultūras biedrības koris. Diriģents J. Rubenis.

Soprāni : Avotiņš Milda, Bulvītis Zelma, Misiņš Albertīne, Šāvējs Milda. Alti: Kiķers Anna, Miesnieks Marta, Odziņš Marta , Zivtiņš Anna. Tenori : Mūrnieks Jānis, Sējējs Eduards, Stādiņš Eduards. Basi: Bāliņš Helmuts, Bitte Kārlis, Badītājs Jānis, Mūrnieks Jānis, Miesnieks Kārlis.

147. Ludzas Latg. kult. veic. biedrības koris (1923, VI). Diriģ. Kārlis Gērķis.

Soprāni: Barkans Antoniņa, Bul Antoniņa, Grinbergs Ortenzija, Neiberg Alma, Rockāns Emīlija, Kramiņš Tekla, Sunoplova Tatjana, Šteins Austra, Šmatova Anna, Trucums Alma, Tutins Valentīna, Tutins Zuzanna, Muzis Alma, Steimakova Anna, Falkina Anna.

141

Alti: Bokumsi Malvina, Liepa Anna, Klaviņš Marija, Kuzmčns Zofija* Mucenieks Marta, Peļ Marija. Tenori : Caune Stefans, Liksniņš Alfrēds, Mutuls Voiciks, Muzis Jānis, Petrovskis Leopolds, Vasiljevs Vladimirs. Basi : Jaunrubens Kārlis, Jēpe Voldemārs, Kercs Pē ter i s , Klaviņš-Jānis, Neimanis Jēkabs, Rusinovskis Richards, Stefanovičs Nikolajs.

148. Rēzeknes valsts komercskolas koris. (1921). Diri­ģents Jānis Lukšēvics.

Soprāni : Deneškāns Valentīna, Greiškāns Anna, Gustāns Helēna* Kozlovska Emīlija, Zavišs Marija, Pu tāns Veronika, Āre Lidija* Spruče Veronika, Bratuškina Anatolija, Zviedris Valerijana, Kļaviņa Valentīna, Ruško Eiženija, Kozlovska Anna, Munče Jadviga, Seplis Antonija, Capāne Marija, Cankals Zelma, Čevers Veronika, Cuders Leonora, Grebežs Antonija, Grīzāns Marija, Jurāns Tekla, Lītiiņš Anna, Mortukāns Veronika, Broka Staņislava, Čačs Galina, Ritine Janīna, Skurulis Tekla, Skapars Tekla Pukitnska Broņislava, Cuders-Veronika, Seržants Veronika, Sangovičs Viktorija, Maulāne Marija, Krauklis Veronika, Visocka Leokadija, Supe Anna, Šeilis Emīlija* Meiruška Marta .

I Alti: Asars Marija, Čeirāns Monika, Broka Zinaida, Gepšteins Mirjama, Korsaks Broņislava, Krusts Veronika, Mazurs Marija* Prove isa Eleonora, Pu t roms Leonija, Repele Genovefa, Ruskulis Veronika, Urtāns Vanda, Visocka Monika, Bērziņš Andrejs, Svugals Donats, Škeļs Ontons, T ja rve Jezu.ps, Deksnis Valentīna, Raudive Antoniņa, S t roda Anna, Šeilis Monika, Širina Eleonora, Pu tāne Al­bina, Kapulinska Viktorija, Bydlova Marija, Sveščenkova Pelaglja* Klincāns Marija, Locāns Tekla, Tarvida Genovefa, Žurkovska Zu­zanna, Dakšēvics Genovefa, Brokāne Emirentejana, P ī te rn ika Mar -oijana. "

II. al t i : Kalva Marcijana, Kangars Veronika, Mart inova Veneranda* Morozs Marija, P e t r o v a Marija, Sprūče Helēna, Vaivods Monika, Pulenčiks Eleonora, Pūriņa Anna, Zeile Valentīna, Zaščerinska Vik­torija, Krauklis Tekla, Kroics, Marija, Sablinska Paul īna, Šešķel is Anna, Bratuškins Mečeslavs,

I. tenori : Daniševics Bernards , Širins Ontons, Zušs Kazimi'rs, Babins Ontons, Česlis Ignats, Rukmanis Ontons, Rancāns Aleksandrs, Mazitāns Meikuls, Pu tāns Jons, Macāns Arnolds, Vrublevskis Alek­sandrs.

II. tenori : Ragušs Vitolds, Rupains P ī t e r s , Skudra Staņislavs, Vo-nogs Ontons, Zelenka Jons, Gēgers Roberts , Buls Staņislavs, Sķe-s te rs Ontons, Zeltiņš Andrejs, Seimanovs Juris, Juštels P ī t e r s , Ma­zitāns Mei|kuls, Boltais Ontons, Tutins Rober ts .

I. basi : Kravčenko Eduards, Melna Ludvigs, Sumarokovs Agafons, Silovs Jons, Mežals Ontons, Bernāns Augusts, Ciprušs, P ī t e r s . Ba-lulēvičs Staņislavs, Zelčs Boleslavs, Ločmels Jezups, Timeniks Jons, Pels Izidors, Babris Aloizs, Stabrovskis Jezups, Lachs On­tons, Buls Eduards , Gēgers Aleksandrs.

II. basi : Līmanis Aleksandrs, Rudzīt is Aleksandrs, Trifskis Ābrams, Romančuks Viktors, Zigurs Kārlis, Kambala Broņislavs, Pak lons Aleksandrs, Balodis Ēvalds, Adatiņš Artūrs , Gabranovs P ī t e r s , Vel-ķ e r s Otto, Upinieks Broņislavs.

142

R ī g a .

149. Āgenskalna latv. biedrības koris (1928). Diriģents Jānis Sieriņš.

Soprānii: Bernšteine Milda, Donis Lilija, Felce Elvīra, Feldmane Ženija, Ikše Ludmila, Jansone Miml, Krievjņa Helma, Lācis Milda, Lunče Elvīra, Maldere Olga, Marnica Valeska, Melngailis Anna, Ozoliņa Elvīra, Paķis Elza, Sīma Alise, Skrazlovski Marija, Vasil-jeva Aleksandra, Večena Zelma, Vilciņa Marija, Vīnšteina Emma, Virsis Marija, Zīlīte Irene. Alti: Aboma Frančeska, Barloti Hermīne, Cīrule Zelma, Evarsone Hermīne, Irbe Anna, Melkerta Elza, Rubene Emīlija, St razds Alma, Tīzenberga Elza, Ulricha Lidija, Zandere Vilma, Zemture Aleksan­dra. « Tenori : Bormanfe Jānis, Pupurs Alberts, Sabaks Teodors, Švanks Richards, Zars Antons, Zīlītis Heinrichs. Basi : Antonsons Arvīds, Barloti Viktors, Cīrulis Pēter is , Danen-bergs Arnolds, Dumpis Kārlis, Feldmanis Arnolds, Krontāls Jānis, Legzdiņš Mārtiņš, Mitenbergs Teodors, Roze Alberts, Rubenis Alek­sandrs , Rubenis Jānis, Vilciņš Aleksandrs, Vītols Fricis, Zvirbulis Kārlis.

s, 150. Dzied, biedr. «Beverinas Dziedonis» koris (1883, III,

IV, VI). Diriģents Arvīds Prēdelis. Soprāni: Fride Matilde, Švalbe Ērika, Grots Ženija, Linde Elza, Freimanis Katija, Milnis Anete, Reimers Lilija, Upenieks Irma, Grīnvalds Adele, Mundeciems Lilija, Ve'iskops Emma, Izaks Anna, Izaks Vēra, BoMsova Aleksandra, Meinerts Leontīne, Varneviics Olga, Norlinds Alide, Hansens Alma Brikmans Olga, Rozenbergs Ērika, Reimerts , Jansons Mirdza. Alti: Indriksons Hilda, Elmanis Alīse, Jansons Olga, Grīnvalds Lauka, Špirka Paulina, Stepe Alma, Bikmanis Marta , Rudzītis Elza, Virza Alma, Blumbergs Malvīne, Ceske Ella, Dorels Milda. Tenori : Bijeiks Roberts , Arājs Augusts, Rebiņš Kārlis, Aris Artūrs , Celms Kārliļs, Indriksons Jūlijs, Migla Augusts, Kolisters Pēter is , Vīgants Eduards, Gruntē Ludvigs. Basi : Rolmanis Jānis, Šulcs Kārlis, Kocers Jānis, Ober ts Aleksandrs, Andrejevs Nikolajs, Zauna Kārlis, Visvaldis Arvīds , Indriksons Fē­liks, Jēkabsons Jānis.

151. Dziedāšanas biedrības «Daina » koris (1926). Diri­ģents Sergejs Duks.

Soprāni : Birzgalis Emma, Birzgalis Paulīna, Bišmeisters Milda, Bērziņš Marta, Bērziņš Alma, Bergs Alīde, Drēziņš Albertīne, Eze­riņa Valija, Ezers Emīlija, Gūtmanis Ērika, Grīnbergs Alīse, Indrik­sons Bernota, Janelsīt is Erna, Jansons Zelma, Kerans Lonija, Lēlis Lilija, Mitre Malvīne, Matisons Milda, Neiblats Lilija, Ore Elvīra, Rozītis Milda, Strautmanis Skaidrīte, Lapsa Olga, Brants Elga, Drešjbants Irma, Krauze Lidija, Klēģers Helēna, Ķauķis Austra, Lie­piņš Elza, Lilau Ella, Makarskijs Marija, Ošs Lilija, Pakūlis Anna, Zīdermanis Alma.

143

Alti: Antrops Hermīne, Cīrulļs Austra, Eiduks Anita, Orundmanis Milija, Jansons Mirdza, Lamsters Elza, Luste Emma, Mūrnieks Al­vīne, Martinsons Anna, Pe tersons Laima, Strumillo Marija, Bērz-atiss Milda, Gailītis Izolde, Kerāns Natālija, Pe te rsons Vēra, Sloka Vilma, Štesingers Gerda, Vorns Emma, Zārds Lūcija, Zillapa Her­mīne. Tenori : Botva, Osvaldis, Bekeris Kārlis, Balodiis Jānis, Gredzens Jānis, Ķīsis Antons, Martinsons Edgars, Maltenieks Jānis, Ozoliņš Ernests , Ošenieks Kārlis, Pe tersons Ģederts , Avenieks Kārlis, Da-nenbergs Jānis, Er ra Augusts, Krievs Nikolajs, P īpe Augusts,. Rauza Jānis, Rozenbergs Žanis, Zīgurs Magnuss. Basi: Austriņš Arnolds, Brants Arturs, Bērza t ī ss Pēter is , Dakers Nikolajs, Duks Nikolajs, Eklons Jānis, Kukulmuižnieks Kārlis, Lacis Valdis, Mednis Jānis, Pusuls Eduards, Zviedris Kārlis, Brastiņš, Paulis, Grundulis Alfs, Dreibants Otto, Puksis Edgars, Riža Jānis , Ruska Kārlis, Sarkanis Ernests , Strautiņš Artūrs, Valdmanis Roberts» Teteris Hermanis.

152. Jaunas Ģertrūdes baznīcas koris (1921, VI). Diri­ģents Pēteris Rība.

•

Soprāni : Andersons Alīda, Balcerbuls Elvīra, Delle Irma, Ezergai­lis Hermīna, Kampe Antonija, Kadišcvskij Fraņa, Krieviņš Berta, Kursuls Zelma, Morgenšterns Mirdza, Martinsons Villma, Ozols Be­nita, Ozols Šarlote, Plavnieks Alma, Pr iede Marija, Rība Elza, Zir­nis Alma, Zelmens Natālija, Veiskops Emma. Alti: Bankavs Alvīna, Broks Lidija, Dūks Marija, Ence Hermīna, Limbachs Zenta, Skrebe Natālija, Skudra Valija, Zariņš Ella, Bal­cerbuls Milda. Tenori : Andersons Jānis, Jurevičs Konrats , Rība Jānis, Skudra Arvīds. Bas i : Apalups Valdemārs, Auns Jānis, Balcerbuls Teodors , Indrik-sons Pauls , Por tnojs Ādolfs, Balodis Teodors .

153. «Jaunāko Zinu» koris (1930). Diriģents Ernests Brusubārda.

Soprāni : Akmentiņš Aina, Bērziņš Irene, Bergs Pauline, Brigaders Emma, Cepurī te Vilma, Celmiņš Irma, Cukurs Lidija, Druģis Olga, Freibergs Paula, Freivalds Ilga, Gulitis Valija, Gramkavs Ērika, Garkalns Emilija, Grinbergs Ketija, Jū la Zenta, Jakobsons Lidija, Komanders Elza, Krast iņš Mirdza, Lapiņa Austra, Liepa Milda, Mot-millers, Ozols Elfrida, Ozols, Sutans Berta, Spaile Veronika, Šķēle Irma, Šķēle Olga, Zuravkova Pauline, Vaičunas. Alti: Asers Valija, Krastiņš Mirdza, Leipcigs Edite, Litcovs Geno­veva, Lūsis Lilija, Meškovskis Benedikta, Mucenieks Alide, Mauriņš Emilija, Ozoliņš Erna, Ozoliņš Lidija, Ozoliņš Johana, Purmalis Pau­line, Sturms Julianna, Šiliņš Margrieta, Šiliņš Klāra, Tomsons Zelma, Valdman Emma, Veideman Merija. Tenor i : Avotnieks Augusts, Bābelis Kazimirs, Kics Jānis , L inards Jānis, Leitans Hugo, Opolds Arnolds, Ozoliņš Kārlis, Ozols Arnolds, Redlichs Juris , Rjabins, Skuja Augusts, Salietis Andrejs, Sīviņš Jā­nis, Vilciņš, Pēter is , Večeroks Romāns, Ozoliņš Ernests .

144

Basi : Bluķis Kārlis, Bindemanis Paulis, Deičmans Ādolfs, Eichvalds Roberts , Garonskis Eduards,- Gilis Reinholds, Krūms Alfrēds, Krū­miņš H . t Lucis Osvalds, Mazdavids Arvids, Milnis Kārlis, Morozovs Benjamiņš, Pr iede Aleksandrs, Pavlovs Tālivalds, Pržijalgovskis J ā ­nis, Remess Fricis, _Sedlinieks Jānis, Tiltiņš Arturs , Veidemans Ar­turs, Vilks Paulis, Vācietis Oto, Zīver ts J.

154. Jēzus draudzes koris. Diriģents Aleksandrs Tirzīts. Soprāni : Bērziņš Marta, Bērziņš Lūcija, Čiekurs Vilma, Neimanis Lilija, Neiimaniis Leontīne, Ozols Irma, Ozoliņš Alīse, Reimanis Vilma, Šķendere Erna, Tomsons Irmgarde, Tiltnieks Elvīne, Freii-bergs Valdone, Odziņš Zelma, Stolarova Vēra, Fre ibergs Otomija, Jegners Emma, Alti: Čiekurs Otīlija, Feldbergs Anna, Laiviņš Velta, P ī r āgs Kat­rīna, Smiltnieks Emīlija, Sutte Jesse, Zommers Aina, Bērziņš Olga, Terve Alma, Izaka Anna, Zubaus Alvīne, Volkovs Vilma, Kondruša Olga. i Tenori : Jurevičs Konrāds, Švanks Richards, Fr iedenbergs Kārlis, Dannenbergs Jānis . Basi : Tirzīt is Alfrēds, Tirzītis Džems, Rusmanis Helmuts, Balodis Teodors, Martinsons.

155. Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Rīgas nodaļas koris (1928). Diriģents Ferdinands Pličs,

Soprāni : Barkovska Salomeo, Klīsters Genovefa, Znūtes Tekla, Strods Salomeo, Lazda Broņislava, Pipars Marija, Pipars Anna, Melders Anna, Kancāns Anna, Buks Anna, Vuškiniks Veronika, Lazdāns Veronika, Bet lers Helēna, Gāga Franciska, Pas to r s Jūlija, Kokins Tekla, Vangins Helēne, Betlers Jūlija, Sapals Klementīna, Svirinska Antonija, Aizpūrs Anna, Lazda Emīlija, Dagis Ludviga, Svarinska Albina. Alti: Čamans Helēna, Siliniks Anna, Lozda Monika, Keisters Pau l i ­na, Lazdāns Anna, Sarva Anna, Sarva Borbula, Broliš Olimpija, Camans Jadviga, Tūtiņ Emīlija, Kancāns Elza, Vonog Felicija, Or-bidāns Marta. Tenor i : Razgals Aleksandrs, Pas to r s Antons, Purmal ī t s Staņislavs, Krēsliņš Konstantīns, Ušackis Andrejs, Erelis Boleslavs, Bojars, Maiļsejs Nikolajs, Čudars, Šlars Pī ter is , Košoriks Miķelis. Basi : Barkans Jezups, Kudiņš Pī ter is , Vysockis Jōņs, Pauniņš Sta-riļislavs, Jukšinskļs Staņislavs, Stabulnļiks Staņis lavs , P u r m a l ī t s Aleksandrs, Štrods, Šiklmīks Ludvigs, Melderis Ludvigs, Krusts Leo.

156. Latvijas kultūras veicināšanas biedr. un Rīgas no­maļu savienības Čiekurkalna nodaļas koris (1923, VI). Diriģents Pēteris Zeltiņš.

Soprāni : Zeltiņš Milda, Mizeris Elza, Saulī te Milija, Šefler Melā­nija, Kuze Marta, Graudiņš Austra, Jaunzems Meta, Reinholds Anna, Ansons Lūcija, Grāvī t is Berta, Stankovics -Lizeta, Kaudze Lidija, Pečaks Lauma, Ozoliņš Skaidrīte, Mednis Hermīne, Ozoliņš Velta, Lauois Elza, Strunke Marta, Gustsons Marija, Reinholds Alvīne, Jānums Austra, Ozoliņš Austra, Palmbachs Melita, Grast iņa Lonija.

U 5

Alti: Mizeris Milda, Egle Alīde, TU ne ris Zelma, Stanke-Her ta , Br ie ­dis Minna, Valteris Marija, Valteris Alvīne, Piegaus Hilda, P lancs Ērika, Dambergs Tira, Put r i s Ženija, Karps Anna, Lībekj; Ieva, Valle Lūcija. Tenori : Zeltiņš Pēter is , Pečaks Augusts, Pečaks Maigonis, Ulpe An­drejs, Ulpe Alfrēds, Encis Hermanis, Strazdiņš Arnolds, Ozoliņš Jā­nis, Grube Pēter is , Vovujanko Aleksis, Vovujanko Aleksandrs, Šiliņš Jēkabs, Ezergailis Jānis, Kruza Valdemārs, Bērziņš Zigismunds, Vi­lis Aleksandrs. Basi : Ulpis Jānis, Britāls Emīlis, Priedītis Jānis, Čerbo Broņislavs, Palmbachs Jānis, Atelbauers Jānis, Zvirgzdiņš Jānis, Krieviņš Ar­turs , Ulpe Kārlis, Ozols Arnolds, I rbī ts Jānis, Mucenieks Aleksandrs, Michelsons Richards, Zvirgzdiņš Alfrēds.

157. Latvju mūzikas veicin. biedr. koris (1924, VI). Di­riģents Hermans Prūsis.

Soprāni : Pocus Veronika, Pocus Valerija, Virsis Karlīne, Zeiferts E r i k a . U r š t e i n s Vilija, Kalnarutkis Matilde, Zobiņš Elza, Majors Li­dija, Adamsons Elza, Herbko Zofija, Devents Berta, Štegenburgs Elvīra, Aviženis Alīda, Skujevskis Kate, Vībaks Elvīra, Redlichs El-frida, Davidsons Emīlija, Vāgners H e r t a » Ozoliņš Klāra, Pommers Vilma, Purens Olga, Vellen Zelma, Vellen Anna, Bērziņš Vēsma, Jakobsons Emma, Evardsons Tamāra , Grāvīt is Olga, Jansons Alma, Reinfelds Elfrīda, Cimdiņš Marta, Gorskis Marija, Dunkulis Līna, Legzdiņa Anna. Alti: Rudzītis Anna, Andersons Ieva, Andersons Mērija, Plepis Alma, Hofmanis Alīse, Freimanis Mērija, Marga Vilma, Kukainis Erna, Rudzītis Alma, Lenkevičs Elionora, Lenkevičs Marija, Kušulis Min­na, Mills Lidija, Ruzga Emīlija, Briedis Olga, Kalnarutkis Ella, Te-velovičs Antonija, Brošs Alīna, Mežups Milda, Reinbachs Zelma, Teter is Šarlote, Cimdiņš Ernestīne, Rocis Marta , Ierasts Vilma, Legzdiņš Marta. Tenor i : Grigalis Pēter is , Bērziņš Edgars, Švarcs Kārlis, Špors Jā ­nis, Širmachers Aleksandrs, Kovāls Jānis, Jansons Krišus, Kints Fri­cis, Dunkulis Vilis, Metmanis Arvīds, Augstkalnietis Verners , Vil-sons Vilis, Lapiņš Jānis, Botčkis Alfrēds Rebainis Jānis. Basi : Sīmanis Valdemārs, Šultcs Vladislavs, Zauva Kārlis, Samats Alberts, Russmanis Helmuts, Andersons Fricis, Pētersons Rūdolfs, Rocis Roberts , Gramkovs Ludvigs, Pupuris Alfrēds, Jakubonis_Jū­lijs, Neilands Richards, Leleps_ Vilis, Klaviņš Georgs, Liepiņš Jānis, Montevics Artūrs, Miezītis Jānis, Lapiņš Kaspars.

158. Latvijas jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas centra koris «Dziesmu draugs» (1930). Diriģents Hermans Prūsis.

Soprāni : Vassermanis Gerta, Bladonis Elma, Kleins Aleksandra, Keris Jadviga, Koržeņevskis Dollija, Pavlovskis K'ttija, Bērziņš Vēsma, Holcmanis Aina, Mustis Alvine, Aušķens Milda, Koržeņevska Anna, Cakars Marija, Sleja Irine, Trauliņ Merija, U d n s Minna, Birnis Olga, Zirnis Alida, Trek te rs Valli ja, Balodis Alida, Sudmalis Milda. Alti: Hochlova Ustinija, Pelman Emma, Ernsons Alma, Rudzīt is Alma, Vērnieks Emma, Leja Alvine, Rauga Marta , Ruzga Emilija,

146

Bunti'ks Meija, Grīslis Paulīne, Balodis Elza, Kukainis Erna, Neiman Emilija. Tenor i : Krievs Jānis, Sudmalis Ādolfs, Muškis Žanis, _Freibergs Pauls , Elksnis Kārlis, Jakubonis, Jūlijs, Bregžģis Voldemārs, Rūdis Alfrēds, Lessiņš Alfrēds, Augstkalns Verners, Korps Jānis, Klaviņš Georgs , Briedis Jūlijs, Lūsis Jānis, Kints Fricis, Roze Voldemārs. Basi: Leleps Vilis, Rudenis Jānis, Auce Andrejs, Neilands Richards, Pē t e r sons Rūdolfs, Zapersons Herber ts , .Miezītis Jānis, Anševics Rūdolfs, Sīmanis Voldemārs, Montevic» Arturs , Russmanis Helmuts, Kalniņš Jānis, Andersons Fricis.

159. Latv. viru kora biedrības «Dziedonis» Rīgas koris (1924, VI). Diriģents Leonīds Vīgners.

I Tenor i : Līcis Indriķis, Melnbārds Andrejs, Rjabins Aleksandrs, Miķelsons Jānis, Emsiņš Leonards, Krūze Valdemārs, Vikmans Mārtiņš, Mucenieks Artūrs , Blinkins Jānis, Blokmans Kārlis, Zariņš Aleksandrs, Blūmfelds Kārlis, Tauriņš Eduards. II Tenori : Krastinš Reinholds, Cukurs Kārlis. Sietnieks Jānis, Pla­tais Mārtiņš, Klinsons Eduards, Roes Aleksandrs, Bumbiers Mārtiņš, Pommers Andrejs, Rebiņš Kārlis, Bijeiks Roberts , Bangerskis Kārlis, Galējs Vladislavs, Arājs Augusts, 'Pumpurs Teodors , Vīgants Edu­ards, Jansons Arnolds. Kazimirs Juris. I Basi : Riekstiņš Rober ts , Matisons Arnolds, Mūsiņš Mārcis, Pe i -lītis Valdemārs . Grass Kārlis, Asmins Atis, Balodis Valdemārs, Fel-zens Kārlis, Freibergs Tālivaldis. Beiniks Artūrs , Lūsis Brūno. Vī­tols Artūrs , Znatnajs Jānis, Lapiņš Kaspars. II Bas i : Artlņš Viktors, Plēsums Jūli js; Zālītis Edgars, Eglītis Kār­lis, Krūms Alfrēds, Soste Fricis. Soste Ansis, Vācietis Otto. Zieme­lis Augusts, Balodis Artūrs . Gremze Alfons, Kalniņš Arnolds. Kārk­liņš Ludvigs, Plamš Mārtiņš, Bergmanis Vladimirs, Šiliņš Arnolds.

160. Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru ko­ris (1925). Diriģents Teodors Kalniņš.

I Tenor i : Bērziņš Leonīds, Bērziņš Ringolds, Blumenaus Verners , Erkmanis, Alfrēds, Kasars Bernhards, Kevietis Pēter is . Lūkins Ar­nolds, Lācis Arnolds, Ozols Jānis . Toms Jānis, Vikmanis Mārt iņš , Verners Gustavs, Zemribo Augusts. II Tenor i : Beķeris Reinholds, Cimdiņš Elmārs, Delle Teodors, Ki-pens Alfrēds. Mežgailis Augusts. Muižnieks Jānis, Reiskards Al­fons, Rullis Arnolds, Roga Artūrs, Spriņģis Jānis, Snornieks Arvīds , Štromanis Vladimirs, Tālbergs Kārlis, Tupiņš Edgars , Andersons Juris. I Basi : Brakšs Valdis, Bukums Nijkolajs, Breimans Gerhards, Deičs Valdemārs, Ieleja Jānis, Jansons Arvīds, Jankovskis Oskars , Kaņepe Artūrs , Landsbergs Valdemārs, Mauriņš Jānis , Ozoliņš Nikolajs, P a v a s a r s Rodrigo, Preimanis Osvalds, Simanovs Nikolajs, Timrots Edgars . II Basi : Druva Artūrs , Greblis Ādolfs, Gulbis Kārlis, Jakobsons Konstantins, Krapte Jānis, Rikards Alfrēds, Šiliņš Nikolajs, Skuja Aleksandrs, Šefers Oļģerts, Svenne Kaspars, Kampars Arveds, Veld­r e Rūdolfs.

147

161. Latvijas Universitātes sieviešu prezidija konventa sieviešu koris (1927). Diriģents Teodors Kalniņš.

I Soprāni : Jirgensone Ērika, Būce Anna, Štūbele Ženija, Dambe El­frīda, S tāka Vanda, Brinkmane Eda, Zariņa Ērika, Blanka Ērika, Ga-levska Irma, Kalniņa Marta, Eriņa Rita, Kūlmane Helēna, Stobrī te Lūcija, Resgale Tamāra , Nusbaume Alīde, Lielmeža, Lejiņa Mirdza. II Soprāni: Fernase Vilhēlmīne, Goldmane Vilma, Šteinberga Zel­ma, Piebalga Irma, Jansone Velta, Spēra Guna, Meilupe Austra, Belmane Auguste, Alsmika Ženija, Varbūte Alīde, Plikgalve Laima, Riekstiņa Valentīna, Lazdilņa Lolite, Ever te Valda, Āboltiņa Tatjana, Miķelsone Elza. I Alti: Kalniņa Valtrauta, Kauliņa Milda, Gailīte' Ērika, Paegle Eleo­nora, Zī tare Ida, Bulava Milda, Landsberga Austra, Nicmane Anna, Blau Angelika, Krastiņa Hilda, Kārkliņa Austra, Raudule Alma, Ru­b e n e Auguste, Liepiņa Flora, Sūna Zilvija, Sirsone. II Alti!: Rone Alvīne, Būce Paulīne, Vende Elza, Ziediņa Elza, Ven-te re Alma, Melnalksne Otīlija, Šmite Mirdza, St rade Merija, Šmite Alīse, Linde Gundega, Kundziņa Rita, Ķemme Veronijka, Pētersone Lūcija, Grauze Olga.

162. Latvijas Universitātes stud. biedr. «Austrums» vīru koris (1927). Diriģents Mārtiņš Paže.

I Tenor i : Atrens Juris, Caurs Andrejs, Dravnieks Aleksandrs, Gob-ziņš Alberts, Udris Valdemārs. II Tenori : Jansons Vladimirs, Plauciņš Aleksandrs, Pliens Artūrs , S t radiņš Aleksandrs, Sepers Reinholds, Veitmanis Kornēlijs. I Basi : Austriņš Roberts , Bērziņš Otto, Liepiņš Paulis, Melbārds Rodions, Pāže Aleksandrs, Prauli|ņš Kārlis, Strēler ts Teodors , St­rau ts Rūdolfs. II Basi : Ķēniņš Ilmārs, Krauklis Tālivalds, Pe tersons Juris, Šutka Rober ts , Vikmanis Eduards .

163. Latvijas Universitātes stud. dzied, biedr. «Dziesmu-vara» koris (1925, VI). Diriģents Ādolfs Ābele.

Soprān i : Gaņģis Milda, Kalnozoliņš Milija, Klaviņš Minna, Krievs Hermīne, Krusa-Blūms Ludmilla, Lulle Elfrīda, Lasmanis Irma, Liepa Austra, Mednis Emma, Maldonis-Strautmanis Milda, Marga Anna, Nusbaums Alīde, Plato Anna, Raune Marija, Reinholds Pau ­līne, Rezovskis Velta, Samts Herta , Skubiņš Marsamea, Aucelaus Alma, Cers Līvija, Dambergs Līza, Dāvis Aleksandra, Grumondžs Ņīna, Kalniņš 1 Vilma, Kreicbergs Mirdza, Kuilis Austra, Lulle Valda, Mālkalnītis Anna, Martinsons Irma, Meijers Malda, Miķelsons Emma, Mucinieks Jūlija, Ozols Emīlija, Pe tersons Elza, Plandags Rita, P la t -upe Lidija, Pr iedī te Valija, Pūriņa Malvīne, Rīdzinieks-Gauja Lū­cija, Sapraša Edīte, Zariņš Lilija, Rundāle Aleksandra, Puliņš Matilde Alt i : Bērziņš Ērika, Brože Olga, Brumelis Olga, Andersons Eliza­bete, Dārziņš Zenta, Eglīte Līvija, Jurjāns Milda, Kalniņš Anna, Kalniņš Brunhilda, Kleinhofs Mirdza, Lūsis Alma, Pauniņš Lidija, Riekstiņš Anna, Rinkšus Agnese, Skuja Antonija, Stankevičs Ludmil­la, Švekr is Elza, Tabaka Hilda, Udris Serafima, Vilks Elza, Vītols Vēra , Esiņš Zelma, Kalniņš Emma, Kalniņš Malvīne, Kempis Helēna,

148

Kiršteins Olga, Krastiņš Alīde, Meisters Elīze, Mlstris Ella, Sapraša Irene, Saulī te Olga, Šlesja Melānija, Urjans Ilze, Vītiņš Olga, Zie­diņš Milda, Lukiļns Elza, Cīrote Elza. Tenori : Bērziņš Gustavs, Gaiķis Jānis, Gredzens Pēter is , Kovalev-skiļs Pāvils , Krūmiņš Alfreds,_ Krūmiņš Eduards, Vanags Aleksandrs, Vanags Arturs , Zommers Kārlis, Bērziņš Arnolds, Brants Rūdolfs, Buchbinders Eduards, Ginters Jānis, Lasmanis Eduards, Lucis Ža­nis Rudzītiis Jānis, Strautmanis Valdemārs, Strautnieks Jānis, Tīlis Eduards , Pla te Nikolajs, Plato Juris. Basi : Āviks Teobalds, Baumanis Reinhards, Bruņenieks Ludvigs, Freidenfelds Pauls, Līdeks Osvalds, Lulle Alfrēds, Meistars Au­gusts, Mellenbergs Viktors, Podiņš Augusts, Strautmanis Artūrs , Šalme Indriķis, Zoldners Fricis, Austriņš Pēter is , Cazers Roberts , Kalniņš Hugo, Malvess Roberts , Pelšs Andrejs, Sakss Emīls, Valits Fricis, Vanders Kārlis, Vīlnieks Aleksandrs, Avens Harijs Zars Andrejs.

164. «Līgu» koris (1931). Diriģents Leonīds Vīgners. Soprāni : Sparinskijs Aina, Mēlbārds Anna, Krūze Irēna, Birkens Marta, Rūže Maiga, Bērziņš Vilma, Ozols Velta, Zommers Anna, Kreicmans Anna, Barzdevičs Cēlija, Grots Žennija, Matīss Alīse,-Sīpols Lizetta, Bērziņš Anna, Birkmans Anna, Rubenis Elza, Dicmans Erna. Millers Nora, Namnieks Zenta, Svipste Lidija, Neimans Anna, Trechters Aina. Martinsons Milda, Kalniņš Erna, Abelunas Elizabete, Hmeļevska Veronika, Paikens Johanna, Jirgensons Minna, Šiliņš Katerīna. Alti: Kalcenau Lauma, Tītmanis Emīlija, Siksna Marga, Siksna Ieva, Neimans Ērika. Bricis Marga, Celms Klāra, Zariņš Skaidrī te , Cinis Irma, Foršu Anna. Pr iedī te Ida, Spurģe Ilga, Valdmanis Elvīra, Zalc-mans Aleksandra. Zommers Margarieta, Štams Elvīra, Zvaigzne Em­ma, Michelsons Valda. Tenor i : Blokmanis Kārlis, Krūze Vilis, Faleums Arvīds, Krastiņš Reinholds, Kazimirs Juris, Šiliņš Klāvs, Rebiņš Kārlis," Antonišķis Artūrs . Bas i : Bergmanis Vladimirs, Krūms Alfrēds, Cimdiņš Pēter is , Grem-ze Alfons, Vācietis Otto, Lucs Arvēds, Patmalnieks Vilis, Urbiņš Pē ter i s . Brencis Pēter is . Freibergs Tanivaldis, Mednis Albins, Lūsis Bruno.

165. Miera draudzes koris (1930). Diriģents Teodors Kalniņš.

Soprān i : Ābelītis Emma, Blumfeldte Alvīne, Eizentāls Vilma, Ei-zentāls Vēra, Gebels Emma, Grantsbergs Zigfrīda, Kempels Jūlija, Krilšjāne Kate, Kvietiņa Anete, Martinsone Milda, Penke Eleonore, P r ā v a s t s Marija, Štāls Irma, Zariņš Alvīne, Zariņš Elza, Grosbergs Irma, Koroleva Paula, Zeichmans Marta, Dreiškens Marija, Treide Matilde, Kristapsone Nanija, Spradzis Biruta, Freibergs Elza, Kal­niņš Irma. Alti: Bergs Aline, Bērziņš Ella, Didrichson Marija, BJrznieks Juli-anna Grauds Alīde, Glāznieks.Anna, Lūkins Helēne Lūkins Lizete, Lakst īgala Elza, Lakstīgala Emma, Naumanis Minna, Reinfeldte Lū­cija, Strazdiņš Anīta, Sprādze Auguste, Podnieks Emma, Mitten-bergs Marija.

149

Tenon:_AbeI ī t !s_Augusts , Abelltis Osvalds, Abelītis Kārlis, Michel-sons Mārtiņš, Naruns Jānis, Lacis Vilhelms, Kaminskis Viktors, Kor-mīt is Kārlis, Krēsliņš Arvīds. BashBran t s Roberts , Klaviņš Aleksandrs, Gebels Eižens, Kalniņš Viktors, Lileckis Antons, Lablaiks Augusts, Milers Jūlijs, Vējkipters.

166. Pavasara biedrības koris (nezināms, VI). Diriģents Ralfs Alunāns.

Soprāni : Bergmans Anna, Kaufmans Hermīne, Kalniņš Vilma, Lāme Marija, Stllbe Milda, Dzenis Hermīne, Rudzītis Elza, Zamošķis Ai­na, Ārsts Veronika, Ārsts Skaidrīte, Potapenko Katija, Miezītis Em­ma, Rubenis Alvīne, Kreicmans Irma. Alti: Lamsters Vilma, Zvaigzne Lidija, Silkalns Alma, Putr iņš Lū­cija, Kaufmans Olga, Virviča Valija, Vaks Anna, Kalniņš Mirdza, Aldersons Klāra, S tecka Valija, Berkmans Milda. Tenori : Vaks Augusts, Lošoks Viktors, Kreicmans Harijs, Grantiņš Rūdolfs, Kaufmans Valdemārs, Millers Artūrs , Griķis Kārlis, Grau­tiņš Alfrēds. Bas i : Zommers Kārlis, Silkalns Miķelis, Kristjansens Arnolds, Kal­niņš Arvīds, Miezītis Reinis. Dukurs Arvīds, Potapenko Miķelis.

167. Pērkona koris (1874, II, III, IV, V, VI). Diriģents Aleksandrs Jankovskis.

Tenor i : Dāvids Valdemārs, Dāvis 'Jānis, Gruzna Pāvils , Kalējs Teo­dors , Milgrāvis Jānis, Sokolovs Pēter is , Vīksniņš Nikolajs, Jankovičs Pēter is , Aizelksnītis Andrejs, Svāgers Arvīds, Andersons Aleksejs, Bērziņš Jānis , Blodiņš Jānis, Garša Teodors , Ger tners Marks , Riek­stiņš Radions, Udris Andrejs. Bas i : Dakers Nikolajs, Krast inš Antons, Melbārdis Rodfons, Ore Pēter is , Purviņš Kirils, Sarkans Ernests, Vildaus Pēter is , Vīksniņš Eras ts , Zariņš Jānis, Āboliņš Jānis, Ceriņš Nikolajs, Dzelzgalvs Jā­nis, Jirgensons Erasts , Lūsis Pēter is , Nāburgs Jānis, Naudiņš Alek­sandrs , Tukums Aleksandrs, Turjans 1 Pēter is .

168. Rīgas ev.-Iut. Kristus draudzes koris (1927). Diri­ģents Aleksandrs Rungulis.

Soprāni: Auniņš Leontīne. Birzītis Olga. Briškens Terēze, Glāz-nieks Alīna, Grigors Lauma. Grigors Olga, Grigors Valija, Heisels Mirdza, Līviņš Anna, Mauriņš Alma, Milleris Antonija, Ozoliņš Au­stra, Pakūlis Anna, Pe raus Marta. Pr iede Emīlija, Renga Johanna, Spradzis Biruta, StankeviCs Olga, Teter is Marta Vītols Alma, Vī­tols Anna, Zariņš Velta. Alti: Apse Emma, Arājs Alvīne, Bērziņš Viktorija, Krustkalns Mar­ga, Logins Olga, Rams Vilma. Sīraps Leontīne, Spradzis Auguste, Šteinbergs Alvīne, Steinbergs Elīze, Tomsons Alvīne, Vilaks Erna, Zīle Emīlija. Tenor i : Āboltiņš Jānis, Heisels Juris, Laucis Volfgangs, Luste Rū­dolfs, Skadiņš Bernhards , Skujiņš Alfrēds, Stankevičs Kārlis, Ši-ran ts Jānis, Sakniņš Jānis, Laķls Janiļs, Zīvar ts Reinhards. Bas i : Apinis Rūdolfs, Bārdiņš Eduards, Grigors Ernests , Gubats Jā ­nis , Jēkabsons Jānlis, Kangars Aleksandrs, Korts Valdemārs, Pr iede Jānis, Pūriņš Artūrs , Spradzis Oļģerts, Ulmanis Kārlis, Upītis Emīlis, Vuks Jānis, Zauska Artūrs.

150

169. Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības koris (1879, III, IV, V, VI). Diriģents prof. Pauls Jozuus.

Soprān i : Dumpe Emīlija, Klaviņš Minna, Līcītis Elza, Apiņš Emīlija, Endelmans Ieva, Āboltiņš Elizabete, Kalniņš Hermīne, Beitika Marta , Dzeguze Dārta, Sneiders Henriete, Arnītis Anna, Bergs Alīda, Ābele Antonija, Ozols Irma, Ozols- Elza, Jēkauts Emīlija, Ozoliņš Valen-tīne, Tomsone Irmgarde, Brūmelis Elvīra, Galējs Emma, Rozītis Anna, Bergmanis Olga, Steinbergs Austra, Gaikis Elizabete, Vilums Helēne.

Alti : P a v a s a r s Milda, Leimanis Olga, Skrābans Lūcija, Kundziņš Lū­cija, Skudra Valija, L'imirs Marija, Birznieks Julianna, Cīrulis Lilija, Cīrulis Ieva, Avotiņš Berta, Bankaus Alvīne, Kampe Antonija, An-polts Irma, Lamber ts Austra, Kanfeldts Sofija. Teno r i : Legzde Augusts, Jurevičs Konrāds, Ambergs Jānis , Vējiņš Ludvigs, Skudra Arvīds, Tirzīt is Aleksandrs, Bergs Jānis, Venderots Leopolds, Šmidts Kārlis. Basi : Klaviņš Kārlis, Miesiņš Valdemārs, Balodis Teodors, Fogels Rober ts , Rība Pēter is , Kraujiņš Osvalds, Bujeckis Kristaps, Leschs Pē ter i s , Legzde Roberts , St imbergs Jēkabs , Sneiders Ādolfs, P ē t e ­rsons Rūdolfs.

170. Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris (1922, VI). Diriģents Ferdinands Pličs.

Soprān i : Pliče Emma, Mellupe Skaidrīte, Zunte Olga, Vecgailis Vēra, Mangale Olga, Pandere Olga, Martiņenko Ņīna, Ampermane Alma, Tomsone Irmgarde, Gebauere Anna, Pūriņa Austra, Vanags Erna, Oliņš Antonija, Celmiņš Anna, Dakere Tatjana, Dakere Marija, Auziņa M'inna, Deičs Vilma, Dedzis Berta, Bezigs Berta, Brūver is Elza, Kelpe Milda, Liepiņa Alīda, Zommere Anna. Ozols Vēra, So-ve r s Ella, Sīlis Milda, Bīr iņš Erna, Vitrunga Milda. Alti: Pē tersone Anna, Lapsa Elza, Švarcbachs Vilma, Sergejeva Leokadija, Rumente Mānija, P a v a s a r s Milda, Spriņģis Zelma, Oli-v e r e Amālija, Francis Marianna, Zommere Margrieta, Plosteniece Milda, Grīnbergs Irene, Vilumsone Anna. Tenor i : Grimms Oskars , Bergs Jānis, Jurevičs Konrāds, Rēpiijš J ā ­nis, Rumbēns Andrejs, Plostnieks Fridrichs, Jemeljanovs Aleksandrs. Bas i : Ramans Pēter is , Mārtinsons Jēkabs, Zaldāts Pēter is , Dresma-nis Jānis, Pē tersons Kārlis, Celmi'ņš Pēter is , Pāže Mārtiņš, Tipāns Markuss , Mangals Jānis .

171. Rīgas pilsētas darbinieku biedrības koris (1930). Diriģents Alfrēds Žagars.

Soprān i : Baltābols Elza, Brensons Alma, Cevoliņš Ellēna, Četvergas Marija, Četvergas Ludviga, Didriksons Milda, Enģels Lūcļja, Eng-lands Alma, Greķis Marta . Grisaitis Julianna, Grisaitis Ruta, Krū­miņš Olga, Lapiņš Zīna, Millersons Paulīne, Pinters Lidija, Podiņš Milda, Reimanis Elza, Šigavkiņš Cecīlija, Smiltiņš Milija, S t razds Ber ta , Št re i ts Roze, Šūmova Marija, Upmacs Anna, Vanags Emma, Veidenbachs Zigrīda, Vizbulis Gertrūde, Zommers Anna, Zommers Her ta , Zviedris Erna, Zaggers Anna. .

151

Alti: Ābe l s Zelma, Auņiņš Anna, Emsiņš Marija, Eriņš Veronika, Cigrats Marta , Holcmanis Alīda, Holcmanis Emma, Marks Irma, Miķelsons Elfrīde, Pūr iņš Anna, Roze Emīlija, Skalbergs Ingrīda, Tiesnesis Anna, Vecvanags Katrīna. Tenori : Bobrovs Arnolds, Garais Vilis, Gusts Jānis, Krieviņš Jā­nis, Laube Jānis, Lutcs Jēkabs , Mīnus Jānis , Peičs Verners , Pla-viņš Jānis, Rasmanis Jēkabs, Reicman>i$ Artūrs , Toms Kārlis, Vīks-ne Erichs. Bas i : Ābels Jūlijs, Abiņš Eduards, Auniņš Richards, Baķis Rūdolfs, Bindemanis Hugo, Ēvalds Ādolfs, Klaviņš Pēter is , Kraskovskis Kār­lis, Leksis Valdemārs, Ozoliņš Fricis, Pinters Edgars, Reimanis Hel­muts, Roze Emīls, Rudometoffs Vjačeslavs, Russans Fricis, S t raut ­manis Edgars , S t razds Ernests, Zagers Alfrēds, Žaggers Artūrs .

172. Rīgas izglītības biedr. koris. (1922, VI). Diriģents Aug. Alfr. Auziņš.

Soprāni : Bekers Aleksandra, Bormans Emma, Dalke Natālija, Dotn-brovska Vilma, Dadzis Antonija, Dūmiņ Hilda, Emuls Aleksandra, Erkens Lidija, Ilres Anna, Jurjāns Velta, Kantors Antonija, Klei-mans Austra, Kirilkova Alīsa, Kubliņš Ziriīda, Kalniņš Anna, Linde-mans Austra, Maldupe Alvīne, Palmbachs Alīda, Ošiņš Ērika, Re-boks Marija, Reinhards Elfrīda, Strazdiņš Olga, S t razds Lidija, Zi­lē Valda, Zveiniek Irma, Zariņš Anna, Valters Zelma, Vinē- Ženija, Ermanovic Beatr īsa , Bagdanovičs Valija, Bērziņš Vēra, Gaba Ma­rija, Gelders Lidija, Holcmans Marta, Jansons Milda, Kalniņš ' /a-lija, Kiršteins Dagmāra, Kreitāls Kristīna, Mirks Ida, Ozoliņš Vil­ma, Ozols Alīna, Pe te rsons Valija, Reimans Vilma, Saulī ts Paulīna Saulī ts Mirdza, S t rau t iņš Alma, Ziediņš Emma, Zariņš Olga, Vanags Marija. Alti: Baiše Alīda Fordāns Zelma, Kondrušs Olga, Kreijers Vēra, Krēsliņš Frīda, Kārkliņš Leontīne, Lasis Marta, Losbergs Zelma, Nalle Alma, Ozoliņš Marta, Pulkalns Ella, Smiltnieks Emīlija, S t raz ­diņš Zelma, Sils Alma, Akmentiņš Marta , Bērziņš Antonija, Balgalvs Olga, Balodis Lilija, Pauga Gerda, Sotnieks Milda, Skujiņa Anna, Strazdiņš Olga, Zalcmans Aleksandra, Virovska Erna. Tenori ; Bergmans Arnolds, Einbergs Teodors, Foss Nikolajs, Grī-vits Ansis, Gfuzītis Edgars, Garkains Fricis, Liepiņš Valdemārs , Šampinskis Valdemārs, Zupa Valdemārs, Āboliņš Augusts, Bērzkalns Jānis , Balcers Eduards , Grīnbergs Jānis, Liepa Kārlis, Sirmais Ādolfs, Saulī ts Jānis. Bas i : Bukins Jānis, Balcers Artūrs, Balcers Arnolds, Bisovs Jānis, Birzuls Kārlis, Cimermans Jēkabs , Eglavs Alfrēds, Feodorovs Pē ­teris, Fensens Jānis, Krūmiņš Harijs, Kondrāts Artūrs , Kalniņš Val­demārs , Osis Arvēds, Paegle Aleksandrs, Rāce Valdemārs, Sproģis Arnolds, Siļķe Eižens, Piesis Jēkabs, Vecvagars Fricis.

173. Rīgas skolotāju institūta bij. audzēkņu biedrības ko­ris (1929). Diriģents Jēkabs Vītoliņš.

Soprāni : Ābele Ella, Briezkalns Hermīne, Kalniņš Kristīne, Brama-nis Irēne, Brakšs Aina, Markovskis Melita, Kondrats Anna, Krast iņš Ludmila, Mūrnieks Austra, Kupčs Hermīne, Krots Elza, Kimenis Mirdza Veinbergs Elza, Lokmanis Varvara , Bokalders Venta, Pauga Margrieta, Rozenbergs Marta , Bērziņš Irene, Kulikovska Helēne, Larsens Elita, Bebris Ida, Grīnblats Aina, Rusmanis Marta, Ruks Zenta, Brūniņš Velta, Strautnieks Ērika, Veinbergs Valija, Lamber ts Ilga.

152

Alti: Lūsis Valija, Poriete Milda, Ozoliņš Lidija, Rozenbergs Mē­rija, Udris Vēra, Bērziņš Lidija, Ķauķis Valentīna, Cīrulis Alvīne, Zālīte Anna, Jorene Elīza, Ozols Elza, Brūders Elizabete, Lūkins Alma, Dāvids Alma, Porečkina Helēne, Larsens Ērika, Strazdiņš Līna, Ezerniece Zelma, Kerstens Vilma, Ozoliņš Emma, Vīksne Minna, Lilcnurms Aurēlija, Šlesers, Lilija.

Tenori : Tulliis Alberts, Dreimanis Pēter is , Sīka Artūrs, Balks Er­nests, Klaviņš Pēter is , Kalniņš Nikolajs, Šulcs Alfrēds, Dāvrdsons Jānis, Tīģeris Jēkabs, Krīgers Artūrs, Pālens Jānis, Sloka Valde­mārs, Ragainis Kārlis, Gaide Mārtiņš, Steinbergs Kārlis, Širmanis Jānis, Bāris Alfrēds.

Bas i : Šika Jānis , Vēciņš Pēter is , Plaudis Jānis, Zūkovs Pēter is , Ki-bers Jānis, Sprancis Jānis, Salenieks Aleksandrs, Šmits Arnolds, Ozols Jānis, Līcīt is Jānis, Jēkabsons Jānis, Luste Jānis, Mārtinsons Jānis, Kirsteins Aleksandrs, Zadivasers Valdemārs, Baumanis Rein­hards, Deklavs Artūrs , Eglītis Jānis, Treimanis Kārlis, Krēsliņš Zan-dis, Spuriņš Artūrs , Dravnieks Arvīds .

174. Rīgas skolotāju institūta koris (1922, VI). Diriģents Jēkabs Vītoliņš.

Soprāni : Berkulis Velta, Briežkalns Hermīne, Gedrovska Vēra, Jansons Eiženija, Kārkliņš Emma, Kreilis Austra, Krots Elza, Kupčs Hermīne, Lūsis Anna, Rozenbergs Marta , Veisbergs Erna, Kacens Austra, Ruks Zenta, Stālbergs Aina, Puksts Aina, Strautnieks Irēna, Lapiņš Johanna, Granovskis Valija, Plinka Milda, Dzenšteins Vilma, Veinbergs Elza, Stankevičs Gaida, Kimenis Mirdza, Daugaviet is Liesma, Muzikants Elza, Kraulītis Elza, Mūrnieks Austra, Blokma-nis Varvara , Eglentāls Ruta, Dravnieks Herta, Keisters Genova, Bērziņš Edīte, Bušs Elvīra, Melderis Hermīne, Vikmanis Austra, Blūms Enrika, Dāvis Aleksandra, Irbe Ieva, Lecis Olga, Seržants Lauma, Ozoliņa Ērika, Venceks Ida, Cimbulis Ella, Ķelle Cecīlija, Berkholcs Lūcija, Dragons Alīda, Bērziņš Velta, Vecvanags Austra, Ozoliņš Gaida, S t raume Elza, Briedis Hilda, Zundurs Biruta, Taup-manis Vēra, Beķeris Alma, Eglīte Olga, Šiliņš Vēra, Laugale Lies­ma, Bebris Ida, Brakšs Aina, Bramanis Irēna, Dēliņš Marta, Eglīte Helēna, Galējs Lūcija, Grīnbergs Ērika, Ozolkāja Velta, Pumpurs Velta, Zaķis Milda, Rozīte Venta, Klauss Elza, Lībtāls Austra, Pauga Margrieta , Ritenieks Biruta, Rusmans Marta, Valdbergs Marta , Bo-kalders Venta, Brants Tora , P ē r n a v s Irma, Kalniņš Anna, Gulbis Ella, Grantiņa Austra, Štāls Austra, Sīka Alma, Mencis Amālija, Lilje Lizete, Breikšs Mirdza, Vecvanags Valija, Jenne Lūcija, Mar-kovskis Milija, Rozenbergs Anna, Ezer tēvs Milda, Jugāns Ariļa, Me-tuzāls Edīte, Klaviņš Lidija, Kondrāts Anna, Krīgers Biruta, Ādminis Marta , Brūniņš Velta, Opšs Vanda, Āboliņš Vēra, Bērziņš Keta, Gēgers Austra, Loze Velta, Ozoliņš Austra, Pogulis Lidija, Porietis Valērija, St rauss Ērika, Greizis Marta, Priediņš Elvīra, Bunde Ve­ra, Līcis Vēra, Portnojs Cecīlija, Tīņus Elza, Treimanis Anna, Krū­miņš Helēna, Krūmiņš Austra, Kalnbirze Irma, Klaviņš Lidija, Krievs Velta, Štāls Alma, Rublis Aleksandra, Metuze Elza, Kalniņš Emma.

Alti. Brūders Elizabete, Cīrulis Alvīne, Čuda Mirdza, Grava Velta, Grīnblats Aina, Jaunzems Lidija, Jorens Elīze, Juka Elza, Lūkins

153

Alma, Ozols Elza, Porečkins Helēna, Strazdiņš Lilija, Zālītis Anna, Palēns Eleonora, Lūsis Valija, Larsens Ērika, Kuplis Marta, St īp-nieks Ērika, Vīksna Minna, Zirnis Gaida, Ozoliņš Emma, Kālis Leon­tīne, Rimovs Austra, Apse Emma, Plinka Austra, Zīvars Lūcija, Ezer -niece Zelma, Zaķis Marija, Eglītis Millija, Abncis Emma, Kenga Ta­māra, Venners Meta, Ozoliņš Zenta, Klauss Anna, Spilva Mirdza, Dunkulis Skaidrī te , Lejasmeijers Lidija, Lau Alīse, Leimanis Alma, Ābele Ilga, Andersons Helmija, Bauers Austra, Bēķis Līvija, Ronis Lūcija, Drinķis Milda, Gailītis_ Ruta, Jēpe Elfrīda, Millers Laima, Rumpis Marta, Saperovs Valerija, Šmits Rute, Smekše Albertīne, Zaķis Milda, Zariņš Marianna,Manoipāns Matilde, Pē te rsons Trū te , Duchovs Antonija, Reimans Zenta, Klauss Elza, Pr iede Lidija, Gru-gulis Alma, Vikels Olga, Dundurs Ērika, Kalniņš Mirdza, Oliņa Mirdza, Plīmanis Olga, Bukovskis Nellija, Aškēvics Elza, Balodis Alvīne, Baumanis Vaira, Dāvidsons Anna, Prūss Laima, . Ulmanis Anna, Upīte Vilma, Ziemelis Marta, Dāvīts Anna, Jansons Anna, Lapiņš Anna, Sproģis Biruta, Grīnbergs Lidija, Bernavs Velta, Dār­ziņš Nelda, Vāvere Fr īda, Zariņš Ērika, Bērziņš Elza, Pūr iņš Austra , Bergmanis Ērika, Freimanis Anna, Rieksts Frīda, Sneiders Aldone, Zariņš Ērika.

Tenor i : Dreimanis Pāvils , Sainis Aleksejs, Vējkāja Jānis, Vinters Jānis, Žibners Harijs, Dortcholcs Valeriāns, Bērziņš Ansis, Dābo­liņš Jāzeps, Grinbergs Pāvils,^ Nabadziņš Kārlis, Ozols Artūrs , Pa ­lēns Jānis, Sakovskis Alfons, Šmidchens Ludis, Tulijs Alberts, Zem-bergs Alberts , Ragainis Kārlis, Balks Ernests , Kalniņš Nikolajs, Sīka Artūrs , Aide Pēter is , Sloka Valdemārs, Zemītis Ernests , Karl-sons Arnolds, Kupcis Ernests, Šulcs Alfrēds, Galviņš Valters, Līnis Emīlis, Vanags Pēter is , Bērziņš Andris, Gobzemis Rūdolfs, Ķesteris Leonīds, Neimanis Jānis, Strazdiņš Jānis, Šneideris Edgars, Zelt-kalns Arnolds, Gailis Arvids, Lappuķe Edgars , Upmanis Arvids, Zuika Roberts , Dzenis Voldemārs, Grautiņš Kārlis, Putns Jūlijs, Stučka Jānis , Krieviņš Valdemārs, Linde Alberts, Ozoliņš Osvalds, Šampinskis Eduards, Kasparovičs Juris, Zandaus Jānis.

Basi : Baumanis Arvīds, Bernāns Alfonss, Blomkalns Andrejs, Frei­manis Kārlis, Grinbergs Aleksandrs, Ozoliņš Leonhards, Ragainis Kārlis, Rozenbergs Rūdolfs, Sināts Jānis, Vācietis Žanis, Zadeva-sers Valdemārs, Baumanis Jānis, Garklāvs Alberts, Krēsliņš Sandis, Lapiņš Pāvils , Linde Aleksandrs, Plaudis Jānis, Šiliņš Aleksandrs, Zālītis Ernests , Vanags Pēter is , Avotiņš Jānis, Čakars Pē ter i s , Elksnītis Edgars, Jēkabsons Jānis, Mencis Jānis, Opsenbergs Ādolfs, Račevskis Ādolfs, Silkalns Arvīds, Streidiņš Kārlis, Šulcs Artūrs , Andriņš Jānis, Vimba Fricis, Bikša Jānis, Hodkevičs Leonīds, Aiz-purs Valdemārs, Austrums Jānis, Jurēvics J ē k a b s . E n e r t s Nikolajs, Skara Jānis, Pal ter is Kārlis, Grinbergs Teodors , Brūnis Jānis, Eglīte Pēter is , Plaudis Artūrs , Puķe Edgars, Z_ebuliņš Alfrēds, Ķīlis Jānis, Luste Jānis, Pezuks Jān'.s, Mārtinsons Jānis, Ozoliņš Pēter is , Šteiris Ādolfs, Upītis Kārlis, Dukovs Pēter is , Zommers Augusts, Grundulis Eduards, Kaprāns Elmārs, Grudulis Valdemārs^ Kurats Fricis, Kir-šteins Aleksandrs, Klapars Jānis, Reiznieks Jānis, Matvejs Toms, Vēciņš Pēter is , Šēturins Vilis, Eizāns Vilis, Līcītis Jānis, _ Meņķis Jānis , Ozols Jānis, Vilciņš Ansis, Argals "Edvins, Apkalns Jānis, Jir-gensons Jānis, Zilberis Kārlis, Jākovlevs Jānis, Vieglais Hugo.

154

175. Rīgas II. valsts ģimnāzijas koris (1921, VI). Diri­ģents Voldemārs Gailītis.

Soprān i : Ašenkampfu Elma, Balinu Lūcija, Buļļu Alīse, Bergfeldu Erna, Feikneru Lilija, Grantiņu Malvīne, Krūmiņu Lonija, Kažoku Emma, Kaktiņu Zenta, Kaimiņu Herta, Kreiļu Dagmāra, Lazdinu Va­lija, Martinsonu Liivija, M i ķ u Zelma, Neimaņu Dogniija, Ozolu Erna, Petersonu Mirdza, Purviņu Elza, Šiliņu Zenta, Sirmo Zenta, Timermaņu Elza, Taboru Marija, Vanagu Antonija, Žagaru Anna, Žmogu Nanija, Mucenieku Hermīne, Pūlīšu Austra, Evelu Va­lentīne, Eglīšu Izolde, Stepu Austra. Alti: Ballīšu Dzidra, Gaiļu Milda, Jansonu Milija, Krūmiņu Berta, Kalēju Marija, Kalniņu Irma, Krūžu Austra, Krieviņu Irmgarde, Lun-ču Zenta, Miglu Irene, Naufeldu Roze, Podžu Mudīte, Stabulnieku Emma, Stabulnieku Vilma, Solu Elza, Fricsonu Irma, Ērgļu Elza, Sprogu Nellija, Neilandu Melānijā, Ereinčuku Anete, Ģermāņu Ella, Krusiešu Vilma. Tenori : Kami.nskis Viktors, Ķēķis Jānis, Krūkliņš Alfrēds, Lapiņš Kārlis, Meirens Viktors, Ozols Edvins, Rožkalns Valdemārs, Rube­nis Edgars , Zvaigznī te Vilhelms, Zariņš Jānis, Vitrungs Kārlis, Al-s te rs Hugo. v

Basi : Blīgzne Richards, Kleperis Aleksandrs, Liepa Jānis, Miķelsons Vilis, Pāķis Manfrēds, Popovs Iraklis, Prāmnieks Valdemārs, Rus-levičs Alfrēds, Spāriņš Andrejs, Teikmanis Artūrs, Ieviņš Paulis, Kuks Jānis, Larseks Rolfs, Lazdiņš Magnuss, Avens Jānis, Olis Al­frēds, Sīlis Alfrēds.

176. Rīgas tautas konservatorijas koris (1929). Diri­ģents Eduards Kažociņš.

Soprāni : Bauslītis Anna, Brakš Arvida, Cepurī t is Vilma, _Celmiņš Irma, Drēviņš Marija, Dambis Elfrida, Freimans Austra, Jākobsons Silvija, Jansons Irma, Kalniņš Elizabete, Kurcigs Klāra, Krūmiņš Irma, Kalniņš Helēna, Kārkliņš Anna, Krogers Elza, Kaņepējs Milda, Kikuls Milda, Krons Alide, Lukins Vilma, Leimanis Eiženija, Melgal-vis Irēna, Motmillers Elza, Osis Zelma, Ozoliņš Alma, -Ozols Velta, Potdžunas Olga, Rudzīts Skaidrīte, Sedlenieks Karline, Zvirgzdiņš Velta, Žērdiņš Marija, Tripuks Olga. Alti: Cinis Irma, Dāvidsons Marta, Eldmans Ērika, Eriņš Veronika, Galviņš Marija, Grigalka Lidija, Gente Emīlija, Jansons Otīlija, Kārkliņš Zelma, Litcovs Genoveva, Lejasbulens Olga, Lasmanis Mil­da, Melgalvis Valija, Roze Marga, Strēlnieks Anna, Štachs Lilija Tomsons Zelma, Ulrichs Lidija, Voss Elza, Jurjāns Mirdza. Tenor i : Bīne Fricis, Ērglis Voldemārs, Ķīsis Antons, Kokle Jānis , Leitans Hugo, Ludvigovs Miķelis, Misiņš Oskars, Maltenieks Jānis, Ozoliņš Ernests , Pupurs Alberts, Rozenbergs Žanis, Salietis Andrejs, Sirmais Edgars, Saldais Mārtiņš, Švarcs Kārlis, Zaķis Fricis, Važa Andrejs, Važa Bernhards , Važa Kārlis. Bas i : Apalups Voldemārs, Ābols Edgars, Briģis Bernhards, Deič-manis Ādolfs, Jansons Daniels, Krišjānis Ernests, Ramša Rūdolfs, Rupeiks Voldemārs, Vīksne Leonards.

177. Rīgas valsts Technikuma koris (1926). Diriģents Pēteris Krievkalns.

Soprān i : Alliks Zinaida, Ašenkampfa Elma, Apsīte Marta, Bušs Mi­lija, Cīrulis Hermīne, Grosbergs Emma, Kazaks Valija, Krūmiņš Er-

155

na, Krūmiņš Lonija, Līcītis Austra, Matisons Elza, Reiznieks Nora Romanovska Antonija, Šiliņš Zenta, Tabors Marija, Tēraudkalns Valija, Vītols Lūcija, Zilberts Alma. Alti: Absalons Marta, Andermanis Mirdza, Kalniņš Irma, Krāniņš Lilija, Mednis Elza, Struncens Elizabete, Zauls Irma, Bērziņš Irēna, Graudiņš Mirdza. Tenori : Ādminis Pēter is , Gailītis Aleksandrs, Jansons Krišs, Kal­niņš Jānis, Kalniņš Ludvigs, Karlivans Augusts, Kāpa Teodors Krū­miņš Kārlis, Lasmanis Edvins. Bas i : Bērziņš Arvīds, Celms Žanis, Graudiņš Arvīds , Gobzems Ni­kolajs, Heine Alfrēds, Henkhuzens Aleksandrs, Krūmiņš Vilis, Kepu-bs Edgars, Kononovs Igars, Lindemanis Osvalds, Osis Nikolajs, Ozo­liņš Jānis, Piene Nikolajs, Roze Kārlis, Rozītis Ādolfs, Sakša Alberts, Solmams Zigfrids, Slutiņš Osvalds, Š ī rs Roberts , Zvirbulis Eduards .

178. I. un III. Rīgas pils. ģimnāzijas apvienots koris. Di­riģenti Ādolfs Šillers un Kārlis Freidenfelds.

Soprāni : Krūmiņš Valentīne, Kuģis Emīlija, Ridus Lilija, Strigelis Rasma, Egle Skaidrīte, Eglīte Milda, Sterns Irene, Vittenberga Li-vija, Vizbulis Marga, Dušults Hilda, Kance Laura, Līcis Valija, Mil-grāvis Biruta, Pumpurs Elvīra, Kalniņa Olga, Niedra Laima, Zosens Milda, Girgensons Biruta, Briedis Hermine, Bočs Elvīra, Plūdonis Austra, Adlers Tatjana, Fidlers Zigrida, Šķipsna Aina, Manbergs Aina, Āboliņš Paulina, Ozoliņš Marija, Jaunbērziņš Maiga, Buiva Zozefina, Treimanis Aina, Krumulde Elza, Bočs Austra, Kalniņš Ludmila, Kārkliņš Ārija, Kukulis Līna, Spirga Roze, Grīviņš Olga, Krast inš Lidija, Ozoliņš Leontīne, Ozoliņš Erna, Mieriņš Olga, Ābols Zenta, Jansons Irma, Gailītis Velta, Simsonc Antonija, Pakalns Olga, Miškis Lūcija, Dingels Emilija, Mednis Irma, Timšane Alvīne, Run-denis Maiga, Ozols Zīle, Lēlis Austra, Ansau Irma, Graudiņ Velta Gonskis Regina, Zāmuēls Anna, Kopmanis Zenta, Upe Anna, Čonka Valija, Kiškis Valija. Alti: Pēčs Ida, Salmiņš Elza, Līnis Lilija, Celmraugs Erna, Ābo­

liņš Herta, Kārkliņš Dzidra, Prūsis Beatrise, Kalniņš Irēna, Lejnieks Ruta, Maldavs Aina, Ozoliņš Herta, Ozoliņš Olga, Pr iedī te Vilma, Vazdiks Milija, Miķelsone Tamāra , Mežgrāvs Milda, Runģis Antonija, Bekmanis Olga, Kuņicka Juzefa, Romānis Eiženija, Grapmanis El­v ī ra , Bute Olga, Igaunis Mirdza, Gulmanis Ina, Jansons Livija, Birz-nieks Ņina, Freimanis Austra, Miezans Margrieta, Bukavs Rasma, Kimerals Velta, Caune Maija, Riekstiņš Silvija, Bose Zenefra, Ve­ne ra Lidija, Sīmanis Ērika, Kaugars Mirdza, Virskums Lilija, Mar-kovs Austra, Bērziņš Marija, Akermane Zenta, Krūmiņš Hermīne, Plūdons Vaida, Pā rups Zenta, Zelmens Marija, Vasermans Hilda, Sīlis Austra, Manbergs Aina, Virskums Lilija, Markovs Austra, Vol-kanovskis Janina, Grobiņ Elizabete, Ziediņš Velta. Tenor i : Balodis Valdemārs, Šiliņš Arvids, Spolitis Arvids, Kazu-bierns Valters, Paegle Arvīds, Rudzītis Jānis, Maurī t is Valdis, Klāvs Edgars , Kaleps Boriss, Zeltiņš Teodors , Matvejs Voldemārs, Kamin-skis Pauls, Antons Rūdolfs, Freimans Ferdinands, Šķipsna Oskars , Vinters Jānis, Zālītis Benno, Eglīts Pcrsi js ,_Mcrkmans Leonids Je -rums Arvids, Stiprais Pēter is , Būmerts Jānis, Salijums Osvalds, Jeckalējs Herber ts , Lacums Arturs , Lapainis Roberts , Ozols Osvalds, Iniņbergs Ilgvars, Kalniņš Roderichs, Lippe Arvīds, Šulcs Alek­sandrs, Zīvar ts Reinholds, Boss Jānis, Pet rovskis Ādolfs, Treides Elmārs, Gulbis Roberts , Zemīts Arsenijs.

156

Basi : Har tmans Elmārs, Kosa Valters, Salmiņš Pēter is , Balodis Leonids,Šmidriņš Verners, Danfelds Jūlijs, Danfelds Pēter is , Zvaigz­ne Jānis, Mūrnieks Arvīds^ Vientiesis Vilis, Radziņš Leonids, Mužiks Ringolds, Karpinskis Evgenijs, Buchs Kārlis, Cimdiņš Vilis, Šmits Harijs, Melders Vitus Celmiņš Ernests , Vasulis Leonids, Ozoliņš Kariis, Lacis Viktors, Dreimanis Edgars , Lasmanis Pēter is , Sīlis Jānis .

179. Sv. Pāvila draudzes koris (1925, VI). Diriģents Jānis Eduards Gavars .

Soprāni : Brože Milda, Lūss Lilija, Stirna Adija, Melgalvs Anna, Upitis Alma, Upitis Alma Lūsis Austra, Poruks Herta , Liepiņš Irm-garde, Jenzens Elvira, Grasis Astra, Grasis Herta, Mengels Melā­nija, Skudra Alma, Branders Elza, Kārkliņš Vera, Šekavs Milda, Andersons Austra, Sokolavskijs Lūcija, Kazaks Austra, Kazaks Milda. Alti : Kurmis Marta , Liepa Anna, Sīlis Olga, Brocis Marta , Zilgals Malvīne, Sokolavs Olga, Upitis Vilma, Brocis Kristīne, Klaviņš Lū­cija, Asars Milda, Sūna Alvīne, Sta tkus Olga, Brummell Ella, Pien-kavs Anna. Tenor i : Strigels Jānis, Loske Kārlis, Dūmiņš Jānis, Sirmais Ādolfs, Cielavs Augusts, Kochs Alberts, Kriepens Kārlis. Basi : Brože Alfrēds, RieksTiņš Jānis, Gavars Aleksanders, Dukāts Alfrēds, Grigans Attis, Dakters Elmārs , Balts Alfrēds, Balts Rū­dolfs, Riebe Edgars, Deičmans Ādolfs

180. Strazdumuižas izglītības biedrības koris (1927). Diriģenti Andrejs Blomkalns, Voldemārs Zadeva-sers .

Soprāni : Druzeika Emīlija, Galiņš Auguste, Kalniņš Ērika, Galiņš Austra, Martinsons Anna, Kronbergs Alvīne, Galiņš Marta, Avsjuks A., Kiruška Marta, Eiche Emīlija, Druzeika Marija, Giede Otīlija, Kucko Rozālija, Porietis Anna, Lasmanis Zenta, Rečickaja Lubova. Alti: Lūsis Elza, Skundriks Lūcija, Avsjuks Eleonora, Budrevičs Gunefa, Galiņš Irma, Ciršs Vēra, Avsjuks Leokadija, Sergējevs Anastasija. Tenori : Ginters Viktors, Lauks Alfrēds, Roze Kārlis, Avotnieks Augusts, Aņņēns Augusts, Aleksandrovs Jānis, Miško Nikolajs, Dreimanis Pāvi ls . Basi : Sergējevs Nikolajs, Eglīte Alberts, Eglīte Arvīds, Kreicbergs Pēter is , Meilus Kazimirs, Soste Ansis, Upītis Kārlis, Martinsons Jānis .

181. Valsts Rīgas komercskolas koris. Diriģents Edu­ards Ramats .

Soprāni . Laiva Milda, Lielā Erna, Pantaure Velta, Zubova Zelma, Eglīte Marta , K'gule Ērika, Rozentāle Elvīra, Zariņa Alīde, S tarķe Elza, Lārmane Paulīne, Zeltiņa Anna, Grolmusa Luiza, Gaile Zinai­da, Grigule Valerija, Kaņepājs Daina, Lusiņa_Vilma,_Lielbikse Vera, Apenīte Klāra, Ribaks Nora II., Gaile Klāra, Plūme Nora, Miks Austra, Braune Elvīra, Kalniņa Ella, Ciedra Irēna.

157

Alti: Balgalve Herta , Gavariņa Lilija, Gauja Ženija, Gērmane El­vīra, Krijupe Mirdza, Lācī te Olga, Medne Emma, Ose Herta , Ozole Marta, Pe t rova Valentīna, Silarāja Milda, Strazdiņš Lilija, Vitaute, Zelma, Vītoliņa Lūcija, Lapsiņa Elfrīda II„ Meldere Austra, Nicmane Lidija, Štāle Valentīna, Virkavs Milda, Jaunvesmane Elza, Kalniņa Rasma, Saperova Aleksandra.

Tenori : Silarājs Jūlijs, Padoms Vilis, Auziņš Augusts, Bloms Vik­tors , Dauka, Jānis, Šteins Jānis I„ Šteins Jānis II„ Krūmiņš Valde­mārs , Roze Artūrs, Dundurs Jānis, Bērziņš Jēkabs, Engīzers Her ­ber ts Sīlis Jānis. Bas i : Kalniņš Eižens, Staune Jānis, Leimanis Nikolajs, Biezais Jēzups, Avens Ādolfs, Martinsons Jānis, Ziediņš Oskars , Tomsons Hugo, Ragovskis Arvīds, Putniņš Eduards.

102. Vīru dubultkvartets «Latvija» (1920, VI). Diri­ģents Jūlijs Pamiljens.

Pamiljens Jūlijs, Poruks Jēkabs , Reimans Vilis, Krieviņš Jānis, Ansavs Ernests , Sācis Artūrs, Narkevics Jānis, Zagers Alfrēds.

172-a. Latvijas konservatorijas -korporāciju jaukts koris. Diriģents Sergejs Duks.

Delle Velta, Dzirkalis Alvīna, Irbe Marta, Kukainis Erna, Maršalks Lidija, Nāruns Fanija, Meijers Hermīne, Nesaule Marga, Puknas Er­na, Rība Elfrīda, Sosars Anna, Vīnerts Mirdza, Berkholcs Arnolds, Blāzma Jānis, Eklons Jānis, Lapiņš Arnolds, Lapše Valfrīds, Liel­manis Kārlis, Lutiņš Kārlis, Majors Elmārs, Mitrēvics Jānis, Sprin-cis Kārlis, Šteinbergs Kārlis,' Veikins Fēliks.

276. Jaunatnes Sarkana krusta koris (1925). Diriģents Jānis Milzarājs.

S o p r ā n i Auziņš Ausma, Auziņš Ērika, Brauers Anna, Blodnieks Elza, Bāriņš Ofēlija, Baumanis Velta, Breikš Tamāra , Baumanis Alma, Bišs Austra, Bērziņš Edīte, Bērziņš Elza, Cielava Herta , Ci ­pars Elza, Cukurs Elza, Ferda Ērika, Grīslis Tatjana, Jirgens Nora, Jaunzems Laura, Kalniņš Elza, Kristulis Klaudija, Konrāds Velta, Krastiņš Margrieta , Kalniņš Mirdza, Krastjanskis Lidija, Laura Irma, Liepiņš Ludmila, Leimanis Anna, Melķis Silvija, Maslova Ņina, Mer ta Ksenija, Nīmands Vera, Nonācs Ieva, Plešs Milda, Pr iede Benita, Putniņš Daine, Ramms Undīne, Riekstiņš Silvija, Rundvalds Olga,. Rudzīte Austra, Sīlis Vilma, Šiliņš Elza, Šikova Margrieta , Švābe Laima, Talbergs Maiga, Taur iņš Marta, Tomsons Mirdza, Tilla Irma, Tomsons Berta, Upenieks Mirdza, Ūdris Elza, Venšavs Helēna, Vītiņš Irma, Višnevskis Ernestīne, Vuškans Aleksandra, Volšteins Elvira, Zeltiņš Ilga, Zaļums Spodra, Zušmanis Alma. Auziņš Alīda, Bedeics Velta, Zeltiņš Jānis, Dombrovskis Olga, Ezer-nieks Zenta, Ezernieks Nora, Elpe Vija, Gusevs Milda, Gulbis Jānis, Grinbergs Herta, Gude Harolds, Jakobas Anna, Ķiploks Imants, Krei­lis Valija, Krasjanskis Rolands, Kencliņš Kārlis, ' Kenga Vilhelmine, Krūtainis Zenta, Krūtainis Ērika, Lūsis Milda, Lapiņš Tamāra , Lī -

158

gers Mirdza, Lepiks Alma, Ozoliņš Klāra, Olders Elza, Otlans Milda, Otlans Marija, Ozoliņš Paulis, Podziņš Hugo, Putniņš Valdemārs , Ranka Austra, Raģelis Ieva, Rungenfelds Vēra, Reinbachs Olga, Rublis Marta , Reinfelds Romāns, Streibuls Mirdza, Sproģis Anna, Šteinbergs Anna, Smukans Herber ts , Svīķis Hermine, Spulle Arvīds, Silgals Austra, Knice Benita, Kalniņš Eleonora, Isaks Velta.

277. Valmieras kājnieku pulka karavīru koris. Diri­ģents Pēteris Ore.

I Tenor i : Bergmanis Arnolds, Buliņš Juris, Bračka Eduards, Breslis Valdemārs, Pallo Augusts. II Tenor i : Orste Valdemārs, Ilvess Kārlis, Bukulds Augusts, Ausek­lis Jūlijs. Ligers Pēter is , Grantiņš Jānis. Basi : Lācis Artūrs , Šiliņš Arnolds, Šmits Jānis, Koks Jānis, Klaviņš Jānis, Meikulis Jānis, Sams Hugo, Lāzers Hermanis, Purgals Edu­ards.

278. Latvijas konservatorijas korporācijas «Līgusonis» vīru koris. Diriģents Sergejs Duks.

Alberings Valfrīds, Amoliņš Otto, Berino Haralds, Berkholcs Ar- ' nolds, Berķis Arnolds, Bištēviņš Oļģerts, Blāzma Jānis, Dārziņš Volfgangs, Dunkels Arnolds, Eklons 1 Jānis, Eks Heinrichs, Griķis Vi­lis, Ivanovs Jānis, Jansons Arvīds, Jaunzems Ādolfs, Kochs Jānis, Krippe Rūdolfs, Kuļkovs Dimitrijs, Kepītis Jānis, Lagzdiņš Kārlis, Lapiņš Arnolds, Lapše Valfrlds, Lepmanis Jānis, Lielmanis Kārlis, Lietiņš Kārlis, L'indenbergs Artūrs , Majors Elmārs, Mitrevics Jānis, Ruševics Valdemārs, Sala Arnolds, Singajevskis Jānis, Slaucītājs Leonīds, Špuncis Jānis, Sulainis Arvīds, Šteinbergs Kārlis, Žilinskļs Arvīds, Traviņš Kārlis, Upenieks Valdis, Veikins Fēliks, Vilnis Jā­nis, Vismanis Kārlis, Volkovs Jānis.

279. Latvijas karaskolas kadetu koris. Diriģents Ser­gejs Duks.

Tenori : Kad. serž. Sīlis Jēkabs , kad. kapr. Zieds Jānis, kad. Balo­dis, Jānis, kad. Vēveris Jānis, kad. Kazaks Alfrēds, kad. Vizulis Al­berts , kad. Hāzners Vilis, kad. Robiņš Mārtiņš, kad. kapr . Je remo-vics Ludvigs, kad. Strautiņš Aleksandrs, kad. Ložcnicins Konstan­tīns, kad. Kēbers Osvalds, kad. Bērziņš Haralds, kad. Šenbruns Ni­kolajs, kad. v i r s s e r ž . A u z i ņ š Jānis, kad. kapr. Lange Rūdolfs, kad. Vilks Arnolds, kad. Āboliņš Žanis, kad. Auziņš Jānis, kad. Ander­sons Vilis, kad. Mednis Jānis, kad. Vinters Irvalds. kad. kapr. Bau­manis Ernests , kad. kapr. Kociņš Rūdolfs, kad. Bensons Emīls, kad. Holanders Georgijs, kad. Studāns Arnolds. Basi: Kad. serž. Plieniņš Kārlis, kad. Raipals Jānis, kad. Jurevičs Žanis, kad. Zommers Modriņš, kad. Raģis Arnolds, kad. Grīsllt is Voldemārs, kad. Maizītis Jānis, kad. kapr. Zaģers Arvīds kad. kapr . Auseklis Fēlikss, kad. Karmazo Vincents, kad. Pužaks Edvins, kad. kapr. Jakāns Jānis, kad. Avotnieks Bazilijs, kad. virsserž. Antrops Armands, kad. serž. Korps Osvalds, kad. kapr. Rutiņš Voldemārs, kad. Grošs Kārlis, kad. Alksniņš Voldemārs, kad. virsserž . Svīķis Voldemārs, kad. Pencis Ādolfs, kad. Freimanis Arvīds, kad. kapr. Ņikitins Boriss, kad. Jansons Žanis, kad. Zalmanis Žanis, kad. kapr. Brase Voldemārs, kad. kapr. Briedis Pēteris , kad. Kļava Kārlis, kad.

159

Padēls Arvīds, kad. Actinš Verners , kad. Vilsons Viktors, kad. P u r -viņš Edgars , kad. kapr. Kvālbergs Pēter is , kad. Rullis Edgars , kad. Turks, Jānis, kad. Mīlbergs Juliis, kad. kapr. Hauptmanis Paulis , kad. Pē tersons Georgijs.

280. Komerczinātnu institūta koris (1929). Diriģents Augusts Alfrēds Auziņš.

Soprāni : Bērziņš Klāra, Bērziņš Milda, Breslavs Vilma, Maldavs Vilma, Vārsbergs Ksenija, Kušķe Elza. Alti: Bīriņš Zenta, Freimans Irma, Vanags Valija, Valeskalns Marta , Kašens Katr ine. Tenori : Miklajunas Hermans, Rikards Kārlis, Plpins Nikodims, Karps Artūrs , Bitainis Otto, Rodmanis Heincis. Basi: Feldmans Edgars , Ešots Jānis, Bērziņš Valdemārs, Šiliņš Ju­ris, Dumpfs Teodors, Pi ldavs Jānis, Lāčgalvis Arvēds.

281. Reitera koris (1920, VI). Diriģents Teodors Rei­ters .

Soprāni : Augškaps_ Laima, Balands Marija, Bankovies Teodora , Bēr­ziņš Konstance, Bērziņš Zālija, Bertulans Paul īne , Bikmanis Lūcija, Bŗože Alīse, Dimitris Alide, Dreibands Milda, Ēvalds Milda, Enno Siīija, Galiņš Elza, Grīnbergs Anna, Gravelsiņš Elfride, Grīnfelds Jū­lija, Grūbe Silija, Kalniņš Hermīne, Kalvīte Leontine, Krenklis La i ­ma, Klaviņš Marta, Krēsliņš Tonija, Kimdziņš Margar ie ta , Kupfers Valija, Lazovskis Anna, Ozols Velta, Pamiljens Ērika, Rasa Elza, Reščevskis Anna, Sabulis Margarieta , Svarēns Anna, Zariņš Matilde, Vanags Olga.

Alti: Āboliņš Katrīne, Āboliņš Mērija, Bērziņš Lidija, Bērziņš Olga, Bindemanis Ella, Ekus Alise, Feils Lilija, Goba Anna, Gurķis Hilda, Heine-Ercums Erna, Kampars Milda, Legzdiņš Elza, Lillenurms Au­rēlija, Paegle Anna, Pūr iņš Alvīne, Priednieks Milda, Robežnieks Irma, Sīlis Elfride, Stendzenieks Klāra, Zariņš Elza, Voičulens Marija.

Tenori : Aizelksnis Andrejs, Bergs Pēter is , Bērziņš Eduards, Kalniņš Nikolajs, Krieviņš Jānis, Osis Andrejs, Pamiljens Jūlijs, Plostnieks Fricis, Poruks Jēkabs, Peičs Verners , Reimanis Artūrs , Reimanis Vilis

Bas i : .Bērz iņš Jānis, Bērziņš Teodors , Duka Alfrēds, Ēvalds Ādolfs, Kārkliņš Roberts , Kiberis Jānis, Klaviņš Pēter is , Lācis Artūrs , Lek-sis, Valdemārs, Mažans Eduards, Millers Alfrēds, Narkevics Jānis, Ruiga Kārlis, Samts Edgars , Reimanis Helmuts, Rusans Fricis, Žagars Alfrēds.

R ī g a s a p k ā r t n e .

182. Carnikavas labdarības biedribas koris. Diriģents Jānis Allis.

Soprāni: Šiliņš Elza, Bernhards Zelma, Dreziņš Elvira, Kārkliņš Milda, Reisons Marta , Jēkabsons Zenta.

160

Alti: Krastinš Milda, Zariņš Anna. Tenor i : Zonne Mārtiņš, Zonne Augusts, Līdigs Jānis, Tomsons Jū­lijs, Allis Jānis. Basi:_ Siliņš_ Eduards, Jēkabsons Augusts, Jēkabsons Rūdolfs, Zon­ne Jānis, Mārtinsons Arvīds, Kalnbērziņš Albins.

183. Dubultu ev.-Iut. draudzes koris. Diriģents Augusts Gusmanis.

Soprāni : Brode Lidija, Freimanis Elza, Kļava Marija, Pērkonis Emīlija, Pampe Lilija, Kļava Anna, Plaše Valija, Pe t rovičs Zelma, Drupals Austra. Alti: Lejnieks Lilija, Rozekalns Alma, Valters Marija, Sunīts Vik­torija, Pr iede Ella, Trencis Ella. Tenor i : Pr iede Jānis, Gūtmanis Augusts. Basi : Miltiņš Kārlis, Vītiņš Reinholds, Bērziņš Vilis, Dumpe Os­valds.

184. Doles lasāmā kluba koris (1920). Diriģents Pēteris Leitis.

Soprāni: Ābrants Vilma, Bērziņš Erna, Birzulis Emīlija, Berkma-nis Elza, Leitis Malda, Leitis Katrīne, Līhde Alma, Miķelsons Au­stra , Osis Milda, Rumbergs Olga, Bilķens Irma,, Kalniņš Austra. Alti: Kalniņš Alma, Līdaka Olga, Ozoliņš Katrīne, Pundiņš Minna, Šiliņš Anna, Antuševskis Vilma, Kalniņš Elvīra, Sīga Milda. Tenori : Balķītis Eduards, Kārkliņš Eduards, Korts Andrejs, Sloka Valdemārs, Pē tersons Jānis. Basi : Birzulis Vilis, Dāboliņš Alberts, Lādi tis Artūrs , Ozoliņš Jā­nis, Šulcs Richards, Reņģīt is Hermanis.

185. Jaunciema kultūras biedrības koris. Diriģents Tikla Ilsters.

Soprāni : Pope Tatjana, Stre is termans Herta , Diķis Marija, Judo-ņeviča Viktorija, Pope Erna, Šķepasts Elida, Asmanis Emīlija, P o ­pe Anna, Liniņš Elza, Vinteris Anna, Pļaviņa Marija, Asmanis Olga. Alti: Klētnieks. Kristīne, Svimpulis Anna, Sniedze Alīda, Pļaviņš Alīda, Margo Vilma, Vinteris Kristīne, Ilsters Tikla, Dimitris Paulīne. Tenor i : Tibergs Edvards , Pope Osvalds, Āpsis Jānis, Menca Jā­nis, PJaviņš Ēriks, Sietiņš Jānis, Sniedze Kārlis, Leimanis, Šķepasts Arvīds, Stames Jānis, Brenners Alfrīds, Cīrulis Valentīns, Riek­stiņš Teodors , Linde Nikolajs, Asmanis Jānis. Bas i : Vinteris Konstantins, Svimpulis Jānis, Vītols Fricis, Mauriņš Jānis, Pope Jānis, Vītols Jānis, Vilns Augusts, Streis termams Jā ­nis, Dimitris Alfrīds.

186. Jūrmalas izglītības biedrības koris (1929). Diriģents Kārlis Lietiņš. '

Soprāni : Stanke Alīse, Bite Elza, Bite Vallija, Ziediņš Milda, Otto Alīse, Usma Zelma, Legzdiņš Zelma, Ziediņš Elza, Zeidlīckijs Lo-

161

nija, Lejiņš Zelma, Koslovskis Vēra, Melins Sofija, Bija Alīse, Bija Austra, Mika Ella, Feizaks Elza, Blothins Anna, Zeidlickis Milda. Alti: Andersons Alīde, Ozoliņš Vēra, Šulcs Elvīra, Jabonskis Zel­ma, Trencis Lilija, Lucis Elīze, Šnepss Aleksandra, Lapinskis Alīde. Tenōri:_ Stanke Haralds, Tons Kārlis, Šmits Nikolajs, Treibergs Valdemārs, Kradais Oskars , Smilga Roberts , Pāvuls Augusts. Bas i : Veldre Jēkabs , Kemeris Mieris, Guguls Arnolds, Jams Aradzes, Švarcs Ādolfs.

187. Katlakalna apvienoto biedrību koris (1929). Diri­ģenti Jānis Ceļmillers, Erna Daugulis.

Soprāni : Skulte Olga, Skulte Amālija, Kalniņa Otīlija, Gibze Vil­ma, Cinītis Katrīne, Štrautmanis Alma, Gibze Elza, Striķis Paulīne, Bērziņa Zelma, Ceļmillers Zelma, Straujais Alīse, Šulcs Milda, Kochs Lita, Ceļmillers Lūcija. Alti: Vilciņa Irma, Dušelis Vilma, Birzuļu Anna, Kalniņa Elvīra, Niedriņa Anna, Sproģis Ella, Zāģeris Nora, Daugulis Erna. Tenori : Švāģers Arvīds, Štrautmanis Arnolds, Bleikšs Pēter is , Zāģeris Vilis. Basi : Gibzis Arvīds, Kalniņš Jūlijs, Ceļmillers Jānis.

188. Latv. jaun. 'sav. Ogres-Lejas org. koris (1921, VI). Diriģents Kārlis Alksnis.

Soprāni : Bankovičs Anna, Cakariņš Anna, Ozols Alma, Ozols Velta, Saulī te Anffa, Cīrulis Irma, Ezers Milda, Lauzums Anna, Paegle Hermīne, Plūmīte Vilma, Smilga Anna. Alti: Cinītis Alma, Kļava Ērika, Rumpis Viktorija. Tenori : Cinītis Kārlis, Graudiņš Jānis, Zariņš Paulis, Sproģis Ar­tūrs , Zariņš Artūrs . Bas i : Birkmanis Kārlis, Jēkabsons Jānis, Lapainis Nikolajs, Alksnis Kārlis, Daugulis Pēter is , Zariņš Pēter is .

189. Latv. jaun. sav. Rembates org. koris (1919, VI). Di­riģents Jānis Rīnkuss.

Soprāni : Baumanis Anna, Baumanis Ede, Irbe Veronika, Kaufma­nis Alma, Krastinš Marta, Ķemme Elfrīda, Nolle Milija,Plancis An-na,Putniņš Natālija, Sproģis Anna, Stirna Milda. Alti: Bambans Marta, Baumanis Alma, Dalgois Alma, Gūtmanis Marianna, Kārkliņš Emīlija, Lasmanis Velta, Puiga Marija, Stirna Anna, Pē tersons Alīde, Zemītis Paulīne.

190. Latv. jaun. sav. Salaspils org. koris (1923). Diri­ģents Pēter is Pētersons.

Soprāni : Balodis Lūcija, Bērziņa, Dombrovska Ina, Fengers Elza, Jansone Zelma, Jēkabsone Viktorija, Kiegalis Irma, Lancberģe No­ra, Nolle Katarina, Pierainis Otīlija, Šiliņa Anna, Šmite Zelma Za­riņa Elza.

162

Alti: Andrejevska Elvīra, Balodis Elina, Dombrovska Alīse, Kal­niņa Tusnelda, Kauliņa Vilma, Nikoluškina Tatjana. Tenori : Balodis Arnolds, Jēkabsons Alfrēds, Jēkabsons Pauls, Preiss Alberts, Šulcs Nikolajs. Basi : Fengers Mārtiņš, Kalniņš Jānis, Kauliņš Jānis, Pētersons P ē ­teris, Zariņš Leonhards.

191. Latv. kult. veic. biedrības Stopiņu nod. koris. Diri­ģents Pēteris Āboltiņš.

Soprāni: Karelis Ženija, St raumīte Klāra, Riekstiņš Karina, Lapsa Apolonija, Kerpe Mirdza, Krauze Lonija, Gamze Zelma, Ecmanis Ella, Cīrulis Vilma, Vinters Hermīne. Alti: Veczemnieks Emīlija, Veczemnieks Marta, Kerpe Otīlija, Lima Emīlija, Rublis Milda, Karelis Erna, Lapsa Valija, Ivansons Tatjana, Dukāts Emma. Tenori : Dukāts Pēter is , Straumīt is Ferdinands, Rublis Artūrs . Bas i : Dukāts Alfrēds, Karelis Teodors , Ploriņš Jānis, Bramanis Mārcis, Mazzālītis Rūdolfs.

R u b e ņ i .

192. Rubeņu izglītības biedrības «Gaisma» koris (1929). Diriģents Jānis Stērstiņš.

Soprāni: Stērstiņa Alīne, Sprūde Anna, Dapķis Anna, Pudāne El­za, Pudāne Vera, Korsī te Helēna, Streļuka Anna, Ukāne Tekla, Ok-mane Otīlija, Vasule Marta, Setkovska Ženija, Setkovska Emīlija, Rubiķe Ilze, Virbule Anna, Valpetere Ludviga, Kraševska Sofija, Salaka Emīlija, Ašmane Veronika. Alti: Tormane, Anna, Tormane Meta, Lāce Franciska, Rubiķe Lū­cija, Meijere Zina, Meijere Milda, Sējāne Ursula, Studāne Elza, Koncāne Marta . Tenori : Pudāns Donats, Dapķis Ādams, Mārāns Juris, Mārāns Pēter is , Kozuliņš Andrejs, Setkovskis Antons, Krievāns Jānis, Pu­dāns Jānis. Basi : Streļuks Aleksandrs, Krievāns Valdemārs, Skujāns Vilis, Kraševskis Pēter is , Kraševskis Antons, Rinkēvičs ^Antons, Daģis Pēteris.- ' .

193. Slates dziedāšanas biedrības koris (1920). Diriģents Alberts Kalniņš.

Soprāni : Rudzītis Milda, Bērziņš Irma, Biķeris Arvīda, Ziediņš Emīlija, Ušaks Ermīne, Šiliņš Zelma, Vaiņāns Emma. Alti: Dravnieks Erna, Alužāns Milda, Vēvers Milda, Aleksis Anna, Star iņš Olga. Tenor i : Ratiņš Ermans, Zībergs Voldemārs, Lucāns Jānis, Zivtiņš Jānis, Auzaks Richards, Alužans Osvalds. Basi : Miglāns Jānis, Putra ims Pēter is , Kalniņš Alberts, P rande Jānis ,Radiņš Mārtiņš, Krievars Pēter is , Vasaraudzis Voldis, Ozols al. Ozoliņš Jānis.

163

R u j e n e.

194. Ipiķu izglītības biedrības «Atmoda» koris (1881). Diriģents Arnolds Rikmanis.

Soprāni : Alksnis Elza, Alksnis Ženija, Berķis Alma, Blāķis Milda, Builis Milda, Laurs Alīse, Laurs Klāra, Krūmiņš Elza, Krūmiņš Her­ta, Šulcs Kristīne, Zalts Anna, Ziņģītis, Leontīne, Pūce Vēra, Pur -malis Herta , Pe r s s Karlīne. Alti: Anšmits Berta, Ana Elza, Blāķis Ellīna, Berķis Marija, Mi-tans Elza, Kuri Alma, Krūmiņš Emma, Krievs Milda, Krievs Anna, Kupčs Marta , Jeske Milda, Jeske Marta , Osis Milda, Freivalds Ella, Ponieks Milda, Roķis Marta, Simms Milda, Plaudis Marta , Liepiņš Anna. Tenori : Apiņš Jānis, Daliītis Richards, Dancis Jānis, Lāns Alfrēds, Liepiņš Tālivaldis, Indriksons Elmārs, Krievs Alfrēds, Krūmiņš Valdemārs, Teders Arvīds, Podnieks Alfrēds, Vorps Ludvigs Vorps Erichs, Apsītis Paulis, Argalis Antons. Bas i : Eglītis Alfrēds, Meisters Emīlis, Tilts Pēter is , Krūmiņš Vi­lis, Melķis Augusts, Šulcs Teodors, Lesments Jānis, Spalis Pēter is , Eklons Augusts, Vorps Eduards, Jansons Juris, Liepiņš Kārlis.

195. Jeru aizsargu nodaļas koris (1928). Diriģents Vol­demārs -Aparjods.

Soprāni : Dzilna Minna, Trumpis Amālija, Zariņš Alīne, Galzons Austra, Treimanis Austra. Krauja Elfrīda, Lauber ts Zelma, Kalniņš Alma, Kreicmanis Amālija, Krūzkops Alvīne, Brambāts Irma, Kalce-navs Emma, Lapsiņš Elza, Stiere Milda, Arnolds Kristīne, Arnolds Alma, Bergs Elza. Alti: Zariņš Nellija, Burva Anna, Nille Zenta, Pē te r s ī l i s Zelma, Ozols Marta. Breicis Margrieta, Apsīts Marta, Bērziņš Marta , Ķī­selis Berta, Ozols Alvīne. Tenori : Brāķis Jānis, Bērziņš Valdemārs, Miķelsons Eduards , Mellupe Antons, Lillisons Jānis, St iere Augusts, Baltiņš Kārlis, Gacke Ernests , Krūzkops Jānis, Smolds Jānis, Edulis Jēkabs , B ī taks Kārlis, Briedis Eduards. Bas i : Pelēkais Roberts , Mellupe Richards, Brīnums Ādams, Lapsa Jēkabs, Kalcenavs Jānis, Šverna Krišjānis, Cīrulis Rikards, Bondars Kārlis, Tupuriņš Aleksandrs, Miglavs Jānis.

196. Ķoņu dziedāšanas biedrības koris (1907, VI). Diri­ģents Alfrēds Cirītis.

Soprāni : Lūsis Olga, Struja Antonija, Rubans Austra, Ozoliņš Marta , Drupiņš_ Alma, Pope Marta , Lipe Lūcija, Ri tenbergs Olga, Šmits Emma, Ābols Berta. Alti: Strūja Milda, Avers Hilda, Pope Emma, Paegle Ella, Nozers Berta, Muzikants Vallija, Bondārs Olga, Celmiņš Olga. Tenor i : Paeglis Kārlis, Sirmbārdis Mārtiņš, Strūja Augusts, Drei­manis Eduards, Blōms Eduards , Elsis Nikolajs, Ragainis Richards, Caune Jēkabs, Cirītis Alfrēds, Vilns Visvaldis, Petersons Kārlis.

164

Basi : Šmits Eduards, Šmits Gustavs, Auers Ernests , Jēkabsons• Pēter is , Kogainis Jēkabs , Dauders Kārlis, Eglītis Edgars , Kaucis Eduards . ~-

197. Latv. kult. veicin. biedrības Naukšēnu nod. koris (1921). Diriģents Fricis Grantiņš.

Soprāni: Bērzupe Austra, Bērzupe Zelma. Bērzupe Zenta, Gran­tiņš Alma, jun., Vīksne Milda, Boss Vera, Boss Vilma, Smiltens El­za. Br īv ība Vera, Tauriņš Elza, Baltkāja Kristīne, Svilpnieks Zel­ma, Glāzers Marta. Alti: Teteris Elza, Grantiņš Alma, sen., Miķelsons Alma, Papēdis Berta, Beldavs Zelma, Kreijers Marta. Tenori : Ģermānis Eduards, Krastiņš Edgars , Argalis Alberts, Lūsis Eduards, Papēdis Alberts, Auniņš Rikards, Ju ražs Jānis , Ģermānis Alfrēds. Basi: Builis Rikards, Builis Voldemārs, Apinis Ernests , Pe tersons Jānis, Teter is Pēter is , Petersons Valdemārs, Boss Valdemārs.

198. Mazsalaces ģimnāzijas koris (1927). Diriģents Ed­munds Šmits.

Soprāni : Melgalve V., Rikmane V., Ērmane R., Vēbere E., Lūsiņa M., Upe L.; Cīrule A., 011a V., Trauberga A., Treimane M., Reinfelde M., Bērziņa M., Hincenberga G., Majore V., Birkenfelde V. Alti: Zaķe R., Breice V., Lippe A., Kokenberga E., Runce F., Kirss E., Pēkšēna T., Seduniece A., Lapiņa B., Sprice Z., Kalniņa E., Oru -mane M.; Eglite H., Kunstmane H. 1 Temōri: Rinmanis N., Ķirsis 0. , Bērziņš H., Ērmanis H., Rudzītis V., Krastiņš V., Paeglis H., Sraudums 0. , Adamsons A-, Aizpurs J., Reinfelds N.; Osis K., Ungurs R., Salmiņš J., Špons .1., Virsis J. Basi : Paeglis K., Ratnieks E., Ozols H., Osis J., Reinfelds K , Nuķis O., iDreimanis V., Daugulis K., Tūters A., Ādminis V., Zariņš E., Lūsis O., Kere R., Janelis E.

199. Naukšēnu izglītības biedrības koris (1904, VI). Diri­ģents Ādams Argalis.

Soprāni: Pr iede Rasma, Pr iede Austra, Galsons Irene, Bišmeisters Zelma.Bebris Emma, Sniegs Emma, Engeris Lūcija, Sniedze Marga, Enģeris Elza, Tekteris Lūcija, Miķelsons Elza. Alti: Argalis Ella, Kapeiks Ella, Pr iede Ella, Paukšens Olga. Tenori : Baltiņš Edgars, Aire Haralds, Klaviņš Voldemārs, Deič-manis Rikards, Miķelsons Jānis, Ābele Leo, Bišops Jānis, Argals Edvīns. Basi: Kapeiks Rikards, Junge Jānis, Pūr iņš Jānis, Grīnbergs Ar-

J ū r s , Rullis Voldemārs, Paukšēns Jānis, Vilks Arvids, Brambats Oskars, Bērziņš Jānis.

200. Rūjienas bazn. koris «Cantate Domino». Diriģenti J. Mālītis, Teodors Kalniņš.

Soprāni: Ansons Hermīne, Adamsons EJlza I, Baķis Alma, Beriņš Vilma, Celmiņš Elza, Endziņš Marta , Dālbergs Magda, Kreilis El-

165

frīda, Leitlands Kristīne, Ozoliņš Milda, Ozoliņš Marta, Pē te r sons Vilma, Priedī te Anna, Miglavs Zenta, Rauska Elza, Rauska Marta , Spiģers Elvira, Spriņģis Helēna, Svīķis Milda, Vilisters Elza, Vilks Austra, Adamsons Elza II, Čākurs Leontīne. Alti: Auers Berta, Boss Zelma, Dolga Alma, Dolga Zelma, Dolga Berta, Kalcenaus Alma, Skujiņš Jūlija, Sproģis Ieva, Namnieks Ber ­ta, Šverns Kristine, Ponne Emma, Ozols Olga, Ozols Milda, Muzi­kants Nellija. Tenor i : Arnolds Jānis, Bērziņš Voldemārs, , Deičmanis Kārlis, Šverns Voldemārs, Zaķis Kārlis, Kalniņš Rūdolfs, Leja Alfrēds, Miķelsons Jānis. Basi : Bluķis Richards, Brolis Edgars, Brože Vilis, Eglīts Jāzeps , Ērglis Jānis, Lūsis Jānis , Miķelsons Jānis, Nille Jānis, Ozols J ē ­kabs, Adamsons Jānis, Šics Bruno.

201. Rūjienas bibliotēkas biedr. «Raža» koris. Diriģents Eduards Boķis.

Soprāni: Boķis Olga, Serģis Alma, Golde Zelma, Jekalis Milda, Drupiņš Emma, Melders Ērika, . Melders Pārs la , Gailītis Zelma, En-dziņš Hermīne, Drupiņš Marta . Alti: Ozoliņš Berta, Grūnšteins Emma, Skujiņa Alvīne, Dreima-nis Alma, Cukurs Elza, Builis Berta , Kūla Marta . Tenor i : Skujiņš Alfrēds, Pē tersons Gustavs, Pē ter i s Jēkabs, Golde Oskars, Nelsons Jānis, Dancis Eduards. Basi : Skreitulis Ernsts, Bergs Eduards, Rullis Alfrēds, Ozoliņš Edgars , Eglīte Artūrs.

202. Rūjienas biškopības biedrības koris (1920, VI). Di­riģents Eduards Boķis.

Soprāni: Vilks Anna, Piksons Berta, Altiks Olga, Grēks Zelma, Bērziņš Hilda, Peltmanfs Emīlija, Mecs Alīde, Miķelsons Olga, Kupčs Zelma, Timermans Amālija, Svīķis Berta . Alti: Melngalvis Matilde, Zariņš Nellija, Briedītis Milda, Vasil­jevs Maņa, Kreicmanis Alma, Gudinskij Anna, Poknis Emma, Bēr­ziņš Marta, Burve Anna, Zelters Olga. Tenori : Briedītis Eduards , Grinbergs Haralds, Brože Nikolajs, Smēlējs Hermans, Bišofs Kārlis, Seržans Richards, Ozols Arnolds, Zariņš Ernests . Basi: Miķelsons Jānis, Briedītis Alfrēds, Eglīte Jāzeps , Engers Valdis, Pr iedī te Valdemārs.

203. Rūjienas saviesīgās biedrības koris (1920, VI). Diri­ģents L. Alberings.

Soprāni: Pē tersons Lūcija, Kuplis Lidija, Grundulis Marta , Šiliņš Milda, Bērziņš Elza, Bērziņš Alvīne, Bērziņš Emma, Beriņš Milda, Boss Olga, Birkavs Milda, Bokmanis Olga, Bokmanis Lūcija, Adam­sons Elza, Jugbārdis Milda, Dreimanis Anna, Priedīt is Anna, Mangaliņa Elza, Kauliņš Lūcija, Šilers Lonnija, Šiliņš Zelma, Pr ie ­de Laura, Balodis Lūcija, Ozols Elize, Bočs Elfrīda, Birkavs Zel­ma, Bīriņš Malvīne, Liepiņš Alma, Plotnieks Elize, Velbergs Vera, Alberings Zelma, Brikmanis Emma, Ķeizars Elza, Pr iedī t Olga.

166

Alti: Krievs Erna, Oliņš Berta, Evaldt Zelma, Bredi ts Emma, Skuja Emma, Liepiņš Anna, Zeltiņš Lūcija, Auers Berta, Kalcenau Alma, Kalcenau Alvīna, Poruks Marta, Pr iede Biruta. Tenor i : Baunis Jānis, Putniņš Antons, Liepiņš Ernsts , Mušperts Arnolds, Līsmanis Aleksandrs, OHņš Eduards, Podiņš Eduards, Melders Ar īds, Niedra Augusts, Deičmans Jānis, Pr iedī ts Voldis. Basi : Broža Vilis, Šūriņš Arvids, Lamba Arvids, Bērziņš Volde­mārs, Boča Eduards , Sermuss Arnolds, Miķelsons Jānis, Meistars Pēter is , Ieviņš Olgerds, Skrejtulis, Kapeika Richards, Beitaks Au­gusts, Aģis Reinis, Alberings Kārlis, Sies Bruno, Ozols Valdemārs.

204. Valsts Naukšēnu patversmes darbinieku koris. Di­riģents P . Sūna.

Soprāni : Grinvalds Alma, Dzilna Emīlija, Strauja Hermīne, Burvis Apolonija, Veterbergs Milda, Šmidts Alvīne, Laškops Marta, Moro-zo'vs Anna, Vilks Karlīne, Odiņš Marianna. Alti: Klaviņš Alvīne, Skalbergs Amālija, Ribaks Ella, Deičmanis Zelma, Engers Milda, Kešāns Zelma, Tenisons Milda, Kīkulis Laura, Kīkulis Elza. Tenor i : Lielpuisis Edvards , Bišofs Oskars , Vīnakmens Kārlis, Za­riņš Jānis, Aspers Edgars, Brumanis Jāzeps. Basi: Vītols Valdemārs, Zariņš Kārlis, Vet terbergs Roberts , Krog-zems Valdemārs, Vecbikšēns Jānis.

S a b i l e .

205. Brinķpēdvāles pamatskolas koris (1928). Diriģents Emīlija Grīnfelds.

Soprāni : Lagzdiņš Emma, Lagzdiņš Anna, Feldbergs Milda, Feld-bergs Marta, Lancers Mirdza, Podkalns Marija, Ozolnieks Marija, Morziks Līziņa, Grīnbergs Anna, Uča Emīlija, Piģis Paula. Alti: Lagzdiņš Līna, Lagzdiņš Ženija, Klišans. Tenor i : Lagzdiņš Ansis, Žagata Ernests , Morziks Maksis, Upītis Andrejs, Riekstiņš Fricis, Valdis Rūdolfs. Basi : Kulāts Ansis, Sams Krišs, Knauķis Žanis. Grinbergs Kārlis.

206. Kandavas sadraudzīgās biedrības koris (1901). Di­riģents Eduards Tinte.

Soprāni : Vizbulis Elvīra, Blāze Elizabete, Andersons Amālija. Osis Sofija, Neimanis Matilde, Lejas-Krūmiņš Lilija, Jankovskis Ella, Heniņš Grieta, Neparts Alīse, Šplīts Anna, Ozols Olga, Mons Līna, Eiermanis Malvīne, Ozoliņš Irma, Levis Elza, Rozen­tāls Kate, Pilsētnieks Velta, Tinte Marija, Gustavs Elza, Alti: Braneburgs Zelma, Briedis Malvīne, Grundmanis Olga, Ja-kubovičs Olga, Jēkabsons Līna, Kānbergs Marija, Karlsbergs Anna, O s ; s Lība, Polis Helga, Svilis Meta, Zandbergs Valija, Zorģis Emma, Veinbergs Anna.

167

Tenori: Zorģis Arvīds, Neimanis Roberts , Baumanis Frīdis, Gu­stavs Kārlis, Strazdiņš Valdis, Reinfelds Vilis, Štoferts Ādolfs. Basi : Zalcmanis Žanis, Graudiņš Herber ts , Apšnieks Rūdolfs, Ro-zentāls Miķelis, Bolšteins Oskars , Bērziņš Miķelis, Bergs Indriķis, Rozentāls Vilis, Rozītis Ansis, Jancis Pēterijs, Rozenfelds Kārlis.

207. Latv. Jaun. Savien. Jaunpagasta org. koris (1921). Diriģents Žanis Lasmanis.

Soprāni : Jansons Lizete, Punnuls Lība, Smilgainis Matilde, Tro-piņš Anna, Untiķis Emīlija, Vitenbergs Marija, Vētra Anna. Alti: Girgensons Emma, Bēkmanis Līna, Tropiņš Anna, Briedis Milda, Brūvelis Emīlija, Kristbergs Olga, Polis Frīda, Feldmanis Natālija, Podkalns Hilda. Tenor i : Šiliņš Ernests , Siliņšmits Jānis, Riekstiņš Rūdolfs, Ziediņš Mintauts, Vārpiņš Jānis, Lasmanis Qirts. Bas i : Jansons Reinis, Bergmanis Žanis, Segliņš Ernests , Anstrauts Oto, Lasmanis Žanis, Briedis Vilis, Anstrauts Žanis, Bīlands Pēter is .

208. Matkules pamatskolas bijušo audzēkņu koris (1926). Diriģents Jānis Graudiņš.

Soprāni: Balodis Elza, Ziediņš Līna, Zeltiņš Lidija, Nollenbergs Anna, Legzdiņš Centa, Saldnieks Marija, Kaufmanis Marija, Pūtele Marija, Pūtele Erna, Pūte le Anna, Knauķis Emīlija, Liepiņš Marija, Lācis Zelma, Nollenbergs Marta. Alti: Auziņš Kate, Melbārdis Emīlija, Balodis Anna, Balodis Līna, Balodis Emma, Balodis Milda, Balodis Elza, Jēkabsons Elza, Zie­diņš Vēra, Laņcers Jānis, Osis Žanis. Tenori : Insbergs Eduards, Št īms Kārlis, Štīms Žanis, Vikstrēms Artūrs, Vikstrēms Kārlis, Melbārdis Kārlis, Gailītis Andrejs, Līnis Kārlis, Auziņš Vilis, Skuja Roberts , Legzdiņš Žanis, Valdmanis Žanis. Basi : Skuja Fricis, Skuja Alberts, Vempers Arveds, Grābants Fri­cis, Ziediņš Augusts, Drubažs Žanis, Luba Alfrēds, Pikss Rūdolfs, Lācis Mārtiņš, Saldnieks Andrejs, Graudiņš Žanis, Graudiņš Jānis.

209. Sabiles dziedātāju koris (1929). Diriģents Jānis Strāls.

Soprāni : Kenga Erna, Cīrulis Matilde, Balodis Lūcija, Lode Otīli­ja, Griguls Lība, Blite Milda, Lagzdinieks Alma, Zalcmans Marta , Podkalns Marija, Kalējs Emīlija, Kristapšteins Marta , Dimze Lū­cija, Rozentāls Vēra, Gosiņš Alma, Vanags Austra, Baumans Lū­cija, Š tā l s Elmija, Vītols Līna. Alti: Gruntmans Hermīne, Sarkans Olga, Dukāts Katrīne, Spilve Betija, Kampars Alma, Kesters Emma, Briedis, Straķis Minna, Lie­piņš Matilde. Tenori : Lagzdinieks Fricis, Bērziņš Jēkabs, Dukāts Valdis, Riek­stiņš Fricis, Vizbulis Fricis, Pedgas Pēter is . Bas i : Dukāts Kristaps, Lazdnieks Kārlis, Gruntnieks Kārlis, Eglītis Jānis, Zanders Arvīds, Dadzis Otto.

168

S a l d u s .

210. Kursīšu izglītības biedrība (1920, VI). Diriģents Aleksandrs Dakteris.

Soprāni : Dakteris Milda, Vītols Olga, Vītols Zelma, Vītols Milda, Grīslis Lūcija, Baumanis Marta , Gruzis Adele, Gruzis Erna, Plūme Auguste, Namgaudis Austra, Bergmanis Milda, Vaits Viktorija, Strēl­nieks Berta . Alti: Circenis Milda, Pūce Marta, Turks Lūcija, Kaīnkārklis Milda, Turks Zelma, Turks Irma, Drunks Irma, Štrāls Milda, Kristovskis Auguste, Šamils Anna. Tenor i : Vītols Fricis, Turks Pēteris , Grīslis Arvīds , Kristovskis Pauls, Bražņevics' Voldis, Valdmanis A-Basi': Trūmanis Vilis, Ābele Valdemārs, Džipncris Žanis, Stirna An­drejs, Leitis Heinrichs, Zichmanis Ernests , Minsterjānis Reinis Grīnbergs Jēkabs.

211. Saldus pilsētas koris (1930). Diriģents Augusts Zalaiskalns.

Soprāni': Draviņš Biruta, Terpovics Irma, Gusts Līna, Punga Lūcija, Pe te rsons Alma, Imalins Emīlija, Lepacs Vilma, Gruzis Kornēlija, Kreucbergs Anna, Beļinka Lība, Circens Olga, Kalviņš Erna, Jen-kevics Alma, Mustiņš Valija, Potper is Olga, Gulbis Emīlija, PIoegert Vilma. Alti: Rudzītis Marta, Šamils Zelma, S tammers Erna, Zariņš Elza, Embergs Milda, Zaļums Emma, Vīdzieksne Milda, Reinvalds Līna, Krecers Matilda, Groschofs Anna. Tenori : Cīrulis Alvilis, Jansons Alberts, Jakobovskis Kārlis, Banga Artūrs, Cuka Osvalds, Zirbs Alberts, Vectēvs Arvīds, Abiķis Alek­sandrs, Plūme Žanis, T īģers Alberts, Aberiņš Artūrs, Žanis Arnolds. Basi : Mateuss Žanis, Ozoliņš Haralds, Levics Rūdolfs, Šiliņš Osvalds, Grīslis Roberts , Zikmanis Roberts , Barons Artūrs, Kaīnkārklis Artūrs Campa Rober ts .

212. Sātiņu izglītības biedrības koris. Diriģents K. Ruba. Soprāni : Kezbers Olga, Balodis Alma, Balodis Helma, Šulcs Lizete, Markops Irma, Gersons Marta, Milts Alma, Cinks Milda, Grīnbergs Emīlija, Tiltiņš Marija, Tiltiņš Otīlija, Robe Vilma. Alti: Sproģis Anna, Cinks Zelma, Cinks Marija, Milts Olga, Pīlēģis Alma. Tenori : Dēls Jānis , Kamparsāls Reinis, Tiltiņš Roberts , Bergs Ro­berts , Šulcs Miķelis. Bas i : Ruba Rūdolfs, Avotiņš Jānis, Balodis Osvalds, MUts Žanis, Vēza Fricis, Kinstlers Miķelis, Kalniņš Pāvels .

213. Zvārdes izglītības biedrības koris (1919). Diriģents Kārlis Upmanis.

Soprāni: Kronbergs Milda, Bērzs Austra, Dobels Alma, Evarsons Marija, Oguls Olīvija, Liepas Marija, Andersons Lūcija, Balodis

169

Milda, Fridrichsons Anna, Kļaviņa Marta, Kļaviņa Erna, Līkums Au- i stra, Jēkabsons Aldona. Alti: Bergmanis Vilma, Krūza Anna, Arājs Valija, Krūza Olga, Mile-ris Alma, Mileris Velta, Soķis Marta, Kārklis Milda, Rektiņš Alīse, Lācis Emīlija, Alutis Late , Upmanis Lilija. Tenori : Upmanis Kārlis, Vilemsons Jēkabs , Baizums Jēkabs , Balodis Fricis, Skujenieks Fricis, Briedis Artūrs . Basi : Kronbergs Ansis, Krieviņš Miķelis, Polakovs Valdemārs, So­ķis Roberts , Andersons Augusts, Bergmanis Artūrs, Kārklis Anss.

S i g u l d a .

214. Allažu koris (1870, III, VI). Diriģents Eduards Stotts. Soprāni : Stot ts Lūcija, Krūmiņš Vilma, Emīlis Milda, Emīlis Elza, Bebers Ella, Līcis Alīda, Bormanis Emma, Krūmiņš Alma, Kalniņš Milda. Alti: P lūms Elza, Bebers Erna, Sīmansons Anna, Kalniņš Anna, Bor­manis Anna, Gailiņš Anna, Ramats Emma, Kalniņš Valija, Kalniņš Emma. Tenor i : Plūms Augusts, Kalniņš Jānis, Kalniņš Arnolds, Krūmiņš Ādolfs, Kaņeps Kārlis, Kalniņš Arvīds, Killa Valdemārs, Bormans Oskars , Saulītis Jānis. Basi : Krūmiņš Kārlis, Kalniņš Jānis, Bebers Alfons, Kalniņš Jūlijs, Leimanis Kārlis, Liepiņš Ernests , Velmers Dāvids, Velmers Kornē­lijs, Ģermānis Kārlis.

215. Biedrības «Vidzemes Šveice» koris (1881, III, IV, V, VI). Diriģents Otto Sināts.

Soprāni : Grīnbergs Dagmāra, Lukstiņš Alma, Matiņš Lilija, Miķel­sons Zelma, Tīkāns Emīlija. Alti: Āva Irma, Missers Emīlija, Rudzītis Emma. Tenor i : Kurzemnieks Pēter is , Leimanis Jānis, Miķelsons Eduards , Miķelsons Jānis, Parēdnis Kārlis, Zicmanis Artūrs, Zicmanis Jānis. Basi : Brast iņš Augusts, Celmiņš Rūdolfs, Cīlītis Kārlis, Dimants Artūrs, Ķirsis Oskars , Priedīt is Augusts.

216. Latvijas tautas universitātes Siguldas nod. koris (1929). Diriģents Jānis Norvilis.

Soprāni: Bērziņš Elizabete, Grāvelis Lūcija, Grīnbergs Amālija, Kal­niņš Marta , Kaulēns Emma, Liepiņš" Alīda, Meņģels Milija, Miķelsons Kristīne, Paukšēns Valda, Polis Emma, Rutkovskis Milda, Vilnis Lū­cija, Zābaks Tekla, Ziemelis Antonija, Jēkabsons Marija, Vītoliņš Em­ma, Stallītis Marija. Alti: Bērziņš Anna, Bērziņš Viktorija, Daniels Adelīna, Keģis Jo-hanna, Jirgens Velta, Mežs Elza, Paukšēns Elza, Rubīns Meta, Šulcs Marta, Te ters Alma, Ziediņš Malvīna, Zilvesters Marija. Tenori : Gailītis Teodors , Grāvelis Rūdolfs, Kūriņš Rūdolfs, Meņ­ģels Kārlis, Vilde Augusts, Vītoliņš Jānis , Ziemelis Alfrēds.

170

Basi : Grīnbergs Ādolfs, Kārkliņš Jānis, Mežs Jānis, Mūrnieks Gu­stavs , Priedīt is Kārlis, Raslavs Valdemārs, Ziediņš Roberts , Te te r i s Aleksandrs.

217. Paltmales saviesīgās biedrības koris (1882, III, IV). Diriģents Jēkabs Brants .

Soprāni: Akmentiņš Alvīna, Buliņš Antonija, Iluss Elfrīda, Kārkliņš Ludmilla, Leikarts Velta, Miška Lilija, Ozoliņš Emma, Priedī te An­na, Upīte Elfrīda, Vītols Elizabete, Sīkums Austra. Alti: Auers Milda, Bērziņš Alvīna, Brants Emma, Jansons Leontīna, Kauliņš Milda, Purgalis Austra, Sīka Emma. ' Tenori : Jansons Kārlis, Leikarts Valdemārs, Matīss Arnolds, Mat īss Artūrs, Šulte Jānis, Zilgalvis Jānis. Basi : Dreijers Alfrēds, Jansons Augusts, Miķelsons Pēter is , Pu r -gailis Jānis.

218. Vildogas pagasta dziedāšanas koris (1927). Diri­ģents Eduards Bergsv

Soprāni: Kazaks Zelma, Kalniņš Hermīne, Upīte Vilma, Šauriņš Milda, Kalniņš Elvīra, Toža Zelma, Vītoliņš Olga, Lauber t s Anna, Liepiņš Hermīne, Grīnbergs Anna. • Alti: Matuzēlis Zenta, Kazaks Alma, Timermanis Lilija, Flaksis Lū­cija, Celms Milda, Lūsis Marta, Lauber ts Nora, Canders Alvīne, Linde Marta , Toža Milda. Tenori : Celms Vilhelms, Celms Oskars , Kalniņš Jānis, Ozoliņš J ā ­nis, Jener ts Kārlis, Toža Augusts, Ādminis Jānis, Vēritis Atis. Basi : Skādulis Pēter is , Upītis Vilhelms, Ozoliņš Eduards, Jansons Vilhelms, Pūriņš Jānis, Grīnbergs Ādolfs, Pē tersons Jānis, Vikma-riis Eduards.

S k r ī v e r i .

219. Aizkraukles draudzes dzied, biedr. koris (1869, I, II, III, IV, V). Diriģenti Jānis Freibergs, Arvēds Dū­miņš.

Soprāni : Kaktiņš Anna, Lūciņš Paulīne, Zvirgzdiņš Olga, Klintiņš Milda, Liepiņš Irma, Andersons Vilma, Ivanovs Margrieta, Bromel ts Lidija., Garbunovs Alīda, Kāpostiņš Alma, Galviņš Olga, Lomanis Anna, Zvaigzne Valija, Kāpostiņš Mirdza, Erglīt is Zelma, Zarums Anna, Āboliņš Olga. Alti: Zvirgzdiņš Elvīra, Tomsons Alma, Elksnis Valija, Elksnis Au­stra, Bickis Klāra, Spriņģis Alīda, Bitītis Elvīra, Gulbis Minna, Ozo­liņš Milda, Ivanovs Aleksandra, Zvaigzne Austra, Iegrants Zelma, Pļaviņš Vēra. Tenori : Liepiņš Eduards, Reinsons Jānis, Zemi tis Jānis, Tomsons Jānis, Pļaviņš Jānis, Kalniņš Kārlis, Cimuška Jānis, Ozoliņš Jānis, Vītoliņš Arvīds , Marsons Arvīds .

\

171

Basi : Spriņģis Jānis, Deičs Jānis, Galviņš Ernests, Melbārdis Kārlis, Heidingers Ervīns, Kāpostiņš Valdemārs, Fre ibergs -Jānis, Dūmiņš Arvīds, Jostsons Jānis.

220. Jaunbebru bibliotēkas biedrības koris (1929). Diri­ģents Kārlis Āboliņš.

Soprāni : Liepiņa Vilma, Grīnbergs Veronika, Bērs Elvīra , Pre iss Antonija, Indriksons Lidija, S t raume Zenta, Osis Marta , Eglīte Ber­ta, Lilītis Alma, Ozoliņš Mērija, Zemuks Olga, Bērziņš Marta, Iksēns Vilma, Ozoliņš Vēra, Andersons Vilma. Alti: Sjmsons Anna, Bardauskijs Berta, Zemītis Valentīna, Sviķis Olga, Āboliņš Anna, Akmentiņš Emma, Krast iņš Tamāra , Muraška Alma, Indriksons Marta . Tenori : Balodis Paulis, Bardauskis Jānis, Andriksons Aleksandrs , Kalniņš Kārlis, Kalniņš Jānis, Ozoliņš Kārlis, Grīnbaums Rober t s , Klemma Jānis, Zemītis Jānis . Basi : Bērziņš Ernests , Bērziņš Andrejs, Ozoliņš Alfrēds, Filipsons Verners , Andersons Jānis, Kubaliņš Arvīds.

221. Jaunjelgavas amatnieku biedrības koris (1926). Di­riģents Eduards Dālmanis.

Soprāni: Matuzans Alvīna, Pureniņš Vilma, Bankovics Olga, Maizīte Alma, Balodis Minna, Ozols Marija, Rezovics Vilma, Pe te rsons Otī­lija, Ozols Lība, Spēlmanis Anna, Kalniņš Anna, Saknī te Alma. Alti: Bevote Elza, Valaks Marta , Markevics Minna, Ķirsis Elizabete, Kārkle Lilija, Caks Elizabete. Tenor i : Sirsniņš Kārlis, Spēlmanis Aleksandrs, Nīdzgals Jānis, Bul­lītis Augusts, Ašāks Vilis. Bas i : Kaltiņš Mārtiņš, Ērglis Artūrs , Lamza Ēriks, Kalniņš Kārlis, Rezovics Mārtiņš.

222. Latv. nac. jaun. sav. Kokneses-Bilstiņu nod. koris (1928). Diriģents Pēteris Lapsiņš.

Soprāni : Ozoliņš Leontīne, Jaunzems Berta, Andersons Olga, Kam-pens Irēna, Kolberga Vilma, Jaunzems Olga, Kalniņš Berta, Liģers Irma. Alti: Medenieks Ilma, Apšs Austra, Krafts Nora, Jaunzems Irma. Tenori : Jaunzems Pēter is , Bēkis Artūrs, Kalniņš Arvīds , Siltumens Alberts, Ozoliņš Jānis. Basi : Pe tersons Alfrēds, Siltumens Kārlis, Rīmanis Kārlis, Jaun­zems Jānis, Krafts Vilis.

223. Meņģeļu Kultūras biedrības koris (1920, VI). Diri­ģents Artūrs Mežaks.

Soprāni : Azens Marija, Mežaks Emma, Kalnriekstiņš Marta , Dam-bergs Minna, Cīrulis Vilhelmīne, Upe Marija, Zaics Emma, Tobiass Minna. Alti: Neimanis Līzē, Upenieks Otīlija, Rudzītis Marija, Lapsa Ber ta , Zovackis Zelma.

172

Tenori : Mežaks Artūrs, Ozoliņš Jānis, Tobiass Andrejs, Liepkalns Pēteris, Drabanskis Jānis, Paeglī t is Jānis, Kalnriekstiņš Auseklis, Kalnriekstiņš Kārlis, Zaics Artūrs .

Basi : Krūmiņš Mārtiņš, Neimanis Roberts , Steinkops Aleksandrs, Ozoliņš Artūrs , Kalnriekstiņš Jānis.

S m i l t e n e .

224. Palsmanes kultūras biedrības koris (1930). Diriģents Dr. P . E. Cukurs.

Soprāni : Bērziņš Amālija, Putniņš Emma, Migla Zelma, Elstiņš He­lēna, Kikuls Herta , Penezis Herta, Penezis Leontīna, Cilinskis Milda, Ozols Emma, Bertiņš Milda, Putniņš Elza, Pūr iņš Marta, Pūr iņš An­na, Ruks Alīda, Penezis Marta, Vilks Vēra. Alti: Eimanis, Herta , Kīkulis Olga, Bērtiņš Zenta, Zellītis Alīda, Ra-bacis Emma, Leitis Marija, Pezeks Berta, Penezis Marta , Migliņš Elvīra, Ruks Herta. v

Tenori : Elstiņš Rūdolfs, Zeibolts Roberts , Pūriņš Jānis, Krauats Jā­nis, Celinskis Arvīds, Putniņš Konrāds, Pubuls Jūlijs. Basi : Porietis Jānis, Lapiņš Jānis, Putniņš Rūdolfs, Pūr iņš Jānis, Ozols Jānis, Bēr t iņš Reinholds.

225. Latv. nac. jaun. sav. Plānu nod. koris. Diriģents J. Ozoliņš.

Soprāni: Brīviņa Leontīne, Gappere Anna, Zuzule Olga, Dambīte Milda, Matveja Zelma, Paukule Marta . Alti: Matviju Milda. Tenori : Ozoliņš Jānis, Kainaizis Alberts. Basi: Mežuls Kārlis, Lūkins Teodors, Jurjānis Jānis, Poncius Jānis.

266. Smiltenes mūzikas un dzied, biedrības koris (1887, V, VI). Diriģents Jānis Baumanis.

Soprāni : Asara Velma, Grīnbergs Lilija, Kiore Olga, Sīklēns Anna, Vīķels Hermine, Purkal ī t is Anna, Dzenis Anna, Pūce Marta, Kārkliuš Anna, Ustups Erna, Zaķis Marta, Baumanis Anna, Skujiņš Anna, Ozo­liņš Anna, Vaišvils Elza, Kelpītis Elfrīda. Alti: Asara Vēra, Junge Aleksandra, Skujiņš Berta, Liepiņš Alvīna, Vītols Emma, Dadzis Marija, Jauntēvs Elza, Priedīt is Elza, Krūmiņš Maija, Gailis Marta , Veidenbergs Z. Tenor i : Sīklens Jānis, Skrodelis Fridrichs, Voldraks Alberts, Beķers Roberts , Kebers Jānis, Zaķis Jānis, Jauntēvs Jānis, Jansons Jānis, Krūmiņš Jānis, Resnais Jēkabs, Pliksis Kārlis, Traubergs . Basi : Cīrulis Jānis, Klaviņš Kārlis, Kartupelis Jānis, Bormanis Ge­orgs, Freimanis, Caune Jānis, Praul iņš Janis,_ Vīķels Eduards,_ Ei-ženbergs Krišjānis, Elstiņš Oskars, Bērziņš Jēkabs , Verners Jānis, Baumanis Jānis , Griezis.

173

227. Smiltenes un apkārtnes amatnieku biedrības koris. Diriģents V. Boka.

Soprāni: Putniņš Elza, Rozīte Marta , Briedis Marta, Boka Anna, Kle­per is Marta, Muzis Anna, Paeglis Anna, Ozols Elma, Kupcis Marta, Rozītis Berta , Bērziņš Vilhelmine, Spalviņš Marta, Buže Elvīra, Lutcs Anita, Skaliņš Elza, Strazdiņš Elina, Ābele Herta , Konuss Aline. Alti: Ceberis Olga, Kārkliņš Skaidrī te , Boka Marta, Ozoliņš Anna, Līde Zelma, Vāvers Elza, Zeibolts Elza, Krieviņš Līvija, Kamšs Mil­da, Mūrnieks Emma. Tenori : Nodievs Dāvis, Kalniņš Kārlis, Liepiņš Vilis, Mucenieks Vi­lis, Lapsa Jānis, Ustups Pēter is , Āboliņš Jānis, Kliesmets Jānis, Pa ­eglis Valdemārs, Gaumigs Jānis, Beķeris Roberts,- Ozols Kārlis, Ābrams Jānis, Boka Pēter is . Bas i : Kleperis Pēter is , Tomsons Vilis, Mūrnieks Augusts, Matvejs Kārlis, Zeibots Eduards, Lasmanis Eduards, Gaumigs Kārlis, Gau­migs Pēter is , Eglītis Jānis, Cīrulis Jānis, Arkliņš Jānis.

228. Trikātes pag. aizsargu nodaļas koris (1928). Diri­ģents Eduards Brants .

Soprāni : Vīceps Emma, Kaupe Olga, Kepīte Elfrīda, Kepīte Alīse, Dzilna Minna, Mežulis Anna, Jubas Marta, Brants Marta, Suksis Olga. Alti: Mauriņš Olga, Mežule Emma, Kepīte Berta, Dzenis Alma Stil-bis Zelma. Tenori : Mežītis Fricis, Lūsis Eduards, Kēbers Kārlis, Pūka Roberts , Vīceps Jānis , Ozols Verners , Maisiņš Jūlijs, Kaupis Pēter is . Bas i : Draulis Jānis, Venters Alberts, Mežītis Jānis, Mežītis Jūlijs, Suksis Nikolajs.

T a l s i .

229. Ārlavas sadr. biedrības koris (1901,VI). Diriģents Fricis Ansabergs.

Soprāni : Laksis Jete, Reinbergs Lizete, Feldmanis Olga, Feldmanis Milda, Ansabergs Milda, Krišlauks Lizete. Alti: Reinfelds Emīlija, Dāvidsons, Piņķis Milda, Lejasmeiers Jūlija, Ansabergs Paula. Tenori : Zariņš Aleksandrs, Laksis Reinis, Piņķis Kārlis, Pūriņš Te­odors, Ansabergs Fricis, Basi : Ansabergs Mārtiņš, Petersons , Brīvkalns Ernests , Groskopfs Ernests .

230. Dundagas sadr. biedr. «Vārpa» koris (1869, II, III, IV, V). Diriģents Jānis Šultners.

Soprāni : Tarasova Karja, Derkevics Biruta, Buševics Friederika, Jursons Otīlija, Šuppe Irma, Mundrovskijs Marisa, Mierkalns Anna,-Cielava Alīse, Blumentāls Elza, Blumbergs Irma, Smits Biruta.

174

Alti: Musina Kristīne, Suchecka Ģertruda, Legzdiņa Marta, Zons Elza, Krast iņš Elza, Dravnieks Vēra. Tenori : Tenders Vilhelms, Tenders Alfrēds, Getlers Vladimirs, Mel-cherts Leopolds, Blumbergs Alberts, Ansabergs Kārlis. Basi : Irbiņš Ernests , Zons Ernests, Freide Valdemārs, Tenders Ar­tūrs, Feldners Artūrs , Undavs Vilhelms, Šēnins Ermanis, Satiks.

231. Dzedru mazsaimriiecības veic. biedrības koris (1929). Diriģents Roberts Otto.

Soprāni: Balķīte Marija, Balķīte Līna, Roste Milda, ī^akss Minna, Šanters Luze, Š t rauers Līna, Upesjozups Anna, Zaķis Marija, Druv-lejs Marija. Alti: Jansone Milda, Pr iede Marija, Mārtiņi Zete, Bērziņš Zete, Skalde Alīde, Š tauers Alma, Sakars Marija. Tenōrh Upesjozups Alberts, Freimanis Miķelis, Kaziņš Jānis, Ka-ziņš Kārlis, Kružuls Jānis. Basi : Š tauers-Tauers Alberts, Spružinskis Jozeps, Skalde Fricis, Zandarts Jānis.

232. Latv. Jaun. sav. Strazdas organ. koris (1923). Diri­ģents Augusts Jansons. . £

Soprāni: Della Anna, Jegermans Elza, Knochenfelds Anna, Knochen­felds Marta . Alti: Alksnis Anna, Bonfelds Otīlija, Jansons Alīna, Nātiņš Auguste. Tenori : Alksnis Fricis, Knochenfelds Alberts, Knochenfelds Valde­mārs, Knochenfelds Kārlis. Basi: Blūmentāls Alberts, Bērziņš Žanis, Jansons Augusts, Knochen­felds Jēkabs .

233. Lībagu jaunatnes apv. koris (1920, VI). Diriģents Voldemārs Rūdolfs Kupcis.

Soprāni: Dadzis Līna, Dzirnkalns Vilhelmine, Feifers Emma, Grīn-blats Vilhelmine, Grintiņš Minna, Krigers Anna, Liepiņš Marija, Va-dziņa Milda, Vīnbergs Minna, Vīnbergs Vēra. Alti: Arbergs Milda, Blūmenbachs Jete , Blūmenbachs Marija, Kub-dancis Marta, Helmuts Anna, Polmanis Kate, Reinbergs Alīse, Ses-kis Olga, Vachsteirts Marija. Tenori : Aisbergs Kārlis, Āboliņš Jānis, Birzleja Alberts, Grigučs Alberts, Palkins Ģirts, Vīnbergs Kārlis, Vītols Alfrēds. Basi : Apškalns Teodors, Birzleja Eduards, Feifers, Ernests , Kupcis Valdemārs, Seskis Juris, Šmidchens Kārlis, Švēde Kārlis.

. . • * ' . • • . '

234. Latv. Jaun. sav. Mērsraga org. koris (1922). Diri­ģents Ādolfs Grasis.

Soprāni; Jēgers Elza, Kreicbergs Emma, Grass Herta, Kamzols Her­mīna, Dorns Alma, Kadiķis Vilma, Miesnieks Ludmila. Alti: Linde Marta, Bi ters Velta, Karlovskis Milda. Tenori : Krāģis Žanis, Kvitē Indriķis, Ozols Jānis. Basi : Grass Ādolfs, Freimanis Kārlis, Miesnieks Kārlis.

175

235. Nogales koris (1925). Diriģente Marta Andersons. Soprāni: Apse Alma, Grīnbergs Rita, Štāls Karlīne. Alti: Andersons Marta , Stūrmanis Emma, Tenori : Skangals Paulis.

236. Latv. kult. veicin. biedr. Pastendes nod. koris (1923). Diriģente Milda Kārkliņš.

Soprāni: Fr īdenbergs Līzete, Peniņbergs Lūcija, Jansons Milda, Ši­liņš Irma, Freimans Līzete, Vaivods Ieva, Kārkliņš Milda. Alti: Rozentāls Līzete , Jancevskis Katija, Štāls Marija, Strazdiņš Emma. Tenori : Rorbachs Roberts , Zoniņš Fricis, Zoniņš Alberts, Simsons Žanis. Basi : Dombrovskis Ernests, Rozenbergs Ernests , Meikšans Francis, Lejasbūda Fricis.

237. Ārlavas-Pipervāles pamatskolas koris. Diriģents P. Strauss.

Soprāni : S t rauss Leonija, Kalnmals Līzete, Leimanis Zelma, L īdaks Lilija, Leimanis Marija, Cietvīrs Ada, Lasmanis Anna, Spēlmanis Jūlija, Asermanis Maija. Alti: Sīpols Lilija, Bekmanis Valija, Darbinieks Emma, Blūmberģis Emma, Alksnis Austra, Jeršmanis Otīlija, Burnēvics Helēna. Tenori ; S t rauss Pēter is , Zēberģis Fricis, Kalnmals Žanis, Frelichs Ansis," Otmanis Ādolfs, Otmanis Ernests , Andersonis Jānis, Bol-steins Ernests , Zēbergs Edvards , Bergmanis Fricis. Basi : Āboliņš Jūlijs, Sterķis Ernests , Cietvīrs Alberts, Krontāls Ādolfs, Zajkalns Žanis, Bergmanis Indriķis.

238. Pūņu Jaunatn. Savien koris (1925). Diriģente Irma Grīnbergs.

Soprāni : Bērziņš Herta, Bērziņš Marija, Fogels Milda, Grīnbergs Irma, Ivans Helēna, Jansons Valija, Kusiņš Sofija, Lagzdiņš Milda, Lagzdiņš Paul īna, Rozenšteins Ieva, Ta rz ī r s Laura, Vegmanis Emī­lija. Alti: Jansons Irma-, Lācis Tatjana, Pūliņš Līna, Putniņš Marija, Zandmanis Anna, Zandmanis Minna. Tenori : Anšķens Fricis, Jansons Edvards , Maķevics Indriķis, Re-zevskis Kārlis, Vegmanis Teodors . Basi : Bekmanis Kārlis, Lagzdiņš Fricis, Zandmanis Žanis, Sekstiņš Arnolds.

239. Stendes kult. veic. biedr. koris (1872, V, VI). Diri­ģente Vilhelmine Adamovičs.

Soprāni : Zēbergs Marija, Ernstsons Milda, Ernstsons Vēra, Frīšt iks Jetija, Vikštreins Elza, Rinkmans Milda, Līnis Anna, Purovskis Anna, Vītols Paula.

176

Alti: Fr īš t iks Anna, Dzintars Liza, Zābaks .Anna, Reinbergs Marta, Vītols Elza, Dzintars Alvīne.

240. Stendes patērētāju biedrības «Laucinieks» koris (1924, VI). Diriģents Jānis Leinerts.

Soprāni: Bērziņš Olga, Lagzdiņš Teofilija, Vīnarts Jūlija. Alti: Feldbergs Milda, Gūtmans Līna, Salaka Skaidrī te . Tenori : Lēvics Kārlis, Ozoliņš Pē ters , Paeglī t is Jānis, Adamsons Kārlis, Ceraukste Vilis. Bas i : Burchar ts Valdis, Jaņekalns Fricis, Gūtmanis Heinrichs.

241. Talsu apr. skolotāju arodbiedrības koris (1921, VI). Diriģents' Aleksandrs Ezeriņš.

Soprāni : Zēberģe Lilija, Freiberge Anna, Fr īda Olga, Fr īdenberģe Lizete, Klauberģe Berta, Grīnvalde Irma, Feldmane Marta , Freima-ne Katrīna, Heinricha Anna, Vilsone Anna, Štāle Marija, Reinberģe Luize, Roderte Alma, Pūtele Kate, Reizniece Adīne, Boikmane Otī­lija, Vecriņķe Alma, Laukbraucēia Otīlija, Sakniņa Irma, Jansone Ludmila, Kundziņa Marija, Kiršteine Emma. Alti: Baikovska Frīda, Ezeriņa Milda, Cimermane Olga, Freimane JuMja, Freiberge Irma, Fr īdenberģe Marija, Treimane Vēra, Gredzene Marta, Ešenvalde Irma, Udris Elvīra, Purv i ška Ella. Tenori: ' Mazapš Arvēds, Krauklis Arnolds, Banuško Žanis, Beikmanis Teodors, Donis Žanis, Kiršakmenis Kārlis, Čerņakovskis Jānis. Bas i : Šprunks Kāris, Heinrichs Fricis, Mālmeisteris Kārlis, Zold-ners Artūrs , Ziediņš Mintauts, Jansons Nikolajs,

242. Talsu ģimnāzijas koris (1919). Diriģents Aleksandrs Ezeriņš.

Soprāni: Grundulis J., Ieviņš A., Kabilers G., Kundziņš B., Lasmanis L , Pudur is L., Reinfelds J., Šteins A., Sniedziņš 0 . , Vakšteins M., Jēkabsons E., Dembergs A., Eglīte V., Grindulis K., Grodiņa E., Gulbis A., Holcmanis V,, Jēkabsons L., Krūmiņš L., Pochevice M., Veissons M., Kallmeijers C , Ābele M., Draviņš J., Dupurs M., Frei-bergs A., Freibergs E., Hillmans M., Kallmeijers E., Kiops V., Krī­gers E. Alti: Biezais V., Brašus H., Gerhards D., Pē te rsons D., Tālbergs E., Akmeņlauks 0.,' Bērtulsons Z., Candere L., S t rause E., Upmanis E., Apfelbaums M., Drafens V., Klaucbergs B., Plaisks M., Pr iekkalns J., Pūliņš A., Scunks Z., Šmits Z., Špicbergs L , Š tāmers Dz.; Va­donis M., Hans V., Feldmanis M., Leja I., Morgenšterne O., P i r -vičs V.; Ozoliņa M. Tenori : Ieviņš E., Lasenbergs K , Mucenieks A., Osis Z., Polis F., Sedliņš R., Dinsbergs A., Grīnbergs H., Eiche A., Krasts R., Lapšev-skis V., Osis K., Alksnis G.; Būcēns F., Ieviņš A., Lapševskis E., Aronsons S., Ivanovs N. Basi : Aukmanis E., Bergmanis T., Freibergs L., Freidenfelds H., In­driksons R., Kalniņš l i , Šteinbachs P., Hans H., Barbans P., Munde-rovskis E., Otto F., Pēda P., Salmiņš E., Zaļkinders H., Grīntals A., Grimzelis A., Gigulis R., Irbe K., Dīriņš T., Zanders V., Zapackis V.

177

243. Talsu pilsētas pamatskolas koris (1927). Diriģents Fricis Grīntāls.

Soprāni : Putns Jete , Ērglis Irma, Bērziņš Lizete, Ešenvalds Milda, Reinfelds Anna, Priekkalns Marija, Neilands Mirdza, Treilons Alma, Frombergs Matilda, Foguls Līna, Šauls Milda, Pūr iņš Marija, Pipars Līzete, Berzkalns Marija. Alti: Scunks Paulīna. Treimans Marija, Heniņš Anna, Dieziņu Nīda. Tenor i : Dupurs Fricis, Ešenvalds Fricis, Blūms Herber t s , Ģermānis Kārlis, Adamaitis Žanis, Gūtmanis Ansis, Strazdiņš Jānis. Basi : Dupurs Valdemārs, Frombergs Jānis, Zingbergs Valdis, As­niņš Valdemārs, Lambergs Pēter is , Zariņš Jūliuss.

244. Vandzenes kult. biedrības koris (1921). Diriģents Kārlis Evaldsons.

Soprāni : Lapiņa Margrieta, Betkers Marija, Zutis Minna, Immer-manis Anna, Freibergs Minna, Ronis Jūlija, Mūnders Zelma, Freiden-felds Velta, Akmeņlauks Milda. Alti: Elferts Amāliia, Kaufmanis Emīlija, Pr iede Anna, Fabriciuss Alma, Grosvalds Alma, Freidenfelds Lilija, Grīnvalds Olga, Aldiņš Irma. Tenor i : Miķelsons Arvēds, Bērzs Roberts , Grantauss Osvalds, Grīn-šteins Jēkabs, Freidenfelds Aleksandrs, Minders Artūrs , Neimams Alberts. Basi : Pr iede Rūdolfs, Grīneizens Pēter is , Freimanis Jānis, Remiņš Alberts, Braņķis Pēter is , Dorbe Ernests .

245. Valdemārpils dziedāšanas biedr. «Akords» (1925). Diriģente Milija Ulbergs.

Soprāni: Dudarenko Vēra, Freimanis Lizete, Groskopfs Milda, Gros-kopfs Valda, Heinsbergs Milda, Jēkabsons I rma, ' Kleimanis Milda, Leppaseps Luise, Pr iede Līna, Ritenbergs Marija, Rozentāls Emma, Ružģiets Alma, Tiltiņš Milda, Lauksteins Berta . Alti: Buševics Doroteja, Jansons Lidija, Krūze Vēra, Mauzītis Luī­ze, Nicmanis Marta, Priekuls Paula, Reinbergs Zelma, Reinfelds Že­nija, Reiznieks Olga. Tenor i : Amiņš Kārlis, Grants Armonds, Kalnmals Richards, Krūklis Ernests, Piņķis Matīss, Vilumsons Kārlis, Zēbergs Fricis, Bonzaks Jānis. Basi : Bīraus Žanis, Jankevičs Kārlis, Lasmanis Ģirts, Pr iede Jānis, Pr iede Osvalds, Rodenbiekers Zans, Šiliņš Arturs , Šteinbergs Edu­ards, Struņķis Ernests , Tiltiņš Edgars .

T u k u m s .

246. Grenču dziedātāju koris (1926). Diriģents Vilis Vītols. Soprāni : Kontrovska Helēne, Mucenieks Milda 1 Pēpulis Marija, Gul­bis Emīlija, Munkevics Milda, Veismanis Kornēlija, Mucenieks Lina,

178

Krauze Emīlija, Spers Anna, Laukleja Alīda, Straucis Irma, Šulcs Elza, Felddorfs Marija. Alti: Strancis, Malvīne, Kupše Emma, Klīmanis Anna, Klīmanis Ma­rija, Vītols Jūle. Tenori : Špērs Andrejs, S t r a u t i ņ š K ā r l i s , Jansons Leons, Ošenieks. Basi : Pauka Vilis, Zeidenbergs Jēkabs , Zeidenbergs Fricis, Klīma­nis Žanis, Vītols Vilis.

247. Irlavas Jaunatnes pulciņš «Stars» (1921, VI). Diri­ģents Kristaps Grosmans.

Soprāni: Katlaps Lūcija, Gertners Helēna, Greste Olga, Šiliņš Al­vīne, Smiltnieks Lidija, Birkenšteins Anete, Osis Elma, Lazdiņš Mil­da, Kalniņš Johanna, Krastinš Kate, Dansons Valija, Muņkevics Al­ma, Upīte , Mekšs Marija, Ardenis Vilfrīda. Alti: Grosmanis Valeska, Dālderis Anna, Alberts Vaira, Ardens Mdlda, Zujķis Alīse, Balodis Rasma. Tenori : Katlaps Krišjānis, Stūre Fridrichs, Mazvērsī t is Edvards, Aleksandrejs Verners , Sīlis Pēter is , Blankenfelds Rūdolfs, Kancbergs Leons, Peņņevics Roberts . Bāst : Šiliņš Pāvils , Bērziņš Ansis, Greste Ādolfs, Koks Ernests , Smiltnieks Fricis, Krādziņš Artūrs, Upītis Aleksanders, Jēgers Ar­vīds, Gnosmans Kristaps.

248. Latviešu Jaun. sav. Tukuma organ. koris (1926). Diriģenti Verners Volanskijs, Rūdolfs Klevics .

Soprāni : Sīl is-Daškevics Austra, Lejmalnieks Vēra, Vācietis Olga, Grīnbergs Paula, Stumburs Ludmila, Mazspalis Milda, Jaunzemīs Marija, Eglītis Elza, Galviņš Ženija, Volfs Erna, Pe t raškēvičs An­tonija, Aumalis Olga, Meņgelis Lida, Kadiķis Marija, Ciesnieks Emī­lija, Avens Katija, Felddorfs Marija, Pogenbergs Marija, Zīds Alīde. Alti: Kilēvics Marija, Feldmanis Silvija, Zantenfelss Emma, Pūpēdis Herta, Grūbe Lilija, Smuģis Lonija, Smuģis Helēna, Fr īkbergs Herta, Vīnbergs Valda, Bandenieks Vilma, Krakovska Milda, Pinte Otīlija, Meņgelis Lidija, Gornas Milda. Tenor i : Kilēvics Rūdis, Drēvings Ansis, Ābelis Roberts , Elperis Ādolfs, Zārds Osvalds, Liepiņš Kārlis, Stumburs Rolands, Goldbergs Fricis, Natlaps Otto, Cīrulis Augusts. Basi : Roga Augusts, Grošs Valdemārs, Pinne Kārlis^ Freimanis Edu­ards, Frēlichs Jānis, Grauds Jānis, Bērziņš Krišjānis, Strautnieks Nikolajs, Eglītis Jānis, Cinis Ēriks, Vīgrauts Fēlikss.

249. Tukuma viesīgās biedr. koris. Soprāni : Ansons Marija, Aizstrauts Benite, Bercholcs Alīda, Amans Lavīze , Zernovskijs Lilija, Šiliņš Aleksandra, Saulīte Elza, Kopma-nis Liza, Jakobsons Leontīne, Ansons Lavīze . Alti: Kronšteins Marija, Silenieks Marija, Liepa! Lonnija, Cīrulis Al­ma, Groskops Lavīze , Dreimanis Emma, Eikens Valija Cīrulis Alma. Tenor i : Lagzdiņš Ansis, Sils-Radzobs Pēter is , Elvigs Ernests . Bas i : Ziemelis Jānis, Ivanovs Nikolajs, Riekstiņš Fricis.

179

V a l k a .

250. Gaujlenes muz. un dzied, biedrības koris (1920, VI). Diriģents K. Grīnbergs.

Soprān i : Tomiņš Johanna, Tomiņš Valija, Osis Elza, Lūsis Minna, Purmals Zelma, Rogenbaums Emma, Rudzītis Erna, Upīte Erna, Biškis Marta, Ierasts Elza. Alti: Alksnis Hilda, Ierasts Zenta, Čavars Marta, Klempners Olga, Paiķens Zelma, Krūmiņš Alīde, Krēsliņš Paulīne, Osis Johanna, Zvaigzne Emma, Ruciņš Melija. Tenor i : Trūcis Eduards , Ansbergs Jānis , Tī t iņš Jānis, Pe te r sons Val­demārs , Krilovs Aleksandrs, Kalniņš Kārlis. Basi : Rudzītis Artūrs , Kuliševs Hugo, Kļavs Arnolds, Lavazinskis Herber ts , Siliņšmits Artūrs , Jaunbērziņš Ādolfs, Dimdiņš Richards, Grišjānis Kārlis.

251. Latv. kult. veic. biedr. Omuļu nod. (1923). Diriģents Vera Martinsons.

Soprāni: Argalis Zelma, Latsons Anna, Papulis Ella, Ogsts Marta, Kūts Alvīne, Kūts Kristīne, Dzerfis Karlīne, Latsons Hildegarde, Stabiņš Valija, Stabiņš Anna, Paulīt is Marta, Launalksnis Zelma. Alt i : Dzenis Alma, Dzenis Zelma, Bočs Vēra, Lorencs Vēra, Viļķins Milda, Osis Alīse. Tenori : Martinsons Jānis, Osis Emīllis, Lucs Maksis, Melbārdis Pau­lis, Bočs Artūrs , Beldavs Jānis, Reinieks Edgars , Pr iede Arvīds. Basi : Klaips Kārlis, Stabiņš Jānis, Latsons Emīlis, Āboliņš Rikards, Lorenčs Jānis.

252. Latv. nāc. jaun. sav. Ērģemes nod. koris (1921). Diriģents Kārlis Lietiņš.

Soprāni: Pencis Zelma, Lezdiņš Leontīne, Kliesmets Valija, Kalniņš Elza, Vītols Lidija, Auniņš Anete, Dainis Marta , Jūgs Elza, Kiķāns Alīse, Beikmanis Alma. Alti: Sakars Alvīna, Rozī te Valija, Šiliņš Biruta, Ūdris Zenta, Bū-manis Alvīna, Barv īka Milda. Tenor i : Kikāns Oskars , Ba rav ika Jānis, Būmanis Jānis, Podiņš Jānis. Basi : Baķis Kārlis, Putns Otomārs , Kreilis Eduards, Kleperis Arvīds, Avots Jānis, Jendzis Kārlis, Vēveris Ernests , Podiņš Edgars , Zīmu­lis Eduards.

253. Valkas izglīt. biedr. koris (1920, VI). Diriģents Jā­nis Aulis.

Soprāni : Gromulsons Alma, Kaukulis Elza, Užans Marta, Labsvīrs Emma, Vītiņš Ella, Tī rums Ella, Klaips Vilma, Liepiņš Marianna, Ra-tass Klāra, Radziņš Nelija, Kņope Alvīne, Bērziņš Alvīne, Apinis Lū­cija, Lapsiņš Zenta, Bīriņš Velta. Alti: Ozols Emma, Zunte Alma, Karlsons Alvīne, Jankevics Alma, Uss Minna, Muncis Alīde, Jūgs Karlīne, Zariņš Lidija, Podis Paula, Znots Emma, Zandersons Zenta.

180

Tenori : Dzirītis Richards,_ Appils Eduards, Jansons Jānis, Berziiņš Nikolajs, Kušķis Roberts , Ādams Leonīds, Tiltiņš Jūlijs Polis Jānis. Basi : Bindže Erichs, Bundža Kārlis, Kalniņš Artūrs , Pe lčers Kārlis, Bundže Eduards, Bērziņš Artūrs, Podis Edmunds, Broks Haralds, Rauska Jānis .

254. Igaunijas Valkas vies. biedr. koris (1885, 1, II, III, IV). Diriģents Johannes Kazak.

Soprāni : Stalis Alma, Munda Kristīne, Jerums Ella, Hennasons Mery, Mālhunts Leontīne, Zandersons Milda, Reinieks Minna, Liedeks Vale­rija, Gimajevs Ludmilla, Hennasons Milda, Hennasons Alvīne, St īp-nieks Erna, Zalpēters Cecīlija, Zutis Matilde. Alti: J ē rums Lonija, Cimajevs Anna, Auniņš Emīle, Briedis Emma, Munda Mery, Zirnis Alīde, Keks Ella. Tenori : Radziņš Elmārs, Povi t s Kārlis, Vilciņš Alberts, Vilciņš Jānis» Kuplais Paulis, Raģis Kārlis, Povi ts Edgars , Liepiņš Augusts. Basi : Borks Eduards, Sirmais Eduards, Pliesmans Eduards, Kušķins Ernes t s . "

V a l m i e r a .

255. Jaunvāles bibliot. biedr. koris (1928). Diriģents In­driķis Jansons.

Soprāni : Laursons Anna, Limbens Anna, Eglīte Marta, Zicmanis Marta, Taur iņš Anna, Ūdris Anna. Alti: Limbens Olga, Eglī te Milda, Eberhardts Antons. Tenori : Broka Jānis, Grundiss Valdemārs, Grundiss Pēter is , Izkapts Jānis, Zaķis Pēter is , Rozenbergs Jānis. Basi : Eliass Emīlis, Ēvele Jānis, Jēkabsons Eduards , Alksnis Jūlijs.

256. Jērcēnu pag. dziedātāju koris (1929). Diriģents Jā­nis Jende.

Soprāni : Treimanis Emma, Balodis Milda, Balodis Olga, Lūva Emma, Altars Anna, Ēvalds Elvīra, Daļģis Anna. Alti: Zutis Emma, Briedis Elza, Brammanis Anna, Zariņš Marta . Tenori : Pinzulis Pēter is , Pinzulis Jūlijs, Bērziņš Jānis, Strazdiņš Ansis, Kondrāts Jūlijs. Bas i ; Pinzulis Ādolfs, Pinzulis Eduards, Eklons Vilhelms, Sauja Val­demārs, Blaubergs Jānis, Vilciņš Jānis, Kencis Hermanis.

257. Latv. Jaun. sav. Dauguļu organ. koris (1923). Di-riģ. Herberts V ē l i ņ š .

Soprāni: Vēliņš Nora, Raudīte Zelma, Pē tersons Amālija. Alti: Veinbergs Milda, Pētersons) Elza, Richters Emma, Voits Hilda. Tenori : Paeglī t is Roberts , Garais Alfons, Upīte Jānis, Buchrei ters Aleksandrs, Voits Elmārs. Basi : Matisons Alberts, Skalbe Kārlis, Vēliņš Herber ts .

181

258. Latv. Jaun. sav. Ēveles organ. koris (1921, VI). Di-riģ. Eduards Brants .

Soprāni: Bērziņš Rasma, Braška Marta, Brants Vēra, Dzenis Emma, Krīpens Anna, Pe te r sons Elza, Pliksis, Vidauska Milda. Alti: Brants Erna, Eizentāls Paulina, Indriksons Elizabete, Krūklis Alvīna, Kupcis Zallija, Uburģis Zelma, Vītols Marta , Brants Anna. Tenor i : Kušķis Kārlis, Runcis Eduards, Šteinbergs Jānis, Uburģis Gusts, Žerbels Kārlis, Zviedris Vilis, Kalniņš Rūdolfs. Basi : Āboliņš Rūdolfs, Benķis Jānis, Briedis Arvīds, Krūmiņš Jānis, Krūmiņš Pēter is , Miška Jūlijs, Podiņš Herber ts , Šķiņķis, Šmits Val­demārs , Zvaigznītis Eduards .

259. Latv. Jaun. sav. Trikātes organ. koris (1917, VI). Diriģ. Jānis Āre.

Soprāni : Eliass Marta, Rogere Elfr. Tupmacis Elza, Dreimanis Anna, Lūss Austra, Zvirbulis Emma, Kalvltis Valija, Grundiss Alma, Ro­nis Alvīne, Jabass Marta, Bērziņš Velta, Ziediņš Olga. Alti: Āne Elza, Biķis Hildegarde, Stādiņš Anna, Švānbergs Emīlija, Pūce Elza, Miksītis Alvīne, Pauzulis Alma, Mauriņš Olga, Busulis Alma, Kamaldnieks Elvīra . Tenori : Altitšs Viktors, Luss Dāvis, Kopmanis Artūrs , Loža Kārlis, Kalējs Alfrīds, Kalvltis Pēter is , Students Alfrīds, Priedī t is Jānis, Brencis Augusts, Grīnbergs Jānis, Kleša Jānis. Basi : Aleksandrejs Ferdinands, Zvirgzdiņš Rūdolfs, Zaķis Jānis, Vasijis Jānis, Šmits Jānis, Purgal is Jānis, Sēkliņš Pēter is , Dzilna Jānis, Jugsts Arvīds, Kalniņš Juris, Vilciņš Pē ter i s .

2?0. Latv. nāc. jaun. sav. Rencēnu nod. koris (1921, V). Diriģente Austra Dālderis.

Soprāni : Muskaus Karlīna, Mūrnieks Anna, Bērziņš Vilma, Indriksons Anna, Apinis Emma, Melngalvis Maiga, Indriksons Kristīne, Grēns Marta , Kreilis Marta , Petersons Emma, Puķī te Marta , Svilis Valija, Ciedriņa Nelija. Alti: Krauklis Olga, Dreimanis Vilma, Zaķis Olga, Liepiņš Anna, Lie­piņš Elza, Cika Emma, Saldūksnis Minna, Zaķis Maiga, Staņa Elza, Sietnieks Zenta, Dālderis Austra. Tenor i : Dreimanis Kārlis, Sterndoks Roberts , Skrastīņš Alfrēds, Si-mulis Jānis, Škaļķis Jānis, Ozols Eduards, Kroģis Jānis, Skrast iņš Jānis , Vītols Tenis , Svars Heinrichs. Basi : Čika Jānis, Ozoliņš Jānis. Grēns Jānis, Lācis Jānis, Zaķis P ē ­teris, Skrast iņš Vilis, Pas to r s Jānis, Petersons Jānis.

261. Matīšu-Jaunburtnieku aizsargu apv. koris. Diri­ģents Jūlijs Būmanis.

Soprāni : Birģelis Milda, Veide Hilda, Pe te rsons Marija, Kūns Her -mine, Stermans Tekla, Mednis Marta, Krauklis Justine, Mastiņš Al­vine, Pe tersons Anna, Petersons Marta, Zēmele Anna, Zariņš Anna, Būmanis Emilija, Skrast iņš Alma, Nelke Marta, Auniņa Elfride, Švūksts Hortenzija, Lūs Elina, Šmits Austra, Gulbis Zelma.

182

Alti: Freidenbergs Anna, Graustiņš Anna, Eglīte Marija, Kalniņš Olga, Mangai Vannija, Auktnans Anna, OHe Zeltīte, Briedē Emilija, Kārkliņš Vilma, Olle Emma, Mārtinsons Emma Meiers Emma, Adam­sons Natālija, Br ikmans Vallija, Brikmans Ērika, Cakens Emma. Tenor i : Gulbis Jānis, Vilders Arturs, Hokdalders Voldemārs, Olla Voldemārs, Zommers Pēter is , Pidriķis Jānis, Briedis Jānis, Zariņš Jānis , Ragainis Alberts, Vāle Eduards, Pē te rsons Pēter is , Mālins Jānis . , ' i Bas i : Kārkliņš Pēter is , Kārkliņš Kārlis, Lodziņš Jānis, Skrast iņš Jānis, Liepiņš Kārlis, Šamšels Jānis, Ragainis Arvids, Zariņš P ē t e ­ris, Melnbārdis Oskars , Plūme Vilis, Ratnieks P. , Bezdelīga Kārlis.

262. Mujānu pagasta Izglītības b. k. (1913. VI). Diri­ģents Alberts Pūriņš .

Soprāni : Rudiņš Olga,. Irbe Alīse, Kazaks Kristīne, Zeibots Emma, Kazaks Alma, Bračka Anna, Grinbergs Valija, Jakinfelds Marta, Eglīte Valija. Alti: Pūr iņš Alma, Ronis Marija, Bračka Marta, Cakars Marta , Eglīte Vilma, Kaucis Emma, Caune Marta . Tenori : Vitiņš Jānis, Eglīte Jānis, Kiršblats Jānis, Upīte Volde­mārs, Upīte Vilis, Šmits Kārlis, Melnalksnis Voldemārs, Gruntē Mār­tiņš, Rozentāls Alfrēds, Jēkabsons Roberts , Bračka Jānis, Pūriņš Alberts. ^ Basi : Pr iede Ādolfs, Ozols Hugo, Rozenbergs Jānis, Grinbergs Jā­nis, Trēz iņš Jānis, Stinkmanis Eduards, Vītols Pēter is , Kiršblats P ē ­teris, Endzele Jānis, Melnalksnis Alfrēds, Kaņepe Kārlis, Auzen-bergs Jūlijs, Cakars Vilis, Kaucis Jānis, Kalvers Arnolds.

263. Rubenes Izglīt. biedr. koris (1902, V, VI). Diri­ģents Dāvids Mežulis.

Soprāni: Rozentāls Paulīna, Vērs Elza, Jerl iņš Berta , Grāvelsiņš Alīda, Paeglis Marta, Strazdiņš Elza, Reipmanis Elza, Sneiders Anna, Šulcs Alma, Dziedātājs Emma, Brože Anna, Grīnvalds Anna. Alti: Gaide Berta , Mežulis Kristīna, Šubers Marija,_Vītols Emma, Eizenbergs JAustra, Kalniņš Zelma, Lācjs Marta , Āboliņš Milda, Skrabiņš Zenta. Tenor i : Šulcs Jānis, Lācis Kārlis, Krieviņš Rober ts , Žagariņš Vil­helms, Ķieģelis Jānis, Strazdiņš Hermanis, Zārs Vasjānis, Zeibots Roberts . Bas i : Vītols Konstantins, Eglītis Jānis , Kalniņš Jānjs, Maijiņš Valdemārs, Ziemels Jānis, Grāvelsiņš Vilhelms, Lācis Richards.

264. Strenču Saviesīgās biedrības koris (1919, VI). Diri­ģente Milda Krēsliņš.

Soprāni : Bokmanis Emilija, Kraujiņš Marta , Mustis Anna, Rudzītis Elza, Rams Alvīna, Odziņa Emma, Strēlnieks Olga, Zvirbulis Alma, Zicmanis Milda, Titāns Marija, Urums Alma, Veidemanis Elza, Svi-ka Vallija. Alti: Brants Emma, Breģis Matiida, Bedrī te Elza, Briedis Olga, Laktiņš Karlina, Kurmis Elza, Stals Otīlija, Nadziņš Vallija.

188

Tenor i : Grieķis Jānis, Krīpens Jūlijs, Kušķis. Kārlis, Rullis Mār t iņš . Basi : Binde Elmārs, Jansons Augusts, Misiņš Jānis, Raugulis Al­ber ts , Ronis Jūlijls, Urums Jānis, Urums Richards.

265. Valmieras Latviešu biedr. koris (1872, I, II, III, IV, V, VI). Diriģents Valdemārs Bišers.

Soprāni : Šmits Elza, Āboliņš Marta, Brantkalns Elza, Bricis Zelma, Ceips Anna, Derums Elza, Goldbergs Erna, Kalniņš Mirdza, Kuplis Berta , Ķiploks Anna, Meijers Olga, Neikens Pauline, Ormanis Rozālija, Rassa Marta, Slapjums Alvīne, Šmidts Vallija, Šmidts Vilma, St rau-jiņš Elza, Zariņš Anna, Žagars Rozālija, Upmalis Olga, Grigulis Marta, Dzirkalis Zelma, Bērziņš Adelīne, Pakalniņš Emilija, Vīgans Zenta, Nugiņš Vallija, Bērziņš Adelīna, Paeglis Marta, Drille Anna,. Gūtmans Olga, Grundiņš Marta. Alti: Aspers Erna, Birzulis Marta, Bricis Elfrīde, Bergs Anna, Brū-melis Minna, Dāvidsons Paula, Goldbergs Milda, Gūbiņš Kristīne, Rožkalns Alīse, Rožkalns Emilija, Roska Elza, Kalējs Milda, Krēs­liņš Rozālija, Žumburs Agnese, Jostons Marta, Vanags Vilma, Vī-gants Anna, Bergmanis Vallija, Celmiņš Zenta, Zariņš Anna. Tenori : Celms Jūlijs, Hemmels Rūdolfs, Ohrkalns Eduards, Rei-sons Emīlis, Jēkabsons Antons, Dreimanis Jānis, Kalējs Pēter is , Zū-lis Hermanis, Zeimelis Ādolfs, Vītiņš Eduards, Vīgants Valters , Bašens Valdemārs, Dālderis Jūlijs.

Basi : Āboliņš Eduards, Birzulis Kārlis, Dzirkalis Jūlijs, Gūbiņš Valdemārs, Magons Jānis, Mešoks Jānis, Neikens Kārlis, Neimanis Andrejs, Ormanis Valdemārs, Rasovs Jānis , Upmalis Jānis, Deiders Valdemārs, Dukulis Haralds, Tauriņš Osvalds, Pr iede Ernests , Zvir­bulis Kārlis.

266. Valmieras pag. Izglīt. biedr. koris (1909. VI). Diri­ģents Kārlis Kalniņš.

Soprāni : Grīnberģe Anna, Timermane Alīda, Vēvere Alvīna, Auni-ņa Marta , Auniņa Elza, Neimane Elza, Lasmanis Anna, S tū r i t e Anna, Pauska Vilma, Rudzīts Elza, Bergs Austra, Alksnis Alma, Kalniņš Zelma, Vilnis Milda. Alti: Izare Velta, Drabina Helēna, Berklāve Elza, Cielēne Adele, Braune Marija, Graustiņa Anna, Roķe Milda, Trumpe Anna, Polis Anna, Vilnis Elvīra, Bergs Irma.

Tenor i : Liepa Alberts, Dariņš Valdemārs, Kaktiņš Georgs, Val-bergs Kārlis, Lasmanis Jānis, Zaļais Eduards, Neza Oskars , Daugu-lis1 Jānis, Rudzīts Roberts , Grūbe Vilhelms. Basi:- Ņeza Artūrs , Ņeza Vilhelms, Pavainis Alberts, Ste iba Jānis, Reinerts Augusts, Ozoliņš Arvīds, Polis Antons, Graudiņš Kārlis, Meija Eduards, Lūsis Alfrēds, Spalviņš Vilis.

184

267. Vilzenu Izglītības biedr. koris (1920). Diriģenti Pē­teris Meļķļs, Valdemārs Spožais.

Soprāni : Kāposts Herta , Leitis Olga, Daugulis Irma, Alainis' Vera, Bērziņš Irma, Jenčs Vallija, Švinka Austra, Dzelzīte Vilma, Cepur­nieks- Anna.

Alti: Plūme Vera, Plūme Jāhanna, Piģens Dagmāra, Purgalis Ve­ronika, Kreišmanis Velta. Tenor i : Grinbergs Richards, Roķis Harijs, Skudra Vilis, Kalniņš Jā ­nis, Vītols Kārlis, Dāvidsons Augusts, Rocis Eduards, Jenčs Valdemārs. I Basi : Plūme Pēter is , Dzelzīte Jānis, Tūsnieks Jānis, Liepiņš Er­nests, Pr iedī te Bruno.

V e n t s p i 1 s.

268. Ugāles aizsargu koris (1929). Diriģente Elfrīda Krišlauks.

Soprāni : Kajaks Marta, Mārtinkrists Zelma, Krēts Līna, Andersons Marija, Krišlauks Elfrīda.

Alti: Rittenšteins Dora, Brūnis Ieva, Kaktiņš Ženija. Tenori: Andersons Ernests , Kajaks Sergejs, Gruntē Kārlis, Kriš­lauks Ernests . Basi : Ronis Miķelis, Baumgarts Žanis, Rittenšteins Herberts» Grundmans Ernests .

269. Ventspils Jaunības draugu biedrības koris (1908, V, VI). Diriģents Pēteris Pelčers .

Soprān i : Egle Elizabete, Ernstsons Nellija, Indriksons Anna, Lan-kovskij Anna, Lankovskis Virginija, Neilands Valida, Osītis Anna, Švarcs Doroteja, Tarasova Emma, Vīgriezis Līna, Zanders Emilija, Zariņš Ārija, Ābele Marija, Kase Melita, Kronbergs Betija, V'išķers Marta .

Alti: Bāders Olga, Blāze Lūcija, Grosvalds Aleksandra, Kēze Valli­ja, Lapovic Emilija, . Neimanis Elza, Pilķe Marija, Puga Hermine, Sustr iņš Zelma, Vincovskij Ženija, Zvane Anna, Zvejnieks Anna, Ka-cens Zelma, Bileskalns Matilde, Satiks Malvīne.

Tenori : Apse Ernests , Jākobsons Juris, Kiršteins Ernests , Krišbergs Ansis, Lapovics Valters, Treilībs Kārlis, Valdmanis Andrejs.

185

Basi : Birznieks Fricis, Boass Leonhards, Fers te rs Egons, Kiršteins Vilis, Krūmiņš Ansis, Osīts Ernests , Rutkis Pēter is , Sustriņš Arnolds, Zaķis Valdemārs, Kleins Alfrēds.

270. Ventspils latv. sporta biedr. «Spars» koris (1926, VI, ar nosaukumu Ventspils polic. biedr. koris). Di­riģents Ādolfs Grīnbergs.

Soprāni : Pērkons Lidija, Grinbergs Lidija, Grinbergs Valija, Grin-bergs Valda, Jankoviča Elza, Vessels Jūlija, Dimitrieva Margrieta, Štelfs Eiženija, Lapa Elvira, Kalnavs Emma, Adītais Līna, Egle Mir­dza, Redlichs Elizabete, Caupals Jūlija, Skujiņš Elvira, Caupais Paulina.

Alti: Langfelds Matilde, Lāže Anna, Bērziņš Līza, Frankenšteins Emilija, Svirskijs Emma, Šiliņš Minna, Ulpe Austra, Dimitrieva Ma­rija, Matjušina Marija, Grinbergs Irene, Haaks Marta, Te ters Šarlote.

Tenor i : Bērziņš Augusts, Zvaigznītis Kārlis, Lāže Fricis, Miķelsons Rūdolfs, Zvejnieks Eduards, Bungā Ulrichs, Juitinovics Ansis, Berg-mans Krists.

Bas i : Emmars Teodors , Markovics Jēkabs, Aditajs Vilis, Bērziņš Andrejs, St razds Žanis, Vēzis Fricis, Sviķis Kārlis, Zablovskijs Vik­tors, Čaupals Teodors .

V i e s ī t e .

271. Latv. Kult. veic. biedr. Kroņa Susējas nod. koris (1925). Diriģenti: Jānis Bīčolis, Eduards Upma­lis.

Soprāni: Vainovskis Milda, S t rade Betija, Bičolis Alīda, Niedra Velta, Brunovskis Alma, Ābols Anna, Strade Anna, Paupers Marta . Alti: Vainovskis Amālija, Vitiņš Alma, Strēlnieks .Olga, Strēlnieks Vilma, Maševskis Minna, Maševskis Anna, Zurevskis Līna. Tenor i : Skrupskis Jānis, Brunovskis Pēter is , Paupers Jānis, Ro-bežnieks Krišs, Cepurītis Valdemārs, Bičolis Jānis, Ūbelis Mārtiņš. Basi : , Vainovskis Valdemārs, Vītiņš Valdis, Mežaraups Jānis, Re-šavskis Ermanis , Zurevskis Krišjānis, Mājnieks Alberts, St rade Ludvigs, Upmalis Eduards .

186

272. Latv. nac. jaun. sav. Neretas nod. koris (1927). Di­riģents Artūrs Brūveris.

Soprāni : Qērķis Lūcija, Skujiņš Olga, Skolnieks Ida, Zubītis Aust ra , Kalniņš Zelma, Kundrats Getrude, Žubltis Emīlija, Auziņš Anna, Auziņš Vanda.

Alti: Daudens Anna, Baltužs Marija, Bērziņš Alma, Kalniņš Anna, Grīslītis Elza, Grīslītis Minna, Lazdovskis Ida, Putniņš Elza. Tenori : Mintuzis Valters, Ērglis Voldemārs, Brūver is Arturs , Druja Juris;

Basi : Kundrats Kārlis, Daugavietis Ottis, Lodziņš Pēter is , Gērķis Ottis. " " 1

273. Latv. nac. jaun. savienības Saukas nod. koris (1925). Diriģents Krišjānis Jauriliniņš.

Soprāni : Salmiņš Ida, Druvenieks Marta , Krišjānis Marianna, Vīk­sna Līna. Alti: Salmiņš Lonija, Gutmanis Ermina, Krišjānis Alīda. Tenor i : Jaundālders Mārtiņš, Robežnieks Pēter is , Gutmanis Artūrs , Kaņepājs Artūrs , Beķeris Artūrs .

Basi:. Beķeris Mārtiņš, Šiliņš Arvīds.

274. Sunākstes savies, biedr. koris. Diriģents A. Brie­dis.

Soprāni : Ozoliņš Elza, Kalniņš Elza, Ozoliņš Matilde, Akots Anna, Ozolaps Elvīra, Ancelans Irma, Maizītis Elza, Skalbe Otīlija, Pabi -jāns Olga, Stīpaks Erna, Tīdemanis Elza, Vīksne Irma, Dimburgs Anna, Cīrulis Irma.

Alti: Millers Anna, Rīmanis Alvīne, Mašcovskis Emīlija, Akots Otīlija, Spīdainis Olga, Serģis Alma, Mājnieks Berta, Tumšs Lūcija, Ozolups Vilma. Tenor i : Roze Pēter is , Freimanis Roberts , Freimanis Oskars, Akots Kārlis, Skibers Alfrēds, Indriksons Alfrēds, Ozolups Valdemārs, Skalbe Rober ts , Skalbe Pēter is , Gudzenovs Rūdolfs, Vīksne Rūdolfs. Bas i : Maizītis Pēter is , Rudzītis Augusts, Beitans Jānis, Grundma-nis Otto, Grundmanis Konrāds, Austriņš Pēter is , Tīdemanis Pēter is , Rēķis Arnolds, Mārsāns Valdis, Liepiņš Jānis , Briedis Andrejs, Kla­viņš Jānis.

187

275. Viesītes izglit. biedr. «Ausma» koris. Diriģents Kārlis Jursons.

Soprāni: Ozols Marija, Grietiņš Herta , Apiņš Austra, Dumpnieks Ermīne, Gūtmans Alīse, Levans Elza, Krēlis Anna, Grietiņš Marta, Vīksna Emilija, Upelnieks Alma, Osītis Marta, Manguls Milda.

Alti: Stelmachers Lilija, Krišiansons Emma, Kalvišķis Velta, Jur-cens Elvīra, Salenieks Marta, Grāmatnieks Olga.

Tenor i : Krēlis Vilis, Vecumnieks Alfrēds, Brūklens Jānis, Skolnieks Arvīds, Sniķis Ādolfs, Brassovs Žanis.

Basi : Alands Juris, Finks Romāns, Vīksna Andrejs, Jursons Kārlis.

P i e z ī m e : Kora nosaukumam seko dibināšanas gads, kuros

vispārējos dziesmusvētkos koris piedalījies. Dziedātāju uzvārdi, vā r ­

di iespiesti diriģentu kungu iesniegtā kārt ībā, rakst ībā. Saraks tā i r

tikai tie 282 kori, dziedātāji, kas apmeklējuši kopmēģinājumus, svēt­

kos piedalās. Dažu koru dziedātājus, kas tikai pēdējā brīdī pieteica

savu iebraukšanu, technisku iemeslu dēļ vairs nebija iespējams ie­

spiest. Red.

188

19. jūnija.

Pīkst . 14. N a c i o n ā l ā teātra izrāde — «Taupības kurators»

14. D a i l e s teātra izrāde — «Ojārs»

Pīkst. 20. Reitera kora garīgs koncerts Doma baznīcā. 21. N a c i o n ā l ā teātra izrāde — «Mainītās lomās»

21. D a i l e s teātra izrāde — «Valša sapnis»

20. jūnijā. Pīks t . 13,30. D a i l e s teātra izrāde — «Indulis un Ārija»

14. Operas vīru kora koncerts k o n s e r v a t o r i j ā 14. N a c i o n ā l ā teātra izrāde — «Mīlestības zeme» 17. K o r u g ā j i e n s u z E s p l a n ā d i

18. Atklāšanas koncerts Esplanādē. 21. Kamermūzikas koncerts k o n s e r v a t o r i j ā .

21. N a c i o n ā l ā s operas izrāde — «Vaidelote»

21 N a c i o n ā l ā teātra izrāde — «Zalkša līgava»

21. « D z i e d o ņ a » koncerts Arkādijā

21. D a i l e s teātra izrāde «Steņķa Razlns»

23. Br īvdabas nakts izrāde Esplanādē — «Jāzeps un viņa brāļi. (Lietainā laikā izrāde dienu vēlāk, 21. VI. tai pat laikā).

189

S V Ē T K U IZRĪKOJUMI

Pīkst . 12,30. «Dziesmuvaras» koncer ts konservatorija 14. N a c i o n ā l ā teā t ra izrāde — «Veikals a r Ame

riku»

14. D a i l e s teā t ra izrāde i— «Pūt vējiņil»

15. Sōlō dziesmu koncerts konservatori jā

„ 18 Svētku koncerts Esplanādē. 21. N a c i o n ā l ā s operas iz rāde — «Sikspārnis»

21. Lietuviešu kora koncerts konservatori jā

21. N a c i o n ā l ā teā t ra izrāde — «Kad sievas spēkojas

21. D a i l e s teā t ra izrāde — «Valša sapnis»

22. jūnijā. Pīks t . 14 « D a i n a s» kora koncerts konservatori jā

14. N a c i o n ā l ā teātra izrāde — «Pūt vējiņi»

14. D a i l e s teātra izrāde — «Piebaldzēni-vēverīši»

18. Svētku koncerts Esplanādē. 21. N a c i o n ā l ā s operas izrāde — «Sikspārnis»

21. N a c i o n ā l ā teā t ra izrāde — «Mainītās lomās»

21. D a i l e s teā t ra izrāde — «Trejmeitiņas»

23. jūnijā. Pīkst . 21. Br īvdabas operas izrāde Esplanādē — «Aida»

24. jūnijā. Pīkst . 21. Br īvdabas operas izrāde Esplanādē — «Karmen»

K o n c e r t i .

Reitera kora garigs koncerts 19. jūnijā, pīkst. 20. Māras baznīcā.

Programmā: J. VVihtola, A. Kalniņa, E. Melngaiļa dziesmas Capella un M. Brucha «Zvana dziesma» korim, sōlō un orķes t ru

190

Latvijas Konservatorija.

Operas vīru kora koncerts 20. jūnijā pīkst. 14, konservatorijā. P rogrammā J. vVihtola, A. J u r ­jāna, E. Melngaiļa, A. Kalniņa, J. Zālīša, E. Dārziņa, J. Graubiņa, A. Ābeles, J . Kalniņa, K. Kažociņa dziesmas. Biļetes Ls 2.—, 1.50 — 1 . — .

Kamermūzikas koncerts. 20. jūnijā pl. 21.30 konservatorijā. P rogrammā: J. VVihtola (stīgu kvar te ts , variācijas, J. Mediņa (trio), A. Kalniņa (prelūdija, balāde) darbi. Atskaņotāji: L. Kalniņa-Ozoliņa, A. Arnītis, E. Vīnerts, E. Biche, A. Ozoliņš. Ieejas maksa — Ls 2.50, 2, 1.50, 1.—.

L. Ū .stud. dzied. b. «Dziesmuvara» kora koncerts. 21. jūnijā pl. 12.30 konservatorijā. P rog rammā: J. VVihtola, E. Meln­gaiļa, A. Kalniņa, Jāz. Mediņa, J. Zālīša, J. Graubiņa, J. Kalniņa, J. Cīruļa, V. Dārziņa, A Ābeles darbi, Diriģents A. Ābele. Biļetes Ls 2.— 0.50. ,.

Latvju solo dziesmu koncerts 21. jūnijā pl. 15>, konservatorijā. Piedalās Milda Brechman-Šten-gele, Her ta Lūsis, Ādolfs Kaktiņš, prof. Pauls Sakss. P rogrammā prof. J. VVihtola, A. Ābeles, E. Dārziņa, L. Garutes, A. Kalniņa, J. P o -ruka, J. Mediņa, E. Melngaiļa, J. Zālīša dziesmas. Biļetes Ls 2.50 — 1.—.

191

Lietuvas „Šmiliu" (aizsargu) Savienības kora koncerts 20. jūnijā pīkst. 21.30 Konservatorijā

Programmā: St. Šimkaus, M. K. Ciurlionio, Bendoriaus , A. Kačanauskas , J . Gruodis, Č. Sasnausko, J . Naujalis, Brazio, J. fa l la t -Kelpša .

„Saul iu a Savienības koris nodibinājās 1923. gadā. Koris ar sav iem koncert iem ir piedalījies izbraukumos uz daudzām Lietuvas p i l sē tām, bez t am aizvien ņem dzīvu dalību ikgadus rīkojamos vals ts un t au t a s svētkos . No 1926. g. 1. apr ī ļa kori vada aizsargs N. Mart inonis . Diri­ģents dzimis 1887. gadā, beidzis Maskavas valsts konservator i ju 1925. g. No 1926. g. Kaunas konservatori jā vada ērģeļu u n koŗavadītāju-dir i -ģentu klases.

Dziedāšanas b-bas „Daina" kora

t a u t a s d z i e s m u k o n c e r t s 22. jūnijā pīkst. 14, Konservatorijā

Programmā: J. Wihtols, J. Cimze, A. Jur jāns , E. Melngailis, J. Grau­biņš, A. Ābele, J . Cīrulis. Diriģents Sergejs Duks.

īe-ejas maksa no Ls 2,00 — 0,50

Vīru kora «Dziedonis" Liepājas un Rīgas nodaļu k o p k o n c e r t s Arkādijas dārzā (Torņa­kalnā). 20. jūnijā pl. 21 (lietainā laikā turpat slēgtās telpās). P r o ­g rammā: J. Cimze, E. Wiegners , J. Straumes, J. VVihtols, A. Jurjāns, E. Dārziņš, A. Kalniņš, E. Melngailis. Ieeja Ls 0,20, sēdvietām pie­maksa Ls 0,30 un Ls 0,50.

192

Latvijas Nacionālā opera.

20. jūnija pīkst. 21. V a i d e l o t e

Jāzepa Mediņa opera 5 cēlienos pēc Aspazijas drāmas Skati notiek: Praurimas svētnīcā, Mildas dārzos, Karaļa pilī.

Laiks: 14. gadu simtenis. Diriģents Teodors Reiters, sceniskais uzvedums jPētera Meļņikova, dekorators Lūdolfs Liberts, baletmeistare Aleksandra Fecdorova, kor­meistars professors Pauls Jozuuss.

21. jūnijā pīkst. 21. S i k s p ā r n i s

Johanna Strausa operete 3 cēl. Režisors prof. Maksis Reinhards, diriģents Otto Karls. Dejas balet-meistares Aleksandras Feodorovas vadībā. Dekorācijas un kostīmi no „Deutsches Theater" Berlinē, pagatavotas pēc Ludviga Kainera zīm.

22. jūnijā pīkst. 21^ S i k s p ā r n i s

Johanna Strausa operete 3 cēl.

Latvijas Nacionālais teātris.

Piektdien, 19. jūnijā pīkst. 2 dienā Taupības kurators.

Fr. Arnolda un E. Bacha komēdija 3 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,20—1,80

193

Pīkst. 9 vakarā Mainītās lomās

Z. Geijera komēdija 3 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,40—3,50

stud. un skoln. puscenas

Sestdien, 20. jūnijā pīkst. 2 dienā Mīlestības zeme

J. Akuratera komēdija 3 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,20—1,80

Pīkst. 9 vakarā Zalša līgava

Aspazijas pasaku drāma 7 ainās ar epilogu Ieejas maksa no Ls 0,40—3,50

stud. un skoln. puscenas

Svētdien, 21. jūnijā pīkst. 2 dienā Veikals ar Ameriku

L. Hiršfelda un P. Franka komēdija 3 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,20—1,80

Pīkst. 9 vakarā Kad sievas spēkojas

Annas Brigaderes komēdija 4 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,40—3,50

stud. un skoln. puscenas

Pirmdien, 22. jūnijā pīkst. 2 dienā Pūt, vējiņi

J. Raiņa tautas dziesma Ieejas maksa no Ls 0,20—1,80

Pīkst. 9 vakarā Mainītās lomās

Z. Geijera komēdija 3 cēlienos Ieejas maksa no Ls 0,40—3,50

stud. un skoln. puscenas Kase atvērta sākot ar 17. jūnija no 10—13 un no 17.

194

Dailes teātris.

19. jūnija pīkst. 2 diena «Ojārs».

Lercha-Puškaiša stāsta dramat izē jums 10 ainās.

Vietu cenas no 60 sant. — Ls 2.

Pīkst. 9 vakarā Lilijas Štengeles viesizrādē

Valša sapnis. 0 . Strausa muzikālā komēdija 3 cēlienos.

Vietu cenas no 80 sant. — Ls 3.

20. jūnijā pīkt. 1 -2 dienā «Indulis un Ārija».

J. Raiņa traģēdija 6 ainās.

Pīkst. 9 vakarā

«Stenka Raz ins» .

Jāņa Grota d rāma 3 cēlienos, 12 ainās. Vietu cenas abās izrādēs 60 sant. — Ls 3.

195

21. jūnija pīkst. 2 diena «Pūt, vējiņi!

J. Raiņa drāma 5 ainās. Vietu cenas no 60 sant. — Ls 2.

Pīkst. 9 vakarā Lilijas Štengeles viesizrādē Valša sapnis.

0 . S t rausa muzikālā komēdija 3' cēlienos. Vietu cenas no 80 sant. — Ls 3.

»

22. jūnijā pīkst. 2 dienā, Piebaldzēni — Vēverīši.

Arvīda Švābes skatu luga % ainās. Vietu cenas no 60 sant. — Ls 0.

Pīkst. 9 vakarā prof. P. Sakša viesizrādē 150 reizi

Trejmeitiņas. Vietu cenas no 80 sant. — Ls 3.

Brīvdabas teātra nakts izrāde Esplanādes laukuma, 20. jun. pīkst. 23-

Jāzeps un viņa brāļi. .1. Raiņa traģēdija 5 cēlienos.

Nacionālā teā t ra ansambļa uzvedumā, piedalās Reitera un Nacionālā t eā t ra kori un kara orķest rs . Ēģiptiešu dejas un pantomimes p ro ­žektoru apgaismojumā. Rež i sors : A. Amtmanis-Briedīt is , d r a m a ­turgs K. Frelnbergs. Alfr. Kalniņa mūzika. Lieli ļaužu skati : Ēģiptes galma ļaudis, augstmaņi, namturi , ka rav ī r i , dziedātājas, dejotājas, tauta , gājiens, dziesmas. Vieta I un II cēl. Kanaanā, III—V Ēģiptē. Laiks 3600 g. atpakaļ. Beigas ap pl. 1.30 nakt ī .

Ieejas cenas no 50 sant. līdz 2 ls (pirmā rindā 3 ls).

Brīvdabas operizrādes Esplanādē Jāņu vakarā, 23. jūnijā p īks t . 21.

„A i d a" Dž. Verdi opera 4 cēlienos.

Jāņu dienā, 24. jūnijā pīkst. 21 „K a r m e n"

G. Bizē opera 4 cēlienos. Piedalās Nacionālās operas solisti, koris, ballets un papildināts orķestris Diriģents Teodors Reiters, režisos Pēteris Meļņikovs, dekorators Eduards Vītols. Izrādi vada J. Eķis. Vietu cenas no Ls 0,80 līdz Ls 3.—.

Prožektoru apgaisn ojums.

Kino. Pieminekļu valde demonstrē kino «Forum» etnogrāfisku filmu

«Kāzu parašas Nīcā» ar tautas dejām. Seansi 20. VI. no pl. 15—16.30, 21. VI. no pl. 11—12.30, 22. VI. no pl. 11—12.30 un 15^—16.30.

196

Muzeji.

Rīgas pilsētas mākslas muzejs dziesmusvētku laikā atvēr ts 19., 20., 21. un 22. jūnijā no pīkst. 10 līdz 17.

Latvijas Valsts Mākslas Muzejs Rīgā, Jāņa Čakstes l aukumā (Rīgas Pils III s tāvā). Tālrunis 20934

Muzejā izs tādī t i : Latvju glezniecības, grafikas, tēlniecības un dekorat īvās mākslas darbi, sākot no 19. gadu simteņa 50 gadiem līdz mūsu dienām. Gittautu mākslas nodaļā paraugi no igauņu, Iietaviešu, zviedru, čechoslovaku, krievu, vācu, franču, itāļu, ķīniešu japāņu un: aitām mākslām. Atvēr ts no 19.—22. jūnijam no pīkst. 10—17.

Ieeja br īva.

Kara muzejs Pulvera tornī no 19.—22. jūnijam, a tvēr t s ikdienas "no pīkst. 9—15. Ieeja br īva .

Muzejā apska tāms: 1. s t ā v ā : Smagie šāviņi un ieroči no p a ­saules kara , māksi. V. Krūmiņa sienas gleznojumi, māksi. J. Miķel-sona glezna u. c. 2. s t ā v ā : P i l s k a l n u n o d a ļ a . Ap 160 senlatviešu pilskalnu modeļu, akmens un dzelzs laikmeta ieroči, s en ­latviešu kareivja kapa inventārs , a r bronzas rotājumiem, Kokneses, pils modelis no 1625 g. fotogrāfijas u. c. 3. s t ā v ā : V i d u s l a i k a n o d a l a . Dažādu tautību ieroči, šautenes sākot no degļa līdz pir-mai patronu šautenei, pistoles, revolveri , mazi lielgabali un to šāviņi, zeltā un sudrabā greznoti austrumnieku ieroči, kapara griezuma kar­tes un plāni no Rīgas , Daugavgr īvas , Narvas , 1905./6. g. ieroči, kuģa «Kogga» modelis no 1610. g. un citi. 4. s t ā v ā : S t r ē l n i e k u n o d a ļ a . Priekšmeti un foto attēli no Latviešu strēlnieku dz īves

197

RĪGA

Rīgas pilsētas mākslas muzejs.

frontē un aizmugurē, karogi ieroči, dažādi strēlnieku izstrādājumi pozjcijas, kritušo maskas un citi. 5. s t ā v ā : L a t v i j a s a t b r ī ­v o š a n a s u n B e ļ ģ i j a s n o d a ļ a . L a t v i j a s a t b r ī v o ­š a n a s n o d a ļ ā . Priekšmeti no Nacionālās armijas cīņām pret lielniekiem un bermontiešiem, karogi, Lāčplēša un Tr īs zvaigžņu or­deņi, karaspēka dalu krūšu nozīmes, dažādi ieroči, foto attēli, piemi­nekļu skices, kritušo maskas, māksi. Markvar t a un Krūkas gleznas u. t. t. B e ļ ģ i j a s n o d a ļ ā . Beļģijas karaļa, karal ienes, aug­stāko kara vadoņu portrejas, ordeņi, vairāk simtu uzņēmumu no Beļ­ģi jas armijas karavīru dzīves pozicijās, ieroči, lielgabalu šāviņi, če­tri manikeni u. c. T r e p ij u t e 1 p ā s: Foto attēli, dažādi ieroči, māksi . Rozena glezna u. t. t. Muzeja pārzinis Jansons.

Latvijas bērnu palīdzības savienības veselības kopšanas muzejs,

Kalpaka bulv. 4, dz. 1, Dziesmusvētku laikā no 19.—22. jūn. a tvēr ts no pīkst. 9 līdz 19. Apmeklētājiem sniedz arī at t iecīgus paskaidro­jumus.

Valsts Vēsturiskais muzejs pilī.

a t v ē r t s pa dziesmusvētku laiku un bez maksas pieejams katru dienu no pīkst. 10—17. Nodaļas: 1. a r c h a i o l o ģ i j a s — aptver laik­metu no apm. 4000. gadu pirms Kr. līdz 13. g. s. pēc Kr. 2. e t n o ­g r ā f i j a s — ar latviešu saimnieciskām mantām un mūzikas rī-Iriem, tautiskiem uzvalkiem un rotu lietām. Direktors M. Šiliņš.

Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības dib. 1834 Doma muzejā, Pa las ta ielā Nr. 4.

112 telpās novietotas bagātas kul tūrvēsturiskas un archaioloģi-s k a s kollekcijas ar sekošām galvenam nodaļām.

198

V e c r ī g a s-H a n z a s i s t a b a ar dažādiem kuģu mode­ļiem, 17. un 18, g. s. Rīgas karogiem, vecu Rīgas pilsētas aptieku, Rīga pēc 16.—19. g. s. gravējumiem un gleznām (1612. g. vara gra­vējums), ejļas gleznas, tēlojošas Rīgas pilsētas domes (Rat) sēdi 17. gadusimtenī u. c. A i z v ē s t u r e s n o d a ļ a (M. Eberta 1913. drukāts katalogs). Tūlīt blakām «Roņu salas istaba». Latviešu zem­nieku māju modeļi. M ū z i k a s i s t a b a ar 1790. g. flīģeli 1830. g. ilsharmoniju, plašu 18. g. s. pūtēju instrumentu kollekciju u. taml. R ī g a s 0 i 1 d u i s t a b a (no 18. g. s. sākuma) ar Rīgas Lielās Ģildes mēbelēm. M ā k s l a s a m a t n i e c ī b a s n e d a l a ar ka­lēju un atslēdznieku darbu, alva trauku, (galvenā kā r t ā vietējo) zelt­kaļu darbu un rotas podiņu, kollekciaām un sevišķi plašu porcelāna, fajansa un stikla t rauku kollekciju. I e r o č u n o d a ļ a ar dažādu laikmetu ieročiem un karaspēka piederumiem no 13. g. s. līdz pasau­les karam' (3 telpas). S a b i e d r i s k ā s u n d z ī v o k ļ a k u l ­t ū r a s n o d a ļ a ar rokoko- un empire ' istabām, tērpiem, rotas lie­tām, ziloņkaula griezumiem, pp. pīpjiem, tabakas kast ī tēm. V ē s t u ­r i s k o p o r t r e j u g a l e r i j a divās telpās satur poļu, zviedru un kr ievu valdnieku, ordeņa mest ra Voltera fon Fletenberga, Kurzemes Hercoga Vilhelma, ka ra vadoņu, zinātnieku, paidagōgu, mākslinieku, publicistu (Garlība Merķeļa), Rīgas Rātskungu un Birgermeisteru, Vidzemes Landrātu (Sīversa, Sulca, Felkerzāma) portrejas . B a z ­n ī c a s n o d a ļ a , kura sevišķi atzīmējama 10. g. s. ķeizara Otona bļoda, turpat 1380. g. krucifikss, dažādas epitāfijas (kapa uzraksti), baznīcas piederumi, Livonijas bīskapu un Rīgas mācītāju portre jas .

Ieeja 7. dziesmusvētku koru dal ībniekiem br īva

Dabas muzejs,

Viestura dārzā (aiz dīķa). Zoolog., botānikas, minerāl. u. c. nodaļas. Atvēr ts no pīkst. 11—14. Ekskursijas, iepriekš pieteicoties^ (pa tāl­runi 2-2-2-0'-0 vai, arī muzejā) var apmeklēt muzeju ikkura dienas laikā.

Izgl. ministr, skolu muzejs

a tvē r t s no 18. līdz 21. jūnijam katru dienu no pīkst. 9 līdz 14. — Mu­zejs atrodas Valdemāra ielā 36-a. Ieeja visiem br īva . Mūzējā šādas nodaļas : zooloģijas, anatomijas, botānikas, mineraloģijas, palaionlo-ģijas, entomoloģijas, fizikas, technoloģijas, rakstnieku portreju un akvāriju — terrāri ju nodaļa. It sevišķi plašas ir zooloģijas un akvā­riju nodaļa un svētku viesi viņās a t radīs daudz interesanta.

Pārzinis J . Šiliņš.

199

200

irifs

.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

w H s •> ira t. ira i> >ra p_ * H

Pēd

ējai

s va

gons

no

pils

ētas

uz

gala

pu

nktu

.

24.2

0 no

Brl

viba

s til

ta

līdz

depo

B

r vl

bas

ielā

.

23.3

6 no

Brī

vība

s ti

lta

uz

Ķaŗ

a sl

imnī

cu

23.3

7 no

Pre

fekt

ūras

uz

P

erna

vas

ielu

23.1

5 no

Pas

ta u

z R

evel

es i

elu

23.3

4 no

Brī

vība

s ti

lta

uz K

uzņe

covu

24

.20

no

BrI

vT

ba

s ti

lta

uz

Sark

an

dau

g.

dep

o

Pir

mai

s va

gons

no

gal

a pu

nkta

uz

pil

sētu

.

6.05

no

F

enik

sa

6.27

no

K

ara

slim

nica

s

6.25

no

Per

nava

s ie

las

6.30

no

R

evel

es

iela

s

6.15

no

K

uzņe

cova

6.

02

no S

arka

n­da

ugav

as

Vag

onu

atst

atum

s.

4 un

5

min

.

5 un

6 m

in.

no p

īkst

. 21

00

6 un

7 m

in.

4 un

5

min

.

3, 4

un

5 m

in.

4 un

5

min

. no

pīk

st.

22.0

0 7

un 8

min

.

Bra

ukša

nas

virz

iens

.

No

Fen

iksa

pa

Brī

vība

s ie

lu l

īdz

Brī

­vī

bas

tilt

am u

n pa

riņ

ķa l

īnij

u.

Kar

a sl

imni

ca

— L

āča

iela

— M

iera

ie

la —

Kar

līne

s ie

la —

Brī

vība

s ie

la

—

Brī

vība

s ti

lts

—

riņķ

a līn

ija

ap

ve

cpils

ētu.

Ērg

ļu i

ela

sāko

t n

o P

erna

vas

iela

s —

A

votu

iel

a —

Sta

bu

iela

—

Mar

ijas

ie

la —

Pre

fekt

ūra

— r

iņķa

lī

nija

ap

ve

cpil

sētu

.

Ma'

ijas

iel

a sā

kot

no R

evel

es i

elas

—

Mat

īsa

iela

— K

r. B

aron

a ie

la —

Gal

­ve

nais

pas

ts —

ri

ņķa

līni

ja

ap

vec

­pi

lsēt

u.

Kuz

ņeco

vs —

Mas

kava

s ie

la —

Jau

nais

ti

rgus

— p

use

no

riņ

ķa l

īnij

as —

Na­

cion

ālai

s te

ātri

s —

Val

dem

āra

iela

—

Kal

paka

bul

vārs

—P

ulkv

. B

riež

a ie

la —

G

anīb

u (īd

ambi

s —

Sa

rkan

daug

avas

ti

lts

— T

vaik

a ie

la.

Izkā

rtņu

krā

sa

vago

nu

galo

s.

cc

a es

M čā «2

Zaļ

šs

Bal

ts

cc

a B Ht Ņ

Zil

s

M CM' ira

Rīg

as i

elu

dzel

zceļ

u līn

iju

sara

ksts

.

201

resp

. sa

nt.

*H zn resp

. sa

nt.

u IX resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

resp

. sa

nt.

esp.

7 S

'

sp. 1

1 s

.

lO [ > 3 » r l » CN r-l r H ^ CN i-H 15

i

Li'k

re

23.3

9 no

Brī

vīb

as

tilt

a uz

Mllg

rāvi

24.1

8 no

Brī

vīb

as

tilt

a uz

Bēr

nu

slim

nīcu

23.2

4 no

B

rīvī

bas

tilt

a uz

Zas

ulau

ku

23.2

0 no

Brī

vīb

as

tilt

a uz

llģ

ecie

mu

23.2

2 no

Brī

vīb

as

tilt

a uz

Biš

u m

uižu

23.3

6 no

BrI

vIb'

S ti

lta

uz

Mež

a pa

rku

23.2

4 no

Brī

vība

s ti

lta

uz Š

mer

li

6.19

no

Kuz

ņeco

va

6.06

no

Sar

kan­

daug

avas

6.

05

no M

īlgrā

vja

5.40

no

Bēr

nu

slim

nīca

s

6.25

no

Z

asul

auka

ca s

O - <D « G O

CD ©

i—< 6.

04

no

Biš

u m

uiža

s

6.30

no

M

eža

park

a

6.25

no

Šm

erļa

13 u

n 14

m

in.

no p

īkst

. 22

.00

16 m

in.

5, 6

un

7 m

in.

4 un

5

min

. no

pīk

st.

21.0

0 8

min

.

4 un

5 m

in.

no p

īkst

. 21

00

7 un

8 m

in.

15 u

n 2

0/m

in.

13 m

in.

no p

īkst

. 21

.30

19 m

in.

13 u

n 14

min

. no

pīk

st.

21.3

0 19

min

.

Kuz

ņeco

vs —

Mas

kava

s ie

la —

Jau

nais

ti

rgus

— p

use

no r

iņķa

līn

ijas

— N

a­ci

onāl

ais

teāt

ris

— V

alde

mār

a ie

la —

K

alpa

ka b

ulv.

— P

ulk

v. B

riež

a ie

la —

G

anīb

u d

amb

is —

Sa

rkan

daug

ava

—

Til

ta i

ela

— H

aras

a ie

la —

Ādo

lfa

iela

—

Mīlg

rāvj

a ce

ļš —

Ja

unm

llgrā

vis.

Bēr

nu s

lim

nīca

Tor

ņaka

lnā

— J

elga

vas

šose

ja —

Brī

vzem

niek

u ie

la —

Alt

ona­

vas

iela

— Š

oner

u ie

la —

Pon

tonu

til

ts

— r

iņķa

līn

ija

ap

vecp

ilsē

tu.

Zas

ulau

ka d

zelz

ceļa

sta

cija

— m

. K

ul­

dīga

s ie

la —

Mar

grie

tas

iela

— m

. No­

met

ņu

iela

—

Āge

nska

lna

tirg

us

—

Bār

iņu

iela

—

Šone

ru i

ela

— P

onto

na

tilt

s —

riņ

ķa l

īnij

a ap

vec

pil

sētu

. Il

ģeci

ema

tirg

us —

Em

mas

iel

a —

Dag

­m

āras

iela

— S

lola

s ie

la —

Ŗaņ

ķa d

am­

bis

— Š

oner

u ie

la —

Pon

tonu

til

ts —

ri

ņķa

līnij

a ap

vec

pil

sētu

.

Biš

u m

uiža

— B

ausk

as;

iela

— T

elts

ie

la —

Jelg

avas

šos

eja

— B

rīvz

emn

iek

a ie

la —

Alt

onav

as i

ela

— Š

oner

u ie

la —

po

nt.

tilt

s —

riņ

ķa lī

nija

ap

vecp

ilsē

tu.

Mež

a pa

rks

— E

zerm

alas

iel

a —

Jac

ht-

klub

a ie

la —

K

okne

ses

pros

p. —

Ķīš

­ez

era

iela

— 1

L

āču

iela

— M

iera

iel

a K

arlī

nes

iela

—

Brī

vīb

as i

ela

— B

rī

vība

s ti

lts

— r

iņķa

līn

ija

ap v

ecp

ilsē

tu.

L.

Šmer

lis

— R

opaž

u ie

la —

Vid

zem

es

šose

ja —

Brī

vība

s ie

la —

Brī

vīb

as ti

lts

— r

iņķa

līn

ija

ap

vecp

ilsē

tu.

Dze

lten

s un

zi

ls

Sark

ans,

bal

ts,

sark

ans

Sark

ans

un

zaļš

Lill

ā un

ba

lts

Sark

ans,

d

zelt

ens,

ba

lts

Zaļ

š un

bal

ts

Lil

lā u

n sa

rkan

s

t> od ci © ci

Piezīmes pie pārskata. Dziesmusvētku kopmēģinājumu kārtošanai īsi pirms svēt­kiem iecēla komisiju, kurā darbojās A. Auziņš (priekšsēd.),

Valsts Prezidenta E. Kvieša kundzes balva labākajam tautas meitas tērpam. Pūra lādīte rotas l ietām izgat. pēc makslin. A Dzervlša proj.

204

Valsts Prezidenta A. Kvieša ceļojošā balva dziedātāju korim par labāko tautisko ietērpu vispārējos dziesmu-

svētkos.

Kokle izgatavota pēc mākslinieka A. Dzērvīša projekta.

J. Pamiljens (pr. b.), A. Sillers, J. Vītoliņš, E Vīgants, R. Gulbis.

Kārtības komisijā, it īpaši pie gājiena organizēšanas, vēl līdzidarbojās virsi. A. Lukstiņš.

Jau noskaidrots, ka, starp citām balvām, Valsts Pre­zidents un Prezidenta kundze ziedo divas balvas.

Lielu palīdzību, pretimnākšanu valdei, diriģentiem, dziedātājiem sniedza A. Mīlberga kdze, ziedojot daudz laika dažādu dziesmusvētku lietu kārtošanai.

N. D

205

S a t u r s .

Dziedātāju saraksti

Svētku izrlkoljumi

Rīga

Goda kuratorija 5

Ievads 9 Jānis Zālītis. Mūsu mūzikas at t īst ības celi 11 Jēkabs Vītoliņš; Dziesmusvētki, mūsu mūzikas dzīves spogulis 18 Jēkabs Graubiņš. Mūsu koŗdziedāšanas mākslas turpmākie mērķi 27 Programma 33

Dziesmu teksti 37 Svētku tapšanas gaita 61

Dziesmusvētku celtne Esplanādē 75 Dzīves apraksti . Virsdiriģenti 79

Komponisti 84 Daži dziesmusvētku darbinieki 97

99 189 197

D z i e d ā t a j i e m p a r z i ņ u !

Dziedātājiem kopmēģinājumi 20. jūnijā pl. 7 rītā, 21. un 22. jūnijā pl. 6 rītā. Dziedātājus, kas iztrūks kādā mēģinājumā, tās dienas koncertā nepielaidīs.

LDB birojs konservatorijā, telef. 23358, 20930, Esplanādē telef. 33222, stacijā telef. 33128.

206