Engures Novada Ziņas 1.

2012. gada jūlijs (7)

LASIET NUMURĀ:

SMĀRDES SPORTA SPĒLĒS TRIUMFĒ

TUKUMNIEKI

PREZIDENTS PASNIEDZ ĢERBONI GUNDARAM VAŽAM

PORSCHE UN MILZKALNE

Engures Novada Ziņas2.

NOTIKUMIIk katru gadu, jūlija otrās

sestdienas nogalē, mazākie piejūras novadi Latvijā svin Zvejnieksvētkus. Šogad galve-nie pasākumi notika 14. jūli-jā, kas aicināja visus atcerēties tradīcijas, tikties ar tautā iemī-ļotiem māksliniekiem, baudīt prieku un jūras klātbūtni. Jā-priecājas, ka šādi svētki no-tiek, jo daudzās ģimenēs vēl ir jūrnieki un vectētiņi bijuši jūrā braucēji...

Vasaras lielākie svētki - Zvej-nieksvētki aizvadīti, par laimi laika apstākļi bija labvēlīgi un lietus, vismaz dienas garumā netraucēja. Kā katru gadu, Lap-mežciems pulcēja lielas ļaužu masas, jo cilvēki zina, ka būs fiziskas aktivitātes, sporta spē-les, izklaides dažādām gaumēm, koncerti un nakts balle līdz plkst. 4 no rīta. Parasti gaidīts ir Neptūna sagaidīšanas pasākums un viņa svītas parādīšanās. Lie-kas - tas jau redzēts desmitiem reižu, bet cilvēki apliecina, ka tas ir interesanti, atraktīvi un jautri. Patīk Neptūna atjautība, humors. Šogad dziedošais Nep-tūns /aktieris Jānis Paukštello/ bija pārsteigums, kas izvērtās par nelielu koncertu pludmalē ne par garu, ne par īsu, cilvēki dziedāja līdzi! Azartiski aizritēja sportiskās aktivitātes, interese bija liela, sportoja lieli un mazi un uzvarēja visi. Gaidot gru-pas “Bet Bet” un Laura Reini-ka uzstāšanos, cilvēki plūda uz koncerta vietu kā upes uz jūru, aizklājot skatu sēdošajiem skatī-tājiem. Bet tāds ir mūsu mazās estrādes trūkums, ka aktīvākie atbalstītāji pulcējas skatuves priekšā, izpaužot savas emoci-jas. Šeit esmu atspoguļojusi tikai daļu no notikušā, bet teikt varu droši, ka svētki bija izdevušies un negatīvu pārsteigumu nebija. Svētku organizatori bija darījuši visu, lai svētki izdotos un ne-liktu cilvēkiem vilties. Tie bija svētki mums visiem- gan iedzī-votājiem, gan viesiem, bez ieejas maksas.

Laila ZACMANE

ZVEJNIEKSVĒTKI LAPMEŽCIEMĀ

JŪRAS SVĒTKI ENGURĒ

Zvejnieksvētkus Latvijā svin kopš 1963. gada. Daudziem vecāka gada-gājuma ļaudīm vēl atmiņā tie labie laiki, kad katrā zvejnieku kolhoza kultūras namā strādāja vismaz trīs al-goti kultūras darbinieki, kuri ar nau-du pilnām saujām, vērienīgi rīkoja šos svētkus. Nevarētu teikt, ka arī šogad Jūras svētkos, kā tagad dēvējam Zvej-nieksvētkus, trūka vēriena. Tie vien-kārši bija citādāki – daudzveidīgāki.

Engures Novada Ziņas 3.Elza Radziņa nāca kā Jūras māte,

kolhoza ražotņu darbinieki, lepni sapo-sušies, devās svētku gājienā pa engurcie-mu, pēc tam notika vērienīgi bezmaksas pasākumi ar labi apmaksātu mākslinie-ku un populāru, un tautā iemīļotu mū-ziķu piedalīšanos. Nu laiki mainījušies, bet svētki notiek šā vai tā, tiesa, ne vairs ar tādu vērienu, bet notiek. Engurē šā gada svētki notika kultūras nama 50 gadu jubilejas zīmē un tikai pāris dienas pirms svētkiem kā liela un skaista dāva-na tika nodota par Eiropas fondu naudu rekonstruētā Auniņparka estrāde, ko svētku atklāšanas koncerta laikā ar šam-panieša pudeles sasišanu pret estrādes margām, gluži kā jaunu kuģi nolaižot jūrā, iesvētīja novada domes priekšsē-dētājs Gundars Važa. Engurnieki par skaisto dāvanu lielu paldies saka nova-da domei, Važas un Kalnozola kungiem un, protams, celtnieku brigādei, kuri so-lītajā laikā pabeidza visus darbus. Taču svētki ar to nebeidzās, bet gan knapi bija sākušies. Domāju, ka ikviens, ja vien to gribēja, varēja atrast kaut ko savai gau-mei un interesēm atbilstošu. Spilgts un aizraujošs bija Jelgavas bigbenda snieg-tais koncerts, kurā muzikanti ne tikai spēlēja, bet dziedāja arī nu jau pazīsta-mā vokāliste Rūta Dūduma. Atklāšanas koncertā uzstājās mūsējie - kultūras nama pašdarbnieki trīs daiļu jūras Nāru vadībā. Nāras gan bija ieradušās no tā-lām jūrām, un viņas uz svētku norises vietu pavadīja nu jau tradicionālās „Jah-tu regates” brašie kapteiņi un stūrmaņi, kuri, sava virsvadītāja Ģirta komandēti, atdeva godu gan pašdarbniekiem, gan skatītājiem un devās atpakaļ turpināt

jahtu sacensības. Šogad ņēmu vērā ie-teikumu viesos aicināt dziedošo Duku-ru ģimeni, un visi, kuriem patīk šāds mūzikas stils, varēja noskatīties viņu grupas „Positive For” sniegto koncertu. Vakarpusē savus fanus ar garu, jo garu koncertu iepriecināja pazīstamā šlāger-grupa „Tērvete”, bet vakarā un naktī visus jestros mūzikas ritmos dejot aici-nāja mūziķu grupa „Zvaigžņu lietus” no Ventspils. Savukārt stadionā notika da-žādas sportiskas aktivitātes, arī jautrības stafetes pieaugušajiem un bērniem, bet bērniem vēl papildus bija iespēja pieda-līties tikai viņiem vien domātā sportiskā un atjautības pasākumā ceriņu ielokā pie kultūras nama. Visas dienas garumā futbola laukumā notika „Mītavas kausa” sacensības futbolā ar visai iespaidīgu 30 komandu skaitu. Bija sabraukuši tepat latviešu bāleliņi, taču varēja dzirdēt arī „svešās mēlēs” runājošus komandu da-lībniekus. Protams neizpalika gadatir-gus ne tikai vēderpriekam, bet varēja iegādāties arī ko saimniecībā noderī-gu. Bija arī „Lec un minies” atrakciju prieki bērniem. Tāda, īsumā pārstāstot, bija Jūras svētku diena Engurē. Paldies visiem svētku skatītājiem, ka ieradāties, bet īpaši tiem, kuriem šī diena bija dar-ba diena, gādājot, lai svētku norises vie-tas būtu krāšņi sapostas, dienas garumā tiktu uzkoptas, lai vajadzīgajos brīžos un vietās skanētu mūzika. Ar vienu vār-du sakot – sirsnīgs paldies visiem, kuri šajās svētku dienās darīja visus lielos un mazos darbiņus, lai svētki varētu notikt un izdotos.

Indra GĪLE

SVEICAM ERMANSONUS DIMANTA KĀZĀS!

Lilija un Andrejs Ermansoni “jā” vārdu viens otram teica 1952. gada au-gustā, viņi dzīvoja Lapmežciemā. Strā-dāja kolhozā “Selga”, Lilija zivju cehā kūpināja renģes, bet Andrejs strādāja kuģu remonta brigādē. Ir izaudzinātas un izskolotas divas meitas, bet tagad vecumdienās prieku sirdī ienes arī divi mazbērni - Oskars un Asnate.

Par dimanta kāzām mēdz teikt - ne-kas nespēj saraut šīs attiecības. Tās ir skaidras un cēlas kā dimants!

Engures novada dome sirsnīgi un mīļi sveic mūsu novada dimanta pāri!

KULTŪRA

No 5.- 9.jūlijam Rīgā un Vidzemē norisinājās Baltijā lielākais folkloras festivāls “Baltica 2012”, kurā pieda-lījās arī mūsu novada folkloras kopa “Milzkalnieki” ar vadītāju Anitu Api-ni. Šie svētki simboliski iezīmē Latvi-jas otro atmodu.

Baltijas lielākajos folkloras svētkos – festivālā “Baltica 2012” – piedalījās gan 173 Latvijas etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, gan tautas muzikanti, lietišķās mākslas meistari, amatnieki, gan arī ārvalstu grupas un stāstnieki no ASV, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas, Francijas, Izraēlas, Lietuvas, Zviedrijas,

MILZKALNIEKI KUPLINA LEĢENDĀRO “BALTICA 2012”

Igaunijas un Lielbritānijas.Tradicionāli festivālā piedalījās arī

ārvalstu latviešu grupas un Latvijas ma-zākumtautību kolektīvi.

Katru gadu festivālam ir izvēlēta sava tēma. 1988.gadā – saule, 1991.gadā – ģimeņu godi, 1994.gadā – saule, pasaule, viņsaule, 1997.gadā – cilvēks un darbs, 2000.gadā – jūra, 2003.gadā – zeme, 2006.gadā – mūsmājas, bet 2009.gadā – zīmes. Šogad festivāla tēma bija ceļš.

Šie svētki simboliski iezīmē Latvijas un visas Baltijas pēdējo atmodu.Ilze VEKŠINA, Kristaps ZAĻKALNS

Lilija un Andrejs Ermansoni laulības ostā jau 60 gadus

Ar “Baltica 2012” folkloras festivālu 1988.gadā simboliski aizsākās

Latvijas atmoda

Engures Novada Ziņas4.

Mums katram novada iedzīvotā-jam ir sava īpašā vai interesantā, vai vēl neatklātā vieta Engures novadā. Arī droši vien tev padomā ir kāda vie-ta, par ko varētu pastāstīt vai parādīt draugiem. Varbūt tev ir aizķēries kāds interesants kadrs? Vienalga – vai tu esi profesionāls fotogrāfs vai iesācējs, vai tev ir spoguļkamera vai vienkāršs fotoaparātiņš, vai tu esi liels vai mazs, aicinām cīnīties par 100 Ls lielo balvu fondu – 50 lati pirmajai vietai! Foto-grafē, ver vaļā arhīvu vai ģimenes al-bumu un sūti fotogrāfiju mums. Ne-baidies paust savu unikālo identitāti un neturi fotogrāfiju zem pūra!

Konkursa “Mans novads – Engures novads” tēmas būs:- Notikumi Engures novadā,- Engures novada daba,- Engures novada cilvēki un emocijas,- Engures novada industrija un būves.

Jāiesūta četras fotogrāfijas un katrai no četrām iesūtītajām bildēm būs jābūt par citu gadalaiku – vasara, ziema, ru-dens, pavasaris. Vienlaikus fotogrāfija ietver kādu no četrām augstāk minē-tajām tēmām. Piemēram, visas četras iesūtītās fotogrāfijas var būtu pa tēmu Engures novada daba, taču katrai foto-grāfijai jābūt uzņemtai citā gada laikā – tā, lai autora iesūtīto fotogrāfiju klāsts pārstāvētu visus četrus gadalaikus.

Konkursa ilgumsFotogrāfijas elektroniski jāiesūta

uz zemāk norādīto e-pasta adresi līdz 30.11.2012. Konkursa rezultāti un uz-varētāji tiks publicēti Engures novada mājaslapā enguresnovads.lv.

Kas var piedalīties?Konkursā var piedalīties ikviens no-

vada iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās  un profesionālajām foto-grafēšanas iemaņām. Viens pretendents var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas katrā no tēmām.

FOTOKONKURSS: „Mans novads – Engures novads”!!!Kā piedalīties?Lai piedalītos fotokonkursā, preten-

dentam uz e-pasta adresi fotokonkurss.enguresnovads@gmail.com ar norādi „Fotokonkursam” jāatsūta vēstule ar pievienotām fotogrāfijām un sekojošu informāciju: - vārds, uzvārds;- kontaktinformācija (tālrunis, e-pasta adrese).Par katru iesūtīto fotogrāfiju jānorāda sekojoša informācija:- kategorija, kurā fotogrāfija tiek ie-sniegta;- gadalaiks, kas tajā atspoguļots;- īss apraksts (kas fotogrāfijā attēlots, kad tā uzņemta).

Fotogrāfiju vērtēšanaUzvarētājus noteiks Engures novada

domes izveidota žūrija. Fotogrāfijās tiks vērtēti šādi faktori:

Nr. Izvērtēšanas kritēriji

Maksimā-lais punktu

skaits iz-vērtējumā

1. Fotoattēlu māksli-nieciskā kvalitāte

(veiksmīga kompozīcija)

10

2. Fotoattēlu tehnis-kā kvalitāte

10

3. Novada veiksmīgs un pozitīvs atspo-

guļojums

10

KOPĀ 30Par konkursa pirmo trīs vietu iegu-

vējiem tiek atzīti to fotoattēlu autori, kuri ir saņēmuši summā vislielāko pun-ktu skaitu.

Rezultātu paziņošanaKonkursa rezultāti ne vēlāk kā 5

darba dienu laikā pēc komisijas lēmuma

tiks publicēti portālā enguresnovads.lv un pašvaldības izdevumā „Engures No-vada Ziņas”.

BalvasPirmo trīs vietu ieguvēji saņems

naudas balvas attiecīgi 50, 30 un 20 Ls vērtībā, kā arī pārsteiguma balvas no Engures novada domes”. Laureātu dar-bi tiks publicēti Engures novada 2013.gada kalendārā, kā arī, iespējams, fotog-rāfijas tiks izmantotas citos publicitātes materiālos.

Prasības iesniegtajām fotogrāfi-jām

1. Fotogrāfijām jābūt JPG formātā.2. Fotogrāfijai jābūt vismaz 800x600

pikseļu lielai.3. Fotogrāfijai ir jābūt par kādu no

četrām minētajām tēmām, vienlaikus katrai no fotogrāfijām jābūt par citu ga-dalaiku

4. Fotogrāfijai jābūt oriģinālai un iesniedzēja fotografētai.

5. Fotogrāfija nedrīkst būt ar reklā-mas materiālu un portālu logotipu.

6. Var iesniegt gan krāsainas, gan melnbaltas fotogrāfijas.

AutortiesībasPiedaloties fotokonkursā, kā tas ir

vispārpieņemts, dalībniekiem jāaplieci-na, ka:

- Iesūtītās fotogrāfijas ir viņu pašu darbs. Fotogrāfiju iesūtītājs uzņemas at-bildību pret trešo personu pretenzijām, kas varētu rasties ar iesūtītā darba pub-licēšanu.

- Piekrīt sava darba iekļaušanai En-gures novada kalendāra vai informatīva-jos materiālos, nesaņemot par to atlīdzī-bu (visās fotoattēlu publikācijās noteikti ir atsauce uz to autoru).Sīkākai informācijai vērsties pie sabiedrisko attiecību speciālista Kristapa Zaļkalna, 63192109. kristaps.zalkalns@enguresnovads.lv

Sestdien, 14.jūlijā Milzkalnes TN mūzikas klasisko vērtību tīkotāji varēja baudīt jauno izpildītājmākslinieku mū-zikas vidusskolu audzēkņu koncertu.

T.REITERA FONDA „GADA BALVAS’’ LAUREĀTU KONCERTS

Jau daudzu gadu garumā T.Reitera fon-da dibinātāji sava konkursa noslēguma pasākumu organizē mūsu namā. Šogad galveno Gada balvu ieguva Em.Dārziņa

mūzikas vidusskolas sitamo instrumen-tu klases audzēknis marimbas spēlētājs Patriks Skābardis. Arī viņa priekšnesu-mu varējām baudīt koncertā.

Engures Novada Ziņas 5.

Jau ziņojām, ka Valsts heraldikas komisija apstiprināja Engures no-vada ģerboni. Neilgi pēc „Engures Novadu Ziņu“ jūnija numura notika mūsu sudraboti zili sarkanā ģerboņa muzikāla prezentēšana Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Ma-jestātiskā ceremonija risinājās Rīgas pilī, un tās izskaņā Bērziņa kungs simboliski ģerboni izniedza Engures novada domes priekšsēdētājam Gun-daram Važam.

Katrs novads jaunizveidoto ģerboni reprezentēja ar nelielu muzikālu priekš-nesumu. Engures novada godu aizstāvē-ja folkloras kopa „Milzkalnieki”.

Ģerboņu svētku tradīciju iedibināja aizvadītā gada rudenī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ceremonijas laikā no-tiek novadu un pagastu ģerboņu svinīgā pasniegšana. Šoreiz bez Engures novada ģerboņi tika pasniegti arī Aizkraukles, Aizputes, Alsungas, Krāslavas, Mērsra-ga, Olaines, Priekuļu, Rojas un Vaiņo-des novadiem, kā arī Mētrienas pagas-tam (Madonas novads).

Līdz ar to Engures novads oficiāli saņēmis galveno simbolu – ģerboni. Tā ir zīme, kas nes novada juridisko un te-ritoriālo statusu; tā funkcija ir saliedēt un dot kopību. Ģerbonis ir augstākais simbols attiecīgajā teritorijā – tā ir garī-ga zīme, tas ir svēts.

Ģerbonis tiek veidots konceptuāli ņemot vērā Valsts heraldiskās zinātnes

VALSTS PREZIDENTS ANDRIS BĒRZIŅŠ PASNIEDZ ĢERBONI

ENGURES NOVADAM

kvalitātes un mākslinieciskos aspektus. Ģerboni nedrīkst jaukt ar logo (tā ir preču zīme un uz to attiecas cits tiesis-kais regulējums). Tradicionāli ģerbonis apaug ar vēsturisko vērtību un ilgstoši saglabājas nemainīgs.

Novada ģerbonis nekādi neietekmē pagastu – tostarp Engures, Lapmežcie-ma un Smārdes – ģerboņu pastāvēšu.

Engures novada ģerboņa heraldikas komisijas apraksts

Dalīts pēdā ar sudraba izrobotu viļ-ņu siju: sarkans un zils. Augšējā laukā sudraba dejojoša, dziedoša dzērve, apak-šējā – sudraba reņģe.

Engures novada ģerboņa aprakstsĢerbonī ir attēlota dzērve un reņģe,

simbolizējot dabas bagātības, jo vairāk nekā pusi no visas novada teritorijas veido dažādas aizsargājamās zonas – da-bas parki, kāpas, kultūrainavas, avoti, īpaši ezeri. Novads ir izveidots no trim pagastiem (Engure, Lapmežciems un Smārde) un apkaimes ekonomiskā dzīve saistās ar lauksaimniecību, zvejniecību un tūrismu, ar ko nodarbojas daudzi ie-dzīvotāji. Attēlotais putns sarkanā laukā simbolizē ražīgo sauszemi, zivs uz zilā fona – piederību noslēpumainajai Bal-tijas jūrai.

Jaunizveidotā novada ģerbonis nes sevī tikai reālas šodien pastāvošās vērtī-bas.

Kristaps ZAĻKALNS

Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa Rīgas pilī kopā ar folkloras kopu „Milzkalnieki“ un Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu

ģerboņu pasniegšanas ceremonijā

Mīļie vecāki, Bāriņtiesa atgādina

Ir sākusies vasara un līdz ar to bēr-niem sākušās garās vasaras brīvdienas, kuras viņi vēlas pavadīt bezrūpīgi at-pūšoties. Bieži vien vecāki uzskata, ka arī bērnudārza bērniem labāk vasaru pavadīt mājās - vecāko māsu vai brāļu uzraudzībā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz sep-tiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Savukārt minētā likuma 59.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka policijas iecirknī nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atro-das sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbild-ņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus iero-bežojumus.

Lai vasaras brīvdienās nepiedzīvotu traģiskus atgadījumus, Bāriņtiesa aicina būt saprātīgiem un neatstāt bērnus bez uzraudzības, kā arī atgādina, ka minēto likumu pantu ievērošanai pastiprināti seko pašvaldības policija, tāpēc nesarež-ģīsim savu un bērnu ikdienas dzīvi, un nesabojāsim vasaras brīvdienu priekus.

Vēlot visiem jaukas vasaras brīvdienas,

Engures novada bāriņtiesa!

Darba piedāvājums

Engures Mūzikas un mākslas skola

aicina pieteikties darbā uz pilnu slodzi

apkopēju-dežuranti.Pieteikumu ar motivācijas

vēstuli sūtīt uz e-pastu enguremms@inbox.lv

līdz 10. augustam.mob. 26595653,

direktore I. Selivanoviča

Engures Novada Ziņas6.

Milzkalnē darbojas viena no re-tajām Latvijas autoindustrijas rūp-nīcām – Rochling Automotive – šis vārds pazīstams daudzās pasaules valstīs. Engures novadā Rochling ir izveidojis rūpnīcu, kurā nodarbinā-ti 47 cilvēki, sasniedzot 4,2 miljonu latu apgrozījumu gadā, ražojot salona detaļas (ar ādas apdari!) divu marku automobiļiem. To vidū ir arī kāds ļoti slavens auto...

Rochling Automotive rūpnīca at-rodas blakus Šlokenbekas muižai, no-slēpusies aiz pakalna, kurā kā aizsegs slejas vairākas senas ēkas. Es sarunājos ar Miervaldi Zariņu. Viņš ir rūpnīcas šefs, viņam ir divas augstākās izglītības – ekonomikā un inženierijā –, un brī-vajā laikā viņš aizraujas ar biškopību. Miervaldis ir nosvērts un gluži atbilstoši savam vārdam izstaro mieru.

VISS SĀKAS AR AKMEŅOGLĒMKoncerna Rochling vēstures saknes

meklējamas tālajā 18.gs. Kā jau nopra-tāt, uzņēmuma pirmsākumi nav saistīti ar autobūvi: kompānija darbojās pavi-sam citā sfērā – akmeņogļu ieguvē... Ar laiku šī biznesa nozare izsīka un uzņē-mums pievērsās metāla apstrādei. „Ra-žoja visādus metāla izstrādājumus. Tajā skaitā arī vācu tankus, komplektētus ar Rochling izstrādājumiem,” nolicis malā tikko no plaukta paņemto uzņēmuma vēstures grāmatu, Miervaldis rāmi tur-pina, stāsta no galvas. Kara industrijā Rochling darbojās stipri nopietni, taču pēc visai metāla apstrādei plaukstošā Pasaules kara laikmeta, šajā biznesā pa-rādījās daudz konkurentu un uz laipas

visiem vietas vairs nepietika. „Rochling atkal meklēja jaunus variantus, nonākot pie auto apdares plastmasas izstrādāju-miem, kas ir salīdzinoši jauna auto in-dustrijas nozare,” jaunāko pavērsienu uzņēmuma vēsturē paskaidro Mierval-dis.

LAI DZĪVO VOLKSWAGEN UN PORSHCE!

„Cilvēki bieži nesaprot, kas mēs esam. Ierauga telefongrāmatā Automo-tive un zvana, prasa, vai nevar salabot mašīnu,” Miervalda vaibstos parādās smaids. Viņš norāda, ka Automotive jēdziens Latvijas sabiedrībā ir neapgūts un svešs.

Proti, nosaukumā ietvertais Auto-motive signalizē par auto industrijas apakšnozari. „Šeit Milzkalnē mēs ražo-jam apdares detaļas automašīnu salo-niem – roku balstus, rokturus, durvju panelīšus,” Miervaldis norāda, ka tās ir lietas, ko robots nevar uztaisīt un kuru ražošanā ir nepieciešams cilvēka roku darbs. „Patlaban strādājam ar diviem zī-moliem – Volkswagen un Porsche,” viņš turpina. „Ar savu produkciju nodroši-nām Wolksvagen modeļus „Touran” un „Golf”. Savukārt Porsche „977” ražo-jam roku bremžu rokturīšus, kā arī citas rezerves daļas.”

Vaicāju Miervaldim, kā tas nākas apkalpot divus tik atšķirīgus zīmolus – viens no tiem mērķē uz tautas klasi, otrs – uz luksusu. „Porsche detaļas mēs ražo-jam no dabīgās ādas un dažādos krāsu toņos, - protams, Golfam tie materiāli stipri lētāki. Kvalitāte un prasības jau ir identiskas,” skaidro Miervaldis.

LĪDZ AR EIROPAS SAVIENĪBAS KAROGU

„Rochling” ideja izveidot Milzkal-nē ražotni radusies pēc Latvijas iestā-šanās Eiropas Savienībā – 2004.gadā. Izvēle krita uz Engures novadu vairāku iemeslu dēļ. Svarīgs priekšnoteikums, ka „Šlokenbekas” ceļu rūpnīcai (taga-dējais „Strabag”) bija sadarbība ar Vā-ciju, izveidojušies kontakti. Un tieši no „Šlokenbekas” „Rochling” nopirka zemi, kur izbūvēt darba telpas. Būtiski, ka Milzkalnē ir zemākas darbaspēka iz-maksas un izdevīga tranzīta infrastruk-tūra – gan ērta transportēšana ar kravas automobiļiem, gan tuvu Ventspils un Liepājas ostas.

Miervaldis atceras: „Vācijā tolaik bija milzīga interese par šo reģionu, jo šeit ir palikušas vācu tautas saknes, ir kopīga vēsture un līdzīga mentalitāte. Prognozēja milzīgu izaugsmi šim re-ģionam: teica, ka būs auto industrijas attīstība, būs autorūpnīcas... Protams, prognozes pilnībā izgāzās. Vācieši do-māja ielekt šeit pirms viss ir attīstīts, tā teikt, pirmie brauks, pirmie – mals. Te mēs esam, bet preču aprite norit ar Vāciju – šeit Latvijā šādas detaļas nav iespējams realizēt.” Skaidrojums, kāpēc vāciešu rožainās ieceres tā arī palikušas nepiepildītas, ir pavisam vienkāršs: val-došā birokrātija un korupcija.

Kā svaigākais apliecinājums tam kal-pojot Mitsubishi un Rīgas ostas stāsts, ražotājiem tomēr izvēloties sadarboties ar Igauniju. „Mēs turējām īkšķus, taču kā izrādās mēs igauņus vispār nespējam pārsist. Kur uzreiz saož naudu, tā veči berzē rokas. Valsts zaudē ļoti daudz. Visu zaudē,” skumji nosaka Mierval-dis. Jā, šis darījums būtu ieguvums gan Rochling, gan visai Latvijas ekonomi-kai.

Latvijā ir vēl viena „Rochling” rūp-nīca, Liepājā, taču tā ražo plastmasas izstrādājumus pavisam cita tipa iekār-tām. Reāli Latvijā nav līdzīgu ražotņu, ar šādu ekstru var lepoties tikai Engures novads!

VĀCIJA – SLOVĒNIJA – MILZKALNE - VĀCIJA

Kāds ir darba process? „Mēs iepēr-kam pusfabrikātus, ko saucam par ne-sējdetaļām. Tās tiek izlietas Vācijā, au-tomātiski izstrādātas plastmasas. Tas, ko

PORSCHE AR MILZKALNES ROKRAKSTU

Lai arī ne tā svarīgākā, taču Milzkalnes Rochling Automotive rūpnīcā top kāda visnotaļ zīmīga detaļa šim Porsche 977

UZŅĒMUMS

Engures Novada Ziņas 7.

mēs darām, papildus iepērkam dabīgo un mākslīgo ādu – attiecīgi no Vācijas un Slovēnijas –, ko piegriežam, šujam, uzvelkam.” Beigu beigās no nesējdetaļas ir iegūts roku balsts, ko iepako un sūta uz Vāciju, VW durvju rūpnīcu, (lai sa-ražotu automobilim visas nepieciešamās detaļas, ir daudz un dažādas rūpnīcas, kas strādā tikai ar konkrētajā detaļām. Tā, piemēram, durvis VW Golf auto-mobiļiem tiek ražotas atsevišķā rūpnī-cā.) Miervaldis stāsta, ka VW koncerns pats neko neražo, tikai sakomplektē au-tomašīnas: „Tās var būt pat 10 rūpnīcas, kas strādā uz vienu modeli.”

Kā jau no vairāk nekā desmit da-žādām rūpnīcām sasūtītām detaļām, liekot kopā pašu automobili, gadoties arī kuriozi. „Bijuši gadījumi, ka mašīnai viena puse salona detaļu tiek nokom-plektēta tā, ka viena puse ir vienā krāsā, bet otra – pavisam citā,” smejas Mier-valdis.

SARAŽO DETAĻAS 30 000 AUTOMOBIĻIEM

Milzkalnes „Rochling” rūpnīca vienā dienā saražo roku balstus pusot-ram tūkstotim WV Golf automašīnu. „Mēnesī sanāk – 30 000 autombiļiem. Liekas ļoti daudz!” sajūsmu neslēpj uz-ņēmuma vadītājs. Kā jau luksusa klases automobiļiem, kas paši par sevi tiek ra-žoti relatīvi mazā apjomā, Porsche de-taļu ražošanas apjoms ir krietni mazāks. „Ziedu laikos ražojām līdz 250 vienī-bām dienām, taču šobrīd apjoms ir ap 50 vienībām dienā,” Miervaldis ieskicē globālās krīzes sekas. „977.” modelītis vairs netiek ražots un nākotnē risināsies sadarbība ar citu Porsche modeli.

Interesanti, ka vispār pieņemta prakse ir ražot automašīnām detaļas – precīzāk, rezerves daļas, vēl 50 gadus pēc tam (!), kad pārstāj ražot konkrēto automobili.

“Porsche” rokas bremzes ādas apdare “Volkswagen” roku balsts

LĪGO ATSKAŅAS

STRĀDĀ NE TIKAI MILZKALNIEKI

Šobrīd rūpnīcā strādā 47 cilvēki. „Lielākā daļa no darbiniekiem ir ražo-šanas strādnieki, kas apgūst iemaņas šeit uz vietas. Iztiekam bez inženieriem, bet ar elektriķiem un mehāniķiem.” Tikai 20% darbinieku ir vietējie milzkalnieki, lielākā daļa darbaspēka brauc no Tuku-ma.

Nākotnes mērķis ir ielauzties Skan-dināvijas, kā arī Krievijas tirgos. „Krie-vija gan ir riskants virziens, kaut gan japāņi jau sen tur strādā.” Ar individu-ālajiem pasūtījumiem uzņēmums ne-strādā: „Kompetence tam ir, taču indivi-duāli pasūtījumi prasa būtiskas izmaiņas ražošanas pieejā, jo šobrīd rūpnīca ir sagatavota tā, lai ražotu produktus sērij-veidā un lielos apjomos.”

Kristaps ZAĻKALNS

Raudas pansionātā Līgo svētkus svinēja pašos Saulgriežos, 21. jūnijā. Rozēm un samtenēm apstādītais skvē-riņš pārtapa reizē skatuvē, amfiteātrī un danču placī, pulcēdams lielu daļu iemīt-nieku un darbinieku, ap 150 cilvēku.

Ar kupliem ozolu vainagiem un puķu pušķiem sveica visus 12 Jāņus un vienīgo Līgu, kā arī iestādes saimnieku Viktoru un saimnieci Elitu. Dziesmas mijās ar dejām, ko pirmoreiz izpildīja iemītnieku un darbinieku apvienotais ansamblis skolotājas Inese vadībā.

Nebija piemirsta arī pirmsjāņu te-ātra klasika: ainiņas no Skroderdienām izspēlēja sociālie darbinieki Arturs, Oskars, Elīna un Andra. Notika pat

Saulgriežu brīnums: Tomuļīša, dakte-rējot Bebeni, tik sirsnīgi lūdzās „Mīļā, Laima, ņem savu slotu, atslauki viņu atpakaļ”..., ka piepeši Laima tiešām pa-rādījās!

Viņa izskatījās uz mata pēc jauna puiša, bet dievība galu galā var iemie-soties kā patīk. Tomulīša no šīs parādī-bas tā iedvesmojās, ka ņēmās slīcināt un dedzināt visas nelaimes, kas nospieda klātesošos. Kad nu ligas un kreņķi bija aizkūpējuši ugunskura dūmos, nāca kvasa, pīrāgu un siera laika tīkamas šlā-germūzikas pavadībā.

Visi varēja iestiprināties un izlocīt kājas deju ritmos. Saule un lietus mūs todien lutināja ar savu klātbūtni un

prombūtni, tieši kā vajadzīgs vasarīgos kopā būšanas svētkos.

Ilga LIEPIŅA

LĪGO SVĒTKI PANSIONĀTĀ „RAUDA”

Pansionātā Rauda ļaudīm nekad nav garlaicīgi - par visu padomāts

Engures Novada Ziņas8.

Apstiprināt grozījumus Engures novada Domes 12.22.2009. Saistošajos noteikumos Nr.58 “Par pabalstu jaun-dzimušā aprūpei Engures novadā”.

Piešķirt atbalstu dalībai sporta no-metnē.

Apmaksāt dzīvojamās platības īri ugunsgrēkā cietušajiem Engures pagasta iedzīvotājiem.

Apstiprināt atsavināmo zemes vie-nību „Cērkstlejas”, „Bērzāji 49”, „Bērzā-ji”50, Smārdes pagasts, Engures novads, atsavināšanas vērtību.

Atļaut atsavināt pašvaldībai piedero-šo zemes vienību „Bērzāji 27”, Smārdes pagasts, Engures novads.

Atļaut apvienot zemes gabalu Kāpu iela 4 un „Mazvilnīši”, Ragaciems, Lap-mežciema pagasts, Engures novads.

Piešķirt finansiālu atbalstu biedrībai „ Jahtklubs Engure”.

Apstiprināja grozījumus 2012.gada 24.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 „Par Engures novada pašvaldības budže-tu 2012.gadam”6.pielikumā Engures novada domes un pakļautības iestāžu štatu saraksts 2012.gadam.

Pilnvarot pašvaldības policiju kon-trolēt pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu, transportlīdzek-ļu apstāšanos vai stāvēšanu.

Apstiprināt detālplānojumu zemes-gabalam “Lielozoli”, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads galīgo redakciju un saistošos noteiku-mus „Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasta īpašumam “Lie-lozoli””.

Norakstīt bezcerīgos debitoru parā-dus.

ENGURES NOVADA DOMES 2012.GADA 17.JŪLIJA SĒDĒ NOLĒMA:

Anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvie-tu adresē „Gliemeži”, Ragaciems, Lap-mežciema pagasts, Engures novads.

Apstiprināt Zemes ierīcības pro-jektu īpašumiem „Rājas” un „Stūrieši”, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

Mainīt zemes lietošanas mērķi ne-kustamajam īpašumam „Zemzari”, Klapkalnciems, Engures pagasts, Engu-res novads.

Piedzīt nekustamā īpašuma nodok-ļa parādu nekustamajam īpašumam „Ežgravas”, Klapkalnciems, Engures pa-gasts, Engures novads.

Noteikt nekustamā īpašuma „Zem-zari”, kadastra Nr. 9050 009 0270, daļai 0.0650ha platībā zemes lietošanas mērķi „Ar maģistrālajām elektropārvaldes un sakaru līnijām un maģistrālajiem naf-tas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”, kods 1201, saskaņā ar tās paredzēto izmantošanu.

Uzstādīt ceļu satiksmes aizliegu-ma zīmes “BRAUKT AIZLIEGTS” - Nr.302 un papildzīmi “KĀPU ZONA”, un zīmi Nr. 528 (DZĪVOJAMĀ ZONA) uz Engures novada Engures pa-gasta ceļiem.

Anulēt ziņas par deklarēto dzīves-vietu adresē: Krišjāņa Valdemāra iela 53 Engure, Engures pagasts, Engures novads, kā ziņu anulēšanas iemeslu Ie-dzīvotāju reģistrā norādot, ka personai ir zudis tiesiskais pamats dzīvot deklarē-tajā dzīvesvietā.

Apstiprināt fotokonkursa „Mans novads - Engures novads” nolikumu.

Engures novada Domes 22.05.2012. saistošie

noteikumi Nr. 6.

Grozījumi Engures novada Domes 12.22.2009. Saistošajos noteikumos Nr.58 “Par pabalstu jaundzimušā aprūpei Engures novadā”

1. Izdarīt Engures novada Domes 2009. gada 22. decembra saistoša-jos noteikumos Nr.58 “Par pabalstu jaundzimušā aprūpei Engures novadā” (turpmāk tekstā - noteikumi) šādus grozījumus:

1.1.Izteikt noteikumu II daļas „Pa-balsta apmērs” 2. punktu šādā redakcijā:

Pabalsta apmērs ir:2.1. Ls 100,00 (viens simts lati) -

vienam jaundzimušam bērnam;2.2. Ls 300,00 (trīs simti latu) -

dvīņiem;2.3. Ls 1000,00 (viens tūkstotis

latu) – trīnīšiem.2. Papildināt saistošo noteikumu

„Noslēguma jautājumus” ar 12.punktu šādā redakcijā:

„12. Pabalsts izmaksājams no 01.01.2012. gadā dzimušajiem bēr-niem”.

Domes priekšsēdētājs G.Važa

Ar tradīcijām un mūsdienu skaņām

Jāņus ielīgoja Lapmežciema Tautas namā

Ielīgošanu pirms Jāņu svinībām mūsu senči uzskatīja par pārticības un saticības veicinātāju, tāpēc Jāņu bērni bija gaidīti un saimnieki neskopojās ar sieru un alu. Svētīta tā māja, kurā daudz Jāņa bērnu! Aplīgoti tika visi, jo tautas modrā acs visu redz! Notika ap-dziedāšanās ciemiņu un mājnieku vidū, rotaļas, danči. Dejotāju jautrais solis uzmundrināja, dziesmas izlustēja, bet Folkloras grupai ar Zoju Heimrāti, mis-tiskā veidā izdevās visus zālē esošos Jāņa bērnus iesaistīt rotaļdejās un rituālos, kas turpinājās pie ugunskura parkā pie Tautas nama. Paldies visiem par omulī-go ielīgošanu.

Engures novada domes 17.jūlija sēde

Engures Novada Ziņas 9.

SKOLAS

MĒS MĀCAMIES:

Pazīt visus saules starus kā ābecē burtus,Rakstīt gaisā un ūdenī ar pirkstu kā zīmuli,Saklausīt putnu valodu. Puķu valodu.Saskaitīt gailenes. Saskaitīt zemenes. Dalīt riekstus. Zīmēt ar ūdens un varavīksnes krāsām.Vingrot vējam uz mazā pirkstiņa.Spēlēt pikošanos, skriet sunīšus, paslēpes spēlēt. Dziedāt un dancot kā odam, kā sienāzim.Konfekšmācību, kūkniecību, mākoņmācību.Klausīties kā zāle dīgst un vēl, un vēl.../ M. Laukmane /

2012.gada 1.augustā pēc vasaras at-pūtas savu ikdienas darbu atsāks Engu-res pirmsskolas izglītības iestāde „Spārī-te”. Sekojiet līdzi izmaiņām ēdināšanā.

Atgādinājums vecākiem, kuru bērni dzimuši 2007. gadā un dzīvesvieta ir deklarēta Engures novadā, Engures pa-gastā, š.g. 1.septembrī Jūsu bērniņu gai-dīsim savā iestādē, lai uzsāktu obligāto apmācību pamatizglītības apguvei.

Informācija: Inita Auniņa, mob.: 26565059

Inita AUNIŅA Engures pirmsskolas izglītības

iestādes „Spārīte” vadītāja

MILZKALNES SĀKUMSKOLAS REMONTDARBI

Jūlija pirmajās dienās Milzkalnes sākumskolā sākās remonts – darbi skolā rit intensīvā režīmā. Projekta realizāci-jas rezultātā jauno mācību gadu skolēni un skolotāji varēs sākt divās jaunās kla-sēs (viena no tām būs datorklase), taps jauna ģērbtuve un pilnīgi jauna apkures sistēma. Turpmāk malkas vietā skolas telpas, kā jau visās novada izglītības ies-tādēs, tiks kurinātas ar sašķidrināto gāzi. Projekta izmaksas - 52 000 lati.

Jau vairāk nekā mēnesi Engures novadā darbojas jaunizveidotais paš-valdības policijas iecirknis. Iecirkņa policijas priekšnieks Jānis Vancāns aicina iedzīvotājus sadarboties ar policiju un ziņot par pārkāpumiem. „Ikviens iedzīvotājs droši var palikt anonīms un izmantot policijas tālru-ni kā uzticības telefonu. Lūdzu, ziņo-jiet – vai tie būtu iereibuši jaunieši, kuri atrodas publiskā vietā, vai ātru-ma pārkāpēji un kāpu zonu izbrau-kātāji, vai nelegāli izgāzti atkritumi tiem neparedzētā vietā, vai kādas pašu policistu izdarības,” paskaidro Vancāns. Protams, šādu pārkāpumu Engures novadā ir relatīvi maz un tie ir piemēri no populārākajiem prob-lēmgadījumiem Latvijā. Jāsaprot, ka pašvaldības policija ir paredzēta mūsu pašu drošībai un labklājībai, tādēļ iedzīvotājiem nav jākautrējas komunicēt ar drošībniekiem un ziņot par pārkāpumiem. Mūsu policija ir atvērta jums palīdzēt. Ziņojiet!

Policijas statistikaJūlijā Engures novada pašvaldības

policija saņēma 21 izsaukumu. Lielā-koties izsaukumi bija par kāpu zonas izbraukātājiem. Tāpat saņemti zvani no iedzīvotājiem, kuri nespēj vienoties par servitūta ceļu sadali, par zivju kūpi-nāšanu – ar dūmiem traucē kaimiņus,

POLICIJA AICINA ZIŅOT PAR PĀRKĀPUMIEM

saņemti ziņojumi par atkritumiem, kas izgāzti tiem neparedzētā vietā. Policijai lielākās galvassāpes sagādāja kāds juku-šais, kurš izbēga no Raudas pansionāta. Kopā ar Tukuma Zemessardzi, kam En-gures novada policija vēlas izteikt patei-cību, cilvēku izdevās atrast un nogādāt drošībā.

Policijai nepieciešams iedzīvotāju viedoklisEngures novada pašvaldības policija

aicina iedzīvotājus izteikt savu viedok-li par novada sabiedriskajām vērtībām. Šobrīd ir divi aktuālie diskusiju jautā-jumi:

1)Lapmežciemā jūrā peldošā pirts2)Kārtība „Zīvartiņi” stāvlaukuma

piekrastes teritorijā PlieņciemāPirmajā gadījumā – Lapmežcie-

mā jūra piekrastē notauvotā peldošā pirts – runa ir par uz laivas izveidotu atpūtas kompleksu, kas atrodas ārpus Latvijas valsts likumdošanas kontroles. Peldošā pirts tiek izīrēta dažāda rakstu-ra tūristiem, kuri bieži vien manāmi piesārņojam jūru ar stikla pudelēm un šampūniem. Piemēram, Zvejnieksvēt-kos kungi, kas uzdzīvoja peldošajā pirtī, demonstratīvi devās arī kaili peldēties. Ainiņā nācās noskatīties arī bērniem, tā-pat viņi labi varēja redzēt, kur likt tukšās pudeles un kā mazgāties jūrā ar puto-jošiem līdzekļiem. Vai šāda „peldošā pirts” novada teritorijā ir nepiecie-šama? Lūdzu, paudiet savu viedokli uz zemāk norādītajiem kontaktiem.

Otrajā gadījumā – kārtībā „Zīvarti-ņi” stāvlaukuma teritorijā, kas ir iecie-nīta tūristu vieta, – zemes iznomātājs Latvijas valsts meži uzstādījis juridiski pretrunīgu zīmi, atļaujot ievest mājdzīv-niekus pludmalē. Tāpat likumīgi no-teikto četru ugunskuru vietās piekrastē ir izveidotas aptuveni 20 ugunskuru vie-tas, kā rezultātā tiek bojāta aizsargājamā kāpu zona.

Vai arī turpmāk jāatļauj pludma-lē vest dzīvniekus? Vai nevajadzētu samazināt ugunskuru vietu skaitu – vai prioritāte ir tūrists vai aizsargā-jamā kāpu zona? Mums ir svarīgs un nepieciešams iedzīvotāju viedokli, tāpēc aicinām sniegt komentārus uz e-pastu policija@enguresnovads.lv vai mobi-lo tālruni 29193503.

Milzkalnes sākumsskolniekus rudenī priecēs jauna datorklase. Šobrīd tā vēl top

Engures novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns (pa kreisi) ar

kolēģi Nilu Matrozi

Engures Novada Ziņas10.

Šovasar no 29.jūnija līdz 8.jūli-jam Austrijā, Frankenfelsā norisinā-jās Starptautiskā vasaras Akadēmija (International Children Integration Academy of Art Music Departa-ment), ar Starptautiskās organizāci-jas ‘’Energy For Life’’ atbalstu. Aka-dēmija tika organizēta apdāvinātiem bērniem no dažādām Eiropas valstīm vecumā no 8 līdz 15 gadiem, kur tie varēja pilnveidot savu instrumenta spēli pie pasaules vadošajiem peda-gogiem un izpildītājmāksliniekiem.

Stingrās atlases rezultātā Elīna Ko-nošonoka un Diāna Āboliņa tika aici-nātas piedalīties šajā muzikālajā vasaras Akadēmijā. Vijolnieces godam pārstā-vēja mūsu valsti. Lielu paldies meitenes un viņu vecāki izsaka Engures un Tu-kuma Domei par finansiālu atbalstu, kā arī Engures Mūzikas un mākslas skolai un īpaši savai skolotajai Alīnai Tairovai (red.) par iespēju gūt profe-sionālo pieredzi un neaizmirstamus iespaidus! Bet pašas meitenes, Elīna un

NEAIZMIRSTAMA MUZIKĀLĀ PIEREDZE AUSTRIJĀ

Diāna par radoši pavadītajām dienām Akadēmijā, raksta tā:

„Akadēmijā piedalījās mūsu vecu-ma jaunieši no dažādām pasaules vals-tīm dažādās radošajās jomās - gan mu-zikālajā, gan mediju (kino), gan mākslas vingrošanā. Šī mums bija lieliska piere-dze, un mēs ar interesi un degsmi cen-tāmies apgūt visu, ko profesori stāstīja. Katru dienu klausījāmies meistarklasēs, kuras mums notika pie Eiropas Akadē-mijas profesora vijolnieka Rollo Kovac (Francija). Viņš mums atgādināja par to, ka mūzikā tieši sīkākās nianses ir pa-šas svarīgākās.

Šajās dienās mūsu izveidotais orķes-tris kļuva par tādu kā ģimeni, jo katru dienu tikāmies mēģinājumos, kuri ilga vairāk par 4 stundām. Protams, iepa-zināmies ar citu valstu jauniešiem, un tagad esam kļuvuši visi par ļoti labiem draugiem. Katru dienu uzlabojām savas prasmes orķestra spēlē. Pirmajā dienā, kad ieraudzījām orķestra sastāva saraks-tu pie ziņojumu dēļa, bijām patīkami

pārsteigtas, jo Diāna bija koncertmeis-tars otrajās vijolēs, bet Elīna - pirmajās vijolēs trešajā pultī. Pēc dažām dienām tika izlikts vēl viens saraksts, kurā bija nosaukts sastāvs 2 jaunizveidotiem kvartetiem, un vienā no kvartetiem bija Elīnas vārds. Ar kvartetu paviesojāmies un uzstājāmies pat Ziemeļaustrijas par-lamentā vienā no konferencēm. Mums par pārsteigumu, viņi pastāstīja, ka esot ļoti laba sadarbība ar Latviju. Protams, neatņemama sastāvdaļa orķestrī bija mūsu diriģents Romāns Balašovs, kurš mūs sagatavoja koncertam, kas notika Vīnes rātslaukumā. Bet slavenais mūzi-ķis Jurijs Bašmets bija galvenā persona visā šajā akadēmijā. No viņa mēs smē-lāmies vislielāko iedvesmu turpmākajai sadarbībai ar mūziku. Viņa muzikalitāte pārsteidza mūs visus un viņa personī-gie stāsti palikuši dziļi atmiņā. 6.jūlijā spēlējām koncertā Vīnē. Tas bija nozī-mīgākais koncerts visiem mums. Par spīti laika apstākļiem tajā dienā, cilvēku bija patiešām daudz, lija lietus, taču tas viņus neatturēja no klausīšanās mūsu - jauniešu orķestra spēlē.

Nometne bija kā emocionāls pie-dzīvojums, kas dod iedvesmu spēlēt, radīt un nekad nepārstāt mīlēt mūziku, jo orķestra koncertos un mēģinājumos dalījāmies ar saviem draugiem un peda-gogiem gan priekos, gan bēdās.”

Šī vasara meitenēm ir bijusi notiku-miem bagāta. Elīna un Diāna ir izvēlē-jušās turpināt mūzikas izglītību un abas veiksmīgi izturējušas iestājpārbaudīju-mus.

Sirsnīgi sveicam Elīnu ar uzņemša-nu Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, Diānu – ar iestāšanos Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā! Vēlam veiksmi un radošus panākumus!

Alevtina TAIROVA

AIZSARDZĪBAS MINISTRS PABRIKS UN JAPĀŅI ENGURES MŪZIKAS SKOLAI DĀVINA SAKSOFONU

9. jūlija rīta pusē patīkamu noti-kumu piedzīvoja Engures Mūzikas un mākslas skola (MMS). Skolā viesojās Valsts aizsardzības ministrs Artis Pa-briks (Vienotība) un Latvijas goda konsuls Japānā, Onags Jošimitsu un Arakari Šumiči, kuri MMS pasniedza 2000 latus vērtu tenorsaksofonu.

Īpaši gaidītos viesus koncertmeis-

tares Agnese Folkbergas vadībā ar mu-zikālu sveicienu iepriecināja mūzikas skolas audzēknis Matīss Pauls Eglītis, kurš izpildīja visnotaļ zīmīgu skaņdarbu – Summer Time*. Sveicienā pievienojās Luīze Patrīcija Rinkēviča, kura arī spēlē saksofonu. Pēc vērtīgā instrumenta pa-sniegšanas uz skatuves kāpa Jošimitsu kungs, pārsteidzot publiku ar brīnišķīgu

klavierspēli. Savukārt Uldis Folkbergs nodemonstrēja jaunā tenorsaksofonu melodisko skanējumu. Japāņu viesi un Pabrika kungs pateicībā par dāvināju-mu no Engures MMS direktores Inas Selivanovičas rokām piemiņai saņēma burvīgas gleznas, kas tapušas skolotājas Evitas Trapočkas vadībā.

Engures MMS direktore Ina Seliva-

Austrijā tika pulcēti apdāvināti bērni no visas Eiropas, tostarp arī no Engures novada...

Engures Novada Ziņas 11.

DABA

ENGURES KOKLES PRIECĒ KAIMIŅUSEngures Mūzikas un mākslas skolas koklētājas, skolotājas Gitas Andersones va-

dībā, ir pazīstamas daudzviet Latvijā un ar savu skanējumu ir apbūrušas klausītājus pat Krievijā. Šovasar interesi par Engures koklēm ir izrādījuši mūsu kaimiņi Mērs-raga novadā. Engures MMS kokles klases audzēkne Ivita Puzānova tika aicināta ar kokles skanējumu kuplināt Mērsraga vidusskolas 12. klases izlaiduma vakaru. Savukārt, 23. jūnijā Ivita Mērsraga Jēgerlejas estrādē ieskandināja Līgo vakaru. Pašā zāļu vakarā Mērsragā kokles skaņas ik pa brīdim mijās ar moderno mūziku un šim vakaram atbilstošām izdarībām.

noviča uzsvēra, ka mūzikas instrumenti mūzikas skolai ir pirmās nepieciešamī-bas prece: „Nav šaubu - tie būs vajadzīgi vienmēr.” Direktore paskaidroja, ka te-norsaksofons ir lielāks un dārgāks nekā parasti, ko spēlē bērni. „Tas ir ļoti vaja-dzīgs ansambļa spēlē. Bērniem būs vēl viens papildus stimuls.”

Doma iegādāties tenorsaksofonu tapusi jau mācību gadu sākumā. „An-samblis kļūst lielāks, labi spēlē. Mek-lējam jaunas iespējas, un šoreiz izvēlē-jāmies tenorsaksofonu, jo vienmēr ir mērķis, uz ko mēs ejam,” sacīja direk-tore. Kopumā situācija ar mūzikas ins-trumentiem skolā ir laba, atzina Seli-vanoviča. Nākamā iecere ir nodrošināt audzēkņiem baritonsaksofonu.

Selivanoviča vēlējās pateikties SIA „Unda”, Engures novada domei un vi-siem individuālajiem uzņēmējiem, kas arī ziedoja līdzekļus MMS instrumenta iegādei. Interesanti, ka šis tenorsakso-fons tika atvests no Japānas.

„Mums ir milzīgs prieks, ka Pabri-ka kungam kopā ar Japānas kolēģiem izdevies atvest un uzdāvināt šo instru-mentu,” sacīja Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. „Mums ar Arti ikdienā ir sadarbība, un tas ir ļoti labi un patīkami. Paldies japāņu drau-giem par dāvinājumu – bērni noteikti būs ļoti priecīgi.”

*Summer Time (angļ.val.) - laiks vasarai.

Kristaps ZAĻKALNS

Engures MMS mācību instrumentu klās-tu tagad kuplina arī 2000 latus vērtais

tenorsaksofons

Ķemeru nacionālais parks kļuvis par pirmo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Latvijā, kas ieguvusi Eiro-pas ilgtspējīga tūrisma hartu. Eiropas ilgtspējīga tūrisma harta ir starptau-tiski atzīts dokuments, kas īpaši iz-strādāts tūrisma attīstības plānošanai aizsargājamās dabas teritorijās.

Hartas galvenais mērķis – nodro-šināt dabas aizsardzību ilgtermiņā, tū-risma plānošanā iesaistot visas puses (teritorijas administrāciju, pašvaldības, vietējos uzņēmējus, iedzīvotājus utt.) un ņemot vērā ne tikai dabas aizsardzī-bas, bet arī vietējo iedzīvotāju, apmeklē-tāju un ekonomiskās intereses.

Šobrīd Hartas sertifikāts piešķirts 88 dabas teritorijām 8 Eiropas valstīs, galvenokārt Eiropas dienvidos. Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartu izstrādāju-si Eiropas nacionālo parku federācija EUROPARC, kas ir Eiropas īpaši aiz-sargājamās dabas teritorijas apvienojoša

ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS IEGŪST EIROPAS ILGTSPĒJĪGA TŪRISMA HARTU

organizācija, kurā šobrīd ir vairāk nekā 400 biedru.

Pagājušā gada septembrī Ķemeru nacionālajā parkā notika pārbaudes vi-zīte, kuras laikā EUROPARC pārstāve iepazinās ar esošo situāciju, tiekoties arī ar ĶNP tūrisma foruma pārstāvjiem – pašvaldībām, vietējiem uzņēmējiem u.c. Pēc vizītes pieņemts lēmums par ĶNP atbilstību hartas prasībām. Oficiālā ap-stiprinājuma vēstule par attiecīgā doku-menta piešķiršanu tiek gaidīta jūlijā, bet svinīgā sertifikāta pasniegšana notiks septembrī Beļģijā, Eiropas īpaši aizsar-gājamo teritoriju savienības EURO-PARC gadskārtējās konferences laikā.

Hartas sagatavošanas procesu ES Baltijas jūras reģiona programmas pro-jekta „Parki un ieguvumi” ietvaros no 2007-2013. gadam veica Dabas aizsar-dzības pārvaldes Pierīgas reģionālā ad-ministrācija. Projekta ietvaros Ķemeru nacionālajam parkam un vēl vairākām dabas teritorijām no Lietuvas, Vācijas, Dānijas un Norvēģijas tika izstrādāta ilgtspējīga tūrisma stratēģija un darbības plāns, kā arī sagatavots pieteikums Eiro-pas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikāta saņemšanai.

Ilze VANAGA

Kadrs no Ķemeru nacionālā parka “Pļavu dienām”

Engures Novada Ziņas12.

Jūlija vidus ir īstais laiks, lai ie-saistītos sabiedriskā monitoringa bal-to stārķu uzskaites programmā, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde.

Sabiedriskais monitorings varbūt kādam liksies kaut kas sarežģīts un ne-saprotams, bet patiesībā viss ir pavisam vienkārši – tā ir dabas vērošana, kas dro-ši vien patīk daudziem, tikai šajā gadī-jumā novērojumi tiek pierakstīti nevis paliek tikai mūsu prātos. Novērojumu dati vairāku gadu garumā dod iespēju sekot izmaiņām dabā, kas noder gan pa-šiem novērojumu veicējiem, gan dažādu jomu speciālistiem. Skolēni šos datus lieliski var izmantot zinātniski pētnie-cisko darbu rakstīšanai.

Iesaistīties šajā programmā var ik-viens, kam interesē daba un tajā notie-košais. Šobrīd aktuāla ir balto stārķu uzskaite. Tā veicama pavisam vienkārši – jāsaskaita stārķu mazuļi jūsu mājvie-tai tuvējā vai citā jums labi zināmā vietā esošā balto stārķu ligzdā.

Sabiedriskā monitoringa program-mu aprakstus un novērojumu lapas, arī par balto stārķu uzskaiti, atradīsiet Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv sadaļā “Sabied-rības līdzdalība”. Tie, kam internets ne vienmēr ir pa rokai vai arī, ja rodas kādi jautājumi un neskaidrības, droši var sazināties ar vienu no Dabas aiz-sardzības pārvaldes sabiedriskā moni-toringa koordinatoriem Ilzi Vanagu (M.t. 26332786, e-pasts: ilze.vanaga@daba.gov.lv). Aizpildītus protokolus var sūtīt elektroniski uz šo pašu e-pastu vai pa pastu (adrese: Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, LV - 2012). Būšu priecīga par sadarbību!

Aicinām doties dabā, lai gūtu po-zitīvas emocijas un jaunas zināšanas par to, kas dabā notiek tepat mūsu tuvākajā apkārtnē!

Pēc lietainās 6. jūnija dienas, treš-dienas rītā ar cerībām lūkojamies de-besīs. Un tās mūs nepievīla. Ar siltiem stariem mūs sveica saule un tā jau bija zīme, ka diena būs izdevusies. Tāpēc droši devāmies ekskursijā.

Pirmā pietura Rīgas Zooloģiskais dārzs. Pa ceļam uzzinām, ka oktobrī tas svinēs savu simts gadu pastāvēšanas ju-bileju un par godu šim notikumam Lat-vijas Banka izgatavojusi jubilejas monē-tu, uz kuras attēloti pirms simts gadiem uzceltie vārti un septiņi dzīvnieki, un tās prezentācija notiek nākošajā dienā. Pie ieejas mūs sagaida ļoti atraktīvs Zoolo-ģiskā dārza darbinieks. Iepazīstina gan ar vēsturi un ikdienas gaitām darbā ar Zoodārza iemītniekiem. Mēs uzzinām daudz ko interesantu, tiek pārbaudītas mūsu zināšanas par vardēm, cik tad pirkstu īsti ir četrām kājām kopā. Ne-manot paiet stunda. Gribas vēl apskatīt vēl un vēl, bet laiks ir limitēts un tāpēc dodamies tālāk.

Nākošā pieturvieta ir „Lāču” mai-zes ceptuve. Un atkal mums paveicas. Mazliet uzgaidām, aplūkojam apkārtni un iemalkojam kafiju, un jauka eks-kursijas vadītāja mūs jau aicina uzvilkt baltus halātus, uzlikt cepurītes un doties iepazīties ar ceptuves vēsturi un darbu. Pirms ekskursijas sadalāmies divās gru-pās un paši rullējam, smērējam, pildām un izgatavojam kliņģerus, kas būs gatavi un tiks nogaršoti ekskursijas noslēgumā.

Maize „Lāčos’ tiek cepta īstā, ar mal-

ZIŅO PAR BALTO STĀRĶU LIGZDOŠANAS

SEKMĒM!

EKSKURSIJAVASARA - CEĻOJUMU UN ATPŪTAS LAIKS

ARĪ ENGURES PAGASTA SENIORIEM

ku kurinātā krāsnī. Malka tiek kārtota tā, lai katram maizes kukulītim sāniņš ir sasildīts, garoziņa samīļota un viducītis pieķerts. Kad izcepsies, būs gana smar-žīgs un gards, lai celtu galdā. Tās recep-tes, pēc kuras te cep, ir meklētas tuvu un tālu. It viss ir dabīgs un īsts, bez jebkā-diem piejaukumiem un konservantiem. Šeit patiešām dzīvo laimīgi kukulīši. Kas tos ēd, top laimīgs.

Jo tās jūtas, mīļumu un rūpību, ko atdod visi, kuri iesaistīti maizes cepšanā, jau nevar noslēpt. Te lietas notiek maz-liet savādāk. Pamatīgāk. Ja šejienieši ko dara, tad tā, kā pirms gadu simtiem – pa īstam un patiesi. No sirds.

Pirms kopējas fotografēšanās vēl mums jānosaka iedoto kukulīšu svars. Ekskursija ir ļoti interesanta.

Atvadoties kopējs foto uzņēmums un tad, iegādājušies gardo „Lāču” maizi un citus našķus, nogaršojuši pašu cep-tos kliņģerus un cepumus, dodamies mājup.

Pa ceļam apskatām pie Bulduru dārzkopības vidusskolas puķu dobes un priecājamies par augu daudzveidību un interesanto izkārtojumu dobēs. Patiesi bija skumji dzirdēt, ka pēc pāris dienām te pamatīgi „pastrādājuši” garnadži.

Diena bija jauka un katru ekskur-sijas dalībnieku bagātinājusi ar jaunām zināšanām un labu atpūtu. Tāpēc visu vārdā – paldies pašvaldībai par atbalstu un Mārai par ekskursijas organizēšanu!

Vija VEITA

Atvadoties kopējs foto uzņēmums un tad, iegādājušies gardo „Lāču” maizi un citus našķus, nogaršojuši pašu ceptos kliņģerus un cepumus, dodamies mājup.

“Baltais stārķis”

Engures Novada Ziņas 13.ŠOVASAR SENIORIEM PAREDZĒTAS DIVAS

EKSKURSIJAS.

16. AUGUSTĀ

Dosimies ekskursijā pa Kurzemi - Kuldīgas apskate gida pavadībā, tālāk uz senu lauku muižu „Ge-rīkas” – šitaki sēņu audzētavas apskate un sēņu degustācija un

noslēgumā Kalnamuiža Rudbār-žu pagastā, kur paredzēta Piena muzeja ekspozīcijas un muižas

kompleksa apskate gida pavadībā. Dalības maksa Ls 5,-.

IZBRAUKŠANA NO ENGURES

plkst. 08:00.

Braucējus lūdzam pieteikties līdz 14.augustam:

BĒRZCIEMĀpie Maijas Kļavas (26316389)

ENGURĒ pie Vizmas Štāles (63161422)

PLIEŅCIEMĀ pie Aldas Bumbures (63154296)

APŠUCIEMĀ pie Dzidras Freimanes (63161539)

KLAPKALNCIEMĀ pie Alfona Eglīša (26498375)

„Aizlaidīsim uz Vidzemes jūrma-lu, citādi vīri paliks īgni, ka domā-jam tikai par sevi,” - tā pensionāru klubiņš “Selga” iesāk par piedzīvoto ceļojumā uz Vidzemi. Par to arī šis jautrais stāsts.

Nospriežam šoreiz izmantot ser-tificēta gida pakalpojumu. Jāsaka, ka mums paveicās, jo Aina Krēsliņa par gidu strādā jau 45 gadus, viņai ir ne ti-kai lieliskas zināšanas, bet arī liela mī-lestība pret dzimto zemi un vēlēšanās, lai arī mēs prastu saskatīt mūsu zemes jaukumus.

Bet, ak vai ! 14. jūnijā televīzijas tor-ņa smaile tinas miglā. Aiz Rīgas miglas vāli veļas arvien tuvāk šosejai. Vientuļš un skumjš Skultes kapos mūs sagaida Edgars Liepiņš. Pavēsi.

Brauksim apskatīt keramiķes Ingrī-das Žagatas cepli. Lai gan nežēlīgi kož odi, uzmanīgi klausāmies viņas stāstī-jumā, kā top svēpētie trauki (melnā ke-ramika, kas esot vissenākā). Viena otra iegādājas arī pa nelielai dāvaniņai.

Bet nu pie pasaules lielākā meļa - Duntes Minhauzena! Durvīs stāv viņa Jakobīne, kura izrādās ir vēl trakāka mele nekā viņas vīrs. Tā cenšas mūs pār-liecināt pat par viņa gaišredzību. Runas plūdi nav apturami. Labi, ka otrajā stā-vā mūs gaida Pauls ar Pāvulu, Krišjānis Barons ar Viju Artmani. Tomēr patiesā-ka sabiedrība.

Un tad īpatnējā Liepupes (Pernigale) baznīca Jelgavkrastos, kas celta 1784.g. Taisnstūrveida vienjoma celtne ar 600 vietām, zvanu tornis novietots ēkas sā-nos, kancele virs altāra. Baznīca celta par baronu Duntenu, Meku, Aderkasu līdzekļiem. Te laulāti Minhauzens ar Ja-kobīni Duntenu. 1970.g. to nodedzina.

Ideja atjaunot baznīcu pieder Imantam Ziedonim un Ojāram Spārītim. Savu-laik te kalpojis īstens latviešu draugs– Garlībs Merķelis.

Pēcāk brītiņu pavadām pie Meleku līča. Beidzot saulīte silda, un bezvējā jūra pie pamales iekrāsojas maigi zilā krāsā.

Salacgrīvā ostas rajonā paēdam sātī-gas pusdienas un dodamies uz muzeju, kur mūs sagaida zinošās Ieva un Iveta. Te ir viss par nēģiem, to zvejošanu un apstrādi. Nav aizmirsta arī tāljūras zve-ja. Ar neatlaidību, čaklumu ir paveikts gandrīz vai neiespējamais – muzejs ir ieguvis savu seju. – tāda otra muzeja re-publikā nav.

Sieviņas vēl pagūst iemest aci mājī-gajā rokdarbu veikaliņā „Tacis”.

Pēc tam pie Salacas vērojam īsto taci dabiskajā lielumā.

Beidzot esam jūrnieku šūpulī - Ai-nažu jūrskolā, kas dibināta 1864.g. pēc Krišjāņa Valdemāra ierosmes latviešu un igauņu jaunekļiem. To no 1893.g ilgstoši vadījis dānis Kristians Dāls. Jūr-skola darbojusies līdz 1. pasaules karam. Muzejs atvērts no 1968.g. kapteiņa Jura Veides kalpu mājā. Te kādu laiku arī strādājuši Lapmežciema bijušie skolotāji Arvīds un Velta Vētras.

Atpakaļceļā vēl apskatām Randu (lībiski ”krasts”) pļavas un uz atvadām mirkli uzkavējamies Salacgrīvas jūrma-lā.

Dzird runājam, ka mūspuses zvej-nieki ar ekskursiju esot bijuši apmieri-nāti.

P.S. Pateicamies Lapmežciema Tautas nama vadītājai Lailai Zacma-nei par atsaucību un it sevišķi par brī-nišķīgajiem mirkļiem, Jāņus ielīgojot.

Pensionāru klubiņš SELGA

“SELGA” LĪKUMO PA VIDZEMES ĀRĒM

Š.G. 11. AUGUSTĀ PLKST. 15.00

ENGURES ESTRĀDĒSENIORU SAIETS

„PIKNIKS AUNIŅPARKĀ”

* Zivju Zupa* Koncerts

* Zaļumballe

“Selgas” maršrutā iezīmējās virkne interesantu pieturvietu

Engures Novada Ziņas14.

3., 4. un 5.augustā notiks kād-reizējo studentu celtnieku vienību (SCV) veterānu trešais festivāls.

Pirmajā festivālā 1999.gadā drau-dzīgo augstskolu (Rīgas Politehniskā institūta, Latvijas Valsts Universitātes, Liepājas Pedagoģiskā Institūta un Lat-vijas Lauksaimniecības Akadēmijas) ak-tīvākās vienības pulcējās Buses pilskalnā un 2009.gadā – Ķeguma pusē. Tie bija

STUDENTU CELTNIEKU VIENĪBU VETERĀNU SALIDOJUMS – AUGUSTĀ!

svētki tiem, kuros joprojām mājo stu-dentiskais gars, atmiņas un kopā būša-nas vēlme.

Latvijas augstskolu studentu celt-nieku vienību kustība aizsākās vairāk kā pirms četrdesmit gadiem, tā pulcēja studentus kopīgam darbam un atpūtai. Vienību laikā veidojās pirmās praktiskā darba iemaņas, savstarpējās attiecības un sadarbība ar mācību spēkiem un citu augstskolu studentiem. Arī daudzi ta-gad sabiedrībā pazīstami cilvēki un izcili sava amata pratēji piedalījušies studentu celtnieku vienību darbā.

Mūsdienu jaunajai paaudzei laikam gan neko neizteiks burtu savienojums SCV, bet daudziem no tiem, kas pa-gājušajā gadsimtā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados studējuši, šī kus-tība ir bijusi īpaši nozīmīga.

Par to, ka studentiskā trakulība un SCV gars daudziem nav zudis, bija ie-spējams pārliecināties iepriekšējos SCV veterānu salidojumos – foto un video materiālus no 2009.gada SCV veterānu salidojuma iespējams apskatīt www.bil-des.lv sadaļā „SCV Veterānu salidojums 2012”.

Lai kopīgi atcerētos vienībās pavadī-to laiku, kā arī atjaunotu vecos un vei-

Vienlaicīgi ar Jūras svētkiem En-gurē norisinājās arī burāšanas sacen-sības Engures Kauss 2012. Jaunieši spēkiem mērojās jau no ceturtdienas un piektdien viņiem pievienojās jūras sacensību jahtas.

Pirmās dienas pagāja mainīgos laika apstākļos un izdevās izvest visus pare-dzētos braucienus. Savādāk vēja māte izrīkojās pēdējā sacensību dienā - svēt-dienā. Tad vēja stiprums pārsniedza to robežu, lai izvestu sacensības droši. Star-

dotu jaunos kontaktus, 3., 4. un 5.au-gustā atkal tiek rīkots SCV veterānu salidojums. Viss kā senāk – dzīvošana teltīs, sportošana, aģitbrigāžu skate, at-kalredzēšanās svinēšana, dziedāšana un dancošana. Norises vieta ir izvēlēta, bet tā tiks izziņota atsevišķi katrai vienībai, kas ir nodevusi kolektīvo pieteikumu.

Šobrīd vēlmi piedalīties festivālā ir apliecinājuši mūžīgie studenti no vie-nībām Ada, Agregāti, Algols, Argons, Arka, Armo, Astra, Auseklis, Automs, Avots, Bīgls & Esko, Dipols, Dīva, Draudzība, Dvēs’le, Eosa, Gamma, Kristaps, Lāčplēsis, Līmenis, Ozolītis, Rakari & Mārstaļi, Rasa, Regate, Salve, Tūdaliņš un Vecrīga.

Ja vēl kāda draudzīga, sportiska un mākslinieciska vienība vēlas piedalīties salidojumā – vēl iespējams pieteikties!

Tiem SCV dalībniekiem, kas gadu gaitā pazaudējuši saikni ar vienības biedriem, iespējams, BILŽU BIROJS spēs palīdzēt kontaktu atjaunošanā.

Sīkāka informācija par festivāla norises vietu un programmu – pa tāl-ruņiem 29282866 (LMT), 22062999 (Bite) vai e-pastu bildes@bildes.lv.

Festivālu rīko BILŽU BIROJS

VĒJAINĀ ENGURES REGATEti tika atlikti par pāris stundām cerībā uz vēja spēka atslābumu. Tā diena jau bija pusē, bet vējš nerimās. Tāpēc pēdē-jās dienas starti tika atcelti.

Kopvērtējumā regatē tika izcīnīti septiņi dažādi kausu komplekti. Jau-nāko dalībnieku grupā Optimist klasē piedalījās 31 jaunais burātājs un trešo vietu izcīnīja Robins Lī Špats no Rīgas jahtkluba, otro vietu izcīnīja Roberts Jānis Vancovičš no Rīgas jahtkluba un pirmajā vietā Helēna Rause no jaht-kluba Auda. Šajā grupā bija atsevišķa ieskaite tiem dalībniekiem, kuri ir jau-nāki par 10 gadiem. Trešo vietu izcīnīja Filips Zaržeckis no jahtkluba Auda, otro vietu izcīnīja Emīls Rudzītis no Priedai-nes jahtkluba un pirmajā vietā Robins Lī Špats no Rīgas jahtkluba. Optimist grupā atsevišķi tika vērtētas arī meite-nes, kur trešo vietu izcīnīja Agija Ēlerte no Usmas jahtkluba, otro vietu izcīnīja

Veronika Čače no Usmas jahtkluba un pirmo vietu ieguva Helēna Rause no jahtkluba Auda.

Laser klasē bija divas ieskaites gru-pas. Ar nedaudz mazākām Laser 4,7 jahtām sacensībās piedalījās 9 jaunieši. Trešo vietu izcīnīja Ričards Zvilna no Priedaines jahtkluba, otro vietu izcīnīja Madara Suško no Priedaines jahtkluba un pirmo vietu ieguva Marta Rause no jahtkluba Auda. Nedaudz lielākajā La-ser radial klasē bija 4 dalībnieki un tre-šo vietu ieguva Arvīds Vāvere no Rīgas jahtkluba, otrajā vietā Rūdolfs Bodnieks no Priedaines jahtkluba un pirmajā vie-tā Ričards Čače no Usmas jahtkluba.

Vēl regatē piedalījās divas ieskaites grupas jūras sacensību jahtām. Mazāka-jā LYS 2 grupā trešo vietu izcīnīja jahta Encore no jahtkluba Engure, otrajā vietā jahta Ventoux-Deux no jahtkluba Latvi-jas Jahta un pirmajā vietā jahta Diks no

SPORTS

Engures Novada Ziņas 15.jahtkluba Engure. Ātrākajā jahtu grupā LYS 1 trešo vietu ieguva jahta Lady Bel-la no Andrejostas jahtkluba, otrajā vietā jahta Anna Roza no jahtkluba Engure un pirmajā vietā jahta SnowWhite no Pilsētas jahtkluba.

Sestdienas rītā burātājiem izdevās noķert arī trīs jaukas nāras, kuras vēlāk tika nogādātas jaunajā Engures estrādē, kur tās izklaidēja un priecēja visus svēt-ku viesus.

Jahtklubs Engure pateicas visiem regates atbalstītājiem SIA “Unda”, AAS “Balta”, AS “Swedbank”, SIA “Pure Food”, AS “Tukuma Piens” un pro-duktu grupai “Baltais”, Engures novada domei, viesu namam “Stagars” un kafej-nīcai “Jūras ielā”.

Nākošgad vienlaicīgi ar Jūras svēt-kiem norisināsies regate Engures Kauss 2013, kura jau būs ceturtā pēc kārtas.

Ģirts FIŠERS-BLUMBERGS

Īsi pēc Jāņiem netālu no Kandavas notika trīs dienu gara karatē nometne, kurā piedalījās Kjokušinkai karatē-do kluba „Šuto” karatisti, 12 no Engures un 6 karatisti no Mērsraga kluba.

Nometnes mērķis bija uzlabot fizis-ko izturību un cīņas tehniku.

Visi nometnes dalībnieki dzīvoja tel-tīs un trenējās brīvā dabā. Dienas režīms nometnē bija visai saspringts. Celšanās 7:00, rīta rosmē skrējiens: 5 km - liela-jiem, 2 km - mazajiem. Treniņi notika trīs reizes dienā, katrs pa 2 stundām. Neskatoties uz to, ka lija lietus, tas ne-traucēja karatistiem sasniegt savus mēr-ķus un trenēties ar pilnu atdevi.

Brīvajā laikā nometnes dalībnieki piedalījās makšķerēšanas sacensībās, kā arī no saķertajām zivīm, kopīgi vārīja zivju zupu. Starp treniņiem bija peldē-šanās, futbols un volejbols.

16.jūlijā Engurē notika Latvijas Kjo-kušinkai karatē-do federācijas nometne, kurā varēja uzlabot bāzes tehniku un nokārtot ieskaiti uz jostām.

Vitālijs BEĻINSKIS

NOSLĒGUSIES KARATĒ NOMETNE

„DABAS SPĒKS”

SMĀRDES CEĻOŠAIS KAUSS DODAS UZ TUKUMU

2012.gada Smārdes sporta spēlēs līdzšinējie čempioni „Runas vīri” kri-ta no troņa. Sīvā cīņā Engures novada domes priekšsēdētāja Gundara Važas spārnoto komandu apsteidza „Stiga RM” no Tukuma. Trešajā vietā ierin-dojās „Melnais Kaķis”.

Smārdes „Sporta spēles 2012” iz-vērtās ārkārtīgi interesantas. Otro rei-zi pēdējos piecpadsmit gados dienas vidū sporta spēļu dalībniekus izsita no sliedēm lietus, kas padarīja futbola laukumu slidenu. Līdz ar to bieži vien veiksme ņēma virsroku pār meistarību. Ne tik izteikti, taču arī volejbola un bas-ketbola spēlēs nokrišņi ienesa savu „pār-steiguma momentu”. Kā vēstī paruna, sportā puse no uzvaras ir veiksme!

„Runas vīri” iekļuva finālā visos olimpiskajos sporta veidos – basketbo-lā, volejbolā un arī futbolā (pusfinālā „pendelēs” izdevās pieveikt „Pivavas”). Stafetē „Runas vīri” apsteidza tukum-niekus, taču kopumā rezultāts bija ne tas spožākais. Pēc tam „Stiga RM” sāka atspēlēties. Vispirms tukumnieki trium-fēja šautriņu mešanā, tāpat garās sporta dienas izskaņā augumā visraženākajai sporta spēļu komandai vairāk bija atli-kušas enerģijas rezerves virves vilkšanai. Patiesību sakot, no malas izskatījās, ka tukumnieki visus novilka uz vienas kā-jas (sk. bildi galerijā...) Un tieši šautriņu mešana un virves vilkšanas sacensības kopvērtējuma svara kausus arī nosvēra par labu „Stiga RM”, atnesot tukum-

niekiem jaunizveidoto Smārdes sporta svētku ceļojošo kausu.

Zēnu individuālajās sacensībās atzi-nības vērts bija Ērika Reiniņa sniegums. Puisis visos piecos individuālajos sporta veidos izcīnīja medaļas, no kurām čet-ras bija zelts – 100 metru skrējienā, 600 metru skrējienā, pildbumbas mešanā un šautriņās. Bravo!

Smārdes sporta svētkos šovasar trimufēja “Stiga RM”, iegūstot savā īpašumā jaunizveidoto ceļojošo kausu.

Kā teica Smārdes sporta dzīves vadītājs Dainis Gremovs, domes priekšsēdētājs

Gundars Važa (ar bumbu) vienmēr visur ir pirmais!

Engures Novada Ziņas16.turpinājums no 15.lpp.

Ēriks Reiniņš laistās četros zeltos un sudrabā.

Jāpiezīmē, jautrajās olu mešanas sa-censībās iespaidīgu uzvaru izcīnīja Anna Krūmiņa un Emīls Volodkēvičs. Viņi spēja aizmest un noķert olu (nesasitot) 48,20 m tālu.

Nu, ko. Tiekamies nākamvasar. Tad Smārdes kauss ceļos atkal. Tikai jautā-jums – uz kurieni?Smārdes sporta spēles 2012, rezultāti

Kopvērtējums1.Stiga RM, 10 p. (Andris Ramo-

liņš, Mārtiņš Ramoliņš, Edvīns Aldiņš, Reinis Bērziņš Guna Horelika, Valdis Horeliks, Uldis – Rasa Bērziņš, Ilmārs Rosickis, Kristīne Skudra)

2.Runas vīri, 15 p. (Gundars Važa, Ieva Rere, Valdis Reķis, Mārtiņš Reķis, Līva Ozola, Gatis Zvirgzdiņš, Mārcis Bērziņš, Jānis Lūla, Ilmārs Bodnieks, Kristaps Zaļkalns)

3.Melnais kaķis, 17 p. (Edgars Aleksejevs, Mārtiņš Aleksejevs, Artūrs Novikovs, Ieva Medne, Sindija Ansber-ga, Dāvis Spriņģis, Ingvars Lerķis, Rit-vars Rozenšteins, Rolands Neimanis)

4.Nav svarīgi, 18 p. (Kristaps Pil-diņš, Krista Pildiņa, Miķelis Reinfelds, Mārcis Zoldners, Mārcis Stūris, Edgars Stūris, Mārtiņš Učelnieks, Pēteris Nali-vaiko)

5.Pivavas, 19 p. (Laura Birzniece, Rihards Račuks, Nauris Ļitke, Raivis Ozols, Andris Feldmanis, Klāvs Krist-bergs, Viktors Kabanovs, Edgars Jēgers, Kristaps Stivrinieks,Nauris Vītloņš)

6.Ķīselis, 20 p. (Ruslans Prihodko, Arvis Sējējs, Alvis Daugulis, Juris Gav-rilovs, Sandis Šmits, Guntars Šmits, Emīls Valodkēvičs, Māris Sprūdis, Pā-vels Daščinskis, Baiba Solovjova)

7.Sapļaki, 23 p. (Agnese Pakere, Matīss Skudra, Jānis Sprūdžs, Andris Zaķis, Reinis Skabs, Uldis Bicāns, Uldis Rasnačs, Toms Krūmiņš, Kristaps Ror-bahs, Jānis Zeļģis)

8.Mixlis, 32 p. (Vairis Važa, Oskars Važa, Valdis Vesers, Guntars Roze, Mā-ris Prokomovičs, Agris Jansons, Atis Ūdris, Einārs Konrads, Sendijs Lagzber-mans)

Individuālās sacensības pieaugušajiem

100 m skrējiens, vīrieši1.Dāvis Spriņģis, 12, 06 s2.Raivis Ozols, 12, 81 s3.Māris Sprūdis, 13,01 s

100 m skrējiens, sievietes1.Agnese Pakere, 14,72 s2.Lauma Birzniece, 15,52 s3.Kristīne Skudra, 16,88 sLodes grūšana, vīrieši1.Uldis Horeliks, 12,83 m2.Sendijs Lagzbermanis, 12,61 m3.Dāvis Spriņģis, 12, 18 mLodes grūšana, sievietes1.Agnese Pakere, 9,66 m2.Guna Horelika, 8,93 m3.Sindija Aksberga, 8,92 mŠautriņas, vīrieši1.Lāms Sprūdžs, 110 p.2.Valdis Vesers, 107 p.3.Andris Ramoliņš, 92 p.Šautriņas, sievietes1.Kristīne Skudra, 91 p.2.Eva Dzene, 90 p.3.Solvita Važa, 76 p.Tāllekšana, vīrieši1.Dāvis Spriņģis, 5,63 m2.Einārs Konrads, 5,45 m3.Artūrs Novikovs, 5,36 mTāllekšana, sievietes1.Laura Birzniece, 3,67 m2.Baiba Solovjova, 3,49 m3.Aiva Znotiņa, 3,31 mIndividuālās sacensības bērniem100 m skrējiens, zēni1.Ēriks Reiniņš, 15,41 s2.Kaspars Dāvidsons, 17,07 s3.Niks Pafrāts, 18,19 s100 m skrējiens, meitenes1.Marta Fogele, 14,43 s2.Amanda Germova, 15,75 s3.Kaiva Firleja, 18,34 sTāllekšana, zēni1.Dāvis Krūmiņš, 4,30 m2.Ēriks Reiniņš, 3,71 m3.Kaspars Davidsons, 3,06 mTāllekšana, meitenes1.Marta Fogele, 4,40 m2.Līva Firleja, 3,26 m3.Anna Krišņikova, 3,18 mPildbumbas mešana, zēni1.Ēriks Reiniņš, 13,00 m2.Niks Pafrāts, 9,57 m3.Kaspars Davidsons, 8,90 m

Pildbumbas mešana, meitenes1.Marta Fogele, 15,45 m2.Amanda Germova, 11,65 m3.Inna Krūmiņa, 10,70 mŠautriņas, zēni1.Ēriks Reiniņš, 63 p.2.Krists Dāvids, 53 p.3.Dāvis Krūmiņš, 40 p.Šautriņas, meitenes1.Līva Firleja, 67 p.2.Amanda Germova, 57 p.3.Patrīcija Čekstere, 40 p.600 m skrējiens, zēni1.Ēriks Reiniņš, 2:27,78 min2.Kaspars Dāvidsons, 2:33,35 min3.Emīls Indriksons, 2:37,47 min600 m skrējiens, meitenes1.Amanda Germova, 2:20,15 min2.Marta Fogele, 2:22,28 min3.Anna Krūmiņa, 2:32,35 min

Invalīds pārdod divus atdalītus zemes gabalus pie Tukuma lidlauka.

Viens gabals - platība 1,3 ha, skaista platība ar jaunaudzi. Otrs gabals - platība 1 ha,

aramzeme ar dīķi 30 m x 30 m. Šī ir izcila vieta angāru,

stāvlaukumu vai viesnīcu izveidei, jo Tukuma lidlauks top par Latvijas centrālo

bāzi zemo cenu aviokompānijām.Mob.tel. 26360789 (Pēteris)

Engures Novada Ziņas 17.

PROJEKTI

AUNIŅPARKS

Projektā tika veikta demontāža ve-cajām konstrukcijām un nomainīts esošais blietēto sīkšķembu segums pret betona bruģakmeni. Estrādes apjoms veidots vienā stāvā, kurā ir divas slēgta tipa ģērbtuves, vienā no tām tika izvei-dota pieslēguma vieta elektroievadam. Demontētā deju laukuma seguma vietā paredzēta jauna saplākšņu (30mm) se-guma grīda. Estrādes priekšpusē izvei-dotas metāla margas ar metāla trošu re-liņiem, izveidojot invalīdu pandusu uz estrādes dēļu laukumu. Ap estrādi jauni soliņi. Teritorijas rietumu pusē būs Jāņu svinību vieta ar bruģētu laukumu cen-trā, kurā veidot Jāņu svinību ugunskuru un ap to izvietot solus. Projekta kopējās izmaksas 69 949.20 Ls, no tām attieci-nāmās izmaksas 57  335,41, publiskais finansējums 51 601,87 Ls. Darbus veica SIA „ ALVIMA”.

Kristaps ZAĻKALNS

SKOLAS SILTINĀŠANA UN AUNIŅPARKS

Finiša taisnē iegājuši siltināšanas darbi Engures un Lapmežciema izglītības iestādēs. Engures vidusskolas, sporta zāles un internāta sienas lielākoties ir nosiltinātas. Savukārt Auniņparks, kā zināms, ir pabeigts un Zvejnieksvētkos tas jau visā krāšņumā uzņēma pulkiem viesu.

SKOLU SILTINĀŠANA Energoefektivitātes paaugstināšanas

projekta ietvaros tiek siltināta Engures vidusskola, Engures skolas internāts, Lapmežciema pamatskola un Lapmež-ciema pirmsskolas izglītības iestāde (PII). Projektu paredzēts pabeigt līdz rudenim - 2012. gada 1. septembrim. Lapmežciema PII siltināšanas darbi ir jau pabeigti.

Lauvas tiesu (85%) projekta finan-sējuma nodrošina Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), bet pārē-jos 15% izmaksu sedz Engures nova-da pašvaldība. Projekta kopējā summa 337 000 Ls.

Engures PII ir nosiltināta

Tā vēl pirms pāris nedēļām izskatījās rekonstruējamais, bet nu jau pabeigtais Auniņparks ar iespaidīgu ugunskura apli.

Finiša taisnē arī Engures internāta siltināšanas darbi

Engures Novada Ziņas18.

Sekojiet Engures novada jaunumiem internetā, tagad arī mikroblogā Twitter.

Twitter.com/EnguresnovadsEngures novada mājaslapa:

www.enguresnovads.lv.

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS JŪLIJA MĒNEŠA DZIMŠANAS DIENU

JUBILĀRUS, ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS!

Neskumsti par to, kas bijis,Gaidi labāk to, kas būs.Laimes dienas vēl ir rītos,Laimes ziedi pumpuros.

Ja kādreiz ir ļoti grūti, Tad negaidi brīžus vieglus, No saules tad aizņemies smaidu, No cīruļiem skanīgu dziesmu.

Tev skaisti cauri dienām ziedēt, Ar smaidu glāstīt, vainas dziedēt.Tev pāri bēdām gaišu prieku klātUn tā, lūk, balto ceļu turpināt…. K.Apšukrūma

SVEICAM! PASĀKUMI

ENGURES NOVADĀDZIMUŠI

Adrians EiheKatrīna Lūsiņa

ENGURES NOVADĀ MIRUŠI

Imants BērziņšLudmila OgurcovaJānis PlaudisLarisa SlavikovskaRaimonds Strupis

90 gadosAnnu Vanagu

85 gadosLūciju Melni

80 gadu jubilejāMiervaldi Pildiņu, Mirdzu Priedi, Edmundu Prauliņu,

Kristīni Reihenovu, Zigfrīdu Brikmani, Bruno Kāpostiņu, Maiju Stoķi

75 gadosDzidru Venterzuti, Lūciju Bārbalu, Intu Rudovski,

Cildu Akmeņkalni, Mariju Fominu, Helēnu Jurkāni70 gados

Ritu Homišaku, Robertu Čeičinieku, Irinu SabirovuEngures novada dome

Engures novada pašvaldības izdevumsENGURES NOVADA ZIŅAS

Iznāk reizi mēnesīRedaktors: Kristaps ZaļkalnsRedakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., Engures novads, LV-3129, LatvijaTālrunis: 63192109, 20219888E-pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lvMaketētājs: Didzis CinovskisIespiests: SIA “Tipogrāfija Universums A” Tirāža: 2752 eksemplāriEngures novada domes interneta mājaslapawww.enguresnovads.lv

Pasākumu kalendārs04.08. Kapu svētki Engures pagasta kapsētās notiks 4.augustā: Klapkalnciemā plkst. 10:00Apšuciemā plkst. 11:00, Plieņciemā plkst. 12:00Ķesterciemā plkst. 14:00, Bērzciemā plkst. 15:00Engures jaunajos kapos plkst. 16:00Engures vecajos kapos  plkst.17:0011.08. Tradicionālā senioru vasaras zaļumballe Engurē11.08. Kapu svētki Smārdes pagasta kapsētās: 11.00 Raudas kapos, 12.00 Lielā ciema kapos, 13.00 Cērkstes kapos, 14.30 Milzkalnes kapos, 15.00 Mārtiņa kapos16.00 Kārniņu kapos, te kopā ar kapu jaunās daļas iesvētīšanu18.08. Līnijdejotāju senioru grupu festivāls ‘’Kamēr vari, tik-mēr dari’’ Milzkalnes TN, piedalās Engures un apkārtējo no-vadu kolektīvi

Mūsējie piedalāsNo 20.07. Engures kultūras namā skatāma engurnieka Alek-sandra Sproģa fotogrāfiju izstāde04.08. TLMS „Engure” dalībnieces ar saviem darinājumiem piedalās Ventspils „Pilsētas svētkos - 2012” -Sanāciet, sabrau-ciet, tuvi un tāli! Ventspils pilsētas svētki ir klāt.....

Pl.12.00 Svētku atklāšana stadionāPl.12.00-17.00 Stadionā futbola, volejbola, virves vilkšanas un jautrības stafešu sacensības komandāmPl.12.00-13.00 „Bērnu rīta” atrakcijas stadionā bērniem, riteņbraukšanas sacensības, veiklības stafetes, tradicionālais zīmējumu konkurss ar krītiņiem uz asfalta Pl.13.00-14.00 Stadionā ģimeņu atrakcija un piedzīvojums -„Vai tu pazīsti savu Enguri?” Vai māki pēc fotogrāfijas atpazīt savas Engures vietas? Pl.14.00-15.00 Engures Mūzikas un Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde un radošās darbnīcas pie kultūras nama15.00-16.00 Saieta namā joprojām apskatāma mākslinieka Jura Siliņa gleznu izstādePl.17.00 Apbalvošanas koncerts Auniņparkā-ar mūsu pašu māksliniekiem un ciemiņiem - vēderdejotājām no Talsiem Pl.18.00 „O-KARTES SKATUVES” dalībnieces ANITAS INTAITES - „KOŠĀS” koncerts AuniņparkāPl.19.30 Grupas „OTRA PUSE” koncerts Auniņparkā Zaļumballi Auniņparkā spēlē grupa „VĪZIJA”

Volejbola dalībnieku komandām pieteikties pa telefonu nr. 27080400 Ar sacensību nolikumu varat iepazīties Engures novada domes mājas lapā

www.enguresnovads.lv.

Svētkus organizē un dāvina: Engures pagasta pārvalde un sporta entuziasti.Svētkus atbalsta: SIA UNDA, SIA Bērzciems, Dobeles dzirnavnieks, AXA, i/u NEMO-Z, A/S Gjensidige, SIA Mītavas alus, SIA R.A.N.

LAI VISIEM SPORTISKS UN VESELĪGS NOSKAŅOJUMS!Uz tikšanos svētkos!

AICINĀM VISUS SPORTOT UN ATPŪSTIES GRIBĒTĀJUS

4.augustā Engurē

ENGURES SVĒTKI 2012